Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02014R0651-20230701

Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/651/2023-07-01

02014R0651 — LV — 01.07.2023 — 006.001


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014

(2014. gada 17. jūnijs),

ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/1084 (2017. gada 14. jūnijs),

  L 156

1

20.6.2017

►M2

KOMISIJAS REGULA (ES) 2020/972 (2020. gada 2. jūlijs),

  L 215

3

7.7.2020

 M3

KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/452 (2021. gada 15. marts),

  L 89

1

16.3.2021

►M4

KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/1237 (2021. gada 23. jūlijs),

  L 270

39

29.7.2021

 M5

KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/917 (2023. gada 4. maijs),

  L 119

159

5.5.2023

►M6

KOMISIJAS REGULA (ES) 2023/1315 (2023. gada 23. jūnijs),

  L 167

1

30.6.2023


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 026, 31.1.2018, lpp 53 (2017/1084)




▼B

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014

(2014. gada 17. jūnijs),

ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)



SATURS

I NODAĻA.

Vispārīgie noteikumi

II NODAĻA.

Uzraudzība

III NODAĻA.

Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām

1. iedaļa –

Reģionālais atbalsts

2. iedaļa –

Atbalsts MVU

2.a iedaļa —

Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai

3. iedaļa –

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam

4. iedaļa –

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai

5. iedaļa –

Atbalsts mācībām

6. iedaļa –

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

7. iedaļa –

Atbalsts vides aizsardzībai

8. iedaļa –

Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

9. iedaļa –

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

10. iedaļa –

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

11. iedaļa –

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

12. iedaļa –

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

13. iedaļa –

Atbalsts vietējai infrastruktūrai

14. iedaļa –

Atbalsts reģionālajām lidostām

15. iedaļa –

Atbalsts ostām

16. iedaļa —

Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

IV NODAĻA.

Nobeiguma noteikumi



I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.  

Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:

a) 

reģionālais atbalsts;

b) 

atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;

c) 

atbalsts vides aizsardzībai;

d) 

atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;

e) 

atbalsts mācībām;

f) 

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;

g) 

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;

h) 

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;

i) 

atbalsts platjoslas infrastruktūrai;

j) 

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;

▼M1

k) 

atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;

l) 

atbalsts vietējai infrastruktūrai;

▼M4

m) 

atbalsts reģionālajām lidostām;

n) 

atbalsts ostām;

▼M4

o) 

atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem; un

p) 

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU.

▼B

2.  

Šo regulu nepiemēro:

▼M6

a) 

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2. iedaļu (izņemot 19.c un 19.d pantu), 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus, un atbalstam, kuru sniedz finanšu produktu veidā saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no tā stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 200 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz finanšu produktu pārsniedz EUR 200 miljonus, ņem vērā tikai konkrētajam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 ( 1 ) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos 6 mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu;

▼B

b) 

jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;

c) 

atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;

d) 

atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.

▼M1

3.  

Šo regulu nepiemēro:

▼M6

a) 

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( 2 ), izņemot:

— 
atbalstu mācībām,
— 
atbalstu MVU piekļuvei finansējumam,
— 
atbalstu pētniecības un attīstības jomā,
— 
inovācijas atbalstu MVU,
— 
atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti,
— 
reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos,
— 
reģionālā darbības atbalsta shēmas,
— 
atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem,
— 
atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem,
— 
no 2023. gada 1. jūlija – atbalstu vides nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK ( 3 ) 15. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu,
— 
atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ar izņēmumu attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 ( 4 ) 1. panta 1. punktā,
— 
šīs regulas 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi,
— 
šīs regulas 19.d pantā minēto atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
b) 

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi un 19.d pantā minēto atbalstu MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

▼M1

c) 

atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:

i) 

ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;

ii) 

ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;

d) 

atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES ( 5 );

e) 

reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā.

▼B

Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.

▼M4

4.  

Šo regulu nepiemēro:

a) 

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai un atbalsta shēmas, uz ko attiecas III nodaļas 19.b pants, 2.a iedaļa un 16. iedaļa;

b) 

ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;

c) 

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalsta shēmas, uz ko attiecas 19.b pants, atbalstu MVU saskaņā ar 56.f pantu un atbalstu finanšu starpniekiem saskaņā ar 16., 21., 22. un 39. pantu un III nodaļas 16. iedaļu ar nosacījumu, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi nekā citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.

▼B

5.  

Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:

a) 

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;

b) 

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;

c) 

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

▼M6

6.  
Šīs regulas III nodaļas 7. iedaļu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem kodolenerģijas ražošanai.

▼B

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

2) 

“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

3) 

“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:

a) 

kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par strādājošu personu ar invaliditāti; vai

b) 

kurai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt tās pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību darba dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem;

4) 

“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

a) 

kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai

b) 

kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai

c) 

kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai

d) 

kura ir vecāka par 50 gadiem; vai

e) 

kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai

f) 

kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai

g) 

kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;

5) 

“transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi;

6) 

“transporta izmaksas” ir komercpārvadājuma izmaksas, kuras saņēmējs ir faktiski sedzis par vienu pārvadājumu un kuras ietver:

a) 

kravu pārvadājumu, pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas ir saistītas ar pārvadājumu;

b) 

kravas apdrošināšanas izmaksas;

c) 

nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko izcelsmes vietā un galamērķī piemēro kravai un, attiecīgā gadījumā, kravnesībai; un

d) 

drošuma un drošības kontroles izmaksas, papildu maksas par palielinātām degvielas cenām;

7) 

“attālie reģioni” ir tālākie reģioni, Malta, Kipra, Seūta un Melilja, dalībvalstu teritorijā ietilpstošās salas un mazapdzīvoti apgabali;

8) 

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;

9) 

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

10) 

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

11) 

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikumā;

12) 

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES Senbertelemī kopš 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES Majota no 2014. gada 1. janvāra kļuva par tālāko reģionu;

13) 

“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē, kā precizēts Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai ( 6 );

14) 

“individuāls atbalsts” ir:

i) 

ad hoc atbalsts; un

ii) 

individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;

15) 

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

16) 

“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metode, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;

17) 

ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

18) 

“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:

▼M6

a) 

attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 7 ) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;

b) 

attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;

▼B

c) 

uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;

d) 

uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

e) 

attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:

1) 

uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5; un

2) 

uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;

19) 

“izdevumu teritoriālās saistības” ir atbalsta piešķīrējas iestādes noteiktās saistības saņēmējiem vismaz noteiktu minimālo summu izlietot un/vai noteiktu minimālo ražošanas darbību apjomu veikt konkrētā teritorijā;

▼M6

20) 

“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

atbalsta koriģētā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),

kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā apgabalā (neskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); A – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir vienāda ar EUR 55 miljoniem; B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no EUR 55 miljoniem līdz EUR 110 miljoniem; C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs EUR 110 miljoniem;

▼B

21) 

“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;

22) 

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

23) 

“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;

24) 

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

25) 

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

26) 

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

▼M6

27) 

“atbalstāmie apgabali” ir apgabali, kas norādīti saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;

▼B

28) 

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

29) 

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;

30) 

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

31) 

“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laikposmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas;

▼M6

32) 

“darbinieku skaita neto pieaugums” ir darbinieku skaita neto pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā periodā, tātad no radīto darbvietu skaita ir jāatņem šajā periodā zaudēto darbvietu skaits. Pilna laika, nepilna laika un sezonāli nodarbināto personu skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darbaspēka vienību decimāldaļas;

▼B

33) 

“mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām;

▼M6

34) 

“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privāto ieguldījumu fondi, publisko ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;

▼B

35) 

“pārvadājums” ir preču pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem no izcelsmes vietas līdz galamērķim un ietver visus starpposmus vai daļas attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās;

36) 

“taisnīga peļņas norma” ir paredzamā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo attiecīgā projekta risku līmeni un kapitāla, ko privātie ieguldītāji plāno ieguldīt, veidu un apmēru;

37) 

“kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā vai projektā veikto ieguldījumu summa saskaņā ar šīs regulas 3. iedaļu vai 16. vai 39. pantu, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgajā valsts atbalsta pasākumā;

38) 

“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir nediskriminējoša konkursa procedūra, kurā nodrošināts, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits, un kurā atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu vai līdzsvara cenu. Turklāt ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, kura rezultātā ne visi pretendenti var saņemt atbalstu;

▼M1

39) 

“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu;

▼M6

39.a) 

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;

39.b) 

“rakstisks” attiecas uz jebkāda veida rakstisku dokumentu, tostarp elektroniskiem dokumentiem, ar nosacījumu, ka šādi elektroniski dokumenti ir atzīti par līdzvērtīgiem saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem;

▼B

Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu

▼M6 —————

▼B

41) 

“reģionālais ieguldījumu atbalsts” ir reģionālais atbalsts, ko piešķir sākotnējam ieguldījumam vai sākotnējam ieguldījumam jaunā saimnieciskajā darbībā;

▼M6

42) 

“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, kas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, kuras saistītas ar ieguldījumu, par kuru saņemts ieguldījumu atbalsts;

43) 

“tērauda nozare” ir viena vai vairāku šādu produktu ražošana:

a) 

čuguns un ferosakausējumi:

čuguns tērauda ražošanai, liešanai un citi čuguna veidi, spoguļčuguns un augsta oglekļa satura feromangāns, neskaitot citus ferosakausējumus;
b) 

neapstrādāti izstrādājumi un pusfabrikāti no dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda:

šķidrs tērauds, liets vai neliets lietņos, ieskaitot lietņus tādu pusfabrikātu kalšanai kā velmējumi, sagataves un plāksnes; lokšņu stieņi un baltā skārda sagataves; karsti velmēti platprofila tinumi, izņemot šķidrā tērauda ražošanu mazo un vidējo lietuvju lējumiem;
c) 

karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda izstrādājumi:

sliedes, gulšņi, uzliktņi, balstpaliktņi, sijas, smagie profili 80 mm un vairāk, rievkonstrukcijas, stieņi un profili mazāki par 80 mm un joslas mazākas par 150 mm, stiepļu stieņi, apaļš un kvadrātveidīgs tērauds caurulēm, karsti velmētas stīpas un lentes (tostarp cauruļu sloksnes), karsti velmētas loksnes (pārklātas vai nepārklātas), plāksnes un loksnes ar 3 mm un lielāku biezumu, universālās plāksnes ar 150 mm un lielāku biezumu, izņemot stieples un stiepļu izstrādājumus, pulētos stieņus un dzelzs lējumus;
d) 

auksti apstrādāti izstrādājumi:

baltais skārds, skārds ar alvas un svina klājumu, melnais skārds, cinkotas loksnes, citādas pārklātas loksnes, auksti velmētas loksnes, elektriskās loksnes un lentes baltā skārda ražošanai, auksti velmētas plāksnes tinumos un lentēs;
e) 

caurules:

visas bezšuvju tērauda caurules, metinātas tērauda caurules ar diametru lielāku par 406,4 mm;

▼M6

43.a) 

“lignīts” ir zemas šķiras C jeb ortolignīts un zemas šķiras B jeb metalignīts atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā;

▼M6 —————

▼M6

45) 

“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa kuģiem, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk, “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 ( 8 ):

a) 

NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.39 Trošu ceļu, funikulieru, slēpotāju pacēlāju un trošu vagonu ekspluatācija, ja tie nav daļa no pilsētu vai piepilsētu transporta sistēmām, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;

b) 

NACE 50: Ūdens transports;

c) 

NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;

▼B

46) 

“shēma, kas paredzēta ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru” ir shēma, kas aptver darbības, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četru zīmju ciparu kods).

47) 

“tūrisma darbība” ir šāda darbība saskaņā ar NACE 2. red.:

a) 

NACE 55: Izmitināšana;

b) 

NACE 56: Ēdināšanas pakalpojumi;

c) 

NACE 79: Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;

d) 

NACE 90: Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;

e) 

NACE 91: Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;

f) 

NACE 93: Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība;

▼M6

47.a) 

“ieguldījuma pabeigšana” ir brīdis, kad valsts iestādes attiecīgo ieguldījumu atzīst par pabeigtu vai, ja šāda atzinuma nav, kad pagājuši 3 gadi no darbu sākuma;

▼M1

48) 

“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2, vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;

▼M1

48.a) 

“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;

▼M6

49) 

“sākotnējais ieguldījums” ir viens no šiem:

a) 

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:

— 
jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide,
— 
esošas uzņēmējdarbības vietas jaudas palielināšana,
— 
izlaides dažādošana attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ar produktiem vai pakalpojumiem, kas iepriekš tur netika ražoti vai sniegti, vai
— 
produktu vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas ieguldījums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā, vispārējā ražošanas procesa vai attiecīgi vispārējās sniegšanas būtiskas izmaiņas;
b) 

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums.

Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par sākotnējo ieguldījumu;

50) 

“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2. red.);

51) 

“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:

a) 

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai abām šādām darbībām:

— 
jaunas uzņēmējdarbības vietas izveide,
— 
darbības dažādošana uzņēmējdarbības vietā ar nosacījumu, ka jaunā darbība nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta iepriekš; vai
b) 

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, ar nosacījumu, ka jaunā darbība, kuru paredzēts veikt, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta pirms iegādes.

Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā;

▼B

52) 

“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums ar attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, rēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;

53) 

“galamērķis” ir vieta, kur preces izkrauj;

54) 

“izcelsmes vieta” ir vieta, kur preces iekrauj transportēšanai;

▼M1

55) 

“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, mazapdzīvoti apgabali vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;

▼B

56) 

“transportlīdzeklis” ir dzelzceļa transports, kravas autotransports, iekšējo ūdensceļu transports, jūras transports, gaisa transports un intermodāls transports;

57) 

“pilsētu attīstības fonds” (“PAF”) ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu pilsētu attīstības projektos saskaņā ar pilsētu attīstības atbalsta pasākumu. PAF pārvalda pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs;

58) 

“pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos pilsētu attīstības projektus un veic ieguldījumus tajos;

59) 

“pilsētu attīstības projekts” (“PAP”) ir ieguldījumu projekts ar potenciālu veicināt to pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti integrētā pieejā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, un palīdzēt sasniegt šajā pieejā noteiktos mērķus, tostarp projekti ar tādu iekšējo peļņas normu, ar kuru var nepietikt tīri komerciāla finansējuma piesaistei. Pilsētu attīstības projektu var organizēt kā atsevišķu finansējumu atbalstu saņemošā privātā ieguldītāja juridisko struktūru ietvaros vai arī kā atsevišķu juridisko personu, piemēram, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību;

60) 

“integrēta ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģija” ir konkrētai pilsētas ģeogrāfiskajai teritorijai un konkrētam laikposmam noteikta stratēģija, kuru oficiāli ierosinājusi un apstiprinājusi attiecīgā vietējā iestāde vai valsts sektora struktūra un kurā norādīti integrēti pasākumi pilsētu teritoriju ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;

61) 

“ieguldījums natūrā” ir zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījums, ja zeme vai nekustamais īpašums ir daļa no pilsētu attīstības projekta;

▼M1

61.a) 

“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;

▼B

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU

62) 

“ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās darbvietas” ir darbvietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti attiecīgie ieguldījumi, tostarp darbvietas, kas radītas, pieaugot ieguldījuma radītās jaudas izmantojuma līmenim;

▼M4 —————

▼B

Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU piekļuvei finansējumam

66) 

“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu;

67) 

“garantija” šīs regulas 1., 3. un 7. iedaļas kontekstā ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jaunajiem aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī par kvazikapitāla instrumentiem;

68) 

“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem attiecīgā valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem;

69) 

“izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (SPP);

70) 

“finansējuma piešķīrums” ir atmaksājams publiskais ieguldījums finanšu starpniekā, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, ja visi ienākumi tiek atgriezti publiskajam ieguldītājam;

71) 

“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums, ieskaitot nomu, garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai;

▼M6

72) 

“neatkarīgs privātais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kurš ir privāts un neatkarīgs, kā noteikts šajā punktā. “Privāti” ieguldītāji ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras darbojas tīri komerciālās interesēs, izmanto savus resursus un attiecībā uz saviem ieguldījumiem uzņemas pilnu risku, un jo īpaši tie ietver: kredītiestādes, kas iegulda uz sava riska un no saviem resursiem, privātos nodibinājumus un fondus, ģimenes birojus un komerceņģeļus, korporatīvos ieguldītājus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, akadēmiskās iestādes, kā arī fiziskas personas, kas veic vai neveic saimniecisko darbību. Par privātiem ieguldītājiem šīs definīcijas nozīmē netiek uzskatīti Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, starptautiskās finanšu iestādes, kurās kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, un juridiskās personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras kāda dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (valsts attīstību veicinoša banka vai cita veicināšanas iestāde). “Neatkarīgs” ieguldītājs ir ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda. Attiecībā uz turpmākiem ieguldījumiem ieguldītājs aizvien ir uzskatāms par “neatkarīgu”, ja tas tika uzskatīts par neatkarīgu ieguldītāju iepriekšējā ieguldījumu kārtā. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā visi privātie ieguldītāji šajā jaunajā uzņēmumā, tostarp tā dibinātāji, ir uzskatāmi par neatkarīgiem no šā uzņēmuma;

73) 

“fiziska persona” 21.a un 23. panta vajadzībām ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;

▼B

74) 

“pašu kapitāla ieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības;

75) 

“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai;

76) 

“nekotēts MVU” ir MVU, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas;

77) 

“turpmākie ieguldījumi” ir tādi riska finansējuma papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām;

78) 

“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka;

▼M6

79) 

“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (veicināšanas banka vai cita veicināšanas iestāde). Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES ( 9 ) noteikumiem vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 10 ) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 ( 11 ) 59. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš akts ir piemērojams;

80) 

“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) 

tas, pamatojoties uz ārēja eksperta veiktu izvērtējumu, var pierādīt, ka tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni un attiecībā uz kuriem pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks;

b) 

tā pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no 3 gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – attiecībā uz jaunuzņēmumu bez finanšu datu vēstures – pašreizējā fiskālajā periodā saskaņā ar ārēja revidenta apliecinātu revīziju;

c) 

3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) Eiropas Inovācijas padome tam ir piešķīrusi izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, kas pieņemta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017)7124 ( 12 ), vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 ( 13 ) 2. panta 23) punktu un 15. panta 2. punktu; vai ii) tas ir saņēmis Eiropas Inovācijas padomes fonda ieguldījumu, piemēram, ieguldījumu no programmas Accelerator atbilstoši Regulas (ES) 2021/695 48. panta 7. punktam;

d) 

3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) tas ir piedalījies kādā no Komisijas kosmosa iniciatīvas “CASSINI” darbībām (piemēram, Uzņēmējdarbības stimulēšanas programmā vai Partneru meklēšanas mehānismā) ( 14 ); vai ii) tas ir saņēmis ieguldījumu no “CASSINI” Sagatavošanas un izaugsmes kapitāla finansēšanas mehānisma vai no programmas InnovFin Space Equity Pilot; vai iii) tam ir piešķirta “CASSINI” balva; vai iv) tam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 ir piešķirts finansējums kosmosa pētniecības jomā, kā rezultātā ir izveidots jaunuzņēmums; vai v) tam ir piešķirts finansējums kā labuma guvējam no Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības un izstrādes darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 ( 15 ); vai vi) tam ir piešķirts finansējums saskaņā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092 ( 16 );

81) 

“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 17 ) 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā, ja vismaz 50 % no tirgot atļautajiem finanšu instrumentiem ir emitējuši MVU;

▼B

82) 

“aizdevums” ir līgums, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam. Esošo aizdevumu pārfinansēšanu neuzskata par atbalsttiesīgu aizdevumu;

Definīcijas saistībā ar atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai

83) 

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem;

84) 

“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

▼M6

85) 

“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai ar mērķi būtiski uzlabot esošos produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas).

Rūpnieciskie pētījumi ietver kompleksu sistēmu sastāvdaļu radīšanu un var ietvert prototipu izstrādi laboratorijas vidē vai vidē ar imitētām saskarnēm savienošanai ar esošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, kad tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

86) 

“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana ar mērķi izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņdatošanas vai perifērdatošanas tehnoloģijas). Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.

Eksperimentālā izstrāde var ietvert jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu prototipu izstrādi, demonstrējumus, izmēģināšanu, testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja tās galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav principā nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa vai izmēģinājuma izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā izgatavošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā.

Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas notiekošās darbības, pat ja minētās izmaiņas nes uzlabojumus;

▼B

87) 

“priekšizpēte” ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes;

88) 

“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai pasākumā;

▼M6 —————

▼B

90) 

“efektīva sadarbība” ir sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, un iesaistītās puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var segt pilnībā visas projekta izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības veidiem;

▼M6

90.a) 

“ar aizsardzību nesaistīti lietojumi” 25.e pantā attiecas uz lietojumiem produktos, kas nav ar aizsardzību saistīti ražojumi, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK ( 18 ) pielikumā;

▼B

91) 

“pētniecības infrastruktūra” ir telpas un iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šī infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēta (organizēts resursu tīkls) saskaņā ar 2. panta a) punktu Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) ( 19 );

▼M6

92) 

“inovācijas kopas” ir neatkarīgu personu (piemēram, novatorisku jaunuzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras, digitālās inovācijas centru, bezpeļņas organizāciju un citu saistīto ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības un jaunus sadarbības veidus – piemēram, ar digitāliem līdzekļiem, – daloties telpās un aprīkojumā un/vai veicinot tādu dalīšanos, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību. Digitālās inovācijas centri (tostarp Eiropas digitālās inovācijas centri, ko finansē centralizēti pārvaldītās programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 ( 20 )) ir subjekti, kuru mērķis ir stimulēt digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas, perifērdatošanas un augstas veiktspējas datošanas, un kiberdrošības prakses plašu ieviešanu rūpniecībā (jo īpaši MVU) un publiskā sektora organizācijās. Digitālās inovācijas centrus vienus pašus var uzskatīt par inovācijas kopām šīs regulas vajadzībām;

▼B

93) 

“augsti kvalificēts personāls” ir personāls, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā, kas var ietvert arī studijas doktorantūrā;

▼M6

94) 

“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība vai mācības tādās jomās kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana vai standartu un noteikumu, kuros tie ietverti, izmantošana, kā arī konsultācijas, palīdzība vai mācības par novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (ieskaitot digitālās tehnoloģijas un risinājumus) ieviešanu vai izmantošanu;

95) 

“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datu banku, mākoņdatošanas un datu glabāšanas pakalpojumi, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratoriju, kvalitātes marķēšanas, testēšanas, eksperimentēšanas un sertificēšanas vai citi saistītie pakalpojumi (arī tādi pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras vai inovācijas kopas), kurus nodrošina ar mērķi izstrādāt iedarbīgākus vai tehnoloģiski progresīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus, ietverot novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (arī digitālo tehnoloģiju un risinājumu) ieviešanu;

96) 

“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), darbvietas organizācijā vai ārējās attiecībās, piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas. Šī definīcija neietver izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau lietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

97) 

“procesu inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana, tostarp būtiskas izmaiņas tehniskajos paņēmienos, aprīkojumā vai programmatūrā uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas vai risinājumi. Šī definīcija neietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas jaudu vai pakalpojumu sniegšanas spēju palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;

▼B

98) 

“pārcelšana” ir personāla pagaidu nodarbināšana pie saņēmēja ar personāla tiesībām atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;

▼M6

98.a) 

“testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra” ir kompleksi, aprīkojums, spējas un resursi, piemēram, testa stendi, izmēģinājuma līnijas, demonstrējuma iekārtas, testēšanas kompleksi vai dzīvās laboratorijas un saistītie atbalsta pakalpojumi, ko izmanto galvenokārt uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuriem ir vajadzīgs atbalsts testēšanā un eksperimentēšanā, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus un testētu tehnoloģijas un izvērstu to mērogu un tādējādi attīstītos, izmantojot rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi. Piekļuvei publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir jābūt atvērtai vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru dažkārt sauc arī par tehnoloģiju infrastruktūru ( 21 );

▼B

Definīcijas saistībā ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

99) 

“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:

a) 

kurai vismaz 24 mēnešus nav bijis regulāra algota darba; vai

b) 

kurai vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba un kura pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas definīcijas “nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” b) līdz g) apakšpunktā;

100) 

“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 30 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;

Definīcijas, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai

▼M6

101) 

“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt vai nepieļaut cilvēka darbību izraisītu piesārņojumu, negatīvu ietekmi uz vidi vai citu kaitējumu fiziskajai videi (ieskaitot gaisu, ūdeni un augsni), ekosistēmām vai dabas resursiem, tai skaitā mazināt klimata pārmaiņas, samazināt šāda kaitējuma risku, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tai skaitā izmantojot energotaupības pasākumus, atjaunīgos energoresursus un citus paņēmienus siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņotāju mazināšanai, kā arī pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, lai samazinātu primāro materiālu izmantojumu un palielinātu efektivitāti. Tā ietver arī darbības, ar kurām nostiprina pielāgotiesspēju un minimalizē neaizsargātību pret klimata ietekmi;

102) 

“Savienības standarts” ir:

a) 

obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides jomā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot standartus vai mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem; vai

b) 

pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 22 ), un nodrošināt, lai emisiju līmenis nepārsniegtu līmeni, kas tiktu sasniegts, izmantojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES vai saskaņā ar citām piemērojamajām direktīvām, šīs regulas vajadzībām piemērojami minētie līmeņi; ja šie līmeņi ir izteikti kā diapazons, piemērojama ir robežvērtība, attiecībā uz kuru LPTP attiecīgajam uzņēmumam tiek sasniegti vispirms;

102.a) 

“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar elektroenerģiju;

102.b) 

“uzpildes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar ūdeņradi;

102.c) 

“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju, saskaņā ar metodiku, kura Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 ( 23 ) noteikta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām;

▼M6

102.d) 

“atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā;

102.e) 

“viedā uzlāde” ir uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek reāllaikā pielāgota, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;

102.f) 

“tīrs transportlīdzeklis” ir:

a) 

attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: tīrs transportlīdzeklis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK ( 24 ) 4. panta 4) punkta a) apakšpunktā;

b) 

attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem:

— 
līdz 2025. gada 31. decembrim – mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1242 ( 25 ) 3. panta 12) punktā;
— 
līdz 2025. gada 31. decembrim – tīrs transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 4) punkta b) apakšpunktā un uz ko neattiecas Regula (ES) 2019/1242;
c) 

attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem:

— 
iekšzemes ūdensceļu kuģis pasažieru pārvadāšanai, kam ir hibrīddzinējs vai duālās degvielas dzinējs, kura normālai darbībai vismaz 50 % enerģijas iegūst no nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai elektropieslēguma;
— 
iekšzemes ūdensceļu kuģis kravu pārvadāšanai, kura tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas uz tonnkilometru (g CO2/tkm), kas aprēķinātas (vai – jaunu kuģu gadījumā – aplēstas), izmantojot Starptautiskās Jūrniecības organizācijas operacionālo energoefektivitātes rādītāju (EEOI), ir par 50 % mazākas nekā vidējā CO2 emisiju atsauces vērtība, kas noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH) saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu;
d) 

attiecībā uz jūras kuģiem:

— 
jūras un piekrastes kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai, ostas operācijām vai palīgdarbībām, i) kuram ir hibrīddzinējs vai duālās degvielas dzinējs, kura normālai darbībai jūrā un ostās vismaz 25 % enerģijas iegūst no nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai elektropieslēguma, vai ii) kurš ir sasniedzis Starptautiskās Jūrniecības organizācijas projektētās energoefektivitātes indeksa (EEDI) vērtību, kura ir par 10 % mazāka nekā prasītā EEDI vērtība, kas piemērojama 2022. gada 1. aprīlī, un kurš spēj darboties ar nulles tiešo (izpūtēja) CO2 emisiju degvielām vai degvielām no atjaunīgajiem energoresursiem;
— 
jūras un piekrastes kuģis kravu pārvadāšanai, ko izmanto vienīgi piekrastes un tuvsatiksmes pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, kuru mērķis ir patlaban pa sauszemi pārvadātās kravas novirzīt uz jūras transportu, un kura tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas, kas aprēķinātas, izmantojot EEDI, ir par 50 % mazākas nekā vidējā CO2 emisiju atsauces vērtība, kas noteikta lielas noslodzes transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu apakšgrupa 5-LH), kā publicēts saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1242 11. pantu;
e) 

attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs, kuram ir nulles tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja to ekspluatē uz sliežu ceļa, kas aprīkots ar nepieciešamo infrastruktūru, bet, ja šāda infrastruktūra nav pieejama, izmanto parasto dzinēju (bimodālā tehnoloģija);

102.g) 

“bezemisiju transportlīdzeklis” ir:

a) 

attiecībā uz divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem: transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 ( 26 ), ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas 24. pantā un V pielikumā paredzētajām prasībām;

b) 

attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: M1, M2 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 ( 27 ) paredzētajām prasībām;

c) 

attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem: lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 5) punktā;

d) 

attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem: iekšzemes ūdensceļu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai ar nulles tiešajām (izpūtēja/izplūdes) CO2 emisijām;

e) 

attiecībā uz jūras kuģiem: jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai, ostas operācijām vai palīgdarbībām, kam ir nulles tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;

f) 

attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs ar nulles tiešajām (izpūtēja) CO2 emisijām;

102.h) 

“transportlīdzeklis” ir ikviens no šiem:

a) 

M1, M2, N1, M3, N2, N3 vai L kategorijas autotransporta līdzeklis;

b) 

iekšzemes ūdensceļu vai jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai;

c) 

ritošais sastāvs;

d) 

gaisa kuģis;

102.i) 

“mobilais aprīkojums apkalpošanai uz zemes” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto gaisa vai jūras transporta palīgdarbībās;

102.j) 

“mobilais termināļa aprīkojums” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto kravu un intermodālo kravas vienību iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai un kravu pārvietošanai termināļa teritorijā;

▼M6

103) 

“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 28 ) 2. panta 4) punktā;

103.a) 

“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgajiem un neatjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;

▼M6 —————

▼M4

103.c) 

“digitalizācija” ir tādu tehnoloģiju ieviešana ar elektronisku ierīču un/vai sistēmu palīdzību, kas sniedz iespēju palielināt produktu funkcionalitāti, pilnveidot tiešsaistes pakalpojumus, modernizēt procesus vai pāriet uz darījumdarbības modeļiem, kuri balstās uz atteikšanos no starpniecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, galu galā radot transformējošu ietekmi;

▼M6

103.d) 

“viedgatavība” ir ēku vai ēkas daļu spēja pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieku vajadzībām, tostarp optimizējot energoefektivitāti un kopējo sniegumu, un pielāgot savu funkcionēšanu, reaģējot uz signāliem no energotīkla;

103.e) 

“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikuma 3. līdz 6. pantu, nepārsniedz 499 darbiniekus, un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 86 miljonus; vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no I pielikuma 3. panta 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem. Piemērojot 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu, “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav MVU un nodarbina lielākais 499 darbiniekus;

▼M6

103.f) 

“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kas definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5) punktā;

▼B

104) 

“energoefektivitātes projekts” ir ieguldījumu projekts, kas palielina ēkas energoefektivitāti;

▼M6

105) 

“energoefektivitātes fonds” jeb “EEF” ir īpaša ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;

▼B

106) 

“energoefektivitātes fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos energoefektivitātes projektus un veic ieguldījumus tajos;

107) 

“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( 29 ), 2. panta 34. punktā;

▼M6

108) 

“koģenerācija” jeb “kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana” ir koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 30) punktā;

▼M6

108.a) 

“koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes” ir koģenerācija, kurā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā ielaidi 100 % apmērā veido atjaunīgo energoresursu enerģija;

108.b) 

“siltumsūknis” ir mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no apkārtējās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes, uz ēkām vai rūpnieciska lietojuma iekārtām, apvēršot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz apkārtējo vidi;

▼M6

109) 

“atjaunīgo energoresursu enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir enerģija, ko ražo stacijās, kuras izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem hibrīdstacijās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus, un tā ietver atjaunīgo elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu akumulēšanas sistēmas, kuras pievienotas aiz skaitītāja (uzstādītas kopā vai kā papildinājums atjaunīgo energoresursu iekārtai), bet neietver elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot akumulēšanas sistēmas;

▼M6

109.a) 

“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16) punktā;

▼M6 —————

▼M6

114) 

“novatoriska tehnoloģija” ir jauna un nesen validēta tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, attiecībā uz kuru pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks un kura nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai izvēršana;

▼M6

114.a) 

“demonstrējumprojekts” ir demonstrējumprojekts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 ( 30 ) 2. panta 24) punktā;

114.b) 

“cenu starpības līgums” ir atbalsta instruments, kas dod saņēmējam iespēju saņemt maksājumu, kurš vienāds ar starpību starp fiksētu(-ām) norunas cenu(-ām) un atsauces cenu, piemēram, tirgus cenu par izlaides vienību;

▼M6

115) 

“balansēšana” attiecībā uz elektroenerģiju ir balansēšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 10) punktā;

116) 

“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi (“balansatbildība”), no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs, ievērojot Regulas (ES) 2019/943 5. pantu;

▼M6

116.a) 

“balansatbildīgā puse (BAP)” ir balansatbildīgā puse, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;

▼M6

117) 

“biomasa” ir bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24) punktā;

▼M6

117.a) 

“biodegviela” ir biodegviela, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33) punktā;

117.b) 

“biogāze” ir biogāze, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28) punktā;

117.c) 

“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32) punktā;

117.d) 

“biomasas kurināmie/degvielas” ir biomasas kurināmie/degvielas, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27) punktā;

▼M6

118) 

“finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. Lai noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jākvantificē visas galvenās izmaksas un ieņēmumi, atbalsta saņēmēju lēstā vidējā svērtā kapitāla cena (“WACC”) nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (“NPV”) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Tipiskās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā;

119) 

“vides nodoklis vai parafiskālais maksājums” ir nodoklis vai maksājums, kuru piemēro konkrētai nodokļa bāzei, produktiem vai pakalpojumiem, kam ir izteikti negatīva ietekme uz vidi, vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai to cenā varētu iekļaut vidiskās izmaksas, vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz darbībām, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;

▼B

120) 

“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ( 31 );

▼M6 —————

▼M6

121.a) 

“remediācija” ir tādas vidiskās pārvaldības darbības kā kontaminantu vai barības vielu pārpalikuma piesaiste vai detoksifikācija no augsnes un ūdens ar mērķi likvidēt degradācijas avotus;

121.b) 

“sanācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas funkcionēšanas līmeni degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai;

121.c) 

“ekosistēma” ir ekosistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 32 ) 2. panta 13) punktā;

121.d) 

“bioloģiskā daudzveidība” ir bioloģiskā daudzveidība, kas definēta Regulas (ES) 2020/852 2. panta 15) punktā;

▼B

122) 

“princips piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu;

123) 

“piesārņojums” ir kaitējums, ko radījis piesārņotājs, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi vai radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem;

▼M6

123.a) 

“piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā;

123.b) 

“piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā;

123.c) 

“dabā balstīts risinājums” ir darbība, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un kura rezultatīvā un reaģētspējīgā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un labumu bioloģiskās daudzveidības ziņā;

123.d) 

“atjaunošana” ir process, kurā ekosistēmai palīdz atkopties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmu izturētspēju, jo īpaši noturību pret klimata pārmaiņām. Ekosistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ekosistēmas stāvokli un atkalradīt vai atkalizveidot ekosistēmu, ja minētais stāvoklis ir zudis, un uzlabot ekosistēmu izturētspēju un klimatadaptāciju;

▼M6

124) 

“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā;

▼M6

124.a) 

“centralizētā siltumapgāde” un “centralizētā aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta dzesēšana, kas definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 19) punktā;

124.b) 

“centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas” ir siltuma un/vai aukstuma ražošanas objekti, siltumenerģijas uzkrāšanas un sadales tīkls, ko veido gan primārais – pārvades –, gan sekundārais cauruļvadu tīkls siltuma vai aukstuma piegādei patērētājiem. Ja minēta “centralizētā siltumapgāde”, tā ir jāinterpretē kā centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas atkarībā no tā, vai tīkli piegādā siltumu vai aukstumu kopā vai atsevišķi;

▼B

125) 

“piesārņotājs” ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu;

▼M6

126) 

“atkalizmantošana” ir atkārtota izmantošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 33 ) 3. panta 13) punktā;

127) 

“sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā;

128) 

“reciklēšana” ir pārstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā;

▼M6

128.a) 

“resursefektivitāte” ir vienas izlaides vienības saražošanai vajadzīgā ielaides daudzuma samazināšana vai primārās ielaides aizstāšana ar sekundāro ielaidi;

128.b) 

“atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;

128.c) 

“atlikumsiltums” ir atlikumsiltums, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9) punktā;

128.d) 

“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu apstrāde;

128.e) 

“atgūšana” ir reģenerācija, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu atgūšana;

128.f) 

“likvidēšana” ir apglabāšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19) punktā;

128.g) 

“citi produkti, materiāli vai vielas” ir materiāli, produkti un vielas, kas nav atkritumi, tostarp blakusprodukti, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK 5. pantā, lauksaimniecības un mežsaimniecības atliekas, notekūdeņi, lietusūdens un noteces ūdens, minerālvielas, barības vielas, ražošanas procesos atlikušās gāzes un liekie produkti, daļas un materiāli;

128.h) 

“liekie produkti, daļas un materiāli” ir produkti, daļas vai materiāli, kas to turētājam vairs nav vajadzīgi vai noderīgi, bet ir piemēroti atkalizmantošanai;

128.i) 

“dalītā savākšana” ir dalīta savākšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11) punktā;

▼M6 —————

▼M6

130) 

“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai kas savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:

a) 

attiecībā uz elektroenerģiju:

i) 

pārvades un sadales sistēmas, kur “pārvade” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana ļoti augsta sprieguma un augstsprieguma starpsavienotā sistēmā nolūkā to piegādāt galalietotājiem vai sadales uzņēmumiem, bet neietver piegādi, un “sadale” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales sistēmās nolūkā to piegādāt lietotājiem, bet neietver piegādi;

ii) 

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski i) punktā minēto sistēmu drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām;

iii) 

pilnībā integrēti tīkla komponenti atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 ( 34 ) 2. panta 51) punktā;

iv) 

viedie elektrotīkli, kas ir sistēmas un komponenti, kuros ar operacionālām digitālajām platformām, vadības sistēmām un sensoru tehnoloģijām gan pārvades, gan sadales līmenī integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ar mērķi panākt drošāku, efektīvāku un intelektiskāku elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, lielākas spējas integrēt jaunus ražošanas, akumulēšanas un patēriņa veidus un veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus struktūras;

v) 

atkrastes elektrotīkli, kas ir jebkuras i) apakšpunktā definētās elektroenerģijas pārvades vai sadales infrastruktūras aprīkojums vai iekārta, kam ir divējāda funkcionalitāte: starpsavienošana un atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvade vai sadale no atkrastes ražotnēm uz divām vai vairākām valstīm. Tie ietver arī viedtīklus un jebkādu blakusesošu atkrastes aprīkojumu vai iekārtu, kas ir būtiski drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas un vajadzīgās apakšstacijas, ja tās nodrošina arī tehnoloģiju sadarbspēju, cita starpā dažādu tehnoloģiju saskarņu saderību;

b) 

attiecībā uz gāzi (dabasgāzi, biogāzi, tostarp biometānu, un/vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo gāzi):

i) 

gāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas pieder pie tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes augšposma sadalei;

ii) 

pazemes krātuves, kas savienotas ar i) apakšpunktā minētajiem gāzes augstspiediena cauruļvadiem;

iii) 

sašķidrinātas vai saspiestas gāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti;

iv) 

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski sistēmas drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai vai divvirzienu plūsmas jaudu nodrošināšanai, tostarp kompresoru stacijas;

v) 

viedie gāzes tīkli, t. i., jebkurš šāds aprīkojums vai iekārta, kā mērķis ir darīt iespējamu un veicināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu (tostarp ūdeņraža vai nebioloģiskas izcelsmes gāzu) integrēšanu tīklā: digitālās sistēmas un komponenti, kuros integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, vadības sistēmas un sensoru tehnoloģijas, kas ļauj gāzes tīklā nodrošināt interaktīvu un intelektisku gāzes ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitoringu, uzskaiti, kvalitātes kontroli un pārvaldību. Turklāt viedtīkli var ietvert arī aprīkojumu, kas nodrošina reversās plūsmas no sadales uz pārvades līmeni, un saistītos nepieciešamos modernizācijas darbus esošajā tīklā;

c) 

attiecībā uz ūdeņradi:

i) 

pārvades cauruļvadi ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā, kā arī cauruļvadi ūdeņraža vietējai sadalei, kas vairākiem tīkla izmantotājiem nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi;

ii) 

krātuves, t. i., objekti augstas tīrības ūdeņraža uzglabāšanai, kas ietver uzglabāšanai izmantoto ūdeņraža termināļa daļu, bet neietver ražošanas operācijām izmantoto daļu, kā arī ietver objektus, kas paredzēti tikai ūdeņraža tīkla operatoru funkciju izpildei. Ūdeņraža krātuves ietver pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem cauruļvadiem ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā;

iii) 

dispečēšanas, pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti ūdeņradim vai ūdeņradim, kas ir citās ķīmiskās vielās, ar mērķi ūdeņradi ievadīt gāzes tīklā vai īpaši ūdeņradim paredzētā tīklā;

iv) 

termināļi, t. i., iekārtas, ko izmanto šķidrā ūdeņraža pārveidei gāzveida ūdeņradī, lai to ievadītu ūdeņraža tīklā. Termināļi ietver palīgiekārtas un pagaidu krātuves, kas vajadzīgas pārveidei un turpmākai ievadīšanai ūdeņraža tīklā, bet neietver ūdeņraža termināļa daļu, ko izmanto uzglabāšanai;

v) 

starpsavienojums, t. i., ūdeņraža tīkls (vai tā daļa), kas šķērso dalībvalstu robežas vai dalībvalsts un trešās valsts robežu līdz dalībvalstu teritorijai vai attiecīgās dalībvalsts teritoriālajiem ūdeņiem;

vi) 

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai ūdeņraža sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu jaudu, arī kompresoru stacijas.

Jebkuri no aktīviem, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā, var būt jaunuzbūvēti aktīvi vai aktīvi, kas no dabasgāzes aktīviem pārveidoti par ūdeņraža aktīviem, vai abu šo aktīvu veidu apvienojums. Aktīvi, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;

d) 

attiecībā uz oglekļa dioksīdu:

i) 

cauruļvadi (izņemot augšposma cauruļvadu tīklus), kurus izmanto, lai no vairāk nekā viena avota, t. i., rūpnieciskām iekārtām (tostarp elektrostacijām), kur oglekļa dioksīds rodas sadedzināšanas procesā vai citās ķīmiskās reakcijās, kurās iesaistīti fosili vai nefosili oglekli saturoši savienojumi, oglekļa dioksīdu transportētu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/31/EK ( 35 ) 3. pantu vai lai oglekļa dioksīdu izmantotu par ievadmateriālu, vai lai uzlabotu bioloģisku procesu ražību;

ii) 

objekti oglekļa dioksīda sašķidrināšanai un buferglabāšanai pirms tā transportēšanas vai uzglabāšanas. Tas neietver infrastruktūru ģeoloģiskās formācijās, ko izmanto oglekļa dioksīda pastāvīgai ģeoloģiskajai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 3. pantu, un saistītos virszemes un ievadīšanas objektus;

iii) 

jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un būtu ekspluatācijā neapdraudēta un efektīva, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas. Tas var ietvert īpašas mobilās oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas iekārtas, ja šādas mobilās iekārtas atbilst “tīra transportlīdzekļa” definīcijai.

Aktīvi, kas uzskaitīti i), ii) un iii) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;

e) 

infrastruktūra, ko izmanto siltumenerģijas pārvadei vai sadalei tvaika, karstā ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā no vairākiem ražotājiem vai lietotājiem, ja pamatā ir atjaunīgās enerģijas vai rūpnieciskā atlikumsiltuma izmantošana;

f) 

kopīgu interešu projekti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 ( 36 ) 2. panta 4) punktā, vai savstarpēju interešu projekti, kas minēti Līguma 171. pantā;

g) 

citu kategoriju infrastruktūra, kas dara iespējamu atjaunīgās vai bezoglekļa enerģijas fizisku vai bezvadu savienojumu starp ražotājiem un izmantotājiem no vairākiem piekļuves un izejas punktiem un kam var piekļūt trešās personas, kuras nepieder pie infrastruktūras īpašnieku vai pārvaldītāju uzņēmumiem.

Aktīvi, kas uzskaitīti a) līdz g) apakšpunktā un izbūvēti vienam ex ante identificētam izmantotājam vai nelielai ex ante identificētu izmantotāju grupai un pielāgoti to vajadzībām (“mērķorientēta infrastruktūra”), par energoinfrastruktūru nav uzskatāmi;

▼M6

130.a) 

“sadales sistēmas operators” (SSO) ir sadales sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29) punktā;

130.b) 

“pārvades sistēmas operators” (PSO) ir pārvades sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35) punktā;

130.c) 

“elektroenerģijas akumulēšana” ir elektroenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var akumulēt, šādas enerģijas akumulēšana un vēlāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā;

130.d) 

“siltumenerģijas uzkrāšana” ir siltumenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un pēc vajadzības vēlāka pārveidošana vai pārveidošana atpakaļ siltumenerģijā galīgai izmantošanai (t. i., siltumapgādei vai aukstumapgādei);

▼M6

131) 

“iekšējā enerģijas tirgus regulējums” ir Direktīva (ES) 2019/944, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK ( 37 ), Regula (ES) 2019/943 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 ( 38 );

▼M6

131.a) 

“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” jeb “CCS” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa, transportēt uz uzglabāšanas vietu un ievadīt tās piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;

131.b) 

“oglekļa uztveršana un izmantošana” jeb “CCU” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa un transportēt uz CO2 patēriņa vai utilizēšanas vietu pilnīgai šā CO2 izmantošanai;

▼B

Definīcijas, kas attiecas uz sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

132) 

“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kur fiziskā persona personīgo un darba saišu dēļ katru kalendāro gadu dzīvo vismaz 185 dienas; ja personas darba saites ir citā vietā nekā tās personīgās saites un šī persona dzīvo divās vai vairākās dalībvalstīs, par tās parasto dzīvesvietu uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, ja vien tā šajā vietā regulāri atgriežas; ja persona dzīvo kādā dalībvalstī, lai tur veiktu noteikta ilguma uzdevumu, par tās dzīvesvietu tik un tā uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, neatkarīgi no tā, vai šī persona minētā uzdevuma veikšanas laikā atgriežas šajā vietā; universitātes vai skolas apmeklēšana citā dalībvalstī nav uzskatāma par parastās dzīvesvietas maiņu; alternatīvi jēdzienam “parastā dzīvesvieta” ir tāda nozīme, kāda tam noteikta dalībvalstu tiesību aktos;

Definīcijas saistībā ar atbalstu platjoslas infrastruktūrai

▼M4 —————

▼M6 —————

▼B

135) 

“kabeļu kanalizācija” ir pazemes cauruļvadi, ko izmanto platjoslas tīkla (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) kabeļu ieguldīšanai;

136) 

“fiziskā atsaiste” nodrošina piekļuvi galalietotāja piekļuves līnijai un dod iespēju konkurenta datu pārraides sistēmām tieši pārraidīt datus pa šo līniju;

▼M6

137) 

“platjoslas infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu, un ietver fizisko infrastruktūru, tostarp kabeļu kanalizāciju, balstus, mastus, torņus, tumšo optisko šķiedru, skapjus un kabeļus (tostarp tumšās optiskās šķiedras kabeļus un vara kabeļus);

▼M6

137.a) 

“atvilces maršrutēšanas tīkls” ir platjoslas tīkla daļa, kas savieno piekļuves tīklu ar pamattīklu, bet kas nenodrošina tiešu piekļuvi galalietotājiem. Tā ir tīkla daļa, kurā tiek apkopota visu galalietotāju datplūsma;

137.b) 

“pamattīkls” ir pamattīkls, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklus no dažādiem apgabaliem vai reģioniem;

137.c) 

“piekļuves tīkls” ir platjoslas tīkla segments, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklu ar galalietotāju telpām vai ierīcēm;

▼M4 —————

▼M6

139) 

“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve, pamatojoties uz pašreizējo tehnoloģiju attīstību, ietver vismaz šādus piekļuves produktus: i) FTTx tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai, atsaiste un piekļuve bitu plūsmai; ii) kabeļu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iii) fiksētajiem bezvadu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iv) mobilajiem tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem (vismaz viesabonēšanai); v) satelītu platformām: piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; vi) atvilces maršrutēšanas tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem;

139.a) 

“apkalpojamās telpas” ir galalietotāju telpas, kurām pēc galalietotāju pieprasījuma un četru nedēļu laikā no pieprasījuma dienas pakalpojumu sniedzējs var sniegt platjoslas pakalpojumus (neatkarīgi no tā, vai šīs telpas jau ir vai nav pieslēgtas tīklam). Šajā gadījumā iekasētā cena par platjoslas pakalpojumu sniegšanu galalietotāju telpās nedrīkst pārsniegt parasto pieslēguma maksu, t. i., tā nedrīkst ietvert nekādas papildu vai neparedzētas izmaksas salīdzinājumā ar standarta komercpraksi un jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt parasto cenu attiecīgajā dalībvalstī. Minēto cenu nosaka valsts kompetentā iestāde;

▼M4

139.b) 

“sociālekonomiskie virzītājspēki” ir subjekti, kuri ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kas atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā, tostarp publiskās iestādes, publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts Līguma 106. panta 2. punktā, kā arī digitāli intensīvie uzņēmumi;

139.c) 

“5G koridors” ir transporta maģistrāle, autoceļš, dzelzceļš vai iekšzemes ūdensceļš, ko pilnībā aptver digitālās savienotības infrastruktūra, jo īpaši 5G sistēmas, un kas ļauj nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1153 ( 39 ), piemēram, satīklotu un automatizētu mobilitāti, līdzīgus viedās mobilitātes pakalpojumus dzelzceļiem vai digitālo savienotību iekšzemes ūdensceļos;

▼M6

139.d) 

“maksimumstunda” ir parasti stundu ilgs periods dienā, kura laikā tīkla noslodze ir maksimāla;

139.e) 

“maksimumstundas apstākļi” ir apstākļi, kādos paredzama tīkla darbošanās “maksimumstundā”;

139.f) 

“attiecīgais laikposms” ir laikposms, ko izmanto, lai pārbaudītu plānotos privātos ieguldījumus, un kas atbilst termiņam, kuru dalībvalsts aplēsusi plānotā valsts finansētā tīkla izvēršanai, no plānotās valsts iejaukšanās sabiedriskās apspriešanas publicēšanas brīža līdz brīdim, kad tīkls tiek nodots ekspluatācijā (t. i., tiek sākta vairumtirdzniecības un/vai mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana valsts finansētajā tīklā). Attiecīgais laikposms nevar būt īsāks par 2 gadiem;

▼B

Definīcijas saistībā ar atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

140) 

“sarežģīti audiovizuālie darbi” ir darbi, kurus dalībvalstis atzinušas par sarežģītiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pirms shēmas izveides vai atbalsta piešķiršanas, un var ietvert filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādas dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbus un citādā ziņā komerciāli sarežģītus darbus;

141) 

“ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksts” ir visas valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību un ir iekļautas sarakstā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO);

142) 

“samērīgu peļņu” nosaka, ievērojot tipisko peļņu attiecīgajā nozarē. Jebkurā gadījumā par samērīgu uzskata tādu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā;

Definīcijas saistībā ar atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

143) 

“profesionālais sports” ir nodarbošanās ar sportu algota darba vai apmaksātu pakalpojumu veidā neatkarīgi no tā, vai starp profesionālo sportistu un attiecīgo sporta organizāciju ir noslēgts oficiāls darba līgums, ja atlīdzība pārsniedz šīs nodarbošanās izmaksas un veido ievērojamu daļu no sportista ienākumiem. Ceļa un izmitināšanas izdevumus, lai piedalītos sporta pasākumā, šajā regulā neuzskata par atlīdzību.

▼M1

Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām

144) 

“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;

145) 

“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 40 );

146) 

“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;

147) 

“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;

148) 

“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;

149) 

“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;

150) 

“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;

151) 

“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK ( 41 ) pielikumā;

152) 

“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas un viesnīcas;

153) 

“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;

Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām

154) 

“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas transporta operatoriem nepieciešama ostā;

155) 

“jūras osta” ir osta galvenokārt jūras kuģu uzņemšanai;

156) 

“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšzemes ūdensceļu kuģu uzņemšanai;

▼M6

157) 

“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un objekti ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes, ko izmanto kuģu pietauvošanai, piestātņu sienas, moli un peldošas pontonu rampas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, aizbērumi un zemes meliorācija, kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra un uzlādes un uzpildes infrastruktūra ostās, un kura nodrošina transportlīdzekļu, mobilā termināļa aprīkojuma un apkalpošanai uz zemes paredzētā mobilā aprīkojuma apgādi ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu;

▼M1

158) 

“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas (piemēram, uzglabāšanai), stacionārās iekārtas (piemēram, noliktavas un termināļa ēkas), kā arī pārvietojamās iekārtas (piemēram, krāni), kas atrodas ostā un ir paredzētas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai;

159) 

“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas ir nepieciešama, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi ostai un iekļūšanu ostā no zemes, jūras vai upes, piemēram, ceļi, sliežu ceļi, kanāli un slūžas;

160) 

“bagarēšana” ir nogulšņu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostā;

▼M6 —————

▼M1

162) 

“kuģi” ir peldlīdzekļi, kas ir vai nav pašgājēji, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;

163) 

“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai vai galvenokārt pa iekšzemes ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;

164) 

“iekšzemes ūdensceļu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vai galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos vai to tuvumā;

165) 

“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra” ir stacionāras, peldošas vai pārvietojamas ostu iekārtas, kas spēj uzņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK ( 42 ). definētos kuģu atkritumus vai kravu atliekas.

▼M4

Definīcijas saistībā ar atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (terminiem, kas definēti zem citiem šā panta virsrakstiem, tāda pati nozīme ir arī attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU)

166) 

“fonds InvestEU”, “ES garantija”, “finanšu produkts”, “valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” un “īstenošanas partneris” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Regulas (ES) 2021/523 2. pantā;

167) 

“finanšu starpnieks” 16. iedaļas nolūkos ir finanšu starpnieks 34) punkta nozīmē, izņemot īstenošanas partnerus;

168) 

“komerciāls finanšu starpnieks” ir finanšu starpnieks, kurš darbojas peļņas gūšanas nolūkā un uzņemas pilnu pašu risku bez publiskās garantijas, izņemot valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, kuras netiek uzskatītas par komerciāliem finanšu starpniekiem;

169) 

TEN-T pilsētas mezgls” ir tāds pilsētas mezgls, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 43 ) 3. panta p) punktā;

170) 

“jaunienācējs” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES ( 44 ) 3. panta 1. punktā un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tas attiecīgajā tirgus segmentā ir saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 17. panta 3. punktu mazāk nekā divdesmit gadus pirms atbalsta piešķiršanas;

b) 

tas nav šīs regulas I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē saistīts ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas licenci Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 14. punkta nozīmē saņēmis pirms 2010. gada 1. janvāra;

171) 

“pilsētas transports” ir transports pilsētā vai aglomerācijā un tās svārstsatiksmes zonās;

172) 

“ekosistēma”, “bioloģiskā daudzveidība” un “ekosistēmas labs stāvoklis” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 45 ) 2. pantā.

▼B

3. pants

Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi

Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.

4. pants

Paziņošanas robežvērtības

1.  

Šo regulu nepiemēro atbalstam, kurš pārsniedz šādas robežvērtības:

▼M6

a) 

reģionālais ieguldījumu atbalsts: ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 110 miljoni vai vairāk, šādas atbalsta summas vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā:

— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 10 % – EUR 8,25 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 15 % – EUR 12,38 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 20 % – EUR 16,5 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 25 % – EUR 20,63 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 30 % – EUR 24,75 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 35 % – EUR 28,88 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 40 % – EUR 33 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 50 % – EUR 41,25 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 60 % – EUR 49,5 miljoni,
— 
ja reģionālā atbalsta maksimālā intensitāte ir 70 % – EUR 57,75 miljoni;
b) 

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 22 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;

c) 

ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 8,25 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

d) 

atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

e) 

atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

▼M6

e a) 

šīs regulas 19.c pantā minētais atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi: EUR 200 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Mikrouzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 25 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un mikrouzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 30 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā;

e b) 

šīs regulas 19.d pantā minētais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu: EUR 2 miljoni vienam saņēmējam kalendārajā gadā. MVU, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 250 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un MVU, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 300 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, piemēro nosacījumu, ka tas netiek daļēji vai pilnībā nodots primārajiem ražotājiem;

▼M6

f) 

atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;

g) 

riska finansējuma atbalsts: EUR 16,5 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 8. punktā un 21.a panta 2. punktā;

h) 

darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4., 5. un 7. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;

i) 

atbalsts pētniecībai un attīstībai:

i) 

ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 55 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;

ii) 

ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 35 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;

iii) 

ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 25 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;

iv) 

ja projekts ir Eureka projekts, tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, vai atbilst 25. panta 6. punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;

v) 

summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;

vi) 

atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 8,25 miljoni vienai priekšizpētei;

vii) 

atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums un kurus īsteno saskaņā ar 25.a pantu: 25.a pantā minētā summa;

viii) 

atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, ko īsteno saskaņā ar 25.b pantu: 25.b pantā minētās summas;

ix) 

atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, ko īsteno saskaņā ar 25.c pantu: 25.c pantā minētās summas;

x) 

atbalsts komandsadarbības pasākumiem: 25.d pantā minētās summas;

xi) 

atbalsts, kas saistīts ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstīto projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar 25.e pantu: EUR 80 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

j) 

ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 35 miljoni vienai infrastruktūrai;

j a) 

ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai: EUR 25 miljoni vienai infrastruktūrai;

k) 

atbalsts inovācijas kopām: EUR 10 miljoni vienai kopai;

l) 

inovācijas atbalsts MVU: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

m) 

atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 12,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

n) 

atbalsts mācībām: EUR 3 miljoni vienam mācību projektam;

o) 

atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

p) 

atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

q) 

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

r) 

atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

s) 

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai gadījumos, kad nav norādīts citādi: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;

s a) 

atbalsts 36. panta 4. punktā minētajai mērķorientētajai infrastruktūrai un uzkrāšanai: EUR 25 miljoni vienam projektam;

▼M6

s b) 

ieguldījumu atbalsts 36.a panta 1. un 2. punktā minētajai uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets EUR 300 miljonu apmērā;

s c) 

ieguldījumu atbalsts 38.a panta 7. punktā un 39. panta 2.a punktā minētajiem ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabojumiem, kas tiek īstenoti apvienoti: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

s d) 

atbalsts 38.b pantā minētajai energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai: kopējais nedzēstais finansējums nominālā izteiksmē EUR 30 miljonu apmērā vienam saņēmējam;

s e) 

ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;

s f) 

atbalsts 44.a pantā minēto vides nodokļu vai maksājumu samazinājuma veidā: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;

▼M6 —————

▼M6

v) 

42. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izmantošanu un 43. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; attiecīgi visu 42. pantā minēto shēmu budžetu summa un visu 43. pantā minēto shēmu budžetu summa nedrīkst pārsniegt EUR 300 miljonus gadā;

w) 

46. pantā minētais atbalsts centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

x) 

48. pantā minētais atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 70 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;

y) 

atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam platjoslas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;

▼M4

y a) 

atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīkliem piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

y b) 

atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā dotācijas veidā finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

y c) 

atbalsts savienotības vaučeru shēmu veidā: kopējais valsts atbalsta budžets 24 mēnešu laikā visām savienotības vaučeru shēmām dalībvalstī, kas ir EUR 50 miljoni (kopējā summa, kas ietver valsts un reģionālās vai vietējās vaučeru shēmas);

▼M6

y d) 

atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;

▼M6

z) 

ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 165 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 82,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;

aa) 

atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 55 miljoni vienai shēmai gadā;

bb) 

ieguldījumu atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 33 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 110 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2,2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;

cc) 

ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 11 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 22 miljonus;

▼M1

dd) 

atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;

▼M6

ee) 

atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 143 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 165 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 46 ) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

ff) 

atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 44 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 55 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;

▼M4

gg) 

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU: III nodaļas 16. iedaļā noteiktās summas;

▼M6

hh) 

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.

▼B

2.  
Robežvērtības, kas noteiktas vai minētas 1. punktā, nevar apiet, atbalsta shēmas vai atbalsta projektus mākslīgi sadalot.

5. pants

Atbalsta pārredzamība

1.  
Šo regulu piemēro vienīgi atbalstam, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”).
2.  

Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:

a) 

atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;

b) 

atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;

c) 

atbalsts garantiju veidā:

i) 

ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai

ii) 

ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā ( 47 ) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;

d) 

atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;

e) 

reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;

▼M4

e a) 

atbalsts uzņēmumiem to dalībai Eiropas teritoriālās sadarbības projektos saskaņā ar 20.a pantu, ja tas paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta 20.a pantā noteiktā piemērojamā robežvērtība;

▼M6

f) 

atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. un 21.a panta nosacījumi;

▼B

g) 

darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;

▼M6

g a) 

atbalsts MVU, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa par 2. panta attiecīgi 94) un 95) punktā definētajiem inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kurus piedāvā, piemēram, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas, pamatojoties uz atbalsta shēmu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i) 

priekšrocības, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa, ir kvantitatīvi izsakāmas un pierādāmas;

ii) 

pilnās vai daļējās pakalpojumu cenu atlaides un noteikumi par MVU pieteikšanos un atlasi un par atlaižu piešķiršanu tiek darīti publiski pieejami (tīmekļa vietnēs vai citos piemērotos veidos), pirms pakalpojumu sniedzējs sāk piedāvāt atlaides;

iii) 

pakalpojumu sniedzējs glabā dokumentāciju par katram MVU atlaižu veidā piešķirtā atbalsta summām, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas 28. panta 3. un 4. punktā noteiktie griesti. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir piešķīris pēdējo atbalstu;

▼B

h) 

atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;

i) 

atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;

j) 

atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai;

▼M1

k) 

atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību;

▼M6

l) 

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;

▼M6

m) 

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi, ja ir izpildīti 19.c pantā paredzētie nosacījumi;

n) 

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ja ir izpildīti 19.d pantā paredzētie nosacījumi.

▼B

6. pants

Stimulējošā ietekme

1.  
Šo regulu piemēro tikai tādam atbalstam, kam ir stimulējoša ietekme.
2.  

Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a) 

uzņēmuma nosaukums un lielums;

b) 

projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;

c) 

projekta īstenošanas vieta;

d) 

projekta izmaksu uzskaitījums;

e) 

atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.

3.  

Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:

a) 

attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;

b) 

visos pārējos gadījumos:

— 
atbalsta ietekmē būtiski palielinās projekta/darbības joma, vai
— 
atbalsta ietekmē būtiski palielinās kopsumma, ko saņēmējs tērē projektam/darbībai, vai
— 
būtiski palielinās attiecīgā projekta/darbības pabeigšanas ātrums.
4.  

Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un

b) 

pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

5.  

Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:

▼M1

a) 

reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

▼M6

b) 

atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21., 21.a un 22. panta nosacījumi;

▼B

c) 

atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;

▼M1

d) 

atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;

▼B

e) 

atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;

f) 

atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;

g) 

sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;

h) 

atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi;

▼M4

i) 

atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, ja ir izpildīti attiecīgie 20. vai 20.a panta nosacījumi;

j) 

atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, atbalsts līdzfinansētiem projektiem un līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ja ir izpildīti attiecīgie 25.a, 25.b, 25.c vai 25.d panta nosacījumi;

k) 

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;

▼M6

l) 

atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos vai gūst no tiem labumu, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi;

▼M6

m) 

atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai un dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, ja remediācijas vai sanācijas izmaksas pārsniedz zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu un ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

n) 

atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos, ja ir izpildīti 45. panta nosacījumi;

o) 

atbalsts atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu, ja atbalsts tiek piešķirts automātiski saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un bez turpmākas dalībvalsts rīcības brīvības īstenošanas un ja pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstāmā projekta vai darbības uzsākšanas;

p) 

atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi saskaņā ar 19.c pantā paredzētajiem nosacījumiem;

q) 

atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, saskaņā ar 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem.

▼B

7. pants

Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas

▼M6

1.  
Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, izmanto lielumus, no kuriem nav atskaitīti nodokļi vai citas maksas. Tomēr, aprēķinot atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, neņem vērā pievienotās vērtības nodokli, ko iekasē par attiecināmajām izmaksām vai izdevumiem un kas ir atmaksājams saskaņā ar piemērojamiem valsts nodokļu tiesību aktiem. Attiecināmās izmaksas pamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kas ir skaidri, konkrēti un aktuāli. Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršotu izmaksu iespējām ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas pieļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir attiecināma. Šādā gadījumā izmanto vienkāršotu izmaksu iespējas, kas paredzētas attiecīgajos noteikumos, kuri reglamentē Savienības fondu. Turklāt projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar atveseļošanas un noturības plāniem, kurus Padome apstiprinājusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 ( 48 ), attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt arī saskaņā ar vienkāršotu izmaksu iespējām, ja tiek izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 vai Regulā (ES) 2021/1060. Turklāt atbalstam saskaņā ar 25.a un 25.b pantu netiešās izmaksas var aprēķināt saskaņā ar attiecīgi 25.a panta 3. punktā un 25.b panta 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

▼B

2.  
Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.
3.  
►M1  Atbalstu, kas izmaksājams nākotnē, tostarp atbalstu, kas izmaksājams vairākās daļās, diskontē atbilstoši tā vērtībai piešķiršanas brīdī. ◄ Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstoši to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Procentu likme, ko izmanto diskontēšanai, ir atbalsta piešķiršanas brīdī piemērojamā diskonta likme.

▼M1 —————

▼B

5.  
III nodaļā noteikto atbalsta maksimālo intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas brīdī piemērojamo diskonta likmi.
6.  
Ja reģionālo atbalstu piešķir atmaksājamu avansu veidā, nevar palielināt atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta reģionālā atbalsta plānā, kurš ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

8. pants

Atbalsta kumulācija

1.  
Lai noteiktu, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības un III nodaļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajai darbībai, projektam vai uzņēmumam piešķirtā valsts atbalsta kopsummu.

▼M6

2.  
Ja Savienības finansējums, kuru centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek apvienots ar valsts atbalstu, tad, lai noteiktu, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa, ņem vērā vienīgi valsts atbalstu, ja vien publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz labvēlīgāko finansējuma likmi, kura noteikta piemērojamajos Savienības tiesību aktos. Atkāpjoties no minētā, kopējais publiskais finansējums projektiem, kurus atbalsta no Eiropas Aizsardzības fonda, var sasniegt projekta kopējās attiecināmās izmaksas neatkarīgi no maksimālās finansējuma likmes, kas piemērojama saskaņā ar šo fondu, ja tiek ievērotas šajā regulā noteiktās paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālā summa.

▼B

3.  

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:

a) 

citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;

▼M4

b) 

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

Nosakot atbilstību šā punkta pirmajā teikumā minētajiem kumulācijas noteikumiem, neņem vērā finansējumu, kuru galīgajiem saņēmējiem piešķir no fonda InvestEU atbalsta atbilstoši III nodaļas 16. iedaļai, un no šā finansējuma segtās izmaksas. Tā vietā summu, pēc kuras nosaka atbilstību šā punkta pirmā teikuma kumulācijas noteikumiem, aprēķina šādi. Pirmkārt, no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām atskaita no fonda InvestEU atbalstītā finansējuma nominālo summu, iegūstot kopējās atlikušās attiecināmās izmaksas; otrkārt, atbalsta maksimālo summu aprēķina, attiecīgo lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu piemērojot tikai kopējām atlikušajām attiecināmajām izmaksām.

Attiecībā uz pantiem, kuros paziņošanas robežvērtība ir izteikta kā atbalsta maksimālā summa, nolūkā noteikt, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības, neņem vērā arī tā finansējuma nominālo summu, kas galīgajiem saņēmējiem sniegts ar fonda InvestEU atbalstu.

Alternatīvi, attiecībā uz prioritārajiem aizdevumiem vai prioritāro aizdevumu garantijām, ko atbalsta no fonda InvestEU saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, var saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) vai attiecīgi c) apakšpunktu aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu atbalstam, kuru satur šie aizdevumi vai garantijas, ko sniedz galīgajiem saņēmējiem. Atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu var izmantot, lai saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu nodrošinātu, ka kumulācija ar jebkuru citu atbalstu, kas attiecas uz tām pašām nosakāmajām attiecināmajām izmaksām, neliek pārsniegt lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kura piemērojama atbalstam saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgo paziņošanas robežvērtību saskaņā ar šo regulu.

▼M6

4.  
Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 19.b, 20.a, 21., 21.a, 22. vai 23. pantu, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktu, 56.e panta 10. punktu vai 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo lielāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kurš piešķirts, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ko apstiprina ar Komisijas pieņemtu lēmumu. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) vai iv) punktu, 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minētajiem pantiem.

▼B

5.  
Valsts atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šīs regulas III nodaļā noteikto intensitāti.
6.  
Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, atbalstu strādājošām personām ar invaliditāti, kas paredzēts 33. un 34. pantā, attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām var kumulēt ar citu atbalstu, kam saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, pārsniedzot lielāko saskaņā ar šo regulu piemērojamo robežvērtību, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecīgajām izmaksām jebkurā laikposmā, kurā attiecīgās strādājošās personas tiek nodarbinātas.

▼M1

7.  
Atkāpjoties no 1. līdz 6. punktam, lai noteiktu, vai ir ievērotas reģionālā darbības atbalsta robežvērtības tālākajiem reģioniem, kas noteiktas 15. panta 4. punktā, ņem vērā tikai to reģionālo darbības atbalstu tālākajos reģionos, kas īstenots saskaņā ar šo regulu.

▼B

9. pants

Publicēšana un informācija

▼M6

1.  

Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī ( 49 ) vai visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a) 

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, un tālab izmanto II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

b) 

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

c) 

III pielikumā minēto informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 100 000 , vai par atbalstu, kas saistīts ar finanšu produktiem, kurus atbalsta fonds InvestEU saskaņā ar 16. iedaļu, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 500 000 , vai par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 10 000 , attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā vai zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 ( 50 ) 21. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1059 ( 51 ) 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama. Alternatīvi – iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamajiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktie publicēšanas pienākumi neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

2.  

Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants ( 52 ), šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):

0,01–0,1 (tikai zvejniecībai un akvakultūrai, kā arī primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai);
0,1–0,5;
0,5–1;
1–2;
2–5;
5–10;
10–30; un
30 un vairāk.

▼B

3.  
Shēmām saskaņā ar šīs regulas 51. pantu šajā pantā noteiktos publicēšanas pienākumus neattiecina uz galapatērētājiem.

▼M4

3.a  
Ja finanšu produktu ir īstenojusi dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks InvestEU ietvaros, dalībvalstij ir pienākums nodrošināt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktās informācijas publicēšanu. Tomēr šo pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto informāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā tā gada 30. jūnijā, kas seko finanšu gadam, kurā atbalsts piešķirts, un ja Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā ir paredzēta prasība sniegt Komisijai 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto informāciju.

▼M6

4.  
Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto informāciju organizē un dara pieejamu III pielikumā aprakstītajā standartizētajā veidā, un nodrošina efektīvas meklēšanas un lejupielādēšanas funkcijas. Minēto informāciju publicē 6 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas vai, ja atbalsts ir nodokļu atvieglojumu veidā, – 1 gada laikā no dienas, kad jāiesniedz nodokļu deklarācija, un nodrošina, ka šī informācija ir pieejama vismaz 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas. Attiecībā uz atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, ja nav oficiālas prasības iesniegt ikgadēju deklarāciju, šā punkta nozīmē par piešķiršanas datumu uzskata tā gada 31. decembri, par kuru atbalsts piešķirts.

▼B

5.  

Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:

a) 

saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;

b) 

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.

6.  
Atbilstību šā panta noteikumiem dalībvalstis nodrošina vēlākais divu gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā.



II NODAĻA

UZRAUDZĪBA

10. pants

Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana

Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I līdz III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem.

▼M2

11. pants

Ziņojumu sniegšana

▼M4

1.  

Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta vai (ES) 2021/1059 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama, Komisijai nosūta:

a) 

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem; un

b) 

elektroniskā veidā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( 53 ) minēto gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot minētajā regulā norādīto informāciju. Attiecībā uz finanšu produktiem, kurus īsteno dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks fonda InvestEU ietvaros, šo dalībvalsts pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris iesniedz Komisijai gada ziņojumus saskaņā ar attiecīgajām ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā.

▼M6

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

▼M2

2.  
Ja pēc šīs regulas piemērošanas termiņa pagarināšanas līdz 2023. gada 31. decembrim ar Komisijas Regulu (ES) 2020/972 ( 54 ) kāda dalībvalsts plāno pagarināt pasākumus, par kuriem Komisijai ir sniegta kopsavilkuma informācija saskaņā ar šā panta 1. punktu, minētā dalībvalsts atjaunina minēto kopsavilkuma informāciju attiecībā uz minēto pasākumu pagarināšanu un paziņo par šo atjaunināšanu Komisijai 20 darbdienu laikā pēc tā tiesību akta stāšanās spēkā, ar kuru dalībvalsts pagarina attiecīgo pasākumu.

▼M1

12. pants

Uzraudzība

▼M4

1.  
Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektiem un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

▼M1

2.  
Attiecībā uz tādām shēmām, saskaņā ar kurām fiskālais atbalsts tiek piešķirts automātiski, piemēram, tādām, kas balstītas uz atbalsta saņēmēju nodokļu deklarācijām, un ja attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju netiek veikta ex ante pārbaude par to, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, dalībvalstis vismaz ex post un izlases veidā regulāri pārbauda, vai ir izpildīti visi saderības nosacījumi, un izdara nepieciešamos secinājumus. Dalībvalstis uztur detalizētu dokumentāciju par pārbaudēm vismaz 10 gadus no pārbaužu veikšanas dienas.
3.  
Komisija no katras dalībvalsts var pieprasīt visu informāciju un apliecinošos dokumentus, ko Komisija uzskata par vajadzīgiem, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, tostarp 1. un 2. punktā minēto informāciju. Attiecīgā dalībvalsts pieprasīto informāciju un apliecinošos dokumentus Komisijai iesniedz 20 darbdienu laikā vai tādā ilgākā laikposmā, kāds noteikts pieprasījumā.

▼B



III NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAžĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM



1. IEDAĻA

Reģionālais atbalsts



A apakšiedaļa

Reģionālais ieguldījumu un darbības atbalsts

▼M6

13. pants

Reģionālā atbalsta tvērums

Šo iedaļu nepiemēro:

a) 

atbalstam tērauda nozarei, lignīta nozarei un ogļrūpniecības nozarei;

b) 

atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai; atbalstam enerģijas ražošanai, akumulēšanai, pārvadei, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas; un atbalstam platjoslas nozarē, izņemot reģionālā darbības atbalsta shēmas;

c) 

reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;

d) 

reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.

▼B

14. pants

Reģionālais ieguldījumu atbalsts

1.  
Reģionālā ieguldījumu atbalsta pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu piešķir atbalstāmajos apgabalos.

▼M6

3.  
Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu sākotnējam ieguldījumam var piešķirt jebkādā veidā neatkarīgi no saņēmēja lieluma. Atbalstāmajos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, atbalstu var piešķirt MVU par jebkāda veida sākotnējo ieguldījumu un lielajiem uzņēmumiem tikai par sākotnējo ieguldījumu jaunā saimnieciskajā darbībā attiecīgajā apgabalā.
4.  

Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:

a) 

izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos; vai

b) 

lēstās algu izmaksas, kas izriet no sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu; vai

c) 

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

5.  
Pēc ieguldījuma pabeigšanas ieguldījums paliek attiecīgajā apgabalā vismaz 5 gadus vai MVU gadījumā vismaz 3 gadus. Tas neliedz aizstāt minētajā periodā novecojušās vai bojātās ražotnes vai aprīkojumu, ja vien konkrētā saimnieciskā darbība attiecīgajā apgabalā tiek turpināta vismaz minimālo periodu.
6.  

Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi.

Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

ja tiek nomāta zeme un ēkas, lielo uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz 5 gadus, bet MVU gadījumā vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;

b) 

ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

Attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 49) punkta b) apakšpunktā vai 51) punkta b) apakšpunktā, principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegāde tiek apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt reģionālo atbalstu, šo papildu ieguldījumu attiecināmās izmaksas jāpieskaita uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegādes izmaksām. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi.

7.  
Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lielajiem uzņēmumiem būtisku izmaiņu veikšanai ražošanas procesā, attiecināmajām izmaksām jāpārsniedz ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācija pēdējo 3 fiskālo gadu laikā. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem vai MVU esošas uzņēmējdarbības vietas darbības dažādošanai, attiecināmajām izmaksām vismaz par 200 % jāpārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtība, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms darbu sākuma.

▼B

8.  

Nemateriālos aktīvus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

b) 

tiem jābūt amortizējamiem;

c) 

tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un

▼M6

d) 

tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz 5 gadus (MVU gadījumā 3 gadus) jāpaliek piesaistītiem projektam, kuram tiek piešķirts atbalsts.

Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas lielākais 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz MVU nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā.

▼B

9.  

Ja attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

▼M6

a) 

ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita neto pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbvietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbvietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās;

b) 

katru amata vietu aizpilda 3 gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;

▼M4

c) 

katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta, izņemot, ja darbvieta ir zaudēta laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

▼M6 —————

▼B

12.  
►M6  Atbalsta intensitāte nepārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, kas attiecīgajam apgabalam noteikta reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā. ◄ Ja atbalsta intensitāti aprēķina, pamatojoties uz 4. punkta c) apakšpunktu, atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz izdevīgāko summu, kāda rodas no minētās intensitātes piemērošanas ieguldījumu izmaksām vai algu izmaksām. Lieliem ieguldījumu projektiem atbalsta summa nepārsniedz atbalsta koriģēto summu, kas aprēķināta saskaņā ar 2. panta 20. punktā noteikto mehānismu.
13.  
►M6  Ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kas saistīts ar vienu un to pašu vai līdzīgu darbību, kuru tas pats saņēmējs (grupas līmenī) ir sācis 3 gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstāmā ieguldījuma tajā pašā Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa reģionā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. ◄ Ja šis vienotais ieguldījumu projekts ir liels ieguldījumu projekts, atbalsta kopsumma vienotajam ieguldījumu projektam nepārsniedz lieliem ieguldījumu projektiem noteikto koriģēto atbalsta summu.

▼M6

14.  
Atbalsta saņēmējs nodrošina finansiālo ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot paša līdzekļus vai ārējo finansējumu, par ko nav saņemts nekāds publiskais atbalsts. Prasība par pašu finansējumu 25 % apmērā neattiecas uz ieguldījumu atbalstu, kuru piešķir ieguldījumiem tālākajos reģionos, jo tur atbalsta maksimālās intensitātes dēļ ir vajadzīgs mazāks pašu finansējums.
15.  
Attiecībā uz sākotnēju ieguldījumu saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, visiem projektā iesaistītajiem saņēmējiem piemēro tā apgabala atbalsta intensitāti, kurā veic sākotnējo ieguldījumu. Ja sākotnējais ieguldījums tiek veikts divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, atbalsta maksimālā intensitāte ir tā, kas ir piemērojama atbalstāmajā apgabalā, kurā rodas lielākā attiecināmo izmaksu summa. Atbalstāmajos apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo noteikumu lielajiem uzņēmumiem piemēro tikai tad, ja sākotnējais ieguldījums rada jaunu saimniecisko darbību.

▼M1

16.  
Saņēmējs apstiprina, ka tas pēdējo divu gadu laikā pirms pieteikšanās uz atbalstu nav veicis pārcelšanu uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiks veikts sākotnējais ieguldījums, kuram pieprasīts atbalsts, un apņemas to nedarīt divus gadus pēc tam, kad ir pabeigts sākotnējais ieguldījums, kuram tiek pieprasīts atbalsts. ►M2  Attiecībā uz saistībām, kas noteiktas pirms 2019. gada 31. decembra, darba vietu zaudēšanu tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ, kura notikusi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, neuzskata par pārcelšanu šīs regulas 2. panta 61.a punkta nozīmē. ◄
17.  
Zvejniecības un akvakultūras nozarē atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kuri ir izdarījuši vienu vai vairākus pārkāpumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 ( 55 ) 10. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 10. panta 3. punktā, un attiecībā uz minētās regulas 11. pantā paredzētajām darbībām.

▼M1

15. pants

Reģionālais darbības atbalsts

1.  
Reģionālā darbības atbalsta shēmas tālākajos reģionos, mazapdzīvotos apgabalos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:

a) 

atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;

▼M6

b) 

transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam. Dalībvalsts var noteikt vides standartus, kas jāievēro attiecībā uz izvēlēto transporta veidu, un, ja attiecībā uz saņēmēju piemēro šādus standartus, transporta papildu izmaksu aprēķinu tas var balstīt uz minēto vides standartu ievērošanas viszemākajām izmaksām.

▼M1

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.

▼M6

3.  

Mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas izmanto apdzīvotības sarukuma novēršanai vai samazināšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

▼M1

a) 

saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;

b) 

atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.

4.  

►C1  Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši šai regulai, nepārsniedz vienu no sekojošajām procentuālajām daļām: ◄

a) 

35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;

b) 

40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;

c) 

30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.

▼B



B apakšiedaļa

Pilsētu attīstības atbalsts

16. pants

Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts

1.  
Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Pilsētu attīstības projektiem jāatbilst šādiem kritērijiem:

a) 

tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;

b) 

tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

c) 

tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.

▼M6

3.  
Kopējie ieguldījumi pilsētu attīstības projektā saskaņā ar jebkuriem pilsētu attīstības atbalsta pasākumiem nepārsniedz EUR 22 miljonus.

▼M4

4.  
Attiecināmās izmaksas ir pilsētu attīstības projekta kopējās izmaksas, ciktāl tās atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. un 65. pantam vai Regulas (ES) 2021/1060 67. un 68. pantam atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama.

▼B

5.  
Atbalsts, ko pilsētu attīstības fonds piešķir atbalsttiesīgajiem pilsētu attīstības projektiem, var izpausties kā pašu kapitāls, kvazikapitāls, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.

▼M6

6.  
Pilsētu attīstības atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no 2. panta 72) punktā definētajiem neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības fondos vai pilsētu attīstības projektos, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 20 % no pilsētu attīstības projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

▼B

7.  
Pilsētu attīstības projekta īstenošanai privātie un publiskie ieguldītāji var nodrošināt naudu vai ieguldījumus natūrā, vai abu apvienojumu. Ieguldījumu natūrā ņem vērā tā tirgus vērtībā, ko apliecinājis neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra.
8.  

Pilsētu attīstības pasākumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

b) 

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

c) 

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

d) 

ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;

e) 

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

f) 

pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.

9.  

Pilsētu attīstības fondus pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja pilsētu attīstības fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

b) 

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

c) 

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;

d) 

pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;

e) 

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

10.  

Ja pilsētu attīstības fonds nodrošina aizdevumus vai garantijas pilsētu attīstības projektiem, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

a) 

attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;

b) 

attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.

11.  
Dalībvalsts attiecīgā pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.



2. IEDAĻA

Atbalsts MVU

17. pants

Ieguldījumu atbalsts MVU

1.  
Ieguldījumu atbalsts MVU, kuri darbojas Savienības teritorijā vai ārpus tās, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  

Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:

a) 

izmaksas par ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp vienreizējas neamortizējamas izmaksas, kas tieši saistītas ar ieguldījumu un tā sākotnējo izveidošanu;

b) 

lēstās algu izmaksas, kas izriet no ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu;

c) 

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.

3.  

Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmajām izmaksām, veido:

a) 

ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem vai pakalpojumiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti vai sniegti, vai – izmantojot ieguldījumu uzņēmējdarbības vietā – būtiskām pārmaiņām attiecīgā(-o) produkta(-u) kopējā ražošanas procesā vai attiecīgā(-o) pakalpojuma(-u) kopējā sniegšanas procesā; vai

b) 

tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā ieguldījums. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu.

Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par ieguldījumu šā punkta nozīmē.

▼M6

3.a  

Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) 

ja tiek nomāta zeme un ēkas, nomai jāilgst vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;

b) 

ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.

▼B

4.  

Nemateriālie aktīvi atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a) 

tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;

▼M6

b) 

tie ir amortizējami;

▼B

c) 

tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;

▼M6

d) 

tie ir iekļauti uzņēmuma, kas saņem atbalstu, aktīvos vismaz 3 gadus.

▼B

5.  

Darbvietas, kas tieši radītas ieguldījumu projekta rezultātā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;

b) 

attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;

c) 

tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.

6.  

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 

20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;

b) 

10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.

18. pants

Atbalsts konsultācijām MVU

1.  
Atbalsts konsultācijām MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.
3.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ārējo konsultantu sniegtajiem konsultāciju pakalpojumiem.
4.  
Attiecīgie pakalpojumi nav pastāvīga vai periodiska darbība un nav saistīti ar uzņēmuma parastajām darbības izmaksām, piemēram, kārtējiem nodokļu konsultāciju pakalpojumiem, regulāriem juridiskajiem pakalpojumiem vai reklāmas pakalpojumiem.

19. pants

Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs

1.  
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par stenda nomu, iekārtošanu un ekspluatāciju uzņēmuma dalībai konkrētā gadatirgū vai tirdzniecības izstādē.
3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

▼M6

19.a pants

Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos

1.  
Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību SVVA projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013 vai Regula (ES) 2021/1060, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Attiecībā uz SVVA projektiem attiecināmas ir šādas izmaksas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā vai Regulas (ES) 2021/1060 34. panta 1. punktā atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama:

a) 

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, apmācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju;

b) 

apstiprināto darbību īstenošana;

c) 

sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana;

d) 

pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību;

e) 

SVVA stratēģijas iedzīvināšana nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un sniegt atbalstu potenciālajiem labuma guvējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālās atbalsta likmes, kas paredzētas konkrēto fondu regulās par atbalstu SVVA.

19.b pants

Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem

1.  
Atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās 19.a panta 1. punktā minētajos SVVA projektos vai gūst labumu no tiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam projektam nepārsniedz EUR 200 000 .

▼M6

19.c pants

Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi

1.  

Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:

a) 

publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro mikrouzņēmumiem par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;

b) 

maksājumiem, ko veic mikrouzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.

2.  

Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:

a) 

nediskriminē ne piegādātājus, ne mikrouzņēmumus;

b) 

paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par mikrouzņēmumu elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;

c) 

paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam; un

d) 

to rezultātā rada cenu, kas ir lielāka par izmaksām un kas ir tādā līmenī, kurā var veidoties efektīva cenu konkurence.

3.  
Atbalsta summa ir vienāda ar piešķirto maksājumu vai – publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu – nepārsniedz starpību starp tirgus cenu, kas būtu jāmaksā par kopējo patērēto elektroenerģiju, gāzi un/vai siltumu, un cenu, kas jāmaksā par šo patēriņu pēc publiskā pasākuma.

19.d pants

Atbalsts MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu

1.  

Atbalsts MVU publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi tādā gadījumā, ja siltumu ražo no dabasgāzes vai elektroenerģijas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:

a) 

publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;

b) 

maksājumiem, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.

2.  

Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:

a) 

tiek piemēroti ne vairāk kā 70 % no elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma patēriņa, kas saņēmējam rodas laikposmā, uz kuru attiecas atbalsta pasākums;

b) 

nediskriminē ne piegādātājus, ne MVU;

c) 

paredz kompensāciju piegādātājiem, ja publiskā pasākuma dēļ tiem ir jāveic piegādes zem pašizmaksas;

d) 

paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;

e) 

paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam;

f) 

to rezultātā rada tādu vidējo vienības cenu par piegādi, kas ir vismaz vienāda ar vidējo cenu galalietotājiem par attiecīgi elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību attiecīgajā dalībvalstī laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3.  

Maksājumi piegādātājiem par piegādēm MVU, kā nosaka publiskie pasākumi attiecībā uz tādu cenu noteikšanu, kuras ir zemākas par piegādātāja izmaksām, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:

a) 

publiskais pasākums attiecībā uz cenu noteikšanu atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām; un

b) 

kompensācijas maksājums nepārsniedz starpību starp cenu, ko piegādātājs būtu varējis sasniegt, piemērojot uz tirgu balstītas piegādes cenas bez pasākuma, un cenu, kas ar publisko pasākumu noteikta zem pašizmaksas.

4.  
Šo pantu piemēro atbalstam, ko piešķir par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma izmaksām, kuru patērē laikposmā, kad saskaņā ar sekundārajiem tiesību aktiem, kuru pamatā ir Līguma 122. pants, ir nepārprotami atļauti publiskie pasākumi attiecībā uz cenu noteikšanu MVU, kas saņem gāzi, elektroenerģiju vai siltumu. Atbalsts ir tāds, ko piešķir ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šā laikposma beigām.
5.  
Atbalsta summa ir vienāda ar MVU vai piegādātājam piešķirto maksājumu vai – publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu – nepārsniedz starpību starp tirgus cenu, kas būtu jāmaksā par kopējo patērēto enerģiju, un cenu, kas jāmaksā par šo patēriņu pēc publiskā pasākuma.



▼M4

2.a IEDAĻA

Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai

▼M4

20. pants

Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

1.  
Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu, tādā nozīmē, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 481/2014 ( 56 ) vai Regulas (ES) 2021/1059 38. līdz 44. pantā atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama:

a) 

personāla izmaksas;

b) 

biroja un administratīvie izdevumi;

c) 

ceļa un uzturēšanās izmaksas;

d) 

ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas;

e) 

aprīkojuma izdevumi;

f) 

infrastruktūras un būvdarbu izmaksas.

3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālo līdzfinansējuma likmi, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 vai Regulā (ES) 2021/1060 un/vai Regulā (ES) 2021/1059 atkarībā no tā, kura ir piemērojama.

▼M4

20.a pants

Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

1.  
Atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  
Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz EUR 22 000 .

▼B



3. IEDAĻA

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam

▼M6

21. pants

Riska finansējuma atbalsts

1.  
Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Dalībvalstis riska finansējuma pasākumus īsteno tieši vai ar pilnvarota subjekta starpniecību, izmantojot vienu vai vairākus finanšu starpniekus. Dalībvalstis vai pilnvarotie subjekti saskaņā ar 9. līdz 13. punktu nodrošina publisko finansējumu finanšu starpniekiem; un finanšu starpnieki saskaņā ar 14. līdz 17. punktu veic riska finansējuma ieguldījumus saskaņā ar 4. līdz 8. punktu atbalsttiesīgajos uzņēmumos, kas atbilst 3. punktam. Ne dalībvalstis, ne pilnvarotie subjekti neveic tiešus ieguldījumus atbalsttiesīgajos uzņēmumos bez finanšu starpnieka iesaistīšanas.
3.  

Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir nekotēti MVU un sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma brīdī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) 

tie nav darbojušies nevienā tirgū;

b) 

tie ir darbojušies kādā tirgū

i) 

mazāk nekā 10 gadus kopš to reģistrācijas vai

ii) 

mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.

Ja konkrētam uzņēmumam ir piemērots viens no i) un ii) punktā minētajiem atbalsttiesīguma periodiem, tad arī jebkuram turpmākam riska finansējuma atbalstam tam pašam uzņēmumam var piemērot tikai šo minēto periodu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir iegādājušies citu uzņēmumu vai ir izveidoti apvienošanās rezultātā, piemērotais atbilstības periods ietver arī attiecīgi iegādātā uzņēmuma vai apvienoto uzņēmumu darbības, izņemot tādus iegādātos vai apvienotos uzņēmumus, kuru apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no iegādātājuzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes, vai – apvienošanās rezultātā izveidotu uzņēmumu gadījumā – mazāk nekā 10 % no kopējā apgrozījuma, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās. Attiecībā uz atbalsttiesīguma periodu, kas minēts i) punktā, ja to piemēro, uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk;

c) 

tiem ir nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kurš, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots attiecībā uz jaunu saimniecisko darbību, pārsniedz 50 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma. Atkāpjoties no pirmā teikuma, minēto robežvērtību nosaka 30 % apmērā attiecībā uz šādiem ieguldījumiem, kurus uzskata par sākotnējiem ieguldījumiem jaunā saimnieciskajā darbībā:

i) 

ieguldījumi, kas būtiski uzlabo darbības vidisko sniegumu saskaņā ar 36. panta 2. punktu;

ii) 

citi vides ziņā ilgtspējīgi ieguldījumi, kas definēti Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1) punktā;

iii) 

ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt IV pielikumā uzskaitīto kritiski svarīgo izejvielu ieguves, atdalīšanas, rafinēšanas, pārstrādes vai reciklēšanas jaudu.

4.  

Riska finansējuma ieguldījums var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

netiek pārsniegta 8. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;

b) 

turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā uzņēmējdarbības plānā;

c) 

uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par “saistītu uzņēmumu” I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts ir MVU.

5.  
Riska finansējuma ieguldījumi atbalsttiesīgajos uzņēmumos var izpausties kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi, garantijas vai to apvienojums.
6.  
Ja tiek sniegtas garantijas, tās nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma atbalsttiesīgajam uzņēmumam.
7.  
Attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem, kas izpaužas kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi atbalsttiesīgajos uzņēmumos, riska finansējuma pasākums var attiekties uz aizstāšanas kapitālu tikai tad, ja aizstāšanas kapitālu kombinē ar jaunu kapitālu, kas atbilst vismaz 50 % no katras ieguldījumu kārtas atbalsttiesīgajos uzņēmumos.
8.  

Šā panta 5. punktā minētā riska finansējuma ieguldījuma kopējā nedzēstā summa jebkurā riska finansējuma pasākumā nepārsniedz EUR 16,5 miljonus vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam. Lai aprēķinātu šo maksimālo riska finansējuma ieguldījuma summu, ņem vērā:

a) 

attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – instrumenta nedzēsto summu nominālā izteiksmē;

b) 

attiecībā uz garantijām – attiecīgā aizdevuma nedzēsto summu nominālā izteiksmē.

9.  

Publiskais finansējums finanšu starpniekiem var tikt nodrošināts vienā no šādiem veidiem:

a) 

pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finansējuma piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

b) 

aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;

c) 

atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, no kurām sedz riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.

10.  

Mehānismi riska un atlīdzības sadalei starp dalībvalsti (vai tās pilnvaroto subjektu), no vienas puses, un privātajiem ieguldītājiem, finanšu starpniekiem vai fondu pārvaldniekiem, no otras puses, ir tādi, kas ir adekvāti, un atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

attiecībā uz tāda riska finansējuma atbalstu, kas nav garantijas, priekšroka tiek dota prioritārai peļņai no ieņēmumiem (asimetriska peļņas sadale vai stimuli gūt prioritāru peļņu), nevis aizsardzībai pret iespējamiem zaudējumiem (aizsardzība pret zaudējumiem);

b) 

ja ir paredzēta asimetriska zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no riska finansējuma ieguldījuma;

c) 

attiecībā uz riska finansējuma atbalstu garantiju veidā garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.

11.  
Ja finanšu starpniekam nodrošinātais publiskais finansējums ir pašu kapitāls vai kvazikapitāls, kas minēti 9. punkta a) apakšpunktā, likviditātes pārvaldības nolūkā var izmantot ne vairāk kā 30 % no finanšu starpnieka kapitāla finansējuma un nepieprasītā iemaksājamā kapitāla kopsummas.
12.  

Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kuru mērķis ir atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošināt riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, finanšu starpniekam sniegtais publiskais finansējums piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz kā minimums šādas robežvērtības:

a) 

10 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta a) apakšpunktā;

b) 

40 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta b) apakšpunktā;

c) 

60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta c) apakšpunktā, un no turpmākiem riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.

Nosakot šā punkta pirmajā daļā paredzēto privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, neņem vērā finansējumu, ko nodrošina neatkarīgi privātie ieguldītāji, kuri gūst labumu no riska finansējuma atbalsta nodokļu atvieglojumu veidā saskaņā ar 21.a pantu.

Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 20 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 30 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai saskaņā ar Savienības kosmosa programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 ( 57 ) vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā un uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 ( 58 ).

13.  
Ja riska finansējuma pasākums, kuru īsteno ar finanšu starpnieka palīdzību, ir vērsts uz atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem dažādos attīstības posmos atbilstoši 3. un 4. punktam, finanšu starpnieks panāk tādu privātās līdzdalības īpatsvaru, kas atbilst vismaz vidējam svērtajam rādītājam, kuru iegūst, attiecīgā portfeļa atsevišķo ieguldījumu apjomiem piemērojot 12. punktā noteiktos minimālos līdzdalības īpatsvarus, izņemot, ja nepieciešamā neatkarīgo privāto ieguldītāju līdzdalība tiek sasniegta atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī.
14.  

Finanšu starpniekus un fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis var prasīt, lai atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti ieguldījumu būtības dēļ. Procedūrai jābalstās uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar pieredzi, speciālajām zināšanām un darbības un finansiālajām spējām, un kumulatīvi jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tā nodrošina, ka atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b) 

tā nepieļauj finanšu starpnieku un fondu pārvaldītāju starpā diskrimināciju pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta;

c) 

tās mērķis ir izveidot atbilstīgu riska un atlīdzības sadales mehānismu, kā minēts 10. punktā, un uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus, kā minēts 15. punktā.

15.  

Riska finansējuma pasākumi ir tādi, kas nodrošina, ka publisko finansējumu saņemošie finanšu starpnieki, nodrošinot atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma ieguldījumus, pieņem uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus. Šis pienākums ir izpildīts, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas pieeju, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālā tvēruma ziņā;

b) 

riska finansējuma ieguldījumi, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, balstās uz dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;

c) 

katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.

16.  

Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šī prasība ir izpildīta, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties saskaņā ar paraugpraksi un ar tāda profesionāla pārvaldītāja rūpību, kas rīkojas labticīgi un izvairās no interešu konfliktiem; attiecīgā gadījumā tiek piemērota regulatīvā pārraudzība;

b) 

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja tos izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā saskaņā ar 14. punktu;

c) 

tie uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem –, vai nu līdzieguldot pašu resursus, vai saņemot atalgojumu, kas saistīts ar darbības rezultātiem –, lai nodrošinātu, ka to intereses ir pastāvīgi saskaņotas ar dalībvalsts vai tās pilnvarotā subjekta interesēm;

d) 

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;

e) 

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai padomdevēja komiteja, ja tāda ir.

17.  
Riska finansējuma pasākumā, kurā atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma ieguldījumi tiek nodrošināti kā garantijas, aizdevumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, kas strukturēti kā parāda instrumenti, finanšu starpnieks šiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošina tādus riska finansējuma ieguldījumus, kuri bez atbalsta netiktu veikti vai tiktu veikti ierobežotā apmērā vai citā veidā. Finanšu starpnieks spēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības, kas izpaužas kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, maksimālā apmērā tiek nodotas atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem.
18.  

Riska finansējuma pasākumi, ar kuriem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus tādiem MVU, kas neatbilst 3. punkta nosacījumiem, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

attiecībā uz MVU atbalsts atbilst nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1407/2013 ( 59 ), Komisijas Regulā (ES) Nr. 1408/2013 ( 60 ) vai Regulā (ES) Nr. 717/2014 atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama;

b) 

ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot 3., 4., 8., 12. un/vai 13. punktā paredzētos nosacījumus;

c) 

attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 30 % ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.

▼M6

21.a pants

Riska finansējuma atbalsts MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas

1.  
Riska finansējuma atbalsta shēmas MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas, kas tieši vai netieši nodrošina riska finansējumu atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir tādi, kas atbilst 21. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Kopējais riska finansējuma ieguldījums, kuru saskaņā ar 21. pantu un saskaņā ar šo pantu nodrošina katram atbalsttiesīgajam uzņēmumam, nepārsniedz 21. panta 8. punktā noteikto maksimālo summu.
3.  
Ja neatkarīgs privātais ieguldītājs riska finansējumu nodrošina netieši ar finanšu starpnieka palīdzību, attiecināmais ieguldījums izpaužas kā finanšu starpnieka kapitāldaļu vai līdzdalības iegūšana, un šis finanšu starpnieks savukārt nodrošina riska finansējuma ieguldījumus atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem saskaņā ar 21. panta 5. līdz 8. punktu. Attiecībā uz finanšu starpnieka vai tā pārvaldītāju sniegtajiem pakalpojumiem nedrīkst piešķirt nekādus nodokļu stimulus.
4.  
Ja neatkarīgs privātais ieguldītājs riska finansējumu nodrošina tieši atbalsttiesīgajam uzņēmumam, attiecināmais ieguldījums ir tikai atbalsttiesīgā uzņēmuma no jauna emitēto pilna riska parasto kapitāldaļu iegāde. Šīs kapitāldaļas tur vismaz 3 gadus. Aizstāšanas kapitāls ir attiecināms tikai saskaņā ar 21. panta 7. punkta nosacījumiem. Attiecībā uz iespējamiem nodokļu stimulu veidiem – zaudējumus, kas rodas no kapitāldaļu atsavināšanas, var atrēķināt no ienākuma nodokļa. Ja dividendēm ir piemērojams nodokļu atvieglojums, par atbilstīgām kapitāldaļām saņemtās dividendes var tikt (pilnībā vai daļēji) atbrīvotas no ienākumu nodokļa. Jebkāda peļņa no atbilstīgo kapitāldaļu pārdošanas var tikt (pilnībā vai daļēji) atbrīvota no kapitāla pieauguma nodokļa vai arī nodokļu saistības attiecībā uz šādu peļņu var tikt atliktas, ja tā 1 gada laikā tiek reinvestēta jaunās atbilstīgās kapitāldaļās.
5.  

Ja neatkarīgais privātais ieguldītājs nodrošina riska finansējumu tieši atbalsttiesīgajam uzņēmumam, lai nodrošinātu šāda neatkarīgā privātā ieguldītāja pienācīgu līdzdalību saskaņā ar 21. panta 12. punktu, nodokļu atvieglojums, ko aprēķina kā kumulatīvo maksimālo nodokļu atvieglojumu no visiem nodokļu stimuliem kopā, nepārsniedz šādas maksimālās robežvērtības:

a) 

50 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

b) 

35 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;

c) 

20 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos vai no turpmākiem attiecināmajiem ieguldījumiem pēc 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.

Nodokļu atvieglojumu robežvērtības pirmajā daļā minētajiem tiešajiem ieguldījumiem var palielināt līdz 65 % saskaņā ar a) apakšpunktu, līdz 50 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 35 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.

6.  
Ja neatkarīgais privātais ieguldītājs nodrošina riska finansējumu netieši ar finanšu starpnieka palīdzību un saskaņā ar 21. panta 12. punktu, nodokļu atvieglojums, ko aprēķina kā kumulatīvo maksimālo nodokļu atvieglojumu no visiem nodokļu stimuliem kopā, nepārsniedz 30 % no attiecināmā ieguldījuma, ko neatkarīgais privātais ieguldītājs veicis 21. panta 3. punktā minētajā atbalsttiesīgajā uzņēmumā. Šo nodokļu atvieglojumu robežvērtību var palielināt līdz 50 % ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.

▼B

22. pants

Darbības sākšanas atbalsts

1.  
Darbības sākšanas atbalsta shēmas ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  

Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms 5 gadiem un kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību, izņemot, ja pārņemtās darbības apgrozījums ir mazāks par 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms darbības pārņemšanas;

b) 

tie vēl nav sadalījuši peļņu;

c) 

tie nav iegādājušies citu uzņēmumu vai nav izveidoti apvienošanās rezultātā, izņemot gadījumus, kad iegādātā uzņēmuma apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes vai apvienošanās rezultātā izveidotā uzņēmuma apgrozījums ir par mazāk nekā 10 % lielāks nekā kopējais apgrozījums, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās.

Attiecībā uz atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, 5 gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī uzskata par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ilgākais 5 gadus no dienas, kad reģistrēts vecākais no apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.

3.  

Darbības sākšanas atbalsts ir:

a) 

aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1,1 miljons vai EUR 1,65 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2,2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir 5 gadi;

b) 

garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,65 miljoni vai EUR 2,48 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3,3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir 5 gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

c) 

dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

d) 

nodokļu stimuli atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.

▼B

4.  
Saņēmējs atbalstu var saņemt šā panta 3. punktā minēto atbalsta instrumentu kombinācijas veidā, ja viena atbalsta instrumenta ietvaros piešķirtās summas daļa, rēķinot pēc attiecīgajam instrumentam atļautās maksimālās atbalsta summas, tiek ņemta vērā, nosakot maksimālās atbalsta summas atlikušo daļu attiecībā uz pārējiem instrumentiem, kas ietilpst attiecīgajā kombinētajā instrumentā.
5.  
Attiecībā uz maziem un novatoriskiem uzņēmumiem 3. punktā minētās maksimālās summas var divkāršot.

▼M6

6.  
Ja darbības sākšanas atbalsta shēmu īsteno ar viena vai vairāku finanšu starpnieku palīdzību, piemēro 21. panta 10., 14., 15., 16. un 17. punktā paredzētos nosacījumus, kas attiecas uz finanšu starpniekiem.
7.  

Papildus 3., 4. un 5. punktā minētajām summām darbības sākšanas atbalsta shēmas var būt intelektuālā īpašuma (IĪ) nodošana vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršana bez maksas vai zem tirgus vērtības. Nodošanu vai piešķiršanu atbalsttiesīgam uzņēmumam 2. punkta nozīmē veic tāda pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija 2. panta 83) punkta nozīmē, kas attiecīgo IĪ ir izstrādājusi, veicot neatkarīgu vai kopīgu pētniecības un attīstības darbību. Nodošanai vai piešķiršanai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a) 

IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas mērķis ir laist tirgū jaunu produktu vai pakalpojumu; un

b) 

IĪ vērtība tiek noteikta atbilstoši tirgus cenai, kā tas ir gadījumā, ja tā noteikta saskaņā ar vienu no šādām metodēm:

i) 

summa ir noteikta konkurenci nodrošinošā un atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā;

ii) 

neatkarīga eksperta vērtējums apliecina, ka summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;

iii) 

ja atbalsttiesīgajam uzņēmumam ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz IĪ, kas radīts sadarbībā ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, šī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija īsteno savstarpējas tiesības ievākt ekonomiski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām, tā ka atbalsttiesīgajam sadarbības uzņēmumam attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.

No šajā apakšpunktā minētās IĪ vērtības var atskaitīt jebkuru summu, ko veido atbalsttiesīgā uzņēmuma finansiālais un nefinansiālais devums to pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas darbību izmaksās, kuru rezultātā radies attiecīgais IĪ.

c) 

Saskaņā ar šo punktu IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas atbalsta summa nepārsniedz EUR 1 miljonu. Atbalsta summa atbilst b) apakšpunktā minētajai IĪ vērtībai, no kuras atskaitīts iepriekš b) apakšpunkta pēdējā teikumā minētais atskaitījums, un atskaitīta jebkāda atlīdzība, kura saņēmējam pienākas par šo IĪ. Šā punkta b) apakšpunktā minētā IĪ vērtība var pārsniegt EUR 1 miljonu, un tādā gadījumā šo papildu summu var segt atbalsttiesīgs uzņēmums no pašu kapitāla vai citiem līdzekļiem.

▼B

23. pants

Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU

1.  
Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Ja platformas operators ir mazais uzņēmums, atbalsta pasākums var būt darbības sākšanas atbalsta veidā platformas operatoram, un šādā gadījumā piemēro 22. panta nosacījumus.

▼M6

Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, kuri tiek veikti, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21.a panta 2. un 5. punkta nosacījumiem.

▼B

24. pants

Izpētes izmaksu atbalsts

1.  
Atbalsts izpētes izmaksām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

izmaksas par sākotnējo caurskatīšanu un oficiālu pienācīgas rūpības procedūru, ko veic finanšu starpnieku pārvaldītāji vai ieguldītāji, lai noteiktu atbalsttiesīgos uzņēmumus saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu;

b) 

izmaksas par Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 ( 61 ) 36. panta 1. punktā definēto ieguldījumu izpēti, kas veikta individuālā atbalsttiesīgā uzņēmumā saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu, ja šīs izpētes iznākums tiek izplatīts publiski un – ja tas ir izplatīts ieguldījumu izpētes nodrošinātāja klientiem pirms publiskās izplatīšanas – tiek publiski izplatīts tādā pašā veidā un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pirmās izplatīšanas klientiem.

3.  
Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījumu izpēte atbilst prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 36. un 37. pantā.

▼M6

4.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

▼B



4. IEDAĻA

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai

25. pants

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem

▼M4

1.  
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, tostarp pētniecības un attīstības projektiem, kuri saņēmuši izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, un līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, un attiecīgā gadījumā līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼B

2.  

Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:

a) 

fundamentālie pētījumi;

b) 

rūpnieciskie pētījumi;

c) 

eksperimentālā izstrāde;

d) 

tehniski ekonomiskā priekšizpēte.

3.  

Pētniecības un attīstības projektu attiecināmās izmaksas attiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju, un tās ir šādas:

a) 

personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;

b) 

izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

c) 

izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d) 

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;

▼M6

e) 

papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā; neskarot 7. panta 1. punkta trešo teikumu, šādu pētniecības un attīstības projektu izmaksas var arī aprēķināt, pamatojoties uz vienkāršoto izmaksu pieeju, kurā pētniecības un attīstības projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, tiek piemērota vienota likme maksimāli 20 % apmērā. Šādā gadījumā pētniecības un attīstības projekta izmaksas, ko izmanto netiešo izmaksu aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz parasto grāmatvedības praksi, un tās ietver tikai attiecināmās pētniecības un attīstības projekta izmaksas, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā.

▼B

4.  
Tehniski ekonomiskās priekšizpētes attiecināmās izmaksas ir priekšizpētes izmaksas.
5.  

Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz:

a) 

100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;

b) 

50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;

c) 

25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;

d) 

50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.

▼M6

6.  

Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, kur b), c) un d) apakšpunktu nedrīkst savstarpēji apvienot:

a) 

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;

b) 

par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

i) 

projekts paredz efektīvu sadarbību:

— 
starp uzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir MVU, vai projektu īsteno vismaz divās dalībvalstīs vai dalībvalstī un EEZ līguma līgumslēdzējā pusē, un neviens atsevišķs uzņēmums nesedz vairāk kā 70 % no attiecināmajām izmaksām, vai
— 
starp uzņēmumu un vienu vai vairākām pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kuras sedz vismaz 10 % no attiecināmajām izmaksām un ir tiesīgas publicēt savu pētījumu rezultātus;
ii) 

projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību;

iii) 

saņēmējs apņemas savlaicīgi EEZ ieinteresētajām personām par tirgus cenu, neekskluzīvi un nediskriminējoši darīt pieejamas licences attiecībā uz atbalstītajos pētniecības un attīstības projektos veiktās pētniecības rezultātiem, kuri ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;

iv) 

pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

c) 

par 5 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem;

d) 

par 25 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projekts:

i) 

ir tāds, ko ir izraudzījusies dalībvalsts pēc atklāta uzaicinājuma piedalīties projektā, kuru kopīgi izstrādājušas vismaz trīs dalībvalstis vai EEZ līguma līgumslēdzējas puses; un

ii) 

ietver efektīvu sadarbību starp uzņēmumiem vismaz divās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir MVU, vai vismaz trīs dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir liels uzņēmums; un

iii) 

ir tāds, ar ko izpilda vismaz vienu no šiem diviem nosacījumiem:

— 
pētniecības un attīstības projekta rezultātus vismaz trijās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību; vai
— 
saņēmējs apņemas savlaicīgi EEZ ieinteresētajām personām par tirgus cenu, neekskluzīvi un nediskriminējoši darīt pieejamas licences attiecībā uz atbalstītajos pētniecības un attīstības projektos veiktās pētniecības rezultātiem, kuri ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

▼B

7.  
Tehniski ekonomiskās priekšizpētes atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.

▼M4

25.a pants

Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums

1.  
Atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem un priekšizpētei, kam piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes atbalsttiesīgās darbības ir tās, kas noteiktas par atbalsttiesīgām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos, izņemot darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.
3.  
Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.
4.  
Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz EUR 2,5 miljonus vienam MVU vienā pētniecības un attīstības projektā vai priekšizpētē.
5.  
Katram pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas konkrētā veida pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei noteikts pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

25.b pants

Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām

1.  
Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstāmās darbības atbalsttiesīgie pasākumi ir tie, kas noteikti par atbalsttiesīgiem pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.
3.  
Atbalstāmās darbības attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.
4.  
Katrai atbalstāmajai darbībai paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz maksimālo atbalsta apmēru, kas noteikts pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”.

25.c pants

Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem

1.  
Atbalsts līdzfinansētam pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei (ieskaitot pētniecības un attīstības projektus, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas institucionalizēto partnerību, kuras pamatā ir Līguma 185. vai 187. pants, vai programmas kopfonda darbības, kas definētas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumos), ko īsteno vismaz trīs dalībvalstis vai, alternatīvi, divas dalībvalstis un vismaz viena asociētā valsts, un ko transnacionālu konkursu rezultātā, pamatojoties uz izvērtējumu un sarindojumu, atlasa neatkarīgi eksperti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes atbalsttiesīgās darbības ir tās, kas noteiktas par atbalsttiesīgām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos, izņemot darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.
3.  
Attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.
4.  
Paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei noteikts pēc atlases, sarindošanas un izvērtēšanas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem.
5.  
Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” finansējums sedz vismaz 30 % no pētniecības un inovācijas darbību vai inovācijas pasākumu kopējām attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”.

25.d pants

Atbalsts komandsadarbības pasākumiem

1.  
Atbalsts līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, kuros piedalās vismaz divas dalībvalstis un kurus transnacionālu konkursu rezultātā, pamatojoties uz izvērtējumu un sarindojumu, atlasa neatkarīgi eksperti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Līdzfinansēto komandsadarbības pasākumu atbalsttiesīgie pasākumi ir tie, kas noteikti par atbalsttiesīgiem pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos. Nav ietvertas darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.
3.  
Attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos. Turklāt attiecināmās izmaksas ir arī izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar projektu.
4.  
Paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas komandsadarbības pasākumiem noteikts pēc atlases, sarindošanas un izvērtēšanas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt atbalsts nepārsniedz 70 % no ieguldījumu izmaksām attiecībā uz ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar projektu.
5.  

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu infrastruktūrai komandsadarbības pasākuma ietvaros piemēro šādus papildu nosacījumus:

a) 

ja infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem;

b) 

par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai;

c) 

piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti;

d) 

ja publiskais finansējums infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.

▼M6

25.e pants

Atbalsts līdzfinansējumam Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstītajos projektos

1.  
Atbalsts, ko sniedz, lai līdzfinansētu pētniecības un attīstības projektu, kuru finansē Eiropas Aizsardzības fonds vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma un kurš ir novērtēts, sarindots un atlasīts saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstāmā projekta attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas definētas kā attiecināmas saskaņā ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas noteikumiem.
3.  
Kopējais piešķirtais publiskais finansējums var sasniegt līdz 100 % no projekta attiecināmajām izmaksām, kas nozīmē, ka projekta izmaksas, kuras nesedz Savienības finansējums, var segt no valsts atbalsta.
4.  
Ja saņēmēja saņemtā atbalsta intensitāte pārsniedz atbalsta maksimālo intensitāti, ko tas būtu varējis saņemt saskaņā ar 25. panta 5., 6. un 7. punktu, saņēmējam ir jāmaksā piešķīrējai iestādei tirgus cena, lai ar aizsardzību nesaistītiem lietojumiem varētu izmantot no projekta izrietošās intelektuālā īpašuma tiesības vai prototipus. Jebkurā gadījumā maksimālā summa, ko maksā piešķīrējai iestādei par šādu izmantošanu, nedrīkst pārsniegt starpību starp saņēmēja saņemto atbalstu un maksimālo atbalsta summu, ko saņēmējs būtu varējis saņemt, piemērojot atbalsta maksimālo intensitāti, kas šim saņēmējam atļauta saskaņā ar 25. panta 5., 6. un 7. punktu.

▼B

26. pants

Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai

1.  
Atbalsts tādas pētniecības infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kuru izmanto saimnieciskajai darbībai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Ja pētniecības infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem.
3.  
Par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.
4.  
Piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.
5.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

▼M6

6.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt līdz 60 %, ja vismaz divas dalībvalstis nodrošina publisko finansējumu, vai pētniecības infrastruktūrai, kas izvērtēta un atlasīta Savienības līmenī.

▼B

7.  
Ja publiskais finansējums pētniecības infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.

▼M6

26.a pants

Ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai

1.  
Atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras izbūvei vai modernizācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai vai, ja tirgus cenas nav, atspoguļo izmaksas, kurām pieskaitīts samērīgs uzcenojums.
3.  
Piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un ka attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.
4.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
5.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 25 % no attiecināmajām izmaksām.
6.  

Atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 40 %, 50 % un 60 % apmērā no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām attiecīgi lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem šādi:

a) 

par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un 20 procentpunktiem mazajiem uzņēmumiem;

b) 

par papildu 10 procentpunktiem pārrobežu testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kam vismaz divas dalībvalstis nodrošina publisko finansējumu, vai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kas izvērtēta un atlasīta Savienības līmenī;

c) 

par papildu 5 procentpunktiem testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, no kuras vismaz 80 % no gada jaudas tiek piešķirti MVU.

▼B

27. pants

Atbalsts inovācijas kopām

1.  
Atbalsts inovācijas kopām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  
Ieguldījumu atbalstu var piešķirt inovācijas kopas īpašniekam. Inovācijas kopas pārvaldniekam var piešķirt darbības atbalstu. Pārvaldnieks, ja tas nav īpašnieks, var būt vai nu juridiska persona, vai uzņēmumu konsorcijs bez atsevišķas juridiskas personas statusa. Visos gadījumos katram uzņēmumam saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem ir jāveic atsevišķa uzskaite par katras darbības (kopas īpašumtiesības, pārvaldība un izmantošana) izmaksām un ieņēmumiem.

▼B

3.  
Piekļuve kopas telpām, iekārtām un darbībām ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no inovācijas kopas ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti.

▼M6

4.  
Maksa, ko iekasē par kopas infrastruktūras izmantošanu un dalību kopas darbībās, atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas, kurām pieskaitīts samērīgs uzcenojums.

▼B

5.  
Inovācijas kopu izbūvei vai modernizācijai var piešķirt ieguldījumu atbalstu. Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
6.  
Ieguldījumu atbalsta intensitāte inovācijas kopām nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem inovācijas kopām, kas atrodas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.
7.  
Inovācijas kopu pārvaldībai var piešķirt darbības atbalstu. Tā ilgums nepārsniedz desmit gadus.
8.  

Inovācijas kopu darbības atbalsta attiecināmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas (tostarp netiešās izmaksas), kas attiecas uz:

a) 

kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;

b) 

kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;

c) 

kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.

9.  
Darbības atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām visā atbalsta piešķiršanas periodā.

28. pants

Inovācijas atbalsts MVU

1.  
Inovācijas atbalsts MVU ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;

b) 

izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;

▼M6

c) 

izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas.

▼B

3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

▼M6

4.  
Īpašajā gadījumā, kad atbalstu sniedz inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja kopējā atbalsta summa inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem vienam uzņēmumam jebkurā 3 gadu periodā nepārsniedz EUR 220 000 .

▼B

29. pants

Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai

1.  
Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalsts lieliem uzņēmumiem ir saderīgs vienīgi tad, ja tie atbalstāmā pasākuma ietvaros faktiski sadarbojas ar MVU un ja sadarbībā iesaistītie MVU sedz vismaz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām.
3.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

personāla izmaksas;

b) 

izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;

c) 

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;

d) 

papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

4.  
Atbalsta intensitāte lieliem uzņēmumiem nepārsniedz 15 % no attiecināmajām izmaksām un MVU – 50 % no attiecināmajām izmaksām.

30. pants

Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē

1.  
Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstāmajā projektā ir ieinteresēti visi attiecīgās nozares vai apakšnozares uzņēmumi.
3.  

Pirms atbalstāmā projekta sākšanas dienas internetā publicē šādu informāciju:

a) 

norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;

b) 

atbalstāmā projekta mērķi;

c) 

aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;

d) 

norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.

4.  
Atbalstāmā projekta rezultāti ir pieejami internetā no atbalstāmā projekta beigu datuma vai no dienas, kad informācija par minētajiem rezultātiem tiek sniegta jebkuras konkrētas organizācijas biedriem, atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Rezultātu pieejamību internetā nodrošina vismaz piecus gadus no atbalstāmā projekta beigu datuma.
5.  
Atbalstu piešķir tieši pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijai, un tajā nevar ietvert ar pētniecību nesaistītu atbalstu, ko tiešā veidā piešķir uzņēmumam, kurš ražo, pārstrādā vai tirgo zvejas vai akvakultūras produktus.
6.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas paredzētas 25. panta 3. punktā.
7.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.



5. IEDAĻA

Atbalsts mācībām

31. pants

Atbalsts mācībām

1.  
Atbalsts mācībām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu nepiešķir mācībām, kuras uzņēmumi rīko, lai nodrošinātu atbilstību valsts obligātajiem standartiem attiecībā uz mācībām.
3.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;

▼M1

b) 

mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;

▼B

c) 

ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;

d) 

apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.

4.  

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. To var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 70 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:

a) 

par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;

b) 

par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.

5.  

Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un

b) 

mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.



6. IEDAĻA

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti

32. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā

1.  
Atbalsta shēmas nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus no nelabvēlīgākā situācijā esoša darba ņēmēja pieņemšanas darbā. Ja darba ņēmējs ir īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs, attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par laiku, kas nepārsniedz 24 mēnešus no pieņemšanas darbā.
3.  
Ja pieņemšana darbā nerada strādājošo skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgajā uzņēmumā strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā 12 mēnešu periodā, attiecīgās amata vietas ir tādas, kas atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
4.  
Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas regulē darba līgumus.
5.  
Ja nodarbinātības periods ir īsāks par 12 mēnešiem vai – attiecībā uz īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem – par 24 mēnešiem, atbalstu proporcionāli samazina.
6.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.

33. pants

Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai

1.  
Atbalsts strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir algu izmaksas par konkrēto laika periodu, kurā ir nodarbināta strādājoša persona ar invaliditāti.
3.  
Ja pieņemšana darbā nerada strādājošo skaita tīru pieaugumu salīdzinājumā ar attiecīgajā uzņēmumā strādājošo vidējo skaitu iepriekšējā 12 mēnešu periodā, attiecīgās amata vietas ir tādas, kas atbrīvojušās sakarā ar aiziešanu no darba pēc brīvas gribas, invaliditāti, pensionēšanos, iestājoties pensijas vecumam, darba laika samazinājumu pēc brīvas gribas vai likumīgu atlaišanu no darba par amatpārkāpumu, nevis sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
4.  
Izņemot gadījumu, kad no darba atlaiž par amatpārkāpumu, strādājošām personām ar invaliditāti ir tiesības uz nepārtrauktu nodarbinātību minimālajā laika periodā, kāds noteikts ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, kas uzņēmumam ir juridiski saistoši un regulē darba līgumus.
5.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām.

34. pants

Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas

1.  
Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

telpu pielāgošanas izmaksas;

b) 

izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;

c) 

tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;

d) 

izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;

e) 

algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;

f) 

ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.

3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

35. pants

Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas

1.  
Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par:

a) 

personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;

b) 

šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.

3.  
Sniegtā palīdzība ietver pasākumus, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja autonomiju un pielāgošanos darba videi, pavadot šo darba ņēmēju sociālajās un administratīvajās procedūrās, veicinot komunikāciju ar uzņēmēju un risinot konfliktus.
4.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.



7. IEDAĻA

Atbalsts vides aizsardzībai

▼M6

36. pants

Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp dekarbonizācijai

1.  
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistīšanai, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

1.a  
Šo pantu nepiemēro pasākumiem, attiecībā uz kuriem 36.a, 36.b un 38. līdz 48. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi. Šo pantu nepiemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā, tehnikā un rūpnieciskās ražošanas objektos, kuros izmanto fosilo kurināmo, tostarp tajos, kuros izmanto dabasgāzi. Tas neskar iespēju piešķirt atbalstu tādu papildu komponentu uzstādīšanai, kas uzlabo esošā aprīkojuma, tehnikas un rūpnieciskās ražošanas objektu vides aizsardzības līmeni, un šādā gadījumā ieguldījumi nedrīkst izraisīt ražošanas jaudas paplašināšanos vai lielāku fosilā kurināmā patēriņu.
1.b  
Šo pantu piemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā un tehnikā, kas izmanto ūdeņradi, vai infrastruktūrā, kas transportē ūdeņradi, ciktāl izmantotais vai transportētais ūdeņradis uzskatāms par atjaunīgo ūdeņradi. To piemēro arī ieguldījumiem aprīkojumā un tehnikā, kas izmanto no ūdeņraža iegūtas degvielas, kuru enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kuras ražotas saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

Šo pantu piemēro arī atbalstam ieguldījumiem iekārtās, aprīkojumā un tehnikā, kas ražo vai izmanto ūdeņradi, kurš ražots no elektroenerģijas un nav uzskatāms par atjaunīgo ūdeņradi, vai 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētajā mērķorientētajā infrastruktūrā, kas transportē minēto ūdeņradi, ja var pierādīt, ka saražotais, izmantotais vai transportētais elektroūdeņradis nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu visā aprites ciklā vismaz 70 % apmērā attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2eq/MJ. Lai noteiktu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu saskaņā ar šo apakšpunktu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanai izmantotās elektroenerģijas ražošanu, nosaka marginālā ģenerētājvienība tirdzniecības zonā, kurā atrodas elektrolīzeris, nebalansa norēķinu periodos, kad elektrolīzeris patērē elektroenerģiju no tīkla.

Pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos visā ieguldījuma darbības laikā izmanto, transportē vai attiecīgā gadījumā ražo tikai ūdeņradi, kas atbilst minētajās daļās izklāstītajiem nosacījumiem. Dalībvalsts par to saņem attiecīgas saistības.

▼B

2.  

Ieguldījums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

▼M6

a) 

tas ļauj īstenot projektu, kas, pārsniedzot spēkā esošos Savienības standartus, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim šā panta 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai

b) 

tas ļauj īstenot projektu, kas, ja nav Savienības standartu, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai

▼M6

c) 

tas ļauj īstenot projektu, kas veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, lai nodrošinātu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības.

2.a  

Ieguldījumi CO2 uztveršanā un transportēšanā kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

CO2 uztveršana un/vai transportēšana, tostarp individuālie CCS vai CCU ķēdes elementi, tiek integrēti pilnīgā CCS un/vai CCU ķēdē;

b) 

ieguldījumu projekta neto pašreizējā vērtība (“NPV”) visā tā laikā ir negatīva. Lai aprēķinātu projekta NPV, ņem vērā novērstās CO2 emisiju izmaksas;

c) 

attiecināmās izmaksas ir tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas izriet no CO2 uztveršanas no iekārtas (rūpnieciskas iekārtas vai elektrostacijas), kura rada CO2 emisijas, vai tieši no apkārtējā gaisa, kā arī no uztverto CO2 emisiju buferglabāšanas un transportēšanas.

2.b  
Ja atbalsta mērķis ir samazināt tiešās emisijas vai izvairīties no tām, ar atbalstu nedrīkst vienkārši pārlikt attiecīgās emisijas no vienas nozares uz citu un ar to mērķa emisijas jāsamazina kopumā; jo īpaši, ja atbalsta mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ar atbalstu nedrīkst vienkārši pārlikt minētās emisijas no vienas nozares uz citu un ar to tās jāsamazina kopumā.

▼M6

3.  
Atbalstu nepiešķir, ja ieguldījumus veic, tikai lai panāktu uzņēmumu atbilstību spēkā esošajiem Savienības standartiem. Atbalstu, kas ļauj uzņēmumiem panākt atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, saskaņā ar šo pantu var piešķirt ar nosacījumu, ka ieguldījumi, par kuriem piešķir atbalstu, tiek īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms attiecīgā standarta spēkā stāšanās dienas.
4.  

Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu papildu izmaksas, kas noteiktas, attiecīgā ieguldījuma izmaksas salīdzinot ar hipotētiska scenārija izmaksām, kas rastos tad, ja nebūtu atbalsta, šādā veidā:

a) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt videi mazāk labvēlīgu ieguldījumu nekā tādu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbības jomā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un videi mazāk labvēlīga ieguldījuma izmaksām;

b) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;

c) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un neto pašreizējo vērtību ieguldījumiem esošo iekārtu un aprīkojuma apkopē, remontā un modernizācijā, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;

d) 

attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda videi mazāk labvēlīga aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.

Visās pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.

Ja attiecīgais ieguldījums, kuram piešķirts valsts atbalsts, ir papildu komponenta uzstādīšana jau esošā objektā, attiecībā uz ko nevar noteikt videi mazāk labvēlīgu hipotētisku ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

Ja ieguldījums, kam piešķirts valsts atbalsts, ir 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētās tādas mērķorientētās infrastruktūras izbūve ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, kas vajadzīga, lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, kā minēts 2. un 2.a punktā, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas. Krātuvju izbūves vai modernizācijas izmaksas, izņemot atjaunīgā ūdeņraža un 1.b punkta otrajā daļā minētā ūdeņraža krātuves, nav attiecināmas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

5.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāte var sasniegt 50 %, ja ieguldījuma rezultātā, izņemot ieguldījumus, kas balstīti uz biomasas izmantošanu, tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinās par 100 %.
6.  
Ieguldījumiem, kas attiecas uz CCS un/vai CCU, atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.

▼B

7.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem.
8.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

▼M6

9.  

Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu piegādājamo vides aizsardzības vienību.

10.  
Kā alternatīva 4. līdz 9. punktam atbalsta summa nepārsniedz starpību starp ieguldījumu izmaksām, kas tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu.
11.  
Atkāpjoties no 4. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkta un 9. un 10. punkta, attiecināmās izmaksas var noteikt, neidentificējot hipotētisko scenāriju un neveicot konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, un piemērojamo atbalsta intensitāti un paaugstināšanu, kas noteiktas 5. līdz 8. punktā, samazina par 50 %.

▼M6

36.a pants

Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai

1.  
Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Šis pants attiecas tikai uz atbalstu, kas piešķirts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai, kura ar elektroenerģiju vai ūdeņradi apgādā transportlīdzekļus, mobilo termināļa aprīkojumu vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes. Attiecībā uz atbalstāmo uzpildes infrastruktūru, kas apgādā ar ūdeņradi, dalībvalsts no saņēmēja saņem apņemšanos, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Šo pantu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem, kas saistīti ar uzlādes un uzpildes infrastruktūru ostās.
3.  
Attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.

4.  

Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu uzlādes vai uzpildes punktu.

5.  
Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, ievērojot 4. punkta nosacījumus, atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
6.  
Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt bez konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu. Šajā gadījumā atbalsta intensitāte nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 30 procentpunktiem maziem uzņēmumiem. Atbalsta intensitāti var arī palielināt, piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā, vai, piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.
7.  
Vienam uzņēmumam piešķirtais atbalsts nepārsniedz 40 % no attiecīgās shēmas kopējā budžeta.
8.  
Ja uzlādes vai uzpildes infrastruktūra ir pieejama izmantotājiem, kas nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, atbalstu piešķir tikai tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai, kura ir publiski pieejama un izmantotājiem nodrošina nediskriminējošu piekļuvi, tostarp attiecībā uz tarifiem, autentificēšanos, maksāšanas metodēm un citiem izmantošanas noteikumiem. Maksa, ko par uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izmantošanu iekasē no izmantotājiem, kuri nav atbalsta saņēmējs vai saņēmēji, atbilst tirgus cenām.
9.  
Uzlādes vai uzpildes infrastruktūras operatori, kas savā infrastruktūrā piedāvā vai atļauj uz līgumu balstītus maksājumus, nediskriminē mobilitātes pakalpojumu sniedzējus, piemēram, piemērojot privileģētas piekļuves nosacījumus vai diferencējot cenas bez objektīva pamatojuma.
10.  
Atbalsta nepieciešamību nolūkā ieguldīt tās pašas kategorijas uzlādes vai uzpildes infrastruktūrā, kas ir atbalstāmā infrastruktūra (piemēram, attiecībā uz uzlādes infrastruktūru – parastas jaudas vai lieljaudas), nosaka, veicot atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu, kas atbalsta pasākuma spēkā stāšanās brīdī nav vecāki par 1 gadu. Jo īpaši pārbauda, vai nav paredzams, ka šādu ieguldījumu varētu uz komerciāliem pamatiem veikt 3 gadu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā.

Pirmajā daļā noteiktais pienākums veikt atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu neattiecas uz atbalstu publiski nepieejamas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai.

11.  
Atkāpjoties no 10. punkta, uzlādes vai uzpildes infrastruktūras atbalsta nepieciešamību attiecībā uz autotransporta līdzekļiem prezumē, ja transportlīdzekļi, ko darbina tikai ar elektroenerģiju (attiecībā uz uzlādes infrastruktūru), vai transportlīdzekļi, ko vismaz daļēji darbina ar ūdeņradi (attiecībā uz uzpildes infrastruktūru), veido mazāk nekā 3 % no attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto tās pašas kategorijas transportlīdzekļu kopskaita. Šā punkta vajadzībām uzskata, ka vieglie pasažieru automobiļi un mazas noslodzes komerciālie automobiļi pieder pie vienas un tās pašas transportlīdzekļu kategorijas.
12.  
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz atbalstāmās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ekspluatāciju piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.
13.  
Ja atbalsts tiek piešķirts tādas jaunas uzlādes infrastruktūras izvēršanai, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju, kuras izejas jauda ir 22 kW vai mazāka, infrastruktūrai jāspēj atbalstīt viedās uzlādes funkcijas.

▼M6

36.b pants

Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai

1.  
Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei autotransportam, dzelzceļam, iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportam un transportlīdzekļu, izņemot gaisa kuģus, modernizācijai, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu piešķir nolūkā iegādāties vai izpirkumnomā uz vismaz 12 mēnešiem nomāt tīros transportlīdzekļus, kurus vismaz daļēji darbina ar elektroenerģiju vai ūdeņradi, vai bezemisiju transportlīdzekļus, kā arī nolūkā modernizēt transportlīdzekļus, lai tos varētu uzskatīt par tīriem vai bezemisiju transportlīdzekļiem.
3.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādi. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādes ieguldījumu izmaksām un ieguldījumu izmaksām par tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa iegādi, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu iegādāts situācijā bez atbalsta;

b) 

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu izpirkumnomai, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomu. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību un tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu nomāts situācijā bez atbalsta. Nosakot attiecināmās izmaksas, neņem vērā darbības izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa ekspluatāciju, tostarp enerģijas izmaksas, apdrošināšanas un apkopes izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā;

c) 

attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti transportlīdzekļu modernizācijai, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, – izmaksas par ieguldījumiem modernizācijā.

4.  

Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu tīru vai bezemisiju transportlīdzekli.

5.  

Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, ievērojot 4. punkta nosacījumus, atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 

100 % no attiecināmajām izmaksām par bezemisiju transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizāciju, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par bezemisiju transportlīdzekļiem;

b) 

80 % no attiecināmajām izmaksām par tīro transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizēšanu, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem.

6.  
Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt ārpus konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz atbalsta shēmu.

Šādos gadījumos atbalsta intensitāte nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem bezemisiju transportlīdzekļiem un par 20 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 30 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.

7.  
Atkāpjoties no 4. punkta, atbalstu var piešķirt arī ārpus konkurenci veicinošas konkursa procedūras, ja atbalstu piešķir uzņēmumiem, kam pēc atklāta, pārredzama un nediskriminējoša publiskā iepirkuma konkursa ir piešķirts sabiedrisko pakalpojumu līgums par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu pa sauszemi, dzelzceļu vai ūdeni, tikai attiecībā uz tādu tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, ko izmanto sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu līgums.

Šajā gadījumā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti bezemisiju transportlīdzekļiem var palielināt par 10 procentpunktiem.

▼M6

38. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, kas nav paredzēts ēkām

1.  
Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem uzlabot energoefektivitāti un nav paredzēts ēkām, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ar nosacījumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta spēkā stāšanās dienas.

▼M6

2.a  
Šis pants neattiecas uz atbalstu koģenerācijai un atbalstu centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei.
2.b  
Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.

▼M6

3.  

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka, salīdzinot ieguldījuma izmaksas ar izmaksām hipotētiskajā scenārijā, kas rastos, ja atbalsts netiktu sniegts, kā norādīts turpmāk:

a) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbībā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un mazāk energoefektīva ieguldījuma izmaksām;

b) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;

c) 

ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un ieguldījuma neto pašreizējo vērtību esošo iekārtu un aprīkojuma apkopei, remontam un modernizācijai, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;

d) 

attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda mazāk energoefektīva aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.

Visās pirmajā daļā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un ekspluatācijas laiku un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.

Ja ieguldījums ir skaidri nosakāms ieguldījums, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, attiecībā uz ko nevar noteikt mazāk energoefektīvu hipotētisko ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

▼M6 —————

▼B

4.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.
5.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
6.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

▼M6

7.  

Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no kopējām ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu ietaupītās enerģijas vai iegūtās energoefektivitātes vienību. Minēto kritēriju svērums ir ne mazāks kā 70 % attiecībā pret visu atlases kritēriju svērumu.

▼M6

8.  
Atkāpjoties no 3. punkta a) līdz d) apakšpunkta un 7. punkta, attiecināmās izmaksas var noteikt, neidentificējot hipotētisko scenāriju un neveicot konkurenci veicinošu konkursa procedūru. Šādā gadījumā attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar augstākas energoefektivitātes sasniegšanu, un piemērojamo atbalsta intensitāti un paaugstināšanu, kas noteiktas 4., 5. un 6. punktā, samazina par 50 %.

38.a pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem

1.  
Ieguldījumu atbalsts, kas ļauj uzņēmumiem sasniegt ēku energoefektivitātes mērķus, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā.
3.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Ja attiecīgie Savienības standarti ir minimālie energosnieguma standarti, atbalstam jābūt tādam, kas piešķirts, pirms standarti attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligāti. Šādā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka saņēmēji iesniedz precīzu renovācijas plānu un grafiku, kurā pierādīts, ka atbalstītā renovācija ir vismaz pietiekama, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem. Ja attiecīgie Savienības standarti atšķiras no minimālajiem energosnieguma standartiem, ieguldījumiem jābūt tādiem, kas īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā.
4.  
Šis pants neattiecas uz atbalstu koģenerācijai un atbalstu centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei.
5.  
Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu ēkā, nav attiecināmās izmaksas.
6.  
Atbalsts veicina ēkas energosnieguma uzlabojumu, kas, izteikts primārajā enerģijā, ir uzlabojums: i) vismaz par 20 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas, ja tiek veikta esošu ēku renovācija, vai ii) vismaz par 10 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas, ja renovācijas pasākumi attiecas tikai uz viena veida būves elementu uzstādīšanu vai nomaiņu, kā definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, un šādi mērķtiecīgi renovācijas pasākumi neveido vairāk kā 30 % no energoefektivitātes pasākumiem paredzētās shēmas budžeta daļas, vai iii) vismaz par 10 % salīdzinājumā ar robežvērtību, kas noteikta gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām valsts pasākumos, ar kuriem transponē Direktīvu 2010/31/ES attiecībā uz jaunām ēkām. Sākotnējo primārās enerģijas pieprasījumu un paredzamo uzlabojumu nosaka, pamatojoties uz Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 12) punktā definēto energoefektivitātes (energosnieguma) sertifikātu.
7.  

Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:

a) 

tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;

b) 

aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;

c) 

energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana;

d) 

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana vietā, kur autostāvvieta atrodas vai nu ēkas iekšienē, vai fiziski blakus ēkai;

e) 

aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tostarp pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

f) 

ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.

Šādu kombinēto darbu gadījumā, kas ietver a) līdz f) apakšpunktā paredzētos ieguldījumus, attiecināmās izmaksas ir visas minēto iekārtu un aprīkojuma ieguldījumu izmaksas. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vidiskā snieguma līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

8.  
Atbalstu var piešķirt vai nu ēkas īpašniekam(-iem), vai īrniekam(-iem) atkarībā no tā, kurš pasūta energoefektivitātes pasākumu.
9.  
Atbalstu var piešķirt arī ēkā esošā siltumapgādes vai aukstumapgādes aprīkojuma energoefektivitātes uzlabošanai.
10.  
Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
11.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām.
12.  
Atkāpjoties no 11. punkta, ja ieguldījums ir paredzēts tam, lai uzstādītu vai nomainītu tikai viena veida būves elementu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, atbalsta intensitāte nepārsniedz 25 %.
13.  
Atkāpjoties no 11. un 12. punkta, ja atbalstu ieguldījumiem ēkās, ko veic, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, piešķir mazāk nekā 18 mēnešus pirms Savienības standartu stāšanās spēkā, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmajām izmaksām, ja ieguldījums ir paredzēts tam, lai uzstādītu vai nomainītu tikai viena veida būves elementu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 9) punktā, un 20 % visos citos gadījumos.
14.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
15.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.
16.  
Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem atbalstam, kas piešķirts esošo ēku energosnieguma uzlabošanai, ja atbalsts veicina ēkas energosnieguma uzlabojumu, izsakot to primārajā enerģijā, vismaz par 40 % salīdzinājumā ar situāciju pirms ieguldījuma veikšanas. Šo atbalsta intensitātes palielinājumu nepiemēro, ja ieguldījums neuzlabo ēkas energoefektivitāti vairāk, nekā to nosaka minimālie energosnieguma standarti, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, kas stājas spēkā mazāk nekā 18 mēnešu laikā no ieguldījuma īstenošanas un pabeigšanas brīža.

38.b pants

Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai

1.  
Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punktā definēto energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai.
3.  
Tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu ir MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas veic energosnieguma uzlabošanas pasākumus un kas ir atbalsta galīgie saņēmēji.
4.  
Atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energosnieguma līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir finansēt minēto sniedzēju (piemēram, faktorings vai forfeitings).
5.  
Aizdevuma vai garantijas termiņš energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam nepārsniedz 10 gadus.
6.  
Ja atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums, komerciālo parāda finansējuma sniedzēju līdzieguldījums nav mazāks par 30 % no attiecīgā energosnieguma līgumu portfeļa vērtības, un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicēja atmaksa ir vismaz vienāda ar aizdevuma nominālvērtību.
7.  
Ja atbalsts izpaužas kā garantija, tā nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma pamatsummas, un kredītiestāde un valsts sedz zaudējumus proporcionāli un ar vienādiem nosacījumiem. Garantēto summu proporcionāli samazina tā, lai garantija nekad nesegtu vairāk nekā 80 % no aizdevuma nedzēstās summas.
8.  
Kopējā nedzēstā finansējuma summa nominālā izteiksmē vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus.

▼M4

39. pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā

▼B

1.  
Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

2.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem ēku energoefektivitātes uzlabošanā.
2.a  

Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:

a) 

tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;

b) 

aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;

c) 

ieguldījumi energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanai;

d) 

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana, ja autostāvvieta atrodas vai nu ēkā, vai fiziski blakus tai;

e) 

aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanu vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

f) 

ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.

3.  
Attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas, izņemot attiecībā uz 2.a punktā minētajām ēkām, kuru attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas un 2.a punktā uzskaitīto dažādo aprīkojuma elementu ieguldījumu izmaksas.

▼M4

4.  
Atbalstu piešķir kā piešķīrumu, pašu kapitālu, garantiju vai aizdevumu energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, kurš to pēc iespējas lielākā apmērā nodod galīgajiem saņēmējiem – ēku īpašniekiem vai īrniekiem – lielāku finansējuma apjomu, zemāku nodrošinājuma prasību, zemāku garantijas prēmiju vai zemāku procentu likmju veidā.
5.  
►M6  Aizdevumus vai garantijas atbalstāmajiem energoefektivitātes projektiem piešķir energoefektivitātes fonds vai cits finanšu starpnieks. Aizdevuma nominālvērtība vai garantētā summa vienam galīgajam saņēmējam un vienam projektam nepārsniedz EUR 25 miljonus, izņemot 2.a punktā minētos apvienotos ieguldījumus, kuru gadījumā tā nepārsniedz EUR 30 miljonus. ◄ Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;

▼B

6.  
Summa, kuru ēkas īpašnieki atmaksā energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, ir ne mazāka kā aizdevuma nominālā vērtība.

▼M6

7.  
Energoefektivitātes atbalstam piesaista papildu ieguldījumus no 2. panta 72) punktā definētajiem neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem vismaz 30 % apmērā no energoefektivitātes projektam nodrošinātā kopējā finansējuma. Ja atbalstu sniedz energoefektivitātes fonds, šādu privāto ieguldījumu piesaistīšana var notikt energoefektivitātes fonda līmenī un/vai energoefektivitātes projektu līmenī, lai kopējā summa sasniegtu vismaz 30 % no energoefektivitātes projektam piešķirtā kopējā finansējuma.

▼B

8.  

Dalībvalstis energoefektivitātes atbalsta sniegšanai var izveidot energoefektivitātes fondus un/vai izmantot finanšu starpniekus. Jāizpilda šādi nosacījumi:

a) 

finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;

b) 

neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;

c) 

ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;

d) 

ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;

e) 

ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;

▼M6

f) 

energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un attiecīgā dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru, lai pārliecinātos, ka energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā tiek izmantota komerciāli nevainojama ieguldījumu stratēģija.

▼B

9.  

Finanšu starpniekus, tostarp energoefektivitātes fondus, pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja finanšu starpnieks un attiecīgā gadījumā energoefektivitātes fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;

b) 

to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;

c) 

tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;

d) 

tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;

e) 

attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.

▼M6

10.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā.

▼M6

11.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā. Ja attiecīgie Savienības standarti ir minimālie energosnieguma standarti, atbalstam jābūt tādam, kas piešķirts, pirms standarti attiecīgajam uzņēmumam kļūst obligāti. Šādā gadījumā dalībvalsts nodrošina, ka saņēmēji iesniedz precīzu renovācijas plānu un grafiku, kurā pierādīts, ka atbalstītā renovācija ir vismaz pietiekama, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem. Ja attiecīgie Savienības standarti atšķiras no minimālajiem energosnieguma standartiem, ieguldījumiem jābūt tādiem, kas īstenoti un pabeigti vismaz 18 mēnešus pirms minēto standartu stāšanās spēkā.
12.  
Atbalstu var piešķirt arī ēkā esošā siltumapgādes vai aukstumapgādes aprīkojuma energoefektivitātes uzlabošanai.
13.  
Atbalsts tāda energoaprīkojuma uzstādīšanai, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
14.  
Dalībvalsts attiecīgā atbalsta pasākuma īstenošanai var norīkot pilnvaroto subjektu.

▼M6

41. pants

Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju

1.  
Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

1.a  
Ieguldījumu atbalsts elektroenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas projektiem saskaņā ar šo pantu ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl to piešķir kombinētiem atjaunīgo energoresursu un akumulēšanas/uzglabāšanas projektiem (aiz skaitītāja), ja abi elementi ir viena ieguldījuma sastāvdaļas vai ja krātuve ir savienota ar esošo atjaunīgo energoresursu ražošanas iekārtu. Akumulēšanas komponents katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas. Nolūkā pārbaudīt atbilstību 4. pantā noteiktajām robežvērtībām visi ieguldījumu komponenti (ražošana un uzkrāšana) tiek uzskatīti par vienu integrētu projektu. Tie paši noteikumi attiecas uz siltumenerģijas uzkrāšanas jaudām, kas ir tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtai.

▼M6

2.  
Ieguldījumu atbalsts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai un uzkrāšanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem. Akumulēšanas komponents katru gadu iegūst vismaz 75 % kurināmā satura no tieši pieslēgtām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas iekārtām. Nolūkā pārbaudīt atbilstību šīs regulas 4. pantā noteiktajām robežvērtībām visi ieguldījumu komponenti (ražošana un uzkrāšana) tiek uzskatīti par vienu integrētu projektu.
3.  
Ieguldījumu atbalsts ūdeņraža ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz iekārtām, kurās ražo vienīgi atjaunīgo ūdeņradi. Atjaunīgā ūdeņraža projektos, kuros paredzēts elektrolīzeris un viena vai vairākas atjaunīgās ģenerētājvienības aiz viena tīkla pieslēgumpunkta, elektrolīzera jauda nepārsniedz visu atjaunīgo ģenerētājvienību kopējo jaudu. Ieguldījumu atbalsts var attiekties uz mērķorientētu infrastruktūru atjaunīgā ūdeņraža pārvadei vai sadalei, kā arī uz atjaunīgā ūdeņraža krātuvēm.
4.  
Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijas vienībām ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl tās kopumā nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar siltuma un elektroenerģijas atsevišķu ražošanu, kā paredzēts Direktīvā 2012/27/ES vai turpmākos tiesību aktos, ar ko pilnībā vai daļēji aizstāj minēto direktīvu. Ieguldījumu atbalsts projektiem, kas paredz elektroenerģijas un siltumenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas jaudu tiešu pieslēgšanu iekārtam, kurās notiek augstas efektivitātes koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes, ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar šā panta 1.a punktā paredzētajiem nosacījumiem.

▼M6

4.a.  
Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja tas neattiecas uz koģenerācijas iekārtām, kurās izmanto fosilo kurināmo, izņemot dabasgāzi, ja tiek nodrošināta atbilstība 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 ( 62 ) I pielikuma 4.30. iedaļu.

▼M6

5.  
Ieguldījumu atbalstu piešķir jaunuzstādītām vai atjaunotām jaudām. Atbalsta summa nav atkarīga no izlaides.
6.  
Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.
7.  

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 

45 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu ražošanā, tostarp tādu siltumsūkņu ražošanā, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumam, atjaunīgā ūdeņraža ražošanā un augstas efektivitātes koģenerācijā uz atjaunīgo energoresursu bāzes;

b) 

30 % no attiecināmajām izmaksām visiem citiem šajā pantā paredzētajiem ieguldījumiem.

▼B

8.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

▼M6 —————

▼M6

10.  

Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu tādu enerģijas jaudas vienību, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas.

▼B

42. pants

Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem

▼M6

1.  
Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:

a) 

atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;

b) 

ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;

c) 

izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);

d) 

vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu saražotās elektroenerģijas vai no atjaunīgajiem energoresursiem saražotas jaudas vienību.

Konkursa procedūra nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunīgajiem energoresursiem.

3.  

Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja

a) 

pasākuma mērķis ir īpaši atbalstīt demonstrējumprojektus;

b) 

pasākuma mērķis ir risināt ne tikai dekarbonizācijas problēmu, bet arī gaisa kvalitātes vai cita piesārņojuma jautājumu;

c) 

dalībvalsts nosaka iemeslus uzskatīt, ka atbalsttiesīgās nozares vai inovatīvas tehnoloģijas ilgtermiņā var dot nozīmīgu un izmakslietderīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un visaptverošajā dekarbonizācijā;

d) 

pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu diversifikāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no tādu jautājumu saasināšanās, kuri saistīti ar tīkla stabilitāti;

e) 

paredzams, ka selektīvāka pieeja samazinās vides aizsardzības mērķa sasniegšanas izmaksas (piemēram, sistēmas integrācijas izmaksas samazinās diversifikācija (arī atjaunīgo energoresursu starpā), kas varētu ietvert arī pieprasījumreakciju un/vai uzkrāšanu) un/vai radīs mazākus konkurences izkropļojumus.

Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto kārtību.

4.  
Ja konkursa procedūra ir vērsta uz vienu vai vairākām inovatīvām tehnoloģijām, šīm tehnoloģijām piešķirtais atbalsts 1 gadā kopā nepārsniedz 5 % no plānotās jaunās no atjaunīgajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas jaudas.
5.  
Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai vai kā cenu starpības līgumu, saskaņā ar ko ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.
6.  
Atbalsta saņēmēji pārdod elektroenerģiju tieši tirgū, un tiem piemērojami balansēšanas standartpienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem. Turklāt atbalstu nemaksā par periodiem, kad cenas ir negatīvas. Lai novērstu jebkādas šaubas – minētais ir spēkā no brīža, kad cenas kļūst negatīvas.
7.  
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktu maza mēroga atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas var gūt labumu no tieša cenu atbalsta, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas, un atbrīvojumu no prasības pārdot saražoto elektroenerģiju tirgū. Iekārtas šā punkta piemērošanas nolūkā tiks uzskatītas par maza mēroga iekārtām, ja to jauda ir mazāka par Regulas (ES) 2019/943 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību.

▼M6 —————

▼M6

11.  
Atbalstu piešķir tikai uz projekta laiku.

43. pants

Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās

1.  
Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās, izņemot elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgā ūdeņraža, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Šā panta mērķiem mazi projekti ir definēti šādi:

i) 

elektroenerģijas ražošanai vai uzkrāšanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka;

ii) 

elektroenerģijas patēriņam – projekti, kuru maksimālais pieprasījums ir 1 MW vai mazāks;

iii) 

siltumenerģijas un gāzes ražošanas tehnoloģijām – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;

iv) 

atjaunīgā ūdeņraža ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 3 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;

v) 

biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmā/degvielas ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 50 000  t/gadā vai mazāka;

vi) 

MVU īpašumā pilnībā esošiem projektiem un demonstrējumprojektiem – projekti, kuru uzstādītā jauda vai maksimālais pieprasījums ir 6 MW vai mazāks;

vii) 

projektiem, kas pilnībā pieder mikrouzņēmumiem vai maziem uzņēmumiem, tikai attiecībā uz vēja enerģijas ražošanu – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka.

▼M6

2.a  
Atbalsts atjaunīgās enerģijas kopienām ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz projektiem, kuru uzstādītā jauda vai maksimālais pieprasījums ir vienāds ar vai mazāks par 6 MW no visiem atjaunīgajiem energoresursiem, izņemot vienīgi vēja enerģiju, par kuru atbalstu piešķir iekārtām, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka.
2.b  
Darbības atbalsts ūdeņraža ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai attiecībā uz iekārtām, kurās ražo vienīgi atjaunīgo ūdeņradi.

▼M6

3.  
Darbības atbalsts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem.

▼M6 —————

▼M6

5.  
Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst neto papildu izmaksām (“finansējuma deficīts”), kas nepieciešamas, lai sasniegtu atbalsta pasākuma mērķi, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju bez atbalsta. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.
6.  
Atbalstu piešķir tikai uz projekta laiku.
7.  
Atbalstu piešķir kā piemaksu papildus tirgus cenai vai kā cenu starpības līgumu, saskaņā ar ko ražotāji elektroenerģiju tiešā veidā pārdod tirgū.

▼M6

8.  
Uz atbalsta saņēmējiem attiecas balansēšanas standartpienākumi. Saņēmēji var uzticēt balansēšanas pienākumu izpildi savā vārdā veikt citiem uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem. Turklāt atbalstu nemaksā par periodiem, kad cenas ir negatīvas. Lai novērstu jebkādas šaubas – minētais ir spēkā no brīža, kad cenas kļūst negatīvas.
9.  
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 4. panta 3. punktu maza mēroga atjaunīgās elektroenerģijas iekārtas un demonstrējumprojekti var gūt labumu no tieša cenu atbalsta, kas sedz visas ekspluatācijas izmaksas, un atbrīvojumu no prasības pārdot saražoto elektroenerģiju tirgū. Iekārtas šā punkta piemērošanas nolūkā tiks uzskatītas par maza mēroga iekārtām, ja to jauda ir mazāka par Regulas (ES) 2019/943 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā vai 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību.

▼M6

44. pants

Atbalsts nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK

1.  
Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā, kas atbilst Direktīvas 2003/96/EK nosacījumiem, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Nodokļu samazinājuma saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem.
3.  

Nodokļa samazinājuma saņēmēji maksā vismaz minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts Direktīvas 2003/96/EK I pielikumā, izņemot samazinājumus:

a) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz nodokli apliekamiem produktiem, kurus izmanto, veicot fiskālo kontroli, ekoloģiski nekaitīgāku produktu tehnoloģiskās attīstības izmēģinājumu projektu jomā vai saistībā ar degvielu no atjaunojamiem resursiem;

b) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo, otro, ceturto un piekto ievilkumu, attiecībā uz i) saules, vēja, viļņu, plūdmaiņu vai ģeotermālu elektroenerģiju, ii) šķidruma plūsmas elektroenerģiju, ko ražo hidroelektroiekārtas, iii) elektroenerģiju, ko ražo no pamestu ogļraktuvju izdalīta metāna, un iv) elektroenerģiju, ko ražo no kurināmā elementiem;

c) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu, attiecībā uz elektroenerģiju, ko ražo no biomasas vai no biomasas iegūtiem produktiem, ciktāl biomasa atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem;

d) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu, attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta koģenerācijā, ja koģenerācija, ko veic koģeneratori, ir augstas efektivitātes koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34) punktā;

e) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta l) apakšpunktu, attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 2705 un kurus izmanto apkurei;

f) 

ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 16. panta 1. punktu.

4.  
Atbalsta shēmas nodokļu samazinājumu veidā var balstīties uz piemērojamās nodokļu likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.
5.  
Nodokļu samazinājumi, ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 16. panta 1. punktu, ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tiktāl, ciktāl atbalstāmās degvielas/kurināmais atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos, un tiek ražoti no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem.

▼M6

44.a pants

Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā

1.  
Atbalsta shēmas vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu nepiemēro tādu energoproduktu un elektroenerģijas nodokļu vai maksājumu samazinājumiem, kas definēti Direktīvas 2003/96/EK 2. pantā.
2.  
Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā ir saderīgs tikai tad, ja samazinājums ļauj sasniegt augstāku vides aizsardzības līmeni, iekļaujot vides nodokļa vai maksājuma darbības jomā uzņēmumus, kuri bez samazinājuma nevarētu veikt saimniecisko darbību.
3.  
Atbalstu var saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri bez samazinājuma nevarētu turpināt saimniecisko darbību. Šā panta mērķiem par tādiem uzskata uzņēmumus, kuru ražošanas izmaksas būtiski pieaugtu vides nodokļa vai parafiskālā maksājuma dēļ, ja nebūtu samazinājuma, un kuri nespēj šo pieaugumu novirzīt uz klientiem. Ražošanas izmaksu pieaugumu aprēķina attiecībā pret bruto pievienoto vērtību katrai nozarei vai saņēmēju kategorijai.
4.  
Saņēmējus izraugās, pamatojoties uz pārredzamiem, nediskriminējošiem un objektīviem kritērijiem. Atbalstu vienādā veidā piešķir visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē un kuriem ir tāda pati vai līdzīga faktiskā situācija attiecībā uz atbalsta pasākuma mērķiem.
5.  
Atbalsta dotācijas bruto ekvivalents nepārsniedz 80 % no nodokļa vai maksājuma nominālās likmes.
6.  
Atbalsta shēmas vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā var balstīties uz piemērojamās nodokļu likmes samazinājumu vai fiksētas kompensācijas summas maksājumu, vai šo mehānismu apvienojumu.

▼M6

45. pants

Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos

1.  
Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt šādām darbībām:

a) 

videi nodarītā kaitējuma, tostarp augsnes vai virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātei vai jūras videi nodarītā kaitējuma, remediācija;

b) 

degradētu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācija;

c) 

bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzība vai atjaunošana nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli vai aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī;

d) 

dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.

3.  
Šo pantu nepiemēro atbalstam, kas paredzēts, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemestrīču, lavīnu, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu, vulkāna izvirdumu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus.
4.  
Šo pantu nepiemēro arī atbalstam remediācijai vai sanācijai pēc elektrostaciju slēgšanas un kalnrūpniecības vai ieguves darbību izbeigšanas.
5.  
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK ( 63 ) vai citus attiecīgus Savienības noteikumus attiecībā uz atbildību par videi nodarīto kaitējumu, ja ir noteikts subjekts vai uzņēmums, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar konkrētā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, šis subjekts vai uzņēmums finansē darbus, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu vides degradāciju un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un atbalstu nepiešķir par darbiem, kuru veikšana subjektam vai uzņēmumam būtu juridisks pienākums. Dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp tiesiskas darbības, lai noteiktu atbildīgo subjektu vai uzņēmumu, kas radījis kaitējumu videi, un liktu tam segt attiecīgās izmaksas. Ja subjektu vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, nav iespējams noteikt vai tiem nevar likt segt izmaksas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, jo īpaši tāpēc, ka atbildīgais uzņēmums ir juridiski beidzis pastāvēt un neviens cits uzņēmums nav uzskatāms par tā juridisko vai ekonomisko tiesību pārņēmēju, vai tāpēc, ka nav pietiekama finansiālā nodrošinājuma, lai segtu remediācijas izmaksas, var piešķirt atbalstu, lai atbalstītu remediācijas vai sanācijas darbus. Atbalstu nepiešķir par Padomes Direktīvas 92/43/EEK ( 64 ) 6. panta 4. punktā minēto kompensācijas pasākumu īstenošanu. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt, lai segtu papildu izmaksas, kas vajadzīgas, lai paplašinātu minēto pasākumu tvērumu vai vērienu, pārsniedzot Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā noteiktos juridiskos pienākumus.
6.  
Attiecībā uz ieguldījumiem videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā attiecināmās izmaksas ir izmaksas par remediācijas vai sanācijas darbiem, no kurām atskaita zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu.
7.  
Zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu, kas izriet no remediācijas vai sanācijas, izvērtē neatkarīgs kvalificēts eksperts.
8.  
Attiecībā uz ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana vai dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.
9.  

Atbalsta intensitāte nepārsniedz:

a) 

100 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā;

b) 

70 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.

10.  
Atbalsta intensitāti ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu var palielināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

46. pants

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei

1.  
Ieguldījumu atbalsts energoefektīvu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu izbūvei, paplašināšanai vai modernizācijai, kas ietver siltuma vai aukstuma ražošanas iekārtu un/vai siltumenerģijas uzkrāšanas risinājumu un/vai sadales tīkla izbūvi, paplašināšanu vai modernizāciju, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalstu piešķir tikai tādu centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmu izbūvei, paplašināšanai vai modernizācijai, kuras ir vai kļūs energoefektīvas atbilstoši definīcijai Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā. Ja atbalstīto sadales tīkla darbu rezultātā sistēma vēl nav kļuvusi pilnībā energoefektīva, papildu modernizācijai, kas ir vajadzīga, lai izpildītu nosacījumus, lai tā atbilstu energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes definīcijai, attiecībā uz atbalstāmajiem siltuma un/vai aukstuma ražošanas objektiem jāsākas 3 gadu laikā no atbalstāmo sadales tīkla darbu uzsākšanas.
3.  
Atbalstu var piešķirt enerģijas ražošanai, kas balstīta uz atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp siltumsūkņiem, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumam, atlikumsiltumam vai augstas efektivitātes koģenerācijai, kā arī siltumenerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Atbalstu enerģijas ražošanai, kas balstīta uz atkritumiem, var piešķirt vai nu par atkritumiem, kas atbilst atjaunīgo energoresursu definīcijai, vai par atkritumiem, ko izmanto, lai darbinātu iekārtas, kuras atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai. Ar atkritumiem, ko izmanto kā kurināmo, nedrīkst apiet Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.
4.  
Atbalstu nepiešķir tādu ražošanas objektu izbūvei vai modernizācijai, kuros izmanto fosilo kurināmo, izņemot dabasgāzi. Atbalstu dabasgāzi izmantojošo ražošanas objektu izbūvei vai modernizācijai var piešķirt tikai tad, ja tiek nodrošināta atbilstība 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 4.30. iedaļu.
5.  

Atbalstu tādu uzglabāšanas un sadales tīklu modernizācijai, kuri pārvada no fosilā kurināmā saražotu siltumu un aukstumu, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

sadales tīkls ir vai kļūs piemērots no atjaunīgajiem energoresursiem un/vai atlikumsiltuma saražota siltuma vai aukstuma pārvadei;

b) 

modernizācijas rezultātā nepalielinās enerģijas ražošana no fosilā kurināmā, izņemot dabasgāzi. Ja notiek no dabasgāzes iegūtas siltumapgādes un aukstumapgādes uzglabāšanas vai sadales tīkla modernizācija, ciktāl modernizācijas rezultātā palielinās enerģijas ražošana no dabasgāzes, minētie ražošanas objekti atbilst 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 4.31. iedaļu.

6.  
Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas izbūvi vai modernizēšanu.
7.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.
8.  
Atbalsta intensitāti var palielināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem, kuros izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, atlikumsiltumu vai to kombināciju, tostarp attiecībā uz atjaunīgo energoresursu koģenerāciju.
9.  
Alternatīvi 7. punktā minētajam atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no finansējuma deficīta. Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst 2. panta 118) punktā definētajam finansējuma deficītam. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

47. pants

Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku

1.  
Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un apritīgumam ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Atbalstu piešķir šādu veidu ieguldījumiem:

a) 

ieguldījumi resursefektivitātes uzlabošanā vienā vai abos šādos veidos:

i) 

neto samazinājums resursiem, kas patērēti, lai saražotu noteiktu produkcijas daudzumu, salīdzinot ar iepriekš pastāvošo ražošanas procesu, ko izmanto saņēmējs, vai ar alternatīviem projektiem vai darbībām, kas uzskaitīti 7. punktā. Patērētie resursi ietver visus patērētos materiālos resursus, izņemot enerģiju, un samazinājumu nosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc atbalsta pasākuma īstenošanas un ņemot vērā jebkādas korekcijas saistībā ar ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt resursu patēriņu;

ii) 

primāro izejvielu vai ievadmateriālu aizstāšana ar sekundārajām (atkalizmantotām vai atgūtām, tostarp reciklētām) izejvielām vai ievadmateriāliem;

b) 

ieguldījumi atbalsta saņēmēja atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai, atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai vai ieguldījumi trešo personu radīto atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai, kuri citādi netiktu izmantoti, tiktu likvidēti vai tiktu apstrādāti, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai mazāk resursefektīvi, vai zemākā reciklēšanas izlaides kvalitātē;

c) 

ieguldījumi saņēmēja vai trešo personu radīto citu tādu produktu, materiālu vai vielu savākšanai, šķirošanai, dekontaminācijai, pirmapstrādei un apstrādei, kas citādi netiktu izmantoti vai tiktu izmantoti resursu ziņā mazāk efektīvā veidā;

d) 

ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai.

3.  
Atbalsts atkritumu likvidēšanas un atkritumu atgūšanas operācijām enerģijas ražošanas nolūkā saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
4.  
Atbalsts uzņēmumus, kas rada atkritumus, neatbrīvo no nekādām izmaksām vai pienākumiem sakarā ar atkritumu apstrādi, par ko tie ir atbildīgi saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar paplašinātās ražotāja atbildības shēmām, nedz arī no izmaksām, kas būtu uzskatāmas par uzņēmuma parastajām izmaksām.
5.  
Atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos vai resursu lielāku izmantošanu.
6.  
Ieguldījumi, kas saistīti ar tehnoloģijām, kuras veido jau rentablu iedibinātu komercpraksi Savienības līmenī, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
7.  

Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas noteiktas, projekta kopējās ieguldījumu izmaksas salīdzinot ar videi mazāk draudzīga projekta vai darbības izmaksām, kas ir kāds no šiem:

a) 

hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu, kurš bez atbalsta būtu ticami realizējams jaunā vai iepriekš pastāvošā ražošanas procesā un kurš neļauj panākt tādu pašu resursefektivitātes līmeni;

b) 

hipotētisks scenārijs, kas ietver atkritumu apstrādi, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai atkritumu, citu produktu, materiālu vai vielu apstrādi mazāk resursefektīvi;

c) 

hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu tradicionālajā ražošanas procesā, kurā izmanto primārās izejvielas vai ievadmateriālus, ja iegūtais sekundārais (atkalizmantotais vai atgūtais) produkts tehniski un ekonomiski ir aizstājams ar primāro produktu.

Visās pirmās daļas a) un c) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un stimulus.

Ja ieguldījums ir jau esoša objekta papildu komponenta uzstādīšana, kuram nav videi mazāk labvēlīga ekvivalenta, vai ja atbalsta pretendents var pierādīt, ka ieguldījums netiktu veikts, ja atbalsts netiktu piešķirts, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.

8.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 20 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir maziem uzņēmumiem, un par 10 procentpunktiem atbalstam, ko piešķir vidējiem uzņēmumiem.

▼B

9.  
Atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.

▼M6

10.  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir ieguldījumiem, kas tiek veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kuri ir pieņemti un ir stājušies spēkā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā, ar nosacījumu, ka ieguldījums tiek īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta spēkā stāšanās dienas.

48. pants

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai

1.  
Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūras izbūvei vai modernizācijai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalsts energoinfrastruktūrai, kas saskaņā ar iekšējā enerģijas tirgus regulējumu ir daļēji vai pilnībā atbrīvota no trešo personu piekļuves vai tarifu regulēšanas, saskaņā ar šo pantu nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
3.  
Atbrīvojumu no paziņošanas prasības saskaņā ar šo pantu nepiešķir atbalstam ieguldījumiem elektroenerģijas akumulēšanas un gāzes krātuvju projektiem.
4.  
Atbalsts gāzes infrastruktūrai ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības tikai tad, ja attiecīgā infrastruktūra ir paredzēta ūdeņraža un/vai atjaunīgo gāzu izmantošanai vai vairāk nekā 50 % apmērā tiek izmantota ūdeņraža un atjaunīgo gāzu transportēšanai.
5.  
Attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.
6.  
Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no finansējuma deficīta. Atbalstu ierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams atbalstāmā projekta vai darbības veikšanai. Šis nosacījums ir izpildīts, ja atbalsts atbilst 2. panta 118) punktā definētajam finansējuma deficītam. Šo neto papildu izmaksu detalizēts novērtējums nav vajadzīgs, ja atbalsta summas tiek noteiktas konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, jo tā nodrošina ticamu aplēsi par atbalsta minimumu, kas vajadzīgs iespējamiem atbalsta saņēmējiem.

49. pants

Atbalsts pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā

1.  
Atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, tostarp energoauditiem, kas ir tieši saistīti ar ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Ja viss pētījums vai konsultāciju pakalpojums attiecas uz ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, attiecināmās izmaksas ir pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma izmaksas. Ja tikai daļa no pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma attiecas uz ieguldījumiem, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu, attiecināmās izmaksas ir izmaksas par to pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma daļu, kas attiecas uz minētajiem ieguldījumiem.
2.a  
Atbalstu piešķir neatkarīgi no tā, vai pētījuma vai konsultāciju pakalpojuma konstatējumiem seko ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar šo iedaļu.
3.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 60 % no attiecināmajām izmaksām.
4.  
Atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentpunktiem attiecībā uz pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko veic mazo uzņēmumu uzdevumā, un par 10 procentpunktiem attiecībā uz pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, ko veic vidējo uzņēmumu uzdevumā.
5.  
Atbalstu nepiešķir attiecībā uz energoauditiem, kas tiek veikti, lai izpildītu Direktīvas 2012/27/ES prasības, izņemot, ja attiecīgo energoauditu veic papildus obligātajam energoauditam saskaņā ar minēto direktīvu.

▼B



8. IEDAĻA

Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

50. pants

Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai

1.  
Atbalsta shēmas, lai atlīdzinātu zaudējumus, ko radījušas zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumi, plūdi, viesuļvētras, orkāni, vulkāna izvirdumi un dabiskas izcelsmes savvaļas ugunsgrēki, ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Atbalstu piešķir ar šādiem nosacījumiem:

a) 

dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un

b) 

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.

3.  
Atbalsta shēmas attiecībā uz konkrētu dabas katastrofu ievieš triju gadu laikā no notikuma dienas. Atbalstu saskaņā ar šīm shēmām piešķir četru gadu laikā no notikuma.
4.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, ko izraisījuši zaudējumi, kas tiešā veidā radušies dabas katastrofas rezultātā un ko novērtējis kompetentās valsts iestādes atzīts neatkarīgs eksperts vai apdrošināšanas sabiedrība. Minētie zaudējumi var ietvert tādu aktīvu kā ēku, iekārtu, tehnikas vai krājumu materiālos zaudējumus un negūtos ienākumus saistībā ar darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas notikuma. Materiālos zaudējumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva remonta izmaksām vai saimniecisko vērtību pirms katastrofas. Aprēķinātā summa nevar pārsniegt remonta izmaksas vai katastrofas izraisīto reālās tirgus vērtības samazinājumu, tas ir, starpību starp īpašuma vērtību tieši pirms un tieši pēc katastrofas. Negūtos ienākumus aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā uzņēmuma finanšu datiem (peļņa pirms procentiem un nodokļiem (EBIT), amortizācija un darbaspēka izmaksas vienīgi attiecībā uz uzņēmējdarbības vietu, ko skārusi dabas katastrofa), finanšu datus par sešiem mēnešiem pēc katastrofas salīdzinot ar vidējo rādītāju par trim gadiem, kas izvēlēti no iepriekšējiem pieciem gadiem pirms katastrofas (izslēdzot tos divus gadus, kuros ir vislabākais un vissliktākais finanšu rezultāts), un kurš aprēķināts par to pašu sešu mēnešu laikposmu attiecīgajos gados. Zaudējumus aprēķina atsevišķa saņēmēja līmenī.
5.  
Atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kā zaudējumu atlīdzība, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.



9. IEDAĻA

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

51. pants

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem

1.  
Atbalsts pasažieru gaisa un jūras pārvadājumiem ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Viss atbalsts pilnībā ir par labu galapatērētājiem, kuru parastā dzīvesvieta ir attālā reģionā.
3.  
Atbalstu piešķir pasažieru pārvadājumiem maršrutā, kas attālā reģionā atrodošos lidostu vai ostu savieno ar citu Eiropas Ekonomikas zonā atrodošos lidostu vai ostu.
4.  
Atbalstu piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz pārvadātāja identitāti vai pakalpojumu veidu un bez ierobežojumiem attiecībā uz konkrēto maršrutu uz attālo reģionu vai no tā.
5.  
Attiecināmās izmaksas ir cena par biļeti turp un atpakaļ maršrutā no attālā reģiona vai uz to, ieskaitot visus nodokļus un maksas, ko pārvadātājs iekasē no patērētāja.
6.  
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām.



10. IEDAĻA

Atbalsts platjoslas infrastruktūrai

▼M6

52. pants

Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem

1.  
Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir visas fiksētā platjoslas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 6. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.
3.  

Atbalsttiesīgi ir šādi alternatīvi ieguldījumu veidi:

a) 

fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu;

b) 

fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros ir tikai viens esošs vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānots tīkls, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos, bet mazāk nekā 300 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 5. punktu.

4.  
Apgabali, kuros ir vismaz viens tīkls, ko var modernizēt, lai maksimumstundas apstākļos nodrošinātu lejupielādes ātrumu vismaz 1 Gb/s, nav atbalsttiesīgi attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta a) un b) apakšpunktu. Tīklu uzskata par modernizējamu, lai maksimumstundas apstākļos nodrošinātu lejupielādes ātrumu vismaz 1 Gb/s, ja tas var nodrošināt šo ātrumu ar nebūtiskiem ieguldījumiem, piemēram, aktīvā aprīkojuma modernizāciju, bez ievērojamiem ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.
5.  

Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a) 

kartē norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos fiksētos platjoslas tīklus. Kartografēšanu veic:

i) 

fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām;

ii) 

fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem.

Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama.

Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b) 

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to tīkliem, kuri nodrošina 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

6.  

Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem vai tīkliem, kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 5. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi platjoslas tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas platjoslas sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotajiem tīkliem. Pasākums vairāk nekā 70 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā. Jebkurā gadījumā pasākums, kas ir atbalsttiesīgs, kā noteikts 3. punktā, rada vismaz šādus uzlabojumus:

a) 

attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem (mērķātrums);

b) 

attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem un maksimumstundas apstākļos nodrošina vismaz 1 Gb/s lejupielādes ātrumu (mērķātrums).

7.  

Atbalstu piešķir šādi:

a) 

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b) 

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu fiksētu platjoslas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

8.  
Subsidētais tīkls piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Atkāpjoties no minētā, pasākumi, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, var piedāvāt virtuālo atsaisti fiziskās atsaistes vietā, ja virtuālās atsaistes piekļuves produktu ir iepriekš apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde vai cita kompetentā iestāde. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Piekļuvi, kuras pamatā ir virtuālā atsaiste, piešķir uz laiku, kas atbilst tās infrastruktūras darbmūžam, kuru aizstāj virtuālā atsaiste. Visam tīklam, tostarp tādām tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Tīkls nodrošina piekļuvi vismaz trim piekļuves prasītājiem un dara pieejamus piekļuves prasītājiem vismaz 50 % no jaudas. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.
9.  

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a) 

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b) 

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai

c) 

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

10.  
Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.
11.  
Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.

52.a pants

Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem

1.  
Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir visas izmaksas, kas saistītas ar mobilo sakaru tīkla pasīvo un aktīvo komponentu izbūvi, pārvaldību un ekspluatāciju. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 7. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.
3.  
Mobilo sakaru 5G tīkla izvēršanu veic apgabalos, kuros nav esošu 4G un 5G mobilo sakaru tīklu un tādus nav ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Mobilo sakaru 4G tīkla izvēršanu veic apgabalos, kuros nav esošu 3G, 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu un tādus nav ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Šīs prasības pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu.
4.  

Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a) 

kartē skaidri norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos mobilo sakaru tīklus. Kartografēšanu veic, pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100×100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā.

Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atsevišķa atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama;

b) 

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to mobilo sakaru tīkliem, kuriem ir 3. punktā noteiktie raksturlielumi un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.  
Nosakot, vai ir izpildītas mobilo sakaru tīklu operatoru pārklājuma nodrošināšanas saistības, kas izriet no 4G un 5G spektra izmantošanas tiesību nosacījumiem, atbalstāmo infrastruktūru neņem vērā.
6.  
Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar mobilo sakaru tīkliem, kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 4. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi mobilo sakaru tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas mobilo sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotajiem tīkliem. Pasākums vairāk nekā 50 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.
7.  

Atbalstu piešķir šādi:

a) 

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b) 

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu mobilo sakaru tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

8.  
Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Visam tīklam, tostarp tādām šāda tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.
9.  

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a) 

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b) 

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;

c) 

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

10.  
Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.
11.  

Valsts finansēta mobilā 4G vai 5G tīkla izmantošana nolūkā sniegt fiksētās bezvadu piekļuves pakalpojumus ir atļauta tikai tajos apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 5. punktu;

b) 

atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem (mērķātrums) saskaņā ar 52. panta 5. punktu.

12.  
Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.

▼M4

52.b pants

Kopīgu interešu projekti Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā

1.  
Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Projekti atbilst visiem vispārīgajiem kumulatīvajiem saderības nosacījumiem, kas noteikti 3. punktā. Turklāt tie ietilpst vienā no 4. punktā minētajām atbilstīgo projektu kategorijām un atbilst visiem īpašajiem saderības nosacījumiem, kas attiecīgajai kategorijai noteikti minētajā punktā. Šā panta 1. punktā paredzētā atbrīvojuma tvērumā ietilpst tikai tie projekti, kuri ietver tikai elementus un subjektus, kas norādīti katrā attiecīgajā 4. punktā minētajā kategorijā.
3.  

Vispārīgie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:

a) 

saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisko finansiālo atbalstu. Ja saņēmēja 25 % ieguldījums tiek nodrošināts no ārējā finansējuma, izmantojot ieguldījumu platformu, kurā apvienoti dažādi finansējuma avoti, iepriekšējā teikumā paredzēto nosacījumu, ka ārējais finansējums nedrīkst ietvert publisko finansiālo atbalstu, aizstāj ar prasību, ka minētajā platformā privātajiem ieguldījumiem jābūt vismaz 30 % apmērā;

b) 

atbalsttiesīgas ir tikai tās izmaksas, kas ir attiecināmas ieguldījumu izmaksas infrastruktūras izvēršanai atbilstoši Regulai (ES) 2021/1153;

c) 

saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 projekta atlasi veic:

i) 

neatkarīgs finanšu starpnieks, ko iecēlusi Komisija, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām ieguldījumu pamatnostādnēm;

ii) 

Komisija konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

iii) 

neatkarīgi eksperti, kurus iecēlusi Komisija;

d) 

projekts nodrošina savienotības spēju, kas pārsniedz prasības saistībā ar esošajiem juridiskajiem pienākumiem, piemēram, spektra izmantošanas tiesībām piemērojamās prasības;

e) 

projekts nodrošina trešām personām atvērtu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ieskaitot atsaisti, saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atbilstoši attiecīgi 52. panta 7. un 8. punktam vai 52.a panta 8. un 9. punktam.

4.  

Atbilstīgo projektu kategorijas un tiem piemērojamie konkrētie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:

a) 

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu 5G koridora pārrobežu posmu transporta koridorā, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajās Eiropas transporta tīkla (TEN-T koridoru) pamatnostādnēs, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i) 

projekts attiecas uz tāda 5G koridora pārrobežu posmu, kurš šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai kurš šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;

ii) 

kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta pamattīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām. Izņēmuma kārtā, ja dalībvalsts atbalsta 5G pārrobežu koridoru izvēršanu tās Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām;

iii) 

projekts 5G mobilo sakaru tīklā, kas ir piemērots satīklotas un automatizētas mobilitātes pakalpojumiem, nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi tīkla aktīvo elementu modernizēšanai;

iv) 

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

b) 

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu Eiropas terabitu pamattīkla pārrobežu posmu, kas sekmē Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu, savienojot noteiktus datošanas centrus, superdatošanas centrus un datu infrastruktūru atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i) 

projektā izvērš vai iegādājas savienotības aktīvus, tostarp neatsaucamas lietošanas tiesības, tumšo optisko šķiedru vai aprīkojumu, lai izveidotu pārrobežu posmu Eiropas pamattīklā, kurš atbalsta starpsavienojumu ar neierobežotu gala-gala savienotību, kas nodrošina vismaz 1 Tb/s, ar vismaz diviem datošanas centriem, superdatošanas centriem vai datu infrastruktūrām, kas: 1) ir Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 ( 65 ), mitinātāji vai kas ir pētniecības infrastruktūras un citas datošanas un datu infrastruktūras, kuras atbalsta pētniecības pamatiniciatīvas un uzdevumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695 ( 66 ) un Regulā (EK) Nr. 723/2009, un kas palīdz sasniegt Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķus; un 2) atrodas vismaz divās dalībvalstīs vai vismaz vienā dalībvalstī un vismaz vienā Eiropas Pētniecības telpas dalībvalstī;

ii) 

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai;

iii) 

savienotības aktīvus iegādājas publiskā iepirkumā;

iv) 

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

c) 

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu pamattīkla pārrobežu posmu, kas savieno noteiktu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņa infrastruktūru, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i) 

projekts starpsavieno tādu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņdatošanas infrastruktūras, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē;

ii) 

projekts attiecas uz tādu jaunu pārrobežu pamattīklu pārrobežu posmu izvēršanu vai tādu esošu pamattīklu ievērojamu modernizēšanu, 1) kuri šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) kuri šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;

iii) 

projekts attiecas vismaz uz diviem atbalsttiesīgiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem saskaņā ar i) apakšpunktu, kas katrs darbojas citā dalībvalstī vai vienā dalībvalstī un vienā Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

iv) 

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 10 Gb/s daudzkārtnis;

v) 

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

d) 

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu zemūdens kabeļu tīklu atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i) 

projekts attiecas uz tāda zemūdens kabeļu tīkla pārrobežu posmu, kurš 1) šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu. Alternatīva iespēja – subjekts, kas saņem atbalstu, nodrošina tikai vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, un atbalstāmā infrastruktūra uzlabo Eiropas tālāko reģionu, aizjūras teritoriju vai salu reģionu savienotību, arī tad, ja tikai vienā dalībvalstī;

ii) 

projekts nedrīkst attiekties uz trasēm, kuras jau apkalpo vai apkalpos vismaz divas esošas vai tādas pamattīkla infrastruktūras, kas ir ticami ieplānotas;

iii) 

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus zemūdens kabeļu tīklā tādējādi, ka paredz ierīkot jaunu zemūdens kabeli vai pieslēgumu esošam zemūdens kabelim, kas risina redundances problēmas un nav tikai nebūtiski ieguldījumi. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 1 Gb/s;

iv) 

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru.

▼M6

52.c pants

Savienotības vaučeri

1.  
Atbalsts savienotības vaučeru shēmas veidā patērētājiem ar mērķi atvieglot tāldarbu, tiešsaistes izglītību un apmācības pakalpojumus vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Vaučeru shēmas ilgums nepārsniedz 3 gadus. Vaučeru derīgums galalietotājiem nevar pārsniegt 2 gadus.
3.  

Atbalsttiesīgas ir šādas vaučeru kategorijas:

a) 

vaučeri, kas patērētājiem un MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, pārietu uz ātrāku;

b) 

vaučeri, kas MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, pārietu uz ātrāku.

4.  
Vaučeri sedz līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām. Attiecināmās izmaksas ir mēneša abonēšanas maksa, standarta ierīkošanas izmaksas un galiekārtas, kas vajadzīgas, lai galalietotāji varētu izmantot platjoslas pakalpojumus ar 3. punktā noteikto ātrumu. Attiecināmas ir arī izmaksas par iekšējo instalāciju ierīkošanu un ierobežotu izvēršanu galalietotāju privātīpašumos vai publiskā īpašumā galalietotāju privātīpašumu tiešā tuvumā, ciktāl tās ir papildus nepieciešamas pakalpojuma nodrošināšanai. Publiskās iestādes atlīdzina vaučera summu tieši galalietotājam vai tieši pakalpojumu sniedzējam, ko izvēlējies galalietotājs.
5.  
Vaučerus nesniedz par apgabaliem, kuros nav tīkla, kas nodrošina 3. punktā minētos atbalsttiesīgos pakalpojumus. Dalībvalstis veic sabiedrisko apspriešanu, publicējot shēmas galvenos raksturlielumus un ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu publiski pieejamā tīmekļa vietnē reģionālā un valsts līmenī. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākuma projektu un iesniegt argumentētu informāciju par esošajiem tīkliem, kas spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos ātrumus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.
6.  
Vaučeri ir tehnoloģiski neitrāli. Shēmas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iespējamiem pakalpojumu sniedzējiem un piedāvā galalietotājiem visplašāko iespējamo pakalpojumu sniedzēju izvēli neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām. Šajā nolūkā dalībvalsts izveido visu atbalsttiesīgo pakalpojumu sniedzēju tiešsaistes reģistru vai īsteno līdzvērtīgu alternatīvu metodi, lai nodrošinātu publiskā pasākuma atklātību, pārredzamību un nediskriminējošu raksturu. Galalietotājiem ir iespēja iepazīties ar šādu informāciju par visiem uzņēmumiem, kas spēj sniegt atbalsttiesīgus pakalpojumus. Visiem uzņēmumiem, kas spēj sniegt atbalsttiesīgus pakalpojumus, ir tiesības pēc pieprasījuma tikt iekļautiem minētajā tiešsaistes reģistrā vai jebkurā citā dalībvalsts izvēlētā alternatīvā.
7.  
Lai līdz minimumam samazinātu tirgus izkropļojumus, dalībvalstis veic tirgus novērtējumu, apzinot atbalsttiesīgos pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas attiecīgajā apgabalā, un vāc informāciju, lai aprēķinātu to tirgus daļu, atbalsttiesīgo pakalpojumu piedāvāšanas līmeni un cenas. Atbalstu piešķir tikai tad, ja tirgus novērtējumā ir noteikts, ka shēma ir izstrādāta pietiekami plaši, lai nepamatoti nesniegtu labumu ierobežotam pakalpojumu sniedzēju skaitam, un ka shēma nepastiprina konkrētu pakalpojumu sniedzēju ietekmi (vietējā) tirgū.
8.  
Lai varētu pretendēt uz atbalstu, ja platjoslas pakalpojumu sniedzējs ir vertikāli integrēts un tā mazumtirdzniecības tirgus daļa pārsniedz 25 %, tam attiecīgajā vairumtirdzniecības piekļuves tirgū jāpiedāvā vairumtirdzniecības piekļuves produkti, uz kuru pamata ikviens piekļuves prasītājs var sniegt atbalsttiesīgos pakalpojumus ar 3. punktā noteikto ātrumu saskaņā ar atklātiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenu veido viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a) 

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b) 

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;

c) 

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

▼M6

52.d pants

Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīkliem

1.  
Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Attiecināmās izmaksas ir visas atvilces maršrutēšanas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 6. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un normālu pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu. Pasākuma pamatotajās prognozēs ņem vērā visas izmaksas un visus ieņēmumus, kas varētu rasties ieguldījuma saimnieciskajā ciklā.
3.  
Atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanu veic apgabalos, kuros nav tāda esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota atvilces maršrutēšanas tīkla, kas balstīts uz optisko šķiedru vai citām tehnoloģijām, kuras spēj nodrošināt tādu pašu snieguma un uzticamības līmeni kā optiskā šķiedra. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu.
4.  

Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:

a) 

kartografēšanā nosaka atvilces maršrutēšanas publiskā pasākuma mērķapgabalus un ņem vērā visus esošos atvilces maršrutēšanas tīklus. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b) 

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto apgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas paust piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par atvilces maršrutēšanas tīkliem, kuri ir esoši vai kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.  
Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar atvilces maršrutēšanas tīkliem, kuri ir esoši vai kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 4. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi atvilces maršrutēšanas tīklā un subsidētais atvilces maršrutēšanas tīkls ir balstīts uz optisko šķiedru vai citām tehnoloģijām, kas spēj nodrošināt tādu pašu optiskās šķiedras snieguma līmeni kā esošie vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotie tīkli. Pasākums vairāk nekā 70 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā.
6.  

Atbalstu piešķir šādi:

a) 

atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

b) 

ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu atvilces maršrutēšanas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

7.  
Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, kā definēts 2. panta 139) punktā, gan fiksētiem, gan mobilo sakaru tīkliem saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz 10 gadiem no tīkla darbības sākuma, un vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas infrastruktūrai piešķir uz attiecīgo elementu kalpošanas laiku. Visam tīklam, tostarp tādām tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Valsts finansētais tīkls apkalpo visus fiksētos un mobilo sakaru tīklus atvilces maršrutēšanas pasākuma mērķapgabalos un dara pieejamus piekļuves prasītājiem vismaz 50 % no jaudas. Lai vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve būtu efektīva un lai piekļuves prasītāji varētu sniegt pakalpojumus, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir arī tām tīkla daļām, kurām nav piešķirts valsts finansējums vai kuras var nebūt izvērsis atbalsta saņēmējs, piemēram, piešķirot piekļuvi aktīvam aprīkojumam pat tad, ja ir finansēta tikai platjoslas infrastruktūra.
8.  

Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:

a) 

vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos, konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;

b) 

regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai

c) 

orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.

Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

9.  
Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.
10.  
Lai nodrošinātu, ka atbalsts saglabājas samērīgs un neizraisa neatbalstāmo darbību pārmērīgu kompensēšanu vai šķērssubsidēšanu, atbalsta saņēmējs nošķir valsts finansētā tīkla izvēršanai un ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaiti un citu tā rīcībā esošo līdzekļu uzskaiti.

▼B



11. IEDAĻA

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

53. pants

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai

1.  
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  

Atbalstu piešķir šādiem kultūras mērķiem un darbībām:

▼M1

a) 

muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;

▼B

b) 

materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;

c) 

visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;

d) 

mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;

e) 

kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

f) 

mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.

3.  

Atbalsts var būt:

a) 

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

b) 

darbības atbalsts.

4.  

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp:

a) 

izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;

b) 

izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;

c) 

izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;

d) 

izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;

e) 

izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.

5.  

Attiecībā uz darbības atbalstu attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;

b) 

izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;

c) 

izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

d) 

darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;

e) 

izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;

f) 

izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.

6.  
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Infrastruktūras ekspluatētājam ir ļauts attiecīgajā periodā paturēt samērīgu peļņu.
7.  
Attiecībā uz darbības atbalstu atbalsts nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

▼M6

8.  
Kā alternatīvu 6. un 7. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼B

9.  
►M1  Darbībām, kas minētas 2. punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām. ◄  punkta f) apakšpunktā, atbalsta maksimālā summa nepārsniedz vai nu starpību starp attiecināmajām izmaksām un projekta diskontētajiem ieņēmumiem, vai 70 % no attiecināmajām izmaksām. Ieņēmumus atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš vai izmanto atgūšanas mehānismu. Attiecināmās izmaksas ir mūzikas un literatūras publicēšanas izmaksas, tostarp autoratlīdzība (autortiesību izmaksas), tulkotāju atlīdzība, redaktoru atlīdzība, citas redaktoru darba izmaksas (korektūras lasīšana, labošana, recenzēšana), maketēšanas un preprinta izmaksas un iespiešanas vai e-publicēšanas izmaksas.
10.  
Atbalsts presei un žurnāliem neatkarīgi no tā, vai tie publicēti drukātā formā vai elektroniski, saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.

54. pants

Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem

1.  
Atbalsta shēmas audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanai, izstrādei, producēšanai, izplatīšanai un veicināšanai ir saderīgas ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Atbalsts ir vērsts uz kultūras produktu. Lai novērstu acīmredzamas kļūdas produkta kvalificēšanā par kultūras produktu, dalībvalstis ievieš efektīvas procedūras, piemēram, priekšlikumu atlasi, ko veic viena vai vairākas personas, kam uzticēta atlase, vai pārbaudi saskaņā ar iepriekš noteiktu kultūras kritēriju sarakstu.
3.  

Atbalsts var būt:

a) 

atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;

b) 

pirmsproducēšanas atbalsts; un

c) 

izplatīšanas atbalsts.

4.  

Ja dalībvalstis uz atbalstu attiecina izdevumu teritoriālās saistības, atbalsta shēmās audiovizuālo darbu producēšanai var vai nu:

a) 

prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai

b) 

konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.

▼M1

Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

Dalībvalstis var arī prasīt, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nevar pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta.

▼B

5.  

Attiecināmās izmaksas ir šādas:

a) 

attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;

b) 

attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;

c) 

attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.

6.  
Atbalsta intensitāte audiovizuālo darbu producēšanai nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām.
7.  

Atbalsta intensitāti var palielināt šādi:

a) 

līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;

b) 

līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.

8.  
Atbalsta intensitāte pirmsproducēšanas darbībām nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Ja attiecīgais scenārijs vai projekts pārtop tādā audiovizuālajā darbā kā filma, pirmsproducēšanas izmaksas ietver kopējā budžetā un ņem vērā, aprēķinot atbalsta intensitāti. Atbalsta intensitāte izplatīšanai ir tāda pati kā atbalsta intensitāte producēšanai.
9.  
Atbalsts nevar būt paredzēts vienīgi konkrētām producēšanas darbībām vai atsevišķiem producēšanas procesa ķēdes posmiem. Atbalsts filmu studiju infrastruktūrai saskaņā ar šo pantu nav atbalsttiesīgs.
10.  
Atbalstu nevar paredzēt vienīgi attiecīgās valsts pilsoņiem, un nevar pieprasīt, lai saņēmējiem būtu tāda attiecīgās valsts uzņēmuma statuss, kas dibināts saskaņā ar tās komerctiesībām.



12. IEDAĻA

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

55. pants

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai

1.  
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Sporta infrastruktūru nevar ekskluzīvi izmantot tikai viens lietotājs, kas nodarbojas ar profesionālo sportu. Citi lietotāji, kas nodarbojas ar profesionālo vai amatieru sportu, attiecīgo sporta infrastruktūru ik gadu izmanto vismaz 20 % apmērā no jaudas laika izteiksmē. Ja infrastruktūru vairāki lietotāji izmanto vienlaikus, aprēķina attiecīgās daļas no jaudas izmantojuma laika izteiksmē.
3.  
Daudzfunkcionāla atpūtas infrastruktūra ir daudzfunkcionāla rakstura atpūtas objekti, kuros piedāvā kultūras un atpūtas pakalpojumus, izņemot atpūtas parkus un viesnīcu infrastruktūru.
4.  
Piekļuve sporta vai daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 30 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem, ja minētie nosacījumi ir publiskoti.
5.  
Ja sporta infrastruktūru izmanto profesionāli sporta klubi, dalībvalstis nodrošina, ka infrastruktūras izmantošanas cenu nosacījumi ir publiskoti.
6.  
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz sporta vai daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvi, modernizāciju un/vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.
7.  

Atbalsts var būt:

a) 

ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;

b) 

darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.

8.  
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
9.  
Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai attiecināmās izmaksas ir ekspluatācijas izmaksas par infrastruktūras pakalpojumu sniegšanu. Minētās ekspluatācijas izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju utt., bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta.
10.  
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.
11.  
Attiecībā uz darbības atbalstu sporta infrastruktūrai atbalsta summa nepārsniedz pamatdarbības zaudējumus attiecīgajā periodā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

▼M6

12.  
Kā alternatīvu 10. un 11. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼B



13. IEDAĻA

Atbalsts vietējai infrastruktūrai

56. pants

Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai

1.  
Finansējums vietējās infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai, kas attiecas uz infrastruktūru, kura vietējā līmenī veicina uzņēmumu un patērētāju vides uzlabošanos un ražošanas bāzes modernizēšanu un attīstīšanu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Šo pantu nepiemēro tādam atbalstam infrastruktūrai, uz kuru attiecas citas šīs regulas III nodaļas iedaļas, izņemot 1. iedaļu “Reģionālais atbalsts”. Šo pantu nepiemēro arī lidostu infrastruktūrai un ostu infrastruktūrai.
3.  
Attiecīgās infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Par infrastruktūras izmantošanu vai pārdošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai.
4.  
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz infrastruktūras ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.
5.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
6.  
Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.
7.  
Atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai.

▼M1



14. IEDAĻA

Atbalsts reģionālajām lidostām

56.a pants

Atbalsts reģionālajām lidostām

1.  
Ieguldījumu atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3. līdz 14. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
2.  
Darbības atbalsts lidostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šā panta 3., 4., 10. un 15. līdz 18. punktā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.
3.  
Lidostai ir jābūt pieejamai visiem potenciālajiem lietotājiem. Fizisku jaudas ierobežojumu gadījumā tās sadale notiek, pamatojoties uz piemērotiem, objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.
4.  
Atbalstu nepiešķir esošo lidostu pārcelšanai vai jaunas pasažieru lidostas izveidei, tostarp esoša lidlauka pārveidošanai par pasažieru lidostu.
5.  
Attiecīgais ieguldījums nepārsniedz apmēru, kas ir nepieciešams, lai uzņemtu vidējā termiņā paredzamo plūsmu atbilstoši saprātīgām plūsmu prognozēm.
6.  
Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kas atrodas 100 km attālumā vai 60 minūšu braucienā ar automašīnu, autobusu, vilcienu vai ātrvilcienu no esošas lidostas, no kuras tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē.
7.  
Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza 200 000 pasažieru, ja nav sagaidāms, ka ieguldījumu atbalsta rezultātā lidosta divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas savu vidējo ikgadējo pasažieru plūsmu palielinās virs 200 000 pasažieriem. Ieguldījumu atbalsts, kas piešķirts šādām lidostām, atbilst vai nu 11. punktam, vai arī 13. un 14. punktam.
8.  
Šā panta 6. punktu nepiemēro, ja ieguldījumu atbalsts tiek piešķirts lidostai, kas atrodas 100 km attālumā no esošām lidostām, no kurām tiek sniegti regulāri gaisa pakalpojumi Regulas (EK) Nr. 1008/2008 2. panta 16. punkta nozīmē, ar nosacījumu, ka maršruts starp šīm citām esošajām lidostām un lidostu, kura saņem atbalstu, neizbēgami ir tāds, ka vai nu kopumā jāpavada vismaz 90 minūtes ceļā ar jūras transportu, vai jāizmanto gaisa transports.
9.  
Ieguldījumu atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā trīs miljoni pasažieru. Ieguldījumu atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās plūsmas palielinājumu virs trim miljoniem pasažieru.
10.  
Atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējo divu finanšu gadu laikā pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā kravu plūsma pārsniedz 200 000  tonnas. Atbalsts nevar būt tāds, kas saskaņā ar prognozēm divu finanšu gadu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izraisītu lidostas vidējās ikgadējās kravu plūsmas palielinājumu virs 200 000  tonnām.
11.  
Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.
12.  
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem lidostas infrastruktūrā, tostarp plānošanas izmaksas.
13.  

Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz:

a) 

50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;

b) 

75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.

14.  
Atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta 13. punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem lidostām, kuras atrodas attālos reģionos.
15.  
Darbības atbalstu nepiešķir lidostām, kurās iepriekšējos divu finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija vairāk nekā 200 000 pasažieru.
16.  
Darbības atbalsta apmērs nepārsniedz summu, kas attiecīgajā periodā vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai. Atbalstu piešķir vai nu periodisku, ex ante noteiktu maksājumu veidā, kurus atbalsta piešķiršanas laikposmā nepalielina, vai arī tādu summu veidā, kas noteiktas ex post, pamatojoties uz novērotajiem darbības zaudējumiem.
17.  
Darbības atbalstu neizmaksā par tādu kalendāro gadu, kurā lidostas ikgadējā pasažieru plūsma pārsniedza 200 000 pasažieru.
18.  
Darbības atbalsta piešķiršanai neizvirza nosacījumu, ka ar konkrētām aviosabiedrībām tiek noslēgtas vienošanās par lidostas maksām, tirdzniecības maksājumiem vai citiem finanšu aspektiem attiecībā uz aviosabiedrību darbību attiecīgajā lidostā.



15. IEDAĻA

Atbalsts ostām

56.b pants

Atbalsts jūras ostām

1.  
Atbalsts jūras ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

1.a  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādas uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, ar ko kuģus apgādā ar fosilo degvielu, piemēram, dīzeļdegvielu, dabasgāzi gāzveida (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrinātu naftas gāzi (LPG).

▼M1

2.  

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

a) 

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

b) 

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

c) 

bagarēšana.

▼M6

2.a  
Attiecībā uz atbalstu uzlādes un uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu, attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, tostarp stacionāras, mobilas vai peldošas iekārtas, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.

▼M1

3.  
Izmaksas, kuras attiecas uz ar transportu nesaistītām darbībām, tostarp rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, birojiem vai veikaliem, kā arī ostas būvēm un aprīkojumu, nav attiecināmas izmaksas.
4.  
Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma vai bagarēšanas. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

▼M6

5.  

Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:

a) 

100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 22 miljoniem;

b) 

80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 22 miljonus, bet ir mazākas par EUR 55 miljoniem;

c) 

60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 55 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.

▼M1

6.  
Atbalsta intensitātes, kas paredzētas 5. punkta pirmās daļas b) un c) punktā, var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, un par 5 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem.
7.  
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā.
8.  
Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

▼M6

8.a  
Ja atbalsts tiek piešķirts ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

▼M6

9.  
Kā alternatīvu 4., 5. un 6. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz EUR 5,5 miljonus, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼M1

56.c pants

Atbalsts iekšzemes ostām

1.  
Atbalsts iekšzemes ostām ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

▼M6

1.a  
Atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir tādas uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, ar ko kuģus apgādā ar fosilo degvielu, piemēram, dīzeļdegvielu, dabasgāzi gāzveida (saspiestā dabasgāze (CNG)) un sašķidrinātā veidā (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrinātu naftas gāzi (LPG).

▼M1

2.  

Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:

a) 

ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

b) 

ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;

c) 

bagarēšana.

▼M6

2.a  
Attiecībā uz atbalstu uzlādes un uzpildes infrastruktūrai, kas apgādā ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu, attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas, modernizācijas vai paplašināšanas izmaksas. Minētās izmaksas var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, kā arī ar to saistīto tehnisko aprīkojumu, tostarp stacionāras, mobilas vai peldošas iekārtas, par elektrisko vai citu komponentu, tostarp elektrokabeļu un transformatoru, kas nepieciešami uzlādes vai uzpildes infrastruktūras pieslēgšanai tīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas/uzglabāšanas vienībai, uzstādīšanu vai modernizāciju, kā arī par inženiertehniskajiem darbiem, zemes darbiem vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu.

Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.

▼M1

3.  
Izmaksas, kuras attiecas uz ar transportu nesaistītām darbībām, tostarp rūpnieciskās ražošanas iekārtām, kas darbojas ostā, birojiem vai veikaliem, kā arī ostas būvēm un aprīkojumu, nav attiecināmas izmaksas.
4.  
Atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma vai bagarēšanas. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.
5.  
Atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ff) apakšpunktā.
6.  
Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā.
7.  
Atbalstītās ostas infrastruktūras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem.

▼M6

7.a  
Ja atbalsts tiek piešķirts ūdeņraža uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos.

▼M6

8.  
Kā alternatīvu 4. un 5. punktā minētās metodes piemērošanai, ja atbalsts nepārsniedz 2,2 miljonus EUR, atbalsta maksimālo summu var noteikt 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām.

▼M4



16. IEDAĻA

Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

56.d pants

Darbības joma un kopīgie nosacījumi

1.  
Šī iedaļa attiecas uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU un kuri nodrošina atbalstu īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem vai galīgajiem saņēmējiem.
2.  
Atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti I nodaļā, šajā pantā un 56.e vai 56.f pantā paredzētie nosacījumi.
3.  
Atbalstam jāatbilst visiem piemērojamajiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/523 un InvestEU ieguldījumu pamatnostādnēs, kuras sniegtas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1078 ( 67 ) pielikumā.

▼M6

4.  

Maksimālās robežvērtības, kas noteiktas 56.e un 56.f pantā, piemēro kopējam nedzēstajam finansējumam, ciktāl minētais finansējums, kas sniegts visu to finanšu produktu ietvaros, kurus atbalsta no fonda InvestEU, satur atbalstu. Maksimālās robežvērtības ir piemērojamas:

a) 

uz vienu projektu tāda atbalsta gadījumā, kuram ir nosakāmas attiecināmās izmaksas un uz kuru attiecas 56.e panta 2., 3. un 4. punkts, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 56.e panta 6., 7., 8. un 9. punkts;

b) 

uz vienu galīgo saņēmēju tāda atbalsta gadījumā, kuram nav nosakāmu attiecināmo izmaksu un uz kuru attiecas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) un iv) punkts, 56.e panta 10. punkts un 56.f pants.

▼M4

5.  
Atbalstu nepiešķir kā refinansējumu vai garantijas esošajiem finanšu starpnieku portfeļiem.

56.e pants

Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

1.  

Atbalsts, ko piešķir galīgajam saņēmējam tāda finanšu produkta ietvaros, ko atbalsta no fonda InvestEU, atbilst šādām prasībām:

a) 

tas atbilst attiecīgajiem šā panta 2. līdz 9. punkta nosacījumiem; un

b) 

ja finansējums tiek sniegts kā aizdevums galīgajam saņēmējam, – tā procentu likme atbilst vismaz atsauces pamatlikmei, kas piemērojama aizdevuma piešķiršanas brīdī.

2.  
Atbalstu kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, piešķir tikai projektiem, kuri atbilst visiem vispārīgajiem un īpašajiem saderības nosacījumiem, kas noteikti 52.b pantā. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam.

▼M6

3.  

Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai un atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai ar mērķi savienot noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

atbalstu piešķir tikai projektiem, kas atbilst visiem attiecīgi 52. un 52.a pantā paredzētajiem saderības nosacījumiem, ja vien šā punkta c) un d) apakšpunktā nav norādīts citādi;

b) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam;

c) 

projekts savieno sociālekonomiskos virzītājspēkus, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē. Nav ietverti projekti, kas iekļauj elementus vai subjektus, kādi nav norādīti šajā apakšpunktā;

d) 

atkāpjoties no 52. panta 4. punkta, konstatētā tirgus nepilnība ir jāpārbauda vai nu ar atbilstīgu kartografēšanu, vai, ja attiecīgā karte nav pieejama, ar sabiedrisko apspriešanu, šādi:

i) 

karti var uzskatīt par piemērotu, ja tā nav vecāka par 18 mēnešiem. Kartē skaidri norāda sociālekonomiskos virzītājspēkus, ko paredzēts aptvert ar publisko pasākumu, un ietver visus esošos vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotos tīklus, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā identificētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas. Kartografēšanu veic kompetentā publiskā iestāde. Kartografēšanu veic 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Nolūkā veicināt publiskās pārvaldes sinerģiju un vienkāršošanu par piemērotu kartografēšanu šā punkta nozīmē var uzskatīt ģeogrāfisku apsekojumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 22. pantu, ja ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi;

ii) 

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publiski pieejamā tīmekļa vietnē reģionālā un valsts līmenī publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju par esošajiem vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotajiem tīkliem, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas, kuras identificētas saskaņā ar i) punktu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta: 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

▼M4

4.  

Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

▼M6

a) 

atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem energoinfrastruktūrā, uz kuriem neattiecas atbrīvojums attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tarifu regulēšanu un atsaisti, pamatojoties uz iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, šādās projektu kategorijās:

i) 

attiecībā uz gāzes infrastruktūru – projekti, kas ietverti spēkā esošajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumā; un

ii) 

visi projekti, kas attiecas uz elektroenerģijas infrastruktūru, ūdeņraža infrastruktūru un oglekļa dioksīda infrastruktūru;

b) 

ieguldījumu atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem atbilst šādām prasībām:

i) 

atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām, kas atlasītas konkurenci veicinošā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā saskaņā ar 41. panta 10. punktu;

ii) 

atbalstu var piešķirt kombinētas atjaunīgo energoresursu un elektroenerģijas vai siltumenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 1.a punktā noteiktās prasības;

iii) 

atbalstu var piešķirt kombinētas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 2. punktā noteiktās prasības;

iv) 

attiecībā uz iekārtām, kas ražo atjaunīgo ūdeņradi, atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kas atbilst 41. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;

v) 

biodegvielu ražošanas iekārtu gadījumā atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kurās ražo biodegvielas, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un kas tiek ražotas no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem;

▼M4

c) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 150 miljonus. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 75 miljonus.

5.  

Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām atbilst šādiem nosacījumiem:

▼M6

a) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz:

i) 

EUR 110 miljonus vienam projektam ieguldījumiem infrastruktūrā, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai un izglītībai, EUR 165 miljonus vienam projektam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķiem un darbībām, kas paredzētas 53. panta 2. punktā, tostarp dabas mantojuma jomā;

ii) 

EUR 33 miljonus ar sociālajiem pakalpojumiem saistītām darbībām;

iii) 

EUR 82,5 miljonus darbībām, kas saistītas ar kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; un

iv) 

EUR 5,5 miljonus izglītībai un apmācībai;

▼M4

b) 

atbalstu nepiešķir apmācībai, kuras mērķis ir panākt atbilstību obligātās valsts apmācības prasībām.

6.  

Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

izņemot attiecībā uz ostām, atbalstu infrastruktūrai piešķir tikai šādiem projektiem:

i) 

kopīgu interešu projekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 3. panta a) punktā, izņemot projektus, kas attiecas uz ostu vai lidostu infrastruktūru;

ii) 

savienojumi ar Eiropas transporta tīkla pilsētu mezgliem;

iii) 

ritošais sastāvs tikai tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas pakalpojumu valsts līgums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 ( 68 ) nozīmē, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir jaunienācējs;

iv) 

pilsētas transports;

▼M6

v) 

uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, kas paredzēta transportlīdzekļu apgādei ar elektroenerģiju vai ūdeņradi. Attiecībā uz atbalstāmo uzpildes infrastruktūru, kas piegādā ūdeņradi, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim degvielas uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Šo punktu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem, kas saistīti ar uzlādes un uzpildes infrastruktūru ostās;

▼M4

b) 

atbalsts ostu infrastruktūras projektiem atbilst šādām prasībām:

i) 

atbalstu var piešķirt tikai ieguldījumiem piekļuves infrastruktūrā un ostas infrastruktūrā, kuras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem;

ii) 

koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu veidā;

iii) 

atbalstu nepiešķir ieguldījumiem ostu būvēs;

▼M6

iv) 

ja atbalsts tiek piešķirts uzpildes infrastruktūrai, kas piegādā ūdeņradi, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos;

▼M6

c) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 165 miljonus vienam projektam.

▼M4

7.  

Atbalsts citai infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

i) 

ieguldījumi sabiedrībai paredzētā ūdensapgādes un notekūdeņu infrastruktūrā;

▼M6

ii) 

ieguldījumi resursefektivitātē un apritīgumā saskaņā ar 47. panta 1. līdz 6. un 10. punktu;

▼M4

iii) 

ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā;

iv) 

ieguldījumi inovācijas kopu infrastruktūras būvniecībā vai modernizācijā;

▼M6

v) 

ieguldījumi testēšanas un eksperimentu infrastruktūrā;

▼M6

b) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 110 miljonus vienam projektam.

▼M4

8.  

Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

▼M6

i) 

ieguldījumi, kas uzņēmumiem dod iespēju labot vai novērst kaitējumu fiziskajai videi (tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām) vai dabas resursiem, kuru rada saņēmēja paša darbības vai cita tāda subjekta darbības, kas piedalās tajā pašā projektā, ar nosacījumu, ka i) ieguldījumi neattiecas uz aprīkojumu, tehniku vai rūpnieciskās ražošanas objektiem, kuros izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, neskarot iespēju piešķirt atbalstu papildu komponentu uzstādīšanai, kas uzlabo esošā aprīkojuma, tehnikas un rūpnieciskās ražošanas objektu vides aizsardzības līmeni, un šādā gadījumā ieguldījumu izmaksas neattiecas uz CO2 emitējošām iekārtām; un ii) attiecībā uz ieguldījumiem aprīkojumā, tehnikā un rūpnieciskās ražošanas objektos, kuros izmanto ūdeņradi, saņēmējs apņemas visā ieguldījuma darbības laikā izmantot tikai atjaunīgo ūdeņradi. Atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu nepiešķir ieguldījumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību pieņemtajiem Savienības standartiem, izņemot, ja ieguldījums ir īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta stāšanās spēkā;

ii) 

pasākumi, kas uzlabo ēkas vai uzņēmuma energoefektivitāti, ar nosacījumu, ka ieguldījumi neattiecas uz aprīkojumu, tehniku vai rūpniecisko ražošanu, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi. Atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu nepiešķir ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību pieņemtajiem Savienības standartiem, izņemot, ja ieguldījums ir īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta stāšanās spēkā. Atkāpjoties no minētā, atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti ēkās, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, ar nosacījumu, ka atbalsts tiek piešķirts, pirms attiecīgajam uzņēmumam šie standarti kļūst obligāti;

▼M4

iii) 

piesārņotu vietu attīrīšana ar nosacījumu, ka nav noteikta neviena juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, kā minēts 45. panta 3. punktā;

iv) 

pētījumi vides jomā;

v) 

bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu stiprināšana un atjaunošana, ja attiecīgais pasākums veicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu vai atjaunošanu un laba ekosistēmu stāvokļa sasniegšanu vai tādu ekosistēmu aizsardzību, kuras jau ir labā stāvoklī;

▼M6

vi) 

ieguldījumu atbalsts tādu tīro transportlīdzekļu iegādei, kurus vismaz daļēji darbina ar elektroenerģiju vai ūdeņradi, vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei autotransportam, dzelzceļam, iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportam, kā arī transportlīdzekļu modernizācijai, lai tos varētu kvalificēt kā tīrus vai bezemisiju transportlīdzekļus;

▼M6

b) 

neskarot a) apakšpunktu, atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:

i) 

tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;

ii) 

aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai;

iii) 

energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana;

iv) 

ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana, ja autostāvvieta atrodas vai nu ēkā, vai fiziski blakus tai;

v) 

aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tostarp pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;

vi) 

ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.

Ar atbalsta pasākumu neatbalsta tāda energoaprīkojuma uzstādīšanu, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi.

Atbalstu var piešķirt vai nu ēkas īpašniekam(-iem), vai īrniekam(iem) atkarībā no tā, kas iegūst projekta finansējumu;

▼M4

c) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 50 miljonus;

d) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, piešķir ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 50 miljonus vienam galīgajam saņēmējam un vienai ēkai;

▼M6

e) 

atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem var attiekties arī uz energosnieguma līgumu noslēgšanas atvieglošanu, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:

i) 

atbalsts tiek sniegts MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas veic energosnieguma uzlabošanas pasākumus un kas ir atbalsta galīgie saņēmēji;

ii) 

atbalsts tiek sniegts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punktā definēto energoefektivitātes (energosnieguma) līgumu slēgšanas atvieglošanai;

iii) 

atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energosnieguma līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir finansēt minēto sniedzēju (piemēram, faktorings vai forfeitings);

iv) 

saskaņā ar šo apakšpunktu nodrošinātā kopējā nedzēstā finansējuma summa nominālā izteiksmē saskaņā ar šo apakšpunktu vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus.

▼M4

9.  

Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai atbilst šādiem nosacījumiem:

a) 

atbalstu var piešķirt:

i) 

fundamentālajiem pētījumiem;

ii) 

rūpnieciskajiem pētījumiem;

iii) 

eksperimentālajai izstrādei;

iv) 

MVU procesu inovācijai vai organizatoriskajai inovācijai;

v) 

MVU inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem;

vi) 

MVU digitalizācijai;

b) 

projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 75 miljonus vienam projektam. Projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta iv), v) un vi) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 30 miljonus vienam projektam.

▼M6

10.  

MVU vai attiecīgā gadījumā mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi papildus 2. līdz 9. punktā paredzētajām atbalsta kategorijām var saņemt arī atbalstu fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi:

a) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 16,5 miljonus, un to sniedz:

i) 

nekotētiem MVU, kas vēl nav darbojušies nevienā tirgū vai ir darbojušies mazāk nekā 10 gadus kopš to reģistrācijas vai mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma; ja konkrētam uzņēmumam piemēro vai nu darbības periodu, kas ir mazāk nekā 10 gadi kopš tā reģistrācijas, vai tādu, kas ir mazāk nekā 7 gadi kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, tad arī jebkuram turpmākam atbalstam tam pašam uzņēmumam var piemērot tikai šo minēto periodu saskaņā ar šo pantu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir iegādājušies citu uzņēmumu vai ir izveidoti apvienošanās rezultātā, piemērotais atbilstības periods ietver arī attiecīgi iegādātā uzņēmuma vai apvienoto uzņēmumu darbības, izņemot tādus iegādātos vai apvienotos uzņēmumus, kuru apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no iegādātājuzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes, vai – apvienošanās rezultātā izveidotu uzņēmumu gadījumā – mazāk nekā 10 % no kopējā apgrozījuma, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās. Attiecībā uz atbalsttiesīguma periodu, kas saistīts ar reģistrāciju, ja tas tiek izmantots, atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, attiecīgo 10 gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk. Finansējums ar fonda InvestEU atbalstu var segt arī turpmākus ieguldījumus nekotētos MVU pēc šajā punktā minētā atbalsttiesīguma perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi: 1) nav pārsniegta a) apakšpunktā minētā kopējā finansējuma nominālā summa, 2) iespēja veikt turpmākus ieguldījumus tika paredzēta sākotnējā uzņēmējdarbības plānā un 3) galīgais saņēmējs, kas saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par “saistītu uzņēmumu” I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē kopā ar citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks, vai neatkarīgu privātu ieguldītāju, kas sniedz finansējumu ar fonda InvestEU atbalstu, ja vien jaunais subjekts nav MVU;

ii) 

nekotētiem MVU, kas uzsāk jaunu saimniecisko darbību, ja sākotnējais ieguldījums pārsniedz 50 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma. Atkāpjoties no pirmā teikuma, par ieguldījumiem jaunās saimnieciskās darbībās uzskata turpmāk uzskaitītos ieguldījumus, ja ar tiem saistītais sākotnējais ieguldījums, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, pārsniedz 30 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma: 1) ieguldījumi, kas būtiski uzlabo darbības vidisko sniegumu, pārsniedzot obligātos Savienības standartus, saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktu, 2) citi vides ziņā ilgtspējīgi ieguldījumi, kas definēti Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1) punktā, un 3) ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt IV pielikumā uzskaitīto kritiski svarīgo izejvielu ieguves, atdalīšanas, rafinēšanas, pārstrādes vai reciklēšanas jaudu. Ieguldījuma vides ziņā ilgtspējīgo raksturu pierāda saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, vai izmantojot citas salīdzināmas metodes, cita starpā fonda InvestEU ilgtspējības apliecinājumu. Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts;

iii) 

MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri ir novatoriski uzņēmumi, kas definēti 2. panta 80) punktā;

b) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 16,5 miljonus, un to piešķir MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru galvenā darbība notiek atbalstāmajos apgabalos, ar nosacījumu, ka finansējums netiek izmantots darbību pārcelšanai, kas definēta 2. panta 61.a) punktā;

c) 

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 2,2 miljonus, un to sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

▼M4

56.f pants

Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

1.  
Finansējumu galīgajiem saņēmējiem sniedz komerciāli finanšu starpnieki, kuru atlasi veic atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
2.  
Komerciālais finanšu starpnieks, kas sniedz finansējumu galīgajam saņēmējam, katrā finansēšanas darījumā patur vismaz 20 % no riska darījumu vērtības.

▼M6

3.  
Kopējā finansējuma nominālā summa, ko ar visiem finanšu komercstarpniekiem piešķir vienam galīgajam saņēmējam, nepārsniedz EUR 8,25 miljonus.

▼B



IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 800/2008 atceļ.

58. pants

Pārejas noteikumi

▼M1

1.  
Šo regulu piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts, pirms stājušies spēkā šīs regulas attiecīgie noteikumi, ja atbalsts atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu.

▼B

2.  
Atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu vai citām iepriekš spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, nav atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām pamatnostādnēm, vadlīnijām un paziņojumiem.
3.  
Individuālais atbalsts, kas līdz 2015. gada 1. janvārim piešķirts saskaņā ar jebkuru no atbalsta piešķiršanas brīdī spēkā esošām regulām, kuras pieņemtas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantam, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, izņemot reģionālo atbalstu. Riska kapitāla atbalsta shēmas MVU, kuras izveidotas līdz 2014. gada 1. jūlijam un ir atbrīvotas no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 800/2008, paliek atbrīvotas un saderīgas ar iekšējo tirgu līdz finansējuma līguma termiņa beigām, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas pirms 2015. gada 1. janvāra un joprojām ir izpildīti pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

▼M6

3.a  
Individuālais atbalsts, kas piešķirts laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz [šī grozījuma spēkā stāšanās dienai] saskaņā ar šīs regulas noteikumiem redakcijā, kas bija piemērojama atbalsta piešķiršanas brīdī, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības. Individuālais atbalsts, kas piešķirts līdz 2014. gada 1. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izņemot 9. pantu, redakcijā, kas piemērojama vai nu pirms, vai pēc 2017. gada 10. jūlija, vai nu pirms, vai pēc 2021. gada 3. augusta, vai nu pirms, vai pēc [šī grozījuma spēkā stāšanās dienas], ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības.
4.  
Šīs regulas spēkā esības periodam beidzoties, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz 6 mēnešus ilgu pielāgošanās periodu. Atbrīvojums, kas piešķirts riska finansējuma atbalstam saskaņā ar 21. panta 9. punkta a) apakšpunktu, zaudē spēku, beidzoties finansējuma līgumā paredzētajam termiņam, ja saistības piešķirt publisko finansējumu atbalstāmajam privātā kapitāla ieguldījumu fondam, pamatojoties uz minēto līgumu, ir noteiktas 6 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā esības perioda beigām un joprojām ir izpildīti visi pārējie atbrīvojuma nosacījumi.

▼M1

5.  
Ja šo regulu groza, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu redakcijā, kas piemērojama shēmas spēkā stāšanās brīdī, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu.

▼B

59. pants

Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

▼M6

To piemēro līdz 2026. gada 31. decembrim.

▼B

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

MVU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

2. pants

Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas

1.  
Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 43 miljonus.
2.  
MVU kategorijas mazu uzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 miljonus.
3.  
MVU kategorijas mikrouzņēmumu definē kā uzņēmumu, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 10 darbinieki un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 2 miljonus.

3. pants

Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1.  
“Autonoms uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.
2.  
“Partneruzņēmumi” ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % vai vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējā uzņēmumā).

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:

a) 

publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000 ;

b) 

akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c) 

institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;

d) 

autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .

3.  

“Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

a) 

uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b) 

uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;

c) 

uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d) 

uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.

Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.

4.  
Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % vai vairāk tā kapitāla vai balsstiesību kopā vai atsevišķi tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas publiskas struktūras.
5.  
Uzņēmums var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labticīgi paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Savienības noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods

1.  
Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus, attiecas uz pēdējo apstiprināto pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu gadu. Tie iegūti, izmantojot datus pārskatu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.
2.  
Ja, ņemot par pamatu gadu, pārskatu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītā darbinieku skaita vai finanšu robežvērtība ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka uzņēmums zaudēs vai iegūs vidējā, mazā uzņēmuma vai mikrouzņēmuma statusu, ja vien šīs robežvērtības nav pārsniegtas divos pārskata periodos pēc kārtas.
3.  
Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

a) 

darba ņēmējus;

b) 

personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c) 

īpašniekus vadītājus;

d) 

partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1.  
Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz minētā uzņēmuma pārskatiem.
2.  
Datus par uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3.  
Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja vien to pārskata dati jau nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4.  
Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.




II PIELIKUMS

Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem

I daļa

Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā

image

image

▼M6

II DAĻA

Informācija, kuru, kā noteikts 11. pantā, sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto elektroniskās paziņošanas sistēmu

Norādīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, saskaņā ar kuru tiek īstenots konkrētais atbalsta pasākums.



Primārais mērķis – vispārīgie mērķi (saraksts)

Mērķi

(saraksts)

Atbalsta maksimālā intensitāte

procentos

vai atbalsta gada maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas)

MVU papildu atbalsts (attiecīgā gadījumā),

procentos

Reģionālais atbalsts – ieguldījumu atbalsts (1) (14. pants)

□  Shēma

… %

… %

□  Ad hoc atbalsts

… %

… %

Reģionālais atbalsts – darbības atbalsts (15. pants)

□  Mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 2. punkts)

… %

… %

□  Ļoti mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 3. punkts)

… %

… %

□  Tālākajos reģionos (15. panta 4. punkts)

… %

… %

□  Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts (16. pants)

… valsts valūtā

… %

Atbalsts MVU (17. līdz 19.d pants)

□  Ieguldījumu atbalsts MVU (17. pants)

… %

… %

□  Atbalsts konsultācijām MVU (18. pants)

… %

… %

□  Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (19. pants)

… %

… %

□  Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos (19.a pants)

… %

… %

□  Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem (19.b pants) (2)

… valsts valūtā

… %

□  Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi (19.c pants)

… %

… %

□  Atbalsts MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu (19.d pants)

… %

… %

Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai (20. līdz 20.a pants)

□  Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20. pants)

… %

… %

□  Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20.a pants) (3)

… valsts valūtā

… %

Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam (21. līdz 22. pants)

□  Riska finansējuma atbalsts (21. pants)

… valsts valūtā

□  Riska finansējuma atbalsts MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas (21.a pants)

… valsts valūtā

□  Darbības sākšanas atbalsts (22. pants)

… valsts valūtā

□  Atbalsts MVU – atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU (23. pants)

… valsts valūtā

□  Atbalsts MVU – izpētes izmaksu atbalsts (24. pants)

… %

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (25. līdz 30. pants)

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem (25. pants)

□  Fundamentālie pētījumi

(25. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

… %

… %

□  Rūpnieciskie pētījumi

(25. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

… %

… %

□  Eksperimentālā izstrāde (25. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

… %

… %

□  Tehniski ekonomiskā priekšizpēte (25. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

… %

… %

□  Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (25.a pants)

… valsts valūtā

… %

□  Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pamatojuma darbībām (25.b pants)

… valsts valūtā

… %

□  Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem (25.c pants)

…%

…%

□  Atbalsts komandsadarbības pasākumiem (25.d pants)

…%

…%

□  Atbalsts līdzfinansējumam Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstītajos projektos (25.e pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai (26. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai (26.a pants)

…%

…%

□  Atbalsts inovācijas kopām (27. pants)

…%

…%

□  Inovācijas atbalsts MVU (28. pants)

…%

…%

□  Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai (29. pants)

…%

…%

□  Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē (30. pants)

…%

…%

□  Atbalsts mācībām (31. pants)

…%

…%

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti (32. līdz 35. pants)

□  Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā (32. pants)

…%

…%

□  Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (33. pants)

…%

…%

□  Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas (34. pants)

…%

…%

□  Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas (35. pants)

…%

…%

Atbalsts vides aizsardzībai (36. līdz 49. pants)

□  Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp dekarbonizācijai (36. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai (36.a pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai (36.b pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, kas nav paredzēts ēkām (38. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem (38.a pants)

…%

…%

□  Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai (38.b pants)

…valsts valūtā

□  Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā (39. pants)

…valsts valūtā

□  Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju (41. pants)

…%

…%

□  Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (42. pants)

…%

…%

□  Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās (43. pants)

…%

…%

□  Atbalsts nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (44. pants)

…%

□  Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā (44.a pants)

…%

□  Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos (45. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei (46. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku (47. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai (48. pants)

…%

…%

□  Atbalsts pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā (49. pants)

…%

…%

□  Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai (50. pants)

Atbalsta maksimālā intensitāte

…%

…%

Dabas katastrofas veids

□  zemestrīce

□  lavīna

□  zemes nogruvums

□  plūdi

□  viesuļvētra

□  orkāns

□  vulkāna izvirdums

□  savvaļas ugunsgrēks

Dabas katastrofas datums(-i)

dd.mm.gggg. līdz dd.mm.gggg.

□  Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem (51. pants)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem (52. pants)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem (52.a pants)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā (52.b pants)

…%

…%

□  Savienotības vaučeri (52.c pants)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīkliem (52.d pants)

…%

…%

□  Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai (53. pants)

…%

…%

□  Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem (54. pants)

…%

…%

□  Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai (55. pants)

…%

…%

□  Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai (56. pants)

…%

…%

□  Atbalsts reģionālajām lidostām (56.a pants)

…%

…%

□  Atbalsts jūras ostām (56.b pants)

…%

…%

□  Atbalsts iekšzemes ostām (56.c pants)

…%

…%

Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.d līdz 56.f pants)

56.e pants

□  Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (56.e panta 2. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai un atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai ar mērķi savienot noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus (56.e panta 3. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai (56.e panta 4. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām (56.e panta 5. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai (56.e panta 6. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts citai infrastruktūrai (56.e panta 7. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai (56.e panta 8. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai (56.e. panta 9. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ko sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (56.e panta 10. punkts)

…valsts valūtā

…%

□  Atbalsts, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.f pants)

…valsts valūtā

…%

(1)   

Ja saskaņā ar atbalsta shēmu(-ām) piešķirto atbalstu papildina ad hoc reģionālais atbalsts, jānorāda gan saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta intensitāte, gan ad hoc atbalsta intensitāte.

(2)   

Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 19.b pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva.

(3)   

Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 20.a pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva.

▼B




III PIELIKUMS

Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 1. punktā

Dalībvalstis savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās publicējama 9. panta 1. punktā norādītā informācija, organizē tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt. Informāciju publicē izklājlapu veidā, kas dod iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.

Kā noteikts 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par individuālu atbalsta piešķiršanu publicē šādu informāciju:

— 
atbalsta saņēmēja nosaukums,
— 
atbalsta saņēmēja identifikators,
— 
uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums) piešķiršanas laikā,
— 
atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions NUTS II līmenī ( 69 ),
— 
darbības nozare NACE grupas līmenī ( 70 ),
— 
atbalsta elements, kas izteikts kā pilna summa valsts valūtā ( 71 ),
— 
atbalsta instruments ( 72 ) (dotācija/procentu likmju subsīdija, aizdevums/atmaksājams avanss/atmaksājama dotācija, garantija, nodokļu atvieglojums vai atbrīvojums no nodokļiem, riska finansējums, cits (precizēt)),
— 
piešķiršanas datums,
— 
atbalsta mērķis,
— 
piešķīrēja iestāde,
— 
shēmām saskaņā ar 16. un 21. pantu – pilnvarotā subjekta nosaukums un izraudzīto finanšu starpnieku nosaukumi,
— 
atbalsta pasākuma atsauces numurs ( 73 ).

▼M6




IV PIELIKUMS

Šīs regulas 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 56.e panta 10. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās kritiski svarīgās izejvielas

Par kritiski svarīgām izejvielām, kā minēts 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 56.e panta 10. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, uzskata šādas izejvielas:

a) 

antimons

b) 

arsēns

c) 

boksīts

d) 

barīts

e) 

berilijs

f) 

bismuts

g) 

bors

h) 

kobalts

i) 

koksa ogles

j) 

varš

k) 

laukšpats

l) 

fluoršpats

m) 

gallijs

n) 

germānijs

o) 

hafnijs

p) 

hēlijs

q) 

smagie retzemju elementi

r) 

vieglie retzemju elementi

s) 

litijs

t) 

magnijs

u) 

mangāns

v) 

dabīgais grafīts

w) 

niķelis – akumulatoros izmantojams

x) 

niobijs

y) 

fosfātieži

z) 

fosfors

aa) 

platīna grupas metāli

bb) 

skandijs

cc) 

silīcija metāls

dd) 

stroncijs

ee) 

tantals

ff) 

titāna metāls

gg) 

volframs

hh) 

vanādijs



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

( 3 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

( 4 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).

( 5 ) Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).

( 6 ) OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

( 12 ) Komisijas Īstenošanas lēmums C(2017)7124 (2017. gada 27. oktobris) on the adoption of the work programme for 2018-2020 within the framework of the Specific Programme Implementing Horizon 2020 – the Framework Programme for Research and Innovation (2014-2020) and on the financing of the work programme for 2018.

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

( 14 ) Iniciatīva “CASSINI”, kas pirmo reizi tika izziņota “MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 10.3.2020.), ir konkrētu darbību kopums, kuru mērķis ir kosmosa nozarē aktīviem MVU atvieglot piekļuvi riska kapitālam, lai finansētu to darbības izvēršanu.

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1092 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

( 19 ) OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).

( 21 ) Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu “Technology Infrastructures” (SWD(2019) 158 final, 8.4.2019.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).

( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).

( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

( 27 ) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).

( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

( 29 ) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.

( 30 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).

( 31 ) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.

( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).

( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).

( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

( 37 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

( 38 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

( 39 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).

( 40 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

( 41 ) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.).

( 42 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).

( 43 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

( 44 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

( 45 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

( 46 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

( 47 ) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.

( 48 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

( 49 ) Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskā meklēšana, pieejama vietnē https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.

( 50 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

( 51 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp.).

( 52 ) Attiecībā uz shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants, prasību publicēt informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 100 000 , var atcelt attiecībā uz MVU, kuri nevienā tirgū nav veikuši nevienu komerciālas pārdošanas darījumu.

( 53 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 54 ) Komisijas Regula (ES) 2020/972 (2020. gada 2. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1407/2013 attiecībā uz tās pagarināšanu un groza Regulu (ES) Nr. 651/2014 attiecībā uz tās pagarināšanu un attiecīgiem pielāgojumiem (OV L 215, 7.7.2020., 3. lpp.).

( 55 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

( 56 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014., 45. lpp.).

( 57 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).

( 58 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

( 59 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

( 60 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).

( 61 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).

( 62 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

( 63 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).

( 64 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

( 65 ) Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).

( 66 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

( 67 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1078 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523, nosakot investīciju pamatnostādnes fondam InvestEU (OV L 234, 2.7.2021., 18. lpp.).

( 68 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

( 69 NUTS – statistiski teritoriālo vienību klasifikācija. Parasti reģionu norāda 2. līmenī.

( 70 ►M1  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). ◄

( 71 ►M1  Bruto dotācijas ekvivalents vai – attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 16., 21., 22. vai 39. pantu – ieguldījumu summa. ◄ Attiecībā uz darbības atbalstu var norādīt atbalsta gada summu par katru atbalsta saņēmēju. Attiecībā uz fiskālajām shēmām un shēmām saskaņā ar 16. pantu (reģionālais pilsētu attīstības atbalsts) un 21. pantu (riska finansējuma atbalsts) šo summu var norādīt pa intervāliem, kā noteikts šīs regulas 9. panta 2. punktā.

( 72 ) Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summu norāda par katru instrumentu.

( 73 ) Ko Komisija piešķīrusi elektroniskajā procedūrā, kas minēta šīs regulas 11. pantā.

Top