28.12.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/5

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 2166/2005

(2005. gada 20. decembris),

ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) nesen sniegtā zinātniskā ieteikumā ir norādīts, ka dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumus ICES VIIIc un IXa zonā ir ietekmējis tāds zvejas izraisīts mirstības līmenis, kas samazina pieaugušu zivju skaitu jūrā līdz tādam daudzumam, pie kura nevarēs atjaunoties reprodukcijas ceļā, kā rezultātā ir draudi krājumu izmiršanai.

(2)	Būtu jāveic pasākumi, lai izstrādātu daudzgadu plānus krājumu atjaunošanai, atbilstīgi 5. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

(3)	Plānu mērķim vajadzētu būt desmit gados atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās.

(4)	Mērķis būtu jāuzskata par sasniegtu, kad Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF), ņemot vērā jaunākos ICES ieteikumus, atzītu, ka krājumi ir bioloģiski drošās robežās.

(5)	Lai sasniegtu šo mērķi, zvejas izraisītā zivju mirstība būtu jākontrolē tā, lai rādītāji gadu no gada varētu tikt samazināti.

(6)	Zvejas izraisīto zivju mirstību var kontrolēt, ieviešot pareizu metodi, ar ko noteikt attiecīgo krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (TAC), un sistēmu, kas noteiktu slēgtas teritorijas un ierobežotu kilovatdienas, lai zvejas piepūli uz šiem krājumiem noturētu tādā līmenī, kādā nevar pārsniegt TAC.

(7)	Kad krājumi ir atjaunoti, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem lēmums par turpmākiem pasākumiem saskaņā ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002.

(8)	Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā paredzētajiem pasākumiem, tajos būtu jāietver kontroles pasākumi papildus tiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3).

(9)	Norvēģijas omāra krājumu atjaunošana prasa, lai konkrētās šīs sugas vairošanās teritorijās nenotiktu zveja. Tālab attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 850/98 (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN MĒRĶIS

1. pants

Temats

Ar šo regulu ir izveidots atjaunošanas plāns šādiem zivju krājumiem (turpmāk “attiecīgie krājumi”):

a)	dienvidu heka krājumi Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) noteiktajā VIIIc un IXa zonā;

b)	Norvēģijas omāra krājumi ICES VIIIc zonā;

c)	Norvēģijas omāra krājumi ICES IXa zonā.

2. pants

Atjaunošanas plāna mērķis

Atjaunošanas plānu mērķis ir atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās, ievērojot ICES informāciju. Tas nozīmē:

a)

attiecībā uz 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem – panākt nārstojošo zivju krājumu biomasas atjaunošanos līdz 35 000 tonnām divus gadus pēc kārtas, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ziņojumus, vai arī desmit gados palielināt pieaugušu zivju daudzumu, lai to kopsvars sasniegtu vai pārsniegtu 35 000 tonnas. Šo skaitli koriģēs, ņemot vērā jaunus zinātnes datus no STECF;

b)	attiecībā uz 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem – desmit gados atjaunot krājumus bioloģiski drošās robežās.

3. pants

Atjaunošanas pasākumu novērtējums

1.   Komisija, pamatojoties uz ICES un STECF ieteikumu, otrajā šīs regulas piemērošanas gadā un pēc tam ik gadu novērtē attiecīgo zivju krājumu atjaunošanas pasākumu efektivitāti un šo krājumu zveju.

2.   Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka ir sasniegts 2. pantā izvirzītais mērķis, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu šajā regulā paredzēto attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu aizstāt ar apsaimniekošanas plānu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. pantu.

3.   Ja Komisija, pamatojoties uz gadskārtējo novērtējumu, konstatē, ka neviens no attiecīgajiem krājumiem neuzrāda atbilstīgas atjaunošanās pazīmes, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu atjaunošanu.

II   NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

4. pants

TAC noteikšana

1.   Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu ik gadu pieņem lēmumu par attiecīgo krājumu TAC nākamajam gadam.

2.   TAC 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem nosaka saskaņā ar 5. pantu.

3.   TAC 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem nosaka saskaņā ar 6. pantu.

5. pants

Procedūra dienvidu heka krājumu TAC noteikšanai

1.   Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) apakšpunktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir lielāka par 0,3 gadā, TAC nepārsniedz nozveju līmeni, kas saskaņā ar zinātnisku novērtējumu, ko veikusi STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, rezultātā samazinās zvejas izraisīto zivju mirstību par 10 %, salīdzinot tās piemērojuma gadu ar iepriekšējam gadam aprēķināto zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni.

2.   Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, ir noteikusi, ka 1. panta a) punktā minētajiem krājumiem zvejas izraisītā zivju mirstība ir 0,3 gadā vai mazāka par to, TAC nosaka nozvejas līmeni, kas ir saskaņā ar zinātnisku izvērtējumu, ko STECF veikusi, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, un rezultātā dos zvejas izraisīto zivju mirstības līmeni 0,27 tās piemērojuma gadā.

3.   Ja STECF, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu, var aprēķināt nozveju līmeni, kas atbilst 1. un 2. punktā paredzētai mirstībai, tikai attiecībā uz daļu no ICES VIIIc un IXa zonas, tad TAC nosaka tādu, kas ir saderīgs gan ar:

a)	nozveju, kas atbilst paredzētai mirstībai attiecīgā teritorijā, par ko dots zinātnisks ieteikums, un

b)	uzturēt stabilu nozveju attiecību starp teritoriju, uz kuru attiecas zinātniskais ieteikums, un VIIIc un IXa zonu kopumā. Attiecību aprēķina, pamatojoties uz nozveju trijos gados pirms gada, kad ir pieņemts šis lēmums.

Aprēķinu metode ir tā, kas dota šīs regulas pielikumā.

6. pants

Procedūra Norvēģijas omāra krājumu TAC noteikšanai

Pamatojoties uz STECF veikto jaunāko zinātnisko izvērtējumu, 1. panta b) un c) punktā minētajiem krājumiem TAC nosaka tik lielu, lai tas izraisītu tādas pašas relatīvas pārmaiņas zvejas izraisītās zivju mirstības līmenī kā zvejas izraisītā zivju mirstības līmeņa pārmaiņas, kas, piemērojot 5. pantu, panāktas krājumiem, kuri ir minēti 1. panta a) punktā.

7. pants

TAC pārmaiņu ierobežojumi

No pirmā šīs regulas piemērošanas gada spēkā ir šādi noteikumi:

a)	ja 5. vai 6. panta piemērojums izraisītu tik lielu TAC, kas pārsniedz iepriekšējā gada TAC par vairāk nekā 15 %, Padome nosaka tik lielu TAC, kas nepārsniedz iepriekšējā gada TAC par vairāk kā 15 %;

b)	ja 5. vai 6. panta piemērojums izraisītu tik lielu TAC, kas ir vairāk nekā par 15 % mazāks par iepriekšējā gada TAC, tad Padome nosaka TAC, kas nav vairāk kā par 15 % mazāka par iepriekšējā gada TAC.

III   NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMI

8. pants

Piepūles ierobežojumi

1.   Līdztekus šīs regulas II nodaļā minētai TAC izstrādā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma, par pamatu ņemot ģeogrāfiskus apgabalus un zvejas rīku grupas, un ar tām saistītus nosacījumus to zvejas iespēju izmantošanai, kuras norādītas IV b pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (5).

2.   Ik gadu Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par to, kā koriģēt maksimālo zvejas dienu skaitu, ko var izmantot kuģi, uz kuriem attiecas 1. punktā minētā zvejas piepūles ierobežošanas sistēma. Korekcija ir proporcionāla gadskārtējām zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņa korekcijām, ko ICES un STECF atzīst par atbilstīgu tādam zvejas izraisītam zivju mirstības līmenim, kas noteikts saskaņā ar 5. pantā aprakstīto metodi.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, katra iesaistītā dalībvalsts var īstenot citādu zvejas piepūles regulācijas metodi tajā IX a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7°23′48″ W rietumu garuma, mērot saskaņā ar WGS84 standartu. Tāda metode noteiks zvejas piepūles atskaites līmeni, kas līdzināsies 2005. gada zvejas piepūlei. 2006. gadam un turpmākiem gadiem zvejas piepūli koriģē par tādu daudzumu, par kādu Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Korekciju ierosina, kad izanalizēts jaunākais STECF ieteikums, ņemot vērā jaunāko ICES ziņojumu. Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu, iesaistītās dalībvalstis nodrošina, lai zvejas piepūle nepārsniegtu atskaites līmeni.

4.   Komisija var lūgt visas dalībvalstis, kas izmanto 3. punktā minēto atkāpi, iesniegt ziņojumu par citu zvejas piepūles regulācijas metožu īstenošanu. Komisija nosūtīs šo ziņojumu visām pārējām dalībvalstīm.

5.   Jebkuram kalendāra gadam 3. punkta sakarā zvejas piepūli mēra kā visos attiecīgos kuģos uzstādīto dzinēju jaudas (kilovatos) reizinājumu ar dienu skaitu, kuras tie zvejojuši attiecīgā teritorijā.

IV   NODAĻA

PĀRRAUDZĪBA, INSPEKCIJAS UN UZRAUDZĪBA

9. pants

Pielaides robeža

1.   Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm (6), atļautā pielaides starpība uz kuģa paturētajiem un novērtētajam attiecīgo krājumu daudzumam kilogramos var būt 8 % no zvejas žurnālā ierakstītā skaitļa. Ja pārrēķina koeficienti Kopienas tiesību aktos nav paredzēti, piemēro tās dalībvalsts pieņemto konversijas koeficientu, ar kuras karogu peld attiecīgais kuģis.

2.   Šā panta 1. punkts nav spēkā, ja attiecīgo krājumu daudzums uz kuģa nepārsniedz 50 kg.

10. pants

Lomu svēršana

Kompetentas dalībvalsts iestādes nodrošina, ka jebkuru 1. panta a) punktā minēto krājumu nozvejoto apjomu, kas ir lielāks par 300 kg un/vai 1. panta b) un c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, pirms pārdošanas nosver ar izsoles svariem.

11. pants

Iepriekšēja paziņošana

Kapteinis Kopienas zvejas kuģim, kas atradies 1. pantā minētās teritorijās, kurš vēlas pārkraut kādu uz kuģa esošu krājumu daudzumu vai izkraut attiecīgo krājumu loma daļu kādas trešās valsts ostā vai lomu izkraušanas vietā, vismaz 24 stundas pirms loma pārkraušanas vai izkraušanas trešā valstī kompetentām kuģa karoga dalībvalsts iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

—	ostas vai loma izkraušanas vietas nosaukumu,

—	laiku, kad paredzēts ierasties minētajā ostā vai loma izkraušanas vietā,

—	katras tās sugas daudzumu dzīvsvara kilogramos, kuras ir paturētas uz kuģa un pārsniedz 50 kg.

Ziņojumu var sniegt arī kuģa kapteiņa pārstāvis.

12. pants

Dienvidu heka un Norvēģijas omāra izkraušana atsevišķi

1.   Ja kuģī ir vairāk nekā 50 kg 1. panta a) punktā minēto krājumu, jebkādā Kopienas kuģa tilpnē ir aizliegts atrasties jebkādam daudzumam 1. pantā minēto krājumu, sajauktam ar citiem jūras organismiem.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sniedz palīdzību dalībvalstu inspektoriem, lai varētu salīdzināt zvejas žurnālā uzrādītos attiecīgo krājumu daudzumus un kuģī palikušo lomu.

13. pants

Dienvidu heka un Norvēģijas omāra transportēšana

1.   Kompetentas dalībvalsts iestādes var prasīt, lai jebkuru 1. pantā minētajās ģeogrāfiskajās teritorijās nozvejoto 1. panta a) punktā minēto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 300 kg, vai 1. panta b) un/vai c) punktā minēto nozvejoto krājumu apjomu, kas ir lielāks par 150 kg, ko izkrauj attiecīgajā dalībvalstī, nosver pirms tā transportēšanas prom no loma izkraušanas ostas.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, katram 1. panta a) punktā minēto sugu īpatņu daudzumam, kas ir lielāks par 300 kg un ko transportē uz vietu, kura nav izkraušanas vai importēšanas vieta, pievieno vienu eksemplāru no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētām deklarācijām, kas attiecas uz transportēto sugu īpatņu daudzumu. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

14. pants

Īpaša pārraudzības programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašās attiecīgo krājumu pārraudzības programmas var ilgt vairāk nekā divus gadus no to spēkā stāšanās dienas.

V   NODAĻA

REGULAS (EK) NR. 850/98 GROZĪJUMI

15. pants

Norvēģijas omāra zvejas ierobežojumi

Regulā (EK) Nr. 850/98 iekļauj šādu pantu:

16. pants

Ziņojums par atjaunošanas plānu

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar secinājumiem, kas attiecas uz attiecīgo krājumu atjaunošanas plānu īstenošanu, ietverot pieejamos ar plānu saistītos sociālos un ekonomiskos datus. Ziņojumu iesniedz līdz 2010. gada 17. janvārim.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums sniegts 2005. gada 14. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(4)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1568/2005 (OV L 252, 28.9.2005., 2. lpp.).

(5)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

(6)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

---

---