This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02014R0651-20230701
Commission Regulation (EU) No 651/2014 of 17 June 2014 declaring certain categories of aid compatible with the internal market in application of Articles 107 and 108 of the Treaty (Text with EEA relevance)Text with EEA relevance
Consolidated text: Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ
02014R0651 — LV — 01.07.2023 — 006.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
L 156 |
1 |
20.6.2017 |
||
L 215 |
3 |
7.7.2020 |
||
L 89 |
1 |
16.3.2021 |
||
L 270 |
39 |
29.7.2021 |
||
L 119 |
159 |
5.5.2023 |
||
L 167 |
1 |
30.6.2023 |
Labota ar:
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 651/2014
(2014. gada 17. jūnijs),
ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
SATURS |
|
I NODAĻA. |
Vispārīgie noteikumi |
II NODAĻA. |
Uzraudzība |
III NODAĻA. |
Īpašie noteikumi dažādām atbalsta kategorijām |
1. iedaļa – |
Reģionālais atbalsts |
2. iedaļa – |
Atbalsts MVU |
2.a iedaļa — |
Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai |
3. iedaļa – |
Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam |
4. iedaļa – |
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai |
5. iedaļa – |
Atbalsts mācībām |
6. iedaļa – |
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti |
7. iedaļa – |
Atbalsts vides aizsardzībai |
8. iedaļa – |
Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai |
9. iedaļa – |
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem |
10. iedaļa – |
Atbalsts platjoslas infrastruktūrai |
11. iedaļa – |
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai |
12. iedaļa – |
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai |
13. iedaļa – |
Atbalsts vietējai infrastruktūrai |
14. iedaļa – |
Atbalsts reģionālajām lidostām |
15. iedaļa – |
Atbalsts ostām |
16. iedaļa — |
Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU |
IV NODAĻA. |
Nobeiguma noteikumi |
I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Darbības joma
Šo regulu piemēro šādām atbalsta kategorijām:
reģionālais atbalsts;
atbalsts MVU, kas sniegts kā ieguldījumu atbalsts, darbības atbalsts un atbalsts MVU piekļuvei finansējumam;
atbalsts vides aizsardzībai;
atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai;
atbalsts mācībām;
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju un strādājošu personu ar invaliditāti pieņemšanai darbā un nodarbināšanai;
atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai;
sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem;
atbalsts platjoslas infrastruktūrai;
atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai;
atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai;
atbalsts vietējai infrastruktūrai;
atbalsts reģionālajām lidostām;
atbalsts ostām;
atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem; un
atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU.
Šo regulu nepiemēro:
shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2. iedaļu (izņemot 19.c un 19.d pantu), 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus, un atbalstam, kuru sniedz finanšu produktu veidā saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši 6 mēneši no tā stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets dalībvalstī pārsniedz EUR 200 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz finanšu produktu pārsniedz EUR 200 miljonus, ņem vērā tikai konkrētajam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 ( 1 ) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos 6 mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu;
jebkādām 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto shēmu izmaiņām, izņemot izmaiņas, kas nevar ietekmēt atbalsta shēmas saderību saskaņā ar šo regulu vai nevar būtiski ietekmēt apstiprinātā novērtējuma plāna saturu;
atbalstam darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, tas ir, atbalstam, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbību vai citiem kārtējiem izdevumiem, kuri saistīti ar eksporta darbībām;
atbalstam, ko piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces.
Šo regulu nepiemēro:
atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 ( 2 ), izņemot:
atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, 19.c pantā minēto atbalstu mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi un 19.d pantā minēto atbalstu MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē šādos gadījumos:
ja atbalsta summa ir noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no primārajiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu vai daudzumu;
ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod primārajiem ražotājiem;
atbalstam nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai, uz ko attiecas Padomes Lēmums 2010/787/ES ( 5 );
reģionālā atbalsta kategorijām, kas minētas 13. pantā.
Ja uzņēmums darbojas gan izslēgtajās nozarēs, kas minētas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, atbalstam, ko piešķir pēdējām minētajām nozarēm vai darbībām, šo regulu piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstis ar tādiem piemērotiem līdzekļiem kā darbības vai izmaksu nošķiršana nodrošina, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu.
Šo regulu nepiemēro:
atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai un atbalsta shēmas, uz ko attiecas III nodaļas 19.b pants, 2.a iedaļa un 16. iedaļa;
ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;
atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalsta shēmas, uz ko attiecas 19.b pants, atbalstu MVU saskaņā ar 56.f pantu un atbalstu finanšu starpniekiem saskaņā ar 16., 21., 22. un 39. pantu un III nodaļas 16. iedaļu ar nosacījumu, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi nekā citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.
Šo regulu nepiemēro valsts atbalsta pasākumiem, kas savā būtībā ar tiem piesaistītajiem noteikumiem vai finansējuma metodi ietver Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, jo īpaši:
atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr ir atļauts izvirzīt prasību, ka atbalsta izmaksas brīdī atbalsta piešķīrējā dalībvalstī ir jābūt uzņēmējdarbības vietai vai filiālei;
atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto attiecīgajā valstī ražotās preces vai attiecīgās valsts pakalpojumi;
atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“atbalsts” ir pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
“strādājoša persona ar invaliditāti” ir persona:
kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atzīta par strādājošu personu ar invaliditāti; vai
kurai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt tās pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību darba dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem;
“nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:
kurai iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāra algota darba; vai
kura ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem; vai
kura nav ieguvusi vidējo izglītību vai profesionālu kvalifikāciju (Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija 3) vai kura beigusi pilna laika izglītību ilgākais pirms diviem gadiem un vēl nav ieguvusi pirmo regulāro algoto darbu; vai
kura ir vecāka par 50 gadiem; vai
kura ir pieaugušais, kas dzīvo viens ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem; vai
kura kādā dalībvalstī strādā tādā nozarē vai profesijā, kurā dzimumu līdzsvara trūkums vismaz par 25 % pārsniedz vidējo dzimumu līdzsvara trūkumu visās attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecības nozarēs, un kura pieder pie minētās nepietiekami pārstāvētās dzimuma grupas; vai
kura pieder pie etniskās minoritātes kādā no dalībvalstīm un kurai ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;
“transports” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa vai iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi;
“transporta izmaksas” ir komercpārvadājuma izmaksas, kuras saņēmējs ir faktiski sedzis par vienu pārvadājumu un kuras ietver:
kravu pārvadājumu, pārkraušanas un pagaidu uzglabāšanas izmaksas, ciktāl šīs izmaksas ir saistītas ar pārvadājumu;
kravas apdrošināšanas izmaksas;
nodokļus, nodevas vai maksājumus, ko izcelsmes vietā un galamērķī piemēro kravai un, attiecīgā gadījumā, kravnesībai; un
drošuma un drošības kontroles izmaksas, papildu maksas par palielinātām degvielas cenām;
“attālie reģioni” ir tālākie reģioni, Malta, Kipra, Seūta un Melilja, dalībvalstu teritorijā ietilpstošās salas un mazapdzīvoti apgabali;
“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot primārā ražotāja veikto pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem, un darbības, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās;
“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, neveicot nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;
“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;
“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minētie produkti, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1379/2013 I pielikumā;
“tālākie reģioni” ir reģioni, kas definēti Līguma 349. pantā. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2010/718/ES Senbertelemī kopš 2012. gada 1. janvāra vairs nav tālākais reģions. Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES Majota no 2014. gada 1. janvāra kļuva par tālāko reģionu;
“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē, kā precizēts Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmumā par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai ( 6 );
“individuāls atbalsts” ir:
ad hoc atbalsts; un
individuāliem saņēmējiem saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirts atbalsts;
“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;
“novērtējuma plāns” ir dokuments, kas satur vismaz šādus obligātos elementus: novērtējamās atbalsta shēmas mērķi, novērtējuma jautājumi, rezultātu rādītāji, metode, ko paredzēts izmantot novērtējuma veikšanai, datu vākšanas prasības, novērtējuma ierosinātais grafiks, tostarp galīgā novērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, novērtējumu veicošās neatkarīgās struktūras apraksts vai tās atlasei izmantojamo kritēriju izklāsts un kārtība, kādā novērtējumam tiks nodrošināta publicitāte;
“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;
“grūtībās nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, attiecībā uz kuru pastāv vismaz viena no šādām situācijām:
attiecībā uz kapitālsabiedrību (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla. Šā noteikuma vajadzībām ar “kapitālsabiedrību” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 7 ) I pielikumā, un “kapitāls” attiecīgā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;
attiecībā uz sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot MVU, kas ir pastāvējuši mazāk nekā 3 gadus, vai, attiecībā uz tiesībām uz riska finansējuma atbalstu, tādus MVU, kuri atbilst 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem un pēc izraudzītā finanšu starpnieka veiktās pienācīgas rūpības procedūras kvalificējas riska finansējuma ieguldījumiem) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas uzrādīts sabiedrības grāmatvedības uzskaitē. Šā noteikuma vajadzībām ar “sabiedrību, kurā vismaz dažiem tās dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām” saprot jo īpaši tos sabiedrību veidus, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā;
uzņēmumam tiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas atbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru;
uzņēmums ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
attiecībā uz uzņēmumu, kas nav MVU, pēdējos divus gadus:
uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5; un
uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc EBITDA, ir bijusi mazāka par 1,0;
“izdevumu teritoriālās saistības” ir atbalsta piešķīrējas iestādes noteiktās saistības saņēmējiem vismaz noteiktu minimālo summu izlietot un/vai noteiktu minimālo ražošanas darbību apjomu veikt konkrētā teritorijā;
“atbalsta koriģētā summa” ir atbalsta maksimālā pieļaujamā summa lielam ieguldījumu projektam, kas aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:
atbalsta koriģētā summa = R × (A + 0,50 × B + 0 × C),
kur: R – atbalsta maksimālā intensitāte, kas pieļaujama attiecīgajā apgabalā (neskaitot atbalsta palielināto intensitāti MVU gadījumā); A – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir vienāda ar EUR 55 miljoniem; B – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir robežās no EUR 55 miljoniem līdz EUR 110 miljoniem; C – attiecināmo izmaksu daļa, kas ir virs EUR 110 miljoniem;
“atmaksājams avanss” ir tāds aizdevums projektam, ko izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta rezultāta;
“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts saņēmējam būtu sniegts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;
“darbu sākums” ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu “darbu sākums” ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu;
“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;
“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, kas izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;
“atbalstāmie apgabali” ir apgabali, kas norādīti saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kura ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;
“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad saņēmējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu ir nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;
“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un iekārtas;
“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;
“algu izmaksas” ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laikposmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas;
“darbinieku skaita neto pieaugums” ir darbinieku skaita neto pieaugums attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā salīdzinājumā ar vidējo rādītāju noteiktā periodā, tātad no radīto darbvietu skaita ir jāatņem šajā periodā zaudēto darbvietu skaits. Pilna laika, nepilna laika un sezonāli nodarbināto personu skaits ir jānosaka, ievērojot to attiecīgās gada darbaspēka vienību decimāldaļas;
“mērķorientēta infrastruktūra” ir infrastruktūra, kas izbūvēta iepriekš nosakāmam(-iem) uzņēmumam(-iem) un pielāgota tā (to) vajadzībām;
“finanšu starpnieks” ir jebkura finanšu iestāde neatkarīgi no tās veida un tā, kā īpašumā tā atrodas, tostarp fondu fondi, privāto ieguldījumu fondi, publisko ieguldījumu fondi, bankas, mikrofinanšu iestādes un garantiju sabiedrības;
“pārvadājums” ir preču pārvietošana ar vienu vai vairākiem transportlīdzekļiem no izcelsmes vietas līdz galamērķim un ietver visus starpposmus vai daļas attiecīgajā dalībvalstī vai ārpus tās;
“taisnīga peļņas norma” ir paredzamā peļņas norma, kas atbilst ar riskiem koriģētajai diskonta likmei, kura atspoguļo attiecīgā projekta risku līmeni un kapitāla, ko privātie ieguldītāji plāno ieguldīt, veidu un apmēru;
“kopējais finansējums” ir atbalsttiesīgajā uzņēmumā vai projektā veikto ieguldījumu summa saskaņā ar šīs regulas 3. iedaļu vai 16. vai 39. pantu, izņemot pilnībā privātus ieguldījumus, kuri veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un neietilpst attiecīgajā valsts atbalsta pasākumā;
“konkurenci veicinoša konkursa procedūra” ir nediskriminējoša konkursa procedūra, kurā nodrošināts, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits, un kurā atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz pretendenta iesniegto sākotnējo piedāvājumu vai līdzsvara cenu. Turklāt ar konkursa procedūru saistītais budžets vai apjoms ir saistošs ierobežojums, kura rezultātā ne visi pretendenti var saņemt atbalstu;
“pamatdarbības peļņa” ir visa ieguldījumu saimnieciskā perioda diskontēto ieņēmumu un diskontēto pamatdarbības izmaksu starpība, ja tā ir pozitīva. Pamatdarbības izmaksas ietver tādas izmaksas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, ja tie ir segti no ieguldījumu atbalsta. Ieņēmumu un pamatdarbības izmaksu diskontēšana ar piemērotu diskonta likmi dod iespēju gūt samērīgu peļņu;
“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kādi būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Uzskata, ka godīgas konkurences principam atbilst darījumi, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā;
“rakstisks” attiecas uz jebkāda veida rakstisku dokumentu, tostarp elektroniskiem dokumentiem, ar nosacījumu, ka šādi elektroniski dokumenti ir atzīti par līdzvērtīgiem saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamajām administratīvajām procedūrām un tiesību aktiem;
Definīcijas, kas attiecas uz reģionālo atbalstu
▼M6 —————
“reģionālais ieguldījumu atbalsts” ir reģionālais atbalsts, ko piešķir sākotnējam ieguldījumam vai sākotnējam ieguldījumam jaunā saimnieciskajā darbībā;
“reģionālais darbības atbalsts” ir atbalsts, kura mērķis ir mazināt uzņēmuma kārtējos izdevumus, kas ietver tādas izmaksu kategorijas kā izmaksas par personālu, materiāliem, no apakšuzņēmējiem saņemtajiem pakalpojumiem, komunikācijām, energoresursiem, uzturēšanu, īri, administrāciju, bet neietver amortizācijas atskaitījumus un finansēšanas izmaksas, kuras saistītas ar ieguldījumu, par kuru saņemts ieguldījumu atbalsts;
“tērauda nozare” ir viena vai vairāku šādu produktu ražošana:
čuguns un ferosakausējumi:
neapstrādāti izstrādājumi un pusfabrikāti no dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda:
karsti apstrādāti dzelzs, parastā tērauda vai speciālā tērauda izstrādājumi:
auksti apstrādāti izstrādājumi:
caurules:
“lignīts” ir zemas šķiras C jeb ortolignīts un zemas šķiras B jeb metalignīts atbilstoši definīcijai, kas sniegta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātajā starptautiskajā ogļu kodifikācijas sistēmā;
▼M6 —————
“transporta nozare” ir pasažieru komercpārvadājumi ar gaisa kuģiem, jūras transportu, autotransportu, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu vai kravu komercpārvadājumi; konkrētāk, “transporta nozare” ir šādas darbības saskaņā ar saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (NACE 2. red.), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 ( 8 ):
NACE 49: Sauszemes transports un cauruļvadu transports, izņemot NACE 49.32 Taksometru pakalpojumi, 49.39 Trošu ceļu, funikulieru, slēpotāju pacēlāju un trošu vagonu ekspluatācija, ja tie nav daļa no pilsētu vai piepilsētu transporta sistēmām, 49.42 Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi, 49.5 Cauruļvadu transports;
NACE 50: Ūdens transports;
NACE 51: Gaisa transports, izņemot NACE 51.22 Kosmiskais transports;
“shēma, kas paredzēta ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru” ir shēma, kas aptver darbības, kuras ietilpst mazāk nekā piecās NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas klasēs (četru zīmju ciparu kods).
“tūrisma darbība” ir šāda darbība saskaņā ar NACE 2. red.:
NACE 55: Izmitināšana;
NACE 56: Ēdināšanas pakalpojumi;
NACE 79: Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistīti pasākumi;
NACE 90: Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības;
NACE 91: Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība;
NACE 93: Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība;
“ieguldījuma pabeigšana” ir brīdis, kad valsts iestādes attiecīgo ieguldījumu atzīst par pabeigtu vai, ja šāda atzinuma nav, kad pagājuši 3 gadi no darbu sākuma;
“mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai NUTS 3. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 12,5 iedzīvotājiem uz km2, vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;
“ļoti mazapdzīvoti apgabali” ir NUTS 2. līmeņa reģioni ar mazāk nekā 8 iedzīvotājiem uz km2 vai apgabali, kurus Komisija par tādiem atzinusi individuālā lēmumā par reģionālā atbalsta karti, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas laikā;
“sākotnējais ieguldījums” ir viens no šiem:
ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:
tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums.
Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par sākotnējo ieguldījumu;
“tā pati vai līdzīga darbība” ir darbība, kas ietilpst tajā pašā NACE 2. red. saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas klasē (četrciparu kods) (NACE 2. red.);
“sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā” ir:
ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz vienu vai abām šādām darbībām:
tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta, ar nosacījumu, ka jaunā darbība, kuru paredzēts veikt, izmantojot iegādātos aktīvus, nav tā pati vai līdzīga darbība kā tā, kas uzņēmējdarbības vietā tika veikta pirms iegādes.
Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā sākotnējais ieguldījums jaunā saimnieciskajā darbībā;
“lielu ieguldījumu projekts” ir sākotnējs ieguldījums ar attiecināmajām izmaksām, kas pārsniedz EUR 50 miljonus, rēķinot pēc cenām un maiņas kursiem atbalsta piešķiršanas dienā;
“galamērķis” ir vieta, kur preces izkrauj;
“izcelsmes vieta” ir vieta, kur preces iekrauj transportēšanai;
“apgabali, kas ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu” ir tālākie reģioni, kas minēti Līguma 349. pantā, mazapdzīvoti apgabali vai ļoti mazapdzīvoti apgabali;
“transportlīdzeklis” ir dzelzceļa transports, kravas autotransports, iekšējo ūdensceļu transports, jūras transports, gaisa transports un intermodāls transports;
“pilsētu attīstības fonds” (“PAF”) ir speciāla ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu pilsētu attīstības projektos saskaņā ar pilsētu attīstības atbalsta pasākumu. PAF pārvalda pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs;
“pilsētu attīstības fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos pilsētu attīstības projektus un veic ieguldījumus tajos;
“pilsētu attīstības projekts” (“PAP”) ir ieguldījumu projekts ar potenciālu veicināt to pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti integrētā pieejā pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, un palīdzēt sasniegt šajā pieejā noteiktos mērķus, tostarp projekti ar tādu iekšējo peļņas normu, ar kuru var nepietikt tīri komerciāla finansējuma piesaistei. Pilsētu attīstības projektu var organizēt kā atsevišķu finansējumu atbalstu saņemošā privātā ieguldītāja juridisko struktūru ietvaros vai arī kā atsevišķu juridisko personu, piemēram, īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību;
“integrēta ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģija” ir konkrētai pilsētas ģeogrāfiskajai teritorijai un konkrētam laikposmam noteikta stratēģija, kuru oficiāli ierosinājusi un apstiprinājusi attiecīgā vietējā iestāde vai valsts sektora struktūra un kurā norādīti integrēti pasākumi pilsētu teritoriju ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai;
“ieguldījums natūrā” ir zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījums, ja zeme vai nekustamais īpašums ir daļa no pilsētu attīstības projekta;
“pārcelšana” ir tādas pašas vai līdzīgas darbības vai tās daļas pārvietošana no uzņēmējdarbības vietas vienā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (sākotnējā uzņēmējdarbības vieta) uz uzņēmējdarbības vietu, kurā tiek veikts atbalstītais ieguldījums, citā EEZ līguma līgumslēdzējā pusē (atbalstītā uzņēmējdarbības vieta). Pārvietošana notiek, ja produkts vai pakalpojums sākotnējā vai atbalstītajā uzņēmējdarbības vietā vismaz daļēji kalpo tādiem pašiem mērķiem un apmierina tāda paša veida klientu prasības vai vajadzības un tajā pašā vai līdzīgā darbībā vienā no saņēmēja sākotnējām uzņēmējdarbības vietām EEZ tiek zaudētas darbvietas;
Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU
“ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās darbvietas” ir darbvietas, kas saistītas ar darbību, kam ir paredzēti attiecīgie ieguldījumi, tostarp darbvietas, kas radītas, pieaugot ieguldījuma radītās jaudas izmantojuma līmenim;
▼M4 —————
Definīcijas saistībā ar atbalstu MVU piekļuvei finansējumam
“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kurš klasificējams starp pašu kapitālu un parāda instrumentu, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, kura peļņa turētājam ir galvenokārt atkarīga no attiecīgā mērķuzņēmuma peļņas vai zaudējumiem un kuram saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma. Kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt kā nenodrošinātus un subordinētus un dažos gadījumos par pašu kapitālu pārveidojamus parāda instrumentus, tostarp mezanīna parādsaistības, vai kā priekšrocību kapitālu;
“garantija” šīs regulas 1., 3. un 7. iedaļas kontekstā ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par visiem vai par daļu no trešās personas jaunajiem aizdevumu darījumiem, piemēram, parāda vai nomas instrumentiem, kā arī par kvazikapitāla instrumentiem;
“garantijas likme” ir publiskā ieguldītāja zaudējumu seguma procentuālā attiecība visiem attiecīgā valsts atbalsta pasākuma ietvaros atbalstāmajiem darījumiem;
“izeja” ir finanšu starpnieka vai ieguldītāja līdzdalības izbeigšana, kas ietver visa uzņēmuma vienlaicīgu pārdošanu citam uzņēmumam, norakstīšanu, akciju/aizdevumu atmaksāšanu, pārdošanu citam finanšu starpniekam vai citam ieguldītājam, pārdošanu finanšu iestādei un pārdošanu publiskā piedāvājumā, tostarp sākotnējā publiskajā piedāvājumā (SPP);
“finansējuma piešķīrums” ir atmaksājams publiskais ieguldījums finanšu starpniekā, lai veiktu ieguldījumus saskaņā ar riska finansējuma pasākumu, ja visi ienākumi tiek atgriezti publiskajam ieguldītājam;
“riska finansējuma ieguldījums” ir pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījums, aizdevums, ieskaitot nomu, garantija vai to kombinācija, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem jaunu ieguldījumu veikšanai;
“neatkarīgs privātais ieguldītājs” ir ieguldītājs, kurš ir privāts un neatkarīgs, kā noteikts šajā punktā. “Privāti” ieguldītāji ir ieguldītāji, kuri neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras darbojas tīri komerciālās interesēs, izmanto savus resursus un attiecībā uz saviem ieguldījumiem uzņemas pilnu risku, un jo īpaši tie ietver: kredītiestādes, kas iegulda uz sava riska un no saviem resursiem, privātos nodibinājumus un fondus, ģimenes birojus un komerceņģeļus, korporatīvos ieguldītājus, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondus, akadēmiskās iestādes, kā arī fiziskas personas, kas veic vai neveic saimniecisko darbību. Par privātiem ieguldītājiem šīs definīcijas nozīmē netiek uzskatīti Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds, starptautiskās finanšu iestādes, kurās kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, un juridiskās personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras kāda dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (valsts attīstību veicinoša banka vai cita veicināšanas iestāde). “Neatkarīgs” ieguldītājs ir ieguldītājs, kas nav kapitāldaļu īpašnieks atbalsttiesīgajā uzņēmumā, kurā tas iegulda. Attiecībā uz turpmākiem ieguldījumiem ieguldītājs aizvien ir uzskatāms par “neatkarīgu”, ja tas tika uzskatīts par neatkarīgu ieguldītāju iepriekšējā ieguldījumu kārtā. Jauna uzņēmuma izveides gadījumā visi privātie ieguldītāji šajā jaunajā uzņēmumā, tostarp tā dibinātāji, ir uzskatāmi par neatkarīgiem no šā uzņēmuma;
“fiziska persona” 21.a un 23. panta vajadzībām ir persona, kas nav juridiska persona un nav uzņēmums Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē;
“pašu kapitāla ieguldījums” ir tieši vai netieši ieguldīta kapitāla nodrošinājums uzņēmumam, pretī iegūstot atbilstīgas šā uzņēmuma daļas īpašumtiesības;
“pirmais komerciālās pārdošanas darījums” ir pirmais uzņēmuma veiktais pārdošanas darījums produktu vai pakalpojumu tirgū, izņemot ierobežotu pārdošanu tirgus pārbaudīšanai;
“nekotēts MVU” ir MVU, kas nav iekļauts oficiālā biržas sarakstā, izņemot alternatīvas tirdzniecības platformas;
“turpmākie ieguldījumi” ir tādi riska finansējuma papildu ieguldījumi uzņēmumā, kas seko vienai vai vairākām iepriekšējām riska finansējuma ieguldījumu kārtām;
“aizstāšanas kapitāls” ir esošo uzņēmuma kapitāldaļu iegāde no iepriekšēja ieguldītāja vai kapitāldaļu īpašnieka;
“pilnvarotais subjekts” ir Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds, starptautiska finanšu iestāde, kurā kāda dalībvalsts ir kapitāldaļu īpašniece, vai juridiska persona, kura profesionāli veic finanšu darbības un kuru dalībvalsts vai dalībvalsts subjekts centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī ir pilnvarojuši veikt attīstības vai veicināšanas darbības (veicināšanas banka vai cita veicināšanas iestāde). Pilnvaroto subjektu var izraudzīties vai tieši iecelt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES ( 9 ) noteikumiem vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 10 ) 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 ( 11 ) 59. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš akts ir piemērojams;
“novatorisks uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
tas, pamatojoties uz ārēja eksperta veiktu izvērtējumu, var pierādīt, ka tuvā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kuri ir jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni un attiecībā uz kuriem pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks;
tā pētniecības un attīstības izmaksas ir vismaz 10 % apmērā no tā kopējām darbības izmaksām vismaz vienā no 3 gadiem pirms atbalsta piešķiršanas vai – attiecībā uz jaunuzņēmumu bez finanšu datu vēstures – pašreizējā fiskālajā periodā saskaņā ar ārēja revidenta apliecinātu revīziju;
3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) Eiropas Inovācijas padome tam ir piešķīrusi izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, kas pieņemta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2017)7124 ( 12 ), vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 ( 13 ) 2. panta 23) punktu un 15. panta 2. punktu; vai ii) tas ir saņēmis Eiropas Inovācijas padomes fonda ieguldījumu, piemēram, ieguldījumu no programmas Accelerator atbilstoši Regulas (ES) 2021/695 48. panta 7. punktam;
3 gadu laikā pirms atbalsta piešķiršanas: i) tas ir piedalījies kādā no Komisijas kosmosa iniciatīvas “CASSINI” darbībām (piemēram, Uzņēmējdarbības stimulēšanas programmā vai Partneru meklēšanas mehānismā) ( 14 ); vai ii) tas ir saņēmis ieguldījumu no “CASSINI” Sagatavošanas un izaugsmes kapitāla finansēšanas mehānisma vai no programmas InnovFin Space Equity Pilot; vai iii) tam ir piešķirta “CASSINI” balva; vai iv) tam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 ir piešķirts finansējums kosmosa pētniecības jomā, kā rezultātā ir izveidots jaunuzņēmums; vai v) tam ir piešķirts finansējums kā labuma guvējam no Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības un izstrādes darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 ( 15 ); vai vi) tam ir piešķirts finansējums saskaņā ar Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092 ( 16 );
“alternatīva tirdzniecības platforma” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES ( 17 ) 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā, ja vismaz 50 % no tirgot atļautajiem finanšu instrumentiem ir emitējuši MVU;
“aizdevums” ir līgums, kas aizdevējam uzliek pienākumu aizņēmējam uz noteiktu laiku darīt pieejamu noteiktu naudas summu un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums noteiktajā laikā atmaksāt šo summu. Tas var būt aizdevums vai cits finansējuma instruments, tostarp noma, kura dominējoša iezīme ir noteiktas minimālās atlīdzības nodrošināšana aizdevējam. Esošo aizdevumu pārfinansēšanu neuzskata par atbalsttiesīgu aizdevumu;
Definīcijas saistībā ar atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai
“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā. Ja šis subjekts veic arī saimniecisko darbību, tās finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumiem, kas var izšķiroši ietekmēt šo subjektu, piemēram, būdami tā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst būt privileģēta piekļuve šā subjekta radītajiem rezultātiem;
“fundamentālie pētījumi” ir eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko galvenokārt veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;
“rūpnieciskie pētījumi” ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai ar mērķi būtiski uzlabot esošos produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņtehnoloģijas).
Rūpnieciskie pētījumi ietver kompleksu sistēmu sastāvdaļu radīšanu un var ietvert prototipu izstrādi laboratorijas vidē vai vidē ar imitētām saskarnēm savienošanai ar esošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, kad tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem un jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;
“eksperimentālā izstrāde” ir esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, uzņēmējdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana ar mērķi izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus (tai skaitā digitālos produktus, procesus vai pakalpojumus) jebkurā jomā, nozarē vai sektorā un attiecībā uz jebkuru tehnoloģiju (cita starpā attiecībā uz digitālajām nozarēm un tehnoloģijām, tādām kā superdatošana, kvantu tehnoloģijas, blokķēdes tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, lielie dati un mākoņdatošanas vai perifērdatošanas tehnoloģijas). Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla definēšana, plānošana un dokumentēšana.
Eksperimentālā izstrāde var ietvert jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu prototipu izstrādi, demonstrējumus, izmēģināšanu, testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja tās galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav principā nostabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa vai izmēģinājuma izstrādi, kas ir gala komercprodukts un kā izgatavošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā.
Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas notiekošās darbības, pat ja minētās izmaiņas nes uzlabojumus;
“priekšizpēte” ir projekta potenciāla novērtējums un analīze ar mērķi atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī nosakot tā īstenošanai vajadzīgos resursus un vispārīgi – tā izdošanās izredzes;
“personāla izmaksas” ir izmaksas par pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl tie nodarbināti attiecīgajā projektā vai pasākumā;
▼M6 —————
“efektīva sadarbība” ir sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu, un iesaistītās puses kopīgi nosaka sadarbības projekta tvērumu, dod ieguldījumu tā īstenošanā un dala projekta riskus un rezultātus. Viena vai vairākas puses var segt pilnībā visas projekta izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Līgumpētījumus un pētniecības pakalpojumu sniegšanu neuzskata par sadarbības veidiem;
“ar aizsardzību nesaistīti lietojumi” 25.e pantā attiecas uz lietojumiem produktos, kas nav ar aizsardzību saistīti ražojumi, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK ( 18 ) pielikumā;
“pētniecības infrastruktūra” ir telpas un iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, ko zinātnieki izmanto, lai veiktu pētniecību attiecīgajās jomās, un tā ietver zinātniskās iekārtas un instrumentu komplektus, uz zināšanām balstītus resursus, piemēram, kolekcijas, arhīvus vai strukturētu zinātnisku informāciju, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūru, piemēram, GRID tipa tīmekli, datortehniku, programmatūru un sakaru tehniku, vai ikvienu citu līdzekli, kurš ir būtisks pētniecības veikšanai. Šī infrastruktūra var būt izvietota vienkopus vai izkliedēta (organizēts resursu tīkls) saskaņā ar 2. panta a) punktu Padomes 2009. gada 25. jūnija Regulā (EK) Nr. 723/2009 par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) ( 19 );
“inovācijas kopas” ir neatkarīgu personu (piemēram, novatorisku jaunuzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras, digitālās inovācijas centru, bezpeļņas organizāciju un citu saistīto ekonomikas dalībnieku) struktūras vai organizētas grupas, kas izveidotas ar mērķi stimulēt inovācijas darbības un jaunus sadarbības veidus – piemēram, ar digitāliem līdzekļiem, – daloties telpās un aprīkojumā un/vai veicinot tādu dalīšanos, apmainoties ar zināšanām un pieredzi un efektīvi sekmējot zināšanu pārnesi, tīklošanos, informācijas izplatīšanu un uzņēmumu un citu kopā ietilpstošo organizāciju sadarbību. Digitālās inovācijas centri (tostarp Eiropas digitālās inovācijas centri, ko finansē centralizēti pārvaldītās programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 ( 20 )) ir subjekti, kuru mērķis ir stimulēt digitālo tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, mākoņdatošanas, perifērdatošanas un augstas veiktspējas datošanas, un kiberdrošības prakses plašu ieviešanu rūpniecībā (jo īpaši MVU) un publiskā sektora organizācijās. Digitālās inovācijas centrus vienus pašus var uzskatīt par inovācijas kopām šīs regulas vajadzībām;
“augsti kvalificēts personāls” ir personāls, kam ir augstākā izglītība un vismaz piecu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā jomā, kas var ietvert arī studijas doktorantūrā;
“inovācijas konsultāciju pakalpojumi” ir konsultācijas, palīdzība vai mācības tādās jomās kā zināšanu pārnese, nemateriālo aktīvu iegūšana, aizsardzība un izmantošana vai standartu un noteikumu, kuros tie ietverti, izmantošana, kā arī konsultācijas, palīdzība vai mācības par novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (ieskaitot digitālās tehnoloģijas un risinājumus) ieviešanu vai izmantošanu;
“inovācijas atbalsta pakalpojumi” ir biroja telpu, datu banku, mākoņdatošanas un datu glabāšanas pakalpojumi, bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratoriju, kvalitātes marķēšanas, testēšanas, eksperimentēšanas un sertificēšanas vai citi saistītie pakalpojumi (arī tādi pakalpojumi, kurus piedāvā pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūras, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūras vai inovācijas kopas), kurus nodrošina ar mērķi izstrādāt iedarbīgākus vai tehnoloģiski progresīvākus produktus, procesus vai pakalpojumus, ietverot novatorisku tehnoloģiju un risinājumu (arī digitālo tehnoloģiju un risinājumu) ieviešanu;
“organizatoriskā inovācija” ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), darbvietas organizācijā vai ārējās attiecībās, piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas. Šī definīcija neietver izmaiņas, kas balstītas uz uzņēmumā jau lietotām organizatoriskām metodēm, izmaiņas pārvaldības stratēģijā, apvienošanos un pārņemšanu, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;
“procesu inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana, tostarp būtiskas izmaiņas tehniskajos paņēmienos, aprīkojumā vai programmatūrā uzņēmuma līmenī (grupas līmenī konkrētajā nozarē EEZ), piemēram, tādējādi, ka tiek izmantotas jaunas vai novatoriskas digitālās tehnoloģijas vai risinājumi. Šī definīcija neietver nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, ražošanas jaudu vai pakalpojumu sniegšanas spēju palielināšanu, pievienojot ražošanas vai loģistikas sistēmas, kas ir ļoti līdzīgas tām, kuras jau tiek lietotas, kāda procesa izmantošanas pārtraukšanu, vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai palielināšanu, izmaiņas, kas rodas tikai no izmaiņām resursu cenās, pielāgošanu, lokalizēšanu, regulāras, sezonālas un citas cikliskās izmaiņas un jaunu vai būtiski uzlabotu produktu tirdzniecību;
“pārcelšana” ir personāla pagaidu nodarbināšana pie saņēmēja ar personāla tiesībām atgriezties pie iepriekšējā darba devēja;
“testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra” ir kompleksi, aprīkojums, spējas un resursi, piemēram, testa stendi, izmēģinājuma līnijas, demonstrējuma iekārtas, testēšanas kompleksi vai dzīvās laboratorijas un saistītie atbalsta pakalpojumi, ko izmanto galvenokārt uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuriem ir vajadzīgs atbalsts testēšanā un eksperimentēšanā, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus un pakalpojumus un testētu tehnoloģijas un izvērstu to mērogu un tādējādi attīstītos, izmantojot rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi. Piekļuvei publiski finansētai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai ir jābūt atvērtai vairākiem lietotājiem, un tā ir jānodrošina pārredzamā un nediskriminējošā veidā un atbilstoši tirgus nosacījumiem. Testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūru dažkārt sauc arī par tehnoloģiju infrastruktūru ( 21 );
Definīcijas saistībā ar atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti
“īpaši nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs” ir persona:
kurai vismaz 24 mēnešus nav bijis regulāra algota darba; vai
kurai vismaz 12 mēnešus nav bijis regulāra algota darba un kura pieder pie kādas no kategorijām, kas minētas definīcijas “nelabvēlīgākā situācijā esošs darba ņēmējs” b) līdz g) apakšpunktā;
“aizsargāta nodarbinātība” ir nodarbinātība uzņēmumā, kurā vismaz 30 % no darba ņēmējiem ir personas ar invaliditāti;
Definīcijas, kas attiecas uz atbalstu vides aizsardzībai
“vides aizsardzība” ir jebkura darbība, kuras mērķis ir samazināt vai nepieļaut cilvēka darbību izraisītu piesārņojumu, negatīvu ietekmi uz vidi vai citu kaitējumu fiziskajai videi (ieskaitot gaisu, ūdeni un augsni), ekosistēmām vai dabas resursiem, tai skaitā mazināt klimata pārmaiņas, samazināt šāda kaitējuma risku, aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību vai veicināt dabas resursu efektīvāku izmantošanu, tai skaitā izmantojot energotaupības pasākumus, atjaunīgos energoresursus un citus paņēmienus siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņotāju mazināšanai, kā arī pāriet uz aprites ekonomikas modeļiem, lai samazinātu primāro materiālu izmantojumu un palielinātu efektivitāti. Tā ietver arī darbības, ar kurām nostiprina pielāgotiesspēju un minimalizē neaizsargātību pret klimata ietekmi;
“Savienības standarts” ir:
obligāts Savienības standarts, ar ko nosaka līmeņus, kādi vides jomā jāsasniedz atsevišķiem uzņēmumiem, izņemot standartus vai mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne atsevišķiem uzņēmumiem; vai
pienākums izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus (LPTP), kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES ( 22 ), un nodrošināt, lai emisiju līmenis nepārsniegtu līmeni, kas tiktu sasniegts, izmantojot LPTP; gadījumos, kad emisiju līmenis, kas atbilst LPTP, ir noteikts īstenošanas aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES vai saskaņā ar citām piemērojamajām direktīvām, šīs regulas vajadzībām piemērojami minētie līmeņi; ja šie līmeņi ir izteikti kā diapazons, piemērojama ir robežvērtība, attiecībā uz kuru LPTP attiecīgajam uzņēmumam tiek sasniegti vispirms;
“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar elektroenerģiju;
“uzpildes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas transportlīdzekļus vai mobilo termināļa aprīkojumu, vai mobilo aprīkojumu apkalpošanai uz zemes apgādā ar ūdeņradi;
“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju, saskaņā ar metodiku, kura Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 ( 23 ) noteikta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām;
“atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem, kuri noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā;
“viedā uzlāde” ir uzlādes operācija, kurā akumulatoram piegādātās elektroenerģijas intensitāte tiek reāllaikā pielāgota, balstoties uz informāciju, kas saņemta, izmantojot elektroniskos sakarus;
“tīrs transportlīdzeklis” ir:
attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: tīrs transportlīdzeklis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/33/EK ( 24 ) 4. panta 4) punkta a) apakšpunktā;
attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem:
attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem:
attiecībā uz jūras kuģiem:
attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs, kuram ir nulles tiešās izpūtēja CO2 emisijas, ja to ekspluatē uz sliežu ceļa, kas aprīkots ar nepieciešamo infrastruktūru, bet, ja šāda infrastruktūra nav pieejama, izmanto parasto dzinēju (bimodālā tehnoloģija);
“bezemisiju transportlīdzeklis” ir:
attiecībā uz divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem: transportlīdzeklis, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 ( 26 ), ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas 24. pantā un V pielikumā paredzētajām prasībām;
attiecībā uz mazas noslodzes autotransporta līdzekļiem: M1, M2 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis ar nulles izpūtēja CO2 emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Komisijas Regulā (ES) 2017/1151 ( 27 ) paredzētajām prasībām;
attiecībā uz lielas noslodzes autotransporta līdzekļiem: lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 2009/33/EK 4. panta 5) punktā;
attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem: iekšzemes ūdensceļu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai ar nulles tiešajām (izpūtēja/izplūdes) CO2 emisijām;
attiecībā uz jūras kuģiem: jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai, ostas operācijām vai palīgdarbībām, kam ir nulles tiešās (izpūtēja) CO2 emisijas;
attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu: ritošais sastāvs ar nulles tiešajām (izpūtēja) CO2 emisijām;
“transportlīdzeklis” ir ikviens no šiem:
M1, M2, N1, M3, N2, N3 vai L kategorijas autotransporta līdzeklis;
iekšzemes ūdensceļu vai jūras un piekrastes ūdeņu kuģis pasažieru vai kravu pārvadāšanai;
ritošais sastāvs;
gaisa kuģis;
“mobilais aprīkojums apkalpošanai uz zemes” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto gaisa vai jūras transporta palīgdarbībās;
“mobilais termināļa aprīkojums” ir mobilais aprīkojums, ko izmanto kravu un intermodālo kravas vienību iekraušanai, izkraušanai un pārkraušanai un kravu pārvietošanai termināļa teritorijā;
“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 28 ) 2. panta 4) punktā;
“primārā enerģija” ir enerģija no atjaunīgajiem un neatjaunīgajiem enerģijas avotiem, kas nav bijusi pakļauta nekādam pārveides vai transformācijas procesam;
▼M6 —————
“digitalizācija” ir tādu tehnoloģiju ieviešana ar elektronisku ierīču un/vai sistēmu palīdzību, kas sniedz iespēju palielināt produktu funkcionalitāti, pilnveidot tiešsaistes pakalpojumus, modernizēt procesus vai pāriet uz darījumdarbības modeļiem, kuri balstās uz atteikšanos no starpniecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, galu galā radot transformējošu ietekmi;
“viedgatavība” ir ēku vai ēkas daļu spēja pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieku vajadzībām, tostarp optimizējot energoefektivitāti un kopējo sniegumu, un pielāgot savu funkcionēšanu, reaģējot uz signāliem no energotīkla;
“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits, kas aprēķināts saskaņā ar I pielikuma 3. līdz 6. pantu, nepārsniedz 499 darbiniekus, un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 86 miljonus; vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no I pielikuma 3. panta 3. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem. Piemērojot 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu, “mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kas nav MVU un nodarbina lielākais 499 darbiniekus;
“enerģijas ietaupījums” ir enerģijas ietaupījums, kas definēts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 5) punktā;
“energoefektivitātes projekts” ir ieguldījumu projekts, kas palielina ēkas energoefektivitāti;
“energoefektivitātes fonds” jeb “EEF” ir īpaša ieguldījumu sabiedrība, kas izveidota, lai ieguldītu energoefektivitātes projektos, kuru mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti. EEF pārvalda energoefektivitātes fonda pārvaldītājs;
“energoefektivitātes fonda pārvaldītājs” ir profesionāla pārvaldītājsabiedrība ar juridiskas personas statusu, kura atlasa atbalsttiesīgos energoefektivitātes projektus un veic ieguldījumus tajos;
“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst augstas efektivitātes koģenerācijas definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK ( 29 ), 2. panta 34. punktā;
“koģenerācija” jeb “kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana” ir koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 30) punktā;
“koģenerācija uz atjaunīgo energoresursu bāzes” ir koģenerācija, kurā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā ielaidi 100 % apmērā veido atjaunīgo energoresursu enerģija;
“siltumsūknis” ir mehānisms, ierīce vai iekārta, kas pārvada siltumu no apkārtējās vides, piemēram, gaisa, ūdens vai zemes, uz ēkām vai rūpnieciska lietojuma iekārtām, apvēršot siltuma dabisko plūsmu, t. i., no zemākas uz augstāku temperatūru. Ar reversīviem siltumsūkņiem siltumu var pārvadīt arī no ēkas uz apkārtējo vidi;
“atjaunīgo energoresursu enerģija” jeb “atjaunīgā enerģija” ir enerģija, ko ražo stacijās, kuras izmanto tikai atjaunīgos energoresursus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1) punktā, kā arī tā daļa enerģijas, izteikta siltumspējas izteiksmē, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem hibrīdstacijās, kurās izmanto arī konvencionālos energoresursus, un tā ietver atjaunīgo elektroenerģiju, ko izmanto, lai uzpildītu akumulēšanas sistēmas, kuras pievienotas aiz skaitītāja (uzstādītas kopā vai kā papildinājums atjaunīgo energoresursu iekārtai), bet neietver elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot akumulēšanas sistēmas;
“atjaunīgās enerģijas kopiena” ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 16) punktā;
▼M6 —————
“novatoriska tehnoloģija” ir jauna un nesen validēta tehnoloģija salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni, attiecībā uz kuru pastāv tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risks un kura nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai izvēršana;
“demonstrējumprojekts” ir demonstrējumprojekts, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 ( 30 ) 2. panta 24) punktā;
“cenu starpības līgums” ir atbalsta instruments, kas dod saņēmējam iespēju saņemt maksājumu, kurš vienāds ar starpību starp fiksētu(-ām) norunas cenu(-ām) un atsauces cenu, piemēram, tirgus cenu par izlaides vienību;
“balansēšana” attiecībā uz elektroenerģiju ir balansēšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 10) punktā;
“balansēšanas standartpienākumi” ir uz visām tehnoloģijām attiecināmi nediskriminējoši balansēšanas pienākumi (“balansatbildība”), no kuriem nav atbrīvots neviens ražotājs, ievērojot Regulas (ES) 2019/943 5. pantu;
“balansatbildīgā puse (BAP)” ir balansatbildīgā puse, kas definēta Regulas (ES) 2019/943 2. panta 14) punktā;
“biomasa” ir bioloģiskas izcelsmes produktu, atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24) punktā;
“biodegviela” ir biodegviela, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33) punktā;
“biogāze” ir biogāze, kas definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 28) punktā;
“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir bioloģiskais šķidrais kurināmais, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 32) punktā;
“biomasas kurināmie/degvielas” ir biomasas kurināmie/degvielas, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27) punktā;
“finansējuma deficīts” ir neto papildu izmaksas, kuras nosaka, aprēķinot starpību starp atbalstāmā projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām (ieskaitot ieguldījumu un darbības izmaksas) un tāda alternatīva projekta ekonomiskajiem ieņēmumiem un izmaksām, kādu atbalsta saņēmējs, visticamāk, īstenotu, ja nebūtu atbalsta. Lai noteiktu finansējuma deficītu, dalībvalstij attiecībā uz faktisko scenāriju un ticamu hipotētisku scenāriju ir jākvantificē visas galvenās izmaksas un ieņēmumi, atbalsta saņēmēju lēstā vidējā svērtā kapitāla cena (“WACC”) nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, kā arī neto pašreizējā vērtība (“NPV”) par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju par visu projekta laiku. Tipiskās neto papildu izmaksas var aplēst kā starpību starp NPV par faktisko scenāriju un hipotētisko scenāriju visā atsauces projekta laikā;
“vides nodoklis vai parafiskālais maksājums” ir nodoklis vai maksājums, kuru piemēro konkrētai nodokļa bāzei, produktiem vai pakalpojumiem, kam ir izteikti negatīva ietekme uz vidi, vai kura mērķis ir noteiktu darbību, preču vai pakalpojumu aplikšana ar nodokli tā, lai to cenā varētu iekļaut vidiskās izmaksas, vai tā, lai ražotājus un patērētājus rosinātu uz darbībām, kas labvēlīgāk ietekmē vidi;
“Savienības minimālais nodokļu līmenis” ir Savienības tiesību aktos noteiktais minimālais nodokļu līmenis; attiecībā uz energoproduktiem un elektroenerģiju tas ir minimālais nodokļu līmenis, kas noteikts I pielikumā Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ( 31 );
▼M6 —————
“remediācija” ir tādas vidiskās pārvaldības darbības kā kontaminantu vai barības vielu pārpalikuma piesaiste vai detoksifikācija no augsnes un ūdens ar mērķi likvidēt degradācijas avotus;
“sanācija” ir vidiskās pārvaldības darbības, kuru mērķis ir atjaunot ekosistēmas funkcionēšanas līmeni degradētās vietās nolūkā atjaunot un pastāvīgi nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, nevis panākt tādu bioloģisko daudzveidību un integritāti, kāda ir noteiktai dabiskai vai daļēji dabiskai atsauces ekosistēmai;
“ekosistēma” ir ekosistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 32 ) 2. panta 13) punktā;
“bioloģiskā daudzveidība” ir bioloģiskā daudzveidība, kas definēta Regulas (ES) 2020/852 2. panta 15) punktā;
“princips piesārņotājs maksā” nozīmē, ka piesārņojuma likvidēšanas pasākumu izmaksas ir jāsedz tam piesārņotājam, kurš izraisījis šo piesārņojumu;
“piesārņojums” ir kaitējums, ko radījis piesārņotājs, tiešā vai netiešā veidā kaitējot videi vai radot apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu fiziskajai videi vai dabas resursiem;
“piesārņotājs” ir piesārņotājs, kas definēts Regulas (ES) 2020/852 2. panta 10) punktā;
“piesārņojums” ir piesārņojums, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 2) punktā;
“dabā balstīts risinājums” ir darbība, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un pārvaldīt dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un kura rezultatīvā un reaģētspējīgā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un labumu bioloģiskās daudzveidības ziņā;
“atjaunošana” ir process, kurā ekosistēmai palīdz atkopties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un palielinātu ekosistēmu izturētspēju, jo īpaši noturību pret klimata pārmaiņām. Ekosistēmu atjaunošana ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ekosistēmas stāvokli un atkalradīt vai atkalizveidot ekosistēmu, ja minētais stāvoklis ir zudis, un uzlabot ekosistēmu izturētspēju un klimatadaptāciju;
“energoefektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41) punktā;
“centralizētā siltumapgāde” un “centralizētā aukstumapgāde” ir centralizēta siltumapgāde vai centralizēta dzesēšana, kas definētas Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 19) punktā;
“centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas” ir siltuma un/vai aukstuma ražošanas objekti, siltumenerģijas uzkrāšanas un sadales tīkls, ko veido gan primārais – pārvades –, gan sekundārais cauruļvadu tīkls siltuma vai aukstuma piegādei patērētājiem. Ja minēta “centralizētā siltumapgāde”, tā ir jāinterpretē kā centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas atkarībā no tā, vai tīkli piegādā siltumu vai aukstumu kopā vai atsevišķi;
“piesārņotājs” ir kāds, kurš tiešā vai netiešā veidā nodara kaitējumu videi vai kurš rada apstākļus, kas izraisa šādu kaitējumu;
“atkalizmantošana” ir atkārtota izmantošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK ( 33 ) 3. panta 13) punktā;
“sagatavošana atkalizmantošanai” ir sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 16) punktā;
“reciklēšana” ir pārstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā;
“resursefektivitāte” ir vienas izlaides vienības saražošanai vajadzīgā ielaides daudzuma samazināšana vai primārās ielaides aizstāšana ar sekundāro ielaidi;
“atkritumi” ir atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;
“atlikumsiltums” ir atlikumsiltums, kas definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9) punktā;
“apstrāde” ir apstrāde, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu apstrāde;
“atgūšana” ir reģenerācija, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā, kā arī citu produktu, materiālu vai vielu atgūšana;
“likvidēšana” ir apglabāšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 19) punktā;
“citi produkti, materiāli vai vielas” ir materiāli, produkti un vielas, kas nav atkritumi, tostarp blakusprodukti, kas minēti Direktīvas 2008/98/EK 5. pantā, lauksaimniecības un mežsaimniecības atliekas, notekūdeņi, lietusūdens un noteces ūdens, minerālvielas, barības vielas, ražošanas procesos atlikušās gāzes un liekie produkti, daļas un materiāli;
“liekie produkti, daļas un materiāli” ir produkti, daļas vai materiāli, kas to turētājam vairs nav vajadzīgi vai noderīgi, bet ir piemēroti atkalizmantošanai;
“dalītā savākšana” ir dalīta savākšana, kas definēta Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 11) punktā;
▼M6 —————
“energoinfrastruktūra” ir jebkāds materiālais aprīkojums vai objekts, kas atrodas Savienībā vai kas savieno Savienību ar vienu vai vairākām trešām valstīm un ietilpst kādā no šīm kategorijām:
attiecībā uz elektroenerģiju:
pārvades un sadales sistēmas, kur “pārvade” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana ļoti augsta sprieguma un augstsprieguma starpsavienotā sistēmā nolūkā to piegādāt galalietotājiem vai sadales uzņēmumiem, bet neietver piegādi, un “sadale” ir elektroenerģijas sauszemes vai atkrastes transportēšana augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales sistēmās nolūkā to piegādāt lietotājiem, bet neietver piegādi;
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski i) punktā minēto sistēmu drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām;
pilnībā integrēti tīkla komponenti atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 ( 34 ) 2. panta 51) punktā;
viedie elektrotīkli, kas ir sistēmas un komponenti, kuros ar operacionālām digitālajām platformām, vadības sistēmām un sensoru tehnoloģijām gan pārvades, gan sadales līmenī integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ar mērķi panākt drošāku, efektīvāku un intelektiskāku elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, lielākas spējas integrēt jaunus ražošanas, akumulēšanas un patēriņa veidus un veicināt jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus struktūras;
atkrastes elektrotīkli, kas ir jebkuras i) apakšpunktā definētās elektroenerģijas pārvades vai sadales infrastruktūras aprīkojums vai iekārta, kam ir divējāda funkcionalitāte: starpsavienošana un atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvade vai sadale no atkrastes ražotnēm uz divām vai vairākām valstīm. Tie ietver arī viedtīklus un jebkādu blakusesošu atkrastes aprīkojumu vai iekārtu, kas ir būtiski drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas un vajadzīgās apakšstacijas, ja tās nodrošina arī tehnoloģiju sadarbspēju, cita starpā dažādu tehnoloģiju saskarņu saderību;
attiecībā uz gāzi (dabasgāzi, biogāzi, tostarp biometānu, un/vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo gāzi):
gāzes pārvades un sadales cauruļvadi, kas pieder pie tīkla, izņemot augstspiediena cauruļvadus, kurus izmanto dabasgāzes augšposma sadalei;
pazemes krātuves, kas savienotas ar i) apakšpunktā minētajiem gāzes augstspiediena cauruļvadiem;
sašķidrinātas vai saspiestas gāzes pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti;
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski sistēmas drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai vai divvirzienu plūsmas jaudu nodrošināšanai, tostarp kompresoru stacijas;
viedie gāzes tīkli, t. i., jebkurš šāds aprīkojums vai iekārta, kā mērķis ir darīt iespējamu un veicināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu (tostarp ūdeņraža vai nebioloģiskas izcelsmes gāzu) integrēšanu tīklā: digitālās sistēmas un komponenti, kuros integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, vadības sistēmas un sensoru tehnoloģijas, kas ļauj gāzes tīklā nodrošināt interaktīvu un intelektisku gāzes ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa monitoringu, uzskaiti, kvalitātes kontroli un pārvaldību. Turklāt viedtīkli var ietvert arī aprīkojumu, kas nodrošina reversās plūsmas no sadales uz pārvades līmeni, un saistītos nepieciešamos modernizācijas darbus esošajā tīklā;
attiecībā uz ūdeņradi:
pārvades cauruļvadi ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā, kā arī cauruļvadi ūdeņraža vietējai sadalei, kas vairākiem tīkla izmantotājiem nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi;
krātuves, t. i., objekti augstas tīrības ūdeņraža uzglabāšanai, kas ietver uzglabāšanai izmantoto ūdeņraža termināļa daļu, bet neietver ražošanas operācijām izmantoto daļu, kā arī ietver objektus, kas paredzēti tikai ūdeņraža tīkla operatoru funkciju izpildei. Ūdeņraža krātuves ietver pazemes krātuves, kas savienotas ar i) punktā minētajiem cauruļvadiem ūdeņraža transportēšanai augstā spiedienā;
dispečēšanas, pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas objekti ūdeņradim vai ūdeņradim, kas ir citās ķīmiskās vielās, ar mērķi ūdeņradi ievadīt gāzes tīklā vai īpaši ūdeņradim paredzētā tīklā;
termināļi, t. i., iekārtas, ko izmanto šķidrā ūdeņraža pārveidei gāzveida ūdeņradī, lai to ievadītu ūdeņraža tīklā. Termināļi ietver palīgiekārtas un pagaidu krātuves, kas vajadzīgas pārveidei un turpmākai ievadīšanai ūdeņraža tīklā, bet neietver ūdeņraža termināļa daļu, ko izmanto uzglabāšanai;
starpsavienojums, t. i., ūdeņraža tīkls (vai tā daļa), kas šķērso dalībvalstu robežas vai dalībvalsts un trešās valsts robežu līdz dalībvalstu teritorijai vai attiecīgās dalībvalsts teritoriālajiem ūdeņiem;
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai ūdeņraža sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu jaudu, arī kompresoru stacijas.
Jebkuri no aktīviem, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā, var būt jaunuzbūvēti aktīvi vai aktīvi, kas no dabasgāzes aktīviem pārveidoti par ūdeņraža aktīviem, vai abu šo aktīvu veidu apvienojums. Aktīvi, kas uzskaitīti i) līdz vi) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;
attiecībā uz oglekļa dioksīdu:
cauruļvadi (izņemot augšposma cauruļvadu tīklus), kurus izmanto, lai no vairāk nekā viena avota, t. i., rūpnieciskām iekārtām (tostarp elektrostacijām), kur oglekļa dioksīds rodas sadedzināšanas procesā vai citās ķīmiskās reakcijās, kurās iesaistīti fosili vai nefosili oglekli saturoši savienojumi, oglekļa dioksīdu transportētu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/31/EK ( 35 ) 3. pantu vai lai oglekļa dioksīdu izmantotu par ievadmateriālu, vai lai uzlabotu bioloģisku procesu ražību;
objekti oglekļa dioksīda sašķidrināšanai un buferglabāšanai pirms tā transportēšanas vai uzglabāšanas. Tas neietver infrastruktūru ģeoloģiskās formācijās, ko izmanto oglekļa dioksīda pastāvīgai ģeoloģiskajai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/31/EK 3. pantu, un saistītos virszemes un ievadīšanas objektus;
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiski, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un būtu ekspluatācijā neapdraudēta un efektīva, tostarp aizsardzības, monitoringa un vadības sistēmas. Tas var ietvert īpašas mobilās oglekļa dioksīda transportēšanas un uzglabāšanas iekārtas, ja šādas mobilās iekārtas atbilst “tīra transportlīdzekļa” definīcijai.
Aktīvi, kas uzskaitīti i), ii) un iii) punktā un uz ko attiecas trešo personu piekļuve, ir uzskatāmi par energoinfrastruktūru;
infrastruktūra, ko izmanto siltumenerģijas pārvadei vai sadalei tvaika, karstā ūdens vai atdzesētu šķidrumu veidā no vairākiem ražotājiem vai lietotājiem, ja pamatā ir atjaunīgās enerģijas vai rūpnieciskā atlikumsiltuma izmantošana;
kopīgu interešu projekti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 ( 36 ) 2. panta 4) punktā, vai savstarpēju interešu projekti, kas minēti Līguma 171. pantā;
citu kategoriju infrastruktūra, kas dara iespējamu atjaunīgās vai bezoglekļa enerģijas fizisku vai bezvadu savienojumu starp ražotājiem un izmantotājiem no vairākiem piekļuves un izejas punktiem un kam var piekļūt trešās personas, kuras nepieder pie infrastruktūras īpašnieku vai pārvaldītāju uzņēmumiem.
Aktīvi, kas uzskaitīti a) līdz g) apakšpunktā un izbūvēti vienam ex ante identificētam izmantotājam vai nelielai ex ante identificētu izmantotāju grupai un pielāgoti to vajadzībām (“mērķorientēta infrastruktūra”), par energoinfrastruktūru nav uzskatāmi;
“sadales sistēmas operators” (SSO) ir sadales sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29) punktā;
“pārvades sistēmas operators” (PSO) ir pārvades sistēmas operators, kas definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35) punktā;
“elektroenerģijas akumulēšana” ir elektroenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var akumulēt, šādas enerģijas akumulēšana un vēlāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā;
“siltumenerģijas uzkrāšana” ir siltumenerģijas galīgās izmantošanas atlikšana uz vēlāku laiku par tās ražošanas brīdi vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un pēc vajadzības vēlāka pārveidošana vai pārveidošana atpakaļ siltumenerģijā galīgai izmantošanai (t. i., siltumapgādei vai aukstumapgādei);
“oglekļa uztveršana un uzglabāšana” jeb “CCS” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa, transportēt uz uzglabāšanas vietu un ievadīt tās piemērotos pazemes ģeoloģiskajos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai;
“oglekļa uztveršana un izmantošana” jeb “CCU” ir tehnoloģiju kopums, ar ko var uztvert CO2 emisijas no rūpnieciskajām ražotnēm, arī tehnoloģiskiem procesiem raksturīgās emisijas, vai tās uztvert tieši no apkārtējā gaisa un transportēt uz CO2 patēriņa vai utilizēšanas vietu pilnīgai šā CO2 izmantošanai;
Definīcijas, kas attiecas uz sociālo atbalstu transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
“parastā dzīvesvieta” ir vieta, kur fiziskā persona personīgo un darba saišu dēļ katru kalendāro gadu dzīvo vismaz 185 dienas; ja personas darba saites ir citā vietā nekā tās personīgās saites un šī persona dzīvo divās vai vairākās dalībvalstīs, par tās parasto dzīvesvietu uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, ja vien tā šajā vietā regulāri atgriežas; ja persona dzīvo kādā dalībvalstī, lai tur veiktu noteikta ilguma uzdevumu, par tās dzīvesvietu tik un tā uzskata vietu, kurā ir šīs personas personīgās saites, neatkarīgi no tā, vai šī persona minētā uzdevuma veikšanas laikā atgriežas šajā vietā; universitātes vai skolas apmeklēšana citā dalībvalstī nav uzskatāma par parastās dzīvesvietas maiņu; alternatīvi jēdzienam “parastā dzīvesvieta” ir tāda nozīme, kāda tam noteikta dalībvalstu tiesību aktos;
Definīcijas saistībā ar atbalstu platjoslas infrastruktūrai
▼M4 —————
▼M6 —————
“kabeļu kanalizācija” ir pazemes cauruļvadi, ko izmanto platjoslas tīkla (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) kabeļu ieguldīšanai;
“fiziskā atsaiste” nodrošina piekļuvi galalietotāja piekļuves līnijai un dod iespēju konkurenta datu pārraides sistēmām tieši pārraidīt datus pa šo līniju;
“platjoslas infrastruktūra” ir platjoslas tīkls, kurā nav aktīvo komponentu, un ietver fizisko infrastruktūru, tostarp kabeļu kanalizāciju, balstus, mastus, torņus, tumšo optisko šķiedru, skapjus un kabeļus (tostarp tumšās optiskās šķiedras kabeļus un vara kabeļus);
“atvilces maršrutēšanas tīkls” ir platjoslas tīkla daļa, kas savieno piekļuves tīklu ar pamattīklu, bet kas nenodrošina tiešu piekļuvi galalietotājiem. Tā ir tīkla daļa, kurā tiek apkopota visu galalietotāju datplūsma;
“pamattīkls” ir pamattīkls, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklus no dažādiem apgabaliem vai reģioniem;
“piekļuves tīkls” ir platjoslas tīkla segments, kas savieno atvilces maršrutēšanas tīklu ar galalietotāju telpām vai ierīcēm;
▼M4 —————
“vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve” ir piekļuve, kas operatoram dod iespēju izmantot cita operatora infrastruktūru. Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve, pamatojoties uz pašreizējo tehnoloģiju attīstību, ietver vismaz šādus piekļuves produktus: i) FTTx tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai, atsaiste un piekļuve bitu plūsmai; ii) kabeļu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iii) fiksētajiem bezvadu tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; iv) mobilajiem tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem (vismaz viesabonēšanai); v) satelītu platformām: piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem; vi) atvilces maršrutēšanas tīkliem: piekļuve platjoslas infrastruktūrai un piekļuve aktīvajiem pakalpojumiem;
“apkalpojamās telpas” ir galalietotāju telpas, kurām pēc galalietotāju pieprasījuma un četru nedēļu laikā no pieprasījuma dienas pakalpojumu sniedzējs var sniegt platjoslas pakalpojumus (neatkarīgi no tā, vai šīs telpas jau ir vai nav pieslēgtas tīklam). Šajā gadījumā iekasētā cena par platjoslas pakalpojumu sniegšanu galalietotāju telpās nedrīkst pārsniegt parasto pieslēguma maksu, t. i., tā nedrīkst ietvert nekādas papildu vai neparedzētas izmaksas salīdzinājumā ar standarta komercpraksi un jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt parasto cenu attiecīgajā dalībvalstī. Minēto cenu nosaka valsts kompetentā iestāde;
“sociālekonomiskie virzītājspēki” ir subjekti, kuri ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kas atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā, tostarp publiskās iestādes, publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts Līguma 106. panta 2. punktā, kā arī digitāli intensīvie uzņēmumi;
“5G koridors” ir transporta maģistrāle, autoceļš, dzelzceļš vai iekšzemes ūdensceļš, ko pilnībā aptver digitālās savienotības infrastruktūra, jo īpaši 5G sistēmas, un kas ļauj nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1153 ( 39 ), piemēram, satīklotu un automatizētu mobilitāti, līdzīgus viedās mobilitātes pakalpojumus dzelzceļiem vai digitālo savienotību iekšzemes ūdensceļos;
“maksimumstunda” ir parasti stundu ilgs periods dienā, kura laikā tīkla noslodze ir maksimāla;
“maksimumstundas apstākļi” ir apstākļi, kādos paredzama tīkla darbošanās “maksimumstundā”;
“attiecīgais laikposms” ir laikposms, ko izmanto, lai pārbaudītu plānotos privātos ieguldījumus, un kas atbilst termiņam, kuru dalībvalsts aplēsusi plānotā valsts finansētā tīkla izvēršanai, no plānotās valsts iejaukšanās sabiedriskās apspriešanas publicēšanas brīža līdz brīdim, kad tīkls tiek nodots ekspluatācijā (t. i., tiek sākta vairumtirdzniecības un/vai mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana valsts finansētajā tīklā). Attiecīgais laikposms nevar būt īsāks par 2 gadiem;
Definīcijas saistībā ar atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
“sarežģīti audiovizuālie darbi” ir darbi, kurus dalībvalstis atzinušas par sarežģītiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pirms shēmas izveides vai atbalsta piešķiršanas, un var ietvert filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādas dalībvalsts oficiālajā valodā, kurai ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbus un citādā ziņā komerciāli sarežģītus darbus;
“ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksts” ir visas valstis un teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt oficiālo attīstības palīdzību un ir iekļautas sarakstā, ko sagatavojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO);
“samērīgu peļņu” nosaka, ievērojot tipisko peļņu attiecīgajā nozarē. Jebkurā gadījumā par samērīgu uzskata tādu peļņu no ieguldītā kapitāla, kas nepārsniedz attiecīgo mijmaiņas darījumu likmi, kam pieskaitīta prēmija 100 bāzes punktu apmērā;
Definīcijas saistībā ar atbalstu sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
“profesionālais sports” ir nodarbošanās ar sportu algota darba vai apmaksātu pakalpojumu veidā neatkarīgi no tā, vai starp profesionālo sportistu un attiecīgo sporta organizāciju ir noslēgts oficiāls darba līgums, ja atlīdzība pārsniedz šīs nodarbošanās izmaksas un veido ievērojamu daļu no sportista ienākumiem. Ceļa un izmitināšanas izdevumus, lai piedalītos sporta pasākumā, šajā regulā neuzskata par atlīdzību.
Definīcijas saistībā ar atbalstu reģionālajām lidostām
“lidostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un aprīkojums, ko lidosta izmanto, lai sniegtu lidostas pakalpojumus aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; tas ietver skrejceļus, termināļus, peronus, manevrēšanas ceļus, centralizētu infrastruktūru apkalpošanai uz zemes un citas iekārtas, ar kurām tieši atbalsta lidostas pakalpojumus, taču neietver infrastruktūru un aprīkojumu, kas primāri ir nepieciešami darbībām, kuras nav saistītas ar aeronavigāciju;
“aviokompānija” ir jebkura aviokompānija, kurai ir derīga dalībvalsts vai Eiropas Kopējās aviācijas telpas locekļa izdota darbības licence saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 ( 40 );
“lidosta” ir subjekts vai subjektu grupa, kas veic saimniecisko darbību, sniedzot lidostas pakalpojumus aviokompānijām;
“lidostas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ko lidosta vai tās meitasuzņēmums sniedz aviokompānijām, lai nodrošinātu lidmašīnu apkalpošanu no nosēšanās brīža līdz pacelšanās brīdim un pasažieru un kravu apkalpošanu, tostarp apkalpošanas pakalpojumu sniegšana uz zemes un centralizētas infrastruktūras nodrošināšana apkalpošanai uz zemes, lai dotu iespēju aviokompānijām sniegt gaisa transporta pakalpojumus;
“vidējā ikgadējā pasažieru plūsma” ir rādītājs, ko nosaka, balstoties uz pasažieru ienākošo un izejošo plūsmu iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts ir piešķirts;
“centralizēta infrastruktūra apkalpošanai uz zemes” ir infrastruktūra, kuru parasti ekspluatē lidostas pārvaldītājs un kas apmaiņā pret atlīdzību tiek nodota to dažādo apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju rīcībā, kuri darbojas lidostā, izņemot aprīkojumu, kurš pieder apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem vai kuru tie ekspluatē;
“ātrvilciens” ir vilciens, kas spēj sasniegt ātrumu virs 200 km/h;
“apkalpošana uz zemes” [lidlauka sniegtie pakalpojumi] ir pakalpojumi, ko lidostas lietotājiem sniedz lidostā, kā izklāstīts Padomes Direktīvas 96/67/EK ( 41 ) pielikumā;
“ar aeronavigāciju nesaistītas darbības” ir komercpakalpojumi aviokompānijām vai citiem lidostas lietotājiem, tostarp papildu pakalpojumi pasažieriem, kravas ekspeditoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem, biroju un veikalu iznomāšana, automašīnu stāvvietas un viesnīcas;
“reģionālā lidosta” ir lidosta, kuras vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedz 3 miljonus pasažieru;
Definīcijas saistībā ar atbalstu ostām
“osta” ir zemes un ūdens telpa, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, kas ļauj veikt ūdens transportlīdzekļu uzņemšanu, to iekraušanu un izkraušanu, preču uzglabāšanu, šo preču pieņemšanu un piegādi un nodrošināt pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšanu un izkāpšanu, un jebkāda cita infrastruktūra, kas transporta operatoriem nepieciešama ostā;
“jūras osta” ir osta galvenokārt jūras kuģu uzņemšanai;
“iekšzemes osta” ir osta, kas nav jūras osta, iekšzemes ūdensceļu kuģu uzņemšanai;
“ostas infrastruktūra” ir infrastruktūra un objekti ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, piestātnes, ko izmanto kuģu pietauvošanai, piestātņu sienas, moli un peldošas pontonu rampas plūdmaiņu zonās, iekšējie baseini, aizbērumi un zemes meliorācija, kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra un uzlādes un uzpildes infrastruktūra ostās, un kura nodrošina transportlīdzekļu, mobilā termināļa aprīkojuma un apkalpošanai uz zemes paredzētā mobilā aprīkojuma apgādi ar elektroenerģiju, ūdeņradi, amonjaku un metanolu;
“ostas būves un aprīkojums” ir virszemes konstrukcijas (piemēram, uzglabāšanai), stacionārās iekārtas (piemēram, noliktavas un termināļa ēkas), kā arī pārvietojamās iekārtas (piemēram, krāni), kas atrodas ostā un ir paredzētas ar transportu saistītu ostas pakalpojumu sniegšanai;
“piekļuves infrastruktūra” ir visu veidu infrastruktūra, kas ir nepieciešama, lai lietotājiem nodrošinātu piekļuvi ostai un iekļūšanu ostā no zemes, jūras vai upes, piemēram, ceļi, sliežu ceļi, kanāli un slūžas;
“bagarēšana” ir nogulšņu aizvākšana no ūdensceļu dibena ūdens pievadceļos ostai vai ostā;
▼M6 —————
“kuģi” ir peldlīdzekļi, kas ir vai nav pašgājēji, ar vienu vai vairākiem virsūdens korpusiem;
“jūras kuģi” ir kuģi, kas nav tādi kuģi, kuri kuģo tikai vai galvenokārt pa iekšzemes ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos, vai to tuvumā;
“iekšzemes ūdensceļu kuģi” ir kuģi, kas paredzēti kuģošanai tikai vai galvenokārt pa iekšējiem ūdensceļiem vai piekrastes ūdeņos vai to tuvumā;
“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšanas infrastruktūra” ir stacionāras, peldošas vai pārvietojamas ostu iekārtas, kas spēj uzņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK ( 42 ). definētos kuģu atkritumus vai kravu atliekas.
Definīcijas saistībā ar atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (terminiem, kas definēti zem citiem šā panta virsrakstiem, tāda pati nozīme ir arī attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU)
“fonds InvestEU”, “ES garantija”, “finanšu produkts”, “valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” un “īstenošanas partneris” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Regulas (ES) 2021/523 2. pantā;
“finanšu starpnieks” 16. iedaļas nolūkos ir finanšu starpnieks 34) punkta nozīmē, izņemot īstenošanas partnerus;
“komerciāls finanšu starpnieks” ir finanšu starpnieks, kurš darbojas peļņas gūšanas nolūkā un uzņemas pilnu pašu risku bez publiskās garantijas, izņemot valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, kuras netiek uzskatītas par komerciāliem finanšu starpniekiem;
“TEN-T pilsētas mezgls” ir tāds pilsētas mezgls, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 43 ) 3. panta p) punktā;
“jaunienācējs” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES ( 44 ) 3. panta 1. punktā un kas atbilst šādiem nosacījumiem:
tas attiecīgajā tirgus segmentā ir saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 17. panta 3. punktu mazāk nekā divdesmit gadus pirms atbalsta piešķiršanas;
tas nav šīs regulas I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē saistīts ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas licenci Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 14. punkta nozīmē saņēmis pirms 2010. gada 1. janvāra;
“pilsētas transports” ir transports pilsētā vai aglomerācijā un tās svārstsatiksmes zonās;
“ekosistēma”, “bioloģiskā daudzveidība” un “ekosistēmas labs stāvoklis” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 ( 45 ) 2. pantā.
3. pants
Atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumi
Atbalsta shēmas, atbalsta shēmu ietvaros piešķirts individuālais atbalsts un ad hoc atbalsts ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 2. vai 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja minētais atbalsts atbilst visiem šīs regulas I nodaļā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajai atbalsta kategorijai noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas III nodaļā.
4. pants
Paziņošanas robežvērtības
Šo regulu nepiemēro atbalstam, kurš pārsniedz šādas robežvērtības:
reģionālais ieguldījumu atbalsts: ieguldījumam, kura attiecināmās izmaksas ir EUR 110 miljoni vai vairāk, šādas atbalsta summas vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā:
reģionālais pilsētu attīstības atbalsts: EUR 22 miljoni, kā noteikts 16. panta 3. punktā;
ieguldījumu atbalsts MVU: EUR 8,25 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
atbalsts konsultācijām MVU: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
šīs regulas 19.c pantā minētais atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi: EUR 200 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Mikrouzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 25 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un mikrouzņēmumiem, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 30 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā;
šīs regulas 19.d pantā minētais atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu: EUR 2 miljoni vienam saņēmējam kalendārajā gadā. MVU, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā, šis ierobežojums ir EUR 250 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā, un MVU, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, – EUR 300 000 vienam saņēmējam kalendārajā gadā. Atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, piemēro nosacījumu, ka tas netiek daļēji vai pilnībā nodots primārajiem ražotājiem;
atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2,2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;
riska finansējuma atbalsts: EUR 16,5 miljoni vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam, kā noteikts 21. panta 8. punktā un 21.a panta 2. punktā;
darbības sākšanas atbalsts: 22. panta 3., 4., 5. un 7. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam;
atbalsts pētniecībai un attīstībai:
ja projekts pārsvarā ir fundamentālie pētījumi: EUR 55 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie fundamentālo pētījumu kategorijas;
ja projekts pārsvarā ir rūpnieciskie pētījumi: EUR 35 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie rūpniecisko pētījumu kategorijas vai rūpniecisko pētījumu un fundamentālo pētījumu kategorijas, tās ņemot kopā;
ja projekts pārsvarā ir eksperimentālā izstrāde: EUR 25 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; tas attiecas uz gadījumiem, kad vairāk nekā pusi no projekta attiecināmajām izmaksām rada darbības, kas pieder pie eksperimentālās izstrādes kategorijas;
ja projekts ir Eureka projekts, tiek īstenots kopuzņēmumā, kas izveidots, pamatojoties uz Līguma 185. vai 187. pantu, vai atbilst 25. panta 6. punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, i) līdz iii) punktā minētās summas divkāršo;
summas, kas minētas i) līdz iv) punktā, palielina par 50 %, ja atbalstu pētniecības un attīstības projektiem piešķir atmaksājamu avansu veidā, kurus, ja nav pieņemtas metodikas to dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanai, izsaka kā attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, un ja pasākums paredz, ka projekta sekmīga iznākuma gadījumā, ko nosaka, pamatojoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi, avansi tiks atmaksāti ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar piešķiršanas laikā piemērojamo diskonta likmi;
atbalsts tehniski ekonomiskajai priekšizpētei, ko veic, sagatavojoties pētniecības pasākumiem: EUR 8,25 miljoni vienai priekšizpētei;
atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums un kurus īsteno saskaņā ar 25.a pantu: 25.a pantā minētā summa;
atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, ko īsteno saskaņā ar 25.b pantu: 25.b pantā minētās summas;
atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, ko īsteno saskaņā ar 25.c pantu: 25.c pantā minētās summas;
atbalsts komandsadarbības pasākumiem: 25.d pantā minētās summas;
atbalsts, kas saistīts ar Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstīto projektu līdzfinansēšanu saskaņā ar 25.e pantu: EUR 80 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai: EUR 35 miljoni vienai infrastruktūrai;
ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai: EUR 25 miljoni vienai infrastruktūrai;
atbalsts inovācijas kopām: EUR 10 miljoni vienai kopai;
inovācijas atbalsts MVU: EUR 10 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai: EUR 12,5 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts mācībām: EUR 3 miljoni vienam mācību projektam;
atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas: EUR 11 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas: EUR 5,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai gadījumos, kad nav norādīts citādi: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā;
atbalsts 36. panta 4. punktā minētajai mērķorientētajai infrastruktūrai un uzkrāšanai: EUR 25 miljoni vienam projektam;
ieguldījumu atbalsts 36.a panta 1. un 2. punktā minētajai uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets EUR 300 miljonu apmērā;
ieguldījumu atbalsts 38.a panta 7. punktā un 39. panta 2.a punktā minētajiem ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabojumiem, kas tiek īstenoti apvienoti: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts 38.b pantā minētajai energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai: kopējais nedzēstais finansējums nominālā izteiksmē EUR 30 miljonu apmērā vienam saņēmējam;
ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;
atbalsts 44.a pantā minēto vides nodokļu vai maksājumu samazinājuma veidā: EUR 50 miljoni vienai shēmai gadā;
▼M6 —————
42. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas izmantošanu un 43. pantā minētais darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās: EUR 30 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; attiecīgi visu 42. pantā minēto shēmu budžetu summa un visu 43. pantā minēto shēmu budžetu summa nedrīkst pārsniegt EUR 300 miljonus gadā;
46. pantā minētais atbalsts centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmām: EUR 50 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
48. pantā minētais atbalsts energoinfrastruktūrai: EUR 70 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā;
atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam platjoslas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;
atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīkliem piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;
atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā dotācijas veidā finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;
atbalsts savienotības vaučeru shēmu veidā: kopējais valsts atbalsta budžets 24 mēnešu laikā visām savienotības vaučeru shēmām dalībvalstī, kas ir EUR 50 miljoni (kopējā summa, kas ietver valsts un reģionālās vai vietējās vaučeru shēmas);
atbalsts atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts dotācijas veidā: EUR 100 miljoni kopējās izmaksas vienā projektā; atbalstam atvilces maršrutēšanas tīklu izvēršanai, kas piešķirts kā finanšu instruments, kopējā finansējuma nominālā summa, kas piešķirta galīgajam saņēmējam vienā projektā, nedrīkst pārsniegt EUR 150 miljonus;
ieguldījumu atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 165 miljoni vienam projektam; darbības atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: EUR 82,5 miljoni vienam uzņēmumam gadā;
atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem: EUR 55 miljoni vienai shēmai gadā;
ieguldījumu atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai: EUR 33 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienam projektam pārsniedz EUR 110 miljonus; darbības atbalsts sporta infrastruktūrai: EUR 2,2 miljoni vienai infrastruktūrai gadā;
ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai: EUR 11 miljoni vai ja kopējās izmaksas vienai un tai pašai infrastruktūrai pārsniedz EUR 22 miljonus;
atbalsts reģionālajām lidostām: atbalsta intensitāte un atbalsta summas, kas noteiktas 56.a pantā;
atbalsts jūras ostām: attiecināmās izmaksas EUR 143 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 165 miljoni vienam projektam jūras ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 46 ) 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;
atbalsts iekšzemes ostām: attiecināmās izmaksas EUR 44 miljonu apmērā vienam projektam (vai EUR 55 miljoni vienam projektam iekšzemes ostā, kas iekļauta pamattīkla koridora darba plānā, kurš minēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantā); attiecībā uz bagarēšanu projekts nozīmē visu bagarēšanu, ko veic 1 kalendārā gada laikā;
atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU: III nodaļas 16. iedaļā noteiktās summas;
atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.
5. pants
Atbalsta pārredzamība
Par pārredzamām uzskata šādas atbalsta kategorijas:
atbalsts dotāciju un procentu likmju subsīdiju veidā;
atbalsts aizdevumu veidā, ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz piešķiršanas laikā piemērojamo atsauces likmi;
atbalsts garantiju veidā:
ja dotācijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz Komisijas paziņojumā noteiktajām drošības zonas prēmijām; vai
ja pirms pasākuma īstenošanas garantijas dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pēc tās paziņošanas Komisijai saskaņā ar attiecīgajā valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu, kas ir spēkā attiecīgajā laikā, ir apstiprināta, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā ( 47 ) vai to aizstājošu paziņojumu, un apstiprinātā metode šīs regulas piemērošanas kontekstā attiecas tieši uz attiecīgo garantijas veidu un attiecīgo pamatā esošā darījuma veidu;
atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā, ja pasākums paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta piemērojamā robežvērtība;
reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 16. panta nosacījumi;
atbalsts uzņēmumiem to dalībai Eiropas teritoriālās sadarbības projektos saskaņā ar 20.a pantu, ja tas paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta 20.a pantā noteiktā piemērojamā robežvērtība;
atbalsts riska finansējuma pasākumu veidā, ja ir izpildīti 21. un 21.a panta nosacījumi;
darbības sākšanas atbalsts, ja ir izpildīti 22. panta nosacījumi;
atbalsts MVU, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa par 2. panta attiecīgi 94) un 95) punktā definētajiem inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, kurus piedāvā, piemēram, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas, pamatojoties uz atbalsta shēmu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
priekšrocības, kas izpaužas kā samazināta vai atcelta maksa, ir kvantitatīvi izsakāmas un pierādāmas;
pilnās vai daļējās pakalpojumu cenu atlaides un noteikumi par MVU pieteikšanos un atlasi un par atlaižu piešķiršanu tiek darīti publiski pieejami (tīmekļa vietnēs vai citos piemērotos veidos), pirms pakalpojumu sniedzējs sāk piedāvāt atlaides;
pakalpojumu sniedzējs glabā dokumentāciju par katram MVU atlaižu veidā piešķirtā atbalsta summām, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas 28. panta 3. un 4. punktā noteiktie griesti. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad pakalpojumu sniedzējs ir piešķīris pēdējo atbalstu;
atbalsts energoefektivitātes projektiem, ja ir izpildīti 39. panta nosacījumi;
atbalsts piemaksu papildus tirgus cenai veidā, ja ir izpildīti 42. panta nosacījumi;
atbalsts atmaksājamu avansu veidā, ja atmaksājamā avansa nominālā kopsumma nepārsniedz robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar šo regulu, vai ja atmaksājamā avansa dotācijas bruto ekvivalenta aprēķināšanas metode pirms pasākuma īstenošanas ir apstiprināta pēc šīs metodes paziņošanas Komisijai;
atbalsts, kas izpaužas kā materiālo aktīvu pārdošana vai iznomāšana zemāk par tirgus cenu, ja vērtību nosaka vai nu ar neatkarīga eksperta novērtējumu pirms darījuma, vai arī atsaucoties uz publiski pieejamu, regulāri atjauninātu un vispārpieņemtu etalonvērtību;
atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;
atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi, ja ir izpildīti 19.c pantā paredzētie nosacījumi;
atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ja ir izpildīti 19.d pantā paredzētie nosacījumi.
6. pants
Stimulējošā ietekme
Atbalstu uzskata par tādu, kam piemīt stimulējoša ietekme, ja saņēmējs attiecīgajai dalībvalstij ir iesniedzis rakstisku atbalsta pieteikumu, pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas darbība. Atbalsta pieteikumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
uzņēmuma nosaukums un lielums;
projekta apraksts, tostarp tā sākuma un beigu datums;
projekta īstenošanas vieta;
projekta izmaksu uzskaitījums;
atbalsta veids (dotācija, aizdevums, garantija, atmaksājams avanss, pašu kapitāla iepludināšana vai cits) un projektam nepieciešamā publiskā finansējuma summa.
Uzskata, ka lieliem uzņēmumiem piešķiramam ad hoc atbalstam ir stimulējoša ietekme, ja papildus tam, ka ir nodrošināta 2. punktā paredzētā nosacījuma izpilde, dalībvalsts pirms attiecīgā atbalsta piešķiršanas ir pārliecinājusies, ka saņēmēja sagatavotā dokumentācija pierāda, ka atbalsts radīs vienu vai vairākus šādus rezultātus:
attiecībā uz reģionālo ieguldījumu atbalstu: projekts tiek īstenots, bet bez atbalsta tas attiecīgajā apgabalā nebūtu veikts vai attiecīgajā apgabalā nebūtu saņēmējam pietiekami rentabls;
visos pārējos gadījumos:
Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, uzskata, ka pasākumiem nodokļu atvieglojumu veidā ir stimulējoša ietekme, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
ar attiecīgo pasākumu tiesības uz atbalstu tiek noteiktas saskaņā ar objektīviem kritērijiem, un dalībvalsts savu rīcības brīvību neīsteno nekādā citā veidā; un
pasākums ir pieņemts un ir stājies spēkā, pirms tiek sākts darbs pie atbalstāmā projekta vai sākta darbība, izņemot pēctecīgo fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau agrāk ir attiekušās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.
Atkāpjoties no 2., 3. un 4. punkta, šādām atbalsta kategorijām stimulējošā ietekme nav prasīta vai tiek uzskatīts, ka tā piemīt:
reģionālais darbības atbalsts un reģionālais pilsētu attīstības atbalsts, ja ir izpildīti 15. un 16. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;
atbalsts MVU piekļuvei finansējumam, ja ir izpildīti attiecīgie 21., 21.a un 22. panta nosacījumi;
atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā un atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, ja ir izpildīti konkrētie attiecīgi 32. un 33. panta nosacījumi;
atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas, un atbalsts, ar ko kompensē izmaksas par palīdzības sniegšanu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, ja ir izpildīti 34. un 35. pantā paredzētie attiecīgie nosacījumi;
atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK, ja ir izpildīti šīs regulas 44. panta nosacījumi;
atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, ja ir izpildīti 50. panta nosacījumi;
sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem, ja ir izpildīti 51. panta nosacījumi;
atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, ja ir izpildīti 53. panta nosacījumi;
atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, ja ir izpildīti attiecīgie 20. vai 20.a panta nosacījumi;
atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, atbalsts līdzfinansētiem projektiem un līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ja ir izpildīti attiecīgie 25.a, 25.b, 25.c vai 25.d panta nosacījumi;
atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;
atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos vai gūst no tiem labumu, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi;
atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai un dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, ja remediācijas vai sanācijas izmaksas pārsniedz zemes vai īpašuma vērtības pieaugumu un ir izpildīti 45. panta nosacījumi;
atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos, ja ir izpildīti 45. panta nosacījumi;
atbalsts atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai saskaņā ar 41., 42. un 43. pantu, ja atbalsts tiek piešķirts automātiski saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un bez turpmākas dalībvalsts rīcības brīvības īstenošanas un ja pasākums ir pieņemts un ir spēkā pirms atbalstāmā projekta vai darbības uzsākšanas;
atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi saskaņā ar 19.c pantā paredzētajiem nosacījumiem;
atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, saskaņā ar 19.d pantā paredzētajiem nosacījumiem.
7. pants
Atbalsta intensitāte un attiecināmās izmaksas
▼M1 —————
8. pants
Atbalsta kumulācija
Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar:
citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām;
citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.
Nosakot atbilstību šā punkta pirmajā teikumā minētajiem kumulācijas noteikumiem, neņem vērā finansējumu, kuru galīgajiem saņēmējiem piešķir no fonda InvestEU atbalsta atbilstoši III nodaļas 16. iedaļai, un no šā finansējuma segtās izmaksas. Tā vietā summu, pēc kuras nosaka atbilstību šā punkta pirmā teikuma kumulācijas noteikumiem, aprēķina šādi. Pirmkārt, no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām atskaita no fonda InvestEU atbalstītā finansējuma nominālo summu, iegūstot kopējās atlikušās attiecināmās izmaksas; otrkārt, atbalsta maksimālo summu aprēķina, attiecīgo lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu piemērojot tikai kopējām atlikušajām attiecināmajām izmaksām.
Attiecībā uz pantiem, kuros paziņošanas robežvērtība ir izteikta kā atbalsta maksimālā summa, nolūkā noteikt, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības, neņem vērā arī tā finansējuma nominālo summu, kas galīgajiem saņēmējiem sniegts ar fonda InvestEU atbalstu.
Alternatīvi, attiecībā uz prioritārajiem aizdevumiem vai prioritāro aizdevumu garantijām, ko atbalsta no fonda InvestEU saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, var saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) vai attiecīgi c) apakšpunktu aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu atbalstam, kuru satur šie aizdevumi vai garantijas, ko sniedz galīgajiem saņēmējiem. Atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu var izmantot, lai saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu nodrošinātu, ka kumulācija ar jebkuru citu atbalstu, kas attiecas uz tām pašām nosakāmajām attiecināmajām izmaksām, neliek pārsniegt lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kura piemērojama atbalstam saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgo paziņošanas robežvērtību saskaņā ar šo regulu.
9. pants
Publicēšana un informācija
Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī ( 49 ) vai visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:
kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, un tālab izmanto II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;
katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;
III pielikumā minēto informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 100 000 , vai par atbalstu, kas saistīts ar finanšu produktiem, kurus atbalsta fonds InvestEU saskaņā ar 16. iedaļu, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 500 000 , vai par katru piešķirto individuālo atbalstu, kas pārsniedz EUR 10 000 , attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas primārajā lauksaimnieciskajā ražošanā vai zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa.
Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 ( 50 ) 21. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1059 ( 51 ) 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama. Alternatīvi – iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamajiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.
Šā punkta pirmajā daļā noteiktie publicēšanas pienākumi neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.
Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants ( 52 ), šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):
Komisija savā tīmekļa vietnē publicē:
saites uz šā panta 1. punktā minētajām valsts atbalsta tīmekļa vietnēm;
kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā.
II NODAĻA
UZRAUDZĪBA
10. pants
Grupu atbrīvojuma priekšrocības atsaukšana
Ja dalībvalsts ir piešķīrusi atbalstu, kas saskaņā ar šo regulu būtu atbrīvots no paziņošanas prasības, taču nav izpildījusi I līdz III nodaļas nosacījumus, Komisija pēc tam, kad tā attiecīgajai dalībvalstij ir devusi iespēju izklāstīt savu viedokli, var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka par visiem vai daļu no turpmākajiem atbalsta pasākumiem, kurus pieņem attiecīgā dalībvalsts un kuri citādi atbilstu šīs regulas prasībām, ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu. Pienākumu paziņot par pasākumiem var ierobežot, attiecinot tikai uz pasākumiem, ar kuriem piešķir noteikta veida atbalstu, pasākumiem par labu noteiktiem saņēmējiem vai noteiktu attiecīgās dalībvalsts iestāžu pieņemtiem atbalsta pasākumiem.
11. pants
Ziņojumu sniegšana
Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta vai (ES) 2021/1059 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama, Komisijai nosūta:
izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem; un
elektroniskā veidā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 ( 53 ) minēto gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot minētajā regulā norādīto informāciju. Attiecībā uz finanšu produktiem, kurus īsteno dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks fonda InvestEU ietvaros, šo dalībvalsts pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris iesniedz Komisijai gada ziņojumus saskaņā ar attiecīgajām ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā.
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.
12. pants
Uzraudzība
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektiem un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.
III NODAĻA
ĪPAŠIE NOTEIKUMI DAžĀDĀM ATBALSTA KATEGORIJĀM
1. IEDAĻA
Reģionālais atbalsts
13. pants
Reģionālā atbalsta tvērums
Šo iedaļu nepiemēro:
atbalstam tērauda nozarei, lignīta nozarei un ogļrūpniecības nozarei;
atbalstam transporta nozarē, kā arī saistītajai infrastruktūrai; atbalstam enerģijas ražošanai, akumulēšanai, pārvadei, sadalei un infrastruktūrai, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos un reģionālā darbības atbalsta shēmas; un atbalstam platjoslas nozarē, izņemot reģionālā darbības atbalsta shēmas;
reģionālajam atbalstam tādu shēmu veidā, kas ir paredzētas ierobežotam skaitam konkrētu saimnieciskās darbības nozaru; shēmas, kas paredzētas tūrisma darbībām vai lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, neuzskata par tādām, kuras paredzētas konkrētām saimnieciskās darbības nozarēm;
reģionālajam darbības atbalstam uzņēmumiem, kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”, vai uzņēmumiem, kuri veic darbību grupas ietvaros un kuru galvenā darbības joma ietilpst NACE 2. red. klasē 70.10 “Centrālo biroju darbība” vai 70.22 “Konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās”.
14. pants
Reģionālais ieguldījumu atbalsts
Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:
izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos; vai
lēstās algu izmaksas, kas izriet no sākotnējā ieguldījuma rezultātā radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu; vai
šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.
Iegādātajiem aktīviem ir jābūt jauniem, izņemot, ja tos iegādājas MVU, un izņemot uzņēmējdarbības vietas iegādi.
Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
ja tiek nomāta zeme un ēkas, lielo uzņēmumu gadījumā nomai jāilgst vismaz 5 gadus, bet MVU gadījumā vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;
ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.
Attiecībā uz sākotnējo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 49) punkta b) apakšpunktā vai 51) punkta b) apakšpunktā, principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Ja uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegāde tiek apvienota ar papildu ieguldījumiem, par kuriem var saņemt reģionālo atbalstu, šo papildu ieguldījumu attiecināmās izmaksas jāpieskaita uzņēmējdarbības vietas aktīvu iegādes izmaksām. Ja attiecīgo aktīvu iegādei jau ir bijis piešķirts atbalsts pirms to iegādes, šo aktīvu izmaksas atņem no attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības vietas iegādi.
Nemateriālos aktīvus var ņemt vērā ieguldījumu izmaksu aprēķinā, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:
tie jāizmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;
tiem jābūt amortizējamiem;
tiem jābūt iegādātiem atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju; un
tiem jābūt iekļautiem atbalstu saņemošā uzņēmuma aktīvos un vismaz 5 gadus (MVU gadījumā 3 gadus) jāpaliek piesaistītiem projektam, kuram tiek piešķirts atbalsts.
Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas lielākais 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām ieguldījumu izmaksām. Attiecībā uz MVU nemateriālo aktīvu izmaksas ir attiecināmas 100 % apmērā.
Ja attiecināmās izmaksas aprēķina, pamatojoties uz paredzamajām algu izmaksām, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
ieguldījumu projekts attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā rada darbinieku skaita neto pieaugumu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kuru iegūst, no radīto darbvietu skaita atņemot attiecīgajā periodā zaudētās darbvietas, kas izteiktas gada darbaspēka vienībās;
katru amata vietu aizpilda 3 gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;
katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta, izņemot, ja darbvieta ir zaudēta laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.
▼M6 —————
15. pants
Reģionālais darbības atbalsts
Mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas kompensē to preču transporta papildu izmaksas, kas ir ražotas apgabalos, kuri ir tiesīgi saņemt darbības atbalstu, kā arī to preču transporta papildu izmaksas, kas tiek turpmāk pārstrādātas šajos apgabalos, ievērojot šādus nosacījumus:
atbalstu ir iespējams objektīvi kvantitatīvi noteikt iepriekš, pamatojoties uz fiksētu summu, summu par tonnkilometru vai citu attiecīgu vienību;
transporta papildu izmaksas ir aprēķinātas, pamatojoties uz preču pārvadājumu attiecīgās dalībvalsts robežās, izmantojot transportlīdzekli, kas rada viszemākās izmaksas saņēmējam. Dalībvalsts var noteikt vides standartus, kas jāievēro attiecībā uz izvēlēto transporta veidu, un, ja attiecībā uz saņēmēju piemēro šādus standartus, transporta papildu izmaksu aprēķinu tas var balstīt uz minēto vides standartu ievērošanas viszemākajām izmaksām.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no šajā punktā noteiktajām transporta papildu izmaksām.
Mazapdzīvotos un ļoti mazapdzīvotos apgabalos reģionālā darbības atbalsta shēmas izmanto apdzīvotības sarukuma novēršanai vai samazināšanai, ievērojot šādus nosacījumus:
saņēmēji savu saimniecisko darbību veic attiecīgajā apgabalā;
atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām nepārsniedz 20 % no gada darbaspēka izmaksām, kas saņēmējam radušās attiecīgajā apgabalā.
►C1 Tālākajos reģionos darbības atbalsta shēmas kompensē darbības papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas vienas vai vairāku pastāvīgu Līguma 349. pantā minēto problēmu tiešā ietekmē, ja saņēmēji savu saimniecisko darbību veic tālākajā reģionā, ar nosacījumu, ka atbalsta summa gadā vienam saņēmējam saskaņā ar visām darbības atbalsta shēmām, kas īstenotas atbilstoši šai regulai, nepārsniedz vienu no sekojošajām procentuālajām daļām: ◄
35 % no bruto pievienotās vērtības, ko saņēmējs gada laikā rada attiecīgajā tālākajā reģionā;
40 % no darbaspēka izmaksām, kuras saņēmējam gada laikā rodas attiecīgajā tālākajā reģionā;
30 % no saņēmēja gada apgrozījuma attiecīgajā tālākajā reģionā.
16. pants
Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts
Pilsētu attīstības projektiem jāatbilst šādiem kritērijiem:
tos īsteno atbalstāmajos apgabalos ar pilsētu attīstības fondu starpniecību;
tos līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;
tie atbalsta “integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas” īstenošanu.
Pilsētu attīstības pasākumiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:
pilsētu attīstības fonda pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītāju starpā jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Pilsētu attīstības fonda pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;
neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;
ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;
ja privātajiem ieguldītājiem pilsētu attīstības projektos tiek nodrošinātas garantijas, garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās pilsētu attīstības fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;
pilsētu attīstības fonds darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Lai pilsētu attīstības atbalsta pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru.
Pilsētu attīstības fondus pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja pilsētu attīstības fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:
pilsētu attīstības fondu pārvaldītājiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāju atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publisko ieguldītāju interesēm;
pilsētu attīstības fondu pārvaldītāji nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem pilsētu attīstības projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz pilsētu attīstību;
katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.
Ja pilsētu attīstības fonds nodrošina aizdevumus vai garantijas pilsētu attīstības projektiem, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
attiecībā uz aizdevumiem – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā aizdevuma nominālo summu;
attiecībā uz garantijām – aprēķinot ieguldījumu maksimālo summu saskaņā ar šā panta 3. punktu, ņem vērā attiecīgā aizdevuma nominālo summu.
2. IEDAĻA
Atbalsts MVU
17. pants
Ieguldījumu atbalsts MVU
Attiecināmās izmaksas ir viens vai vairāki šādi izmaksu veidi:
izmaksas par ieguldījumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp vienreizējas neamortizējamas izmaksas, kas tieši saistītas ar ieguldījumu un tā sākotnējo izveidošanu;
lēstās algu izmaksas, kas izriet no ieguldījumu projekta rezultātā tieši radītās nodarbinātības, aprēķinātas par 2 gadu periodu;
šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto izmaksu apvienojums, bet nepārsniedzot lielāko no summām, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam.
Ieguldījumu, ko šā panta nolūkos uzskata par attiecināmajām izmaksām, veido:
ieguldījums materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas attiecas uz jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidi, esošas uzņēmējdarbības vietas paplašināšanu, uzņēmējdarbības vietas produkcijas dažādošanu ar produktiem vai pakalpojumiem, kuri uzņēmējdarbības vietā iepriekš nav ražoti vai sniegti, vai – izmantojot ieguldījumu uzņēmējdarbības vietā – būtiskām pārmaiņām attiecīgā(-o) produkta(-u) kopējā ražošanas procesā vai attiecīgā(-o) pakalpojuma(-u) kopējā sniegšanas procesā; vai
tādai uzņēmējdarbības vietai piederošu aktīvu iegāde, kas ir slēgta vai tiktu slēgta, ja tā netiktu nopirkta. Uzņēmuma kapitāldaļu parasta iegāde nekvalificējas kā ieguldījums. Darījumu veic saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Principā ņem vērā tikai izmaksas par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju. Tomēr nosacījums par aktīvu iegādi no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju, nav piemērojams, ja sākotnējā īpašnieka ģimenes loceklis vai viens vai vairāki darbinieki pārņem mazu uzņēmumu.
Tādējādi aizstāšanas ieguldījums nav uzskatāms par ieguldījumu šā punkta nozīmē.
Ar materiālo aktīvu nomu saistītas izmaksas var ņemt vērā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
ja tiek nomāta zeme un ēkas, nomai jāilgst vismaz 3 gadus pēc ieguldījuma pabeigšanas paredzamā datuma;
ja tiek nomāta ražotne vai tehnika, nomai jābūt finanšu izpirkumnomai (līzingam) un tās līgumā jābūt noteiktam atbalsta saņēmēja pienākumam pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt.
Nemateriālie aktīvi atbilst visiem šiem nosacījumiem:
tos izmanto vienīgi uzņēmējdarbības vietā, kas saņem atbalstu;
tie ir amortizējami;
tie ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešām personām, kas nav saistītas ar pircēju;
tie ir iekļauti uzņēmuma, kas saņem atbalstu, aktīvos vismaz 3 gadus.
Darbvietas, kas tieši radītas ieguldījumu projekta rezultātā, atbilst šādiem nosacījumiem:
tās ir radītas triju gadu laikā no ieguldījuma pabeigšanas;
attiecīgajā uzņēmējdarbības vietā ir konstatējams darbinieku skaita tīrais pieaugums salīdzinājumā ar vidējo rādītāju iepriekšējos 12 mēnešos;
tās tiek saglabātas vismaz trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
20 % no attiecināmajām izmaksām mazajiem uzņēmumiem;
10 % no attiecināmajām izmaksām vidējiem uzņēmumiem.
18. pants
Atbalsts konsultācijām MVU
19. pants
Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs
19.a pants
Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos
Attiecībā uz SVVA projektiem attiecināmas ir šādas izmaksas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā vai Regulas (ES) 2021/1060 34. panta 1. punktā atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama:
izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, apmācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju;
apstiprināto darbību īstenošana;
sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana;
pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību;
SVVA stratēģijas iedzīvināšana nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un sniegt atbalstu potenciālajiem labuma guvējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.
19.b pants
Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem
19.c pants
Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi
Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:
publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro mikrouzņēmumiem par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;
maksājumiem, ko veic mikrouzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.
Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:
nediskriminē ne piegādātājus, ne mikrouzņēmumus;
paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par mikrouzņēmumu elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;
paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam; un
to rezultātā rada cenu, kas ir lielāka par izmaksām un kas ir tādā līmenī, kurā var veidoties efektīva cenu konkurence.
19.d pants
Atbalsts MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu
Atbalsts MVU publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi tādā gadījumā, ja siltumu ražo no dabasgāzes vai elektroenerģijas, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi. Šo pantu piemēro:
publiskiem pasākumiem attiecībā uz cenu noteikšanu, ar ko samazina cenas, kuras piegādātāji piemēro par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību;
maksājumiem, ko piešķir maziem un vidējiem uzņēmumiem – tieši vai ar piegādātāju starpniecību – par elektroenerģijas, gāzes vai siltuma patēriņa vienību un kas kompensē daļu no minētā patēriņa izmaksām.
Saskaņā ar 1. punktu īstenotie pasākumi:
tiek piemēroti ne vairāk kā 70 % no elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma patēriņa, kas saņēmējam rodas laikposmā, uz kuru attiecas atbalsta pasākums;
nediskriminē ne piegādātājus, ne MVU;
paredz kompensāciju piegādātājiem, ja publiskā pasākuma dēļ tiem ir jāveic piegādes zem pašizmaksas;
paredz, ka visi piegādātāji ir tiesīgi uz vienāda pamata sniegt piedāvājumus par elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi;
paredz mehānismu, kas, ja piešķiršanu veic ar piegādātāja starpniecību, nodrošina, ka atbalsts pēc iespējas lielākā apmērā tiek nodots galīgajam saņēmējam;
to rezultātā rada tādu vidējo vienības cenu par piegādi, kas ir vismaz vienāda ar vidējo cenu galalietotājiem par attiecīgi elektroenerģijas, gāzes vai siltuma vienību attiecīgajā dalībvalstī laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.
Maksājumi piegādātājiem par piegādēm MVU, kā nosaka publiskie pasākumi attiecībā uz tādu cenu noteikšanu, kuras ir zemākas par piegādātāja izmaksām, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja:
publiskais pasākums attiecībā uz cenu noteikšanu atbilst 2. punktā noteiktajām prasībām; un
kompensācijas maksājums nepārsniedz starpību starp cenu, ko piegādātājs būtu varējis sasniegt, piemērojot uz tirgu balstītas piegādes cenas bez pasākuma, un cenu, kas ar publisko pasākumu noteikta zem pašizmaksas.
2.a IEDAĻA
Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai
20. pants
Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos
Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu, tādā nozīmē, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 481/2014 ( 56 ) vai Regulas (ES) 2021/1059 38. līdz 44. pantā atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama:
personāla izmaksas;
biroja un administratīvie izdevumi;
ceļa un uzturēšanās izmaksas;
ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas;
aprīkojuma izdevumi;
infrastruktūras un būvdarbu izmaksas.
20.a pants
Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos
3. IEDAĻA
Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam
21. pants
Riska finansējuma atbalsts
Atbalsttiesīgi uzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir nekotēti MVU un sākotnējā riska finansējuma ieguldījuma brīdī atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
tie nav darbojušies nevienā tirgū;
tie ir darbojušies kādā tirgū
mazāk nekā 10 gadus kopš to reģistrācijas vai
mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma.
Ja konkrētam uzņēmumam ir piemērots viens no i) un ii) punktā minētajiem atbalsttiesīguma periodiem, tad arī jebkuram turpmākam riska finansējuma atbalstam tam pašam uzņēmumam var piemērot tikai šo minēto periodu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir iegādājušies citu uzņēmumu vai ir izveidoti apvienošanās rezultātā, piemērotais atbilstības periods ietver arī attiecīgi iegādātā uzņēmuma vai apvienoto uzņēmumu darbības, izņemot tādus iegādātos vai apvienotos uzņēmumus, kuru apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no iegādātājuzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes, vai – apvienošanās rezultātā izveidotu uzņēmumu gadījumā – mazāk nekā 10 % no kopējā apgrozījuma, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās. Attiecībā uz atbalsttiesīguma periodu, kas minēts i) punktā, ja to piemēro, uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk;
tiem ir nepieciešams sākotnējais ieguldījums, kurš, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, kas sagatavots attiecībā uz jaunu saimniecisko darbību, pārsniedz 50 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma. Atkāpjoties no pirmā teikuma, minēto robežvērtību nosaka 30 % apmērā attiecībā uz šādiem ieguldījumiem, kurus uzskata par sākotnējiem ieguldījumiem jaunā saimnieciskajā darbībā:
ieguldījumi, kas būtiski uzlabo darbības vidisko sniegumu saskaņā ar 36. panta 2. punktu;
citi vides ziņā ilgtspējīgi ieguldījumi, kas definēti Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1) punktā;
ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt IV pielikumā uzskaitīto kritiski svarīgo izejvielu ieguves, atdalīšanas, rafinēšanas, pārstrādes vai reciklēšanas jaudu.
Riska finansējuma ieguldījums var attiekties arī uz turpmākiem ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, tostarp pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
netiek pārsniegta 8. punktā minētā riska finansējuma kopsumma;
turpmāko ieguldījumu iespēja bija paredzēta sākotnējā uzņēmējdarbības plānā;
uzņēmums, kurš saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par “saistītu uzņēmumu” I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē ar tādu citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks vai neatkarīgs privātais ieguldītājs, kurš nodrošina riska finansējumu attiecīgā pasākuma ietvaros, izņemot, ja jaunais subjekts ir MVU.
Šā panta 5. punktā minētā riska finansējuma ieguldījuma kopējā nedzēstā summa jebkurā riska finansējuma pasākumā nepārsniedz EUR 16,5 miljonus vienam atbalsttiesīgajam uzņēmumam. Lai aprēķinātu šo maksimālo riska finansējuma ieguldījuma summu, ņem vērā:
attiecībā uz aizdevumiem un kvazikapitāla ieguldījumiem, kas strukturēti kā parāda instrumenti, – instrumenta nedzēsto summu nominālā izteiksmē;
attiecībā uz garantijām – attiecīgā aizdevuma nedzēsto summu nominālā izteiksmē.
Publiskais finansējums finanšu starpniekiem var tikt nodrošināts vienā no šādiem veidiem:
pašu kapitāls vai kvazikapitāls, vai finansējuma piešķīrums, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;
aizdevumi, ar ko atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošina riska finansējuma ieguldījumus;
atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem tieši vai netieši nodrošinātas garantijas, no kurām sedz riska finansējuma ieguldījumu radītos zaudējumus.
Mehānismi riska un atlīdzības sadalei starp dalībvalsti (vai tās pilnvaroto subjektu), no vienas puses, un privātajiem ieguldītājiem, finanšu starpniekiem vai fondu pārvaldniekiem, no otras puses, ir tādi, kas ir adekvāti, un atbilst šādiem nosacījumiem:
attiecībā uz tāda riska finansējuma atbalstu, kas nav garantijas, priekšroka tiek dota prioritārai peļņai no ieņēmumiem (asimetriska peļņas sadale vai stimuli gūt prioritāru peļņu), nevis aizsardzībai pret iespējamiem zaudējumiem (aizsardzība pret zaudējumiem);
ja ir paredzēta asimetriska zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no riska finansējuma ieguldījuma;
attiecībā uz riska finansējuma atbalstu garantiju veidā garantijas likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju.
Attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, kuru mērķis ir atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem nodrošināt riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, finanšu starpniekam sniegtais publiskais finansējums piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai atbalsttiesīgo uzņēmumu līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz kā minimums šādas robežvērtības:
10 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta a) apakšpunktā;
40 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta b) apakšpunktā;
60 % no riska finansējuma ieguldījuma, kas sniegts tiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri minēti 3. punkta c) apakšpunktā, un no turpmākiem riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos pēc 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.
Nosakot šā punkta pirmajā daļā paredzēto privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, neņem vērā finansējumu, ko nodrošina neatkarīgi privātie ieguldītāji, kuri gūst labumu no riska finansējuma atbalsta nodokļu atvieglojumu veidā saskaņā ar 21.a pantu.
Pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 20 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 30 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai saskaņā ar Savienības kosmosa programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 ( 57 ) vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, kurus īsteno dalītā pārvaldībā un uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 ( 58 ).
Finanšu starpniekus un fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis var prasīt, lai atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti ieguldījumu būtības dēļ. Procedūrai jābalstās uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar pieredzi, speciālajām zināšanām un darbības un finansiālajām spējām, un kumulatīvi jāatbilst šādiem nosacījumiem:
tā nodrošina, ka atbalsttiesīgie finanšu starpnieki un fondu pārvaldītāji darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;
tā nepieļauj finanšu starpnieku un fondu pārvaldītāju starpā diskrimināciju pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta;
tās mērķis ir izveidot atbilstīgu riska un atlīdzības sadales mehānismu, kā minēts 10. punktā, un uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus, kā minēts 15. punktā.
Riska finansējuma pasākumi ir tādi, kas nodrošina, ka publisko finansējumu saņemošie finanšu starpnieki, nodrošinot atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem riska finansējuma ieguldījumus, pieņem uz peļņas gūšanu vērstus lēmumus. Šis pienākums ir izpildīts, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
lai riska finansējuma pasākuma īstenošanā nodrošinātu komerciāli nevainojamu ieguldījumu stratēģiju, dalībvalsts vai pilnvarotais subjekts, kam uzticēta pasākuma īstenošana, paredz pienācīgas rūpības procedūru, ietverot piemērotu riska diversifikācijas pieeju, kuras mērķis ir panākt attiecīgā ieguldījumu portfeļa ekonomisko dzīvotspēju un efektīvu līmeni apjoma un teritoriālā tvēruma ziņā;
riska finansējuma ieguldījumi, ko nodrošina atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, balstās uz dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības plānu, kas ietver sīkas ziņas par produktu, noieta un rentabilitātes attīstību un norāda ex ante finansiālo dzīvotspēju;
katram pašu kapitāla un kvazikapitāla ieguldījumam ir skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija.
Finanšu starpnieki tiek pārvaldīti komerciāli. Šī prasība ir izpildīta, ja finanšu starpnieks un – atkarībā no riska finansējuma pasākuma veida – fonda pārvaldītājs kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties saskaņā ar paraugpraksi un ar tāda profesionāla pārvaldītāja rūpību, kas rīkojas labticīgi un izvairās no interešu konfliktiem; attiecīgā gadījumā tiek piemērota regulatīvā pārraudzība;
to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja tos izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procedūrā saskaņā ar 14. punktu;
tie uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem –, vai nu līdzieguldot pašu resursus, vai saņemot atalgojumu, kas saistīts ar darbības rezultātiem –, lai nodrošinātu, ka to intereses ir pastāvīgi saskaņotas ar dalībvalsts vai tās pilnvarotā subjekta interesēm;
tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās ieguldījumu fonda pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai padomdevēja komiteja, ja tāda ir.
Riska finansējuma pasākumi, ar kuriem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus tādiem MVU, kas neatbilst 3. punkta nosacījumiem, ir saderīgi ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvoti no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
ir izpildīti visi šajā pantā paredzētie nosacījumi, izņemot 3., 4., 8., 12. un/vai 13. punktā paredzētos nosacījumus;
attiecībā uz riska finansējuma pasākumiem, ar kuriem atbalsttiesīgiem uzņēmumiem nodrošina riska finansējuma ieguldījumus pašu kapitāla, kvazikapitāla vai aizdevumu veidā, pasākumam piesaista papildu finansējumu no neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem finanšu starpnieku vai MVU līmenī, lai panāktu privātās līdzdalības kopējo īpatsvaru, kas sasniedz vismaz 60 % no MVU sniegtā riska finansējuma.
Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto privātās līdzdalības īpatsvaru samazina līdz 30 % ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.
21.a pants
Riska finansējuma atbalsts MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas
Ja neatkarīgais privātais ieguldītājs nodrošina riska finansējumu tieši atbalsttiesīgajam uzņēmumam, lai nodrošinātu šāda neatkarīgā privātā ieguldītāja pienācīgu līdzdalību saskaņā ar 21. panta 12. punktu, nodokļu atvieglojums, ko aprēķina kā kumulatīvo maksimālo nodokļu atvieglojumu no visiem nodokļu stimuliem kopā, nepārsniedz šādas maksimālās robežvērtības:
50 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;
35 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos;
20 % no neatkarīgā privātā ieguldītāja veiktā attiecināmā ieguldījuma 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajos atbalsttiesīgajos uzņēmumos vai no turpmākiem attiecināmajiem ieguldījumiem pēc 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā atbalsttiesīguma perioda.
Nodokļu atvieglojumu robežvērtības pirmajā daļā minētajiem tiešajiem ieguldījumiem var palielināt līdz 65 % saskaņā ar a) apakšpunktu, līdz 50 % saskaņā ar b) apakšpunktu un līdz 35 % saskaņā ar c) apakšpunktu ieguldījumiem, kas vai nu: piemērojot Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, tiek veikti atbalstāmajos apgabalos, kuri norādīti apstiprinātā reģionālā atbalsta kartē, kas ir spēkā riska finansējuma ieguldījumu veikšanas laikā; vai saņem atbalstu, pamatojoties uz dalībvalsts atveseļošanas un noturības plānu, ko apstiprinājusi Padome; vai saņem atbalstu no Eiropas Aizsardzības fonda saskaņā ar Regulu (ES) 2021/697 vai Savienības Kosmosa programmas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, vai saņem atbalstu no Savienības fondiem, ko īsteno dalītā pārvaldībā, uz kuru attiecas Regula (ES) 1303/2013, Regula (ES) 2021/1060 vai Regula (ES) 2021/2115.
22. pants
Darbības sākšanas atbalsts
Atbalsttiesīgie uzņēmumi ir visi nekotētie mazie uzņēmumi, kas reģistrēti ilgākais pirms 5 gadiem un kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:
tie nav pārņēmuši cita uzņēmuma darbību, izņemot, ja pārņemtās darbības apgrozījums ir mazāks par 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms darbības pārņemšanas;
tie vēl nav sadalījuši peļņu;
tie nav iegādājušies citu uzņēmumu vai nav izveidoti apvienošanās rezultātā, izņemot gadījumus, kad iegādātā uzņēmuma apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no atbalsttiesīgā uzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes vai apvienošanās rezultātā izveidotā uzņēmuma apgrozījums ir par mazāk nekā 10 % lielāks nekā kopējais apgrozījums, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās.
Attiecībā uz atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, 5 gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.
Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, uzņēmumus, kas izveidoti, apvienojoties uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pantu, arī uzskata par atbalsttiesīgiem uzņēmumiem ilgākais 5 gadus no dienas, kad reģistrēts vecākais no apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.
Darbības sākšanas atbalsts ir:
aizdevumi ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām procentu likmēm, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā nominālā summa ir lielākais EUR 1,1 miljons vai EUR 1,65 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 2,2 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Aizdevumiem ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un aizdevuma faktisko ilgumu. Aizdevumiem ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā summa ir tāda pati kā aizdevumiem, kuru ilgums ir 5 gadi;
garantijas ar tirgus apstākļiem neatbilstīgām prēmijām, kuru ilgums ir 10 gadi un maksimālā garantētā summa ir lielākais EUR 1,65 miljoni vai EUR 2,48 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 3,3 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Garantijām ar ilgumu no 5 līdz 10 gadiem maksimālās garantētās summas var koriģēt, minētās summas reizinot ar attiecību starp 10 gadiem un garantijas faktisko ilgumu. Garantijām ar ilgumu līdz 5 gadiem maksimālā garantētā summa ir tāda pati kā garantijām, kuru ilgums ir 5 gadi. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;
dotācijas, tostarp pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi, un procentu likmes un garantijas prēmijas samazinājumi, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;
nodokļu stimuli atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuru dotācijas bruto ekvivalents ir lielākais EUR 0,5 miljoni vai EUR 0,75 miljoni uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, vai EUR 1 miljons uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem.
Papildus 3., 4. un 5. punktā minētajām summām darbības sākšanas atbalsta shēmas var būt intelektuālā īpašuma (IĪ) nodošana vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršana bez maksas vai zem tirgus vērtības. Nodošanu vai piešķiršanu atbalsttiesīgam uzņēmumam 2. punkta nozīmē veic tāda pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija 2. panta 83) punkta nozīmē, kas attiecīgo IĪ ir izstrādājusi, veicot neatkarīgu vai kopīgu pētniecības un attīstības darbību. Nodošanai vai piešķiršanai jāatbilst visiem šādiem nosacījumiem:
IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas mērķis ir laist tirgū jaunu produktu vai pakalpojumu; un
IĪ vērtība tiek noteikta atbilstoši tirgus cenai, kā tas ir gadījumā, ja tā noteikta saskaņā ar vienu no šādām metodēm:
summa ir noteikta konkurenci nodrošinošā un atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā procedūrā;
neatkarīga eksperta vērtējums apliecina, ka summa ir vismaz vienāda ar tirgus cenu;
ja atbalsttiesīgajam uzņēmumam ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz IĪ, kas radīts sadarbībā ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju, šī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija īsteno savstarpējas tiesības ievākt ekonomiski izdevīgākus piedāvājumus no trešām personām, tā ka atbalsttiesīgajam sadarbības uzņēmumam attiecīgi jāpieskaņo savs piedāvājums.
No šajā apakšpunktā minētās IĪ vērtības var atskaitīt jebkuru summu, ko veido atbalsttiesīgā uzņēmuma finansiālais un nefinansiālais devums to pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas darbību izmaksās, kuru rezultātā radies attiecīgais IĪ.
Saskaņā ar šo punktu IĪ nodošanas vai saistīto piekļuves tiesību piešķiršanas atbalsta summa nepārsniedz EUR 1 miljonu. Atbalsta summa atbilst b) apakšpunktā minētajai IĪ vērtībai, no kuras atskaitīts iepriekš b) apakšpunkta pēdējā teikumā minētais atskaitījums, un atskaitīta jebkāda atlīdzība, kura saņēmējam pienākas par šo IĪ. Šā punkta b) apakšpunktā minētā IĪ vērtība var pārsniegt EUR 1 miljonu, un tādā gadījumā šo papildu summu var segt atbalsttiesīgs uzņēmums no pašu kapitāla vai citiem līdzekļiem.
23. pants
Atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU
Atbalsta pasākums var būt nodokļu stimulu veidā neatkarīgiem privātajiem ieguldītājiem, kas ir fiziskas personas, attiecībā uz riska finansējuma ieguldījumiem atbalsttiesīgajos uzņēmumos, kuri tiek veikti, izmantojot alternatīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 21.a panta 2. un 5. punkta nosacījumiem.
24. pants
Izpētes izmaksu atbalsts
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
izmaksas par sākotnējo caurskatīšanu un oficiālu pienācīgas rūpības procedūru, ko veic finanšu starpnieku pārvaldītāji vai ieguldītāji, lai noteiktu atbalsttiesīgos uzņēmumus saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu;
izmaksas par Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 ( 61 ) 36. panta 1. punktā definēto ieguldījumu izpēti, kas veikta individuālā atbalsttiesīgā uzņēmumā saskaņā ar 21., 21.a un 22. pantu, ja šīs izpētes iznākums tiek izplatīts publiski un – ja tas ir izplatīts ieguldījumu izpētes nodrošinātāja klientiem pirms publiskās izplatīšanas – tiek publiski izplatīts tādā pašā veidā un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pirmās izplatīšanas klientiem.
4. IEDAĻA
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai
25. pants
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem
Pētniecības un attīstības projekta atbalstāmā daļa pilnībā ietilpst vienā vai vairākās šādās kategorijās:
fundamentālie pētījumi;
rūpnieciskie pētījumi;
eksperimentālā izstrāde;
tehniski ekonomiskā priekšizpēte.
Pētniecības un attīstības projektu attiecināmās izmaksas attiecina uz noteiktu pētniecības un attīstības kategoriju, un tās ir šādas:
personāla izmaksas: pētnieki, tehniskie un citi palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;
izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;
izmaksas par ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;
izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem;
papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā; neskarot 7. panta 1. punkta trešo teikumu, šādu pētniecības un attīstības projektu izmaksas var arī aprēķināt, pamatojoties uz vienkāršoto izmaksu pieeju, kurā pētniecības un attīstības projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā, tiek piemērota vienota likme maksimāli 20 % apmērā. Šādā gadījumā pētniecības un attīstības projekta izmaksas, ko izmanto netiešo izmaksu aprēķināšanai, nosaka, pamatojoties uz parasto grāmatvedības praksi, un tās ietver tikai attiecināmās pētniecības un attīstības projekta izmaksas, kas minētas a) līdz d) apakšpunktā.
Atbalsta intensitāte katram saņēmējam nepārsniedz:
100 % no attiecināmajām izmaksām fundamentālo pētījumu gadījumā;
50 % no attiecināmajām izmaksām rūpniecisko pētījumu gadījumā;
25 % no attiecināmajām izmaksām eksperimentālās izstrādes gadījumā;
50 % no attiecināmajām izmaksām tehniski ekonomiskās priekšizpētes gadījumā.
Rūpniecisko pētījumu un eksperimentālās izstrādes atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 80 % apmērā no attiecināmajām izmaksām saskaņā ar a) līdz d) apakšpunktu, kur b), c) un d) apakšpunktu nedrīkst savstarpēji apvienot:
par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un par 20 procentpunktiem maziem uzņēmumiem;
par 15 procentpunktiem, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
projekts paredz efektīvu sadarbību:
projekta rezultātus plaši izplata konferencēs, publikācijās, brīvi pieejamās krātuvēs vai ar bezmaksas vai atvērtā pirmkoda programmatūras palīdzību;
saņēmējs apņemas savlaicīgi EEZ ieinteresētajām personām par tirgus cenu, neekskluzīvi un nediskriminējoši darīt pieejamas licences attiecībā uz atbalstītajos pētniecības un attīstības projektos veiktās pētniecības rezultātiem, kuri ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām;
pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;
par 5 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projektu īsteno atbalstāmā reģionā, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem;
par 25 procentpunktiem, ja pētniecības un attīstības projekts:
ir tāds, ko ir izraudzījusies dalībvalsts pēc atklāta uzaicinājuma piedalīties projektā, kuru kopīgi izstrādājušas vismaz trīs dalībvalstis vai EEZ līguma līgumslēdzējas puses; un
ietver efektīvu sadarbību starp uzņēmumiem vismaz divās dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir MVU, vai vismaz trīs dalībvalstīs vai EEZ līguma līgumslēdzējās pusēs, ja saņēmējs ir liels uzņēmums; un
ir tāds, ar ko izpilda vismaz vienu no šiem diviem nosacījumiem:
25.a pants
Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums
25.b pants
Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām
25.c pants
Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem
25.d pants
Atbalsts komandsadarbības pasākumiem
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu infrastruktūrai komandsadarbības pasākuma ietvaros piemēro šādus papildu nosacījumus:
ja infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem;
par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai;
piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti;
ja publiskais finansējums infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.
25.e pants
Atbalsts līdzfinansējumam Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstītajos projektos
26. pants
Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai
26.a pants
Ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai
Atbalsta intensitāti var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 40 %, 50 % un 60 % apmērā no attiecināmajām ieguldījumu izmaksām attiecīgi lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem šādi:
par 10 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem un 20 procentpunktiem mazajiem uzņēmumiem;
par papildu 10 procentpunktiem pārrobežu testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kam vismaz divas dalībvalstis nodrošina publisko finansējumu, vai testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, kas izvērtēta un atlasīta Savienības līmenī;
par papildu 5 procentpunktiem testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai, no kuras vismaz 80 % no gada jaudas tiek piešķirti MVU.
27. pants
Atbalsts inovācijas kopām
Inovācijas kopu darbības atbalsta attiecināmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas (tostarp netiešās izmaksas), kas attiecas uz:
kopas darbības stimulēšanu, lai sekmētu sadarbību, informācijas apmaiņu un specializētu un īpaši izstrādātu darījumdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšanu vai to pieejamības nodrošināšanu;
kopas popularizēšanu tirgū, lai palielinātu jaunu uzņēmumu vai organizāciju dalību un palielinātu kopas pamanāmību;
kopas iekārtu pārvaldību; mācību programmu, darbsemināru un konferenču organizēšanu, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu, tīklošanos un starptautisko sadarbību.
28. pants
Inovācijas atbalsts MVU
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizstāvēšanu;
izmaksas par augsti kvalificētu personālu, kas pārcelts no pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas vai kāda liela uzņēmuma un kas nodarbojas ar pētniecības, attīstības un inovācijas darbībām saņēmēja jaunizveidotā amatā un neaizstāj citu personālu;
izmaksas par inovācijas konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, pētniecības infrastruktūra, testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūra vai inovācijas kopas.
29. pants
Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
personāla izmaksas;
izmaksas par instrumentiem, aprīkojumu, ēkām un zemi, ciktāl un cik ilgi tos izmanto projektā;
izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos;
papildu netiešās izmaksas un citas darbības izmaksas, tostarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
30. pants
Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē
Pirms atbalstāmā projekta sākšanas dienas internetā publicē šādu informāciju:
norāde par to, ka tiks īstenots atbalstāmais projekts;
atbalstāmā projekta mērķi;
aptuvens datums, kad plānots publicēt atbalstāmā projekta sagaidāmos rezultātus, un to publicēšanas vieta internetā;
norāde par to, ka atbalstāmā projekta rezultāti būs bez maksas pieejami visiem uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētajā nozarē vai apakšnozarē.
5. IEDAĻA
Atbalsts mācībām
31. pants
Atbalsts mācībām
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
mācību personāla izmaksas par stundām, kurās mācību personāls piedalās mācībās;
mācību personāla un apmācāmo darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar mācību projektu, piemēram, ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, ar projektu tieši saistīti materiāli un piederumi, instrumentu un aprīkojuma amortizācija, ciktāl tos izmanto vienīgi mācību projektam;
ar mācību projektu saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;
apmācāmā personāla izmaksas un vispārējās netiešās izmaksas (administratīvās izmaksas, īre, papildu izmaksas) par tām stundām, kuras apmācāmie piedalās mācībās.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 % no attiecināmajām izmaksām. To var palielināt līdz atbalsta maksimālajai intensitātei 70 % apmērā no attiecināmajām izmaksām šādi:
par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošām personām ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem;
par 10 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir vidējiem uzņēmumiem, un par 20 procentpunktiem, ja atbalstu piešķir maziem uzņēmumiem.
Ja atbalstu piešķir jūras transporta nozarē, atbalsta intensitāti var palielināt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
apmācāmie nav aktīvi apkalpes locekļi, bet ir ārštata darbinieki uz kuģa; un
mācības notiek uz Savienības reģistros ierakstītiem kuģiem.
6. IEDAĻA
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti
32. pants
Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā
33. pants
Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai
34. pants
Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
telpu pielāgošanas izmaksas;
izmaksas, kas saistītas ar personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai strādājošām personām ar invaliditāti, un šā personāla apmācīšanu palīdzēt strādājošām personām ar invaliditāti;
tādas izmaksas par personu ar invaliditāti lietotā aprīkojuma iegādi vai pielāgošanu vai programmatūras iegādi un validēšanu, ietverot pielāgotas vai palīgtehnoloģiju iekārtas, kas saņēmējam rodas kā papildu izmaksas tām izmaksām, kuras rastos, ja tas nenodarbinātu personas ar invaliditāti;
izmaksas, kas tieši saistītas ar strādājošu personu ar invaliditāti transportu uz darba vietu un transportu profesionālās darbības ietvaros;
algu izmaksas par stundām, kuras strādājoša persona ar invaliditāti pavada rehabilitācijā;
ja saņēmējs nodrošina aizsargātu nodarbinātību, ražošanas vienību būvniecības, ierīkošanas vai modernizācijas izmaksas konkrētajā uzņēmumā un administrācijas un transporta izmaksas, ja šīs izmaksas tieši izriet no strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas.
35. pants
Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas par:
personāla nodarbināšanu tikai par laiku, kurš veltīts palīdzības sniegšanai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, maksimāli 12 mēnešu laikposmā no nelabvēlīgākā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā vai maksimāli 24 mēnešu laikposmā no īpaši nelabvēlīgā situācijā esošā darba ņēmēja pieņemšanas darbā;
šāda personāla apmācīšanu palīdzēt nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem.
7. IEDAĻA
Atbalsts vides aizsardzībai
36. pants
Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp dekarbonizācijai
Šo pantu piemēro arī atbalstam ieguldījumiem iekārtās, aprīkojumā un tehnikā, kas ražo vai izmanto ūdeņradi, kurš ražots no elektroenerģijas un nav uzskatāms par atjaunīgo ūdeņradi, vai 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētajā mērķorientētajā infrastruktūrā, kas transportē minēto ūdeņradi, ja var pierādīt, ka saražotais, izmantotais vai transportētais elektroūdeņradis nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu visā aprites ciklā vismaz 70 % apmērā attiecībā pret fosilā kurināmā komparatoru 94 g CO2eq/MJ. Lai noteiktu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu saskaņā ar šo apakšpunktu, siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar ūdeņraža ražošanai izmantotās elektroenerģijas ražošanu, nosaka marginālā ģenerētājvienība tirdzniecības zonā, kurā atrodas elektrolīzeris, nebalansa norēķinu periodos, kad elektrolīzeris patērē elektroenerģiju no tīkla.
Pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos visā ieguldījuma darbības laikā izmanto, transportē vai attiecīgā gadījumā ražo tikai ūdeņradi, kas atbilst minētajās daļās izklāstītajiem nosacījumiem. Dalībvalsts par to saņem attiecīgas saistības.
Ieguldījums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
tas ļauj īstenot projektu, kas, pārsniedzot spēkā esošos Savienības standartus, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, neatkarīgi no tā, vai pastāv obligāti valsts standarti, kas ir stingrāki par Savienības standartiem; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim šā panta 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai
tas ļauj īstenot projektu, kas, ja nav Savienības standartu, veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības; vai
tas ļauj īstenot projektu, kas veicina vides aizsardzības uzlabošanu saņēmēja darbībās, lai nodrošinātu atbilstību Savienības standartiem, kas ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā; projektiem, kas attiecas uz 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minēto mērķorientēto infrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2 vai ir saistīti ar to, vai kas ietver savienojumu ar energoinfrastruktūru ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, vides aizsardzību var palielināt arī cita infrastruktūras ķēdē iesaistītā subjekta darbības.
Ieguldījumi CO2 uztveršanā un transportēšanā kumulatīvi atbilst šādiem nosacījumiem:
CO2 uztveršana un/vai transportēšana, tostarp individuālie CCS vai CCU ķēdes elementi, tiek integrēti pilnīgā CCS un/vai CCU ķēdē;
ieguldījumu projekta neto pašreizējā vērtība (“NPV”) visā tā laikā ir negatīva. Lai aprēķinātu projekta NPV, ņem vērā novērstās CO2 emisiju izmaksas;
attiecināmās izmaksas ir tikai papildu ieguldījumu izmaksas, kas izriet no CO2 uztveršanas no iekārtas (rūpnieciskas iekārtas vai elektrostacijas), kura rada CO2 emisijas, vai tieši no apkārtējā gaisa, kā arī no uztverto CO2 emisiju buferglabāšanas un transportēšanas.
Attiecināmās izmaksas ir ieguldījumu papildu izmaksas, kas noteiktas, attiecīgā ieguldījuma izmaksas salīdzinot ar hipotētiska scenārija izmaksām, kas rastos tad, ja nebūtu atbalsta, šādā veidā:
ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt videi mazāk labvēlīgu ieguldījumu nekā tādu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbības jomā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un videi mazāk labvēlīga ieguldījuma izmaksām;
ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;
ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un neto pašreizējo vērtību ieguldījumiem esošo iekārtu un aprīkojuma apkopē, remontā un modernizācijā, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;
attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda videi mazāk labvēlīga aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.
Visās pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.
Ja attiecīgais ieguldījums, kuram piešķirts valsts atbalsts, ir papildu komponenta uzstādīšana jau esošā objektā, attiecībā uz ko nevar noteikt videi mazāk labvēlīgu hipotētisku ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.
Ja ieguldījums, kam piešķirts valsts atbalsts, ir 2. panta 130) punkta pēdējā teikumā minētās tādas mērķorientētās infrastruktūras izbūve ūdeņradim 1.b punkta nozīmē, atlikumsiltumam vai CO2, kas vajadzīga, lai paaugstinātu vides aizsardzības līmeni, kā minēts 2. un 2.a punktā, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas. Krātuvju izbūves vai modernizācijas izmaksas, izņemot atjaunīgā ūdeņraža un 1.b punkta otrajā daļā minētā ūdeņraža krātuves, nav attiecināmas.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vides aizsardzības līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu piegādājamo vides aizsardzības vienību.
36.a pants
Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai
Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.
Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu uzlādes vai uzpildes punktu.
Pirmajā daļā noteiktais pienākums veikt atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu neattiecas uz atbalstu publiski nepieejamas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai, modernizācijai vai paplašināšanai.
36.b pants
Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādi. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādes ieguldījumu izmaksām un ieguldījumu izmaksām par tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa iegādi, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu iegādāts situācijā bez atbalsta;
attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu izpirkumnomai, – papildu izmaksas par tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomu. Tās nosaka, aprēķinot starpību starp tīra transportlīdzekļa vai bezemisiju transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību un tāda tās pašas kategorijas transportlīdzekļa izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kurš atbilst jau spēkā esošiem piemērojamajiem Savienības standartiem un būtu nomāts situācijā bez atbalsta. Nosakot attiecināmās izmaksas, neņem vērā darbības izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa ekspluatāciju, tostarp enerģijas izmaksas, apdrošināšanas un apkopes izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā;
attiecībā uz ieguldījumiem, kas paredzēti transportlīdzekļu modernizācijai, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, – izmaksas par ieguldījumiem modernizācijā.
Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz 6 nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu tīru vai bezemisiju transportlīdzekli.
Ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, ievērojot 4. punkta nosacījumus, atbalsta intensitāte nepārsniedz:
100 % no attiecināmajām izmaksām par bezemisiju transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizāciju, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par bezemisiju transportlīdzekļiem;
80 % no attiecināmajām izmaksām par tīro transportlīdzekļu iegādi vai izpirkumnomu vai par transportlīdzekļu modernizēšanu, ko veic, lai tos varētu uzskatīt par tīriem transportlīdzekļiem.
Šādos gadījumos atbalsta intensitāte nepārsniedz 20 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti var palielināt par 10 procentpunktiem bezemisiju transportlīdzekļiem un par 20 procentpunktiem vidējiem uzņēmumiem vai par 30 procentpunktiem maziem uzņēmumiem.
Šajā gadījumā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta intensitāti bezemisiju transportlīdzekļiem var palielināt par 10 procentpunktiem.
38. pants
Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, kas nav paredzēts ēkām
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka, salīdzinot ieguldījuma izmaksas ar izmaksām hipotētiskajā scenārijā, kas rastos, ja atbalsts netiktu sniegts, kā norādīts turpmāk:
ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kas atbilst parastajai komercpraksei attiecīgajā nozarē vai darbībā, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un mazāk energoefektīva ieguldījuma izmaksām;
ja hipotētiskais scenārijs paredz veikt to pašu ieguldījumu, taču vēlāk, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā ieguldījuma izmaksām, kuram piešķirts valsts atbalsts, un vēlākā ieguldījuma izmaksu neto pašreizējo vērtību, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiks veikts atbalstāmais ieguldījums;
ja hipotētiskais scenārijs paredz esošo iekārtu un aprīkojuma darbības saglabāšanu, attiecināmās izmaksas ir starpība starp ieguldījumu izmaksām, par kurām piešķirts valsts atbalsts, un ieguldījuma neto pašreizējo vērtību esošo iekārtu un aprīkojuma apkopei, remontam un modernizācijai, kas diskontēta līdz brīdim, kad tiktu veikts atbalstāmais ieguldījums;
attiecībā uz aprīkojumu, uz kuru attiecas izpirkumnomas līgumi, attiecināmās izmaksas ir starpība starp tā aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, par ko piešķirts valsts atbalsts, un tāda mazāk energoefektīva aprīkojuma izpirkumnomas neto pašreizējo vērtību, kas tiktu nomāts, ja atbalsts netiktu piešķirts; izpirkumnomas izmaksās neiekļauj izmaksas, kas saistītas ar aprīkojuma vai iekārtas ekspluatāciju (kurināmā/degvielas izmaksas, apdrošināšana, apkope, palīgmateriāli), neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas izpirkumnomas līgumā.
Visās pirmajā daļā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un ekspluatācijas laiku un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un ES ETS sistēmas radītos stimulus.
Ja ieguldījums ir skaidri nosakāms ieguldījums, kura vienīgais mērķis ir uzlabot energoefektivitāti, attiecībā uz ko nevar noteikt mazāk energoefektīvu hipotētisko ieguldījumu, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.
Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
▼M6 —————
Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no kopējām ieguldījumu izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu attiecībā pret projekta devumu pasākuma vidisko mērķu sasniegšanā, piemēram, kā pieprasīto atbalstu uz vienu ietaupītās enerģijas vai iegūtās energoefektivitātes vienību. Minēto kritēriju svērums ir ne mazāks kā 70 % attiecībā pret visu atlases kritēriju svērumu.
38.a pants
Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem
Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:
tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;
aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;
energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana;
ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana vietā, kur autostāvvieta atrodas vai nu ēkas iekšienē, vai fiziski blakus ēkai;
aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tostarp pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;
ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.
Šādu kombinēto darbu gadījumā, kas ietver a) līdz f) apakšpunktā paredzētos ieguldījumus, attiecināmās izmaksas ir visas minēto iekārtu un aprīkojuma ieguldījumu izmaksas. Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka vidiskā snieguma līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.
38.b pants
Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai
39. pants
Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā
Atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:
tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;
aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai. Akumulēšanas aprīkojums katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas;
ieguldījumi energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšanai;
ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana, ja autostāvvieta atrodas vai nu ēkā, vai fiziski blakus tai;
aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanu vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;
ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.
Dalībvalstis energoefektivitātes atbalsta sniegšanai var izveidot energoefektivitātes fondus un/vai izmantot finanšu starpniekus. Jāizpilda šādi nosacījumi:
finanšu starpnieku pārvaldītājus, kā arī energoefektivitātes fondu pārvaldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Jo īpaši nav pieļaujama diskriminācija pēc tā, kurā dalībvalstī ir to darbības vai reģistrācijas vieta. Finanšu starpniekiem un energoefektivitātes fondu pārvaldītājiem var prasīt, lai tie atbilstu iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas ir objektīvi pamatoti, ievērojot ieguldījumu būtību;
neatkarīgus privātos ieguldītājus izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem, kura mērķis ir noteikt piemērotus riska un atlīdzības sadales mehānismus, kuros ieguldījumiem, kas nav garantijas, asimetriskai peļņas sadalei tiek dota priekšroka pār aizsardzību pret zaudējumu riskiem. Ja privātos ieguldītājus neizraugās šādā konkursā, neatkarīgs eksperts, kuru izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem nosaka taisnīgu peļņas normu;
ja zaudējumu sadale starp publiskajiem un privātajiem ieguldītājiem ir asimetriska, publiskā ieguldītāja pirmās kārtas zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no kopējā ieguldījuma;
ja tiek nodrošinātas garantijas, to likme nepārsniedz 80 % un dalībvalsts kopējo zaudējumu maksimālā robeža ir 25 % apmērā no attiecīgā garantētā portfeļa. Bez maksas var nodrošināt vienīgi garantijas, kas sedz attiecīgā garantētā portfeļa paredzamos zaudējumus. Ja garantija paredz segt arī neparedzētos zaudējumus, finanšu starpnieks par to garantijas daļu, kas sedz neparedzētos zaudējumus, maksā tirgus nosacījumiem atbilstīgu garantijas prēmiju;
ieguldītājiem ir atļauts būt pārstāvētiem tādās energoefektivitātes fonda vai finanšu starpnieka pārvaldības struktūrās kā uzraudzības padome vai konsultatīvā komiteja;
energoefektivitātes fonds vai finanšu starpnieks darbojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un attiecīgā dalībvalsts paredz pienācīgas rūpības procedūru, lai pārliecinātos, ka energoefektivitātes atbalsta pasākuma īstenošanā tiek izmantota komerciāli nevainojama ieguldījumu stratēģija.
Finanšu starpniekus, tostarp energoefektivitātes fondus, pārvalda komerciāli un nodrošina, ka finansēšanas lēmumi ir vērsti uz peļņas gūšanu. To uzskata par nodrošinātu, ja finanšu starpnieks un attiecīgā gadījumā energoefektivitātes fonda pārvaldītāji atbilst šādiem nosacījumiem:
tiem saskaņā ar tiesību aktiem vai līgumu ir pienākums rīkoties ar profesionāla pārvaldītāja rūpību un labticīgi un izvairīties no interešu konfliktiem; tiek piemērota paraugprakse un regulatīvā pārraudzība;
to atalgojums atbilst tirgus praksei. Šo prasību uzskata par izpildītu, ja pārvaldītāju izraugās atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar pieredzi, kompetenci un darbības un finansiālajām spējām;
tie saņem no rezultātiem atkarīgu atalgojumu vai uzņemas daļu no ieguldījumu riskiem, līdzieguldot pašu resursus, lai nodrošinātu, ka to intereses pastāvīgi saskan ar publiskā ieguldītāja interesēm;
tie nosaka ieguldījumu stratēģiju, kritērijus un ierosināto grafiku ieguldījumiem energoefektivitātes projektos, norādot ex ante finansiālo dzīvotspēju un paredzamo ietekmi uz energoefektivitāti;
attiecībā uz publisko finansējumu, kas ieguldīts energoefektivitātes fondā vai piešķirts finanšu starpniekam, pastāv skaidra un reāli īstenojama izejas stratēģija, kas paredz iespēju, ka energoefektivitātes projektus finansē tirgus, kad tas tam ir gatavs.
41. pants
Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
45 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem atjaunīgo energoresursu ražošanā, tostarp tādu siltumsūkņu ražošanā, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 VII pielikumam, atjaunīgā ūdeņraža ražošanā un augstas efektivitātes koģenerācijā uz atjaunīgo energoresursu bāzes;
30 % no attiecināmajām izmaksām visiem citiem šajā pantā paredzētajiem ieguldījumiem.
▼M6 —————
Atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu tādu enerģijas jaudas vienību, kas ražota no atjaunīgajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas.
42. pants
Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem
Atbalstu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, kas papildus 2. panta 38) punktā minētajiem nosacījumiem atbilst visiem turpmākajiem nosacījumiem:
atbalsta piešķiršana balstās uz objektīviem, skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem atbilstības un atlases kritērijiem, kas noteikti ex ante un publicēti vismaz sešas nedēļas pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci;
ja konkursa procedūrā visi pretendenti saņem atbalstu, shēmas īstenošanas laikā minētās procedūras plānojumu pielāgo, piemēram, samazinot budžetu vai apjomu, lai nākamajās konkursa procedūrās atjaunotu efektīvu konkurenci;
izslēdz konkursa procedūras iznākuma ex post korekcijas (piemēram, turpmākas sarunas par konkursa rezultātiem vai normēšanu);
vismaz 70 % no kopējiem atlases kritērijiem, ko izmanto piedāvājumu sarindošanai un attiecīgi atbalsta piešķiršanai konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, definē kā atbalstu uz vienu saražotās elektroenerģijas vai no atjaunīgajiem energoresursiem saražotas jaudas vienību.
Konkursa procedūra nediskriminējošā veidā attiecas uz visiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no atjaunīgajiem energoresursiem.
Konkursa procedūra var būt vērsta uz kādām konkrētām tehnoloģijām, ja
pasākuma mērķis ir īpaši atbalstīt demonstrējumprojektus;
pasākuma mērķis ir risināt ne tikai dekarbonizācijas problēmu, bet arī gaisa kvalitātes vai cita piesārņojuma jautājumu;
dalībvalsts nosaka iemeslus uzskatīt, ka atbalsttiesīgās nozares vai inovatīvas tehnoloģijas ilgtermiņā var dot nozīmīgu un izmakslietderīgu ieguldījumu vides aizsardzībā un visaptverošajā dekarbonizācijā;
pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu diversifikāciju, kas nepieciešama, lai izvairītos no tādu jautājumu saasināšanās, kuri saistīti ar tīkla stabilitāti;
paredzams, ka selektīvāka pieeja samazinās vides aizsardzības mērķa sasniegšanas izmaksas (piemēram, sistēmas integrācijas izmaksas samazinās diversifikācija (arī atjaunīgo energoresursu starpā), kas varētu ietvert arī pieprasījumreakciju un/vai uzkrāšanu) un/vai radīs mazākus konkurences izkropļojumus.
Dalībvalstis veic sīku novērtējumu par minēto apstākļu pastāvēšanu un iesniedz to Komisijai saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā aprakstīto kārtību.
▼M6 —————
43. pants
Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās
Šā panta mērķiem mazi projekti ir definēti šādi:
elektroenerģijas ražošanai vai uzkrāšanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka;
elektroenerģijas patēriņam – projekti, kuru maksimālais pieprasījums ir 1 MW vai mazāks;
siltumenerģijas un gāzes ražošanas tehnoloģijām – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 1 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;
atjaunīgā ūdeņraža ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 3 MW vai mazāka, vai tiem līdzvērtīgi risinājumi;
biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmā/degvielas ražošanai – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 50 000 t/gadā vai mazāka;
MVU īpašumā pilnībā esošiem projektiem un demonstrējumprojektiem – projekti, kuru uzstādītā jauda vai maksimālais pieprasījums ir 6 MW vai mazāks;
projektiem, kas pilnībā pieder mikrouzņēmumiem vai maziem uzņēmumiem, tikai attiecībā uz vēja enerģijas ražošanu – projekti, kuru uzstādītā jauda ir 18 MW vai mazāka.
▼M6 —————
44. pants
Atbalsts nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK
Nodokļa samazinājuma saņēmēji maksā vismaz minimālo nodokļu līmeni, kas noteikts Direktīvas 2003/96/EK I pielikumā, izņemot samazinājumus:
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz nodokli apliekamiem produktiem, kurus izmanto, veicot fiskālo kontroli, ekoloģiski nekaitīgāku produktu tehnoloģiskās attīstības izmēģinājumu projektu jomā vai saistībā ar degvielu no atjaunojamiem resursiem;
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo, otro, ceturto un piekto ievilkumu, attiecībā uz i) saules, vēja, viļņu, plūdmaiņu vai ģeotermālu elektroenerģiju, ii) šķidruma plūsmas elektroenerģiju, ko ražo hidroelektroiekārtas, iii) elektroenerģiju, ko ražo no pamestu ogļraktuvju izdalīta metāna, un iv) elektroenerģiju, ko ražo no kurināmā elementiem;
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu, attiecībā uz elektroenerģiju, ko ražo no biomasas vai no biomasas iegūtiem produktiem, ciktāl biomasa atbilst Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem;
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu, attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta koģenerācijā, ja koģenerācija, ko veic koģeneratori, ir augstas efektivitātes koģenerācija, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34) punktā;
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 15. panta 1. punkta l) apakšpunktu, attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 2705 un kurus izmanto apkurei;
ko piešķir, pamatojoties uz Direktīvas 2003/96/EK 16. panta 1. punktu.
44.a pants
Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā
45. pants
Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos
Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt šādām darbībām:
videi nodarītā kaitējuma, tostarp augsnes vai virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitātei vai jūras videi nodarītā kaitējuma, remediācija;
degradētu dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācija;
bioloģiskās daudzveidības vai ekosistēmu aizsardzība vai atjaunošana nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli vai aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī;
dabā balstīto risinājumu īstenošana nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz:
100 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem videi nodarītā kaitējuma remediācijā vai dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijā;
70 % no attiecināmajām izmaksām ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā vai atjaunošanā un dabā balstīto risinājumu īstenošanā nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu.
46. pants
Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei
Atbalstu tādu uzglabāšanas un sadales tīklu modernizācijai, kuri pārvada no fosilā kurināmā saražotu siltumu un aukstumu, var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
sadales tīkls ir vai kļūs piemērots no atjaunīgajiem energoresursiem un/vai atlikumsiltuma saražota siltuma vai aukstuma pārvadei;
modernizācijas rezultātā nepalielinās enerģijas ražošana no fosilā kurināmā, izņemot dabasgāzi. Ja notiek no dabasgāzes iegūtas siltumapgādes un aukstumapgādes uzglabāšanas vai sadales tīkla modernizācija, ciktāl modernizācijas rezultātā palielinās enerģijas ražošana no dabasgāzes, minētie ražošanas objekti atbilst 2030. un 2050. gada klimata mērķrādītājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 I pielikuma 4.31. iedaļu.
47. pants
Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku
Atbalstu piešķir šādu veidu ieguldījumiem:
ieguldījumi resursefektivitātes uzlabošanā vienā vai abos šādos veidos:
neto samazinājums resursiem, kas patērēti, lai saražotu noteiktu produkcijas daudzumu, salīdzinot ar iepriekš pastāvošo ražošanas procesu, ko izmanto saņēmējs, vai ar alternatīviem projektiem vai darbībām, kas uzskaitīti 7. punktā. Patērētie resursi ietver visus patērētos materiālos resursus, izņemot enerģiju, un samazinājumu nosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu pirms un pēc atbalsta pasākuma īstenošanas un ņemot vērā jebkādas korekcijas saistībā ar ārējiem apstākļiem, kas var ietekmēt resursu patēriņu;
primāro izejvielu vai ievadmateriālu aizstāšana ar sekundārajām (atkalizmantotām vai atgūtām, tostarp reciklētām) izejvielām vai ievadmateriāliem;
ieguldījumi atbalsta saņēmēja atkritumu rašanās novēršanai un samazināšanai, atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai vai ieguldījumi trešo personu radīto atkritumu sagatavošanai atkalizmantošanai, dekontaminācijai un reciklēšanai, kuri citādi netiktu izmantoti, tiktu likvidēti vai tiktu apstrādāti, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai mazāk resursefektīvi, vai zemākā reciklēšanas izlaides kvalitātē;
ieguldījumi saņēmēja vai trešo personu radīto citu tādu produktu, materiālu vai vielu savākšanai, šķirošanai, dekontaminācijai, pirmapstrādei un apstrādei, kas citādi netiktu izmantoti vai tiktu izmantoti resursu ziņā mazāk efektīvā veidā;
ieguldījumi atkritumu dalītai savākšanai un šķirošanai nolūkā tos sagatavot atkalizmantošanai vai reciklēšanai.
Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas noteiktas, projekta kopējās ieguldījumu izmaksas salīdzinot ar videi mazāk draudzīga projekta vai darbības izmaksām, kas ir kāds no šiem:
hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu, kurš bez atbalsta būtu ticami realizējams jaunā vai iepriekš pastāvošā ražošanas procesā un kurš neļauj panākt tādu pašu resursefektivitātes līmeni;
hipotētisks scenārijs, kas ietver atkritumu apstrādi, izmantojot apstrādes operāciju, kas Direktīvas 2008/98/EK 4. panta 1. punktā minētajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ieņem zemākas prioritātes rangu, vai atkritumu, citu produktu, materiālu vai vielu apstrādi mazāk resursefektīvi;
hipotētisks scenārijs, kas ietver salīdzināmu ieguldījumu tradicionālajā ražošanas procesā, kurā izmanto primārās izejvielas vai ievadmateriālus, ja iegūtais sekundārais (atkalizmantotais vai atgūtais) produkts tehniski un ekonomiski ir aizstājams ar primāro produktu.
Visās pirmās daļas a) un c) apakšpunktā uzskaitītajās situācijās hipotētiskajam scenārijam ir jāattiecas uz ieguldījumu, kas ir ar salīdzināmu ražošanas jaudu un periodu un kas atbilst jau spēkā esošajiem Savienības standartiem. Hipotētiskajam scenārijam ir jābūt ticamam, ņemot vērā juridiskās prasības, tirgus apstākļus un stimulus.
Ja ieguldījums ir jau esoša objekta papildu komponenta uzstādīšana, kuram nav videi mazāk labvēlīga ekvivalenta, vai ja atbalsta pretendents var pierādīt, ka ieguldījums netiktu veikts, ja atbalsts netiktu piešķirts, attiecināmās izmaksas ir kopējās ieguldījumu izmaksas.
48. pants
Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai
49. pants
Atbalsts pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā
8. IEDAĻA
Atbalsts atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai
50. pants
Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai
Atbalstu piešķir ar šādiem nosacījumiem:
dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; un
pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un zaudējumiem, kuri radušies attiecīgajam uzņēmumam.
9. IEDAĻA
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
51. pants
Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem
10. IEDAĻA
Atbalsts platjoslas infrastruktūrai
52. pants
Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem
Atbalsttiesīgi ir šādi alternatīvi ieguldījumu veidi:
fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu;
fiksētā platjoslas tīkla izvēršana nolūkā savienot sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros ir tikai viens esošs vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānots tīkls, kas nodrošina vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos, bet mazāk nekā 300 Mb/s lejupielādes ātrumu maksimumstundas apstākļos (robežvērtības ātrums). To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 5. punktu.
Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:
kartē norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos fiksētos platjoslas tīklus. Kartografēšanu veic:
fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām;
fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem.
Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama.
Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;
sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to tīkliem, kuri nodrošina 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.
Pasākums nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas izmaiņas) salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem vai tīkliem, kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā, saskaņā ar kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā veikto identificēšanu atbilstoši 5. punktam. Kraso izmaiņu novērtēšanai ticami plānotos tīklus ņem vērā tikai tad, ja tie paši par sevi nodrošinātu līdzīgu sniegumu kā mērķapgabalos plānotais valsts finansētais tīkls attiecīgajā laikposmā. Krasas izmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi platjoslas tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas platjoslas sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai attiecīgajā laikposmā ticami plānotajiem tīkliem. Pasākums vairāk nekā 70 % apmērā attiecas uz ieguldījumiem platjoslas infrastruktūrā. Jebkurā gadījumā pasākums, kas ir atbalsttiesīgs, kā noteikts 3. punktā, rada vismaz šādus uzlabojumus:
attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem (mērķātrums);
attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu valsts finansētais tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem un maksimumstundas apstākļos nodrošina vismaz 1 Gb/s lejupielādes ātrumu (mērķātrums).
Atbalstu piešķir šādi:
atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;
ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu fiksētu platjoslas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.
Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:
vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;
regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai
orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.
Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.
52.a pants
Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem
Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:
kartē skaidri norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem plānots attiecināt publisko pasākumu, un ņem vērā visus esošos mobilo sakaru tīklus. Kartografēšanu veic, pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100×100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā.
Ja tīkla izvēršana vienlaikus ietver piekļuves tīkla izvēršanu un nepieciešamā atvilces maršrutēšanas tīkla palīgdaļas ierobežotu izvēršanu, atsevišķa atvilces maršrutēšanas tīklu kartēšana nav nepieciešama;
sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par to mobilo sakaru tīkliem, kuriem ir 3. punktā noteiktie raksturlielumi un kuri ir esoši vai kurus attiecīgajā laikposmā ticami plānots izvērst mērķapgabalā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.
Atbalstu piešķir šādi:
atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;
ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu mobilo sakaru tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.
Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:
vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;
regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;
orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.
Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.
Valsts finansēta mobilā 4G vai 5G tīkla izmantošana nolūkā sniegt fiksētās bezvadu piekļuves pakalpojumus ir atļauta tikai tajos apgabalos, kuros nav esoša vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānota tīkla, kas maksimumstundas apstākļos nodrošinātu vismaz 100 Mb/s lejupielādes ātrumu, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 5. punktu;
atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves tīkls vismaz trīskāršo lejupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem (mērķātrums) saskaņā ar 52. panta 5. punktu.
52.b pants
Kopīgu interešu projekti Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā
Vispārīgie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:
saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisko finansiālo atbalstu. Ja saņēmēja 25 % ieguldījums tiek nodrošināts no ārējā finansējuma, izmantojot ieguldījumu platformu, kurā apvienoti dažādi finansējuma avoti, iepriekšējā teikumā paredzēto nosacījumu, ka ārējais finansējums nedrīkst ietvert publisko finansiālo atbalstu, aizstāj ar prasību, ka minētajā platformā privātajiem ieguldījumiem jābūt vismaz 30 % apmērā;
atbalsttiesīgas ir tikai tās izmaksas, kas ir attiecināmas ieguldījumu izmaksas infrastruktūras izvēršanai atbilstoši Regulai (ES) 2021/1153;
saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 projekta atlasi veic:
neatkarīgs finanšu starpnieks, ko iecēlusi Komisija, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām ieguldījumu pamatnostādnēm;
Komisija konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem;
neatkarīgi eksperti, kurus iecēlusi Komisija;
projekts nodrošina savienotības spēju, kas pārsniedz prasības saistībā ar esošajiem juridiskajiem pienākumiem, piemēram, spektra izmantošanas tiesībām piemērojamās prasības;
projekts nodrošina trešām personām atvērtu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ieskaitot atsaisti, saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atbilstoši attiecīgi 52. panta 7. un 8. punktam vai 52.a panta 8. un 9. punktam.
Atbilstīgo projektu kategorijas un tiem piemērojamie konkrētie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:
ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu 5G koridora pārrobežu posmu transporta koridorā, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajās Eiropas transporta tīkla (TEN-T koridoru) pamatnostādnēs, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:
projekts attiecas uz tāda 5G koridora pārrobežu posmu, kurš šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai kurš šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;
kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta pamattīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām. Izņēmuma kārtā, ja dalībvalsts atbalsta 5G pārrobežu koridoru izvēršanu tās Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām;
projekts 5G mobilo sakaru tīklā, kas ir piemērots satīklotas un automatizētas mobilitātes pakalpojumiem, nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi tīkla aktīvo elementu modernizēšanai;
projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;
ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu Eiropas terabitu pamattīkla pārrobežu posmu, kas sekmē Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu, savienojot noteiktus datošanas centrus, superdatošanas centrus un datu infrastruktūru atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:
projektā izvērš vai iegādājas savienotības aktīvus, tostarp neatsaucamas lietošanas tiesības, tumšo optisko šķiedru vai aprīkojumu, lai izveidotu pārrobežu posmu Eiropas pamattīklā, kurš atbalsta starpsavienojumu ar neierobežotu gala-gala savienotību, kas nodrošina vismaz 1 Tb/s, ar vismaz diviem datošanas centriem, superdatošanas centriem vai datu infrastruktūrām, kas: 1) ir Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 ( 65 ), mitinātāji vai kas ir pētniecības infrastruktūras un citas datošanas un datu infrastruktūras, kuras atbalsta pētniecības pamatiniciatīvas un uzdevumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695 ( 66 ) un Regulā (EK) Nr. 723/2009, un kas palīdz sasniegt Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķus; un 2) atrodas vismaz divās dalībvalstīs vai vismaz vienā dalībvalstī un vismaz vienā Eiropas Pētniecības telpas dalībvalstī;
projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai;
savienotības aktīvus iegādājas publiskā iepirkumā;
projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;
ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu pamattīkla pārrobežu posmu, kas savieno noteiktu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņa infrastruktūru, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:
projekts starpsavieno tādu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņdatošanas infrastruktūras, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē;
projekts attiecas uz tādu jaunu pārrobežu pamattīklu pārrobežu posmu izvēršanu vai tādu esošu pamattīklu ievērojamu modernizēšanu, 1) kuri šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) kuri šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;
projekts attiecas vismaz uz diviem atbalsttiesīgiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem saskaņā ar i) apakšpunktu, kas katrs darbojas citā dalībvalstī vai vienā dalībvalstī un vienā Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 10 Gb/s daudzkārtnis;
projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;
ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu zemūdens kabeļu tīklu atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:
projekts attiecas uz tāda zemūdens kabeļu tīkla pārrobežu posmu, kurš 1) šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu. Alternatīva iespēja – subjekts, kas saņem atbalstu, nodrošina tikai vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, un atbalstāmā infrastruktūra uzlabo Eiropas tālāko reģionu, aizjūras teritoriju vai salu reģionu savienotību, arī tad, ja tikai vienā dalībvalstī;
projekts nedrīkst attiekties uz trasēm, kuras jau apkalpo vai apkalpos vismaz divas esošas vai tādas pamattīkla infrastruktūras, kas ir ticami ieplānotas;
projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus zemūdens kabeļu tīklā tādējādi, ka paredz ierīkot jaunu zemūdens kabeli vai pieslēgumu esošam zemūdens kabelim, kas risina redundances problēmas un nav tikai nebūtiski ieguldījumi. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 1 Gb/s;
projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru.
52.c pants
Savienotības vaučeri
Atbalsttiesīgas ir šādas vaučeru kategorijas:
vaučeri, kas patērētājiem un MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 30 Mb/s, pārietu uz ātrāku;
vaučeri, kas MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas pakalpojumu vai pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kurš nodrošina lejupielādes ātrumu, kas maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, ar noteikumu, ka shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s. Vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, kāds jau ir pieejams saskaņā ar esošo abonementu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums maksimumstundas apstākļos ir vismaz 100 Mb/s, pārietu uz ātrāku.
Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenu veido viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:
vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos un konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;
regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde;
orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.
Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.
52.d pants
Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīkliem
Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, ko veic 3. punkta nolūkiem, kumulatīvi atbilst šādām prasībām:
kartografēšanā nosaka atvilces maršrutēšanas publiskā pasākuma mērķapgabalus un ņem vērā visus esošos atvilces maršrutēšanas tīklus. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;
sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto apgabalu sarakstu. Šo informāciju dara publiski pieejamu reģionālā un valsts līmeņa tīmekļa vietnē. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas paust piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu par atvilces maršrutēšanas tīkliem, kuri ir esoši vai kurus ticami plānots izvērst attiecīgajā laikposmā. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.
Atbalstu piešķir šādi:
atbalstu piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;
ja atbalstu bez konkurenci veicinošas atlases procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu atvilces maršrutēšanas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkurenci veicinošā atlases procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.
Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem un cenas noteikšanas principiem:
vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas, kas dominē citos salīdzināmos, konkurētspējīgākos dalībvalsts apgabalos;
regulētās cenas, ko attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem jau noteikusi vai apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde; vai
orientēšanās uz izmaksām vai metodika, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu.
Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves produktiem, piekļuves noteikumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.
11. IEDAĻA
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
53. pants
Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai
Atbalstu piešķir šādiem kultūras mērķiem un darbībām:
muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, citas izpildītājmākslas organizācijas, kinematogrāfiskā mantojuma iestādes un citas tamlīdzīgas mākslas un kultūras infrastruktūras, organizācijas un iestādes;
materiālais mantojums, ietverot visu veidu kustamo vai nekustamo kultūras mantojumu un arheoloģiskos objektus, pieminekļus, vēsturiskos objektus un celtnes; dabas mantojums, ja tas ir saistīts ar kultūras mantojumu vai to kā kultūras vai dabas mantojumu oficiāli atzinušas dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes;
visu veidu nemateriālais mantojums, ietverot tautas paražas un amatniecību;
mākslas vai kultūras pasākumi un priekšnesumi, festivāli, izstādes un citas tamlīdzīgas kultūras darbības;
kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;
mūzikas un literatūras, tostarp tulkojumu, rakstīšana, rediģēšana, producēšana, izplatīšana, digitalizācija un publicēšana.
Atbalsts var būt:
ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts kultūras infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;
darbības atbalsts.
Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu attiecināmās izmaksas ir izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, tostarp:
izmaksas par infrastruktūras izbūvi, modernizēšanu, iegādi, konservāciju vai uzlabošanu, ja vismaz 80 % no gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķiem;
izmaksas par kultūras mantojuma iegādi, tostarp nomu, īpašumtiesību nodošanu vai fizisku pārvietošanu;
izmaksas par materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu, restaurēšanu un atjaunošanu, tostarp papildu izmaksas par glabāšanu piemērotos apstākļos, speciāliem instrumentiem, materiāliem un dokumentēšanas, izpētes, digitalizācijas un publicēšanas izmaksas;
izmaksas, lai uzlabotu kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un citu jauno tehnoloģiju izmaksas, izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām (jo īpaši uzbrauktuves un lifti personām ar invaliditāti, norādes Braila rakstā un aptaustāmi eksponāti muzejos) un veicinātu kultūru daudzveidību priekšnesumu, programmu un apmeklētāju ziņā;
izmaksas par kultūras projektiem un pasākumiem, sadarbības un apmaiņas programmām un stipendijām, tostarp atlases procedūru izmaksas, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta rezultātā.
Attiecībā uz darbības atbalstu attiecināmās izmaksas ir šādas:
kultūras iestādes izmaksas vai mantojuma objekta izmaksas, kas saistītas ar pastāvīgām vai periodiskām darbībām, tostarp izstādēm, priekšnesumiem, pasākumiem un tamlīdzīgām kultūras darbībām, kuras notiek parastās darbības gaitā;
izmaksas, ko rada kultūras un mākslas izglītības pasākumi, kā arī izpratnes veicināšana par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzības un veicināšanas nozīmi ar izglītojošām un sabiedrības informēšanas programmām, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas;
izmaksas, lai uzlabotu kultūras iestāžu vai mantojuma objektu un pasākumu pieejamību sabiedrībai, tostarp digitalizācijas un jauno tehnoloģiju izmantošanas izmaksas, kā arī izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;
darbības izmaksas, kas ir tieši saistītas ar kultūras projektu vai darbību, piemēram, nekustamā īpašuma un kultūras pasākumu norises vietu īre vai noma, ceļa izdevumi, ar kultūras projektu vai darbību tieši saistītu materiālu un piederumu izmaksas, arhitektoniskas struktūras izstādēm un skatuves iekārtojums, instrumentu, programmatūras un iekārtu noma, līzings un amortizācija, izmaksas par piekļuves tiesībām ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citam attiecīgajam saturam, kas aizsargāts ar intelektuālā īpašuma tiesībām, popularizēšanas izmaksas un izmaksas, kas radušās tieši projekta vai darbības rezultātā; amortizācijas izdevumi un finansēšanas izmaksas ir attiecināmi vienīgi tad, ja tie nav bijuši segti no ieguldījumu atbalsta;
izmaksas saistībā ar personālu, kas strādā kultūras iestādē, mantojuma objektā vai projektā;
izmaksas par konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem, ko sniedz ārējie konsultanti un pakalpojumu sniedzēji, kuras radušās tieši projekta rezultātā.
54. pants
Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem
Atbalsts var būt:
atbalsts audiovizuālo darbu producēšanai;
pirmsproducēšanas atbalsts; un
izplatīšanas atbalsts.
Ja dalībvalstis uz atbalstu attiecina izdevumu teritoriālās saistības, atbalsta shēmās audiovizuālo darbu producēšanai var vai nu:
prasīt, lai tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbalstu, tiktu izlietota summa lielākais 160 % apmērā no audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta; vai
konkrētā audiovizuālā darba producēšanai piešķirto atbalstu aprēķināt procentuālā izteiksmē no piešķīrējā dalībvalstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma ir nodokļu atvieglojumu veidā.
Abos gadījumos maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, nekādā gadījumā nepārsniedz 80 % no kopējā producēšanas budžeta.
Dalībvalstis var arī prasīt, ka, lai projekti varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic attiecīgajā teritorijā, bet šis apjoms nevar pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta.
Attiecināmās izmaksas ir šādas:
attiecībā uz producēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu producēšanas kopējās izmaksas, tostarp izmaksas, lai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti;
attiecībā uz pirmsproducēšanas atbalstu: audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanas un izstrādes izmaksas;
attiecībā uz izplatīšanas atbalstu: audiovizuālo darbu izplatīšanas un veicināšanas izmaksas.
Atbalsta intensitāti var palielināt šādi:
līdz 60 % no attiecināmajām izmaksām kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts;
līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta.
12. IEDAĻA
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
55. pants
Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai
Atbalsts var būt:
ieguldījumu atbalsts, tostarp atbalsts sporta un daudzfunkcionālas atpūtas infrastruktūras izbūvei vai modernizēšanai;
darbības atbalsts sporta infrastruktūrai.
13. IEDAĻA
Atbalsts vietējai infrastruktūrai
56. pants
Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai
14. IEDAĻA
Atbalsts reģionālajām lidostām
56.a pants
Atbalsts reģionālajām lidostām
Ieguldījumu atbalsta summa nepārsniedz:
50 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma bija no viena līdz trīs miljoniem pasažieru;
75 % no attiecināmajām izmaksām lidostām, kurās iepriekšējos divos finanšu gados pirms gada, kurā atbalsts tiek faktiski piešķirts, vidējā ikgadējā pasažieru plūsma nepārsniedza vienu miljonu pasažieru.
15. IEDAĻA
Atbalsts ostām
56.b pants
Atbalsts jūras ostām
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:
ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
bagarēšana.
Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.
Atbalsta intensitāte attiecībā uz katru ieguldījumu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, nepārsniedz:
100 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par EUR 22 miljoniem;
80 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 22 miljonus, bet ir mazākas par EUR 55 miljoniem;
60 % no attiecināmām izmaksām, ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz EUR 55 miljonus, bet ir mazākas par 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā paredzēto summu.
Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 % no attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas 2. punkta b) un c) apakšpunktā, un nepārsniedz summu, kas paredzēta 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā.
56.c pants
Atbalsts iekšzemes ostām
Attiecināmās izmaksas ir izmaksas, tostarp plānošanas izmaksas, ko rada:
ieguldījumi ostu infrastruktūru izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
ieguldījumi piekļuves infrastruktūras izbūvē, nomaiņā vai modernizācijā;
bagarēšana.
Attiecināmās izmaksas var ietvert arī ieguldījumu izmaksas par atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža ražošanu objektā un ieguldījumu izmaksas par akumulēšanas/uzglabāšanas vienībām atjaunīgās elektroenerģijas akumulēšanai vai ūdeņraža uzglabāšanai. Atjaunīgās elektroenerģijas vai atjaunīgā ūdeņraža enerģijas ražošanas lokālās iekārtas nominālā ražošanas jauda nepārsniedz maksimālo tās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras nominālo jaudu vai uzpildes jaudu, kurai tā ir pieslēgta.
16. IEDAĻA
Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU
56.d pants
Darbības joma un kopīgie nosacījumi
Maksimālās robežvērtības, kas noteiktas 56.e un 56.f pantā, piemēro kopējam nedzēstajam finansējumam, ciktāl minētais finansējums, kas sniegts visu to finanšu produktu ietvaros, kurus atbalsta no fonda InvestEU, satur atbalstu. Maksimālās robežvērtības ir piemērojamas:
uz vienu projektu tāda atbalsta gadījumā, kuram ir nosakāmas attiecināmās izmaksas un uz kuru attiecas 56.e panta 2., 3. un 4. punkts, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punkts un 56.e panta 6., 7., 8. un 9. punkts;
uz vienu galīgo saņēmēju tāda atbalsta gadījumā, kuram nav nosakāmu attiecināmo izmaksu un uz kuru attiecas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii), iii) un iv) punkts, 56.e panta 10. punkts un 56.f pants.
56.e pants
Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU
Atbalsts, ko piešķir galīgajam saņēmējam tāda finanšu produkta ietvaros, ko atbalsta no fonda InvestEU, atbilst šādām prasībām:
tas atbilst attiecīgajiem šā panta 2. līdz 9. punkta nosacījumiem; un
ja finansējums tiek sniegts kā aizdevums galīgajam saņēmējam, – tā procentu likme atbilst vismaz atsauces pamatlikmei, kas piemērojama aizdevuma piešķiršanas brīdī.
Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai un atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai ar mērķi savienot noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu piešķir tikai projektiem, kas atbilst visiem attiecīgi 52. un 52.a pantā paredzētajiem saderības nosacījumiem, ja vien šā punkta c) un d) apakšpunktā nav norādīts citādi;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam;
projekts savieno sociālekonomiskos virzītājspēkus, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē. Nav ietverti projekti, kas iekļauj elementus vai subjektus, kādi nav norādīti šajā apakšpunktā;
atkāpjoties no 52. panta 4. punkta, konstatētā tirgus nepilnība ir jāpārbauda vai nu ar atbilstīgu kartografēšanu, vai, ja attiecīgā karte nav pieejama, ar sabiedrisko apspriešanu, šādi:
karti var uzskatīt par piemērotu, ja tā nav vecāka par 18 mēnešiem. Kartē skaidri norāda sociālekonomiskos virzītājspēkus, ko paredzēts aptvert ar publisko pasākumu, un ietver visus esošos vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotos tīklus, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā identificētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas. Kartografēšanu veic kompetentā publiskā iestāde. Kartografēšanu veic 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Visus metodikas elementus un tehniskos kritērijus, ko izmanto mērķapgabalu kartografēšanai, dara publiski pieejamus. Nolūkā veicināt publiskās pārvaldes sinerģiju un vienkāršošanu par piemērotu kartografēšanu šā punkta nozīmē var uzskatīt ģeogrāfisku apsekojumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 22. pantu, ja ir izpildīti šajā punktā paredzētie nosacījumi;
sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publiski pieejamā tīmekļa vietnē reģionālā un valsts līmenī publicējot plānotā publiskā pasākuma galvenos raksturlielumus. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par plānoto publisko pasākumu un iesniegt argumentētu informāciju par esošajiem vai attiecīgajā laikposmā izvēršanai ticami plānotajiem tīkliem, kas maksimumstundas apstākļos nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā minētā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas, kuras identificētas saskaņā ar i) punktu, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta: 1) tīri fiksētajiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām; 2) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem; 3) mobilo sakaru tīkliem – pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 × 100 metriem. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.
Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem energoinfrastruktūrā, uz kuriem neattiecas atbrīvojums attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tarifu regulēšanu un atsaisti, pamatojoties uz iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, šādās projektu kategorijās:
attiecībā uz gāzes infrastruktūru – projekti, kas ietverti spēkā esošajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumā; un
visi projekti, kas attiecas uz elektroenerģijas infrastruktūru, ūdeņraža infrastruktūru un oglekļa dioksīda infrastruktūru;
ieguldījumu atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem atbilst šādām prasībām:
atbalstu piešķir vienīgi jaunām iekārtām, kas atlasītas konkurenci veicinošā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā saskaņā ar 41. panta 10. punktu;
atbalstu var piešķirt kombinētas atjaunīgo energoresursu un elektroenerģijas vai siltumenerģijas akumulēšanas/uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 1.a punktā noteiktās prasības;
atbalstu var piešķirt kombinētas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzes (tostarp biometāna) un biomasas kurināmo/degvielu uzkrāšanas projektiem, ja ir izpildītas 41. panta 2. punktā noteiktās prasības;
attiecībā uz iekārtām, kas ražo atjaunīgo ūdeņradi, atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kas atbilst 41. panta 3. punktā noteiktajām prasībām;
biodegvielu ražošanas iekārtu gadījumā atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kurās ražo biodegvielas, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un kas tiek ražotas no minētās direktīvas IX pielikumā uzskaitītajiem ievadmateriāliem;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 150 miljonus. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 75 miljonus.
Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām atbilst šādiem nosacījumiem:
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz:
EUR 110 miljonus vienam projektam ieguldījumiem infrastruktūrā, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai un izglītībai, EUR 165 miljonus vienam projektam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķiem un darbībām, kas paredzētas 53. panta 2. punktā, tostarp dabas mantojuma jomā;
EUR 33 miljonus ar sociālajiem pakalpojumiem saistītām darbībām;
EUR 82,5 miljonus darbībām, kas saistītas ar kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; un
EUR 5,5 miljonus izglītībai un apmācībai;
atbalstu nepiešķir apmācībai, kuras mērķis ir panākt atbilstību obligātās valsts apmācības prasībām.
Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:
izņemot attiecībā uz ostām, atbalstu infrastruktūrai piešķir tikai šādiem projektiem:
kopīgu interešu projekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 3. panta a) punktā, izņemot projektus, kas attiecas uz ostu vai lidostu infrastruktūru;
savienojumi ar Eiropas transporta tīkla pilsētu mezgliem;
ritošais sastāvs tikai tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas pakalpojumu valsts līgums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 ( 68 ) nozīmē, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir jaunienācējs;
pilsētas transports;
uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, kas paredzēta transportlīdzekļu apgādei ar elektroenerģiju vai ūdeņradi. Attiecībā uz atbalstāmo uzpildes infrastruktūru, kas piegādā ūdeņradi, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim degvielas uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Šo punktu nepiemēro atbalstam ieguldījumiem, kas saistīti ar uzlādes un uzpildes infrastruktūru ostās;
atbalsts ostu infrastruktūras projektiem atbilst šādām prasībām:
atbalstu var piešķirt tikai ieguldījumiem piekļuves infrastruktūrā un ostas infrastruktūrā, kuras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem;
koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu veidā;
atbalstu nepiešķir ieguldījumiem ostu būvēs;
ja atbalsts tiek piešķirts uzpildes infrastruktūrai, kas piegādā ūdeņradi, atbalsta saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim uzpildes infrastruktūra piegādās tikai atjaunīgo ūdeņradi. Ja atbalstu piešķir tādas amonjaka vai metanola uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizācijai, saņēmējs apņemas, ka vēlākais līdz 2035. gada 31. decembrim atbalstāmā uzpildes infrastruktūra piegādās tikai amonjaku vai metanolu, kura enerģijas saturs ir iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, kas nav biomasa, un kurš ir ražots saskaņā ar metodiku, kas attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām noteikta Direktīvā (ES) 2018/2001 un tās īstenošanas vai deleģētajos aktos;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 165 miljonus vienam projektam.
Atbalsts citai infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:
ieguldījumi sabiedrībai paredzētā ūdensapgādes un notekūdeņu infrastruktūrā;
ieguldījumi resursefektivitātē un apritīgumā saskaņā ar 47. panta 1. līdz 6. un 10. punktu;
ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā;
ieguldījumi inovācijas kopu infrastruktūras būvniecībā vai modernizācijā;
ieguldījumi testēšanas un eksperimentu infrastruktūrā;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 110 miljonus vienam projektam.
Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai, atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:
ieguldījumi, kas uzņēmumiem dod iespēju labot vai novērst kaitējumu fiziskajai videi (tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām) vai dabas resursiem, kuru rada saņēmēja paša darbības vai cita tāda subjekta darbības, kas piedalās tajā pašā projektā, ar nosacījumu, ka i) ieguldījumi neattiecas uz aprīkojumu, tehniku vai rūpnieciskās ražošanas objektiem, kuros izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi, neskarot iespēju piešķirt atbalstu papildu komponentu uzstādīšanai, kas uzlabo esošā aprīkojuma, tehnikas un rūpnieciskās ražošanas objektu vides aizsardzības līmeni, un šādā gadījumā ieguldījumu izmaksas neattiecas uz CO2 emitējošām iekārtām; un ii) attiecībā uz ieguldījumiem aprīkojumā, tehnikā un rūpnieciskās ražošanas objektos, kuros izmanto ūdeņradi, saņēmējs apņemas visā ieguldījuma darbības laikā izmantot tikai atjaunīgo ūdeņradi. Atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu nepiešķir ieguldījumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību pieņemtajiem Savienības standartiem, izņemot, ja ieguldījums ir īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta stāšanās spēkā;
pasākumi, kas uzlabo ēkas vai uzņēmuma energoefektivitāti, ar nosacījumu, ka ieguldījumi neattiecas uz aprīkojumu, tehniku vai rūpniecisko ražošanu, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi. Atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu nepiešķir ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību pieņemtajiem Savienības standartiem, izņemot, ja ieguldījums ir īstenots un pabeigts vismaz 18 mēnešus pirms standarta stāšanās spēkā. Atkāpjoties no minētā, atbalstu saskaņā ar šo apakšpunktu var piešķirt ieguldījumiem, kas veikti ēkās, lai panāktu atbilstību minimālajiem energosnieguma standartiem, kuri kvalificējami kā Savienības standarti, ar nosacījumu, ka atbalsts tiek piešķirts, pirms attiecīgajam uzņēmumam šie standarti kļūst obligāti;
piesārņotu vietu attīrīšana ar nosacījumu, ka nav noteikta neviena juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, kā minēts 45. panta 3. punktā;
pētījumi vides jomā;
bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu stiprināšana un atjaunošana, ja attiecīgais pasākums veicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu vai atjaunošanu un laba ekosistēmu stāvokļa sasniegšanu vai tādu ekosistēmu aizsardzību, kuras jau ir labā stāvoklī;
ieguldījumu atbalsts tādu tīro transportlīdzekļu iegādei, kurus vismaz daļēji darbina ar elektroenerģiju vai ūdeņradi, vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei autotransportam, dzelzceļam, iekšzemes ūdensceļiem un jūras transportam, kā arī transportlīdzekļu modernizācijai, lai tos varētu kvalificēt kā tīrus vai bezemisiju transportlīdzekļus;
neskarot a) apakšpunktu, atbalstu, ko piešķir ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, var apvienot ar atbalstu vienam vai visiem šādiem pasākumiem:
tāda integrēta aprīkojuma uzstādīšana objektā, kas no atjaunīgajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, nodrošina siltumapgādi vai aukstumapgādi, tostarp, bet ne tikai, fotoelementu paneļiem un siltumsūkņiem;
aprīkojuma uzstādīšana atjaunīgās enerģijas iekārtu objektā saražotās enerģijas akumulēšanai;
energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un/vai aukstumapgādes sistēmas un ar to saistītā aprīkojuma pieslēgšana;
ēkas lietotāju vajadzībām paredzētas uzlādes infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras, piemēram, kabeļu kanalizācijas, izbūve un uzstādīšana, ja autostāvvieta atrodas vai nu ēkā, vai fiziski blakus tai;
aprīkojuma uzstādīšana ēkas digitalizācijai, jo īpaši nolūkā palielināt tās viedgatavību, tostarp pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanai vai strukturēto kabeļu ievilkšanai datu tīklu vajadzībām un platjoslas infrastruktūras palīgdaļai īpašumā, uz kura atrodas attiecīgā ēka, izņemot instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus minētā īpašuma;
ieguldījumi zaļajos jumtos un aprīkojumā lietusūdens uzkrāšanai un izmantošanai.
Ar atbalsta pasākumu neatbalsta tāda energoaprīkojuma uzstādīšanu, kurā izmanto fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi.
Atbalstu var piešķirt vai nu ēkas īpašniekam(-iem), vai īrniekam(iem) atkarībā no tā, kas iegūst projekta finansējumu;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 50 miljonus;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, piešķir ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 50 miljonus vienam galīgajam saņēmējam un vienai ēkai;
atbalsts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem var attiekties arī uz energosnieguma līgumu noslēgšanas atvieglošanu, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi:
atbalsts tiek sniegts MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas veic energosnieguma uzlabošanas pasākumus un kas ir atbalsta galīgie saņēmēji;
atbalsts tiek sniegts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punktā definēto energoefektivitātes (energosnieguma) līgumu slēgšanas atvieglošanai;
atbalsts izpaužas kā prioritārais aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energosnieguma līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir finansēt minēto sniedzēju (piemēram, faktorings vai forfeitings);
saskaņā ar šo apakšpunktu nodrošinātā kopējā nedzēstā finansējuma summa nominālā izteiksmē saskaņā ar šo apakšpunktu vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus.
Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai atbilst šādiem nosacījumiem:
atbalstu var piešķirt:
fundamentālajiem pētījumiem;
rūpnieciskajiem pētījumiem;
eksperimentālajai izstrādei;
MVU procesu inovācijai vai organizatoriskajai inovācijai;
MVU inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem;
MVU digitalizācijai;
projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 75 miljonus vienam projektam. Projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta iv), v) un vi) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 30 miljonus vienam projektam.
MVU vai attiecīgā gadījumā mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi papildus 2. līdz 9. punktā paredzētajām atbalsta kategorijām var saņemt arī atbalstu fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi:
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 16,5 miljonus, un to sniedz:
nekotētiem MVU, kas vēl nav darbojušies nevienā tirgū vai ir darbojušies mazāk nekā 10 gadus kopš to reģistrācijas vai mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma; ja konkrētam uzņēmumam piemēro vai nu darbības periodu, kas ir mazāk nekā 10 gadi kopš tā reģistrācijas, vai tādu, kas ir mazāk nekā 7 gadi kopš tā pirmā komerciālās pārdošanas darījuma, tad arī jebkuram turpmākam atbalstam tam pašam uzņēmumam var piemērot tikai šo minēto periodu saskaņā ar šo pantu. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir iegādājušies citu uzņēmumu vai ir izveidoti apvienošanās rezultātā, piemērotais atbilstības periods ietver arī attiecīgi iegādātā uzņēmuma vai apvienoto uzņēmumu darbības, izņemot tādus iegādātos vai apvienotos uzņēmumus, kuru apgrozījums veido mazāk nekā 10 % no iegādātājuzņēmuma apgrozījuma finanšu gadā pirms iegādes, vai – apvienošanās rezultātā izveidotu uzņēmumu gadījumā – mazāk nekā 10 % no kopējā apgrozījuma, kāds apvienošanās procesā iesaistītajiem uzņēmumiem bijis finanšu gadā pirms apvienošanās. Attiecībā uz atbalsttiesīguma periodu, kas saistīts ar reģistrāciju, ja tas tiek izmantots, atbalsttiesīgiem uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma reģistrēties, attiecīgo 10 gadu atbalsttiesīguma periodu sāk skaitīt vai nu no brīža, kad uzņēmums sāk saimniecisko darbību, vai no brīža, kad tas attiecībā uz tā saimniecisko darbību kļūst apliekams ar nodokli, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk. Finansējums ar fonda InvestEU atbalstu var segt arī turpmākus ieguldījumus nekotētos MVU pēc šajā punktā minētā atbalsttiesīguma perioda, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi: 1) nav pārsniegta a) apakšpunktā minētā kopējā finansējuma nominālā summa, 2) iespēja veikt turpmākus ieguldījumus tika paredzēta sākotnējā uzņēmējdarbības plānā un 3) galīgais saņēmējs, kas saņem turpmākos ieguldījumus, nav kļuvis par “saistītu uzņēmumu” I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē kopā ar citu uzņēmumu, kas nav finanšu starpnieks, vai neatkarīgu privātu ieguldītāju, kas sniedz finansējumu ar fonda InvestEU atbalstu, ja vien jaunais subjekts nav MVU;
nekotētiem MVU, kas uzsāk jaunu saimniecisko darbību, ja sākotnējais ieguldījums pārsniedz 50 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma. Atkāpjoties no pirmā teikuma, par ieguldījumiem jaunās saimnieciskās darbībās uzskata turpmāk uzskaitītos ieguldījumus, ja ar tiem saistītais sākotnējais ieguldījums, pamatojoties uz uzņēmējdarbības plānu, pārsniedz 30 % no iepriekšējo 5 gadu vidējā gada apgrozījuma: 1) ieguldījumi, kas būtiski uzlabo darbības vidisko sniegumu, pārsniedzot obligātos Savienības standartus, saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktu, 2) citi vides ziņā ilgtspējīgi ieguldījumi, kas definēti Regulas (ES) 2020/852 2. panta 1) punktā, un 3) ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt IV pielikumā uzskaitīto kritiski svarīgo izejvielu ieguves, atdalīšanas, rafinēšanas, pārstrādes vai reciklēšanas jaudu. Ieguldījuma vides ziņā ilgtspējīgo raksturu pierāda saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 3. pantu, tostarp principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, vai izmantojot citas salīdzināmas metodes, cita starpā fonda InvestEU ilgtspējības apliecinājumu. Attiecībā uz pasākumiem, kas ir identiski Padomes apstiprinātajiem atveseļošanas un noturības plānu pasākumiem, tiek uzskatīts, ka princips “nenodarīt būtisku kaitējumu” ir ievērots, jo tas jau ir pārbaudīts;
MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri ir novatoriski uzņēmumi, kas definēti 2. panta 80) punktā;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 16,5 miljonus, un to piešķir MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru galvenā darbība notiek atbalstāmajos apgabalos, ar nosacījumu, ka finansējums netiek izmantots darbību pārcelšanai, kas definēta 2. panta 61.a) punktā;
kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 2,2 miljonus, un to sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.
56.f pants
Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
57. pants
Atcelšana
Regulu (EK) Nr. 800/2008 atceļ.
58. pants
Pārejas noteikumi
59. pants
Šī regula stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.
To piemēro līdz 2026. gada 31. decembrim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
MVU DEFINĪCIJA
1. pants
Uzņēmums
Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Tas jo īpaši ietver pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas regulāri ir iesaistītas saimnieciskajā darbībā.
2. pants
Darbinieku skaits un finansiālās robežvērtības, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategorijas
3. pants
Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus
Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī 25 % robežvērtība, ko nodrošina turpmāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji atsevišķi vai kopā 3. punkta nozīmē nav saistīti ar attiecīgo uzņēmumu:
publiskas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un iegulda pašu kapitālu uzņēmumos, kurus nekotē biržā (uzņēmējdarbības mecenāti), ja vien minēto uzņēmējdarbības mecenātu kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz EUR 1 250 000 ;
akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;
institucionālie ieguldītāji, tostarp reģionālās attīstības fondi;
autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par EUR 10 miljoniem un iedzīvotāju skaits mazāks par 5 000 .
“Saistīti uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:
uzņēmumam ir akcionāru vai dalībnieku balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;
uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras dalībnieku vairākumu citā uzņēmumā;
uzņēmumam ir tiesības īstenot noteicošu ietekmi pār citu uzņēmumu saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;
uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.
Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmuma pārvaldīšanā, neskarot viņu kā akcionāru tiesības.
Uzņēmumi, kuriem kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām pastāv ar viena vai vairāku citu uzņēmumu vai kāda no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem.
Uzņēmumi, kuriem kādas no šīm attiecībām pastāv ar fiziskas personas vai kopīgi darbojošos fizisku personu grupas starpniecību, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū vai blakustirgos.
Par “blakustirgu” uzskata produkta vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no konkrētā tirgus.
4. pants
Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods
5. pants
Darbinieku skaits
Darbinieku skaits atbilst gada darba vienībām (GDV), tas ir, to personu skaitam, kas attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājušas pilnas slodzes darbu visa attiecīgā atskaites gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājušas pilnu gadu, un to, kas veikušas nepilnas slodzes darbu, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina GDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:
darba ņēmējus;
personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmas darba ņēmējiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;
īpašniekus vadītājus;
partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un no uzņēmuma gūst finansiālas priekšrocības.
Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.
6. pants
Uzņēmuma datu apkopošana
Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.
Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par katru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.
Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no to pārskatiem un pārējiem datiem, ja iespējams – konsolidētiem. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma iespējamiem partneruzņēmumiem, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā, ja vien tie jau nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas atbilst vismaz 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.
II PIELIKUMS
Informācija par valsts atbalstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem
I daļa
Informāciju sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto IT lietojumprogrammu, kā noteikts 11. pantā
II DAĻA
Informācija, kuru, kā noteikts 11. pantā, sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto elektroniskās paziņošanas sistēmu
Norādīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, saskaņā ar kuru tiek īstenots konkrētais atbalsta pasākums.
Primārais mērķis – vispārīgie mērķi (saraksts) |
Mērķi (saraksts) |
Atbalsta maksimālā intensitāte procentos vai atbalsta gada maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas) |
MVU papildu atbalsts (attiecīgā gadījumā), procentos |
|
Reģionālais atbalsts – ieguldījumu atbalsts (1) (14. pants) |
□ Shēma |
… % |
… % |
|
□ Ad hoc atbalsts |
… % |
… % |
||
Reģionālais atbalsts – darbības atbalsts (15. pants) |
□ Mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 2. punkts) |
… % |
… % |
|
□ Ļoti mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 3. punkts) |
… % |
… % |
||
□ Tālākajos reģionos (15. panta 4. punkts) |
… % |
… % |
||
□ Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts (16. pants) |
… valsts valūtā |
… % |
||
Atbalsts MVU (17. līdz 19.d pants) |
□ Ieguldījumu atbalsts MVU (17. pants) |
… % |
… % |
|
□ Atbalsts konsultācijām MVU (18. pants) |
… % |
… % |
||
□ Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (19. pants) |
… % |
… % |
||
□ Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos (19.a pants) |
… % |
… % |
||
□ Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem (19.b pants) (2) |
… valsts valūtā |
… % |
||
□ Atbalsts mikrouzņēmumiem publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroapgādi, gāzapgādi vai siltumapgādi (19.c pants) |
… % |
… % |
||
□ Atbalsts MVU pagaidu publisko pasākumu veidā attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes vai no dabasgāzes vai elektroenerģijas ražota siltuma piegādi ar mērķi mazināt ietekmi, ko rada cenu pieaugums sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu (19.d pants) |
… % |
… % |
||
Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai (20. līdz 20.a pants) |
□ Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20. pants) |
… % |
… % |
|
□ Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20.a pants) (3) |
… valsts valūtā |
… % |
||
Atbalsts MVU piekļuvei finansējumam (21. līdz 22. pants) |
□ Riska finansējuma atbalsts (21. pants) |
… valsts valūtā |
– |
|
□ Riska finansējuma atbalsts MVU, kas izpaužas kā nodokļu stimuli privātajiem ieguldītājiem, kuri ir fiziskas personas (21.a pants) |
… valsts valūtā |
– |
||
□ Darbības sākšanas atbalsts (22. pants) |
… valsts valūtā |
– |
||
□ Atbalsts MVU – atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU (23. pants) |
… valsts valūtā |
– |
||
□ Atbalsts MVU – izpētes izmaksu atbalsts (24. pants) |
… % |
– |
||
Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (25. līdz 30. pants) |
Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem (25. pants) |
□ Fundamentālie pētījumi (25. panta 2. punkta a) apakšpunkts) |
… % |
… % |
□ Rūpnieciskie pētījumi (25. panta 2. punkta b) apakšpunkts) |
… % |
… % |
||
□ Eksperimentālā izstrāde (25. panta 2. punkta c) apakšpunkts) |
… % |
… % |
||
□ Tehniski ekonomiskā priekšizpēte (25. panta 2. punkta d) apakšpunkts) |
… % |
… % |
||
□ Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (25.a pants) |
… valsts valūtā |
… % |
||
□ Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pamatojuma darbībām (25.b pants) |
… valsts valūtā |
… % |
||
□ Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem (25.c pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts komandsadarbības pasākumiem (25.d pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts līdzfinansējumam Eiropas Aizsardzības fonda vai Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas atbalstītajos projektos (25.e pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai (26. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts testēšanas un eksperimentēšanas infrastruktūrai (26.a pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts inovācijas kopām (27. pants) |
…% |
…% |
||
□ Inovācijas atbalsts MVU (28. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai (29. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē (30. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts mācībām (31. pants) |
…% |
…% |
||
Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti (32. līdz 35. pants) |
□ Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā (32. pants) |
…% |
…% |
|
□ Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (33. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas (34. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas (35. pants) |
…% |
…% |
||
Atbalsts vides aizsardzībai (36. līdz 49. pants) |
□ Ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, tostarp dekarbonizācijai (36. pants) |
…% |
…% |
|
□ Ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai (36.a pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un transportlīdzekļu modernizācijai (36.b pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem, kas nav paredzēts ēkām (38. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes pasākumiem (38.a pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts energosnieguma līgumu slēgšanas atvieglošanai (38.b pants) |
…valsts valūtā |
– |
||
□ Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā (39. pants) |
…valsts valūtā |
– |
||
□ Ieguldījumu atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu, atjaunīgā ūdeņraža ražošanu un augstas efektivitātes koģenerāciju (41. pants) |
…% |
…% |
||
□ Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (42. pants) |
…% |
…% |
||
□ Darbības atbalsts nolūkā veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu mazos projektos un atjaunīgās enerģijas kopienās (43. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts nodokļu samazinājumu veidā saskaņā ar Direktīvu 2003/96/EK (44. pants) |
…% |
– |
||
□ Atbalsts vides nodokļu vai parafiskālo maksājumu samazinājumu veidā (44.a pants) |
…% |
– |
||
□ Ieguldījumu atbalsts videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos (45. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un/vai aukstumapgādei (46. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku (47. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai (48. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts pētījumiem un konsultāciju pakalpojumiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā (49. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai (50. pants) |
Atbalsta maksimālā intensitāte |
…% |
…% |
|
Dabas katastrofas veids |
□ zemestrīce □ lavīna □ zemes nogruvums □ plūdi □ viesuļvētra □ orkāns □ vulkāna izvirdums □ savvaļas ugunsgrēks |
|||
Dabas katastrofas datums(-i) |
dd.mm.gggg. līdz dd.mm.gggg. |
|||
□ Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem (51. pants) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem (52. pants) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem (52.a pants) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā (52.b pants) |
…% |
…% |
||
□ Savienotības vaučeri (52.c pants) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts atvilces maršrutēšanas tīkliem (52.d pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai (53. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem (54. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai (55. pants) |
…% |
…% |
||
□ Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai (56. pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts reģionālajām lidostām (56.a pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts jūras ostām (56.b pants) |
…% |
…% |
||
□ Atbalsts iekšzemes ostām (56.c pants) |
…% |
…% |
||
Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.d līdz 56.f pants) |
56.e pants |
□ Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (56.e panta 2. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
□ Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai un atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai ar mērķi savienot noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus (56.e panta 3. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai (56.e panta 4. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām (56.e panta 5. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai (56.e panta 6. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts citai infrastruktūrai (56.e panta 7. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai (56.e panta 8. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai (56.e. panta 9. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ko sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (56.e panta 10. punkts) |
…valsts valūtā |
…% |
||
□ Atbalsts, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.f pants) |
…valsts valūtā |
…% |
||
(1)
Ja saskaņā ar atbalsta shēmu(-ām) piešķirto atbalstu papildina ad hoc reģionālais atbalsts, jānorāda gan saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta intensitāte, gan ad hoc atbalsta intensitāte.
(2)
Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 19.b pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva.
(3)
Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 20.a pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva. |
III PIELIKUMS
Noteikumi par informācijas publicēšanu, kā noteikts 9. panta 1. punktā
Dalībvalstis savas visaptverošās valsts atbalsta tīmekļa vietnes, kurās publicējama 9. panta 1. punktā norādītā informācija, organizē tādā veidā, lai informācijai varētu viegli piekļūt. Informāciju publicē izklājlapu veidā, kas dod iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Piekļuvi tīmekļa vietnei sniedz visām ieinteresētajām personām bez ierobežojumiem. Lai piekļūtu tīmekļa vietnei, nav nepieciešama lietotāja iepriekšēja reģistrācija.
Kā noteikts 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā, par individuālu atbalsta piešķiršanu publicē šādu informāciju:
IV PIELIKUMS
Šīs regulas 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 56.e panta 10. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētās kritiski svarīgās izejvielas
Par kritiski svarīgām izejvielām, kā minēts 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 56.e panta 10. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, uzskata šādas izejvielas:
antimons
arsēns
boksīts
barīts
berilijs
bismuts
bors
kobalts
koksa ogles
varš
laukšpats
fluoršpats
gallijs
germānijs
hafnijs
hēlijs
smagie retzemju elementi
vieglie retzemju elementi
litijs
magnijs
mangāns
dabīgais grafīts
niķelis – akumulatoros izmantojams
niobijs
fosfātieži
fosfors
platīna grupas metāli
skandijs
silīcija metāls
stroncijs
tantals
titāna metāls
volframs
vanādijs
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).
( 3 ) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
( 4 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).
( 5 ) Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmums 2010/787/ES par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai (OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.).
( 6 ) OV L 336, 21.12.2010., 24. lpp.
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
( 12 ) Komisijas Īstenošanas lēmums C(2017)7124 (2017. gada 27. oktobris) on the adoption of the work programme for 2018-2020 within the framework of the Specific Programme Implementing Horizon 2020 – the Framework Programme for Research and Innovation (2014-2020) and on the financing of the work programme for 2018.
( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
( 14 ) Iniciatīva “CASSINI”, kas pirmo reizi tika izziņota “MVU stratēģijā ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final, 10.3.2020.), ir konkrētu darbību kopums, kuru mērķis ir kosmosa nozarē aktīviem MVU atvieglot piekļuvi riska kapitālam, lai finansētu to darbības izvēršanu.
( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).
( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1092 (2018. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
( 19 ) OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.
( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
( 21 ) Skatīt Komisijas dienestu darba dokumentu “Technology Infrastructures” (SWD(2019) 158 final, 8.4.2019.).
( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
( 23 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
( 24 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
( 25 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1242 (2019. gada 20. jūnijs) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L 198, 25.7.2019., 202. lpp.).
( 26 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
( 27 ) Komisijas Regula (ES) 2017/1151 (2017. gada 1. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 175, 7.7.2017., 1. lpp.).
( 28 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
( 29 ) OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.
( 30 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.).
( 31 ) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
( 32 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
( 33 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
( 34 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp.).
( 35 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (2009. gada 23. aprīlis) par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006 (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).
( 36 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
( 37 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
( 38 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).
( 39 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).
( 40 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).
( 41 ) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996., 36. lpp.).
( 42 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai (OV L 332, 28.12.2000., 81. lpp.).
( 43 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
( 44 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).
( 45 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
( 46 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
( 47 ) OV C 155, 20.6.2008., 10. lpp.
( 48 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
( 49 ) Valsts atbalsta pārredzamības datubāzes publiskā meklēšana, pieejama vietnē https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.
( 50 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).
( 51 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp.).
( 52 ) Attiecībā uz shēmām, uz kurām attiecas 16., 21.a un 22. pants, prasību publicēt informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 100 000 , var atcelt attiecībā uz MVU, kuri nevienā tirgū nav veikuši nevienu komerciālas pārdošanas darījumu.
( 53 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).
( 54 ) Komisijas Regula (ES) 2020/972 (2020. gada 2. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1407/2013 attiecībā uz tās pagarināšanu un groza Regulu (ES) Nr. 651/2014 attiecībā uz tās pagarināšanu un attiecīgiem pielāgojumiem (OV L 215, 7.7.2020., 3. lpp.).
( 55 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
( 56 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014., 45. lpp.).
( 57 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.).
( 58 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).
( 59 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).
( 60 ) Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.).
( 61 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).
( 62 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).
( 63 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.).
( 64 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
( 65 ) Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).
( 66 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
( 67 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1078 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523, nosakot investīciju pamatnostādnes fondam InvestEU (OV L 234, 2.7.2021., 18. lpp.).
( 68 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).
( 69 ) NUTS – statistiski teritoriālo vienību klasifikācija. Parasti reģionu norāda 2. līmenī.
( 70 ) ►M1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.). ◄
( 71 ) ►M1 Bruto dotācijas ekvivalents vai – attiecībā uz pasākumiem saskaņā ar šīs regulas 16., 21., 22. vai 39. pantu – ieguldījumu summa. ◄ Attiecībā uz darbības atbalstu var norādīt atbalsta gada summu par katru atbalsta saņēmēju. Attiecībā uz fiskālajām shēmām un shēmām saskaņā ar 16. pantu (reģionālais pilsētu attīstības atbalsts) un 21. pantu (riska finansējuma atbalsts) šo summu var norādīt pa intervāliem, kā noteikts šīs regulas 9. panta 2. punktā.
( 72 ) Ja atbalstu piešķir, izmantojot vairākus atbalsta instrumentus, atbalsta summu norāda par katru instrumentu.
( 73 ) Ko Komisija piešķīrusi elektroniskajā procedūrā, kas minēta šīs regulas 11. pantā.