13.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1350/2006 (2) (“pagaidu regula”) ir piemērojusi antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes (“ĶTR”) izcelsmes volframa elektrodu importam, kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex81019910 un ex85159000 (KN kods kopš 2007. gada 1. janvāra).

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija izanalizēja datus par laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pēc tam, kad bija noteikts antidempinga pagaidu maksājums konkrētu ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam, dažas ieinteresētās personas sniedza rakstiskus komentārus. Visām personām, kas to pieprasīja, tika sniegta iespēja tikt uzklausītām mutiski.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem. Mutiski paustie un rakstiskie komentāri, ko sniedza attiecīgās personas, tika pārbaudīti, un, ja uzskatīja par vajadzīgu, pagaidu secinājumi tika attiecīgi grozīti. Tāpēc Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu konkrētu ĶTR izcelsmes volframa elektrodu importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras galvo ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā tās pēc šīs informācijas paziņošanas varēja sniegt iebildes.

(6)

Mutiski paustie un rakstiskie komentāri, ko sniedza minētās personas, tika izskatīti, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi grozīti.

(7)

Attiecīgais ražojums ir volframa elektrodi (“VE”), tostarp volframa metināšanas stieņi un stiegras, kuru sastāvā volframs ir 94 % no svara vai vairāk, izņemot tādus, kas iegūti saķepinot, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sagriezti vajadzīgajā garumā. To patlaban klasificē ar KN kodu ex81019910 un ex85159000 (KN kods no 2007. gada 1. janvāra). Attiecīgo ražojumu izmanto metināšanas un tai līdzīgos procesos, tostarp volframa elektrodu loka metināšanai inertās gāzes aizsardzībā, plazmas loka metināšanai un griešanai un termiskajai uzsmidzināšanai.

(8)

Viens importētājs apšaubīja pagaidu regulas 13. apsvērumā izklāstīto secinājumu par to, ka šajā procedūrā visus VE uzskata par vienu ražojumu. Šis importētājs uzsvēra VE dažādu veidu, un jo īpaši viena veida, kuru importētājs ir pats patentējis, atšķirīgās īpašības.

(9)

Tomēr kopš izmeklēšanas sākuma Komisijai ir bijis zināms, ka ir vairāki VE veidi un ka tos pārdod dažādos garumos un biezumos un ka VE var būt izgatavoti no tīra volframa vai sakausēti ar nelielu procentuālo daudzumu tāda metāla, kā, piemēram, torijs, lantāns, cerijs, cirkonijs, vai ar to apvienojumu. Šī sakausēšana ietekmē elektrodu raksturīgās īpašības, proti, uzliesmošanas spēju, stabilitāti un izturību, sniedzot iespēju tos labāk pielāgot īpašajiem izmantošanas mērķiem. Neraugoties uz dažādo veidu VE tehnisko īpašību atšķirībām, uzskata, ka to kopējās galvenās fiziskās īpašības un aizstājamības līmenis ir pietiekams, lai šīs izmeklēšanas vajadzībām tos uzskatītu par vienu ražojumu, jo tiem ir vienas un tās pašas galvenās fiziskās un ķīmiskās īpašības.

(10)

Tomēr būtu jāatzīmē, ka dažādie VE veidi, kā minēts iepriekš, ir ņemti vērā, aprēķinot dempinga starpību un kaitējuma apmēru.

(11)

Šā dokumenta 8. apsvērumā minētais importētājs arī norādīja uz ražošanas procesa atšķirībām starp Eiropas un ĶTR ražotājiem un apgalvoja, ka ĶTR VE esot augstāka kvalitāte. Turklāt ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka viņa elektrodiem ir labāka kvalitāte nekā konkurentu ražotajiem elektrodiem, un tie jebkurā gadījumā ir labāk pielāgoti grupas ražotajam ražojumam – TIG metināšanas deglim. Attiecībā uz pēdējo apgalvojumu būtu jāuzsver, ka atbilstīgi pieejamajiem pierādījumiem neviena kvalitatīvā atšķirība nav tāda, lai nevarētu izmantot citu uzņēmumu ražotos elektrodus šajā īpašajā izmantošanas jomā, pat ja tie nenodrošinātu optimālu piestiprinājumu degļiem. Attiecībā uz apgalvojumu par būtiskām kvalitātes atšķirībām, kā norādīja importētājs, starp VE, ko Kopienā ražoja un pārdeva Kopienas ražošanas nozare, un VE, ko importēja Kopienā no ĶTR, nebija pieejama objektīva informācija, kas apstiprinātu vai ar ko noteiktu šādas pamanāmas būtiskas kvalitātes atšķirības. Tāpēc VE, ko ražoja un pārdeva Kopienā, un VE, ko importēja Kopienā no ĶTR, uzskatīja par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē, un šajā ziņā netika izdarītas korekcijas kaitējuma aprēķinos.

(12)

Tā kā citi komentāri par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 12. līdz 15. apsvērumu.

(13)

Ražotājs eksportētājs, kuram atteica TER, jo tas neatbilda TER otrajam kritērijam, kā izklāstīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, apgalvoja, ka grāmatvedības sistēmā konstatētās neatbilstības skāra tikai dažus gadījumus un ka pa to laiku uzņēmuma grāmatvedības sistēma ir uzlabota, lai izpildītu starptautiskos grāmatvedības standartus. Tomēr šis uzņēmums savu apgalvojumu nepamatoja vai nesniedza nekādus pierādījumus. Turklāt no pierādījumiem, kas tika gūti pārbaudē, kuru veica uzņēmumā, ir skaidrs, ka konstatētā prakse bija acīmredzams starptautisko grāmatvedības standartu, kā arī ĶTR grāmatvedības noteikumu pārkāpums, pat ja tā pēc IP tiktu labota.

(14)

Ievērojot to, ka attiecībā uz TER piešķiršanu nebija citu apsvērumu, ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 16. līdz 21. apsvērumā.

(15)

Pēc provizoriskas informācijas sniegšanas Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja AR piešķiršanu 13. apsvērumā minētajam ražotājam eksportētājam, jo uzņēmuma grāmatvedībā tika atklātas neatbilstības arī attiecībā uz eksporta preču pārdošanas apjomu uzskaiti. Šajā ziņā būtu jāatzīmē, ka uzņēmums atbilda visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem, un tādēļ nebija pamata tam atteikt AR pieprasījumu. Turklāt visus pierādījumus saistībā ar eksporta darījumiem uz Kopienu, kurus uzņēmums veica IP ļoti nelielā apmērā, varēja iegūt uzņēmuma galvenās antidempinga anketas pārbaudes apmeklējumā, un nekavējoties varēja izdarīt vienu eksporta datu labojumu, kas bija vajadzīgs. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares apgalvojums tika noraidīts.

(16)

Ievērojot to, ka nebija citu apsvērumu, ar šo apstiprina secinājumus attiecībā uz AR, kā izklāstīts pagaidu regulas 22. līdz 25. apsvērumā.

(17)

Pēc provizoriskas informācijas sniegšanas attiecīgais ražotājs eksportētājs iesniedza ikmēneša normālo vērtību, saistot IP pārbaudīto, vidējo normālo vērtību ar galvenās izejvielas, amonija paravolframa (“APV”), cenu attīstību, lai parādītu, ka, salīdzinot ikmēneša eksporta cenas, IP beigās dempinga vairs nebija. Turklāt šī ikmēneša normālā vērtība netieši norādīja uz to, ka pagaidu secinājumu par dempingu būtībā bija radījusi krasa APV cenu palielināšanās, uz ko uzņēmums, paaugstinot APV eksporta pārdošanas cenu, reaģēja nevis tūlīt, bet IP beigās. Uzņēmums lūdza Komisiju ņemt vērā šo risinājumu un to, ka dempinga starpības aprēķināšanas pamatā bija vienīgi IP pēdējo sešu mēnešu vai pēdējā ceturkšņa rādītāji. Tomēr šis apgalvojums bija jānoraida, jo IP nesaskanība būtu diskriminējoša pret citiem uzņēmumiem, kuros veica izmeklēšanu un kurus tādā pašā veidā skāra APV vispārējā cenu paaugstināšanās. Turklāt minētais pieprasījums neatbilst izmeklēšanas perioda jēdzienam. Patiešām, tas liecināja par to, ka dati pēc izvēles bija atlasīti tikai par daļu no izmeklēšanas perioda.

(18)

Šajā sakarā līdz ar provizoriskās informācijas sniegšanu Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka jākoriģē to izejvielu izmaksas, kuras izmantoja uzņēmuma, kam piešķirts TER, normālās vērtības noteikšanai. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari šāda korekcija būtu pamatota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 5. punktu, jo uz ĶTR volframa tirgu attiecina valsts intervenci makroekonomiskajā līmenī un tādējādi galvenās izejvielas, APV, cenas iekšzemes tirgū pastāvīgi ir saglabājušās zemākas nekā APV eksporta cenas.

(19)

Iepriekšminētais apgalvojums tika pārbaudīts, analizējot ĶTR valdības politiku ietekmi makroekonomiskajā līmenī, kas varētu radīt atšķirīgus APV cenu līmeņus iekšzemes tirgū un eksporta tirgos. Izmeklēšanā atklāja, ka ĶTR pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksāšanas politika zināmā mērā mazina volframa un tā ražojumu, piemēram, APV, eksportu, jo eksportētājiem atmaksā tikai to PVN daļu, kas samaksāta par iekšzemes tirgū iepirktajām izejvielām. Turklāt tas nozīmē, ka VE ražotājiem eksportējot rodas papildu izmaksas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu normālā vērtība tika koriģēta, lai atspoguļotu kopējās izmaksas, kas radušās iepriekšminētās PVN shēmas izmantošanas rezultātā. Tiek uzskatīts, ka papildu korekcijas nav nepieciešamas.

(20)

Neatkarīgi no iepriekšminētās korekcijas attiecībā uz normālo vērtību ar šo apstiprina vispārējo metodiku, kā izklāstīts pagaidu regulas 26. līdz 33. apsvērumā.

(21)

Tā kā nav attiecīgu komentāru par ASV kā analogās valsts izmantošanu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 34. līdz 38. apsvērumu.

(22)

Tā kā nav komentāru par normālās vērtības noteikšanu ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, ar šo pilnībā apstiprina pagaidu regulas 39. līdz 46. apsvērumu.

(23)

Attiecībā uz eksporta cenām vienam uzņēmumam, kuram bija piešķirts AR, kā arī uzņēmumam, kurš sadarbojās, kuram nebija piešķirts TER/AR un kura dempinga starpību izmantoja par pamatu dempinga starpības noteikšanai visā valstī, kā skaidrots pagaidu regulas 54. līdz 56. apsvērumā, tās tika pārskatītas, neiekļaujot divus darījumus, kas nav veikti IP.

(24)

Pēc provizoriskās informācijas sniegšanas ražotājs eksportētājs, kuram bija piešķirts TER un kura preču pārdošana eksportam uz Kopienu tika veikta, izmantojot saistītu importētāju, un pēc tam tika veikta preču tālākpārdošana saistītiem un nesaistītiem uzņēmumiem Kopienā, apgalvoja, ka saistīto uzņēmumu pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PV un A) izmaksas, ko izmantoja eksporta cenas noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, bija novērtētas par augstu un neatspoguļoja izmaksas, kas radušās VE pārdošanā. Ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju izmantot sākotnējās PV un A izmaksas, kas norādītas saistīto izplatītāju atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras sākotnēji nevarēja atzīt par pareizām, jo trūka pierādījumu par izmaksu sadales metodi. Uzņēmums sniedza apstiprinošus pierādījumus par sākotnēji izmantoto sadales metodi, kuras pamatā bija uzņēmumu pašā sākumā izmantotais iekšējais standarts. Sniegtos pierādījumus pēc tam nekavējoties pārbaudīja un konstatēja, ka sākotnējā sadales metode atbilst ar VE pārdošanu saistītajām izmaksām. Tādējādi apgalvojums tika apstiprināts, un saistīto izplatītāju PV un A izmaksas tika attiecīgi koriģētas.

(25)

Attiecībā uz abu nesaistīto importētāju peļņas normu, no kuriem viens tika sākotnēji izmantots iepriekšminētā ražotāja eksportētāja saliktās eksporta cenas aprēķināšanai, konstatēja, ka minētās peļņas normas nebūtu jāizmanto, jo šo uzņēmumu saimnieciskā darbība nav pietiekami salīdzināma ar attiecīgā saistītā importētāja darbību. Patiešām, lielāko daļu VE, ko importējis šis saistītais importētājs, turpmāk ieļauj galvenajā ražojumā – metināšanas deglī, ko izgatavo minētā grupa. Būtu jānorāda arī tas, ka VE vērtība ir mazāka salīdzinājumā ar galaproduktu. Pamatojoties uz to, secināja, ka paša saistītā importētāja peļņas norma radītu precīzāku peļņas normas pamatvērtību, lai noteiktu eksporta cenu.

(26)

Citi komentāri par eksporta cenām netika saņemti, un tādējādi ar šo apstiprina vispārējo metodoloģiju, kas izklāstīta pagaidu regulas 47. un 48. apsvērumā, izņemot paša saistītā importētāja peļņas normas izmantošanu tā ražotāja saliktās eksporta cenas aprēķināšanai, kuram bija piešķirts TER, kā aprakstīts iepriekš.

(27)

Iepriekš 17. līdz 20. un 22. apsvērumā minētās normālās vērtības un eksporta cenas, kas pārskatītas atbilstīgi 23. līdz 26. apsvērumā minētajam, tika salīdzinātas, pamatojoties uz cenu no rūpnīcas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvoja un pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Faktori, attiecībā uz kuriem tika apstiprinātas korekcijas, bija netiešie nodokļi, kā aprakstīts 19. apsvērumā, transporta, apdrošināšanas un papildu izmaksas, iepakošanas izmaksas, kredīta procenti un bankas komisijas maksas.

(28)

Ņemot vērā iepriekšminēto, galīgā dempinga starpība, kas izteikta kā procenti no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

(29)

Pēc tam, kad tika koriģēta tā otra uzņēmuma eksporta cena, kuram bija piešķirts AR, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā procenti no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

(30)

Pēc tam, kad tika koriģēta tā ražotāja eksportētāja eksporta cena, kuram nebija piešķirts TER/AR, galīgo dempinga līmeni visas valsts mērogā noteica 160,2 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas.

(31)

Tā kā nav nekādu komentāru par Kopienas produkciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 57. un 58. apsvērumu.

(32)

Tā kā nav nekādu komentāru par Kopienas ražošanas nozares definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. apsvērumu.

(33)

Tā kā nav nekādu komentāru par patēriņu Kopienā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60. apsvērumu.

(34)

Tā kā nav nekādu komentāru par importu no attiecīgās valsts, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61. līdz 66. apsvērumu.

(35)

Tā kā nav nekādu komentāru par stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, ar šo apstiprina pagaidu regulas 67. līdz 93. apsvērumu.

(36)

Tā kā par šo jautājumu nav jaunas un pamatotas informācijas vai argumentu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94. līdz 114. apsvērumu.

(37)

Trīs eksportētāji, viena eksportētāju apvienība un viens importētājs vairākkārt pauda bažas par to, ka ar pagaidu maksājumiem panāktu ĶTR eksportētāju izstumšanu no Kopienas tirgus. Ņemot vērā, ka ir tikai divi Kopienas ražotāji un faktiski nav importa no citām valstīm, tas, iespējams, likvidētu konkurenci Kopienas tirgū un kaitētu lietotājiem. Turklāt tika apgalvots, ka divi Kopienas ražotāji, izmantojot pret konkurenci vērstu praksi, jau agrāk ir kontrolējuši cenas Kopienas tirgū. Tomēr šīs personas nesniedza nekādus papildu pieradījumus tam, lai pamatotu apgalvojumus, kā arī izmeklēšanas gaitā neatzina, ka ir pazīmes, kas norādītu uz šādu praksi.

(38)

Kā noteikts pagaidu regulā, antidempinga pasākuma mērķis ir atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ko ir pārveidojusi negodīga tirdzniecības prakse, nevis liegt trešo valstu eksportētājiem piekļuvi Kopienas tirgum.

(39)

Izmeklēšanā netika gūti pierādījumi par iespējamu rīcību, kas būtu vērsta pret konkurenci, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nebija pārmērīgi augstas peļņas, pat pirms tam, kad ĶTR imports bija ieguvis diezgan stabilu stāvokli Kopienas tirgū. Neņemot vērā abus pašreizējos Kopienas ražotājus, piemēroto pasākumu līmenim vajadzētu būt tādam, lai vismaz dažiem ĶTR eksportētājiem turpmāk būtu iespējams pārdot attiecīgo ražojumu Kopienas tirgū. Patiešām, maksājumu mērķis, pamatojoties uz nodarīto kaitējumu, ir vienīgi paaugstināt importa cenas līdz tādam līmenim, kas Kopienas ražošanas nozarei dotu iespēju gūt normālu peļņu.

(40)

Turklāt viens importētājs apgalvoja, ka šie maksājumi apdraud uzņēmuma pastāvēšanu. Turklāt šis importētājs pārdod vienu vienīgu augstas kvalitātes elektrodu veidu, un ja šim importētajam būtu jābeidz saimnieciskā darbība, kā tiek apgalvots, tad VE tiešie patērētāji nonāktu nelabvēlīgos apstākļos jauninājumu un pakalpojumu kvalitātes ziņā.

(41)

Tomēr, kā noteikts pagaidu regulā, attiecīgā ražojuma importa cenu palielinājuma radītā vispārējā ietekme uz importētājiem būtu tāda, ka jāatjauno godīga konkurence ar Kopienas ražotājiem, nevis jāliedz importētājiem iespēja pārdot attiecīgo ražojumu. Turklāt augstas peļņas normas, kas tika konstatētas importētājiem, kuri sadarbojās, padara maz ticamu iespēju, ka šos importētājus izspiedīs no tirgus pat tad, ja importa apjoms pasākumu piemērošanas rezultātā samazināsies. Izplatītāja/starpnieka loma metināšanas elektrodu tirgū ir nozīmīga, jo tas piedāvā tiešajam patērētājam vienota informācijas un realizācijas centra iespējas, kas apmierina visas tā vajadzības attiecībā uz metināšanu. Tāpēc minētie starpnieki, ļoti iespējams, joprojām būs svarīga tirgus iezīme pat pēc tam, kad pasākumi būs noteikti.

(42)

Viena persona arī iebilda, ka VE, ko importēja uzņēmumu grupa, ir komplektējošais izstrādājums metināšanas degļiem, ko ražo tas pats uzņēmums. Ja lietotājiem šo antidempinga pasākumu rezultātā būtu jāizvēlas lētāki elektrodi no citiem piegādātājiem, pasliktinātos uzņēmuma ražoto degļu kvalitāte un izturība, un tas kopumā negatīvi ietekmētu tā saimniecisko darbību. Tomēr uzskata, ka pat tad, ja šo lietotāju klientiem nebūtu zināmas šādas negatīvas sekas tehniskā ziņā, šim eksportētājam ierosināto maksājumu relatīvi zemais līmenis, šķiet, nestimulētu lietotājus izmantot citus piegādes avotus. Turklāt netika sniegti nekādi pierādījumi tam, lai pamatotu apgalvojumu par negatīvajām sekām.

(43)

Tā kā nav būtiski jaunas informācijas vai argumentu par šo konkrēto jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 115. līdz 132. apsvērumu.

(44)

Pēc provizorisku secinājumu sniegšanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka pagaidu regulas 136. apsvērumā minēto importētāju darbību koriģēšana ir lieka divu iemeslu dēļ:

(45)

Šo jautājumu Komisija ir izmeklējusi pamatīgāk, cita starpā, iegūstot sīku informāciju no vēl viena nesaistītā importētāja. Izmeklēšanā atklāja, ka gan Kopienā ražotos, gan tajā importētos elektrodus pārdod, izmantojot visdažādākos kanālus, un bieži vien posmā starp ražotāju un tiešo patērētāju tos tālākpārdod vairākas reizes. Šajā tirgū iesaistītie dalībnieki dažādā mērā veic atbilstīgas darbības, piemēram, kvalitātes kontroli, uzglabāšanu, atkārtotu iepakošanu, tirdzniecību, un sniedz pēcpārdošanas pakalpojumus. Pārbaudījusi visu pieejamo informāciju, tā uzskatīja, ka importētāju darbības jāņem vērā vēl sistemātiskāk un vienotāk, lai importa cenas salīdzinātu ar Kopienas ražošanas nozares cenām, kuras bija koriģētas atbilstīgi kopējam tirdzniecības līmenim.

(46)

Šim nolūkam līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus, ko Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare, izmantoja kā pamatu, lai aprēķinātu cenu atšķirības dažādos tirdzniecības līmeņos, t. i., tirgotājiem, tiešajiem patērētājiem un oriģinālo iekārtu ražotājiem. Tāpēc veica tirdzniecības līmeņa koriģēšanu, nevis pagaidu regulas 136. apsvērumā minēto procedūru.

(47)

Viens eksportētājs norādīja uz kļūdu pārdošanas datos, ko izmantoja kaitējuma starpības aprēķināšanai. Tika izlabotas arī citas pārrakstīšanās kļūdas datos, ko izmantoja kaitējuma starpību aprēķināšanai. Šo labojumu rezultātā tika samazināta viena eksportētāja kaitējuma starpība un valsts mēroga kaitējuma starpība.

(48)

Tika arī secināts, ka dažu ĶTR eksportētāju veiktā eksporta neregularitātes dēļ un pēc USD/EUR maiņas kursa attīstības IP valūtas maiņas ikmēneša kursu izmantošana sniedza precīzāku rezultātu, nekā vienīgi valūtas maiņas gada kursa izmantošana. Attiecīgi tika pārskatīti aprēķini attiecībā uz visiem eksportētājiem.

(49)

Viens eksportētājs un viena eksportētāju apvienība pierādīja, ka ĶTR eksportētājiem vajadzīgais laikposms starp izejvielu iepirkšanu un gatavu VE pārdošanu starpniekam ir ievērojami garāks nekā Kopienas ražošanas nozarei, jo ir ilgāks transportēšanas laiks un muitas procedūras. Tas varētu nozīmēt, ka ĶTR eksportētājiem cenu ziņā, protams, būtu vajadzīgs ilgāks laiks, lai reaģētu uz izejvielu cenu palielinājumu, nekā Kopienas ražošanas nozarei, un importētājs apgalvoja, ka šis apstāklis jāņem vērā, aprēķinot kaitējumu.

(50)

Lai gan ir atzīts, ka novirze laika ziņā starp ražojuma izgatavošanu un piegādi klientam ĶTR eksportētājiem ir lielāka, to nevar uzskatīt par būtisku faktoru, nosakot kaitējumu. Izmeklēšanā izmantotos datus nosaka pēc rēķina datuma, kas parasti atbilst datumam, kad preces ir nosūtītas no rūpnīcas. Novirze laika ziņā ir arī starp laiku, kad apspriež cenu, pamatojoties uz izejvielu pašreizējo cenu līmeni, un nosūtīšanas datumu, bet nav pamata pieņemt, ka ĶTR ražotājiem tā būtu lielāka nekā Kopienas ražotājiem. Tādēļ minētais apgalvojums bija jānoraida.

(51)

Attiecīgi galīgā vidējā svērtā kaitējuma starpība uzņēmumiem, kuriem bija piešķirts AR vai TER, bija šāda:

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums būtu jānosaka tādā līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(53)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgo maksājumu likmes ir šādas:

(54)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem tika konstatēts minētajā izmeklēšanā. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Visu citu uzņēmumu importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ietverot uzņēmumus, kuri saistīti ar šiem īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(55)

Jebkurš pieprasījums piemērot šīs atsevišķam uzņēmumam noteiktās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūrvienību izveidošanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, saistībā ar minēto uzņēmuma nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Tad vajadzības gadījumā regulā izdarīs attiecīgos grozījumos, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuri gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm.

(56)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi piemēro ne tikai eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri IP neveica eksportu. Tomēr aicinām uzņēmumus, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja, ja tie izpilda pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar minēto pantu, lai šo uzņēmumu stāvokli pārbaudītu atsevišķi.

(57)

Pēc tādu būtisku faktu un apsvērumu izpaušanas, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu, divi ĶTR ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(58)

Attiecīgajam ražojumam ir raksturīgs ievērojams skaits ražojuma veidu, kuru cenas būtiski atšķiras. Abi ražotāji eksportētāji visiem ražojuma veidiem piedāvāja tikai vienu minimālo importa cenu (“MIC”) tādā līmenī, kas negarantētu kaitējošā dempinga novēršanu attiecībā uz visiem ražojumiem. Jānorāda arī tas, ka lielais skaits šādu ražojuma veidu faktiski padara par neiespējamu tādas saprātīgas MIC noteikšanu katram ražojuma veidam, ko Komisija varētu atbilstīgi uzraudzīt, pat tad, ja ražotāji eksportētāji par katru no tiem būtu piedāvājuši atšķirīgas MIC.

(59)

Turklāt attiecīgā ražojuma cenas IP bija ļoti nepastāvīgas, un tāpēc nemainīgas cenu saistības nav piemērotas. Lai novērstu šo problēmu, abi uzņēmumi piedāvāja indeksēt MIC, pamatojoties uz APV cenu svārstībām, un to, cik svārstīgas IP ir VE cenas, varētu noteikt vienam no šiem ražotājiem eksportētajiem, taču MIC indeksācija, izmantojot APV cenas, šim konkrētajam ražotājam eksportētājam nebija iespējama.

(60)

Turklāt vienam ražotājam eksportētājam ir vairāki saistītie uzņēmumi EK, un šie saistītie uzņēmumi tiem pašiem klientiem arī pārdod citus ražojumus. Šī sarežģītā pārdošanas struktūra paaugstina apiešanas risku.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka šie saistību piedāvājumi ir jānoraida.

(62)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem, kas noteikti ar pagaidu regulu, t. i., Regulu (EK) Nr. 1350/2006. Gadījumos, kad galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru, atmaksā. Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, galīgi jāiekasē vienīgi tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu līmenī.

(63)

Lai mazinātu apiešanas risku maksājuma likmju lielās atšķirības dēļ, uzskata, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kurus piemēro tikai uzņēmumiem, kuriem ir ieviesta atsevišķā maksājuma likme, ir šādi: dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins, uzliek atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(64)

Turklāt jāatgādina, ka gadījumā, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām atsevišķām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā, inter alia, var pārbaudīt vajadzību atcelt atsevišķās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction H, office J-79 5/16

1049 Brussels/Belgium

1)

tās uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats, kura izsniedz rēķinu.

2)

Šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītie volframa elektrodi (apjoms) (TARIC papildu kods), ko pārdod eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražoti (uzņēmuma nosaukums un adrese), (attiecīgā valsts). Ar šo apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”