4.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 359/55

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2164/98 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes plaša spektra antibiotikām, proti, amoksicilīna trihidrāta, ampicilīna trihidrāta un cefelaksīna importam, kas nav safasētas nomērītās devās vai formās vai nav iesaiņotas pārdošanai mazumtirdzniecībā (“attiecīgais produkts”) un kas attiecīgi atbilst KN kodiem ex 2941 10 10, ex 2941 10 20 un ex 2941 90 00. Pasākumi tika piemēroti procentuālā nodokļa veidā, kas individuāliem eksportētājiem tika noteikts robežās no 0 % līdz 12 %, ar atlikušo nodokļa likmi 14,6 % apjomā eksportētājiem, kas neizrāda sadarbību.

(2)

Pēc galīgu mēru piemērošanas Komisija saņēma no Indijas attiecīgā produkta ražotāja, “Nestor Pharmaceuticals Limited”, (“prasītājs”) pieprasījumu par paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanas ierosināšanu atbilstoši pamatregulas 20. pantam. Prasītājs apgalvoja, ka tas neesot saistīts ne ar vienu no citiem attiecīgā produkta ražotājiem Indijā. Turklāt viņš apgalvoja, ka neesot eksportējis attiecīgo produktu sākotnējās izmeklēšanas laikā (t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam), bet esot eksportējis attiecīgo produktu uz Kopienu pēc tam. Pamatojoties uz iepriekšminēto, viņš pieprasīja sev noteikt individuālu nodokļu likmi gadījumā, ja subsidēšana tiktu konstatēta.

(3)

Komisija pārbaudīja prasītāja iesniegtos pierādījumus un uzskatīja tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas ierosināšanu saskaņā ar pamatregulas 20. panta noteikumiem. Pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad iesaistītajai Kopienas rūpniecībai tika dota iespēja izteikt piezīmes, Komisija, paziņojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), ierosināja paātrinātu Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 pārskatīšanu attiecībā uz prasītāju.

(4)

Šajā pārskatīšanā minētais produkts ir tas pats produkts, kas minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2164/98.

(5)

Subsidēšanas izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2003. gada 31. martam (“atkārtotas izmeklēšanas posms”).

(6)

Komisija oficiāli paziņoja prasītājam un Indijas valdībai (“IV”) par izmeklēšanas ierosināšanu. Turklāt citām ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja paust savu viedokli rakstiski, kā arī pieprasīt lietas izskatīšanu. Tomēr Komisija nesaņēma šādus viedokļus vai pieprasījumu par lietas izskatīšanu.

(7)

Komisija nosūtīja pieprasītājam aptaujas anketu un noteiktajā termiņā saņēma pilnu atbildi. Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanā, un veica pārbaudes apmeklējumus prasītāja telpās Ņūdelī un Haidarabadā.

(8)

Tā kā no prasītāja netika saņemts pieprasījums atkārtoti izskatīt konstatējumu par kaitējumu, pārskatīšanu veica tikai attiecībā uz subsidēšanu.

(9)

Komisija pārbaudīja tās pašas subsīdiju shēmas, kuras tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā. Tā arī pārbaudīja, vai prasītājs bija izmantojis kādas citas subsīdiju shēmas vai arī attiecīgajam ražojumam bija saņēmis ad hoc subsīdijas.

(10)

Prasītājs varēja uzrādīt pietiekamus pierādījumus tam, ka viņš nebija saistīts, tieši vai netieši, ne ar vienu no Indijas eksportējošiem ražotājiem, kam bija piemēroti spēkā esošie attiecīgā produkta kompensācijas pasākumi.

(11)

Izmeklēšana apstiprināja, ka prasītājs netika eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā, t. i., no 1996. gada 1. jūlija līdz 1997. gada 30. jūnijam, un ka viņš esot uzsācis eksportu uz Kopienu pēc šā posma.

Turklāt prasītājs netika individuāli izmeklēts sākotnējās izmeklēšanas laikā citu iemeslu dēļ, nevis tādēļ, ka tas būtu atteicies sadarboties ar Komisiju.

Rezultātā ir apstiprināts, ka prasītājs jāaplūko kā jauns eksportētājs. Līdz ar to saskaņā ar pamatregulas 20. pantu Komisija pārbaudīja, vai prasītājam var noteikt individuālu kompensācijas maksājumu apjomu.

(12)

Pamatojoties uz prasītāja atbildē uz Komisijas anketām ietverto informāciju un izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas:

(13)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēmis pabalstu saskaņā ar DEPBS uz pēceksporta pamata. Sīks shēmas apraksts ir ietverts Eksporta un importa politikas 2002.–2007. gadam (“EXIM-policy 02-07”) 4.3. punktā un papildinošas Procedūru rokasgrāmatas I sējuma 2002.–2007. gadam (HOP I 02-07) (4) 4. nodaļā. “EXIM-policy 02-07” ir balstīta uz Ārējās tirdzniecības (attīstība un regulēšana) 1992. gada Aktu (Nr. 22, 1992).

(14)

Ikviens ražotājs–eksportētājs vai tirgotājs–eksportētājs ir tiesīgs uz šo shēmu. Tas var pieteikties uz DEPBS kredītiem, ko aprēķina saskaņā ar šīs shēmas eksportēto produktu vērtības procentuālo attiecību. Šādas DEPBS likmes Indijas iestādes ir noteikušas vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam. Tās ir noteiktas, pamatojoties uz standarta izejvielām/ražojuma normām (Standard Input/Output Norms – “SION”), ņemot vērā paredzēto importa izejvielu sastāvu eksporta produktā un šāda paredzētā importa aplikšanu ar muitas nodokli neatkarīgi no tā, vai faktiskais ievedmuitas nodoklis ir samaksāts vai nav.

(15)

Lai kompānija būtu tiesīga uz šajā shēmā noteikto pabalstu, tai ir jāeksportē. Eksporta darījuma laikā eksportētājam jāiesniedz Indijas iestādēm deklarācija ar norādi, ka eksports notiek saskaņā ar DEPBS. Lai preces varētu eksportēt, Indijas muitas iestādes izvešanas procedūras laikā izsniedz eksporta izvešanas faktūru. Šis dokuments cita starpā norāda DEPBS kredītu apjomu, kas jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājam ir zināms, kādu pabalstu tas saņems. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, IV nav noteikšana pār DEPBS kredītu piešķiršanu. Attiecīgā DEPBS likme, aprēķinot pabalstu, ir tā, ko piemēroja eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā. Līdz ar to nav iespējams veikt atpakaļejošus grozījumus attiecībā uz pabalsta līmeni.

(16)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus, izpildot eksporta saistības, var iereģistrēt pēc uzkrājumu principa kā ienākumu komerckontos.

(17)

Šādus kredītus var izmantot jebkuru neierobežotos daudzumos ievedamu preču, izņemot ražošanas līdzekļu, sekojošu ievedpreču muitas nodokļu apmaksai. Preces, kas importētas pretēji šādiem kredītiem, var pārdot vietējā tirgū (saskaņā ar tirdzniecības nodokli) vai izmantot kā savādāk.

DEPBS kredītus var brīvi pārvest, un tie ir derīgi 12 mēnešus no to izsniegšanas datuma.

(18)

Pieteikums par DEPBS kredītu saņemšanu var segt līdz pat 25 eksporta darījumus un, ja iesniegts elektroniski, neierobežotu eksporta darījumu skaitu. De facto nav stingri nosacīts pieteikšanās termiņš, jo 4.47 HOP I 02-07 nodaļā minētos laika posmus vienmēr skaita no pēdējā eksporta darījuma, kas minēts iesniegtajā DEPBS pieteikumā.

(19)

Galvenās DEPBS īpašības nav mainījušās kopš sākotnējās izmeklēšanas. Shēma ir subsīdija, kas atkarīga no likuma eksporta veikšanas laikā. Tādēļ sākotnējās izmeklēšanas laikā tika noteikts, ka to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā DEPBS subsīdiju apjomu aprēķināja uz vislabākās pieejamās informācijas bāzes saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu, un pro rata temporis DEPBS likmi uzskatīja par atbilstošu subsīdiju likmi. Pamatojoties uz to, ka prasītājs izrādīja sadarbību, kas pamatregulas 22. panta 4. punkta izpratnē uzskatāma par apstākļu maiņu, šo metodi nepiemēro tā kaitējumam.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirtā pabalsta izteiksmē, kas, kā ticis konstatēts, ir pastāvējis izmeklēšanas laikā. Šajā sakarā uzskatīja, ka pabalsts saņēmējam ir piešķirts laikā, kad tika veikts eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Pašreiz IV ir apliekama ar muitas nodevām, kas sastāda finansiālu ieguldījumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Kā iepriekš minēts 15. apsvērumā, līdzko muitas iestādes izsniedz eksporta izvešanas faktūru, kas cita starpā parāda DEPBS kredītu apjomu, kurš jāpiešķir attiecīgajam eksporta darījumam, IV nav noteikšanas pār to, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, kā arī tai nav noteikšanas pār subsīdiju apjomu. Tomēr, kā iepriekš minēts tajā pašā apsvērumā, jebkādām izmaiņām DEPBS likmēs starp faktisko eksportu un DEPBS licences izsniegšanu nav atpakaļejoša spēka par piešķirtā pabalsta apjomu. Turklāt, kā iepriekš minēts 16. apsvērumā, kompānijas var saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem iereģistrēt DEPBS kredītus pēc uzkrājumu principa kā ienākumu eksporta darījuma posmā. Visbeidzot, pamatojoties uz faktu, ka kompānija apzinās, ka tā saņem subsīdiju saskaņā ar DEPBS un patiešām gūst labumu saskaņā ar citām shēmām, kompānija jau atrodas izdevīgākā konkurētspējīgā situācijā, jo tā var atspoguļot subsīdijas, piedāvājot zemākas cenas.

(22)

Loģiskais pamats kompensācijas maksājumu ieviešanai tomēr ir atlīdzināt negodīgas tirdzniecības prakses, kas balstītas uz nelikumīgām konkurences priekšrocībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, par piemērojamu uzskata aplikt ar nodokli pabalstu saskaņā ar DEPBS kā to kredītu summu, kuri iegūti no visiem eksporta darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo shēmu izmeklēšanas posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu nepieciešams ieturēt izdevumus, kas neizbēgami radušies, lai saņemtu subsīdiju.

(23)

Prasītājs apgalvoja, ka saistīti ir tikai tie DEPBS kredīti, ko radījuši attiecīgā produkta eksporta darījumi, aprēķinot subsīdijas normu pašreizējā izmeklēšanā. Tomēr saskaņā ar DEPBS nepastāv nekādas saistības, kas ierobežo DEPBS kredītu izmantošanu, lai ievestu beznodokļu izejvielas, kas saistītas ar konkrēto ražojumu. Tieši pretēji, DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, tos pat var pārdot un izmantot jebkuru neierobežoti ievedamu preču importam (attiecīgā produkta izejvielas pieder pie šīs kategorijas), izņemot ražošanas līdzekļus. Rezultātā attiecīgais produkts var gūt labumu no visiem DEPBS kredītiem.

(24)

Bez tam viņš pieprasīja, lai tirdzniecības nodokli, kas maksājams par DEPBS kredītu pārvešanu, atskaitītu kā izdevumu, nosakot subsīdijas apjomu. Tomēr tirdzniecības nodoklis nav izdevums, kas neizbēgami radies, lai pretendētu uz subsīdiju vai saņemtu subsīdiju pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tirdzniecības nodoklis ir tikai komerclēmuma rezultāts, lai atbrīvotos no jau saņemtā DEPBS kredīta, to pārdodot, nevis izlietotu to kā ar tirdzniecības nodokli neapliekamu, lai kompensētu par sekojošo importu maksājamos nodokļus. Pieteikuma izmaksas DEPBS kredīta saņemšanai tomēr uzskata par nepieciešamajiem izdevumiem un līdz ar to atvelk.

(25)

Kopējo subsīdiju apjoms (nominators) ir piešķirts kopējā eksporta realizācijā atkārtotās izmeklēšanas laikā (denominators) saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, tā kā šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz ražotajiem, eksportētajiem vai transportējamiem apjomiem. Subsīdijas norma prasītājam saskaņā ar šo shēmu bija 3,3 %.

(26)

Tika konstatēts, ka prasītājs ieguva labumu no daļēja ienākuma nodokļa atbrīvojuma ienākumiem, kas iegūti no eksporta realizācijas atkārtotās izmeklēšanas posmā. Šā atbrīvojuma tiesiskais pamats noteikts Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļā.

(27)

Likuma par ienākumu nodokli 1961. gadam 80HHC iedaļu atcēla 2005.–2006. izvērtēšanas gadam (t. i., finanšu gadam no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) uz priekšu. Rezultātā šī shēma prasītājam nepiešķirs nekādus pabalstus pēc 2004. gada 31. marta. Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu šī shēma līdz ar to nav jākompensē.

(28)

Tika konstatēts, ka prasītājs netika saņēmis labumu saskaņā ar PBS, ko 1997. gada 1. aprīlī atcēla un aizstāja ar tā pārņēmēju DEPBS.

(29)

Tika konstatēts, ka prasītājs neimportēja ražošanas līdzekļus saskaņā ar EPCGS, līdz ar to neguva labumu no šīs shēmas.

(30)

Tika konstatēts, ka prasītājs neatradās EPZ, kā arī nedarbojās saskaņā ar EOU shēmu, kā rezultātā netika guvis labumu saskaņā ar šīm shēmām.

(31)

Tika konstatēts, ka prasītājs saņēma labumus saskaņā ar šo shēmu atkārtotas izmeklēšanas laikā. Shēmas sīks apraksts ir sniegts EXIM-politikas 02-07 4.1.1. līdz 4.1.7. punktā un HOP I 02-07 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(32)

Ražotājiem–eksportētājiem un tirgotājiem–eksportētājiem, kas ir “saistīti” ar atbalstošajiem ražotājiem, ir tiesības uz šo shēmu.

(33)

ALS fiziskais eksports pieļauj izejvielu beznodokļu importu, kas fiziski jāiekļauj izrietošajās eksportprecēs. Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudi, eksportētājam ar likumu ir noteikts glabāt “patiesu un atbilstošu licenču izlietojumu un importēto preču izlietošanas uzskaiti” noteiktā formātā (4.30. nodaļa un 18 HOP I 02-07 pielikums), t.i., faktisku patēriņa uzskaiti. Gan importa atļaujai, gan eksporta saistībām IV ir noteikusi konkrētu apjomu un vērtību, un tās ir dokumentētas licencē. Papildus importa un eksporta laikā valdības amatpersonām attiecīgi darījumi ir jādokumentē licencē. Saskaņā ar šo shēmu atļauto importa apjomu IV nosaka, pamatojoties uz standarta normām, t.i., uz SION, kas, kā tiek apgalvots, atspoguļo visefektīvāko iespējamo pielietojumu, lai saražotu izrietošo eksporta produktu norādītajā apjomā. SION pastāv vairumam produktu, tai skaitā attiecīgajam produktam, un tos publicē HOP II 02-07. Importētās izejvielas nav pārvedamas, un tās jāizmanto izrietošā eksporta produkta ražošanā. Eksporta saistības ir jāizpilda noteiktajā termiņā (18 mēnešos ar diviem iespējamiem pagarinājumiem, no kuriem katrs ilgst sešus mēnešus).

(34)

Atkārtotas izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka izejvielas, ko prasītājs importējis bez nodokļa saskaņā ar šo shēmu, saskaņā ar SION atļauto importu pārsniedza vielas, ko viņam vajadzēja, lai saražotu norādīto izrietošā eksporta produkta apjomu. Tādējādi SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzs. Turklāt prasītājs neveica faktisko patēriņa uzskaiti atbilstoši savam reālajam patēriņam. Tā vietā viņš šajā uzskaitē ierakstīja nepatiesu tā patēriņu atbilstoši IV, kas labvēlīgāks SION, lai arī de facto tas patērēja mazāk izejvielu norādītā izrietošā eksporta ražošanā. Ne prasītājs, ne IV nevarēja pierādīt, ka atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa neradīja papildus atbrīvojumu.

(35)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta izpratnē, t. i., IV finansiāls pabalsts, kas prasītājam piešķīra labumu. Papildus, ALS fiziskais eksports ir atkarīgs no likuma eksporta izpildes laikā un līdz ar to uzskatāms par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(36)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas izpratnē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). IV efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai un kādos apjomos izejvielas tika izmantotas eksportētā produkta ražošanā (pamatregulas II pielikuma II punkta 4. apakšpunkts un saistībā ar atmaksas sistēmām attiecībā uz aizvietojumu pamatregulas III pielikuma II punkta 2. apakšpunkts). SION attiecīgajam produktam nebija pietiekoši precīzs, un to nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Efektīva kontrole, kas balstīta uz pareizi uzturētu patieso patēriņa uzskaiti, netika veikta. Turklāt IV neveica ne turpmāku pārbaudi, kas būtu balstīta uz faktiskajām iesaistītajām izejvielām, lai arī tas parasti būtu jāveic gadījumā, kad nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II punkta 5. apakšpunkts un III pielikuma II punkta 3. apakšpunkts), ne arī tā pierādīja, ka netika veikti papildus atbrīvojumi.

(37)

Atklājoties šiem faktiem, prasītājs apgalvoja, ka ALS fiziskais eksports darbojās kā pieļautā nodokļu atmaksas sistēma vai kā nodokļu atmaksas aizstājējsistēma. Viņš iebilda, bez jaunu faktisku pierādījumu uzrādīšanas vai savu apgalvojumu pamatošanas, ka IV uzsāka atbilstošu pārbaudi saskaņā ar pamatregulu. Šim nolūkam prasītājs atsaucās uz šādiem IV pieejamiem pārbaudes elementiem: it kā precīzu SION attiecīgajam produktam, informāciju par izejvielu daudzumu un izrietošo produktu importa un eksporta dokumentiem (eksporta izvešanas faktūru, importa ievešanas faktūru), muitas ķīlu zīmes uzskaiti importam un eksportam saskaņā ar ALS fizisko eksportu, faktiskā patēriņa uzskaiti (skatīt 33. apsvērumu iepriekš), piešķīrumu shēmas eksportam apliecinošu grāmatu (DEECB) un papildus pārbaudes mehānismiem, ko Indijas iestādes piemēro savu akcīzes nodokļa kontrolēšanai (t.i., nodrošināšanu, ka akcīzes nodokļa kredītus izejvielām (“CENVAT-kredīti”) netaisnīgi nepieprasa tām izejvielām, ko importē bez nodokļa saskaņā ar ALS). Turpmāk viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka SION neprecizitāšu apjoms. Bez tam prasītājs apgalvoja, ka pārbaudes sistēmai nav jākonstatē uz atsevišķu kravu pārvadāšanas pamata saistība starp izejvielām un izrietošajiem ražojumiem, lai tādējādi atbilstu pamatregulai. Visbeidzot, prasītājs apgalvoja, ka Komisiju saista iepriekšējās izmeklēšanas rezultāti nekompensēt ALS.

(38)

Prasītāja nostāja, apkopota 37. apsvērumā iepriekš, nemaina Komisijas konstatējumus par ALS fizisko eksportu. Prasītājs nav atspēkojis, ka pašreizējā lietā de facto, nevis de jure, IV efektīvi nepielietoja faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu. Pamatojoties uz prasītāja uzrādītajiem faktiskajiem patēriņa datiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka SION attiecīgajam ražojumam nav pietiekami precīzs (skatīt 34. apsvērumu iepriekš). Prasītājs apzinās šo faktu un izmeklēšanā apstiprināja to pārbaudes komandai. Komisijas uzdevums nav noteikt konkrētu SION neprecizitāšu apjomu, bet tikai atspēkot, pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, tā dēvēto standarta normu precizitāti. Turpmāk prasītājs neuzrādīja nekādus pierādījumus tam, ka viņš uzglabāja grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus, lai IV varētu veikt ALS pārbaudi, kas atspoguļotu tā faktisko patēriņu, t. i., ne tikai standarta normu patēriņu. Tādējādi, lai pārbaudītu eksporta ražošanā izlietoto daudzumu, IV ir atkarīga no tās neprecīzajām standarta normām. Komisija to uzskata par nepietiekamu, lai atbilstu efektīvām pārbaudes sistēmas prasībām saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu.

(39)

Prasītājs nepamatoja, ka CENVAT kredītu akcīzes kontrole sniedz jebkādu informāciju par saikni starp izejvielām un izrietošajiem eksporta produktiem. Rezultātā Komisija šādas kontroles neuzskata par pārbaudes sistēmas daļu saskaņā ar pamatregulas II un III pielikumu. Turpmāk DEECB atcēla ar EXIM-politiku 02-07, un tādēļ tas vairs nevar, pretēji prasītāja apgalvojumam, būt par būtisku pārbaudes elementu. Bez tam netika pamatots, kāpēc prasītājs iereģistrēja faktiskā patēriņa datus DEECB. Netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka IV būtu citādi efektīvi piemērojusi sistēmu, lai noteiktu saikni starp importētām izejvielām un izrietošajiem eksporta ražojumiem ar nepieciešamo precizitāti, t. i., citādāk, nevis uz pārāk labvēlīgu standarta normu pamata. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka pārbaudes sistēma patiešām jābalsta uz atsevišķu kravu pārvadājuma pamata, lai atspoguļotu EXIM-politikas 02-07 noteikto standartu, kā minēts iepriekš 33. apsvērumā. Bez tam tikai šāds standarts atļauj kontrolējošām iestādēm pārbaudīt, vai stingrie noteikumi par nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas sistēmu attiecībā uz aizvietojumu tiek ievēroti. Jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu nodokļu atmaksas sistēma attiecībā uz aizvietojumu ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos un cita starpā tikai divu gadu laikā starp aizstājēju izejvielu importu un eksportu.

(40)

Visbeidzot, Komisiju nesaista neviens precedents attiecībā uz ALS fizisko eksportu. Shēma nekad netika analizēta, balstoties uz faktiem, kas tiek salīdzināti ar tiem, kas konstatēti pašreizējās izmeklēšanas laikā, jo īpaši ņemot vērā attiecīgā produkta SION neprecizitāti.

(41)

Tātad, tā kā nav nekādas pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas vai aizvietojošas nodokļu atmaksas sistēmas, ņemot vērā faktu, ka pārbaudes sistēma nav efektīvi piemērota paredzētajā nolūkā, kompensējamais labums ir kopējo ievedmuitas nodokļu atmaksa, kas parasti jāmaksā ievedot.

(42)

Subsīdijas apjomu aprēķināja, balstoties uz ievesto vielu iepriekšējiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un speciāls papildmuitas nodoklis) saskaņā ar attiecīgā produkta ALS fizisko eksportu atkārtotas izmeklēšanas laikā, ar izmaksām, kas neizbēgami radušās, lai saņemtu ieturēto subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu (nominators). Šī summa ir piešķirta eksporta apgrozījuma laikā, ko radījis attiecīgais produkts atkārtotas izmeklēšanas laikā saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu (denominators), jo šo subsīdiju nepiešķīra, atsaucoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai pārvestajiem daudzumiem. Pamatojoties uz to, iegūtā subsīdija bija 22 %.

(43)

Ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz shēmām, kā minēts iepriekš, kompensējamo subsīdiju apjoms prasītājam ir šāds:

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensējamā maksājuma apjomam ir jābūt mazākam par kopējo kompensējamo subsīdiju apjomu, lai gan šādam mazākam maksājumam jābūt adekvātam, lai likvidētu kaitējumu. Sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts vidējais kaitējuma samazināšanas līmenis 14,6 %. Prasītājs nepieprasīja slēdzienu par kaitējuma pārskatīšanu. Tādēļ sākotnēji noteiktais kaitējuma samazināšanas līmenis pašreizējā pārskatīšanā ierobežo kompensējamā maksājuma apjomu.

(45)

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, uzskata, ka attiecīgā produkta importu Kopienā, ko ražojis un eksportējis prasītājs, jāturpina pakļaut kompensācijas nodokļa likmei saskaņā ar kaitējuma likvidēšanas pakāpi, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā.

(46)

Ņemot vērā, ka šī nodokļa likme ir likme, ko jau piemēro visām kompānijām, kas nav atsevišķi minētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2164/98 1. panta 2. punktā, šī regula nav jāgroza. Prasītāja paātrinātā izskatīšana līdz ar to jāizbeidz.

(47)

Prasītāju un IV informēja par svarīgākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja izteikt priekšlikumu par paātrinātās izskatīšanas izbeigšanu. Viņiem arī tika piešķirts pietiekams laiks, lai varētu izteikt savas piezīmes. IV neizteica nekādas piezīmes. Prasītāja piezīmes par atklājumiem attiecībā tikai uz ALS fizisko eksportu tika ņemtas vērā, kā minēts iepriekš 37. līdz 40. apsvērumā,