Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006R1911

Padomes Regula (EK) Nr. 1911/2006 ( 2006. gada 19. decembris ), ar ko Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam piemēro galīgo antidempinga maksājumu pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu

OV L 365, 21.12.2006, p. 26–49 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OV L 200M, 1.8.2007, p. 470–493 (MT)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 21/12/2011: This act has been changed. Current consolidated version: 20/12/2009

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1911/oj

21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 365/26


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1911/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu importam piemēro galīgo antidempinga maksājumu pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome 2000. gada 23. septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1995/2000 (2) Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas un Lietuvas izcelsmes urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu (“UAN”) importam piemēroja galīgos antidempinga maksājumus. Pasākumus, kurus noteica Lietuvas izcelsmes UAN importam, pārtrauca pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gada 1. maijā. Izmeklēšana, kuras rezultātā noteica šos pasākumus, turpmāk tekstā tiek saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Šim importam piemērojamie pasākumi ietvēra specifiskus nodokļus, izņemot viena Alžīrijas ražotāja eksportētāja, no kura bija pieņemtas saistības, importam.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums

(3)

Pēc tam, kad 2004. gada 17. decembrī tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām, 2005. gada 20. jūnijā tika iesniegts pārskatīšanas pieprasījums atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam (3). Pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EMRA) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no Kopienas kopējās UAN produkcijas.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, kas apliecināja dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību Kopienas ražošanas nozarei saistībā ar Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes UAN importu.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai sāktu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos, Komisija 2005. gada 22. septembrī ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) paziņoja par pārskatīšanas sākšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

3.   Izmeklēšana

3.1.   Izmeklēšanas periods

(6)

Izmeklēšana saistībā ar dempinga turpināšanos vai atkārtošanos aptvēra laika posmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “RIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtējumu aptvēra laika periodu no 2002. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

3.2.   Personas, uz kurām attiecās izmeklēšana

(7)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalstu pārstāvjus, prasības iesniedzēju un Kopienas ražotāju pārstāvjus par pārskatīšanas sākšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(8)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kuras to bija pieprasījušas un norādījušas konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(9)

Ņemot vērā to, ka daudzi Kopienas ražotāji un importētāji Kopienā nav saistīti ne ar vienu ražotāju eksportētāju nevienā attiecīgajā valstī, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai ir izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot atlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas tika aicinātas pieteikties 15 dienu laikā pēc procedūras uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(10)

Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes un ņemot vērā lielo skaitu Kopienas ražotāju, kas pauda vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka atlase ir nepieciešama attiecībā uz Kopienas ražotājiem. Ņemot vērā to, ka tikai viens importētājs sniedza paziņojumā par procedūras uzsākšanu pieprasīto informāciju un izteica vēlmi turpmāk sadarboties ar Kopienas dienestiem, tika nolemts, ka atlase attiecībā uz importētājiem nav nepieciešama.

(11)

Tāpēc anketas tika nosūtītas četriem atlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem un sešiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajās valstīs, kā arī no tirgotājiem, kas ar tiem saistīti.

(13)

Viens ražotājs analogajā valstī sniedza pilnīgu atbildi uz anketas jautājumiem.

(14)

Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

ražotāji eksportētāji Krievijā:

JSC Mineral un Chemical Company (“Eurochem”), Maskava, Krievija, un divos ar to saistītos ražošanas uzņēmumos:

PJSC Azot (“NAK Azot”), Novomoskovska, Krievija, un

PJSC Nevinnomyssky Azot (“Nevinka Azot”), Ņevinnomijska, Krievija;

b)

ar Eurochem saistīts tirgotājs:

Eurochem Trading GmbH, Cūga, Šveice – (“Eurochem Trading”);

c)

ar Ukrainas ražotāju Stirol saistīts tirgotājs:

IBE Trading, New York, Ņujorka, ASV;

d)

ražotājs analogajā valstī:

Terra Industries, Sioux City, Aijova, ASV;

e)

atlasē iekļautie Kopienas ražotāji:

Achema AB, Jonava, Lietuva,

Grande Paroisse SA, Parīze, Francija,

SKW Stickstoffwerke Piesteritz GmbH, Vitenberga, Vācija,

Yara SA, Brisele, Beļģija, un saistītais ražotājs Yara Sluiskil BV, Sluiskila, Nīderlande.

3.3.   Pārbaude izlases veidā

(15)

Desmit Kopienas ražotāji pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu noteiktajā termiņā un oficiāli piekrita turpmāk sadarboties izmeklēšanā. Attiecībā uz šiem desmit Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās atlasi, pamatojoties uz lielāko pietiekamo UAN produkcijas un pārdošanas apjomu Kopienā, kuru pieejamajā laikā var pienācīgi pārbaudīt. Četri atlasē iekļautie Kopienas ražotāji saražoja 63 % no Kopienas kopējās produkcijas RIP, savukārt iepriekšminētie 10 Kopienas ražotāji saražoja 75 % no Kopienas produkcijas RIP.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar attiecīgajām personām apspriedās par izvēlēto atlasi, un tām šajā saistībā nebija nekādu iebildumu.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(17)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, tas ir, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdums – šķidrais mēslošanas līdzeklis, ko parasti izmanto lauksaimniecībā un kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Tas sastāv no urīnvielas, amonija nitrāta un ūdens maisījuma. Slāpekļa (N) saturs ir šā ražojuma svarīgākā “īpašība”, un tas var būt no 28 % līdz 32 %. Šādu atšķirību var panākt, šķīdumam pievienojot vairāk vai mazāk ūdens. Vairākumā importētā UAN bija 32 % N, kas ir daudz koncentrētāks un līdz ar to arī lētāks transportēšanas izmaksu ziņā. Neatkarīgi no slāpekļa daudzuma tajos, uzskata, ka visu UAN šķīdumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir vienādas un ka attiecībā uz šo izmeklēšanu tie tādējādi uzskatāmi par vienu ražojumu. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3102 80 00.

2.   Līdzīgs ražojums

(18)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šī pārskatīšanas izmeklēšana apstiprināja, ka UAN pilnībā ir pamatizstrādājums un tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir identiskas neatkarīgi no tā izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumiem, ko attiecīgajās valstīs ražo un vietējā tirgū pārdod ražotāji eksportētāji, kā arī ražojumiem, ko Kopienas tirgū ražo un pārdod Kopienas ražotāji un ko ražo un pārdod ražotājs analogās valsts vietējā tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un to izmantojums būtībā arī ir vienāds, tādējādi tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Importa dempings RIP laikā

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pasākumu pārtraukšana sekmētu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(20)

RIP laikā attiecīgo valstu izcelsmes UAN eksportu uz Kopienu veica tikai Alžīrija. Tāpēc, lai izvērtētu, vai pastāvēja dempinga turpināšanās iespējamība, tika veikts dempinga aprēķins attiecībā uz diviem Alžīrijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Attiecībā uz citiem Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, izmeklēšanā tika pievērsta uzmanība dempinga atkārtošanās iespējamībai.

(21)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai divi Alžīrijas UAN ražotāji – Fertalge un Fertial. Šie abi ražotāji pārstāvēja kopējo Alžīrijas izcelsmes UAN eksporta apjomu uz Kopienu RIP, proti, 177 383 tonnas. Attiecīgā Alžīrijas izcelsmes ražojuma imports Kopienā bija 4,8 % no Kopienas patēriņa, proti, 3 694 531 tonna RIP. Tādējādi importa apjoms no Alžīrijas no 116 461 tonnas pieauga par 52 % salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas periodu.

(22)

Tāpēc dempinga pārbaude, kas balstīta uz informāciju, ko snieguši abi šie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, arī tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz visu valsti.

(23)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, UAN pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tas veido vismaz 5 % vai vairāk no uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. Izmeklēšanā apstiprināja, ka abi uzņēmumi Kopienai ir pārdevuši tikai viena veida UAN un šā veida UAN vietējā tirgū nav pārdots reprezentatīvos daudzumos.

(24)

Tādējādi attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību nevarēja noteikt, izmantojot vietējo pārdošanas apjomu, un tā bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, katra ražotāja uz Kopienu eksportētā ražojuma ražošanas izmaksām pieskaitot pietiekamu summu pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām (“PVA izmaksas”) un pietiekamu peļņas normu.

(25)

Attiecībā uz ražošanas izmaksām jānorāda, ka enerģijas izmaksas, piemēram, par elektroenerģiju un gāzi, veido lielāko daļu ražošanas izmaksu un būtisku daļu produkcijas kopējās izmaksās. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu pārbaudīja, vai attiecīgo personu dokumentācijā ir tikušas pienācīgi atspoguļotas ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un tirdzniecību saistītās izmaksas.

(26)

Izmeklēšanā netika konstatētas nekādas norādes uz to, ka elektroenerģija ražotāju eksportētāju dokumentācijā nebūtu pienācīgi atspoguļota. Šajā saistībā inter alia jāpiebilst, ka maksa par elektroenerģiju, ko RIP samaksājuši Alžīrijas ražotāji, bija saskaņā ar starptautiskā tirgus cenām, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Kanādu un Norvēģiju. Tomēr par gāzes cenām nevar teikt to pašu.

(27)

Pamatojoties uz datiem, ko publicējuši starptautiski atzīti avoti, kas specializējušies enerģijas tirgū, attiecībā uz gāzes piegādi faktiski tika konstatēts, ka Alžīrijas ražotāja samaksātā cena bija par piektdaļu mazāka nekā Alžīrijas dabasgāzes eksporta cena. Turklāt visi pieejamie dati liecina par to, ka vietējās gāzes cenas Alžīrijā bija regulētās cenas, kas ir daudz zemākas par dabasgāzes tirgus cenām, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā un ES. Šie četri tirgi kopumā veido 46 % no pasaules gāzes patēriņa, un šo četru tirgu dominējošie vietējo cenu līmeņi, šķiet, pienācīgi atspoguļo izmaksas. Turklāt gāzes cena, ko maksāja attiecīgie uzņēmumi, bija ievērojami mazāka nekā gāzes cena, ko maksāja Kopienas ražotāji.

(28)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka gāzes cenas, kas Alžīrijā samaksātas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, nevarēja pienācīgi atspoguļot izmaksas, kas saistītas ar gāzes ražošanu un izplatīšanu. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, ko sedzis viens ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, proti, Fertial, tika koriģētas, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta citos reprezentatīvos tirgos. Koriģētās cenas pamatā bija Alžīrijas sašķidrinātās dabasgāzes (“SDG”) vidējās cena RIP, kad gāze uz Francijas robežas tika pārdota eksportam, neņemot vērā jūras frakts un sašķidrināšanas izmaksas, uzskatot to par atbilstošāko pamatu, jo šī publiskā informācija attiecas vienīgi uz Alžīrijas izcelsmes gāzi. Franciju, kas ir lielākais Alžīrijas gāzes tirgus un kurā ir cenas, kas pienācīgi atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē. Otrs uzņēmums, kas sadarbojās, Fertalge, nav izmantojis dabasgāzi kā izejmateriālu, jo tas ražo UAN no amonija nitrāta (“AN”), ko ražo uz vietas, un no urīnvielas. Tā kā uz vietas saražotā AN izmaksas atspoguļoja Alžīrijas vietējo gāzes cenu, kas iepriekš minēta 27. apsvērumā, šā uzņēmuma AN izmaksas tika atbilstoši koriģētas.

(29)

Tāpēc ražošanas izmaksas, ko iesnieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tika pārrēķinātas, lai ņemtu vērā arī koriģētās gāzes cenas, izmantojot gāzes cenu, kad gāze tika pārdota uz Francijas robežas, bet neņemot vērā jūras frakta un sašķidrināšanas izmaksas. Šādi pārrēķinātām ražošanas izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu tika pieskaitīta pienācīga PVA izmaksu summa un pienācīga peļņas norma.

(30)

PVA izmaksas un peļņas normu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punktu, jo abi uzņēmumi, kas sadarbojās, nav veikuši reprezentatīvu attiecīgā ražojuma vietējo tirdzniecību parastajā tirdzniecības apritē. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo abi ražotāji, kas sadarbojās, ir divi vienīgie UAN ražotāji Alžīrijā. Netika piemērots arī pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts, jo to ražojumu, kas pieder tai pašai vispārējai preču kategorijai, ražošanas izmaksas ir jākoriģē iepriekš 28. apsvērumā minēto iemeslu dēļ, ņemot vērā gāzes izmaksas. Tā kā tika atzīts, ka nav iespējams noteikt vajadzīgās korekcijas apmēru attiecībā uz visiem ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārējā vietējā tirgū pārdoto preču kategorijā, nebija iespējams arī noteikt peļņas normu pēc šādas korekcijas. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(31)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktam PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz atbilstošu metodi. Tā kā tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu Alžīrijas vietējais tirgus ir ļoti mazs, informācija ir jāgūst no citiem reprezentatīviem tirgiem. Šajā saistībā tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas slāpekļa mēslojuma nozarē. Tika konstatēts, ka atbilstošie Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju dati būtu izmeklēšanai vispiemērotākie, ņemot vērā biržas sarakstā iekļauto šā pasaules reģiona uzņēmumu sniegtās uzticamās un pilnīgās publiskās finanšu informācijas plašo pieejamību. Turklāt Ziemeļamerikā bija raksturīgs būtisks pārdošanas apjoms vietējā tirgū un ievērojams vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurences līmenis. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz vidējām svērtajām to trīs lielāko Ziemeļamerikas ražotāju PVA izmaksām un peļņu, kas ir starp lielākajiem uzņēmumiem mēslojumu nozarē, ņemot vērā to Ziemeļamerikā veiktos tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu (slāpekļa mēslojumu) pārdošanas apjomus. Šie trīs ražotāji slāpekļa mēslojumu nozarē tika uzskatīti par reprezentatīviem (uzņēmuma/uzņēmējdarbības segmenta apgrozījums vidēji ir vairāk par 80 %) un to PVA izmaksas un peļņa par reprezentatīvu attiecībā uz tāda paša veida izmaksām, kādas parasti rodas uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas šajā uzņēmējdarbības segmentā. Procentuāli PVA izmaksas veidoja 6,9 % no apgrozījuma. Aprēķinātā vidējā peļņas norma bija 9,1 % no apgrozījuma. Turklāt nav norāžu, kas ļautu apgalvot, ka šādi konstatētais peļņas apmērs pārsniedz peļņu, kādu parasti gūst Alžīrijas ražotāji, tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus pārdodot Alžīrijas tirgū.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, pārdodot to eksportam uz Kopienu.

(33)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas atbilstošas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas tika veiktas saistībā ar transportēšanas, pakalpojumu, iekraušanas un papildu izmaksu atšķirībām, ja tas bija iespējams un tika sniegti pārbaudīti pierādījumi.

(34)

Dempinga starpību katram ražotājam eksportētājam noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(35)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka dempings RIP tika veikts pat vēl augstākā līmenī nekā sākotnējā izmeklēšanā. Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai, ir no 50 % līdz 60 %.

2.   Importa pārmaiņas pasākumu atcelšanas gadījumā

2.1.   Alžīrija

(36)

Abi Alžīrijas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārstāv šīs valsts attiecīgā ražojuma kopējo importa apjomu Kopienā. Tādējādi pārbaude attiecībā uz to, vai pastāv varbūtība, ka dempings turpināsies, un vai pasākumi Alžīrijai būtu jāatceļ, lielā mērā tika balstīta uz informāciju, ko sniedza šie divi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(37)

Alžīrijas ražotāji, kas sadarbojās, spēja divkāršot savu ražošanas jaudu, vienlaikus attiecīgajā periodā palielinot ražošanu aptuveni par 20 %. Tādējādi to neizmantotā jauda būtiski pieauga no mazāk nekā 100 000 tonnām līdz 300 000–350 000 tonnām.

(38)

Tā kā Alžīrijas vietējais tirgus ir neliels un nākotnē tas, visticamāk, arī nepalielināsies, jebkāds ražošanas pieaugums būs vērsts uz eksportu. Palielinot savu neizmantoto jaudu, abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, varētu apmierināt 10–20 % no Kopienas patēriņa.

(39)

Ņemot vērā dempingu, kas turpinājies RIP, un Alžīrijas ražotāju, kas sadarbojās, neizmantoto jaudu, visticamāk Alžīrijas eksports uz Kopienu par dempinga cenām palielināsies, ja pasākumi tiks pārtraukti.

(40)

Ievērojot visu iepriekšminēto, jāsecina, ka pastāv iespējamība, ka eksports uz Kopienu par dempinga cenām turpināsies, ja pasākumi tiks pārtraukti.

(41)

Abiem uzņēmumiem noteiktā normālā vērtība RIP būtiski pārsniedza ES tirgus cenas. Nevar izslēgt, ka Alžīrijas ražotāji eksportētāji turpinās pārdot uz Kopienu ražojumus par dempinga cenām neatkarīgi no tā, vai tiem ir jāveic maksājumi vai ne.

2.2.   Attiecība starp aprēķināto normālo vērtību Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā un eksporta cenām uz trešām valstīm

2.2.1.   Baltkrievija un Ukraina: vietējā tirgus pārdošanas cenas, kuru pamatā ir analogās valsts dati

(42)

Tika veikts Baltkrievijas un Ukrainas vietējo UAN pārdošanas cenu un eksporta cenu uz trešām valstīm salīdzinājums. Šajā sakarā jānorāda, ka, tā kā Baltkrievija netiek uzskatīta par tirgus ekonomikas valsti un Ukraina tajā laikā, kad tika iesniegta prasība par pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos (5), vēl netika uzskatīta par tirgus ekonomikas valsti, normālā vērtība šīm divām valstīm bija jāaprēķina, pamatojoties uz datiem, kas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu iegūti no ražotājiem trešā tirgus ekonomikas valstī. Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ASV kā atvērts tirgus, kurā ir konkurences apstākļi, bija paredzēta kā analogā valsts, kur ražotāji ievērojamā mērā saskaras ar ārvalstu importa konkurenci.

(43)

Visām ieinteresētajām personām bija dota iespēja komentēt analogās valsts izvēli.

(44)

Eiropas Mēslošanas līdzekļu importētāju apvienība (“EFIA”) ieteica Alžīriju vai Krieviju kā labāku izvēli, ņemot vērā to privileģēto piekļuvi galvenajam izejmateriālam, t. i., gāzei, un to, ka tās bija tirgus ekonomikas valstis, uz kurām arī attiecas tā pati izmeklēšana. Šajā saistībā pirms jebkādiem turpmākiem apsvērumiem jānorāda, ka 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka trešā valstī jābūt “atbilstošai” tirgus ekonomikai. Lai gan piekļuve izejmateriāliem ir būtisks faktors attiecībā uz analogās valsts izvēli, tomēr jānorāda arī, ka divējādā gāzes cenu noteikšana šajās divās valstīs bija faktors, kas liecināja, ka tā nav atbilstoša izvēle. Patiešām, šajās divās valstīs noteiktās gāzes cenas vietējiem pircējiem neatspoguļo tirgus vērtību.

(45)

Dažas ieinteresētās personas, kaut arī nepamatojot savas prasības, apgalvoja, ka Krievijas un Alžīrijas ražošanas procesi ir līdzīgi ražošanas procesiem Baltkrievijā un Ukrainā. Alžīrija arī tika ieteikta, ņemot vērā tās ražošanas līmeni, kas līdzīgs ražošanas līmenim Ukrainā. Šajā saistībā jāuzsver, ka Baltkrievijai, Ukrainai un ASV ir pilnībā vertikāli integrēti ražotāji, kādu noteikti nav Alžīrijai.

(46)

Ukrainas ražotājs, kas sadarbojās, ieteica Bulgāriju vai Rumāniju, nevis ASV. Tomēr tā priekšlikums nebija pamatots. Turklāt būtisks faktors, kas vērsts pret Bulgāriju vai Rumāniju, ir tas, ka to vietējie tirgi salīdzinājumā ar ASV ir mazi un ar ierobežotu ražotāju skaitu.

(47)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka ASV bija piemērota analogā valsts. Dažādi ASV ražotāji un ražotāju apvienības tika aicinātas sadarboties, aizpildot anketu. Viens no ASV ražotājiem izmeklēšanā sadarbojās pilnībā. Tādējādi aprēķini tika balstīti uz pārbaudītu informāciju, ko pilnīgās anketas atbildēs sniedza vienīgais ASV ražotājs, kas sadarbojās.

2.2.2.   Baltkrievija

(48)

Vienīgais Baltkrievijas ražotājs, kas sadarbojās, bija arī vienīgais ražotājs eksportētājs no šīs valsts, taču RIP tas neveica eksporta tirdzniecību uz Kopienu.

(49)

Tā kā RIP uz Kopienu netika veikts eksports, ko varētu atzīt par reprezentatīvu dempingu un noteikt, vai dempings varētu atkārtoties, ja pasākumus atceltu, tika novērtēta tā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās un kas eksportē uz ASV – tā vienīgo eksporta tirgu –, cenu noteikšanas metode, ražošanas jauda un krājumi. Analīzes pamatā bija informācija, ko sniedza 48. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās.

(50)

Ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dati liecināja par to, ka eksporta cenas uz trešām valstīm (ASV) bija zemākas par Baltkrievijai aprēķināto normālo vērtību. Faktiski izmeklēšanā apstiprināja, ka kopumā šī cenas atšķirība RIP svārstījās no 10 % līdz 15 %. Tas var liecināt par eksporta par dempinga cenām uz Kopienu atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Turpmāk novērtēti krājumi un ražošanas jauda, kā arī šo eksporta cenu salīdzinājums ar dominējošo cenu līmeni Kopienā.

2.2.3.   Ukraina

(51)

Izmeklēšanā sadarbojās divi ražotāji eksportētāji, taču neviens no tiem RIP nav veicis eksporta tirdzniecību uz Kopienu. Nav nekādu norāžu par to, ka Ukrainā būtu bijis vairāk ražotāju eksportētāju.

(52)

Tā kā RIP uz Kopienu netika veikts eksports, ko varētu atzīt par reprezentatīvu dempingu un noteikt, vai pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atceltu, tika novērtēta tā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās un kas eksportē uz ASV – tā vienīgo eksporta tirgu –, cenu noteikšanas metode, ražošanas jauda un krājumi. Analīzes pamatā bija informācija, ko sniedza 51. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(53)

RIP abu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma imports uz ASV veidoja 48 %. Arī pārējo Ukrainas izcelsmes importa uz ASV ražošanu veica viens no ražotājiem, kas sadarbojās, bet eksportu veica kāds nesaistīts Ukrainas uzņēmums, kas neražo UAN.

(54)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, dati liecināja par to, ka eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par Ukrainai aprēķināto normālo vērtību. Faktiski izmeklēšanā apstiprināja, ka kopumā šī cenas atšķirība RIP svārstījās no 20 % līdz 30 %. Tas var liecināt par eksporta par dempinga cenām uz Kopienu atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Turpmāk novērtēti krājumi un ražošanas jauda, kā arī šo eksporta cenu salīdzinājums ar dominējošo cenu līmeni Kopienā.

2.2.4.   Krievija

(55)

Izmeklēšanā sadarbojās divi vienas un tās pašas uzņēmumu grupas ražotāji eksportētāji, taču neviens ražotājs eksportētājs RIP neveica eksporta tirdzniecību uz Kopienu.

(56)

Zināms, ka RIP Krievijā bija viens ražotājs, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Attiecībā uz šo(-iem) ražotāju(-iem) eksportētāju(-iem), kas nesadarbojās, tika analizēta no Eiropas Kopienu Statistikas biroja un citiem avotiem pieejama informācija. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka arī citi ražotāji, kas nesadarbojās, nav veikuši UAN eksportu uz Kopienu. Tomēr attiecībā uz uzņēmumu, kas nesadarbojās, nebija pieejama uzticama informācija par ražošanas jaudu un apjomu, krājumiem un tirdzniecību. Šajā saistībā un ņemot vērā to, ka nav nekādu norāžu, kas liecinātu par pretējo, tika secināts, ka konstatējumi par uzņēmumu, kas nesadarbojās, atbilst tiem konstatējumiem, kas noteikti uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(57)

Tā kā RIP uz Kopienu netika veikts eksports, ko varētu atzīt par reprezentatīvu dempingu un noteikt, vai pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atceltu, tika novērtēta to ražotāja eksportētāju, kas sadarbojās un kas eksportē uz citiem tirgiem, cenu noteikšanas metode, ražošanas jauda un krājumi. Analīzes pamatā bija informācija, ko sniedza 55. apsvērumā minētie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(58)

Tika pārbaudīts, vai attiecīgo personu dokumentācijā ir pienācīgi atspoguļotas ar attiecīgā ražojuma izgatavošanu un pārdošanu saistītās izmaksas. Attiecībā uz gāzes izmaksām konstatēja, ka vietējā tirgus gāzes cenas, ko maksājuši Krievijas ražotāji, bija aptuveni viena piektā daļa no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas. Šajā saistībā visi pieejamie dati liecina par to, ka Krievijas vietējā tirgus gāzes cenas bija regulētas cenas, kas ir daudz zemākas par tirgus cenām neregulētajos dabasgāzes tirgos. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, ko seguši Krievijas ražotāji, tika koriģētas, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta citos reprezentatīvos tirgos. Koriģētās cenas pamatā bija Krievijas gāzes vidējā cena, pārdodot to eksportam uz Vācijas/Čehijas robežas (Waidhaus), neņemot vērā transporta izmaksas. Waidhaus – lielāko centru Krievijas gāzes tirdzniecībai uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(59)

Normālās vērtības noteikšana tika veikta, pamatojoties uz eksportētā ražojuma veida ražošanas izmaksām pēc 58. apsvērumā minētās gāzes cenas korigēšanas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu pieskaitot pienācīgu PVA izmaksu un peļņas summu.

(60)

Attiecībā uz Alžīriju PVA izmaksas un peļņu nevarēja noteikt, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu, jo saistītie ražotāji nav veikuši attiecīgā ražojuma reprezentatīvu vietējo tirdzniecību parastajā tirdzniecības apritē. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšanā ir iesaistīti tikai šie divi ražotāji. Pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts arī netika piemērots, jo to ražojumu, kas pieder tai pašai vispārējai preču kategorijai, ražošanas izmaksas iepriekš 58. apsvērumā minēto iemeslu dēļ arī ir jākoriģē, ņemot vērā gāzes izmaksas. Tā kā tika atzīts, ka nav iespējams noteikt vajadzīgās korekcijas apmēru attiecībā uz visiem ražojumiem, kas ietilpst tajā pašā vispārējā vietējā tirgū pārdoto preču kategorijā, nebija arī iespējams noteikt peļņas normu pēc šādas korekcijas. Tādējādi PVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(61)

Attiecībā uz Alžīriju un to pašu iepriekš 31. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz to pašu triju Ziemeļamerikas ražotāju vidējām svērtajām PVA izmaksām un peļņu. Jāpiebilst, ka šādi noteiktās peļņas apmērs nepārsniedza Krievijas ražotāju gūto peļņu no tās pašas vispārējās kategorijas ražojumu tirdzniecības vietējā tirgū.

(62)

Tika konstatēts, ka abu ražotāju, kas sadarbojās, eksporta tirdzniecība tika veikta, pamatojoties uz aģentu nolīgumu, kas noslēgts starp diviem saistītiem tirgotājiem, no kuriem viens atrodas Šveicē, bet otrs Britu Virdžīnu salās. Pēdējais tirgotājs pārtrauca savu darbību 2005. gada sākumā. Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas pirmajam neatkarīgajam klientam ASV, kas ir to lielākais eksporta tirgus.

(63)

Abu saistīto tirgotāju dati liecināja par to, ka eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par Krievijai aprēķināto normālo vērtību. Faktiski izmeklēšanā apstiprināja, ka kopumā šī cenas atšķirība RIP svārstījās no 2 % līdz 6 %. Tas var liecināt par eksporta par dempinga cenām uz Kopienu atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu atcelti.

2.3.   Neizmantotā jauda Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā

(64)

Tika pārbaudītas arī pašreizējās neizmantotās jaudas iespējamās sekas. Ne Krievijai, ne Ukrainai nav atbilstošs vietējais UAN tirgus. Turpretī tiek uzskatīts, ka Baltkrievijai ir ievērojams vietējais šā ražojuma tirgus.

(65)

Vienīgais Baltkrievijas ražotājs attiecīgajā periodā spēja palielināt savu ražošanu par 14 %, un RIP tas ražoja gandrīz ar pilnu jaudu. Tajā pašā laika posmā tā ražošanas jauda palika nemainīga. Vietējā tirgū tas pārdeva aptuveni 60 % produkcijas, bet pārējo eksportēja uz ASV. Tātad jāsecina, ka šim ražotājam nav viegli pieejama neizmantotā jauda.

(66)

Vienīgais Krievijas ražotājs, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā palielināja ražošanu par 78 %. Tajā pašā laika posmā tā ražošanas jauda palika nemainīga. Tomēr saskaņā ar iesniegto informāciju šim ražotājam joprojām ir pieejams neizmantotās jaudas daudzums aptuveni 600 000 līdz 700 000 tonnu apmērā, ko izmantot UAN ražošanas palielināšanai, un gadījumā, ja pasākumus atceltu, tas varētu šo neizmantoto jaudu izmantot, lai palielinātu eksportu uz Kopienas tirgu. Attiecīgajā periodā uzņēmuma veiktās investīcijas liecina, ka turpmāk iespējama ražošanas jaudas palielināšana. Tiek lēsts, ka Krievijas vispārējais neizmantotās jaudas apjoms veido vismaz zināmās 600 000 līdz 700 000 tonnas, kas ir aptuveni 20 % no Kopienas patēriņa. Attiecīgajā periodā eksports uz trešām valstīm pieauga par 79 %.

(67)

Tajā pašā laikā vienīgā Krievijas ražotāja, kas sadarbojās, vietējā tirdzniecība saglabājās zemā līmenī – vidēji mazāk par 5 % no kopējā pārdošanas apjoma. Tā kā vietējais tirgus nespēj absorbēt ražošanas pieaugumu, jebkādu ražošanas palielinājumu iespējams novirzīt eksportam.

(68)

Attiecībā uz Ukrainu abi ražotāji, kas sadarbojās, attiecīgajā periodā palielināja ražošanu divpadsmitkārtīgi. Ražošanas jauda tajā pašā periodā palielinājās gandrīz pieckārtīgi. Turklāt tiem ir ievērojama neizmantotā jauda, lai varētu būtiski palielināt eksportu uz Kopienas tirgu, ja pasākumus atceltu. Paredzams, ka Ukrainas vispārējais neizmantotās jaudas apjoms veido 700 000 līdz 800 000 tonnas, kas ir aptuveni 20 % no Kopienas patēriņa. Eksports uz trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās astoņkārtīgi.

(69)

Ukrainas vietējā tirdzniecība attiecīgajā periodā saglabājās zemā līmenī – vidēji mazāk par 2 % no kopējā pārdošanas apjoma. Jāpiebilst, ka vietējā tirgus izaugsme nespēj absorbēt ražošanas pieaugumu, un tādējādi jebkādu ražošanas pieaugumu iespējams novirzīt eksportam.

(70)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka ražotājiem, kas sadarbojās, izņemot Baltkrieviju, ir ievērojama neizmantotā jauda, lai varētu palielināt eksportu uz Kopienas tirgu, ja pasākumus atceltu.

2.4.   Attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un dominējošo cenu līmeni Kopienā

(71)

Jāpiebilst, ka vispārējais dominējošais Kopienas ražotāju cenu līmenis Kopienā RIP bija zemāks par ražotāju eksportētāju vidējo eksporta cenu līmeni uz trešām valstīm, īpaši uz ASV. Tas izskaidrojams ar to, ka gāzes cenas, kas ir vairāk par 50 % no ražošanas izmaksām, un tādējādi arī UAN cenas ASV bija augstākas nekā Eiropā, un attiecīgi ASV UAN tirdzniecība tika veikta par augstāku cenu.

(72)

Jāpiebilst, ka attiecīgo valstu eksporta cenas uz ASV vidēji bija zemākas par attiecīgajām normālajām vērtībām, lai gan dominējošais cenu līmenis ASV bija augstāks par Kopienas cenām. Tādējādi var secināt, ka jebkāda tirdzniecība EK tirgū visticamāk notiktu par dempinga cenām.

2.5.   Stimuls novirzīt tirdzniecību no citiem tirgiem uz Kopienu

(73)

Baltkrievijā ir ātri augošs vietējais tirgus, kurā vienīgais ražotājs realizē divas trešdaļas savas produkcijas. Ņemot vērā to, ka vietējā tirgus cena ir uz pusi zemāka par dominējošo cenu Kopienā RIP, iespējams, ka racionāla ekonomiska lēmuma rezultātā ievērojams Baltkrievijas ražotāja produkcijas daudzums, ko šobrīd realizē vietējā tirgū, tiks novirzīts uz Kopienas tirgu par dempinga cenām.

(74)

Šajā saistībā jāpiebilst arī, ka Baltkrievijas ražotājam, kurš šobrīd atlikušo trešdaļu eksportē uz citiem tirgiem, būtu ievērojamas transportēšanas izmaksu priekšrocības, veicot tā vietā eksportu uz Kopienu, ņemot vērā tās tuvumu Kopienas robežai salīdzinājumā ar citiem Baltkrievijas ražotāja potenciālajiem eksporta tirgiem – ASV, Argentīnu vai Austrāliju.

(75)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pastāv iespējamība, ka Baltkrievijas ražotājs varētu novirzīt ievērojamu daļu savu tirdzniecības apjomu uz Kopienu par dempinga cenām, ja pasākumi tiktu atcelti, jo Kopienā ir spēcīgi ekonomiskie stimuli.

(76)

Kā jau izklāstīts 20. apsvērumā un ņemot vērā to, ka RIP Baltkrievija, Krievija un Ukraina neveica eksportu uz Kopienu, nevarēja konstatēt, ka šīs valstis veikušas eksportu par dempingu cenām uz Kopienu. Tomēr, kā iepriekš izklāstīts 2. sadaļā, izmeklēšanā noskaidroja, ka, pamatojoties uz aprēķiniem, kas veikti, izmantojot datus par faktisko eksportu no šīm valstīm uz to galveno eksporta tirgu, proti, ASV, pastāvēja dempinga atkārtošanās iespējamība.

3.   Secinājums par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(77)

Pamatojoties uz iepriekš 1. līdz 5. sadaļā veikto analīzi, var secināt, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, pastāv iespējamība, ka papildu produkciju varētu eksportēt uz Kopienu vai eksporta tirdzniecību, ko pašreiz veic uz valstīm ārpus Kopienas, vai tirdzniecību vietējos tirgos ievērojamos apjomos varētu novirzīt uz Kopienas tirgu. Visticamāk šo eksportu uz Kopienu veiktu par dempinga cenām, jo īpaši, lai atgūtu Kopienā zaudētās tirgus daļas. Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, turpmāk eksports uz Kopienu tiktu veikts lielākos apjomos par dempinga cenām. Turklāt jāpiebilst, ka aizjūras tirgiem nosaka lielākas transportēšanas izmaksas nekā Kopienas tirgum, proti, novērtējot tirdzniecību no tādām kaimiņvalstīm kā Baltkrievija un Ukraina, kas eksportē uz Austrumeiropu, vai Alžīrija, kas eksportē uz Dienvideiropu.

(78)

Attiecībā uz Alžīrijas izcelsmes ražojumu importu Kopienā jāsecina, ka, tā kā tas joprojām tiek veikts par dempinga cenām, kā arī ņemot vērā iepriekš izklāstīto neizmantotās jaudas analīzi un cenu līmeņa salīdzinājumu, Alžīrijas eksports par dempinga cenām arī nākotnē visticamāk turpināsies. Ņemot vērā to, ka RIP Kopiena Alžīrijai bija vienīgais eksporta tirgus, pastāv liela iespējamība, ka Alžīrijas eksportētāji savus palielinātos eksporta apjomus novirzīs galvenokārt uz šo tirgu.

(79)

Ievērojot iepriekšminēto, jāsecina, ka pastāv iespējamība, ka dempings turpināsies (no Alžīrijas) un atsāksies (no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas), ja pasākumi tiks atcelti.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas ražošanas nozares definīcija

(80)

Attiecīgo ražojumu Kopienā izgatavo 12 ražotāji, kuru produkcija veido kopējo Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(81)

Jānorāda, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu “Hydro Agri” uzņēmumi ir pārdēvēti par “Yara”. Pieci uzņēmumi līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. gadā ir kļuvuši par daļu no Kopienas ražošanas nozares.

(82)

No 12 Kopienas ražotājiem 10 uzņēmumi izmeklēšanā sadarbojās, no kuriem deviņi savukārt minēti pārskatīšanas pieprasījumā. Pārējie divi ražotāji (“citi Kopienas ražotāji”) nekādu aktivitāti nav izrādījuši. Tātad sadarboties ir piekrituši šādi 10 ražotāji:

Achema AB (Lietuva),

AMI Agrolinz Melamine International GmbH (Austrija),

DSM Agro (Nīderlande),

Duslo AS (Slovākija),

Fertiberia SA (Spānija),

Grande Paroisse SA (Francija),

Lovochemie AS (Čehija),

Nitrogénművek Rt (Ungārija),

SKW Stickstoffwerke Piesteritz GmbH (Vācija),

Yara (Nīderlande, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste).

(83)

Tā kā šie 10 ražotāji RIP saražoja 75 % no Kopienas kopējās produkcijas, var uzskatīt, ka iepriekšminētie 10 Kopienas ražotāji veido lielāko daļu no kopējās šā ražojuma Kopienas produkcijas. Tādējādi var uzskatīt, ka šie ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tie tiks saukti par “Kopienas ražošanas nozari”.

(84)

Kā iepriekš minēts 10., 15. un 16. apsvērumā, tika izveidota atlase no četriem uzņēmumiem. Visi atlasē iekļautie Kopienas ražotāji sadarbojās un līdz noteiktajiem termiņiem iesūtīja savas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie ražotāji, kas iesniedza prasību, un ražotāji, kas atbalstīja izmeklēšanu, pienācīgi sniedza atsevišķus vispārējus datus kaitējuma analīzes vajadzībām.

2.   Stāvoklis Kopienas tirgū

2.1.   Patēriņš Kopienas tirgū

(85)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) datiem par visu importu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. gadā, analīzes skaidrības un konsekvences labad patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz ES 25 valstu tirgu attiecīgajā periodā.

(86)

No 2002. gada līdz RIP Kopienas patēriņš mēreni palielinājās par 8 %. 2004. gadā reģistrētais pieaugums galvenokārt ir attiecināms uz kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu jaunajās dalībvalstīs pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai. Sākot no 2004. gada, jauno dalībvalstu lauksaimniekiem bija pieejams papildu finansējums, kas sekmēja mēslošanas līdzekļu izmantošanas pieaugumu.

 

2002

2003

2004

RIP

Kopējais EK patēriņš tonnās

3 425 381

3 579 487

3 740 087

3 694 532

Indekss (2002 = 100)

100

104

109

108

2.2.   Imports no attiecīgajām valstīm

2.2.1.   Kumulācija

(87)

Sākotnējā izmeklēšanā attiecīgo Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes ražojumu imports saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu tika novērtēts kumulatīvi. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvais novērtējums kopumā ir piemērots arī pašreizējā izmeklēšanā.

(88)

Šajā saistībā tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā nav veikts attiecīgā ražojuma imports no Ukrainas un 2004. gadā un RIP nav veikts imports no Baltkrievijas un Krievijas. Tādējādi nav ievēroti pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi, lai varētu novērtēt attiecīgā ražojuma kumulatīvo importu no šīm valstīm saistībā ar attiecīgā ražojuma importu no Alžīrijas.

(89)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka visas četras valstis ir jāpārbauda atsevišķi.

2.2.2.   Apjoms, tirgus daļa un importa cenas katrai no attiecīgajām valstīm

(90)

Attiecībā uz trijām valstīm, kas attiecīgajā periodā bija saistītas ar eksportu uz Kopienu, apjoms, tirgus daļas un vidējās cenas valstīs veidojās tā, kā redzams turpmāk. Turpmākās daudzuma un cenas tendences pamatojas uz Eurostat datiem.

 

2002

2003

2004

RIP

Alžīrijas importa apjoms (tonnās)

97 378

239 348

219 680

177 383

Tirgus daļa

2,8 %

6,7 %

5,9 %

4,8 %

Alžīrijas importa cenas (EUR par tonnu)

96

99

117

131

Baltkrievijas importa apjoms (tonnās)

101 479

44 438

Tirgus daļa

3,0 %

1,2 %

Baltkrievijas importa cenas (EUR par tonnu)

74

64

Krievijas importa apjoms (tonnās)

81 901

81 809

Tirgus daļa

2,4 %

2,3 %

Krievijas importa cenas (EUR par tonnu)

64

70

(91)

Importa no Alžīrijas tirgus daļa – lai gan imports apjoms kopš 2003. gada ir nedaudz samazinājies – attiecīgajā periodā ir palielinājusies par 2 procentu punktiem, savukārt cenas ir pieaugušas no 96 līdz 131 euro par tonnu. Baltkrievijai un Krievijai attiecīgie importa apjomi būtiski samazinājās, un kopš 2004. gada to imports tika pilnībā pārtraukts.

(92)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka imports no Alžīrijas RIP nebija par zemākām cenām kā Kopienas ražošanas nozares cenas. Ņemot vērā to, ka pārējās valstis neveica importu RIP, salīdzinot pārējo valstu eksporta cenas uz trešām valstīm ar Kopienas ražošanas nozares cenām Kopienas tirgū RIP, arī nav konstatētas zemākas cenas.

2.3.   Imports no citām valstīm

(93)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir atspoguļots nākamajā tabulā. Šo daudzumu un cenu tendences arī pamatojas uz Eurostat datiem.

 

2002

2003

2004

RIP

Rumānijas importa apjoms (tonnās)

69 733

79 137

257 113

142 288

Tirgus daļa

2 %

2,2 %

6,9 %

3,9 %

Rumānijas importa cenas (EUR par tonnu)

94

102

112

123

ASV importa apjoms (tonnās)

26 024

57

20

6

Tirgus daļa

0,7 %

0,0 %

0,0 %

0,0 %

ASV importa cenas (EUR par tonnu)

86

289 (6)

1 101 (6)

1 664 (6)

(94)

Attiecībā uz Rumāniju 2004. gadā tika reģistrēts būtisks importa pieaugums, sasniedzot tirgus daļu 6,9 % apmērā, kas RIP tomēr samazinājās līdz 3,9 %, lai gan Kopienas tirgus apstākļi bija labvēlīgi. Šāda attīstība ir jāskata saistībā ar straujo Rumānijas eksporta pieaugumu uz ASV tirgu, kas RIP apjoma ziņā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza Rumānijas eksporta apjomu uz Kopienu. Savukārt cenas attiecīgajā periodā ir nepārtraukti palielinājušās, un tās konsekventi bija augstākas par atlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares pārstāvju cenām 2004. gadā un RIP. Ņemot to vērā, nevar uzskatīt, ka Rumānijas ražotāji eksportētāji var nodarīt Kopienas ražošanas nozarei būtisku kaitējumu. Imports no ASV (2002. gadā tā tirgus daļa bija tikai 0,7 %) RIP strauji samazinājās līdz 6 tonnām. Šī tendence liecina par to, ka pārdošanas cenas ASV bija augstākas par pārdošanas cenām EK līdz pat RIP beigām un tādējādi ASV ražotājiem nebija stimula eksportēt uz EK.

(95)

Eiropas Mēslošanas līdzekļu importētāju apvienība (“EFIA”) apgalvoja, ka, tā kā Rumānijas eksports uz Kopienas tirgu nevar nodarīt būtisku kaitējumu, kaut gan šā eksporta apjoma kāpums ir lielāks par Alžīrijas eksporta kāpumu un šā eksporta cenas ir zemākas par Alžīrijas eksportētāju noteiktajām cenām, tāpat arī Alžīrijas eksports nevar nodarīt būtisku kaitējumu. Šajā saistībā jāpiebilst, ka, patiešām, kā iepriekš norādīts 92. apsvērumā, netika konstatēts cenu samazinājums un tas, ka Alžīrija attiecīgajā periodā būtu nodarījusi būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr minētās valsts analīze, kas izklāstīta turpmākajā 4. sadaļā, liecina, ka pastāv iespējamība, ka kaitējums varētu atkārtoties. Turpretī Rumānijas izcelsmes UAN importam netika piemēroti antidempinga maksājumi, tāpēc šī valsts netika pārbaudīta, lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

3.   Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(96)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

3.1.   Iepriekšējas piezīmes

(97)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari tika veikta atlase, kaitējumu novērtēja, gan pamatojoties uz informāciju, kas savākta visas Kopienas ražošanas nozares līmenī (“KRN” pievienotajās tabulās), gan uz informāciju, kas savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī (“AR” pievienotajās tabulās).

(98)

Attiecībā uz atlasi saskaņā ar izveidoto praksi zināmi kaitējuma rādītāji (produkcija, ražošanas jauda, krājumi, realizācija, tirgus daļa, izaugsme un nodarbinātība) tiek analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā, savukārt tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu rezultātiem, t. i., cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju piesaistīt kapitālu, tiek pārbaudīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atlasē iekļauto Kopienas ražotāju līmenī.

3.2.   Dati, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozari kopumā

a)   Ražošana

(99)

Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2002. gada līdz RIP palielinājās par 5 %, t. i., no aptuveni 2,8 miljoniem tonnu 2002. gadā līdz aptuveni 3 miljoniem tonnu RIP. Ražošana 2003. gadā palielinājās par 3 %, pēc tam 2004. gadā samazinājās par 2 procentu punktiem un RIP samazinājās vēl par 7 procentu punktiem.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN Produkcijas apjoms (tonnās)

2 843 529

2 768 258

2 823 972

3 003 918

Indekss (2002 = 100)

100

97

99

106

Avots: Prasības iesniedzēji, atlases anketu atbildes un pārbaudītās anketu atbildes.

b)   Ražošanas jauda un tās izmantošanas rādītāji

(100)

Ražošanas jauda bija stabila visā attiecīgajā periodā. Ņemot vērā produkcijas pieaugumu, ražošanas jaudas izmantošana palielinājās no 57 % 2002. gadā līdz 60 % RIP. Kā jau norādīts sākotnējā izmeklēšanā, jaudas izmantošanu šim produkcijas veidam un ražošanas nozarei var ietekmēt tādu citu ražojumu izgatavošana, kurus var ražot ar tām pašām ražošanas iekārtām.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN Ražošanas jauda (tonnās)

4 984 375

4 944 575

4 941 975

4 955 075

Indekss (2002 = 100)

100

99

99

99

KRN Jaudas izmantošana

57 %

56 %

57 %

61 %

Indekss (2002 = 100)

100

98

100

106

c)   Krājumi

(101)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās. RIP beigās (2005. gada 30. jūnijs) krājumu līmenis bija relatīvi zems, bet tikai tāpēc, ka šāda veida ražojumu krājumi vasarā vienmēr ir daudz mazāki nekā ziemā, jo tirdzniecība visaktīvāk notiek pavasarī un agrā vasarā. 2004. gada beigās krājumu līmenis bija par 13 % lielāks nekā 2002. gada beigās.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN Noslēguma krājumi (tonnās)

276 689

291 085

313 770

159 926

Indekss (2002 = 100)

100

105

113

58

d)   Pārdošanas apjoms

(102)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū no 2002. gada līdz RIP samazinājās par 3 %. Šī tendence ir pretrunā patēriņa attīstībai Kopienas tirgū, kas šajā pašā laika periodā palielinājās par 8 % (sk. iepriekš 86. apsvērumu). Produkcijas apjomu vispārējais palielinājums ir skaidrojams ar spēcīgo Kopienas ražošanas nozares eksporta darbību tajā pašā laika periodā. Turpmākajā tabulā redzami to atlasē iekļauto Kopienas ražotāju eksporta apjomi, kuru galvenais eksporta galamērķis bija ASV tirgus.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN EK pārdošanas apjoms (tonnās)

2 800 226

2 641 000

2 604 215

2 722 174

Indekss (2002 = 100)

100

94

93

97

AR pārdošanas apjoms uz trešām valstīm (tonnās)

176 269

194 543

228 937

328 796

Indekss (2002 = 100)

100

110

130

187

e)   Tirgus daļa

(103)

No 2002. gada līdz RIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa būtiski samazinājās. Proti, Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 8 procentu punktus no tirgus daļas, savukārt Alžīrijas ražotāji tajā pašā periodā savu tirgus daļu palielināja no 2,8 % līdz 4,8 %.

 

2002

2003

2004

RIP

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa

81,7 %

73,8 %

69,6 %

73,7 %

Indekss (2002 = 100)

100

90

85

90

f)   Izaugsme

(104)

Kopienas ražošanas nozare zaudēja būtisku savu tirgus daļu par labu Alžīrijas, Rumānijas un citiem Kopienas ražotājiem, kas tajā pašā periodā ieguva tirgus daļu.

(105)

Tirgus daļas zaudējumu var saistīt arī ar racionālo lēmumu, ko pieņēma Kopienas ražošanas nozare, lai palielinātu eksporta apjomu uz ASV tirgu ar nolūku gūt labumu, pateicoties daudz augstākām UAN cenām, kas dominē minētajā tirgū. Tomēr, ievērojot lielo neizmantoto ražošanas jaudu, Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no Kopienas tirgus izaugsmes, kas tika novērota attiecīgajā periodā.

g)   Nodarbinātība

(106)

No 2002. gada līdz RIP Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis palielinājās par 5 %. Šis salīdzinoši nelielais pieaugums galvenokārt saistīts ar uzlabotajiem Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātiem.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN Nodarbnātība saistībā ar attiecīgo ražojumu

827

819

790

867

Indekss (2002 = 100)

100

99

96

105

h)   Ražīgums

(107)

Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, ko mēra kā gada laikā vienas nodarbinātās personas saražoto produkciju, no 2002. gada līdz RIP saglabājās diezgan stabils.

 

2002

2003

2004

RIP

KRN Ražīgums (tonnas uz nodarbināto)

3 437

3 380

3 573

3 463

Indekss (2002 = 100)

100

98

104

101

i)   Dempinga starpības lielums

(108)

Ņemot vērā Alžīrijas importa apjomu (līdz 6,7 % no Kopienas tirgus attiecīgajā periodā), ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari faktiskās dempinga starpības lieluma ziņā nevar uzskatīt par niecīgu, jo īpaši cenu ziņā ļoti mainīgā tirgū, kāds ir attiecīgā ražojuma tirgus. Attiecībā uz Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu nekādus secinājumus nevar izdarīt, jo 2003. gadā imports no šīm valstīm tika pārtraukts.

3.3.   Dati par atlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem

a)   Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē vietējā tirgus cenas

(109)

Atlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējā pārdošanas neto cena būtiski palielinājās 2004. gadā un RIP, tādējādi atspoguļojot dominējošos labvēlīgos apstākļus starptautiskajā attiecīgā ražojuma tirgū tajā pašā periodā. Šī pieaugošā tendence ir jāskata saistībā ar galvenā izejmateriāla, t. i., gāzes, līdzīgo cenas attīstību, kā parādīts nākamajā tabulā.

 

2002

2003

2004

RIP

AR Vienības cena EK tirgū (EUR par tonnu)

85

89

109

114

Indekss (2002 = 100)

100

105

128

134

AR Gāzes cena/MBTU (indeksēta)

100

107

111

126

b)   Algas

(110)

Kā redzams nākamajā tabulā, no 2002. gada līdz RIP nodarbinātās personas darba alga vidēji ir palielinājusies par 9 %.

 

2002

2003

2004

RIP

AR Darbaspēka izmaksas gadā uz nodarbināto personu (000 EUR)

23,4

25,4

27,0

25,6

Indekss (2002 = 100)

100

108

115

109

c)   Ieguldījumi

(111)

Ikgadējā ieguldījumu plūsma saistībā ar attiecīgo ražojumu, ko izgatavo četri atlasē iekļautie ražotāji, attiecīgajā periodā ir attīstījusies labvēlīgi. Šie ieguldījumi attiecās galvenokārt uz veco ražošanas iekārtu nomaiņu. Tie atspoguļo Kopienas ražošanas nozares centienus pastāvīgi uzlabot ražīgumu un konkurētspēju. Tomēr rezultāti neparādās ražīguma attīstībā, kas tajā pašā periodā drīzāk ir palikusi nemainīga (sk. iepriekš 107. apsvērumu), tādējādi atspoguļojot Kopienas ražošanas nozares grūtības palielināt tās produkcijas izlaidi.

 

2002

2003

2004

RIP

AR Neto ieguldījumi (000 EUR)

12 512

20 087

12 611

17 047

Indekss (2002 = 100)

100

161

101

136

d)   Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem

(112)

Atlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte liecina par pakāpeniskiem uzlabojumiem jo īpaši kopš 2003. gada; RIP tā sasniedza 13,8 % līmeni. Attiecīgā perioda beigās rentabilitāte sasniedza savu virsotni šīs cenas cikliskajā tirgū. Vairāki faktori, tostarp ārējie, var ietekmēt UAN un citu slāpekļa mēslojumu cenas pasaules tirgos. Šādu faktoru rezultāts var būt šo ražojumu papildu piedāvājums vai samazināts pieprasījums, tādējādi ietekmējot cenu noteikšanu. Attiecīgajā periodā nelielā piedāvājuma dēļ pasaules tirgus cenas paaugstinājās. 2002. un 2003. gadā konstatētie peļņas līmeņi tomēr bija vidēji un zemāki par līmeņiem, kurus Kopienas ražošanas nozare atzinusi par pietiekamiem, ņemot vērā to, ka šī ir ļoti kapitālietilpīga nozare. Ienākums no ieguldījumiem (“ROI”), ko izsaka peļņas procentos attiecībā pret neto ieguldījumu uzskaites vērtību, caurmērā atbilda tai pašai rentabilitātes tendencei visā attiecīgajā periodā.

 

2002

2003

2004

RIP

AR Pārdošanas rentabilitāte (pārdošana veikta nesaistītiem klientiem EK; % no tīrajiem pārdošanas ienākumiem)

8,1 %

6,0 %

12,3 %

13,8 %

Indekss (2002 = 100)

100

74

151

170

AR ROI (peļņa % no neto ieguldījumu uzskaites vērtības)

22 %

24 %

50 %

58 %

Indekss (2002 = 100)

100

111

229

265

e)   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(113)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ir būtiski palielinājusies. Tas atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam attiecīgajā periodā.

 

2002

2003

2004

RIP

AR Naudas plūsma (000 EUR)

23 532

19 625

39 767

50 823

Indekss (2002 = 100)

100

83

169

216

(114)

Izmeklēšanā neatklāja nekādas grūtības, ar kurām būtu saskārušies atlasē iekļautie Kopienas ražotāji, piesaistot kapitālu. Šajā saistībā jāpiebilst, ka, tā kā daži no šiem uzņēmumiem ir daļa no lielām grupām, tie finansē savu darbību grupā, kurā tie ietilpst, ar skaidras naudas kopfondu shēmām vai izmantojot iekšējos grupu aizdevumus, ko piešķir mātesuzņēmumi.

3.4.   Secinājums

(115)

No 2002. gada līdz RIP pozitīvi mainījās šādi rādītāji: palielinājās Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms un Kopienas ražošanas nozares vienību pārdošanas cenas un būtiski uzlabojās rentabilitāte atbilstoši cenām. Palielinājās eksports uz trešām valstīm, un ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma arī attīstījās pozitīvi. Mēreni palielinājās algas, un Kopienas ražošanas nozare turpināja ieguldīt.

(116)

Turpretī daži rādītāji mainījās negatīvi: pārdošanas apjomi Kopienas tirgū samazinājās par 3 % pretstatā augošajam tirgum. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās par 8 procentu punktiem. Ražīgums drīzāk saglabājās nemainīgs neatkarīgi no Kopienas ražošanas nozares centieniem uzlabot to ar ieguldījumu palīdzību.

(117)

Kopumā situācija Kopienas ražošanas nozarē ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms antidempinga pasākumu piemērošanas UAN importam no attiecīgajām valstīm 2000. gadā. Tādējādi ir skaidrs, ka šie pasākumi pozitīvi ietekmēja ekonomisko situāciju Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr jāuzsver, ka dažu rādītāju pozitīvo attīstību var daļēji saistīt arī ar līdzīga ražojuma tirgu, kurā tādēļ, ka pasaules tirgū bija mazs piedāvājums, attiecīgā perioda pēdējo divu gadu laikā bija ļoti labvēlīga situācija. Turklāt arī Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības pozitīvā attīstība ir labvēlīgi ietekmējusi Kopienas ražošanas nozares vispārējo pozitīvo attīstību, zināmā mērā līdzsvarojot sarūkošo tirgus daļu Kopienā.

(118)

Tādējādi tiek secināts, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojies, salīdzinot ar periodu pirms pasākumu noteikšanas, taču tas joprojām ir nestabils.

4.   Kaitējuma atkārtošanās iespējamība

4.1.   Vispārīga informācija

(119)

Tā kā nav konstatēta četru attiecīgo valstu importa izraisīta būtiska kaitējuma turpināšanās, tika analizēta kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Šajā saistībā tika analizēti divi būtiskākie parametri: i) gāzes cena attiecīgajās valstīs un tās ietekme uz UAN ražošanas izmaksām un ii) plānoto eksporta apjomu no attiecīgajām valstīm uz Kopienu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā konkurences apstākļus.

4.2.   Pārdošanas cenu iespējamā attīstība – gāzes cenas un ražošanas izmaksas attiecīgajās valstīs

(120)

Kaitējuma atkārtošanas iespējamība lielā mērā būs atkarīga no iespējamās UAN cenu attīstības. Tā kā gāze ir būtiskākais izmaksu elements, kas veido vairāk nekā 50 % no UAN ražošanas izmaksām, to iepērkot par pasaules tirgus cenām, tā ir noteicošais faktors, kas ietekmē UAN pārdošanas cenu. Gāzes cena UAN ražošanā ir atkarīga no gāzes lietderīgas izmantošanas un vienības cenas. Ir veikta šo divu parametru analīze attiecībā uz UAN ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozarē, no vienas puses, un attiecībā uz Krieviju un Alžīriju, no otras puses.

(121)

No šīs analīzes vispirms tika secināts, ka gāzes lietderība ir būtisks faktors, nosakot saražotā UAN gāzes cenu par tonnu. Šajā saistībā tika konstatēts, ka gāzes lietderības koeficients Kopienas ražošanas nozarē bija salīdzinoši augsts, panākot UAN ražošanā Kopienā par 15 % zemāku gāzes patēriņu uz tonnu nekā Krievijā un Alžīrijā. Tas ir rezultāts Kopienas ražošanas nozares centieniem pastāvīgi uzlabot tās ražīgumu un konkurētspēju ar tādu atbilstošu ieguldījumu palīdzību, kas paredz ikgadēju kapitāla ieplūšanu aptuveni vienas trešdaļas apmērā no tās kopējiem neto aktīviem pēc to uzskaites vērtības. Šai salīdzinošajai priekšrocībai ir jādod labums Kopienas ražošanas nozarei un jāsamazina UAN ražošanas izmaksas.

(122)

Neraugoties uz šādu rentabilitāti, gāzes cenas atšķirības dēļ Kopienas ražošanas nozarē UAN ražošanā izmantotās gāzes cena uz tonnu bijusi aptuveni trīskārt lielāka par Krievijas un Alžīrijas cenu. Mākslīgi zemās gāzes cenas šajās divās valstīs pilnībā izskaidro atšķirību. Šāda UAN cenu atšķirība šajās divās valstīs salīdzinājumā ar ražotājiem, kas iepērk gāzi par pasaules tirgus cenām, kā, piemēram, Kopienas ražotāji, tuvākajā nākotnē visticamāk netiks samazināta. Gluži pretēji – ja tuvākajos gados pasaules tirgos saglabāsies pašreizējā gāzes cenu attīstība, šī atšķirība varētu vēl vairāk palielināties. Pamatojoties uz to, var uzskatīt, ka Krievijas un Alžīrijas ražotāji paturēs šo mākslīgās cenas priekšrocību, kas lielā mērā pārsniedz augstās transporta izmaksas, kas saistītas ar UAN svaru. Tādējādi Kopienas tirgus tiek saglabāts pievilcīgs pat tiem ražotājiem, kas atrodas šo valstu attālos reģionos un kuriem transportēšanas izmaksas veido vairāk nekā 20 % no cenas.

(123)

Ņemot vērā šīs zemās gāzes cenas, ražotājiem eksportētājiem Krievijā un Alžīrijā tādējādi visticamāk būs iespēja eksportēt attiecīgo ražojumu uz Kopienu par cenām, kas zemākas par Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tāpēc ļoti iespējams, ka šāds imports būtiski mazinās Kopienas ražošanas nozares cenas.

(124)

Baltkrievija un Ukraina nav iekļautas šajā analīzē, jo saistībā ar šo izmeklēšanu tās netika uzskatītas par tirgus ekonomikas valstīm un līdz ar to arī netika pieprasīti dati par ražošanas izmaksām. Tomēr tika iegūti specifiski dati par gāzes cenām šajās divās valstīs, un izmeklēšanā atklāja, ka RIP šo valstu ražotājiem gāze tikusi piegādāta par ievērojami zemākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozarei noteiktās cenas. Tādējādi var uzskatīt, ka arī abām valstīm būs iespēja eksportēt attiecīgo ražojumu par cenām, kas zemākas par Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksām, un var arī secināt, ka pastāv iespēja, ka šīs cenas būs zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(125)

Ja pasākumi tiks pārtraukti un Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas ražotājiem var rasties nepieciešamība atjaunot savas pozīcijas Kopienas tirgū un Alžīrijas ražotājiem var būt nepieciešamība nostiprināt savu tirgus pozīciju, ir vēl lielāka iespējamība, ka minētie ražotāji varētu noteikt cenas, kas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu vai paplašinātu klientu loku.

(126)

EFIA un atsevišķi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka zemākas ražošanas izmaksas nav uzskatāmas par pamatojumu kaitējuma atkārtošanās iespējamībai. Turklāt tika norādīts, ka cenu pazeminājuma iespēja nav juridisks kritērijs, lai noteiktu, vai kaitējums varētu atkārtoties. Turklāt Alžīrijas noteiktās cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, un Baltkrievija, Krievija un Ukraina vispār neeksportēja uz Kopienu 2004. gadā un RIP, turklāt šo valstu eksporta cenas uz trešām valstīm bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, kas netiek uzskatītas par kaitējumu izraisošām cenām. Saskaņā ar EFIA šis pierādījums liecina, ka ražotāji eksportētāji nepazemina cenas, jo gāzes izmaksas ir zemākas, bet tieši otrādi nosaka augstākas cenas, lai gūtu iespējami lielu peļņu.

(127)

Atzinums par kaitējuma atkārtošanās iespējamību patiešām atkarīgs no tā, vai ar pasākumu izbeigšanos radīsies apstākļi, kas veicinās kaitējuma atkārtošanos. Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar iesaistīto personu atzinumu ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs iegūst, pateicoties zemām gāzes cenām, kas tiem dod iespēju noteikt zemākas cenas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. No otras puses, izmeklēšanā noskaidroja, ka to eksports RIP bija par dempinga cenām. Šī cenu noteikšanas prakse tika novērtēta, ievērojot i) eksportētāju būtisko neizmantoto eksporta jaudu un ii) to ievērojami zemākās ražošanas izmaksas. Pirmais punkts norāda uz to, ka tiem ir spēcīgs stimuls atrast noieta tirgus savai produkcijai. Otrais punkts parāda, ka tie ir spējīgi piedāvāt ievērojami zemākas cenas nekā Kopienas ražošanas nozare, lai īstenotu savus mērķus attiecībā uz pārdošanas apjomiem.

(128)

Attiecībā uz cenām jāatgādina, ka, pateicoties labvēlīgajiem tirgus apstākļiem, pēdējos divos attiecīgā perioda gados cenas saglabājās ļoti augstā līmenī neatkarīgi no tā, ka tika piemēroti antidempinga pasākumi. Patiešām, minētajā periodā neatbilstošā piedāvājuma un pieprasījuma attiecība veicināja to, ka visiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem saglabājās augstas cenas. Līdzīgi citiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem UAN ir prece, kuras cenu ietekmē virkne faktoru, sākot no mainīgām gāzes cenām, kas ievērojami ietekmē piedāvājumu, jo ir svarīgākais izmaksu faktors, beidzot ar laika apstākļiem, labības un lopbarības krājumu līmenim, kas samazina vai paaugstina pieprasījumu. Attiecībā uz Kopienas tirgu sagaidāms, ka turpmākajos gados slāpekļa mēslošanas līdzekļu pieprasījums nedaudz samazināsies (7). Tāpēc šādu augstu cenu saglabāšana atkarīga no neliela piedāvājuma, kas, kā liecina izmeklēšana, ir ļoti maz ticams, ņemot vērā attiecīgo valstu neizmantoto eksporta jaudu un to, ka tās RIP var novirzīt daļu eksporta uz trešām valstīm, ja pasākumi tiks atcelti. Šāda attīstība, ļoti iespējams, veicinās to, ka ražotāji eksportētāji pazeminās cenas, piedāvājot zemākas cenas nekā Kopienas ražošanas nozare, lai iegūtu tirgus daļu un īstenotu savus plānus attiecībā uz eksporta apjomiem. Šādos apstākļos Kopienas ražošanas nozare, ņemot vērā joprojām augstās gāzes izmaksas, būs spiesta samazināt cenas līdz līmenim, kas ir tuvu vai zem ražošanas izmaksām, vai zaudēt ievērojamu tirgus daļu un līdz ar to ienākumus, vai samierināties ar abām iespējām. Eksporta pieaugums uz ASV tirgu ir maz ticams 135. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Tāpēc pasākumu atcelšanas nenovēršamas sekas būtu Kopienas ražošanas nozares kopējo rezultātu pasliktināšanās.

(129)

Ņemot vērā argumentu par iespējami lielas peļņas gūšanu, jāatgādina, ka tā pamatā ir attiecīgajā periodā novērotā pozitīvā cenu atšķirība ASV un Kopienas tirgū, ko tomēr nevar uzskatīt par turpmāko cenu novērtējuma pamatu tādai ļoti mainīgai precei kā UAN. Ņemot vērā iepriekšminēto, tika noteikts, ka ir liela kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti, un tāpēc arguments tika noraidīts.

4.3.   Paredzēto eksporta apjomu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari un cenu ietekme pasākumu atcelšanas gadījumā

4.3.1.   Iepriekšējas piezīmes – konkurences apstākļi

(130)

UAN ir šķidrais mēslošanas līdzeklis, kas nodrošina kultūras ar slāpekli. Tas galvenokārt tiek izmantots kā pirmssējas mēslošanas līdzeklis laukaugiem, kam UAN parasti nepieciešams pavasarī. UAN tikai ierobežoti vai nomainīt ar citiem slāpekļa mēslojumiem, jo lauksaimnieki izmanto dažādas ierīces, lai izmantotu UAN, un tas var būt sajaukts ar citiem šķīdumiem, piemēram, pesticīdiem, kas paredzēti vienreizējai piemērošanai. Tādējādi pieprasījumu var raksturot kā sezonālu, un tas ir salīdzinoši neelastīgs.

(131)

Lai gan UAN galvenokārt tiek patērēts sezonāli, to ražo visu gadu, un tas ir lietderīgāk nekā pārtraukt ražošanu. Tādējādi Kopienas ražotājiem rudenī un ziemā ir vislielākie krājumi. Attiecīgā ražojuma ievērojama apjoma importam par zemām cenām pavasarī un vasarā, visticamāk, būs būtiski nelabvēlīga ietekme uz Kopienas ražošanas nozares cenām attiecībā uz tik ļoti nepastāvīgu preci kā attiecīgais ražojums, kuram cenas nosaka katru nedēļu.

4.3.2.   Eksports no attiecīgajām valstīm

(132)

Ņemot vērā to, ka RIP no attiecīgajām valstīm, izņemot Alžīriju, netika veikts eksports, analīze ir vērsta uz iespējamību, ka eksports, kas RIP veikts uz citām valstīm, tuvākajā nākotnē tiks novirzīts uz Kopienas tirgu. Turklāt ir jāanalizē UAN tirdzniecības cenu iespējamā attīstība.

(133)

Attiecībā uz iespējamo eksporta novirzīšanu uz Kopienas tirgu jāpiebilst, ka Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes UAN importam ASV tirgū tika piemēroti antidempinga pasākumi līdz pat to atcelšanai 2003. gada aprīlī. Nākamajā tabulā parādīta šo trīs valstu eksporta attīstība uz ASV tirgu no 2003. gada.

Eksports uz ASV tirgu no:

2003 (8)

2004

RIP  (9)

Baltkrievijas tonnās

156 596

244 526

227 772

Krievijas tonnās

179 993

614 395

699 100

Ukrainas tonnās

111 321

103 440

145 828

Kopā tonnās

447 910

962 361

1 072 700

Avots: “Foreign Trade Statistics” ko publicējis U.S. Census Bureau.

(134)

Pamatojoties uz to, ir redzams, ka šīs valstis no 2003. gada līdz 2004. gadam būtiski palielināja savus eksporta apjomus. Jo īpaši Krievijas eksporta apjomi no 180 tūkstošiem tonnu 2003. gadā pieauga līdz aptuveni 600 tūkstošiem tonnu 2004. gadā, kas ir vairāk nekā trīskāršs pieaugums. Minētā tirdzniecības statistika parāda arī to, ka šis straujais un pēkšņais eksporta apjomu pieaugums no šīm valstīm uz ASV apstājās RIP, kad kāpums salīdzinājumā ar 2004. gadu bija mazāks (11 %). Šo valstu kopējā eksporta apjoma uz ASV tirgu stabilizāciju aptuveni 1 miljona tonnu apmērā apstiprināja šo valstu eksporta rezultāti uz ASV pēc RIP.

(135)

Šīs stabilizācijas iemesls ir sīki aprakstīts galīgajā ziņojumā par ASV antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz UAN importu no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas (10). Šajā ziņojumā skaidri teikts, ka lielais iekšzemes transportēšanas izmaksu īpatsvars nosaka to, ka importa tirgus faktiski aprobežojas ar piekrastes rajoniem; šīs izmaksas pārāk sadārdzina importētā UAN galīgo realizāciju daudzos ASV rajonos, ieskaitot svarīgas UAN patēriņa pavalstis tā saucamajā “lauksaimniecības joslas” rajonā, salīdzinājumā ar vietēji ražotu UAN. Citiem vārdiem sakot, ASV tirgus ir ierobežots attiecībā uz importu, un patēriņa ziņā visnozīmīgākie rajoni paliek nošķirti atrašanās vietas dēļ. Ņemot vērā konstatēto Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas importa stabilizāciju, kā iepriekš aprakstīts 134. apsvērumā, tiek secināts, ka ASV tirgus var uzņemt ievērojami lielākus importa apjomus, nekā reģistrēti RIP.

(136)

Ņemot vērā iepriekšminēto kontekstu un Kopienas tirgus relatīvo tuvumu, jāsecina, ka ievērojamie tirdzniecības apjomi vai neizmantotā jauda attiecīgajās valstīs, visticamāk tiks novirzīta uz Kopienas tirgu, ja pasākumus atļaus pārtraukt. Ievērojot zemāku transportēšanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar eksportu uz ASV tirgu, to eksporta cenas var būt ievērojami zemākas par tām, kādas dominē ASV tirgū. Kā iepriekš minēts 50., 54. un 63. apsvērumā, turklāt tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, tirdzniecība ASV tirgū tika veikta par cenām, kas zemākas par attiecīgo normālo vērtību.

4.3.3.   Neizmantotās jaudas ietekme

(137)

Jāatgādina, ka attiecīgā ražojuma vietējais tirgus Alžīrijā ir nenozīmīgs un īstenībā visa ražošanas jauda ir vērsta uz eksportu. Turklāt izmeklēšanā noskaidroja, ka pašreizējā Alžīrijas ražotāju neizmantotā jauda ir 10–20 % no Kopienas tirgus patēriņa. Kopējā pašreizējā neizmantotā jauda varētu būt aptuveni 300 000–350 000 tonnu.

(138)

Jo īpaši ņemot vērā Kopienas tirgus tuvumu, ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumus atļautu pārtraukt, šī neizmantotā ražošanas jauda tiktu izmantota attiecīgā ražojuma izgatavošanai eksportam uz Kopienu (Alžīrijas tirgus daļa ir tikai 4,8 %). Paredzamie lielie apjomi visticamāk būtu par dempinga cenām un radītu kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(139)

Tika konstatēts, ka šeit ir ātri augošs vietējais tirgus, kurā vienīgais ražotājs RIP pārdeva divas trešdaļas savas produkcijas. Turklāt 2004. gadā un RIP nav ticis veikts eksports uz Kopienu, un eksports uz ASV ir samazinājies, lai gan netiek piemēroti antidempinga pasākumi un ir labvēlīgi tirgus apstākļi.

(140)

Ja pasākumus atļautu pārtraukt, situācija attiecībā uz Baltkrieviju visticamāk krasi mainītos. Ņemot vērā to, ka vietējā tirgus cena bija vairāk nekā uz pusi mazāka par dominējošo tirgus cenu Kopienā RIP, racionāla ekonomiska lēmuma rezultātā Baltkrievijas ražotājs ievērojamu produkcijas daudzumu, ko šobrīd realizē vietējā tirgū, varētu novirzīt uz Kopienas tirgu par dempinga cenām. Kaitējuma atkārtošanās, ko izraisa lieli zemas cenas importa apjomi no Baltkrievijas, visticamāk būtu šīs attīstības rezultāts.

(141)

Krievijas vietējais tirgus ir relatīvi mazs salīdzinājumā ar neizmantoto jaudu, kuras apjoms, kā jau iepriekš minēts 66. apvērumā, svārstās no 600 000 līdz 700 000 tonnām un ko var būtiski palielināt, ja tiek pievienota to ražotāju jauda, kas nesadarbojās, vai jauda, kas pašreiz tiek izmantota ražošanā un urīnvielas un amonija nitrāta – divu citu slāpekļa mēslošanas līdzekļu – eksportā.

(142)

Turklāt šajā saistībā ir vērts piebilst, ka pašreiz ir spēkā tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kurus Kopiena piemērojusi starpražojumu importam no Krievijas, proti, urīnvielai cietā formā un amonija nitrātam (11). Attiecībā uz urīnvielai piemērotajiem pasākumiem pašlaik tiek veikta izmeklēšana saistībā ar pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos (12). Turklāt šobrīd saistībā ar amonija nitrātam piemērotajiem pasākumiem tiek veikta atkārtota starpposma pārbaude attiecībā uz vienu nozīmīgāko Krievijas ražotāju eksportētāju (13). Tādējādi atkarībā no šo pārskatīšanas izmeklēšanu galarezultātiem pastāv risks, ka šo ražojumu izgatavošanu aizstās ar UAN ražošanu, kas līdz ar to varētu radīt būtisku Krievijas ražotāju paredzētās neizmantotās jaudas papildu pieaugumu.

(143)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pastāv liela iespējamība, ka eksports uz Kopienu tiks atjaunots, ja atļaus pārtraukt pasākumus. Piesardzīgi var novērtēt, ka šāda importa apjoms būs gandrīz 20 % no Kopienas tirgus, ņemot vērā patēriņu šajā tirgū (sk. 86. apsvērumu) un faktiskos neizmantotās jaudas apjomus Krievijā. Ņemot vērā ārkārtīgi zemās gāzes cenas, ko maksā Krievijas ražotāji, un konsekvento cenu noteikšanas priekšrocību attiecīgajam ražojumam, šāds imports varētu radīt būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(144)

No visām attiecīgajām valstīm Ukraina šobrīd ir valsts ar vislielāko neizmantoto jaudu, kas novērtēta robežās no 700 000 līdz 800 000 tonnām. Pašreizējā neizmantotā jauda vien atbilst aptuveni 20 % no Kopienas patēriņa.

(145)

Ņemot vērā nozīmīga vietējā tirgus trūkumu un Kopienas tirgus tuvumu, gadījumā, ja pasākumi tiks pārtraukti, iespējams, lieli eksporta apjomi tiks novirzīti uz Kopienas tirgu. Kā jau iepriekš izklāstīts, šis eksports, iespējams, būs par dempinga cenām un tādējādi radīs lielu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

4.4.   Secinājumi par kaitējuma atkārtošanās iespējamību

(146)

Ņemot vērā mākslīgi zemās cenas, ko ražotāji attiecīgajās valstīs maksā par pamata izejmateriālu gāzi, un to ietekmi uz UAN ražošanas izmaksām, iespējams, ka tad, ja pasākumus atļaus pārtraukt, attiecīgo valstu ražotājiem būs iespēja eksportēt attiecīgo ražojumu par cenām, kas zemākas par ražošanas izmaksām Kopienas ražošanas nozarē.

(147)

Visām attiecīgajām valstīm, izņemot Baltkrieviju, ir jaudas pārpalikums, ko varētu novirzīt uz Kopienas tirgu, ja pasākumus pārtrauktu. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus Baltkrievijas vietējā tirgū par cenām, kas daudz zemākas par tām, kādas dominēja Kopienas tirgū RIP, ļoti iespējams, ka vismaz daļa no šie apjomiem tiks novirzīti uz Kopienas tirgu, ja pasākumi tiks pārtraukti. Zemākas transportēšanas izmaksas tirdzniecībai uz Kopienu salīdzinājumā ar ASV arī varētu veicināt tirdzniecības novirzīšanu uz Kopienas tirgu. Turklāt attiecībā uz visām četrām valstīm ir iespējama pašreizējā eksporta daļas novirzīšana no citām valstīm uz Kopienu, ja tiek atcelti pašreizējie pasākumi, kā tas iepriekš pierādīts 132. līdz 136. apsvērumā.

(148)

EFIA un atsevišķi ražotāji eksportētāji pauda viedokli, ka ar pieņēmumu par pāreju no urīnvielas un amonija nitrāta ražošanas uz UAN ražošanu netiek ievērota ekonomiska rakstura pamatpatiesība, ka ražotāji nevar vienkārši mainīt ražošanu bez papildu ieguldījumiem. Turklāt tie apgalvoja, ka ražotāji nepārstās izgatavot rentablus ražojumus tikai tāpēc, ka atcelti antidempinga pasākumi nerentablākiem ražojumiem.

(149)

Attiecībā uz vajadzīgajiem papildu ieguldījumiem jāpiebilst, ka vairākums nozīmīgāko slāpekļa mēlošanas līdzekļu ražotāju eksportētāju ir integrēti ražotāji, tāpēc lēmums par viena vai otra ražojuma izgatavošanu vai eksportu lielākoties ir atkarīgs no tirgus apstākļiem. Protams, ka ražotāji raudzīsies, kuri ir visrentablākie ražojumi. Šajā saistībā antidempinga pasākumiem ir liela nozīme šā lēmuma pieņemšanā, kā par to liecina ievērojamais UAN importa par dempinga cenām kāpums uz ASV tirgu 2004. gadā un RIP pēc tam, kad 2003. gadā tika atcelti ASV antidempinga pasākumi. Tāpēc ražotāju eksportētāju pieņemtie pareizie ekonomiskie lēmumi visticamāk liks tiem pāriet no viena ražojuma uz otru, lai saglabātu vai palielinātu slāpekļa mēslošanas līdzekļu kopējo pārdošanas apjomu un peļņu no tiem. Pamatojoties uz to, iepriekšminētie argumenti tika noraidīti.

(150)

No iepriekšminētā jāsecina, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu pārtraukti, eksports no attiecīgajām valstīm, ļoti iespējams, notiktu ievērojamos apjomos un par tādām cenām, kas zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, ņemot vērā to neatbilstošās un mākslīgi zemās ražošanas izmaksas. Tas, ļoti iespējams, pastiprinātu cenu samazinošo tendenci tirgū ar paredzamu negatīvu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Tas jo īpaši negatīvi ietekmētu 2004. gadā un RIP panākto finansiālo atlabšanu, iespējams, izraisot kaitējuma atkārtošanos. Citiem vārdiem sakot, jo neskaidrāki kļūst tirgus apstākļi, jo krasāks cenu samazinājums ir gaidāms no attiecīgajām valstīm, ņemot vērā to ražošanas izmaksu un neizmantotās jaudas būtisko atšķirību.

E.   KOPIENAS INTERESES

1.   Ievads

(151)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Nosakot Kopienas intereses, pamatojās uz visu dažādo saistīto interešu novērtējumu.

(152)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt tas, ka pašreizējā izmeklēšana ir saistīta ar pārskatīšanu, proti, tādas situācijas analīzi, kurā antidempinga pasākumi jau tiek piemēroti, ļauj novērtēt, vai spēkā esošie antidempinga pasākumi neproporcionāli negatīvi ietekmē attiecīgās personas.

(153)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par varbūtēju atkārtota dempinga radītu kaitējumu, ir pamatoti secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(154)

Izrādījās, ka Kopienas ražošanas nozare ir strukturāli dzīvotspējīga. To apstiprināja pozitīvās pārmaiņas tās ekonomiskajā situācijā, ko konstatēja pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 2000. gadā. Proti, no 2002. gada līdz RIP Kopienas ražošanas nozarē ir palielinājusies peļņa.

(155)

Pamatoti var gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām gūs labumu no pasākumiem, ko piemēro pašlaik, un turpinās atlabt, atgūstot tirgus daļu un uzlabojot rentabilitāti. Ja pasākumus pārtrauks, iespējams, ka, palielinoties importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, tiks radīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei, īstenojot spiedienu uz pārdošanas cenām, kas savukārt apdraudēs tās šobrīd pozitīvo, taču joprojām nestabilo finansiālo situāciju.

3.   Importētāju intereses

(156)

Kā iepriekš minēts 10. apsvērumā, tikai viens no importētājiem pauda vēlmi būt starp atlasē iekļautajiem ražotājiem un sniedza atlases veidlapā pieprasīto pamatinformāciju. Tomēr pēc tam, kad minētajam importētājam tika nosūtīta pilna anketa, tas informēja Komisiju, ka nevēlas turpmāk sadarboties izmeklēšanā.

(157)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas ietekmes tiktāl, ciktāl imports tiks turpināts, kaut arī cenas nerada kaitējumu un ar noteikumu, ka importētāji tirgosies ne vien ar UAN, bet lielā apjomā arī ar citiem mēslošanas līdzekļiem. Attiecībā uz pieņēmumu, ka imports turpināsies, to apstiprināja tikai imports no Alžīrijas, kurā viens ražotājs eksportētājs ir uzņēmies saistības. No iepriekšminētā jāsecina, ka dažiem importētājiem šo pasākumu piemērošana, kā norādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 617/2000 (14) 66. apsvērumā, patiešām ir radījusi negatīvas sekas. Tomēr izmeklēšanā neatklāja, ka daži importētāji būtu pilnībā pārtraukuši savu darbību, bet drīzāk noskaidroja, ka tie pievērsušies atšķirīgiem mēslošanas līdzekļiem, kā tika prognozēts. Tātad jāsecina, ka pasākumu piemērošanai ir bijusi vispārēji ierobežota ietekme uz lielāko daļu importētāju vai tirgotāju.

(158)

Ņemot vērā to, ka importētāji nesadarbojās, nav pieejama uzticama informācija, kas liecinātu, ka pasākumu saglabāšanai būtu būtiska negatīva ietekme uz importētājiem vai tirgotājiem.

(159)

EFIA pauda viedokli, ka importētāju nesadarbošanās nav uzskatāma par viņu intereses trūkumu, bet gan netaisnīgās situācijas atspoguļojumu, ņemot vērā ievērojamos resursus, ko prasa antidempinga izmeklēšana, pretstatā ierobežotajiem resursiem, kas ir mazo vai vidējo uzņēmumu rīcībā. Turklāt tie apgalvoja, ka izmeklēšanā nav ņemta vērā daudzo mēslošanas līdzekļiem noteikto antidempinga pasākumu kumulatīvā ietekme uz importētājiem un tāpēc nav veikta analīze par ietekmi uz importētājiem un lauksaimniekiem.

(160)

Šajā saistībā jāpiebilst, ka importētājiem, kuri tirgojas ar visdažādākajiem mēslošanas līdzekļiem un UAN ir viens no tiem, ir iespēja nodrošināt dažādu slāpekļa mēslošanas līdzekļu piedāvājumu no citiem avotiem, uz ko patlaban neattiecas antidempinga pasākumi. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka jebkāda negatīva ietekme, kas saistīta ar pasākumu turpināšanu, nav vērā ņemams iemesls, lai neturpinātu pasākumus.

4.   Lietotāju intereses

(161)

UAN lietotāji ir Kopienas lauksaimnieki. Pieprasījums pēc slāpekļa mēslojuma šķiet salīdzinoši neelastīgs, un lauksaimnieki cenšas to iepirkt no lētākā piedāvātāja. Pārbaudot iespējamo pasākumu piemērošanas ietekmi uz lietotājiem, sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā niecīgo UAN cenu ietekmi uz lauksaimniekiem, maz ticams, ka šo izmaksu palielinājums lielā mērā tos būtiski nelabvēlīgi ietekmētu. Fakts, ka neviens lietotājs vai lietotāju apvienība nav sniegusi nekādu informāciju, kas noliegtu iepriekšminēto konstatējumu, pašreizējā pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprināts, ka i) UAN veido ļoti mazu daļu no kopējām šo lauksaimnieku ražošanas izmaksām; ii) šobrīd spēkā esošiem pasākumiem nav bijusi jebkāda būtiski negatīva ietekme uz to ekonomisko situāciju; un iii) pasākumu saglabāšanai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz lietotāju finansiālajām interesēm.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(162)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav vērā ņemamu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

F.   ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(163)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām arī piešķīra laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(164)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu ir jāsaglabā Alžīrijas, Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes UAN importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka pie šiem pasākumiem pieder īpaši maksājumi, izņemot tā attiecīgā ražojuma importu, ko eksportam uz Kopienu ražojis un pārdevis viens Alžīrijas uzņēmums, no kura pieņemtas saistības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu urīnvielas un amonija nitrāta maisījumu importam ūdens vai amonjaka šķīdumā, kuru KN kods ir 3102 80 00 un kuru izcelsme ir Alžīrijā, Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā.

2.   Maksājuma summa par tonnu ir šāda:

Valsts

Ražotājs

Maksājuma summa (par tonnu)

TARIC papildu kods

Alžīrija

Visi uzņēmumi

EUR 6,88

A999

Baltkrievija

Visi uzņēmumi

EUR 17,86

Krievija

JSC Nevinnomyssky Azot

357030 Krievijas Federācija

Stavropoles apgabals

Nevinnomyssk, Nizyaev st. 1

EUR 17,80

A176

Visi pārējie uzņēmumi

EUR 20,11

A999

Ukraina

Visi uzņēmumi

EUR 26,17

3.   Gadījumos, kad pirms nonākšanas brīvā apgrozībā preces ir bojātas un tāpēc cena, kas par tām samaksāta vai jāmaksā, tiek proporcionāli sadalīta, lai atbilstīgi 145. pantam Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (15) varētu noteikt muitas vērtību, antidempinga maksājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšminātajām summām, samazina atbilstīgi sadalītajai cenai, kas ir samaksāta vai jāmaksā.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta galīgo antidempinga maksājumu nepiemēro ievedumiem, kas laisti brīvā apgrozībā saskaņā ar 2. pantu.

5.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Importu, ko kāds no turpmāk nosauktajiem uzņēmumiem deklarē laišanai brīvā apgrozībā ar vienu no turpmāk norādītajiem TARIC papildu kodiem un ko tas ražojis un tieši eksportējis (t. i., nosūtījis kravu un rēķinu) Kopienas uzņēmumam, kurš darbojas kā importētājs, atbrīvo no antidempinga maksājuma, kas noteikts 1. pantā, ar noteikumu, ka ražojumus importē atbilstīgi šā panta 2. punktam.

Valsts

Uzņēmums

TARIC papildu kods

Alžīrija

Fertalge Industries spa

12, Chemin AEK Gadouche

Hydra, Alžīrija

A107

2.   Atbrīvošana no maksājuma ir atkarīga no tā, vai attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem tiek uzrādīts eksportētājuzņēmuma izsniegts derīgs saistību rēķins, kas ietver šīs regulas pielikumā norādītos būtiskos elementus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 238, 22.9.2000., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1675/2003 (OV L 238, 25.9.2003., 4. lpp.).

(3)  OV C 312, 17.12.2004., 5. lpp.

(4)  OV C 233, 22.9.2005., 14. lpp.

(5)  Regula (EK) Nr. 2117/2005, 2. pants.

(6)  Ņemot vērā nelielos daudzumus, šīs cenas nevar uzskatīt par ticamām.

(7)  Avots: “Global fertilisers and raw materials supply and supply/demand balances: 2005–2009”, A05/71b, 2005. gada jūnijs, International Fertiliser Industry Association “IFA”.

(8)  Rādītāji ietver pirmos trīs 2003. gada mēnešus, t. i., periodu, kad pasākumi vēl bija spēkā.

(9)  RIP rezultāti tiek sniegti, lai salīdzinātu ar kopējo analīzi.

Avots: “Foreign Trade Statistics” ko publicējis U.S. Census Bureau.

(10)  “Urea Ammonium Nitrate Solutions From Belarus, Russia, and Ukraine – Investigations Nos. 731-TA-1006, 1008, and 1009 (Final), Publication 3591”, 2003. gada aprīlis, U.S. International Trade Commission, 25. lpp., V-4, V-5.

(11)  Urīnviela: Regula (EK) Nr. 901/2001 (OV L 127, 8.5.2001., 11. lpp.). Amonija nitrāts: Regula (EK) Nr. 658/2002 (OV L 102, 18.4.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 (OV L 160, 23.6.2005., 1. lpp.).

(12)  OV C 105, 4.5.2006., 12. lpp.

(13)  OV C 300, 30.11.2005., 8. lpp.

(14)  OV L 75, 24.3.2000., 3. lpp.

(15)  OV L 253, 11.10.1993., 40. lpp.


PIELIKUMS

Informācija, kas jānorāda 2. panta 2. punktā minētajā saistību rēķinā.

1.

TARIC papildu kods, ar kuru faktūrrēķinā minētās preces var muitot uz Kopienas robežām (kā precizēts regulā).

2.

Precīzs preču apraksts, tai skaitā:

KN kods,

ražojuma slāpekļa (“N”) saturs (procentos),

daudzums (jānorāda tonnās).

3.

Pārdošanas nosacījumu apraksts, tai skaitā:

cena par tonnu,

piemērojamie maksāšanas noteikumi,

piemērojamie piegādes noteikumi,

atlaides un rabati kopā.

4.

Neatkarīga importētāja nosaukums, kam uzņēmums ir tieši izrakstījis faktūrrēķinu.

5.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izsniegusi saistību rēķinu, kā arī šāda parakstīta deklarācija:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka to preču pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu, uz kurām attiecas šis faktūrrēķins, tiek veikta saskaņā ar darbības jomu un saistībām, ko piedāvājis [uzņēmums] un pieņēmusi Eiropas Komisija ar Regulu (EK) Nr. 617/2000. Es apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


Top