21.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 365/7

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1015/94 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu (“TKS”) importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Padome 2000. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 2042/2000 (3) apstiprināja galīgos antidempinga maksājumus, kas tika piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 1015/94 atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam (“iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšana”).

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo Japānas izcelsmes TKS piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) Komisija 2005. gada 28. jūnijā saņēma lūgumu pārskatīt šos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(4)

Šo lūgumu iesniedza Grass Valley Nederland BV – Kopienas ražotājs, kas saražo vairāk nekā 60 % no kopējā Kopienā saražotā TKS daudzuma (“pieteikuma iesniedzējs”). Grass Valley ir uzņēmums, kas radies, Thomson Multimedia (Thomson Broadcast Systems īpašniekam) nopērkot Philips Digital Video Systems. Lūgums par pārskatīšanu sakarā ar pasākumu beigšanos tika pamatots tādējādi, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(5)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pārskatīšanu sakarā ar pasākumu beigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu 2005. gada 29. septembrī (5).

(6)

Komisija 2006. gada 18. maijā uzsāka jaunu antidempinga procedūru saistībā ar dažu Japānas izcelsmes kameru sistēmu importu un Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importam piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu (6). Jaunā antidempinga procedūra aptver televīzijas kameru sistēmas, uz kurām attiecas 2. apsvērumā minētie spēkā esošie pasākumi. Ja tiktu noteikts, ka dažām Japānas izcelsmes kameru sistēmām pasākumi jāpiemēro un tādējādi tie aptvertu televīzijas kameru sistēmas, kurām piemēro šajā regulā noteiktos pasākumus, ar šo regulu noteikto pasākumu piemērošana vairs nebūtu lietderīga un tā attiecīgi būtu jāgroza vai jāatceļ.

(7)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, lietotājus/importētājus, tai zināmos iesaistītos izejmateriālu ražotājus un eksportētājvalstu un Kopienas ražotāju pārstāvjus par pārskatīšanu sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(8)

Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieteikumu, diviem citiem zināmiem Kopienas ražotājiem, divdesmit pieciem lietotājiem, deviņiem izejmateriālu ražotājiem un pieciem zināmiem ražotājiem eksportētājiem Japānā tika nosūtītas anketas. Atbildes tika saņemtas no viena Kopienas ražotāja, viena Japānas ražotāja eksportētāja un ar to saistīta uzņēmuma Kopienā, četriem lietotājiem/importētājiem un viena izejmateriālu piegādātāja.

(9)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(10)

Analīzē pievērsās galvenokārt standarta izšķirtspējas (SD) TKS, jo lielākā daļa ražojumu, kam piemēro pasākumus, ir SD TKS. Jāatzīmē arī, ka augstas izšķirtspējas (HD) TKS, kam ir līdzīgs sniegums un kvalitāte kā SD TKS ar S/N attiecību 62 dB (kamdēļ tām piemēro pašreizējos pasākumus), var nodrošināt S/N attiecību zem 55 dB, tādēļ tām pasākumus nepiemēro. To apstiprināja arī Kopienas ražošanas nozare. Kāda ieinteresētā persona, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, lūdza šajā pārskatīšanā izmantoto ražojuma definīciju pieskaņot tai, kāda ir 6. apsvērumā minētajā jaunajā izmeklēšanā. Tomēr pašreizējā pārskatīšanā nevar mainīt ražojuma definīciju; tās mērķis ir tikai noteikt, vai spēkā esošie pasākumi jāsaglabā vai jāatceļ. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(11)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atsākšanās iespējamību notika laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”). Tendenču izpēte, lai varētu novērtēt dempinga un kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību, aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais laikposms”, “kaitējuma izmeklēšanas periods”).

(12)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā sākotnējās izmeklēšanās, kuru rezultātā tiek piemēroti pašreiz spēkā esošie pasākumi, t.i., televīzijas kameru sistēmas.

(13)

Kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1015/94, TKS var sastāvēt no šādu detaļu kombinācijas, kuras importē kopā vai atsevišķi:

(14)

Ražojumus, uz ko attiecas šī pārskatīšana, pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 8525 30 90, ex 8537 10 91, ex 8537 10 99, ex 8529 90 81, ex 8529 90 95, ex 8543 89 97, ex 8528 21 14, ex 8528 21 16 un ex 8528 21 90.

(15)

Ražojumi, uz kuriem šī pārskatīšana neattiecas, ir šādi:

(16)

Kā jau secināts 1. un 2. apsvērumā minētajās iepriekšējās izmeklēšanās, pašreizējā izmeklēšana apstiprināja, ka attiecīgajam ražojumam, kuru ražo Japānas ražotāji eksportētāji un pārdod Japānas tirgū un Kopienā, un ražojumam, kuru ražo un Kopienas tirgū pārdod pieteikuma iesniedzējs Kopienas ražotājs, izmanto to pašu pamattehnoloģiju, un abi atbilst pasaulē piemērojamiem rūpniecības standartiem. Šie ražojumi arī ir vienādi izmantojami, tiem attiecīgi ir tādas pašas fiziskās un tehniskās īpašības, tie ir savstarpēji maināmi un konkurējoši. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Tāpat kā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā arī šajā procedūrā Japānas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija īpaši zems. Sadarbojās tikai viens no pieciem ražotājiem. Neviens no atlikušajiem Komisijai zināmajiem četriem ražotājiem neiesniedza atbildi uz anketas jautājumiem, lai gan saskaņā ar zināmo informāciju un jo īpaši saskaņā ar datu bāzi, ko Komisija uztur atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam (“14. panta 6. punkta datu bāze”), vismaz trīs no tiem izmeklēšanas periodā visticamāk eksportēja TKS uz Kopienu.

(18)

Sadarbojās tikai viens ražotājs eksportētājs, kurš tomēr attiecīgo ražojumu uz Kopienu neeksportēja. Sakarā ar zemo sadarbības līmeni tieši no ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams iegūt uzticamu informāciju par attiecīgā ražojuma importu Kopienā izmeklēšanas periodā. Turklāt, kā jau tika atklāts iepriekš, Statistikas birojā pieejamā statistiskā informācija izrādījās neuzticama, jo ar KN kodiem, ar kuriem attiecīgo ražojumu klasificē, reģistrēts arī citu produktu imports, ko nav iespējams nodalīt atsevišķi. Tādēļ arī Statistikas biroja informāciju nevarēja ņemt vērā, lai noteiktu, vai no Japānas ir importētas TKS un kādā daudzumā, un par kādu vērtību. Šādos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, t.i., informāciju 14. panta 6. punkta datu bāzē un lūgumu uzsākt pārskatīšanu. Pamatojoties uz to, vislabāk bija iespējams novērtēt izmeklēšanas periodā Kopienā importēto Japānas izcelsmes TKS daudzumu un vērtību.

(19)

Ņemot vērā Japānas ražotāju eksportētāju nepietiekamo sadarbību/nesadarbošanos un to, ka vienīgais Japānas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā uz Kopienu neeksportēja, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija informāciju par dempinga turpināšanos meklēja citur un jo īpaši pieteikuma iesniedzēja sniegtajā informācijā un 14. panta 6. punkta datu bāzē.

(20)

Informācija 14. panta 6. punkta datu bāzē liecina, ka izmeklēšanas periodā noticis ievērojams attiecīgā ražojuma imports – jo īpaši, importētas apmēram 10 televīzijas kameru galvas (TKG), kas ir sistēmas būtiska un visvērtīgākā sastāvdaļa. Jāatgādina, ka, ņemot vērā zemo sadarbības līmeni un to, ka vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Kopienu, attiecīgajam ražojumam nebija iespējams veikt oficiālu dempinga aprēķinu.

(21)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Komisijai bija jāizmanto pieejamā informācija, t.i., pieteikuma iesniedzēja lūgumā sniegtie pierādījumi, kas liecināja, ka dempinga līmenis diviem attiecīgā ražojuma modeļiem pēc nodokļu nomaksas ir ievērojams, vienam modelim pārsniedzot 10%.

(22)

Tādējādi no pieejamajiem pierādījumiem jāsecina – pastāv iespējamība, ka Japānas ražotāji eksportētāji dempingu turpinās.

(23)

TKS ražotāji visā pasaulē atrodas tikai Japānā un ES. Tādēļ visā pasaulē pārdotie ražojumi nāk tikai no šiem ražotājiem. Ir zināmi vismaz divi Kopienas ražotāji, no kuriem viens ir saistīts ar Japānas ražotājiem eksportētājiem, kas ražo Kopienas tirgum. Ir zināmi pieci Japānas ražotāji eksportētāji, kas ražo pārdošanai visā pasaulē.

(24)

Jāatgādina, ka pasākumi ir spēkā kopš 1994. gada. Turklāt 1999. gadā Komisija secināja, ka ražotāji eksportētāji pielāgojas pasākumu ietekmei, un tādēļ nolēma palielināt attiecīgo ražotāju eksportētāju antidempinga maksājumus līdz ievērojamam līmenim (līdz pat 200,3 %). Visbeidzot, 2000. gadā veiktajā pārskatīšanā sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanos tika secināts, ka pasākumi jāturpina vēl piecus gadus, ņemot vērā dempinga un kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību.

(25)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju zemo sadarbības līmeni, vienīgie informācijas avoti par attiecīgā ražojuma cenām Japānā bija vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, (Ikegami), pārdošanas dati, no pieteikuma iesniedzēja gūtā informācija un informācija lūgumā uzsākt šo izmeklēšanu.

(26)

Kā minēts iepriekš 20. apsvērumā, galvenā un visvērtīgākā televīzijas kameru sistēmu daļa pēc tās vērtības ir TKG, tamdēļ tika uzskatīts par lietderīgu novērtēt saistību starp cenām Japānā un Kopienā uz šāda pamata.

(27)

Ņemot vērā informāciju lūgumā un pārbaudes apmeklējumos iegūto informāciju, jāsecina, ka Kopienas ražotāju noteiktās cenas Kopienā ir augstākas nekā cenas, kas dominē Japānas iekšējā tirgū.

(28)

Tomēr, kā iepriekš minēts, neraugoties uz to, Japānas uzņēmumi ir gatavi nekavējoties eksportēt uz Kopienu par cenām bez antidempinga maksājuma, kas ir ievērojami zemākas nekā cenas Kopienā un Japānas iekšējā tirgū. Tas pats attiecas uz šo uzņēmumu eksportu uz trešām valstīm.

(29)

Tādēļ ir sagaidāms, ka pasākumu izbeigšanās gadījumā Kopienā visticamāk nonāktu imports par pārliecinošām dempinga cenām, kas būtu zemākas nekā Kopienas cenas, jo nav iemesla uzskatīt, ka Japānas ražotāji eksportētāji tādā gadījumā mainītu savu cenu stratēģiju. Turklāt augstais cenu līmenis Kopienas tirgū arī ir stimuls Japānas ražotājiem eksportētājiem pārcelt daļu no saviem iekšzemes pārdevumiem uz ES.

(30)

Visbeidzot, tā kā spēkā esošie pasākumi ir noteikti augstā līmenī (no 52,7 % līdz 200,3 %), Japānas ražotājiem eksportētājiem būtu ievērojamas manevra iespējas, nosakot jaunās cenas, ja pasākumi beigtu pastāvēt un ja viņi izlemtu palielināt savas eksporta cenas. Visos iepriekš aprakstītajos gadījumos cenu palielinājums zem spēkā esošo pasākumu līmeņa būtu zem Kopienas cenām.

(31)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju zemo sadarbības līmeni, analīze par cenām no Japānas uz trešām valstīm tika veikta, salīdzinot vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenas ar ražojumu pārdošanas cenām Japānā. Te tika ņemta vērā lielākā daļa pārdevumu uz trešām valstīm.

(32)

Lai pienācīgi salīdzinātu šīs cenas, vajadzības gadījumā tika izdarīti pielāgojumi saistībā ar tirdzniecības līmeni, transportu, apdrošināšanu un kredītizmaksām. Salīdzinājumā tika iekļauti visi sistēmu elementi, ne tikai kameru galvas, jo bija pieejama sīka informācija.

(33)

Salīdzinājums liecināja, ka uzņēmums pārdeva ražojumu uz trešām valstīm par ievērojami zemākām cenām nekā savā iekšzemes tirgū.

(34)

Ar šo informāciju var uzskatīt, ka uzņēmums pārdod savus ražojumus trešām valstīm visticamāk par dempinga cenām (apmēram 20 %). Tas apstiprina lūgumā ietvertos prima facie pierādījumus, ka ražotāji eksportētāji pārdod ražojumus citām trešām valstīm par cenām, kas pakļautas ievērojamam dempingam.

(35)

Nav pierādījumu par to, ka citi Japānas ražotāji eksportētāji neievēro to pašu cenu politiku un nepārdod ražojumus par iespējamām dempinga cenām uz citām trešām valstīm.

(36)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka Japānas ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā ir pārdevuši savus ražojumus uz trešām valstīm par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā cenas to iekšzemes tirgū un ka šīs eksporta cenas visticamāk ir dempinga cenas, un nav pierādījumu, ka šī prakse varētu mainīties.

(37)

Saskaņā ar zināmajiem faktiem, t.i., lūgumu un vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, sniegto informāciju, cenas, par kādām ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu uz trešām valstīm, ir ievērojami zemākas nekā cenas Kopienā. Starpība atkarībā no tirgus var sasniegt 220 %. Tādējādi, ja pasākumi tiktu izbeigti, Japānas ražotājiem eksportētājiem būtu ievērojams stimuls daļu sava eksporta uz trešām valstīm pārvirzīt uz Kopienas tirgu.

(38)

Tāpat jāatzīmē, ka Kopiena ir vienīgā valsts, kur pret attiecīgo ražojumu ir spēkā antidempinga pasākumi. Nekas neliecina, ka gadījumā, ja pasākumus izbeigtu piemērot, ražotāji uzsāktu tādu cenu politiku, kas būtu atšķirīga no tās, kuru piemēro eksportam uz trešām valstīm.

(39)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka šim ražojumam jauda ir elastīga un ka Japānas ražotāji eksportētāji varētu palielināt savu jaudu ļoti īsā laikposmā. To apliecināja pārbaude uz vietas Japānā pie vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās.

(40)

Ražošanas procesā vajadzīgs darbaspēks, tomēr to nevar nobremzēt kāds ražošanas process vai mašīna. Tā kā ražošanas konveijerā galvenokārt ir roku darbs, jaudas palielināšanai pietiek palielināt maiņu skaitu un nodarbināto personālu. Lielākā iespēja nobremzēt jaudas palielinājumu ir laiks, kas vajadzīgs jaunu darbinieku apmācībai salikt un ražot TKS. Vienīgais iespējamais mehāniskais kavēklis, kur ražošanas palielināšanai vajadzētu lielus ieguldījumus, ir iekārta, kas ražo optisko bloku. Tomēr nekas neliecina par to, ka pie pašreizējā ražošanas apjoma tas varētu būt ierobežojošs faktors iespējamam ražošanas jaudas palielinājumam. Turklāt, tā kā uzņēmums pilnībā neizmantoja visas iespējamās maiņas, jāsecina, ka ražošanas jaudu varētu ātri un ievērojami palielināt. Tāpat netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka izmaksas saistībā ar šādu jaudas palielinājumu būtu augstas salīdzinājumā ar saražoto ražojumu vērtību.

(41)

Šis palielinājums var būt ļoti ievērojams, ņemot vērā lēto “ieejas biļeti”, kas Japānas ražotājiem eksportētājiem būtu jāsamaksā, lai pārdotu lielākus daudzumus Kopienā (jau esoši izplatīšanas kanāli un zems ieguldījumu līmenis jaudas palielināšanai).

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka nekas neliecina, ka šī situācija nav tāda pati arī attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem, jāsecina – pastāv iespēja, ka ražošanas jauda ievērojami palielināsies īsā laikposmā, ja Japānas ražotājiem tas būs vajadzīgs.

(43)

Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka importa apjoms EK var palielināties, ja pasākumi tiktu pārtraukti. Tas jāskata kopā ar pievilcīgām cenām Kopienā saistībā ar trešām valstīm, kā norādīts iepriekš, jau esošiem izplatīšanas kanāliem un to, ka jaudas palielināšanu iespējams veikt ar salīdzinoši zemām izmaksām (jaunu specializētu darbinieku apmācība).

(44)

Ņemot vērā iepriekš minētās tirgus īpatnības, t.i., to, ka cenas Kopienā ir augstākas nekā trešās valstīs un Japānas iekšzemes tirgū, pastāv spēcīgi stimuli pārvirzīt daļu pārdevumu uz Kopienas tirgu, visticamāk, par zemām cenām, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu. Turklāt, tā kā ražošanas jaudu iespējams strauji palielināt, ir ļoti iespējams, ka attiecīgā ražojuma imports atsāktos lielā daudzumā. Tā kā nekas neliecina, ka Japānas ražotāji eksportētāji mainītu savu cenu stratēģiju, palielinot cenas, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir arī ļoti iespējams, ka šis palielinātais imports notiktu par dempinga cenām.

(45)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina – pastāv iespējamība, ka Japānas ražotāji eksportētāji atsāks attiecīgā ražojuma dempingu, ja pasākumi tiks izbeigti, un tādēļ spēkā esošie pasākumi būtu jāsaglabā.

(46)

2001. gadā uzņēmumu Philips Digital Video Systems (“Philips DVS”) pārņēma Thomson Broadcast Systems (“TBS”) īpašnieks Thomson Multimedia, kas ir vēl viens Kopienas TKS ražotājs, un apvienotais Philips DVS/TBS kļuva par Grass Valley Nederland B.V., kas arī ir pieteikuma iesniedzējs.

(47)

Kāds ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jau piecus gadus gandrīz visas televīzijas kameru sistēmas, ko pārdod kāds ar to saistīts uzņēmums Kopienā, ražo šis Kopienas uzņēmums. Tāpat tika apgalvots, ka sakarā ar to, ka šis ražošanas uzņēmums neapgādā tikai EK tirgu, bet visu pasauli, lēmumi par pašreizējiem antidempinga maksājumiem to neskartu.

(48)

Tā kā šis ražotājs eksportētājs nesniedza turpmāku informāciju, īpaši atbildi uz anketām, kas paredzētas citiem Kopienas ražotājiem, nebija iespējams sīkāk izmeklēt tā darbības, tostarp darbību Kopienā.

(49)

Vēl kāds uzņēmējs, kas Kopienā ražo TKS un ir saistīts ar kādu Japānas ražotāju eksportētāju, sadarbojās šajā izmeklēšanā un iebilda pret pašreizējiem pasākumiem. Šis uzņēmējs apgalvoja, ka TKS imports no Japānas notika sporādiski, un tikai papildinot darbību EK. Pārbaudē uz vietas tika secināts, ka tikai vienu konkrētu modeli salika šajās Kopienas ražotnēs, izmantojot Japānas un Kopienas izcelsmes detaļas, lai gan pārbaudes laikā netika faktiski ražota CCD (lādiņpārneses ierīce), kas ir svarīgākā kameras galvas sastāvdaļa. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka šā modeļa ražošanai Kopienā ir tikai viens iemesls – TKS piemērojamie pasākumi.

(50)

Jebkurā gadījumā pašreizējā izmeklēšana apliecināja, ka pieteikuma iesniedzējs saražo vairāk nekā 60 % no Kopienā ražotajām televīzijas kameru sistēmām. Tāpēc tas veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, turpmāk “Kopienas ražošanas nozare”.

(51)

19. līdz 20. apsvērumā iepriekš izskaidroto iemeslu dēļ analīze par stāvokli Kopienas tirgū pamatojās uz savākto informāciju par televīzijas kameru galvām (TKG).

(52)

Kā minēts iepriekš, nebija iespējams iegūt informāciju no viena Japānas ražotāja eksportētāja, kam, iespējams, ir ražotnes Kopienas tirgū. Kā minēts iepriekš, tie Japānas uzņēmēji, kas faktiski eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu, nesadarbojās. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, sevišķi saistībā ar patēriņu, Komisija izmantoja pieejamos faktus.

(53)

Tā kā informācija par pārdevumiem un ražošanu bija pieejama tikai no vienas vai divām ieinteresētajām personām, un ņemot vērā šīs informācijas lielo nozīmi uzņēmējdarbībā, tiek uzskatīts par lietderīgu absolūtos skaitļus neizpaust. Tādēļ tie ir aizstāti ar apzīmējumu “—” un ir sagatavoti pielikumi.

(54)

Šķietamais Kopienas TKG patēriņš tika novērtēts, pamatojoties uz pārdošanas apjomu Kopienā, ko iesniedza Kopienas ražošanas nozare, Ikegami Electronics (Europe) GmbH pārdošanas apjomu Kopienā, 14. panta 6. punkta datu bāzes statistiku par TKG importu no Japānas, kā arī viena TKS lietotāja sniegto informāciju par iepirkumiem. Sakarā ar to, ka nesadarbojās viens Japānas ražotājs eksportētājs, kurš, iespējams, arī Kopienā ražo TKS, pastāv iespēja, ka Kopienas patēriņš ir novērtēts nedaudz par zemu, lai gan vispārējās tendences un secinājumi daudz nemainītos.

1.   tabula

TKG Kopienas patēriņš

(55)

Kopienas patēriņš no 2002. gada līdz IP palielinājās par 3 %. Tomēr ievērojams palielinājums notika 2004. gadā, kad imports sasniedza visaugstāko līmeni. Izmeklēšanas periodā Kopienas patēriņš samazinājās par apmēram 15 % salīdzinājumā ar 2004. gadu.

(56)

Attiecīgajā laikposmā TKG importa apjoms no Japānas bija salīdzinoši neliels. Tomēr laikā no 2002. līdz 2004. gadam tas palielinājās vairāk nekā desmit reizes, sasniedzot apmēram 30 vienības. Izmeklēšanas periodā imports samazinājās, salīdzinot ar 2004. gadu, tomēr saglabājās ievērojami virs 2002. gada līmeņa. Kopumā attiecīgajā laikposmā imports palielinājās gandrīz trīs reizes. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka importa apjoms novērtēts par zemu, jo, pamatojoties uz tās rīcībā esošo tirgus informāciju, Japānas ražotāju piegādes EK bija ievērojami lielākas nekā tas, ko šie uzņēmumi būtu varējuši saražot Kopienā. Tāpat tika apgalvots, ka pasākumi, iespējams, tiek apieti, importējot kameru detaļas. Tomēr šī iesniegtā informācija nebija saskaņā ar izmeklēšanas konstatējumiem, t.i., pārbaudes apmeklējumiem un no neatkarīgiem lietotājiem saņemto informāciju. Turklāt šīs pārskatīšanas mērķis nav noteikt, vai spēkā esošie pasākumi tiek apieti, lai gan jāatzīst, ka to apiešana var ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(57)

Importa tirgus daļa nepārtraukti palielinājās līdz 2004. gadam, kad tā sasniedza visaugstāko līmeni. Neraugoties uz ievērojamu samazinājumu izmeklēšanas periodā – līdz pat mazāk nekā pusei no 2004. gada līmeņa –, importa tirgus daļa attiecīgajā laikposmā tomēr palielinājās.

2.   tabula

TKG imports no Japānas un tirgus daļa

(58)

Tā kā nebija sadarbības, nebija pieejama uzticama informācija par TKG importa cenu līmeni. Japānas ražotāji eksportētāji pārdod attiecīgo ražojumu tikai saistītiem importētājiem Kopienā. Tādēļ cenu līmenis 14. panta 6. punkta datu bāzē ir cenas starp saistītām pusēm, un to nevar uzskatīt par uzticamu. Tas tā ir īpaši tādēļ, ka sakarā ar spēkā esošajiem pasākumiem uzņēmumi var izlemt piešķirt peļņu Kopienā esošajiem uzņēmumiem.

(59)

Tādējādi nav iespējams izdarīt secinājumus par attiecīgā ražojuma importa cenu attīstību un cenu stratēģiju.

(60)

Skaidrības labad jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozare atbildē uz anketas jautājumiem ir sniegusi informāciju par TKS, nevis tikai par TKG. Tas netika uzskatīts par problēmu, jo katrai TKS parasti ir TKG. Tādēļ tendenču izpētes nolūkos un sakarā ar to, ka nebija pieejama sīkāka informācija par Japānas ražotāju eksportētāju darbību Kopienā, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, pamatojoties uz datiem par TKS.

(61)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares kopējais saražotais TKS daudzums ir nedaudz palielinājies. Samazinoties par 8 % 2003. gadā, ražošana 2004. gadā ievērojami palielinājās, t.i., par apmēram 35 %. Tomēr izmeklēšanas periodā ražošana salīdzinājumā ar 2004. gadu samazinājās par apmēram 16 %, tomēr šis līmenis joprojām bija par 5 % augstāks nekā 2002. gadā.

4.   tabula

Ražošanas apjoms

(62)

Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda līdz 2004. gadam bija stabila. Tomēr izmeklēšanas periodā pēc uzņēmuma reorganizācijas bija vērojams 14 % samazinājums, kas ļāva uzņēmumam pielāgot ražošanas jaudu esošajam pieprasījumam. Faktiski, kā aprakstīts turpmāk, šāds jaudas samazinājums bija vienlaikus ar stabilu jaudas izmantojumu laikposmā no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam.

(63)

Palielinot ražošanu un pielāgojot ražošanas jaudu, jaudas izmantojums attiecīgajā laikposmā palielinājās. Kopumā jaudas izmantojumam ir bijusi tāda pati tendence kā ražošanai, palielinoties no 2002. līdz 2004. gadam un viszemāko punktu sasniedzot 2003. gadā. Izmeklēšanas periodā jaudas izmantojums saglabājās stabils salīdzinājumā ar 2004. gadu, bet joprojām apmēram 20 % virs 2002. gada līmeņa.

5.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(64)

Krājumi ievērojami samazinājās 2003. gadā (– 17 %), bet palielinājās nākamajā gadā, tomēr saglabājoties 11 % zem 2002. gada līmeņa. Pārliecīgais krājumu pieaugums izmeklēšanas periodā skaidrojams ar to, ka izmeklēšanas periods beidzās pirms finanšu gada beigām, kurā vēl bija jāpiegādā vairāki pasūtījumi.

6.   tabula

Krājumu daudzums

(65)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū no 2002. līdz 2004. gadam palielinājās par 10 %, tomēr tas nespēja tikt līdzi Kopienas patēriņam, kas tajā pašā laikposmā palielinājās ievērojami – par 23 %. Tā rezultātā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā laikposmā kopumā samazinājās par vairāk nekā 20 procentu punktiem, no kā ieguvēji bija importētāji no Japānas un citi uzņēmēji Kopienā. Izmeklēšanas periodā pārdošana salīdzinājumā ar 2004. gadu ievērojami samazinājās, un tādējādi Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa saruka vēl vairāk.

(66)

Tomēr būtu jāatzīmē, ka skaitļi un tendences attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu bija jāiegūst no pieejamajiem faktiem, jo īpaši tādēļ, ka otrs Kopienā esošais ražotājs nesniedza savus pārdošanas un ražošanas apjoma datus.

(67)

Vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā laikposmā samazinājās par 3 %, lai gan no 2002. līdz 2003. gadam tās bija palielinājušās par 7 %. Tomēr aiz salīdzinoši nelielā cenu samazinājuma attiecīgajā laikposmā slēpjas izmaiņas ražojumu piedāvājumā, jo Kopienas ražošanas nozare ieviesa jaunus ražojumus ar pilnīgākām (un dārgākām) konfigurācijām.

7.   tabula

Pārdošanas apjoms, cenas un tirgus daļa

(68)

Attiecīgajā laikposmā nodarbinātība samazinājās (par vairāk nekā 24 %), kas kopā ar ražošanas palielināšanos ievērojami palielināja darba ražīgumu (37 %). Būtu jāatzīmē, ka sakarā ar nodarbinātības samazinājumu aizvien vairāk tika izmantoti darbinieki ar īslaicīgiem/elastīgiem līgumiem, tādējādi samazinot uzņēmuma nemainīgās izmaksas.

(69)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozare spēja ievērojami samazināt darbaspēka izmaksas (– 14 %). Tādēļ tā spēja par vairākiem procentu punktiem samazināt darbaspēka izmaksu daļu kopējās ražošanas izmaksās. Tas liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem pielāgot ražošanas struktūru un samazināt nemainīgās izmaksas.

8.   tabula

Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

(70)

Būtu jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pēdējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija negatīva, kā rezultātā tika pagarināti tobrīd spēkā esošie antidempinga pasākumi. Šobrīd šī situācija ir mainījusies, un no 2002. līdz 2004. gadam Kopienas ražošanas nozare uzrādīja pozitīvus rentabilitātes rādītājus.

(71)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte līdz 2004. gadam patiešām palielinājās, pat ja lielāka peļņa (virs 10 %) ir normāla parādība, lai ražošanas nozare varētu iet līdzi tehnoloģijas attīstības prasībām. Tādējādi pat 2003. un 2004. gadā, kad peļņas norma bija visaugstākā, sasniegtais līmenis nebija pietiekams, lai nodrošinātu to, ka Kopienas ražošanas nozare var turpināt ieguldīt lielus līdzekļus attīstībā, kā tam šajā nozarē vajadzētu būt.

(72)

Izmeklēšanas periodā rentabilitāte ievērojami pasliktinājās, un bija ievērojami zaudējumi. To var skaidrot ar diviem faktoriem: no vienas puses, izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājusies pārdošana Kopienā paaugstināja vidējās nemainīgās izmaksas, kas savukārt negatīvi ietekmēja rentabilitāti. No otras puses, Kopienas ražošanas nozare nespēja novirzīt klientiem dažu izejmateriālu izmaksu pieaugumu, kā arī papildus P&A un pārdošanas izmaksas, kas bija radušās sakarā ar plašāku pārdošanas biroju tīklu, kura mērķis bija nodrošināt labākus pakalpojumus klientiem. Tāpat būtu jāatzīmē, ka, kā jau minēts iepriekš 67. apsvērumā, nelielais pārdošanas cenu samazinājums laikposmā no 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam slēpj izmaiņas ražojumu piedāvājumā, jo Kopienas ražošanas nozare ieviesa jaunus ražojumus ar pilnīgākām (un dārgākām) konfigurācijām, tomēr tai netika ļauts proporcionāli palielināt cenas.

9.   tabula

Rentabilitāte

(73)

Lai gan ieguldījumi 2003. gadā samazinājās par 13 %, tie saglabājās lieli. Minētais samazinājums tika atgūts nākamajā gadā, ieguldījumus gandrīz trīskāršojot, kas notika sakarā ar Kopienas ražošanas nozares pārkārtošanos un ražošanas racionalizāciju, kā arī ar nepārtrauktajiem lielajiem ieguldījumiem P&A, kuri šajā nozarē ir nepieciešami.

(74)

Ienākums no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kopumā atbilst iepriekš aprakstītajai rentabilitātes tendencei.

10.   tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem (RoI)

(75)

Tika secināts, ka attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozarei nebija grūtību ar kapitāla piesaisti.

(76)

Naudas plūsma līdz 2004. gadam ievērojami palielinājās (39 %). Šī pozitīvā tendence liecina par ražošanas nozares atveseļošanos. Būtu jāatzīmē, ka 2004. gadā naudas plūsmas apjoms bija tikai apmēram 10 % no kopējā pārdošanas apjoma Kopienā, kas nav uzskatāms par pārliecīgu. Tomēr izmeklēšanas periodā naudas plūsmu ievērojami ietekmēja negatīvā rentabilitāte.

11.   tabula

Naudas plūsma

(77)

No 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas patēriņš palielinājās par 3 %, kamēr Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 21 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja vairāk nekā 20 procentu punktus tirgus daļas, kamēr importētāji par dempinga cenām un citi Kopienas ražotāji savu tirgus daļu palielināja.

(78)

Pēdējos gados TKS tirgus raksturojams ar pāreju no standarta izšķirtspējas TKS uz augstas izšķirtspējas TKS. Paredzams, ka nākotnē šī tendence pastiprināsies. Tomēr tā kā augstas izšķirtspējas pārraide vēl nav plaši izplatīta, ievērojams daudzums raidorganizāciju, īpaši mazās un reģionālās, turpina pirkt standarta izšķirtspējas TKS, jo tās piesaista ar salīdzinoši zemākām cenām. Kā liecina tirgus daļas zaudējums, Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot tirgus pieaugumu.

(79)

Turklāt standarta izšķirtspējas TKS ražošana un pārdošana jebkuram TKS ražotājam joprojām ir nozīmīga arī tādēļ, ka sakarā ar lielo kapitāla intensitāti šajā nozarē parasti ir augstas nemainīgās izmaksas. Tādēļ joprojām ir svarīgi, lai Kopienas ražošanas nozare varētu gūt labumu no lielākiem pārdošanas apjomiem sakarā ar standarta izšķirtspējas TKS pārdošanu, tādējādi izkliedējot šīs nemainīgās izmaksas.

(80)

Analizējot dempinga starpības lielumu, jāņem vērā tas, ka ir spēkā pasākumi, lai likvidētu kaitējumu izraisošo dempingu. Kā minēts 22. apsvērumā iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka Japānas ražotāji eksportētāji turpina pārdot ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām. Atklātā dempinga starpība ir ievērojama, un tās ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nevar uzskatīt par neievērojamu, jo īpaši, ja to saista ar iespējamajiem ievērojamajiem apjomiem.

(81)

Attiecīgajā laikposmā pēc tam, kad 2000. gadā pārskatīšanā sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos tie tika pagarināti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis zināmā mērā uzlabojās. Tomēr iepriekš izklāstītie rādītāji arī liecina, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir trausla un neaizsargāta.

(82)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms mainījās šādi.

12.   tabula

Kopienas ražošanas nozares eksports

(83)

No 2002. līdz 2004. gadam Kopienas ražošanas nozares eksportētie daudzumi ievērojami pieauga, bet izmeklēšanas periodā tie samazinājās par vairāk nekā 20 %. Tomēr pārdošanas apjoma līmenis izmeklēšanas periodā joprojām ir gandrīz par 50 % lielāks nekā pārdošanas apjoma līmenis attiecīgā laikposma sākumā. Šī kopējā pozitīvā tendence norisinājās vienlaikus ar stipru vidējo cenu samazinājumu, kas izskaidrojams ar spēcīgu konkurenci pie ārkārtīgi zemām cenām trešo valstu tirgos (sk. 35. apsvērumu).

(84)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare saskārās ar konkurenci pie ārkārtīgi zemām cenām trešās valstīs, īpaši tādos jaunajos tirgos kā Brazīlija un Ķīna, un, lai spētu saglabāt ievērojamu ražošanas un pārdošanas līmeni, tā bija spiesta ievērojami samazināt cenas uz trešām valstīm. Protams, ka tas negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti kopumā.

(85)

Viens faktors, ar ko varētu izskaidrot to, ka Kopienas ražošanas nozare vēl nav atguvusi savu ekonomisko stāvokli, jo īpaši ņemot vērā tirgus daļas zudumu un negatīvo rentabilitātes līmeni izmeklēšanas periodā, ir tas, ka daži Japānas ražotāji eksportētāji uzsāka darbību Kopienā, iespējams, arī ražojot TKS pārdošanai Kopienas tirgū. Citi Kopienas ražotāji attiecīgajā laikposmā patiešām ir ieguvuši ievērojamu tirgus daļu (sk. 65. apsvērumu iepriekš). Tomēr ņemot vērā to, ka viens Japānas ražotājs, kas, iespējams, ražo Kopienā, izmeklēšanā nesadarbojās, nav izslēgts, ka šā uzņēmuma tirgus daļas pieaugums ir saistīts nevis ar konkurētspējīgāku uzņēmējdarbību, bet gan ar vienkāršu dempinga pārcelšanu uz Kopienu, saliekot ražojumu Kopienā, tādējādi apdraudot pasākumu efektivitāti.

(86)

Tādēļ būtu jāatzīmē, ka vismaz vienā gadījumā izmeklēšanā tika atklāts – šādai darbībai Kopienā ir tikai viens iemesls: pasākumi un nepieciešamība no tiem izvairīties. (sk. 49. apsvērumu).

(87)

Pašreizējo Kopienas ražošanas nozares stāvokli jāskata kontekstā ar spēkā esošajiem pasākumiem.

(88)

Pārdošana Kopienas tirgū, ražošanas apjoms un jaudas izmantojums līdz 2004. gadam ievērojami palielinājās. Līdz 2004. gadam palielinājās arī rentabilitāte un ražīgums, vienlaikus samazinot darbaspēka izmaksas. Līdz 2004. gadam pozitīva tendence bija arī naudas plūsmai, ienākumam no ieguldījumiem un krājumiem.

(89)

Tomēr attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļai bija negatīva tendence, zaudējot vairāk nekā 20 procentu punktu. Kopš 2000. gada Kopienā ir pieaugusi citu uzņēmēju darbība, kuri arī, iespējams, ražo TKS. Kopā ar importu no Japānas par dempinga cenām tas nav ļāvis Kopienas ražošanas nozarei savās pārdošanas cenās atspoguļot pieaugušās izmaksas saistībā ar TKS P&A, ražošanu un pārdošanu, kā rezultātā izmeklēšanas periodā rentabilitāte ir negatīva.

(90)

Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītājus ietekmējušas arī dempinga cenas šajos tirgos, liekot tai ievērojami (par vairāk nekā 30 %) samazināt savas vidējās cenas uz trešām valstīm, kas savukārt kopumā negatīvi ietekmējis ražošanas nozares rentabilitāti. Tas skaidri rāda, kā Kopienas TKS tirgus varētu attīstīties bez pasākumiem.

(91)

Kopumā jāsecina, ka ražošanas nozares stāvoklis līdz 2004. gadam visumā ir uzlabojies, tomēr daži rādītāji (piemēram, pārdošanas apjoms Kopienā, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma) izmeklēšanas periodā no pozitīviem kļuvuši negatīvi. Tādējādi var secināt, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu ir uzlabojies un šī nozare ir parādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga, ievērojami samazinot nemainīgās izmaksas un uzlabojot ražīgumu. Tomēr tā vēl nav pilnībā atveseļojusies un tādēļ joprojām ir ļoti trausla un neaizsargāta, kā to liecina notikumu attīstība izmeklēšanas periodā.

(92)

Jāatgādina, ka 43. apsvērumā tika secināts, ka, beidzoties aizsardzības pasākumiem, Kopienā iespējama būtiska Japānas eksporta apjoma palielināšanās par dempinga cenām.

(93)

Pētot papildu importa par dempinga cenām iespējamo ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, jāatzīmē, ka ievērojams importa apjoms par dempinga cenām nekavējoties pamatīgi samazinātu cenas Kopienas tirgū, jo Kopienas ražošanas nozare visticamāk vispirms censtos saglabāt savu tirgus daļu un ražošanas līmeni, kā attiecīgajā laikposmā bija vērojams saistībā ar pārdošanu uz trešām valstīm. Ja tā notiktu, Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes zudums būtu ievērojams un pasliktinātos tās finanšu situācija.

(94)

Jāatgādina, ka TKS tirgū ražotāja izdzīvošana ir atkarīga arī no tā spējas turēties līdzi jaunākajai tehnoloģiju attīstībai un tādēļ pienācīgi ieguldīt P&A, mūsdienīgās ražošanas iekārtās un darbinieku apmācībā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Kopienas ražošanas nozare sasniegtu zināmu rentabilitātes līmeni, kuru var sasniegt, uzturot pārdošanas cenu tādā līmenī, kas ļauj segt šos izdevumus. Skaidrs, ka pie cenu samazināšanās, ko izraisītu iespējamais imports no Japānas par dempinga cenām, vienīgais Kopienas ražotājs, kurš nav saistīts ar Japānas ražotājiem eksportētājiem, piedzīvotu būtisku kaitējumu, ko izraisa imports par dempinga cenām, un visticamāk šādā situācijā neizdzīvotu, ņemot vērā Japānas ražotāju eksportētāju ļoti zemās cenas pārdošanai uz trešām valstīm.

(95)

Saskaņā ar informāciju no 14. panta 6. punkta datu bāzes līdz 2004. gadam imports par dempinga cenām palielinājās vairāk nekā trīs reizes, bet attiecīgajā laikposmā – par vairāk nekā 50 %. Kā norādīts iepriekš, iespējams, ka bez antidempinga pasākumiem Kopienas tirgū turpinātu nonākt lieli daudzumi par ļoti zemām cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(96)

Faktiski, ja Japānas ražotāji eksportētāji eksportētu uz Kopienu par cenām, kas līdzīgas tām, kuras tie piedāvājuši trešām valstīm, var sagaidīt, ka tās būtu par apmēram 30 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Šāda cenu stratēģija kopā ar Japānas eksportētāju spēju Kopienas tirgum piegādāt ievērojamus daudzumus visticamāk samazinātu cenas Kopienas tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka pasākumu atcelšana visticamāk izraisītu to, ka atsākas būtisks kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(98)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika izskatīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas dažādās iesaistītās personas, t.i., Kopienas ražošanas nozari un citus Kopienas ražotājus, attiecīgā ražojuma lietotājus un izejmateriālu piegādātājus.

(99)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās netika atzīts, ka pasākumu pieņemšana un to turpmākā pagarināšana būtu pret Kopienas interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir otrā pārskatīšana sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos, analizējot situāciju, kādā antidempinga pasākumi ir spēkā jau kopš 1994. gada.

(100)

Pamatojoties uz to, tika izskatīts, vai, neskatoties uz secinājumu par to, ka var turpināties un/vai atsākties dempings un var atsākties kaitējums, ir pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(101)

Kopienas ražošanas nozare ir vienīgais TKS ražotājs, kas nav saistīts ar Japānas ražotājiem eksportētājiem. Tā ir pierādījusi, ka ir dzīvotspējīga ražošanas nozare, kas var pielāgoties tirgus mainīgajiem apstākļiem. To apliecināja tās centieni racionalizēt ražošanu, samazināt izmaksas un palielināt ražīgumu, kā arī nepārtrauktie ieguldījumi tehnoloģiski attīstītāku produktu ražošanā.

(102)

Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās attiecīgajā laikposmā liecina par to, ka tā ir guvusi labumu no pasākumu turpināšanās un ka ir atjaunota faktiska konkurence. Neraugoties uz tās rentabilitātes uzlabošanos, tā vēl nav sasniegusi tādu peļņas līmeni, kas šāda tehnoloģiju produkta jomā būtu sagaidāms. Tomēr, kā minēts iepriekš, var secināt, ka, neturpinot pasākumus, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis visticamāk ievērojami pasliktinātos un pastāv pat tās slēgšanas iespējamība, kā aprakstīts 93. apsvērumā. Tas apdraudētu vairāk nekā 100 darbavietu, kas tieši saistītas ar attiecīgo ražojumu.

(103)

Tāpat tādu augsto tehnoloģiju produktu kā TKS ražošanai Kopienā un jo īpaši P&A saistībā ar šo ražošanu ir nozīmīga ietekme arī uz citām nozarēm. Tas sevišķi attiecas uz CCD bloka ražošanu, jo tā sastāvdaļas tiek izmantotas arī citur, piemēram, drošības sistēmās, medicīnā, rūpniecībā un telekomunikācijās. Turklāt TKS ražojošas Kopienas ražošanas nozares pastāvēšana ietekmē visu televīzijas nozari, t.i., no apraides aprīkojuma attīstības un ražošanas līdz televizoru un videomagnetofonu ražošanai, bet tuvākajā nākotnē tā var arī ietekmēt standartus, kas noteikti Kopienas televīzijas sektorā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka šīs augsto tehnoloģiju rūpniecības izzušanai būtu negatīva ietekme uz televīzijas nozari kopumā.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka ir nepieciešams pagarināt esošos pasākumus, lai novērstu negatīvo ietekmi, kuru izraisa imports par dempinga cenām, kas varētu apdraudēt šīs Kopienas ražošanas nozares pastāvēšanu un arī vairākas specializētas darbavietas.

(105)

Attiecībā uz citu Kopienas TKS ražotāju interesēm būtu jāatzīmē, ka šajā izmeklēšanā sadarbojās tikai viens no tiem. Šis ražotājs, kas ir saistīts ar kādu Japānas ražotāju eksportētāju, iebilda pret pasākumu turpināšanu, bet apgalvoja, ka pasākumi dod tam priekšrocības konkurencē ar citiem Japānas ražotājiem eksportētājiem, no kurām tas negribētu atteikties.

(106)

Tā kā otrs iespējamais Kopienas ražotājs nesadarbojās, jāsecina, ka Kopienas ražotāju, kas sadarbojās, pasākumu pagarināšana negatīvi neietekmēs. Spēkā esošo pasākumu pagarināšana sekmē tā ieguldījumus Kopienā tāpat kā pēc pasākumu pagarināšanas 2000. gadā.

(107)

Komisija arī nosūtīja anketas divdesmit pieciem TKS lietotājiem. Tikai četri lietotāji sadarbojās izmeklēšanā. Šie lietotāji ir licencētas apraides kompānijas, kas pārraida savas programmas, izmantojot savu aprīkojumu. Tie iepirkumus veica tieši no TKS ražotājiem neatkarīgi no tā, vai aprīkojums ražots Kopienā, vai eksportētājvalstī, un tie ir lielākās daļas TKS lietotāju reprezentatīvs paraugs.

(108)

Viens lietotājs apgalvoja, ka neplāno nākamajos piecos gados iegādāties ievērojamu skaitu TKS un ka tādēļ pasākumu pagarināšana nekādi neietekmēs tā uzņēmējdarbību.

(109)

Cits lietotājs apgalvoja, ka plāno pāriet uz augstas izšķirtspējas ražojumiem un ka gadījumā, ja pasākumu darbība izbeigtos, palielinātos piegādātāju skaits Kopienā, kā rezultātā mainītos cenas un notiktu ražojumu jauninājumi. Tāpat tika apgalvots, ka kameru izcelsmes avota maiņa nav reāla, jo TKS nav parasta patēriņa prece vai pamatprodukts.

(110)

Trešais lietotājs paziņoja, ka iestājas pret antidempinga pasākumu pagarināšanu, jo tā rezultātā samazinātos konkurence un būtu pieejams mazāk modeļu. Turklāt tika apgalvots, ka īstermiņā nav lielu iespēju pāriet no viena ražotāja uz citu.

(111)

Ceturtais lietotājs apgalvoja, ka tas nevar paredzēt ietekmi, ja pasākumi tiktu saglabāti.

(112)

Būtu jāatzīmē, ka šobrīd Kopienā uzņēmējdarbību veic vismaz divi Japānas ražotāji eksportētāji, kas turpina konkurēt ar Kopienas ražošanas nozari. Daži lietotāji ir turpinājuši pirkt Japānas TKS neatkarīgi no tā, vai tās ir importētas vai ražotas Kopienā. Tādēļ nevar secināt, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi ir pilnīgi novērsuši konkurenci starp dažādajiem TKS piegādātājiem. Redzams, ka kopš antidempinga pasākumu noteikšanas ir samazinājies TKS imports no Japānas, bet tas ir saistīts ar to, ka Japānas ražotāji eksportētāji nav spējuši pārdot ražojumus Kopienā par cenām, kas nav dempinga cenas.

(113)

Attiecībā uz iespēju mainīt TKS piegādātājus būtu jāatzīmē, ka antidempinga pasākumu mērķis nav piespiest pāriet pie cita TKS piegādātāja, bet gan izveidot vienlīdzīgus apstākļus, novēršot negodīgu tirdzniecības praksi. Turklāt, ja sakarā ar spēkā esošo antidempinga pasākumu likvidēšanu Kopienas TKS ražošanas nozare izzustu, tā rezultātā acīmredzami samazinātos konkurence un Kopienas TKS lietotāji kļūtu atkarīgi no Japānas tehnoloģijas. Īpaši svarīgs ir šis pēdējais aspekts, jo TKS ražotājiem var būt svarīga loma apraides standartu noteikšanā nākotnē. Kopiena acīmredzami būtu neizdevīgā situācijā, ja tai nebūtu pietiekami spēcīga šā ražojuma ražotāja.

(114)

Saskaņā ar konstatējumiem agrākajās izmeklēšanās tika secināts, ka TKS nav nozīmīgs izmaksu faktors lietotājiem, jo pārraižu veidošanā tās ir tikai maza daļa no kopējām izmaksām. Kameru sistēmas, uz kurām attiecas antidempinga pasākumi, tiešām ir tikai daļa no kopējā aprīkojuma, kas apraides kompānijai vajadzīgs. Tāpat, apskatot apraides kompānijas kopējās un ne tikai aprīkojuma izmaksas, TKS, kam piemēro antidempinga maksājumus, izmaksu procentuālā daļa ir vēl mazāka, jo ir citas lielākas izmaksas, piemēram, programmu veidošana, personāls, pieskaitāmās izmaksas u.c., kas ievērojami pārsniedz pašu TKS cenu.

(115)

Kopumā izmeklēšanā tika secināts, ka ietekme uz lietotājiem ir ierobežota, salīdzinot ar apraides kompāniju globālo apgrozījumu, t.i., TKS iegāde ir mazāk nekā 0,2 % no apraides kompāniju kopējā apgrozījuma. Tāpat mūsdienās vidējais TKS izmantošanas ilgums ir apmēram septiņi gadi, dažkārt desmit gadi, kas nozīmē, ka TKS lietotājiem nav izmaksu faktors, kas bieži atkārtojas.

(116)

Tādējādi tiek secināts – tā kā pasākumi noteiktu laikposmu jau ir spēkā un tiks saglabāti tādā pašā līmenī, to pagarināšana nepasliktinās lietotāju stāvokli. Turklāt lietotājiem joprojām būs pieejamas TKS, ko nav ražojusi Kopienas ražošanas nozare. Jebkurā gadījumā nav pamata apgalvot, ka iespējamā ietekme uz lietotājiem būtu spēcīgāka nekā nepieciešamība novērst kaitējumu izraisoša dempinga tirdzniecību kropļojošo ietekmi un atjaunot faktisku konkurenci.

(117)

Visbeidzot būtu jāatzīmē, ka tad, ja pasākumus noteiks, 6. apsvērumā aprakstītajā paralēlajā izmeklēšanā tiks de facto pārskatīti spēkā esošie pasākumi un atjaunināts to līmenis.

(118)

No deviņiem izejmateriālu piegādātājiem, ar kuriem sazinājās, tikai viens atbildēja uz anketas jautājumiem un piekrita šajā izmeklēšanā sadarboties. Šis uzņēmums piegādā lielu daļu TKS, tādēļ tā darbība ir šā ražojuma izejmateriālu piegādātāju reprezentatīvs paraugs.

(119)

Šā piegādātāja pārdošanas apjomi Kopienas ražošanas nozarei ir ievērojama daļa no uzņēmuma kopējā apgrozījuma attiecībā uz šo ražojumu. Uzņēmums apalvoja, ka pasākumu pagarināšanas gadījumā izejmateriālu ražošana turpinātos. Savukārt, ja pasākumi tiktu atcelti, būtu apdraudēta tā salikšanas jauda, jo tas nespēj samazināt cenas.

(120)

Tādēļ tiek secināts, ka spēkā esošo pasākumu pagarināšana pozitīvi ietekmēs TKS iepriekšējās nozares.

(121)

Viens importētājs, kas arī ražo TKS Kopienā un ir saistīts ar kādu Japānas ražotāju eksportētāju, apgalvoja, ka, neraugoties uz to, vai pasākumi turpināsies, tas neplāno samazināt ražošanu Kopienā.

(122)

Tādējādi jāsecina, ka pat tad, ja spēkā esošie pasākumi tiks pagarināti, Kopienas ražošanas nozare turpinās saskarties ar konkurenci no citiem ražotājiem Kopienā, kuri ražo un pārdod TKS. Tāpēc lietotāji tāpat kā līdz šim varēs iegādāties Japānas zīmolu TKS.

(123)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ir iemesli uzskatīt, ka varētu tikt apdraudēta Kopienas ražošanas nozares pastāvēšana (sk. 94. apsvērumu iepriekš). Ja tā notiktu, TKS ražotu tikai Japānas ražotāji (vai ar tiem saistīti uzņēmumi), kā rezultātā Kopiena būtu atkarīga no vēl mazāka skaita ražotāju.

(124)

Tādēļ tiek secināts, ka pasākumu turpināšanai būs pozitīva ietekme uz konkurences saglabāšanu un tirdzniecību kropļojošās ietekmes novēršanu.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav nekādu uz Kopienas interesēm balstītu pārliecinošu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(126)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(127)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā Japānas izcelsmes TKS importam piemērojamie antidempinga pasākumi,

a)

kameras galva ar trim vai vairāk sensoriem (12 mm vai vairāk lādiņpārneses ierīces uztvērējierīces) ar vairāk nekā 400 000 pikseļiem katram, ko var pievienot aizmugures adapterim un kam signāla un trokšņa attiecības specifikācija pie normāla pastiprinājuma ir 55 dB vai vairāk; vai nu vienā gabalā, ar kameras galvu un adapteri vienā korpusā, vai atsevišķi;

b)

skatu meklētājs (diagonāle 38 mm vai vairāk);

c)

bāzes stacija vai kameras vadības bloks (CCU), kas pievienots kamerai ar vadu;

d)

atsevišķu kameru darbības vadības pults (OCP) kameras vadībai (t.i., krāsas regulēšanai, lēcas atvēršanai vai diafragmai);

e)

galvenā vadības pults (MCP) vai galvenā uzstādīšanas ierīce (MSU) ar izvēlētās kameras rādītāju vairāku tālvadības kameru pārskatīšanai un regulēšanai.

a)

lēcām (TARIC papildu kods A727);

b)

videokasešu magnetofoniem (TARIC papildu kods A727);

c)

kameru galvām ar ierakstīšanas ierīci tajā pašā, neatdalāmā korpusā (TARIC papildu kods A727);

d)

profesionālajām kamerām, ko nevar izmantot apraidei (TARIC papildu kods A727);

e)

profesionālajām kamerām, kas minētas pielikumā (TARIC papildu kods 8786 un 8969).

—

Ikegami Tsushinki Co. Ltd: 200,3 % (TARIC papildu kods: 8741),

—

Sony Corporation: 108,3 % (TARIC papildu kods: 8742),

—

Hitachi Denshi Ltd: 52,7 % (TARIC papildu kods: 8743).