30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 145/5

1.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk tekstā “iestādes”) atzīmē, ka sevi ir attaisnojusi pašreizējā prakse risināt sarunas starp Padomes prezidentvalsti, Komisiju, attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem un/vai referentiem un starp Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētājiem.

2.

Iestādes apstiprina, ka šī prakse, kas ir izveidojusies visās koplēmuma procedūras stadijās, ir jāatbalsta arī turpmāk. Iestādes apņemas izvērtēt savas darba metodes, lai vēl efektīvāk izmantotu visas ar EK līgumu izveidotās koplēmuma procedūras piedāvātās iespējas.

3.

Šī kopīgā deklarācija precizē šīs darba metodes un to izmantošanas praktiskos aspektus. Tā papildina Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (1) un jo īpaši tā noteikumus par koplēmuma procedūru. Iestādes apņemas pilnībā ievērot šādas saistības saskaņā ar pārredzamības, atbildīguma un efektivitātes principiem. Šajā ziņā iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība vienkāršošanas priekšlikumu virzības veicināšanai, vienlaikus ievērojot acquis communautaire.

4.

Iestādes sadarbojas labā ticībā visas procedūras laikā, lai saskaņotu savas pozīcijas, ciktāl tas iespējams, un tādējādi vajadzības gadījumā sagatavotu pamatu attiecīgā tiesību akta pieņemšanai agrīnā procedūras stadijā.

5.

Paturot prātā šo mērķi, tās sadarbojas, izmantojot attiecīgus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visās koplēmuma procedūras stadijās sasniegto konverģences līmeni.

6.

Atbilstīgi saviem iekšējiem reglamentiem iestādes apņemas regulāri apmainīties ar informāciju par koplēmuma dokumentu virzību. Lai veicinātu procesa saskaņotu un efektīvu norisi, tās, cik vien iespējams, pielāgo savus darba grafikus. Tādēļ tās centīsies izveidot orientējošu grafiku dažādām stadijām līdz tiesību aktu priekšlikumu galīgai pieņemšanai, vienlaikus pilnībā ievērojot lēmumu pieņemšanas procesa politisko raksturu.

7.

Iestāžu sadarbība koplēmuma procedūras gaitā, bieži notiek kā trīspusējas sanāksmes (“trialogs”). Šī trialoga sistēma ir izrādījusies dzīvotspējīga un elastīga, ievērojami palielinot iespēju panākt vienošanos pirmā un otrā lasījuma stadijā, kā arī palīdzot sagatavot Samierināšanas komitejas darbu.

8.

Šādi trialogi parasti ir neoficiāli. Atkarībā no paredzamās diskusijas rakstura tie var notikt jebkurā procedūras stadijā, un ar dažādu pārstāvības līmeni. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirzīs pārstāvjus katrai sanāksmei, noteiks savas pilnvaras sarunās un laikus informēs pārējās iestādes par sanāksmju praktiskajiem aspektiem.

9.

Ja vien iespējams, visiem sanāksmes dalībniekiem jau iepriekš izplata jebkuru kompromisa teksta projektu, kas iesniegts apspriedei nākamajā sanāksmē. Lai palielinātu pārredzamību, Eiropas Parlamentā un Padomē rīkoto trialogu izziņo, ja tas iespējams.

10.

Padomes prezidentvalsts centīsies apmeklēt Parlamenta komiteju sanāksmes. Tā rūpīgi izskatīs jebkuru saņemto pieprasījumu attiecīgos gadījumos sniegt informāciju par Padomes nostāju.

11.

Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas labā ticībā, pēc iespējas saskaņojot pozīcijas, lai kad vien tas iespējams, tiesību aktus varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

12.

Iestādes uztur atbilstīgus kontaktus, lai veicinātu procedūras norisi pirmajā lasījumā.

13.

Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un konstruktīvi izmanto savas iniciatīvas tiesības, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, pienācīgi ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

14.

Ja vienošanos panāk neoficiālās sarunās trialoga gaitā, Pastāvīgo pārstāvju komitejas (Coreper) priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā Komisijas priekšlikuma grozījumu formā izklāstīts panāktās vienošanās saturs pēc būtības. Šajā vēstulē Padome norāda uz tās gatavību pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes pieņemt šo rezultātu, ja to ar balsojumu apstiprina plenārsēdē. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

15.

Šajā kontekstā, ja ir sagaidāms, ka dokumentus noteikti pieņems pirmajā lasījumā, informācija par nodomu panākt vienošanos būtu jādara pieejama tik agri, cik vien iespējams.

16.

Ja Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā neizdodas panākt vienošanos, var turpināt kontaktu uzturēšanu, lai varētu panākt vienošanos kopējās nostājas stadijā.

17.

Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un konstruktīvi izmanto iniciatīvas tiesības, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

18.

Ja šajā stadijā ir panākta vienošanās, attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs vēstulē Coreper priekšsēdētājam iekļauj ieteikumu plenārsēdē apstiprināt Padomes pieņemto kopējo nostāju bez grozījumiem, ar nosacījumu, ka Padome apstiprina šo kopējo nostāju, un pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

19.

Paskaidrojuma paziņojumā Padome pēc iespējas nepārprotami izskaidro iemeslus, kuru dēļ tā pieņēmusi kopējo nostāju. Otrajā lasījumā Eiropas Parlaments, cik vien iespējams, ņem vērā gan šos iemeslus, gan Komisijas nostāju.

20.

Lai nodrošinātu, ka otrajā lasījumā likumdošanas procedūra noris pēc iespējas efektīvāk, pirms kopējās nostājas nosūtīšanas Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, cenšas noskaidrot tās nosūtīšanai piemērotāko datumu.

21.

Lai labāk izprastu attiecīgās nostājas un līdz ar to panāktu pēc iespējas ātrāku likumdošanas procedūras pabeigšanu, turpinās uzturēt atbilstīgus kontaktus, tiklīdz Padomes kopējā nostāja ir iesniegta Eiropas Parlamentam.

22.

Komisija veicina šādu kontaktu uzturēšanu un sniedz atzinumu, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas, pienācīgi ievērojot līdzsvaru starp iestādēm un Līgumā noteikto Komisijas lomu.

23.

Ja vienošanos panāk neoficiālās sarunās trialoga gaitā, Coreper priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā Padomes kopējās nostājas grozījumu formā izklāstīts vienošanās saturs pēc būtības. Šajā vēstulē Padome norāda uz gatavību pēc juridiski-lingvistiskās pārbaudes pieņemt minēto rezultātu, ja to ar balsojumu apstiprina plenārsēdē. Šīs vēstules kopiju nosūta Komisijai.

24.

Ja kļūst skaidrs, ka Padome nepieņems visus Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā izdarītos grozījumus, un tad, kad Padome ir gatava paziņot savu nostāju, organizēs pirmo trialogu. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirzīs tās pārstāvjus katrai sanāksmei un noteiks savas pilnvaras sarunās. Komisija pēc iespējas agrīnā stadijā darīs abām delegācijām zināmus tās nodomus attiecībā uz savu atzinumu par Eiropas Parlamenta otrā lasījuma grozījumiem.

25.

Trialogi notiek visas samierināšanas procedūras laikā ar mērķi atrisināt atlikušos problemātiskos jautājumus un sagatavot pamatu vienošanās panākšanai Samierināšanas komitejā. Trialogu rezultātus apspriež un, ja iespējams, apstiprina attiecīgo iestāžu sanāksmēs.

26.

Samierināšanas komiteju sasauc Padomes priekšsēdētājs, saņemot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanu un pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus.

27.

Komisija piedalās samierināšanas procedūrā un uzņemas visas iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai saskaņotu Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas. Viena no šādām iniciatīvām var būt kompromisa tekstu projekti, kuros ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes nostājas un pienācīgi ņemta vērā Līgumā noteiktā Komisijas loma.

28.

Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs. Komitejas sanāksmes pārmaiņus vada katrs līdzpriekšsēdētājs.

29.

Līdzpriekšsēdētāji kopīgi nosaka Samierināšanas komitejas sanāksmju datumus un darba kārtības, lai nodrošinātu Samierināšanas komitejas efektīvu darbību visās koplēmuma procedūras stadijās. Paredzētos sanāksmju datumus apspriež ar Komisiju. Eiropas Parlaments un Padome nosaka orientējošus samierināšanas sanāksmju datumus un paziņo tos Komisijai.

30.

Jebkuras Samierināšanas komitejas sanāksmes darba kārtībā līdzpriekšsēdētāji var iekļaut vairākus dokumentus. Papildus galvenajam jautājumam, par kuru vēl nav panākta vienošanās, (“B jautājums”) var atklāt un/vai slēgt samierināšanas procedūras par citiem jautājumiem (“A jautājumi”), tos neapspriežot.

31.

Ievērojot Līguma noteikumus par termiņiem, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ņem vērā darba plānošanas prasības, jo īpaši prasības, kas ir saistītas ar pārtraukumiem iestāžu darbā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jebkurā gadījumā darba pārtraukums ir tik īss, cik vien iespējams.

32.

Lai vienlīdzīgi izmantotu iestāžu infrastruktūru, tostarp mutiskās tulkošanas infrastruktūru, Samierināšanas komitejas sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Parlamenta un Padomes telpās.

33.

Samierināšanas komitejas rīcībā ir jābūt Komisijas priekšlikumam, Padomes kopējai nostājai un Komisijas atzinumam par to, Eiropas Parlamenta ierosinātajiem grozījumiem un Komisijas atzinumam par tiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes delegāciju kopīgajam darba dokumentam. Šim darba dokumentam ir jābūt tādam, kas ļauj tā lietotājiem noteikt problemātiskos jautājumus un uz tiem efektīvi atsaukties. Komisija sniedz tās atzinumu trīs nedēļās pēc Eiropas Parlamenta balsojuma rezultātu oficiālas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz samierināšanas procedūras sākumam.

34.

Līdzpriekšsēdētāji var iesniegt tekstus apstiprināšanai Samierināšanas komitejā.

35.

Vienošanos par kopīgo dokumentu panāk Samierināšanas komitejas sanāksmē vai vēlāk līdzpriekšsēdētāju sarakstē. Šādu vēstuļu kopijas nosūta Komisijai.

36.

Ja Samierināšanas komiteja panāk vienošanos par kopīgo dokumentu, pēc galīgās juridiski-lingvistiskās pārbaudes to iesniedz līdzpriekšsēdētājiem oficiālai apstiprināšanai. Taču izņēmuma gadījumos, lai ievērotu termiņus, līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai var iesniegt kopīgā dokumenta projektu.

37.

Apstiprināto tekstu līdzpriekšsēdētāji ar kopīgi parakstītu vēstuli nosūta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam. Ja Samierināšanas komiteja nespēj vienoties par kopīgo dokumentu, līdzpriekšsēdētāji ar kopīgi parakstītu vēstuli par to informē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Padomes priekšsēdētāju. Šīs vēstules uzskata par oficiālu protokolu. Šādu vēstuļu kopijas nosūta Komisijai informācijai. Samierināšanas procedūrā izmantotie darba dokumenti būs pieejami katras iestādes kancelejā pēc procedūras noslēgšanas.

38.

Eiropas Parlamenta Sekretariāts un Padomes Ģenerālsekretariāts, sadarbojoties ar Komisijas Ģenerālsekretariātu, kopīgi darbojas kā Samierināšanas komitejas sekretariāts.

39.

Ja Eiropas Parlaments vai Padome uzskata, ka ir nepieciešams pagarināt Līguma 251. pantā minētos termiņus, tās attiecīgi informē otras iestādes priekšsēdētāju un Komisiju.

40.

Ja vienošanās ir panākta pirmajā vai otrajā lasījumā vai samierināšanas procedūras laikā, teksta, par kuru panākta vienošanās, galīgo redakciju ciešā sadarbībā un savstarpēji vienojoties sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes juristu-lingvistu dienesti.

41.

Tekstos, par kuriem panākta vienošanās, nedrīkst izdarīt izmaiņas bez Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīga līmeņa nepārprotamas piekrišanas.

42.

Teksta galīgās redakcijas sagatavošanu veic, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes dažādās procedūras un jo īpaši ņemot vērā iekšējo procedūru noslēgšanas termiņus. Iestādes apņemas laiku, kas paredzēts tiesību aktu galīgajai juridiski-lingvistiskai pārbaudei, neizmantot tam, lai atsāktu diskusijas par jautājumiem pēc būtības.

43.

Eiropas Parlaments un Padome vienojas par abu iestāžu kopīgi sagatavoto tekstu iesniegšanu.

44.

Ciktāl tas iespējams, iestādes apņemas izmantot savstarpēji pieņemamus standarta noteikumus, ko iekļauj saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtajos tiesību aktos, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (atbilstīgi “komitoloģijas” lēmumam (2)), tiesību aktu stāšanos spēkā, transponēšanu un piemērošanu un Komisijas iniciatīvas tiesību ievērošanu.

45.

Iestādes centīsies rīkot kopīgas preses konferences, kurās paziņo par likumdošanas procesa sekmīgu rezultātu pirmajā vai otrajā lasījumā vai samierināšanas gaitā. Tās centīsies izplatīt arī kopīgus paziņojumus presei.

46.

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar koplēmuma procedūru ir pieņēmuši tiesību aktu, tā tekstu iesniedz parakstīšanai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam, kā arī šo iestāžu ģenerālsekretāriem.

47.

Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētāji saņem parakstīšanai sagatavoto tekstu viņu attiecīgajās valodās un, ja vien tas iespējams, to paraksta kopīgā ceremonijā, ko katru mēnesi rīko, lai plašsaziņas līdzekļu klātbūtnē parakstītu svarīgus tiesību aktus.

48.

Kopīgi parakstīto tekstu nosūta publicēšanai “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Tiesību aktu parasti publicē divos mēnešos pēc tā pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Padomē.

49.

Ja viena no iestādēm tekstā (vai kādā no valodu versijām) konstatē pārrakstīšanās vai nepārprotamu kļūdu, tā nekavējoties paziņo par to pārējām iestādēm. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, kas vēl nav pieņemts ne Eiropas Parlamentā, ne Padomē, Eiropas Parlamenta un Padomes juristu-lingvistu dienesti ciešā sadarbībā sagatavo nepieciešamo kļūdu labojumu. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, ko jau pieņēmusi viena iestāde vai abas iestādes, neatkarīgi no tā, vai teksts jau ir publicēts, Eiropas Parlaments un Padome, kopīgi vienojoties, pieņem saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām sagatavotu kļūdu labojumu.