This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016R2281
Commission Regulation (EU) 2016/2281 of 30 November 2016 implementing Directive 2009/125/EC of the European Parliament and of the Council establishing a framework for the setting of ecodesign requirements for energy-related products, with regard to ecodesign requirements for air heating products, cooling products, high temperature process chillers and fan coil units (Text with EEA relevance )
Komisijas Regula (ES) 2016/2281 (2016. gada 30. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem (Dokuments attiecas uz EEZ )
Komisijas Regula (ES) 2016/2281 (2016. gada 30. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem (Dokuments attiecas uz EEZ )
C/2016/7769
OV L 346, 20.12.2016, p. 1–50
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2017
20.12.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 346/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2281
(2016. gada 30. novembris),
ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,
apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai būtu jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām, uzlabojot ražojumu konstrukciju. |
(2) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāievieš īstenošanas pasākumi attiecībā uz ražojumiem, kam piemīt ievērojams potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtām. Šie īstenošanas pasākumi būtu jāievieš saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 3. punktā, un kritērijiem, kas noteikti minētās direktīvas 15. panta 2. punktā. Par ieviešamajiem pasākumiem Komisijai vajadzētu apspriesties Ekodizaina apspriežu forumā. |
(3) |
Komisija ir veikusi dažādus priekšpētījumus par ES parasti izmantotu gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju tehniskajiem, vidiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Pētījumus izstrādāja kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un rezultāti ir publiskoti. |
(4) |
Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju parametri, kas šajā regulā noteikti kā būtiski, ir enerģijas patēriņš un slāpekļa oksīdu emisija lietošanas posmā. Par būtiskām atzītas arī tiešās emisijas no aukstumaģentiem un trokšņa emisijas. |
(5) |
Priekšpētījumos konstatēts, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju gadījumā nav nepieciešams noteikt prasības attiecībā uz citiem Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem. |
(6) |
Šai regulai vajadzētu aptvert gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus, kuru konstrukcija paredz izmantot gāzveida kurināmo, šķidro kurināmo vai elektroenerģiju, kā arī ventilatorkonvektorus. |
(7) |
Tā kā uz aukstumaģentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2), tad šajā regulā nekādas īpašas prasības attiecībā uz aukstumaģentiem nav noteiktas. |
(8) |
Būtiskas ir arī gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru trokšņa emisijas. Tomēr maksimāli pieļaujamās trokšņa emisijas ietekmē vide, kurā tiek uzstādītas gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātāji. Turklāt trokšņa emisiju ietekmes mazināšanai var veikt sekundārus pasākumus. Tāpēc nav noteiktas minimālās prasības attiecībā uz maksimālajām trokšņa emisijām. Ir noteiktas informācijas prasības attiecībā uz akustiskās jaudas līmeni. |
(9) |
Aplēsts, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju kopējais gada energopatēriņš 2010. gadā ES bija 2 477 PJ (59 milj. t naftas ekvivalenta (Mtoe)), kas atbilst 107 Mt oglekļa dioksīda emisiju. Ja netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju kopējais gada energopatēriņš 2030. gadā sasniegs 2 534 PJ (60 Mtoe) gadā. |
(10) |
Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju energopatēriņu varētu samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas. |
(11) |
Lēš, ka kopējās gada slāpekļa oksīdu emisijas ES, kuras lielākoties rada ar gāzi darbināmi gaisa kaloriferi, 2010. gadā sasniedza 36 Mt SOx ekvivalenta (izsakot kā to devumu paskābināšanā). Paredzams, ka līdz 2030. gadam šīs emisijas būs samazinājušās līdz 22 Mt SOx ekvivalenta gadā. |
(12) |
Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju emisijas varētu vēl vairāk samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas. |
(13) |
Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības līdz 2030. gadam ļaus panākt enerģijas ekonomiju aptuveni 203 PJ (5 Mtoe) apmērā gadā, kas atbilst 9 Mt oglekļa dioksīda emisiju. |
(14) |
Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības līdz 2030. gadam ļaus samazināt slāpekļa oksīdu emisijas par 2,6 Mt SOx ekvivalenta gadā. |
(15) |
Ar ekodizaina prasībām vajadzētu saskaņot prasības par gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtu energoefektivitāti un slāpekļa oksīdu emisijām visā ES. Tas palīdzēs uzlabot gan iekšējā tirgus darbību, gan attiecīgo ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus. |
(16) |
Šajā regulā noteiktajām ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju funkcionalitāti vai cenu no galalietotāja viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. |
(17) |
Ražotājiem vajadzētu dot pietiekamu laiku savu ražojumu pārveidošanai tā, lai tie atbilstu šai regulai. To vajadzētu ņemt vērā, nosakot, no kura datuma prasības jāpiemēro. Ieviešanas grafikā vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tomēr nodrošinot regulas mērķu sasniegšanu izvirzītajos termiņos. |
(18) |
Attiecīgo ražojuma parametru mērījumi būtu jāveic, izmantojot mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami un kurās ņemtas vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, tostarp, attiecīgā gadījumā, harmonizētie standarti, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3). |
(19) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras. |
(20) |
Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām. |
(21) |
Lai vēl vairāk ierobežotu gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un/vai nodošanu atkritumos. |
(22) |
Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka orientējoši kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu plaši pieejamu informāciju par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju un kombinēto sildītāju ekoloģiskiem raksturlielumiem. |
(23) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1. Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz šādu ražojumu laišanu tirgū/nodošanu ekspluatācijā:
a) |
gaisa sildīšanas iekārtas, kuru nominālā sildīšanas jauda nepārsniedz 1 MW; |
b) |
dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuru nominālā dzesēšanas jauda nepārsniedz 2 MW; |
c) |
ventilatorkonvektori. |
2. Šo regulu nepiemēro ražojumiem, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
a) |
ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) 2015/1188 (4) attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem; |
b) |
ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2012 (5) attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem; |
c) |
ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) Nr. 813/2013 (6) attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem; |
d) |
ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) 2015/1095 (7) attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem; |
e) |
komfortdzesinātāji, kuru izejošā atdzesētā ūdens temperatūra nesasniedz + 2 °C, un augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuru izejošā atdzesētā ūdens temperatūra nesasniedz + 2 °C vai pārsniedz + 12 °C; |
f) |
ražojumi, ko paredzēts izmantot lielākoties ar biomasas kurināmo; |
g) |
ražojumi, kuros izmanto cieto kurināmo; |
h) |
ražojumi, kas siltumu vai aukstumu piegādā kombinācijā ar elektroenerģiju (koģenerācija), izmantojot kurināmā sadedzināšanas vai pārveidošanas procesu; |
i) |
tādās iekārtās ietverti ražojumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (8) par rūpnieciskajām emisijām; |
j) |
augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuros izmanto tikai iztvaices kondensatorus; |
k) |
pēc pasūtījuma izgatavoti ražojumi, ko izgatavo vienā eksemplārā un montē uz vietas; |
l) |
augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuros atdzesēšana notiek absorbcijas procesā, par enerģijas avotu izmantojot siltumu, un |
m) |
gaisa sildīšanas un/vai dzesēšanas iekārtas, kuru primārā funkcija ir ātrbojīgu materiālu ražošana vai glabāšana pie norādītas temperatūras komerciālos, institucionālos vai rūpnieciskos objektos, bet telpas sildīšana un/vai telpas dzesēšana ir tikai sekundāra funkcija, un kuru telpas sildīšanas un/vai telpas dzesēšanas funkcijas energoefektivitāte ir atkarīga no šīs primārās funkcijas. |
2. pants
Definīcijas
Papildus Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām šajā regulā piemēro šādas definīcijas.
1. |
“Gaisa sildīšanas iekārta” ir ierīce:
Siltumģenerators, kas pēc konstrukcijas paredzēts gaisa sildīšanas iekārtai, un gaisa sildīšanas iekārtas korpuss, ko pēc konstrukcijas paredzēts aprīkot ar šādu siltumģeneratoru, kopā ir uzskatāmi par gaisa sildīšanas iekārtu. |
2. |
“Gaisu izmantojoša apsildes sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami sasildītā gaisa padevei ar ventilatoriekārtu vai nu pa gaisa vadiem, vai tieši apsildāmajā telpā; sistēmas funkcija ir sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās. |
3. |
“Siltumģenerators” ir gaisa sildīšanas iekārtas daļa, kas ražo lietderīgo siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:
|
4. |
“Dzesēšanas iekārta” ir ierīce:
Aukstumģenerators, kas pēc konstrukcijas paredzēts gaisa dzesēšanas iekārtai, un gaisa dzesēšanas iekārtas korpuss, ko pēc konstrukcijas paredzēts aprīkot ar šādu aukstumģeneratoru, kopā ir uzskatāmi par gaisa dzesēšanas iekārtu. |
5. |
“Gaisu izmantojoša dzesēšanas sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami atdzesēta gaisa padevei ar ventilatoriekārtu vai nu pa gaisa vadiem, vai tieši dzesējamajā telpā nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās. |
6. |
“Ūdeni izmantojoša dzesēšanas sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami atdzesētā ūdens sadalei un siltuma pārvadei no iekštelpām uz atdzesēto ūdeni; sistēmas funkcija ir sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās. |
7. |
“Aukstumģenerators” ir dzesēšanas iekārtas daļa, kas rada temperatūras starpību, proti, siltums tiek uztverts no siltuma avota – dzesējamās iekštelpas – un pārvadīts uz siltuma novadītāju, piemēram, apkārtējo gaisu, ūdeni vai zemi, izmantojot tvaika saspiešanas ciklu vai absorbcijas ciklu. |
8. |
“Komfortdzesinātājs” ir dzesēšanas iekārta:
|
9. |
“Ventilatorkonvektors” ir ierīce, kura nodrošina iekštelpu gaisa piespiedu cirkulāciju un kuras uzdevums ir iekštelpu gaisa uzsildīšana, atdzesēšana, sausināšana un filtrēšana, lai nodrošinātu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni; ierīce nesatur ne sildīšanas vai dzesēšanas avotu, ne āra siltummaini. Ierīce var būt aprīkota ar minimāli nepieciešamiem gaisa vadiem, pa kuriem pievada un aizvada gaisu, tostarp kondicionētu gaisu. Ražojums pēc konstrukcijas var būt iebūvējams vai arī tam var būt korpuss, kas ļauj to novietot kondicionējamajā telpā. Tajā var būt ietverts Džoula efekta siltumģenerators, ko paredzēts izmantot tikai kā rezerves sildītāju. |
10. |
“Augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir ražojums:
|
11. |
“Nominālā atdzesēšanas jauda” (P) ir kW izteikta atdzesēšanas jauda, ko augsttemperatūras procesdzesinātājs spēj sasniegt, darbodamies pie pilnas slodzes; gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem to mēra pie ieplūdes gaisa temperatūras 35 °C un ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem – pie ieplūdes ūdens temperatūras 30 °C. |
12. |
“Gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir augsttemperatūras procesdzesinātājs, kura siltumnesējs kondensatora pusē ir gaiss. |
13. |
“Ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir augsttemperatūras procesdzesinātājs, kura siltumnesējs kondensatora pusē ir ūdens vai sālsūdens. |
14. |
“Biomasas kurināmais” ir no biomasas iegūts kurināmais. |
15. |
“Biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas. |
16. |
“Cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī. |
17. |
“Nominālā sildīšanas jauda” (Prated,h) ir kW izteikta siltumsūkņa, gaisa kalorifera vai ventilatorkonvektoru sildīšanas jauda, kad tas nodrošina telpas sildīšanu “nominālajos standartapstākļos”. |
18. |
“Nominālā dzesēšanas jauda” (Prated,c) ir kW izteikta komfortdzesinātāja un/vai gaisa kondicionētāja vai ventilatorkonvektoru dzesēšanas jauda, kad tas nodrošina telpas dzesēšanu “nominālajos standartapstākļos”. |
19. |
“Nominālie standartapstākļi” ir komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju un siltumsūkņu ekspluatācijas apstākļi, kuros nosaka to nominālo sildīšanas jaudu, nominālo dzesēšanas jaudu, akustiskās jaudas līmeni un/vai slāpekļa oksīdu emisijas. Ražojumiem ar iekšdedzes dzinējiem tas ir dzinēja apgriezienu skaita ekvivalents (Erpmequivalent). |
20. |
“Izejošā atdzesētā ūdens temperatūra” ir no komfortdzesinātāja izejošā ūdens temperatūra, kas izteikta Celsija grādos. |
II līdz V pielikuma vajadzībām papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.
3. pants
Ekodizaina prasības un termiņi
1. Ekodizaina prasības gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, ventilatorkonvektoriem un augsttemperatūras dzesinātājiem ir izklāstītas II pielikumā.
2. Ekodizaina prasības piemēro šādos termiņos:
a) |
no 2018. gada 1. janvāra:
|
b) |
no 2018. gada 26. septembra:
|
c) |
no 2021. gada 1. janvāra:
|
3. Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.
4. pants
Atbilstības novērtēšana
Pēc ražotāju izvēles tie Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras vajadzībām var izmantot vai nu minētās direktīvas IV pielikumā noteikto iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēmu, vai direktīvas V pielikumā noteikto vadības sistēmu.
Ražotāji nodrošina tehnisko dokumentāciju, kas satur šīs regulas II pielikuma 5. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju.
5. pants
Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā
Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro šīs regulas IV pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.
6. pants
Orientējošie kritēriji
Šīs regulas V pielikumā ir norādīti orientējošie kritēriji, pēc kuriem šīs regulas spēkā stāšanās brīdī tirgū pieejamās gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus klasificē kā tādus, kam ir labākie raksturlielumi.
7. pants
Pārskatīšana
Ņemot vērā gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju tehnisko attīstību, Komisija šo regulu pārskata. Par pārskatīšanas rezultātiem tā informē Ekodizaina apspriežu forumu ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī. Pārskatot regulu, novērtē šādus aspektus:
a) |
cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada aukstumaģenti; |
b) |
cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kuros izmanto iztvaices kondensatorus, un augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kuros izmanto absorbcijas tehnoloģiju; |
c) |
cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju energoefektivitāti un slāpekļa oksīdu emisijām; |
d) |
cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru trokšņa emisijām; |
e) |
cik lietderīgi būtu noteikt emisijas prasības, pamatojoties uz lietderīgo sildīšanas vai dzesēšanas jaudu, nevis izmantoto enerģiju; |
f) |
cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības kombinētajiem gaisa kaloriferiem; |
g) |
cik lietderīgi būtu noteikt energomarķējuma prasības mājsaimniecībā izmantojamām gaisa sildīšanas iekārtām; |
h) |
cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības C2 un C4 gaisa kaloriferiem; |
i) |
cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības jumta siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem un gaisa vadiem pieslēdzamiem siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem; |
j) |
trešās puses sertifikācijas lietderīgumu; |
k) |
attiecībā uz visiem ražojumiem – pieļaujamo pielaižu vērtības verifikācijas procedūrā, kā minēts IV pielikumā izklāstītajās verifikācijas procedūrās. |
8. pants
Atkāpe
1. Līdz 2018. gada 1. janvārim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tādas gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus, kas atbilst šīs regulas pieņemšanas brīdī spēkā esošajām valsts prasībām par sezonas energoefektivitāti vai sezonas enerģijas pārveides koeficientu.
2. Līdz 2018. gada 26. septembrim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tādas gaisa sildīšanas iekārtas un dzesēšanas iekārtas, kas atbilst šīs regulas pieņemšanas brīdī spēkā esošajām valsts prasībām par slāpekļa oksīdu emisiju.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 30. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)
(4) Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1188, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 76. lpp.).
(5) Komisijas 2012. gada 6. marta Regula (ES) Nr. 206/2012, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem (OV L 72, 10.3.2012., 7. lpp.).
(6) Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.).
(7) Komisijas 2015. gada 5. maija Regula (ES) 2015/1095, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem (OV L 177, 8.7.2015., 19. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
I PIELIKUMS
II līdz V pielikumam piemērojamās definīcijas
Papildus Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
Vispārīgās definīcijas
1. |
“Pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes, kurš noteikts IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5. |
2. |
“Augstākā siltumspēja” (GCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai pilnībā sadegot skābeklī un sadegšanas produktiem atdziestot līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdens tvaika kondensācijas siltumu un kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā radušos ūdens tvaiku kondensācijas siltumu. |
3. |
“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (CO2) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2. Izmanto GSP vērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 517/2014 I, II un IV pielikumā. GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (ES) Nr. 517/2014 IV pielikumā norādītās metodes. |
4. |
“Gaisa caurplūdums” ir gaisa caurplūdums (m3/h), ko mēra pie komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju vai siltumsūkņu, un ventilatorkonvektoru telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas). |
5. |
“Akustiskās jaudas līmenis” (LWA ) ir dB izteikts A-izsvarotais akustiskās jaudas līmenis telpās un/vai ārpus telpām pie nominālajiem standartapstākļiem. |
6. |
“Papildu sildītājs” ir gaisa sildīšanas iekārtas siltumģenerators, kas ģenerē papildu siltumu apstākļos, kad siltumslodze pārsniedz preferenciālā siltumģeneratora sildīšanas jaudu. |
7. |
“Preferenciālais siltumģenerators” ir gaisa sildīšanas iekārtas ģenerators, kurš dod vislielāko daļu no kopējā siltuma, kas piegādāts apsildes sezonā. |
8. |
“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs,h ) ir attiecība starp references gada sildīšanas pieprasījumu apsildes sezonai, ko nodrošina gaisa sildīšanas iekārta, un apsildei nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %. |
9. |
“Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte” (ηs,c ) ir attiecība starp references gada dzesēšanas pieprasījumu dzesēšanas sezonai, ko nodrošina dzesēšanas iekārta, un dzesēšanai nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %. |
10. |
“Temperatūras regulators” ir aprīkojums, ar kura palīdzību galalietotājs var iestatīt telpu vēlamās temperatūras vērtības un laika režīmu un kas nosūta attiecīgus datus, piemēram, faktisko temperatūru(-as) telpā un/vai ārpus telpām, uz gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtas saskarni, piemēram, centrālo procesoru, tādējādi palīdzot regulēt temperatūru telpā(-ās). |
11. |
“Bins” (binj ) ir ārgaisa temperatūras (Tj ) un binstundu (hj ) kombinācija, kā norādīts III pielikuma 26., 27. un 28. tabulā. |
12. |
“Binstundas” (hj ) ir stundu skaits sezonā, izteikts kā stundas gadā, kurās ārgaisa temperatūra katram binam atbilst VII pielikuma 26., 27. un 28. tabulā noteiktajai. |
13. |
“Iekštelpas temperatūra” (Tin ) ir ar sauso termometru mērīta iekštelpas gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru. |
14. |
“Ārgaisa temperatūra” (Tj ) ir ar sauso termometru mērīta ārgaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru. |
15. |
“Jaudas regulēšana” ir siltumsūkņa, gaisa kondicionētāja, komfortdzesinātāja vai augsttemperatūras procesdzesinātāja spēja mainīt sildīšanas vai dzesēšanas jaudu, mainot aukstumnesēja(-u) caurplūdumu; norāda, ka jauda ir “fiksēta”, ja caurplūdumu nav iespējams mainīt, “pakāpjveida”, ja caurplūdumu var mainīt vai variēt ne vairāk kā divos secīgos posmos, un “maināma”, ja caurplūdumu maina vai variē trijos vai vairākos secīgos posmos. |
16. |
“Pazeminājuma koeficients” ((Cdh ) sildīšanas režīmā un (Cdc ) dzesēšanas vai atdzesēšanas režīmā) ir iekārtas darbības cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs; ja to nenosaka ar mērījumiem, tad standarta pazeminājuma koeficients šāds: 0,25 gaisa kondicionētājam vai siltumsūknim, un 0,9 komfortdzesinātājam vai augsttemperatūras procesdzesinātājam. |
17. |
“Slāpekļa oksīdu emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē gaisa sildīšanas iekārtas vai dzesēšanas iekārtas, kurās izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu; tās nosaka, kamēr tiek nodrošināta nominālā sildīšanas jauda, un izsaka mg/kWh (GCV izteiksmē). |
Ar gaisa kaloriferiem saistītas definīcijas
18. |
“Gaisa kalorifers” ir gaisa sildīšanas iekārta, kas siltumu no siltumģeneratora tieši pārvada uz gaisu un iekļauj vai sadala šo siltumu, izmantojot gaisu izmantojošu apsildes sistēmu. |
19. |
“Gaisa kalorifers, kas izmanto gāzveida/šķidro kurināmo” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas sadedzina gāzveida vai šķidro kurināmo. |
20. |
“Gaisa kalorifers, kas izmanto elektroenerģiju” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas izmanto Džoula efekta elektrisko pretestību. |
21. |
“B1 tipa gaisa kalorifers” ir tāds gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts pievienošanai dabiskās velkmes dūmenim, pa kuru sadegšanas atlikumus novada ārpus telpas, kurā atrodas B1 tipa gaisa kalorifers, un kuram sadedzināšanai nepieciešamais gaiss tiek pievadīts tieši no šīs telpas; B1 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā B1 tipa gaisa kaloriferu. |
22. |
“C2 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai cauruļvadu sistēmā; C2 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C2 tipa gaisa kaloriferu. |
23. |
“C4 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai citā dūmgāzu sistēmas caurulē; C4 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C4 tipa gaisa kaloriferu. |
24. |
“Minimālā jauda” ir kW izteikta gaisa kalorifera minimālā sildīšanas jauda (Pmin ). |
25. |
“Lietderības koeficients pie nominālās sildīšanas jaudas” (ηnom ) ir % izteikta attiecība starp nominālo sildīšanas jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; ja izmanto gāzveida/šķidro kurināmo, tad kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV. |
26. |
“Lietderības koeficients pie minimālās jaudas” (ηpl ) ir % izteikta attiecība starp minimālo jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV. |
27. |
“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte aktīvā režīmā” (ηs,on ) ir % izteikta sezonas termiskā energoefektivitāte, kas reizināta ar emisiju efektivitāti. |
28. |
“Sezonas termiskā energoefektivitāte” (ηs,th ) ir vidējā svērtā vērtība lietderības koeficientam pie nominālās sildīšanas jaudas un lietderības koeficientam pie minimālās jaudas, ņemot vērā apvalka zudumus. |
29. |
“Emisiju efektivitāte” (ηs,flow ) ir korekcija, ko piemēro, aprēķinot telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aktīvā režīmā, lai ņemtu vērā sildītajam gaisam ekvivalento gaisa plūsmu un sildīšanas jaudu. |
30. |
“Apvalka zudumu koeficients” (Fenv ) ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa siltumģeneratora siltuma zudumi ārpus apsildāmās telpas. |
31. |
“Papildu elektroenerģijas patēriņš” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa patērētā elektriskā jauda pie nominālās sildīšanas jaudas (elmax ), minimālās jaudas (elmin ) un gaidstāves režīmā (elsb ). |
32. |
“Dežūrliesmas zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa aizdedzes degļa patērētā jauda. |
33. |
“Dežūrliesmas pastāvīgā patērētā jauda” (Pign ) ir tāda degļa patērētā jauda, ar ko paredzēts aizdedzināt galveno degli un ko var nodzēst tikai ar lietotāja iejaukšanos; to izsaka W, pamatojoties uz kurināmā GCV. |
34. |
“Novadīto dūmgāzu zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi periodos, kad preferenciālais siltumģenerators nedarbojas. |
Ar siltumsūkņiem, gaisa kondicionētājiem un komfortdzesinātājiem saistītās definīcijas
35. |
“Siltumsūknis” ir gaisa sildīšanas iekārta:
|
36. |
“Gaiss-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no apkārtējā gaisa nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs). |
37. |
“Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no ūdens vai sālsūdens nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs). |
38. |
“Jumta siltumsūknis” ir gaiss-gaiss siltumsūknis, ko darbina elektriskais kompresors un kura iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā. |
39. |
“Sorbcijas cikla siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade. |
40. |
“Vairākbloku siltumsūknis” ir siltumsūknis, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi. |
41. |
“Gaisa kondicionētājs” ir dzesēšanas iekārta, kas nodrošina telpas dzesēšanu un:
|
42. |
“Gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz apkārtējo gaisu nodrošina āra siltummainis (kondensators). |
43. |
“Ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni nodrošina āra siltummainis (kondensators). |
44. |
“Jumta gaisa kondicionētājs” ir gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs, ko darbina elektriskais kompresors un kur iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā. |
45. |
“Vairākbloku gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi. |
46. |
“Sorbcijas cikla gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade. |
47. |
“Gaiss-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz gaisu, tostarp siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana šajā gaisā ar nosacījumu, ka iekārta spēj darboties arī tikai ar gaisu, neizmantojot papildu ūdeni. |
48. |
“Ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu, un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni, izņemot siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana. |
49. |
“Sorbcijas cikla komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade. |
Definīcijas saistībā ar komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju un siltumsūkņu aprēķina metodi
50. |
“Aprēķina references apstākļi” ir “aprēķina references temperatūras”, maksimālās “bivalentās temperatūras” un maksimālās “darba režīma robežtemperatūras” kombinācija, kā noteikts III pielikuma 24. tabulā. |
51. |
“Aprēķina references temperatūra” ir °C izteikta “ārgaisa temperatūra” dzesēšanas (Tdesign,c ) vai sildīšanas (Tdesign,h ) režīmā saskaņā ar III pielikuma 24. tabulu, pie kuras “daļējās slodzes koeficients” ir 1 un kura mainās atkarībā no dzesēšanas vai apsildes sezonas. |
52. |
“Bivalentā temperatūra” (Tbiv ) ir °C izteikta ražotāja deklarētā ārgaisa temperatūra (Tj ), pie kuras deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar sildīšanas daļējo slodzi un, kurai pazeminoties, deklarētā sildīšanas jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi. |
53. |
“Darba režīma robežtemperatūra” (Tol ) ir °C izteikta ārgaisa temperatūra, ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras siltumsūknis nespēj nodrošināt nekādu sildīšanas jaudu un deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar nulli. |
54. |
“Daļējas slodzes koeficients” (pl(Tj )) telpas dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārgaisa temperatūra, no kuras atņemti 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņemti 16 °C. |
55. |
“Sezona” ir vides apstākļu kopums, ko apzīmē vai nu par apsildes sezonu, vai par dzesēšanas sezonu, kur katram binam tiek dota kombinācija ārgaisa temperatūrām un binstundu skaitam konkrētajā sezonā. |
56. |
“Daļēja sildīšanas slodze” (Ph(Tj )) ir kW izteikta sildīšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu. |
57. |
“Daļēja dzesēšanas slodze” (Pc(Tj )) ir kW izteikta dzesēšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu. |
58. |
“Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai un ko aprēķina, “references gada dzesēšanas pieprasījumu” dalot ar “gada enerģijas patēriņu dzesēšanai”. |
59. |
“Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir ar elektroenerģiju darbināma siltumsūkņa kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks apsildes sezonai, un to aprēķina, references gada sildīšanas pieprasījumu dalot ar “gada enerģijas patēriņu sildīšanai”. |
60. |
“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir kWh izteikts references dzesēšanas pieprasījums, kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ). |
61. |
“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir kWh izteikts references sildīšanas pieprasījums noteiktai apsildes sezonai, kurš ir pamatā SCOP aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesign,h ) un ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ). |
62. |
“Gada enerģijas patēriņš dzesēšanai” (QCE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”, un to aprēķina, dalot “references gada dzesēšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficientu” (SEERon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā. |
63. |
“Gada enerģijas patēriņš sildīšanai” (QHE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada sildīšanas pieprasījumu” noteiktā apsildes sezonā, un to aprēķina, dalot “references gada sildīšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficientu” (SCOPon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā. |
64. |
“Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (HCE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad ierīcei ir jānodrošina “aprēķina dzesēšanas slodze” (Pdesign,c ), lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”. |
65. |
“Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad siltumsūkņa gaisa kaloriferam ir jānodrošina aprēķina sildīšanas slodze, lai apmierinātu references gada sildīšanas pieprasījumu. |
66. |
“Aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEERon ) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no daļējās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis. |
67. |
“Aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficients” (SCOPon ) ir siltumsūkņa vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients apsildes sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un binu efektivitātes koeficientiem (COPbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis. |
68. |
“Bina efektivitātes koeficients” (COPbin (Tj )) ir siltumsūkņa katra binj efektivitātes koeficients pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd (Tj ), un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu. |
69. |
“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin (Tj )) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binj pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd (Tj )), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu. |
70. |
“Deklarētā sildīšanas jauda” (Pdh(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta siltumsūkņa tvaika saspiešanas cikla sildīšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ). |
71. |
“Deklarētā dzesēšanas jauda” (Pdc(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja tvaika saspiešanas cikla dzesēšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ). |
72. |
“Aprēķina slodze sildīšanai” (Pdesign,h ) ir kW izteikta sildīšanas slodze, ko piemēro siltumsūknim pie aprēķina references temperatūras, kad aprēķina slodze sildīšanai (Pdesign,h ) ir vienāda ar daļējo sildīšanas slodzi pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru sildīšanai (Tdesign,h ). |
73. |
“Aprēķina slodze dzesēšanai” (Pdesign,c ) ir kW izteikta dzesēšanas slodze, ko piemēro komfortdzesinātājam vai gaisa kondicionētājam pie aprēķina references apstākļiem, kad aprēķina slodze dzesēšanai (Pdesign,c ) ir vienāda ar deklarēto dzesēšanas jaudu pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru dzesēšanai (Tdesign,c ). |
74. |
“Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd (Tj )) ir efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ). |
75. |
“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd (Tj ) ir energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ). |
76. |
“Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj )) ir kW izteikta faktiskā vai uzdotā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda, kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj )), lai pie ārgaisa temperatūras (Tj ) nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi (Ph(Tj )) gadījumā, ja Pdh(Tj ) ir mazāka nekā Ph(Tj ). |
77. |
“Jaudas izmantošanas koeficients” ir daļējā sildīšanas slodze (Ph (Tj )), kas dalīta ar deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh (Tj )), vai daļējā dzesēšanas slodze (Pc (Tj )), kas dalīta ar deklarēto dzesēšanas jaudu (Pdc (Tj )). |
Gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātes aprēķināšana – darba režīmi
78. |
“Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru. |
79. |
“Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kalorifers, komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums. |
80. |
“Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadību caur tīklu, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas. |
81. |
“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku. |
82. |
“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (2). |
83. |
“Termostata izslēgts režīms” ir stāvoklis, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek darbināta; ciklisku ieslēgšanos/izslēgšanos darba režīmā neuzskata par termostata izslēgtu režīmu. |
84. |
“Kartera sildītāja režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā. |
85. |
“Patērētā jauda izslēgtā režīmā” (POFF ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir izslēgtā režīmā. |
86. |
“Patērētā jauda termostata izslēgtā režīmā” (PTO ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir termostata izslēgtā režīmā. |
87. |
“Patērētā jauda gaidstāves režīmā” (PSB ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir gaidstāves režīmā. |
88. |
“Patērētā jauda kartera sildītāja režīmā” (PCK ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir kartera sildītāja režīmā. |
89. |
“Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas. |
90. |
“Darbības stundu skaits termostata izslēgtā režīmā” (HTO ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas termostata izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas. |
91. |
“Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas. |
92. |
“Darbības stundu skaits kartera sildītāja režīmā” (HCK ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta atrodas kartera sildītāja režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas. |
Definīcijas saistībā ar tādu gaisa kondicionētāju, komfortdzesinātāju un siltumsūkņu aprēķina metodi, kuros izmanto kurināmo
93. |
“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs dzesēšanas režīmā” (SPERc ) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja, kuri izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai. |
94. |
“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte dzesēšanas režīmā” (SGUEc ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte visā dzesēšanas sezonā. |
95. |
“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie daļējas slodzes” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEc,bin ) vai sildīšana (GUEh,bin ) pie ārgaisa temperatūras Tj . |
96. |
“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie deklarētās jaudas” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEcDC ) vai sildīšana (GUEhDC ) deklarētās jaudas apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, kas koriģēta, ņemot vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )). |
97. |
“Faktiskā dzesēšanas jauda” (QEc ) ir kW izteikta izmērītā dzesēšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī. |
98. |
“Faktiskā siltuma atgūšanas jauda” ir kW izteikta izmērītā siltuma atgūšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā iekārtas siltumu (siltuma atgūšanas kontūra (sūknis(-ņi) dzesēšanai (QEhr,c ) vai sildīšanai (QEhr,h )). |
99. |
“Izmērītais pievadītais siltums dzesēšanai” (Qgmc ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā. |
100. |
“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā” (SAEFc ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu. |
101. |
“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir dzesēšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) ar ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ). |
102. |
“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFc,on ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu. |
103. |
“Papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFc,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek dzesēšana pie ārgaisa temperatūras (Tj ). |
104. |
“Elektriskā ieejas jauda dzesēšanas režīmā” (PEc ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda dzesēšanai. |
105. |
“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs sildīšanas režīmā” (SPERh ) ir siltumsūkņa, kas izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai. |
106. |
“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte sildīšanas režīmā” (SGUEh ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte apsildes sezonā. |
107. |
“Faktiskā sildīšanas jauda” (QEh ) ir kW izteikta izmērītā sildīšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī. |
108. |
“Izmērītais pievadītais siltums sildīšanai” (Qgmh ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā. |
109. |
“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā” (SAEFh ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu. |
110. |
“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir sildīšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar gada ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ). |
111. |
“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFh,on ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu. |
112. |
“Papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFh,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek sildīšana pie ārgaisa temperatūras Tj . |
113. |
“Papildu enerģijas koeficients pie deklarētās jaudas” ir papildu enerģijas koeficients, kad notiek dzesēšana (AEFc,dc ) vai sildīšana (AEFh,dc ) daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, piemērojot korekciju, lai ņemtu vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )). |
114. |
“Elektriskā ieejas jauda sildīšanas režīmā” (PEh ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda sildīšanai. |
115. |
“Ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu siltumsūkņu, komfortdzesinātāju un gaisa kondicionētāju NOx emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji ar iekšdedzes dzinēju; tās mēra nominālajos standartapstākļos, izmantojot dzinēja apgriezienu skaita ekvivalentu, un izsaka kā slāpekļa dioksīda mg uz pievadītā kurināmā kWh (GCV izteiksmē). |
116. |
“Dzinēja apgriezienu skaita ekvivalents” (Erpmequivalent ) ir iekšdedzes dzinēja apgriezienu skaits minūtē, ko aprēķina, par pamatu ņemot dzinēja apgriezienu skaitu pie 70, 60, 40 un 20 % daļējas slodzes koeficienta sildīšanai (vai dzesēšanai, ja sildīšanas funkcija netiek nodrošināta) un attiecīgi svēruma koeficientus 0,15, 0,25, 0,30 un 0,30. |
Definīcijas saistībā ar augsttemperatūras procesdzesinātājiem
117. |
“Nominālā ieejas jauda” (DA ) ir augsttemperatūras procesdzesinātājam (ieskaitot kompresoru, kondensatora ventilatoru(-us) vai sūkni(-ņus), iztvaikotāja sūkni(-ņus) un iespējamās palīgierīces) nepieciešamā elektriskā ieejas jauda, lai sasniegtu nominālo atdzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata. |
118. |
“Nominālais energoefektivitātes koeficients” (EERA ) ir kW izteikta nominālā atdzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu nominālo ieejas jaudu; koeficientu norāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata. |
119. |
“Sezonas enerģijas pārveides koeficients” (SEPR) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja lietderības koeficients nominālajos standartapstākļos, kas atspoguļo slodzes un apkārtnes temperatūras mainību gada garumā; to aprēķina kā gada atdzesēšanas pieprasījuma attiecību pret gada elektroenerģijas patēriņu. |
120. |
“Gada atdzesēšanas pieprasījums” ir visu bina atdzesēšanas slodžu summa, kas reizināta ar attiecīgo binstundu skaitu. |
121. |
“Atdzesēšanas slodze” ir nominālā atdzesēšanas jauda, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata. |
122. |
“Daļējā slodze” (PC (Tj )) ir atdzesēšanas slodze specifiskā apkārtnes temperatūrā (Tj ), ko aprēķina kā pilnu slodzi, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu, kurš atbilst tai pašai apkārtnes temperatūrai Tj ; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata. |
123. |
“Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējas slodzes koeficients” (PR (Tj )) ir:
|
124. |
“Gada elektroenerģijas patēriņš” ir vērtība, ko aprēķina šādi: saskaita visas attiecības starp katru bina dzesēšanas pieprasījumu un attiecīgo bina energoefektivitātes koeficientu un iegūto summu reizina ar attiecīgo binstundu skaitu. |
125. |
“Apkārtnes temperatūra” ir:
|
126. |
“References apkārtnes temperatūra” ir Celsija grādos izteikta apkārtnes temperatūra, pie kuras augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir vienāds ar 1. Tā ir 35 °C. Gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem gaisa temperatūru kondensatora ieejā definē kā 35 °C, savukārt ūdensdzeses augsttemperatūras procesa dzesinātājiem ūdens temperatūru kondensatora ieejā definē kā 30 °C ar 35 °C ārgaisa temperatūru pie kondensatora. |
127. |
“Energoefektivitātes koeficients pie daļējas slodzes” (EERPL (Tj )) ir katra bina energoefektivitātes koeficients gadā, ko atvedina no konkrētu binu deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERDC ) un pārējiem biniem aprēķina ar lineāru interpolāciju. |
128. |
“Deklarētais atdzesēšanas pieprasījums” ir atdzesēšanas slodze konkrēta bina apstākļos, un to aprēķina, nominālo atdzesēšanas jaudu reizinot ar atbilstošo augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu. |
129. |
“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERDC ) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja energoefektivitātes koeficients konkrētā atskaites punktā, kas vajadzības gadījumā ir vai nu koriģēts ar pazeminājuma koeficientu, ja deklarētā minimālā atdzesēšanas jauda pārsniedz atdzesēšanas slodzi, vai interpolēts, ja tuvākā deklarētā atdzesēšanas jauda ir virs un zem atdzesēšanas slodzes. |
130. |
“Deklarētā ieejas jauda” ir ieejas elektriskā jauda, kas augsttemperatūras procesdzesinātājam nepieciešama, lai nodrošinātu deklarēto atdzesēšanas jaudu konkrētā atskaites punktā. |
131. |
“Deklarētā atdzesēšanas jauda” ir atdzesēšanas jauda, ko sasniedz augsttemperatūras procesdzesinātājs, lai apmierinātu deklarēto atdzesēšanas pieprasījumu konkrētā atskaites punktā. |
Definīcijas saistībā ar ventilatorkonvektoriem
132. |
“Kopējā elektriskā ieejas jauda” (Pelec ) ir kopējā elektriskā jauda, ko patērē iekārta, tostarp ventilators(-i) un palīgierīces. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.).
II PIELIKUMS
Ekodizaina prasības
1. |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa sildīšanas iekārtām
|
2. |
Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte dzesēšanas iekārtām
|
3. |
Augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients
|
4. |
Slāpekļa oksīdu emisijas
|
5. |
Informācija par ražojumu
9. tabula Prasības informācijai par gaisa kaloriferiem
10. tabula Prasības informācijai par komfortdzesinātājiem
11. tabula Prasības informācijai par gaiss-gaiss kondicionētājiem
12. tabula Prasības informācijai par ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem
13. tabula Prasības informācijai par ventilatorkonvektoriem
14. tabula Prasības informācijai par siltumsūkņiem
15. tabula Prasības informācijai par augsttemperatūras procesdzesinātājiem
|
(*1) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.
(*2) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.
(*3) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.
(*4) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.
(*5) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata.
(*6) Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata.
(*7) Nav jānorāda elektriskajiem gaisa kaloriferiem
(*8) No 2018. gada 26. septembra.
(*9) Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa dzesinātāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,9.
(*10) No 2018. gada 26. septembra.
(*11) Ja Cdc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa kondicionētāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.
(*12) No 2018. gada 26. septembra.
Ja informācija attiecas uz vairākbloku gaisa kondicionētāju, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.
(**) Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa kondicionētāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.
(***) No 2018. gada 26. septembra. Ja informācija attiecas uz vairākbloku gaisa kondicionētāju, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.
(**) Ja C dh nenosaka ar mērījumiem, tad siltumsūkņu standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.
(***) No 2018. gada 26. septembra.
Ja informācija attiecas uz vairākbloku siltumsūkni, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.
(*13) Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad dzesinātāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,9.
(*14) Iekārtām ar jaudas pakāpjveida regulēšanu katrā sadaļas “Atdzesēšanas jauda” un “EER” ailē deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības.
III PIELIKUMS
Mērījumi un aprēķini
1. |
Atbilstības nodrošināšanas un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijas vajadzībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. līdz 8. punktā. |
2. |
Vispārēji nosacījumi attiecībā uz mērījumiem un aprēķiniem
|
3. |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa kaloriferiem
|
4. |
Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar elektromotoriem
|
5. |
Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar iekšdedzes dzinēju
|
6. |
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte elektriskajiem siltumsūkņiem
|
7. |
Sezonas telpu apsildes energoefektivitāte siltumsūkņiem, kurus darbina iekšdedzes dzinējs.
|
8. |
Vispārēji nosacījumi par augsttemperatūras procesdzesinātāju mērījumiem un aprēķiniem |
Lai noteiktu nominālās un deklarētās dzesēšanas jaudas, ieejas jaudas, energoefektivitātes koeficienta un sezonas enerģijas pārveides koeficienta vērtības, mērījumus izdara šādos apstākļos:
a) |
references apkārtnes temperatūra pie āra siltummaiņa ir 35 °C gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem, un 30 °C ūdens temperatūra kondensatora ieejā (atskaites punkts – 35 °C ārgaisa temperatūra) ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem; |
b) |
šķidruma temperatūra iekštelpu siltummaiņa izejā ir 7 °C (sausais termometrs); |
c) |
apkārtnes temperatūras mainība gada garumā, kas ir reprezentatīva Eiropas Savienības vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, un attiecīgais stundu skaits, kad šāda temperatūra ir novērojama, ir tāds, kā noteikts 28. tabulā; |
d) |
jebkādus energoefektivitātes pazeminājumus, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no augsttemperatūras procesdzesinātāja jaudas regulēšanas tipa, vai nu izmēra, vai izmanto standartvērtību. |
16. tabula
Nominālie standartapstākļi gaiss-gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem
|
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
|||
sausā termometra temperatūra ieejā °C |
mitrā termometra temperatūra ieejā °C |
sausā termometra temperatūra ieejā °C |
mitrā termometra temperatūra ieejā °C |
||
Sildīšanas režīms (siltumsūkņiem) |
Āra gaiss/reciklēts gaiss |
7 |
6 |
20 |
ne vairāk kā 15 |
Izplūdes gaiss/āra gaiss |
20 |
12 |
7 |
6 |
|
Dzesēšanas režīms (gaisa kondicionētājiem) |
Āra gaiss/reciklēts gaiss |
35 |
24 (*1) |
27 |
19 |
Izplūdes gaiss/reciklēts gaiss |
27 |
19 |
27 |
19 |
|
Izplūdes gaiss/āra gaiss |
27 |
19 |
35 |
24 |
17. tabula
Nominālie standartapstākļi ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājiem
|
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
|||
temperatūra ieejā °C |
temperatūra izejā °C |
temperatūra ieejā °C |
temperatūra izejā °C |
||
Dzesēšanas režīms |
ūdens-ūdens (sildīšana ar zemu temperatūru) no dzesēšanas torņa |
30 |
35 |
12 |
7 |
ūdens-ūdens (sildīšana ar vidēju temperatūru) no dzesēšanas torņa |
30 |
35 |
23 |
18 |
18. tabula
Nominālie standartapstākļi gaiss-gaiss komfortdzesinātājiem
|
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
|||
temperatūra ieejā °C |
temperatūra izejā °C |
temperatūra ieejā °C |
temperatūra izejā °C |
||
Dzesēšanas režīms |
gaiss-ūdens (zemā temperatūrā) |
35 |
— |
12 |
7 |
gaiss-ūdens (vidējā temperatūrā) |
35 |
— |
23 |
18 |
19. tabula
Nominālie standartapstākļi ūdens/sālsūdens- gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem
|
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
|||
temperatūra ieejā °C |
temperatūra izejā °C |
sausā termometra temperatūra ieejā °C |
mitrā termometra temperatūra ieejā °C |
||
Sildīšanas režīms (siltumsūkņiem) |
ūdens |
10 |
7 |
20 |
ne vairāk kā 15 |
sālsūdens |
0 |
– 3 (*2) |
20 |
ne vairāk kā 15 |
|
ūdens kontūrs |
20 |
17 (*2) |
20 |
ne vairāk kā 15 |
|
Dzesēšanas režīms (gaisa kondicionētājiem) |
dzesēšanas tornis |
30 |
35 |
27 |
19 |
grunts siltummainis (ūdens vai sālsūdens) |
10 |
15 |
27 |
19 |
20. tabula
References apkārtnes temperatūra augsttemperatūras procesdzesinātājiem
Testa punkts |
Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients |
Daļējās slodzes koeficients (%) |
Āra siltummainis (°C) |
Iekštelpu siltummainis |
Iztvaicētājs, ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C) |
||||
Fiksēta izeja |
||||
A |
80 % + 20 % × (TA -TD )/(TA-TD) |
100 |
Gaisa temperatūra ieejā 35 |
12/7 |
Ūdens temperatūra ieejā/izejā 30/35 |
21. tabula
Daļējas slodzes apstākļi gaida kondicionētājiem, komfortdzesinātājiem un siltumsūkņiem
Atskaites punkts |
Ārgaisa temperatūra |
Daļējās slodzes koeficients |
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
|||
Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji |
|||||||
|
Tj (°C) |
|
Ārgaisa sausā termometra temperatūra (°C) |
Iekštelpu gaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C) |
|||
A |
35 |
100 % |
35 |
27 (19) |
|||
B |
30 |
74 % |
30 |
27 (19) |
|||
C |
25 |
47 % |
25 |
27 (19) |
|||
D |
20 |
21 % |
20 |
27 (19) |
|||
Ūdens-gaiss gaisa kondicionētāji |
|||||||
Atskaites punkts |
Tj (°C) |
Daļējās slodzes koeficients |
Temperatūra dzesēšanas torņa vai ūdens kontūra ieejā/izejā (°C) |
Temperatūra grunts siltummaiņa (ūdens vai sālsūdens) ieejā/izejā (°C) |
Iekštelpu gaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C) |
||
A |
35 |
100 % |
30/35 |
10/15 |
27 (19) |
||
B |
30 |
74 % |
26/ (*3) |
10/ (*3) |
27 (19) |
||
C |
25 |
47 % |
22/ (*3) |
10/ (*3) |
27 (19) |
||
D |
20 |
21 % |
18/ (*3) |
10/ (*3) |
27 (19) |
||
Gaiss-ūdens komfortdzesinātāji |
|||||||
Atskaites punkts |
Tj (°C) |
Daļējās slodzes koeficients |
Ārgaisa sausā termometra temperatūra (°C) |
Ūdens temperatūra ventilatorkonvektora ieejā/izejā (°C) |
Ūdens temperatūra grīdas dzesētāja ieejā/izejā (°C) |
||
Fiksēta izeja |
|||||||
A |
35 |
100 % |
35 |
12/7 |
12/7 |
23/18 |
|
B |
30 |
74 % |
30 |
(*3)/7 |
(*3)/8,5 |
(*3)/18 |
|
C |
25 |
47 % |
25 |
(*3)/7 |
(*3)/10 |
(*3)/18 |
|
D |
20 |
21 % |
20 |
(*3)/7 |
(*3)/11,5 |
(*3)/18 |
|
Ūdens-ūdens komfortdzesinātāji |
|||||||
Atskaites punkts |
Tj (°C) |
Daļējās slodzes koeficients |
Temperatūra dzesēšanas torņa vai ūdens kontūra ieejā/izejā (°C) |
Temperatūra grunts siltummaiņa (ūdens vai sālsūdens) ieejā/izejā (°C) |
Ūdens temperatūra ventilatorkonvektora ieejā/izejā (°C) |
Ūdens temperatūra grīdas dzesētāja ieejā/izejā (°C) |
|
Fiksēta izeja |
|||||||
A |
35 |
100 % |
30/35 |
10/15 |
12/7 |
12/7 |
23/18 |
B |
30 |
74 % |
26/ (*3) |
10/ (*3) |
(*3)/7 |
(*3)/8,5 |
(*3)/18 |
C |
25 |
47 % |
22/ (*3) |
10/ (*3) |
(*3)/7 |
(*3)/10 |
(*3)/18 |
D |
20 |
21 % |
18/ (*3) |
10/ (*3) |
(*3)/7 |
(*3)/11,5 |
(*3)/18 |
Gaiss-gaiss siltumsūkņi |
|||||||
Atskaites punkts |
Tj (°C) |
Daļējās slodzes koeficients |
Ārgaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C) |
Iekštelpu gaisa sausā termometra temperatūra (°C) |
|||
A |
– 7 |
88 % |
– 7(– 8) |
20 |
|||
B |
+ 2 |
54 % |
+ 2(+ 1) |
20 |
|||
C |
+ 7 |
35 % |
+ 7(+ 6) |
20 |
|||
D |
+ 12 |
15 % |
+ 12(+ 11) |
20 |
|||
E |
Tol |
atkarībā no T ol |
Tj = Tol |
20 |
|||
F |
Tbiv |
atkarībā no T biv |
Tj = Tol |
20 |
|||
Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņi |
|||||||
Atskaites punkts |
Tj (°C) |
Daļējās slodzes koeficients |
Gruntsūdens |
Sālsūdens |
Iekštelpu gaisa sausā termometra temperatūra (°C) |
||
Temperatūra ieejā/izejā (°C) |
Temperatūra ieejā/izejā (°C) |
||||||
A |
– 7 |
88 % |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
||
B |
+ 2 |
54 % |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
||
C |
+ 7 |
35 % |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
||
D |
+ 12 |
15 % |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
||
E |
Tol |
atkarībā no T ol |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
||
F |
Tbiv |
atkarībā no T biv |
10/ (*3) |
10/ (*3) |
20 |
22. tabula
Daļējas slodzes apstākļi SEPR aprēķināšanai gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem
Atskaites punkts |
Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients |
Daļējās slodzes koeficients (%) |
Āra siltummainis |
Iekštelpu siltummainis |
Gaisa temperatūra ieejā (°C) |
Iztvaicētājs ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C) |
|||
Fiksēta izeja |
||||
A |
80 % + 20 % × (T A -T D)/(T A -T D) |
100 |
35 |
12/7 |
B |
80 % + 20 % × (T B -T D)/(T A -T D) |
93 |
25 |
(*4)/7 |
C |
80 % + 20 % × (T C -T D)/(T A -T D) |
87 |
15 |
(*4)/7 |
D |
80 % + 20 % × (T D -T D)/(T A -T D) |
80 |
5 |
(*4)/7 |
23. tabula
Daļējas slodzes apstākļi SEPR aprēķināšanai ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem
Atskaites punkts |
Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients |
Daļējās slodzes koeficients (%) |
Ūdensdzeses kondensators |
Iekštelpu siltummainis |
|
Ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C) |
Ārgaisa temperatūra (°C) |
Iztvaicētājs ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C) |
|||
Fiksēta izeja |
|||||
A |
80 % + 20 % × (T A -T D)/(T A -T D) |
100 |
30/35 |
35 |
12/7 |
B |
80 % + 20 % × (T B -T D)/(T A -T D) |
93 |
23/ (*5) |
25 |
(*5)/7 |
C |
80 % + 20 % × (T C -T D)/(T A -T D) |
87 |
16/ (*5) |
15 |
(*5)/7 |
D |
80 % + 20 % × (T D -T D)/(T A -T D) |
80 |
9/ (*5) |
5 |
(*5)/7 |
24. tabula
Aprēķina references apstākļi komfortdzesinātājiem, gaisa kondicionētājiem un siltumsūkņiem
Funkcija |
Sezona |
Aprēķina references temperatūra (sausais (mitrais) termometrs) |
||
Tdesign,c |
||||
Dzesēšana |
Vidēja |
35 (24) °C |
||
Aprēķina references temperatūra |
Maksimālā bivalentā temperatūra |
Maksimālā darba režīma robežtemperatūra |
||
Tdesign,h |
Tbiv |
Tol |
||
Sildīšana |
Vidēja |
– 10 (– 11) °C |
+ 2 °C |
– 7 °C |
Siltāka |
2 (– 1) °C |
7 °C |
2 °C |
|
Aukstāka |
– 22 (– 23) °C |
– 7 °C |
15 °C |
25. tabula
Nominālie standartapstākļi ventilatorkonvektoriem
Dzesēšanas tests |
Sildīšanas tests |
Akustiskās jaudas tests |
||
Gaisa temperatūra |
27 °C (sausais termometrs) 19 °C (mitrais termometrs) |
Gaisa temperatūra |
20 °C (sausais termometrs) |
Apkārtējās vides apstākļos bez ūdens plūsmas |
Ūdens temperatūra ieejā |
7 °C |
Ūdens temperatūra ieejā |
45 °C 2 cauruļvadu iekārtām 65 °C 4 cauruļvadu iekārtām |
|
Ūdens temperatūras pieaugums |
5 °C |
Ūdens temperatūras samazinājums |
5 °C 2 cauruļvadu iekārtām 10 °C 4 cauruļvadu iekārtām |
26. tabula
Eiropas sildīšanas sezonas siltumsūkņiem
binj |
Tj [°C] |
Hj [h/gadā] |
||
Siltāka |
Vidēja |
Aukstāka |
||
1 līdz 8 |
– 30 līdz – 23 |
0 |
0 |
0 |
9 |
– 22 |
0 |
0 |
1 |
10 |
– 21 |
0 |
0 |
6 |
11 |
– 20 |
0 |
0 |
13 |
12 |
– 19 |
0 |
0 |
17 |
13 |
– 18 |
0 |
0 |
19 |
14 |
– 17 |
0 |
0 |
26 |
15 |
– 16 |
0 |
0 |
39 |
16 |
– 15 |
0 |
0 |
41 |
17 |
– 14 |
0 |
0 |
35 |
18 |
– 13 |
0 |
0 |
52 |
19 |
– 12 |
0 |
0 |
37 |
20 |
– 11 |
0 |
0 |
41 |
21 |
– 10 |
0 |
1 |
43 |
22 |
– 9 |
0 |
25 |
54 |
23 |
– 8 |
0 |
23 |
90 |
24 |
– 7 |
0 |
24 |
125 |
25 |
– 6 |
0 |
27 |
169 |
26 |
– 5 |
0 |
68 |
195 |
27 |
– 4 |
0 |
91 |
278 |
28 |
– 3 |
0 |
89 |
306 |
29 |
– 2 |
0 |
165 |
454 |
30 |
– 1 |
0 |
173 |
385 |
31 |
0 |
0 |
240 |
490 |
32 |
1 |
0 |
280 |
533 |
33 |
2 |
3 |
320 |
380 |
34 |
3 |
22 |
357 |
228 |
35 |
4 |
63 |
356 |
261 |
36 |
5 |
63 |
303 |
279 |
37 |
6 |
175 |
330 |
229 |
38 |
7 |
162 |
326 |
269 |
39 |
8 |
259 |
348 |
233 |
40 |
9 |
360 |
335 |
230 |
41 |
10 |
428 |
315 |
243 |
42 |
11 |
430 |
215 |
191 |
43 |
12 |
503 |
169 |
146 |
44 |
13 |
444 |
151 |
150 |
45 |
14 |
384 |
105 |
97 |
46 |
15 |
294 |
74 |
61 |
Stundas kopā |
3 590 |
4 910 |
6 446 |
27. tabula
Eiropas dzesēšanas sezona komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem
Bini |
Ārgaisa temperatūra (sausais termometrs) |
“Vidējā dzesēšanas sezona” |
EER aprēķins |
binstundas |
|||
j |
Tj |
hj |
|
# |
°C |
h/gadā |
|
1 |
17 |
205 |
EER(D) |
2 |
18 |
227 |
EER(D) |
3 |
19 |
225 |
EER(D) |
4 |
20 |
225 |
D – izmērītā vērtība |
5 |
21 |
216 |
Lineārā interpolācija |
6 |
22 |
215 |
Lineārā interpolācija |
7 |
23 |
218 |
Lineārā interpolācija |
8 |
24 |
197 |
Lineārā interpolācija |
9 |
25 |
178 |
C – izmērītā vērtība |
10 |
26 |
158 |
Lineārā interpolācija |
11 |
27 |
137 |
Lineārā interpolācija |
12 |
28 |
109 |
Lineārā interpolācija |
13 |
29 |
88 |
Lineārā interpolācija |
14 |
30 |
63 |
B – izmērītā vērtība |
15 |
31 |
39 |
Lineārā interpolācija |
16 |
32 |
31 |
Lineārā interpolācija |
17 |
33 |
24 |
Lineārā interpolācija |
18 |
34 |
17 |
Lineārā interpolācija |
19 |
35 |
13 |
A – izmērītā vērtība |
20 |
36 |
9 |
EER(A) |
21 |
37 |
4 |
EER(A) |
22 |
38 |
3 |
EER(A) |
23 |
39 |
1 |
EER(A) |
24 |
40 |
0 |
EER(A) |
28. tabula
Eiropas references atdzesēšanas sezona augsttemperatūras procesdzesinātājiem
binj |
Tj [°C] |
Hj [h/gadā] |
1 |
– 19 |
0,08 |
2 |
– 18 |
0,41 |
3 |
– 17 |
0,65 |
4 |
– 16 |
1,05 |
5 |
– 15 |
1,74 |
6 |
– 14 |
2,98 |
7 |
– 13 |
3,79 |
8 |
– 12 |
5,69 |
9 |
– 11 |
8,94 |
10 |
– 10 |
11,81 |
11 |
– 9 |
17,29 |
12 |
– 8 |
20,02 |
13 |
– 7 |
28,73 |
14 |
– 6 |
39,71 |
15 |
– 5 |
56,61 |
16 |
– 4 |
76,36 |
17 |
– 3 |
106,07 |
18 |
– 2 |
153,22 |
19 |
– 1 |
203,41 |
20 |
0 |
247,98 |
21 |
1 |
282,01 |
22 |
2 |
275,91 |
23 |
3 |
300,61 |
24 |
4 |
310,77 |
25 |
5 |
336,48 |
26 |
6 |
350,48 |
27 |
7 |
363,49 |
28 |
8 |
368,91 |
29 |
9 |
371,63 |
30 |
10 |
377,32 |
31 |
11 |
376,53 |
32 |
12 |
386,42 |
33 |
13 |
389,84 |
34 |
14 |
384,45 |
35 |
15 |
370,45 |
36 |
16 |
344,96 |
37 |
17 |
328,02 |
38 |
18 |
305,36 |
39 |
19 |
261,87 |
40 |
20 |
223,90 |
41 |
21 |
196,31 |
42 |
22 |
163,04 |
43 |
23 |
141,78 |
44 |
24 |
121,93 |
45 |
25 |
104,46 |
46 |
26 |
85,77 |
47 |
27 |
71,54 |
48 |
28 |
56,57 |
49 |
29 |
43,35 |
50 |
30 |
31,02 |
51 |
31 |
20,21 |
52 |
32 |
11,85 |
53 |
33 |
8,17 |
54 |
34 |
3,83 |
55 |
35 |
2,09 |
56 |
36 |
1,21 |
57 |
37 |
0,52 |
58 |
38 |
0,40 |
29. tabula
Darba stundas katrā funkcionālajā režīmā komfortdzesinātājiem, gaisa kondicionētājiem un siltumsūkņiem
Sezona |
Darba stundas |
|||||
Ieslēgts režīms |
Termostata izslēgts režīms |
Gaidstāves režīms |
Izslēgts režīms |
Kartera sildītāja režīms |
||
H CE (dzesēšana); H HE (sildīšana) |
HTO |
HSB |
HOFF |
HCK |
||
Dzesēšana (lai aprēķinātu SEER) |
Vidēja |
600 |
659 |
1 377 |
0 |
2 036 |
Aukstāka |
300 |
436 |
828 |
0 |
1 264 |
|
Siltāka |
900 |
767 |
1 647 |
0 |
2 414 |
|
Tikai sildīšana (lai aprēķinātu SCOP) |
Vidēja |
1 400 |
179 |
0 |
3 672 |
3 851 |
Aukstāka |
2 100 |
131 |
0 |
2 189 |
2 320 |
|
Siltāka |
1 400 |
755 |
0 |
4 345 |
5 100 |
|
Sildīšana, ja ir reversā funkcija (lai aprēķinātu SCOP) |
Vidēja |
1 400 |
179 |
0 |
0 |
179 |
Aukstāka |
2 100 |
131 |
0 |
0 |
131 |
|
Siltāka |
1 400 |
755 |
0 |
0 |
755 |
(*1) Nosacījums par mitrā termometra temperatūru nav jāievēro, kad testē iekārtas, kas neiztvaiko kondensātu.
(*2) Ja iekārtas paredzēts darbināt sildīšanas un dzesēšanas režīmā, tad izmanto caurplūduma rādītāju, kas iegūts, iekārtu testējot nominālajos standartapstākļos dzesēšanas režīmā.
(*3) Izejas temperatūra ir atkarīga no ūdens caurplūduma, kas noteikts nominālajos standartapstākļos (100 % daļējas slodzes koeficienta dzesēšanas režīmā, 88 % – sildīšanas režīmā).
(*4) Ar ūdens caurplūdumu, kas noteikts “A” testā iekārtām ar fiksētu ūdens caurplūdumu vai maināmu ūdens caurplūdumu.
(*5) Ar ūdens caurplūdumu, kas noteikts “A” testā iekārtām ar fiksētu ūdens caurplūdumu vai maināmu ūdens caurplūdumu.
IV PIELIKUMS
Verificēšanas procedūras
Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz II pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto turpmāk noteikto verificēšanas procedūru.
1. |
Dalībvalsts iestādes testē vienu katra modeļa iekārtu. |
2. |
Uzskata, ka gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas, augsttemperatūras procesdzesinātāja vai ventilatorkonvektora modelis atbilst šīs regulas II pielikumā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja:
|
3. |
Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir ≥ 70 kW vai tādiem, kuru ražošanas apjoms ir mazāks par 5 gadā, ja 2. punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām. |
4. |
Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir < 70 kW vai tādiem, kuru ražošanas apjoms ir 5 gadā vai vairāk, ja 2.a) punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām. |
5. |
Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir < 70 kW un kuru ražošanas apjoms ir 5 gadā vai vairāk, ja 2.b) punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, dalībvalstu iestādes nejaušas izlases kārtībā testēšanai izvēlas vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Uzskata, ka gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas vai augsttemperatūras procesdzesinātāja modelis atbilst šīs regulas II pielikumā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja:
|
6. |
Ja 5. punktā norādītie rezultāti netiek sasniegti, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām. |
7. |
Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes. |
8. |
Ņemot vērā masas un izmēra ierobežojumus, kas saistīti ar gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju transportēšanu, dalībvalstis var nolemt veikt verificēšanas procedūru pie ražotāja pirms ražojumu nodošanas ekspluatācijā to uzstādīšanas vietā. |
9. |
Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas. |
10. |
Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā, kā arī neinterpretē šīs vērtības nolūkā panākt atbilstību vai, lai jelkādiem līdzekļiem radītu labāku priekšstatu par ražojuma rādītājiem. |
V PIELIKUMS
Orientējošie kritēriji
Šīs regulas spēkā stāšanās brīdī labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas gaisa sildīšanas iekārtām un dzesēšanas iekārtām pēc tādiem parametriem kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte, telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte, sezonas enerģijas pārveides koeficients un slāpekļa oksīdu emisijas ir šādas.
1. |
Orientējošie kritēriji gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātei un augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficientam ir norādītas 30. tabulā. 30. tabula Orientējošie kritēriji gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātei un augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficientam
|
2. |
Slāpekļa oksīdu emisiju kritēriji, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu.
|
3. |
Šā pielikuma 1. un 2. punktā norādītie orientējošie kritēriji nenozīmē, ka šādu vērtību kombināciju ir iespējams panākt vienam konkrētam ražojumam. |