32004R0435

Padomes Regula (EK) Nr. 435/2004

(2004. gada 8. marts),

ar ko uzliek galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes nātrija ciklamāta importam noteikto antidempinga pagaidu maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], (še turpmāk "pamatregula") un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

(1) 2003. gada 18. septembrī Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1627/2003 [2] uzlika antidempinga pagaidu maksājumu nātrija ciklamāta importam Kopienā, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR) un Indonēzijā (še turpmāk "pagaidu regula").

(2) Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšanas laika posms aptvēra laiku no 2001. gada 1. oktobra līdz 2002. gada 30. septembrim ("IL"). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma analīzē, aizņēma laiku no 1999. gada 1. janvāra līdz IL beigām ("apskatītais laika posms").

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(3) Pēc antidempinga pagaidu maksājumu uzlikšanas nātrija ciklamāta importam, kura izcelsme ir ĶTR un Indonēzijā dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskas atsauksmes. Personām, kuras to pieprasīja, bija iespēja izteikt savu viedokli mutiski.

(4) Kā paskaidrots pagaidu regulas 5. apsvērumā, dempinga pārbaudes apmeklējumi uz ĶTR un Indonēziju, kas parasti notiek pirms pagaidu atzinumu izdarīšanas, tika atcelti, jo tika ieviesti ceļošanas ierobežojumi saistībā ar SARS. Paziņojums par sekām, kādas SARS atstāja uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu, ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [3].

(5) Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem atzinumiem. Pēc ceļošanas ierobežojumu saistībā ar SARS atcelšanas pārbaudes apmeklējumi tikai veikti šādos uzņēmumos:

a) Ražotāji eksportētāji un to saistītās uzņēmējsabiedrības ĶTR un Honkongā

- Zhong Hua Fang Da (H.K.) Limited, Honkonga,

- Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited, Shenzhen, ĶTR,

- Shanghai Shumi Co. Ltd., Šanhaja, ĶTR,

- Rainbow Rich Industrial Ltd., Honkonga,

- Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd., Shenzhen, ĶTR;

b) Ražotāji eksportētāji Indonēzijā

- PT. Golden Sari (Chemical Industry), Bandar Lampung, Indonēzija.

(6) Pēc termiņa beigām, kas bija paredzēts atsauksmju sniegšanai par pagaidu atzinumiem, un pēc pārbaudes apmeklējumiem pieteicās vēl kāds Indonēzijas uzņēmums un pieprasīja ražotāju uzņēmēju aptaujas lapu atbilžu sniegšanai. Uzņēmums tika informēts, ka tam bija jāpiesakās un jāpieprasa anketa brīdī, kad tika uzsākta izmeklēšana. Tāpat to informēja, ka šajā izmeklēšanas posmā vairs nevar izskatīt jaunu informāciju un atzinumi tiks balstīti uz pieejamiem faktiem. Tomēr šim uzņēmumam tika dota iespēja izteikt atsauksmes, un tās tika apsvērtas, bet tās nav mainījušas iepriekšminēto secinājumu.

(7) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varēja iesniegt iebildumus. Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos atzinumus.

C. IZSKATĀMAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(8) Attiecībā uz izskatāmo ražojumu un līdzīgiem ražojumiem netika saņemtas nekādas atsauksmes, un tādēļ ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 7. līdz 13. apsvērumā.

D. DEMPINGS

1. VISPĀRĪGĀ METODOLOĢIJA

(9) Šī sadaļa paskaidro, kāda vispārīgā metodoloģija ir lietota, lai noteiktu, vai ir noticis izskatāmā ražojuma imports Kopienā par dempinga cenām. Specifiski jautājumi, kas izmeklēšanas gaitā radās attiecībā uz katru valsti, ir aprakstīti 23. līdz 49. apsvērumā.

1.1. Normālā vērtība

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, Indonēzijā un ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem piešķirts tirgus ekonomikas režīms ("TER")

1.1.1. Pārdošanas apjomu vietējā tirgū vispārējā reprezentativitāte

(10) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai nātrija ciklamāta pārdošanas apjomi vietējā tirgū, ko katrs ražotājs eksportētājs pārdeva neatkarīgiem pircējiem, bija reprezentatīvi, t.i., vai šīs pārdošanas kopējais apjoms bija vismaz 5 % no tā attiecīgā kopējā eksporta preču pārdošanas apjoma Kopienā.

1.1.2. Ar produktu tipu saistītā reprezentativitāte

(11) Pēc tam tika pārbaudīts, vai eksportēto produktu tipu pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par reprezentatīviem. Šim nolūkam vispirms bija jāidentificē salīdzināmi produktu tipi, ko pārdod vietējā tirgū. Izmeklēšanā uzskatīja, ka nātrija ciklamāta produktu tipi, kas tiek pārdoti vietējā tirgū ir vienādi vai tieši salīdzināmi ar tipiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu, ja tiem ir tāda pati forma, kā noteikts pagaidu regulas 8. apsvērumā.

(12) Kāda konkrēta produktu tipa pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja minētā tipa kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū, kas pārdots neatkarīgiem pircējiem, izmeklēšanas laikā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā produktu tipa kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

1.1.3. Parastās tirdzniecības aprites pārbaude

(13) Tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(14) To izdarīja, nosakot katra eksportētā produktu tipa pārdošanas apjomu īpatsvaru vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem, kas bez zaudējumiem pārdots vietējā tirgū izmeklēšanas laikā:

a) tiem produktu tipiem, kur vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas un kur vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību katram produktu tipam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām pārdošanas cenām vietējā tirgū izmeklēšanas laikā, ko neatkarīgie pircēji samaksājuši vai kas viņiem jāmaksā par attiecīgo tipu, neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bijusi rentabla;

b) tiem produktu tipiem, kur vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, normālo vērtību katram produktu tipam aprēķināja kā šī tipa vidējo svērto cenu no pārdošanas cenām vietējā tirgū, kuras bija vienādas vai lielākas par vienības pašizmaksu.

1.1.4. Normālā vērtība, kas balstīta uz faktisko cenu vietējā tirgū

(15) Gadījumos, kad bija izpildītas 10. līdz 14.b) apsvērumā noteiktās prasības, normālā vērtība atbilstošajam produktu tipam balstījās uz faktisko individuālo pircēju samaksāto vai maksājamo cenu eksportētājvalsts vietējā tirgū izmeklēšanas laikā, kā to nosaka pamatregulas 2. panta 1. punkts.

Ražotājiem eksportētājiem ĶTR bez TER

(16) Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosaka, pamatojoties uz līdzīga produkta cenu vai salikto vērtību trešā valstī (analogā valstī) ar tirgus ekonomiku.

1.2. Eksporta cena

(17) Atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam eksporta cena ir tā cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par produktu, ko eksportētājvalsts eksportē uz Kopienu pārdošanai.

1.3. Salīdzinājums

(18) Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem pierādīja, ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz to, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, tirdzniecības līmenī, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas maksās, atlaidēs un maksājumos par banku pakalpojumiem.

(19) Salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu veica ražotāja līmenī un tajā pašā tirdzniecības līmenī.

1.4. Dempinga starpība

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, Indonēzijā un ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem piešķirts TER

(20) Atbilstoši pamatregulas 2. panta 11. punktam katra produktu tipa koriģēto vidējo svērto normālo vērtību, kas noteikta atbilstoši 10. līdz 15. apsvērumam, salīdzināja ar koriģēto vidējo svērto eksporta cenu, kas noteikta atbilstoši 17. apsvērumam.

Uzņēmumiem, kas nesadarbojas

(21) Tiem ražotājiem eksportētājiem, kas nav aizpildījuši anketu, ne arī kā citādi informējuši par sevi, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Minētā pieeja tika uzskatīta par nepieciešamu arī attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, lai liegtu šādiem ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, gūt labumu no nesadarbošanās.

(22) Ja kopējais sadarbības līmeni tika atzīts par zemu, uzskatīja par lietderīgu uzņēmumiem, kas nesadarbojas, noteikt valsts vienoto dempinga starpību, kas būtu augstāka par visaugstāko dempinga starpību, kas noteikta uzņēmumam, kas sadarbojas. Ir pamats uzskatīt, ka augstā nesadarbošanās pakāpe ir izskaidrojama ar to, ka attiecīgajā valstī ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, kopumā veikuši daudz ievērojamāku dempingu nekā jebkurš no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, tai pašā valstī.

2. ĪPAŠI JAUTĀJUMI, KAS RADUŠIES IZMEKLĒŠANAS GAITĀ, ATTIECĪBĀ UZ DEMPINGA STARPĪBAS NOTEIKŠANU KATRAI NO ATTIECĪGAJĀM VALSTĪM

2.1. Indonēzija

(23) Kopumā izmeklēšanas procesā sadarbojās viens ražotājs eksportētājs.

2.1.1. Normālā vērtība

(24) Vispirms tika konstatēts, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, nātrija ciklamāta pārdošanas apjomi vietējā tirgū izmeklēšanas laikā bija reprezentatīvi (skat. 10. apsvērumu). Pēc tam tika konstatēts, ka ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vietējā tirgū pārdotā nātrija ciklamāta vienīgais produktu tips bija vienāds ar vienīgo tipu, kas tikai pārdots eksportam uz Kopienu.

(25) Tā kā 80 % no apjoma vietējā tirgū tika pārdoti bez zaudējumiem un tā vidējā svērtā pārdošanas cena bija augstāka par tā vidējām svērtajām ražošanas izmaksām, šim produktu tipam normālo vērtību aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visiem pārdošanas apjomiem vietējā tirgū izmeklēšanas laikā, ko par attiecīgo tipu samaksājuši vai maksās neatkarīgi pircēji, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 1. punktā.

2.1.2. Eksporta cena

(26) Eksportu veica tikai nesaistītiem pircējiem Kopienā, tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

2.1.3. Salīdzinājums

(27) Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, tirdzniecības līmenī, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(28) Ražotājs eksportētājs pieprasīja normālās vērtības koriģēšanu par summu, kas atbilst ievedmaksājumiem, netiešajiem nodokļiem un ienākuma nodokļiem, ar ko apliek līdzīgo produktu un tajā fiziski iestrādātās izejvielas, ja tas ir paredzēts patēriņam Indonēzijā, un ko neiekasē vai neatmaksā, eksportējot produktu uz Kopienu. Taču attiecīgais uzņēmums nespēja pierādīt, ka šie nodokļi faktiski nebija samaksāti vai atmaksāti par eksporta preču pārdošanas apjomiem Kopienā vai ka šādi nesamaksātie vai neatmaksātie nodokļi bija iekļauti vietējā cenā. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(29) Pēc būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, attiecīgais ražotājs eksportētājs pieprasīja izdarīt korekciju par noteiktiem reklāmas izdevumiem, kā arī korekciju par noteiktiem pārstāvniecību izdevumiem, kuras ir iesaistītas pārdošanā vietējā tirgū. Taču tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs šos izdevumu jau bija iekļāvis iepriekš pieprasītajā tirdzniecības līmeņa kvantitatīvās noteikšanas korekcijā. Bez tam piešķirtā tirdzniecības līmeņa korekcija attiecās uz visām cenu atšķirībām starp pārdošanu pa dažādiem pārdošanas kanāliem atšķirīgo funkciju dēļ, tai skaitā saistībā ar reklāmu un tirdzniecības pārstāvniecībām. Līdz ar to un lai izvairītos no korekciju dublēšanās, kā to paredz pamatregulas 2. panta 10. punkts, netika uzskatīts par piemērotu piešķirt turpmākas korekcijas šādiem izdevumiem. Tāpēc šo prasību noraidīja.

2.1.4. Dempinga starpība

(30) Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, PT. Golden Sari (Chemical Industry) ir 16,3 %.

(31) Atlikusī galīgā dempinga starpība Indonēzijai tika noteikta augstāka nekā dempinga starpība, kas noteikta uzņēmumam, kas sadarbojās, jo kopīgais sadarbības līmenis Indonēzijā bija zems. Lai noteiktu vispārējo nesadarbošanās pakāpi, informāciju, ko par eksporta apjomiem uz Komisiju sniedza ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, salīdzināja ar attiecīgo Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa statistiku. Salīdzinājums liecināja, ka nesadarbošanās pakāpe ir apmēram 40 % no kopējā importu apjoma.

(32) Lai aprēķinātu atlikušo galīgā dempinga starpību un tā kā uzņēmums, kas sadarbojās eksportēja vienu produktu tipu, Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikas datus par vidējo importa cenu no Indonēzijas Kopienā, kas koriģēta par jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksām, salīdzināja ar normālo vērtību, kura noteikta ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, un kura koriģēta par kravas pārvadājuma un iepakošanas izmaksām. Šādi noteiktā atlikusī galīgā dempinga starpība ir 18,1 %.

2.2. Ķīnas Tautas Republika

(33) Kopā izmeklēšanas procesā sadarbojās trīs ražotāji eksportētāji.

2.2.1. Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(34) Kā noteikts pagaidu regulas 21. līdz 25. apsvērumam, TER tika piešķirts visiem trim ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri tam pieteicās.

2.2.2. Normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER

(35) Pārbaudes apmeklējuma laikā Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. mātesuzņēmumā Rainbow Rich Industrial Ltd. tika konstatēts, ka par nātrija ciklamāta ražošanu un pārdošanu izmeklēšanas laikā, ko veica cits saistīts ražošanas uzņēmums ĶTR San Lian Industrial, kas atrodas Nanjing [4], nebija ziņots ne anketas atbildēs, ne vēlāk izmeklēšanas gaitā. Attiecībā uz šo saistīto uzņēmumu nebija arī pieprasīts TER. Tāpēc pārbaudē uz vietas nebija iespējams pārbaudīt informāciju par šī uzņēmuma pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un ražošanas izmaksām. Tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi vietējā tirgū, par kuriem nebija ziņots, bija ievērojami, t.i., apmēram 45 % no attiecīgo saistīto uzņēmumu kopējiem pārdošanas apjomiem vietējā tirgū.

(36) Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pagaidu vai galīgos atzinumus var izdarīt, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, ja ieinteresētā persona atsakās nodrošināt piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai to nesniedz pamatregulā noteiktajā termiņā. Informācija par uzņēmuma San Lian Industrial ražošanas izmaksām un pārdošanas apjomiem vietējā tirgū ir nepieciešama, lai noteiktu normālo vērtību, ko salīdzināt ar eksporta cenu, kas noteikta Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. Tā kā San Lian Industrial nebija piešķirts TER un informācija par tā pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un ražošanas izmaksām nebija sniegta un pārbaudīta izmeklēšanas laikā, normālās vērtības noteikšana Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. ir balstīta uz pieejamiem faktiem. Attiecīgo pusi informēja par šīs daļējās nesadarbošanās sekām, un tai deva iespēju sniegt atsauksmes. Atsauksmes apstiprināja, ka San Lian Industrial izmeklēšanas laikā ražoja un vietējā tirgū pārdeva nātrija ciklamātu tā mātessabiedrības Rainbow Rich Industrial Ltd. vārdā un šī informācija netika paziņota. Tāpēc ar šo tiek apstiprināts secinājums normālo vērtību noteikt, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(37) Tā kā Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. normālā vērtība parasti ietvertu visus saistīto uzņēmumu pārdošanas apjomus vietējā tirgū, un tiek uzskatīts, ka viens saistītais uzņēmums nav sadarbojies un tam nav piešķirts TER, tika izvēlēta analoga valsts, lai iegūtu labākos pieejamos faktus normālās vērtības noteikšanai. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pēc pagaidu pasākumu piemērošanas, netika saņemtas atsauksmes par to, ka Indonēzija izvēlēta par analogu valsti, kā to nosaka pagaidu regulas 28. apsvērums. Tāpēc cenas Indonēzijā tika uzskatītas par pamatotu aizstājēju cenām ĶTR. Tāpēc, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnas ražotājam eksportētājam Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd., tika izmantotas Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējās vietējās cenas, kuras tika pārbaudītas pārbaudes apmeklējuma uz vietas laikā.

(38) Pēc būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, Indonēzijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un Indonēzijas valdība iebilda, ka Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. normālā vērtība un jebkura cita Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas nesadarbojas, normālā vērtība (skat. 49. apsvērumu) nebūtu jābalsta uz vienīgā Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, datiem, bet gan uz sūdzībā sniegtajiem datiem. Tie apgalvoja arī, ka ir diskriminējoši izmantot Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojas, datus, lai aprēķinātu normālo vērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, jo tika atklāts, ka dempinga starpība, kas bija noteikta kādam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kurš daļēji sadarbojās izmeklēšanas laikā, bija zemāka nekā Indonēzijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, noteiktā. Pirmkārt, jāatzīmē, ka dempinga starpība rodas normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšanas rezultātā. Tāpēc dempinga starpības līmenis ir atkarīgs no diviem lielumiem (normālās vērtības un eksporta cenas), un secinājumus, tai skaitā par iepriekšminēto diskrimināciju, nevar izdarīt, salīdzinot tikai vienu no šiem lielumiem, t.i., normālo vērtību. Bez tam saskaņā ar pamatregulas 18. panta 5. punkta noteikumiem, ja noteikšana, tai skaitā normālās vērtības noteikšana, balstās uz pieejamiem faktiem, visus šos faktus, tai skaitā sūdzībā sniegto informāciju, pārbauda, pamatojoties uz oficiālo importa statistiku vai informāciju, kas iegūta no ieinteresētām personām izmeklēšanas laikā. Tāpēc, tā kā bija pieejama pārbaudīta informācija par normālo vērtību, kas iegūta no vienīgā Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, tika uzskatīts, ka nebūtu lietderīgi neņemt vērā šo informāciju un tās vietā kā pieejamos faktus izmantot sūdzībā minēto informāciju.

(39) Kas attiecas uz ražotāju eksportētāju Fang Da Food Additives, kas atrodas gan Shenzhen, gan Yang Quan, pārbaudot, vai pārdošana vietējā tirgū norit parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam, tika koriģētas Fang Da Food Additives un tā saistīto uzņēmumu norādītās pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, lai ņemtu vērā izmaksas, kas iegrāmatotas saistītā uzņēmuma Zhong Hua Fang Da Ltd., kas atrodas Honkongā, grāmatvedībā. Pārbaude apstiprināja, ka šīs izmaksas bija cieši saistītas ar darbībām vietējā tirgū, un nevis ar eksporta darbībām, kā to sākotnēji apgalvoja uzņēmums.

(40) Pārbaudot, vai pārdošana vietējā tirgū norit parastā tirdzniecības apritē, noteica pārdošanas īpatsvaru vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem katram no diviem reprezentatīvajiem produktu tipiem, kurus izmeklēšanas laika posmā vietējā tirgū pārdeva bez zaudējumiem.

(41) Tiem produktu tipiem, kur vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdots ar zaudējumiem un kur vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību katram produktu tipam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām pārdošanas cenām vietējā tirgū, ko neatkarīgie pircēji samaksājuši vai maksās par attiecīgo tipu.

(42) Tiem produktu tipiem, kur vismaz 10 %, bet ne vairāk kā 80 % no pārdošanas apjoma vietējā tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, normālo vērtību katram produktu tipam aprēķināja kā šī tipa vidējo svērto cenu no pārdošanas cenām vietējā tirgū, kuras bija vienādas vai lielākas par vienības pašizmaksu.

2.2.3. Eksporta cenas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER

(43) Visi ražotāji eksportētāji ĶTR, kas sadarbojās, eksporta preču apjomus neatkarīgiem pircējiem Kopienā pārdeva ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kas atrodas Honkongā. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka visos gadījumos ĶTR ražotāju eksportētāju funkcijas saistībā ar eksportēšanu veica to saistītie uzņēmumi Honkongā. Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām saistītajiem uzņēmumiem Honkongā.

2.2.4. Salīdzinājums ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER

(44) Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, kredīta, iesaiņošanas izmaksās, atlaidēs un maksājumos par banku pakalpojumiem.

(45) Tā kā visi ražotāji eksportētāji ĶTR, kas sadarbojās, preces Kopienai pārdeva ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kas atrodas Honkongā, eksporta cenas tika koriģētas, kā noteikts 44. apsvērumā, lai tās būtu ražotāja līmenī ĶTR.

(46) Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un to saistītie vietējā tirgus uzņēmumi pieprasīja pārdošanas cenu vietējā tirgū (normālās vērtības) koriģēšanu par kredīta izmaksām. Prasību noraidīja, jo uzņēmumi nevarēja iesniegt rakstiskus pierādījumus par maksāšanas noteikumiem, par ko bija panākta vienošanās pārdošanas datumā, t.i., rēķinā par pārdošanu vietējā tirgū vai citā sarakstē.

2.2.5. Dempinga starpība ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER

(47) Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums, kā tas norādīts 19. apsvērumā, neuzrādīja, ka pastāvētu dempings Fang Da Food Additive abiem uzņēmumiem, kas atrodas Shenzhen un Yang Quan. Tāpēc izmeklēšana šajos uzņēmumos jāizbeidz bez pasākumu piemērošanas.

(48) Atbilstoši 37. apsvērumam normālo vērtību uzņēmumam Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. noteica, izmantojot cenas analogā valstī – Indonēzijā. Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājuma rezultātā, kā tas norādīts 19. apsvērumā, ieguva dempinga starpību 6,9 %.

2.2.6. Dempinga starpība ražotājiem eksportētājiem bez TER

(49) Kā noteikts pagaidu regulas 34. apsvērumā, ĶTR pastāvēja ievērojama nesadarbošanās (aptuveni 47 % no kopējā importa saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem). Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas netika saņemtas atsauksmes par šo atzinumu. Bez tam, tā kā ĶTR ir pārejas ekonomikas valsts, lai noteiktu normālo vērtību valsts vienotās dempinga starpības aprēķināšanai, tika izmantotas analogas valsts cenas. 37. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šim nolūkam kā atbilstoša analoga valsts tika izmantota Indonēzija.

(50) Galīgā valsts vienotā dempinga starpība, kas piemērojama visiem uzņēmumiem ĶTR bez TER, tika noteikta 17,6 % apmērā, kas atbilst pamatojoties uz pieejamiem faktiem aprēķinātajai starpībai starp eksporta cenu, t.i., vidējo importa cenu Kopienā, kā liecina Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikas dati, kas koriģēta par jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksām, un normālo vērtību, kas noteikta Indonēzijai 32. apsvērumā.

(51) Galīgās dempinga starpības ĶTR, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

Ražotāji eksportētāji ĶTR | (%) |

Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited | 0 % |

Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited | 0 % |

Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd. | 6,9 % |

Visi pārējie uzņēmumi | 17,6 % |

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(52) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas saistībā ar Kopienas ražošanas nozares sastāvu atsauksmes netika saņemtas. Tāpēc ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 37. apsvērumā.

F. KAITĒJUMS

(53) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas atsauksmes saistībā ar Kopienas patēriņa analīzi netika saņemtas, un tāpēc ar šo apstiprina atzinumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā.

(54) Atsauksmes netika saņemtas arī pēc pagaidu pasākumu piemērošanas saistībā ar attiecīgo ievedumu ietekmes kumulatīvo novērtējumu. Bez tam izmaiņas galīgajās dempinga starpībās neietekmē atzinumus, kas noteikti pagaidu regulas 40. līdz 44. apsvērumā. Taču pēc būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, Indonēzijas valdība apgalvoja, ka nav pamatojuma kumulēt eksportu no Indonēzijas ar eksportu no ĶTR, jo Indonēzijas eksports izmeklēšanas laika posmā ievērojami samazinājās, bet Ķīnas imports ievērojami pieauga. Šajā sakarā izmeklēšana konstatēja, ka, lai gan imports par dempinga cenām no Indonēzijas laika posmā no 2001. gada līdz izmeklēšanas laika posmam nedaudz samazinājās, kopumā apskatītajā laika posmā tas pieauga. Tas, ka Ķīnas imports par dempinga cenām palielinājās ātrāk nekā Indonēzijas imports par dempinga cenām apskatītajā laika posmā nav attaisnojums abu izmeklējamo valstu importa par dempinga cenām ietekmes nekumulatīvai novērtēšanai saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta noteikumiem. Tāpēc, tā kā par atzinumiem, kas noteikti pagaidu regulas 40. līdz 44. apsvērumā, neradās citas atsauksmes, prasība tiek noraidīta un ar šo apstiprina šos atzinumus.

(55) Taču, tā kā diviem saistītiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem dempingu nekonstatēja (skat. 47. apsvērumu), importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa ir atkārtoti novērtēta. Imports, kas nav imports par dempinga cenām, ir atņemts no importa, kas noteikts pagaidu regulas 45. un 46. apsvērumā. Tāpēc importa par dempinga cenām apjoma no ĶTR un Indonēzijas attīstība un tā tirgus daļa apskatītajā laika posmā ir šāda:

Kopējais imports par dempinga cenām | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Indekss | 100 | 65 | 147 | 315 |

Importa par dempinga cenām tirgus daļa | 1999 | 2000 | 2001 | Izmeklēšanas laika posms |

Indekss | 100 | 62 | 125 | 210 |

(56) Apskatītajā laika posmā imports par dempinga cenām pieauga par 215 %. Lielāks pieaugums tika pamanīts pēc 2000. gada. Laika periodā starp 2001. gadu un izmeklēšanas laika posmu imports par dempinga cenām pieauga par 114 %.

(57) Apskatītajā laika posmā par 110 % pieauga arī importa par dempinga cenām tirgus daļa. Līdzīgi, pieaugums bija liekāks pēc 2000. gada. Laika periodā starp 2001. gadu un izmeklēšanas laika posmu tika konstatēts pieaugums par 68 %. Jāpiezīmē, ka izmeklēšanas laikā importa par dempinga cenām tirgus daļa bija ļoti ievērojama. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ precīzus skaitļus nevar minēt.

(58) Tā kā kopumā ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, paziņotās eksporta cenas atbilda Eiropas Kopienu Statistikas biroja importa cenām, un pēc pagaidu pasākumu piemērošanas netika saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 47. apsvērumā.

(59) Lai noteiktu cenu samazinājumu izmeklēšanas laikā, tika izmantotas pagaidu regulas 48. apsvērumā minētās metodes. Taču aprēķinam tika izmantota Indonēzijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējā importa cena. Ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Indonēzijā, kas nesadarbojās, cenu samazinājumu aprēķināja, izmantojot Eiropas Kopienu Statistikas biroja informāciju par šo valstu importa cenām. Šīs cenas bija CIF līmenī, un tika veikta atbilstoša korekcija, lai iekļautu muitas nodokļus, ko parasti maksā importējot.

(60) Pamatojoties uz to, tika konstatēts cenu samazinājums importam par dempinga cenām no ĶTR un Indonēzijas. Samazinājuma līmenis, kas izteikts procentos no Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, svārstījās no 11 % līdz 15 % ĶTR un ap 20 % Indonēzijai.

(61) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas rakstiskas atsauksmes par Kopienas ražošanas nozares stāvokli un secinājumiem par kaitējumu netika saņemtas. Taču kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs noklausīšanās laikā iebilda, ka Kopienas ražošanas nozare nav cietusi būtiskus kaitējumus, jo apskatītajā laika posmā tās ražošana un cenas saglabāja relatīvu stabilitāti un tās pārdošanas apjomi Kopienā un nodarbinātība pieauga.

(62) Jāpiezīmē, ka šis ražotājs eksportētājs nav sniedzis nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka attiecīgie atzinumi, kā noteikts pagaidu regulā, nav precīzi. Atbilstoši šiem pārbaudītajiem atzinumiem, Kopienas ražošanas nozares ražošana un cenas apskatītajā laika posmā samazinājās attiecīgi par 10 % un 3 %. Turklāt šie rādītāji jāaplūko patēriņa attīstības kontekstā. Šajā pašā periodā par spīti tam, ka patēriņš Kopienā pieauga par 50 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms pieauga tikai par 1 %. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozare acīmredzami nevarēja gūt labumu no tirgus paplašināšanās un, gluži pretēji, zaudēja tirgus daļu. Kas attiecas uz nodarbinātību, jāpiezīmē, ka tā ir pieaugusi par 7 % laikā starp 1999. un 2000. gadu, bet līdz izmeklēšanas laika posmam un tā laikā saglabājās nemainīga. Tādējādi nodarbināto skaita pieaugums, kas būtu varējis ietekmēt situāciju Kopienas ražošanas nozarē izmeklēšanas laika posmā, nebija vērojams. Bez tam nodarbinātības izmaksas uz nodarbināto saistībā ar inflāciju apskatītajā laika posmā kopumā ir pieaugušas. Tāpēc var secināt, ka šie argumenti nepierāda, ka Kopienas ražošanas nozare nav cietusi būtisku kaitējumu izmeklēšanas laika posmā.

(63) Līdz ar to ar šo tiek apstiprināti atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 50. līdz 69. apsvērumā, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, galvenokārt finanšu zaudējumu veidā.

G. KAITĒJUMA CĒLOŅSAKARĪBA.

(64) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai nātrija ciklamāta imports par dempinga cenām ar izcelsmi ĶTR un Indonēzijā ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā mērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un kuri vienlaikus varēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru radītie iespējamie kaitējumi netiek piedēvēti importam par dempinga cenām.

(65) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas rakstiskas atsauksmes par kaitējuma cēloņsakarību netika saņemtas. Taču kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs noklausīšanās laikā iebilda, ka imports no ĶTR nav kaitējuma cēlonis, jo pirms nātrija ciklamāta eksportēšanas no ĶTR un Indonēzijas Kopienas ražošanas nozarei bija gandrīz monopolstāvoklis, cenas no ĶTR apskatāmajā laika periodā pieauga, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi apskatītajā laika posmā nav samazinājušies, un Kopienas ražošanas nozare saglabāja tās dominējošo tirgus daļu.

(66) Šiem argumentiem nav faktiska pamatojuma. Izmeklēšana liecina, ka apskatītā laika posma sākumā, t.i., 1999. gadā, importam Kopienā piederēja tirgus daļa, kas pārsniedza 35 %. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare neatradās gandrīz monopolstāvoklī. Bez tam, kā noteikts pagaidu regulas 47. apsvērumā, importa dempinga cenas apskatītajā laika posmā samazinājās par 8 %. Kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma attīstību, 62. apsvērums paskaidroja, ka laikā, kad patēriņš pieauga par 50 %, tas pieauga tikai par 1 %. Kā izklāstīts 55. un 56. apsvērumā, šajā pašā periodā imports par dempinga cenām pieauga par 215 %. Visbeidzot, tika konstatēts, ka importa par dempinga cenām tirgus daļa izmeklēšanas laika posmā bija lielākā nekā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa. Līdz ar to šos argumentus nevar pieņemt un ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas noteikti pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumā.

(67) Tas pats ražotājs eksportētājs turpināja iebilst, ka kaitējumu radīja citi faktori, t.i., Kopienas ražošanas nozare nebija pietiekami sagatavojusies konkurēt tās vietējā un ārvalstu tirgū, tās rentabilitāti ietekmēja tās uzņēmējdarbības lēmumi par ieguldījumiem, lai uzturētu mūsdienīgas iekārtas un atbilstu tās juridiskajai videi (stingriem vides noteikumiem), Kopienas ražošanas nozare ir koncentrējusies tikai augstākajā segmentā, kas tikai netieši konkurē ar zemāko segmentu, kuru noklāj imports no ĶTR, un atsevišķiem Ķīnas ražotājiem ir salīdzinošas priekšrocības, kas viņiem ļauj būt daudz konkurētspējīgākiem nekā Kopienas ražošanas nozare.

(68) Jāpiezīmē, ka pierādījumi, kas atbalstītu argumentu, ka Kopienas ražošanas nozare nebija gatava konkurēt tās vietējā un ārējos tirgos, netika sniegti. Bez tam izmeklēšanā šādi iemesli neatklājās. Pagaidu regulas 73. apsvērumā izklāstīti iemesli, kāpēc Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti nevarēja būtiski veicināt nodarīto kaitējumu. Gluži otrādi, importa dempinga ievērojamais cenu samazinājums (skat. 60. apsvērumu) skaidri norāda, ka izmeklētie ievedumi bija galvenais Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis, un tāpēc prasību nevar pieņemt.

(69) Kas attiecas uz ieguldījumiem, jāpiezīmē, ka Kopienas ražošanas nozare veica ieguldījumus, kad tās rentabilitāte bija pozitīva. Izmeklēšanas laikā, kad tā cieta zaudējumus, ieguldījumu apjoms strauji samazinājās par 13 reizēm salīdzinājumā ar iepriekšējo rentablo gadu (skat. pagaidu regulas 57. apsvērumu). Tāpēc nepastāv nekādi norādījumi, ka ieguldījumi, tai skaitā ieguldījumi, kas veikti vides aizsardzības nolūkā, būtu veicinājuši izmeklēšanas laikā nodarīto kaitējumu, un prasība ir noraidāma.

(70) Kas attiecas uz tiešas konkurences trūkumu Kopienas ražošanas nozarei ar importu no ĶTR, izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka izmeklēšanas laikā abas nātrija ciklamāta formas tika eksportētas no ĶTR uz Kopienu un abas formas ražoja un Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare. Tas nozīmē, ka tieša konkurence pastāvēja. Bez tam, ņemot vērā to, ka pastāv zināma aizvietojamība starp abām formām, pastāvēja arī netieša konkurence. Tādēļ prasību nevar pieņemt.

(71) Kas attiecas uz pieņēmumu, ka atsevišķiem Ķīnas ražotājiem bija salīdzinošas priekšrocības, kas ļāva viņiem būt daudz konkurētspējīgākiem nekā Kopienas ražošanas nozarei, jāpiezīmē, ka sīkāka informācija par šīm priekšrocībām netika sniegta. Tāpat tiek uzskatīts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs var gūt labumu no jebkurām salīdzinošām priekšrocībām, kamēr tas neveic attiecīgā produkta dempingu pamatregulas nozīmē.

(72) Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka imports no ĶTR, kas nav imports par dempinga cenām, nesamazināja Kopienas ražošanas nozares cenas izmeklēšanas laikā, un tāpēc tas nevarēja būtiski veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(73) Tādēļ ar šo tiek apstiprināti atzinumi un secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 73. līdz 77. apsvērumā, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma galvenais cēlonis bija imports par dempinga cenām.

H. KOPIENAS INTERESES

1. VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

(74) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas saistībā ar atzinumu par Kopienas interesēm atsauksmes netika saņemtas. Taču neilgi pirms pagaidu pasākumu piemērošanas kāds izejvielu piegādātājs un divi importētāji nosūtīja vēstules, apgalvojot, ka pasākumu piemērošana pret Indonēzijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, nebūtu Kopienas interesēs. Komisija pārskatīja, vai, neraugoties uz galīgajam secinājumam par zaudējumus radoša dempinga pastāvēšanu, bija pārliecinoši iemesli, kas varētu likt secināt, ka pasākumu pieņemšana konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs. Šajā nolūkā, un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu, iespējamo pasākumu ietekmi uz visām procedūrā iesaistītajām pusēm un arī pasākumu nepieņemšanas sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

2. KOPIENAS PIEGĀDĀTĀJU INTERESES

(75) Piegādātājs, kurš pieteicās neilgi pirms pagaidu pasākumu piemērošanas, t.i., piegādātājs, kas nav pagaidu regulas 83. un 84. apsvērumā minētais piegādātājs, apgalvoja, ka viņš galvenokārt pārdodot cikloheksilamīnu (pamata izejvielu nātrija ciklamāta ražošanai) Tālajiem Austrumiem un jo īpaši Indonēzijai. Tāpat tas apgalvoja, ka, tā kā vienīgais Indonēzijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ir tā galvenais klients, ja tiks uzlikts antidempinga maksājums, pastāv risks zaudēt ievērojamu pārdošanas apjomu. Tas arī izraisītu atsitiena jeb rezonanses efektu uz citām pusēm iepriekšējā posma piegādes ķēdē.

(76) Jāpiezīmē, ka, izņemot īsu vēstuli, kas tika iesniegta labu laiku pēc paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu šim nolūkam noteiktā termiņa, attiecīgais piegādātājs nav sniedzis faktiskus pierādījumus, kas pamatotu tā prasījumus, kā to paredz pamatregulas 21. panta 7. punkts. Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas un pēc būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, pamatojoties uz kuriem bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, turpmākas atsauksmes netika saņemtas. Bez tam tika atklāts, ka šis piegādātājs cikloheksilamīnu piegādāja arī Kopienas ražošanas nozarei. Tāpēc jāsecina, ka galīgu pasākumu piemērošana nebūtu varējusi negatīvi ietekmēt viņa uzņēmējdarbību.

(77) Attiecībā uz piegādātāju interesēm nekādas citas atsauksmes netika saņemtas, un tādēļ ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 83. līdz 84. apsvērumā.

3. IMPORTĒTĀJU INTERESES

(78) Abi importētāji, kas pieteicās neilgi pirms pagaidu pasākumu piemērošanas, apgalvoja, ka antidempinga maksājuma uzlikšana Indonēzijai nav pamatota, jo viņu piegādātājs, vienīgais Indonēzijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ir izrādījis ciešu apņemšanos "saglabāt cenas ekonomiski pamatotā līmenī". Bez tam viņi apgalvoja, ka "Indonēzijas ražotājs cenu vienmēr noteicis augstāku nekā Ķīnas ražotāji, kā rezultātā tirgus cenas tiešajiem lietotājiem bija ievērojamas".

(79) Taču šie importētāji nav pieteikušies un nav snieguši nepieciešamo informāciju paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu šim nolūkam noteiktajā termiņā. Viņu prasījumi nebalstījās uz faktiskiem pierādījumiem, kas tos pamatotu. Bez tam nebija pieejama nekāda informācija, kas atbalstītu šos pieņēmumus. Gluži otrādi, izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka attiecīgā Indonēzijas ražotāja eksportētāja cenas bija zemākas par Ķīnas ražotāju cenām (skat. 60. apsvērumu). Tādējādi, tā kā iesniegumi nebalstījās uz faktiskiem pierādījumiem, tos neņem vērā saskaņā ar pamatregulas 21. panta 7. punktu.

(80) Attiecībā uz importētāju interesēm nekādas citas pamatotas atsauksmes netika saņemtas, un tādēļ ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 85. līdz 87. apsvērumā.

4. LIETOTĀJU INTERESES

(81) Attiecībā uz lietotāju interesēm pēc pagaidu pasākumu piemērošanas nekādas atsauksmes netika saņemtas, un tādēļ ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 88. līdz 92. apsvērumā.

5. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES INTERESES

(82) Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares interesēm pēc pagaidu pasākumu piemērošanas nekādas atsauksmes netika saņemtas, un tādēļ ar šo apstiprina secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 93. līdz 95. apsvērumā.

6. KONKURENCI UN TIRDZNIECĪBU KROPĻOJOŠA IETEKME

(83) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas rakstiskas atsauksmes par konkurenci un tirdzniecību kropļojošu ietekmi netika saņemtas. Taču, lai gan saskaņā ar pamatregulas 21. pantu ražotājus eksportētājus neuzskata par ieinteresētajām pusēm Kopienas interešu analīzes ietvaros, kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs noklausīšanās laikā iebilda, ka Komisijas intereses nav pamatojums pasākumiem, jo pagaidu pasākumu piemērošana ierobežoja dalībnieku/eksportētāju skaitu Kopienas tirgū, nesamazinot piegādi no attiecīgajām valstīm, Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt tirgus pieprasījumu un galīgo pasākumu piemērošana pastiprinās Kopienas ražošanas nozares dominējošo stāvokli.

(84) Jāpiezīmē, ka antidempinga pasākumu mērķis nav izskaust eksportētājus no Kopienas tirgus, bet gan atjaunot godīgus tirdzniecības nosacījumus. Tas, ka pašlaik Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt Kopienas pieprasījumu, nav iemesls, lai ļautu turpināties negodīgai tirdzniecības praksei. Tāpat ir jāpiezīmē, ka Kopienas ražošanas nozarei nav dominējošā stāvokļa, jo izmeklēšanas laikā tās tirgus daļa bija mazāka par 50 %. Bez tam, lai gan ir tiesa, ka vienīgās valstis ārpus Kopienas, kas ražo nātrija ciklamātu, ir Indonēzija un ĶTR, pastāv arī nozīmīgi ĶTR ražotāji, kas neveica dempingu un kuri var turpināt piegādi Kopienai kā agrāk. Tāpēc argumentus nevar pieņemt un ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 96. līdz 99. apsvērumā.

7. SECINĀJUMS PAR KOPIENAS INTERESĒM

(85) Pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsecina, ka galīgo antidempinga pasākumu piemērošana nav pretrunā ar Kopienas interesēm.

I. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS LĪMENIS

(86) Pamatojoties uz pagaidu regulas 101. līdz 104. apsvērumā izskaidrotajām metodēm, kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, lai noteiktu galīgi piemērojamo pasākumu līmeni. Tā kā par metodēm, ko izmanto kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanā, atsauksmes netika saņemtas, ar šo šīs metodes apstiprina. Taču lai veiktu dempinga cenu aprēķinu atbilstoši 59. apsvērumam, izmantotās vidējās importa cenas tika pārskatītas.

2. GALĪGIE PASĀKUMI

(87) Tā kā kaitējuma novēršanas līmeņi ir augstāki nekā visām attiecīgajām pusēm noteiktās dempinga starpības, galīgie pasākumi jābalsta uz dempinga starpībām.

(88) Jāpiezīmē, ka pieejamā informācija liecina, ka viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojas, varētu izlemt pazemināt cenas, lai absorbētu maksājumu. Uzmanība jāpievērš pamatregulas 12. pantam, kas paredz, ka izmeklēšanu var atsākt un dempinga starpības pārrēķināt gadījumā, ja ir pietiekami pierādījumi, ka pasākumi nav izraisījuši pietiekamu cenu kāpumu Kopienā. Izmeklēšanas iestāde ir iecerējusi steidzami uzsākt atkārtotu izmeklēšanu gadījumos, ja tai ir iesniegta pietiekama informācija par maksājuma absorbēšanu. Turklāt, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un apkarotu cenu manipulāciju, ir lietderīgi uzlikt maksājumu kā noteiktu summu par kilogramu.

(89) Vēl jāpiezīmē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistiku attiecīgā produkta ievešana notiek no valstīm (piemēram, Honkonga), kur nātrija ciklamātu neražo. Saskaņā ar pieejamo informāciju nātrija ciklamātu ražo tikai Spānijā, Indonēzijā un ĶTR. Ja tiks iesniegta pietiekama informācija par pasākumu apiešanu, izmeklēšanas iestāde ir gatava ātri uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(90) Pamatojoties uz iepriekš minēto, maksājuma likmei jābūt vienādai ar noteiktu summu par nātrija ciklamāta kilogramu, kā norādīts šajā tabulā:

| Dempinga starpība | Galīgā maksājuma likme (par kilogramu) |

ĶTR:

Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited, Gong Le Industrial Estate, Xixian County, Bao An, Shenzhen, 518102, PRC | 0 % | EUR 0 |

Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, Da Lian Dong Lu, Economic and Technology Zone, Yangquan City, Shanxi 045000, PRC | 0 % | EUR 0 |

Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd., Shanglilang, Cha Shan Industrial Area, Buji Town, Shenzhen City, Guangdong Province, PRC | 6,9 % | EUR 0,11 |

Visi pārējie uzņēmumi | 17,6 % | EUR 0,26 |

Indonēzija:

FT. Golden Sari (Chemical Industry), Mitra Bahari Blok D1–D2, Jalan Pakin No. 1, Sunda Kelapa, Jakarta 14440, Indonesia. | 16,3 % | EUR 0,24 |

Visi pārējie uzņēmumi | 18,1 % | EUR 0,27 |

(91) Individuālās uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šis izmeklēšanas gaitā izdarītajiem atzinumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Minētās maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem") līdz ar to piemēro tikai to produktu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un ko ražojuši minētie uzņēmumi, tātad – minētās juridiskās personas. Importētie produkti, ko ražojusi jebkura cita uzņēmējsabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmējsabiedrības, kas saistītas ar norādītajām uzņēmējsabiedrībām, nevar izmantot minētās likmes, un uz tām attiecina maksājumu likmi, ko piemēro "visiem pārējiem uzņēmumiem".

(92) Jebkura prasība piemērot minētās individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai [5], pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālās maksājuma likmes.

3. PAGAIDU MAKSĀJUMA IEKASĒŠANA

(93) Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu, kā arī Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma līmeni, uzskata par nepieciešamu summas, kas nodrošinātas ar Regulas (EK) Nr. 1627/2003 uzlikto pagaidu maksājumu, galīgi iekasēt tādā mērā, ko galīgi uzliek šī regula, ja šī summa ir vienāda vai zemāka par pagaidu maksājuma summu. Pretējā gadījumā galīgi jāiekasē tikai pagaidu maksājuma summa. Atmaksā summas, kas iekasētas virs galīgā antidempinga maksājuma likmes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek uzlikts galīgais antidempinga maksājums nātrija ciklamāta importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29299000 (TARIC kods 29299000 10), kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā.

2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda:

| Maksājuma likme (EUR par kilogramu) | TARIC papildkods |

Ķīnas Tautas Republika:

Fang Da Food Additive (Shen Zhen) Limited, Gong Le Industrial Estate, Xixian County, Bao An, Shenzhen, 518102, PRC | 0 | A471 |

Fang Da Food Additive (Yang Quan) Limited, Da Lian Dong Lu, Economic and Technology Zone, Yangquan City, Shanxi 045000, PRC | 0 | A472 |

Golden Time Enterprise (Shenzhen) Co. Ltd., Shanglilang, Cha Shan Industrial Area, Buji Town, Shenzhen City, Guangdong Province, PRC | 0,11 | A473 |

Visi pārējie uzņēmumi | 0,26 | A999 |

Indonēzija:

PT. Golden Sari (Chemical Industry), Mitra Bahari Blok D1–D2, Jalan Pakin No. 1, Sunda Kelapa, Jakarta 14440, Indonesia. | 0,24 | A502 |

Visi pārējie uzņēmumi | 0,27 | A999 |

3. Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms laišanas brīvā apgrozījumā un tādēļ, lai noteiktu muitas vērtību, faktiski samaksāto vai maksājamo cenu aprēķina proporcionāli saskaņā ar 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka noteikumus, lai ieviestu Padomes Regulu Nr. 2913/92, ar kuru nosaka Kopienas Muitas kodeksu [6], antidempinga maksājuma apjomu, kas aprēķināts, pamatojoties uz apjomiem, kas noteikti 2. punktā, samazina proporcionāli cenai, kura faktiski samaksāta vai maksājama.

4. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1627/2003 nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu nātrija ciklamāta importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29299000 (TARIC kods 2929900010 ), kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Indonēzijā, galīgi iekasē saskaņā ar zemāk minētajiem noteikumiem.

Atmaksā summas, kas iekasētas virs galīgā antidempinga maksājuma likmes. Ja galīgā antidempinga maksājuma summas ir lielākas nekā pagaidu antidempinga maksājums, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājuma līmenī.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004. gada 8. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Ahern

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.).

[2] OV L 232, 18.9.2003., 12. lpp.

[3] OV C 191, 13.8.2003., 2. lpp.

[4] Kopš 2002. gada oktobra uzņēmumu sauc Jintian Enterprises Nanjing Co. Ltd.

[5] European Commission – Directorate General for Trade – Directorate B – J–79 5/17 – Rue de la Loi/Wetstraat 200 – B-1049 Brussels.

[6] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).

--------------------------------------------------