4.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/10

(1)

Audiovizuālā nozare veicina Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu, kuri ir šādi: veicināt konkurētspēju, prasmes, izaugsmi un darba vietu radīšanu uz zināšanām balstītā ekonomikā. Tai ir būtiska nozīme i2010 iniciatīvā – visaptverošā politikā Eiropas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu politikas virzieniem –, kas ir daļa no Lisabonas darba kārtības.

(2)

Eiropas Parlaments ir pastāvīgi uzsvēris, ka audiovizuālā nozare sniedz svarīgu ieguldījumu Eiropas ekonomikā, kas pamatojas uz zināšanām un jaunradi, tai ir ārkārtīgi būtiska nozīme kultūras daudzveidības un plurālisma veicināšanā un tā ir arī svarīga vārda brīvības platforma.

(3)

Kultūras un jaunrades nozares sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas kultūras ekonomikā, un 2004. gadā radošajās industrijās bija nodarbināti vismaz 5,8 miljoni cilvēku, kas ir 3,1 % no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita ES-25 valstīs.

(4)

Sniedzot atbalstu audiovizuālajai nozarei, Kopiena ņem vērā Līguma 151. pantu, kurā ir noteikts, ka Kopiena un dalībvalstis veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentajām starptautiskajām organizācijām kultūras jomā un ka Kopiena savā rīcībā ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši tādēļ, lai cienītu Kopienas kultūras un veicinātu to daudzveidību.

(5)

Padome 2007. gada 16. novembra Rezolūcijā par Eiropas kultūras plānu (4) pauda uzskatu, ka kultūra ir svarīgs starptautisko attiecību aspekts, un uzsvēra vajadzību palielināt savu nozīmi ES ārējo attiecību un attīstības politikā. Eiropas Parlaments 2008. gada 10. aprīļa Rezolūcijā par Eiropas darba kārtību kultūras jomā globalizācijas apstākļos, atsaucoties uz UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, uzsvēra, cik svarīgi ir iekļaut kultūras aspektus visu jomu politikā un programmās, tostarp ārpolitikā un attīstības politikā.

(6)

Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji 2008. gada 21. novembrī pieņēma Secinājumus par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās (5).

(7)

Komisijas 2006. gada 8. jūnija Paziņojumā par “Eiropu pasaulē” ir uzsvērta nesaraujamā saikne starp ES iekšējās un ārējās politikas virzieniem, kā arī Eiropas potenciāls, kas ļauj dalīties jaunajās iespējās, kuras piedāvā jaunradītie tirgi un globalizācija, jo tajā ir atvērta sabiedrība, kas ir atvērta arī cilvēkiem, idejām un jaunām tehnoloģijām.

(8)

Eiropas Savienība bija vadošais dalībnieks procesā, kurā tika pieņemta UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā pēc tam, kad to 2006. gada 18. decembrī ratificēja Eiropas Kopiena un 13 dalībvalstis. Konvencijas mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību un solidaritāti, lai veicinātu visu valstu kultūras izpausmes. Saskaņā ar konvencijas 12. panta e) punktu konvencijas puses tiek mudinātas noslēgt kopražošanas un kopējas izplatīšanas līgumus.

(9)

Daudzu dalībvalstu darbību mērķis ir pastiprināt Eiropas un trešo valstu audiovizuālo nozaru sadarbību, piemēram, starptautisko kopražojumu fondu un kopražošanas līgumu veidā. Kopienas atbalsts papildinās šādas darbības.

(10)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā ir atzīta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms.

(11)

MEDIA Plus programmas novērtējuma ziņojumā tika atzīts starptautisko tirgu nozīmīgums Eiropas audiovizuālās nozares problēmu pārvarēšanā.

(12)

Situācija starptautiskajā audiovizuālajā jomā pēdējās divās desmitgadēs ir ievērojami mainījusies un pašlaik saskaras ar jaunām problēmām, jo īpaši tādu tehnoloģisko sasniegumu ietekmē kā kinofilmu digitālā demonstrēšana, video pēc pieprasījuma (VOD) un daudzkanālu digitālā televīzija. Tas ir veicinājis spēcīgu finansiālo izaugsmi un daudzsološus ieguldījumus, un līdz ar to arī stingru un pieaugošu pieprasījumu pēc lielāka audiovizuālā satura apjoma, piedāvājot vairākas iespējas uzņēmumiem. Attiecīgi ir radusies ievērojama un pieaugoša interese par tādu projektu izstrādi, kas saistīti ar dažādiem digitālo tehnoloģiju pielietojumiem. Turklāt pastāv cieša saikne starp starptautisko sadarbību projektu izstrādē un Eiropas Savienības spēju popularizēt pasaulē tās audiovizuālo jautājumu reglamentācijas modeli un konverģenci starp audiovizuālo un elektronisko sakaru iespējām.

(13)

Ņemot vērā audiovizuālās nozares starptautiskā konteksta pieaugošo nozīmīgumu, Eiropas Parlaments 2007. gada 13. decembrī pieņēma 2008. gada budžetā sagatavošanās darbību MEDIA International, kas vērsta uz Eiropas Savienības un trešo valstu audiovizuālo tirgu savstarpējo attiecību attīstīšanu un nodrošina iespēju strukturēt un nostiprināt attiecības un tīklus starp Eiropas un trešo valstu audiovizuālās nozares profesionāļiem, lai Eiropas nozare un iesaistītās trešās valstis gūtu savstarpēju labumu. Vēlāk izsludinātais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus piesaistīja lielu Eiropas un trešo valstu profesionāļu interesi. Atbalsta piešķiršanai tika atlasīti astoņpadsmit projekti. Tādējādi sagatavošanās darbības MEDIA International pirmais gads apstiprināja nozares intereses un vajadzības starptautiskajā jomā un nepieciešamību pēc Kopienas rīcības.

(14)

Eiropas Parlaments atjaunoja sagatavošanās darbību MEDIA International, palielinot budžetu 2009. gadam.

(15)

Par audiovizuālajām lietām atbildīgie vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu ministri 2008. gada 19. maijā neoficiālajā tikšanās reizē Kannās atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta iniciatīvu saistībā ar sagatavošanās darbību MEDIA International un mudināja Komisiju “īstenot šīs iniciatīvas attīstību un izvērtēt to, cik vēlams un iespējams ir izstrādāt priekšlikumu par atbalsta programmu sadarbības veicināšanai starp Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļiem un nozares profesionāļiem trešās valstīs, lai nodrošinātu savstarpēju labumu visiem dalībniekiem”.

(16)

Atklātā publiskā apspriešanā tika pausts stingrs atbalsts sadarbības nostiprināšanai starp Eiropas un trešo valstu audiovizuālās nozares profesionāļiem, jo īpaši apmācības, kopražošanas veicināšanas, audiovizuālo darbu izplatīšanas un aprites (tostarp jaunu platformu, piemēram, VOD, un interneta protokola televīzijas (IPTV)) un filmu izpratnes jomās.

(17)

Būtu jāveicina piekļuve audiovizuālajiem tirgiem trešās valstīs, izplatot tirgus informāciju to profesionāļu vidū, kuri darbojas šajos tirgos, un izveidojot tīklus starp tiem. Šajā nolūkā saistībā ar programmu būtu jāatbalsta projekti, kas paredz apmācību.

(18)

Izplatīšanas nozare nosaka piedāvājumā esošo audiovizuālo darbu daudzveidību un patērētāju izvēli. Eiropas izplatītāji ir mazie uzņēmumi, un tirgus struktūras un sadrumstalotības dēļ tiem – atšķirībā no saviem lielajiem vertikāli integrētajiem konkurentiem – ir nepietiekamas iespējas piekļūt starptautiskajiem tirgiem. Turklāt ir radušies jauni tirgus dalībnieki un izplatīšanas platformas, kas veicina vai pieprasa lielāku audiovizuālā satura apjomu. Tādēļ ir lietderīgi veikt pasākumus, lai veicinātu Eiropas darbu izplatīšanu, apriti un demonstrēšanu trešās valstīs un tajās trešās valstīs, kas atrodas Eiropā.

(19)

Tādēļ ir jāizstrādā Kopienas programma audiovizuālajai nozarei, kas paredzētu finansiālu atbalstu projektiem informācijas apmaiņas un apmācības, konkurētspējas, audiovizuālā satura izplatīšanas, aprites un demonstrēšanas jomās.

(20)

Lai nodrošinātu maksimālu savstarpēju labumu un vienkāršotu projektu pārvaldību, tie saskaņā ar programmu būtu jāierosina un jāīsteno kopīgi profesionāļiem no Eiropas Savienības un trešām valstīm, un tiem būtu jāsekmē starptautisku sadarbības tīklu veidošana. Lai vienkāršotu pārvaldību, projekti būtu jākoordinē profesionālim, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kura piedalās programmā.

(21)

Būtu jāizstrādā un jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un atgūtu zaudētos vai nodotos, vai neatbilstoši izlietotos līdzekļus.

(22)

Ir lietderīgi visam programmas laikam paredzēt finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(23)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(24)

Programmas pārraudzības un izvērtēšanas pasākumiem būtu jāietver sīki izstrādāti gada pārskati, kā arī konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un noteiktā laikā izpildāmi mērķi un rādītāji.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā ierosināto darbību starpvalstu un starptautisko būtību, un to, ka minēto darbību mēroga un seku dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

“Eiropas profesionālis” ir profesionālis, kurš:

2)

“trešās valsts profesionālis” ir profesionālis, kas nav Eiropas profesionālis;

3)

“trešā valsts” ir valsts, kas nav 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā valsts vai kas atbilst 1. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punkta prasībām;

4)

“audiovizuālais darbs” ir kustīgu attēlu kopums ar skaņu vai bez tās. Audiovizuālo darbu piemēri ir mākslas filmas, dokumentālās filmas un animācijas filmas;

5)

“Eiropas darbi” ir audiovizuālie darbi, kuru izcelsme ir 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētajās valstīs.

a)

uzlabojot profesionāļu izpratni, jo īpaši par darbības apstākļiem, tiesiskajiem regulējumiem (tostarp intelektuālā īpašuma tiesību jomā), finansēšanas sistēmām un sadarbības iespējām saistībā ar to attiecīgajiem audiovizuālajiem tirgiem;

b)

nodrošinot un veicinot profesionāļu sadarbību audiovizuālajā jomā, uzlabojot viņu zināšanas par audiovizuālajiem tirgiem;

c)

jo īpaši ar stipendiju starpniecību veicinot sadarbības tīklu veidošanu un ilglaicīgu darba attiecību veidošanos; vai

d)

atbalstot profesionālo pamatizglītību un nepārtrauktu profesionālu izglītošanos.

a)

atvieglot trešo valstu sadarbības partneru meklēšanu Eiropas darbiem. Programma atbalsta tādu kopražošanas tirgu un partneru meklēšanas pasākumu organizēšanu, kuru mērķis ir apvienot iespējamos partnerus (piemēram, scenāristus, režisorus, aktierus, producentus un izplatītājus);

b)

veicināt Eiropas darbu starptautisko pārdošanu un popularizēšanu trešo valstu tirgos un trešo valstu audiovizuālo darbu pārdošanu un popularizēšanu Eiropā. Programma veicina līgumu noslēgšanu starp tiesību subjektiem/tirdzniecības aģentiem/izplatītājiem, lai nodrošinātu darbu izplatīšanu (piemēram, kinoteātros, televīzijā, IPTV, Web TV un VOD platformās) un popularizēšanu.

a)

veicināt to, ka kinoteātru īpašnieki Eiropas un trešās valstīs savstarpēji uzlabo audiovizuālo darbu ekskluzīvo pirmizrāžu programmu izstrādes un demonstrēšanas apstākļus (izrādīšanas ilgums, redzamība un skaits). Programma atbalsta projektus, ar kuriem iepazīstina kinoteātru tīkli, kas veic ekranizācijas Eiropā un trešās valstīs, un kuri veido programmas ievērojamam skaitam audiovizuālo darbu to partnera(-u) teritorijā(-ās);

b)

palielināt audiovizuālā satura piedāvājumu un uzlabot apstākļus trešo valstu audiovizuālo darbu apraidei un izplatīšanai Eiropas izplatīšanas kanālos (TV, IPTV, Web TV, VOD platformās) un Eiropas darbu apraidei un izplatīšanai starptautiskos izplatīšanas kanālos. Programma atbalsta partnerības starp raidorganizācijām (vai VOD platformām) un tiesību subjektiem nolūkā veikt darbu paketes apraidi vai izplatīt darbu katalogu VOD platformās;

c)

veicināt tādu pasākumu un filmu izpratnes iniciatīvu organizēšanu, kuri jo īpaši vērsti uz jaunām skatītāju auditorijām un kuru mērķis ir veicināt audiovizuālo darbu daudzveidību starptautiskā mērogā un palielināt sabiedrības pieprasījumu pēc kultūras ziņā dažāda audiovizuālā satura.

a)

gada darba plānu, kurā norādītas prioritātes;

b)

programmas resursu iekšējo gada sadalījumu, tostarp sadalījumu starp pasākumiem dažādās jomās;

c)

vispārīgās pamatnostādnes programmas īstenošanai;

d)

saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, projektu atlases kritērijus un procedūras;

e)

priekšlikumu atlasi, lai piešķirtu Kopienas līdzekļus, kas pārsniedz:

a)

sniedzot ieguldījumu apspriedēs un informācijā par Eiropas Savienību kā miera, labklājības un drošības reģionu;

b)

veicinot vārda brīvības pamatprincipa ievērošanu;

c)

vairojot izpratni par kultūras daudzveidības, kopīgo vērtību, kultūru dialoga un daudzvalodības nozīmīgumu pasaulē;

d)

palielinot Eiropas ekonomikas zināšanu bāzi un sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības konkurētspējas nostiprināšanā pasaulē; un

e)

palīdzot izskaust visa veida diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

a)

līdz 2012. gada 31. janvārim – paziņojumu par programmas iespējamo turpināšanu;

b)

līdz 2015. gada 31. decembrim – ex post izvērtējuma ziņojumu.