25.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 264/13

(1)

Kopienas tiesību aktu mērķis vides jomā inter alia ir palīdzēt saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēku veselību, tādējādi sekmējot ilgtspējīgu attīstību.

(2)

Sestajā Kopienas vides rīcības programmā (3) uzsvērts, cik svarīgi ir sniegt pietiekamu vides informāciju un nodrošināt iespējas sabiedrībai efektīvi piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, tādējādi palielinot atbildību par lēmumu pieņemšanu un tās pārskatāmību, kā arī sekmējot sabiedrības informētību un atbalstu pieņemtiem lēmumiem. Turklāt, tāpat kā iepriekšējās programmas (4), arī šī programma mudina efektīvāk īstenot un piemērot Kopienas tiesību aktus vides aizsardzības jomā, tostarp nodrošināt Kopienas noteikumu izpildi un vērsties pret Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem vides jomā.

(3)

Kopiena 1998. gada 25. jūnijā parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk tekstā – “Orhūsas Konvencija”). Kopiena apstiprināja Orhūsas Konvenciju 2005. gada 17. februārī (5). Kopienas tiesību aktiem būtu jāsaskan ar minēto konvenciju.

(4)

Kopiena jau ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, kas attīstās un palīdz sasniegt Orhūsas konvencijas mērķus. Būtu jāparedz konvencijas prasību piemērošana Kopienas iestādēm un struktūrām.

(5)

Ir lietderīgi trīs Orhūsas Konvencijas pamatprincipus, proti, pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, aplūkot vienā tiesību aktā, kā arī paredzēt kopīgus noteikumus par mērķiem un definīcijām. Tas palīdzētu racionalizēt tiesību aktus un uzlabot to īstenošanas pasākumu pārskatāmību, kas attiecas uz Kopienas iestādēm un struktūrām.

(6)

Vispārējs princips paredz, ka tiesības, ko garantē trīs Orhūsas Konvencijas pamatprincipi, piemēro bez diskriminācijas pilsonības, tautības vai dzīvesvietas dēļ.

(7)

Orhūsas Konvencijā valsts iestādes ir plaši definētas; pamatprincips ir tāds, ka visos gadījumos, kad īsteno valsts varu, fiziskām personām un viņu organizācijām būtu jābūt dotām tiesībām. Tādēļ Kopienas iestādes un struktūras, uz ko attiecas šī regula, būtu jādefinē tikpat plaši un funkcionāli. Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju Kopienas iestādēm un struktūrām var nepiemērot šo konvenciju gadījumos, kad tās īsteno tiesu vai likumdevēju varu. Tomēr, lai nodrošinātu saskaņu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (6), noteikumi par pieeju vides informācijai būtu jāpiemēro Kopienas iestādēm un struktūrām, kad tās īsteno likumdevēju varu.

(8)

Vides informācijas definīcija šajā regulā attiecas uz jebkādas formas informāciju par vides stāvokli. Šai definīcijai, kas ir saskaņota ar definīciju, kas izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (7), ir tāds pats saturs kā tai, kas ietverta Orhūsas Konvencijā. “Dokumenta” definīcija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 attiecas uz vides informāciju, kā definēts šajā regulā.

(9)

Ir lietderīgi līdztekus pieejai, kas izmantota attiecībā uz dalībvalstu pienākumiem atbilstīgi spēkā esošiem EK tiesību aktiem, šajā regulā paredzēt “plānu un programmu” definīciju, ņemot vērā Orhūsas Konvencijas noteikumus. “Ar vidi saistīti plāni un programmas” būtu jādefinē, ņemot vērā to, kā tās palīdz sasniegt Kopienas vides politikas mērķus un prioritātes vai cik nopietni tās var ietekmēt to sasniegšanu. Sestā Kopienas vides rīcības programma paredz Kopienas vides politikas mērķus, kā arī darbības, lai tos sasniegtu desmit gados no 2002. gada 22. jūlija. Minētā laikposma beigās būtu jāpieņem nākamā vides rīcības programma.

(10)

Ņemot vērā, ka tiesību akti vides jomā pastāvīgi attīstās, vides tiesību aktu definīcijai būtu jāatsaucas uz Kopienas vides politikas mērķiem, kas izklāstīti Līgumā.

(11)

Būtu jānodrošina iespēja iekšēji pārskatīt individuālā rakstura administratīvus aktus, ja tie uzliek juridiskas saistības un tiem ir ārēja ietekme. Tāpat noteikumi būtu jāattiecina uz bezdarbību, ja tiesību akti vides jomā uzliek pienākumu pieņemt administratīvus aktus. Tā kā uz aktiem, ko pieņem Kopienas iestāde vai struktūra, kas īsteno tiesu vai likumdevēju varu, var neattiecināt pārskatīšanu, tā būtu jābūt arī ar citām izmeklēšanas procedūrām, kurās Kopienas iestāde vai struktūra saskaņā ar Līgumu darbojas kā administratīvas pārskatīšanas iestāde.

(12)

Orhūsas Konvencija aicina nodrošināt sabiedrības pieeju vides informācijai, vai nu atbildot uz pieprasījumu, vai arī iestādēm, uz ko attiecas konvencija, aktīvi izplatot minēto informāciju. Regula (EK) Nr. 1049/2001 attiecas uz Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā arī uz aģentūrām un līdzīgām struktūrām, kas izveidotas ar Kopienas tiesību aktiem. Tajā šīm iestādēm paredzēti noteikumi, kas visnotaļ atbilst Orhūsas Konvencijā ietvertajiem. Regula (EK) Nr. 1049/2001 būtu jāattiecina arī uz visām pārējām Kopienas iestādēm un struktūrām.

(13)

Ja Orhūsas Konvencijas noteikumi nedz pilnīgi, nedz daļēji nav ietverti arī Regulā (EK) Nr. 1049/2001, jāpievēršas šādiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz vides informācijas savākšanu un izplatīšanu.

(14)

Lai efektīvi varētu izmantot sabiedrības tiesības piekļūt vides informācijai, ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu vides informāciju. Tālab der ieviest noteikumus, kas uzliek pienākumu Komisijas iestādēm un struktūrām nodrošināt kvalitāti.

(15)

Ja Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ir paredzēti izņēmumi, tie būtu jāpiemēro, ievērojot jebkādus konkrētākus noteikumus pieprasījumiem piekļūt vides informācijai, kas paredzēti šajā regulā. Attiecībā uz pieeju vides informācijai atteikuma iemesli būtu jāinterpretē sašaurināti, ievērojot sabiedrības intereses saņemt informāciju un to, vai pieprasītā informācija attiecas uz emisijām apkārtējā vidē. Termins “komerciālās intereses” attiecas uz nolīgumiem par konfidencialitāti, ko noslēgušas iestādes vai struktūras, kas veic banku darbības.

(16)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (1998. gada 24. septembris) par epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkla izveidošanu Kopienā (8), ar Komisijas palīdzību jau ir izveidots Kopienas mēroga tīkls dalībvalstu sadarbības un koordinācijas veicināšanai, lai Kopienā uzlabotu vairāku infekcijas slimību profilaksi un kontroli. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (9) ir pieņemta Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā, kas papildina attiecīgo valstu politiku. Šīs programmas elementi, proti, uzlabot informācijas kvalitāti un vairot zināšanas par sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī palielināt spējas ātri un saskaņoti reaģēt uz veselības apdraudējumiem, ir mērķi, kas pilnībā atbilst Orhūsas Konvencijas prasībām. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Lēmumu Nr. 2119/98/EK un Lēmumu Nr. 1786/2002/EK.

(17)

Orhūsas Konvencija prasa Pusēm paredzēt noteikumus, lai iesaistītu sabiedrību ar vidi saistītu plānu un programmu sagatavošanā. Tādos noteikumos ir jāietver pieņemami termiņi, lai sabiedrībai sniegtu informāciju par attiecīgu lēmumu pieņemšanu vides jomā. Lai sabiedrības dalība būtu efektīva, tai ir jānotiek agrīnā stadijā, kad vēl ir iespējami jebkādi risinājumi. Paredzot noteikumus par sabiedrības dalību, Kopienas iestādēm un struktūrām būtu jānosaka, kāda sabiedrības daļa var piedalīties attiecīgos pasākumos. Tāpat Orhūsas Konvencija prasa, lai Puses tiktāl, ciktāl tas ir atbilstīgi, cenšas nodrošināt iespējas sabiedrības dalībai politikas izstrādē attiecībā uz vidi.

(18)

Ar Orhūsas Konvencijas 9. panta 3. punktu paredzēta pieeja tiesas procedūrām vai citām pārskatīšanas procedūrām, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, pārkāpjot tiesību aktus vides jomā. Noteikumiem par pieeju tiesvedībai jābūt saskaņā ar Līgumu. Šajā sakarā ir lietderīgi, ka šī regula attiecas tikai uz valsts iestāžu darbību vai bezdarbību.

(19)

Lai nodrošinātu pietiekamus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp tādus, ko saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem var izmantot Eiropas Kopienu Tiesā, ir lietderīgi Kopienas iestādei vai struktūrai, kas pieņēmusi apstrīdamo aktu vai kas iespējamas administratīvas bezdarbības gadījumā nav pieņēmusi kādu aktu, dot iespēju atkārtoti izskatīt iepriekš pieņemto lēmumu vai – bezdarbības gadījumā – pieņemt aktu.

(20)

Nevalstiskām organizācijām, kas aktīvi darbojas vides aizsardzības jomā un atbilst konkrētiem kritērijiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt to neatkarību un pārskatatbildību, un kas ir pierādījušas, ka to galvenais mērķis ir veicināt vides aizsardzību, būtu jābūt tiesīgām pieprasīt Kopienas līmenī iekšēji pārskatīt aktus, ko pieņēmusi Kopienas iestāde vai struktūra atbilstīgi vides tiesību aktiem, kā arī bezdarbību, lai attiecīga iestāde vai struktūra tos varētu pārskatīt.

(21)

Ja iepriekšēji pieprasījumi veikt iekšēju pārskatīšanu nav bijuši sekmīgi, attiecīgajai nevalstiskai organizācijai vajadzētu būt tiesīgai ierosināt tiesvedību Tiesā saskaņā ar attiecīgiem Līguma noteikumiem.

(22)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 37. pantā,

a)

garantējot tiesības piekļūt vides informācijai, ko saņēmušas vai sagatavojušas Kopienas iestādes vai struktūras un kas ir to rīcībā, kā arī izklāstot pamatnosacījumus un praktiskus pasākumus šo tiesību izmantošanai;

b)

nodrošinot, ka vides informācija kļūst arvien plašāk pieejama un ir publiski izplatīta, lai panāktu pēc iespējas plašāku sistemātisku vides informācijas publisku pieejamību un izplatīšanu. Tālab jo īpaši veicina datoru sakaru un/vai elektronisko tehnoloģiju izmantošanu – ja tie ir pieejami;

c)

paredzot sabiedrības dalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē;

d)

dodot iespēju Kopienas līmenī griezties tiesā saistībā ar vides jautājumiem atbilstīgi šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

a)

“pieprasījuma iesniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa vides informāciju;

b)

“sabiedrība” ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un to apvienības, organizācijas vai grupas;

c)

“Kopienas iestāde vai struktūra” ir jebkura publiska iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, kas izveidota ar Līgumu vai pamatojoties uz to, izņemot gadījumos, kad tā īsteno tiesu vai likumdevēju varu. Tomēr II sadaļas noteikumus piemēro Kopienas iestādēm un struktūrām, kad tās īsteno likumdevēju varu;

d)

“vides informācija” ir jebkura informācija rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai jebkurā citā materiālā formā par:

e)

“ar vidi saistīti plāni un programmas” ir plāni un programmas:

Vispārējas vides rīcības programmas arī uzskata par ar vidi saistītiem plāniem un programmām.

Šī definīcija neietver finanšu vai budžeta plānus un programmas, proti, tās, kas paredz to, kā konkrēti projekti vai darbības būtu jāfinansē, vai ir saistītas ar ierosinātiem gada budžetiem, nedz arī ietver Kopienas iestāžu vai struktūru iekšējās darba programmas vai ārkārtas pasākumu plānus vai programmas, kas paredzētas tikai tādēļ, lai nodrošinātu civilo aizsardzību;

f)

“tiesību akti vides jomā” ir Kopienas tiesību akti, kas, neatkarīgi no to tiesiskā pamata, veicina Kopienas vides politikas mērķu sasniegšanu, kā noteikts Līgumā: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību, apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus un starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas;

g)

“administratīvs akts” ir jebkurš Kopienas iestādes vai struktūras veikts pasākums, kam ir individuāls raksturs, ko veic saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā, kas ir juridiski saistošs un kam ir ārēja ietekme;

h)

“administratīva bezdarbība” ir stāvoklis, kad Kopienas iestāde vai struktūra nepieņem g) apakšpunktā minēto administratīvo aktu.

a)

Līguma 81., 82., 86. un 87. pantam (konkurences noteikumi);

b)

Līguma 226. un 228. pantam (pārkāpuma lietas izskatīšana);

c)

Līguma 195. pantam (ombuda veiktā izmeklēšana);

d)

Līguma 280. pantam (lietas, ko izskata Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai).

a)

starptautisko līgumu, konvenciju vai nolīgumu un Kopienas tiesību aktu tekstus vides jomā vai saistībā ar to, kā arī ar vidi saistītu politikas dokumentu, plānu un programmu tekstus;

b)

ziņojumus par panākumiem attiecībā uz a) apakšpunktā minēto dokumentu īstenošanu, ja tie ir sagatavoti vai glabājas elektroniskā formā Kopienas iestādēs vai struktūrās;

c)

pasākumus, kas par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem veikti tiesvedībā, sākot no argumentēta atzinuma stadijas, atbilstīgi Līguma 226. panta 1. punktam;

d)

ziņojumus par vides stāvokli, kā minēts 4. punktā;

e)

datus vai datu kopsavilkumus pēc to darbību monitoringa, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;

f)

atļaujas, kam ir būtiska ietekme uz vidi, un vienošanās vides jomā, vai norādes, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt;

g)

pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz vides elementiem, vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt.

a)

priekšlikuma projektu, ja tas ir pieejams;

b)

vides informāciju vai novērtējumu, kas attiecas uz sagatavošanā esošo plānu vai programmu, ja tas ir pieejams; un

c)

praktiskiem pasākumiem dalībai, tostarp:

a)

atbilstīgi attiecīgas dalībvalsts tiesību aktiem vai praksei tā ir neatkarīga bezpeļņas juridiska persona;

b)

tās galvenais apliecinātais mērķis ir veicināt vides aizsardzību saistībā ar tiesību aktiem vides jomā;

c)

tā ir pastāvējusi ilgāk par diviem gadiem un aktīvi īsteno mērķi, kas minēts b) apakšpunktā;

d)

priekšmets, uz ko attiecas pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu, ir ietverts tās mērķī un darbībās.