Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02023R1542-20240718

    Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1542/2024-07-18

    02023R1542 — LV — 18.07.2024 — 001.003


    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1542

    (2023. gada 12. jūlijs)

    par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

     M1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs),

      L 1781

    1

    28.6.2024


    Labota ar:

    ►C1

    Kļūdu labojums, OV L 90243, 17.4.2024, lpp 1 ((ES) 2023/1542)

    ►C2

    Kļūdu labojums, OV L 90493, 7.8.2024, lpp 1 (2024/1781)




    ▼B

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1542

    (2023. gada 12. jūlijs)

    par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK

    (Dokuments attiecas uz EEZ)



    I NODAĻA

    Vispārīgi noteikumi

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.  
    Šī regula nosaka prasības par ilgtspēju, drošumu, marķēšanu, apzīmēšanu un informāciju, kuras ir jāizpilda, lai Savienībā varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā baterijas. Tā nosaka arī minimālās prasības paplašinātai ražotāja atbildībai, bateriju atkritumu savākšanai un apstrādei un ziņošanai.
    2.  
    Šī regula uzliek bateriju pienācīgas pārbaudes pienākumus ekonomikas operatoriem, kuri baterijas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Tā arī nosaka zaļā publiskā iepirkuma prasības, iepērkot baterijas vai produktus, kuros baterijas ir iestrādātas.
    3.  
    Šo regulu piemēro visu kategoriju baterijām neatkarīgi no to formas, tilpuma, masas, konstrukcijas, materiālu sastāva, ķīmiskā sastāva, izmantošanas vai mērķa, proti, pārnēsājamām baterijām, baterijām, kas paredzētas starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei (SLI baterijas), vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijām (LMT baterijas), elektrotransportlīdzekļu baterijām un rūpnieciskām baterijām. To piemēro arī baterijām, kuras ir iestrādātas citos produktos vai tiem pievienotas, vai arī ir īpaši konstruētas, lai tās iestrādātu produktos vai pievienotu tiem.

    II nodaļas nolūkos, ja var uzskatīt, ka tirgū laistās baterijas ietilpst vairāk nekā vienā kategorijā, uzskata, ka tās ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.

    4.  
    Gadījumos, kad baterijas elementus vai baterijas moduļus dara pieejamus tirgū tiešajam lietojumam bez turpmākas iestrādāšanas vai montāžas lielākās bateriju paketēs vai baterijās, šīs regulas nolūkos uzskata, ka tie ir laisti tirgū kā baterijas, un piemēro tās prasības, kas paredzētas vislīdzīgākajai bateriju kategorijai. Gadījumos, kad var uzskatīt, ka šādi baterijas elementi vai baterijas moduļi ietilpst vairāk nekā vienā bateriju kategorijā, uzskata, ka tie ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas visstingrākās prasības.
    5.  

    Šo regulu nepiemēro baterijām, kuras ir iestrādātas vai ir īpaši konstruētas tā, lai tās iestrādātu:

    a) 

    aprīkojumā, kas saistīts ar dalībvalstu būtisko drošības interešu aizsardzību, ieročos, munīcijā un militārajā aprīkojumā, izņemot produktus, kas nav konkrēti paredzēti militāriem nolūkiem; un

    b) 

    aprīkojumā, kas paredzēts sūtīšanai kosmosā.

    ▼C1

    6.  
    Šīs regulas III un IX nodaļu nepiemēro aprīkojumam, kas īpaši paredzēts kodoliekārtu drošībai, kā definēts Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom ( 1 ) 3. pantā.

    ▼B

    2. pants

    Mērķi

    Šīs regulas mērķi ir veicināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus novēršot un samazinot bateriju negatīvo ietekmi uz vidi, un aizsargāt vidi un cilvēku veselību, novēršot un samazinot bateriju atkritumu rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi.

    3. pants

    Definīcijas

    1.  

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    “baterija” ir jebkura ierīce, kas tiešā ķīmiskas enerģijas pārveidē ģenerē elektrisko enerģiju, kam ir iekšējs vai ārējs uzkrājējs un kas sastāv no viena vai vairākiem atkārtoti neuzlādējamiem vai atkārtoti uzlādējamiem baterijas elementiem, moduļiem vai to paketēm, un ietver bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana;

    2) 

    “bateriju pakete” ir jebkurš tādu baterijas elementu vai moduļu kopums, kas ir savienoti kopā vai ietverti ārējā korpusā, lai veidotu vienotu bloku, kuru tiešajiem lietotājiem nav paredzēts sadalīt vai atvērt;

    3) 

    “baterijas modulis” ir jebkāds tādu baterijas elementu kopums, kas ir savienoti kopā vai ietverti ārējā korpusā, lai aizsargātu elementus pret ārēju ietekmi, un ko paredzēts izmantot vai nu atsevišķi, vai kopā ar citiem moduļiem;

    4) 

    “baterijas elements” ir baterijas elementārā funkcionālā vienība, kas sastāv no elektrodiem, elektrolīta, korpusa, spailēm un – attiecīgā gadījumā – separatoriem un satur aktīvos materiālus, kuriem reaģējot, rodas elektriskā enerģija;

    5) 

    “aktīvais materiāls” ir materiāls, kas, baterijas elementam izlādējoties, ķīmiski reaģē un tā rada elektrisko enerģiju vai kas baterijas uzlādes laikā ķīmiski reaģē un tā uzkrāj elektrisko enerģiju;

    6) 

    “atkārtoti neuzlādējama baterija” ir baterija, ko nav paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

    7) 

    “atkārtoti uzlādējama baterija” ir baterija, ko ir paredzēts atkārtoti elektriski uzlādēt;

    8) 

    “baterija ar ārēju uzkrājēju” ir baterija, kas ir īpaši konstruēta tā, lai tās enerģija tiktu uzglabāta tikai vienā vai vairākās pievienotās ārējās pierīcēs;

    9) 

    “pārnēsājama baterija” ir baterija, kura ir aizplombēta, kuras masa ir 5 kg vai mazāk, kura nav īpaši konstruēta rūpnieciskai izmantošanai un kura nav ne elektrotransportlīdzekļa baterija, ne LMT baterija, ne SLI baterija;

    10) 

    “vispārlietojama pārnēsājama baterija” ir atkārtoti uzlādējama vai neuzlādējama pārnēsājama baterija, kura ir īpaši konstruēta, lai būtu sadarbspējīga, un kurai ir viens no šādiem kopējiem formātiem: 4,5 V (3R12), podziņelements, D, C, AA, AAA, AAAA, A23, 9 V (PP3);

    11) 

    “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterija” jeb “LMT baterija” ir baterija, kura ir aizplombēta, kuras masa ir mazāka par 25 kg vai vienāda ar 25 kg un kura īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju tādu ritošo transportlīdzekļu vilcei, ko var darbināt vai nu tikai elektromotors, vai elektromotors kombinācijā ar cilvēka spēku, ieskaitot L kategorijas transportlīdzekļus, kam piešķirts tipa apstiprinājums, Regulas (ES) Nr. 168/2013 ( 2 ) nozīmē, un kura nav elektrotransportlīdzekļa baterija;

    12) 

    “baterija, kas paredzēta starterim, apgaismes shēmai un aizdedzei” jeb “SLI baterija” ir baterija, kura ir īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģijas padevi starterim, apgaismes shēmai vai aizdedzei, un kuru transportlīdzekļos, citos pārvietošanās līdzekļos vai citā tehnikā var arī izmantot palīgfunkciju vai rezerves vajadzībām;

    13) 

    “rūpnieciskā baterija” ir baterija, kura ir īpaši konstruēta rūpnieciskai izmantošanai pēc tam, kad uz to ir attiekusies sagatavošana pārprofilēšanai vai pārprofilēšana, vai jebkura cita baterija, kuras masa pārsniedz 5 kg un kura nav elektrotransportlīdzekļa baterija, LMT baterija vai SLI baterija;

    14) 

    “elektrotransportlīdzekļa baterija” ir baterija, kas ir īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteikto L kategorijas hibrīda transportlīdzekļu vai elektrotransportlīdzekļu, kuru masa ir lielāka par 25 kg, vilcei, vai baterija, kura īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju Regulā (ES) 2018/858 noteikto M, N vai O kategorijas hibrīda transportlīdzekļu vai elektrotransportlīdzekļu vilcei;

    15) 

    “stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma” ir rūpnieciska baterija ar iekšējo uzkrājēju, kura ir īpaši konstruēta elektroenerģijas uzkrāšanai no un piegādāšanai uz elektrotīklu vai elektroenerģijas uzkrāšanai un piegādāšanai tiešajiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, kur un kas šo bateriju izmanto;

    16) 

    “laist tirgū” nozīmē bateriju pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

    17) 

    “darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par samaksu vai bez maksas piegādāt bateriju izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

    18) 

    “nodot ekspluatācijā” nozīmē bateriju, kas iepriekš nav laista tirgū, pirmo reizi izmantot Savienībā tai paredzētajā nolūkā;

    19) 

    “baterijas modelis” ir baterijas versija, kuras visām vienībām ir tādi paši tehniskie raksturlielumi, kas ir būtiski saistībā ar ilgtspējas un drošuma prasībām un marķēšanas, apzīmēšanas un informācijas prasībām saskaņā ar šo regulu, un tāds pats modeļa identifikators;

    20) 

    “baterija, kas rada risku” ir baterija, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai personu drošību, īpašumu vai vidi tā, ka ir pārsniegta pakāpe, ko uzskata par saprātīgu un pieņemamu saistībā ar baterijas paredzēto nolūku vai parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgās baterijas lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tās lietošanas ilgums un – attiecīgā gadījumā – prasības, kuras attiecas uz tās laišanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi;

    21) 

    “oglekļa pēda” ir siltumnīcefekta gāzu emisiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju piesaistījumu summa produkta sistēmā, kas izteikta kā oglekļa dioksīda ekvivalents un balstīta uz produkta vidiskās pēdas (PVP) pētījumu, kurā izmantota viena ietekmes kategorija – klimata pārmaiņas;

    22) 

    “ekonomikas operators” ir izgatavotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kam saskaņā ar šo regulu ir pienākumi saistībā ar bateriju izgatavošanu, sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu, bateriju darīšanu par pieejamām tirgū vai to laišanu tirgū, tostarp tiešsaistē, vai bateriju laišanu ekspluatācijā;

    23) 

    “neatkarīgs operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir neatkarīga no izgatavotāja un ražotāja un kas ir tieši vai netieši iesaistīta bateriju remontā, apkopē vai pārprofilēšanā, un pie kā pieder atkritumu apsaimniekošanas operatori, remontētāji, remontaprīkojuma, instrumentu vai rezerves daļu izgatavotāji vai izplatītāji, kā arī tehniskās informācijas izdevēji, operatori, kas sniedz inspicēšanas un testēšanas pakalpojumus, operatori, kas sniedz apmācīšanas pakalpojumus uzstādītājiem, izgatavotājiem un alternatīvas degvielas transportlīdzekļu aprīkojuma remontētājiem;

    24) 

    QR kods” ir matricas kods mašīnlasāmā formātā, kas nodrošina saiti uz informāciju, kā noteikts šajā regulā;

    25) 

    “baterijas pārvaldības sistēma” ir elektroniska ierīce, kas kontrolē vai pārvalda baterijas elektriskās un termiskās funkcijas, lai nodrošinātu baterijas drošumu, sniegumu un ekspluatācijas mūžu, kas pārvalda un glabā datus par VII pielikumā uzskaitītajiem parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, un kas komunicē ar transportlīdzekli, vieglo pārvietošanās līdzekli vai ierīci, kurā baterija ir iestrādāta, vai ar publisku vai privātu uzlādes infrastruktūru;

    26) 

    “ierīce” ir jebkura elektriska vai elektroniska iekārta, kā tā definēta Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kas enerģiju pilnībā vai daļēji saņem vai spēj saņemt no baterijas;

    27) 

    “uzlādes stāvoklis” ir baterijā pieejamā enerģija, ko izsaka procentos no tās nominālās kapacitātes, kā deklarējis izgatavotājs;

    28) 

    “veselības stāvoklis” ir mērs, kas izsaka atkārtoti uzlādējamas baterijas vispārējo stāvokli un tās spēju nodrošināt norādīto sniegumu salīdzinājumā ar tās sākotnējo stāvokli;

    29) 

    “sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkalizmantošanai, kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16. punktā;

    30) 

    “sagatavošana pārprofilēšanai” ir jebkura operācija, kuras rezultātā baterijas atkritums vai tā daļas tiek sagatavoti, lai tos varētu izmantot citam nolūkam vai lietojumam nekā tas, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

    31) 

    “pārprofilēšana” ir jebkura operācija, kuras rezultātā baterija, kas nav baterijas atkritums, vai tās daļas, tiek izmantotas citam nolūkam vai lietojumam nekā tas, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

    32) 

    “pārražošana” ir jebkura tehniska operācija ar lietotu bateriju, kura ietver visu tās baterijas elementu un moduļu demontāžu un izvērtēšanu un noteikta skaita baterijas elementu un moduļu – jaunu, lietotu vai no atkritumiem atgūtu – vai citu baterijas komponentu izmantošanu, lai atjaunotu baterijas kapacitāti vismaz 90 % apmērā no sākotnējās nominālās kapacitātes, ja visu atsevišķo baterijas elementu veselības stāvoklis neatšķiras vairāk kā par 3 % starp elementiem, un kuras rezultāts ir baterija, ko izmanto tam pašam nolūkam vai lietojumam, kuram baterija sākotnēji bija konstruēta;

    33) 

    “izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo bateriju vai pasūtījusi baterijas konstruēšanu vai izgatavošanu un kas bateriju tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai laiž to ekspluatācijā savām vajadzībām;

    34) 

    “tehniskās specifikācijas” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

    35) 

    “saskaņotais standarts” ir standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

    36) 

    CE zīme” ir zīme, ar ko izgatavotājs norāda, ka baterija atbilst piemērojamajām prasībām, ko nosaka Savienības saskaņošanas tiesību akti, kas paredz tās uzlikšanu;

    37) 

    “akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

    38) 

    “valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

    39) 

    “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās ilgtspējas, drošuma, marķēšanas, informācijas un pienācīgas pārbaudes prasības;

    40) 

    “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

    41) 

    “paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas paziņota saskaņā ar V nodaļu;

    42) 

    “bateriju pienācīga pārbaude” ir pienākumi, kas uzlikti ekonomikas operatoram saistībā ar tā pārvaldības sistēmu, riska pārvaldību, trešo personu īstenotu verifikāciju un uzraudzību, kuru veic paziņotās struktūras, un informācijas izpaušanu nolūkā identificēt, novērst faktiskos un potenciālos sociālos un vidiskos riskus, kuri saistīti ar bateriju izgatavošanai nepieciešamo izejmateriālu un otrreizējo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību, tostarp tādu, ko veic piegādātāji ķēdē un to meitasuzņēmumi vai apakšuzņēmēji, un šādiem riskiem pievērsties;

    43) 

    “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrolēta uzņēmuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 3 ) 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē darbība;

    44) 

    “mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kurš kontrolē vienu vai vairākus meitasuzņēmumus;

    45) 

    “konfliktu skartas un augsta riska teritorijas” ir konfliktu skartas un augsta riska teritorijas, kā definēts Regulas (ES) 2017/821 2. panta f) punktā;

    46) 

    “distances līgumi” ir distances līgumi, kā definēts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7) punktā;

    47) 

    “ražotājs” ir jebkurš izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs, vai cita fiziska vai juridiska persona, kas neatkarīgi no izmantotajiem pārdošanas paņēmieniem, tostarp ar distances līgumiem:

    a) 

    iedibināts dalībvalstī un izgatavo baterijas ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ir pasūtījis bateriju konstruēšanu vai izgatavošanu, un pirmo reizi piegādā tās ar savu nosaukumu vai preču zīmi minētās dalībvalsts teritorijā, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos;

    b) 

    iedibināts dalībvalstī un ar savu nosaukumu vai preču zīmi minētās dalībvalsts teritorijā pārdod tālāk baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, ko izgatavojuši citi un uz kurām nav norādīts minēto citu ražotāju nosaukums vai preču zīme;

    c) 

    iedibināts uzņēmējdarbību dalībvalstī un profesionālā kārtā pirmo reizi minētajā dalībvalstī piegādā baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, no citas dalībvalsts vai no trešās valsts; vai

    d) 

    izmantojot distances līgumus, pārdod baterijas dalībvalstī, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, tieši tiešajiem lietotājiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir privātas mājsaimniecības, un kas iedibināts citā dalībvalstī vai trešā valstī;

    48) 

    “pilnvarotais pārstāvis saistībā ar paplašinātu ražotāja atbildību” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta dalībvalstī, kurā ražotājs laiž tirgū baterijas un kura nav dalībvalsts, kurā ražotājs ir iedibināts, un ko ražotājs ieceļ saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 5. punkta trešo daļu, lai izpildītu minētā ražotāja pienākumus saskaņā ar šīs regulas VIII nodaļu;

    49) 

    “ražotāju atbildības organizācija” ir tiesību subjekts, kas vairāku ražotāju vārdā finansiāli vai finansiāli un operacionāli organizē paplašinātas ražotāju atbildības pienākumu izpildi;

    50) 

    “baterijas atkritums”, ir jebkura baterija, kas ir atkritums, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā;

    51) 

    “bateriju izgatavošanas atkritumi” ir bateriju izgatavošanas procesā izbrāķētie materiāli vai priekšmeti, kurus nevar atkalizmantot kā neatņemamu daļu tajā pašā procesā un kuri ir jāreciklē;

    52) 

    “bīstama viela” ir viela, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 3. pantu klasificēta kā bīstama;

    53) 

    “apstrāde” ir jebkura operācija, ko veic ar bateriju atkritumiem pēc tam, kad tie ir nodoti objektam šķirošanai, sagatavošanai atkalizmantošanai, sagatavošanai pārprofilēšanai, sagatavošanai reciklēšanai vai reciklēšanai;

    54) 

    “sagatavošana reciklēšanai” ir bateriju atkritumu apstrāde pirms jebkāda reciklēšanas procesa, kas cita starpā ietver glabāšanu, pārvietošanu, bateriju pakešu demontāžu vai tādu frakciju atdalīšanu, kas nav baterijas daļa;

    55) 

    “brīvprātīgas savākšanas punkts” ir jebkāda bezpeļņas, komerciāla vai cita saimnieciska struktūra vai publiska struktūra, kas pēc savas iniciatīvas iesaistījusies vai nu pašu, vai citu tiešo lietotāju radīto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu dalītā savākšanā, pirms minētie bateriju atkritumi tiek nodoti ražotājiem, ražotāju atbildības organizācijām vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem tālākai apstrādei;

    56) 

    “atkritumu apsaimniekošanas operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas profesionāli nodarbojas ar bateriju atkritumu dalītu savākšanu vai apstrādi;

    57) 

    “atļauju saņēmušais objekts” ir uzņēmums vai organizācija, kuram saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK ir atļauts apstrādāt bateriju atkritumus;

    58) 

    “reciklētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic reciklēšanu atļauju saņēmušā objektā;

    59) 

    “baterijas darbmūžs” ir periods, kas sākas brīdī, kad baterija ir izgatavota, un beidzas brīdī, kad baterija kļūst par atkritumu;

    60) 

    “reciklēšanas efektivitāte” ir procentos izteikta attiecība, ko iegūst, par reciklētu uzskatīto izlaides frakciju masu dalot ar bateriju atkritumu ielaides frakcijas masu attiecībā pret reciklēšanas procesu;

    61) 

    “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir jebkurš Savienības tiesību akts, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

    62) 

    “valsts iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzībā attiecībā uz baterijām un ir par to atbildīga;

    63) 

    “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un ir saņēmusi rakstisku izgatavotāja pilnvarojumu tā vārdā pildīt konkrētus uzdevumus saistībā ar izgatavotāja pienākumiem saskaņā ar IV un VI nodaļu;

    64) 

    “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibināta Savienībā un laiž tirgū bateriju no kādas trešās valsts;

    65) 

    “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas bateriju dara pieejamu tirgū;

    66) 

    “unikāls identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne bateriju identifikācijai, kas arī nodrošina tīmekļa saiti uz baterijas pasi;

    67) 

    “tiešsaistes platforma” ir tiešsaistes platforma, kā definēts Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā;

    68) 

    “tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 ( 4 ) 2. panta 25. punktā.

    2.  

    Papildus šā panta 1. punktā norādītajām definīcijām piemēro šādas definīcijas:

    a) 

    “atkritumi”, “atkritumu valdītājs” (direktīvā – “atkritumu īpašnieks”), “atkritumu apsaimniekošana”, “atkritumu rašanās novēršana”, “savākšana”, “dalīta savākšana”, “paplašinātas ražotāja atbildības shēma” (direktīvā – “ražotāja paplašinātās atbildības shēma”), “atkalizmantošana” (direktīvā – “atkārtota izmantošana”), un “reciklēšana” (direktīvā – “pārstrāde”) – kā noteikts Direktīvas 2008/98/EK 3. pantā;

    b) 

    “tirgus uzraudzība”, “tirgus uzraudzības iestāde”, “izpildes pakalpojumu sniedzējs”, “korektīvs pasākums”, “tiešais lietotājs”, “atsaukšana” un “izņemšana”, kā arī definīciju “risks” saistībā ar prasībām, kas noteiktas šīs regulas I, IV, VI, VII, IX nodaļā un V, VIII un XIII pielikumā – kā noteikts Regulas (ES) 2019/1020 3. pantā;

    c) 

    “neatkarīgs agregators”, “tirgus dalībnieks” un “enerģijas uzkrāšana” – kā noteikts Direktīvas (ES) 2019/944 2. pantā.

    4. pants

    Brīva aprite

    1.  
    Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šīs regulas aptverto bateriju ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasībām, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē šai regulai atbilstošas baterijas darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā.
    2.  
    Dalībvalstis nekavē izstādīt šai regulai neatbilstošas baterijas gadatirgos, izstādēs, demonstrējumos vai līdzīgos pasākumos, ar nosacījumu, ka labi redzama zīme skaidri norāda uz to, ka minētās baterijas neatbilst šīs regulas prasībām un ka tās nevar darīt pieejamas tirgū vai laist ekspluatācijā līdz laikam, kad šāda atbilstība būs nodrošināta. Demonstrējot šādas baterijas, attiecīgais ekonomikas operators veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu personu drošību.

    5. pants

    Baterijām izvirzītās ilgtspējas, drošuma, marķēšanas un informācijas prasības

    1.  

    Baterijas laiž tirgū vai ekspluatācijā tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:

    a) 

    6. līdz 10. pantā un 12. pantā noteiktajām ilgtspējas un drošuma prasībām; un

    b) 

    III nodaļā noteiktajām marķēšanas un informācijas prasībām.

    2.  
    Attiecībā uz jebkādiem aspektiem, uz ko neattiecas II un III nodaļa, baterijas, kuras laistas tirgū vai ekspluatācijā, ievērojot 1. punktu, neapdraud cilvēku veselību, personu drošību, īpašumu vai vidi.

    II NODAĻA

    Ilgtspējas un drošuma prasības

    6. pants

    Vielu ierobežošana

    1.  
    Papildus Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā un Direktīvas 2000/53/EK 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem, baterijas nedrīkst saturēt tādas vielas, attiecībā uz kurām šīs regulas I pielikumā ir noteikts ierobežojums, ja vien netiek ievēroti minētā ierobežojuma nosacījumi.
    2.  
    Ja kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp pārprofilēšanas laikā vai bateriju atkritumu apstrādes laikā, rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pienācīgi kontrolēts un ir jānovērš Savienības mērogā, Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģēto aktu nolūkā grozīt I pielikumā noteiktos ierobežojumus, ievērojot 86., 87. un 88. pantā paredzēto procedūru.
    3.  
    Saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemtos ierobežojumus nepiemēro vielas izmantošanai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 23. punktā definētajā zinātniskajā izpētē un tehnoloģiju izstrādē, kas veikta attiecībā uz baterijām.
    4.  
    Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu pieņemto ierobežojumu nepiemēro uz ražojumiem un procesiem orientētai pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 22. punktā, minēto atbrīvojumu, kā arī maksimālo vielas daudzumu, uz ko attiecas atbrīvojums, norāda šīs regulas I pielikumā.
    5.  
    Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija, kurai palīdz ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 izveidotā Eiropas Ķimikāliju aģentūra (“Aģentūra”), sagatavo ziņojumu par baterijās esošām vai to izgatavošanā izmantotām vielām, kas rada bažas, proti, vielām, kam ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi vai kas kavē reciklēšanu, lai iegūtu drošus un augstas kvalitātes otrreizējos izejmateriālus. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, detalizēti izklāstot savus konstatējumus, un apsver atbilstīgus turpmākos pasākumus, tostarp šā panta 2. punktā minēto deleģēto aktu pieņemšanu.

    7. pants

    Elektrotransportlīdzekļu bateriju, atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju un LMT bateriju oglekļa pēda

    1.  

    Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām saskaņā ar ceturtajā daļā minēto īstenošanas aktu sagatavo oglekļa pēdas deklarāciju par katru baterijas modeli katrā ražotnē, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a) 

    administratīvā informācija par izgatavotāju;

    b) 

    informācija par baterijas modeli;

    c) 

    informācija par bateriju ražotnes ģeogrāfisko atrašanās vietu;

    d) 

    baterijas oglekļa pēda, ko aprēķina kā oglekļa dioksīda ekvivalenta kilogramos uz vienu kWh no kopējās enerģijas, ko baterija nodrošina visā tās paredzamajā ekspluatācijas mūžā;

    e) 

    baterijas oglekļa pēda, kas diferencēta atbilstīgi aprites cikla stadijai, kā aprakstīts II pielikuma 4. punktā;

    f) 

    baterijas ES atbilstības deklarācijas identifikācijas numurs;

    g) 

    saite uz tīmekļa vietni, kur var piekļūt tā pētījuma publiskai versijai, ar kuru pamato oglekļa pēdas vērtības, kas minētas d) un e) apakšpunktā.

    Oglekļa pēdas deklarāciju piemēro:

    a) 

    attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2025. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 12 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    b) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, – no 2026. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    c) 

    attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    d) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2030. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

    Līdz brīdim, kad oglekļa pēdas deklarācija kļūst pieejama, izmantojot 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, oglekļa pēdas deklarāciju pievieno baterijai.

    Komisija līdz 2024. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2027. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2029. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

    a) 

    deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot metodiku pirmās daļas d) apakšpunktā minētās baterijas oglekļa pēdas aprēķināšanai un verifikācijai saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem aprēķina pamatelementiem;

    b) 

    īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2.  
    Elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām ir skaidri saredzams, skaidri salasāms un neizdzēšams marķējums, kas norāda 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto baterijas oglekļa pēdu un deklarē, kādai oglekļa pēdas snieguma klasei atbilst katras ražotnes attiecīgais baterijas modelis.

    Attiecībā uz pirmajā daļā minētajām baterijām tehniskā dokumentācija, kas norādīta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā oglekļa pēda un ar to saistītā klasificēšana oglekļa pēdas snieguma klasē ir aprēķināta saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajos aktos, kurus Komisija pieņēmusi, ievērojot 1. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu un šā punkta ceturtās daļas a) apakšpunktu.

    Šā punkta pirmās daļas prasības par oglekļa pēdas snieguma klasi piemēro no datuma, kas ir:

    a) 

    attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    b) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs – no 2027. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    c) 

    attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2030. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) punktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    d) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2032. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad stājies spēkā vai nu deleģētais akts, vai īstenošanas akts, kas attiecīgi minēti ceturtās daļas a) un b) apakšpunktā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

    Komisija līdz 2025. gada 18. februārim attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2026. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, līdz 2028. gada 18. augustam attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2030. gada 18. augustam attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem:

    a) 

    deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā nosacījumus, kas izklāstīti II pielikuma 8. punktā;

    b) 

    īstenošanas aktu, ar ko nosaka šā punkta pirmajā daļā minētā marķējuma formātu un minētajā daļā minētās oglekļa pēdas snieguma klases deklarācijas formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Komisija saskaņā ar II pielikuma 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem reizi trijos gados pārskata snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus un attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu snieguma klašu skaitu un tās šķirošos sliekšņus nolūkā nodrošināt, ka snieguma klases ir reprezentatīvas tirgus realitātei un tirgus paredzamajai attīstībai.

    3.  
    Attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un LMT baterijām tehniskā dokumentācija, kas minēta VIII pielikumā, pierāda, ka deklarētā aprites cikla oglekļa pēdas vērtība katras ražotnes attiecīgajam baterijas modelim nesasniedz maksimālo slieksni, kas noteikts ar deleģēto aktu, kas pieņemts, ievērojot šā punkta trešo daļu.

    Prasību par aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni, kura minēta šā punkta pirmajā daļā, piemēro no datuma, kas ir:

    a) 

    attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām – no 2028. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    b) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs – no 2029. gada 18. februāra vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    c) 

    attiecībā uz LMT rūpnieciskām baterijām – no 2031. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, vai īstenošanas akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk;

    d) 

    attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar ārējo uzkrājēju – no 2033. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc dienas, kad ir stājies spēkā trešajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

    Komisija līdz no 2026. gada 18. augustam attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu baterijām, līdz 2028. gada 18. februārim attiecībā uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām, izņemot tās, kurām ir ārējais uzkrājējs, līdz 2030. gada 18. februārim attiecībā uz LMT baterijām un līdz 2032. gada 18. februārim attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar ārēju uzkrājēju pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot šā punkta pirmajā daļā minēto aprites cikla oglekļa pēdas maksimālo slieksni. Sagatavojot minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā attiecīgos nosacījumus, kas izklāstīti II pielikuma 9. punktā.

    Aprites cikla oglekļa pēdas maksimālā sliekšņa ieviešana nepieciešamības gadījumā ierosina 2. punktā minēto oglekļa pēdas snieguma klašu pārklasificēšanu.

    4.  
    Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, vai ir iespējams šā panta prasības attiecināt arī uz pārnēsājamām baterijām un vai 3. punktā noteikto prasību ir iespējams attiecināt uz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti 2 kWh vai zemāku. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt leģislatīvu aktu priekšlikumus.
    5.  
    Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterija jau ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

    8. pants

    Reciklētais saturs rūpnieciskajās baterijās, elektrotransportlīdzekļu baterijās, LMT baterijās un SLI baterijās

    1.  
    No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc trešajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli, pievieno dokumentāciju, kurā par katru baterijas modeli gadā un par katru ražotni ir sniegta informācija par kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem.

    Pirmo daļu no 2033. gada 18. augusta piemēro attiecībā uz LMT baterijām, kuru aktīvais materiāls satur kobaltu, svinu, litiju vai niķeli.

    Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku, kā aprēķināt un verificēt šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto bateriju kobalta, litija vai niķeļa procentuālo īpatsvaru, kas ir aktīvā materiāla sastāvā un ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un par svina procentuālo īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem, un dokumentācijas formātu.

    2.  

    No 2031. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

    a) 

    kobalts – 16 %;

    b) 

    svins – 85 %;

    c) 

    litijs – 6 %;

    d) 

    niķelis – 6 %.

    3.  

    No 2036. gada 18. augusta attiecībā uz rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, elektrotransportlīdzekļu baterijām, LMT baterijām un SLI baterijām, kuru aktīvo materiālu sastāvā ir kobalts, svins, litijs vai niķelis, VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā par katru baterijas modeli gadā un katrā ražotnē pierāda, ka minēto bateriju aktīvais materiāls satur attiecīgi šādu kobalta, litija vai niķeļa minimālo īpatsvaru, kas ir atgūts no bateriju izgatavošanas atkritumiem vai pēcpatēriņa atkritumiem, un šādu minimālo svina īpatsvaru, kas ir baterijas sastāvā un ir atgūts no atkritumiem:

    a) 

    kobalts – 26 %;

    b) 

    svins – 85 %;

    c) 

    litijs – 12 %;

    d) 

    niķelis – 15 %.

    4.  
    Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijām, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja baterijas jau ir laistas tirgū vai nodotas ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.
    5.  
    Pēc dienas, kad ir stājies spēkā deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un ne vēlāk kā 2028. gada 31. decembrī Komisija novērtē, vai, ņemot vērā no atkritumiem atgūta kobalta, svina, litija vai niķeļa esošo pieejamību un prognozēto pieejamību 2030. un 2035. gadā vai to trūkumu un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, ir lietderīgi pārskatīt 2.un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

    Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar pirmo daļu vai saistībā ar citām nozīmīgām izmaiņām bateriju tehnoloģijās, kas ietekmē atgūto materiālu tipu, Komisija līdz 2029. gada 18. augustam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko groza 2. un 3. punktā norādītos mērķrādītājus.

    6.  
    Ja tas ir pamatoti un lietderīgi, ņemot vērā tirgus norises attiecībā uz bateriju ķīmiskajiem sastāviem, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šo regulu, iekļaujot citus materiālus, kas nav kobalts, svins, litijs un niķelis, ar konkrētu minimālo reciklēto materiālu īpatsvaru uz katru 2. un 3. punktā minēto konkrēto materiālu.

    9. pants

    Vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

    1.  
    No 2028. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 24 mēneši pēc 2. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, vispārlietojamas pārnēsājamas baterijas, izņemot podziņelementus, atbilst III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot 2. punktu.
    2.  
    Līdz 2027. gada 18. augustam Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot III pielikumā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru obligātās minimālās vērtības vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, izņemot podziņelementus.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu minētās minimālās vērtības, kas minētas pirmajā daļā, vai pievienotu III pielikumā noteiktajiem parametriem elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus.

    Sagatavojot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija apsver vajadzību samazināt vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, tostarp palielinot to resursefektivitāti, un ņem vērā attiecīgos starptautiskos standartus un marķēšanas shēmas.

    Komisija arī nodrošina, ka pirmajā daļā minēto deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz minēto bateriju drošumu un funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai transportlīdzekļu drošumu un funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un tiešo lietotāju izmaksām un uz nozares konkurētspēju.

    3.  
    Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija izvērtē, cik iespējami ir pasākumi, ar kuriem pakāpeniski aizliegtu atkārtoti neuzlādējamas vispārlietojamas baterijas, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz vidi, pamatojoties uz aprites cikla izvērtēšanas metodiku un dzīvotspējīgiem alternatīviem risinājumiem tiešajiem lietotājiem. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver, vai veikt piemērotus pasākumus, tostarp pieņemt tiesību aktu priekšlikumus, lai vai nu pakāpeniski izbeigtu to izmantošanu, vai noteiktu ekodizaina prasības.

    10. pants

    Atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju, LMT bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju snieguma un ilgizturības prasības

    1.  
    No 2024. gada 18. augusta atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, LMT baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām pievieno dokumentu, kurā norādītas IV pielikuma A daļā noteiktās elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtības.

    Attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minētajām baterijām VIII pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietver skaidrojumu par tehniskajām specifikācijām, standartiem un nosacījumiem, kas izmantoti elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru vērtību mērīšanā, aprēķināšanā vai aplēšanā. Minētais skaidrojums ietver vismaz IV pielikuma B daļā noteiktos elementus.

    2.  
    No vai nu 2027. gada 18. augusta, vai datuma, kas ir 18 mēneši pēc 5. punkta pirmajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamās rūpnieciskās baterijas ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, atbilst IV pielikuma A daļā noteiktajām elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta pirmo daļu.
    3.  
    No vai nu 2028. gada 18. augusta, vai dienas, kas ir 18 mēnešus pēc 5. punkta otrajā daļā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, LMT baterijas atbilst IV pielikuma A daļā izklāstīto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālajām vērtībām, kas noteiktas deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 5. punkta otro daļu.
    4.  
    Šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktās prasības nepiemēro baterijai, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā, pierāda, ka baterija pirms šādu operāciju veikšanas ir laista tirgū vai ekspluatācijā pirms datumiem, kuros minētie pienākumi kļūst piemērojami saskaņā ar minētajiem punktiem.
    5.  
    Līdz 2026. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz atkārtoti uzlādējamām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs.

    Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, ar ko šo regulu papildina, nosakot IV pielikuma A daļā noteikto elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametru minimālās vērtības, kuras jāsasniedz LMT baterijām.

    Izstrādājot pirmajā un otrajā daļā minētos deleģētos aktus, Komisija apsver vajadzību samazināt atkārtoti uzlādējamu rūpniecisko bateriju ar kapacitāti virs 2 kWh, izņemot tās, kurām ir tikai ārējais uzkrājējs, un LMT bateriju ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā un nodrošina, ka deleģēto aktu noteikumiem nav būtiskas negatīvas ietekmes uz minēto bateriju funkcionalitāti vai to ierīču, vieglo pārvietošanās līdzekļu vai citu transportlīdzekļu funkcionalitāti, kurās šīs baterijas ir iestrādātas, uz to pieejamību cenas ziņā un uz nozares konkurētspēju.

    6.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu IV pielikumā noteiktos elektroķīmiskā snieguma un ilgizturības parametrus, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jo īpaši saistībā ar tehniskajām specifikācijām, ko sniedz neformālā UNECE darba grupa, kas nodarbojas ar elektrotransportlīdzekļu un vides jautājumiem.

    11. pants

    Pārnēsājamu bateriju un LMT bateriju izņemamība un nomaināmība

    1.  
    Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas ir tiešajam lietotājam viegli izņemamas un nomaināmas jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā. Minētais pienākums attiecas tikai uz baterijām kopumā, nevis uz atsevišķiem elementiem vai citām daļām, kas iekļautas šādās baterijās.

    Pārnēsājamu bateriju uzskata par tiešajam lietotājam viegli izņemamu, ja to var izņemt no produkta, izmantojot komerciāli pieejamus instrumentus un neizmantojot specializētus instrumentus, ja vien tos nenodrošina bez maksas kopā ar produktu, pašizstrādātus instrumentus, siltumenerģiju vai šķīdinātājus, lai produktu demontētu.

    Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām, nodrošina, ka minētajiem produktiem ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija par bateriju izmantošanu, izņemšanu un nomainīšanu. Minētās instrukcijas un minēto drošuma informāciju dara pastāvīgi pieejamu tiešsaistē publiski pieejamā tīmekļa vietnē tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā.

    Šis punkts neskar jebkādus īpašus noteikumus, kas nodrošina augstāku vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni attiecībā uz pārnēsājamu bateriju izņemamību un nomaināmību tiešajiem lietotājiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kā definēts Direktīvas 2012/19/ES 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

    2.  

    Atkāpjoties no 1. punkta, šādi produkti, kuros iestrādātas pārnēsājamas baterijas, var būt konstruēti tā, lai bateriju varētu izņemt un nomainīt tikai neatkarīgi profesionāļi:

    a) 

    ierīces, kuras ir īpaši konstruētas tā, lai galvenokārt darbotos tādā vidē, kas regulāri tiek pakļauta ūdens šļakatām, ūdens plūsmām vai iegremdēšanai ūdenī, un kuras ir paredzēts mazgāt vai skalot;

    b) 

    profesionālas medicīniskās attēldiagnostikas un radioterapijas ierīces, kā definēts Regulas (ES) 2017/745 2. panta 1. punktā, un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces, kā definēts Regulas (ES) 2017/746 2. panta 2. punktā.

    Šā punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe ir piemērojama tikai tad, ja šāda atkāpe ir nepieciešama, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu.

    3.  
    Šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus nepiemēro, ja ir vajadzīga enerģijas padeves nepārtrauktība un ir nepieciešams pastāvīgs savienojums starp produktu un attiecīgo pārnēsājamo bateriju, lai nodrošinātu lietotāja drošību un ierīces drošumu vai – attiecībā uz produktiem, kuru galvenā funkcija ir vākt un sniegt datus – datu integritātes apsvērumu dēļ.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktu, iekļaujot papildu produktus, kas jāatbrīvo no šā panta 1. punktā noteiktajām izņemamības un nomaināmības prasībām. Šādus deleģētos aktus pieņem, tikai ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību, un ar nosacījumu, ka pastāv zinātniski pamatotas bažas par tiešo lietotāju drošību, izņemot vai nomainot pārnēsājamo bateriju, vai gadījumos, kad pastāv risks, ka tiešie lietotāji, izņemot vai nomainot bateriju, pārkāptu produkta drošuma prasības, kas paredzētas piemērojamos Savienības tiesību aktos.
    5.  
    Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas, kā arī atsevišķi bateriju elementi, kas iekļauti bateriju paketē, ir neatkarīgam profesionālim viegli izņemami un nomaināmi jebkurā brīdī produkta darbmūža laikā.
    6.  
    Šā panta 1. un 5. punkta nolūkā pārnēsājamu vai LMT bateriju uzskata par viegli nomaināmu tad, ja pēc izņemšanas no ierīces vai vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem to var aizstāt ar citu saderīgu bateriju, neietekmējot minētās ierīces vai vieglo pārvietošanās līdzekļu funkcionēšanu vai sniegumu, vai drošumu.
    7.  
    Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas laiž tirgū produktus ar iestrādātām pārnēsājamām baterijām vai LMT baterijām, nodrošina, ka minētās baterijas neatkarīgiem profesionāļiem un tiešajiem lietotājiem ir pieejamas par saprātīgu un nediskriminējošu cenu kā to ierīču rezerves daļas, ko šādas baterijas darbina, vismaz piecus gadus pēc attiecīgā ierīces modeļa pēdējās vienības laišanas tirgū.
    8.  
    Programmatūru neizmanto tam, lai liktu šķēršļus iespējām nomainīt pārnēsājamu bateriju vai LMT bateriju vai to galvenos komponentus ar citu saderīgu bateriju vai galvenajiem komponentiem.
    9.  
    Komisija publicē norādījumus, kas atvieglo šā panta saskaņotu piemērošanu.

    12. pants

    Stacionāru enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu drošums

    1.  
    Stacionāras enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas, kas laistas tirgū vai ekspluatācijā, ir drošas to normālas darbības un izmantošanas laikā.
    2.  

    Līdz 2024. gada 18. augustam VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija:

    a) 

    pierāda, ka stacionārās enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas atbilst 1. punkta prasībām, un ietver pierādījumus, ka tās ir sekmīgi pārbaudītas attiecībā uz V pielikumā iekļautajiem drošuma parametriem, izmantojot mūsdienīgu testēšanas metodiku. Drošuma parametrus piemēro vienīgi tiktāl, ciktāl attiecīgajai stacionārajai enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmai pastāv attiecīgs apdraudējums, ja to izmanto saskaņā ar izgatavotāja paredzētajiem nosacījumiem;

    b) 

    ietver novērtējumu par stacionārās enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas iespējamiem drošības apdraudējumiem, kas nav aplūkoti V pielikumā;

    c) 

    ietver pierādījumus, ka b) punktā minētie apdraudējumi ir sekmīgi mazināti un testēti; šādai testēšanai izmanto mūsdienīgas testēšanas metodikas;

    d) 

    ietver ietekmes mazināšanas norādījumus, ja varētu rasties identificētie apdraudējumi, piemēram, ugunsgrēks vai eksplozija.

    Tehnisko dokumentāciju pārskata, ja baterija tiek sagatavota atkalizmantošanai, sagatavota pārprofilēšanai, tiek pārražota vai pārprofilēta.

    3.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, grozītu V pielikumā noteiktos drošuma parametrus.

    III NODAĻA

    Marķēšanas, apzīmēšanas un informācijas prasības

    13. pants

    Bateriju marķēšana un apzīmēšana

    1.  
    No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur VI pielikuma A daļā noteikto vispārīgo informāciju par baterijām.
    2.  
    No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, atkārtoti uzlādējamas pārnēsājamas baterijas, LMT baterijas un SLI baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to kapacitāti.
    3.  
    No 2026. gada 18. augusta vai no datuma, kas ir 18 mēneši pēc 10. punktā minētā īstenošanas akta stāšanās spēkā dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas apzīmē ar marķējumu, kas satur informāciju par to minimālo vidējo darbilgumu, kad tās izmanto specifiskos lietojumos, un ar marķējumu, uz kura norādīts “nav atkārtoti uzlādējama”.
    4.  
    No 2025. gada 18. augusta, visas baterijas apzīmē ar bateriju dalītas savākšanas simbolu (“dalītās savākšanas simbols”), kā norādīts VI pielikuma B daļā.

    Dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 3 % no baterijas lielākās skaldnes virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

    Cilindriskiem baterijas elementiem dalītās savākšanas simbols aizņem vismaz 1,5 % no baterijas virsmas laukuma, nepārsniedzot 5 × 5 cm.

    Ja baterijas izmēri ir tādi, ka dalītās savākšanas simbols būtu mazāks par 0,47 x 0,47 cm, baterija nav jāapzīmē ar minēto simbolu. Tā vietā uz iepakojuma uzdrukā dalītas savākšanas simbolu, kura izmēri ir vismaz 1 × 1 cm.

    5.  
    Visas baterijas, kas satur vairāk nekā 0,002 % kadmija vai vairāk nekā 0,004 % svina, apzīmē ar attiecīgā metāla ķīmisko simbolu: Cd vai Pb.

    Attiecīgo ķīmisko simbolu, kas norāda smago metālu saturu, uzdrukā zem dalītās savākšanas simbola, un tas aizņem vismaz vienu ceturto daļu no pēdējā minētā simbola laukuma.

    6.  

    No 2027. gada 18. februāra visas baterijas apzīmē ar QR kodu, kā izklāstīts VI pielikuma C daļā. Ar QR kodu tiek nodrošināta piekļuve:

    a) 

    attiecībā uz LMT baterijām, rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un elektrotransportlīdzekļu baterijām – baterijas pasei saskaņā ar 77. pantu;

    b) 

    attiecībā uz citām baterijām – saitei uz piemērojamo informāciju, kas minēta šā panta 1.–5. punktā, atbilstības deklarācijai, kas minēta 18. pantā, ziņojumam, kas minēts 52. panta 3. punktā, un informācijai par 74. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā minēto bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu;

    c) 

    attiecībā uz SLI baterijām – kāds daudzums no baterijas aktīvajā materiālā esošā kobalta, svina, litija vai niķeļa, kas aprēķināts saskaņā ar 8. pantu, ir atgūts no atkritumiem.

    Šī informācija ir pilnīga, atjaunināta un precīza.

    7.  
    Šā panta 1. līdz 6. punktā minēto marķējumu un QR kodu uz baterijas uzdrukā vai iegravē redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību vai izmēra dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, marķējumus un QR kodu uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.
    8.  
    Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt šo regulu, lai noteiktu alternatīvus viedā marķējuma veidus izmantošanai QR koda vietā vai papildus QR kodam, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.
    9.  
    Baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, apzīmē ar jauniem marķējumiem vai tās apzīmē ar apzīmējumiem saskaņā ar šo pantu, kuri satur tādu informāciju par to statusa maiņu saskaņā ar XIII pielikuma 4. punktu, kura ir pieejama, izmantojot QR kodu.
    10.  
    Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, ar ko šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām marķējuma prasībām nosaka saskaņotas specifikācijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

    14. pants

    Informācija par bateriju veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu

    1.  
    No 2024. gada 18. augusta atjauninātus datus par parametriem, pēc kuriem nosaka baterijas veselības stāvokli un paredzamo darbmūžu, kā izklāstīts VII pielikumā, iekļauj stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, LMT bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārvaldības sistēmā.
    2.  

    Lasīšanas režīma piekļuvi 1. punktā noteiktajā bateriju pārvaldes sistēmā esošajiem VII pielikumā minēto parametru datiem, ievērojot bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības, bez diskriminācijas nodrošina fiziskai vai juridiskai personai, kura bateriju likumīgi iegādājusies, tostarp neatkarīgiem operatoriem vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, vai jebkurai trešai personai, kas rīkojas to vārdā, jebkurā brīdī nolūkā:

    a) 

    darīt bateriju pieejamu neatkarīgiem agregatoriem vai tirgus dalībniekiem kā daļu no enerģijas uzkrāšanas sistēmas;

    b) 

    izvērtēt baterijas atlikušo vērtību vai atlikušo darbmūžu un turpmāku izmantošanas spēju, pamatojoties uz baterijas veselības stāvokļa aplēsēm;

    c) 

    veicināt baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu.

    3.  
    Baterijas pārvaldības sistēma ietver programmatūras atiestatīšanas funkciju, ja ekonomikas operatoriem, kuri veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu, ir jāaugšupielādē cita baterijas pārvaldības sistēmas programmatūra. Ja tiek izmantota programmatūras atiestatīšanas funkcija, sākotnējo baterijas izgatavotāju neuzskata par atbildīgu par baterijas drošuma vai funkcionalitātes pārkāpumu, ko varētu attiecināt uz baterijas pārvaldības sistēmas programmatūru, kas augšupielādēta pēc baterijas laišanas tirgū.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu VII pielikumā noteiktos parametrus bateriju veselības stāvokļa un paredzamā darbmūža noteikšanai, ņemot vērā tirgus norises un tehnikas un zinātnes attīstību un lai nodrošinātu sinerģijas ar parametriem, kas noteikti ANO vispārējos tehniskajos noteikumos Nr. 22 par transportlīdzekļos iebūvētu bateriju ilgizturību elektrificētajiem transportlīdzekļiem, pienācīgi ņemot vērā bateriju izgatavotāja intelektuālā īpašuma tiesības.
    5.  
    Šā panta noteikumus piemēro papildus tiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu.

    IV NODAĻA

    Bateriju atbilstība

    15. pants

    Pieņēmums par bateriju atbilstību

    1.  
    Lai nodrošinātu un verificētu bateriju atbilstību 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām, veic testus, mērījumus un aprēķinus, izmantojot uzticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kurās ņemtas vērā vispāratzītās mūsdienīgās metodes un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu, tostarp standartos izklāstītās metodes, uz kurām šajā nolūkā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauksmes.
    2.  
    Saskaņoto standartu mērķis ir pēc iespējas vairāk simulēt reālos lietošanas apstākļus, vienlaikus saglabājot standarta testus.
    3.  
    Pieņem, ka baterijas, kas atbilst saskaņotiem standartiem vai to daļām, uz ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādi saskaņotie standarti vai to daļas aptver minētās prasības, un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.

    16. pants

    Kopīgās specifikācijas

    1.  

    Izņēmuma gadījumos Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgas specifikācijas 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā izklāstītajām prasībām vai 15. panta 1. punktā minētajiem testiem, ja:

    a) 

    uz minētajām prasībām vai testiem neattiecas tādi saskaņotie standarti vai to daļas, uz ko Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas atsauces;

    b) 

    Komisija ir pieprasījusi vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotu standartu attiecībā uz minētajām prasībām vai testiem; un

    c) 

    ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

    i) 

    Komisijas pieprasījumu nav akceptējusi neviena no Eiropas standartizācijas organizācijām,

    ii) 

    Komisija konstatē nepamatotu kavēšanos prasīto saskaņoto standartu pieņemšanā, vai

    iii) 

    Eiropas standartizācijas organizācija ir izstrādājusi standartu, kas pilnībā neatbilst Komisijas pieprasījumam.

    Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 90. panta 3. punktā.

    Sagatavojot īstenošanas akta projektu, ar ko nosaka kopīgās specifikācijas, Komisija ņem vērā attiecīgo struktūru vai ekspertu grupas viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

    2.  
    Pieņem, ka baterijas, kas atbilst kopīgajām specifikācijām vai to daļām, atbilst 9., 10., 12., 13., 14. un 78. pantā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šādas kopīgās specifikācijas vai to daļas aptver minētās prasības un – attiecīgā gadījumā – tādā mērā, kādā tiek sasniegtas attiecībā uz minētajām prasībām noteiktās minimālās vērtības, ievērojot 9. un 10. pantu.
    3.  
    Ja Eiropas standartizācijas organizācija ir pieņēmusi saskaņoto standartu un ierosinājusi Komisijai publicēt atsauci uz to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija novērtē saskaņoto standartu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Kad atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ 1. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām prasībām vai testiem, kuri minēti 1. punktā.

    17. pants

    Atbilstības novērtēšanas procedūras

    1.  

    Bateriju atbilstību 6., 9., 10., 12., 13. un 14. panta prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

    a) 

    baterijām, ko izgatavo sērijveidā:

    i) 

    “A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā; vai

    ii) 

    “D1 modulis – Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”, kas izklāstīts VIII pielikuma B daļā;

    b) 

    baterijām, ko neizgatavo sērijveidā:

    i) 

    “A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā, vai

    ii) 

    “G modulis – Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu”, kas izklāstīts VIII pielikuma C daļā.

    2.  

    Bateriju atbilstību 7. un 8. pantā noteiktajām prasībām novērtē saskaņā ar vienu no šādām procedūrām:

    a) 

    “D1 modulis – Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana”, kas izklāstīts VIII pielikuma B daļā, baterijām, ko izgatavo sērijveidā; vai

    b) 

    “G modulis – Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu”, kas izklāstīts VIII pielikuma C daļā, baterijām, ko neizgatavo sērijveidā.

    3.  
    To bateriju papildu atbilstības novērtēšanu, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, veic saskaņā ar procedūru “A modulis – Iekšējā ražošanas kontrole”, kas izklāstīts VIII pielikuma A daļā, ņemot vērā 6., 9., 10., 12., 13. un 14. pantā noteiktās prasības.
    4.  
    Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar bateriju atbilstības novērtēšanas procedūrām veic tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā ir iedibināta paziņotā struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas procedūras, vai minētajai iestādei pieņemamā valodā vai valodās.

    18. pants

    ES atbilstības deklarācija

    1.  
    ES atbilstības deklarācija apliecina, ka ir pierādīta atbilstība 6. līdz 10. un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām.
    2.  
    ES atbilstības deklarācijai ir IX pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir VIII pielikumā izklāstītajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to regulāri atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā bateriju laiž vai dara pieejamu tirgū vai nodod ekspluatācijā. To sagatavo elektroniskā formātā, un pēc pieprasījuma to sniedz papīra formātā.
    3.  
    Ja uz bateriju attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus un atsauces uz to publikācijām.
    4.  
    Izgatavotājs, sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, uzņemas atbildību par baterijas atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā regulā.
    5.  
    Neskarot 3. punktu, lai samazinātu administratīvo slogu ekonomikas operatoriem, vienotu ES atbilstības deklarāciju var veidot viena vai vairākas atsevišķas ES atbilstības deklarācijas, kas jau sagatavotas saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu vai aktiem.

    19. pants

    CE zīmes vispārējie principi

    Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

    20. pants

    CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

    1.  
    CE zīmi baterijai uzliek redzami, salasāmi un neizdzēšami. Ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nav pamatoti, CE zīmi uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.
    2.  
    CE zīmi uzliek pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā.
    3.  
    Pēc CE zīmes norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kad tas prasīts saskaņā ar VIII pielikumu. Minēto identifikācijas numuru uzliek vai nu pati paziņotā struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek izgatavotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.
    4.  
    Pēc CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura attiecīgā gadījumā var norādīt jebkādu piktogrammu vai citu zīmi, kas brīdina par īpašu risku, izmantošanu vai jebkādu apdraudējumu saistībā ar baterijas izmantošanu, glabāšanu, apstrādi vai transportēšanu.
    5.  
    Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

    V NODAĻA

    Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

    21. pants

    Paziņošana

    Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kuras ir pilnvarotas veikt atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

    22. pants

    Paziņojošās iestādes

    1.  
    Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 27. pantam.
    2.  
    Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulā (EK) Nr. 765/2008 un saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.
    3.  
    Ja paziņojošā iestāde šā panta 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona, mutatis mutandis atbilst 23. pantā noteiktajām prasībām un ir spējīga uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.
    4.  
    Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

    23. pants

    Prasības paziņojošām iestādēm

    1.  
    Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekāda interešu konflikta ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.
    2.  
    Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu.
    3.  
    Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras novērtējušas atbilstības novērtēšanas struktūras, kas iesniedz paziņošanas pieteikumu saskaņā ar 28. pantu.
    4.  
    Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus uz komerciāliem vai konkurences pamatiem.
    5.  
    Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti. Tomēr tā apmainās ar informāciju par paziņotajām iestādēm gan ar Komisiju, gan ar citu dalībvalstu paziņojošajām iestādēm un citām attiecīgām valsts iestādēm.
    6.  
    Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku un pietiekams finansējums, kas vajadzīgs savu pienākumu pienācīgai izpildei.

    24. pants

    Pienākums informēt par paziņojošām iestādēm

    Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par jebkādām izmaiņām šajās procedūrās.

    Komisija minēto informāciju dara publiski pieejamu.

    25. pants

    Prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām

    1.  
    Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.
    2.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.
    3.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kura ir neatkarīga no darījumdarbības un attiecībā uz baterijām, ko tā novērtē, jo īpaši no bateriju izgatavotājiem, bateriju izgatavotāju tirdzniecības partneriem vai bateriju izgatavotāja ražotnēs investējošiem akcionāriem, no citām paziņotajām struktūrām un paziņoto struktūru uzņēmumu asociācijām, mātesuzņēmumiem vai meitasuzņēmumiem.
    4.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav novērtējamās baterijas konstruktori, izgatavotāji, piegādātāji, importētāji, izplatītāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji, ne arī minēto personu pārstāvji. Minētais aizliegums neliedz izmantot novērtētās baterijas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas baterijas personīgām vajadzībām.

    Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto bateriju konstruēšanu, izgatavošanu, tirdzniecību, importēšanu, izplatīšanu, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas varētu būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai to godprātībai attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, par kuriem tie ir paziņoti. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

    Atbilstības novērtēšanas struktūra nodrošina, ka tās mātesuzņēmuma vai māsasuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

    5.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra un tās darbinieki atbilstības novērtēšanas darbības veic ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā un darbojas bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai to atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.
    6.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra spēj veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kas tai uzticēti VIII pielikumā, periodiskās revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

    Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un attiecībā uz katru VIII pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas procedūru, periodiskajām revīzijām saskaņā ar 48. panta 2. punktu un trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, un attiecībā uz katru bateriju kategoriju, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, ir:

    a) 

    nepieciešamie darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai;

    b) 

    nepieciešamie atbilstības novērtēšanas procedūru apraksti, kas nodrošina minēto procedūru pārredzamību un iespēju tās atkārtot;

    c) 

    pienācīga kārtība un procedūras, kā darbības, kuras struktūra veic kā paziņotā struktūra, nodalīt no citiem uzdevumiem;

    d) 

    nepieciešamās procedūras atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās baterijas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

    Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir vajadzīgie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskus un administratīvus uzdevumus, kas saistīti ar tās atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, testēšanas aprīkojumam vai telpām. Tas ietver iekšējo procedūru, vispārējās politikas, rīcības kodeksu vai citu iekšējo noteikumu izveidi un pārraudzību, konkrētu uzdevumu uzdošanu darbiniekiem un atbilstības novērtējuma lēmumu pieņemšanu, tos nedeleģējot apakšuzņēmējam vai meitasuzņēmumam.

    7.  

    Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

    a) 

    pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

    b) 

    pietiekamas zināšanas par to veikto novērtējumu prasībām un atbilstošas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

    c) 

    atbilstošas zināšanas un izpratne par 6. līdz 10. pantā, 12., 13. un 14. pantā un 48. līdz 52. pantā noteiktajām prasībām un pienākumiem, par 15. pantā minētajiem piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par 16. pantā minētajām kopīgajām specifikācijām, un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem;

    d) 

    prasme sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka ir veikta atbilstības novērtēšana.

    8.  
    Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūras, tās augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

    Augstākā līmeņa vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku atalgojums nav atkarīgs no atbilstības novērtējumu skaita vai minēto novērtējumu rezultātiem.

    9.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem paziņojošajā dalībvalstī vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.
    10.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar VIII pielikumu, periodiskas revīzijas saskaņā ar 48. panta 2. punktu vai trešās personas verifikāciju saskaņā ar 51. pantu, izņemot attiecībā uz paziņojošo iestādi un tās dalībvalsts valsts iestādēm, kurā tā darbojas. Īpašumtiesības tiek aizsargātas.
    11.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 37. pantu izveidotā paziņoto struktūru nozariskā koordinācijas grupa, vai nodrošina, ka tās darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par šādām darbībām, un kā vispārīgas pamatnostādnes piemēro minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

    26. pants

    Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

    Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētas atsauces, pieņem, ka tā atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz minētajām prasībām.

    27. pants

    Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

    1.  
    Ja paziņotā struktūra konkrētus uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanu uztic apakšuzņēmējam vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.
    2.  
    Paziņotā struktūra uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie iedibināti.
    3.  
    Paziņotā struktūra var uzticēt darbības apakšuzņēmējam vai darbību veikšanai izmantot meitasuzņēmumu tikai tad, ja klients tam piekrīt.
    4.  
    Paziņotā struktūra paziņojošās iestādes vajadzībām glabā attiecīgos dokumentus saistībā ar apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un attiecībā uz veikto darbu saskaņā ar 48. panta 2. punktu un 51. pantu, un VIII pielikumu.

    28. pants

    Paziņošanas pieteikums

    1.  
    Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu tās dalībvalsts paziņojošajai iestādei, kurā tā iedibināta.
    2.  
    Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, VIII pielikumā izklāstītā atbilstības novērtēšanas moduļa vai moduļu aprakstu vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstīto procedūru aprakstu un to bateriju aprakstu, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra paziņo, ka tā ir kompetenta, kā arī attiecīgā gadījumā valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.
    3.  
    Ja attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra nevar uzrādīt šā panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, tā iesniedz paziņojošai iestādei visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 25. pantā noteiktajām prasībām, tostarp attiecīgu dokumentāciju, kas pierāda, ka atbilstības novērtēšanas struktūra ir neatkarīga 25. panta 3. punkta nozīmē.

    29. pants

    Paziņošanas procedūra

    1.  
    Paziņojošā iestāde paziņo tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 25. pantā noteiktajām prasībām.
    2.  
    Paziņojošā iestāde par katru 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas struktūru nosūta paziņojumu Komisijai un pārējo dalībvalstu paziņojošajām iestādēm, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas rīku.
    3.  
    Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem vai 48. panta 2. punktā un 51. pantā izklāstītajām procedūrām, attiecīgo bateriju kategorijām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.
    4.  
    Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 28. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiks regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbildīs 25. pantā noteiktajām prasībām.
    5.  
    Attiecīgā atbilstības novērtēšanas struktūra paziņotās struktūras darbības veic tikai tādā gadījumā, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav paudušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauts 28. panta 2. punktā minētais akreditācijas sertifikāts, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas brīža, ja paziņojumā ir iekļauti šā panta 4. punktā minētie dokumentārie pierādījumi. Šajā regulā par paziņoto struktūru uzskata tikai šādu atbilstības novērtēšanas struktūru.
    6.  
    Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām turpmākajām izmaiņām 2. punktā minētajā paziņojumā.

    30. pants

    Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

    1.  
    Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru. Tā piešķir vienu numuru, pat ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.
    2.  
    Komisija dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina saskaņā ar šo regulu paziņoto struktūru sarakstu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

    31. pants

    Izmaiņas paziņojumos

    1.  
    Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 25. pantā noteiktajām prasībām vai ka tā nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai izpildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
    2.  
    Ja paziņojums, ievērojot 1. punktu, ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darboties, paziņojošā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

    32. pants

    Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

    1.  
    Komisija izmeklē visus gadījumus, kuros tai ir šaubas vai ja tai ir paustas šaubas, – jo īpaši no ekonomikas operatoru un citu attiecīgo ieinteresēto personu puses, – par paziņotās struktūras kompetenci vai spēju turpināt pildīt tai piemērojamās prasības un pienākumus.
    2.  
    Paziņojošā iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.
    3.  
    Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta kā konfidenciāla informācija.
    4.  
    Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst sava paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā prasa paziņojošajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulēt paziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 74. panta 2. punktā.

    33. pants

    Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

    1.  
    Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 48. panta 2. punktā, 51. pantā vai VIII pielikumā izklāstītajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā noteikts saskaņā ar 29. pantu veiktās paziņošanas tvērumā.
    2.  
    Paziņotā struktūra atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties radīt nevajadzīgu slogu ekonomikas operatoriem un pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, uzņēmuma struktūru, novērtējamās baterijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgais ražošanas process ir masveida vai sērijveida. Paziņotā struktūra tomēr ievēro tik lielu stingrību un tik augstu aizsardzības līmeni, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās baterijas un ekonomikas operatoru atbilstību šai regulai.
    3.  
    Ja paziņotā struktūra konstatē, ka nav izpildītas piemērojamās prasības, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13., 14., 49. un 50. pantā, atbilstošajos saskaņotajos standartos, kas minēti 15. pantā, kopīgajās specifikācijās, kas minētas 16. pantā, vai citās tehniskajās specifikācijās, tā prasa izgatavotājam vai citam attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus, gaidot otro un galīgo atbilstības novērtējumu, izņemot gadījumus, kad trūkumus nav iespējams novērst. Ja trūkumus nevar novērst, paziņotā struktūra neizdod atbilstības sertifikātu vai apstiprinājuma lēmumu.
    4.  
    Ja atbilstības uzraudzības gaitā pēc apstiprinājuma lēmuma izdošanas paziņotā struktūra konstatē, ka atbilstības vairs nav, tā pieprasa, lai attiecīgi izgatavotājs vai 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic atbilstīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā apstiprinājuma lēmumu aptur vai anulē.
    5.  
    Ja 4. punktā minētie korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra apstiprinājuma lēmumu attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē.

    34. pants

    Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

    Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšanas procedūra.

    35. pants

    Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

    1.  

    Paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par:

    a) 

    atbilstības sertifikāta vai apstiprinājuma lēmuma atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

    b) 

    jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē tās paziņošanas tvērumu vai nosacījumus;

    c) 

    visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tā saņēmusi no tirgus uzraudzības iestādēm;

    d) 

    pēc pieprasījuma – atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas tās paziņošanas tvērumā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

    2.  

    Paziņotā struktūra citām paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām bateriju kategorijām, sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar:

    a) 

    negatīviem un – pēc pieprasījuma – pozitīviem atbilstības novērtējumiem; un

    b) 

    apstiprinājuma lēmuma ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu.

    36. pants

    Pieredzes un labas prakses apmaiņa

    Komisija gādā, lai starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku, tiktu organizēta pieredzes un labas prakses apmaiņa.

    37. pants

    Paziņoto struktūru koordinācija

    Komisija nodrošina to, lai starp paziņotajām struktūrām tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība un lai šāda koordinācija un sadarbība norisinātos paziņoto struktūru nozaru koordinācijas grupā.

    Paziņotās struktūras nozaru koordinācijas grupas darbā piedalās tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību.

    VI NODAĻA

    Ekonomikas operatoru pienākumi, kas nav VII un VIII nodaļā noteiktie pienākumi

    38. pants

    Izgatavotāju pienākumi

    1.  

    Laižot bateriju tirgū vai ekspluatācijā, tostarp izgatavotāja paša vajadzībām, izgatavotājs nodrošina, ka baterija:

    a) 

    ir konstruēta un izgatavota saskaņā ar 6. līdz 10. pantu un 12. un 14. pantu un tai ir pievienotas skaidras, saprotamas un salasāmas instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts laist tirgū vai nodot ekspluatācijā; un

    b) 

    ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu.

    2.  
    Pirms baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā izgatavotāji sagatavo VIII pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā tiek veikta.
    3.  
    Ja ar attiecīgo 17. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru ir pierādīts, ka baterija atbilst piemērojamām prasībām, izgatavotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar 18. pantu un uzliek CE zīmi saskaņā ar 19. un 20. pantu.
    4.  
    Izgatavotāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai ekspluatācijā valsts iestāžu vajadzībām glabā IX pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju.
    5.  
    Izgatavotāji nodrošina, ka ir ieviestas procedūras, ar kurām nodrošina, ka sērijveidā ražotas baterijas saglabā atbilstību šai regulai. To darot, izgatavotāji pienācīgi ņem vērā izmaiņas ražošanas procesā vai baterijas konstrukcijā vai raksturlielumos un izmaiņas 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuru pamata ir deklarēta baterijas atbilstība vai kuras piemēro tās atbilstības verificēšanā.
    6.  
    Izgatavotāji nodrošina, ka uz baterijām, kuras tie laiž tirgū, ir modeļa identifikācija un partijas vai sērijas numurs, vai produkta numurs vai cits identifikācijas elements. Ja baterijas izmērs vai veids to neļauj, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā.
    7.  
    Izgatavotāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un, ja tāda ir, tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformāciju norāda tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts laist tirgū vai ekspluatācijā, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.
    8.  
    Izgatavotāji nodrošina piekļuvi VII pielikumā noteikto parametru datiem 14. panta 1. punktā minētajā baterijas pārvaldības sistēmā saskaņā ar minētajā pantā noteiktajām prasībām.
    9.  
    Izgatavotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū vai ekspluatācijā, neatbilst vienai vai vairākām piemērojamām prasībām, kuras izklāstītas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izgatavotāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.
    10.  
    Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai valsts iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc minētās valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie laiduši tirgū vai ekspluatācijā.
    11.  
    Ekonomikas operatorus, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu vai pārražošanu un laiž tirgū vai ekspluatācijā bateriju, kam veikta kāda no minētajām operācijām, šajā regulā uzskata par izgatavotājiem.

    39. pants

    Baterijas elementu un baterijas moduļu piegādātāju pienākumi

    Baterijas elementu un baterijas moduļu piegādātāji, kad tie izgatavotājam piegādā baterijas elementus vai moduļus, sniedz informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama šīs regulas prasību izpildei. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz bez maksas.

    40. pants

    Pilnvaroto pārstāvju pienākumi

    1.  
    Izgatavotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvarotu pārstāvi.

    Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums ir spēkā tikai tad, ja pilnvarotais pārstāvis to ir rakstiski akceptējis.

    2.  
    Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 38. panta 1. punktā un 48. līdz 52. pantā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju.
    3.  

    Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas norādīti no izgatavotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarotajam pārstāvim ir attiecīgie līdzekļi, lai veiktu pilnvarojumā precizētos uzdevumus. Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādei pilnvarojuma kopiju valsts iestādes noteiktā Savienības valodā. Pilnvarojums ietver vismaz šādus uzdevumus:

    a) 

    10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā glabāt valsts iestāžu vajadzībām ES atbilstības deklarāciju, tehnisko dokumentāciju, 51. panta 2. punktā minēto verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu, kā arī 48. panta 2. punktā minētos revīzijas ziņojumus;

    b) 

    pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā;

    c) 

    pēc valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos tajos bateriju radīto risku likvidēšanas pasākumos, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.

    4.  
    Ja baterija rada risku, pilnvarotie pārstāvji par to nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes.

    41. pants

    Importētāju pienākumi

    1.  
    Importētāji laiž tirgū tikai 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam atbilstošu bateriju.
    2.  

    Pirms baterijas laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka:

    a) 

    ir sagatavota VIII pielikumā minētā ES atbilstības deklarācija un tehniskā dokumentācija un ka izgatavotājs ir veicis 17. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru;

    b) 

    uz baterijas ir 19. pantā minētā CE zīme un tā ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu;

    c) 

    baterijai ir pievienoti dokumenti, kas prasīti, ievērojot 6. līdz 10. pantu un 12., 13. un 14. pantu, kā arī instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū; un

    d) 

    izgatavotājs ir izpildījis 38. panta 6. un 7. punkta prasības.

    Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, importētājs minēto bateriju nelaiž tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, importētājs par to informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes, sniedzot sīku informāciju par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

    3.  
    Importētāji uz baterijas norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi, savu pasta adresi, norādot vienotu kontaktpunktu, un tīmekļa vietnes adresi un e-pasta adresi, ja tādas ir. Ja tas nav iespējams, prasīto informāciju norāda uz iepakojuma vai baterijas pavaddokumentā. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū, un tā ir skaidra, saprotama un salasāma.
    4.  
    Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.
    5.  
    Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar baterijas radītajiem riskiem, importētāji cilvēku veselības un patērētāju drošuma aizsardzības nolūkā testē tirgoto bateriju paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, uztur sūdzību, neatbilstīgu bateriju un atsauktu bateriju reģistru, kā arī par šādu uzraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.
    6.  
    Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, ko tie ir laiduši tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, importētāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādi, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, un sniedz detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.
    7.  
    Importētāji 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, ka minētajām iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama VIII pielikumā minētā tehniskā dokumentācija.
    8.  
    Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Pēc valsts iestādes pieprasījuma importētāji ar to sadarbojas jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterijas, ko tie laiduši tirgū.

    42. pants

    Izplatītāju pienākumi

    1.  
    Darot bateriju pieejamu tirgū, izplatītāji rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.
    2.  

    Pirms bateriju darīt pieejamu tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka:

    a) 

    ražotājs ir reģistrēts 55. pantā minētajā ražotāju reģistrā;

    b) 

    uz baterijas ir 19. pantā minētā CE zīme un baterija ir marķēta un apzīmēta saskaņā ar 13. pantu;

    c) 

    baterijai ir pievienoti dokumenti, kas prasīti saskaņā ar 6. līdz 10. pantu un 12., 13. un 14. pantu, kā arī instrukcijas un drošuma informācija tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū vai nodot ekspluatācijā; un

    d) 

    izgatavotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 38. panta 6. un 7. punktā un 41. panta 3. punktā noteiktās prasības.

    3.  
    Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka baterija neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, izplatītājs bateriju nedara pieejamu tirgū, iekams nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītājs par to informē izgatavotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.
    4.  
    Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par bateriju, tās uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.
    5.  
    Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka baterija, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst 6. līdz 10. pantam vai 12., 13., vai 14. pantam, pārliecinās, ka tiek veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minētās baterijas atbilstību vai attiecīgā gadījumā to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja baterija rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē tās dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes, kuras tirgū tie bateriju ir darījuši pieejamu, sniedzot detalizētu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.
    6.  
    Pēc pamatota valsts iestādes pieprasījuma izgatavotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā vai valodās sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu baterijas atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam. Minēto informāciju un dokumentāciju sniedz elektroniskā formātā un – pēc pieprasījuma – papīra formātā. Izplatītāji pēc valsts iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas tiek veikts, lai novērstu riskus, kurus rada baterija, ko tie ir darījuši pieejamu tirgū.

    43. pants

    Izpildes pakalpojumu sniedzēju pienākumi

    Izpildes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka attiecībā uz baterijām, ar ko tie rīkojas, uzglabāšanas, iepakošanas, adresēšanas vai izsūtīšanas apstākļi negatīvi neietekmē bateriju atbilstību 6. līdz 10. pantam un 12., 13. un 14. pantam.

    Neskarot attiecīgo ekonomikas operatoru pienākumus, kas noteikti šajā nodaļā, izpildes pakalpojumu sniedzēji papildus prasībām, kuras minētas pirmajā daļā, veic arī 40. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 40. panta 4. punktā noteiktos uzdevumus.

    44. pants

    Gadījums, kad uz importētājiem un izplatītājiem attiecas izgatavotāju pienākumi

    Importētāju vai izplatītāju par izgatavotāju šīs regulas nolūkos uzskata par izgatavotāju un uz tiem attiecina 38. pantā minētos izgatavotāja pienākumus, ja pastāv jebkurš no šiem apstākļiem:

    a) 

    bateriju laiž tirgū vai ekspluatācijā ar minētā importētāja vai izplatītāja paša nosaukumu vai preču zīmi;

    b) 

    minētais importētājs vai izplatītājs tirgū vai ekspluatācijā jau laistu bateriju pārveido tā, ka tas varētu ietekmēt atbilstību attiecīgajām šīs regulas prasībām; vai

    c) 

    minētais importētājs vai izplatītājs maina nolūku, kādam tirgū vai ekspluatācijā jau laista baterija paredzēta.

    45. pants

    To ekonomikas operatoru pienākumi, kuri laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana

    1.  
    Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka minēto bateriju un šādu bateriju komponentu, uz kuriem attiecas kāda no minētajām operācijām, pārbaude, snieguma testēšana, iepakošana un nosūtīšana tiek veikta, ievērojot pienācīgu kvalitātes kontroli un drošuma instrukcijas.
    2.  
    Ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, nodrošina, ka baterija atbilst šīs regulas prasībām, visām attiecīgajām produktu, vides, cilvēku veselības aizsardzības un transporta drošuma prasībām, kas noteiktas citos Savienības tiesību aktos, ņemot vērā to, ka minēto operāciju rezultātā minētā baterija varētu ietilpt citā bateriju kategorijā. Attiecībā uz pārražošanas operācijām šādi ekonomikas operatori pēc pieprasījuma iesniedz tirgus uzraudzības iestādēm dokumentāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu, ka uz bateriju ir attiekusies pārražošana saskaņā ar šo regulu.

    46. pants

    Ekonomikas operatoru identifikācija

    1.  

    Ekonomikas operatori pēc valsts iestādes pieprasījuma sniedz tirgus uzraudzības iestādēm šādu informāciju:

    a) 

    visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuri tiem piegādājuši bateriju;

    b) 

    visu to ekonomikas operatoru identitāti, kuriem tie piegādājuši bateriju, kā arī par daudzumiem un precīziem modeļiem.

    2.  
    Ekonomikas operatori nodrošina, ka tie spēj uzrādīt 1. punktā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad baterija tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši bateriju.

    VII NODAĻA

    Ekonomikas operatoru pienākumi attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku

    47. pants

    Šīs nodaļas darbības joma

    Šo nodaļu nepiemēro ekonomikas operatoriem, kuru neto apgrozījums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada bija mazāks par 40 miljoniem EUR un kuri nav daļa no grupas, ko veido mātesuzņēmumi un meitasuzņēmumi, kuri konsolidēti pārsniedz 40 miljonu EUR limitu.

    Šo nodaļu nepiemēro ekonomikas operatoriem, kuri laiž tirgū vai ekspluatācijā baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, ja šādas baterijas jau ir laistas tirgū vai ekspluatācijā pirms šādu operāciju veikšanas.

    Šo nodaļu piemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos par pienācīgas pārbaudes pienākumiem attiecībā uz minerāliem un metāliem, kuru izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās.

    48. pants

    Bateriju pienācīgas pārbaudes politika

    1.  
    No 2025. gada 18. augusta ekonomikas operatori, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā baterijas, izpilda šā panta 2. un 3. punktā, 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienācīgas pārbaudes pienākumus un šajā nolūkā izveido un īsteno bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.
    2.  
    Šā panta 1. punktā minēto ekonomikas operatoru bateriju pienācīgas pārbaudes politiku verificē paziņotā struktūra saskaņā ar 51. pantu (“trešās personas verifikācija”), un minētā paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka bateriju pienācīgas pārbaudes politika tiek uzturēta un piemērota saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu. Paziņotā struktūra iesniedz revidējamajam ekonomikas operatoram revīzijas ziņojumu.
    3.  
    Šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori desmit gadus pēc tam, kad tirgū laista pēdējā baterija, kas izgatavota saskaņā ar attiecīgo bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, glabā dokumentāciju, kas pierāda 49., 50. un 52. pantā noteikto pienākumu izpildi, tostarp 51. pantā minēto verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu un šā panta 2. punktā minētos revīzijas ziņojumus.
    4.  
    Neskarot ekonomikas operatoru individuālo atbildību par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, šā panta 1. punktā minētie ekonomikas operatori, lai atbilstu 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktajām prasībām, var sadarboties ar citiem dalībniekiem, tostarp izmantojot pienācīgas pārbaudes shēmas, kas atzītas saskaņā ar šo regulu.
    5.  
    Līdz 2025. gada 18. februārim Komisija publicē norādījumus attiecībā uz 49. un 50. pantā noteikto pienācīgas pārbaudes prasību piemērošanu, ņemot vērā X pielikuma 2. punktā minētos riskus un jo sevišķi ievērojot X pielikuma 3. un 4. punktā minētos starptautiskos instrumentus.
    6.  
    Lai ekonomikas operatoriem sniegtu informāciju un atbalstu šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildē, dalībvalstis var individuāli vai kopīgi izveidot un uzturēt īpašas tīmekļa vietnes, platformas vai portālus.
    7.  
    Komisija var papildināt 6. punktā minētos dalībvalstu atbalsta pasākumus, pamatojoties uz esošo Savienības rīcību, ar ko atbalsta pienācīgu pārbaudi Savienībā un trešās valstīs, un var izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomikas operatoriem pildīt to pienākumus, kas noteikti šajā regulā.
    8.  
    Komisija regulāri novērtē vajadzību atjaunināt X pielikumā izklāstīto izejmateriālu un riska kategoriju sarakstu.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai:

    a) 

    grozītu izejmateriālu sarakstu X pielikuma 1. punktā un riska kategoriju sarakstu X pielikumā 2. punktā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību bateriju izgatavošanas un ķīmiskā sastāva jomā un grozījumus Regulā (ES) 2017/821;

    b) 

    grozītu X pielikuma 3. punktā iekļauto starptautisko instrumentu sarakstu saskaņā ar norisēm attiecīgajos starptautiskajos forumos attiecībā uz standartiem, kas saistīti ar pienācīgas pārbaudes politiku un vides un sociālo tiesību aizsardzību;

    c) 

    grozītu šā panta 1. punktā minētajiem ekonomikas operatoriem uzliktos pienākumus, kas izklāstīti 49. un 50. pantā, ņemot vērā grozījumus Regulā (ES) 2017/821, un grozītu to starptautiski atzītu pienācīgas pārbaudes instrumentu sarakstu, kas izklāstīti X pielikuma 4. punktā.

    49. pants

    Ekonomikas operatora pārvaldības sistēma

    1.  

    Ikviens šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

    a) 

    pieņem un skaidri paziņo piegādātājiem un sabiedrībai informāciju par to, kāda ir uzņēmuma bateriju pienācīgas pārbaudes politika attiecībā uz X pielikuma 1. punktā uzskaitītajiem izejmateriāliem un saistītajām X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām sociālā un vidiskā riska kategorijām;

    b) 

    savā bateriju pienācīgas pārbaudes politikā iekļauj standartus, kuri ir saskanīgi ar standartiem, kas ir izklāstīti X pielikuma 4. punktā uzskaitītajos starptautiski atzītos pienācīgas pārbaudes instrumentos;

    c) 

    savu iekšējās vadības sistēmu strukturē tā, lai atbalstītu savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, uzticot atbildību savam augstākās vadības līmenim pārraudzīt savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, kā arī vismaz 10 gadus uzglabāt dokumentāciju par minēto sistēmu;

    d) 

    izveido un izmanto kontroles un pārredzamības sistēmu attiecībā uz piegādes ķēdi, tostarp pārraudzības ķēdi vai izsekojamības sistēmu, identificējot piegādes ķēdes augšposma dalībniekus;

    e) 

    savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, tostarp riska pārvaldības pasākumus, iestrādā līgumos un nolīgumos ar piegādātājiem; un

    f) 

    izveido sūdzību mehānismu, tostarp agrīnās brīdināšanas riska apzināšanās sistēmu un tiesiskās aizsardzības mehānismu, vai nodrošina šādus mehānismus, vienojoties par sadarbību ar citiem ekonomikas operatoriem vai organizācijām vai atvieglojot piekļuvi ārējiem ekspertiem vai struktūrām, piemēram, ombudam; šādu mehānismu pamatā ir ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

    2.  

    Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu pamato ar dokumentāciju, kurā sniegta vismaz šāda informācija:

    a) 

    izejmateriāla apraksts, arī tā tirdzniecības nosaukums un tips;

    b) 

    tā piegādātāja nosaukums un adrese, kas baterijās esošo izejmateriālu piegādājis ekonomikas operatoram, kurš laiž tirgū baterijas, kas satur attiecīgo izejmateriālu;

    c) 

    izejmateriāla izcelsmes valsts un tirgus darījumi, sākot no ieguves līdz tiešajam piegādātājam un ekonomikas operatoram, kas bateriju laiž tirgū;

    d) 

    tirgū laistajā baterijā esošā izejmateriāla daudzumi, ko izsaka kā procentuālo daļu vai masu;

    e) 

    trešās personas verifikācijas ziņojumi, ko izdevusi paziņotā struktūra un kas attiecas uz piegādātājiem, kā minēts 50. panta 3. punktā;

    f) 

    ja e) apakšpunktā minētie ziņojumi nav pieejami un ja izejmateriāla izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās – papildu informācija atbilstoši konkrētiem ieteikumiem augšposma ekonomikas operatoriem, kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, attiecīgā gadījumā, piemēram, par izcelsmes raktuvi, vietu, kur izejmateriāli tiek uzkrāti, tirgoti un apstrādāti, un kur tiek maksāti nodokļi, maksas un nodevas.

    Pirmās daļas e) apakšpunktā minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus piegādātāji, kā minēts 50. panta 3. punktā, dara pieejamus piegādes ķēdes lejupējā posma operatoriem.

    50. pants

    Riska pārvaldības pienākumi

    1.  

    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators:

    a) 

    savā pārvaldības plānā apzina un novērtē nelabvēlīgas ietekmes risku savā piegādes ķēdē saistībā ar X pielikuma 2. punktā uzskaitītajām riska kategorijām, tostarp, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 49. pantu, un jebkādu citu būtisku informāciju, kas ir publiski pieejama vai ko sniegušas ieinteresētās personas, atsaucoties uz tā bateriju pienācīgas pārbaudes politiku;

    b) 

    lai reaģētu uz identificētajiem riskiem, izstrādā un īsteno stratēģiju nolūkā novērst, mazināt un citā veidā risināt negatīvu ietekmi:

    i) 

    saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu noteiktajam savas augstākās vadības līmenim ziņojot par tā riska novērtēšanā konstatēto;

    ii) 

    pieņemot riska pārvaldības pasākumus, kas atbilst starptautiski atzītiem pienācīgas pārbaudes instrumentiem, kuri uzskaitīti X pielikuma 4. punktā, un ņemot vērā savas spējas ietekmēt piegādātājus, tostarp to meitasuzņēmumus un apakšuzņēmumus, kuri var vissekmīgāk novērst vai mazināt identificēto risku, un vajadzības gadījumā izdarīt spiedienu uz tiem;

    iii) 

    izstrādājot un īstenojot riska pārvaldības plānu, uzraugot un sekojot līdzi tam, cik veiksmīgi ir riska mazināšanas pasākumi, ziņojot saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu savas augstākās vadības līmenim un apsverot iespēju pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem pārtraukt vai izbeigt attiecības ar piegādātāju vai tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmumu, pamatojoties uz attiecīgiem 49. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētiem līgumiem un nolīgumiem;

    iv) 

    papildus izvērtējot faktus un riskus attiecībā uz mazināmajiem riskiem, vai tad, ja ir mainījušies apstākļi.

    2.  
    Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators veic riska mazināšanas pasākumus, vienlaikus turpinot tirdzniecību vai to uz laiku pārtraucot, tas apspriežas ar piegādātājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un valsts valdības iestādēm, starptautiskajām vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām un skartajām trešajām personām, piemēram, vietējām kopienām, pirms stratēģijas izveidošanas attiecībā uz izmērāmiem riska mazināšanas pasākumiem šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajā riska pārvaldības plānā.
    3.  
    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators identificē un novērtē varbūtību, ka tā piegādes ķēdē iestāsies negatīva ietekme X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās. Minētais ekonomikas operators riskus savā piegādes ķēdē identificē un novērtē savas riska pārvaldības sistēmas ietvaros. Ekonomikas operators attiecībā uz savām pienācīgas pārbaudes ķēdēm ar paziņotās struktūras starpniecību veic trešās personas verifikācijas saskaņā ar 51. pantu. Ekonomikas operators var izmantot trešās personas verifikācijas ziņojumus, ko šāda paziņotā struktūra izdevusi saskaņā ar 51. panta 2. punktu, attiecībā uz bateriju pienācīgas pārbaudes politiku, ko īsteno piegādātāji minētajā ķēdē saskaņā ar šo nodaļu. Ekonomikas operatori var arī izmantot minētos trešās personas verifikācijas ziņojumus, lai attiecīgā gadījumā novērtētu minēto piegādātāju pienācīgas pārbaudes praksi.
    4.  
    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators šā panta 3. punktā minētajā riska novērtēšanā konstatēto paziņo savas augstākās vadības līmenim, kam uzticēta atbildība saskaņā ar 49. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un īsteno šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto stratēģiju.

    51. pants

    Trešās personas verifikācija attiecībā uz baterijas pienācīgas pārbaudes politiku

    1.  

    Paziņotā struktūra veic trešās personas verifikāciju. Šādas trešās personas verifikācijas:

    a) 

    aptver visas darbības, procesus un sistēmas, ko ekonomikas operatori izmanto, lai izpildītu to pienācīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu;

    b) 

    to mērķis ir noteikt, vai ekonomikas operatoru pienācīgas pārbaudes prakse, kuri baterijas laiž tirgū, ir saskaņā ar 49., 50. un 52. pantu;

    c) 

    attiecīgā gadījumā ietver uzņēmumu pārbaudes un vāc informāciju no ieinteresētajām personām;

    d) 

    apzina jomas, kurās ekonomikas operatoriem, kuri laiž baterijas tirgū, ir iespējami uzlabojumi saistībā ar to pienācīgas pārbaudes praksi;

    e) 

    ievēro revīzijas principus par neatkarību, kompetenci un pārskatatbildību, kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

    2.  
    Paziņotā struktūra sniedz verifikācijas ziņojumu, kurā uzskaita pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Ja 48. pantā minētā bateriju pienācīgas pārbaudes politika izpilda 49., 50. un 52. pantā noteiktos pienākumus, paziņotā struktūra izdod apstiprinājuma lēmumu.

    52. pants

    Informēšana par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku

    1.  
    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators pēc dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu vai valsts iestāžu pieprasījuma dara tām pieejamu verifikācijas ziņojumu un apstiprinājuma lēmumu, kas izdots saskaņā ar 51. pantu, revīzijas ziņojumus, kas minēti 48. panta 2. punktā, un pieejamos pierādījumus par atbilstību pienācīgas pārbaudes shēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 53. pantu.
    2.  
    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, saviem tiešajiem pircējiem lejupējā piegādes ķēdē dara pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas iegūta un glabāta, ievērojot tā bateriju pienācīgas pārbaudes politiku.
    3.  
    Šīs regulas 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators katru gadu pārskata un publisko, tostarp internetā, ziņojumu par savu bateriju pienācīgas pārbaudes politiku. Minētajā ziņojumā, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus, tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā veidā un skaidri norādot attiecīgās baterijas, ietver datus un informāciju par to, kādus pasākumus minētais ekonomikas operators veicis, lai izpildītu 49. un 50. panta prasības, tostarp to, kāda būtiska negatīva ietekme konstatēta X pielikuma 2. punktā uzskaitītajās riska kategorijās un kā šī ietekme novērsta, kā arī iekļauj kopsavilkuma ziņojumu par trešās personas verifikācijām, kas veiktas saskaņā ar 51. pantu, tostarp paziņotās struktūras nosaukumu. Minētajā ziņojumā attiecīgā gadījumā arī ietver piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs attiecībā uz vides jautājumiem, kas saistīti ar baterijās esošo izejmateriālu sagādi, pārstrādi un tirdzniecību.
    4.  
    Ja 48. panta 1. punktā minētais ekonomikas operators var pierādīt, ka baterijā esošie X pielikuma 1. punktā uzskaitītie izejmateriāli ir iegūti no reciklētiem avotiem, tas šos secinājumus pietiekami sīki un publiski izziņo, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitāti un citus konkurences apsvērumus.

    53. pants

    Pienācīgas pārbaudes shēmu atzīšana

    1.  
    Valdības, nozares apvienības un citi ieinteresētu organizāciju grupējumi, kuri ir izstrādājuši un pārrauga pienācīgas pārbaudes shēmas (“shēmu īpašnieki”), var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā atzītu šīs pienācīgas pārbaudes shēmas. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka prasības par to, kāda informācija jāiekļauj atzīšanas pieteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
    2.  
    Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti, ievērojot šā panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka minētajā punktā norādītā pienācīgas pārbaudes shēma dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā izklāstītās prasības, tā pieņem īstenošanas aktu, ar kuru minēto shēmu atzīst par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Pirms minētā īstenošanas akta pieņemšanas apspriežas ar ESAO Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses centru. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.

    Pieņemot lēmumu par pienācīgas pārbaudes shēmas atzīšanu, Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, ko aptver minētā shēma, kā arī uz risku balstītu pieeju un metodi, kas minētajā shēmā tiek izmantota risku apzināšanai.

    3.  
    Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros nosaka metodiku un kritērijus, pēc kuriem Komisija saskaņā ar šā panta 2. punktu konstatē, vai pienācīgas pārbaudes shēmas dod iespēju ekonomikas operatoriem izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības. Komisija attiecīgā gadījumā arī periodiski pārbauda, vai atzītas pienācīgas pārbaudes shēmas joprojām atbilst kritērijiem, uz kuru pamata, ievērojot šā panta 2. punktu, pieņemts lēmums piešķirt līdzvērtības atzīšanu.
    4.  
    Tādas pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieks, kura atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 2. punktu, nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem minētajā shēmā. Komisija novērtē, vai šādas izmaiņas vai atjauninājumi ietekmē minētās shēmas līdzvērtības atzīšanu, un veic attiecīgus pasākumus.
    5.  
    Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai būtiskiem gadījumiem, kad ekonomikas operatori, kuri īsteno saskaņā ar šā panta 2. punktu atzītu shēmu, nav izpildījuši 48., 49., 50 un 52. pantā izklāstītās prasības, Komisija, apspriežoties ar atzītās pienācīgas pārbaudes shēmas īpašnieku, izvērtē, vai minētie gadījumi liecina par shēmas nepilnībām.
    6.  
    Ja Komisija konstatē to, ka nav ievērotas 48., 49., 50 un 52. pantā noteiktās prasības vai ka atzītā pienācīgas pārbaudes shēmā ir nepilnības, tā var dot shēmas īpašniekam pienācīgu laiku novēršanas pasākumu veikšanai.
    7.  
    Ja shēmas īpašnieks neveic vajadzīgos novēršanas pasākumus vai atsakās tos veikt un ja Komisija ir konstatējusi, ka šā panta 6. punktā minētā prasību neievērošana vai nepilnības apdraud 48. panta 1. punktā minētā ekonomikas operatora, kas īsteno shēmu, spēju izpildīt 48., 49., 50. un 52. pantā noteiktās prasības, vai ja ir atkārtoti vai būtiski gadījumi, kad ekonomikas operatori, kas īsteno shēmu, nav ievērojuši prasības attiecīgās shēmas nepilnību dēļ, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru anulē attiecīgās shēmas līdzvērtības atzīšanu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
    8.  
    Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto pienācīgas pārbaudes shēmu reģistru. Tiek nodrošināta minētā reģistra publiska pieejamība internetā.

    VIII NODAĻA

    Bateriju atkritumu apsaimniekošana

    54. pants

    Kompetentā iestāde

    1.  
    Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šajā nodaļā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši par uzraudzību un pārbaudi, kā ražotāji un ražotāju atbildības organizācijas izpilda savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu.
    2.  
    Katra dalībvalsts no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm var izraudzīties arī vienu kontaktpunktu saziņai ar Komisiju saskaņā ar 4. punktu.
    3.  

    Dalībvalstis detalizēti nosaka, kādai jābūt kompetentās iestādes vai iestāžu organizācijai un darbībai, tostarp administratīvos un procedūras noteikumus attiecībā uz:

    a) 

    ražotāju reģistrāciju saskaņā ar 55. pantu;

    b) 

    ražotāju un ražotāju atbildības organizāciju pilnvarošanu saskaņā ar 58. pantu;

    c) 

    ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildes pārraudzību saskaņā ar 57. pantu;

    d) 

    datu vākšanu par baterijām un bateriju atkritumiem saskaņā ar 75. pantu;

    e) 

    informācijas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar 76. pantu.

    4.  
    Dalībvalstis saskaņā ar 1. punktu iecelto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses Komisijai paziņo līdz 2025. gada 18. novembrim. Dalībvalstis par visām šo kompetento iestāžu nosaukuma vai adreses izmaiņām bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

    55. pants

    Ražotāju reģistrs

    1.  
    Dalībvalstis izveido ražotāju reģistru, ko izmanto, lai uzraudzītu ražotāju atbilstību šīs nodaļas prasībām.
    2.  
    Ražotāji reģistrējas šā panta 1. punktā minētajā reģistrā. Minētajā nolūkā tie iesniedz pieteikumu reģistrācijai katrā dalībvalstī, kurā tie bateriju dara pieejamu tirgū pirmo reizi.

    Ražotāji reģistrācijas pieteikumu iesniedz, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu, kā minēts šā panta 9. punkta a) apakšpunktā.

    Ražotāji baterijas, tostarp tās, kas iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, dara pieejamas dalībvalsts tirgū tikai tad, ja tie vai – pilnvarošanas gadījumā – saistībā ar ražotāja paplašinātu atbildību pilnvarotie pārstāvji ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

    3.  

    Reģistrācijas pieteikumā ietver šādu informāciju:

    a) 

    ražotāja nosaukums un zīmola nosaukumi, ja tie ir pieejami, ar kādiem ražotājs darbojas attiecīgajā dalībvalstī, un adrese, tostarp pasta indekss un vieta, ielas nosaukums un numurs, valsts, tālruņa numurs, ja tāds ir, tīmekļa vietnes un e-pasta adrese, norādot vienotu kontaktpunktu;

    b) 

    ražotāja valsts identifikācijas kods, tostarp komercreģistra numurs vai cits līdzvērtīgs oficiāls reģistrācijas numurs, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numurs;

    c) 

    to bateriju kategorija vai kategorijas, ko ražotājs iecerējis pirmo reizi darīt pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, proti, pārnēsājamas baterijas, rūpnieciskas baterijas, LMT baterijas, elektrotransportlīdzekļu baterijas vai SLI baterijas, un to ķīmiskais sastāvs;

    d) 

    informācija par to, kā ražotājs izpilda attiecīgi 56. pantā noteiktos pienākumus un 59., 60. un 61. pantā noteiktās prasības, proti:

    i) 

    attiecībā uz pārnēsājamām baterijām vai LMT baterijām d) apakšpunkta prasības izpilda:

    — 
    rakstiski informējot par pasākumiem, ko ražotājs ieviesis, lai izpildītu 56. pantā noteiktos ražotāja atbildības pienākumus, par pasākumiem, kas ieviesti, lai izpildītu 59. panta 1. punktā vai 60. panta 1. punktā noteiktos dalītās savākšanas pienākumus attiecībā uz tādu bateriju daudzumu, ko ražotājs dara pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, un par sistēmu, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami,
    — 
    attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas nosaukumu un kontaktinformāciju, tostarp pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, tālruņa numuru, tīmekļa vietnes un e-pasta adresi, un valsts identifikācijas kodu, kuru ražotājs iecēlis ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildei saskaņā ar 57. panta 1. un 2. punktu, tostarp ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, un pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;
    ii) 

    attiecībā uz SLI baterijām, rūpnieciskām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām d) apakšpunkta prasības izpilda:

    — 
    rakstiski informējot par pasākumiem, ko ražotājs ieviesis, lai izpildītu 56. pantā noteiktos ražotāja atbildības pienākumus, par pasākumiem, kas ieviesti, lai izpildītu 61. panta 1. punktā noteiktos savākšanas pienākumus attiecībā uz tādu bateriju daudzumu, ko ražotājs dara pieejamas tirgū attiecīgajā dalībvalstī, un par sistēmu, ar ko nodrošina, ka kompetentajām iestādēm paziņotie dati ir ticami,
    — 
    attiecīgā gadījumā norādot tās ražotāju atbildības organizācijas nosaukumu un kontaktinformāciju, tostarp pasta indeksu un vietu, ielas nosaukumu un numuru, valsti, tālruņa numuru, tīmekļa vietnes un e-pasta adresi, un valsts identifikācijas kodu, kuru ražotājs iecēlis ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu izpildei saskaņā ar 57. panta 1. un 2. punktu, tostarp ražotāju atbildības organizācijas komercreģistra numuru vai citu līdzvērtīgu oficiālu reģistrācijas numuru, un Eiropas vai valsts nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, un pārstāvētā ražotāja pilnvarojumu;
    e) 

    ražotāja vai attiecīgā gadījumā pilnvarotā pārstāvja paziņojums par ražotāja paplašinātu atbildību, vai saskaņā ar 57. panta 1. punktu ieceltās ražotāju atbildības organizācijas paziņojums, kurā apliecināts sniegtās informācijas patiesums.

    4.  
    Neskarot šā panta 3. punktu, minētā punkta d) apakšpunktā noteikto informāciju sniedz vai nu reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai pilnvarošanas pieteikumā saskaņā ar 58. pantu. Šādā pilnvarošanas pieteikumā iekļauj vismaz informāciju par ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi.
    5.  
    Dalībvalsts vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju vai dokumentus, lai efektīvi izmantotu ražotāju reģistru.
    6.  
    Ja ražotājs ir iecēlis ražotāju atbildības organizāciju saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis pilda minētā organizācija, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav norādījusi citādi.
    7.  
    Šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā var izpildīt pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.

    Ja šajā pantā noteiktos pienākumus ražotāja vārdā izpilda tāds pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, kas pārstāv vairāk nekā vienu ražotāju, papildus 3. punktā prasītajai informācijai minētais pilnvarotais pārstāvis sniedz norādes par nosaukumu un kontaktinformāciju par katru pārstāvēto ražotāju atsevišķi.

    8.  
    Dalībvalsts var nolemt, ka reģistrācijas procedūra, ievērojot šo pantu, un pilnvarojuma piešķiršanas procedūra, ievērojot 58. pantu, veido vienotu procedūru, ar noteikumu, ka pieteikums atbilst šā panta 3. līdz 7. punktā noteiktajām prasībām.
    9.  

    Kompetentā iestāde:

    a) 

    savā tīmekļa vietnē sniedz informāciju par pieteikumu procesu, izmantojot elektronisku datu apstrādes sistēmu;

    b) 

    piešķir reģistrāciju un reģistrācijas numuru ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā no brīža, kad ir sniegta visa 2. un 3. punktā prasītā informācija.

    10.  

    Kompetentā iestāde var:

    a) 

    noteikt kārtību attiecībā uz reģistrācijas prasībām un procedūru, nepievienojot ievērojamas prasības papildus tām, kas noteiktas 2. un 3. punktā;

    b) 

    iekasēt no ražotājiem uz izmaksām balstītu un samērīgu maksu par 2. punktā minēto pieteikumu apstrādi.

    11.  
    Kompetentā iestāde var atteikt reģistrēt ražotāju vai atsaukt ražotāja reģistrāciju, ja 3. punktā minētā informācija un saistītie dokumentārie pierādījumi nav sniegti vai nav pietiekami vai ja ražotājs vairs neatbilst 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

    Kompetentā iestāde atsauc ražotāja reģistrāciju, ja tas vairs nepastāv.

    12.  
    Ražotājs vai attiecīgā gadījumā pilnvarotais pārstāvis attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību, vai ieceltā ražotāju atbildības organizācija tās pārstāvēto ražotāju vārdā bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām reģistrācijā ietvertās informācijas izmaiņām un par to, ka dalībvalsts teritorijā galīgi pārtrauc darīt pieejamas tirgū baterijas, kas norādītas reģistrācijā.
    13.  
    Ja ražotāju reģistrā iekļautā informācija nav publiski pieejama, dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, bez maksas tiek piešķirta piekļuve reģistra informācijai.

    56. pants

    Ražotāja paplašināta atbildība

    1.  
    Bateriju ražotājiem par baterijām, ko tie pirmo reizi dara pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, ir ražotāja paplašināta atbildība. Šādi ražotāji ievēro Direktīvas 2008/98/EK 8. un 8.a panta un šīs nodaļas prasības.
    2.  
    Ekonomikas operatoru, kurš dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamu tirgū bateriju, kas iegūta sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai, pārprofilēšanas vai pārražošanas operāciju rezultātā, šīs regulas nolūkos uzskata par šādas baterijas ražotāju, un tam ir ražotāja paplašināta atbildība.
    3.  
    Ražotājs, kā definēts 3. panta 47. punkta d) apakšpunktā, ieceļ pilnvaroto pārstāvi attiecībā uz ražotāja paplašināto atbildību katrā dalībvalstī, kurā tas pārdod baterijas. Šāda iecelšana notiek ar rakstisku pilnvarojumu.
    4.  

    Finansiālās iemaksas, kas jāveic ražotājam, sedz šādas izmaksas par produktiem, kurus ražotājs dara pieejamus attiecīgās dalībvalsts tirgū:

    a) 

    izmaksas par bateriju atkritumu dalītu savākšanu un to tālāku transportēšanu un apstrādi, ņemot vērā visus ieņēmumus, kas gūti no sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai, vai no tādu otrreizējo izejmateriālu vērtības, kas atgūti no reciklētiem bateriju atkritumiem;

    b) 

    izmaksas par savākto jaukto sadzīves atkritumu sastāva apsekojuma veikšanu saskaņā ar 69. panta 5. punktu;

    c) 

    izmaksas, kas rodas, sniedzot informāciju par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu saskaņā ar 74. pantu;

    d) 

    izmaksas par datu vākšanu un ziņošanu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 75. pantu.

    5.  
    Ja dara pieejamas baterijas, uz kurām ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, gan oriģinālo bateriju ražotāji, gan to bateriju ražotāji, kas laistas tirgū minēto operāciju rezultātā, var izveidot un pielāgot izmaksu dalīšanas mehānismu, pamatojoties uz izmaksu faktisko sadalījumu starp dažādajiem ražotājiem, lai dalītu izmaksas, kas minētas 4. punkta a), c) un d) apakšpunktā.

    Ja uz 2. punktā minēto bateriju attiecas vairāk nekā viena ražotāja paplašināta atbildība, pirmais ražotājs, kas minēto bateriju dara pieejamu tirgū, nesedz šāda izmaksu dalīšanas mehānisma rezultātā radušās papildu izmaksas.

    Komisija veicina informācijas apmaiņu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz šādiem izmaksu dalīšanas mehānismiem.

    57. pants

    Ražotāju atbildības organizācija

    1.  
    Ražotāji var iecelt saskaņā ar 58. pantu pilnvarotu ražotāju atbildības organizāciju to vārdā pildīt ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus. Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai ražotāju atbildības organizācijas iecelšanu noteiktu par obligātu. Šādus pasākumus pamato, balstoties uz konkrētas tirgū laisto bateriju kategorijas konkrētajām iezīmēm un ar to saistītajām atkritumu apsaimniekošanas iezīmēm.
    2.  

    Ja ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus pilda kolektīvi, ražotāju atbildības organizācijas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no to izcelsmes vai lieluma, neuzliekot nesamērīgu slogu tiem, kas ražo nelielus bateriju daudzumus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tās tāpat nodrošina, ka finanšu iemaksas, ko tām maksā ražotāji:

    a) 

    tiek modulētas saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 4. punkta b) apakšpunktu un vismaz pēc bateriju kategorijas un bateriju ķīmiskā sastāva, attiecīgi ņemot vērā to, vai baterijas ir atkārtoti uzlādējamas, to, cik daudz reciklētu materiālu izmantots bateriju izgatavošanā, un to, ka uz baterijām attiecas sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, un to oglekļa pēdu; un

    b) 

    tiek pielāgotas tā, lai ņemtu vērā visus ieņēmumus, ko ražotāju atbildības organizācijas guvušas no sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai, vai no tādu otrreizējo izejmateriālu vērtības, kas atgūti no reciklētiem bateriju atkritumiem.

    3.  
    Ja dalībvalstī ražotāja paplašinātas atbildības pienākumus ražotāju vārdā pildīt ir pilnvarotas vairākas ražotāju atbildības organizācijas, tās nodrošina, ka 59. panta 1. punktā, 60. panta 1. punktā un 61. panta 1. punktā minētās darbības aptver visu dalībvalsts teritoriju. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai ieceļ neatkarīgu trešo personu, lai nodrošinātu, ka ražotāju atbildības organizācijas pilda savus pienākumus koordinētā veidā.
    4.  
    Ražotāju atbildības organizācijas nodrošina to rīcībā esošo datu konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas ir atsevišķu ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju īpašumā vai ir tieši attiecināma uz tiem, attiecībā uz ražotāja paplašinātu atbildību.
    5.  
    Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas savās tīmekļa vietnēs vismaz katru gadu, sargājot komercnoslēpumu un rūpniecisko noslēpumu, publicē informāciju par dalīti savākto bateriju atkritumu daudzumu, reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanas līmeni, ko sasnieguši ražotāji, kas iecēluši ražotāju atbildības organizāciju.
    6.  
    Papildus 5. punktā minētajai informācijai ražotāju atbildības organizācijas dara publiski pieejamu informāciju par to atkritumu apsaimniekošanas operatoru atlases procedūru, kuri atlasīti saskaņā ar 8. punktu.
    7.  
    Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu iekšējā tirgus izkropļošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka kritērijus, kā piemērot šā panta 2. punkta a) apakšpunktu. Minētais īstenošanas akts neattiecas uz iemaksu apjoma precīzu noteikšanu, un to pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
    8.  
    Atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piemēro nediskriminējošu atlases procedūru, kuras pamatā ir pārredzami piešķiršanas kritēriji un kuru veic ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, un kas nerada nesamērīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

    58. pants

    Pilnvarojums pildīt ražotāju paplašinātas atbildības pienākumus

    1.  
    Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, iesniedz pieteikumu, lai no kompetentās iestādes saņemtu pilnvarojumu pildīt ražotāju paplašinātas atbildības pienākumus.
    2.  

    Pilnvarojumu piešķir tikai tad, ja ir pierādīts:

    a) 

    ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā, un ražotāja vai ražotāju atbildības organizācijas ieviestie pasākumi ir pietiekami, lai izpildītu šajā nodaļā noteiktos pienākumus attiecībā uz to bateriju daudzumu, kuras dalībvalsts teritorijā pirmo reizi dara pieejamas tirgū ražotājs vai ražotāji, kuru vārdā attiecīgā ražotāju atbildības organizācija rīkojas; un

    b) 

    sniedzot dokumentārus pierādījumus, ka 59. panta 1. un 2. punkta vai 60. panta 1., 2. un 4. punkta prasības ir izpildītas un ka ir ieviesti visi pasākumi, kas nodrošina iespēju sasniegt un ilgstoši uzturēt vismaz savākšanas mērķrādītāju, kas minēts attiecīgi 59. panta 3. punktā un 60. panta 3. punktā.

    3.  
    Dalībvalsts savos pasākumos, ar ko paredz 54. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos administratīvos un procedūras noteikumus, iekļauj detalizētu informāciju par pilnvarojuma piešķiršanas procedūru, kas var atšķirties atkarībā no tā, vai tā attiecas uz ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālu vai kolektīvu izpildi, un kārtību, kādā verificē ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju atbilstību, tostarp informāciju, kas šajā nolūkā jāsniedz ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām. Pilnvarojuma piešķiršanas procedūra ietver prasības verificēt pasākumus, kas ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību 59. panta 1. un 2. punktā un 60. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un verifikācijas termiņus, kas nepārsniedz 12 nedēļas no pilnīgas pieteikuma dokumentācijas iesniegšanas dienas. Verifikāciju var veikt neatkarīgs eksperts, kas izdod verifikācijas ziņojumu par verifikācijas rezultātiem.
    4.  
    Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas bez liekas kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par visām izmaiņām pilnvarojumā iekļautajā informācijā, par visām izmaiņām, kas skar pilnvarojuma piešķiršanas noteikumus, vai par galīgu darbības izbeigšanu.
    5.  
    Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 3. punkta d) apakšpunktā paredzēto paškontroles mehānismu īsteno regulāri un vismaz reizi trijos gados, un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, lai pārbaudītu, ka ir ievēroti minētajā punktā izklāstītie noteikumi un joprojām tiek izpildīti šā panta 2. punktā minētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija pēc pieprasījuma iesniedz paškontroles ziņojumu un vajadzības gadījumā korektīvo pasākumu plāna projektu kompetentajai iestādei. Neskarot šā panta 6. punktā minētās kompetences, kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par paškontroles ziņojumu un korektīvo pasākumu plāna projektu un paziņo jebkādus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai. Ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija izstrādā un īsteno korektīvo pasākumu plānu, pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem.
    6.  
    Kompetentā iestāde var nolemt atsaukt attiecīgo pilnvarojumu, ja nav sasniegti 59. panta 3. punktā vai 60. panta 3. punktā noteiktie savākšanas mērķrādītāji vai ja ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vairs nepilda prasības attiecībā uz bateriju atkritumu savākšanas un apstrādes organizēšanu vai nesniedz kompetentajai iestādei ziņojumus vai nepaziņo tai par izmaiņām, kas attiecas uz pilnvarojuma noteikumiem, vai ir izbeiguši darbības.
    7.  
    Ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu individuālas izpildes gadījumā ražotājs un ražotāju atbildības organizācijas, kas ieceltas ražotāja paplašinātas atbildības pienākumu kolektīvas izpildes gadījumā, sniedz garantiju, kas paredzēta, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kuras jāveic ražotājam vai ražotāja atbildības organizācijai, ja ražotāja paplašinātas atbildības saistības netiek pildītas, tostarp to darbības pilnīgas izbeigšanas vai maksātnespējas gadījumā. Dalībvalstis var precizēt papildu prasības attiecībā uz šādu garantiju. Ja ražotāju atbildības organizāciju vada valsts, šādu garantiju var sniegt citā veidā, nevis to sniedzot pašai organizācijai, un tā var būt publiska fonda veidā, kuru finansē no ražotāju maksām un par kuru dalībvalsts, kas vada organizāciju, ir solidāri atbildīga.

    59. pants

    Pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana

    1.  

    Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie pārnēsājamās baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu pārnēsājamo bateriju atkritumi neatkarīgi no to veida, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

    a) 

    izveido pārnēsājamo bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmu;

    b) 

    piedāvā pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanu bez maksas 2. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumi tiek savākti no visām struktūrām, kas izmantojušas minēto piedāvājumu (“savienotie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punkti”);

    c) 

    veic pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanai un transportēšanai nepieciešamos praktiskos pasākumus, tostarp savienotos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktus bez maksas apgādā ar piemērotiem savākšanas un transportēšanas konteineriem, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK ( 5 ) prasībām;

    d) 

    bez maksas savāc savienoto savākšanas punktu savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar aptverto teritoriju un šādos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktos parasti savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu daudzumu un bīstamību;

    e) 

    bez maksas savāc no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemto pārnēsājamo bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar pārnēsājamo bateriju atkritumu apjomu un bīstamību;

    f) 

    nodrošina, ka no savienotajiem pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punktiem savāktos un no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemtos pārnēsājamo bateriju atkritumus pēc tam atkritumu apsaimniekošanas operators apstrādā atļauju saņēmušā objektā saskaņā ar 70. pantu.

    2.  

    Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka pārnēsājamo bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

    a) 

    sastāv no savākšanas punktiem, ko tie izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem:

    i) 

    izplatītājiem saskaņā ar 62. pantu;

    ii) 

    nolietoto transportlīdzekļu apstrādes objektiem saskaņā ar Direktīvu 2000/53/EK;

    iii) 

    publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 66. pantu;

    iv) 

    brīvprātīgās savākšanas punktiem saskaņā ar 67. pantu;

    v) 

    elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes objektiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2012/19/ES; un

    b) 

    aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, pārnēsājamo bateriju atkritumu paredzamo apjomu, atrašanos tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

    3.  

    Pārnēsājamo bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

    a) 

    45 % līdz 2023. gada 31. decembrim;

    b) 

    63 % līdz 2027. gada 31. decembrim;

    c) 

    73 % līdz 2030. gada 31. decembrim.

    Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

    4.  
    Tiešie lietotāji var nodot pārnēsājamo bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka pārnēsājamai baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.
    5.  
    Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.
    6.  
    Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt pārnēsājamo bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.
    7.  
    Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un atkārtoti uzlādējamo pārnēsājamo bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo pārnēsājamo bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot minēto savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

    60. pants

    LMT bateriju atkritumu savākšana

    1.  

    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka tās dalībvalsts teritorijā, kurā tie baterijas pirmo reizi dara pieejamas tirgū, tiek dalīti savākti visu LMT bateriju atkritumi neatkarīgi no to īpatnībām, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes. Minētajā nolūkā tie:

    a) 

    izveido LMT bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmu;

    b) 

    piedāvā LMT bateriju atkritumu savākšanu bez maksas 2. punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām un nodrošina, ka LMT bateriju atkritumi tiek savākti no visām struktūrām, kas izmantojušas minēto piedāvājumu (“LMT bateriju savienotie savākšanas punkti”);

    c) 

    veic LMT bateriju atkritumu savākšanai un transportēšanai nepieciešamos praktiskos pasākumus, tostarp LMT bateriju savienotos savākšanas punktus bez maksas apgādā ar piemērotiem savākšanas un transportēšanas konteineriem, kas atbilst Direktīvas 2008/68/EK prasībām;

    d) 

    bez maksas savāc savienoto savākšanas punktu savāktos LMT bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar aptverto teritoriju un šādos savākšanas punktos parasti savākto LMT bateriju atkritumu daudzumu un bīstamību;

    e) 

    bez maksas savāc no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemto LMT bateriju atkritumus, savākšanas biežumam esot samērīgam ar LMT bateriju atkritumu apjomu un bīstamību;

    f) 

    nodrošina, ka no LMT bateriju savienotajiem savākšanas punktiem savāktos un no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izņemtos LMT bateriju atkritumus atkritumu apsaimniekošanas operators pēc tam apstrādā atļauju saņēmušā objektā saskaņā ar 70. pantu.

    2.  

    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nodrošina, ka LMT bateriju atkritumu atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēma:

    a) 

    sastāv no savākšanas punktiem, ko tie izveido sadarbībā ar vienu vai vairākiem:

    i) 

    izplatītājiem saskaņā ar 62. pantu;

    ii) 

    nolietoto transportlīdzekļu apstrādes punktiem, uz ko attiecas Direktīva 2000/53/EK;

    iii) 

    publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, saskaņā ar 66. pantu;

    iv) 

    brīvprātīgās savākšanas punktiem saskaņā ar 67. pantu;

    v) 

    elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2012/19/ES; un

    b) 

    aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un blīvumu, LMT bateriju atkritumu paredzamo apjomu, atrašanos tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur LMT bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.

    3.  

    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniedz un ilgstoši izpilda vismaz šādus LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus:

    a) 

    51 % līdz 2028. gada 31. decembrim;

    b) 

    61 % līdz 2031. gada 31. decembrim.

    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, šajā punktā minēto savākšanas rādītāju aprēķina saskaņā ar XI pielikumu.

    4.  

    LMT bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

    a) 

    šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos savākšanas punktus aprīko ar savākšanas infrastruktūru, kas ir piemērota LMT bateriju atkritumu dalītajai savākšanai un atbilst piemērojamām drošuma prasībām, un sedz nepieciešamās izmaksas, kas minētajiem savākšanas punktiem radušās saistībā ar atpakaļpieņemšanas darbībām; konteineri, kuros savākšanas punktos savāc un uz laiku glabā šādus bateriju atkritumus, ir piemēroti to LMT bateriju atkritumu apjomam un bīstamībai, kuri, iespējams, tiktu savākti minētajos savākšanas punktos;

    b) 

    LMT bateriju atkritumus no 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem savākšanas punktiem savāc tik bieži, cik ir samērīgi ar dalītās savākšanas infrastruktūras glabāšanas jaudām un to bateriju atkritumu apjomu un bīstamību, kurus parasti savāc minētajos savākšanas punktos; un

    c) 

    nodrošina, ka LMT bateriju atkritumi, kas savākti no šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem savākšanas punktiem, tiek nogādāti apstrādei atļauju saņēmušos objektos saskaņā ar 70. un 73. pantu.

    5.  
    Tiešie lietotāji var nodot LMT bateriju atkritumus 2. punkta a) apakšpunktā minētajos savākšanas punktos, un no tiem netiek iekasēta maksa vai tiem netiek prasīts iegādāties jaunu bateriju, kā arī tiem netiek izvirzīta prasība, ka LMT baterijai jābūt iegādātai no ražotājiem, kuri ir izveidojuši savākšanas punktus.
    6.  
    Uz savākšanas punktiem, kas izveidoti saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta i), iii) un iv) punktu, neattiecas Direktīvas 2008/98/EK prasības par reģistrāciju vai atļaujām.
    7.  
    Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai pieprasītu, ka šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie savākšanas punkti var savākt LMT bateriju atkritumus tikai tad, ja tie ir noslēguši līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.
    8.  
    Ņemot vērā gaidāmo tirgus attīstību un LMT bateriju paredzamā darbmūža paildzināšanos, un lai labāk pārliecinātos par savākšanai pieejamo LMT bateriju atkritumu faktisko apjomu, Komisija tiek pilnvarota līdz 2027. gada 18. augustam saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu XI pielikumā izklāstīto metodiku LMT bateriju atkritumu savākšanas rādītāja aprēķināšanai un grozītu šā panta 3. punktā noteikto savākšanas mērķrādītāju nolūkā pielāgot savākšanas mērķrādītāju jaunajai metodikai, vienlaikus saglabājot līdzvērtīgus mērķus un termiņus.

    61. pants

    SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana

    1.  

    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, pieņem atpakaļ visus SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus neatkarīgi no to rakstura, ķīmiskā sastāva, stāvokļa, zīmola vai izcelsmes, kuri pieder pie tādas kategorijas baterijām, ko tie pirmo reizi darījuši pieejamas tirgū minētās dalībvalsts teritorijā, to darot bez maksas un neprasot, lai tiešais lietotājs šo bateriju būtu iegādājies no šiem ražotājiem vai iegādātos jaunu bateriju, un nodrošina, lai šādi bateriju atkritumi tiktu savākti dalīti. Minētajā nolūkā tie piekrīt pieņemt atpakaļ SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no tiešajiem lietotājiem vai no atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, kuras ietver savākšanas punktus, ko tie izveidojuši sadarbībā ar:

    a) 

    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju izplatītājiem saskaņā ar 62. panta 1. punktu;

    b) 

    operatoriem, kuri veic SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju pārražošanu vai pārprofilēšanu;

    c) 

    attiecībā uz pašu operācijās radītajiem SLI bateriju atkritumiem, rūpniecisko bateriju atkritumiem un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumiem – ar 65. pantā minētajiem elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietoto transportlīdzekļu apstrādes objektiem;

    d) 

    publiskajām iestādēm vai trešām personām, kas to vārdā nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar 66. pantu.

    Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai prasītu, ka pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras var savākt SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus tikai tad, ja tās ir noslēgušas līgumu ar ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu.

    Ja rūpniecisko bateriju atkritumi ir vispirms jādemontē privātu, nekomerciālu lietotāju telpās, ražotāja pienākums pieņemt atpakaļ minētos bateriju atkritumus nerada nekādas izmaksas saistībā ar minēto bateriju atkritumu demontāžu un savākšanu, kuras jāsedz minētajiem lietotājiem.

    2.  
    Atpakaļpieņemšanas pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar 1. punktu, aptver visu dalībvalsts teritoriju, ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms, atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā, neaprobežojoties tikai ar tiem apgabaliem, kur SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana un turpmāka apsaimniekošana ir rentabla.
    3.  

    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu:

    a) 

    šā panta 1. punktā minētās atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmas apgādā ar savākšanas infrastruktūru, kas ir piemērota SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu dalītajai savākšanai un atbilst piemērojamām drošuma prasībām, un sedz nepieciešamās izmaksas, kas minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām radušās saistībā ar atpakaļpieņemšanas darbībām; konteineri, kuros atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmās savāc un uz laiku glabā šādus bateriju atkritumus, ir piemēroti to SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu apjomam un bīstamībai, kuri, visticamāk, tiks savākti minētajos savākšanas punktos;

    b) 

    SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus no 1. punktā minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām savāc tik bieži, cik tas ir samērīgi ar dalītās savākšanas infrastruktūras glabāšanas jaudām un to bateriju atkritumu apjomu un bīstamību, kurus parasti savāc minētajās atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmās; un

    c) 

    nodrošina, ka SLI bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, kas savākti no tiešajiem lietotājiem un no šā panta 1. punktā minētajām atpakaļpieņemšanas un savākšanas sistēmām, tiek nogādāti apstrādei atļauju saņēmušos objektos saskaņā ar 70. un 73. pantu.

    4.  
    Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras savāktos SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus var nodot saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, lai tos apstrādātu saskaņā ar 70. pantu. Šādos gadījumos uzskata, ka šā panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais ražotāju pienākums ir izpildīts.

    62. pants

    Izplatītāju pienākumi

    1.  

    Izplatītāji bateriju atkritumus no tiešā lietotāja pieņem atpakaļ bez maksas un neuzliekot par pienākumu tiešajam lietotājam iegādāties jaunu bateriju vai to, ka baterijai jābūt iegādātai jaunai, neatkarīgi no bateriju atkritumu ķīmiskā sastāva, zīmola vai izcelsmes, šādi:

    a) 

    pārnēsājamo bateriju atkritumus – izplatītāja mazumtirdzniecības vietā vai tās tiešā tuvumā;

    b) 

    LMT bateriju atkritumus, SLI bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus – izplatītāja mazumtirdzniecības vietā vai tās tuvumā.

    2.  

    Šā panta 1. punktā noteikto atpakaļpieņemšanas pienākumu:

    a) 

    nepiemēro tādu produktu atkritumiem, kuri satur baterijas;

    b) 

    attiecina tikai uz tādas kategorijas bateriju atkritumiem, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā, un – attiecībā uz pārnēsājamu bateriju atkritumiem – tikai uz tādiem daudzumiem, ko atkritumos parasti izmet neprofesionāli tiešie lietotāji.

    3.  
    Atpakaļpieņemtos bateriju atkritumus izplatītāji nodod ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, kas atbild par minēto bateriju savākšanu attiecīgi saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram, kas izraudzīts saskaņā ar 57. panta 8. punktu, apstrādei saskaņā ar 70. pantu.
    4.  
    Šajā pantā noteiktos pienākumus mutatis mutandis piemēro izplatītājiem, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, izmantojot distances līgumus. Lai tiešie lietotāji baterijas varētu nodot atpakaļ, minētie izplatītāji nodrošina pietiekamu skaitu savākšanas punktu, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ņemot vērā tādus faktorus kā iedzīvotāju skaits un blīvums, attiecīgi pārnēsājamo bateriju atkritumu, LMT bateriju atkritumu, SLI bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu paredzamais apjoms un atrašanās tiešajiem lietotājiem pieejamā un tuvā vietā.
    5.  
    Ja pārdošana notiek ar piegādi, izplatītāji piedāvā bez maksas pieņemt atpakaļ pārnēsājamo bateriju atkritumus, LMT bateriju atkritumus, rūpniecisko bateriju atkritumus, SLI bateriju atkritumus un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumus vietā, kur notikusi piegāde tiešajam lietotājam, vai vietējā savākšanas punktā. Tiešais lietotājs, pasūtot bateriju, ir informēts par baterijas atkrituma atpakaļpieņemšanas kārtību.
    6.  

    Lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2022/2065 30. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam, tiešsaistes platformu nodrošinātāji, uz ko attiecas minētās regulas III nodaļas 4. iedaļas darbības joma un kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar ražotājiem, no ražotājiem, kas piedāvā baterijas, tostarp ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos iestrādātas baterijas, patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, iegūst šādu informāciju:

    a) 

    detalizētu informāciju attiecībā uz 55. pantā minēto ražotāju reģistru un ražotāja reģistrācijas numuru vai numuriem minētajā reģistrā;

    b) 

    pašsertifikāciju, ko veic ražotājs, apņemoties piedāvāt tikai tādas baterijas, tostarp ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos iestrādātas baterijas, attiecībā uz kurām ir ievērotas 56. panta 1., 2., 3. un 4. punktā, 57. panta 1. punktā un 58. panta 1., 2. un 7. punktā minētās ražotāja paplašinātas atbildības prasības.

    63. pants

    Bateriju depozīta sistēmas

    Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija novērtē, vai ir iespējams izveidot bateriju depozīta sistēmas, jo īpaši attiecībā uz vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām, un kādi varētu būt ieguvumi no šādu sistēmu izveides. Minētajā nolūkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un apsver piemērotu pasākumu veikšanu, tostarp leģislatīvu aktu priekšlikumu pieņemšanu.

    64. pants

    Tiešo lietotāju pienākumi

    1.  
    Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet atsevišķi no citām atkritumu plūsmām, tostarp atsevišķi no jauktajiem sadzīves atkritumiem.
    2.  
    Tiešie lietotāji bateriju atkritumus izmet īpaši tam paredzētos dalītās savākšanas punktos, ko saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu uzstādījis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija vai kas uzstādīti pēc īpašas vienošanās ar ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju.

    65. pants

    Apstrādes objektu operatoru pienākumi

    1.  
    Tādu apstrādes objektu operatori, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/53/EK vai Direktīva 2012/19/ES, tādus bateriju atkritumus, kas iegūti nolietotu transportlīdzekļu vai elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādē, nodod attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem apstrādei saskaņā ar 70. pantu.
    2.  
    Šā panta 1. punktā minētie apstrādes objektu operatori veic uzskaiti par minētajiem nodošanas darījumiem.

    66. pants

    Publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu dalība

    1.  
    Bateriju atkritumus, ko rada privāti, nekomerciāli tiešie lietotāji, var izmest dalītās savākšanas punktos, kurus izveidojušas publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes.
    2.  

    Publiskās atkritumu apsaimniekošanas iestādes nodrošina, ka savāktos bateriju atkritumus apstrādā saskaņā ar 70. pantu vai nu:

    a) 

    nododot tos attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas izraudzīti saskaņā ar 57. panta 8. punktu; vai

    b) 

    savākto bateriju atkritumu apstrādi veicot pašas saskaņā ar 68. panta 2. punktu.

    67. pants

    Brīvprātīgas savākšanas punktu dalība

    1.  
    Brīvprātīgas pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod pārnēsājamo bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.
    2.  
    Brīvprātīgas LMT bateriju atkritumu savākšanas punkti savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus nodod LMT bateriju ražotājiem vai trešām personām, kas rīkojas to vārdā, tostarp ražotāju atbildības organizācijām, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītajiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem to apstrādei saskaņā ar 70. pantu.

    68. pants

    Ierobežojumi attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu nodošanu

    1.  
    Dalībvalstis var ierobežot izplatītāju, 65. pantā minēto atkritumu apstrādes objektu operatoru, 66. pantā minēto publisko atkritumu apsaimniekošanas iestāžu un 67. pantā minēto brīvprātīgo savākšanas punktu spēju nodot savāktos pārnēsājamo bateriju atkritumus un LMT bateriju atkritumus ražotājiem vai ražotāju atbildības organizācijām, vai atkritumu apsaimniekošanas operatoram nolūkā veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu. Dalībvalstis nodrošina, ka šādi ierobežojumi nelabvēlīgi neietekmē savākšanas un reciklēšanas sistēmas.
    2.  
    Dalībvalstis var arī pieņemt pasākumus, kas ļauj 66. pantā minētajām publiskajām atkritumu apsaimniekošanas iestādēm pašām veikt apstrādi saskaņā ar 70. pantu.

    69. pants

    Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājiem

    1.  
    Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem.
    2.  
    Jo īpaši dalībvalstis regulāri, vismaz reizi gadā, uzrauga ražotāju vai ražotāju atbildības organizāciju, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savākšanas rādītājus, lai pārliecinātos, ka tie ir veikuši atbilstošus pasākumus, lai sasniegtu 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem un 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteiktos savākšanas mērķrādītājus attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem. Šādas uzraudzības pamatā jo īpaši ir informācija, kas kompetentajām iestādēm paziņota saskaņā ar 75. pantu, un tā ietver minētās informācijas verifikāciju un to, vai ražotājs ir ievērojis XI pielikumā izklāstīto aprēķināšanas metodiku, un šā panta 5. punktā minētā sastāva apsekojuma rezultātus, kā arī jebkuru citu dalībvalstij pieejamu informāciju.
    3.  
    Ja, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto uzraudzību, dalībvalsts konstatē, ka ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, nav veikusi pasākumus, kas ir saderīgi ar 59. panta 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumiem vai 60. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā noteikto savākšanas mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz LMT bateriju atkritumiem, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, nodrošinot, ka tā var sasniegt savākšanas mērķrādītājus, kas attiecīgā gadījumā noteikti vienā no minētajiem pantiem.
    4.  
    Neskarot 58. panta 5. punktā minēto paškontroles mehānismu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, trīs mēnešu laikā pēc šā panta 3. punktā minētās kompetentās iestādes pieprasījuma kompetentajai iestādei iesniedz korektīvo pasākumu plāna projektu. Minētā kompetentā iestāde var izteikt apsvērumus par plāna projektu un paziņo jebkurus šādus apsvērumus ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai viena mēneša laikā pēc korektīvo pasākumu plāna projekta saņemšanas.

    Ja kompetentā iestāde paziņo savus apsvērumus par korektīvo pasākumu plāna projektu, ražotājs vai ražotāju atbildības organizācijas viena mēneša laikā pēc minēto apsvērumu saņemšanas izstrādā korektīvo pasākumu plānu, ņemot vērā minētos apsvērumus, un attiecīgi to īsteno.

    Novērtējot, vai joprojām tiek izpildīti 55. pantā noteiktie reģistrācijas nosacījumi un attiecīgā gadījumā 58. pantā paredzētie pilnvarojuma piešķiršanas nosacījumi, ņem vērā korektīvo pasākumu plāna saturu un to, kā ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija to ievēro.

    5.  
    Līdz 2026. gada 1. janvārim un reizi piecos gados pēc tam dalībvalstis veic sastāva apsekojumu attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu par savākto jaukto sadzīves atkritumu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsmām, lai noteiktu, kāds tajās ir pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu īpatsvars. Pamatojoties uz minētajiem apsekojumiem, kompetentās iestādes var prasīt pārnēsājamu bateriju ražotājiem, LMT bateriju ražotājiem vai attiecīgajām ražotāju atbildības organizācijām, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, veikt korektīvus pasākumus, lai paplašinātu savu savienoto savākšanas punktu tīklu un veiktu informācijas kampaņas saskaņā ar 74. panta 1. punktu.

    70. pants

    Apstrāde

    1.  
    Savāktos bateriju atkritumus neapglabā un neizmanto enerģijas rekuperācijai.
    2.  
    Neskarot Direktīvu 2010/75/ES, atļauju saņēmušie objekti nodrošina, ka bateriju atkritumu apstrāde atbilst vismaz šīs regulas XII pielikuma A daļai un Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 10. punktā definētajiem labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
    3.  
    Ja baterijas tiek savāktas, kamēr tās joprojām ir iestrādātas nolietotā ierīcē, nolietotā vieglajā pārvietošanās līdzeklī vai nolietotā transportlīdzeklī, tās izņem no nolietotās ierīces, nolietotā vieglā pārvietošanās līdzekļa vai nolietotā transportlīdzekļa saskaņā ar prasībām, kas attiecīgā gadījumā noteiktas Direktīvā 2000/53/EK vai Direktīvā 2012/19/ES.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību un jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, grozītu XII pielikuma A daļā izklāstītās bateriju atkritumu apstrādes prasības.
    5.  
    Dalībvalstis var izveidot stimulu shēmas ekonomikas operatoriem, kuri attiecībā uz attiecīgi reciklēšanas efektivitāti un materiālu atgūšanu sasniedz augstākus rādītājus nekā XII pielikuma B un C daļā noteiktie mērķrādītāji.

    71. pants

    Reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītāji

    1.  
    Katrs atļauju saņēmušais objekts nodrošina, ka visi bateriju atkritumi, kas minētajam objektam darīti pieejami, tiek pieņemti un sagatavoti atkalizmantošanai, sagatavoti pārprofilēšanai vai reciklēti.
    2.  
    Reciklētāji nodrošina, ka reciklēšana sasniedz attiecīgi XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājus un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.
    3.  
    Reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītājus aprēķina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti deleģētajā aktā, kas pieņemts, ievērojot šā panta 4. punktu.
    4.  
    Komisija līdz 2025. gada 18. februārim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas rādītāju aprēķināšanai un verifikācijai saskaņā ar XII pielikuma A daļu, kā arī formātu dokumentācijai.
    5.  
    Komisija līdz 2026. gada 18. augustam un vismaz reizi piecos gados pēc tam novērtē, vai tirgus norišu rezultātā, jo īpaši – attiecībā uz bateriju tehnoloģijām, kas ietekmē, kādi materiāli tiek atgūti, un esošo un prognozēto kobalta, vara, svina, litija vai niķeļa pieejamību vai trūkumu – un ņemot vērā tehnisko un zinātnisko attīstību, ir lietderīgi pārskatīt XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus. Ja, pamatojoties uz minēto novērtējumu, tas ir pamatoti un lietderīgi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma B un C daļā noteiktos reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas mērķrādītājus.
    6.  
    Attiecīgā gadījumā tādu tirgus norišu dēļ, kas ietekmē atgūstamo materiālu veidu, un ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, tostarp jaunradušās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XII pielikuma C daļu, pievienojot papildu materiālus ar konkrētiem materiālu atgūšanas mērķrādītājiem katram materiālam, un XII pielikuma B daļu, pievienojot papildu bateriju ķīmisko sastāvu ar konkrētiem reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājiem.

    72. pants

    Bateriju atkritumu sūtīšana

    1.  
    Apstrādi var veikt ārpus attiecīgās dalībvalsts vai ārpus Savienības ar noteikumu, ka bateriju atkritumu vai to frakciju sūtījums atbilst Regulai (EK) Nr. 1013/2006 un Regulai (EK) Nr. 1418/2007.
    2.  
    Lai nošķirtu lietotas baterijas no bateriju atkritumiem, dalībvalstu kompetentās iestādes var pārbaudīt tādus lietotu bateriju sūtījumus, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir bateriju atkritumi, attiecībā uz to atbilstību XIV pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un attiecīgi uzraudzīt šādus sūtījumus.

    Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka paredzētais lietotu bateriju sūtījums sastāv no bateriju atkritumiem, tad tādu lietotu bateriju, par kurām ir aizdomas, ka tās ir atkritumi, analīzes, inspekciju un glabāšanas izmaksas var iekasēt no attiecīgās kategorijas bateriju ražotājiem, no trešām personām, kas rīkojas to vārdā, vai no citām personām, kas organizē sūtījumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt tādus deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar kuriem papildina XIV pielikumā izklāstītās minimālās prasības, jo īpaši attiecībā uz veselības stāvokli, lai nošķirtu lietotu bateriju sūtījumus no bateriju atkritumu sūtījumiem.

    3.  
    No Savienības saskaņā ar šā panta 1. punktu eksportētus bateriju atkritumus vai to frakcijas 70. un 71. pantā noteikto pienākumu, efektivitātes un mērķrādītāju izpildē ieskaita vienīgi tad, ja bateriju atkritumu vai to frakciju eksportētājs sniedz galamērķa kompetentās iestādes apstiprinātus dokumentārus pierādījumus tam, ka apstrāde ir notikusi apstākļos, kas ir līdzvērtīgi šīs regulas prasībām un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz cilvēku veselību un vides aizsardzību.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu detalizētus noteikumus, ar ko papildina šā panta 3. punktā minētos noteikumus, nosakot kritērijus apstākļu līdzvērtības novērtēšanai.

    73. pants

    LMT bateriju atkritumu, rūpniecisko bateriju atkritumu un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai

    1.  

    Lai dokumentētu, ka LMT bateriju atkritumi, rūpniecisko bateriju atkritumi un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumi, uz kuriem attiecas sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai, vairs nav atkritumi, baterijas valdītājs pēc kompetentās iestādes pieprasījuma:

    a) 

    sniedz pierādījumus par dalībvalstī veiktu baterijas veselības stāvokļa izvērtējumu vai veselības stāvokļa testēšanu, proti, uzrāda kopiju no ieraksta, kas apliecina, ka baterija pēc sagatavošanas atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai spēj nodrošināt tās lietojumam atbilstošu sniegumu;

    b) 

    sniedz pierādījumus par tādas baterijas turpmāko lietošanu, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai vai pārprofilēšanai, proti, rēķinu vai līgumu par baterijas pārdošanu vai īpašumtiesību nodošanu;

    c) 

    sniedz pierādījumus par pienācīgu aizsardzību pret bojājumiem transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, tostarp par pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu.

    2.  
    Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju ar līdzvērtīgiem noteikumiem un nosacījumiem dara pieejamu tiešajiem lietotājiem un trešām personām, kas rīkojas to vārdā, kā daļu no dokumentācijas, ko pievieno 1. punktā minētajai baterijai, kad to laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā.
    3.  
    Informācijas sniegšana saskaņā ar 1. un 2. punktu neskar pienākumu saglabāt komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.
    4.  
    Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka detalizētas tehniskas un verifikācijas prasības, kas LMT bateriju atkritumiem, rūpniecisko bateriju atkritumiem vai elektrotransportlīdzekļu bateriju ir jāizpilda, lai tie vairs nebūtu atkritumi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    74. pants

    Informācija par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu

    1.  

    Papildus Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 2. punktā minētajai informācijai ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, tiešajiem lietotājiem un izplatītājiem par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu attiecībā uz bateriju kategorijām, ko ražotāji piegādā dalībvalsts teritorijā, dara pieejamu šādu informāciju:

    a) 

    kā tiešie lietotāji var palīdzēt novērst atkritumu rašanos, tostarp kāda ir labā prakse un ieteikumi bateriju lietošanā, lai pagarinātu to lietošanas posmu un rastu iespējas tās atkalizmantot, sagatavot atkalizmantošanai, sagatavot pārprofilēšanai un pārprofilēt, kā arī pārražot;

    b) 

    kāda ir tiešo lietotāju loma bateriju atkritumu dalītās savākšanas sekmēšanā saskaņā ar 64. pantā noteiktajiem pienākumiem, lai būtu iespējama to apstrāde;

    c) 

    kādi bateriju atkritumu dalītas savākšanas, atpakaļpieņemšanas un savākšanas punkti un kādas sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai un apstrādes ir pieejamas;

    d) 

    nepieciešamās drošuma instrukcijas, kā rīkoties ar bateriju atkritumiem, tostarp par riskiem, kas saistīti ar litiju saturošām baterijām un rīkošanos ar tām;

    e) 

    kāda ir uz baterijām saskaņā ar 13. pantu izvietoto vai uz to iepakojuma uzdrukāto, vai to pavaddokumentos norādīto marķējumu un simbolu nozīme; un

    f) 

    kāda ir baterijās klātesošo vielu, it īpaši bīstamo vielu, ietekme uz vidi un cilvēku veselību vai personu drošību, tostarp ietekme, kuras cēlonis ir nepienācīga bateriju atkritumu izmešana, piemēram, piedrazošana vai izmešana kopā ar nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

    Minēto informāciju dara pieejamu:

    a) 

    ar regulāriem starplaikiem par katru bateriju modeli no brīža, kad attiecīgais baterijas modelis pirmo reizi darīts pieejams dalībvalsts tirgū, vismaz pārdošanas vietā redzamā veidā un tiešsaistes platformās;

    b) 

    tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kurā bateriju paredzēts darīt pieejamu tirgū.

    2.  
    Ražotāji 62., 65. un 66. pantā minētajiem izplatītājiem un operatoriem, kā arī citiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, dara pieejamu informāciju par drošuma un aizsardzības pasākumiem, tostarp par darba drošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanai un savākšanai.
    3.  

    No brīža, kad baterija tiek piegādāta dalībvalsts teritorijā, ražotāji atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, tādā mērā, kādā tas minētajiem operatoriem nepieciešams minēto darbību veikšanai, elektroniski, bez maksas un pēc pieprasījuma sniedz šādu informāciju par bateriju atkritumu pienācīgu un videi nekaitīgu apstrādi attiecībā uz konkrēto baterijas modeli:

    a) 

    procesi, ar ko nodrošina, ka vieglo pārvietošanās līdzekļu, transportlīdzekļu un ierīču demontāža notiek tādā veidā, lai būtu iespējams izņemt iestrādātās baterijas;

    b) 

    drošuma un aizsardzības pasākumi, tostarp attiecībā uz darba drošību un ugunsdrošību, kas piemērojami bateriju atkritumu glabāšanas, transportēšanas un apstrādes procesos.

    Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajā informācijā ir norādīti komponenti un materiāli, kā arī visu bīstamo vielu atrašanās vieta baterijā, ciktāl tas ir nepieciešams operatoriem, kas veic sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai vai apstrādi, lai tie varētu izpildīt šīs regulas prasības.

    Minēto informāciju dara pieejamu pirmajā daļā minētajiem operatoriem viegli saprotamā valodā vai valodās, kā noteikusi dalībvalsts, kuras tirgū bateriju paredzēts darīt pieejamu.

    4.  
    Izplatītāji, kas piegādā baterijas tiešajiem lietotājiem, savās mazumtirdzniecības telpās pastāvīgi viegli saprotamā un uzskatāmi redzamā veidā sniedz bateriju tiešajiem lietotājiem 1. un 2. punktā uzskaitīto informāciju, kā arī informāciju par to, kā tiešie lietotāji bateriju atkritumus var bez maksas nodot attiecīgajos savākšanas punktos, kas izvietoti mazumtirdzniecības telpās vai tiešsaistes tirdzniecības vietu uzdevumā. Minētais pienākums attiecas tikai uz tādas kategorijas baterijām, kuras ir vai ir bijušas izplatītāja jaunu bateriju sortimentā.

    Izplatītāji 1. un 2. punktā minēto informāciju sniedz arī tad, ja tie savus produktus pārdod ar tādu tiešsaistes platformu starpniecību, kas patērētājiem ļauj slēgt distances līgumus ar tirgotājiem.

    5.  
    Izmaksas, ko ražotājs sedz saskaņā ar 56. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunktu, tiešajam lietotājam jaunu bateriju pārdošanas vietās uzrāda atsevišķi.
    6.  
    Attiecīgās kategorijas bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas rīko izpratnes veicināšanas kampaņas un piedāvā stimulus, lai tiešos lietotājus mudinātu atbrīvoties no bateriju atkritumiem tādā veidā, kas atbilst informācijai, ko tiešajiem lietotājiem dara pieejamu attiecībā uz bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu saskaņā ar šā panta 1. punktu.
    7.  
    Ja saskaņā ar šo pantu tiešajiem lietotājiem tiek publiski sniegta informācija, tiek saglabāta komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāte saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

    75. pants

    Minimālās prasības attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm

    1.  

    Pārnēsājamo bateriju ražotāji un LMT bateriju ražotāji, vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo vismaz šādu informāciju atbilstoši bateriju un bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

    a) 

    to pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

    b) 

    to vispārlietojamo pārnēsājamo bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot vispārlietojamās pārnēsājamās baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

    c) 

    to pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas ir savākti attiecīgi saskaņā ar 59. un 60. pantu;

    d) 

    savākšanas rādītājs, ko saistībā ar pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumiem sasniedzis ražotājs vai ražotāju atbildības organizācija;

    e) 

    to savākto pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas apstrādei nogādāti atļauju saņēmušos objektos;

    f) 

    to savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm apstrādes, sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

    g) 

    to savākto pārnēsājamo bateriju atkritumu un LMT bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā.

    Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori, kuri nav ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, savāc pārnēsājamo bateriju vai LMT bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem pārnēsājamo bateriju atkritumu vai LMT bateriju atkritumu savākšanas punktiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei par savākto pārnēsājamo bateriju un LMT bateriju atkritumu daudzumu atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam.

    2.  

    SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, par katru kalendāro gadu kompetentajai iestādei ziņo šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

    a) 

    to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, izņemot baterijas, kas minētajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem;

    b) 

    to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

    c) 

    to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos apstrādes nolūkā;

    d) 

    to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai apstrādes nolūkā.

    3.  

    Ja atkritumu apsaimniekošanas operatori savāc bateriju atkritumus no izplatītājiem vai citiem SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas punktiem, vai no tiešajiem lietotājiem, tie par katru kalendāro gadu ziņo kompetentajai iestādei šādu informāciju atbilstoši bateriju atkritumu ķīmiskajiem sastāviem un kategorijām:

    a) 

    savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums;

    b) 

    to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

    c) 

    to SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas nogādāti atļauju saņēmušos objektos apstrādes nolūkā;

    d) 

    to savākto SLI bateriju, rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas eksportēts uz trešām valstīm sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai apstrādes nolūkā.

    4.  
    Šā panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minētā informācija ietver informāciju par baterijām, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no minētajiem transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtajiem bateriju atkritumiem saskaņā ar 65. pantu.
    5.  

    Atkritumu apsaimniekošanas operatori, kas veic apstrādi, un reciklētāji par katru kalendāro gadu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā bateriju atkritumu apstrāde notiek, un par katru dalībvalsti, kur bateriju atkritumi savākti, ziņo šādu informāciju:

    a) 

    bateriju atkritumu daudzums, kas saņemts apstrādei;

    b) 

    to bateriju atkritumu daudzums, kam uzsākts sagatavošanas atkalizmantošanai, sagatavošanas pārprofilēšanai vai reciklēšanas process;

    c) 

    dati par bateriju atkritumu reciklēšanas efektivitāti un materiālu, kas iegūti no bateriju atkritumiem, atgūšanu, kā arī par galīgo izlaides frakciju galamērķi un iegūto daudzumu.

    Ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas. Ja reciklēšanas operācijas tiek veiktas vairāk nekā vienā objektā, pirmais reciklētājs ir atbildīgs par informācijas vākšanu un minētās informācijas paziņošanu kompetentajām iestādēm.

    Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek bateriju atkritumu apstrāde, šajā punktā minēto informāciju sniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā baterijas savāktas, ja tā ir cita dalībvalsts.

    Bateriju atkritumus, kas nosūtīti uz citu dalībvalsti, lai šajā citā dalībvalstī veiktu apstrādi, ietver reciklēšanas efektivitātes un materiālu atgūšanas datos un tos ieskaita XII pielikumā minēto mērķrādītāju sasniegšanā valstij, kurā minētie atkritumi savākti.

    6.  
    Ja atkritumu valdītāji, kas nav 5. punktā minētie atkritumu valdītāji, baterijas eksportē apstrādei, tie dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās tie atrodas, paziņo datus par atsevišķi savāktajiem bateriju atkritumiem, kas eksportēti apstrādei, un 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētos datus.
    7.  
    Ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, atkritumu apsaimniekošanas operatori un atkritumu valdītāji, kas minēti šajā pantā, sniedz pārskatus sešu mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 76. panta 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, ar ko nosaka formātu, kādā pārskatus sniedz Komisijai.
    8.  
    Kompetentās iestādes izveido elektroniskas sistēmas, ar kuru starpniecību tām tiks paziņoti dati, un precizē izmantojamos formātus.
    9.  
    Dalībvalsts var ļaut kompetentajām iestādēm prasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu, ka paziņotie dati ir ticami.

    76. pants

    Ziņošana Komisijai

    1.  

    Dalībvalstis par katru kalendāro gadu agregētā veidā un formātā, ko noteikusi Komisija īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 5. punktu, publisko šādus datus par pārnēsājamām baterijām, LMT baterijām, SLI baterijām, rūpnieciskajām baterijām un elektrotransportlīdzekļu baterijām atbilstoši bateriju kategorijām un to ķīmiskajiem sastāviem:

    a) 

    to bateriju daudzums, kas pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalstī, tostarp baterijas, kas iestrādātas ierīcēs, transportlīdzekļos vai rūpnieciskos produktos, bet izņemot baterijas, kas attiecīgajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju, pirms tās tiek pārdotas tiešajiem lietotājiem;

    b) 

    savākto bateriju atkritumu daudzums saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu un savākšanas rādītāji, kas aprēķināti, balstoties uz XI pielikumā izklāstīto metodiku;

    c) 

    to rūpniecisko bateriju un elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu daudzums, kas savākti un nogādāti atļauju saņēmušos objektos sagatavošanas atkalizmantošanai vai sagatavošanas pārprofilēšanai nolūkā;

    d) 

    sasniegtās reciklēšanas efektivitātes vērtības, kas minētas XII pielikuma B daļā, un sasniegtās materiālu atgūšanas vērtības, kā minēts XII pielikuma C daļā, attiecībā uz minētajā dalībvalstī savāktajām baterijām.

    Dalībvalstis minētos datus dara pieejamus 18 mēnešu laikā pēc tā pārskata gada beigām, par kuru dati tiek vākti. Tās minētos datus publisko elektroniski formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu, izmantojot viegli piekļūstamus datu pakalpojumus. Dati ir mašīnlasāmi, šķirojami un meklējami, un tie atbilst atvērtajiem standartiem par to izmantojamību trešām personām. Kad pirmajā daļā minētie dati ir darīti pieejami, dalībvalstis par to informē Komisiju.

    Pirmais pārskata periods sākas pirmajā pilnajā kalendārajā gadā pēc tam, kad saskaņā ar 5. punktu ir stājies spēkā īstenošanas akts, kas nosaka formātu, kādā tiek ziņots Komisijai.

    Papildus Direktīvā 2000/53/EK un Direktīvā 2012/19/ES noteiktajiem pienākumiem šā panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētie dati ietver baterijas, kas iestrādātas transportlīdzekļos un ierīcēs, un no transportlīdzekļiem un ierīcēm izņemtos bateriju atkritumus saskaņā ar 65. pantu.

    2.  
    Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā ziņošanā par reciklēšanas efektivitāti un atgūtajiem materiāliem ietver visus atsevišķos reciklēšanas posmus un visas attiecīgās izlaides frakcijas.
    3.  
    Datus, ko dalībvalstis darījušas pieejamus saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu, un tas jādara formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu.
    4.  
    Komisija ievāc un pārskata informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar šo pantu. Komisija publicē ziņojumu, kurā novērtē datu vākšanas organizatorisko aspektu, datu avotus un dalībvalstu izmantoto metodiku, kā arī minēto datu pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci. Minētajā novērtējumā var iekļaut konkrētus ieteikumus par uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo sešu mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis pirmo reizi paziņojušas datus, un pēc tam ik pēc četriem gadiem.
    5.  
    Komisija līdz 2025. gada 18. augustam pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Komisijai paziņojamo datu un informācijas formātu, kā arī 1. un 4. punkta vajadzībām – novērtējuma metodes un darbības nosacījumus saistībā ar bateriju atkritumu savākšanu un apstrādi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    IX NODAĻA

    Digitālā baterijas pase

    77. pants

    Baterijas pase

    1.  
    No 2027. gada 18. februāra visām tirgū vai ekspluatācijā laistajām LMT baterijām, visām rūpnieciskajām baterijām ar kapacitāti virs 2 kWh un visām elektrotransportlīdzekļu baterijām ir elektroniska reģistrācijas karte (“baterijas pase”).
    2.  
    Baterijas pasē ir ietverta informācija attiecībā uz baterijas modeli un informācija, kas attiecas uz konkrēto bateriju, tostarp informācija, kas izriet no minētās baterijas lietošanas, kā noteikts XIII pielikumā.

    Informācija baterijas pasē ietver:

    a) 

    plašai sabiedrībai pieejamu informāciju saskaņā ar XIII pielikuma 1. punktu;

    b) 

    informāciju, kurai var piekļūt tikai paziņotās struktūras, tirgus uzraudzības iestādes un Komisija saskaņā ar XIII pielikuma 2. un 3. punktu; un

    c) 

    informāciju, kas pieejama tikai fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir leģitīmas intereses piekļūt minētajai informācijai un apstrādāt to trešās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos nolūkos saskaņā ar XIII pielikuma 2. un 4. punktu.

    Otrās daļas c) apakšpunktā minētās informācijas piekļuves un apstrādes mērķi:

    a) 

    attiecas uz baterijas demontāžu, tostarp drošības pasākumiem, kas jāveic demontāžas laikā, un detalizētu informāciju par baterijas modeļa sastāvu, un tā ir būtiska remontētājiem, pārražotājiem, otrreizējas izmantošanas operatoriem un reciklētājiem to attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanai saskaņā ar šo regulu; vai

    b) 

    atsevišķu bateriju gadījumā – tie ir būtiski baterijas pircējam vai personām, kas rīkojas pircēja vārdā, nolūkā darīt bateriju pieejamu neatkarīgiem enerģijas agregatoriem vai enerģijas tirgus dalībniekiem.

    Otrajā daļā minēto informāciju ietver baterijas pasē tādā mērā, cik tas attiecas uz attiecīgās baterijas kategoriju vai apakškategoriju.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu XIII pielikumu attiecībā uz baterijas pasē ietveramo informāciju, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

    3.  
    Baterijas pasei var piekļūt ar 13. panta 6. punktā minēto QR kodu, kurā ir saikne ar unikālu identifikatoru, kuru ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, piešķir baterijai.

    QR kods un unikālais identifikators atbilst ISO/IEC standartiem 15459-1:2014, 15459-2:2015, 15459-3:2014, 15459-4:2014, 15459-5:2014 un 15459-6:2014 vai tiem līdzvērtīgiem standartiem.

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai grozītu šā punkta otro daļu, ņemot vērā tehnikas un zinātnes attīstību, aizstājot minētajā daļā minētos standartus vai pievienojot citus Eiropas vai starptautiskos standartus, kuriem atbilst QR kods un unikālais identifikators.

    4.  
    Ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū, nodrošina, ka baterijas pasē ietvertā informācija ir pareiza, pilnīga un aktuāla. Tas var dot rakstisku atļauju jebkuram citam operatoram rīkoties savā vārdā.
    5.  
    Visa baterijas pasē ietvertā informācija balstās uz atvērtiem standartiem un ir sadarbspējīgā formātā, to ir iespējams nodot, izmantojot atvērtu sadarbspējīgu apmaiņas tīklu bez piesaistes vienam pārdevējam, tā ir mašīnlasāma, strukturēta un meklējama saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.
    6.  
    Piekļuvi baterijas pasē ietvertajai informācijai reglamentē saskaņā ar 78. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām.
    7.  
    Attiecībā uz bateriju, uz kuru ir attiekusies sagatavošana atkalizmantošanai, sagatavošana pārprofilēšanai, pārprofilēšana vai pārražošana, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod ekonomikas operatoram, kurš minēto bateriju laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā. Šādai baterijai ir jauna baterijas pase, kurā ir saite uz sākotnējās baterijas vai bateriju baterijas pasi vai pasēm.

    Ja baterijas statuss tiek mainīts uz statusu “baterijas atkritums”, atbildību par šā panta 4. punktā minēto pienākumu izpildi nodod vai nu ražotājam vai ražotāju atbildības organizācijai, ja tāda ir iecelta saskaņā ar 57. panta 1. punktu, vai saskaņā ar 57. panta 8. punktu izraudzītam atkritumu apsaimniekošanas operatoram.

    8.  
    Pēc tam, kad baterija ir reciklēta, baterijas pase zaudē spēku.
    9.  
    Līdz 2026. gada 18. augustam Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros precizē, kuras personas šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkos ir uzskatāmas par personām, kurām ir leģitīmas intereses, kā minēts attiecīgi XIII pielikuma 2. un 4. punktā, un kurai minētajos punktos uzskaitītajai informācijai tām ir piekļuve, un kādā mērā tās minēto informāciju var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    Kritēriji, saskaņā ar kuriem precizē 2. punkta c) apakšpunktā minētās personas un nosaka, kādā mērā tās var lejupielādēt, kopīgot, publicēt un atkalizmantot XIII pielikuma 2. un 4. punktā minēto informāciju, ir šādi:

    a) 

    ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai novērtētu baterijas statusu un atlikušo vērtību un tās turpmāku izmantošanas spēju;

    b) 

    ciktāl šāda informācija ir vajadzīga, lai veiktu baterijas sagatavošanu atkalizmantošanai, sagatavošanu pārprofilēšanai, pārprofilēšanu, pārražošanu vai reciklēšanu vai lai izvēlētos starp minētajām operācijām;

    c) 

    ciktāl ir jānodrošina, ka piekļuve tādai baterijas pasē ietvertajai informācijai, kas ir komerciāli sensitīva, un tās apstrāde nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesības aktiem.

    ▼C2

    10.  
    Ekonomikas operators, kas bateriju laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, unikālo identifikatoru augšupielādē reģistrā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1781 ( 6 ) 13. panta 1. punktā.

    ▼B

    78. pants

    Baterijas pases tehniskie parametri un darbība

    Produkta pases tehniskie parametri un darbība atbilst šādām būtiskajām prasībām:

    a) 

    baterijas pase ir pilnībā sadarbspējīga ar citām digitālajām produktu pasēm, ko prasa Savienības tiesību akti par ekodizainu attiecībā uz gala-gala sakaru un datu nosūtīšanas tehniskajiem, semantiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem;

    b) 

    patērētājiem, ekonomikas operatoriem un citiem attiecīgiem dalībniekiem ir piekļuve baterijas pasei bez maksas un pamatojoties uz to attiecīgajām piekļuves tiesībām, kas izklāstītas XIII pielikumā un saskaņā ar 77. panta 9. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā;

    c) 

    baterijas pasē ietvertos datus glabā ekonomikas operators, kas ir atbildīgs par 77. panta 4. vai 7. punktā noteikto pienākumu izpildi, vai operatori, kas pilnvaroti rīkoties tā vārdā;

    d) 

    ja baterijas pasē iekļautos datus glabā vai citādi apstrādā operatori, kas ir pilnvaroti rīkoties tā ekonomikas operatora vārdā, kurš ir atbildīgs par pienākumu izpildi saskaņā ar 77. panta 4. vai 7. punktu, minētajiem operatoriem nav atļauts pilnībā vai daļēji pārdot, atkalizmantot vai apstrādāt šādus datus lielākā mērā nekā ir nepieciešams attiecīgo glabāšanas vai apstrādes pakalpojumu sniegšanai;

    e) 

    baterijas pase ir pieejama arī pēc tam, kad ekonomikas operators, kas ir atbildīgs par 77. panta 4. vai 7. punktā noteikto pienākumu izpildi, beidz pastāvēt vai pārtrauc darbību Savienībā;

    f) 

    tiesības piekļūt informācijai un iekļaut, grozīt vai atjaunināt informāciju baterijas pasē ir ierobežotas, pamatojoties uz piekļuves tiesībām, kas precizētas XIII pielikumā un saskaņā ar 77. panta 9. punktu pieņemto īstenošanas aktu;

    g) 

    tiek nodrošināta datu autentifikācija, uzticamība un integritāte;

    h) 

    baterijas pase ir tāda, lai nodrošinātu augstu drošības un privātuma līmeni un izvairītos no krāpšanas.

    X NODAĻA

    Savienības tirgus uzraudzība un Savienības drošības procedūras

    79. pants

    Valsts līmeņa procedūra rīcībai ar baterijām, kas rada risku

    1.  
    Neskarot Regulas (ES) 2019/1020 19. pantu, ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka baterija, uz kuru attiecas šī regula, rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgās baterijas izvērtējumu, kas aptver visas attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības.

    Ja pirmajā daļā minētajā izvērtējumā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka baterija neatbilst šīs regulas prasībām (“neatbilstīga baterija”), tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus pienācīgos korektīvos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai panāktu baterijas atbilstību minētajām prasībām, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

    Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē konkrēto paziņoto struktūru.

    2.  
    Tirgus uzraudzības iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par izvērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās ekonomikas operatoram pieprasījušas veikt.
    3.  
    Ekonomikas operators nodrošina, ka visi pienācīgie korektīvie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām neatbilstīgajām baterijām, ko ekonomikas operators darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.
    4.  
    Ja attiecīgais ekonomikas operators 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka neatbilstīgas baterijas tiek darītas pieejamas valsts tirgū, vai panāktu, ka minētās baterijas tiek izņemtas no tirgus vai atsauktas.

    Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajiem pasākumiem.

    5.  

    Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā iekļauj visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgās baterijas identificēšanai nepieciešamos datus, minētās baterijas izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas operatora argumentāciju. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

    a) 

    baterijas neatbilstība 6. līdz 10. pantam vai 12., 13. vai 14. pantam;

    b) 

    trūkumi 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos;

    c) 

    trūkumi 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās.

    6.  
    Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu papildu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar attiecīgās baterijas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.
    7.  
    Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.
    8.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar neatbilstīgo bateriju nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, neatbilstīgās baterijas izņemšana no tirgus.

    80. pants

    Savienības drošības procedūra

    1.  
    Ja, pabeidzot 79. panta 4., 6. un 7. punktā aprakstīto procedūru, pret tirgus uzraudzības iestāžu veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un veic valsts pasākuma izvērtējumu. Komisija minēto izvērtējumu cenšas pabeigt viena mēneša laikā.

    Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    2.  
    Komisija 1. punkta otrajā daļā minēto īstenošanas aktu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

    Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās baterijas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

    Ja valsts pasākums tiek atzīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts šādu pasākumu anulē.

    3.  
    Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar šīs regulas 15. pantā minēto saskaņoto standartu trūkumiem, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.
    4.  
    Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un baterijas neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem 16. pantā minētajās kopējās specifikācijās, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktu, ar ko groza vai atceļ attiecīgās kopējās specifikācijas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

    81. pants

    Atbilstīgas baterijas, kas rada risku

    1.  
    Ja dalībvalsts pēc 79. panta 1. punktā paredzētā izvērtējuma konstatē, ka, lai gan baterija atbilst 6. līdz 10. panta un 12., 13. un 14. panta prasībām, tā rada risku cilvēku veselībai vai personu drošībai, īpašuma aizsardzībai vai videi (“atbilstīga baterija, kas rada risku”), tā nekavējoties prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram veikt visus atbilstošos pasākumus tirgus uzraudzības iestāžu noteiktā saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar konkrētā riska raksturu, lai nodrošinātu, ka atbilstīgā baterija, kas rada risku, kad tā tiek darīta pieejama tirgū, vairs nerada minēto risku, izņemtu minēto bateriju no tirgus vai atsauktu.
    2.  
    Ekonomikas operators nodrošina, ka korektīvi pasākumi tiek veikti attiecībā uz visām atbilstīgajām baterijām, kas rada risku, kuras tas darījis pieejamas tirgū visā Savienībā.
    3.  
    Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, ja rodas 1. punktā minētā situācija. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus atbilstīgo bateriju, kas rada risku, identificēšanai, datus par šādu bateriju izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā riska veidu un veikto valsts pasākumu būtību un ilgumu.
    4.  
    Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas operatoru vai operatoriem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots, un, ja nepieciešams, ierosina piemērotus pasākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 90. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
    5.  
    Ja ir pienācīgi pamatoti nenovēršami un steidzami iemesli, kas saistīti ar cilvēku veselības un personu drošības, kā arī īpašuma aizsardzību un vidi, Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 90. panta 4. punktā, pieņem tūlītēji piemērojamu īstenošanas aktu.
    6.  
    Komisija adresē 4. un 5. punktā minēto īstenošanas aktu visām dalībvalstīm un to tūlīt paziņo tām un attiecīgajam ekonomikas operatoram vai operatoriem.

    82. pants

    Kopīgas darbības

    Tirgus uzraudzības iestādes var veikt kopīgas darbības ar organizācijām, kas pārstāv ekonomikas operatorus vai tiešos lietotājus. Šādas kopīgas darbības var ietvert bateriju kompetences centru izveidi, ko veic dalībvalstis vai tirgus uzraudzības iestādes, lai veicinātu atbilstību, konstatētu neatbilstību, palielinātu informētību un sniegtu norādījumus par šajā regulā noteiktajām prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 9. pantu.

    83. pants

    Formāla neatbilstība

    1.  

    Neskarot 79. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk uzskaitītajām neatbilstībām, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram attiecīgo neatbilstību novērst:

    a) 

    CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 20. pantu;

    b) 

    CE zīme nav uzlikta;

    c) 

    paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kad tas prasīts VIII pielikumā noteiktajos gadījumos, ir uzlikts, pārkāpjot 20. pantu, vai nav uzlikts;

    d) 

    nav sagatavota vai nav pareizi sagatavota ES atbilstības deklarācija;

    e) 

    tehniskā dokumentācija, kas minēta VIII pielikumā, vai nu nav pieejama, vai ir nepilnīga;

    f) 

    informācija, kas minēta 38. panta 7. punktā vai 41. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

    g) 

    nav izpildīta jebkura cita administratīvā prasība, kas paredzēta 38. vai 41. pantā.

    2.  
    Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu bateriju darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

    84. pants

    Piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumu nepildīšana

    1.  
    Ja dalībvalsts konstatē, ka ekonomikas operators nepilda savus pienācīgas pārbaudes pienākumus, kas noteikti šīs regulas 48., 49. un 50. pantā, tā prasa attiecīgajam ekonomikas operatoram novērst attiecīgo neatbilstību.
    2.  
    Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas un ja nav pieejami citi iedarbīgi līdzekļi, lai neatbilstību novērstu, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu darīt pieejamas tirgū baterijas, kuras tirgū darījis pieejamas 1. punktā minētais ekonomikas operators, un, ja neatbilstība ir nopietna, nodrošina to izņemšanu no tirgus vai atsaukšanu.

    XI NODAĻA

    Zaļais publiskais iepirkums un procedūra ierobežojumu grozīšanai attiecībā uz vielām

    85. pants

    Zaļais publiskais iepirkums

    1.  
    Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā definētās līgumslēdzējas iestādes vai Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā definētie līgumslēdzēji, minēto direktīvu aptvertajās situācijās iepērkot baterijas vai baterijas saturošus produktus, ņem vērā minēto bateriju vidisko ietekmi visā to aprites ciklā, lai nodrošinātu, ka šāda ietekme ir samazināta līdz minimumam.
    2.  
    No datuma, kas ir 12 mēneši pēc pirmā tāda 3. punktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā dienas, ar ko nosaka piešķiršanas kritērijus iepirkuma procedūrās, šā panta 1. punktā noteikto pienākumu izpilda, piemērojot minētos piešķiršanas kritērijus. Visās iepirkuma procedūrās, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veic par tādu bateriju vai baterijas saturošu produktu iegādi, uz kuriem attiecas 7. līdz 10. panta darbības joma, to tehniskajās specifikācijās un piešķiršanas kritērijos atsaucas uz minēto pirmo deleģēto aktu, lai nodrošinātu, ka tiek iepirktas minētās baterijas vai baterijas saturoši produkti, kam to aprites ciklā ir būtiski zemāka vidiskā ietekme.
    3.  
    Komisija 12 mēnešus pēc tam, kad pieņemts nesenākais no 7. panta 2. punkta ceturtās daļas a) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 2. punktā un 10. panta 5. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 89. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot piešķiršanas kritērijus bateriju vai produktu, kas satur baterijas, iepirkuma procedūrās, pamatojoties uz 7. līdz 10. pantā noteiktajām ilgtspējas prasībām.

    86. pants

    Ierobežošanas procedūra attiecībā uz vielām

    1.  
    Ja Komisija uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā prasa Aģentūrai sagatavot ierobežošanas dokumentāciju, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikuma prasībām. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.
    2.  
    12 mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā minētā Komisijas pieprasījuma saņemšanas un ja Aģentūras saskaņā ar minēto punktu sagatavotā ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, Aģentūra ierosina ierobežojumus nolūkā uzsākt šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā aprakstīto procesu.
    3.  
    Ja dalībvalsts uzskata, ka kādas vielas izmantošana bateriju izgatavošanā vai kādas vielas klātbūtne baterijās to tirgū laišanas brīdī vai turpmākajās aprites cikla stadijās, tostarp bateriju atkritumu pārprofilēšanas vai apstrādes laikā, rada tādu risku cilvēku veselībai vai videi, kas nav pietiekami kontrolēts un kam jāpievēršas Savienības mērogā, tā informē Aģentūru, ka ierosina sagatavot ierobežošanas dokumentāciju. Dalībvalsts sagatavo ierobežošanas dokumentāciju. Ierobežošanas dokumentācija ietver sociālekonomisko novērtējumu, tostarp analīzi par alternatīvām.

    Ja ierobežošanas dokumentācija apliecina, ka papildus jebkuriem jau esošiem pasākumiem ir nepieciešama rīcība Savienības mērogā, dalībvalsts to iesniedz Aģentūrai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XV pielikumā norādītajā formātā, lai sāktu procesu, kas aprakstīts šā panta 4. līdz 9. punktā un 87. un 88. pantā.

    4.  
    Ierobežošanas dokumentācijas un ierobežošanas procesa vajadzībām Aģentūra vai dalībvalstis ņem vērā jebkuru informāciju, ķīmiskās drošības ziņojumu vai riska novērtējumu, kas iesniegts Aģentūrai vai dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006. Aģentūra vai dalībvalstis arī ņem vērā visu pieejamo informāciju un atsaucas uz visiem attiecīgajiem riska novērtējumiem, kas iesniegti citu Savienības aktu vajadzībām un attiecas uz baterijā izmantotās vielas aprites ciklu, tostarp atkritumu stadiju. Šajā nolūkā citas struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un veic līdzīgu uzdevumu, pēc pieprasījuma sniedz informāciju Aģentūrai vai attiecīgai dalībvalstij.
    5.  
    Attiecībā uz piekļuvi informācijai, ko Aģentūra pārvalda šīs regulas 6. pantā un šajā pantā definēto uzdevumu izpildē, piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 118. pantu.
    6.  
    Aģentūra uztur to vielu sarakstu, attiecībā uz kurām vai nu Aģentūra vai dalībvalsts plāno izstrādāt vai jau izstrādā ierobežošanas dokumentāciju saskaņā ar šo pantu.
    7.  
    Riska novērtēšanas komiteja, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja, kas izveidota, ievērojot minētās regulas 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu, pārbauda, vai iesniegtā ierobežošanas dokumentācija atbilst minētās regulas XV pielikuma prasībām. 30 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas attiecīgā komiteja informē Aģentūru vai dalībvalsti, kas ierosina ierobežojumus, vai dokumentācija atbilst prasībām. Ja dokumentācija neatbilst prasībām, iemeslus Aģentūrai vai dalībvalstij iesniedz rakstiski 45 dienu laikā pēc dokumentācijas saņemšanas. Aģentūra vai dalībvalsts nodrošina dokumentācijas atbilstību 60 dienu laikā pēc pamatojuma saņemšanas no attiecīgās komitejas, pretējā gadījumā šajā pantā paredzēto procedūru izbeidz.
    8.  
    Aģentūra nekavējoties publicē Komisijas vai dalībvalsts nodomu sākt vielas ierobežošanas procesu saskaņā ar šo pantu un informē attiecīgās ieinteresētās personas.
    9.  

    Aģentūra nekavējoties savā tīmekļa vietnē publisko ierobežošanas dokumentāciju, tostarp saskaņā ar 2. un 3. punktu ierosinātos ierobežojumus, un skaidri norāda publicēšanas datumu. Aģentūra aicina visas attiecīgās ieinteresētās personas četru mēnešu laikā pēc publicēšanas datuma atsevišķi vai kopā iesniegt:

    a) 

    komentārus par ierobežošanas dokumentāciju un ierosinātajiem ierobežojumiem;

    b) 

    ierosināto ierobežojumu sociāli ekonomisko analīzi, tostarp analīzi par alternatīvām, vai informāciju, kas var būt noderīga šādai analīzei, izskatot ierosināto ierobežojumu pozitīvos un negatīvos aspektus. Šāda analīze atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVI pielikuma prasībām.

    10.  
    Deleģētos aktus, kas minēti 6. panta 2. punktā, pieņem deviņu mēnešu laikā pēc 87. panta 2. punktā minētās Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma saņemšanas. Ja Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nepieņem atzinumu attiecīgi 87. panta 2. vai 5. punktā noteiktajā termiņā, Komisija ņem vērā ierobežojuma sociālekonomisko ietekmi, tostarp vielas alternatīvu pieejamību, un pieņem deleģēto aktu 87. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.
    11.  
    Ja I pielikuma grozījuma projekts atšķiras no sākotnējā priekšlikuma, kas ietverts ierobežošanas dokumentācijā, kura sagatavota, ievērojot šajā pantā, 87. un 88. pantā noteikto procedūru, vai ja tajā nav ņemti vērā Aģentūras atzinumi, Komisija pievieno detalizētu paskaidrojumu par atšķirību iemesliem.

    87. pants

    Aģentūras komiteju atzinums

    1.  
    Riska novērtēšanas komiteja 12 mēnešu laikā pēc 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas, pieņem atzinumu par to, vai ar ierosinātajiem ierobežojumiem var samazināt risku cilvēku veselībai vai videi. Šajā atzinumā ņem vērā ierobežošanas dokumentāciju, ko Aģentūra sagatavojusi pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma, un 86. panta 9. punkta a) apakšpunktā minētos ieinteresēto personu viedokļus.
    2.  
    Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja 15 mēnešu laikā no 86. panta 9. punktā minētās publicēšanas dienas, apsvērusi ierobežošanas dokumentācijas attiecīgās daļas un sociālekonomisko ietekmi, pieņem atzinumu par ierosinātajiem ierobežojumiem. Pirms tam tā sagatavo projektu atzinumam par ierosinātajiem ierobežojumiem un to sociālekonomisko ietekmi, ņemot vērā analīzes vai informāciju saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu, ja tādas ir.
    3.  
    Aģentūra nekavējoties publicē Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma projektu savā tīmekļa vietnē un aicina ieinteresētās personas ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc minētā atzinuma projekta publicēšanas sniegt savus komentārus.
    4.  
    Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja nekavējoties pieņem savu atzinumu, attiecīgi ņemot vērā šā panta 3. punktā noteiktajā termiņā saņemtos papildu komentārus. Atzinumā ņem vērā ieinteresēto personu komentārus, kas iesniegti saskaņā ar 86. panta 9. punkta b) apakšpunktu un šā panta 3. punktu.
    5.  
    Ja Riska novērtēšanas komitejas atzinums būtiski atšķiras no ierobežošanas dokumentācijā ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra atliek Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinuma termiņu, ilgākais, par 90 dienām.
    6.  
    Ja Riska novērtēšanas komiteja un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja sniedz atzinumu, ievērojot šā panta 1. un 2. punktu, tās izmanto Regulas (EK) Nr. 1907/2006 87. pantā minētos referentus atbilstoši tajā paredzētajiem nosacījumiem.

    88. pants

    Atzinuma iesniegšana Komisijai

    1.  
    Aģentūra nekavējoties iesniedz Komisijai Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumus par ierobežojumiem, kas ierosināti, ievērojot 86. pantu. Ja Riska novērtēšanas komitejas un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas atzinumi būtiski atšķiras no ierosinātajiem ierobežojumiem, Aģentūra Komisijai iesniedz paskaidrojuma rakstu, kurā sīki izskaidroti šādu atšķirību iemesli. Ja viena vai abas komitejas nepieņem atzinumu līdz 87. panta attiecīgi 1. un 2. punktā noteiktajam termiņam, Aģentūra attiecīgi par to informē Komisiju, norādot iemeslus.
    2.  
    Aģentūra abu komiteju atzinumus nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē.
    3.  
    Aģentūra Komisijai vai dalībvalstij pēc pieprasījuma iesniedz visus dokumentus un pierādījumus, kas tai iesniegti vai ko tā izskatījusi.

    XII NODAĻA

    Deleģētās pilnvaras un komiteju procedūra

    89. pants

    Deleģēšanas īstenošana

    1.  
    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
    2.  
    Pilnvaras pieņemt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2023. gada 17. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
    3.  
    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 2. punktā, 7. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. un 5. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 5. un 6. punktā, 11. panta 4. punktā, 12. panta 3. punktā, 13. panta 8. punktā, 14. panta 4. punktā, 48. panta 8. punktā, 53. panta 3. punktā, 59. panta 7. punktā, 60. panta 8. punktā, 70. panta 4. punktā, 71. panta 4., 5. un 6. punktā, 72. panta 4. punktā, 77. panta 2. un 3. punktā un 85. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
    4.  
    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
    5.  
    Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
    6.  
    Saskaņā ar 6. panta 2. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 1. un 5. punktu, 9. panta 2. punktu, 10. panta 5. un 6. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 3. punktu, 13. panta 8. punktu, 14. panta 4. punktu, 48. panta 8. punktu, 53. panta 3. punktu, 59. panta 7. punktu, 60. panta 8. punktu, 70. panta 4. punktu, 71. panta 4., 5. un 6. punktu, 72. panta 4. punktu, 77. panta 2. un 3. punktu vai 85. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

    90. pants

    Komiteju procedūra

    1.  
    Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/98/EK 39. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
    2.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
    3.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

    Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

    4.  
    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

    XIII NODAĻA

    Grozījumi

    91. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2019/1020

    Regulu (ES) 2019/1020 groza šādi:

    1) 

    regulas 4. panta 5. punktā tekstu “(ES) 2016/42535 un (ES) 2016/42636” aizstāj ar šādu:

    “(ES) 2016/425 ( *1 ), (ES) 2016/426 ( *2 ) un (ES) 2023/1542 ( *3 )

    2) 

    regulas I pielikumā Savienības saskaņošanas tiesību aktu saraksta 21. punktu aizstāj ar šādu:

    “21. 

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.);”.

    92. pants

    Grozījums Direktīvā 2008/98/EK

    Direktīvas 2008/98/EK 8.a panta 7. punktā pievieno šādu daļu:

    ►C1  Attiecībā uz baterijām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 ( *4 ) 3. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, ◄ dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, kas izveidotas pirms 2018. gada 4. jūlija, sasniedz atbilstību šim pantam līdz 2025. gada 18. augustam.

    XIV NODAĻA

    Nobeiguma noteikumi

    93. pants

    Sodi

    Dalībvalstis līdz 2025. gada 18. augustam paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

    94. pants

    Pārskatīšana

    1.  
    Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam pārskata un sagatavo ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un tās ietekmi uz vidi, cilvēku veselību un iekšējā tirgus darbību un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.
    2.  

    Ņemot vērā tehnikas attīstību un dalībvalstu gūto praktisko pieredzi, Komisija savā ziņojumā iekļauj šādu šīs regulas aspektu izvērtējumu:

    a) 

    tādu plaši izmantotu tipu bateriju saraksts, kuras atbilst vispārlietojamu pārnēsājamu bateriju definīcijai;

    b) 

    II nodaļā noteiktās ilgtspējas un drošuma prasības, tostarp iespējamā vajadzība noteikt eksporta aizliegumu baterijām, kuras neatbilst I pielikumā izklāstītajiem ierobežojumiem;

    c) 

    III nodaļā noteiktās marķēšanas un informācijas prasības;

    d) 

    48. līdz 53. pantā noteiktās bateriju pienācīgas pārbaudes prasības;

    e) 

    VIII nodaļā noteiktie pasākumi attiecībā uz bateriju atkritumu apsaimniekošanu, tostarp iespēju ieviest divas pārnēsājamu bateriju apakškategorijas, proti, atkārtoti uzlādējamas un atkārtoti neuzlādējamas pārnēsājamas baterijas, ar atsevišķiem savākšanas mērķrādītājiem, un iespēju ieviest atsevišķu savākšanas mērķrādītāju vispārlietojamām pārnēsājamām baterijām;

    f) 

    IX nodaļā izklāstītie pasākumi attiecībā uz baterijas pasi;

    g) 

    pārkāpumi un sodu efektivitāte, samērīgums un atturošais raksturs, kā noteikts 93. pantā;

    h) 

    analīze par regulas ietekmi uz konkurētspēju un investīcijām bateriju nozarē un uz administratīvo slogu, kas izriet no šīs regulas.

    Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas attiecīgo noteikumu grozīšanu.

    3.  
    Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pārskatīšanu, Komisija savā ziņojumā iekļauj īpašu izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs tiesību akta priekšlikums šīs regulas 6., 86., 87. un 88. panta grozīšanai.
    4.  
    Komisija novērtē, vai jebkādā veidā nepieciešams grozīt VII nodaļu, ja tiek pieņemti kādi Savienības tiesību akti, kuros paredzēti noteikumi par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu pārbaudi, tostarp uzņēmumu pienākumi attiecībā uz negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kāda ir to pašu darbībai, to meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai un to vērtības ķēdes darbībai.

    Komisija 12 mēnešu laikā pēc jebkādu pirmajā daļā minēto tiesību aktu spēkā stāšanās dienas vai līdz 2031. gada 30. jūnijam, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, publicē ziņojumu ar šāda novērtējuma rezultātiem. Attiecīgā gadījumā Komisija ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza VII nodaļu.

    5.  
    Komisija līdz 2031. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē 3. panta 11. punktā minētās LMT baterijas definīcijas tvēruma paplašināšanas iespējamību un tehniskās sekas, jo īpaši iekļaujot baterijas, kas darbina bezriteņu transportlīdzekļus. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
    6.  
    Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija novērtē, kā vislabāk ieviest saskaņotos vienota lādētāja standartus attiecīgi atkārtoti uzlādējamām baterijām, kuras ir paredzētas vieglajiem pārvietošanās līdzekļiem, kā arī atkārtoti uzlādējamām baterijām, kas iestrādātas konkrētu kategoriju elektriskajā un elektroniskajā aprīkojumā, uz ko attiecas Direktīva 2012/19/ES. Minētā novērtējuma tvērumā neiekļauj uzlādes ierīces radioiekārtu kategorijām un klasēm saskaņā ar Direktīvas 2014/53/ES 3. panta 4. punktu.

    95. pants

    Atcelšana un pārejas noteikumi

    Direktīvu 2006/66/EK atceļ no 2025. gada 18. augusta.

    Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus turpina piemērot šādi:

    a) 

    11. pantu – līdz 2027. gada 18. februārim;

    b) 

    12. panta 4. un 5. punktu – līdz 2025. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz noteikumu par datu pārsūtīšanu Komisijai, ko turpina piemērot līdz 2027. gada 30. jūnijam;

    c) 

    21. panta 2. punktu – līdz 2026. gada 18. augustam.

    Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

    96. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    1.  
    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
    2.  
    To piemēro no 2024. gada 18. februāra, izņemot, kā noteikts šīs Regulas otrajā daļā un citos noteikumos.

    Tomēr turpmāk izklāstītos noteikumus piemēro šādi:

    a) 

    11. pantu piemēro no 2027. gada 18. februāra;

    b) 

    17. pantu un VI nodaļu piemēro no 2024. gada 18. augusta, izņemot 17. panta 2. punktu, ko piemēro no datuma, kas ir 12 mēneši pēc 30. panta 2. punktā minētā saraksta pirmā publicēšanas datuma;

    c) 

    VIII nodaļu piemēro no 2025. gada 18. augusta.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




    I PIELIKUMS



    VIELU IEROBEŽOŠANA

    1. sleja

    Vielas vai vielu grupas apzīmējums

    2. sleja

    Ierobežojumu nosacījumi

    1.  Dzīvsudrabs

    CAS Nr. 7439-97-6

    EK Nr. 231-106-7 un tā savienojumi

    Baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, dzīvsudrabu (ko izsaka kā dzīvsudraba metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,0005 % no masas.

    2.  Kadmijs

    CAS Nr. 7440-43-9

    EK Nr. 231-152-8 un tā savienojumi

    Pārnēsājamas baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, vieglajos pārvietošanās līdzekļos vai citos transportlīdzekļos, kadmiju (ko izsaka kā kadmija metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,002 % no masas.

    3.  Svins

    CAS Nr. 7439-92-1

    EK Nr. 231-100-4 un tā savienojumi

    1.  No 2024. gada 18. augusta pārnēsājamas baterijas, kas ir vai nav iestrādātas ierīcēs, svinu (ko izsaka kā svina metālu) drīkst saturēt koncentrācijā, kas nav lielāka par 0,01 % no masas.

    2.  Ierobežojumu, kas izklāstīts 1. punktā, nepiemēro pārnēsājamiem cinka-gaisa podziņelementiem līdz 2028. gada 18. augustam.




    II PIELIKUMS

    OGLEKĻA PĒDA

    1.   Darbības joma

    Šajā pielikumā ir aprakstīti oglekļa pēdas aprēķina pamatelementi.

    Oglekļa pēdas aprēķināšanas un verifikācijas metodika, kas jāparedz ar deleģēto aktu, ko pieņem, ievērojot 7. pantu, balstās uz šajā pielikumā iekļautajiem būtiskajiem elementiem, atbilst Komisijas produktu vidiskās pēdas (PEF) metodes jaunākajai redakcijai un attiecīgajiem produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumiem (PEFCR) un atspoguļo starptautiskos nolīgumus un aprites cikla novērtēšanas jomā panākto tehnisko/zinātnisko progresu.

    Aprites cikla oglekļa pēdas aprēķina pamatā ir materiālu komplekts, enerģija un palīgmateriāli, ko konkrētā ražotnē izmanto, lai saražotu konkrētu baterijas modeli. Tā kā elektroniskie komponenti, piemēram, baterijas pārvaldības vienības un drošuma vienības un katodmateriāli var kļūt par galveno bateriju oglekļa pēdas avotu, tos precīzi identificē.

    2.   Definīcijas

    Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:

    a) 

    “darbības dati” ir ar procesiem saistītā informācija aprites cikla inventarizācijas pārskatu (LCI) modelēšanā, saskaņā ar kuru procesa ķēžu agregētos LCI rezultātus, kas reprezentē kāda procesa darbības, katru atsevišķi reizina ar attiecīgajiem darbības datiem un pēc tam apvieno, lai iegūtu ar konkrēto procesu saistīto oglekļa pēdu;

    b) 

    “materiālu komplekts” ir saraksts, kurā uzskaitīti izejmateriāli, montāžas mezgli, starpmezgli, apakškomponenti un detaļas, kā arī katra minētā elementa daudzums, kas vajadzīgs, lai izgatavotu bateriju;

    c) 

    “uzņēmumam specifiski dati” ir dati, kuri tieši izmērīti vai savākti vienā vai vairākos objektos (vietai specifiski dati) un kuri ir reprezentatīvi attiecībā uz uzņēmuma darbībām; šādus datus dēvē arī par “primārajiem datiem”;

    d) 

    “funkcionāla vienība” ir vērtējamās baterijas nodrošināto funkciju, sniegto pakalpojumu, vai abu, kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;

    e) 

    “aprites cikls” ir produkta sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejmateriālu ieguves vai ģenerēšanas no dabas resursiem līdz galīgai likvidēšanai (ISO 14040:2006 vai līdzvērtīgs standarts);

    f) 

    “aprites cikla inventarizācijas pārskats (LCI)” ir elementārplūsmu, atkritumu plūsmu un produkta plūsmu apmaiņas kombinētais kopums LCI datu kopā;

    g) 

    “aprites cikla inventarizācijas pārskata (LCI) datu kopa” ir dokuments vai datne ar informāciju par konkrēta produkta vai cita references elementa (piemēram, objekta vai procesa) aprites ciklu, kas varētu ietver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizācijas pārskatu, kā arī vienības procesu datu kopu, daļēji agregētu vai agregētu datu kopu;

    h) 

    “references plūsma” ir tādu procesu izlaides mērs konkrētā produkta sistēmā, kāda vajadzīga, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar funkcionālo vienību (pamatojoties uz ISO 14040:2006 vai līdzvērtīgu standartu);

    i) 

    “sekundārie dati” ir dati, kas nav tieši iegūti vai izmērīti konkrētā procesā uzņēmuma piegādes ķēdē vai ko aplēsis minētais uzņēmums, bet kas iegūti no trešās personas LCI datubāzes vai citiem avotiem; šādi dati ietver nozares vidējos datus, piemēram, no publicētiem ražošanas datiem, valdības statistikas un nozares apvienībām, kā arī literatūras pētījumus, inženiertehniskos pētījumus un patentus, un to pamatā var būt arī finanšu dati, un var ietvert arī aizstājdatus un citus vispārīgus datus; un ietver primāros datus, kuriem veic horizontālu agregēšanu;

    j) 

    “sistēmas robežas” ir aspekti, kas iekļauti aprites cikla posmos vai izslēgti no tā.

    Turklāt saskaņotie noteikumi bateriju oglekļa pēdas aprēķināšanai ietver jebkādas papildu definīcijas, kas vajadzīgas to interpretācijai.

    3.   Funkcionālā vienība un references plūsma

    Funkcionālo vienību definē kā vienu kilovatstundu (kWh) no kopējās enerģijas, ko baterijas sistēma piegādājusi visā baterijas ekspluatācijas mūžā (mēra kWh). Kopējo enerģiju iegūst no ciklu skaita, kas reizināts ar katrā ciklā padotās enerģijas daudzumu.

    References plūsma ir baterijas svars, kas vajadzīgs, lai izpildītu konkrētu funkciju, un to mēra kilogramos baterijas uz kWh no kopējās enerģijas, ko baterija nodrošinājusi visā tās darbmūžā. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret šo references plūsmu.

    Atkāpjoties no pirmās daļas, rezerves baterijām, kuru primārā funkcija ir nodrošināt enerģijas padeves nepārtrauktību, funkcionālā vienība ir definēta kā spēja nodrošināt rezerves enerģijas padevi vienas kilovatminūtes (kWmin) apmērā jebkurā brīdī baterijas darbmūža laikā. Attiecīgi rezerves bateriju references plūsma ir baterijas svars, kas vajadzīgs, lai izpildītu definēto funkciju, un to mēra kilogramos baterijas uz kWmin no rezerves enerģijas padeves spējas, dalot ar baterijas darbmūžu gados. Visus kvantitatīvos ielaides un izlaides datus, ko rezerves bateriju izgatavotājs savācis, lai kvantificētu oglekļa pēdu, aprēķina attiecībā pret minēto references plūsmu.

    Izņēmuma gadījumos, piemēram, attiecībā uz baterijām, kas paredzētas hibrīda transportlīdzekļiem, kuri nav uzlādējami no elektrotīkla, metodikā var būt definēta citāda funkcionālā vienība.

    4.   Sistēmas robežas

    Sistēmas robežās iekļauj šādus aprites cikla posmus un tajos iesaistītus procesus.



    Aprites cikla posms

    Iesaistītie procesi

    Izejmateriālu ieguve un priekšapstrāde

    Te ietilpst izrakteņu ieguve un citu būtisku materiālu ieguve, priekšapstrāde un visu aktīvo materiālu transports līdz pat baterijas elementu un baterijas komponentu (aktīvo materiālu, separatora, elektrolīta, korpusu, aktīvo un pasīvo baterijas komponentu) un elektrisko vai elektronisko komponentu izgatavošanai.

    Galvenā produkta ražošana

    Baterijas elementu montāža un bateriju montāža no baterijas elementiem un elektriskajiem vai elektroniskajiem komponentiem

    Izplatīšana

    Transportēšana uz tirdzniecības vietu

    Darbmūža beigas un reciklēšana

    Savākšana, demontāža un reciklēšana

    No sistēmas robežas izslēdz šādus aprites cikla posmos iesaistītos procesus:

    — 
    bateriju montāžas un pārstrādes iekārtu ražošana, jo aprēķināts, ka oglekļa pēdas ietekme uz mobilām ierīcēm paredzētu atkārtoti uzlādējamu bateriju ar lielu īpatenerģiju ir nenozīmīga,
    — 
    bateriju montāžas process, izmantojot oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja (OEM) sistēmas komponentus; šis process lielākoties atbilst mehāniskai montāžai, un tas ietilpst OEM aprīkojumā vai transportlīdzekļa montāžas līnijā; enerģijas un materiālu patēriņš šajā konkrētajā procesā ir niecīgs, salīdzinājumā ar OEM komponentu ražošanas procesu.

    Izmantošanas posmu izslēdz no aprites cikla oglekļa pēdas aprēķiniem, jo to tieši neietekmē izgatavotāji, ja vien netiek pierādīts, ka izvēles, ko bateriju izgatavotāji izdarījuši konstruēšanas posmā, var būtiski atsaukties uz minēto ietekmi.

    5.   Uzņēmumam specifisko un sekundāro datu kopu izmantošana

    Ņemot vērā baterijas komponentu lielo skaitu un ražošanas procesu sarežģītību, ekonomikas operators pamatotos gadījumos procesu un komponentu analīzē uzņēmumam specifisko datu izmantošanā aprobežojas tikai ar baterijām specifiskajām daļām.

    Proti, visi darbības dati, kas saistīti ar baterijas anodu, katodu, elektrolītu, separatoru un elementu korpusu, attiecas uz konkrētu baterijas modeli, ko ražo konkrētā ražotnē. Attiecīgi neizmanto standarta darbības datus. Baterijai specifiskos darbības datus izmanto kopā ar attiecīgajām sekundāro datu kopām, kas atbilst PVP.

    Tā kā oglekļa pēdas deklarācija attiecas tikai uz noteiktā ražošanas vietā ražotu kādas baterijas modeli, nav atļauts veikt tādu datu paraugošanu, kas savākti no dažādām ražotnēm, kuras ražo to pašu baterijas modeli.

    Ja tiek mainīts baterijas modeļa ražošanai izmantoto materiālu komplekts vai energoresursu struktūra, minētā baterijas modeļa oglekļa pēda tiek aprēķināta no jauna.

    Saskaņotie noteikumi, kas jāparedz ar deleģēto aktu, kā minēts 7. panta 1. punktā, ietver šādu aprites cikla posmu detalizētu modelēšanu:

    — 
    izejmateriālu ieguve un priekšapstrāde,
    — 
    ražošana,
    — 
    izplatīšana,
    — 
    pašu elektroenerģijas ražošana,
    — 
    darbmūža beigas.

    6.   Oglekļa pēdas ietekmes novērtējums

    Baterijas oglekļa pēdu aprēķina, izmantojot ietekmes kategorijai “klimata pārmaiņas” izstrādāto aprites cikla ietekmes novērtējuma metodi, kas ieteikta Kopīgā pētniecības centra 2019. gada ziņojumā “Priekšlikumi Produkta vidiskās pēdas (PVP) metodes aktualizēšanai”.

    Rezultātus iesniedz kā raksturotus rezultātus bez normalizācijas un izsvarošanas. Izmantojamo raksturojošo faktoru saraksts ir pieejams dzīves cikla izvērtējuma (DCN) Eiropas platformā.

    7.   Izlīdzinājumi

    Izlīdzinājumus aprēķina attiecībā pret bāzlīniju, kas reprezentē hipotētisku scenāriju, kādas būtu bijušas emisijas, ja nebūtu mitigācijas projekta, kurā emisijas tiek izlīdzinātas.

    Izlīdzinājumus oglekļa pēdas deklarācijā neiekļauj, bet tos var paziņot atsevišķi kā papildu vidisko informāciju un izmantot komunikācijas vajadzībām.

    8.   Oglekļa pēdas snieguma klases

    Lai nodrošinātu 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju diferenciāciju tirgū, atkarībā no tā, kāds ir tirgū laisto bateriju oglekļa pēdas deklarāciju vērtību sadalījums, nosaka jēgpilnu skaitu snieguma klašu, no kurām A kategorija ir labākā klase ar viszemāko oglekļa pēdas ietekmi aprites ciklā.

    Katras snieguma klases sliekšņa un sliekšņu amplitūdas noteikšanas pamatā ir iepriekšējos trīs gados tirgū laisto 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju snieguma sadalījums, sagaidāmie tehnoloģiskie uzlabojumi un citi tehniski faktori.

    9.   Oglekļa pēdas maksimālie sliekšņi

    Pamatojoties uz informāciju, kas savākta ar oglekļa pēdas deklarāciju palīdzību, un uz tirgū laisto bateriju modeļu oglekļa pēdas snieguma klašu relatīvo sadalījumu un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību šajā jomā, Komisija nosaka 7. panta 1. punktā minēto bateriju kategoriju aprites cikla oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, nosakot tos pēc īpaša ietekmes novērtējuma veikšanas sliekšņa vērtību noteikšanai.

    Nosakot pirmajā daļā minētos aprites cikla oglekļa pēdas maksimālos sliekšņus, Komisija ņem vērā to, kāds ir oglekļa pēdas vērtību relatīvais sadalījums starp tirgū esošajām baterijām, to, kā ir izdevies samazināt Savienības tirgū laisto bateriju oglekļa pēdu, un šo aprites cikla oglekļa pēdas sliekšņu faktisko un potenciālo devumu Savienības mērķu – ilgtspējīgas mobilitātes un klimatneitralitātes līdz 2050. gadam – sasniegšanā.




    III PIELIKUMS

    VISPĀRLIETOJAMU PĀRNĒSĀJAMO BATERIJU ELEKTROĶĪMISKĀ SNIEGUMA UN ILGIZTURĪBAS PARAMETRI

    A daļa

    Parametri atkārtoti neuzlādējamām baterijām

    1. Bateriju izlases sasniegtais minimālais vidējais darbilgums – minimālais vidējais izlādes laiks īpašos apstākļos, piemēram, temperatūra un relatīvais mitrums.

    2. Aizkavētas izlādes sniegums: minimālā vidējā darbilguma relatīvs samazinājums, par atskaites punktu izmantojot sākotnēji izmērīto minimālo vidējo darbilgumu, pēc noteikta laika un konkrētos apstākļos, piemēram, temperatūra un relatīvais mitrums.

    3. Noturība pret noplūdi: noturība pret neplānotu elektrolīta, gāzes vai cita materiāla noplūdi.

    B daļa

    Parametri atkārtoti uzlādējamām baterijām

    1. Nominālā kapacitāte: baterijas kapacitātes vērtība, ko nosaka konkrētos apstākļos, piemēram, temperatūrā un relatīvajā mitrumā, un ko deklarējis izgatavotājs.

    2. Uzlādes (kapacitātes) ( 7 ) saglabāšana: kapacitāte, ko baterija var nodrošināt pēc uzglabāšanas konkrētos apstākļos, piemēram, temperatūrā un relatīvajā mitrumā, noteiktu laiku bez turpmākas atkārtotas uzlādēšanas, un kas izteikta procentos no nominālās kapacitātes.

    3. Uzlādes (kapacitātes) atgūšana: kapacitāte, ko baterija var nodrošināt pēc turpmākas atkārtotas uzlādēšanas pēc tam, kad tā ir uzglabāta konkrētos apstākļos, piemēram, temperatūrā un relatīvajā mitrumā, noteiktu laiku un kas izteikta procentos no nominālās kapacitātes.

    4. Cikliskā izturība – uzlādes un izlādes ciklu skaits, ko baterija var veikt konkrētos apstākļos piemēram, temperatūrā un relatīvajā mitrumā, pirms kapacitāte samazinās zem noteiktas nominālās kapacitātes vērtības.

    5. Noturība pret noplūdi: noturība pret neplānotu elektrolīta, gāzes vai cita materiāla noplūdi.




    IV PIELIKUMS

    LMT BATERIJU, RŪPNIECISKO BATERIJU AR KAPACITĀTI VIRS 2 KWH UN ELEKTROTRANSPORTLĪDZEKĻU BATERIJU ELEKTROĶĪMISKĀ SNIEGUMA UN ILGIZTURĪBAS PARAMETRI

    Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

    1) 

    “Nominālā kapacitāte” ir kopējais ampērstundu (Ah) skaits, ko konkrētos standarta apstākļos var iegūt no pilnībā uzlādētas baterijas.

    2) 

    “Kapacitātes sarukums” ir laika un izmantošanas gaitā sarukušais lādiņa daudzums, ko baterija var padot pie nominālā sprieguma, salīdzinājumā ar oriģinālo nominālo kapacitāti.

    3) 

    “Jauda” ir enerģijas daudzums, ko baterija spēj padot konkrētā laika periodā standarta apstākļos.

    4) 

    “Jaudas sarukums” ir jaudas, ko baterija var padot pie nominālā sprieguma, samazinājums laika un izmantošanas gaitā.

    5) 

    “Iekšējā pretestība” ir pretestība pret strāvas plūsmu elementā vai baterijā standarta apstākļos, t. i., elektroniskās pretestības un joniskās pretestības summa, kas ietilpst kopējā ekvivalentajā pretestībā, kurā ietilpst arī induktīvās/kapacitatīvās īpašības.

    6) 

    “Enerģijas riņķojuma efektivitāte” ir attiecība starp neto enerģiju, ko baterija padod izlādes testa laikā, un kopējo enerģiju, kas vajadzīga, lai ar standarta uzlādi atgūtu sākotnējo uzlādes stāvokli.

    A daļa

    Parametri, kas saistīti ar elektroķīmisko sniegumu un ilgizturību

    1. Nominālā kapacitāte (Ah) un kapacitātes sarukums (%).

    2. Jauda (W) un jaudas sarukums (%).

    3. Iekšējā pretestība (Ω) un iekšējās pretestības pieaugums (%).

    4. Attiecīgā gadījumā enerģijas riņķojuma efektivitāte un tās sarukums (%).

    5. Baterijas paredzamais kalpošanas laiks standarta apstākļos, kuriem tā ir paredzēta, ciklu skaita ziņā (izņemot necikliskus lietojumus) un kalendāro gadu skaita ziņā.

    B daļa

    Elementi A daļā uzskaitīto parametru mērījumu paskaidrošanai

    1. Piemērotais izlādes ātrums un uzlādes ātrums.

    2. Attiecība starp nominālo baterijas jaudu (W) un baterijas enerģiju (Wh).

    3. Izlādes dziļums ciklmūža testā.

    4. Jaudas spēja pie 80 % un 20 % uzlādes stāvokļa.

    5. Attiecīgā gadījumā aprēķini, kas veikti ar izmērītajiem parametriem.




    V PIELIKUMS

    DROŠUMA PARAMETRI

    1.   Termiskā trieciena un ciklu testēšana

    Šo testu izstrādā tā, lai novērtētu izmaiņas baterijas integritātē, ko rada elementu komponentu izplešanās un saraušanās ekstrēmu un pēkšņu temperatūras izmaiņu ietekmē, un šādu izmaiņu iespējamās sekas. Termiskā trieciena laikā bateriju pakļauj divām robežtemperatūrām, un katrā robežtemperatūrā bateriju patur noteiktu periodu.

    2.   Aizsardzība pret ārējo īsslēgumu

    Šajā testā novērtē baterijas sniegumu drošuma ziņā, izraisot ārēju īsslēgumu. Šajā testā var novērtēt virsstrāvas aizsargierīces aktivāciju vai elementu spēju izturēt šo strāvu, nepieļaujot bīstamu situāciju (piemēram, termisko joņošanu, sprādzienu, ugunsgrēku). Galvenie riska faktori ir siltuma ģenerēšana elementu līmenī un lokizlāde, kas var bojāt elektrisko shēmu vai novest pie samazinātas izolācijas pretestības.

    3.   Aizsardzība pret pāruzlādi

    Šajā testā novērtē baterijas sniegumu drošuma ziņā pāruzlādes situācijās. Galvenie drošuma riski pāruzlādes laikā ir elektrolīta sadalīšanās, katoda un anoda sairšana, cietā elektrolīta starpfāzes (SEI) slāņa eksotermiska sadalīšanās, separatora degradācija un litija pārklājuma veidošanās, kas var izraisīt baterijas pašuzkaršanu un termisko joņošanu. Faktori, kas ietekmē testa rezultātus, ietver vismaz uzlādes ātrumu un galīgi sasniegto uzlādes stāvokli. Aizsardzību var nodrošināt vai nu ar sprieguma kontroli (pārtrauce pēc uzlādes robežsprieguma sasniegšanas), vai ar strāvas kontroli (pārtrauce pēc maksimālās uzlādes strāvas pārsnieguma).

    4.   Aizsardzība pret pārizlādi

    Šajā testā novērtē baterijas sniegumu drošuma ziņā pārizlādes situācijās. Drošuma riski pārizlādes laikā ietver polaritātes maiņu, kas izraisa anoda strāvas kolektora (varš) oksidēšanos un pārklājuma veidošanos katoda pusē. Pat neliela pārizlāde var izraisīt dendrītu veidošanos un galu galā īsslēgumu.

    5.   Aizsardzība pret pārkaršanu

    Šajā testā novērtē ietekmi, ko rada temperatūras kontroles atteice vai citu pret iekšējo pārkaršanu domāto aizsardzības elementu atteice darbības laikā.

    6.   Aizsardzība pret termisko propagāciju

    Šajā testā novērtē baterijas sniegumu drošuma ziņā termiskās propagācijas situācijās. Termiskā joņošana vienā elementā var izraisīt kaskādes reakciju visā baterijā, kura var sastāvēt no vairākiem elementiem. Tas var izraisīt smagas sekas, tostarp apjomīgu gāzes izdalīšanos. Testā ņem vērā ISO un ANO vispārējo tehnisko noteikumu testus, kas pašlaik tiek izstrādāti transporta lietojumiem.

    7.   Ārēju spēku radīti mehāniskie bojājumi

    Šajos testos simulē vienu vai vairākas situācijas, kurās baterija tiek nejauši pakļauta mehāniskai spriedzei un tā joprojām ir izmantojama paredzētajam nolūkam. Kritērijiem, pēc kā simulē šīs situācijas, vajadzētu atspoguļot reālos lietojumus.

    8.   Iekšējais īsslēgums

    Šajā testā novērtē baterijas sniegumu drošuma ziņā iekšējā īsslēguma situācijās. Iekšējo īsslēgumu rašanās, kas ir viena no galvenajām problēmām, kura rada bažas bateriju izgatavotājiem, var izraisīt gāzu izdalīšanos, termisko joņošanu, un dzirksteļošanu, kas var likt uzliesmot no elementa izplūstošajiem elektrolīta tvaikiem. Šādu iekšējo īsslēgumu rašanos var izraisīt izgatavošanā radušās nepilnības, piemaisījumu klātbūtne elementos vai litija dendrītu augšana, un tā ir cēlonis lielākajai daļai drošuma incidentu lietošanas laikā. Ir iespējami vairāki iekšējo īsslēgumu scenāriji (piemēram, katoda/anoda, alumīnija strāvas noņēmēja/vara strāvas kolektora, alumīnija strāvas kolektora/anoda elektriskais kontakts), katrs ar atšķirīgu kontakta pretestību.

    9.   Pakļaušana ekstremālai temperatūrai

    Šā testa laikā bateriju pakļauj paaugstinātai temperatūrai (saskaņā ar IEC 62619 temperatūra ir 85 °C), kas var izsaukt eksotermālas sadalīšanās reakcijas un izraisīt elementa termisko joņošanu.

    10.   Ugunsdrošības tests

    Sprādziena risku novērtē, pakļaujot bateriju ugunij.

    11.   Gāzu emisija

    Baterijās var būt ievērojams daudzums potenciāli bīstamu materiālu, piemēram, viegli uzliesmojoši elektrolīti, kodīgi un toksiski komponenti. Ja baterija tiek pakļauta noteiktiem apstākļiem, var tikt apdraudēta tās integritāte, rezultātā izdalot bīstamas gāzes. Tādēļ testu laikā ir svarīgi noteikt gāzu emisijas no vielām, kas testēšanas laikā izdalās no baterijas: attiecībā uz visiem 1. līdz 10. punktā uzskaitītajiem drošuma parametriem ņem vērā risku, ka bezūdens elektrolīti varētu emitēt toksiskas gāzes.




    VI PIELIKUMS

    MARĶĒŠANAS, APZĪMĒŠANAS UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

    A daļa. Vispārīga informācija par baterijām

    Baterijas marķējumā iekļauj šādu informāciju par bateriju:

    1) 

    informācija, kas identificē izgatavotāju saskaņā ar 38. panta 7. punktu;

    2) 

    baterijas kategorija un informācija, kas identificē bateriju saskaņā ar 38. panta 6. punktu;

    3) 

    izgatavošanas vieta (bateriju ražotnes ģeogrāfiskā atrašanās vieta);

    4) 

    izgatavošanas datums (mēnesis un gads);

    5) 

    masa;

    6) 

    kapacitāte;

    7) 

    ķīmiskais sastāvs;

    8) 

    baterijas sastāvā esošās bīstamās vielas, kas nav dzīvsudrabs, kadmijs vai svins;

    9) 

    izmantojamais dzēšanas līdzeklis;

    10) 

    baterijas sastāvā esošie kritiski svarīgie izejmateriāli, kuru koncentrācija ir lielāka par 0,1 % no masas.

    B daļa. Bateriju dalītas savākšanas simbols

    image

    C daļa. QR kods

    QR kods ir ar augstu kontrasta pakāpi attiecībā pret fona krāsu un tādā izmērā, kas ir viegli salasāms ar vispārpieejamu QR lasītāju, piemēram, tādu, kas ir integrēts portatīvās sakaru ierīcēs.




    VII PIELIKUMS

    PARAMETRI, PĒC KURIEM NOSAKA BATERIJU VESELĪBAS STĀVOKLI UN PAREDZAMO DARBMŪŽU

    A daļa

    Parametri, pēc kuriem nosaka elektrotransportlīdzekļu bateriju, stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu un LMT bateriju veselības stāvokli:

    Elektrotransportlīdzekļu baterijām:

    sertificētās enerģijas stāvoklis (SOCE).

    Stacionārām enerģiju uzkrājošām bateriju sistēmām un LMT baterijām:

    1) 

    atlikusī kapacitāte,

    2) 

    ja iespējams, atlikusī jaudas spēja,

    3) 

    ja iespējams, atlikusī enerģijas riņķojuma efektivitāte,

    4) 

    pašizlādes ātruma izmaiņas,

    5) 

    ja iespējams, omiskā pretestība.

    B daļa

    Parametri, pēc kuriem nosaka stacionāro enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu un LMT bateriju paredzamo darbmūžu:

    1) 

    datums, kad baterija izgatavota, un – attiecīgā gadījumā – datums, kad tā nodota ekspluatācijā;

    2) 

    enerģijas atdeve;

    3) 

    kapacitātes atdeve;

    4) 

    kaitējošu notikumu uzskaite, piemēram, dziļas izlādes gadījumu skaits, ekstremālā temperatūrā pavadītais laiks, lādēšanai patērētais laiks ekstremālas temperatūras apstākļos;

    5) 

    vienādu pilnas uzlādes un izlādes ciklu skaits.




    VIII PIELIKUMS

    ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

    A daļa

    A MODULIS. IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

    1.   Moduļa apraksts

    Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru izgatavotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un uz savu atbildību nodrošina un deklarē, ka attiecīgās baterijas atbilst 6., 9., 10., 12., 13. un 14. pantā noteiktajām prasībām, kas tām ir piemērojamas.

    2.   Tehniskā dokumentācija

    Tehnisko dokumentāciju sagatavo izgatavotājs. Dokumentāciju sagatavo tā, lai varētu novērtēt baterijas atbilstību attiecīgajām 1. punktā minētajām prasībām, un tajā ietver pienācīgu risku analīzi un novērtējumu.

    Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tās attiecas uz novērtēšanu, tā aptver baterijas konstrukciju, izgatavošanu un darbību. Tehniskā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ietver vismaz šādus elementus:

    a) 

    vispārīgs baterijas un tās paredzētā lietojuma apraksts;

    b) 

    konstrukcijas meti un izgatavošanas rasējumi, un komponentu, montāžas mezglu un elektrisko slēgumu shēmas;

    c) 

    apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi b) apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī baterijas darbības izprašanai;

    d) 

    saskaņā ar 13. pantu prasītā marķējuma paraugs;

    e) 

    saraksts ar 15. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, ko piemēro pilnībā vai daļēji, tostarp norāde, kuras daļas ir piemērotas, saraksts ar 16. pantā minētajām kopīgajām specifikācijām, ko piemēro pilnībā vai daļēji, tostarp norāde, kuras daļas ir piemērotas, un saraksts ar citām attiecīgām tehniskām specifikācijām, ko izmanto mērījumu vai aprēķinu vajadzībām;

    f) 

    ja e) punktā minētie saskaņotie standarti un punktā minētās kopīgās specifikācijas nav piemērotas vai nav pieejamas, to risinājumu apraksts, kuri izmantoti, lai izpildītu piemērojamās prasības, kas noteiktas 6., 9., 10., 12., 13. un 14. pantā vai lai pārliecinātos par bateriju atbilstību minētajām prasībām;

    g) 

    veikto projekta aprēķinu un pārbaužu rezultāti, un izmantotie tehniskie vai dokumentārie pierādījumi; un

    h) 

    testēšanas pārskati.

    3.   Izgatavošana

    Izgatavotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izgatavošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu, ka baterijas atbilst 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām.

    4.    CE zīme un ES atbilstības deklarācija

    Izgatavotājs katrai atsevišķai baterijai, kas atbilst 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām, piestiprina CE zīmi, vai, ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, to piestiprina iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

    Izgatavotājs katram baterijas modelim saskaņā ar 18. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā kopā ar tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu valsts iestāžu rīcībā 10 gadus pēc tam, kad tirgū laista pēdējā attiecīgā baterijas modeļa baterija. ES atbilstības deklarācijā identificē baterijas modeli, kam tā sagatavota.

    ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu valsts iestādēm.

    5.   Izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis

    4. punktā noteiktos izgatavotāja pienākumus izgatavotāja uzdevumā un uz tā atbildību var pildīt izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis ar nosacījumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

    B daļa

    D1 MODULIS. RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

    1.   Moduļa apraksts

    Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru izgatavotājs izpilda 2., 4. un 7. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un deklarē uz savu atbildību, neskarot citu ekonomikas operatoru pienākumus saskaņā ar šo regulu, ka attiecīgās baterijas atbilst piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas 7. un 8. pantā, vai – pēc izgatavotāja izvēles – visām piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā.

    2.   Tehniskā dokumentācija

    Izgatavotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Tehnisko dokumentāciju sagatavo tā, lai varētu novērtēt baterijas atbilstību attiecīgajām 1. punktā minētajām prasībām, un tajā ietver pienācīgu risku analīzi un novērtējumu.

    Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir atbilstīgi novērtēšanai, tā aptver baterijas konstrukciju, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ietver vismaz šādus elementus:

    a) 

    vispārīgu baterijas un tās paredzētā lietojuma aprakstu;

    b) 

    konstrukcijas metus un izgatavošanas rasējumus, un komponentu, montāžas mezglu un elektrisko slēgumu shēmas;

    c) 

    aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi b) apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī baterijas darbības izprašanai;

    d) 

    saskaņā ar 13. pantu prasītā marķējuma paraugu;

    e) 

    piemērotos 15. pantā minētos saskaņotos standartus, 16. pantā minētos kopīgos specifikāciju sarakstus vai abus un, ja saskaņotie standarti, kopīgās specifikācijas vai abi tiek piemērotas daļēji – norāde, kuras daļas ir piemērotas;

    f) 

    sarakstu ar citām attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, ko izmanto mērījumiem vai aprēķiniem, un to risinājumu aprakstus, kas pieņemti, lai izpildītu 1. punktā minētās piemērojamās prasības, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā, vai verificētu bateriju atbilstību minētajām prasībām, ja saskaņotie standarti, kopīgās specifikācijas vai abi nav piemēroti vai nav pieejami;

    g) 

    veikto projekta aprēķinu rezultātus un izdarītās pārbaudes, un izmantotos tehniskos vai dokumentāros pierādījumus;

    h) 

    pētījums, kas pamato 7. panta 1. punktā minētās oglekļa pēdas vērtības un 7. panta 2. punktā minēto oglekļa pēdas klasi un kas ietver aprēķinus, kuri veikti saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 7. panta 1. punkta ceturtās daļas a) punktu, un pierādījumus un informāciju, kas nosaka ievades datus minētajiem aprēķiniem;

    i) 

    pētījumu, kas pamato 8. pantā minēto reciklētā satura īpatsvaru un kas ietver aprēķinus, kuri veikti saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 1. punkta otro daļu, un pierādījumus un informāciju, kas nosaka ievades datus minētajiem aprēķiniem, un

    j) 

    testēšanas pārskatus.

    3.   Tehniskās dokumentācijas pieejamība

    Izgatavotājs tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū.

    4.   Izgatavošana

    Izgatavotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecībā uz ražošanu, galīgo produktu pārbaudi un attiecīgo bateriju testēšanu, kā noteikts 5. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

    5.   Kvalitātes sistēma

    1. Izgatavotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt tā attiecīgo bateriju kvalitātes sistēmu.

    Pieteikumā iekļauj:

    a) 

    izgatavotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu vai nosaukumu un adresi;

    b) 

    rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

    c) 

    visu attiecīgo informāciju par paredzēto baterijas kategoriju;

    d) 

    dokumentāciju, kas attiecas uz 5.2. punktā minēto kvalitātes sistēmu;

    e) 

    2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

    2. Kvalitātes sistēma nodrošina bateriju atbilstību piemērojamajām prasībām, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā.

    Visi elementi, prasības un noteikumi, ko pieņēmis izgatavotājs, ir sistemātiski un strukturēti dokumentēti rakstisku nostādņu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes sistēmas dokumentācija nodrošina iespēju konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un datus.

    Kvalitātes sistēmas dokumentācija jo īpaši ietver atbilstošu aprakstu par:

    a) 

    kvalitātes mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām saistībā ar produktu kvalitāti;

    b) 

    procedūrām to parametru un datu dokumentēšanai un uzraudzībai, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu un atjauninātu 8. pantā minēto reciklētā satura īpatsvaru un attiecīgā gadījumā 7. pantā minētās oglekļa pēdas vērtības un klasi;

    c) 

    attiecīgajiem izgatavošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas paņēmieniem, procesiem un sistemātiskām darbībām, kas tiks izmantotas;

    d) 

    pārbaudēm, aprēķiniem, mērījumiem un testiem, ko veic pirms un pēc izgatavošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu;

    e) 

    datiem par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumiem un aprēķinu, mērījumu un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju;

    f) 

    uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta produkta vajadzīgā kvalitāte un kvalitātes sistēmas efektīva darbība.

    3. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām.

    Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām konkrētā saskaņotā standarta specifikācijām.

    Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgā produkta jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā, kā arī zināšanas par piemērojamajām prasībām, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā.

    Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu izgatavotāja telpās.

    Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par izgatavotāja spēju noteikt piemērojamās prasības, kas noteiktas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā un veikt nepieciešamās pārbaudes, aprēķinus, mērījumus un testus ar nolūku nodrošināt baterijas atbilstību minētajām prasībām. Revīzijas grupa pārbauda to datu ticamību, kas izmantoti 8. pantā minētā reciklētā satura īpatsvara aprēķināšanai, un attiecīgā gadījumā 7. pantā minētās oglekļa pēdas vērtības un klasi, kā arī to, vai tiek pareizi īstenota attiecīgā aprēķināšanas metodika.

    Pēc kvalitātes sistēmas novērtēšanas paziņotā struktūra paziņo savu lēmumu izgatavotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un minētā lēmuma pamatojumu.

    4. Izgatavotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un uzturēt to tā, lai tā arī turpmāk būtu pienācīga un efektīva.

    5. Izgatavotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

    Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un lemj, vai mainītā kvalitātes sistēma joprojām atbildīs 5.2. punktā minētajām prasībām, vai arī ir nepieciešams novērtējums.

    Paziņotā struktūra savu lēmumu paziņo izgatavotājam. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

    6. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

    1. 

    Uzraudzības nolūks ir pārliecināties, vai izgatavotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas.

    2. 

    Izgatavotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotajai struktūrai piekļuvi izgatavošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

    a) 

    kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kas minēta 5.2. punktā;

    b) 

    tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punktā;

    c) 

    datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un aprēķinu, mērījumu un testu datus, kalibrēšanas datus un ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

    3. 

    Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka izgatavotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un iesniedz izgatavotājam revīzijas ziņojumu. Šādu revīziju laikā paziņotā struktūra pārbauda vismaz to datu ticamību, kas izmantoti 8. pantā minētā reciklētā satura īpatsvara aprēķināšanai, un attiecīgā gadījumā 7. pantā minētās oglekļa pēdas vērtības un klasi, kā arī to, vai tiek pareizi īstenota attiecīgā aprēķināšanas metodika.

    4. 

    Turklāt paziņotā struktūra drīkst ierasties pie izgatavotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotās struktūras vajadzības gadījumā var veikt pārbaudes, aprēķinus, mērījumus un testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz izgatavotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, – testēšanas ziņojumu.

    7.  CE zīme un ES atbilstības deklarācija

    1. 

    Izgatavotājs uz katras atsevišķās baterijas, kas atbilst 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām, uzliek CE zīmi un 5.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildībā šīs struktūras identifikācijas numuru, vai, ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nodrošināms, to uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

    2. 

    Izgatavotājs katram baterijas modelim saskaņā ar 18. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc tam, kad tirgū laista pēdējā attiecīgā baterijas modeļa baterija. ES atbilstības deklarācijā identificē baterijas modeli, kam tā sagatavota.

    ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu valsts iestādēm.

    8. Kvalitātes sistēmas dokumentācijas pieejamība

    Izgatavotājs 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

    a) 

    kvalitātes sistēmas dokumentāciju, kas minēta 5.2. punktā;

    b) 

    informāciju par 5.5. punktā minētajām izmaiņām, kas ir apstiprinātas;

    c) 

    paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 5.5., 6.3. un 6.4. punktā.

    9. Paziņotās struktūras pienākumi sniegt informāciju

    Katra paziņotā struktūra informē savu paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma savai paziņojošai iestādei dara pieejamu sarakstu ar kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kuri ir atteikti vai kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

    Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir noraidījusi, anulējusi vai apturējusi vai kuru darbību tā ir kā citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

    10. Izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis

    3., 5.1., 5.5., 7. un 8. punktā noteiktos izgatavotāja pienākumus izgatavotāja uzdevumā un uz izgatavotāja atbildību var pildīt izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.

    C daļa

    G MODULIS – ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

    1.   Moduļa apraksts

    Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru izgatavotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un deklarē, uzņemoties pilnu atbildību un neskarot citu ekonomikas operatoru pienākumus saskaņā ar šo regulu, ka attiecīgā baterija, uz kuru ir attiekušies 4. punkta noteikumi, atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas 7. un 8. pantā, vai – pēc izgatavotāja izvēles – visām piemērojamajām prasībām, kas izklāstītas 6. līdz 10. pantā un 12., 13. un 14. pantā.

    2.   Tehniskā dokumentācija

    1. Izgatavotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotajai struktūrai. Šī tehniskā dokumentācija ļauj novērtēt baterijas atbilstību attiecīgajām 1. punktā minētajām prasībām un ietver pienācīgu risku analīzi un novērtējumu.

    Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir atbilstīgi novērtēšanai, tā aptver baterijas konstrukciju, izgatavošanu un darbību.

    Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ietver vismaz šādus elementus:

    a) 

    vispārīgs baterijas un tās paredzētā lietojuma apraksts;

    b) 

    konstrukcijas meti un izgatavošanas rasējumi, un komponentu, montāžas mezglu un elektrisko slēgumu shēmas;

    c) 

    apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi b) apakšpunktā minēto rasējumu un shēmu, kā arī baterijas darbības izprašanai;

    d) 

    saskaņā ar 13. pantu prasītā marķējuma paraugs;

    e) 

    piemēroto 15. pantā minēto saskaņoto standartu, 16. pantā minēto kopīgo specifikāciju sarakstu vai abus, un, ja saskaņotie standarti, kopīgās specifikācijas vai abi tiek piemēroti daļēji, norāde, kuras daļas ir piemērotas;

    f) 

    saraksts ar citām attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, ko izmanto mērījumiem vai aprēķiniem, un to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai izpildītu 1. punktā minētās piemērojamās prasības vai verificētu bateriju atbilstību minētajām prasībām, ja saskaņotie standarti, kopīgās specifikācijas vai abi nav piemēroti vai nav pieejami;

    g) 

    veikto projekta aprēķinu un īstenoto pārbaužu rezultāti un izmantotie tehniskie vai dokumentārie pierādījumi;

    h) 

    pētījums, kas pamato 7. pantā minētās oglekļa pēdas vērtības un klasi un kas ietver aprēķinus, kuri veikti saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 7. panta 1. punkta ceturtās daļas a) punktu, un pierādījumus un informāciju, kas nosaka ievades datus minētajiem aprēķiniem;

    i) 

    pētījums, kas pamato 8. pantā minēto reciklētā satura īpatsvaru un kas ietver aprēķinus, kuri veikti saskaņā ar metodiku, kas izklāstīta deleģētajā aktā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 1. punkta otro daļu, un pierādījumus un informāciju, kas nosaka ievades datus minētajiem aprēķiniem; un

    j) 

    testēšanas pārskati.

    2. Izgatavotājs tehnisko dokumentāciju glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc baterijas laišanas tirgū.

    3. Izgatavošana

    Izgatavotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izgatavošanas process un tā monitorings nodrošinātu, ka izgatavotās baterijas atbilst 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām.

    4. Verifikācija

    1. 

    Izgatavotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic pārbaudes, aprēķinus, mērījumus un testus vai līdzvērtīgus testus, kā noteikts 15. pantā minētajos attiecīgajos saskaņotajos standartos, 16. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai abos, lai pārbaudītu baterijas atbilstību 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām, vai nodrošina to veikšanu. Ja šāda saskaņota standarta vai kopīgas specifikācijas nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par veicamajām atbilstīgajām pārbaudēm, aprēķiniem, mērījumiem un testiem.

    Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu par veiktajām pārbaudēm, aprēķiniem, mērījumiem un testiem un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajai baterijai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

    2. 

    Izgatavotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc tam, kad baterija laista tirgū.

    5.  CE zīme un ES atbilstības deklarācija

    Izgatavotājs uz katras baterijas, kas atbilst 1. punktā minētajām piemērojamajām prasībām, uzliek CE zīmi un 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildībā šīs struktūras identifikācijas numuru, vai, ja baterijas īpatnību dēļ tas nav iespējams vai nav nodrošināms, to uzliek iepakojumam un baterijas pavaddokumentiem.

    Izgatavotājs katrai baterijai saskaņā ar 18. pantu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc tam, kad baterija laista tirgū. ES atbilstības deklarācijā norāda bateriju, attiecībā uz kuru šī deklarācija ir sagatavota.

    ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu valsts iestādēm.

    6. Izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis

    2.2., 4.2. un 5. punktā noteiktos izgatavotāja pienākumus izgatavotāja uzdevumā un uz izgatavotāja atbildību var pildīt izgatavotāja pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir norādīti pilnvarojumā.




    IX PIELIKUMS

    ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJAS Nr.* …

    * (deklarācijas identifikācijas numurs)

    1. Baterijas modelis (produkts, kategorija un partija vai sērijas numurs):

    2. Izgatavotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

    3. Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz konkrētā izgatavotāja atbildību.

    4. Deklarācijas priekšmets (baterijas apraksts un identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību un kas attiecīgā gadījumā var ietvert baterijas attēlu):

    5. 4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem: … (atsauce uz citiem piemērotajiem Savienības tiesību aktiem).

    6. Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai uz kopīgajām specifikācijām vai atsauces uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

    7. Paziņotā struktūra … (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts)… un izdevusi sertifikātu(-us): … (sīkāka informācija, tai skaitā datums, un vajadzības gadījumā informācija par tās derīguma termiņu un nosacījumiem).

    8. Papildu informācija

    Parakstīta šādas personas vārdā:

    (izdošanas vieta un datums):

    (vārds un uzvārds, amats) (paraksts)




    X PIELIKUMS

    IZEJMATERIĀLU UN RISKA KATEGORIJU SARAKSTS

    1. Izejmateriāli:

    a) 

    kobalts,

    b) 

    dabiskais grafīts,

    c) 

    litijs,

    d) 

    niķelis,

    e) 

    uz a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajiem izejmateriāliem bāzēti ķīmiskie savienojumi, kuri ir vajadzīgi bateriju aktīvo materiālu izgatavošanai.

    2. Sociālā un vidiskā riska kategorijas:

    a) 

    vide, klimats un cilvēku veselība, ņemot vērā tiešu, inducētu, netiešu un kumulatīvu ietekmi, tostarp:

    i) 

    gaiss, tostarp gaisa piesārņojums, kā, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas;

    ii) 

    ūdens, tostarp jūras gultne un jūras vide, tostarp ūdens piesārņojums, ūdens izmantošana, ūdens daudzums (plūdi vai sausums) un piekļuve ūdenim;

    iii) 

    augsne, tostarp augsnes piesārņojums, augsnes erozija, zemes izmantošana un zemes degradācija;

    iv) 

    biodaudzveidība, tostarp kaitējums dzīvotnēm, savvaļas dzīvniekiem, augiem un ekosistēmām, tostarp ekosistēmu pakalpojumiem;

    v) 

    bīstamas vielas;

    vi) 

    troksnis un vibrācija;

    vii) 

    iekārtu drošība;

    viii) 

    enerģijas patēriņš;

    ix) 

    atkritumi un atliekas;

    b) 

    cilvēktiesības, darba tiesības un darba attiecības, tostarp:

    i) 

    arodveselība un darba drošība;

    ii) 

    bērnu darbs;

    iii) 

    piespiedu darbs;

    iv) 

    diskriminācija;

    v) 

    arodbiedrību brīvības;

    c) 

    dzīve kopienā, tostarp pirmiedzīvotāju dzīve.

    3. Starptautiskie instrumenti, kas aptver 2. punktā minētos riskus, ir:

    a) 

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principi;

    b) 

    ANO Vides programmas Vadlīnijas par produktu aprites cikla sociālās ietekmes novērtēšanu;

    c) 

    Konvencija par bioloģisko daudzveidību, jo īpaši Lēmums COP VIII/28 – Brīvprātīgas vadlīnijas par biodaudzveidību iekļaujošu ietekmes novērtējumu;

    d) 

    ANO Parīzes nolīgums;

    e) 

    astoņas SDO pamatkonvencijas, kā noteikts SDO Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā;

    f) 

    jebkuras citas starptautiskas vides konvencijas, kas ir saistošas Savienībai vai tās dalībvalstīm;

    g) 

    SDO deklarācija par darba pamatprincipiem un pamattiesībām;

    h) 

    Starptautiskā cilvēktiesību harta, tostarp Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.

    4. Starptautiski atzītie pienācīgas pārbaudes instrumenti, kas piemērojami šīs regulas VII nodaļā izklāstītajām pienācīgas pārbaudes prasībām, cita starpā ir:

    a) 

    Starptautiskā cilvēktiesību harta, tostarp Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

    b) 

    ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

    c) 

    ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem;

    d) 

    SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku;

    e) 

    ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;

    f) 

    ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.




    XI PIELIKUMS

    PĀRNĒSĀJAMO BATERIJU ATKRITUMU UN LMT BATERIJU ATKRITUMU SAVĀKŠANAS RĀDĪTĀJU APRĒĶINĀŠANA

    1. Attiecīgās kategorijas bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, un dalībvalstis aprēķina savākšanas rādītāju kā procentuālo daļu, ko iegūst, dalībvalstī konkrētā kalendārajā gadā saskaņā ar attiecīgi 59., 60. un 69. pantu savākto bateriju atkritumu masu dalot ar tādu bateriju vidējo masu, kuras trīs iepriekšējo kalendāro gadu laikā ražotāji vai nu ir darījuši pieejamas tirgū tieši tiešajiem lietotājiem, vai piegādājuši trešām personām, lai darītu tās pieejamas tirgū tiešajiem lietotājiem minētajā dalībvalstī. Šos savākšanas rādītājus aprēķina attiecīgi pārnēsājamām baterijām saskaņā ar 59. pantu un LMT baterijām saskaņā ar 60. pantu.



    Gads

    Datu vākšana

    Aprēķināšana

    Ziņošanas pienākums

    1. gads

    Noiets 1. gadā (S1)

     

     

     

    2. gads

    Noiets 2. gadā (S2)

     

     

     

    3. gads

    Noiets 3. gadā (S3)

     

     

     

    4. gads

    Noiets 4. gadā (S4)

    4. gadā savāktais apjoms (C4)

    Savākšanas norma (CR4) = 3*C4/(S1+S2+S3)

    CR4

    5. gads

    Noiets 5. gadā (S5)

    5. gadā savāktais apjoms (C5)

    Savākšanas norma (CR5) = 3*C5/(S2+S3+S4)

    CR5

    Utt.

    Utt.

    Utt.

    Utt.

     

    2. Attiecīgās kategorijas bateriju ražotāji vai ražotāju atbildības organizācijas, ja tādas ir ieceltas saskaņā ar 57. panta 1. punktu, un dalībvalstis konkrētā gadā tiešajiem lietotājiem pārdoto bateriju ikgadējo apjomu aprēķina kā to bateriju masu, kas konkrētajā gadā pirmo reizi darītas pieejamas tirgū dalībvalsts teritorijā, neieskaitot nekādas baterijas, kas šajā gadā ir atstājušas minētās dalībvalsts teritoriju vēl pirms pārdošanas tiešajiem lietotājiem. Minētos pārdošanas apjomus aprēķina atsevišķi pārnēsājamām baterijām un LMT baterijām.

    3. Attiecībā uz katru bateriju ieskaita tikai pirmo reizi, kad to dara pieejamu tirgū dalībvalstī.

    4. 1. un 2. punktā paredzēto aprēķinu balsta uz savāktajiem datiem vai statistiski nozīmīgām aplēsēm, kas balstītas uz savāktajiem datiem.




    XII PIELIKUMS

    GLABĀŠANAS UN APSTRĀDES, TOSTARP RECIKLĒŠANAS, PRASĪBAS

    A daļa. Glabāšanas un apstrādes prasības

    1. Apstrāde ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un skābēm.

    2. Apstrāde un jebkura glabāšana, arī pagaidu glabāšana, apstrādes objektos, tostarp reciklēšanas objektos notiek vietās ar necaurlaidīgu virsmu un piemērotu pārsegu, kas aizsargā pret laikapstākļu iedarbību, vai piemērotos konteineros.

    3. Bateriju atkritumus apstrādes objektos, tostarp reciklēšanas objektos, uzglabā tā, lai tie netiktu sajaukti ar vadītspējīgu materiālu vai viegli uzliesmojošu materiālu atkritumiem.

    4. Ir ieviesti īpaši piesardzības pasākumi un drošības pasākumi litiju saturošu bateriju atkritumu apstrādei, kamēr notiek rīkošanās ar tām, to šķirošana un glabāšana. Šādi pasākumi ietver aizsardzību pret:

    a) 

    pārmērīgu karstumu, piemēram, augstu temperatūru, uguni vai tiešu saules gaismu;

    b) 

    ūdeni, piemēram, pret nokrišņiem un applūšanu;

    c) 

    saspiešanu vai fiziskiem bojājumiem.

    Litija bateriju atkritumus novieto tiem normālā stāvoklī, proti, nekad apvērsti, un labi vēdinātās vietās un tos pārklāj ar augstsprieguma gumijas izolāciju. Litija bateriju atkritumu glabāšanas objektus marķē ar brīdinājuma zīmi.

    5. Apstrādes laikā dzīvsudrabu atdala identificējamā plūsmā, kuru drošā veidā padara nekustīgu un apglabā un kura nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi.

    6. Apstrādes laikā kadmiju atdala identificējamā plūsmā, kam nodrošina drošu galamērķi un kas nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi.

    B daļa Reciklēšanas efektivitātes mērķrādītāji

    1. Ne vēlāk kā 2025. gada 31. decembrī reciklēšanā sasniedz vismaz šādus reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājus:

    a) 

    tiek reciklēti 75 % no svina–skābes bateriju vidējās masas;

    b) 

    tiek reciklēti 65 % no litija bateriju vidējās masas;

    c) 

    tiek reciklēti 80 % no niķeļa-kadmija bateriju vidējās masas;

    d) 

    tiek reciklēti 50 % no citu bateriju atkritumu vidējās masas.

    2. Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī reciklēšanā sasniedz vismaz šādus reciklēšanas efektivitātes mērķrādītājus:

    a) 

    tiek reciklēti 80 % no svina–skābes bateriju vidējās masas;

    b) 

    tiek reciklēti 70 % no litija bateriju vidējās masas.

    C daļa. Materiālu atgūšanas mērķrādītāji

    1. Ne vēlāk kā 2027. gada 31. decembrī visā reciklēšanā sasniedz šādus materiālu atgūšanas mērķrādītājus:

    a) 

    90 % kobaltam;

    b) 

    90 % varam;

    c) 

    90 % svinam;

    d) 

    50 % litijam;

    e) 

    90 % niķelim.

    2. Ne vēlāk kā 2031. gada 31. decembrī visā reciklēšanā sasniedz šādus materiālu atgūšanas mērķrādītājus:

    a) 

    95 % kobaltam;

    b) 

    95 % varam;

    c) 

    95 % svinam;

    d) 

    80 % litijam;

    e) 

    95 % niķelim.




    XIII PIELIKUMS

    BATERIJAS PASĒ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

    1.   PUBLISKI PIEEJAMA INFORMĀCIJA PAR BATERIJAS MODELI

    Baterijas pasē iekļauj šādu publiski pieejamu informāciju par baterijas modeli:

    a) 

    VI pielikuma A daļā norādītā informācija;

    b) 

    baterijas materiālu sastāvs, tostarp tās ķīmiskais sastāvs, baterijā esošās bīstamās vielas, kas nav dzīvsudrabs, kadmijs vai svins, un baterijā esošie kritiski svarīgie izejmateriāli;

    c) 

    informācija par oglekļa pēdu, kas minēta 7. panta 1. un 2. punktā;

    d) 

    informācija par atbildīgu ieguvi, kā norādīts 52. panta 3. punktā minētajā ziņojumā par bateriju pienācīgas pārbaudes politiku;

    e) 

    informācija par reciklēto materiālu saturu, kā tā ietverta 8. panta 1. punktā minētajā dokumentācijā;

    f) 

    atjaunojamā satura īpatsvars;

    g) 

    nominālā kapacitāte (Ah);

    h) 

    minimālais, nominālais un maksimālais spriegums un attiecīgā gadījumā temperatūras diapazoni;

    i) 

    oriģinālā jaudas spēja (vatos) un limiti, un attiecīgā gadījumā temperatūras diapazons;

    j) 

    paredzamais baterijas darbmūžs, izteikts ciklos, un izmantotais references tests;

    k) 

    kapacitātes slieksnis, pie kura baterija ir izsmelta (tikai elektrotransportlīdzekļu baterijām);

    l) 

    temperatūras diapazons, ko baterija spēj izturēt, kad to nelieto (references tests);

    m) 

    periods, kurā darbojas kalendārajam mūžam piemērojamā komercgarantija;

    n) 

    sākotnējā enerģijas riņķojuma energoefektivitāte un efektivitāte pie 50 % ciklmūža;

    o) 

    baterijas elementa un paketes iekšējā pretestība;

    p) 

    relevantā ciklmūža testa C-reitings;

    q) 

    marķēšanas prasības, kas noteiktas 13. panta 3. un 4. punktā;

    r) 

    ES atbilstības deklarācija, kas minēta 18. pantā;

    s) 

    informācija par bateriju atkritumu rašanās novēršanu un apsaimniekošanu, kā noteikts 74. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā.

    2.   INFORMĀCIJA PAR BATERIJAS MODELI, KURAI VAR PIEKĻŪT TIKAI PERSONAS, KURĀM IR LEĢITĪMAS INTERESES, UN KOMISIJA

    Baterijas pasē iekļauj šādu informāciju par baterijas modeli, kurai var piekļūt tikai personas, kurām ir leģitīmas intereses, un Komisija:

    a) 

    detalizēts sastāvs, tai skaitā katodā, anodā un elektrolītā izmantotie materiāli;

    b) 

    komponentu daļu numuri un maināmo rezerves daļu sagādes avotu kontaktinformācija;

    c) 

    informācija par demontāžu, tai skaitā vismaz šāda:

    — 
    baterijas sistēmas/paketes shēmas klaidskatā, kurās redzama baterijas elementu atrašanās vieta,
    — 
    demontāžas secība,
    — 
    atbloķējamo stiprinājumu veids un skaits,
    — 
    demontāžai vajadzīgie darbarīki,
    — 
    brīdinājumi, ja pastāv risks sabojāt detaļas,
    — 
    izmantoto elementu skaits un izkārtojums;
    d) 

    drošuma pasākumi.

    3.   INFORMĀCIJA, KURAI VAR PIEKĻŪT TIKAI PAZIŅOTĀS STRUKTŪRAS, TIRGUS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES UN KOMISIJA

    Baterijas pasē iekļauj šādu informāciju par baterijas modeli, kurai var piekļūt tikai paziņotās struktūras, tirgus uzraudzības iestādes un Komisija:

    — 
    testēšanas pārskatu rezultāti, kas apliecina atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām vai prasībām, kas noteiktas jebkādos deleģētajos vai īstenošanas aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu.

    4.   INFORMĀCIJA UN DATI PAR ATSEVIŠĶU BATERIJU, KURIEM VAR PIEKĻŪT TIKAI PERSONAS, KURĀM IR LEĢITĪMAS INTERESES

    Baterijas pasē iekļauj šādu konkrētu informāciju un datus par atsevišķu bateriju, kurai var piekļūt tikai personas, kurām ir leģitīmas intereses:

    a) 

    10. panta 1. punktā minētās snieguma un ilgizturības parametru vērtības brīdī, kad baterija tiek laista tirgū un kad tiek mainīts tās statuss;

    b) 

    informācija par baterijas veselības stāvokli, ievērojot 14. pantu;

    c) 

    informācija par baterijas statusu, ko definē kā “oriģināls”, “pārprofilēts”, “atkārtoti izmantots”, “pārražots” vai “atkritumi”;

    d) 

    informācija un dati, kas iegūti tās izmantošanas rezultātā, tostarp uzlādes un izlādes ciklu skaits un negatīvi notikumi, piemēram, negadījumi, kā arī periodiski reģistrēta informācija par ekspluatācijas vides apstākļiem, tostarp temperatūru, un uzlādes stāvokli.




    XIV PIELIKUMS

    MINIMĀLĀS PRASĪBAS LIETOTU BATERIJU SŪTĪJUMIEM

    1. Lai nošķirtu lietotas baterijas un bateriju atkritumus gadījumā, kad turētājs, proti, fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir lietotas baterijas vai bateriju atkritumi, apgalvo, ka plāno nosūtīt vai nosūta lietotas baterijas, nevis bateriju atkritumus, minētajam turētājam minētā apgalvojuma pamatošanas nolūkā ir pienākums nodrošināt šādu informāciju:

    a) 

    rēķina un līguma kopija, kura apliecina bateriju pārdošanu un vai īpašumtiesību nodošanu un kurā norādīts, ka baterijas paredzētas tiešai atkalizmantošanai un ka tās ir pilnībā funkcionējošas;

    b) 

    pierādījumi par izvērtēšanu vai testēšanu, uzrādot dokumentācijas kopiju, piemēram, testēšanas sertifikātu, funkcionalitātes apstiprinājumu, par katru sūtījumā iekļauto bateriju vai tās frakciju, un protokolu, kurā iekļauta visa dokumentētā informācija saskaņā ar 3. punktu;

    c) 

    turētāja deklarācija par to, ka nekādi materiāli vai iekārtas, kas ietilpst sūtījumā, nav atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1. punktā; un

    d) 

    atbilstīga aizsardzība, jo īpaši, izmantojot pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu, lai iekārtas netiktu bojātas transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

    2. Šā pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. punktu nepiemēro, ja ar skaidriem dokumentāliem pierādījumiem ir parādīts, ka sūtījums tiek veikts saskaņā ar vienošanos par nodošanu starp uzņēmumiem, un ja:

    a) 

    lietota baterija, kas ir bojāta, tiek nosūtīta atpakaļ ražotājam vai trešai personai, kas rīkojas tā vārdā, nolūkā veikt baterijas remontu saskaņā ar garantiju, lai to izmantotu atkārtoti; vai

    b) 

    lietota baterija ir paredzēta profesionālai lietošanai un atjaunošanas vai labošanas nolūkā saskaņā ar spēkā esošu līgumu, lai to izmantotu atkārtoti, tiek nosūtīta ražotājam vai trešai personai, kas rīkojas tā vārdā, vai trešās personas iekārtai valstīs, kurām piemēro ESAO Padomes Lēmumu C(2001)107/final, ar kuru tiek pārskatīts Lēmums C(92)39/final par atgūšanai paredzētu atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli; vai

    c) 

    lietota baterija ir paredzēta profesionālai lietošanai un ir bojāta, un tiek nosūtīta ražotājam vai trešai personai, kas rīkojas tā vārdā, ar nolūku izvērtēt bojājuma cēloņus saskaņā ar spēkā esošu līgumu, gadījumā, ja šādu analīzi var veikt tikai pats ražotājs vai trešās personas, kuras rīkojas tā vārdā.

    3. Lai pierādītu, ka nosūtītās baterijas ir lietotas baterijas, nevis bateriju atkritumi, to turētājs attiecībā uz lietotām baterijām veic šādas testēšanas un uzskaites darbības:

    1. darbība: Testēšana
    a) 

    testē baterijas veselības stāvokli un izvērtē bīstamo vielu klātbūtni;

    b) 

    reģistrē a) punktā minētās izvērtēšanas un testēšanas rezultātus.

    2. darbība: Reģistrēšana
    a) 

    reģistrēto informāciju kārtīgi, bet ne nenoņemami nostiprina vai nu uz pašas lietotās baterijas, ja lietotā baterija nav iepakota, vai uz iepakojuma tā, lai to būtu iespējams izlasīt, nenoņemot iepakojumu;

    b) 

    reģistrā iekļauj šādu informāciju:

    — 
    baterijas vai tās frakcijas nosaukums,
    — 
    baterijas vai tās frakcijas identifikācijas numurs, ja tāds ir,
    — 
    ražošanas gads, ja tas ir zināms,
    — 
    par veselības stāvokļa testēšanu atbildīgā uzņēmuma nosaukums un adrese,
    — 
    1. darbībā veikto testu veidi,
    — 
    1. darbībā veikto testu rezultāts, tostarp testa datums.

    4. Papildus 1., 2. un 3. punktā pieprasītajai dokumentācijai, katrai lietotu bateriju kravai, piemēram, transportēšanas konteineram vai kravas automobilim, pievieno:

    a) 

    attiecīgo pārvadājuma dokumentu; un

    b) 

    atbildīgās personas deklarāciju par tās atbildību.

    5. Ja trūkst pierādījumu, ka priekšmets ir lietota baterija, nevis baterijas atkritums, 1., 2., 3. un 4. punktā norādītās attiecīgās dokumentācijas veidā un nav nodrošināta atbilstīga aizsardzība transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā, jo īpaši izmantojot pietiekamu iepakojumu un pareizu krāvumu, kas ir jāgarantē turētājam, kurš organizē transportu, tiek uzskatīts, ka priekšmets ir atkritumi un krava ir nelegāls sūtījums. Šādos gadījumos ar kravu rīkojas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1013/2006 24. un 25. pantam.




    XV PIELIKUMS

    ATBILSTĪBAS TABULA



    Direktīva 2006/66/EK

    Šī regula

    1. pants

    1. pants

    1. panta pirmās daļas 1. punkts

    1. panta 1. punkts

    1. panta pirmās daļas 2. punkts

    1. panta 1. punkts

    1. panta otrā daļa

    2. pants

    1. panta 3., 4. un 5. punkts

    2. panta 1. punkts

    1. panta 3. un 4. punkts

    2. panta 2. punkts

    1. panta 5. punkts

    2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

    2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

    3. pants

    3. pants

    3. panta 1. punkts

    3. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

    3. panta 2. punkts

    3. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

    3. panta 3. punkts

    3. panta 1. punkta 9. apakšpunkts

    3. panta 4. punkts

    3. panta 5. punkts

    3. panta 1. punkta 12. apakšpunkts

    3. panta 6. punkts

    3. panta 1. punkta 13. apakšpunkts

    3. panta 7. punkts

    3. panta 1. punkta 50. apakšpunkts

    3. panta 8. punkts

    3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    3. panta 9. punkts

    3. panta 10. punkts

    3. panta 1. punkta 53. apakšpunkts

    3. panta 11. punkts

    3. panta 1. punkta 26. apakšpunkts

    3. panta 12. punkts

    3. panta 1. punkta 47. apakšpunkts

    3. panta 13. punkts

    3. panta 1. punkta 65. apakšpunkts

    3. panta 14. punkts

    3. panta 1. punkta 16. apakšpunkts

    3. panta 15. punkts

    3. panta 1. punkta 22. apakšpunkts

    3. panta 16. punkts

    3. panta 17. punkts

    4. pants

    6. pants

    4. panta 1. punkts

    I pielikums

    4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    I pielikuma pirmais ieraksts

    4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    I pielikuma otrais ieraksts

    4. panta 2. punkts

    4. panta 3. punkts

    4. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    4. panta 3. punkta b) apakšpunkts

    4. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    4. panta 4. punkts

    5. pants

    6. pants

    4. pants

    6. panta 1. punkts

    4. panta 1. punkts

    6. panta 2. punkts

    7. pants

    2. pants

    8. pants

    59. līdz 62. pants un 64. līdz 67. pants

    8. panta 1. punkts

    59. pants

    8. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

    59. panta 1. punkta a) apakšpunkts 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    8. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

    62. pants

    8. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts

    61. panta 1. punkts 62. panta 1. punkts

    8. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts

    59. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts 61. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    8. panta 1. punkta otrā daļa

    59. panta 5. punkts

    8. panta 2. punkts

    59. panta 1. punkts un 59. panta 2. punkts

    8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    59. panta 1. punkts un 59. panta 2. punkts

    8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    59. panta 2. punkts

    8. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    8. panta 3. punkts

    61. pants

    8. panta 4. punkts

    61. pants

    9. pants

    10. pants

    59. pants, 60. pants un 69. pants

    10. panta 1. punkts

    10. panta 1. punkta otrā daļa

    75. panta 4. punkts

    10. panta 2. punkts

    59. pants un 60. pants

    10. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    10. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    59. panta 3. punkts un 60. panta 3. punkts

    10. panta 3. punkts

    69. panta 2. punkts un 76. panta 1. punkta otrā daļa

    10. panta 4. punkts

    11. pants

    11. pants

    11. panta pirmā daļa

    11. panta 1. punkts

    11. panta otrā daļa

    11. panta 3. punkts

    12. pants

    70. pants

    12. panta 1. punkts

    70. panta 2. punkts

    12. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

    59. panta 1. punkta f) apakšpunkts, 60. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts

    12. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

    71. panta 1. punkts

    12. panta 1. punkta otrā daļa

    12. panta 1. punkta trešā daļa

    12. panta 2. punkts

    71. panta 4. punkts

    12. panta 3. punkts

    70. panta 3. punkts

    12. panta 4. punkts

    71. panta 2. un 3. punkts

    12. panta 5. punkts

    75. panta 5. punkta c) apakšpunkts un 76. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    12. panta 6. punkts

    71. panta 4. punkts

    13. pants

    13. panta 1. punkts

    13. panta 2. punkts

    14. pants

    70. panta 1. punkts

    15. pants

    72. pants

    15. panta 1. punkts

    72. panta 1. punkts

    15. panta 2. punkts

    72. panta 3. punkts

    15. panta 3. punkts

    72. panta 4. punkts

    16. pants

    56. pants

    16. panta 1. punkts

    56. panta 1. un 4. punkts

    16. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    56. panta 4. punkta a) apakšpunkts

    16. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    56. panta 4. punkta a) apakšpunkts

    16. panta 2. punkts

    16. panta 3. punkts

    56. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    16. panta 4. punkts

    74. panta 5. punkts

    16. panta 5. punkts

    16. panta 6. punkts

    17. pants

    55. pants

    18. pants

    57. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    18. panta 1. punkts

    18. panta 2. punkts

    18. panta 3. punkts

    19. pants

    59. panta 1. punkts, 60. panta 1. punkts, 61. panta 1. punkts, 62. pants un 64. līdz 67. pants

    19. panta 1. punkts

    59. panta 2. punkts, 60. panta 2. punkts, 61. panta 1. punkts, 62. pants, 65. pants, 66. pants un 67. pants

    19. panta 2. punkts

    57. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    20. pants

    74. pants

    20. panta 1. punkts

    74. panta 1. punkts

    20. panta 1. punkta a) apakšpunkts

    74. panta 1. punkta f) apakšpunkts

    20. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    74. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    20. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    74. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    20. panta 1. punkta d) apakšpunkts

    74. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    20. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    74. panta 1. punkta e) apakšpunkts

    20. panta 2. punkts

    74. pants

    20. panta 3. punkts

    74. panta 4. punkts

    21. pants

    20. pants 13. pants, VI pielikuma A, B un C daļa

    21. panta 1. punkts

    13. panta 4. punkts

    21. panta 2. punkts

    13. panta 2. punkts

    21. panta 3. punkts

    13. panta 5. punkts

    21. panta 4. punkts

    13. panta 4. punkts

    21. panta 5. punkts

    13. panta 4. punkts

    21. panta 6. punkts

    21. panta 7. punkts

    22.a pants

    23. pants

    94. pants

    23. panta 1. punkts

    94. panta 1. punkts

    23. panta 2. punkts

    94. panta 2. punkts

    23. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    23. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    94. panta 2. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts

    23. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    71. panta 5. un 6. punkts

    23. panta 3. punkts

    94. panta 2. punkta otrā daļa

    23.a pants

    89. pants

    23.a panta 1. punkts

    89. panta 1. punkts

    23.a panta 2. punkts

    89. panta 2. punkts

    23.a panta 3. punkts

    89. panta 3. punkts

    23.a panta 4. punkts

    89. panta 5. punkts

    23.a panta 5. punkts

    89. panta 6. punkts

    24. pants

    90. pants

    24. panta 1. punkts

    90. panta 1. punkts

    24. panta 2. punkts

    90. panta 3. punkts

    24. panta 2. punkta otrā daļa

    90. panta 3. punkta otrā daļa

    25. pants

    93. pants

    26. pants

    27. pants

    28. pants

    95. pants

    29. pants

    96. pants

    30. pants

    I pielikums

    XI pielikums

    II pielikums

    VI pielikuma B daļa

    III pielikums

    XII pielikums

    III pielikuma A daļa

    XII pielikuma A daļa

    III pielikuma B daļa

    XII pielikuma B daļa

    IV pielikums

    55. pants



    ( 1 ) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

    ( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

    ( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

    ( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).

    ( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

    ( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj).

    ( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

    ( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).

    ( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).”;

    ►C1  ( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp.).”. ◄

    ( 7 IEC min uzlādi un kapacitāti. Abi jēdzieni apzīmē vienu un to pašu fizisko daudzumu (uzlāde); vienīgā atšķirība ir, ka uzlādi izsaka kā C = A*s, bet kapacitāti izsaka kā A*h. Praksē lielākajā daļā gadījumu izmanto kapacitāti.

    Top