This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013IP0266
European Parliament resolution of 12 June 2013 on the Commission Communication ‘Towards Social Investment for Growth and Cohesion — including implementing the European Social Fund 2014-2020’ (2013/2607(RSP))
Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija rezolūcija par Komisijas paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (2013/2607(RSP))
Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija rezolūcija par Komisijas paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (2013/2607(RSP))
OV C 65, 19.2.2016, p. 68–78
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
19.2.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 65/68 |
P7_TA(2013)0266
Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai
Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. jūnija rezolūcija par Komisijas paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (2013/2607(RSP))
(2016/C 065/07)
Eiropas Parlaments,
— |
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 5., 6., 9., 14., 147., 148., 149., 151. un 153. pantu, un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 24., 25., 26., 29., 33., 34., 35. un 36. pantu, |
— |
ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra ieteikumu “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (2013/112/ES) (1), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par demogrāfisko un sociālo tendenču datiem – sociālās politikas ietekme uz integrāciju, nodarbinātību un ekonomiku (SWD(2013)0038), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar to, kā dalībvalstīs īsteno Eiropas Komisijas 2008. gada Ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus, un par virzību uz sociālu ieguldījumu pieeju (SWD(2013)0039), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par trešo divgadīgo ziņojumu par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (SWD(2013)0040), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par ilgtermiņa aprūpi saistībā ar sabiedrības novecošanu – problēmas un risinājumu iespējas (SWD(2013)0041), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par bezpajumtniecības apkarošanu Eiropas Savienībā (SWD(2013)0042), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par ieguldījumiem veselības aprūpes jomā (SWD(2013)0043), |
— |
ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 20. februāra darba dokumentu par sociālajiem ieguldījumiem, izmantojot Eiropas Sociālo fondu (SWD(2013)0044), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu par gada izaugsmes pētījumu (2013. gads) (COM(2012)0750) un tam pievienoto kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektu, |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu – 2013. gada izaugsmes pētījumā izklāstītie nodarbinātības un sociālie aspekti (2), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu “Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173), |
— |
ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai un tam pievienoto 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darba vietu (3), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu “Jaunu prasmju un darba vietu programma: Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010)0682), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 26. oktobra rezolūciju par jaunu prasmju un darba vietu programmu (4), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758), Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (5) un Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par šo jautājumu (6), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. decembra paziņojumu “Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933), |
— |
ņemot vērā mutisko jautājumu Komisijai un tam pievienoto Parlamenta 2012. gada 24. maija rezolūciju par iniciatīvu jauniešu nodarbinātības izredžu palielināšanai (7), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2012. gada 5. decembra paziņojumu “Jauniešu pāreja uz nodarbinātību” (COM(2012)0727), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai (8), |
— |
ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Padome pieņēma 2011. gada 7. martā, |
— |
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra paziņojumu attiecībā uz Komisijas ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (COM(2008)0639), un Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu (9), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par migrantu integrāciju, tās ietekmi uz darba tirgu un sociālā nodrošinājuma koordinācijas ārējo dimensiju (10), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūciju par vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu nākotni (11), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu “Atjaunināta sociālā programma – iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM(2008)0412) un Parlamenta 2009. gada 6. maija rezolūciju par šo jautājumu (12), |
— |
ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība ekonomikas atveseļošanas apstākļos” (COM(2009)0545) un Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par šo jautājumu (13), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (COM(2011)0607 final/2 – 2011/0268(COD)) un Parlamenta 2012. gada 20. augusta normatīvās rezolūcijas par šo jautājumu projektu (14), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu “Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem – sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (15), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 6. februāra rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību — sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu (16), |
— |
ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju par Sociālo ieguldījumu paktu – atbildes reakciju uz krīzi (17), |
— |
ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra paziņojumu par atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu (COM(2012)0055), |
— |
ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 117 par sociālo politiku (pamatmērķi un standarti), |
— |
ņemot vērā SDO Ieteikumu Nr. 202 par sociālās aizsardzības minimumu, |
— |
ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, par paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (O-000057/2013 – B7-0207/2013), |
— |
ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu, |
A. |
tā kā daudzās dalībvalstīs fiskālās konsolidācijas pasākumi ir noveduši pie tā, ka priekšroka tiek dota īstermiņa izdevumu mērķiem un nevis ieguldījumiem ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, sociālās kohēzijas un konkurētspējas veicināšanai, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus; |
B. |
tā kā valstu parāda krīze, kas skāra Eiropu un jo īpaši eurozonas dalībvalstis, ir izraisījusi nopietnu ekonomikas lejupslīdi un negatīvi ietekmējusi sociālos apstākļus lielākajā daļā dalībvalstu, izraisot bezdarba, nabadzības līmeņa un sociālās atstumtības palielināšanos; |
C. |
tā kā krīze ir apliecinājusi dalībvalstu savstarpējo ekonomisko atkarību un to, ka pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu spējā reaģēt uz darba tirgus un sociālajām problēmām; |
D. |
tā kā krīzes un demogrāfisko izmaiņu dēļ dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo savu sociālo izdevumu efektivitāte un jāizstrādā sociālās aizsardzības sistēmu iespējamās reformas atbilstīgi minētajam mērķim; |
E. |
tā kā sociālie partneri dalībvalstu līmenī var būtiski ietekmēt sociālā nodrošinājuma sistēmu finansēšanu un darbību; |
F. |
tā kā mērķtiecīgi un efektīvi sociālie ieguldījumi palīdz stabilizēt ekonomiku, sekmē nodarbinātību un darbaspēka prasmes, tādējādi palielinot ES konkurētspēju; |
G. |
tā kā pieejamajām darbvietām nepieciešams aizvien vairāk prasmju un tā kā nepieciešamo ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai pielāgotu prasmju attīstīšanai nozarēs, kurās nākotnē būs daudz darbvietu, ir jāveic papildu ieguldījumi izglītības un apmācību programmās; |
H. |
tā kā ES vidējie mājsaimniecību ienākumi samazinās un daudzās dalībvalstīs pieaug ilgtermiņa bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība, tostarp nodarbinātu personu nabadzība un sociālā noslāņošanās; |
I. |
tā kā 10,5 % darbspējas vecuma iedzīvotāju tagad ir bezdarbnieki; |
J. |
tā kā Eiropadomes 2012. gada 30. janvāra paziņojumā ir teikts: “izaugsme un nodarbinātība atjaunosies vienīgi tad, ja mēs izvērsīsim konsekventu un vispusīgu pieeju, apvienojot saprātīgu fiskālo konsolidāciju, vienlaikus turpinot ieguldīt nākotnes izaugsmē, pārdomātu makroekonomikas politiku un aktīvu nodarbinātības stratēģiju, saglabājot sociālo kohēziju”; |
K. |
tā kā ekonomikas stagnācijas un ilgstošās valstu parāda krīzes un demogrāfisko izmaiņu ietekme apdraud sociālās labklājības sistēmas un pienācīgas kvalitātes sociālo drošību, tostarp likumā noteiktās un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas shēmas; |
L. |
tā kā 22,8 % jauniešu ES pašlaik ir bezdarbnieki un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs pārsniedz 50 %; |
M. |
tā kā 8,3 miljoni eiropiešu vecumā līdz 25 gadiem nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā un tā kā šie skaitļi turpina pieaugt, radot zaudētās paaudzes risku; |
N. |
tā kā jauniešiem ar migrantu izcelsmi ir lielāks risks pamest izglītības vai profesionālās apmācības sistēmu, neiegūstot vidējo izglītību; |
O. |
tā kā 27 % bērnu draud nabadzība vai sociālā atstumtība, salīdzinot ar 24 % vidējo rādītāju visam ES iedzīvotāju kopumam (18); |
P. |
tā kā 8 % ES iedzīvotāju dzīvo liela materiālā trūkuma apstākļos un nevar atļauties segt vairākas vajadzības, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi Eiropā; |
Q. |
tā kā 15 % bērnu pamet skolu, neiegūstot vidējo izglītību, un tā kā 10 % ES iedzīvotāju dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās; |
R. |
tā kā Sociālās aizsardzības komiteja brīdina, ka šie skaitļi daudzās dalībvalstīs turpina pieaugt, kas daļēji ir izskaidrojams ar fiskālās konsolidācijas pasākumu ietekmi; |
S. |
tā kā finanšu, ekonomikas un sociālā krīze vissmagāk skārusi neaizsargātas iedzīvotāju grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar invaliditāti; |
T. |
tā kā sociālā politika pamatā ir dalībvalstu kompetencē un ES loma ir atbalstīt, sekmēt un papildināt dalībvalstu darbības; |
U. |
tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība patiesi novērš nabadzības risku; |
V. |
tā kā aktīva politika darba tirgus jomā un stratēģijas iedzīvotāju iesaistīšanai darba tirgū ir ļoti svarīgas, palīdzot bezdarbniekiem atrast pienācīgas kvalitātes darbu; |
W. |
tā kā piemēroti individuāli padomi tiem, kas meklē pienācīgas kvalitātes darbu, var uzlabot viņu iespējas to atrast; |
X. |
tā kā taupības pasākumi, tostarp sabiedrisko pakalpojumu un sociālo budžetu samazināšana, nedrīkst pasliktināt vismazāk aizsargāto iedzīvotāju stāvokli vai nevajadzīgi radīt bezdarba risku; |
Y. |
tā kā taupības pasākumi nedrīkst apdraudēt veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu fizisko un finansiālo pieejamību, nedz arī saasināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā; |
Z. |
tā kā ekonomikas krīze vairāk ietekmē sievietes nekā vīriešus; tā kā pastāv risks, ka pašreizējā recesija kavēs attīstību vai pat ierobežos sasniegto, radot ilgtermiņa sekas sociālās aizsardzības sistēmās un sociālās integrācijas un demogrāfijas jomā; |
AA. |
tā kā jebkāda veida stingra budžeta politika ir jāīsteno saprātīgi, paverot iespēju veikt pret cikliskumu vērstus ieguldījumus prioritārajās politikas jomās atbilstīgi ekonomikas rādītājiem un produktivitātei; |
AB. |
tā kā atstumtās kopienas dzīvo nožēlojamos sociālekonomiskos apstākļos un pret viņiem nereti ir vērsta būtiska diskriminācija un segregācija visās dzīves jomās; |
AC. |
tā kā pirmās pazīmes, ka jaunietis varētu pārtraukt mācības skolā, ir agrīns cikliskas nabadzības atkārtošanās signāls; |
AD. |
tā kā bezpajumtniecība joprojām ir problēma visās ES dalībvalstīs un ir viena no galējām nabadzības un nenodrošinātības formām, kas kaitē cilvēka cieņai un apdraud cilvēka pamattiesības uz mājokļa pieejamību; |
AE. |
tā kā pienācīgu mājokļa pieejamības nodrošināšana ir starptautisks pienākums, kas attiecas uz visām dalībvalstīm un ar ko saskaņā sociālo mājokļu nodrošināšanai jānotiek paralēli uz tirgu balstītam mājokļu piedāvājumam; |
AF. |
tā kā bezpajumtnieku integrēšanai sabiedrībā un sociālās atstumtības novēršanai ir vajadzīgi īpaši pasākumi; |
AG. |
tā kā nabadzība un sociālā atstumtība joprojām ir galvenais sociālais faktors, kas nosaka veselības un dzīves apstākļus, it īpaši ņemot vērā bērnu nabadzības ietekmi uz bērnu veselību un labklājību; |
AH. |
tā kā ES joprojām ir vērojama dzimumu diskriminācija darbā, dzimumu atalgojuma atšķirības un no tām izrietošas pensiju atšķirības; |
AI. |
tā kā ES strādā tikai 63 % sieviešu salīdzinājumā ar 76 % vīriešu, kas daļēji skaidrojams ar to, ka trūkst aprūpes iespēju un konkrētu pasākumu, ar kuriem varētu sekmēt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru; |
AJ. |
tā kā dzimumu līdztiesības aspekts ir ļoti svarīgs stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā, jo sievietes veido lielāko daļu patlaban neizmantotā darbaspēka; tā kā šā iemesla dēļ saistībā ar Eiropas pusgadu ir jāizstrādā konkrēti pasākumi un īpaša politika dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanai; |
AK. |
tā kā lielāko daļu mājsaimniecību vada sievietes un sievietes veido lielāko daļu vientuļo vecāku un lielāko daļu aprūpētāju, aktīvas integrācijas politikai ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, ar kura palīdzību varētu palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, |
1. |
atzinīgi vērtē Komisijas Sociālo ieguldījumu paketi, ar kuru izveido vajadzīgo saikni starp valstu sociālo politiku, Eiropas pusgada reformu procesu un attiecīgajiem ES Kohēzijas fonda piešķīrumiem; |
2. |
ņem vērā, ka Komisijas paziņojums labklājības sistēmu sociālās aizsardzības sākotnējo funkciju papildina ar sociālo ieguldījumu un ekonomikas stabilizācijas mērķiem; uzsver, ka pašreizējā ekonomikas un sociālā krīze liecina par to, ka minētajiem trim mērķiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem, nevis pretrunā cits citam; |
3. |
atgādina par nepieciešamību uzlabot sociālās un ekonomikas politikas koordināciju ES mērogā, lai izvairītos no neatbilstībām, sekmētu to sinerģiju un ļautu papildināt vienai otras mērķus; |
4. |
uzsver, ka visefektīvākais instruments bezdarba apkarošanā ilgtermiņā ir ekonomikas izaugsme; |
5. |
pauž nožēlu par to, ka paziņojumam ir pievienots ieteikums, kas attiecas tikai uz vienu jomu, taču taupības pasākumi būtiski ietekmē vairākas sociālās politikas jomas; |
6. |
ir pārliecināts, ka sociālās politikas reformu pamatā vajadzētu būt aktīvas iekļaušanas un iesaistīšanas darba tirgū principam, ļaujot bezdarbniekiem un visneaizsargātākajām personām iekļauties un līdzdarboties darba tirgū; |
7. |
atgādina, ka sociālie ieguldījumi rada gan sociālu, gan ekonomisku atdevi, novēršot un risinot sociālos riskus; uzsver, ka sociālie ieguldījumi ir vērsti uz valsts politiku un cilvēkkapitāla ieguldījumu stratēģijām, kas pielāgotas izmaiņām darba tirgū un ļauj apgūt jaunas un ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai pielāgotas prasmes nozarēs, kurās nākotnē būs daudz darbvietu; |
8. |
uzsver, ka dalībvalstīm sociālos ieguldījumus vajadzētu uzskatīt par ieguldījumiem, kas var radīt divkāršas dividendes ar ilgtermiņa atdevi un pret cikliskumu vērstas sekas, tādējādi mazinot kaitējuma risku; aicina Komisiju veikt analīzi, lai noteiktu, kuru publisko sociālo izdevumu daļu var uzskatīt par produktīviem ieguldījumiem; |
9. |
šā iemesla dēļ norāda, ka mērķtiecīgiem sociālajiem ieguldījumiem vajadzētu būt dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas svarīgai daļai un tie būtu jāiekļauj Eiropas pusgada procesā, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības, sociālos un izglītības mērķus; |
10. |
tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas aicinājumu dalībvalstīm iekļaut sociālos ieguldījumus to vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta mērķos, kā arī valstu reformu programmās; |
11. |
atkārto, ka sociālās politikas resursus nenodrošina tikai publiskais sektors; |
12. |
šā iemesla dēļ uzsver, ka dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto inovatīvas pieejas finansējumam, tostarp privātā sektora līdzdalība un finansēšanas vadība ar tādu instrumentu palīdzību kā publiskā un privātā partnerība, mikrofinansēšana, sociālo ieguldījumu pase un uz politiku balstītas garantijas; |
13. |
šā iemesla dēļ mudina dalībvalstis iesaistīt arī sociālos partnerus, jo tie var papildināt publiskā sektora centienus; |
14. |
šajā kontekstā aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt vienotu sociālo ieguldījumu rādītāju kopumu, kas darbotos kā brīdināšanas mehānisms dalībvalstīs paveiktā uzraudzībai; |
15. |
atzinīgi vērtē Komisijas uzstājīgo nostāju, ka vismaz 25 % no kohēzijas politikas finansējuma jānovirza ieguldījumiem cilvēkkapitālā un sociālajā jomā, izmantojot Eiropas Sociālo fondu; |
16. |
aicina dalībvalstis nodrošināt sociālās politikas izdevumu efektīvu pārraudzību, lai novirzītu resursus mērķtiecīgiem un efektīviem pasākumiem un novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu; |
Ilgtspējība
17. |
mudina dalībvalstis nekavējoties modernizēt to sociālo ieguldījumu politiku un vajadzības gadījumā veikt tajā strukturālas reformas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespējami labākos pakalpojumus; |
18. |
uzsver, ka dalībvalstīm to sociālo ieguldījumu politika būtu jāpadara ilgtspējīga un noderīga nākotnei, uzlabojot attiecīgās sistēmas un pieejamo resursu efektivitāti un lietderību; |
19. |
uzsver, ka dalībvalstīm, ja tās vēlas uzlabot sociālo ieguldījumu politikas ilgtspējību, nebūtu obligāti jātērē vairāk, bet būtu jātērē efektīvāk un lietderīgāk; |
20. |
šā iemesla dēļ aicina dalībvalstis padarīt to sociālo ieguldījumu politiku mērķtiecīgāku un regulāri uzraudzīt paveikto; |
Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana
21. |
atkārtoti aicina Komisiju turpmākajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos risināt jautājumu par nodarbinātu personu nabadzību, to cilvēku nabadzību, kuriem ir ierobežota saikne ar darba tirgu vai tādas nav, un vecāka gadagājuma cilvēku nabadzību; aicina Eiropadomi apstiprināt minētās pamatnostādnes kā prioritāti; |
22. |
uzsver, ka nozīmīgi komponenti, kas veido Eiropas stratēģiju tādu cilvēku aktīvai integrācijai, kuri ir atstumti no darba tirgus, ir atbalsts pietiekamu ienākumu saņemšanai, iekļaujoši darba tirgi un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu aktīvas integrācijas stratēģijas pārāk bieži ir orientētas tikai uz nodarbinātības sekmēšanu, de facto izslēdzot cilvēkus, kuri ir ārpus darba tirgus un kuriem nav iespēju tajā atgriezties, piemēram, vecuma vai funkionālo ierobežojumu dēļ; |
23. |
atgādina dalībvalstīm, ka aktīvas integrācijas politikai vajadzētu būt:
|
24. |
aicina dalībvalstis atbilstīgi to aktīvas integrācijas politikai sistemātiski izvērtēt taupības pasākumu ietekmi uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām; |
25. |
aicina dalībvalstis nodrošināt kvalitatīvus saņemt sociālos pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri ir tiesīgi izmantot šādus pakalpojumus, kā arī to fizisku un finansiālu pieejamību, jo īpaši veselības aizsardzības, ilgtermiņa aprūpes, izglītības, sociālo mājokļu, enerģētikas, ūdens, transporta un komunikāciju jomā; |
26. |
uzsver, ka ir jāuzlabo aprūpes produktivitāte, novēršot vecuma nespēka un invaliditātes iegūšanas risku un sekmējot to, ka vecāka gadagājuma cilvēki turpina neatkarīgu dzīvi, pat ja viņiem ir funkcionāli veselības traucējumi; |
27. |
aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest iepriekš noteiktus sociālus tarifus neaizsargātām iedzīvotāju grupām tādās jomās kā enerģētika, ūdenapgāde un sabiedriskais transports; |
28. |
aicina aktīvi iesaistīt organizācijas, kas pārstāv atstumtās kopienas, izstrādājot un īstenojot minēto kopienu integrācijas stratēģijas līdz 2020. gadam, piemēram romu integrācijas valsts stratēģijas; |
29. |
pauž nožēlu par to, ka daudzās dalībvalstīs netiek veikti pietiekami centieni migrantu integrēšanai; uzsver, ka ir jāveic ieguldījumi atbilstošās programmās un pakalpojumos un efektīvās informācijas sistēmās šo programmu pieejamībai, lai sekmētu migrantu integrāciju un mazinātu sociālās atstumtības risku; |
30. |
aicina Komisiju izstrādāt konkrētu un detalizētu rīcības plānu aktīvas integrācijas stratēģiju īstenošanai; uzsver, ka šajā rīcības plānā būtu jānorāda termiņi un reālistiski mērķi, kuru pamatā ir īpaši rādītāji un detalizēts ieinteresēto personu dialogs, un tā īstenošana būtu cieši jāuzrauga, izmantojot atvērtās koordinācijas metodi un neatbilstības gadījumā attiecīgus instrumentus un procedūras; |
Bērnu nabadzības izskaušana
31. |
atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu par bērnu nabadzību, kas minēts Komisijas paziņojumā par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai; turklāt atgādina, ka bērnu tiesības ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; |
32. |
atzinīgi vērtē ieteikumā minēto visaptverošo pieeju, kuras trīs pamatelementi ir pienācīgu resursu pieejamība, kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un iesaistīšanās sabiedrības procesos un lēmumu pieņemšanā un kurā atzītas arī bērnu tiesības; |
33. |
atkārto, ka saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām visiem bērniem un jauniešiem ir tiesības uz izglītību, tostarp tādiem bērniem un jauniešiem, kuriem nav uzturēšanās atļaujas valstīs, kurās viņi dzīvo; |
34. |
uzsver, ka bērnu nabadzības apkarošanā galvenā uzmanība ir jāpievērš profilaksei un savlaicīgas iejaukšanās politikai, nevis reaģēšanai uz samilzušām problēmām, un tās pamatprincipam vajadzētu būt vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai ļoti kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un bērnu aprūpes pakalpojumiem; |
35. |
šajā kontekstā mudina izveidot vairāk bērniem domātas iestādes, piemēram, aktivitātes centrus, kas pieejami mācību un brīvdienu periodos, un ārpusskolas kultūras un sporta aktivitāšu centrus, kuros nodrošina arī ēdināšanu; |
36. |
uzsver, ka šo pakalpojumu nodrošināšanai ir vajadzīgi pienācīgi finanšu resursi, jo īpaši, lai sniegtu atbalstu nabadzīgām un neaizsargātām ģimenēm, piemēram, ģimenēm ar bērniem, kuriem ir invaliditāte, viena vecāka ģimenēm un ģimenēm ar lielu bērnu skaitu; |
37. |
uzsver, ka ļoti svarīga nozīme ir vecāku un bērnu attiecībām un nepieciešamajam atbalstam vecākiem, lai palīdzētu viņiem pildīt vecāku pienākumus, tādējādi novēršot to, ka nopietnas nabadzības dēļ bērni tiek šķirti no saviem vecākiem un ievietoti aprūpes iestādēs; |
Bezpajumtniecības apkarošana
38. |
atzinīgi vērtē Komisijas dienestu darba dokumentu par bezpajumtniecības apkarošanu; |
39. |
atgādina par Parlamenta lūgumu izstrādāt konkrētu un detalizētu rīcības plānu, kā īstenot ES stratēģiju bezpajumtniecības novēršanai; |
40. |
uzsver, ka ieguldījumi sociālajos mājokļos papildus to būtiskajai nozīmei nabadzības seku mazināšanā būtu jāuzskata par sociālu ieguldījumu, kas rada pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā; |
41. |
aicina dalībvalstis atcelt nevajadzīgu administratīvo slogu, iesniedzot pieteikumus sociālā mājokļa piešķiršanai, un novērst jebkādu pret minoritātēm vai neaizsargātām iedzīvotāju grupām vērstu diskrimināciju, lai nodrošinātu vienlīdzīgu šo mājokļu pieejamību visiem; |
42. |
atgādina, ka izmaksas par enerģiju parasti veido lielu daļu no mājsaimniecību izdevumiem, un tādēļ aicina dalībvalstis pilnveidot to politiku, ar ko sekmē mājsaimniecību energoefektivitāti; |
43. |
prasa, lai dalībvalstis sagatavotu īpašas programmas bezpajumtniekiem, pamatojoties uz vietējās situācijas novērtējumu, un īpašu uzmanību pievērstu mājokļu politikai un ilgtermiņa palīdzībai neaizsargātām personām un atstumtām kopienām, nevis tikai pagaidu izmitināšanas nodrošināšanai; |
Jauniešu bezdarbs
44. |
uzsver, ka ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā ir jābūt svarīgai valsts sociālo ieguldījumu stratēģijas daļai; |
45. |
mudina dalībvalstis veikt apņēmīgus pasākumus jauniešu bezdarba apkarošanai, jo īpaši, novēršot skolas un apmācību vai arodapmācību programmu priekšlaicīgu pamešanu, un izstrādāt visaptverošas stratēģijas attiecībā uz jauniešiem, kuri nestrādā, neiegūst izglītību vai nepiedalās apmācībā; |
46. |
uzsver, ka sociālie ieguldījumi par labu minētajiem jauniešiem varētu samazināt pašreizējo ekonomisko zaudējumu, ko rada jauniešu neiesaistīšana darba tirgū un kas pēc Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda aprēķiniem ir EUR 153 miljardi jeb 1,2 % no Eiropas Savienības IKP; |
47. |
pauž nožēlu par to, ka pašreizējā sociālo ieguldījumu politikā pietiekama nozīme nav piešķirta vajadzībai resursus izmantot galvenokārt tādās jomās kā ilgtermiņa bezdarbs, jauniešu bezdarbs un tādu vecāka gadagājuma cilvēku bezdarbs, kuri var kļūt par ilgtermiņa bezdarbniekiem; |
48. |
norāda, ka sociālie ieguldījumi jauniešu atbalstam var izpausties visdažādākajos veidos, tostarp skolu, mācību centru un vietējo vai reģionālo uzņēmumu partnerību izveide, kvalitatīvu un mērķtiecīgu apmācību programmu nodrošināšana un augstas kvalitātes jauniešu prakses programmas, profesionālās izglītības programmas sadarbībā ar uzņēmumiem, augstākā līmeņa darbinieku sponsorēšanas shēmas, kuru mērķis ir iesaistīt un apmācīt jauniešus konkrētā darbā vai nodrošināt labāku pāreju no izglītības uz darba dzīvi, jauniešu iesaistes sabiedrības procesos sekmēšana un reģionālās, Eiropas un starptautiskās mobilitātes veicināšana, panākot turpmāku virzību kvalifikāciju un prasmju savstarpējā atzīšanā; uzsver arī to, ka sociālos ieguldījumus var īstenot kopā ar tādiem efektīviem stimuliem kā nodarbinātības subsīdijas vai apdrošināšanas iemaksas jauniešiem, kuras garantēs pienācīgus dzīves un darba apstākļus, lai mudinātu publiskā un privātā sektora darba devējus pieņemt darbā jauniešus, ieguldīt gan jauniešiem paredzētu kvalitatīvu darbvietu radīšanā, gan jauniešu pastāvīgā apmācībā un viņu prasmju uzlabošanā darbā, kā arī atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbību; |
49. |
uzsver, ka nolūkā sekmēt moblitāti ir jāsekmē dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija, jo īpaši attiecībā uz pensiju sistēmām; |
50. |
uzsver, ka ir vajadzīga salīdzināma dalībvalstu statistikas informācija par jauniešu bezdarbu un darba tirgus izdevumiem jauniešiem; |
Jaunu darbvietu izveide un darba tirgi
51. |
brīdina, ka taupības pasākumi var apdraudēt nodarbinātības kvalitāti, sociālās aizsardzības un veselības un drošības standartus, un uzsver, ka papildus taupības pasākumiem būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt pienācīgus standartus; |
52. |
uzsver, ka mūžizglītībai ir svarīga nozīme iedzīvotāju prasmju pilnveidošanā, lai viņi spētu iekļauties sabiedrībā un darba tirgū līdz tiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam un pat ilgāk, ja viņi to vēlas; |
53. |
atkārtoti aicina dalībvalstis kā daļu no to sociālo ieguldījumu programmām pieņemt pasākumus darbvietu radīšanas veicināšanai, piemēram, darbaspēka nodokļu reformas, kas nodrošina stimulus nodarbinātības jomā, veicināt un atbalstīt pašnodarbinātību un jaunu uzņēmumu izveidi, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veicināt MVU piekļuvi finansējumam, neoficiālu un nedeklarētu darbu pārveidot par likumīgu nodarbinātību, radīt stimulus visneaizsargātāko sociālo grupu nodarbinātības līmeņa uzlabošanai, īstenot darba tirgus reformas, lai padarītu tos dinamiskākus un mazāk diskriminējošus, integrēt elastdrošību un modernizēt atalgojuma noteikšanas sistēmas, lai atalgojumu pielāgotu produktivitātes tendencēm; |
54. |
uzsver, ka saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” ir jāizmanto tādu inovatīvu nozaru darbvietu izveides potenciāls kā ilgtspējīga ekonomika bez oglekļa dioksīda emisijām, veselības un sociālā aprūpe, digitālā, kultūras un radošās nozares, kas būtu jāsekmē, veicot atbilstošus ieguldījumus jaunu prasmju veidošanā un sociālo ieguldījumu instrumentos, izmantojot pārdomātas specializācijas jēdzienu, ar mērķi pētniecības un jauninājumu jomā sasniegto pielāgot tirgus attīstībai; |
55. |
atzīmē, ka elastdrošības principu ievērošana ļauj nodrošināt gan atbilstīgu sociālo aizsardzību darba ņēmējiem, gan mācību pieejamību un karjeras attīstību, ļaujot apgūt jaunas prasmes; |
Sociālā uzņēmējdarbība
56. |
atzinīgi vērtē uzsvaru uz sociālo uzņēmējdarbību un mikrofinansējuma pieejamību cita starpā neaizsargātām grupām; uzsver, ka tie ir būtiski elementi sociālo ieguldījumu jomā, jo tie ne tikai ļauj izveidot jaunas ilgtermiņa darbvietas un attīstīt sociālo un solidaritātes ekonomiku, bet arī ļauj sociālajiem uzņēmumiem gūt peļņu un to atkārtoti ieguldīt; |
57. |
uzsver, ka ir jānodrošina aktīvas vecumdienas un laba veselība visas dzīves garumā un nolūkā samazināt, attālināt un novērst vecuma nespēka, funkcionālu ierobežojumu un invaliditātes rašanos un atvieglot to attīstību liela uzmanība ir jāpievērš profilaksei un rehabilitācijai; |
58. |
pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nav uzsvērta Grundtvig programmas nozīmīgā loma nabadzības un sociālās atstumtības novēršanā un sociālo ieguldījumu sekmēšanā; aicina Komisiju veicināt izpratni par mūžizglītības programmas iespējām, profesionālo izglītību un apmācību un dalībvalstis – uzlabot to kvalitāti un pieejamību; |
59. |
uzsver, ka svarīga nozīme ir ES finanšu instrumentiem un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kas uzlabo finanšu tirgu pieejamību sociālajiem uzņēmumiem; |
60. |
aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest vienotu Eiropas sistēmu datu publiskošanai, kas nodrošinātu pārskatāmu informāciju par ieguldījumiem sociālos uzņēmumos dalībvalstīs un veicinātu savstarpēju spiedienu; |
61. |
uzsver, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš vides un sociālajiem standartiem, lai nodrošinātu uzņēmumu atbildīgu rīcību; |
Ar dzimumu līdztiesību saistītie jautājumi
62. |
atzinīgi vērtē to, ka ar dzimumu līdztiesību saistītie jautājumi ir iekļauti Komisijas paziņojumā par sociālo ieguldījumu stratēģijām; |
63. |
uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir kvalitatīvu bērnu aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, jo sievietes var iesaistīties darba tirgū un strādāt pilnu darba laiku; aicina dalībvalstis organizēt pietiekamus bērnu aprūpes un cita veida aprūpes pakalpojumus, lai abi vecāki varētu iesaistīties darba tirgū, jo vairāk tādēļ, ka bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība dažādās dalībvalstīs patlaban ir diezgan nevienlīdzīga; |
64. |
pievienojas Komisijas aicinājumam dalībvalstīm ieguldīt tādos pakalpojumos kā izmaksu ziņā pieejama, pilna laika un kvalitatīva bērnu aprūpe, pagarinātās darba dienas grupas skolās un veco ļaužu aprūpes centri, kā arī atbalsts neformāliem aprūpētājiem, jo tas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību, sekmē sieviešu un vīriešu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru (tostarp paternitātes atvaļinājums vīriešiem) un rada sistēmu, kura ļauj iekļauties vai atgriezties darba tirgū, vienlaikus nodrošinot sievietēm un vīriešiem vienādu atalgojumu par vienādu darbu; |
65. |
atkārtoti uzsver, ka svarīgas ir dzimumu līdztiesību veicinošas izglītības sistēmas, kuras piedāvā bērniem iespējas atklāt talantus un tādējādi ilgtermiņā novērš dzimumu segregāciju darba tirgū; |
66. |
aicina dalībvalstis ievērot un veicināt dzimumu līdztiesību kā daļu no savas valsts politikas un valsts reformu programmām (VRP); |
ES finansējums
67. |
uzsver kohēzijas politikas un struktūrfondu svarīgo nozīmi sociālo ieguldījumu veicināšanā; šajā kontekstā uzsver Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) būtisko ieguldījumu krīzes skarto darba ņēmēju nabadzības novēršanā un to ieguldījumu, kādu uzņēmējdarbības atbalstīšanā ir devis Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments, veicot apmācības, pārkvalificēšanas un darbaspēka atbalsta pasākumus cilvēku atkārtotai iesaistīšanai darba tirgū; |
68. |
uzsver, ka struktūrfondu izmantošana būtu galvenokārt jānovirza prioritārajām jomām, kurām ir skaidra ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību un kuras ir izvirzītas kā svarīgas jomas kohēzijas politikā; |
69. |
uzsver, ka Eiropas Sociālais fonds būtu skaidrāk jāorientē uz tādiem aktīviem pasākumiem, ar ko nodrošina atbilstību darba devēju vajadzībām; |
70. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver Eiropas Sociālo fondu kā galveno instrumentu, kas paredzēts sociālo ieguldījumu sekmēšanai; šajā sakarībā stingri atbalsta to, ka vismaz 25 % no kohēzijas politikas finansējuma ir jāpiešķir ESF un ka 20 % no ESF līdzekļiem katrā dalībvalstī ir jāiezīmē sociālās integrācijas veicināšanai un nabadzības apkarošanai; |
71. |
aicina dalībvalstis nodrošināt, ka daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam ir paredzēti atbilstoši budžeta līdzekļi sociālo ieguldījumu sekmēšanai un atbalstam Eiropas Savienībā; |
72. |
aicina Jaunatnes nodarbinātības ierosmei pirmajos daudzgadu finanšu shēmas gados piešķirtos EUR 6 miljardus izmantot, lai steidzami novērstu jauniešu bezdarbu un īstenotu garantijas jauniešiem; uzsver, ka pēc Starptautiskās Darba organizācijas aprēķiniem garantijas jauniešiem īstenošanas izmaksas visā eurozonā ir EUR 21 miljards; un tādēļ aicina pārskatīt minēto piešķīrumu un to palielināt, pārskatot daudzgadu finanšu shēmu; atzinīgi vērtē to, ka ir paplašināta to jauniešu mērķgrupa, kuri ir tiesīgi izmantot garantiju jauniešiem, t. i., to ir tiesības izmantot visiem jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu; |
73. |
atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izpētīt iespēju izmantot jaunus finanšu instrumentus, lai palielinātu publisko sociālo ieguldījumu sviras efektu; aicina Komisiju nākt klajā ar detalizētākiem priekšlikumiem šajā jautājumā; |
EMS sociālā dimensija
74. |
uzskata, ka budžeta disciplīna eurozonā būtu jāmēra, izmantojot ne tikai fiskālus un makroekonomikas kritērijus, bet vienlīdz liela nozīme būtu jāpiešķir arī nodarbinātības un sociālās aizsardzības kritērijiem, kā arī ziņojumiem par strukturālo reformu jomā paveikto, ar mērķi nodrošināt atbilstoša un pienācīga līmeņa sociālos ieguldījumus un līdz ar to sociālas Eiropas Savienības ilgtspējību ilgtermiņā; |
75. |
prasa Komisijai, lai tā, veicot izvērtējumu par to, kā var stiprināt patiesas ekonomikas un monetārās savienības sociālo dimensiju, novērtētu dalībvalstu publisko ieguldījumu vajadzības, jo īpaši saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem un izglītības mērķiem; |
76. |
atkārto, ka Eiropas sociālo tiesību aktu kopumam būtu jāveicina:
|
77. |
aicina dalībvalstis piemērot ciešākas sadarbības principu sociālajā un nodarbinātības politikā, ja nepieciešamo virzību nepamatoti kavē bloķējošais mazākums; |
o
o o
78. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei. |
(1) OV L 59, 2.3.2013., 5. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0053.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0260.
(4) OV C 131 E, 8.5.2013., 87. lpp.
(5) OV C 248, 25.8.2011., 130. lpp.
(6) OV C 153 E, 31.5.2013., 57. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0224.
(8) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp.
(9) OV C 212 E, 5.8.2010., 23. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0092.
(11) OV C 33 E, 5.2.2013., 65. lpp.
(12) OV C 212 E, 5.8.2010., 11. lpp.
(13) OV C 161 E, 31.5.2011., 112. lpp.
(14) Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojums A7-0250/2012
(15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0429.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0050.
(17) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0419.
(18) http://europa.eu/rapid/press-release_STAT-13-28_en.htm?locale=en