15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/42

(1)

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)

Hāgas programmā (1) brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā, kas tika apstiprināta Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē, dalībvalstīm ir prasīts apsvērt tiesību aktus par jurisdikcijas konfliktiem, lai uzlabotu kriminālvajāšanas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pareizu tiesvedības darbību, lai pabeigtu vispārējo pasākumu programmu, ar ko krimināllietās īsteno tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)

Ar šajā pamatlēmumā paredzētiem pasākumiem būtu jācenšas novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs. Tādēļ šā pamatlēmuma mērķis ir veicināt, lai tiktu novērsts ne bis in idem principa pārkāpums, kas ir izklāstīts 54. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2), kā to interpretē Eiropas Kopienu Tiesa.

(4)

Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek tiešām apspriedēm nolūkā vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums jo īpaši varētu būt kriminālprocesa apvienošana vienā dalībvalstī, piemēram, nododot kriminālprocesu. Tas varētu būt arī jebkurš cits risinājums, kas ļautu minētajam procesam notikt iedarbīgi un pieņemami, tostarp saistībā ar atvēlēto laiku, piemēram, lietas nodošana Eurojust, ja kompetentās iestādes nespēj vienoties. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par pierādījumu vākšanu, ko var ietekmēt paralēli notiekošs process.

(5)

Ja dalībvalsts kompetentai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess kādā citā dalībvalstī, kas varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, tai būtu jāsazinās ar attiecīgās citas dalībvalsts kompetento iestādi. To, vai pastāv pamatots iemesls, būtu jāizskata tikai saziņas iestādei. Pamatots iemesls, inter alia, varētu būt tad, ja laikā, kad aizdomās turamā vai apsūdzētā persona sniedz informāciju, atklājas, ka uz tiem pašiem faktiem varētu attiekties paralēls kriminālprocess citā dalībvalstī, vai tad, ja, citas dalībvalsts kompetentai iestādei iesniedzot attiecīgu savstarpējas tiesiskas palīdzības lūgumu, atklājas, ka varbūtēji pastāv tāds paralēls kriminālprocess, vai tad, ja attiecīgu informāciju sniedz policijas iestāde.

(6)

Informācijas apmaiņas procesam starp kompetentajām iestādēm vajadzētu balstīties uz obligātu apmaiņu ar konkrētu minimuma informācijas kopumu, kas būtu jāsniedz vienmēr. Minētajai informācijai būtu jo īpaši jāatvieglina process, lai nodrošinātu, ka pareizi identificē iesaistīto personu un attiecīgā paralēlā procesa veidu un stadiju.

(7)

Kompetentajai iestādei, pie kuras ir vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vajadzētu būt vispārējam pienākumam atbildēt uz iesniegto lūgumu. Saziņas iestāde tiek mudināta noteikt termiņu, līdz kuram lūguma saņēmējai iestādei būtu jāsniedz atbilde, ja tas iespējams. Visā saziņas procedūras laikā kompetentām iestādēm būtu pilnīgi jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas personas, kurām piemērota brīvības atņemšana.

(8)

Tiešai saziņai starp kompetentām iestādēm vajadzētu būt galvenajam principam, veicot saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidoto sadarbību. Atbilstīgi dalībvalstu procesuālās autonomijas principam būtu jādod dalībvalstīm rīcības brīvība lemt par to, kuras iestādes ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu, ar nosacījumu, ka tādas iestādes ir kompetentas iesaistīties un pieņemt lēmumu saskaņā ar tā noteikumiem.

(9)

Cenšoties panākt vienošanos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, kuras rada paralēls process, kas notiek divās vai vairāk dalībvalstīs, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka katra lieta ir īpaša, un jāapsver visi tās fakti un apstākļi. Lai panāktu vienošanos, kompetentām iestādēm būtu jāņem vērā atbilstīgi kritēriji, kuri var ietvert kritērijus, kas noteikti Eurojust 2003. gada ziņojumā publicētajās pamatnostādnēs, kuras bija izstrādātas speciālistu vajadzībām, un jāņem vērā, piemēram, vieta, kur ir izdarīta noziedzīgā nodarījuma lielākā daļa; vieta, kur ir radīts vislielākais zaudējums; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas atrašanās vieta un iespējas panākt viņas nodošanu vai izdošanu citām jurisdikcijām; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas valstspiederība vai pastāvīgā uzturēšanās vieta; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas būtiskas intereses; cietušo un liecinieku būtiskas intereses; pierādījumu pieņemamība un iespējami aizkavējumi.

(10)

Kompetento iestāžu pienākums sākt tiešas apspriedes, lai panāktu vienošanos saistībā ar šo pamatlēmumu, nedrīkstētu izslēgt iespēju tādas tiešas apspriedes veikt ar Eurojust palīdzību.

(11)

Nebūtu jāuzliek pienākums nevienai dalībvalstij pret savu gribu atteikties no jurisdikcijas vai saglabāt to. Kamēr vien nav panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj turpināt kriminālprocesu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma galvenais mērķis ir novērst nevajadzīgu paralēlu kriminālprocesu, kurš varētu radīt ne bis in idem principa pārkāpumu, tā piemērošanai nevajadzētu būt par pamatu jurisdikcijas īstenošanas konfliktam, kas citā gadījumā nemaz nerastos. Kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā obligātas kriminālvajāšanas princips, kas vairākās dalībvalstīs reglamentē procesuālās tiesības, būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai to uzskatītu par izpildītu, kad jebkura dalībvalsts nodrošina kriminālvajāšanu par kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(13)

Ja ir panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī, otras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jārīkojas tā, lai tas saskanētu ar šo vienošanos.

(14)

Tā kā Eurojust ir īpaši labi piemērots tam, lai sniegtu palīdzību jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā, lietas nodošanai Eurojust vajadzētu būt standarta rīcībai gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos. Būtu jānorāda, ka saskaņā ar 13. panta 7. punkta a) apakšpunktu Padomes Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3) (“Eurojust lēmums”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu (4), Eurojust ir jātiek informētam par jebkuru gadījumu, kad ir radušies vai varētu rasties jurisdikcijas konflikti, un ka lietu jebkurā brīdī var nodot Eurojust, ja vismaz viena no tiešās apspriedēs iesaistītajām kompetentajām iestādēm to uzskata par piemērotu.

(15)

Šis pamatlēmums neskar procedūras, kuras reglamentētas Eiropas Konvencijā par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas parakstīta Strasbūrā 1972. gada 15. maijā, ne arī citus mehānismus, ar ko dalībvalstis savstarpēji nodod procesu krimināllietās.

(16)

Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgam administratīvajam slogam, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tiem būtu jāprevalē pār šo pamatlēmumu.

(17)

Šajā pamatlēmumā ietverti vienīgi noteikumi par informācijas apmaiņu un tiešām apspriedēm starp dalībvalstu kompetentām iestādēm, un tādēļ tas neskar personu tiesības – ja tādas ir spēkā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem – argumentēt, ka to kriminālvajāšana būtu jāveic viņu pašu valsts vai citā jurisdikcijā.

(18)

Tādu personas datu apstrādei, ar ko apmainās saskaņā ar šo pamatlēmumu, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (5).

(19)

Sniedzot deklarāciju par valodu lietojumu, dalībvalstis ir mudinātas papildus savai valsts valodai iekļaut vismaz vēl vienu valodu, kas parasti tiek lietota Eiropas Savienībā.

(20)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, un tādēļ rada ne bis in idem principa pārkāpumu; un

b)

vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

a)

procedūru, ar ko izveido saziņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai apstiprinātu to, ka paralēli notiek kriminālprocess par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

b)

informācijas apmaiņu, izmantojot tiešas apspriedes starp kompetentajām iestādēm divās vai vairāk dalībvalstīs, kurās par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess – ja attiecīgajām iestādēm jau ir informācija par to, ka notiek paralēls kriminālprocess – lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

a)

“paralēls process” ir kriminālprocess gan pirmstiesas, gan tiesas stadijā, kas divās vai vairāk dalībvalstīs notiek par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

b)

“kompetentā iestāde” ir tiesu iestāde vai cita iestāde, kura saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šā pamatlēmuma 2. panta 1. punktā minētās darbības;

c)

“saziņas iestāde” ir dalībvalsts kompetenta iestāde, kas sazinās ar citas dalībvalsts kompetento iestādi nolūkā apstiprināt to, vai notiek paralēls process;

d)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kurai saziņas iestāde lūdz apstiprināt to, ka notiek paralēls kriminālprocess.

a)

kompetentās iestādes kontaktinformācija;

b)

apraksts par faktiem un apstākļiem, uz ko attiecas šis kriminālprocess;

c)

visi attiecīgie dati par aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāti un par cietušajiem, ja tādi ir;

d)

kriminālprocesa stadija; un

e)

attiecīgā gadījumā, informācija par to, vai aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

a)

vai notiek vai ir noticis kriminālprocess par dažiem vai visiem tiem pašiem faktiem, uz kuriem attiecas kriminālprocess, kas minēts saziņas iestādes iesniegtajā informācijas lūgumā, un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

ja atbilde uz a) apakšpunkta jautājumu ir apstiprinoša:

b)

kompetentās iestādes kontaktinformācija; un

c)

procesa stadija vai, ja ir pieņemts galīgs nolēmums, šā galīgā nolēmuma būtība.

a)

arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus, kas ir spēkā, stājoties spēkā šim pamatlēmumam;

b)

slēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.