This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 31993L0005
Council Directive 93/5/EEC of 25 February 1993 on assistance to the Commission and cooperation by the Member States in the scientific examination of questions relating to food
Padomes Direktīva 93/5/EK (1993. gada 25. februāris) par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē
Padomes Direktīva 93/5/EK (1993. gada 25. februāris) par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē
OV L 52, 4.3.1993, p. 18–21
(ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)
No longer in force, Date of end of validity: 09/03/2015; Atcelts ar 32015L0254
Oficiālais Vēstnesis L 052 , 04/03/1993 Lpp. 0018 - 0021
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 15 Sējums 12 Lpp. 0087
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 15 Sējums 12 Lpp. 0087
Padomes Direktīva 93/5/EK (1993. gada 25. februāris) par atbalstu Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas jautājumu zinātniskā izpētē EIROPAS KOPIENU PADOME, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 100.a pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1], sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2], ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komisijas atzinumu [3], tā kā pārtikas produktu iekšējā tirgus izveide un vienmērīga darbība liek izskatīt un izvērtēt zinātniskus jautājumus, kas attiecas uz pārtiku, jo īpaši, ja šie jautājumi skar cilvēka veselību; tā kā patērētājiem ir tiesības uz tādu Kopienas pārtikas politiku, kas veicina drošu pārtiku, jo īpaši attiecībā uz uzturvielu, mikrobioloģijas un toksikoloģijas jautājumiem; tā kā, lai šajā uzdevumā palīdzētu, Komisija ar Lēmumu 74/234/EEK [4] ir izveidojusi Pārtikas zinātnisko komiteju; tā kā apspriedes ar šo Komiteju pašreiz ir nepieciešamas vairāku direktīvu izstrādei attiecībā uz jautājumiem par sabiedrības veselību, piemēram, par diētisku pārtiku, vielām un priekšmetiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, piedevām, aromatizētājiem un ekstrakcijas šķīdinātājiem; tā kā Pārtikas zinātniskajai komitejai būtu iespējami vairāk jāiesaistās Kopienas politikā attiecībā uz pārtiku, diētu un sabiedrības veselību; tā kā apmierinošas zinātniskās bāzes sasniegšanas procesam pārtikas drošības jautājumos patērētāju un ražošanas interesēs jābūt neatkarīgam, pārredzamam un efektīgam un jāatspoguļo visās dalībvalstīs pastāvošā situācija; tā kā, lai nodrošinātu šīs Komitejas vienmērīgu darbību, Kopienai vajadzīgs dalībvalstu zinātnisks atbalsts; tā kā Kopienai ir vajadzīgs zinātnisks atbalsts arī citos jautājumos vispārības interesēs, kas ir būtiski iekšējā tirgus funkcionēšanai, kā rīcība negadījumos ar pārtikas piesārņojumu, un vienmēr, kad nepieciešami jauni noteikumi attiecībā uz pārtikas produktiem, kas var iespaidot cilvēka veselību; tā kā, lai nodrošinātu šo uzdevumu izpildi, Komisijas rīcībā jābūt informācijai un palīdzībai, kas pieejama dalībvalstīs, tā atvieglojot šo uzdevumu izpildi; tā kā dalībvalstīs ir dažādas organizācijas, kuru uzdevumus ir sniegt savai valdībai zinātnisku pamatojumu jautājumos par pārtikas produktiem; tā kā šie resursi efektīgi jāizmanto, lai sadarbojoties atbalstītu Kopienas darbības; tā kā dalībvalstis savu resursu robežās veic nepieciešamos, ieskaitot finansiālus, pasākumus, lai dotu iespēju kompetentām iestādēm un organizācijām sadarboties ar Komisiju un sniegt tai palīdzību zinātniskos pētījumos vispārības interešu jautājumos, kas attiecas uz pārtiku; tā kā tādēļ ir jātuvina noteikumi, kas regulē šīs organizācijas, lai tās varētu sadarboties ar Komisiju, jo sevišķi nolūkā noteikt turpmākos noteikumus, kas nodrošinātu pārtikas produktu brīvu apriti, par pamatu ņemot visus pieejamos zinātniskos datus; tā kā ir nepieciešams palielināt un nostiprināt Pārtikas zinātniskās komitejas pilnvaras un kompetenci, jo īpaši ar nolūku palielināt Kopienas efektivitāti pārtikas jautājumos; tā kā nepieciešams paredzēt noteikumus, lai trešās valstis varētu piedalītos šajā sadarbībā; tā kā Komisijai jābūt atbildīgai par šīs sadarbības vadību un dalībvalstīm savukārt tai jāpalīdz Pastāvīgās pārtikas komitejas darbā; tā kā iekšējā tirgus izveidošanai būtu jāpalielina Kopienas piedalīšanās starptautisku organizāciju apspriedēs un darbā attiecībā uz pārtiku, kā arī divpusējās attiecībās, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants 1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai dotu iespēju savām kompetentajām iestādēm un organizācijām sadarboties ar Komisiju un sniegt tai nepieciešamo palīdzību zinātniskos pētījumos attiecībā uz jautājumiem vispārības interesēs par pārtiku, jo īpaši sabiedrības veselības jomā, disciplīnās, kas saistītas ar medicīnu, uzturu, toksikoloģiju, bioloģija, higiēnu, pārtikas tehnoloģiju, biotehnoloģiju, jauniem pārtikas produktiem un apstrādes procesiem, riska novērtēšanas metodēm, fiziku un ķīmiju. 2. a) Šajā direktīvā noteikto sadarbības kārtību piemēro, ja Padomes rīcībai nepieciešams Pārtikas zinātniskās komitejas atzinums. b) Vajadzības gadījumā par šajā direktīvā noteiktās sadarbības kārtības piemērošanu citiem jautājumiem attiecībā uz veselības aizsardzību un personu drošību, ko rada pārtikas preču patēriņš, tiek lemts saskaņā ar 5. pantā noteikto kārtību. 2. pants Katra dalībvalsts norīko iestādi vai organizāciju, kas atbild par sadarbību ar Komisiju un par darba sadalīšanu starp attiecīgiem institūtiem iestādēm dalībvalstīs attiecībā uz uzdevumiem, kas noteikti 3. pantā, un par to attiecīgi ziņo Komisijai. Komisija publicē norīkoto iestāžu, kas minētas iepriekšējā daļā, sarakstu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, kā arī atjaunina to. Katra norīkotā iestāde nosūta Komisijai to institūtu sarakstu, kas piedalās sadarbības procedūrā tās jurisdikcijā, un jebkuru tā grozījumu. Komisija sniedz šo informāciju iepriekš minētajām iestādēm un citām ieinteresētām pusēm. 3. pants 1. Starp galvenajiem uzdevumiem, kas jāizpilda institūtiem, kuri piedalās sadarbībā, ir pielikumā minētie. 2. Šādus pasākumus piemēro saskaņā ar 5. pantā noteikto kārtību: - sadarbības administratīvās pārvaldības noteikumu izveidošana, ieskaitot: - pasākumus, lai nodrošinātu Pārtikas zinātniskās komitejas ieteikumu pārredzamību, - lietu iesniegšanas un izvērtēšanu kārtību, - uzdevumu un ar tiem saistīto prioritāšu saraksta izveidošana un precizēšana vismaz reizi sešos mēnešos. 3. Uzdevumus, kas jāizpilda saskaņā ar sarakstu, kas pieņemts saskaņā ar 2. punkta otro ievilkumu, sadala 5. pantā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz zinātnisko ekspertīzi un dalībvalstīs noteikto pieejamo resursu robežās. 4. pants Pēc apspriešanas ar 2. pantā minētajām iestādēm vai organizācijām, Komisija drīkst uzaicināt trešo valstu institūtus brīvprātīgi piedalīties uzdevumu, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, izpildē, jo īpaši to uzdevumu izpildē, kas iekļauti 3. panta 2. punkta otrajā ievilkumā minētajā sarakstā. Ja institūts trešā valstī ir piekritis piedalīties uzdevumu izpildē, Komisija to ņem vērā, piešķirot uzdevumus saskaņā ar 3. panta 3. punktu. Par pirmajā daļā minēto piedalīšanos nekādā gadījumā nedrīkst prasīt samaksu no Kopienas budžeta. 5. pants Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 69/414/EEK [5], šeit turpmāk saukta "Komiteja". Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz savu atzinumu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs atbilstoši jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas noteikts Līguma 148. panta 2. punktā gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis aprēķina tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija nekavējoties Padomei iesniedz priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Ja, beidzoties trīs mēnešu termiņam kopš vēršanās pie Padomes, tā nav pieņēmusi lēmumu, paredzētos pasākumus nosaka Komisija, izņemot gadījumus, kad Padome minētos pasākumus ar vienkāršu balsu vairākumu ir noraidījusi. 6. pants Komisija trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas īstenošanas un reizi trīs gados pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Pārtikas zinātniskās komitejas struktūru, darbiem un efektivitāti. 7. pants 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 1993. gada 1. jūnijam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva. 8. pants Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, 1993. gada 25. februārī Padomes vārdā — priekšsēdētājs J. Trøjborg [1] OV C 108, 23.4.1991., 7. lpp. un OV C 107, 28.4.1992., 13. lpp. [2] OV C 94, 13.2.1992., 286. lpp. un 1993. gada 20. janvāra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). [3] OV C 14, 20.1.1992., 6. lpp. [4] OV L 136, 20.5.1974., 1. lpp. [5] OV L 291, 19.11.1969., 9. lpp. -------------------------------------------------- PIELIKUMS Starp galvenajiem uzdevumiem, kas jāizpilda institūtiem, kuri piedalās sadarbībā, ir: - protokolu izstrādāšana riska izvērtēšanai attiecībā uz pārtikas preču sastāvdaļām un uzturvielu izvērtēšanas metožu izstrādāšana; - diētas uzturvielu atbilstības izvērtēšana; - Komitejas lēmumu pieņemšanai iesniegto testu datu izskatīšana un monogrāfijas izveidošana iesniegšanai Pārtikas zinātniskajai komitejai izvērtēšanai; - pārtikas uzņemšanas pētījumu veikšana, jo īpaši pētījumu, kas nepieciešami pārtikas piedevu izmantošanas apstākļu noteikšanai un izvērtēšanai vai citu pārtikas preču vielu robežvērtību noteikšanai; - izpētes veikšana attiecībā uz diētu sastāvdaļām dažādās dalībvalstīs vai pārtikas preču bioloģiskiem vai ķīmiskiem piesārņotājiem; - palīdzēt Komisijai ievērot Kopienas starptautiskās saistības, piedāvājot ekspertu slēdzienus pārtikas drošības jautājumos. --------------------------------------------------