EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R2281

Komisijas Regula (ES) 2016/2281 (2016. gada 30. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem (Dokuments attiecas uz EEZ )

C/2016/7769

OJ L 346, 20.12.2016, p. 1–50 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force: This act has been changed. Current consolidated version: 09/01/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/2281/oj

20.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2281

(2016. gada 30. novembris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, īsteno attiecībā uz gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, augsttemperatūras procesdzesinātājiem un ventilatorkonvektoriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

apspriedusies ar Ekodizaina apspriežu forumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai būtu jānosaka ekodizaina prasības tādiem ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi un kuru ietekmi uz vidi ir iespējams būtiski samazināt bez pārlieku augstām izmaksām, uzlabojot ražojumu konstrukciju.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāievieš īstenošanas pasākumi attiecībā uz ražojumiem, kam piemīt ievērojams potenciāls racionālā veidā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtām. Šie īstenošanas pasākumi būtu jāievieš saskaņā ar procedūru, kas minēta Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 3. punktā, un kritērijiem, kas noteikti minētās direktīvas 15. panta 2. punktā. Par ieviešamajiem pasākumiem Komisijai vajadzētu apspriesties Ekodizaina apspriežu forumā.

(3)

Komisija ir veikusi dažādus priekšpētījumus par ES parasti izmantotu gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju tehniskajiem, vidiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Pētījumus izstrādāja kopā ar ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, un rezultāti ir publiskoti.

(4)

Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju parametri, kas šajā regulā noteikti kā būtiski, ir enerģijas patēriņš un slāpekļa oksīdu emisija lietošanas posmā. Par būtiskām atzītas arī tiešās emisijas no aukstumaģentiem un trokšņa emisijas.

(5)

Priekšpētījumos konstatēts, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju gadījumā nav nepieciešams noteikt prasības attiecībā uz citiem Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem.

(6)

Šai regulai vajadzētu aptvert gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus, kuru konstrukcija paredz izmantot gāzveida kurināmo, šķidro kurināmo vai elektroenerģiju, kā arī ventilatorkonvektorus.

(7)

Tā kā uz aukstumaģentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2), tad šajā regulā nekādas īpašas prasības attiecībā uz aukstumaģentiem nav noteiktas.

(8)

Būtiskas ir arī gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru trokšņa emisijas. Tomēr maksimāli pieļaujamās trokšņa emisijas ietekmē vide, kurā tiek uzstādītas gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātāji. Turklāt trokšņa emisiju ietekmes mazināšanai var veikt sekundārus pasākumus. Tāpēc nav noteiktas minimālās prasības attiecībā uz maksimālajām trokšņa emisijām. Ir noteiktas informācijas prasības attiecībā uz akustiskās jaudas līmeni.

(9)

Aplēsts, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju kopējais gada energopatēriņš 2010. gadā ES bija 2 477 PJ (59 milj. t naftas ekvivalenta (Mtoe)), kas atbilst 107 Mt oglekļa dioksīda emisiju. Ja netiks veikti īpaši pasākumi, paredzams, ka gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju kopējais gada energopatēriņš 2030. gadā sasniegs 2 534 PJ (60 Mtoe) gadā.

(10)

Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju energopatēriņu varētu samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(11)

Lēš, ka kopējās gada slāpekļa oksīdu emisijas ES, kuras lielākoties rada ar gāzi darbināmi gaisa kaloriferi, 2010. gadā sasniedza 36 Mt SOx ekvivalenta (izsakot kā to devumu paskābināšanā). Paredzams, ka līdz 2030. gadam šīs emisijas būs samazinājušās līdz 22 Mt SOx ekvivalenta gadā.

(12)

Gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju emisijas varētu vēl vairāk samazināt, izmantojot esošas, nepatentētās tehnoloģijas un tādējādi nepalielinot šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(13)

Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības līdz 2030. gadam ļaus panākt enerģijas ekonomiju aptuveni 203 PJ (5 Mtoe) apmērā gadā, kas atbilst 9 Mt oglekļa dioksīda emisiju.

(14)

Paredzams, ka šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības līdz 2030. gadam ļaus samazināt slāpekļa oksīdu emisijas par 2,6 Mt SOx ekvivalenta gadā.

(15)

Ar ekodizaina prasībām vajadzētu saskaņot prasības par gaisa sildīšanas un dzesēšanas iekārtu energoefektivitāti un slāpekļa oksīdu emisijām visā ES. Tas palīdzēs uzlabot gan iekšējā tirgus darbību, gan attiecīgo ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus.

(16)

Šajā regulā noteiktajām ekodizaina prasībām nevajadzētu ietekmēt gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju funkcionalitāti vai cenu no galalietotāja viedokļa, un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību vai vidi.

(17)

Ražotājiem vajadzētu dot pietiekamu laiku savu ražojumu pārveidošanai tā, lai tie atbilstu šai regulai. To vajadzētu ņemt vērā, nosakot, no kura datuma prasības jāpiemēro. Ieviešanas grafikā vajadzētu ņemt vērā ietekmi uz ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksām, tomēr nodrošinot regulas mērķu sasniegšanu izvirzītajos termiņos.

(18)

Attiecīgo ražojuma parametru mērījumi būtu jāveic, izmantojot mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami un kurās ņemtas vērā atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, tostarp, attiecīgā gadījumā, harmonizētie standarti, kurus pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kas minētas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (3).

(19)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktu šajā regulā nosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(20)

Lai atvieglotu atbilstības pārbaužu veikšanu, ražotājiem tehniskajā dokumentācijā būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētā informācija, ciktāl tā ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(21)

Lai vēl vairāk ierobežotu gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru ietekmi uz vidi, ražotājiem būtu jāsniedz informācija par to demontāžu, pārstrādi un/vai nodošanu atkritumos.

(22)

Papildus juridiski saistošām prasībām, kas noteiktas šajā regulā, būtu jānosaka orientējoši kritēriji labākajām pieejamajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu plaši pieejamu informāciju par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju un kombinēto sildītāju ekoloģiskiem raksturlielumiem.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz šādu ražojumu laišanu tirgū/nodošanu ekspluatācijā:

a)

gaisa sildīšanas iekārtas, kuru nominālā sildīšanas jauda nepārsniedz 1 MW;

b)

dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuru nominālā dzesēšanas jauda nepārsniedz 2 MW;

c)

ventilatorkonvektori.

2.   Šo regulu nepiemēro ražojumiem, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

a)

ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) 2015/1188 (4) attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem;

b)

ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2012 (5) attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem;

c)

ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) Nr. 813/2013 (6) attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem;

d)

ražojumi, ko aptver Komisijas Regula (ES) 2015/1095 (7) attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem;

e)

komfortdzesinātāji, kuru izejošā atdzesētā ūdens temperatūra nesasniedz + 2 °C, un augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuru izejošā atdzesētā ūdens temperatūra nesasniedz + 2 °C vai pārsniedz + 12 °C;

f)

ražojumi, ko paredzēts izmantot lielākoties ar biomasas kurināmo;

g)

ražojumi, kuros izmanto cieto kurināmo;

h)

ražojumi, kas siltumu vai aukstumu piegādā kombinācijā ar elektroenerģiju (koģenerācija), izmantojot kurināmā sadedzināšanas vai pārveidošanas procesu;

i)

tādās iekārtās ietverti ražojumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (8) par rūpnieciskajām emisijām;

j)

augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuros izmanto tikai iztvaices kondensatorus;

k)

pēc pasūtījuma izgatavoti ražojumi, ko izgatavo vienā eksemplārā un montē uz vietas;

l)

augsttemperatūras procesdzesinātāji, kuros atdzesēšana notiek absorbcijas procesā, par enerģijas avotu izmantojot siltumu, un

m)

gaisa sildīšanas un/vai dzesēšanas iekārtas, kuru primārā funkcija ir ātrbojīgu materiālu ražošana vai glabāšana pie norādītas temperatūras komerciālos, institucionālos vai rūpnieciskos objektos, bet telpas sildīšana un/vai telpas dzesēšana ir tikai sekundāra funkcija, un kuru telpas sildīšanas un/vai telpas dzesēšanas funkcijas energoefektivitāte ir atkarīga no šīs primārās funkcijas.

2. pants

Definīcijas

Papildus Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām šajā regulā piemēro šādas definīcijas.

1.

“Gaisa sildīšanas iekārta” ir ierīce:

a)

kurā ir integrēta gaisu izmantojoša apsildes sistēma vai kura nodrošina siltumu šādai sistēmai;

b)

kura ir aprīkota ar vienu vai vairākiem siltumģeneratoriem, un

c)

kurā var būt ietverta gaisu izmantojoša apsildes sistēma sasildīta gaisa padevei tieši apsildāmajā telpā, izmantojot ventilatoriekārtu.

Siltumģenerators, kas pēc konstrukcijas paredzēts gaisa sildīšanas iekārtai, un gaisa sildīšanas iekārtas korpuss, ko pēc konstrukcijas paredzēts aprīkot ar šādu siltumģeneratoru, kopā ir uzskatāmi par gaisa sildīšanas iekārtu.

2.

“Gaisu izmantojoša apsildes sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami sasildītā gaisa padevei ar ventilatoriekārtu vai nu pa gaisa vadiem, vai tieši apsildāmajā telpā; sistēmas funkcija ir sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās.

3.

“Siltumģenerators” ir gaisa sildīšanas iekārtas daļa, kas ražo lietderīgo siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:

a)

šķidrā vai gāzveida kurināmā sadedzināšana;

b)

Džoula efekts elektriskās pretestības apsildes sistēmas sildelementos;

c)

apkārtējās vides siltuma uztveršana no gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa, ūdens vai zemes un šī siltuma pārvadīšana uz gaisu izmantojošu apsildes sistēmu, izmantojot tvaika saspiešanas ciklu vai absorbcijas ciklu.

4.

“Dzesēšanas iekārta” ir ierīce:

a)

kurā ir integrēta gaisu izmantojoša dzesēšanas sistēma vai ūdeni izmantojoša dzesēšanas sistēma, vai kas nodrošina atdzesētu gaisu vai ūdeni šādai sistēmai, un

b)

kura ir aprīkota ar vienu vai vairākiem aukstumģeneratoriem.

Aukstumģenerators, kas pēc konstrukcijas paredzēts gaisa dzesēšanas iekārtai, un gaisa dzesēšanas iekārtas korpuss, ko pēc konstrukcijas paredzēts aprīkot ar šādu aukstumģeneratoru, kopā ir uzskatāmi par gaisa dzesēšanas iekārtu.

5.

“Gaisu izmantojoša dzesēšanas sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami atdzesēta gaisa padevei ar ventilatoriekārtu vai nu pa gaisa vadiem, vai tieši dzesējamajā telpā nolūkā sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās.

6.

“Ūdeni izmantojoša dzesēšanas sistēma” ir komponenti un/vai iekārtas, kas nepieciešami atdzesētā ūdens sadalei un siltuma pārvadei no iekštelpām uz atdzesēto ūdeni; sistēmas funkcija ir sasniegt un uzturēt noteiktu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni noslēgtā telpā, piemēram, ēkā vai ēkas daļās.

7.

“Aukstumģenerators” ir dzesēšanas iekārtas daļa, kas rada temperatūras starpību, proti, siltums tiek uztverts no siltuma avota – dzesējamās iekštelpas – un pārvadīts uz siltuma novadītāju, piemēram, apkārtējo gaisu, ūdeni vai zemi, izmantojot tvaika saspiešanas ciklu vai absorbcijas ciklu.

8.

“Komfortdzesinātājs” ir dzesēšanas iekārta:

a)

kuras iekštelpu siltummainis (iztvaikotājs) uztver siltumu no ūdeni izmantojošas dzesēšanas sistēmas (siltuma avota) un kuras konstrukcija paredz, ka tā darbojas pie izejošā atdzesētā ūdens temperatūras, kas lielāka par vai vienāda ar + 2 °C;

b)

kura ir aprīkota ar aukstumģeneratoru, un

c)

kuras āra siltummainis (kondensators) izdala siltumu siltuma novadītājā – apkārtējā gaisā, ūdenī vai zemē.

9.

“Ventilatorkonvektors” ir ierīce, kura nodrošina iekštelpu gaisa piespiedu cirkulāciju un kuras uzdevums ir iekštelpu gaisa uzsildīšana, atdzesēšana, sausināšana un filtrēšana, lai nodrošinātu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni; ierīce nesatur ne sildīšanas vai dzesēšanas avotu, ne āra siltummaini. Ierīce var būt aprīkota ar minimāli nepieciešamiem gaisa vadiem, pa kuriem pievada un aizvada gaisu, tostarp kondicionētu gaisu. Ražojums pēc konstrukcijas var būt iebūvējams vai arī tam var būt korpuss, kas ļauj to novietot kondicionējamajā telpā. Tajā var būt ietverts Džoula efekta siltumģenerators, ko paredzēts izmantot tikai kā rezerves sildītāju.

10.

“Augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir ražojums:

a)

kurā integrēts vismaz viens kompresors, kuru darbina vai paredzēts darbināt ar elektromotoru, un vismaz viens iztvaikotājs;

b)

kas spēj pazemināt un pastāvīgi uzturēt dzesēšanas šķidruma temperatūru, nodrošinot atdzesēšanas režīmu aukstumiekārtā vai atdzesēšanas sistēmā; ražojuma uzdevums nav telpas dzesēšana, lai nodrošinātu cilvēkiem paredzētu siltumkomforta līmeni;

c)

kas spēj nodrošināt nominālo atdzesēšanas jaudu pie iekštelpas siltummaiņa temperatūras izejā 7 °C nominālajos standartapstākļos;

d)

kurā būt vai var nebūt integrēts kondensators, siltumnesēja kontūra detaļas un cits palīgaprīkojums.

11.

“Nominālā atdzesēšanas jauda” (P) ir kW izteikta atdzesēšanas jauda, ko augsttemperatūras procesdzesinātājs spēj sasniegt, darbodamies pie pilnas slodzes; gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem to mēra pie ieplūdes gaisa temperatūras 35 °C un ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem – pie ieplūdes ūdens temperatūras 30 °C.

12.

“Gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir augsttemperatūras procesdzesinātājs, kura siltumnesējs kondensatora pusē ir gaiss.

13.

“Ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājs” ir augsttemperatūras procesdzesinātājs, kura siltumnesējs kondensatora pusē ir ūdens vai sālsūdens.

14.

“Biomasas kurināmais” ir no biomasas iegūts kurināmais.

15.

“Biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlieku bioloģiski noārdāmas frakcijas (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī rūpniecības un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmas frakcijas.

16.

“Cietais kurināmais” ir kurināmais, kas normālā istabas temperatūrā ir cietā agregātstāvoklī.

17.

“Nominālā sildīšanas jauda” (Prated,h) ir kW izteikta siltumsūkņa, gaisa kalorifera vai ventilatorkonvektoru sildīšanas jauda, kad tas nodrošina telpas sildīšanu “nominālajos standartapstākļos”.

18.

“Nominālā dzesēšanas jauda” (Prated,c) ir kW izteikta komfortdzesinātāja un/vai gaisa kondicionētāja vai ventilatorkonvektoru dzesēšanas jauda, kad tas nodrošina telpas dzesēšanu “nominālajos standartapstākļos”.

19.

“Nominālie standartapstākļi” ir komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju un siltumsūkņu ekspluatācijas apstākļi, kuros nosaka to nominālo sildīšanas jaudu, nominālo dzesēšanas jaudu, akustiskās jaudas līmeni un/vai slāpekļa oksīdu emisijas. Ražojumiem ar iekšdedzes dzinējiem tas ir dzinēja apgriezienu skaita ekvivalents (Erpmequivalent).

20.

“Izejošā atdzesētā ūdens temperatūra” ir no komfortdzesinātāja izejošā ūdens temperatūra, kas izteikta Celsija grādos.

II līdz V pielikuma vajadzībām papildu definīcijas ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības un termiņi

1.   Ekodizaina prasības gaisa sildīšanas iekārtām, dzesēšanas iekārtām, ventilatorkonvektoriem un augsttemperatūras dzesinātājiem ir izklāstītas II pielikumā.

2.   Ekodizaina prasības piemēro šādos termiņos:

a)

no 2018. gada 1. janvāra:

i)

gaisa sildīšanas iekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta un 5. punkta prasībām,

ii)

dzesēšanas iekārtas atbilst II pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta un 5. punkta prasībām,

iii)

augsttemperatūras procesdzesinātāji atbilst II pielikuma 3. punkta a) apakšpunkta un 5. punkta prasībām,

iv)

ventilatorkonvektori atbilst II pielikuma 5. punkta prasībām;

b)

no 2018. gada 26. septembra:

i)

gaisa sildīšanas iekārtas un dzesēšanas iekārtas atbilst II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta prasībām;

c)

no 2021. gada 1. janvāra:

i)

gaisa sildīšanas iekārtas atbilst II pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta prasībām,

ii)

dzesēšanas iekārtas atbilst II pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta prasībām,

iii)

augsttemperatūras procesdzesinātāji atbilst II pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta prasībām,

iv)

gaisa sildīšanas iekārtas atbilst II pielikuma 4. punkta b) apakšpunkta prasībām.

3.   Atbilstību ekodizaina prasībām mēra un aprēķina saskaņā ar III pielikumā noteiktajām prasībām.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

Pēc ražotāju izvēles tie Direktīvas 2009/125/EK 8. panta 2. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras vajadzībām var izmantot vai nu minētās direktīvas IV pielikumā noteikto iekšējās dizaina kontroles jeb konstrukcijas iekšējās kontroles sistēmu, vai direktīvas V pielikumā noteikto vadības sistēmu.

Ražotāji nodrošina tehnisko dokumentāciju, kas satur šīs regulas II pielikuma 5. punkta c) apakšpunktā norādīto informāciju.

5. pants

Verifikācijas procedūra tirgus uzraudzības nolūkā

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes saistībā ar atbilstības nodrošināšanu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro šīs regulas IV pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Orientējošie kritēriji

Šīs regulas V pielikumā ir norādīti orientējošie kritēriji, pēc kuriem šīs regulas spēkā stāšanās brīdī tirgū pieejamās gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus klasificē kā tādus, kam ir labākie raksturlielumi.

7. pants

Pārskatīšana

Ņemot vērā gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju tehnisko attīstību, Komisija šo regulu pārskata. Par pārskatīšanas rezultātiem tā informē Ekodizaina apspriežu forumu ne vēlāk kā 2022. gada 1. janvārī. Pārskatot regulu, novērtē šādus aspektus:

a)

cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada aukstumaģenti;

b)

cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kuros izmanto iztvaices kondensatorus, un augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kuros izmanto absorbcijas tehnoloģiju;

c)

cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju energoefektivitāti un slāpekļa oksīdu emisijām;

d)

cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības par gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju un ventilatorkonvektoru trokšņa emisijām;

e)

cik lietderīgi būtu noteikt emisijas prasības, pamatojoties uz lietderīgo sildīšanas vai dzesēšanas jaudu, nevis izmantoto enerģiju;

f)

cik lietderīgi būtu noteikt ekodizaina prasības kombinētajiem gaisa kaloriferiem;

g)

cik lietderīgi būtu noteikt energomarķējuma prasības mājsaimniecībā izmantojamām gaisa sildīšanas iekārtām;

h)

cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības C2 un C4 gaisa kaloriferiem;

i)

cik lietderīgi būtu noteikt stingrākas ekodizaina prasības jumta siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem un gaisa vadiem pieslēdzamiem siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem;

j)

trešās puses sertifikācijas lietderīgumu;

k)

attiecībā uz visiem ražojumiem – pieļaujamo pielaižu vērtības verifikācijas procedūrā, kā minēts IV pielikumā izklāstītajās verifikācijas procedūrās.

8. pants

Atkāpe

1.   Līdz 2018. gada 1. janvārim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tādas gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas un augsttemperatūras procesdzesinātājus, kas atbilst šīs regulas pieņemšanas brīdī spēkā esošajām valsts prasībām par sezonas energoefektivitāti vai sezonas enerģijas pārveides koeficientu.

2.   Līdz 2018. gada 26. septembrim dalībvalstis drīkst atļaut laist tirgū un/vai nodot ekspluatācijā tādas gaisa sildīšanas iekārtas un dzesēšanas iekārtas, kas atbilst šīs regulas pieņemšanas brīdī spēkā esošajām valsts prasībām par slāpekļa oksīdu emisiju.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)

(4)  Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1188, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 76. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 6. marta Regula (ES) Nr. 206/2012, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem (OV L 72, 10.3.2012., 7. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 813/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem (OV L 239, 6.9.2013., 136. lpp.).

(7)  Komisijas 2015. gada 5. maija Regula (ES) 2015/1095, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām profesionālām aukstumiekārtām, ātrās atdzesēšanas un ātrās sasaldēšanas skapjiem, kondensācijas iekārtām un procesa dzesinātājiem (OV L 177, 8.7.2015., 19. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).


I PIELIKUMS

II līdz V pielikumam piemērojamās definīcijas

Papildus Direktīvā 2009/125/EK noteiktajām šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

Vispārīgās definīcijas

1.

“Pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes, kurš noteikts IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5.

2.

“Augstākā siltumspēja” (GCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai pilnībā sadegot skābeklī un sadegšanas produktiem atdziestot līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdens tvaika kondensācijas siltumu un kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā radušos ūdens tvaiku kondensācijas siltumu.

3.

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (CO2) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2. Izmanto GSP vērtības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 517/2014 I, II un IV pielikumā. GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (ES) Nr. 517/2014 IV pielikumā norādītās metodes.

4.

“Gaisa caurplūdums” ir gaisa caurplūdums (m3/h), ko mēra pie komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju vai siltumsūkņu, un ventilatorkonvektoru telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas).

5.

“Akustiskās jaudas līmenis” (LWA ) ir dB izteikts A-izsvarotais akustiskās jaudas līmenis telpās un/vai ārpus telpām pie nominālajiem standartapstākļiem.

6.

“Papildu sildītājs” ir gaisa sildīšanas iekārtas siltumģenerators, kas ģenerē papildu siltumu apstākļos, kad siltumslodze pārsniedz preferenciālā siltumģeneratora sildīšanas jaudu.

7.

“Preferenciālais siltumģenerators” ir gaisa sildīšanas iekārtas ģenerators, kurš dod vislielāko daļu no kopējā siltuma, kas piegādāts apsildes sezonā.

8.

“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs,h ) ir attiecība starp references gada sildīšanas pieprasījumu apsildes sezonai, ko nodrošina gaisa sildīšanas iekārta, un apsildei nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %.

9.

“Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte” (ηs,c ) ir attiecība starp references gada dzesēšanas pieprasījumu dzesēšanas sezonai, ko nodrošina dzesēšanas iekārta, un dzesēšanai nepieciešamo gada energopatēriņu, piemērojot korekcijas, kas saistītas ar temperatūras regulatoru devumu un gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu; ja nepieciešams, šo attiecību izsaka %.

10.

“Temperatūras regulators” ir aprīkojums, ar kura palīdzību galalietotājs var iestatīt telpu vēlamās temperatūras vērtības un laika režīmu un kas nosūta attiecīgus datus, piemēram, faktisko temperatūru(-as) telpā un/vai ārpus telpām, uz gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtas saskarni, piemēram, centrālo procesoru, tādējādi palīdzot regulēt temperatūru telpā(-ās).

11.

“Bins” (binj ) ir ārgaisa temperatūras (Tj ) un binstundu (hj ) kombinācija, kā norādīts III pielikuma 26., 27. un 28. tabulā.

12.

“Binstundas” (hj ) ir stundu skaits sezonā, izteikts kā stundas gadā, kurās ārgaisa temperatūra katram binam atbilst VII pielikuma 26., 27. un 28. tabulā noteiktajai.

13.

“Iekštelpas temperatūra” (Tin ) ir ar sauso termometru mērīta iekštelpas gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru.

14.

“Ārgaisa temperatūra” (Tj ) ir ar sauso termometru mērīta ārgaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos; relatīvo mitrumu var norādīt ar attiecīgu mitrā termometra temperatūru.

15.

“Jaudas regulēšana” ir siltumsūkņa, gaisa kondicionētāja, komfortdzesinātāja vai augsttemperatūras procesdzesinātāja spēja mainīt sildīšanas vai dzesēšanas jaudu, mainot aukstumnesēja(-u) caurplūdumu; norāda, ka jauda ir “fiksēta”, ja caurplūdumu nav iespējams mainīt, “pakāpjveida”, ja caurplūdumu var mainīt vai variēt ne vairāk kā divos secīgos posmos, un “maināma”, ja caurplūdumu maina vai variē trijos vai vairākos secīgos posmos.

16.

“Pazeminājuma koeficients” ((Cdh ) sildīšanas režīmā un (Cdc ) dzesēšanas vai atdzesēšanas režīmā) ir iekārtas darbības cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs; ja to nenosaka ar mērījumiem, tad standarta pazeminājuma koeficients šāds: 0,25 gaisa kondicionētājam vai siltumsūknim, un 0,9 komfortdzesinātājam vai augsttemperatūras procesdzesinātājam.

17.

“Slāpekļa oksīdu emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē gaisa sildīšanas iekārtas vai dzesēšanas iekārtas, kurās izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu; tās nosaka, kamēr tiek nodrošināta nominālā sildīšanas jauda, un izsaka mg/kWh (GCV izteiksmē).

Ar gaisa kaloriferiem saistītas definīcijas

18.

“Gaisa kalorifers” ir gaisa sildīšanas iekārta, kas siltumu no siltumģeneratora tieši pārvada uz gaisu un iekļauj vai sadala šo siltumu, izmantojot gaisu izmantojošu apsildes sistēmu.

19.

“Gaisa kalorifers, kas izmanto gāzveida/šķidro kurināmo” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas sadedzina gāzveida vai šķidro kurināmo.

20.

“Gaisa kalorifers, kas izmanto elektroenerģiju” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto siltumģeneratoru, kas izmanto Džoula efekta elektrisko pretestību.

21.

“B1 tipa gaisa kalorifers” ir tāds gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts pievienošanai dabiskās velkmes dūmenim, pa kuru sadegšanas atlikumus novada ārpus telpas, kurā atrodas B1 tipa gaisa kalorifers, un kuram sadedzināšanai nepieciešamais gaiss tiek pievadīts tieši no šīs telpas; B1 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā B1 tipa gaisa kaloriferu.

22.

“C2 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai cauruļvadu sistēmā; C2 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C2 tipa gaisa kaloriferu.

23.

“C4 tipa gaisa kalorifers” ir gaisa kalorifers, kurā izmanto gāzveida/šķidro kurināmo un kurš īpaši konstruēts sadedzināšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanai no vienotas cauruļvadu sistēmas, kam pievienota vairāk nekā viena iekārta, un dūmgāzu novadīšanai citā dūmgāzu sistēmas caurulē; C4 tipa gaisa kaloriferu tirgo tikai kā C4 tipa gaisa kaloriferu.

24.

“Minimālā jauda” ir kW izteikta gaisa kalorifera minimālā sildīšanas jauda (Pmin ).

25.

“Lietderības koeficients pie nominālās sildīšanas jaudas” (ηnom ) ir % izteikta attiecība starp nominālo sildīšanas jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; ja izmanto gāzveida/šķidro kurināmo, tad kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV.

26.

“Lietderības koeficients pie minimālās jaudas” (ηpl ) ir % izteikta attiecība starp minimālo jaudu un kopējo ieejas jaudu, lai nodrošinātu šādu sildīšanas jaudu; kopējās ieejas jaudas pamatā ir kurināmā GCV.

27.

“Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte aktīvā režīmā” (ηs,on ) ir % izteikta sezonas termiskā energoefektivitāte, kas reizināta ar emisiju efektivitāti.

28.

“Sezonas termiskā energoefektivitāte” (ηs,th ) ir vidējā svērtā vērtība lietderības koeficientam pie nominālās sildīšanas jaudas un lietderības koeficientam pie minimālās jaudas, ņemot vērā apvalka zudumus.

29.

“Emisiju efektivitāte” (ηs,flow ) ir korekcija, ko piemēro, aprēķinot telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aktīvā režīmā, lai ņemtu vērā sildītajam gaisam ekvivalento gaisa plūsmu un sildīšanas jaudu.

30.

“Apvalka zudumu koeficients” (Fenv ) ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa siltumģeneratora siltuma zudumi ārpus apsildāmās telpas.

31.

“Papildu elektroenerģijas patēriņš” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa patērētā elektriskā jauda pie nominālās sildīšanas jaudas (elmax ), minimālās jaudas (elmin ) un gaidstāves režīmā (elsb ).

32.

“Dežūrliesmas zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi, kurus izraisa aizdedzes degļa patērētā jauda.

33.

“Dežūrliesmas pastāvīgā patērētā jauda” (Pign ) ir tāda degļa patērētā jauda, ar ko paredzēts aizdedzināt galveno degli un ko var nodzēst tikai ar lietotāja iejaukšanos; to izsaka W, pamatojoties uz kurināmā GCV.

34.

“Novadīto dūmgāzu zudumi” ir % izteikti telpu apsildes sezonas energoefektivitātes zudumi periodos, kad preferenciālais siltumģenerators nedarbojas.

Ar siltumsūkņiem, gaisa kondicionētājiem un komfortdzesinātājiem saistītās definīcijas

35.

“Siltumsūknis” ir gaisa sildīšanas iekārta:

a)

kuras āra siltummainis (iztvaikotājs) uzņem siltumu no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa, ūdens vai pazemes siltuma avotiem;

b)

kurai ir siltumģenerators, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu vai sorbcijas ciklu;

c)

kuras iekštelpu siltummainis (kondensators) izdala šo siltumu gaisu izmantojošā apsildes sistēmā;

d)

kura var būt aprīkota ar papildu sildītāju;

e)

kura var darboties reversā režīmā, un šādā gadījumā tā funkcionē kā gaisa kondicionētājs.

36.

“Gaiss-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no apkārtējā gaisa nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs).

37.

“Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi no ūdens vai sālsūdens nodrošina āra siltummainis (iztvaikotājs).

38.

“Jumta siltumsūknis” ir gaiss-gaiss siltumsūknis, ko darbina elektriskais kompresors un kura iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā.

39.

“Sorbcijas cikla siltumsūknis” ir siltumsūknis ar siltumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

40.

“Vairākbloku siltumsūknis” ir siltumsūknis, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi.

41.

“Gaisa kondicionētājs” ir dzesēšanas iekārta, kas nodrošina telpas dzesēšanu un:

a)

kuras iekštelpu siltummainis (iztvaikotājs) uzņem siltumu no gaisu izmantojošas dzesēšanas sistēmas (siltuma avota);

b)

kurai ir aukstumģenerators, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu vai sorbcijas ciklu;

c)

kuras āra siltummainis (kondensators) izdala šo siltumu novadītājā(-os) – apkārtējā gaisā, ūdenī vai zemē – un kura var ietvert vai neietver siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu ūdens pievadīšana;

d)

kura var darboties reversā režīmā, un šādā gadījumā tā funkcionē kā siltumsūknis.

42.

“Gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz apkārtējo gaisu nodrošina āra siltummainis (kondensators).

43.

“Ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni nodrošina āra siltummainis (kondensators).

44.

“Jumta gaisa kondicionētājs” ir gaiss-gaiss gaisa kondicionētājs, ko darbina elektriskais kompresors un kur iztvaikotājs, kompresors un kondensators ir integrēti vienā komplektā.

45.

“Vairākbloku gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kuram ir vairāk nekā viens iekštelpu bloks, viens vai vairāki atdzesēšanas kontūri, viens vai vairāki kompresori, viens vai vairāki āra bloki un kura iekštelpu bloki var būt vai var nebūt atsevišķi vadāmi.

46.

“Sorbcijas cikla gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

47.

“Gaiss-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz gaisu, tostarp siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana šajā gaisā ar nosacījumu, ka iekārta spēj darboties arī tikai ar gaisu, neizmantojot papildu ūdeni.

48.

“Ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto tvaika saspiešanas ciklu, un ko darbina elektromotors vai iekšdedzes dzinējs, un kur āra siltummainis (kondensators) nodrošina siltuma pārnesi uz ūdeni vai sālsūdeni, izņemot siltuma pārnesi, kuras pamatā ir papildu pievadītā ūdens iztvaikošana.

49.

“Sorbcijas cikla komfortdzesinātājs” ir komfortdzesinātājs ar aukstumģeneratoru, kas izmanto sorbcijas ciklu, kura pamatā ir kurināmā ārdedze un/vai siltuma pievade.

Definīcijas saistībā ar komfortdzesinātāju, gaisa kondicionētāju un siltumsūkņu aprēķina metodi

50.

“Aprēķina references apstākļi” ir “aprēķina references temperatūras”, maksimālās “bivalentās temperatūras” un maksimālās “darba režīma robežtemperatūras” kombinācija, kā noteikts III pielikuma 24. tabulā.

51.

“Aprēķina references temperatūra” ir °C izteikta “ārgaisa temperatūra” dzesēšanas (Tdesign,c ) vai sildīšanas (Tdesign,h ) režīmā saskaņā ar III pielikuma 24. tabulu, pie kuras “daļējās slodzes koeficients” ir 1 un kura mainās atkarībā no dzesēšanas vai apsildes sezonas.

52.

“Bivalentā temperatūra” (Tbiv ) ir °C izteikta ražotāja deklarētā ārgaisa temperatūra (Tj ), pie kuras deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar sildīšanas daļējo slodzi un, kurai pazeminoties, deklarētā sildīšanas jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi.

53.

“Darba režīma robežtemperatūra” (Tol ) ir °C izteikta ārgaisa temperatūra, ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras siltumsūknis nespēj nodrošināt nekādu sildīšanas jaudu un deklarētā sildīšanas jauda ir vienāda ar nulli.

54.

“Daļējas slodzes koeficients” (pl(Tj )) telpas dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārgaisa temperatūra, no kuras atņemti 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņemti 16 °C.

55.

“Sezona” ir vides apstākļu kopums, ko apzīmē vai nu par apsildes sezonu, vai par dzesēšanas sezonu, kur katram binam tiek dota kombinācija ārgaisa temperatūrām un binstundu skaitam konkrētajā sezonā.

56.

“Daļēja sildīšanas slodze” (Ph(Tj )) ir kW izteikta sildīšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu.

57.

“Daļēja dzesēšanas slodze” (Pc(Tj )) ir kW izteikta dzesēšanas slodze pie konkrētas ārgaisa temperatūras, ko aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi ar daļējās slodzes koeficientu.

58.

“Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai un ko aprēķina, “references gada dzesēšanas pieprasījumu” dalot ar “gada enerģijas patēriņu dzesēšanai”.

59.

“Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir ar elektroenerģiju darbināma siltumsūkņa kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks apsildes sezonai, un to aprēķina, references gada sildīšanas pieprasījumu dalot ar “gada enerģijas patēriņu sildīšanai”.

60.

“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir kWh izteikts references dzesēšanas pieprasījums, kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

61.

“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir kWh izteikts references sildīšanas pieprasījums noteiktai apsildes sezonai, kurš ir pamatā SCOP aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesign,h ) un ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

62.

“Gada enerģijas patēriņš dzesēšanai” (QCE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”, un to aprēķina, dalot “references gada dzesēšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficientu” (SEERon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

63.

“Gada enerģijas patēriņš sildīšanai” (QHE ) ir kWh izteikts enerģijas patēriņš, kas nepieciešams, lai apmierinātu “references gada sildīšanas pieprasījumu” noteiktā apsildes sezonā, un to aprēķina, dalot “references gada sildīšanas pieprasījumu” ar “aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficientu” (SCOPon ) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

64.

“Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (HCE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad ierīcei ir jānodrošina “aprēķina dzesēšanas slodze” (Pdesign,c ), lai apmierinātu “references gada dzesēšanas pieprasījumu”.

65.

“Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir stundās izteikts pieņemtais stundu skaits gadā, kad siltumsūkņa gaisa kaloriferam ir jānodrošina aprēķina sildīšanas slodze, lai apmierinātu references gada sildīšanas pieprasījumu.

66.

“Aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEERon ) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no daļējās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

67.

“Aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficients” (SCOPon ) ir siltumsūkņa vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients apsildes sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un binu efektivitātes koeficientiem (COPbin (Tj )), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

68.

“Bina efektivitātes koeficients” (COPbin (Tj )) ir siltumsūkņa katra binj efektivitātes koeficients pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd (Tj ), un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu.

69.

“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin (Tj )) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binj pie ārgaisa temperatūras (Tj ) sezonā, un to iegūst no daļējās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd (Tj )), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot piemērojamo pazeminājuma koeficientu.

70.

“Deklarētā sildīšanas jauda” (Pdh(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta siltumsūkņa tvaika saspiešanas cikla sildīšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ).

71.

“Deklarētā dzesēšanas jauda” (Pdc(Tj )) ir kW izteikta un ražotāja deklarēta gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja tvaika saspiešanas cikla dzesēšanas jauda pie ārgaisa temperatūras (Tj ) un iekštelpu temperatūras (Tin ).

72.

“Aprēķina slodze sildīšanai” (Pdesign,h ) ir kW izteikta sildīšanas slodze, ko piemēro siltumsūknim pie aprēķina references temperatūras, kad aprēķina slodze sildīšanai (Pdesign,h ) ir vienāda ar daļējo sildīšanas slodzi pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru sildīšanai (Tdesign,h ).

73.

“Aprēķina slodze dzesēšanai” (Pdesign,c ) ir kW izteikta dzesēšanas slodze, ko piemēro komfortdzesinātājam vai gaisa kondicionētājam pie aprēķina references apstākļiem, kad aprēķina slodze dzesēšanai (Pdesign,c ) ir vienāda ar deklarēto dzesēšanas jaudu pie ārgaisa temperatūras (Tj ), kas vienāda ar aprēķina references temperatūru dzesēšanai (Tdesign,c ).

74.

“Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd (Tj )) ir efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

75.

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd (Tj ) ir energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

76.

“Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj )) ir kW izteikta faktiskā vai uzdotā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda, kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj )), lai pie ārgaisa temperatūras (Tj ) nodrošinātu daļējo sildīšanas slodzi (Ph(Tj )) gadījumā, ja Pdh(Tj ) ir mazāka nekā Ph(Tj ).

77.

“Jaudas izmantošanas koeficients” ir daļējā sildīšanas slodze (Ph (Tj )), kas dalīta ar deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh (Tj )), vai daļējā dzesēšanas slodze (Pc (Tj )), kas dalīta ar deklarēto dzesēšanas jaudu (Pdc (Tj )).

Gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātes aprēķināšana – darba režīmi

78.

“Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru.

79.

“Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kalorifers, komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums.

80.

“Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadību caur tīklu, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas.

81.

“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku.

82.

“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad komfortdzesinātājs, gaisa kondicionētājs vai siltumsūknis ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EK (2).

83.

“Termostata izslēgts režīms” ir stāvoklis, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek darbināta; ciklisku ieslēgšanos/izslēgšanos darba režīmā neuzskata par termostata izslēgtu režīmu.

84.

“Kartera sildītāja režīms” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā.

85.

“Patērētā jauda izslēgtā režīmā” (POFF ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir izslēgtā režīmā.

86.

“Patērētā jauda termostata izslēgtā režīmā” (PTO ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir termostata izslēgtā režīmā.

87.

“Patērētā jauda gaidstāves režīmā” (PSB ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir gaidstāves režīmā.

88.

“Patērētā jauda kartera sildītāja režīmā” (PCK ) ir kW izteikta iekārtas patērētā jauda, kad iekārta ir kartera sildītāja režīmā.

89.

“Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

90.

“Darbības stundu skaits termostata izslēgtā režīmā” (HTO ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas termostata izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

91.

“Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

92.

“Darbības stundu skaits kartera sildītāja režīmā” (HCK ) ir stundu skaits gadā [h/gadā], par kurām uzskata, ka iekārta atrodas kartera sildītāja režīmā. Vērtība ir atkarīga no noteiktās sezonas un funkcijas.

Definīcijas saistībā ar tādu gaisa kondicionētāju, komfortdzesinātāju un siltumsūkņu aprēķina metodi, kuros izmanto kurināmo

93.

“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs dzesēšanas režīmā” (SPERc ) ir gaisa kondicionētāja vai komfortdzesinātāja, kuri izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai.

94.

“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte dzesēšanas režīmā” (SGUEc ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte visā dzesēšanas sezonā.

95.

“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie daļējas slodzes” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEc,bin ) vai sildīšana (GUEh,bin ) pie ārgaisa temperatūras Tj .

96.

“Gāzes izmantošanas efektivitāte pie deklarētās jaudas” ir gāzes izmantošanas efektivitāte, kad notiek dzesēšana (GUEcDC ) vai sildīšana (GUEhDC ) deklarētās jaudas apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, kas koriģēta, ņemot vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )).

97.

“Faktiskā dzesēšanas jauda” (QEc ) ir kW izteikta izmērītā dzesēšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī.

98.

“Faktiskā siltuma atgūšanas jauda” ir kW izteikta izmērītā siltuma atgūšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā iekārtas siltumu (siltuma atgūšanas kontūra (sūknis(-ņi) dzesēšanai (QEhr,c ) vai sildīšanai (QEhr,h )).

99.

“Izmērītais pievadītais siltums dzesēšanai” (Qgmc ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā.

100.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā” (SAEFc ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

101.

“References gada dzesēšanas pieprasījums” (QC ) ir dzesēšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesign,c ) ar ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

102.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFc,on ) ir papildu energoefektivitāte dzesēšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

103.

“Papildu enerģijas koeficients dzesēšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFc,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek dzesēšana pie ārgaisa temperatūras (Tj ).

104.

“Elektriskā ieejas jauda dzesēšanas režīmā” (PEc ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda dzesēšanai.

105.

“Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītājs sildīšanas režīmā” (SPERh ) ir siltumsūkņa, kas izmanto kurināmo, kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks dzesēšanas sezonai.

106.

“Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāte sildīšanas režīmā” (SGUEh ) ir gāzes izmantošanas efektivitāte apsildes sezonā.

107.

“Faktiskā sildīšanas jauda” (QEh ) ir kW izteikta izmērītā sildīšanas jauda, kas koriģēta, lai ņemtu vērā siltumu no iekārtas (sūknis(-ņi) vai ventilators(-i)), kura nodrošina siltumnesēja cirkulāciju iekštelpu siltummainī.

108.

“Izmērītais pievadītais siltums sildīšanai” (Qgmh ) ir kW izteikts izmērītais pievadītais kurināmais daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā.

109.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā” (SAEFh ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, ieskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

110.

“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir sildīšanas pieprasījums gadā, kuru aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi ar gada ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

111.

“Sezonas papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā aktīvajā režīmā” (SAEFh,on ) ir papildu energoefektivitāte sildīšanas sezonā, neskaitot termostata izslēgtā režīma, gaidstāves režīma, izslēgtā režīma un kartera sildīšanas režīma devumu.

112.

“Papildu enerģijas koeficients sildīšanas režīmā pie daļējas slodzes” (AEFh,bin ) ir papildu energoefektivitāte, kad notiek sildīšana pie ārgaisa temperatūras Tj .

113.

“Papildu enerģijas koeficients pie deklarētās jaudas” ir papildu enerģijas koeficients, kad notiek dzesēšana (AEFc,dc ) vai sildīšana (AEFh,dc ) daļējas slodzes apstākļos, kā definēts III pielikuma 21. tabulā, piemērojot korekciju, lai ņemtu vērā iekārtas iespējamo ciklisko darbību gadījumā, ja faktiskā dzesēšanas jauda (QEc ) pārsniedz dzesēšanas slodzi (Pc (Tj )) vai faktiskā sildīšanas jauda (QEh ) pārsniedz sildīšanas slodzi (Ph (Tj )).

114.

“Elektriskā ieejas jauda sildīšanas režīmā” (PEh ) ir kW izteikta faktiskā elektriskā ieejas jauda sildīšanai.

115.

“Ar iekšdedzes dzinēju aprīkotu siltumsūkņu, komfortdzesinātāju un gaisa kondicionētāju NOx emisijas” ir to slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda emisiju summa, ko emitē siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji ar iekšdedzes dzinēju; tās mēra nominālajos standartapstākļos, izmantojot dzinēja apgriezienu skaita ekvivalentu, un izsaka kā slāpekļa dioksīda mg uz pievadītā kurināmā kWh (GCV izteiksmē).

116.

“Dzinēja apgriezienu skaita ekvivalents” (Erpmequivalent ) ir iekšdedzes dzinēja apgriezienu skaits minūtē, ko aprēķina, par pamatu ņemot dzinēja apgriezienu skaitu pie 70, 60, 40 un 20 % daļējas slodzes koeficienta sildīšanai (vai dzesēšanai, ja sildīšanas funkcija netiek nodrošināta) un attiecīgi svēruma koeficientus 0,15, 0,25, 0,30 un 0,30.

Definīcijas saistībā ar augsttemperatūras procesdzesinātājiem

117.

“Nominālā ieejas jauda” (DA ) ir augsttemperatūras procesdzesinātājam (ieskaitot kompresoru, kondensatora ventilatoru(-us) vai sūkni(-ņus), iztvaikotāja sūkni(-ņus) un iespējamās palīgierīces) nepieciešamā elektriskā ieejas jauda, lai sasniegtu nominālo atdzesēšanas jaudu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

118.

“Nominālais energoefektivitātes koeficients” (EERA ) ir kW izteikta nominālā atdzesēšanas jauda, kas dalīta ar kW izteiktu nominālo ieejas jaudu; koeficientu norāda ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

119.

“Sezonas enerģijas pārveides koeficients” (SEPR) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja lietderības koeficients nominālajos standartapstākļos, kas atspoguļo slodzes un apkārtnes temperatūras mainību gada garumā; to aprēķina kā gada atdzesēšanas pieprasījuma attiecību pret gada elektroenerģijas patēriņu.

120.

“Gada atdzesēšanas pieprasījums” ir visu bina atdzesēšanas slodžu summa, kas reizināta ar attiecīgo binstundu skaitu.

121.

“Atdzesēšanas slodze” ir nominālā atdzesēšanas jauda, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

122.

“Daļējā slodze” (PC (Tj )) ir atdzesēšanas slodze specifiskā apkārtnes temperatūrā (Tj ), ko aprēķina kā pilnu slodzi, kas reizināta ar augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu, kurš atbilst tai pašai apkārtnes temperatūrai Tj ; to izsaka kW ar precizitāti līdz divām zīmēm aiz komata.

123.

“Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējas slodzes koeficients” (PR (Tj )) ir:

a)

augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kas izmanto gaisdzeses kondensatoru – apkārtnes temperatūra Tj mīnus 5 °C, kas dalīta ar references apkārtnes temperatūru mīnus 5 °C, iegūto dalījumu reizinot ar 0,2 un iegūtajam reizinājumam pieskaitot 0,8. Ja apkārtnes temperatūra ir augstāka par references apkārtnes temperatūru, augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir 1. Ja apkārtnes temperatūra ir zemāka par 5 °C, augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir 0,8;

b)

augsttemperatūras procesdzesinātājiem, kas izmanto ūdensdzeses kondensatoru – ūdens temperatūra ieejā (ūdens temperatūra kondensatora ieejā) mīnus 9 °C, kas dalīta ar ūdens temperatūras kondensatora ieejā references apkārtnes temperatūru (30 °C) mīnus 9 °C, iegūto dalījumu reizinot ar 0,2 un iegūtajam reizinājumam pieskaitot 0,8. Ja apkārtnes temperatūra (ūdens temperatūra kondensatora ieejā) ir augstāka par references apkārtnes temperatūru, augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir 1. Ja apkārtnes temperatūra ir zemāka par 9 °C (ūdens temperatūra kondensatora ieejā), augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir 0,8;

c)

to izsaka procentos ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata.

124.

“Gada elektroenerģijas patēriņš” ir vērtība, ko aprēķina šādi: saskaita visas attiecības starp katru bina dzesēšanas pieprasījumu un attiecīgo bina energoefektivitātes koeficientu un iegūto summu reizina ar attiecīgo binstundu skaitu.

125.

“Apkārtnes temperatūra” ir:

a)

augsttemperatūras procesdzesinātājiem ar gaisdzeses kondensatoru – ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra, kas izteikta Celsija grādos;

b)

augsttemperatūras procesdzesinātājiem ar ūdensdzeses kondensatoru – ūdens temperatūra kondensatora ieejā, kas izteikta Celsija grādos.

126.

“References apkārtnes temperatūra” ir Celsija grādos izteikta apkārtnes temperatūra, pie kuras augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients ir vienāds ar 1. Tā ir 35 °C. Gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem gaisa temperatūru kondensatora ieejā definē kā 35 °C, savukārt ūdensdzeses augsttemperatūras procesa dzesinātājiem ūdens temperatūru kondensatora ieejā definē kā 30 °C ar 35 °C ārgaisa temperatūru pie kondensatora.

127.

“Energoefektivitātes koeficients pie daļējas slodzes” (EERPL (Tj )) ir katra bina energoefektivitātes koeficients gadā, ko atvedina no konkrētu binu deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERDC ) un pārējiem biniem aprēķina ar lineāru interpolāciju.

128.

“Deklarētais atdzesēšanas pieprasījums” ir atdzesēšanas slodze konkrēta bina apstākļos, un to aprēķina, nominālo atdzesēšanas jaudu reizinot ar atbilstošo augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficientu.

129.

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERDC ) ir augsttemperatūras procesdzesinātāja energoefektivitātes koeficients konkrētā atskaites punktā, kas vajadzības gadījumā ir vai nu koriģēts ar pazeminājuma koeficientu, ja deklarētā minimālā atdzesēšanas jauda pārsniedz atdzesēšanas slodzi, vai interpolēts, ja tuvākā deklarētā atdzesēšanas jauda ir virs un zem atdzesēšanas slodzes.

130.

“Deklarētā ieejas jauda” ir ieejas elektriskā jauda, kas augsttemperatūras procesdzesinātājam nepieciešama, lai nodrošinātu deklarēto atdzesēšanas jaudu konkrētā atskaites punktā.

131.

“Deklarētā atdzesēšanas jauda” ir atdzesēšanas jauda, ko sasniedz augsttemperatūras procesdzesinātājs, lai apmierinātu deklarēto atdzesēšanas pieprasījumu konkrētā atskaites punktā.

Definīcijas saistībā ar ventilatorkonvektoriem

132.

“Kopējā elektriskā ieejas jauda” (Pelec ) ir kopējā elektriskā jauda, ko patērē iekārta, tostarp ventilators(-i) un palīgierīces.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.).


II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības

1.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa sildīšanas iekārtām

a)

No 2018. gada 1. janvāra gaisa sildīšanas iekārtu telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav zemāka par vērtībām 1. tabulā.

1. tabula

Gaisa sildīšanas iekārtu minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte % – 1. līmenis

 

ηs,h  (*1)

Gaisa kaloriferi, kas izmanto kurināmo, izņemot B1 tipa kaloriferus, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 10 kW, un izņemot C2 un C4 tipa kaloriferus, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 15 kW

72

B1 tipa gaisa kaloriferi, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 10 kW, un C2 un C4 tipa kaloriferi, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 15 kW

68

Gaisa kaloriferi, kas izmanto elektroenerģiju

30

Gaiss-gaiss siltumsūkņi, ko darbina elektromotors, izņemot jumta siltumsūkņus

133

Jumta siltumsūkņi

115

Gaiss-gaiss siltumsūkņi, ko darbina iekšdedzes dzinējs

120

Vairākbloku siltumsūkņiem ražotājs nodrošina atbilstību šai regulai, pamatojoties uz III pielikuma mērījumiem un aprēķiniem. Katram āra bloka modelim tehniskajā dokumentācijā iekļauj sarakstu ar saderīgu iekštelpu bloku ieteicamajām kombinācijām. Atbilstības deklarācija tad attiecas uz visām kombinācijām, kas minētas šajā sarakstā. Ieteicamo kombināciju sarakstu dara pieejamu pirms āra bloka pirkuma/nomaksas pirkuma/nomas.

b)

No 2021. gada 1. janvāra gaisa sildīšanas iekārtu telpu apsildes sezonas energoefektivitāte nav zemāka par vērtībām 2. tabulā.

2. tabula

Gaisa sildīšanas iekārtu minimālā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte % – 2. līmenis

 

ηs,h  (*2)

Gaisa kaloriferi, kas izmanto kurināmo, izņemot B1 tipa kaloriferus, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 10 kW, un izņemot C2 un C4 tipa kaloriferus, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka par 15 kW

78

Gaisa kaloriferi, kas izmanto elektroenerģiju

31

Gaiss-gaiss siltumsūkņi, ko darbina elektromotors, izņemot jumta siltumsūkņus

137

Jumta siltumsūkņi

125

Gaiss-gaiss siltumsūkņi, ko darbina iekšdedzes dzinējs

130

Vairākbloku siltumsūkņiem ražotājs nodrošina atbilstību šai regulai, pamatojoties uz III pielikuma mērījumiem un aprēķiniem. Katram āra bloka modelim tehniskajā dokumentācijā iekļauj sarakstu ar saderīgu iekštelpu bloku ieteicamajām kombinācijām. Atbilstības deklarācija tad attiecas uz visām kombinācijām, kas minētas šajā sarakstā. Ieteicamo kombināciju sarakstu dara pieejamu pirms āra bloka pirkuma/nomaksas pirkuma/nomas.

2.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte dzesēšanas iekārtām

a)

No 2018. gada 1. janvāra dzesēšanas iekārtu telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte nav zemāka par vērtībām 3. tabulā.

3. tabula

Dzesēšanas iekārtu minimālā telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte % – 1. līmenis

 

ηs,c  (*3)

Gaiss-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu < 400 kW, ko darbina elektromotors

149

Gaiss-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 400 kW, ko darbina elektromotors

161

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu < 400 kW, ko darbina elektromotors

196

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 400 kW un < 1 500  kW, ko darbina elektromotors

227

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 1 500  kW, ko darbina elektromotors

245

Gaiss-ūdens komfortdzesinātāji, ko darbina iekšdedzes dzinējs

144

Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji, ko darbina elektromotors, izņemot jumta gaisa kondicionētājus

181

Jumta gaisa kondicionētāji

117

Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji, ko darbina iekšdedzes dzinējs

157

Vairākbloku gaisa kondicionētājiem ražotājs nodrošina atbilstību šai regulai, pamatojoties uz III pielikuma mērījumiem un aprēķiniem. Katram āra bloka modelim tehniskajā dokumentācijā iekļauj sarakstu ar saderīgu iekštelpu bloku ieteicamajām kombinācijām. Atbilstības deklarācija tad attiecas uz visām kombinācijām, kas minētas šajā sarakstā. Ieteicamo kombināciju sarakstu dara pieejamu pirms āra bloka pirkuma/nomaksas pirkuma/nomas.

b)

No 2021. gada 1. janvāra dzesēšanas iekārtu telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte nav zemāka par vērtībām 4. tabulā.

4. tabula

Dzesēšanas iekārtu minimālā telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte % – 2. līmenis

 

ηs,c  (*4)

Gaiss-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu < 400 kW, ko darbina elektromotors

161

Gaiss-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 400 kW, ko darbina elektromotors

179

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu < 400 kW, ko darbina elektromotors

200

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 400 kW un < 1 500  kW, ko darbina elektromotors

252

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 1 500  kW, ko darbina elektromotors

272

Gaiss-ūdens dzesinātāji ar nominālo dzesēšanas jaudu ≥ 400 kW, ko darbina iekšdedzes dzinējs

154

Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji, ko darbina elektromotors, izņemot jumta gaisa kondicionētājus

189

Jumta gaisa kondicionētāji

138

Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji, ko darbina iekšdedzes dzinējs

167

Vairākbloku gaisa kondicionētājiem ražotājs nodrošina atbilstību šai regulai, pamatojoties uz III pielikuma mērījumiem un aprēķiniem. Katram āra bloka modelim tehniskajā dokumentācijā iekļauj sarakstu ar saderīgu iekštelpu bloku ieteicamajām kombinācijām. Atbilstības deklarācija tad attiecas uz visām kombinācijām, kas minētas šajā sarakstā. Ieteicamo kombināciju sarakstu dara pieejamu pirms āra bloka pirkuma/nomaksas pirkuma/nomas.

3.

Augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients

a)

No 2018. gada 1. janvāra augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients nav zemāks par vērtībām 5. tabulā.

5. tabula

Augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients – 1. līmenis

Siltumnesējs kondensatora pusē

Nominālā atdzesēšanas jauda

Minimālā SEPR  (*5) vērtība

Gaiss

PA < 400 kW

4,5

PA ≥ 400 kW

5,0

Ūdens

PA < 400 kW

6,5

400 kW ≤ PA < 1 500  kW

7,5

PA ≥ 1 500  kW

8,0

b)

No 2021. gada 1. janvāra augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients nav zemāks par vērtībām 6. tabulā.

6. tabula

Augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficients – 2. līmenis

Siltumnesējs kondensatora pusē

Nominālā atdzesēšanas jauda

Minimālā SEPR  (*6) vērtība

Gaiss

PA < 400 kW

5,0

PA ≥ 400 kW

5,5

Ūdens

PA < 400 kW

7,0

400 kW ≤ PA < 1 500  kW

8,0

PA ≥ 1 500  kW

8,5

4.

Slāpekļa oksīdu emisijas

a)

No 2018. gada 26. septembra gaisa kaloriferu, siltumsūkņu, komfortdzesinātāju, komfortdzesinātāju un gaisa kondicionētāju slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu, nepārsniedz 7. tabulā norādītās vērtības.

7. tabula

Slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā mg/kWh pievadītā kurināmā GCV izteiksmē – 1. līmenis

Gaisa kaloriferi, kas izmanto gāzveida kurināmo

100

Gaisa kaloriferi, kas izmanto šķidro kurināmo

180

Siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji, kas aprīkoti ar ārdedzes dzinējiem, kuros izmanto gāzveida kurināmo

70

Siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji, kas aprīkoti ar ārdedzes dzinējiem, kuros izmanto šķidro kurināmo

120

Siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, kuros izmanto gāzveida kurināmo

240

Siltumsūkņi, komfortdzesinātāji un gaisa kondicionētāji, kas aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, kuros izmanto šķidro kurināmo

420

b)

No 2021. gada 1. janvāra gaisa kaloriferu slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu, nepārsniedz 8. tabulā norādītās vērtības.

8. tabula

Slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā mg/kWh pievadītā kurināmā GCV izteiksmē – 2. līmenis

Gaisa kaloriferi, kas izmanto gāzveida kurināmo

70

Gaisa kaloriferi, kas izmanto šķidro kurināmo

150

5.

Informācija par ražojumu

a)

No 2018. gada 1. janvāra uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas un ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes sniedz šādu informāciju par ražojumu:

1)

gaisa kaloriferi – šī pielikuma 9. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

2)

komfortdzesinātāji – šī pielikuma 10. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

3)

gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji – šī pielikuma 11. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

4)

ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētāji – šī pielikuma 12. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

5)

ventilatorkonvektori – šī pielikuma 13. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

6)

siltumsūkņi – šī pielikuma 14. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

7)

augsttemperatūras procesdzesinātāji – šī pielikuma 15. tabulā norādītie dati, kas izmērīti un aprēķināti saskaņā ar III pielikumu;

8)

jebkādi īpaši piesardzības pasākumi, kas ievērojami, ražojumu montējot un uzstādot vai veicot tā tehnisko apkopi;

9)

gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtām paredzēti siltumģeneratori vai aukstumģeneratori, un gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtu korpusi, ko paredzēts aprīkot ar šādiem siltumģeneratoriem vai aukstumģeneratoriem – to tehniskās īpašības, komplektēšanas nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtu ekodizaina prasībām, un attiecīgā gadījumā ražotāja rekomendēto kombināciju saraksts;

10)

vairākbloku siltumsūkņi un vairākbloku gaisa kondicionētāji – piemērotu iekštelpu bloku saraksts;

11)

B1, C2 un C4 tipa gaisa kaloriferi – šāds standartteksts: “Šo gaisa kaloriferu ir paredzēts pieslēgt tikai dūmenim, kas ir kopējs vairākiem mājokļiem jau esošās ēkās. Tā kā šī gaisa kalorifera efektivitāte ir zemāka, to nevajadzētu izmantot nekā citādi, jo tas radītu lielāku enerģijas patēriņu un augstākas ekspluatācijas izmaksas”.

b)

No 2018. gada 1. janvāra uzstādītājiem un galalietotājiem paredzētās rokasgrāmatas un profesionāliem lietotājiem paredzētās sadaļas ražotāju, to pilnvaroto pārstāvju un importētāju brīvpiekļuves tīmekļa vietnes sniedz šādu informāciju par ražojumu:

1)

informācija par demontāžu, pārstrādāšanu un/vai iznīcināšanu aprites cikla beigās.

c)

Atbilstības novērtējuma nolūkā saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā iekļauj šādu informāciju:

1)

a) apakšpunktā noteiktie elementi;

2)

ja informācija, kas attiecas uz konkrētu modeli, ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad tehniskajā dokumentācijā iekļauj ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu pareizību, tostarp ziņas par šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķina matemātisko modeli un par mērījumiem, kas izdarīti, lai verificētu šo modeli, un sarakstu ar visiem citiem ražojumiem, kuru tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija iegūta uz tāda paša pamata.

d)

Komfortdzesinātāju, gaiss-gaiss un ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētāju, siltumsūkņu un augsttemperatūras procesdzesinātāju ražotājs, tā pilnvarotie pārstāvji un importētāji pēc pieprasījuma sniedz laboratorijām, kas veic tirgus uzraudzības pārbaudes, nepieciešamo informāciju par iekārtas iestatījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu deklarētās jaudas, SEER/EER, SCOP/COP, SEPR/COP vērtības (attiecīgos gadījumos), un sniedz kontaktinformāciju šādas informācijas saņemšanai.

9. tabula

Prasības informācijai par gaisa kaloriferiem

Modelis(-ļi): Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

B1 tipa gaisa kaloriferi: [jā/nē]

C2 tipa gaisa kaloriferi: [jā/nē]

C4 tipa gaisa kaloriferi: [jā/nē]

Kurināmā veids: [gāze/šķidrums/elektroenerģija]

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Jauda

 

Lietderības koeficients

Nominālā sildīšanas jauda

Pated,h

x,x

kW

 

Lietderības koeficients pie nominālās sildīšanas jaudas (*7)

ηnom

x,x

%

Minimālā jauda

Pmin

x,x

kW

 

Lietderības koeficients pie minimālās jaudas (*7)

ηpl

x,x

%

Elektroenerģijas patēriņš (*7)

 

Citi raksturlielumi

Pie nominālās sildīšanas jaudas

elmax

x,xxx

kW

 

Apvalka zudumu koeficients

Fenv

x,x

%

Pie minimālās jaudas

elmin

x,xxx

kW

 

Aizdedzes degļa patērētā jauda (*7)

Pign

x,x

kW

Gaidstāves režīmā

elsb

x,xxx

kW

 

Slāpekļa oksīdu emisijas (*7)  (*8)

NOx

x

mg/kWh pievadītās enerģijas (GCV)

 

 

 

 

 

Emisiju efektivitāte

ηs,flow

x,x

%

 

 

 

 

 

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte

ηs,h

x,x

%

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

10. tabula

Prasības informācijai par komfortdzesinātājiem

Modelis(-ļi): Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Dzesinātāja āra siltummainis: [jāizvēlas: gaisa vai ūdens/sālsūdens]

Dzesinātāja iekštelpu siltummainis: [standartā: ūdens]

Tips: kompresora darbināta tvaika saspiešana vai sorbcijas process

attiecīgā gadījumā – kompresora piedziņa: [elektromotors vai kurināmais, gāzveida vai šķidrais kurināmais, iekšdedzes vai ārdedzes dzinējs]

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Nominālā dzesēšanas jauda

Prated,c

x,x

kW

 

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte

ηs,c

x,x

%

Deklarētā jauda dzesēšanai pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj

 

Deklarētais energoefektivitātes koeficients vai gāzes izmantošanas efektivitāte/papildu enerģijas koeficients pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj

Tj = + 35 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 35 °C

EERd vai GUEc,bin/AEFc,bin

x,x

%

Tj = + 30 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 30 °C

EERd vai GUEc,bin/AEFc,bin

x,x

%

Tj = + 25 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 25 °C

EERd vai GUEc,bin/AEFc,bin

x,x

%

Tj = + 20 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 20 °C

EERd vai GUEc,bin/AEFc,bin

x,x

%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzesinātāju pazeminājuma koeficients (*9)

Cdc

x,x

 

 

 

 

 

Patērētā jauda režīmos, kas nav “aktīvais režīms”

Izslēgts režīms

POFF

x,xxx

kW

 

Kartera sildītāja režīms

PCK

x,xxx

kW

Termostata izslēgts režīms

PTO

x,xxx

kW

 

Gaidstāves režīms

PSB

x,xxx

kW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi raksturlielumi

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

 

Gaiss-ūdens komfortdzesinātājiem: gaisa caurplūdums, mērīts ārpus telpām

x

m3/h

Akustiskās jaudas līmenis ārpus telpām

LWA

x,x/x,x

dB

 

Ūdens/sālsūdens-ūdens dzesinātājiem: nominālais sālsūdens vai ūdens caurplūdums, āra siltummainis

x

m3/h

Slāpekļa oksīdu emisijas (attiecīgā gadījumā)

NOx  (*10)

x

mg/kWh pievadītās enerģijas (GCV)

 

Aukstumaģenta GSP

 

 

kg CO2 eq (100 gadi)

 

 

 

 

 

Izmantotie nominālie standartapstākļi: [izmantošana zemā temperatūrā/izmantošana vidējā temperatūrā]

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

11. tabula

Prasības informācijai par gaiss-gaiss kondicionētājiem

Modelis(-ļi): Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Gaisa kondicionētāja āra siltummainis: [standartā: gaiss]

Gaisa kondicionētāja iekštelpu siltummainis: [standartā: gaiss]

Tips: kompresora darbināta tvaika saspiešana vai sorbcijas process

attiecīgā gadījumā – kompresora piedziņa: [elektromotors vai kurināmais, gāzveida vai šķidrais kurināmais, iekšdedzes vai ārdedzes dzinējs]

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Nominālā dzesēšanas jauda

Prated,c

x,x

kW

 

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte

ηs,c

x,x

%

Deklarētā jauda dzesēšanai pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj un iekštelpu temperatūras 27°/19 °C (sausais/mitrais termometrs)

 

Deklarētais energoefektivitātes koeficients vai gāzes izmantošanas efektivitāte/papildu enerģijas koeficients pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj

Tj = + 35 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 35 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 30 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 30 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 25 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 25 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 20 °C

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 20 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gaisa kondicionētāju pazeminājuma koeficients (*11)

Cdc

x,x

 

 

 

 

 

Patērētā jauda režīmos, kas nav “aktīvais režīms”

Izslēgts režīms

POFF

x,xxx

kW

 

Kartera sildītāja režīms

PCK

x,xxx

kW

Termostata izslēgts režīms

PTO

x,xxx

kW

 

Gaidstāves režīms

PSB

x,xxx

kW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi raksturlielumi

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

 

Gaiss-gaiss kondicionētājiem: gaisa caurplūdums, mērīts ārpus telpām

x

m3/h

Akustiskās jaudas līmenis ārpus telpām

LWA

x,x/x,x

dB

 

 

 

 

 

Ja darbina dzinējs: slāpekļa oksīdu emisijas

NOx  (*12)

x

mg/kWh pievadītā kurināmā (GCV)

 

Aukstumaģenta GSP

 

 

kg CO2 eq (100 gadi)

 

 

 

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

12. tabula

Prasības informācijai par ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem

Modelis(-ļi): Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Gaisa kondicionētāja āra siltummainis: [standartā: ūdens/sālsūdens]

Gaisa kondicionētāja iekštelpu siltummainis: [standartā: gaiss]

Tips: kompresora darbināta tvaika saspiešana vai sorbcijas process

attiecīgā gadījumā – kompresora piedziņa: [elektromotors vai kurināmais, gāzveida vai šķidrais kurināmais, iekšdedzes vai ārdedzes dzinējs]

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Nominālā dzesēšanas jauda

Prated,c

x,x

kW

 

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte

ηs,c

x,x

%

Deklarētā jauda dzesēšanai pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj un iekštelpu temperatūras 27 °C/19 °C (sausais/mitrais termometrs)

 

Deklarētais energoefektivitātes koeficients vai gāzes izmantošanas efektivitāte/papildu enerģijas koeficients pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj

Ārgaisa temperatūra Tj

dzesēšanas tornis (ieeja/izeja)

grunts siltummainis

 

 

 

 

 

 

 

 

Tj = + 35 °C

30/35

10/15

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 35 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 30 °C

26/*

10/*

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 30 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 25 °C

22/*

10/*

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 25 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

Tj = + 20 °C

18/*

10/*

Pdc

x,x

kW

 

Tj = + 20 °C

EER d vai GUE c,bin /AEF c,bin

x,x

%

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gaisa kondicionētāju pazeminājuma koeficients (**)

Cdc

x,x

 

 

 

 

 

Patērētā jauda režīmos, kas nav “aktīvais režīms”

Izslēgts režīms

POFF

x,xxx

kW

 

Kartera sildītāja režīms

PCK

x,xxx

kW

Termostata izslēgts režīms

PTO

x,xxx

kW

 

Gaidstāves režīms

PSB

x,xxx

kW

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi raksturlielumi

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

 

 

 

 

 

Akustiskās jaudas līmenis ārpus telpām

LWA

x,x/x,x

dB

 

Ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem: nominālais sālsūdens vai ūdens caurplūdums, āra siltummainis

x

m3/h

Ja darbina dzinējs:

slāpekļa oksīdu emisijas (attiecīgā gadījumā)

NO x  (***)

x

mg/kWh pievadītā kurināmā (GCV)

 

Aukstumaģenta GSP

 

 

kg CO2 eq (100 gadi)

 

 

 

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

13. tabula

Prasības informācijai par ventilatorkonvektoriem

Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Dzesēšanas jauda (jūtamā)

Prated,c

x,x

kW

 

Kopējā elektriskā ieejas jauda

Pelec

x,xxx

kW

Dzesēšanas jauda (latentā)

Prated,c

x,x

kW

 

Akustiskās jaudas līmenis (attiecīgā gadījumā – katram ātruma iestatījumam)

LWA

x,x/utt.

dB

Sildīšanas jauda

Prated,h

x,x

kW

 

 

 

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

14. tabula

Prasības informācijai par siltumsūkņiem

Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Siltumsūkņa āra siltummainis: [jāizvēlas: gaiss/ūdens/sālsūdens]

Siltumsūkņa iekštelpu siltummainis: [jāizvēlas: gaiss/ūdens/sālsūdens]

Norāde, vai sildītājs ir aprīkots ar papildu sildītāju: jā/nē

attiecīgā gadījumā – kompresora piedziņa: [elektromotors vai kurināmais, gāzveida vai šķidrais kurināmais, iekšdedzes vai ārdedzes dzinējs]

Parametrus deklarē vidējai apsildes sezonai, parametrus siltākajai un aukstākajai apsildes sezonai norāda pēc izvēles.

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

 

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Nominālā sildīšanas jauda

Prated,h

x,x

kW

 

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte

ηs,h

x,x

%

Deklarētā sildīšanas jauda pie daļējas slodzes, ja iekštelpu temperatūra ir 20 °C un ārgaisa temperatūra ir Tj

 

Deklarētais efektivitātes koeficients vai gāzes izmantošanas efektivitāte/papildu enerģijas koeficients pie daļējas slodzes pie dotās ārgaisa temperatūras Tj

Tj = – 7 °C

Pdh

x,x

kW

 

Tj = – 7 °C

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

Tj = + 2 °C

Pdh

x,x

kW

 

Tj = + 2 °C

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

Tj = + 7 °C

Pdh

x,x

kW

 

Tj = + 7 °C

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

Tj = + 12 °C

Pdh

x,x

kW

 

Tj = + 12 °C

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

T biv = bivalentā temperatūra

Pdh

x,x

kW

 

T biv = bivalentā temperatūra

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

T OL = darba režīma robežvērtība

Pdh

x,x

kW

 

T OL = darba režīma robežvērtība

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

Gaiss-ūdens siltumsūkņiem: Tj = – 15 °C (ja T OL < – 20 °C)

Pdh

x,x

kW

 

Ūdens-gaiss siltumsūkņiem: Tj = – 15 °C (ja T OL < – 20 °C)

COP d vai GUE h,bin /AEF h,bin

x,x

%

Bivalentā temperatūra

Tbiv

x

°C

 

Ūdens-gaiss siltumsūkņiem: darba režīma robežtemperatūra

Tol

x

°C

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Siltumsūkņu pazeminājuma koeficients (**)

Cdh

x,x

 

 

 

 

 

Patērētā jauda režīmos, kas nav “aktīvais režīms”

 

Papildu sildītājs

Izslēgts režīms

POFF

x,xxx

kW

 

rezerves sildītāja jauda (*)

elbu

x,x

kW

Termostata izslēgts režīms

PTO

x,xxx

kW

 

Pievadītās enerģijas veids

 

Kartera sildītāja režīms

PCK

x,xxx

kW

 

Gaidstāves režīms

PSB

x,xxx

kW

Citi raksturlielumi

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida/maināma

 

Gaiss-gaiss siltumsūkņiem: gaisa caurplūdums, mērīts ārpus telpām

x

m3/h

Akustiskās jaudas līmenis, telpās/ārpus telpām

LWA

x,x/x,x

dB

 

Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņiem: nominālais sālsūdens vai ūdens caurplūdums, āra siltummainis

x

m3/h

Slāpekļa oksīdu emisijas (attiecīgā gadījumā)

NO x  (***)

x

mg/kWh pievadītā kurināmā (GCV)

 

Aukstumaģenta GSP

 

 

kg CO2 eq (100 gadi)

 

 

 

 

 

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese

(*)

15. tabula

Prasības informācijai par augsttemperatūras procesdzesinātājiem

Informācija, ar kuru identificē modeli(-us), uz ko informācija attiecas:

Kondensācijas tips: [gaisdzeses/ūdensdzeses]

Aukstumnesējs(-i): [identificējoša informācija par aukstumnesēju(-iem), ko paredzēts izmantots procesdzesinātājā]

Raksturlielums

Apzīmējums

Vērtība

Mērvienība

Darba temperatūra

t

7

°C

Sezonas enerģijas pārveides koeficients

SEPR

x,xx

[-]

Gada elektroenerģijas patēriņš

Q

x

kWh/gadā

 

 

 

 

 

Parametri pie pilnas slodzes un references apkārtnes temperatūras atskaites punktā A (*14)

Nominālā atdzesēšanas jauda

PA

x,xx

kW

Nominālā ieejas jauda

DA

x,xx

kW

Nominālais energoefektivitātes koeficients

EERDC,A

x,xx

[-]

 

 

 

 

Parametri atskaites punktā B

Deklarētā atdzesēšanas jauda

PB

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DB

x,xx

kW

Deklarētais energoefektivitātes koeficients

EERDC,B

x,xx

[-]

 

 

 

 

Parametri atskaites punktā C

Deklarētā atdzesēšanas jauda

PC

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DC

x,xx

kW

Deklarētais energoefektivitātes koeficients

EERDC,C

x,xx

[-]

 

 

 

 

Parametri atskaites punktā D

Deklarētā atdzesēšanas jauda

PD

x,xx

kW

Deklarētā ieejas jauda

DD

x,xx

kW

Deklarētais energoefektivitātes koeficients

EERDC,D

x,xx

[-]

 

 

 

 

Citi raksturlielumi

Jaudas regulēšana

fiksēta/pakāpjveida (*14)/maināma

Dzesinātāju pazeminājums koeficients (*13)

Cdc

x,xx

[-]

Aukstumaģenta GSP

 

 

kg CO2 eq (100 gadi)

Kontaktinformācija

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese


(*1)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.

(*2)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.

(*3)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.

(*4)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata.

(*5)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata.

(*6)  Jādeklarē šā pielikuma attiecīgajās tabulās un tehniskajā dokumentācijā, noapaļojot līdz diviem cipariem aiz komata.

(*7)  Nav jānorāda elektriskajiem gaisa kaloriferiem

(*8)  No 2018. gada 26. septembra.

(*9)  Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa dzesinātāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,9.

(*10)  No 2018. gada 26. septembra.

(*11)  Ja Cdc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa kondicionētāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.

(*12)  No 2018. gada 26. septembra.

Ja informācija attiecas uz vairākbloku gaisa kondicionētāju, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.

(**)  Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad gaisa kondicionētāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.

(***)  No 2018. gada 26. septembra. Ja informācija attiecas uz vairākbloku gaisa kondicionētāju, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.

(**)  Ja C dh nenosaka ar mērījumiem, tad siltumsūkņu standarta pazeminājuma koeficients ir 0,25.

(***)  No 2018. gada 26. septembra.

Ja informācija attiecas uz vairākbloku siltumsūkni, testa rezultātu un veiktspējas datus var iegūt, pamatojoties uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.

(*13)  Ja C dc nenosaka ar mērījumiem, tad dzesinātāju standarta pazeminājuma koeficients ir 0,9.

(*14)  Iekārtām ar jaudas pakāpjveida regulēšanu katrā sadaļas “Atdzesēšanas jauda” un “EER” ailē deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības.


III PIELIKUMS

Mērījumi un aprēķini

1.

Atbilstības nodrošināšanas un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijas vajadzībām mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri šajā nolūkā ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kas ir mūsdienīgas un vispāratzītas. Tās atbilst nosacījumiem un tehniskajiem parametriem, kas noteikti 2. līdz 8. punktā.

2.

Vispārēji nosacījumi attiecībā uz mērījumiem un aprēķiniem

a)

Lai veiktu 3. līdz 8. punktā noteiktos aprēķinus, elektroenerģijas patēriņu reizina ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5.

b)

Slāpekļa oksīdu emisijas mēra kā slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summu un izsaka kā slāpekļa dioksīda ekvivalentu.

c)

Mērot un aprēķinot nominālo sildīšanas jaudu, telpu apsildes sezonas energoefektivitāti, akustiskās jaudas līmeni un slāpekļa oksīdu emisijas siltumsūkņiem, kas aprīkoti ar papildu sildītājiem, ņem vērā papildu sildītāju.

d)

Gaisa sildīšanas iekārtai paredzētus siltumģeneratorus vai korpusus, ko paredzēts aprīkot ar šādu siltumģeneratoru, testē attiecīgi ar piemērotu korpusu vai siltumģeneratoru.

e)

Dzesēšanas iekārtai paredzētus aukstumģeneratorus vai korpusus, ko paredzēts aprīkot ar šādu aukstumģeneratoru, testē attiecīgi ar piemērotu korpusu vai aukstumģeneratoru.

3.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte gaisa kaloriferiem

a)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti ηs,h aprēķina kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāti aktīvajā režīmā ηs,on , kurā ņemta vērā sezonas termiskā energoefektivitāte ηs,th , apvalka zudumu koeficients Fenv un emisiju efektivitāte ηs,flow , un piemērojot korekcijas, kas saistītas ar siltuma jaudas regulēšanu, papildu elektroenerģijas patēriņu, novadīto dūmgāzu zudumiem un – attiecīgā gadījumā – aizdedzes degļa patērēto jaudu (Pign ).

4.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar elektromotoriem

a)

Lai veiktu mērījumus gaisa kondicionētājiem, telpās nodrošina 27 °C apkārtējās vides temperatūru.

b)

Nosakot akustiskās jaudas līmeni, darba apstākļi ir nominālie standartapstākļi, kas norādīti 16. tabulā (gaiss–gaiss siltumsūkņi un gaisa kondicionētāji), 17. tabulā (ūdens/sālsūdens–ūdens komfortdzesinātāji), 18. tabulā (gaiss–ūdens komfortdzesinātāji) un 19. tabulā (ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņi un gaisa kondicionētāji).

c)

Aktīvā režīma sezonas energoefektivitātes koeficientu SEERon aprēķina, pamatojoties uz daļējo dzesēšanas slodzi Pc (Tj ) un binu energoefektivitātes koeficientu EERbin (Tj ), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1)

aprēķina references apstākļi, kas noteikti 24. tabulā;

2)

Eiropas vidējā dzesēšanas sezona, kā noteikts 27. tabulā;

3)

attiecīgā gadījumā – jebkādi energoefektivitātes pasliktinājumi, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no dzesēšanas jaudas regulēšanas tipa;

4)

references gada dzesēšanas pieprasījums QC ir dzesēšanas aprēķina slodze Pdesign,c , kas reizināta ar aktīvā režīma stundu ekvivalentu dzesēšanai HCE , kas noteikts 29. tabulā;

5)

gada energopatēriņu dzesēšanai QCE aprēķina kā šādu elementu summu:

i)

attiecība starp references gada dzesēšanas pieprasījumu QC un aktīvā režīma energoefektivitātes koeficientu SEERon , un

ii)

enerģijas patēriņš termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildītāja režīmā sezonas laikā;

6)

sezonas energoefektivitātes koeficientu SEER aprēķina kā attiecību starp references gada dzesēšanas pieprasījumu QC un references gada energopatēriņu dzesēšanai QCE ;

7)

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāti ηs,c aprēķina kā sezonas energoefektivitātes koeficientu SEER, dalītu ar pārrēķina koeficientu CC, piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā temperatūras regulatorus un – tikai attiecībā uz ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājiem un ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem – gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu.

d)

Vairākbloku gaiss–gaiss gaisa kondicionētājiem mērījumi un aprēķini pamatojas uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.

5.

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem, kurus darbina ar iekšdedzes dzinēju

a)

Telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāti ηs,c aprēķina, pamatojoties uz sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāju dzesēšanas režīmā SPERC , piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā temperatūras regulatorus un – tikai attiecībā uz ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājiem un ūdens/sālsūdens-gaiss gaisa kondicionētājiem – gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu.

b)

Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāju dzesēšanas režīmā SPERC aprēķina, pamatojoties uz gāzes izmantošanas sezonas efektivitāti dzesēšanas režīmā SGUEC , sezonas papildu enerģijas koeficientu dzesēšanas režīmā SAEFC , ņemot vērā pārrēķina koeficientu elektroenerģijai CC.

c)

Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāti dzesēšanas režīmā SGUEC aprēķina, pamatojoties uz daļējo dzesēšanas slodzi Pc (Tj ), kas dalīta ar binu gāzes izmantošanas efektivitāti dzesēšanai pie daļējas slodzes GUEc,bin , piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, izmantojot 5.h) punkta nosacījumus.

d)

SAEFC aprēķina kā attiecību starp references gada dzesēšanas pieprasījumu QC un gada energopatēriņu dzesēšanai QCE .

e)

References gada dzesēšanas pieprasījumu QC aprēķina, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi Pdesign,c ar aktīvā režīma stundu ekvivalentu dzesēšanai HCE , kas noteikts 29. tabulā.

f)

Gada energopatēriņu dzesēšanai QCE aprēķina kā šādu elementu summu:

1)

attiecība starp references gada dzesēšanas pieprasījumu QC un sezonas papildu enerģijas koeficientu dzesēšanas režīmam aktīvajā režīmā SAEFc,on , un

2)

enerģijas patēriņš gaidstāves režīmā, termostata izslēgtā režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildītāja režīmā sezonas laikā.

g)

SAEFc,on (ciktāl tas ir relevanti) aprēķina, pamatojoties uz daļējo dzesēšanas slodzi Pc (Tj ) un papildu enerģijas koeficientu dzesēšanas režīmā pie daļējas slodzes AEFc,bin , piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, izmantojot tālāk minētos rādītājus.

h)

SGUEc un SAEFc,on aprēķināšanas nosacījumos ņem vērā šādus faktorus:

1)

aprēķina references apstākļi, kas noteikti 24. tabulā;

2)

Eiropas vidējā dzesēšanas sezona, kā noteikts 27. tabulā;

3)

attiecīgā gadījumā – jebkādi energoefektivitātes pasliktinājumi, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no dzesēšanas jaudas regulēšanas tipa.

6.

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte elektriskajiem siltumsūkņiem

a)

Lai veiktu mērījumus siltumsūkņiem, telpās nodrošina 20 °C apkārtējās vides temperatūru.

b)

Nosakot akustiskās jaudas līmeni, darba apstākļi ir nominālie standartapstākļi, kas norādīti 16. tabulā (gaiss-gaiss siltumsūkņi) un 19. tabulā (ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņi).

c)

Aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficientu SCOPon aprēķina, pamatojoties uz daļējo sildīšanas slodzi Ph (Tj ), elektriskā rezerves sildītāja jaudu elbu(Tj ) (attiecīgā gadījumā) un binu efektivitātes koeficientu COPbin (Tj ), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, un ņemot vērā šādus faktorus:

1)

aprēķina references apstākļi, kas noteikti 24. tabulā;

2)

Eiropas vidējā sildīšanas sezona, kā noteikts 26. tabulā;

3)

attiecīgā gadījumā – jebkādi energoefektivitātes pasliktinājumi, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no sildīšanas jaudas regulēšanas tipa;

d)

References gada sildīšanas pieprasījums QH ir sildīšanas aprēķina slodze Pdesign,h , kas reizināta ar aktīvā režīma stundu ekvivalentu sildīšanai HHE , kas noteikts 29. tabulā.

e)

Gada energopatēriņu sildīšanai QHE aprēķina kā šādu elementu summu:

1)

attiecība starp references gada sildīšanas pieprasījumu QH un aktīvā režīma sezonas efektivitātes koeficientu SCOPon , un

2)

enerģijas patēriņš termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildītāja režīmā sezonas laikā.

f)

Sezonas efektivitātes koeficientu SCOP aprēķina kā attiecību starp references gada sildīšanas pieprasījumu QH un gada energopatēriņu sildīšanai QHE .

g)

Telpu sildīšanas sezonas energoefektivitāti ηs,h aprēķina kā sezonas efektivitātes koeficientu SCOP, dalītu ar pārrēķina koeficientu CC, piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā temperatūras regulatorus un – tikai attiecībā uz ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņiem – gruntsūdens sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu.

h)

Vairākbloku siltumsūkņiem mērījumi un aprēķini pamatojas uz ierīces āra bloka veiktspēju, kad tas darbojas kopā ar iekštelpu bloku(-iem), kuru izmantošanu iesaka ražotājs vai importētājs.

7.

Sezonas telpu apsildes energoefektivitāte siltumsūkņiem, kurus darbina iekšdedzes dzinējs.

a)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti ηs,h aprēķina, pamatojoties uz sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāju sildīšanas režīmā SPERh , piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā temperatūras regulatorus un – tikai attiecībā uz ūdens/sālsūdens-ūdens siltumsūkņiem – gruntsūdeņa sūkņa(-u) elektroenerģijas patēriņu.

b)

Sezonas primārās enerģijas efektivitātes koeficientu sildīšanas režīmā SPERh aprēķina, pamatojoties uz gāzes izmantošanas sezonas efektivitāti sildīšanas režīmā SGUEh , sezonas papildu enerģijas koeficientu sildīšanas režīmā SAEFh , ņemot vērā pārrēķina koeficientu elektroenerģijai CC.

c)

Gāzes izmantošanas sezonas efektivitāti sildīšanas režīmā SGUEh aprēķina, pamatojoties uz daļējo sildīšanas slodzi Ph (Tj ), kas dalīta ar binu gāzes izmantošanas efektivitāti dzesēšanai pie daļējas slodzes GUEh,bin , piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, izmantojot tālāk minētos rādītājus.

d)

SAEFh aprēķina kā attiecību starp references gada sildīšanas pieprasījumu QH un references gada energopatēriņu sildīšanai QHE .

e)

References gada sildīšanas pieprasījums QH ir sildīšanas aprēķina slodze Pdesign,h , kas reizināta ar gada aktīvā režīma stundu ekvivalentu sildīšanai HHE , kas noteikts 29. tabulā.

f)

Gada energopatēriņu sildīšanai QHE aprēķina kā šādu elementu summu:

1)

attiecība starp references gada sildīšanas pieprasījumu QH un sezonas papildu enerģijas koeficientu sildīšanas režīmam aktīvajā režīmā SAEFh,on , un

2)

enerģijas patēriņš termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildītāja režīmā noteiktās sezonas laikā.

g)

SAEFh,on (ciktāl tas ir relevanti) aprēķina, pamatojoties uz daļējo sildīšanas slodzi Ph (Tj ) un papildu enerģijas koeficientu sildīšanas režīmā pie daļējas slodzes AEFh,bin , piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis, izmantojot tālāk minētos rādītājus.

h)

SGUEh un SAEFh,on aprēķināšanas nosacījumos ņem vērā šādus faktorus:

1)

aprēķina references apstākļi, kas noteikti 24. tabulā;

2)

Eiropas vidējā sildīšanas sezona, kā noteikts 26. tabulā;

3)

attiecīgā gadījumā – jebkādi energoefektivitātes pasliktinājumi, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no sildīšanas jaudas regulēšanas tipa.

8.

Vispārēji nosacījumi par augsttemperatūras procesdzesinātāju mērījumiem un aprēķiniem

Lai noteiktu nominālās un deklarētās dzesēšanas jaudas, ieejas jaudas, energoefektivitātes koeficienta un sezonas enerģijas pārveides koeficienta vērtības, mērījumus izdara šādos apstākļos:

a)

references apkārtnes temperatūra pie āra siltummaiņa ir 35 °C gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem, un 30 °C ūdens temperatūra kondensatora ieejā (atskaites punkts – 35 °C ārgaisa temperatūra) ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem;

b)

šķidruma temperatūra iekštelpu siltummaiņa izejā ir 7 °C (sausais termometrs);

c)

apkārtnes temperatūras mainība gada garumā, kas ir reprezentatīva Eiropas Savienības vidējiem klimatiskajiem apstākļiem, un attiecīgais stundu skaits, kad šāda temperatūra ir novērojama, ir tāds, kā noteikts 28. tabulā;

d)

jebkādus energoefektivitātes pazeminājumus, ko rada cikliska pārslēgšanās, atkarībā no augsttemperatūras procesdzesinātāja jaudas regulēšanas tipa, vai nu izmēra, vai izmanto standartvērtību.

16. tabula

Nominālie standartapstākļi gaiss-gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem

 

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

sausā termometra temperatūra ieejā °C

mitrā termometra temperatūra ieejā °C

sausā termometra temperatūra ieejā °C

mitrā termometra temperatūra ieejā °C

Sildīšanas režīms (siltumsūkņiem)

Āra gaiss/reciklēts gaiss

7

6

20

ne vairāk kā 15

Izplūdes gaiss/āra gaiss

20

12

7

6

Dzesēšanas režīms (gaisa kondicionētājiem)

Āra gaiss/reciklēts gaiss

35

24 (*1)

27

19

Izplūdes gaiss/reciklēts gaiss

27

19

27

19

Izplūdes gaiss/āra gaiss

27

19

35

24


17. tabula

Nominālie standartapstākļi ūdens/sālsūdens-ūdens komfortdzesinātājiem

 

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

temperatūra ieejā °C

temperatūra izejā °C

temperatūra ieejā °C

temperatūra izejā °C

Dzesēšanas režīms

ūdens-ūdens (sildīšana ar zemu temperatūru) no dzesēšanas torņa

30

35

12

7

ūdens-ūdens (sildīšana ar vidēju temperatūru) no dzesēšanas torņa

30

35

23

18


18. tabula

Nominālie standartapstākļi gaiss-gaiss komfortdzesinātājiem

 

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

temperatūra ieejā °C

temperatūra izejā °C

temperatūra ieejā °C

temperatūra izejā °C

Dzesēšanas režīms

gaiss-ūdens (zemā temperatūrā)

35

12

7

gaiss-ūdens (vidējā temperatūrā)

35

23

18


19. tabula

Nominālie standartapstākļi ūdens/sālsūdens- gaiss siltumsūkņiem un gaisa kondicionētājiem

 

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

temperatūra ieejā °C

temperatūra izejā °C

sausā termometra temperatūra ieejā °C

mitrā termometra temperatūra ieejā °C

Sildīšanas režīms (siltumsūkņiem)

ūdens

10

7

20

ne vairāk kā 15

sālsūdens

0

– 3 (*2)

20

ne vairāk kā 15

ūdens kontūrs

20

17 (*2)

20

ne vairāk kā 15

Dzesēšanas režīms (gaisa kondicionētājiem)

dzesēšanas tornis

30

35

27

19

grunts siltummainis (ūdens vai sālsūdens)

10

15

27

19


20. tabula

References apkārtnes temperatūra augsttemperatūras procesdzesinātājiem

Testa punkts

Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients

Daļējās slodzes koeficients (%)

Āra siltummainis (°C)

Iekštelpu siltummainis

Iztvaicētājs, ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C)

Fiksēta izeja

A

80 % + 20 % × (TA -TD )/(TA-TD)

100

Gaisa temperatūra ieejā

35

12/7

Ūdens temperatūra ieejā/izejā

30/35


21. tabula

Daļējas slodzes apstākļi gaida kondicionētājiem, komfortdzesinātājiem un siltumsūkņiem

Atskaites punkts

Ārgaisa temperatūra

Daļējās slodzes koeficients

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

Gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji

 

Tj (°C)

 

Ārgaisa sausā termometra temperatūra (°C)

Iekštelpu gaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C)

A

35

100 %

35

27 (19)

B

30

74 %

30

27 (19)

C

25

47 %

25

27 (19)

D

20

21 %

20

27 (19)

Ūdens-gaiss gaisa kondicionētāji

Atskaites punkts

Tj (°C)

Daļējās slodzes koeficients

Temperatūra dzesēšanas torņa vai ūdens kontūra ieejā/izejā (°C)

Temperatūra grunts siltummaiņa (ūdens vai sālsūdens) ieejā/izejā (°C)

Iekštelpu gaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C)

A

35

100 %

30/35

10/15

27 (19)

B

30

74 %

26/ (*3)

10/ (*3)

27 (19)

C

25

47 %

22/ (*3)

10/ (*3)

27 (19)

D

20

21 %

18/ (*3)

10/ (*3)

27 (19)

Gaiss-ūdens komfortdzesinātāji

Atskaites punkts

Tj (°C)

Daļējās slodzes koeficients

Ārgaisa sausā termometra temperatūra (°C)

Ūdens temperatūra ventilatorkonvektora ieejā/izejā (°C)

Ūdens temperatūra grīdas dzesētāja ieejā/izejā (°C)

Fiksēta izeja

Maināma izeja (*3)  (*3)

A

35

100 %

35

12/7

12/7

23/18

B

30

74 %

30

 (*3)/7

 (*3)/8,5

 (*3)/18

C

25

47 %

25

 (*3)/7

 (*3)/10

 (*3)/18

D

20

21 %

20

 (*3)/7

 (*3)/11,5

 (*3)/18

Ūdens-ūdens komfortdzesinātāji

Atskaites punkts

Tj (°C)

Daļējās slodzes koeficients

Temperatūra dzesēšanas torņa vai ūdens kontūra ieejā/izejā (°C)

Temperatūra grunts siltummaiņa (ūdens vai sālsūdens) ieejā/izejā (°C)

Ūdens temperatūra ventilatorkonvektora ieejā/izejā (°C)

Ūdens temperatūra grīdas dzesētāja ieejā/izejā (°C)

Fiksēta izeja

Maināma izeja (*3)  (*3)

A

35

100 %

30/35

10/15

12/7

12/7

23/18

B

30

74 %

26/ (*3)

10/ (*3)

 (*3)/7

 (*3)/8,5

 (*3)/18

C

25

47 %

22/ (*3)

10/ (*3)

 (*3)/7

 (*3)/10

 (*3)/18

D

20

21 %

18/ (*3)

10/ (*3)

 (*3)/7

 (*3)/11,5

 (*3)/18

Gaiss-gaiss siltumsūkņi

Atskaites punkts

Tj (°C)

Daļējās slodzes koeficients

Ārgaisa sausā (mitrā) termometra temperatūra (°C)

Iekštelpu gaisa sausā termometra temperatūra (°C)

A

– 7

88 %

– 7(– 8)

20

B

+ 2

54 %

+ 2(+ 1)

20

C

+ 7

35 %

+ 7(+ 6)

20

D

+ 12

15 %

+ 12(+ 11)

20

E

Tol

atkarībā no T ol

Tj = Tol

20

F

Tbiv

atkarībā no T biv

Tj = Tol

20

Ūdens/sālsūdens-gaiss siltumsūkņi

Atskaites punkts

Tj (°C)

Daļējās slodzes koeficients

Gruntsūdens

Sālsūdens

Iekštelpu gaisa sausā termometra temperatūra (°C)

Temperatūra ieejā/izejā (°C)

Temperatūra ieejā/izejā (°C)

A

– 7

88 %

10/ (*3)

10/ (*3)

20

B

+ 2

54 %

10/ (*3)

10/ (*3)

20

C

+ 7

35 %

10/ (*3)

10/ (*3)

20

D

+ 12

15 %

10/ (*3)

10/ (*3)

20

E

Tol

atkarībā no T ol

10/ (*3)

10/ (*3)

20

F

Tbiv

atkarībā no T biv

10/ (*3)

10/ (*3)

20


22. tabula

Daļējas slodzes apstākļi SEPR aprēķināšanai gaisdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem

Atskaites punkts

Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients

Daļējās slodzes koeficients (%)

Āra siltummainis

Iekštelpu siltummainis

Gaisa temperatūra ieejā (°C)

Iztvaicētājs ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C)

Fiksēta izeja

A

80 % + 20 % × (T A -T D)/(T A -T D)

100

35

12/7

B

80 % + 20 % × (T B -T D)/(T A -T D)

93

25

 (*4)/7

C

80 % + 20 % × (T C -T D)/(T A -T D)

87

15

 (*4)/7

D

80 % + 20 % × (T D -T D)/(T A -T D)

80

5

 (*4)/7


23. tabula

Daļējas slodzes apstākļi SEPR aprēķināšanai ūdensdzeses augsttemperatūras procesdzesinātājiem

Atskaites punkts

Augsttemperatūras procesdzesinātāju daļējās slodzes koeficients

Daļējās slodzes koeficients (%)

Ūdensdzeses kondensators

Iekštelpu siltummainis

Ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C)

Ārgaisa temperatūra (°C)

Iztvaicētājs ūdens temperatūra ieejā/izejā (°C)

Fiksēta izeja

A

80 % + 20 % × (T A -T D)/(T A -T D)

100

30/35

35

12/7

B

80 % + 20 % × (T B -T D)/(T A -T D)

93

23/ (*5)

25

 (*5)/7

C

80 % + 20 % × (T C -T D)/(T A -T D)

87

16/ (*5)

15

 (*5)/7

D

80 % + 20 % × (T D -T D)/(T A -T D)

80

9/ (*5)

5

 (*5)/7


24. tabula

Aprēķina references apstākļi komfortdzesinātājiem, gaisa kondicionētājiem un siltumsūkņiem

Funkcija

Sezona

Aprēķina references temperatūra (sausais (mitrais) termometrs)

Tdesign,c

Dzesēšana

Vidēja

35 (24) °C

Aprēķina references temperatūra

Maksimālā bivalentā temperatūra

Maksimālā darba režīma robežtemperatūra

Tdesign,h

Tbiv

Tol

Sildīšana

Vidēja

– 10 (– 11) °C

+ 2 °C

– 7 °C

Siltāka

2 (– 1) °C

7 °C

2 °C

Aukstāka

– 22 (– 23) °C

– 7 °C

15 °C


25. tabula

Nominālie standartapstākļi ventilatorkonvektoriem

Dzesēšanas tests

Sildīšanas tests

Akustiskās jaudas tests

Gaisa temperatūra

27 °C (sausais termometrs)

19 °C (mitrais termometrs)

Gaisa temperatūra

20 °C (sausais termometrs)

Apkārtējās vides apstākļos bez ūdens plūsmas

Ūdens temperatūra ieejā

7 °C

Ūdens temperatūra ieejā

45 °C 2 cauruļvadu iekārtām

65 °C 4 cauruļvadu iekārtām

Ūdens temperatūras pieaugums

5 °C

Ūdens temperatūras samazinājums

5 °C 2 cauruļvadu iekārtām

10 °C 4 cauruļvadu iekārtām


26. tabula

Eiropas sildīšanas sezonas siltumsūkņiem

binj

Tj [°C]

Hj [h/gadā]

Siltāka

Vidēja

Aukstāka

1 līdz 8

– 30 līdz – 23

0

0

0

9

– 22

0

0

1

10

– 21

0

0

6

11

– 20

0

0

13

12

– 19

0

0

17

13

– 18

0

0

19

14

– 17

0

0

26

15

– 16

0

0

39

16

– 15

0

0

41

17

– 14

0

0

35

18

– 13

0

0

52

19

– 12

0

0

37

20

– 11

0

0

41

21

– 10

0

1

43

22

– 9

0

25

54

23

– 8

0

23

90

24

– 7

0

24

125

25

– 6

0

27

169

26

– 5

0

68

195

27

– 4

0

91

278

28

– 3

0

89

306

29

– 2

0

165

454

30

– 1

0

173

385

31

0

0

240

490

32

1

0

280

533

33

2

3

320

380

34

3

22

357

228

35

4

63

356

261

36

5

63

303

279

37

6

175

330

229

38

7

162

326

269

39

8

259

348

233

40

9

360

335

230

41

10

428

315

243

42

11

430

215

191

43

12

503

169

146

44

13

444

151

150

45

14

384

105

97

46

15

294

74

61

Stundas kopā

3 590

4 910

6 446


27. tabula

Eiropas dzesēšanas sezona komfortdzesinātājiem un gaisa kondicionētājiem

Bini

Ārgaisa temperatūra (sausais termometrs)

“Vidējā dzesēšanas sezona”

EER aprēķins

binstundas

j

Tj

hj

#

°C

h/gadā

1

17

205

EER(D)

2

18

227

EER(D)

3

19

225

EER(D)

4

20

225

D – izmērītā vērtība

5

21

216

Lineārā interpolācija

6

22

215

Lineārā interpolācija

7

23

218

Lineārā interpolācija

8

24

197

Lineārā interpolācija

9

25

178

C – izmērītā vērtība

10

26

158

Lineārā interpolācija

11

27

137

Lineārā interpolācija

12

28

109

Lineārā interpolācija

13

29

88

Lineārā interpolācija

14

30

63

B – izmērītā vērtība

15

31

39

Lineārā interpolācija

16

32

31

Lineārā interpolācija

17

33

24

Lineārā interpolācija

18

34

17

Lineārā interpolācija

19

35

13

A – izmērītā vērtība

20

36

9

EER(A)

21

37

4

EER(A)

22

38

3

EER(A)

23

39

1

EER(A)

24

40

0

EER(A)


28. tabula

Eiropas references atdzesēšanas sezona augsttemperatūras procesdzesinātājiem

binj

Tj [°C]

Hj [h/gadā]

1

– 19

0,08

2

– 18

0,41

3

– 17

0,65

4

– 16

1,05

5

– 15

1,74

6

– 14

2,98

7

– 13

3,79

8

– 12

5,69

9

– 11

8,94

10

– 10

11,81

11

– 9

17,29

12

– 8

20,02

13

– 7

28,73

14

– 6

39,71

15

– 5

56,61

16

– 4

76,36

17

– 3

106,07

18

– 2

153,22

19

– 1

203,41

20

0

247,98

21

1

282,01

22

2

275,91

23

3

300,61

24

4

310,77

25

5

336,48

26

6

350,48

27

7

363,49

28

8

368,91

29

9

371,63

30

10

377,32

31

11

376,53

32

12

386,42

33

13

389,84

34

14

384,45

35

15

370,45

36

16

344,96

37

17

328,02

38

18

305,36

39

19

261,87

40

20

223,90

41

21

196,31

42

22

163,04

43

23

141,78

44

24

121,93

45

25

104,46

46

26

85,77

47

27

71,54

48

28

56,57

49

29

43,35

50

30

31,02

51

31

20,21

52

32

11,85

53

33

8,17

54

34

3,83

55

35

2,09

56

36

1,21

57

37

0,52

58

38

0,40


29. tabula

Darba stundas katrā funkcionālajā režīmā komfortdzesinātājiem, gaisa kondicionētājiem un siltumsūkņiem

Sezona

Darba stundas

Ieslēgts režīms

Termostata izslēgts režīms

Gaidstāves režīms

Izslēgts režīms

Kartera sildītāja režīms

H CE (dzesēšana); H HE (sildīšana)

HTO

HSB

HOFF

HCK

Dzesēšana (lai aprēķinātu SEER)

Vidēja

600

659

1 377

0

2 036

Aukstāka

300

436

828

0

1 264

Siltāka

900

767

1 647

0

2 414

Tikai sildīšana (lai aprēķinātu SCOP)

Vidēja

1 400

179

0

3 672

3 851

Aukstāka

2 100

131

0

2 189

2 320

Siltāka

1 400

755

0

4 345

5 100

Sildīšana, ja ir reversā funkcija (lai aprēķinātu SCOP)

Vidēja

1 400

179

0

0

179

Aukstāka

2 100

131

0

0

131

Siltāka

1 400

755

0

0

755


(*1)  Nosacījums par mitrā termometra temperatūru nav jāievēro, kad testē iekārtas, kas neiztvaiko kondensātu.

(*2)  Ja iekārtas paredzēts darbināt sildīšanas un dzesēšanas režīmā, tad izmanto caurplūduma rādītāju, kas iegūts, iekārtu testējot nominālajos standartapstākļos dzesēšanas režīmā.

(*3)  Izejas temperatūra ir atkarīga no ūdens caurplūduma, kas noteikts nominālajos standartapstākļos (100 % daļējas slodzes koeficienta dzesēšanas režīmā, 88 % – sildīšanas režīmā).

(*4)  Ar ūdens caurplūdumu, kas noteikts “A” testā iekārtām ar fiksētu ūdens caurplūdumu vai maināmu ūdens caurplūdumu.

(*5)  Ar ūdens caurplūdumu, kas noteikts “A” testā iekārtām ar fiksētu ūdens caurplūdumu vai maināmu ūdens caurplūdumu.


IV PIELIKUMS

Verificēšanas procedūras

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz II pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto turpmāk noteikto verificēšanas procedūru.

1.

Dalībvalsts iestādes testē vienu katra modeļa iekārtu.

2.

Uzskata, ka gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas, augsttemperatūras procesdzesinātāja vai ventilatorkonvektora modelis atbilst šīs regulas II pielikumā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām un ja sniegtās vērtības un vērtības, ko izmanto to noteikšanai nolūkā noskaidrot modeļa atbilstību, nav labvēlīgākas ražotājam vai importētājam kā vērtības, kas norādītas tehniskajā dokumentācijā, tostarp testa ziņojumi, un

b)

ja, testējot iekārtu, visi izmērītie parametri un vērtības, kuras aprēķinātas, izmantojot mērījuma(-u) rezultātus, atbilst šādām attiecīgajām pielaidēm:

1)

gaisa sildīšanas iekārtām telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs,h nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 8 % pie iekārtas nominālās sildīšanas jaudas;

2)

dzesēšanas iekārtām telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte ηs,c nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 8 % pie iekārtas nominālās dzesēšanas jaudas;

3)

gaisa sildīšanas iekārtas un/vai dzesēšanas iekārtas akustiskās jaudas līmenis LWA nepārsniedz deklarēto vērtību plus 2,0 dB;

4)

ar kurināmo darbināmu gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtu slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu, nepārsniedz deklarēto vērtību plus 20 %;

5)

augsttemperatūras procesdzesinātāju SEPR vērtība nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 10 % pie iekārtas nominālās atdzesēšanas jaudas un nominālais energoefektivitātes koeficients EERA nav vairāk kā par 5 % zemāks nekā deklarētā vērtība, to mērot pie nominālās atdzesēšanas jaudas.

3.

Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir ≥ 70 kW vai tādiem, kuru ražošanas apjoms ir mazāks par 5 gadā, ja 2. punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām.

4.

Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir < 70 kW vai tādiem, kuru ražošanas apjoms ir 5 gadā vai vairāk, ja 2.a) punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām.

5.

Attiecībā uz tādiem gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu, augsttemperatūras procesdzesinātāju vai ventilatorkonvektoru modeļiem, kuru nominālā sildīšanas, dzesēšanas vai atdzesēšanas jauda ir < 70 kW un kuru ražošanas apjoms ir 5 gadā vai vairāk, ja 2.b) punktā minētais rezultāts netiek sasniegts, dalībvalstu iestādes nejaušas izlases kārtībā testēšanai izvēlas vēl trīs tā paša modeļa iekārtas.

Uzskata, ka gaisa sildīšanas iekārtas, dzesēšanas iekārtas vai augsttemperatūras procesdzesinātāja modelis atbilst šīs regulas II pielikumā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja:

a)

deklarētās vērtības atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām un ja sniegtās vērtības un vērtības, ko izmanto to noteikšanai un modeļa atbilstības noskaidrošanai, nav labvēlīgākas ražotājam vai importētājam kā vērtības, kas norādītas tehniskajā dokumentācijā, tostarp testa ziņojumi, un

b)

testējot iekārtas, visi izmērītie parametri un vērtības, kuras aprēķinātas, izmantojot mērījuma(-u) rezultātus, atbilst šādām attiecīgajām pielaidēm:

1)

triju gaisa sildīšanas iekārtu telpu apsildes sezonas energoefektivitātes ηs,h vidējā vērtība nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 8 % pie iekārtas nominālās sildīšanas jaudas;

2)

triju dzesēšanas iekārtu telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitātes ηs,c vidējā vērtība nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 8 % pie iekārtas nominālās dzesēšanas jaudas;

3)

triju gaisa sildīšanas iekārtu un/vai dzesēšanas iekārtu vidējais akustiskās jaudas līmenis LWA nepārsniedz deklarēto vērtību plus 2,0 dB;

4)

triju ar kurināmo darbināmu gaisa sildīšanas vai dzesēšanas iekārtu vidējās slāpekļa oksīdu emisijas, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu, nepārsniedz deklarēto vērtību plus 20 %;

5)

triju augsttemperatūras procesdzesinātāju vidējā SEPR vērtība nav zemāka par deklarēto vērtību mīnus 10 % pie iekārtas nominālās atdzesēšanas jaudas un triju iekārtu vidējais nominālais energoefektivitātes koeficients EERA nav vairāk kā par 5 % zemāks nekā deklarētā vērtība, to mērot pie nominālās atdzesēšanas jaudas.

6.

Ja 5. punktā norādītie rezultāti netiek sasniegti, uzskata, ka konkrētais modelis, kā arī jebkurš cits modelis, kura tehniskajā dokumentācijā iekļautā informācija ir iegūta tādā pašā veidā, neatbilst šīs regulas prasībām.

7.

Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

8.

Ņemot vērā masas un izmēra ierobežojumus, kas saistīti ar gaisa sildīšanas iekārtu, dzesēšanas iekārtu un augsttemperatūras procesdzesinātāju transportēšanu, dalībvalstis var nolemt veikt verificēšanas procedūru pie ražotāja pirms ražojumu nodošanas ekspluatācijā to uzstādīšanas vietā.

9.

Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

10.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā, kā arī neinterpretē šīs vērtības nolūkā panākt atbilstību vai, lai jelkādiem līdzekļiem radītu labāku priekšstatu par ražojuma rādītājiem.


V PIELIKUMS

Orientējošie kritēriji

Šīs regulas spēkā stāšanās brīdī labākās tirgū pieejamās tehnoloģijas gaisa sildīšanas iekārtām un dzesēšanas iekārtām pēc tādiem parametriem kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāte, telpu dzesēšanas sezonas energoefektivitāte, sezonas enerģijas pārveides koeficients un slāpekļa oksīdu emisijas ir šādas.

1.

Orientējošie kritēriji gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātei un augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficientam ir norādītas 30. tabulā.

30. tabula

Orientējošie kritēriji gaisa sildīšanas iekārtu un dzesēšanas iekārtu telpu apsildes vai dzesēšanas energoefektivitātei un augsttemperatūras procesdzesinātāju sezonas enerģijas pārveides koeficientam

Gaisa kaloriferi

Ar gāzveida vai šķidro kurināmo darbināti

84 %

Ar elektroenerģiju darbināti

33 %

Komfortdzesinātāji

Gaiss-ūdens, P rated,c < 200 kW

209 %

Gaiss-ūdens, P rated,c ≥ 200 kW

225 %

Ūdens/sālsūdens-ūdens, P rated,c < 200 kW

272 %

Ūdens/sālsūdens-ūdens, P rated,c ≥ 200 kW

352 %

Gaisa kondicionētāji

Elektriskie, gaiss-gaiss gaisa kondicionētāji

257 %

Siltumsūkņi

Elektriskie, gaiss-gaiss siltumsūkņi

177 %

Augsttemperatūras procesdzesinātāji

Gaisdzeses, P A < 200 kW

6,5 SEPR

Gaisdzeses, 200 kW ≤ P A < 400 kW

8,0 SEPR

Gaisdzeses, P A ≥ 400 kW

8,0 SEPR

Ūdensdzeses, P A < 200 kW

8,5 SEPR

Ūdensdzeses, 200 kW ≤ P A < 400 kW

12,0 SEPR

Ūdensdzeses, 400 kW ≤ P A < 1 000  kW

12,5 SEPR

Ūdensdzeses, P A ≥ 1 000  kW

13,0 SEPR

2.

Slāpekļa oksīdu emisiju kritēriji, ko izsaka kā slāpekļa dioksīdu.

a)

Ar gāzveida kurināmo darbināmu gaisa kaloriferu labāko tirgū pieejamo modeļu emisijas nesasniedz 50 mg/kWh pievadītā kurināmā GCV izteiksmē.

b)

Ar šķidro kurināmo darbināmu gaisa kaloriferu labāko tirgū pieejamo modeļu emisijas nesasniedz 120 mg/kWh pievadītā kurināmā GCV izteiksmē.

c)

Ar gāzveida kurināmo darbināmu ārdedzes siltumsūkņu, komfortdzesinātāju un gaisa kondicionētāju labāko tirgū pieejamo modeļu emisijas nesasniedz 50 mg/kWh pievadītā kurināmā GCV izteiksmē.

3.

Šā pielikuma 1. un 2. punktā norādītie orientējošie kritēriji nenozīmē, ka šādu vērtību kombināciju ir iespējams panākt vienam konkrētam ražojumam.


Top