EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2022

COM(2022) 305 final

2022/0196(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2022) 257 final} - {SWD(2022) 169 final} - {SWD(2022) 170 final} - {SWD(2022) 171 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pesticīdi 1 ir vienas vai vairāku definēto darbīgo vielu un papildvielu maisījumi, kurus plaši izmanto augu aizsardzībai, atbaidot, vājinot vai iznīcinot kaitīgos organismus. Tos galvenokārt izmanto lauksaimniecībā, bet arī mežsaimniecībā un zaļajās pilsētu teritorijās, kā arī gar transporta tīkliem, piemēram, ceļiem un dzelzceļiem. Tā kā pesticīdiem ir kaitīga ietekme uz vidi un cilvēka veselību, tie ir stingri reglamentēti ES līmenī. Šā priekšlikuma kontekstā termins “pesticīdi” tiek izmantots kā termina “augu aizsardzības līdzekļi” sinonīms.

Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (DPIL) 2 tika pieņemta 2009. gadā kā viens no Komisijas tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu 3 pēcpasākumiem. Dalībvalstīm tika noteikts pienākums līdz 2011. gada 26. novembrim ieviest valsts noteikumus, transponējot DPIL savos tiesību aktos. Komisija uzskatīja par lietderīgu veikt DPIL izvērtējumu, kurā tika ņemtas vērā arī problēmas, kas konstatētas saistībā ar tās īstenošanu, izpildi un piemērošanu dalībvalstīs. Šis darbs tika veikts savstarpēja novērtējuma veidā, iekļaujot gan izvērtēšanu, gan ietekmes novērtējumu. Komisija cerēja izmantot novērtējumu nolūkā palīdzēt nākt klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu par DPIL pārskatīšanu līdz 2022. gada 1. ceturksnim, kā noteikts stratēģijā “No lauka līdz galdam” 4 .

Pašlaik ir trūkumi DPIL īstenošanā, piemērošanā un izpildē. Šie trūkumi tika atklāti Komisijas veiktajās revīzijās un faktu konstatēšanas vizītēs dalībvalstīs un īstenošanas ziņojumos, kurus sniedza:

i)Komisija,

ii)Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījums par DPIL īstenošanu un

iii)nesenais Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par augu aizsardzības līdzekļiem. Turklāt sabiedrības pieaugošās bažas par pesticīdu lietošanu ir paustas daudzos lūgumrakstos, divās Eiropas pilsoņu iniciatīvās 5 un Eiropas Parlamenta jautājumos par šo tematu.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtās atsauksmes par Komisijas izvērtēšanas ceļvedi un sākotnējo ietekmes novērtējumu norādīja uz nopietniem trūkumiem DPIL īstenošanā dažās dalībvalstīs. Šīs atsauksmes arī mudināja Komisiju ieviest stingrākus noteikumus, piemēram, ES līmeņa regulas veidā, nolūkā palielināt saskaņotību un ieviest iedarbīgākas rīcībpolitikas atsevišķās dalībvalstīs. Pesticīdu lietošanas valsts rīcībpolitiku saskaņošana varētu palīdzēt uzlabot iekšējā tirgus darbību un samazināt tirdzniecības izkropļojumus starp dalībvalstīm.

Iedzīvotāji visvairāk bažījas par to, kā panākt drošu, ilgtspējīgu, taisnīgu, klimata ziņā atbildīgu un cenas ziņā pieejamu pārtikas ražošanu, ievērojot ilgtspējas principus, vidi, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un vienlaikus garantējot pārtikas nodrošinājumu, un šie jautājumi ir iekļauti 49 priekšlikumos, kas ietverti konferences par Eiropas nākotni 6 galīgajā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada 9. maijā. Pilsoņi arī prasa Savienībai aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, ainavu un okeānus un likvidēt piesārņojumu, kā arī pieņemt izlēmīgus pasākumus, kas sekmētu un garantētu ekoloģiskāku un uz klimatu orientētu lauksaimniecību 7 .

Eiropas zaļā kursa ietvaros 8 Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” 9 uzsvērta nepieciešamība pāriet uz taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir arī uzsvērta lauksaimnieku (kuriem ir galvenā nozīme šīs pārkārtošanās pārvaldībā) pozīcijas stiprināšanas nozīme šajā vērtības ķēdē. Stratēģijā ir ierosināti divi konkrēti mērķrādītāji nolūkā samazināt ķīmisko pesticīdu un bīstamāku pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku līdz 2030. gadam. ES regulējums šajā jomā ir nozīmīgs instruments stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteikto mērķrādītāju sasniegšanā, tādēļ tas ir jānostiprina.

Saskaņā ar pievienotajā ietekmes novērtējumā sniegto skaidrojumu, kā arī ņemot vērā palīgizvērtējumu, priekšlikumam ir četri turpmāk norādītie mērķi.

●Pirmais mērķis:

i)samazināt ķīmisko pesticīdu, jo īpaši bīstamākas darbīgās vielas saturošo pesticīdu, lietošanu un ar to saistīto risku,

ii)pastiprināt integrētās augu aizsardzības (IAA) piemērošanu un izpildi, un

iii)palielināt mazāk bīstamu ķīmisko pesticīdu un neķīmisku alternatīvu lietošanu kaitīgo organismu apkarošanai.

●Otrais mērķis ir uzlabot uzraudzības datu pieejamību, tostarp par:

i)pesticīdu lietošanu, izmantošanu un to izraisīto risku, un

ii)veselības un vides uzraudzību. Tas nodrošinās labāku progresa noteikšanas sistēmu.

●Trešais mērķis ir uzlabot juridisko noteikumu īstenošanu, piemērošanu un izpildi dalībvalstīs nolūkā veicināt rīcībpolitikas iedarbīgumu un efektivitāti.

●Ceturtais mērķis ir veicināt jaunu tehnoloģiju, piemēram, precīzās lauksaimniecības, kas izmanto kosmosa datus un pakalpojumus, (tostarp ģeolokācijas metožu) ieviešanu nolūkā samazināt pesticīdu vispārējo lietošanu un to izraisīto risku.

Nesenā DPIL izvērtēšana apstiprināja ilgstošās grūtības, kas konstatētas tās piemērošanā, īstenošanā un izpildē. Ņemot vērā šīs grūtības, šā regulas par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu (RAALIL) priekšlikuma mērķis ir:

i)aizstāt DPIL pesticīdu lietošanas regulējuma jomā un

ii)panākt labāku saskaņotību ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

Šā priekšlikuma mērķis ir samazināt pesticīdu lietojuma ietekmi un risku cilvēka veselībai un videi šādos veidos:

i)sasniedzot stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktos pesticīdu lietojuma samazināšanas mērķrādītājus un

ii)veicinot IAA un ķīmisko pesticīdu alternatīvu lietošanu.

Regula ir atbilstošs instruments nolūkā nodrošināt, ka tiek sasniegts stratēģijas “No lauka līdz galdam” vērienīguma līmenis un novērstas problēmas, kas konstatētas DPIL īstenošanā, nosakot skaidrus un vienotus noteikumus.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums saskan ar Eiropas zaļā kursa mērķi, kas paredz, ka Eiropas dabas kapitāla saglabāšanā un atjaunošanā sava artava jādod visām ES rīcībpolitikām. Tas saskan arī ar šādiem mērķiem:

i)samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku un

ii)samazināt bīstamāko pesticīdu lietošanu.

Šie mērķi ir izklāstīti šādos dokumentos:

i)stratēģijā “No lauka līdz galdam”,

ii)Biodaudzveidības stratēģijā 10 ,

iii)Nulles piesārņojuma 11 rīcības plāns un

iv)Augsnes stratēģija 12 .

Šis mērķis ir saskaņā arī ar mērķiem, kas noteikti ES Apputeksnētāju iniciatīvā 13 , ES Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā 14 un ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam 15 .

Šis priekšlikums atbilst arī Eiropas Komisijas mērķiem līdz 2030. gadam panākt bioloģiskās lauksaimniecības veikšanu vismaz 25 % ES lauksaimniecības zemes un ievērojami palielināt bioloģisko akvakultūru. Priekšlikums papildina arī citas pašreizējās iniciatīvas. Piemēram, Regula xxx/xxx par statistikas datu vākšanu par lauksaimniecības ielaidi un lauksaimniecības nozares izlaidi [jāievieto atsauce uz pieņemto tiesību aktu] sniegs iespēju Komisijai publicēt vairāk datu par pesticīdu tirdzniecību un lietošanu, kas sadalīti pa atsevišķām darbīgajām vielām. Rīcības plāna “No lauka līdz galdam” ietvaros Komisija ir sagatavojusi četru regulu projektus par datu prasībām, apstiprināšanas kritērijiem un izvērtēšanas principiem attiecībā uz darbīgajām vielām, kas ir mikroorganismi, un tās saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem nolūkā sekmēt ķīmiskajiem pesticīdiem alternatīvu līdzekļu piekļuvi tirgum. Šie tiesību akti tiks pieņemti un kļūs piemērojami 2022. gada rudenī. Mērķis ir sniegt lauksaimniekiem instrumentus, kas palīdzēs aizstāt ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Veicinot šādu bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, lauksaimniekiem, tostarp bioloģisko kultūraugu audzētājiem, būs pieejamas plašākas ilgtspējīgas augu aizsardzības alternatīvas.

Šis priekšlikums attiecas arī uz ES tālākajiem reģioniem, kas ir norādīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā un atrodas Atlantijas okeānā, Karību jūras reģionā un Indijas okeānā. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ (piemēram, attālums no ES kontinenta, izolētība un atkarība no dažiem produktiem un lielā klimata pārmaiņu ietekme) tiem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem to sociāli ekonomiskās attīstības atbalstam. Kā paredzēts arī ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, īpaša vērība būtu jāvelta tālāko reģionu ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, jo biodaudzveidības ziņā tie ir sevišķi augstvērtīgi.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

Saskaņā ar jauno KLP 16 (kas tiks ieviesta no 2023. gada 1. janvāra), dalībvalstīm tiks sniegta palīdzība: i) tādu darbību finansēšanai, kas saskan ar pesticīdu lietojuma samazināšanas mērķrādītājiem atbilstīgi stratēģijai “No lauka līdz galdam”, un ii) ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšanai. Attiecīgie pašreizējās DPIL elementi ir jau iekļauti KLP nosacījumu sistēmā. Jaunā KLP ietver arī dažādus instrumentus precīzās lauksaimniecības veicināšanai. Dalībvalstis var izmantot ekoshēmas un vides, klimata un citas pārvaldības saistības nolūkā atbalstīt precīzās lauksaimniecības prakses īstenošanu. Turklāt KLP ietver arī iespēju finansēt ieguldījumus, piemēram, tehnikā, riska pārvaldības instrumentos, kā arī nodrošināt arī tehnisko zināšanu veidošanas atbalstu, piemēram, apmācību, konsultācijas, sadarbību un zināšanu apmaiņu. Konkrētāk, izmantojot KLP lauksaimniecisko konsultāciju dienestus, dalībvalstīm jāsniedz lauksaimniekiem konsultācijas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, inovāciju, digitālajām tehnoloģijām, eksponētības pesticīdiem samazināšanu un barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību. Spēju veidošanu, kas nepieciešama, lai lauksaimnieki apgūtu un rezultatīvi izvērstu digitālās tehnoloģijas, var arī stiprināt, sniedzot atbalstu sadarbībai un izmantojot Eiropas inovācijas partnerību “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI). Turklāt dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos jāpaskaidro, kā tās plāno izmantot KLP instrumentus attiecīgo vajadzību apmierināšanai un mērķu sasniegšanai.

Rīcībpolitika vides un ķimikāliju jomā

Šis priekšlikums mijiedarbojas ar vairākām rīcībpolitikām vides jomā un tiesību aktiem, piemēram:

i)plānotie dabas atjaunošanas mērķrādītāji 17 ,

ii)Apputeksnētāju iniciatīva 18 nolūkā īstenot tādas darbības, kuru mērķis ir novērst apputeksnētāju iznīkšanu ES un sniegt ieguldījumu globālajos aizsardzības centienos,

iii)Vides kvalitātes standartu direktīvā 19 , Gruntsūdeņu direktīvā 20 un Dzeramā ūdens direktīvā 21 noteikto piesārņojošo vielu saraksti un regulatīvie standarti.

Tam ir būtiska nozīme ES ūdens jomas tiesību aktos, arī Ūdens pamatdirektīvā 22 , noteikto mērķu sasniegšanā. Tas ir saistīts arī ar Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā noteiktajām dabas aizsardzības prasībām.

ES politika attiecībā uz arodveselību un darba drošību

Priekšlikums papildina noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā ES arodveselības un darba drošības tiesību aktu kopumā, jo īpaši Pamatdirektīvā 89/391/EEK 23 , Direktīvā 98/24/EK 24 , Direktīvā 2004/37/EK 25 , Direktīvā 2009/104/EK 26 un Direktīvā 89/656/EEK 27 . Tas atbilst ES stratēģiskajam 2021.–2027. gada satvaram par darba drošību, kurā īpaša uzmanība pievērsta nepieciešamībai stiprināt apmācību, lai uzlabotu lauksaimnieku prasmes un informētību par darba drošības noteikumiem lauku saimniecībās, arī par ķīmisko vielu, jo īpaši augu aizsardzības līdzekļu, drošu izmantošanu.

Ilgtspējīgas ES pārtikas sistēmas iniciatīva

Šis priekšlikums papildina plānoto likumdošanas iniciatīvu par ilgtspējīgas pārtikas sistēmas regulējumu, kuras mērķis ir veicināt politikas saskaņotību ES un valstu līmenī, integrēt ilgtspēju visās pārtikas jomas rīcībpolitikās un stiprināt Savienības pārtikas sistēmas noturību. Šīs plānotās iniciatīvas pamatā ir horizontāla pieeja, kas ieviesīs ar ilgtspēju saistītus mērķus, kopīgas definīcijas, vispārīgus principus, kā arī ilgtspējīgas Savienības pārtikas sistēmas prasības, vienlaikus pievēršoties visu pārtikas sistēmas dalībnieku pienākumiem. Apvienojumā ar marķējumu par pārtikas produktu ilgtspējas rādītājiem un mērķtiecīgiem stimuliem sistēma ļaus dalībniekiem gūt labumu no ilgtspējīgas prakses un nodrošināt, ka pārtika ES tirgū un ar pārtiku saistītās darbības kļūst arvien ilgtspējīgākas. Šīs regulas noteikumiem būs lex specialis nozīme attiecībā uz plānotajā iniciatīvā noteiktajām prasībām tādā mērā, kādā šī regula ietver konkrētākus noteikumus ar tādu pašu mērķi, raksturu un ietekmi, salīdzinot ar tiem, kas tiks noteikti plānotajā iniciatīvā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats darbībai šajā jomā ir LESD 192. panta 1. punkts, kas pilnvaro Eiropas Savienību veikt pasākumus nolūkā saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un aizsargāt cilvēku veselību. ES rīcības pamatojums šajā jomā ir vides un sabiedrības veselības problēmas.

•Subsidiaritāte

Ar DPIL tika izveidota sistēma nolūkā panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. Pastāvīgais konsekvences trūkums dalībvalstīs veikto pasākumu jomā kopā ar atšķirīgu/nepilnīgu DPIL īstenošanu (kā norādīts šim priekšlikumam pievienotajā izvērtējumā) izraisītu atšķirīgus veselības un vides aizsardzības līmeņus. Tas arī radītu atšķirīgus nosacījumus galvenajiem pesticīdu lietotājiem, kas ir pretrunā Līgumu mērķiem 28 . Biodaudzveidības un ekosistēmu apdraudējumam, kas saistīts ar pesticīdu lietošanu, ir pārrobežu raksturs, un ir nepieciešama stingra rīcība ES līmenī. Pašreizējās atšķirības dažādās dalībvalstīs veikto pasākumu līmeņos kavē vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū.

Saskaņota rīcība ES līmenī var rezultatīvi papildināt un stiprināt valsts un vietējā mēroga darbības pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas jomā. ES rīcībā ir arī citi nozīmīgi instrumenti lauksaimniecības un pārtikas rīcībpolitiku jomā, kuriem ir sinerģija ar priekšlikumā izklāstītajiem pasākumiem. Gaidāms, ka kopā ar stimuliem un iespējamiem riska mazināšanas pasākumiem stingrāka rīcība ES līmenī pesticīdu jomā (tostarp saistībā ar saistītām rīcībpolitikām, piemēram, KLP) var:

i)palīdzēt samazināt pašreizējās atšķirības valstu pieejās un

ii)sekmēt viendabīgāku pieeju nākotnē.

Dalībvalstis nespēj noteikt šos mērķus, rīkojoties atsevišķi: ņemot vērā nepieciešamās rīcības mērogu, šos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī. Tādēļ vienota ES rīcība ir pamatota un nepieciešama.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas ietver tikai to, ko ir nepieciešams nodrošināt, proti:

i)atbilstīgu vērienīguma līmeni un

ii)uzlabotu rīcībpolitikas efektivitāti un iedarbīgumu.

Tas tiek panākts, ņemot vērā šim priekšlikumam pievienotajā izvērtējumā izklāstītos konstatējumus. Priekšlikums sniedz uzlabotas kvalitātes datus un labākus uzraudzības/īstenošanas pasākumus nolūkā samazināt pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku.

Attiecībā uz dalībvalstu mērķrādītājiem jānorāda, ka šis priekšlikums nenosaka dalībvalstīm vienādus obligātus mērķrādītājus. Tas tādēļ, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras pašreizējie pesticīdu lietošanas pamatrādītāji. Mērķrādītāju noteikšanas procesa proporcionalitāte tiek nodrošināta, ievērojot likumdošanas formulu, kas sniedz iespēju ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgo progresu un pesticīdu lietošanas intensitāti.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Pieejamie pierādījumi par trūkumiem DPIL īstenošanā dalībvalstīs norāda, ka iepriekš īstenotā pieeja, saskaņā ar kuru valstīm uzticēja transponēt detalizētos direktīvas noteikumus, nav bijusi efektīva tādā mērā, kā bija paredzēts sākotnējā DPIL priekšlikumā. DPIL izvērtēšanā iegūtie konstatējumi apstiprina atšķirīgo un nevienmērīgo DPIL īstenošanu, piemērošanu un izpildi dalībvalstīs. Šos konstatējumus apstiprināja izvērtējumā aprakstītais Komisijas atbilstības pārraudzības indekss. Eiropas Revīzijas palāta arī konstatēja, ka ir nepieciešami skaidrāki kritēriji un konkrētākas prasības attiecībā uz IAA nolūkā palīdzēt nodrošināt izpildi un novērtēt atbilstību 29 . Tā kā augu aizsardzībā ir tik daudz sarežģītu mainīgo lauksaimniecības lielumu, skaidriem un vienotiem noteikumiem būtu jāvienkāršo atbilstība un jāuzlabo izpilde. Konsekventu rīcībpolitikas piemērošanu dalībvalstīs var labāk panākt ar regulu, nevis direktīvu. Turklāt regula veicinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus starp pesticīdu lietotājiem, jo dažādi noteikumi par pesticīdu lietošanu dalībvalstīs mēdz izraisīt negodīgu konkurenci un graut pienācīgu vienotā tirgus darbību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šim priekšlikumam pievienotajā izvērtējumā konstatēts, ka DPIL iekšējā un ārējā saskaņotība ar citām ES rīcībpolitikām un instrumentiem kopumā ir spēcīga, bez būtiskām pretrunām vai pārklāšanās. DPIL mērķi bija un joprojām ir ļoti būtiski nolūkā novērst riskus, ko pesticīdu lietošana izraisa videi un cilvēku veselībai. Tomēr DPIL ir bijusi tikai mērena iedarbība. Komisijas un citu iestāžu konstatētie trūkumi attiecas uz IAA īstenošanu un izpildi, kā arī dalībvalstu valsts rīcības plānu (VRP) ierobežoto iedarbīgumu. Daudzas dalībvalstis nenosaka kvantitatīvus mērķus vai rādītājus savos VRP, kas nepieciešami nolūkā veicināt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu vai labāk aizsargāt cilvēku veselību un vidi. Nav arī iedarbīgas uzraudzības sistēmas, kā rezultātā dati par pesticīdu lietošanu ir ierobežoti. Tas apgrūtināja secinājumu izdarīšanu par to, cik lielā mērā DPIL ir aizsargājusi cilvēku veselību un vidi no pesticīdu nelabvēlīgās ietekmes. Iepriekš saskaņā ar KLP ieviestie pasākumi nespēja stimulēt lauksaimniekus panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu.

Komisijas Regulējuma kontroles padome (RKP) sniedza negatīvu atzinumu par šim priekšlikumam pievienoto Komisijas 2021. gada 26. novembra ietekmes novērtējuma projektu. Ietekmes novērtējuma projekts bija noformēts dienestu darba dokumenta veidā. RKP pieprasīja pārskatīt dokumentu, lai tajā būtu:

i)skaidrāks izklāstījums par pieejamajiem datiem un pierādījumiem par iniciatīvu,

ii)precīzāka analīze vai stāstījums par pesticīdu lietošanas un riska samazināšanas mērķrādītājiem,

iii)skaidrāks izklāstījums par precīzās lauksaimniecības metožu fizisko un ekonomisko pieejamību un mazāk bīstamām ķīmisko pesticīdu alternatīvām un

iv)noteikta un labāk analizēta iniciatīvas ietekme uz vidi, veselību un ekonomiku un kompromisi.

RKP 2022. gada 26. janvārī sniedza otro atzinumu par pārskatīto ietekmes novērtējuma dienesta darba dokumentu. Atzinums šoreiz bija pozitīvs ar atrunām. Pēc šā otrā atzinuma dokumentā tika veikti papildu grozījumi nolūkā ņemt vērā RKP atrunas, lai dokumentā:

●skaidri izklāstītu pierādījumu trūkumu par pesticīdu pārdošanu un lietošanu un attiecīgos pierādījumu trūkuma izraisītos ierobežojumus problēmu noteikšanai, risinājumu formulēšanai un ietekmes analīzei,

●labāk pamatotu izvēli attiecībā uz divējādajiem saistošajiem 50 % samazināšanas mērķrādītājiem un to savstarpējo saistību,

●precizētu progresa līmeni, ko nepieciešams panākt atsevišķās dalībvalstīs, lai tās atbilstu divējādajiem saistošajiem ES samazināšanas mērķrādītājiem, un precizētu, kā tas tiks mērīts un sadalīts un kā rezultātā tiks nodrošināta sloga taisnīga sadale,

●izskaidrotu papildinošās iniciatīvas, kas iekļautas ietekmes novērtējuma pamatrādītājos, un

●noteiktu ticamāku pamatu un laika grafiku turpmākai iniciatīvas izvērtēšanai.

Galīgais ietekmes novērtējums tika sagatavots Komisijas dienestu darba dokumenta veidā, un tas ir pārskatīts saskaņā ar šiem RKP atzinumiem, komentāriem un veicamajiem uzlabojumiem.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tika publicēts šā priekšlikuma apvienotais izvērtēšanas ceļvedis un sākotnējais ietekmes novērtējums, un tas tika darīts pieejams sabiedrībai no 2020. gada 29. maija līdz 7. augustam. Pavisam tika saņemtas 360 atbildes. Sabiedriskā apspriešana notika no 2021. gada 18. janvāra līdz 12. aprīlim, un tajā kopumā tika saņemtas 1699 atbildes. Saņemtās atsauksmes atspoguļoja plašu viedokļu spektru, kā izklāstīts kopsavilkuma ziņojumā, kurā apkopota apspriešanās ar ieinteresētajām personām (šis kopsavilkuma ziņojums ir šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma pielikumā). Profesionālie pesticīdu lietotāji uzsvēra nepieciešamību aizsargāt kultūraugu ražu un to kvalitāti. Citas ieinteresētās personas uzsvēra nepieciešamību veicināt IAA, palielināt ķīmisko pesticīdu alternatīvu pieejamību un labāk novērtēt ķīmisko pesticīdu lietošanas ietekmi uz veselību un vidi. 2021. gada 19. janvārī, 25. jūnijā un 5. oktobrī Komisija rīkoja ieinteresētajām personām attālinātos pasākumus par šo iniciatīvu. Šajos ieinteresēto personu pasākumos radās vairāki jautājumi, tostarp:

i)pesticīdu lietotāju bažas par iespēju, ka tirgū būs pieejams mazāks daudzums pesticīdu,

ii)KLP ierobežotais finansiālais atbalsts IAA īstenošanai,

iii)nepieciešamība aizsargāt lauksaimnieku ienākumus,

iv)jauno tehnoloģiju nozīmes popularizēšana,

v)cilvēku veselības un vides aizsardzība un

vi)vai turpināt aizliegt pesticīdu lietošanu no gaisa. Vairums NVO uzsvēra to, cik svarīgi ir sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un saistītos mērķrādītājus. Vēl viens jautājums, kas tika uzsvērts ieinteresēto personu pasākumos, bija nepieciešamība uzlabot VRP īstenošanu.

Tika veikti arī mērķorientēti apsekojumi, darbsemināri un gadījumu izpētes:

i)Komisijas pasūtīts ārējs pētījums, kas atbalsta izvērtējumu un ietekmes novērtējumu, un

ii)papildu prognožu pētījums par nākotnes redzējuma scenārijiem attiecībā uz pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.

Detalizēta informācija par apspriedēm ar ieinteresētajām personām ir publicēta Komisijas tīmekļa vietnē 30 un Labāka regulējuma portālā 31 . Ieinteresētās personas, kas bija iesaistītas un sniedza ieguldījumu šajās apspriešanās darbībās, bija:

i)lauksaimnieki un darbuzņēmēji, kas lieto pesticīdus,

ii)ar lauksaimniecību nesaistīti pesticīdu lietotāji,

iii)veselības un vides NVO,

iv)profesionālās apvienības, kas pārstāv nozari un attiecīgo nozaru uzņēmēji (piemēram, biškopji, ķīmiskās rūpniecības, pesticīdu lietošanas iekārtu nozares, sēklu rūpniecības pārstāvji utt.),

v)patērētāju organizācijas,

vi)sociālie partneri (darba devēji un darba ņēmēju organizācijas)

vii)plaša sabiedrība,

viii)ES un ārpus ES esošās valstu un reģionālās kompetentās iestādes, un

ix)zinātniskie eksperti.

Reakcija uz dažādajām darbībām liecināja, ka ieinteresēto personu viedokļi lielākoties iedalījās divās plašās grupās. Pirmā grupa uzskatīja, ka pesticīdu lietošana ir jāsamazina atbilstīgi riska samazināšanas mērķim augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem piemērotā veidā. Otrā grupa uzskatīja, ka pesticīdu lietošana ir būtiski jāsamazina vai pilnībā jāpārtrauc. Priekšlikums tika izstrādāts samērīgā un uz reālistiskiem apsvērumiem balstītā veidā, taču joprojām paredzot vērienīgu pieeju nolūkā risināt ar pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku saistītās sabiedrības bažas. Tā ir pieeja, kas:

i)joprojām sniedz iespēju drošā veidā lietot pesticīdus, ja tas ir vajadzīgi un lietderīgi, un

ii)veicina apmācību un konsultāciju sistēmas par alternatīvām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm un labāku IAA īstenošanu.

Kā aprakstīts ietekmes novērtējumā, vairāki politikas risinājumi tika noraidīti, pamatojoties uz ieinteresēto personu atsauksmēm. Nosakot galu galā izvēlēto politikas risinājumu vērienīgumu, tika ņemtas vērā arī no ieinteresētajām personām saņemtās atsauksmes.

•Eiropas pilsoņu iniciatīvas:

divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas attiecas uz pesticīdu lietošanu un aicina izvirzīt vērienīgus samazināšanas mērķrādītājus. Veiksmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” aicināja Komisiju saskaņā ar tās trešo mērķi “visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietojuma samazināšanai, tādējādi gādājot par tādu nākotni, kas būtu brīva no pesticīdiem”. Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņemtajā atbildē norādīja, ka tā atkārtoti izvērtēs nepieciešamību visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus attiecībā uz pesticīdiem.

Iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!   Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi” aicina Komisiju “ierosināt tiesību aktus nolūkā līdz 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80 %, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem.” Līdz 2021. gada 30. septembrim iniciatīvai atbalstu bija pauduši vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un to pašlaik pārbauda dalībvalstu iestādes. Ja to apstiprinās un oficiāli iesniegs, Komisija paziņojumā izklāstīs, kādas darbības tā plāno veikt.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Iniciatīvu atbalstīja divi Komisijas pasūtīti ārējie pētījumi, kas ietvēra padziļinātu literatūras pārskatu, darbseminārus, gadījumu izpēti un apsekojumus.

Ietekmes novērtējumā tika izmantota arī papildu informācija no vairākiem citiem pētījumiem, kuros tika izmantota ekonomiskā modelēšana nolūkā novērtēt potenciālo ietekmi, ko varētu radīt stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītāju, tostarp pesticīdu lietošanas un riska samazināšanas mērķrādītāju, sasniegšana.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma kopsavilkuma lapa pieejama šeit . RKP pozitīvais atzinums pieejams šeit .

Priekšlikuma mērķis samazināt pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku nolūkā aizsargāt veselību, biodaudzveidību un vidi atbilst Komisijas mērķim sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Jo īpaši tas saskan ar 3. mērķi (veselība un labklājība), 6. mērķi (tīrs ūdens), 8. mērķi (cilvēka cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme), 11. mērķi (ilgtspējīgas pilsētas), 12. mērķi (ilgtspējīgs patēriņš un ražošana), 14. mērķi (dzīvība ūdenī) un 15. mērķi (dzīvība uz zemes).

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem priekšlikums atbilst arī principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Saskaņā ar šo principu darbībām nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu nevienam no sešiem vides mērķiem Taksonomijas regulas 32 17. panta nozīmē atbilstīgi tās 9. pantam. Šie seši mērķi ir šādi: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Tika novērtēti turpmāk norādītie politikas risinājumi, ņemot vērā iespējamo pamatscenāriju, kurā DPIL netiek grozīta.

1. risinājums. Līdz 2030. gadam sasniedzamie ES mērķrādītāji — pesticīdu lietojuma samazinājums par 50 % un to izraisītā riska samazinājums par 50 % — turpinātu būt juridiski nesaistoši. Tiktu uzlabotas konsultāciju sistēmas un norādījumi pesticīdu lietotājiem. Tiktu veicinātas precīzās lauksaimniecības metodes nolūkā samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku.

2. risinājums. 50 % samazinājuma mērķrādītāji kļūtu juridiski saistoši ES līmenī. Dalībvalstis noteiktu savus valsts mēroga samazināšanas mērķrādītājus, izmantojot noteiktos kritērijus. Šie valsts mērķrādītāji būtu attiecīgi juridiski saistoši (saskaņā ar valsts tiesību aktiem), un uz tiem attiektos pārvaldības mehānismi, kas saistīti ar dalībvalstu regulāriem gada ziņojumiem. Jutīgās zonās, piemēram, pilsētas zaļajās zonās, būtu aizliegta bīstamāku pesticīdu lietošana. Profesionāliem pesticīdu lietotājiem būtu nepieciešams veikt elektronisku uzskaiti par pesticīdu lietošanu un par IAA nolūkā samazināt pesticīdu lietošanu. Valsts iestādes vāktu un analizētu šos datus nolūkā uzraudzīt progresu un nepieciešamības gadījumā īstenot valsts līmeņa korektīvos pasākumus. Neatkarīgi konsultatīvie dienesti konsultētu pesticīdu lietotājus par alternatīvām metodēm un IAA.

3. risinājums būtu līdzīgs 2. risinājumam. Taču 3. risinājumā 50 % samazinājuma mērķrādītāji būtu juridiski saistoši ES un valsts līmenī. Jutīgās zonās, piemēram, pilsētu teritorijās, un saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK aizsargātajās teritorijās, Natura 2000 teritorijās utt. būtu aizliegta visu ķīmisko pesticīdu lietošana.

Vēlamais risinājums ir 3. risinājums, izņemot mērķrādītājus, kuru ziņā vēlamais ir 2. risinājums. Šādā gadījumā attiecīgie mērķrādītāji, proti, pesticīdu lietojuma un to izraisītā riska samazinājums par 50 %, kļūtu juridiski saistoši ES līmenī, dalībvalstīm nosakot savus valsts mēroga samazināšanas mērķrādītājus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Risinājumi ir novērtēti, ņemot vērā iespējamo pamatscenāriju, kurā DPIL netiek grozīta. Aizliedzot visu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu jutīgās zonās, tiks maksimāli palielināti ar to saistītie ieguvumi veselībai un videi.

Vēlamais risinājums atbilst vērienīgajiem mērķiem, kas noteikti Eiropas zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģijā un Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Šis vēlamais risinājums sniegs virkni ieguvumu sabiedrībai, biodaudzveidībai un ekosistēmām, samazinot pesticīdu lietošanas izraisītos riskus cilvēku veselībai un videi. Biodaudzveidības aizsardzība palīdzēs samazināt arī CO2 emisijas. Tas atbilst ES mēroga mērķim panākt oglekļneitralitāti līdz 2050. gadam un starpposma mērķrādītājam — emisiju samazinājums par 55 % līdz 2030. gadam, kas noteikts Eiropas Klimata akta 33 2. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā. Saskaņā ar šo vēlamo risinājumu pesticīdu lietotāji būs labāk informēti par iedarbīgām ķīmisko pesticīdu alternatīvām, kas sniegs viņiem iespēju samazināt pesticīdu lietošanu un saistītos izdevumus, vienlaikus ražojot tirgū konkurētspējīgus pārtikas produktus. Izmantojot detalizētākus datus par pesticīdu lietošanu un IAA, kas pieejami saskaņā ar šo vēlamo risinājumu, dalībvalstu iestādes var nodrošināt, ka valsts pasākumi sniedz pēc iespējas lielāku labumu lauksaimniekiem, sabiedrībai, citām ieinteresētajām personām un videi. Vēlamais risinājums arī nodrošina dalībvalstu darbību uzlabotu pārredzamību un skaidrību.

Saskaņā ar mērķiem, ka noteikti zaļajā kursā, stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana vajadzīga, ne tikai lai gādātu par sabiedrības veselību, bet arī lai saglabātu biodaudzveidību un aizsargātu vidi, jo īpaši ja runa ir par globāliem jautājumiem, piemēram, par apputeksnētāju populācijas aizsargāšanu.

Saskaņā ar šo vēlamo risinājumu ražošanas izmaksas uz vienu vienību palielināsies šādu iemeslu dēļ:

i)stingrākas un detalizētākas ziņošanas prasības,

ii)paredzamais ražas samazinājums sakarā ar pesticīdu samazinātu lietošanu un

iii)papildu izmaksu iekļaušana tiem profesionālajiem lietotājiem, kuri pašlaik neizmanto konsultantu pakalpojumus.

Saskaņā ar šo priekšlikumu dalībvalstis varēs sniegt atbalstu saskaņā ar KLP, lai segtu izmaksas, kas lauksaimniekiem radušās saistībā ar visu šajā priekšlikumā noteikto juridisko prasību izpildi piecu gadu laikā. Tam būtu jānovērš pārtikas cenu pieaugums, kas izriet no šajā priekšlikumā noteiktajiem jaunajiem pienākumiem. Daudzi no šajā priekšlikumā ietvertajiem noteikumiem jau bija noteikti DPIL, un tāpēc tiem nevajadzētu ietekmēt ne pārtikas cenas, ne kultūraugu ražu. Ar šo priekšlikumu ieviestās izmaiņas būs pakāpeniskas, tādējādi vēl vairāk samazinot jebkādu ietekmi uz pārtikas nodrošinātību.

Būtu nepieciešami arī iespējamie kompensācijas un riska mazināšanas pasākumi nolūkā novērst visas nevēlamās negatīvās sekas trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm. Šādi ES pasākumi varētu atbalstīt FAO darbu, lai:

i)samazinātu pesticīdu izraisīto risku, īstenojot stabilu dzīves cikla pārvaldības pieeju,

ii)palīdzētu jaunattīstības valstu valdībām un ieinteresētajām personām ieviest ekosistēmās balstītu praksi un

iii)uzlabotu pesticīdu pārvaldību lauksaimniecībā visā pasaulē.

Tiks ietekmēti šādi MVU:

i)lauksaimnieki un citi MVU, kas lieto un tirgo pesticīdus un pesticīdu lietošanas iekārtas,

ii)MVU, kas rīkojas ar lauksaimniecības produkciju un pesticīdiem,

iii)pārtikas pārstrādātāji un starpnieki,

iv)lauksaimniecības darbuzņēmēji un

v)lauksaimniecības konsultanti.

MVU sastapsies ar dažādām izmaksām un ieguvumiem saskaņā ar vēlamo politikas risinājumu. Dalībvalstis var piemērot stimulus vai riska ierobežošanas pasākumus, tostarp saskaņā ar KLP, nolūkā risināt dažas no risinājuma ietekmes problēmām. Turklāt konsekventāka un vienotāka pesticīdu lietošanas noteikumu piemērošana samazinās tirgus izkropļojumus starp pesticīdu lietotājiem visās dalībvalstīs, kuras pašlaik piemēro spēkā esošos noteikumus atšķirīgās pakāpēs.

Dalībvalstīm būs kontroles un administrācijas izmaksas saistībā ar atjaunināto noteikumu īstenošanu un izpildi un attiecīgo uzraudzības datu vākšanu un analīzi. Tas jo īpaši attiecas uz visām sākotnējām datu vākšanas sistēmas izveides izmaksām.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikums ir sagatavots iekļaujoši, ievērojot pārredzamību un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas. Izvērtējumā netika noteikti iespējamie tiesību aktu vienkāršojumi vai regulējuma sloga samazinājums, kas atvieglotu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas mērķu sasniegšanu. Šis priekšlikums attiecas arī uz mikrouzņēmumiem, jo ir svarīgi vienādi īstenot pasākumus nolūkā samazināt pesticīdu lietošanu un risku, ko tie izraisa cilvēku veselībai un videi.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar digitālās gatavības politiku, veicinot elektronisku uzskaiti un tendenču publicēšanu tiešsaistē par progresu šādās jomās:

i)pesticīdu lietojuma samazināšanas mērķrādītāji,

ii)VRP īstenošana,

iii)gada progresa un īstenošanas ziņojumi,

iv)Komisijas ieteikumi un

v)dalībvalstu atbildes.

Attiecīgie noteikumi par rentabliem, lietotājorientētiem un sadarbspējīgiem digitālajiem pakalpojumiem tiks apsvērti īstenošanas noteikumos par elektroniskajiem reģistriem, kas tiks izveidoti priekšlikuma rezultātā.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības un ir ievēroti principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā 34 . Jo īpaši tas veicina mērķi sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu. Labāka politikas izpilde nolūkā samazināt pesticīdu lietošanas izraisīto risku un aizsargāt veselību varētu palīdzēt īstenot arī pamattiesības uz “godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem” (ES Pamattiesību hartas 31. pants). Tas jo īpaši varētu palīdzēt īstenot tiesības uz darba apstākļiem, kuros tiek ievērota darba ņēmēju veselība, drošība un cieņa.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pašreizējais indikators divu stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteikto pesticīdu lietojuma samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanas mērīšanai veidos pamatu ikgadējai centralizētai progresa uzraudzībai, virzoties uz šo mērķrādītāju sasniegšanu ES un dalībvalstu līmenī. Jāņem vērā, ka dati, kas norāda, vai ir sasniegti 2030. gada mērķrādītāji pesticīdu lietošanas un to izraisītā riska samazināšanas jomā, visticamāk, kļūs pieejami tikai 2032. gadā.

Dalībvalstīm būs nepieciešams uzraudzīt:

●neatkarīgu konsultatīvo dienestu izveidi un to pakalpojumu izmantošanu,

●IAA noteikumu īstenošanu saimniecību līmenī, izmantojot elektronisko integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas reģistru;

●lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārbaudi, izmantojot īpašus reģistrus,

●profesionālu lietotāju, izplatītāju un konsultantu apmācību,

●augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, izmantojot elektronisko reģistru.

Dalībvalstis ik gadu sniegs Komisijai informāciju, kas iegūta, veicot šādu uzraudzību. Komisija izvērtēs šo informāciju un papildinās to ar savām revīzijām.

Lai papildinātu šo ikgadējo uzraudzību, Komisija ierosina oficiāli izvērtēt šo iniciatīvu ne agrāk kā septiņus gadus pēc tam, kad plānotais tiesību akta priekšlikums kļūst piemērojams.

Turklāt šajā dokumentā un pievienotajā ietekmes novērtējumā aprakstītos uzraudzības datus var izmantot arī tiešā veidā nolūkā uzraudzīt vispārējos politikas mērķus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un 8. vides rīcības programmu, arī: stratēģiju “No lauka līdz galdam”, Biodaudzveidības stratēģiju, nulles piesārņojuma monitoringu un perspektīvu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļā ir izklāstīts priekšmets, darbības joma un definīcijas.

II nodaļā ir izklāstīti attiecīgie ES mērķrādītāji, proti, pesticīdu lietojuma un to izraisītā riska samazinājums par 50 % saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, un dalībvalstīm (kopīgi) jādod ieguldījums to sasniegšanā. Tajā paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāpieņem valsts tiesību aktos saistoši mērķrādītāji, kas var novirzīties no ES 50 % mērķrādītāju līmeņa sasniegšanas atbilstīgi saistošas formulas parametriem. Šī formula sniedz iespēju dalībvalstīm ņemt vērā vēsturisko progresu un pesticīdu lietošanas intensitāti valsts mērķrādītāju noteikšanā. Ir paredzēts, ka atsevišķos gadījumos Komisija var sniegt ieteikumus nolūkā noteikt palielināšanas mērķrādītājus un publicēt tendences virzībā uz ES 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu.

III nodaļā ir aprakstīta VRP iekļaujamā informācija, kā arī prasības attiecībā uz:

i)sabiedrisko apspriešanu par šiem VRP un

ii)šiem VRP, lai tie būtu saskaņoti ar KLP stratēģiskajiem plāniem.

Šajā nodaļā arī izklāstīta informācija, kas jāiekļauj ķīmisko pesticīdu alternatīvu indikatīvajos mērķrādītājos. Tajā noteikts pienākums:

i)dalībvalstīm gada progresa un īstenošanas ziņojumos iekļaut savas tendences virzībā uz abu mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī citi kvantitatīvie dati, un

ii)Komisijai analizēt šos ziņojumus un sniegt ieteikumus.

IV nodaļā ir noteiktas prasības profesionāliem IAA līdzekļu lietotājiem gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas vai nav pieņēmušas konkrētiem kultūraugiem specifiskus noteikumus. Tajā noteikts pienākums profesionāliem lietotājiem veikt IAA uzskaiti un izmantot neatkarīgus konsultantus. Tajā paredzēts pieņemt un pārraudzīt konkrētiem kultūraugiem specifiskus noteikumus attiecībā uz IAA, kas jāievēro profesionāliem lietotājiem. Tajā paredzēta arī elektroniska IAA reģistra izveide.

V nodaļā ir noteiktas prasības profesionāliem lietotājiem, izplatītājiem un konsultantiem noteiktos apstākļos iegūt apmācības sertifikātu. Tajā ir izklāstītas arī vispārīgas prasības attiecībā uz pesticīdu lietošanu un to lietošanas iekārtām. Turklāt tajā ir iekļauti noteikumi par:

i)    pesticīdu lietošanu jutīgās teritorijās,

ii)    ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzību,

iii)    pesticīdu izsmidzināšanu no gaisa,

iv)    uzglabāšanu, likvidēšanu un darbībām ar pesticīdiem, un

v)    konsultācijām pesticīdu lietošanas jomā.

VI nodaļā ir noteiktas prasības par augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu. Tajā ir arī noteikts, kāda veida informācija par pesticīdiem ir jāsniedz pircējiem pārdošanas brīdī.

VII nodaļā ir noteikta prasība dalībvalstīm izveidot profesionālu lietotāju, konsultantu un izplatītāju apmācības un sertifikācijas sistēmu. Tas paredz neatkarīgas konsultāciju sistēmas izveidi. Šajā nodaļā ir noteikta prasība dalībvalstīm palielināt izpratni par pesticīdu jautājumiem un publicēt galveno informāciju tiešsaistē. Tajā ir arī noteikts, ka dalībvalstīm ir jāvāc informācija par pesticīdu izraisītas akūtas un hroniskas saindēšanās gadījumiem.

VIII nodaļa attiecas uz pesticīdu lietošanas iekārtām. Tajā ir noteiktas prasības lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārbaudei. Tā paredz elektroniska(-u) reģistra(-u) izveidi nolūkā reģistrēt informāciju par visu veidu lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji. Šajā nodaļā ir noteikta prasība ziņot par īpašumtiesību nodošanu vai izņemšanu no lietošanas. Tajā paredzēta arī prasība veikt pārbaudes ik pēc trim gadiem ar iespēju atkāpties no šīm pārbaudes prasībām attiecībā uz noteiktām lietošanas iekārtām.

IX nodaļā ir noteikta metodika saskaņoto riska rādītāju un progresa aprēķināšanai virzībā uz 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem.

X nodaļā ir izklāstīti administratīvie un finanšu noteikumi par:

i)attiecīgo kompetento iestāžu paziņošanu Komisijai,

ii)sodiem un

iii)nodevām un maksām.

XI nodaļā ir paredzēti nosacījumi deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanai saskaņā ar RAALIL.

Ar XII nodaļu atceļ DPIL un paredz RAALIL stāšanos spēkā un piemērošanu.

2022/0196 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 35 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 36 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Līgumā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot visas Savienības rīcībpolitikas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības un vides aizsardzības līmenis, kā arī noteikts, ka Savienības rīcībpolitikai vides jomā ir jābūt vērstai uz augsta līmeņa aizsardzību.

(2)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK 37 tika izveidota sistēma pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, samazinot pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Minētās direktīvas novērtējumā 38 tika konstatēts, ka tā nav sasniegusi tai izvirzītos vispārējos mērķus un ka dalībvalstis to nav apmierinoši īstenojušas. Šis secinājums tika apstiprināts Komisijas 2017. 39 un 2020. gada 40 ziņojumos Eiropas Parlamentam un Padomei.

(3)Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcijā par Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu īstenošanu 41 tika norādīts, ka Savienībai ir nekavējoties jārīkojas, lai pārietu uz pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, un Komisija tika aicināta ierosināt vērienīgu Savienības mērogā saistošu mērķrādītāju pesticīdu lietošanas samazināšanai. Eiropas Parlaments 2021. gada 20. oktobra rezolūcijā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā 42 atkārtoti apstiprināja savu aicinājumu noteikt saistošus samazināšanas mērķrādītājus.

(4)2018. gadā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPID) pētījumā 43 tika konstatēts progress daudzās dalībvalstīs, bet Direktīvas 2009/128/EK mērķu sasniegšana kopumā bijusi ierobežota. Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada īpašajā ziņojumā 44 par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu tika konstatēts, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas risku mērīšanā un samazināšanā ir gūti nelieli panākumi, un tika konstatēti trūkumi pašreizējā Savienības regulējumā. Kā norādīts Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas informatīvajā ziņojumā par Direktīvas 2009/128/EK 45 novērtējumu, tā arī uzskata, ka ir svarīgi atkārtoti izvērtēt prasības, mērķrādītājus, nosacījumus un grafikus, kas noteikti valstu rīcības plānos.

(5)Lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek sasniegti Savienības tiesiskā regulējuma mērķi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, tas ir jāpielāgo, nosakot skaidrākus un uzņēmējiem tieši piemērojamus noteikumus. Turklāt būtu jāprecizē vairāki noteikumi, tostarp noteikumi par integrētās augu aizsardzības piemērošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumiem un augu aizsardzības līdzekļu lietošanā izmantoto iekārtu pārbaudēm. Tāpēc ir lietderīgi atcelt Direktīvu 2009/128/EK un aizstāt to ar regulu.

(6)Noteikumi par biocīdiem ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 46 , un ir plānota minētās regulas novērtēšana. Tāpēc šajā regulā nav lietderīgi ieviest jaunus noteikumus par biocīdu lietošanu.

(7)Komisijas paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” 47 ir izklāstīts ceļvedis galvenajiem pasākumiem, tostarp tiesību aktiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un risku. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” 48 , ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam 49 un Nulles piesārņojuma rīcības plānā 50 Komisija apņēmusies rīkoties, lai līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu ķīmisko pesticīdu vispārējo lietošanu un to izraisīto risku un līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu bīstamāku pesticīdu (augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir viena vai vairākas darbīgās vielas, kas apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 51 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 52 pielikuma E daļā, vai kuru sastāvā ir vai viena vai vairākas darbīgās vielas, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 53 pielikumā) vispārējo lietošanu. Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana arī papildina bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītāja sasniegšanu, proti, līdz 2030. gadam vismaz 25 % Savienības lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajai lauksaimniecībai. Tā atbalsta ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā 54 mērķus un tādējādi palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. principu par veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi.

(8)Divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas attiecas uz pesticīdu lietošanu un aicina izvirzīt vērienīgus samazināšanas mērķus. Iniciatīva “ Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi ”, kas Komisijai iesniegta 2017. gada 6. oktobrī, aicināja Komisiju attiecībā uz trešo mērķi – “visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietojuma samazināšanai, tādējādi gādājot par tādu nākotni, kas būtu brīva no pesticīdiem”. Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņemtajā atbildē norādīja, ka tā atkārtoti izvērtēs nepieciešamību noteikt obligātus ES mēroga mērķrādītājus attiecībā uz pesticīdiem. Nesen — iniciatīva “ Glābiet bites un lauksaimniekus! Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi ” aicināja “Komisiju ierosināt tiesību aktus nolūkā līdz [..] 2030. gadam pakāpeniski pārtraukt sintētisko pesticīdu lietošanu ES lauksaimniecībā par 80 %, sākot ar visbīstamākajām vielām, un līdz 2035. gadam pilnībā atbrīvoties no sintētiskajiem pesticīdiem.” Līdz 2021. gada 30. septembrim iniciatīva ir savākusi vairāk nekā 1 miljonu paziņojumu par atbalstu, kurus dalībvalstu iestādes pašlaik pārbauda.

(9)Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā, kas publicēts 2022. gada 9. maijā, attiecībā uz priekšlikumiem par lauksaimniecību, pārtikas ražošanu, biodaudzveidību un ekosistēmām, piesārņojumu iedzīvotāji lūdz Savienību jo īpaši būtiski samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu saskaņā ar pašreizējiem mērķrādītājiem, vienlaikus joprojām nodrošinot pārtikas nodrošinājumu, un atbalstīt pētniecību, kuras mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgākas un dabiskākas alternatīvas. Iedzīvotāji lūdz vairāk pētījumu un inovāciju, tostarp attiecībā uz tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai ražošanai, augu rezistenci un precīzo lauksaimniecību, kā arī plašāku saziņu, konsultāciju sistēmas un lauksaimnieku apmācību, mācīšanos no lauksaimniekiem, kā arī lūdz Savienību aizsargāt kukaiņus, jo īpaši vietējos un apputeksnējošos kukaiņus 55 .

(10)Eiropas Savienības Padome 2020. gada 19. oktobra secinājumos 56 , ņemot vērā Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktos pesticīdu lietošanas samazināšanas mērķrādītājus, norādīja, ka šo mērķrādītāju sasniegšanai būs vajadzīgi dalībvalstu un visu ieinteresēto personu centieni un intensīva sadarbība, apspriešanās un kopdarbība. Padome arī lūdza Komisiju nodrošināt, ka šie mērķrādītāji ir Savienības mērķrādītāji, kuru sasniegšana visām dalībvalstīm ir jāveicina, rīkojoties valsts līmenī. Padomes secinājumos ir pausts aicinājums šādus mērķrādītājus noteikt, ņemot vērā līdzšinējos sasniegumus, kā arī dalībvalstu atšķirīgos izejas punktus, apstākļus un nosacījumus.

(11)Bioloģiskās kontroles līdzekļi ir ilgtspējīga kontroles alternatīva ķīmisko līdzekļu izmantošanai, lai kontrolētu kaitīgos organismus. Kā norādīts Padomes Lēmumā (ES) 2021/1102 57 , bioloģiskās kontroles līdzekļiem ir arvien lielāka nozīme ilgtspējīgā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, un tiem ir būtiska nozīme integrētās augu aizsardzības un bioloģiskās lauksaimniecības sekmīgā īstenošanā. Piekļuve bioloģiskajām kontrolēm atvieglo atteikšanos no ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem. Ir lietderīgi mudināt lauksaimniekus pāriet uz lauksaimniecības metodēm, kurās lieto maz pesticīdu, tostarp uz bioloģisko lauksaimniecību. Tādēļ ir lietderīgi definēt bioloģiskās kontroles jēdzienu kā pamatu, lai dalībvalstis varētu noteikt indikatīvus mērķrādītājus nolūkā palielināt to kultūraugu īpatsvaru, kuriem lieto bioloģiskās kontroles līdzekļus.

(12)Stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķis ir ekonomiski izdevīgi panākt būtisku progresu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānosaka kvantitatīvi mērķrādītāji Savienības un dalībvalstu līmenī attiecībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanu un bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu, lai uzraudzītu progresu. Valstu mērķrādītāji būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem, lai attiecībā uz tiem nodrošinātu pienācīgu progresu un pārskatatbildību. Šie saistošie valsts mērķrādītāji dalībvalstīm arī būtu jāsasniedz līdz 2030. gadam. Paredzams, ka ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšana būtiski samazinās profesionālo lietotāju darba drošības un veselības riskus.

(13)Ņemot vērā dažādos vēsturiskā progresa līmeņus un dažādo pesticīdu lietošanas intensitāti dalībvalstīs, ir jādod dalībvalstīm zināma rīcības brīvība noteikt pašām savus saistošos valsts mērķrādītājus (“valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus”). Lietošanas intensitāti vislabāk var izmērīt, dalot to aktīvo vielu kopējo daudzumu, kas laistas tirgū un tādējādi augu aizsardzības līdzekļu veidā izmantotas konkrētā dalībvalstī, ar platību, kurā darbīgās vielas tika lietotas. Ķīmisko pesticīdu un jo īpaši bīstamāko pesticīdu lietošanas intensitāte ir saistīta ar lielāku atkarību no ķīmiskajiem pesticīdiem, lielāku risku cilvēka veselībai un videi un mazāk ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Tāpēc ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm, nosakot savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, ņemt vērā ķīmisko pesticīdu lietošanas intensitāti, kas ir zemāka nekā Savienības vidējais rādītājs. Tāpat ir lietderīgi likt tām, nosakot savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, ņemt vērā ķīmisko pesticīdu lietošanas intensitāti, kas ir augstāka nekā Savienības vidējais rādītājs. Turklāt, lai atzītu dalībvalstu līdzšinējos centienus, tām, nosakot valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, būtu jāļauj ņemt vērā vēsturisko progresu pirms stratēģijas “No lauka līdz galdam” pieņemšanas. Savukārt, ja dalībvalstis ir palielinājušas vai tikai ierobežoti samazinājušas ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un ar tiem saistīto risku, tām tagad būtu jāsniedz lielāks ieguldījums Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, vienlaikus ņemot vērā arī pesticīdu lietošanas intensitāti. Lai nodrošinātu taisnīgus un kopīgus centienus sasniegt Savienības mēroga mērķrādītājus un pienācīgu vērienīguma līmeni, valstu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītājiem būtu jānosaka minimālie ierobežojumi. ES tālākie reģioni, kas uzskaitīti Līguma 349. pantā, atrodas Atlantijas okeānā, Karību jūras reģionā un Indijas okeānā. Ņemot vērā pastāvīgus ierobežojumus, piemēram, to nošķirtību no Eiropas kontinenta, atrašanos uz salām un lielo eksponētību klimata pārmaiņām, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm ņemt vērā šo reģionu īpašās vajadzības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un pasākumiem, kas pielāgoti konkrētiem klimatiskajiem apstākļiem un kultūraugiem. Lai nodrošinātu taisnīgus un kopīgus centienus nolūkā sasniegt Savienības mēroga mērķrādītājus, ja dalībvalsts sasniedz savu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju pirms 2030. gada, tai nebūtu jāliek uzņemties papildu samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanas centieni, bet tai būtu cieši jāuzrauga ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska ikgadējās svārstības un bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ikgadējās svārstības, lai nodrošinātu progresu virzībā uz attiecīgā valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu. Pārredzamības labad dalībvalstu atbildēm uz visiem Komisijas ieteikumiem attiecībā uz valsts mērķrādītāju vērienīgumu un ikgadējo progresu virzībā uz to sasniegšanu vajadzētu būt publiski pieejamām.

(14)Dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāpublicē valsts rīcības plāni. Lai dalībvalstu rīcības plāni būtu iedarbīgi, tajos būtu jāiekļauj kvantitatīvi mērķi, atsauces uz saistošiem valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, kā arī attiecīgie indikatīvie mērķrādītāji, kas noteikti valsts rīcības plānos, pasākumi, grafiki un radītāji nolūkā samazināt pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tas ļaus īstenot strukturētu pieeju kvantitatīvu mērķu un mērķrādītāju noteikšanai, skaidri sasaistot tos ar valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem. Lai uzraudzītu atbilstību šīs regulas noteikumiem, dalībvalstīm ik gadus būtu arī jāziņo par mērķrādītājiem un precīziem kvantitatīviem datiem saistībā ar atbilstību noteikumiem par lietošanu, apmācību, lietošanas iekārtām un integrēto augu aizsardzību.

(15)Lai sasniegtu Savienības mēroga samazināšanas mērķrādītājus (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus”), kā arī valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, ir jāpalielina bioloģiskās kontroles un citu neķīmisku alternatīvu pieejamība un izmantošana. Šo alternatīvu pieejamība stimulēs tādas augu aizsardzības, kurā pesticīdus izmanto maz, prakses ieviešanu, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību.

(16)Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgas lietošanas jomā ietekmē vidi. cilvēka veselību un darba apstākļus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sabiedrībai un sociālajiem partneriem tiek dotas pietiekamas iespējas piedalīties dalībvalstu rīcības plānu sagatavošanā un attiecīgā gadījumā par to apspriesties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK 58 .

(17)Lai garantētu saskaņotību un savstarpēju papildināmību ar saistītajiem tiesību aktiem, dalībvalstu rīcības plānos būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK 59 , Padomes Direktīva 92/43/EEK 60 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK 61 , Padomes Direktīva 91/676/EEK 62 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK 63 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 64 un Regula xxx/xxx par dabas atjaunošanu [jāiekļauj atsauce uz pieņemto tiesību aktu] un tiem vajadzētu būt saskaņotiem ar kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) stratēģiskajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 65 .

(18)Ekonomikas instrumentiem, tostarp tiem, ar ko KLP ietvaros nodrošina atbalstu lauksaimniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu ar augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu saistītos mērķus, jo īpaši mazinātu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Dalībvalstīm savos valsts KLP stratēģiskajos plānos ir jāapliecina, ka tās, īstenojot KLP, sekmē un atbalsta citu saistītu Savienības tiesību aktu un to mērķu, arī šajā regulā paredzēto mērķu, īstenošanu.

(19)Pārredzamības labad, kā arī nolūkā veicināt lielāku progresu, ir jānovērtē panākumi, ko dalībvalstis ir guvušas saistībā ar valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju un citu valsts indikatīvo samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. Tas būtu jādara reizi gadā, izstrādājot gada progresa un īstenošanas ziņojumus. Lai vienkāršotā, viegli salīdzināmā veidā pārraudzītu atbilstības līmeni šai regulai, dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas īstenošanu būtu jāiekļauj arī kvantitatīvie dati par lietošanu, apmācību, lietošanas iekārtām un integrēto augu aizsardzību. Lai Komisija veicinātu virzību uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju un citu valsts indikatīvo mērķrādītāju sasniegšanu, citstarp sekmētu visus pasākumus šo mērķrādītāju sasniegšanas atbalstam, tai reizi divos gados būtu jāveic šīs virzības un pasākumu analīze.

(20)Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, ir nepieciešama tāda pieeja kaitīgo organismu apkarošanai, kurā tiek ievēroti integrētās augu aizsardzības principi, rūpīgi izvērtējot visus pieejamos līdzekļus, kas novērš kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī un samazinot riskus cilvēku veselībai un videi. “Integrētā augu aizsardzība” uzsver veselīgu kultūraugu audzēšanu ar iespējami mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz agroekosistēmām, veicina dabisku mehānismu izmantošanu kaitīgo organismu apkarošanai un piemēro to ķīmiskas kontroles metodes tikai tad, kad visi pārējie apkarošanas līdzekļi ir izsmelti. Šajā regulā ir jāparedz skaidri noteikumi nolūkā nodrošināt integrētās augu aizsardzības konsekventu īstenošanu uz vietas. Lai izpildītu pienākumu īstenot integrēto augu aizsardzību, profesionālam lietotājam būtu jāizvērtē un jāievieš visas metodes un prakses, kurās nav paredzēta augu aizsardzības līdzekļu izmantošana. Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi būtu jāizmanto tikai tad, kad ir izsmelti visi pārējie apkarošanas līdzekļi. Svarīgi, lai profesionāli lietotāji glabātu informāciju par iemesliem, kāpēc viņi izmanto augu aizsardzības līdzekļus, vai iemesliem, kāpēc viņi veic jebkuru citu darbību atbilstīgi integrētajai augu aizsardzībai, kā arī par neatkarīgu konsultantu sniegtajiem ieteikumiem integrētās augu aizsardzības īstenošanas atbalstam. Šī informācija ļaus izpildīt iepriekš minēto prasību, kā arī pārraudzīt atbilstību šai prasībai. Šāda informācija ir jāglabā arī attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa.

(21)Lai izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās, Komisijai dalībvalstu vajadzībām būtu jāizstrādā standarta veidlapa ar mērķi integrēt profesionālu lietotāju glabāto informāciju par darbībām, kas veiktas atbilstīgi integrētās augu aizsardzības principiem, ar informāciju, kas tiek glabāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu.

(22)Lai sekmētu atbilstību integrētās augu aizsardzības principiem, ir jāparedz tādi noteikumi par konkrētiem kultūraugiem, kas profesionālam lietotājam ir jāievēro attiecībā uz attiecīgo kultūraugu un reģionu, kurā viņš darbojas. Such rules should convert the requirements of integrated pest management into verifiable criteria that apply to the specific crop. Lai nodrošinātu, ka noteikumi par konkrētiem kultūraugiem atbilst integrētās augu aizsardzības prasībām, būtu jāparedz detalizēti noteikumi par to, kas tajos būtu jāiekļauj, un Komisijai būtu jāpārbauda to izstrāde, īstenošana un izpilde uz vietas.

(23)Lai pārbaudītu, vai profesionāli lietotāji nodrošina atbilstību integrētās augu aizsardzības principiem, būtu jāuztur elektronisks integrētās augu aizsardzības līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrs ar mērķi pārbaudīt atbilstību šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem par integrēto augu aizsardzību un atbalstīt Savienības rīcībpolitikas izstrādi. Piekļuve minētajam reģistram būtu jānodrošina arī valsts statistikas iestādēm saistībā ar oficiālās statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 66 V nodaļu. Šajā reģistrā būtu jāreģistrē visi preventīvie pasākumi vai iejaukšanās un šā preventīvā pasākuma vai iejaukšanās iemesli. Tas kompetentajām iestādēm sniegs informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai profesionāls lietotājs pirms noteikt konkrēto preventīvo pasākumu vai iejaukšanos ir veicis lēmumu pieņemšanas procesu saskaņā ar integrēto augu aizsardzību. Reģistrā būtu jāiekļauj arī ziņas par ieteikumu, kas ik gadu ir jāsaņem integrētās augu aizsardzības īstenošanas atbalstam, lai varētu pārliecināties, ka tiek īstenota šāda stratēģiska ilgāka termiņa plānošana attiecībā uz integrēto augu aizsardzību.

(24)Lai garantētu, ka augu aizsardzības līdzekļi un saistītās lietošanas iekārtas tiek izmantotas, nodrošinot cilvēku veselības un vides aizsardzību, ir jāparedz vispārīgas prasības profesionāliem lietotājiem saistībā ar apmācību, kas nepieciešama, lai varētu izmantot noteiktus augu aizsardzības līdzekļus vai lietošanas iekārtas, kā arī saistībā ar bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un nepieciešamību ievērot pārbaudes prasības attiecībā uz lietošanas iekārtām, ko izmanto profesionāli lietotāji.

(25)Augu aizsardzības līdzekļiem var būt īpaši negatīva ietekme noteiktās zonās, kuras bieži izmanto plaša sabiedrība vai mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kopienās, kurās cilvēki dzīvo un strādā, kā arī ekoloģiski jutīgās zonās, piemēram, Natura 2000 teritorijās, kas ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK 67 un Padomes Direktīvu 92/43/EEK 68 . Ja augu aizsardzības līdzekļus lieto zonās, ko izmanto plaša sabiedrība, ir liela iespēja, ka cilvēki nonāks saskarē ar šādiem līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās un trīs metru attālumā ap tām. Atkāpes no šā aizlieguma būtu jāatļauj tikai noteiktos apstākļos, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

(26)Ūdens vide un dzeramā ūdens krājumi ir īpaši jutīgi pret augu aizsardzības līdzekļiem. Tāpēc, lai aizsargātu ūdens vidi, būtu jāaizliedz augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdeņu teritorijās un ap tām. Dalībvalstīs vajadzētu būt īstenotiem atbilstošiem pasākumiem, lai nepieļautu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un ļautu panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi. Turklāt ir svarīgi, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, kā pēc iespējas samazināt vai pilnībā novērst tādu noteiktu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”. Svarīgi arī, lai profesionāli lietotāji būtu apmācīti par to, ka ir būtiski dot priekšroku zemas kaitīguma pakāpes augu aizsardzības līdzekļiem vai neķīmiskām alternatīvām, par tehnoloģijas izmantošanu nolūkā mazināt nonesi ar vēju, kā arī riska mazināšanas pasākumu īstenošanu.

(27)Ar precīzo lauksaimniecību saprot lauksaimniecības pārvaldības sistēmas, kurās rūpīgi pielāgo kultūraugu audzēšanu lokalizētiem apstākļiem, piemēram, zemes gabalos. The application of existing technology, including the use of Union space data and services (Galileo and Copernicus), has the potential to significantly reduce pesticide usage. Tāpēc ir jānosaka tiesiskais regulējums, kas stimulē precīzās lauksaimniecības attīstību. Augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no lidaparāta, citstarp izmantojot lidmašīnas, helikopterus un dronus, parasti ir mazāk precīza nekā citi lietošanas veidi, tāpēc var radīt negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Tāpēc izsmidzināšana no gaisa būtu jāaizliedz, paredzot ierobežotas atkāpes atsevišķi izvērtējamos gadījumos, kad izsmidzināšana no gaisa rada mazāk negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi nekā alternatīvas lietošanas metodes vai kad nav īstenojamu alternatīvu lietošanas metožu. Ir arī jāuzskaita, cik izsmidzināšanas no gaisa ir veiktas, pamatojoties uz izsniegtajām atļaujām izsmidzināšanai no gaisa, lai tādējādi iegūtu skaidrus datus par to, cik daudzas izsmidzināšanas no gaisa, par kurām tika izsniegtas atļaujas, tika faktiski veiktas.

(28)Tomēr domājams, ka, izmantojot noteiktu bezpilota gaisa kuģi (arī dronus), būs iespējams veikt augu aizsardzības līdzekļu precīzu lietošanu no gaisa. Šāda bezpilota gaisa kuģa izmantošana varētu palīdzēt samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, pateicoties precīzai izsmidzināšanai, un attiecīgi sekmēt cilvēka veselībai un videi radīto risku samazināšanu salīdzinājumā ar sauszemes lietošanas iekārtu izmantošanu. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā paredzēt kritērijus nolūkā atbrīvot noteiktu bezpilota gaisa kuģi no aizlieguma veikt lietošanu no gaisa. Ir lietderīgi arī atlikt šā atbrīvojuma piemērošanu uz trim gadiem, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad trūkst zinātniskas pārliecības.

(29)Darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem, tostarp šādu līdzekļu uzglabāšana, atšķaidīšana un maisījumu gatavošana, lietošanas iekārtu tīrīšana pēc darba, tvertnes maisījumu reģenerācija un apglabāšana, kā arī tukšu iepakojumu un augu aizsardzības līdzekļu atlieku apglabāšana rada īpašus riskus, ka cilvēki un vide var nonākt saskarē ar šādiem līdzekļiem. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt īpašus pasākumus saistībā ar šīm darbībām. Ciktāl augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, uzglabāšanai un likvidēšanai nepieciešama atbilstība minimālajām veselības aizsardzības un drošības prasībām, minētās prasības ir noteiktas, cita starpā, Padomes Direktīvā 98/391/EEK 69 , Padomes Direktīvā 89/656/EEK 70 , Padomes Direktīvā 98/24/EK 71 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK 72 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/104/EK 73 .

(30)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir ieteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, lai veicinātu to lietošanu veidā, kas aizsargā cilvēka veselību un vidi atbilstīgi integrētās augu aizsardzības principiem, ir būtiski, lai konsultanti būtu pienācīgi apmācīti.

(31)Augu aizsardzības līdzekļa pārdošana ir svarīgs izplatīšanas ķēdes elements, jo tas izplatītājiem ļauj sniegt vajadzīgo informāciju, lai veicinātu šā līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka šādas pārdošanas laikā pircējs vai tiešais lietotājs var saņemt konkrētu padomu par drošības instrukcijām attiecībā uz cilvēku veselību un vidi, kā arī atbildes uz jautājumiem, kas sekmētu attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa pareizu lietošanu. Būtu jānodrošina, ka neprofesionāliem lietotājiem pārdošanas vietā ir pieejama informācija par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu un uzglabāšanu un to iepakojuma apglabāšanu, jo šiem lietotājiem parasti nav tādu praktisku zināšanu kā profesionāliem lietotājiem.

(32)Ir būtiski, lai dalībvalstis izveidotu un uzturētu gan sākotnējas, gan papildu apmācības sistēmas izplatītājiem, konsultantiem un profesionāliem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, kā arī sertifikācijas sistēmas nolūkā reģistrēt dalību šādā apmācībā, lai garantētu, ka šie lietotāji pilnīgi apzinās iespējamos riskus cilvēku veselībai un videi un to, kādi pasākumi ir jāveic, lai tādus riskus pēc iespējas vairāk mazinātu. Konsultantu apmācībām vajadzētu būt plašākām nekā izplatītāju un profesionālu lietotāju apmācībām, jo viņiem ir jāspēj atbalstīt integrētās augu aizsardzības principu un noteikumu par konkrētiem kultūraugiem pienācīgu īstenošanu. Augu aizsardzības līdzekļus, kurus ir atļauts izmantot profesionālai lietošanai, drīkst lietot vai iegādāties tikai personas, kurām ir apmācības sertifikāts. Turklāt nolūkā garantēt cilvēku veselībai un videi drošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, izplatītājiem pārdošanas vietā būtu profesionāliem un neprofesionāliem augu aizsardzības līdzekļu pircējiem jānodrošina informācija par konkrēto līdzekli.

(33)Lai garantētu plānotu pieeju attiecībā uz kaitīgo organismu apkarošanas metodēm vairākos audzēšanas periodos nolūkā pēc iespējas vairāk samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un nodrošināt integrētās augu aizsardzības pienācīgu īstenošanu, būtu jānosaka prasība, ka profesionāliem lietotājiem regulāri ir jākonsultējas ar apmācītiem, neatkarīgiem konsultantiem augu aizsardzības jautājumos, lai augu aizsardzības līdzekļi tiktu izmantoti tikai kā galējais līdzeklis.

(34)Ņemot vērā iespējamos riskus cilvēku veselībai un videi, kas var rasties, lietojot augu aizsardzības līdzekļus, vajadzētu nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama pilnīgāka informācija par šādu līdzekļu lietošanas vispārējo ietekmi, šādā nolūkā organizējot izpratnes veicināšanas kampaņas, informācijas izplatīšanā iesaistot izplatītājus, kā arī īstenojot citus attiecīgus pasākumus.

(35)Lai labāk izprastu tendences saistībā ar akūtas saindēšanās gadījumiem un hronisku saindēšanos, kas izriet no tā, ka cilvēki var nonākt saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, katrai dalībvalstij būtu jāapkopo informācija par šādām tendencēm. Komisijai būtu arī jāpārrauga vispārējās tendences Savienības līmenī.

(36)Lai mazinātu augu aizsardzības līdzekļu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ir jāparedz sistēmas profesionāliem lietotājiem paredzēto lietošanas iekārtu regulārai tehniskajai pārbaudei. Ņemot vērā, iespējams, samazināto ietekmi, ko rada profesionāliem lietotājiem paredzētās lietošanas iekārtas, ko izmanto reti, ir arī lietderīgi atļaut dalībvalstīm attiecībā uz šīm iekārtām paredzēt mazāk stingras pārbaužu prasības un noteikt atšķirīgus pārbaužu intervālus. Turklāt, tā kā jaunu rokas lietošanas iekārtu un uz muguras pārnēsājamo izsmidzinātāju iegādes izmaksas salīdzinājumā ar pārbaudes izmaksām ir salīdzinoši zemas, ir lietderīgi paredzēt valsts atkāpju iespēju no šādu iekārtu obligātās pārbaudes prasības ar nosacījumu, ka tiek veikts riska novērtējums, aptverot šādu iekārtu radītos riskus cilvēku veselībai un videi. Šajā novērtējumā būtu jāiekļauj iekārtu izmantošanas biežuma aplēse. Lai nodrošinātu atbilstību pārbaudes prasībām, ir jāparedz, ka katra dalībvalsts izveido profesionāliem lietotājiem paredzēto lietošanas iekārtu reģistru un to atjaunina. Tā kā dažām lietošanas iekārtām nav unikāla identifikatora (ID), ir jāparedz noteikums par unikāla ID nodrošināšanu šādām lietošanas iekārtām, lai visas iekārtas būtu fiziski identificētas.

(37)Lai pārraudzītu progresu, kas panākts, mazinot riskus un negatīvo ietekmi, ko cilvēka veselībai un videi rada augu aizsardzības līdzekļu lietošana, ir jāturpina izmantot Direktīvā (ES) 2009/128/EK paredzēto saskaņoto riska indikatoru sistēmu.

(38)Aprēķinot šos saskaņotos riska indikatorus un progresu virzībā uz to saistošo Savienības un valsts mērķrādītāju sasniegšanu, kuru pamatā ir stratēģija “No lauka līdz galdam”, būtu jāizmanto statistikas dati par augu aizsardzības līdzekļiem, kas apkopoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 74 . Tā kā pesticīdu izmantojums gadu no gada svārstās, jo īpaši atkarībā no laika apstākļiem, trīs gadu atskaites periods ir piemērots, lai ņemtu vērā šādas svārstības. Atskaites periods saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 un Nr. 2 aprēķinam ir 2011.–2013. gads, jo tas bija pirmais trīs gadu periods, par kuru Komisija saņēma datus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009, un tas sakrīt ar laiku, kad stājās spēkā Direktīva 2009/128/EK. Atskaites periods progresa aprēķinam virzībā uz Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem ir 2015.–2017. gads, jo tie bija trīs nesenākie gadi, par kuriem bija pieejami dati laikā, kad tika izziņota stratēģija “No lauka līdz galdam”. Atskaites periods jauna saskaņotā riska indikatora Nr. 2a aprēķinam ir 2022.–2024. gads, jo tas būs pirmais trīs gadu periods, par kuru būs pieejami dati par apstrādātajām teritorijām atbilstīgi katrai atļaujai saistībā ar ārkārtas situāciju augu aizsardzībā.

(39)Pašlaik vienīgie Savienības līmenī pieejamie pamatotie statistikas dati saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un lietošanu ir statistika par aktīvo vielu daudzumu tirgū laistajos augu aizsardzības līdzekļos un dati par to, cik atļauju ir piešķirtas saistībā ar ārkārtas situācijām augu aizsardzībā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1107/2009. Šo statistiku izmanto saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 un Nr. 2 aprēķinā saskaņā ar Direktīvu 2009/128/EK, kā arī tam, lai aprēķinātu progresu virzībā uz saistošiem Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem un valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem, pamatojoties uz stratēģiju “No lauka līdz galdam”. Jaunais saskaņotais riska indikators Nr. 2.a tiks aprēķināts, izmantojot statistiku par to, cik atļauju piešķirts saistībā ar ārkārtas situācijām augu aizsardzībā, par tajos augu aizsardzības līdzekļos izmantoto aktīvo vielu īpašībām, attiecībā uz kuriem ir piešķirtas šīs atļaujas, kā arī par atbilstīgi šīm atļaujām apstrādātajām teritorijām, lai precīzāk kvantificētu riskus, kas izriet no atļaujām, kuras piešķirtas saistībā ar ārkārtas situācijām augu aizsardzībā.

(40)Ar pārredzamību saistītu apsvērumu dēļ un nolūkā nodrošināt šīs regulas vienādu īstenošanu visās dalībvalstīs tās pielikumā būtu jāparedz metodika progresa aprēķinam virzībā uz divu Savienības un divu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju īstenošanu, kā arī metodika saskaņotu riska indikatoru aprēķinam Savienības un valsts līmenī.

(41)ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir atzīta vajadzība pēc steidzamas rīcības, lai aizsargātu biodaudzveidību. Pierādījumi liecina, ka Savienībā plašā mērogā ir vērojama sugu skaita samazināšanās, jo īpaši tas attiecas uz insektiem un apputeksnētājiem. Biodaudzveidības zudumu izraisa dažādi faktori, citstarp augu aizsardzības līdzekļu lietošana, un dalībvalstu īstenotās darbības spēkā esošo Savienības politikas instrumentu ietvaros vēl nav spējušas apturēt šo biodaudzveidības zuduma tendenci. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti tā, lai mazinātu risku, ka tie var negatīvi ietekmēt savvaļas dzīvniekus un augus. To var panākt, īstenojot vairākus pasākumus, citstarp apmācību, profesionāliem lietotājiem paredzēto lietošanas iekārtu pārbaudi un ūdens vides un jutīgu teritoriju aizsardzību.

(42)Lai sekmētu saziņu starp Komisiju un kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas īstenošanu valsts līmenī, dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par kompetentajām iestādēm, kas ir ieceltas atbilstīgi šai regulai.

(43)Lai panāktu šajā regulā izklāstīto pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai minētie noteikumi tiktu izpildīti. Sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Svarīgi arī paredzēt, ka dalībvalstis atgūst izmaksas, kas saistītas ar šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, iekasējot nodevas vai maksu, lai garantētu, ka kompetentajām iestādēm ir pieejami atbilstoši finanšu resursi.

(44)Tā kā šīs regulas mērķi, t. i., aizsargāt cilvēku veselību un vidi no riskiem un ietekmes, kas saistīta ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un mērķus, kas noteikti stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES Biodaudzveidības stratēģijā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šo līdzekļu lietošanas mēroga un ar tiem saistīto riska profilu sarežgītības un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā tiek paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)Darbības, ko veic kompetentās iestādes vai citas struktūras vai fiziskās personas, kurām deleģēti oficiālās kontroles uzdevumi ar mērķi pārbaudīt, vai lietotāji ievēro šo regulu, izņemot kontroles uzdevumus, kas saistīti ar augu aizsardzības līdzekļu izkliedēšanai izmantotajām iekārtām, tiek reglamentētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 75 . Tāpēc šajā regulā ir jāparedz noteikumi tikai par kontrolēm un revīzijām attiecībā uz profesionāliem lietotājiem paredzētajām lietošanas iekārtām.

(46)Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā veikt grozījumus noteikumos par profesionālu lietotāju un konsultantu pienākumiem saistībā ar integrēto augu aizsardzību, profesionāliem lietotājiem paredzēto lietošanas iekārtu pārbaudi, saskaņotu riska indikatoru aprēķinu, gada progresa un īstenošanas ziņojumos sniedzamajiem datiem un paziņošanas veidlapu saistībā ar lietošanas iekārtām, kā arī II, III, IV, V un VI pielikumu. Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē arī tādēļ, lai papildinātu šo regulu, norādot precīzus kritērijus saistībā ar konkrētiem faktoriem, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģi, kad tehnikas un zinātnes attīstība ļaus izstrādāt šādus precīzus kritērijus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 76 . Jo īpaši, lai garantētu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, turklāt minētajiem ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(47)Lai novērtētu, vai ar šo regulu tiek efektīvi un lietderīgi sasniegti tajā izklāstītie mērķi, vai tā ir saskaņota un joprojām atbilstīga un nodrošina pievienoto vērtību Savienības līmenī, Komisijai būtu jāveic tās izvērtējums.

(48)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz ierakstiem, kas profesionāliem lietotājiem jāveic elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā, lai kompetentās iestādes varētu apkopot un analizēt minētajā reģistrā iekļauto informāciju un sniegt informāciju par akūtiem saindēšanās gadījumiem un hronisku saindēšanos, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 77 .

(49)Šīs regulas īstenošana dalībvalstīs radīs jaunus un pastiprinātus pienākumus lauksaimniekiem un citiem pesticīdu lietotājiem. Daži no tiem ir tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim, kā uzskaitīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 78 III pielikumā, un kuri saskaņā ar minēto regulu lauksaimniekiem ir jāievēro, lai saņemtu KLP maksājumus, savukārt citas prasības, kas pārsniedz obligāto prasību pamatscenāriju, var tikt atlīdzinātas ar papildu maksājumiem saskaņā ar brīvprātīgiem režīmiem, piemēram, ekoshēmām saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 31. pantu. Regulas (ES) 2021/2115 31. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā un 70. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteikts, ka KLP finansējums ir pieejams tikai tādai praksei, ko īsteno saskaņā ar ekoshēmu vai agrovides un klimata saistībām, kas pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un standartus labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim, kuri noteikti saskaņā ar minēto regulu, un kas pārsniedz attiecīgās attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vai attiecībā uz dzīvnieku labturību, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem. Tā kā lauksaimniekiem un citiem lietotājiem ir jāsaņem finansiāls atbalsts pārejā uz pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu, Regula (ES) 2021/2115 ir jāgroza, lai varētu finansēt prasības, kas pārejas periodā noteiktas saskaņā ar šo regulu. Šī izņēmuma iespēja dalībvalstīm nodrošināt papildu finansējumu pasākumiem, kas veikti, īstenojot šo regulu, būtu jāpiemēro visiem lauksaimniekiem un citiem lietotājiem noteiktajiem pienākumiem, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, tostarp obligātajai lauksaimniecības praksei, kas noteikta integrētās augu aizsardzības noteikumos, kuru paredz kultūratkarīgi noteikumi integrētai augu aizsardzībai. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 73. panta 5. punktu lauksaimnieku investīcijas, lai izpildītu Savienības tiesību aktos noteiktās jaunās prasības, var piešķirt atbalstu ilgākais 24 mēnešus no dienas, kad tās kļuva obligātas saimniecībai. Līdzīgi būtu jānosaka ilgāks pārejas periods investīcijām, kas atbilst prasībām, kuras lauksaimniekiem noteiktas saskaņā ar šo regulu. Tāpēc Regula (ES) 2021/2115 būtu attiecīgi jāgroza.

(50)Šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai ļautu kompetentajām iestādēm un uzņēmējiem sagatavoties ar šo regulu ieviestajām prasībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, paredzot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un ar to saistītā riska samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu un sasniegšanu līdz 2030. gadam, nosakot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas, uzglabāšanas, pārdošanas un likvidēšanas prasības un prasības to lietošanas iekārtām, nodrošinot apmācību un izpratnes veidošanu un paredzot integrētās augu aizsardzības īstenošanu.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz līdzekļiem, kuri lietotājam piegādātajā veidā sastāv no darbīgajām vielām, aizsargvielām vai sinerģistiem vai kas satur darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģistus un kas ir paredzēti kādam no šiem lietojumiem:

a)augu vai augu produktu aizsardzībai pret visiem kaitīgajiem organismiem vai šādu organismu ietekmes nepieļaušanai, ja vien par šo līdzekļu galveno mērķi neuzskata higiēnas nodrošināšanu, bet ne augu vai augu produktu aizsardzību;

b)augu dzīvības procesu ietekmēšanai, piemēram, vielas, kas ietekmē to augšanu, nebūdamas barības elementi vai augu biostimulatori;

c)augu produktu saglabāšanai, ja vien uz šādām vielām vai līdzekļiem neattiecas īpaši Savienības noteikumi par konservantiem;

d)nevēlamu augu vai augu daļu, izņemot aļģu, iznīcināšanai, izņemot gadījumus, kad līdzekļus lieto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai;

e)nevēlamu augu, izņemot aļģu, augšanas apturēšanai vai novēršanai, ja vien līdzekļus neizmanto augsnē vai ūdenī augu aizsardzībai.

Šādi līdzekļi turpmāk minēti kā “augu aizsardzības līdzekļi”.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“ķīmisks augu aizsardzības līdzeklis” ir augu aizsardzības līdzeklis, kas satur ķīmisku darbīgo vielu, izņemot augu produktus, kuros izmanto dabīgus bioloģiskas izcelsmes līdzekļus vai tiem identiskas vielas, piemēram, mikroorganismus, ķīmiskās signālvielas, Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 6. punktā definēto augu produktu ekstraktus vai bezmugurkaulnieku makroorganismus;

2)“zema riska augu aizsardzības līdzeklis” ir augu aizsardzības līdzeklis, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 47. panta 1. punktu;

3)“ķīmiska darbīgā viela” ir darbīgā viela, kas nav mikroorganisms, ķīmiskā signālviela, Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 6. punktā definēta augu produkta ekstrakti;

4)“biodaudzveidība” ir biodaudzveidība, kas definēta Regulas (EK) 1107/2009 3. panta 29. punktā;

5)“bīstamāks augu aizsardzības līdzeklis” ir augu aizsardzības līdzeklis, kas satur vienu vai vairākas darbīgās vielas, kuras apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā, vai kuras satur vienu vai vairākas darbīgās vielas, kas uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;

6)“izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme” ir izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1091 79 2. panta e) punktā;

7)“profesionāls lietotājs” ir jebkura persona, kas profesionālajā darbībā lieto augu aizsardzības līdzekli;

8)“izplatītājs” ir jebkura persona, kas dara augu aizsardzības līdzekli pieejamu tirgū, arī vairumtirgotājs, piegādātājs vai mazumtirgotājs;

9)“konsultants” ir jebkura persona, kas saskaņā ar profesionālo darbību vai kā komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par integrēto augu aizsardzību un augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu, arī privāti un publiski konsultāciju dienesti;

10)“lietošanas iekārta” ir jebkura iekārta, kuras izmantošana augu aizsardzības līdzekļa lietošanai ir saprātīgi paredzama ražošanas laikā, un šādu iekārtu efektīvai darbībai vajadzīgie piederumi, izņemot iekārtas, kas paredzētas ar augu aizsardzības līdzekļiem apstrādāta pavairošanas materiāla sēšanai vai stāšanai;

11)“lietošanas iekārta, ko lieto profesionāli lietotāji” ir kāda no šīm iekārtām:

a)lietošanas iekārta, ko profesionāls lietotājs izmanto augu aizsardzības līdzekļa lietošanai;

b)lietošanas iekārtas ar horizontālām vai vertikālām izsmidzināšanas caurulēm vai spiediena smidzinātājiem neatkarīgi no tā, vai iekārtas izmanto augu aizsardzības līdzekļu uzklāšanai;

12)“lietošana no gaisa” ir augu aizsardzības līdzekļa lietošana no gaisa kuģa;

13)“bezpilota gaisa kuģis” ir jebkurš gaisa kuģis, ko ekspluatē vai kas konstruēts autonomai ekspluatācijai vai pilotēšanai no attāluma bez pilota gaisa kuģī;

14)“augu aizsardzības līdzeklis, kas atļauts profesionālai lietošanai” ir augu aizsardzības līdzeklis, kas ir atļauts tikai profesionāliem lietotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 31. pantu;

15)“integrētā augu aizsardzība” ir visu to pieejamo līdzekļu rūpīga izvērtēšana, kas nepieļauj kaitīgo organismu populāciju vairošanos, vienlaikus saglabājot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ekonomiski un ekoloģiski pamatotā līmenī un mazinot risku cilvēku veselībai un videi;

16)“jutīgā zona” ir jebkura no šīm zonām:

a)zona, ko izmanto plaša sabiedrība, piemēram, sabiedriskais parks vai dārzs, atpūtas vai sporta laukumi, vai publisks ceļš;

b)zona, ko galvenokārt izmanto neaizsargātas grupas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 14. punktā;

c)cilvēku apdzīvotas vietas (kopiena, kurā dzīvo un strādā cilvēki), kas definētas atbilstīgi zemes pārklājuma 1. līmeņa klasifikācijai (mākslīgi segta platība) jaunākajā CORINE (vides informācijas koordinācijas) sistēmā, ko uztur EEZ (izņemot 2.–1.2. līmeni: rūpniecības, tirdzniecības un transporta vienības un 2.–1.3. līmeni: raktuves, izgāztuves un būvlaukumi) 80 ;

d)pilsētas teritorija, ko aptver ūdenstece vai ūdens objekts;

e)ar ražošanu nesaistītas platības, kas definētas saskaņā ar ES standartiem labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim (LLVS), proti, LLVS 8. standarts, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā;

f)ekoloģiski jutīgā zona, kas ir kāda no šīm zonām:

i)aizsargājamas teritorijas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, to vidū iespējamās aizsargjoslas, kā arī minēto teritoriju izmaiņas pēc dzeramā ūdens ieguves punktu riska novērtējuma rezultātiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/2184 81 ;

ii)Kopienā nozīmīgas teritorijas Direktīvas 92/43/EEK 4. panta 2. punktā minētajā sarakstā un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punktu, un īpaši aizsargājamas teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 4. pantu, un citas valsts, reģionālas vai vietējas aizsargājamas teritorijas, par kurām dalībvalstis ziņojušas Valstu izraudzīto aizsargājamo teritoriju pārskatā (CDDA);

iii)jebkura zona, kurā apputeksnētāju sugu monitoringā, ko veic saskaņā ar Regulas xxx/xxx [ievietot atsauci uz pieņemto aktu] 17. panta 1. punkta f) apakšpunktu, konstatē, ka tajā ir sastopama viena vai vairākas apputeksnētāju sugas, kuras Eiropas Sarkanajās grāmatās ir klasificētas kā tādas, kurām draud izzušana;

17)“karantīnas organisms” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 82 3. pantā definētais karantīnas organisms;

18)“invazīva svešzemju suga” ir invazīva svešzemju suga, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 83 3. panta 2. punktā;

19)“virszemes ūdeņi” ir virszemes ūdensobjekts, kas definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 1. punktā;

20)“gruntsūdeņi” ir gruntsūdeņu objekts, kas definēts Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 2. punktā;

21)“riska indikators” ir mērījums, kas norāda relatīvās izmaiņas, kuras saistītas ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu radīto risku cilvēka veselībai vai videi, un ko aprēķina saskaņā ar VI pielikumā izklāstīto metodiku;

22)“neķīmiskas metodes” ir alternatīvas ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem;

23)“bioloģiskā kontrole” ir augiem vai augu produktiem kaitīgo organismu kontrole, kurā izmanto dabīgus bioloģiskas izcelsmes līdzekļus vai tiem identiskas vielas, piemēram, mikroorganismus, ķīmiskās signālvielas, Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 6. punktā definēto augu produktu ekstraktus vai bezmugurkaulnieku makroorganismus.

II NODAĻA

ĶĪMISKO AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU SAMAZINĀŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJI

4. pants

Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji attiecībā uz ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem

1.Dalībvalstis, pieņemot un sasniedzot valsts mērķrādītājus saskaņā ar 5. pantu, palīdz līdz 2030. gadam visā Savienībā par 50 % samazināt gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un ar tiem saistīto risku (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1”), gan bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2”), salīdzinot ar 2015., 2016. un 2017. gada vidējo rādītāju (kopā saukti par “Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem”).

2.Progresu virzībā uz Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu Komisija katru gadu aprēķina saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

5. pants

Dalībvalstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji attiecībā uz ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem

1.Līdz .. [PB: lūgums ievietot datumu — 6 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] katra dalībvalsts savos tiesību aktos pieņem valsts mērķrādītājus, lai līdz 2030. gadam panāktu samazinājumu, kas, ņemot vērā 2015., 2016. un 2017. gada vidējo rādītāju, saskaņā ar šo pantu noteikts attiecībā uz:

a)ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un risku, kā noteikts I pielikumā (“valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1”);

b)bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā noteikts I pielikumā (“valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2”).

Šajā regulā abi pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie valsts samazināšanas mērķrādītāji kopā tiek saukti par “valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem”.

2.Katras dalībvalsts progresu virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu Komisija katru gadu aprēķina saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

3.Katra dalībvalsts 1. punktā minētos mērķrādītājus sasniedz līdz 2030. gadam. Dalībvalstij, kas sasniedz viena sava valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja līmeni pirms 2030. gada, nav jāveic papildu samazināšanas centieni. Tā uzrauga gada svārstības, lai saglabātu panākto progresu attiecībā uz minēto valsts 2030. gada samazināšanas mērķi.

4.Ievērojot 5. līdz 8. punktu, valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus nosaka tādā līmenī, lai attiecīgajā dalībvalstī panāktu, ka 2030. gada vidējais rādītājs ir par vismaz 50 % mazāks salīdzinājumā ar 2015., 2016. un 2017. gada vidējo rādītāju.

5.Dalībvalsts 4. punktā minēto valsts mērķrādītāju attiecībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un risku var samazināt, nosakot procentuālu rādītāju, kas ir viduspunkts starp skaitli, kas saistīts ar intensitāti, kā noteikts šā punkta otrajā daļā, un skaitli, kas saistīts ar izmantošanu un risku, kā noteikts šā punkta trešajā daļā. Ja minētā procentuālā daļa ir lielāka par 50 %, dalībvalsts palielina savu valsts mērķrādītāju līdz minētajai procentuālajai daļai.

Rādītājs, kas attiecas uz intensitāti, ir šāds:

a)35 %, ja dalībvalsts ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas svērtās intensitātes un riska vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir mazāks par 70 % no Savienības vidējā rādītāja;

b)50 %, ja dalībvalsts ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas svērtās intensitātes un riska vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir no 70 % līdz 140 % no Savienības vidējā rādītāja;

c)65 %, ja dalībvalsts ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas svērtās intensitātes un riska vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir lielāks par 140 % no Savienības vidējā rādītāja.

Rādītājs, kas attiecas uz lietošanu un risku, ir šāds:

a)ja dalībvalsts ir panākusi ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un riska samazinājumu, kas ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, kas iegūts no 2011., 2012. un 2013. gada vidējā rādītāja un 2015., 2016. un 2017. gada vidējā rādītāja, rādītāju iegūst, no 50 % atņemot starpību starp panākto samazinājumu un Savienības vidējo samazinājumu;

b)ja dalībvalsts ir palielinājusi ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un risku vai panākusi samazinājumu, kas ir mazāks par Savienības vidējo rādītāju, kas iegūts no 2011., 2012. un 2013. gada vidējā rādītāja un 2015., 2016. un 2017. gada vidējā rādītāja, rādītāju iegūst, pie 50 % pieskaitot starpību starp panākto samazinājumu vai attiecīgā gadījumā panākto palielinājumu un Savienības vidējo samazinājumu, bet nepārsniedzot 70 %.

Šajā punktā “ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un riska svērtā intensitāte” ir vērtība, kas atbilst dalībvalstī gadā pārdoto augu aizsardzības līdzekļos esošo ķīmisko darbīgo vielu kilogramiem, svērta pēc to bīstamības svēruma, kā noteikts I pielikuma tabulas iii) rindā un dalīta ar attiecīgajā dalībvalstī izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru skaitu.

6.Dalībvalsts 4. punktā minēto valsts mērķrādītāju attiecībā uz bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu var samazināt, nosakot procentuālu rādītāju, kas ir viduspunkts starp skaitli, kas saistīts ar intensitāti, kā noteikts šā punkta otrajā daļā, un skaitli, kas saistīts ar izmantošanu, kā noteikts šā punkta trešajā daļā. Ja minētā procentuālā daļa ir lielāka par 50 %, dalībvalsts palielina savu valsts mērķrādītāju līdz minētajai procentuālajai daļai.

Rādītājs, kas attiecas uz intensitāti, ir šāds:

a)35 %, ja dalībvalsts bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas intensitātes vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir par 70 % mazāks par Savienības vidējo rādītāju;

b)50 %, ja dalībvalsts bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas intensitātes vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir no 70 % līdz 140 % no Savienības vidējā rādītāja;

c)65 %, ja dalībvalsts bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas intensitātes vidējais rādītājs 2015., 2016. un 2017. gadā ir par 140 % lielāks par Savienības vidējo rādītāju.

Rādītājs, kas attiecas uz lietošanu, ir šāds:

a)ja dalībvalsts ir panākusi bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazinājumu, kas ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, kas iegūts no 2011., 2012. un 2013. gada vidējā rādītāja un 2015., 2016. un 2017. gada vidējā rādītāja, rādītāju iegūst, no 50 % atņemot starpību starp panākto samazinājumu un Savienības vidējo samazinājumu;

b)ja dalībvalsts ir palielinājusi bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu vai panākusi samazinājumu, kas ir mazāks par Savienības vidējo rādītāju, kas iegūts no 2011., 2012. un 2013. gada vidējā rādītāja un 2015., 2016. un 2017. gada vidējā rādītāja, rādītāju iegūst, pie 50 % pieskaitot starpību starp panākto samazinājumu vai attiecīgā gadījumā panākto palielinājumu un Savienības vidējo samazinājumu, bet nepārsniedzot 70 %.

Šajā punktā “bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas intensitāte” ir vērtība, kas atbilst attiecīgajā dalībvalstī gadā pārdoto bīstamākos augu aizsardzības līdzekļos esošo ķīmisko darbīgo vielu kilogramiem, dalot to ar attiecīgajā dalībvalstī izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru skaitu.

7.Dalībvalstis, kurām ir Līguma 349. pantā uzskaitītie tālākie reģioni, pieņemot valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, var ņemt vērā šo reģionu īpašās vajadzības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, ņemot vērā īpašos klimatiskos apstākļus un kultūraugus šajos reģionos.

8.Piemērojot 5., 6. un 7. punktu, neviens no valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāks par 35 %.

9.Līdz .. [PB: lūgums ievietot datumu — 7 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] katra dalībvalsts paziņo Komisijai savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus.

10.Ja dalībvalsts līdz... [OV: lūgums ievietot datumu — seši mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] nepieņem valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju, tiek uzskatīts, ka mērķrādītājs ir vai nu 50 %, vai, ja procentuālā daļa ir lielāka par 50 % saskaņā ar 5. vai 6. punktu, attiecīgi šī lielākā procentuālā daļa.

6. pants

Valsts mērķrādītāju sākotnējais novērtējums, ko veic Komisija

1.Komisija pārskata valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, kas tai paziņoti saskaņā ar 5. panta 9. punktu, un informāciju, kurā izskaidrota mērķrādītāju pazemināšana, kas veikta saskaņā ar 5. panta 5. vai 6. punktu.

2.Ja Komisija, pamatojoties uz tai pieejamo informāciju, secina, ka dalībvalsts paziņotie valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji ir jānosaka augstāki, tā līdz... [PB: lūgums ievietot datumu — 1 gads pēc šīs regulas piemērošanas dienas] iesaka dalībvalstij tās valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus paaugstināt. Komisija šo ieteikumu publisko.

3.Ja dalībvalsts koriģē savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, kā ieteikusi Komisija, tā groza valsts mērķrādītājus, kas saskaņā ar 5. pantu noteikti valsts tiesību aktos, un koriģētos mērķrādītājus kopā ar Komisijas ieteikumu iekļauj valsts rīcības plānā.

4.Ja dalībvalsts nolemj nekoriģēt savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, kā ieteikusi Komisija, tā šāda lēmuma pamatojumu kopā ar ieteikuma tekstu iekļauj valsts rīcības plānā.

5.Dalībvalstis, kas saņēmušas 2. punktā minēto Komisijas ieteikumu, līdz... [PB: lūgums ierakstīt datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] paziņo Komisijai koriģētos mērķrādītājus vai attiecīgā gadījumā pamatojumu tos nekoriģēt.

6.Novērtējusi visu dalībvalstu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju līmeni, kas noteikts saskaņā ar 5. pantu, Komisija pārbauda, vai to vidējais rādītājs ir vismaz 50 %, lai sasniegtu attiecīgo Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju.

7.Ja visu dalībvalstu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju vidējais rādītājs ir mazāks par 50 %, Komisija iesaka vienai vai vairākām dalībvalstīm palielināt valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju līmeni, lai sasniegtu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus. Komisija šādus ieteikumus publisko.

8.Viena mēneša laikā pēc 7. punktā minētā ieteikuma saņemšanas dalībvalsts veic vienu no šādām darbībām:

a)koriģē savus valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, kā ieteikusi Komisija, groza valsts mērķrādītājus, kas saskaņā ar 5. pantu noteikti valsts tiesību aktos, un koriģētos mērķrādītājus kopā ar Komisijas ieteikumu iekļauj valsts rīcības plānā.

b)sniedz pamatojumu tam, kādēļ nolēmusi nekoriģēt valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājus, kā ieteikusi Komisija, un šāda lēmuma pamatojumu kopā ar Komisijas ieteikumu iekļauj valsts rīcības plānā.

7. pants

Savienības un valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju tendenču publicēšana, ko veic Komisija

1.Līdz katra kalendārā gada 31. augustam Komisija tīmekļa vietnē publicē informāciju par vidējām tendencēm virzībā uz Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. Šīs tendences aprēķina kā starpību starp 2015.–2017. gada vidējo rādītāju un tā gada vidējo rādītāju, kas beidzas 20 mēnešus pirms publicēšanas. Tendences aprēķina saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku.

2.Komisija 1. punktā minēto tīmekļa vietni atjaunina vismaz reizi gadā.

3.Līdz katra kalendārā gada 31. augustam Komisija tīmekļa vietnē publicē informāciju par katras dalībvalsts tendencēm virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. Šīs tendences aprēķina kā starpību starp 2015.–2017. gada vidējo rādītāju un tā gada vidējo rādītāju, kas beidzas 20 mēnešus pirms publicēšanas. Tendences aprēķina saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku, kas pieejama 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

III NODAĻA

VALSTU RĪCĪBAS PLĀNI

8. pants

Valstu rīcības plāni

1.Līdz .. [PB: lūgums ievietot datumu — 18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] katra dalībvalsts izstrādā un tīmekļa vietnē publicē valsts rīcības plānu, kurā ir šāda informācija:

a)valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāji, kas pieņemti saskaņā ar II nodaļu;

b)informācija, kas saistīta ar valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem un kas noteikta 9. pantā;

c)ziņas par plānoto virzību saistībā ar elementiem, kas ir būtiski šīs regulas īstenošanai un uzskaitīti II pielikuma 2. daļā;

d)saikne ar attiecīgajām daļām KLP stratēģiskajos plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 un kuros izklāstīti plāni, kā palielināt izmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ko izmanto bioloģiskajai lauksaimniecībai, un to, kā šie plāni palīdzēs sasniegt mērķrādītāju, kas noteikts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” 84 , proti, līdz 2030. gadam 25 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai;

e)to lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, saraksts, kurām dalībvalsts piemēro atšķirīgas pārbaudes prasības saskaņā ar 32. panta 1. punktu;

f)informācija par aplēstajiem ikgadējiem augu aizsardzības līdzekļu daudzumiem, kas iepriekšējos trīs gados nelikumīgi izmantoti vai konfiscēti, veicot krāpšanas apkarošanas pasākumus, un par jebkādiem plānotiem saistītiem pasākumiem;

g)valsts pasākumi, kas paredzēti, lai ar finansiāliem stimuliem mudinātu profesionālus lietotājus izmantot neķīmiskas metodes, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par valsts atbalstu;

h)plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina inovāciju un neķīmisku kaitēkļu apkarošanas metožu izstrādi un izmantošanu;

i)citi plānoti un pieņemti pasākumi, ar ko atbalsta vai ar saistošām prasībām, kas noteiktas valsts tiesību aktos, nodrošina augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu saskaņā ar integrētās augu aizsardzības principiem, tostarp tiem, kas ietverti 15. panta 1. punktā izklāstītajos kultūratkarīgajos noteikumos.

Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai par valsts rīcības plāna pirmo publicēšanu.

Katra dalībvalsts savu valsts rīcības plānu pārskata vismaz reizi trijos gados pēc pirmās publicēšanas. Pārskatīšanas rezultātā dalībvalsts var grozīt savu valsts rīcības plānu. Dalībvalstis publicē savu rīcības plānu grozītās versijas un nekavējoties iesniedz Komisijai grozītos valsts rīcības plānus.

Valstu rīcības plānu atjauninātās versijas, kas publicētas līdz 2030. gadam ieskaitot, ietver pirmās daļas a)–i) apakšpunktā minēto informāciju.

Valstu rīcības plānu atjauninātās versijas, kas publicētas pēc 2030. gada, ietver pirmās daļas c)–i) apakšpunktā minēto informāciju.

2.Pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas vai grozīšanas dalībvalsts veic sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK 85 prasībām.

3.Valsts rīcības plānos iekļauj kopsavilkumu par sabiedriskās apspriešanas procesu, kas veikts pirms plānu pieņemšanas, un uzskaita par to īstenošanu atbildīgās iestādes.

4.Valstu rīcības plāni atbilst dalībvalstu plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 91/676/EEK, 92/43/EEK, 2000/60/EK, 2008/50/EK, 2009/147/EK un (ES) 2016/2284 un Regulu xxx/xxx par dabas atjaunošanu [ievietot atsauci uz pieņemto aktu], atbilst KLP stratēģiskajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115, un tajos iekļauj skaidrojumus par to, kā valsts rīcības plāns atbilst minētajiem plāniem.

5.Dalībvalstis, kurām ir tālākie reģioni, savos valstu rīcības plānos var iekļaut šiem reģioniem pielāgotus pasākumus, ņemot vērā īpašās vajadzības, kas saistītas ar īpašajiem klimatiskajiem apstākļiem un kultūraugiem šajos reģionos.

9. pants

Informācija par valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem valstu rīcības plānos

1.Valstu rīcības plānos, kas publicēti līdz 2030. gadam ieskaitot, iekļauj visu turpmāk minēto informāciju, kas saistīta ar valstu 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem:

a)saraksts ar vismaz piecām darbīgajām vielām, kas trīs gadu laikā pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas visvairāk ietekmē ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un riska samazināšanas tendenci, kā arī bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas tendenci, kā noteikts, piemērojot I pielikumā izklāstīto metodiku;

b)to kultūraugu saraksts, kuriem visvairāk izmanto katru no a) apakšpunktā minētajām darbīgajām vielām, un katra apstrādātā kultūrauga hektāru skaitu;

c)to kaitīgo organismu saraksts, pret kuriem b) apakšpunktā minētajiem kultūraugiem izmanto a) apakšpunktā minētās darbīgās vielas;

d)par katru c) apakšpunktā minēto kaitīgo organismu — to neķīmisko metožu saraksts, kuras izmanto vai varētu būt pieejamas līdz 2030. gadam.

2.Par katru neķīmisko metodi, kas uzskaitīta saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu, valsts rīcības plānos norāda visu turpmāk minēto:

a)aplēstais tās izmantošanas apmērs, pamatojoties uz datiem par augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu, apsekojumiem un ekspertu slēdzienu, trīs kalendārajos gados pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas, kā arī valsts indikatīvs mērķrādītājs metodes plašākas izmantošanas panākšanai līdz 2030. gadam un saraksts ar iespējamiem šķēršļiem šā plašākā izmantojuma panākšanai;

b)saraksts ar pasākumiem un citām darbībām, kas jāveic dalībvalstij un citiem dalībniekiem, lai novērstu a) apakšpunktā minētos iespējamos šķēršļus, norādot sīki izstrādātu starpposmu grafiku un iestādes, kas ir atbildīgas par katru no pasākumiem, kas jāveic dalībvalstij.

3.Attiecībā uz vismaz pieciem kultūraugiem, kas trīs gadu laikā pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas visvairāk ietekmējuši ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas un riska tendenci un bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas tendenci, kas noteikta, piemērojot I pielikumā izklāstīto metodiku, valsts rīcības plānā norāda visu turpmāk minēto:

a)visu tādu augu aizsardzības līdzekļu procentuālā daļa, kuri kā bioloģiski kontroles līdzekļi izmantoti uz attiecīgajiem kultūraugiem trijos kalendārajos gados pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas, kā arī valsts indikatīvi mērķrādītāji procentuālās daļās palielināšanai līdz 2030. gadam un saraksts ar iespējamiem šķēršļiem šā palielinājuma sasniegšanai;

b)saraksts ar pasākumiem un citām darbībām, kas jāveic dalībvalstij un citiem dalībniekiem, lai novērstu a) apakšpunktā minētos iespējamos šķēršļus, norādot sīki izstrādātu starpposmu grafiku un iestādes, kas ir atbildīgas par katru no pasākumiem, kas jāveic dalībvalstij.

4.Valstu rīcības plānos iekļauj arī valsts indikatīvus mērķrādītājus, lai no trīs kalendāro gadu bāzlīnijas perioda pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas palielinātu tādu augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas kopapjomu, kuri nav ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.

10. pants

Gada progresa un īstenošanas ziņojumi

1.Visas dalībvalstis līdz katra gada 31. augustam, bet ne ātrāk kā [PB: lūgums ierakstīt datumu — 30 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas dienas] iesniedz Komisijai gada progresa un īstenošanas ziņojumu, kurā iekļauj II pielikumā norādīto informāciju.

2.Gada progresa un īstenošanas ziņojums ietver:

a)visas tendences progresa virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, kā noteikts II pielikuma 1. daļā, kas saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku aprēķinātas kā starpība starp 2015.–2017. gada vidējo rādītāju un tā gada vidējo rādītāju, kurš beidzas 20 mēnešus pirms ziņojuma publicēšanas;

b)visas tendences progresa virzībā uz 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā noteikto valsts indikatīvo mērķrādītāju sasniegšanu, ko aprēķina kā starpību starp katru gadu izmantoto apmēru trīs kalendārajos gados pirms valsts rīcības plāna pieņemšanas saskaņā ar 9. panta 1. punktu un kalendārajā gadā, kas beidzas 20 mēnešus pirms attiecīgā gada progresa un īstenošanas ziņojuma publicēšanas;

c)visus pārējos kvantitatīvos datus saistībā ar šīs regulas īstenošanu, kā noteikts II pielikuma 2. daļā;

d)saskaņā ar 36. panta 1. punktu veiktā izvērtējuma iznākumu attiecībā uz katra saskaņotā riska indikatora rezultātiem;

e)visas tendences progresa virzībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās zemes platības palielināšanu.

3.Katra dalībvalsts tīmekļa vietnē publicē gada progresa un īstenošanas ziņojumu un informē par to Komisiju.

4.Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts tās gada progresa un īstenošanas ziņojumā iekļautu sīkāku informāciju.

Attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas sniedz atbildi uz šo pieprasījumu un publicē to 3. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.Komisija tīmekļa vietnē publicē dalībvalstu gada progresa un īstenošanas ziņojumus.

6.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza II pielikumu, lai ņemtu vērā datus, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu.

11. pants

Komisijas analīze par gada progresa un īstenošanas ziņojumiem

1.Komisija līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — divi gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma datuma] un pēc tam līdz 2030. gadam reizi divos gados tīmekļa vietnē publicē analīzi par šādiem elementiem:

a)progresa tendences virzībā uz Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājiem;

b)dalībvalstu panāktais progress virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu.

2.Komisija no .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — četri gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] iekļauj 1. punktā minētajā analīzē tās informācijas analīzi, kas dalībvalstīm ir jāsniedz saskaņā ar 10. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

3.Pēc 2. punktā minētās analīzes Komisija var dalībvalstij sniegt ieteikumu veikt kādu šādām darbībām:

a)veikt papildu pasākumus;

b)palielināt jebkura 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 3. punkta a) apakšpunktā un 4. punktā minētā valsts indikatīvā mērķrādītāja vērienīgumu.

4.Dalībvalsts, kura no Komisijas atbilstīgi 3. punktam ir saņēmusi ieteikumu veikt papildu pasākumus, tās nākamajā gada progresa un īstenošanas ziņojumā sniedz kādu no tālāk norādītajiem informācijas elementiem:

a)to pasākumu apraksts, kas veikti, reaģējot uz minēto ieteikumu;

b)iemesli, kāpēc Komisijas ieteikums nav izpildīts.

5.Dalībvalsts, kura saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu no Komisijas ir saņēmusi ieteikumu palielināt jebkura 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 3. punkta a) apakšpunktā vai 4. punktā minētā valsts indikatīvā mērķrādītāja vērienīgumu, veic kādu no šīm darbībām:

a)maina attiecīgā mērķrādītāja vērienīguma līmeni, kā norādīts ieteikumā, veicot grozījumus valsts rīcības plānā sešos mēnešos pēc ieteikuma saņemšanas;

b)nākamajā gada progresa un īstenošanas ziņojumā norāda iemeslus, kāpēc tā nav izpildījusi Komisijas ieteikumu.

6.Ja Komisija, pamatojoties uz tās veikto gada progresa un īstenošanas ziņojumu analīzi, secina, ka panāktais progress ir nepietiekams Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju kopīgai sasniegšanai, tā ierosina pasākumus un izmanto savas pārējās pilnvaras Savienības līmenī, lai garantētu šo mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu. Šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir dalībvalstu pieņemtajos valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājos noteiktie dalībvalstu devumi Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanas kontekstā.

7.Komisija līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — pieci gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par gada progresa un īstenošanas ziņojumiem.

IV NODAĻA

INTEGRĒTĀ AUGU AIZSARDZĪBA

12. pants

Integrētā augu aizsardzība

1.Profesionāli lietotāji īsteno integrēto augu aizsardzību:

a)piemērojot 13. pantu, ja dalībvalsts, kurā tie darbojas, nav pieņēmusi kultūratkarīgus noteikumus attiecīgajai kultūrai un platībai saskaņā ar 15. pantu;

b)piemērojot dalībvalsts, kurā viņi darbojas, pieņemtos attiecīgajai teritorijai un kultūraugam piemērojamos noteikumus par konkrētiem kultūraugiem atbilstīgi 15. pantam un veicot 13. panta 8. punktā izklāstītās darbības.

2.Konsultanti sniedz ieteikumus, kas ir saskanīgi ar piemērojamajiem noteikumiem par konkrētiem kultūraugiem un ar integrētās augu aizsardzības principiem.

13. pants

Noteikumi par profesionālu lietotāju un konsultantu pienākumiem saistībā ar integrēto augu aizsardzību

1.Lai nepieļautu kaitīgo organismu vairošanos vai tos apkarotu, profesionāli lietotāji pirms ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas vispirms piemēro pasākumus, kuros netiek paredzēta šādu līdzekļu lietošana.

2.Tālāk 14. panta 1. punktā minētie profesionāla lietotāja ieraksti apliecina, ka viņš ir izvērtējis visas tālāk uzskaitītās iespējas:

–augseka,

–modernu kultivēšanas paņēmienu izmantošana, citstarp cietas sēklas gultnes paņēmiens, sēšanas laiks un biezība, pasējas un starpkultūru izmantošana, saudzējošā augsnes apstrāde, atzarošana un tiešā sēšana,

–izturīgu vai tolerantu šķirņu un kvalitatīvas vai sertificētas sēklas un stādāmā materiāla izmantošana,

–sabalansētas mēslošanas, kaļķošanas un apūdeņošanas vai nosusināšanas prakse,

–kaitīgo organismu izplatības profilakse ar higiēnas pasākumu palīdzību, citstarp regulāri tīrot mehānismus un iekārtas,

–nozīmīgu derīgu organismu aizsargāšana un vairošana, citstarp ar atbilstīgiem augu aizsardzības pasākumiem vai izmantojot ekoloģisku infrastruktūru ražošanas vietās un ārpus tām,

–kaitēkļu piekļuves novēršana, izmantojot slēgtas konstrukcijas, tīklus un citus fiziskus šķēršļus.

Ja profesionāls lietotājs nav piemērojis kādu no šā punkta pirmajā daļā uzskaitītajiem pasākumiem, 14. panta 1. punktā minētajos ierakstos norāda šādas rīcības iemeslus.

3.Profesionāli lietotāji veic kaitīgo organismu monitoringu, izmantojot atbilstošas metodes un instrumentus. Šādas metodes un instrumenti ietver vismaz vienu no tālāk uzskaitītajiem elementiem:

a)novērojumi lauka apstākļos;

b)ja iespējams, zinātniski pamatoti brīdinājumi, prognozes un agrīnas diagnostikas sistēmas;

c)profesionāli kvalificētu konsultantu ieteikumu izmantošana.

4.Profesionāli lietotāji izmanto bioloģiskus apkarošanas līdzekļus, fiziskas un citas neķīmiskas metodes. Lai panāktu pieņemamus kaitīgo organismu apkarošanas līmeņus, profesionāli lietotāji var piemērot ķīmiskas metodes tikai pēc tam, kad ir izmantotas visas pārējās neķīmiskās metodes, kā noteikts 1., 2. un 3. punktā, un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)pamatojoties uz reģistrētu novērojumu, kaitīgo organismu monitoringa rezultāti liecina, ka ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi ir jāpiemēro laikus, jo kaitīgo organismu skaits ir pietiekami liels;

b)ja to pamato lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma vai konsultants, kurš atbilst 23. pantā paredzētajiem nosacījumiem, profesionāls lietotājs, pieņemot reģistrētu lēmumu, nolemj profilakses apsvērumu dēļ izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

5.Profesionāli lietotāji izmanto augu aizsardzības līdzekļus, kuru iedarbības spektrs kaitīgo organismu apkarošanai ir pēc iespējas šaurāks un kuriem ir minimāla blakusiedarbība uz cilvēku veselību, organismiem, ko nav paredzēts apstrādāt, un vidi.

6.Profesionāli lietotāji lieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un veic cita veida intervences tikai tādā apjomā, kādā ir absolūti nepieciešams, lai apkarotu kaitīgos organismus, un kas nepalielina risku, ka attīstīsies tādu kaitīgo organismu populācija, kuriem ir rezistence pret minētajiem līdzekļiem. Ja iespējams, profesionāli lietotāji veic šādus pasākumus:

a)samazina lietošanas devu;

b)samazina lietošanas reižu skaitu;

c)lieto daļēji;

d)lieto atsevišķās vietās.

7.Ja ir konstatēts risks, ka rezistence pret augu aizsardzības līdzekļiem paaugstinās, un ja kaitīgo organismu līmeņa dēļ attiecīgais pasākums kultūraugiem ir jāpiemēro atkārtoti, profesionāli lietotāji īsteno pieejamās pretrezistences stratēģijas, lai saglabātu šā pasākuma iedarbību.

Ja augu aizsardzības pasākumā ir paredzēta augu aizsardzības līdzekļu atkārtota lietošana, profesionāli lietotāji izmanto augu aizsardzības līdzekļus ar dažādiem iedarbības mehānismiem.

8.Profesionāli lietotāji veic visas tālāk uzskaitītās darbības:

a)pārbauda un dokumentē piemēroto augu aizsardzības pasākumu iedarbības līmeni, pamatojoties uz ierakstiem par augu aizsardzības līdzekļu un citu intervenču izmantošanu un kaitīgo organismu monitoringu;

b)informāciju, kas iegūta, veicot a) apakšpunktā minētās darbības, izmanto, pieņemot lēmumus par turpmākajām intervencēm.

9.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo pantu, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

14. pants

Ieraksti par profesionālu lietotāju veiktajiem augu aizsardzības profilakses pasākumiem un intervencēm, kā arī ieteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

1.Ja profesionāls lietotājs veic profilakses pasākumu vai intervenci, kas aptver teritoriju, kurā viņš darbojas, viņš 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a)profilakses pasākums vai intervence un šāda profilakses pasākuma vai intervences iemesls, citstarp identificējot kaitīgos organismus un novērtējot to izplatības līmeni, ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, nav pieņēmusi attiecīgajai teritorijai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus;

b)profilakses pasākums vai intervence un šāda profilakses pasākuma vai intervences iemesls, citstarp identificējot kaitīgos organismus un novērtējot to izplatības līmeni, atsaucoties uz piemērojamajos kultūratkarīgajos noteikumos noteiktajiem izmērāmajiem kritērijiem, ja dalībvalsts, kurā profesionālais lietotājs darbojas, ir pieņēmusi attiecīgajai zonai un kultūraugam piemērojamus kultūratkarīgus noteikumus.

2.Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu, norādot profesionālā lietotāja konsultanta vārdu un uzvārdu, kā arī viņa sniegto ieteikumu datumus un saturu saskaņā ar 26. panta 3. punktu. Profesionālais lietotājs pēc pieprasījuma dara šos ierakstus pieejamus 15. panta 2. punktā minētajai kompetentajai iestādei.

3.Profesionāls lietotājs 16. pantā minētajā elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic elektronisku ierakstu par katru augu aizsardzības līdzekļa lietošanas reizi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu. Profesionāls lietotājs arī veic elektronisku ierakstu, kurā norādīts, vai apstrāde tika veikta, lietojot līdzekli no gaisa vai izmantojot iekārtas, kas izvietotas uz zemes. Ja līdzeklis tika lietots no gaisa, profesionāls lietotājs norāda izmantotās iekārtas veidu.

4.Lai garantētu, ka profesionāli lietotāji elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā veic vienādi strukturētus ierakstus atbilstīgi 1., 2. un 3. punktam, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt standarta veidni šādu ierakstu veikšanai. Šāda veidne ietver laukus tādas informācijas ievadīšanai, kas ir jāglabā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu, un tajā ir paredzēta atpazīstama ID izmantošana. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants

Integrētās augu aizsardzības īstenošana, izmantojot noteikumus par konkrētiem kultūraugiem

1.Dalībvalstis, pamatojoties uz integrētās augu aizsardzības kontrolēm, pieņem agronomiskās prasības, kas ir jāievēro, audzējot vai uzglabājot konkrētus kultūraugus, un kas ir izstrādātas ar mērķi nodrošināt, ka ķīmiskā augu aizsardzība tiek izmantota tikai pēc tam, kad ir piemērotas visas pārējās neķīmiskās metodes un kad ir sasniegts intervences slieksnis (“kultūratkarīgi noteikumi”). Ar kultūratkarīgiem noteikumiem tiek īstenoti 13. pantā izklāstītie integrētās augu aizsardzības principi, un šos noteikumus izklāsta saistošā tiesību aktā.

2.Katra dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kas atbild par to, lai noteikumi par konkrētiem kultūraugiem būtu zinātniski pamatoti un atbilstu šajā pantā noteiktajam.

3.Katra dalībvalsts līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena 24 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem efektīvus un izpildāmus kultūratkarīgus noteikumus attiecībā uz kultūraugiem, kas aug platībā, kura aizņem vismaz 90 % no tās izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (izņemot piemājas dārzus). Dalībvalstis nosaka šo noteikumu ģeogrāfisko tvērumu, ņemot vērā attiecīgos agronomiskos apstākļus, citstarp augsnes un kultūraugu veidu, kā arī valdošos klimatiskos apstākļus.

4.Vismaz deviņus mēnešus pirms noteikumu par konkrētiem kultūraugiem spēkā stāšanās datuma atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam dalībvalsts veic visas tālāk uzskaitītās darbības:

a)publicē projektu sabiedriskajai apspriešanai;

b)pārredzamā veidā ņem vērā no ieinteresētajām personām un sabiedrības locekļiem saņemtās piezīmes par projektu;

c)iesniedz Komisijai projektu, kurā ņemtas vērā iepriekš b) apakšpunktā minētās piezīmes.

5.Ja Komisija saskaņā ar 4. punkta c) apakšpunktu tiek informēta par projektu, tā sešos mēnešos pēc minētā projekta saņemšanas var iebilst pret tā pieņemšanu dalībvalstī, ja tā uzskata, ka minētais projekts neatbilst 6. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Ja Komisija pauž iebildumus, dalībvalsts minēto projektu nepieņem, kamēr nav grozījusi tekstu, lai novērstu Komisijas iebildumos identificētos trūkumus. Ja Komisija saskaņā ar šo punktu nav paudusi nekādus iebildumus par noteikumu projektu attiecībā uz konkrētiem kultūraugiem, tas neierobežo nekādas darbības, ko Komisija varētu veikt, vai lēmumus, kurus Komisija varētu pieņemt saskaņā ar citiem Savienības aktiem.

6.Noteikumos par konkrētiem kultūraugiem 13. pantā izklāstītās integrētās augu aizsardzības prasības pārveido pārbaudāmos kritērijos, citstarp norādot šādus elementus:

a)ekonomiski nozīmīgākie kaitīgie organismi, kas ietekmē konkrēto kultūraugu;

b)neķīmiskās intervences, kas ietver kultūru, fizisko un bioloģisko kontroli un ir iedarbīgas pret iepriekš a) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem, kā arī kvalitatīvie kritēriji vai nosacījumi, kas ir jāievēro, veicot šīs intervences;

c)zema riska augu aizsardzības līdzekļi vai ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas, kas ir iedarbīgas pret iepriekš a) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem, kā arī kvalitatīvie kritēriji vai nosacījumi, kas ir jāievēro, veicot šīs intervences;

d)ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, kas nav zema riska augu aizsardzības līdzekļi un kas ir iedarbīgi pret iepriekš a) apakšpunktā minētajiem kaitīgajiem organismiem, kā arī kvalitatīvie kritēriji vai nosacījumi, kas ir jāievēro, veicot šīs intervences;

e)kvantitatīvie kritēriji vai nosacījumi, kuru izpildes gadījumā drīkst izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ar noteikumu, ka ir piemēroti visi pārējie apkarošanas līdzekļi, saistībā ar kuriem netiek paredzēta ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana;

f)izmērāmi kritēriji vai nosacījumi, kuru izpildes gadījumā drīkst izmantot bīstamākus ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus ar noteikumu, ka ir piemēroti visi pārējie apkarošanas līdzekļi, saistībā ar kuriem netiek paredzēta ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana;

g)pienākums reģistrēt novērojumus, kas apliecina, ka ir sasniegta attiecīgā robežvērtība.

7.Katra dalībvalsts reizi gadā pārskata savus noteikumus par konkrētiem kultūraugiem un vajadzības gadījumā tos atjaunina, citstarp tad, ja tas ir nepieciešams, lai atspoguļotu izmaiņas kaitīgo organismu apkarošanas instrumentu pieejamības ziņā.

8.Dalībvalsts, kas plāno atjaunināt noteikumus par konkrētiem kultūraugiem, vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad atjauninātie noteikumi kļūst saistoši saskaņā ar valsts tiesību aktiem:

a)publicē šo atjaunināto noteikumu projektu sabiedriskajai apspriešanai;

b)pārredzamā veidā ņem vērā no ieinteresētajām personām un sabiedrības locekļiem saņemtās piezīmes par projektu;

c)iesniedz Komisijai projektu, kurā ņemtas vērā iepriekš b) apakšpunktā minētās piezīmes.

9.Ja Komisija saskaņā ar 8. punktu tiek informēta par projektu, tā trijos mēnešos pēc minētā projekta saņemšanas var iebilst pret noteikumu par konkrētiem kultūraugiem atjaunināšanu dalībvalstī, ja tā uzskata, ka minētais projekts neatbilst 6. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Ja Komisija pauž iebildumus, dalībvalsts neatjaunina minētos noteikumus par konkrētiem kultūraugiem, kamēr nav grozījusi tekstu, lai novērstu Komisijas iebildumos identificētos trūkumus. Ja Komisija saskaņā ar šo punktu nav paudusi nekādus iebildumus par noteikumu projektu attiecībā uz konkrētiem kultūraugiem, tas neierobežo nekādas darbības, ko Komisija varētu veikt, vai lēmumus, kurus Komisija varētu pieņemt saskaņā ar citiem Savienības aktiem.

10.Dalībvalsts, kuras reģionus raksturo ievērojamas klimatiskas vai agronomiskas atšķirības, pieņem noteikumus par konkrētiem kultūraugiem attiecībā uz katru no šiem reģioniem.

11.Katra dalībvalsts visus savus noteikumus par konkrētiem kultūraugiem publicē vienā tīmekļa vietnē.

12.Komisija tīmekļa vietnē publicē saites uz iepriekš 11. punktā minētajām dalībvalstu tīmekļa vietnēm.

13.Komisija līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena septiņus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par noteikumu par konkrētiem kultūraugiem pieņemšanu un izpildi dalībvalstīs un šo noteikumu atbilstību 15. pantā noteiktajam.

16. pants

Elektroniskais integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrs

1.Katra dalībvalsts ieceļ par elektroniskā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistra vai reģistru izveidi kompetentās iestādes.

Elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas reģistrā vai reģistros vismaz 3 gadus no ievadīšanas brīža ietver visu tālāk norādīto informāciju:

a)preventīvs pasākums vai intervence un minētā preventīvā pasākuma vai intervences iemesli, kas norādīti saskaņā ar 14. panta 1. punktu;

b)konsultanta vārds un uzvārds, ieteikumu sniegšanas datumi un to saturs, ko ievada saskaņā ar 14. panta 2. punktu;

c)elektronisks ieraksts par katru augu aizsardzības līdzekļa lietošanas reizi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu un pārskats par katru lietošanu no gaisa, kas veikta saskaņā ar 20. pantu atbilstīgi 14. panta 3. punktā noteiktajam.

2.Šā panta 1. punktā minētais(-ie) reģistrs(-i) ir pieejams(-i) profesionāliem lietotājiem, lai viņi varētu veikt elektroniskos ierakstus atbilstīgi 14. pantā noteiktajam.

3.Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes pārbauda, vai profesionāli lietotāji ievēro 14. pantā noteikto.

4.Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes reizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkumu un analīzi par saskaņā ar šīs regulas 14. pantu apkopoto informāciju un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantu apkopotajiem datiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

5.Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes kopīgo saskaņā ar 1. punkta a) un c) apakšpunktu apkopotos datus ar valsts kompetentajām iestādēm, kas atbild par Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas (ES) 2020/2184 īstenošanu, lai starp šiem datiem (anonimizētā veidā) un vides, gruntsūdeņu un ūdens kvalitātes monitoringa datiem veidotu mijnorādes ar mērķi uzlabot no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas izrietošo risku identificēšanu, novērtēšanu un mazināšanu.

6.Šā panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes valsts statistikas iestādēm nodrošina piekļuvi 1. punktā minētajam(-ajiem) reģistram(-iem) oficiālās statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas nolūkā.

7.Lai garantētu, ka 4. punktā minētajam kopsavilkumam un analīzei ir vienota struktūra, Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šāda kopsavilkuma un analīzes standarta veidni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 41. panta 2. punktā.

V NODAĻA

AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU LIETOŠANA, UZGLABĀŠANA UN LIKVIDĒŠANA

17. pants

Vispārīgas prasības par augu aizsardzības līdzekļu un lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, izmantošanu

1.Augu aizsardzības līdzekļus, ko atļauj izmantot profesionālai lietošanai, drīkst lietot tikai profesionāls lietotājs, kurš:

a)ir saņēmis apmācību sertifikātu par profesionāliem lietotājiem paredzētu kursu apguvi saskaņā ar 25. pantu vai kuram ir pierādījums par to, ka viņš ir iekļauts centrālajā elektroniskajā reģistrā, jo ir apguvis šādus kursus saskaņā ar 25. panta 5. punktu, un

b)izmanto neatkarīga konsultanta pakalpojumus saskaņā ar 26. panta 3. punktu.

2.Bīstamākos augu aizsardzības līdzekļus drīkst lietot un iegādāties tikai profesionāli lietotāji.

3.Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionāli lietotāji, drīkst izmantot tikai profesionāli lietotāji, kuri ir saņēmuši apmācību sertifikātu par profesionāliem lietotājiem paredzētu kursu apguvi saskaņā ar 25. pantu vai kuriem ir pierādījums par to, ka viņi ir iekļauti centrālajā elektroniskajā reģistrā, jo ir apguvuši šādus kursus saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

4.Trīs gadu laikā pēc tam, kad profesionāls lietotājs pirmo reizi iegādājies lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, un pēc tam reizi trijos gados viņš nodod šo iekārtu pārbaudes veikšanai atbilstīgi 31. pantam. Ja ir pagājuši trīs gadi, kopš profesionāls lietotājs pirmo reizi iegādājies lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, profesionālais lietotājs drīkst izmantot šo iekārtu augu aizsardzības līdzekļa lietošanai tikai tad, ja iekārta atbilst kādam no tālāk minētajiem nosacījumiem:

a)iekārta ir sekmīgi izturējusi pārbaudi un rezultāti ir reģistrēti lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, reģistrā saskaņā ar 31. panta 6. punktu;

b)uz šo iekārtu attiecas 32. panta 1. vai 3. punktā minētā atkāpe.

Nododot iekārtu pārbaudes veikšanai, iekārtas īpašnieks vai viņa pārstāvis kompetentajai iestādei vai struktūrai, kas veic pārbaudi, sniedz informāciju, kas tai ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt savus pienākumus saistībā ar ierakstu veikšanu reģistrā atbilstīgi 30. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

5.Profesionāls lietotājs pārbauda un izmanto lietošanas iekārtu saskaņā ar ražotāja lietošanas rokasgrāmatu.

18. pants

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana jutīgās zonās

1.Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visās jutīgajās zonās un trīs metru attālumā no šīm zonām. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes.

2.Dalībvalstis var noteikt lielākas jutīgajām zonām piegulošas obligātās buferzonas.

3.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde var atļaut profesionālam lietotājam jutīgajā zonā lietot augu aizsardzības līdzekli ierobežotā laikposmā, nosakot precīzu sākuma un beigu datumu. Šis laikposms ir īsākais iespējamais periods un nepārsniedz 60 dienas ar nosacījumu, ka ir izpildīti visi tālāk izklāstītie nosacījumi:

a)pastāv nopietns un ārkārtējs karantīnas organismu vai invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās risks;

b)nav tehniski iespējams izmantot zemāka riska alternatīvas apkarošanas metodes karantīnas organismu vai invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās ierobežošanai.

4.Profesionāla lietotāja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļa lietošanu jutīgā zonā ietver informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu 3. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi.

5.Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde lēmumu par pieteikumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļa lietošanu jutīgā zonā pieņem divās nedēļās pēc šā pieteikuma iesniegšanas.

6.Atļaujā lietot augu aizsardzības līdzekli jutīgā zonā norāda visus tālāk izklāstītos elementus:

a)pieteikuma iesniedzēja īstenotas ierobežotas un kontrolētas lietošanas nosacījumi;

b)pienākums ap apstrādājamās teritorijas perimetru izvietot paziņojumus par augu aizsardzības līdzekļa lietošanu, kā arī norāde par konkrētu veidu, kā šādi paziņojumi ir jāizvieto;

c)riska samazināšanas pasākumi;

d)atļaujas derīguma termiņš.

7.Profesionāls lietotājs, kuram ir piešķirta atļauja lietot augu aizsardzības līdzekli jutīgā zonā, ap apstrādājamās teritorijas perimetru atļaujā norādītajā veidā izvieto paziņojumus par šo faktu.

8.Ja ir piešķirta atļauja lietot augu aizsardzības līdzekli jutīgā zonā, pirms pirmās tās spēkā stāšanās dienas 3. punktā minētā kompetentā iestāde sabiedrībai dara pieejamu šādu informāciju:

a)lietošanas vieta;

b)pierādījums par ārkārtas apstākļiem, ar ko tiek pamatota augu aizsardzības līdzekļa lietošana;

c)atļaujas apstiprināšanas perioda sākuma un beigu datums, šim periodam nepārsniedzot 60 secīgas dienas;

d)atbilstīgi laikapstākļi, kuros drīkst veikt drošu izsmidzināšanu;

e)augu aizsardzības līdzekļa(-u) nosaukums;

f)izmantojamā lietošanas iekārta un veicamie riska mazināšanas pasākumi.

19. pants

Ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzības pasākumi

1.Visus augu aizsardzības līdzekļus ir aizliegts lietot visos virszemes ūdeņos un trīs metru attālumā no šiem ūdeņiem. Šo trīs metru buferzonu nesamazina, lietojot alternatīvas risku mazināšanas metodes.

2.Dalībvalstis var noteikt lielākas jutīgajām zonām piegulošas obligātās buferzonas.

3.Dalībvalstis līdz .. [PB: lūgums ievietot šīs regulas piemērošanas dienu] pieņem atbilstīgus lēmumus ar mērķi nepieļaut virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu, kā arī piekrastes un jūras ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos un panākt labu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli, kā arī aizsargāt ūdens vidi un dzeramā ūdens krājumus pret augu aizsardzības līdzekļu ietekmi, lai sasniegtu vismaz Direktīvās 2000/60/EK, 2006/118/EK, 2008/105/EK, 2008/56/EK un (ES) 2020/2184 paredzētos mērķus.

20. pants

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa

1.Lietošana no gaisa ir aizliegta.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts iecelta kompetentā iestāde var atļaut profesionālam lietotājam veikt lietošanu no gaisa jebkurā no tālāk aprakstītajām situācijām:

a)nepieejama reljefa dēļ lietošanai no gaisa nav alternatīvas tehniski īstenojamas lietošanas metodes;

b)lietošana no gaisa rada mazāk kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi nekā jebkura alternatīva lietošanas metode vai nu tāpēc, ka iekārtu izsmidzināšanai no gaisa attiecīgajā teritorijā var izmantot ātrāk nekā izmantojot iekārtas, kas izvietotas uz zemes, un netiek pieļauta situācija, kad kaitīgo organismu skaits palielinās tādēļ, ka līdzekļa izkliedēšanai, izmantojot uz zemes izvietotas iekārtas, ir nepieciešams ilgāks laiks, vai arī tāpēc, ka tādējādi tiek samazināta augsnes erozija gadījumos, kad laikapstākļu dēļ zeme nav piemērota sauszemes transportlīdzekļiem; un ja ir izpildīti visi tālāk aprakstītie nosacījumi:

i)uz gaisa kuģa uzstādītā lietošanas iekārta ir reģistrēta lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskajā reģistrā, kas minēts 33. panta 1. punktā;

ii)gaisa kuģis ir aprīkots ar piederumiem, kas atbilst labākajai pieejamajai tehnoloģijai, lai samazinātu nonesi ar vēju;

iii)augu aizsardzības līdzekli ir atļauts lietot no gaisa, ievērojot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteikto.

3.Profesionāla lietotāja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļa lietošanu no gaisa ietver informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu 2. punktā izklāstīto nosacījumu izpildi.

4.Ja atļauja veikt lietošanu no gaisa ir piešķirta, 2. punktā minētā kompetentā iestāde pirms pirmā iespējamā lietošanas no gaisa datuma publicē šādu informāciju:

a)kartē norādīta vieta un platība, kurā veicama lietošana no gaisa;

b)atļaujas veikt izsmidzināšanu no gaisa derīguma termiņš, kas aptver ierobežotu laikposmu ar precīzi noteiktu sākuma un beigu datumu. Šis laikposms ir īsākais iespējamais periods un nepārsniedz 60 dienas;

c)atbilstīgi laika apstākļi, kuros drīkst veikt drošu izsmidzināšanu;

d)augu aizsardzības līdzekļa(-u) nosaukums;

e)izmantojamā lietošanas iekārta un veicamie riska mazināšanas pasākumi.

5.    Profesionāls lietotājs, kuram ir piešķirta atļauja veikt lietošanu no gaisa, vismaz divas dienas pirms katras konkrētās lietošanas no gaisa ap apstrādājamās teritorijas perimetru izvieto paziņojumus par šo faktu.

21. pants

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no gaisa ar noteiktas kategorijas bezpilota gaisa kuģi

1.Ja noteiktu kategoriju bezpilota gaisa kuģis atbilst 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts pirms augu aizsardzības līdzekļu lietošanas no gaisa attiecībā uz lietošanu no gaisa, ko veic ar šādu bezpilota gaisa kuģi, drīkst piemērot atbrīvojumu no 20. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma.

2.Dalībvalsts lietošanai no gaisa ar bezpilota gaisa kuģi drīkst piemērot atbrīvojumu no 20. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma, ja ar bezpilota gaisa kuģa izmantošanu saistītie faktori apliecina, ka riski, ko rada tā izmantošana, ir mazāki nekā riski, ko rada cita iekārta lietošanai no gaisa un sauszemes lietošanas iekārta. Šie faktori iekļauj kritērijus attiecībā uz:

a)bezpilota gaisa kuģa tehniskajām specifikācijām, citstarp saistībā ar nonesi ar vēju, rotoru skaitu un izmēru, kravnesību, caurules platumu un kopējo svaru, darbības augstumu un ātrumu;

b)laikapstākļiem, citstarp vēja ātrumu;

c)teritoriju, kurā veicama izsmidzināšana, arī tās topogrāfiju;

d)tādu augu aizsardzības līdzekļu pieejamību, kurus attiecīgajā dalībvalstī ir atļauts lietot kā īpaši maza apjoma preparātus;

e)noteiktos gadījumos — bezpilota gaisa kuģu iespējamu izmantošanu apvienojumā ar reālā laika kinemātisko precīzo lauksaimniecību;

f)bezpilota gaisa kuģa pilotiem nodrošināmo apmācību līmeni;

g)vairāku bezpilota gaisa kuģu iespējamu vienlaicīgu izmantošanu vienā un tajā pašā teritorijā.

3.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, norādot precīzus kritērijus saistībā ar 2. punktā izklāstītajiem faktoriem, tiklīdz tehnikas un zinātnes attīstība ļauj izstrādāt šādus precīzus kritērijus.

22. pants

Uzglabāšana, likvidēšana un darbības

1.Dalībvalstis līdz .. [PB: lūgums ievietot šīs regulas piemērošanas dienu] ievieš efektīvus pasākumus un izveido vajadzīgās struktūras, lai neizlietotos augu aizsardzības līdzekļus, atšķaidītus šķīdumus, kas satur augu aizsardzības līdzekļus, un iepakojumus varētu droši likvidēt, nepadraudot cilvēka veselību vai vidi.

2.Attiecībā uz profesionāliem lietotājiem 1. punktā minētie pasākumi ietver sīkas prasības par šādiem elementiem:

a)augu aizsardzības līdzekļu droša uzglabāšana un darbības ar tiem, kā arī to atšķaidīšana un jaukšana pirms lietošanas;

b)darbības ar iepakojumu un augu aizsardzības līdzekļu atliekām;

c)iekārtu tīrīšana pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas;

d)novecojušu augu aizsardzības līdzekļu un to atlieku un iepakojuma likvidēšana.

3.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, ko atļauts lietot neprofesionāliem lietotājiem, lai novērstu bīstamas darbības ar šiem līdzekļiem vai, ja tas nav iespējams, ierobežotu šādas darbības. Šie pasākumi citstarp var būt saistīti ar iepakojuma vai konteineru izmēra ierobežojumiem. Šajos pasākumos var paredzēt, ka neprofesionāli lietotāji drīkst izmantot tikai zema riska augu aizsardzības līdzekļus un citus augu aizsardzības līdzekļus lietošanai gatavu preparātu veidā, kā arī var noteikt pasākumus attiecībā uz to, lai iepakojumam vai konteineriem tiktu izmantota droša aizdares vai bloķēšanas ierīce.

4.Ražotāji, izplatītāji un profesionāli lietotāji nodrošina, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek glabāti īpašās uzglabāšanas telpās, kas paredzētas augu aizsardzības līdzekļiem un iekārtotas tā, lai nepieļautu nevēlamas noplūdes.

Ražotāji, izplatītāji un profesionāli lietotāji nodrošina, ka uzglabāšanas vietas atrašanās vieta, izmērs, ventilācija un izejmateriāli ir piemēroti tam, lai novērstu nevēlamas noplūdes un lai garantētu cilvēka veselības un vides aizsardzību.

23. pants

Ieteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

Ieteikumus par augu aizsardzības līdzekļa lietošanu profesionālam lietotājam var sniegt tikai konsultants, kuram ir izsniegts apmācības sertifikāts par kursu apguvi saskaņā ar 25. pantu vai kuriem ir pierādījums par to, ka viņš ir iekļauts centrālajā elektroniskajā reģistrā, jo ir apguvis šādus kursus saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

VI NODAĻA

AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU TIRDZNIECĪBA

24. pants

Prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību

1.Augu aizsardzības līdzekli, kuru ir atļauts izmantot profesionālai lietošanai, izplatītājs pārdod pircējam vai tā pārstāvim tikai tad, ja pirkuma veikšanas laikā ir pārbaudījis, vai pircējs vai tā pārstāvis ir profesionāls lietotājs, kuram ir saskaņā ar 25. pantu izdots apmācību sertifikāts par profesionāliem lietotājiem paredzētu kursu apguvi vai pierādījums par reģistrēšanu centrālajā elektroniskajā reģistrā par šādu kursu apguvi saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

2.Ja pircējs ir juridiska persona, augu aizsardzības līdzekli, kuru ir atļauts izmantot profesionālai lietošanai, izplatītājs drīkst pārdot augu aizsardzības līdzekļa pircēja pārstāvim tikai tad, ja pirkuma veikšanas laikā tas ir pārbaudījis, vai minētais pārstāvis ir profesionāls lietotājs, kuram ir saskaņā ar 25. pantu izdots apmācību sertifikāts par profesionāliem lietotājiem paredzētu kursu apguvi vai pierādījums par reģistrēšanu centrālajā elektroniskajā reģistrā par šādu kursu apguvi saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

3.Izplatītājs prasa, lai pircējs pirms augu aizsardzības līdzekļa lietošanas izlasītu tā etiķeti un lietotu šo līdzekli saskaņā ar tajā sniegtajiem norādījumiem, kā arī informē pircēju par 27. pantā minēto tīmekļa vietni.

4.Izplatītājs neprofesionāliem lietotājiem sniedz vispārēju informāciju par riskiem cilvēka veselībai un videi, ko rada augu aizsardzības līdzekļu lietošana, arī informāciju par bīstamību, eksponētību, pareizu uzglabāšanu, darbībām ar tiem, lietošanu, drošu likvidēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK 86 un iesaka alternatīvus zema riska augu aizsardzības līdzekļus, kā arī veidus, kā var mazināt riskus, lietojot augu aizsardzības līdzekļus.

5.Katrs izplatītājs nodrošina, ka tam pārdošanas laikā ir pieejams pietiekams skaits darbinieku, kuriem ir apmācību sertifikāts par izplatītājiem paredzēto kursu apguvi, kas izsniegts saskaņā ar 25. pantu, vai pierādījums par reģistrēšanu centrālajā elektroniskajā reģistrā par šādu kursu apguvi saskaņā ar 25. panta 5. punktu, lai viņi varētu pārdošanas laikā sniegt augu aizsardzības līdzekļu pircējiem atbilstīgu informāciju par šo līdzekļu lietošanu un saistītajiem riskiem veselībai un videi, kā arī atbilstīgas drošības instrukcijas par šo risku pārvaldību.

6.Pirms augu aizsardzības līdzekļa pircējs iegādājas augu aizsardzības līdzekli, kas rada lielāku risku cilvēku veselībai un videi, 5. punktā minētais izplatītājs viņu informē par mazāk bīstamām apkarošanas metodēm.

VII NODAĻA

APMĀCĪBA, INFORMĀCIJA UN IZPRATNES VEICINĀŠANA

25. pants

Apmācība un sertificēšana

1.Saskaņā ar 2. punktu iecelta kompetentā iestāde pilnvaro vienu vai vairākas struktūras nodrošināt šādu apmācību:

a)profesionāliem lietotājiem un izplatītājiem paredzēta sākotnējā un papildu apmācība par III pielikumā uzskaitītajiem tematiem;

b)profesionāliem lietotājiem paredzēta praktiskā apmācība par lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, izmantošanu;

c)konsultantiem paredzēta plaša apmācība par III pielikumā uzskaitītajiem tematiem, īpaši pievēršoties integrētās augu aizsardzības īstenošanai.

2.Katra dalībvalsts izraugās kompetento(-ās) iestādi(-es), kas atbild par apmācības sistēmas īstenošanu un visu 1. punktā minēto apmācību sertificēšanu, kā arī par apmācības sertifikātu izdošanu un atjaunošanu, centrālā elektroniskā reģistra atjaunināšanu, pierādījumu sniegšanu par reģistrēšanu centrālajā elektroniskajā reģistrā un pārraudzību, lai noteiktu, vai struktūra, kas nodrošina apmācību, veic 1. punktā minētos uzdevumus.

3.Šā panta 1. punktā minētajām apmācībām ir jābūt daļai no apmācības intervencēm, ko dalībvalstis izveido saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/2115 78. pantu.

4.Apmācības sertifikāts vai ieraksts centrālajā elektroniskajā reģistrā ietver šādu informāciju:

a)tā profesionālā lietotāja, izplatītāja vai konsultanta vārds un uzvārds, kurš tika apmācīts;

b)tā profesionālā lietotāja, izplatītāja vai konsultanta darba devējs, kurš tika apmācīts, ja šis darba devējs ir juridiska persona vai fiziska persona ar profesionālo statusu;

c)nodrošinātās apmācības veids, ja dalībvalsts nodrošina dažādu veidu apmācību atšķirīgu kategoriju profesionāliem lietotājiem, izplatītājiem vai konsultantiem;

d)datums, kurā tika apliecinātas pietiekamas zināšanas par III pielikumā uzskaitītajiem tematiem;

e)tās struktūras nosaukums, kas nodrošināja apmācības;

f)apmācību stundu skaits;

g)apmācības sertifikāta vai centrālajā elektroniskajā reģistrā veiktā ieraksta derīguma termiņš.

5.Saskaņā ar 2. punktu ieceltā kompetentā iestāde profesionālam lietotājam, izplatītājam vai konsultantam sniedz elektronisku apstiprinājumu par ieraksta veikšanu centrālajā elektroniskajā reģistrā šā ieraksta veikšanas laikā. Šāds elektronisks apliecinājums ietver informāciju par centrālajā elektroniskajā reģistrā veiktā ieraksta derīguma termiņu.

6.Apmācības sertifikāta vai ieraksta centrālajā elektroniskajā reģistrā derīguma termiņš izplatītāja vai profesionāla lietotāja gadījumā ir desmit gadi, bet konsultanta gadījumā — pieci gadi.

7.Ievērojot 6. punktu, apmācības sertifikātu izsniedz vai atjauno vai ierakstu centrālajā elektroniskajā reģistrā veic vai atjauno tikai tad, ja sertifikāta turētājs vai persona, kuras vārds un uzvārds ir reģistrēts centrālajā elektroniskajā reģistrā, apliecina 1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētās sākotnējās un papildu apmācības vai plašas apmācības sekmīgu apguvi.

8.Neskarot 6. punktu, apmācības sertifikātu drīkst izsniegt personai, kura var apliecināt iepriekšējas apmācības apguvi, uzrādot oficiālas kvalifikācijas dokumentu, kas pierāda plašākas zināšanas par III pielikumā uzskaitītajiem tematiem, nekā tiktu nodrošināts 1. punktā minētajās apmācībās.

9.Saskaņā ar 2. punktu ieceltā kompetentā iestāde vai 1. punktā minētā pilnvarotā struktūra atsauc apmācības sertifikātu, ja tas ir izsniegts vai atjaunots kļūdaini, vai labo centrālajā elektroniskajā reģistrā iekļauto ierakstu, ja tas ir veikts neatbilstīgi.

10.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza III pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību.

26. pants

Neatkarīga konsultāciju sistēma

1.Katra dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kas izveido un pārrauga profesionāliem lietotājiem paredzētas neatkarīgu konsultantu sistēmas darbību. Šīs sistēmas ietvaros izmanto Regulas (ES) Nr. 2021/2115 15. pantā minēto objektīvo lauksaimniecisko konsultāciju sniedzēju pakalpojumus, kuri ir regulāri jāapmāca, un šai nolūkā var piešķirt finansējumu saskaņā ar minētās regulas 78. pantu.

2.Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina, ka konsultants, kas reģistrēts 1. punktā minētajā sistēmā (“neatkarīgs padomdevējs”), nav iesaistīts interešu konfliktā un jo īpaši neatrodas situācijā, kas tieši vai netieši varētu ietekmēt viņa spēju objektīvi veikt profesionālos pienākumus.

3.Ikviens profesionāls lietotājs vismaz reizi gadā apspriežas ar neatkarīgu konsultantu, lai saņemtu 4. punktā minētos stratēģiskos ieteikumus. 

4.Šā panta 3. punktā minētais konsultants sniedz stratēģiskus ieteikumus par šādiem tematiem:

a)attiecīgo kaitīgo organismu apkarošanas metožu piemērošana;

b)integrētās augu aizsardzības īstenošana;

c)precīzās lauksaimniecības metodes, arī kosmosa datu un pakalpojumu izmantošana;

d)neķīmisko metožu izmantošana;

e)gadījumos, kad nepieciešami ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi, pasākumi ar mērķi efektīvi mazināt tādus riskus cilvēku veselībai un videi, jo īpaši biodaudzveidībai, arī apputeksnētājiem, kas izriet no šo līdzekļu lietošanas, citstarp riska mazināšanas pasākumi un metodes.

27. pants

Informācija un izpratnes veicināšana

1.Katra dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kas sniedz informāciju sabiedrībai, jo īpaši īstenojot izpratnes veicināšanas programmas, par riskiem saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

2.Šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde izveido tīmekļa vietni(-es), kas ir veltīta(-as) informācijas sniegšanai par riskiem saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šo informāciju var sniegt tiešā veidā vai norādot saites uz attiecīgām citu valsts vai starptautisko struktūru tīmekļa vietnēm.

3.Saskaņā ar 2. punktu izveidotajās tīmekļa vietnēs sniedz informāciju par šādiem tematiem:

a)iespējami riski cilvēku veselībai un videi, ko rada ar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistīta akūta vai hroniska ietekme;

b)veids, kā var mazināt a) apakšpunktā minētos iespējamos riskus;

c)ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu alternatīvas;

d)darbīgo vielu apstiprināšanas un augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas procedūra;

e)saskaņā ar 18. vai 20. pantu piešķirtās atļaujas;

f)saite uz 7. pantā minēto tīmekļa vietni;

g)trešo personu tiesības pieprasīt piekļuvi informācijai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, vēršoties pie attiecīgās kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. panta 1. punktu.

28. pants

Informācija par akūtu un hronisku saindēšanos

1.Katra dalībvalsts izraugās kompetento iestādi, kurai ir jāuztur vai jāievieš sistēmas tālāk norādītās informācijas apkopošanai un glabāšanai par akūtas un hroniskas saindēšanās incidentiem, ko rada cilvēku eksponētība augu aizsardzības līdzekļiem:

a)ar akūtas vai hroniskas saindēšanās incidentu saistītā augu aizsardzības līdzekļa un darbīgo vielu nosaukums un atļaujas numurs;

b)to cilvēku skaits, kuri ir saindējušies;

c)saindēšanās simptomi;

d)simptomu ilgums un smaguma pakāpe;

e)vai apstiprināto akūtas vai hroniskas saindēšanās incidentu radīja:

i)augu aizsardzības līdzekļa pareiza lietošana;

ii)augu aizsardzības līdzekļa neatbilstoša lietošana;

iii)neatļauta augu aizsardzības līdzekļa lietošana; vai

iv)tīša norīšana vai eksponētība.

2.Katru gadu līdz 31. augustam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietverta šāda informācija:

a)tādu akūtu un hronisku saindēšanās incidentu skaits, kas izriet no tā, ka cilvēki nonāk saskarē ar augu aizsardzības līdzekļiem, iepriekšējā kalendārajā gadā;

b)šā panta 1. punktā minētās ziņas attiecībā uz katru saindēšanās incidentu.

3.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šā panta 2. punktā minētās informācijas un datu iesniegšanas formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 41. panta 2. punktā.

VIII NODAĻA

LIETOŠANAS IEKĀRTAS

29. pants

Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskais reģistrs

1.Līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] lietošanas iekārtas, ko lieto profesionāli lietotāji, īpašnieks, izmantojot V pielikumā sniegto veidlapu, 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskajā reģistrā ievada informāciju, ka viņš ir lietošanas iekārtas īpašnieks, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts, kurā minētais īpašnieks attiecīgo iekārtu izmanto, ir atbrīvojusi šo iekārtu no pārbaudes saskaņā ar 32. panta 3. punktu.

2.Ja lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārdod, pārdevējs un pircējs, izmantojot V pielikumā sniegto veidlapu, 30 dienās pēc pārdošanas ievada informāciju par pārdošanu 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskajā reģistrā, izņemot gadījumus, kad minētā lietošanas iekārta attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) ir atbrīvota no pārbaudes saskaņā ar 32. panta 3. punktu. Līdzīgs pienākums ievadīt elektroniskajā reģistrā informāciju par īpašumtiesību maiņu ir spēkā jebkuru citu īpašumtiesību izmaiņu gadījumā attiecībā uz lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, kas attiecīgajā(-ās) dalībvalstī(-īs) nav atbrīvota no pārbaudes saskaņā ar 32. panta 3. punktu.

3.Ja lietošanas iekārta, ko lieto profesionāli lietotāji, ir izņemta no lietošanas un to nav plānots izmantot atkal, 30 dienās pēc šīs iekārtas izņemšanas no lietošanas tās īpašnieks ievada informāciju par tās izņemšanu no lietošanas 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskajā reģistrā, izmantojot V pielikumā sniegto veidlapu.

4.Ja lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, atgriež lietošanā, 30 dienās pēc atgriešanas lietošanā tās īpašnieks ievada šo informāciju 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskajā reģistrā, izmantojot V pielikumā sniegto veidlapu.

5.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību. 

30. pants

Informācijas apkopošana un kontroles

1.Katra dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas:

a)izveido un uztur centrālo elektronisko reģistru, kurā iekļauj informāciju par visām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji, dalībvalstī;

b)izmanto centrālo elektronisko reģistru, lai saņemtu un apstrādātu trešo personu sniegto informāciju par lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, īpašumtiesībām, īpašumtiesību nodošanu, pārdošanu, lietošanas pārtraukšanu un atgriešanu lietošanā;

c)pārbauda lietošanas iekārtas vai pārrauga to pārbaudi saskaņā ar 31. panta 1., 2., 3. un 6. punktu;

d)izdod pārbaudes sertifikātus vai pārrauga to izdošanu saskaņā ar 31. panta 7. punktu.

Ja ieceltā kompetentā iestāde neveic lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārbaudi, tā šādu pārbaužu veikšanai ieceļ vienu vai vairākas struktūras.

2.Katra dalībvalsts veic oficiālās kontroles, lai pārbaudītu, vai lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus saistībā ar lietošanas iekārtām. Dalībvalstis veic attiecīgus turpmākos pasākumus, lai novērstu visus konkrētos vai sistēmiskos trūkumus, kas identificēti kontrolēs, kuras veikuši Komisijas eksperti saskaņā ar 3. un 4. punktu. Tās sniedz nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka Komisijas ekspertiem ir piekļuve visām telpām vai telpu daļām, precēm un informācijai, arī datorsistēmām, kas ir būtiskas viņu pienākumu izpildei.

3.Komisijas eksperti veic kontroles, arī revīzijas, katrā dalībvalstī, lai pārbaudītu šajā regulā paredzēto ar lietošanas iekārtām saistīto noteikumu piemērošanu. Eksperti var veikt izmeklēšanu un ievākt informāciju par oficiālajām kontrolēm un izpildes praksēm lietošanas iekārtas izmantošanas teritorijā.

4.Komisija:

a)sagatavo ziņojuma projektu par konstatējumiem un par ieteikumiem, kā risināt trūkumus, kurus tās eksperti identificējuši minētajās kontrolēs;

b)nosūta a) apakšpunktā minētā ziņojuma projekta kopiju dalībvalstij, kurā veiktas kontroles, lai tā sniegtu piezīmes;

c)šā punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalsts piezīmes ņem vērā, sagatavojot galīgo ziņojumu par konstatējumiem, kas gūti kontrolēs, kuras tās eksperti veikuši dalībvalstīs, kā paredzēts šajā pantā;

d)publisko c) apakšpunktā minēto galīgo ziņojumu un b) apakšpunktā minētās dalībvalsts piezīmes.

31. pants

Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārbaude

1.Šīs regulas 30. pantā minētā kompetentā iestāde vai tās ieceltā struktūra, sākot no pirmās iegādes datuma, reizi trijos gados pārbauda lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji. Kompetentā iestāde nodrošina, ka trīs gadu ciklā ir pieejams pietiekams darbinieku skaits, aprīkojums un citi resursi, kas nepieciešami visu pārbaudāmo lietošanas iekārtu pārbaudes veikšanai.

2.Šā panta 1. punktā minētajā pārbaudē pārliecinās, vai lietošanas iekārta, ko lieto profesionāli lietotāji, atbilst IV pielikumā izklāstītajām prasībām.

3.Pārbaudi veic vietā, kur var novērst piesārņojuma un ūdens kontaminācijas risku. Iestāde vai struktūra, kas veic pārbaudi, līdz minimumam samazina ārējo apstākļu, piemēram, vēja un lietus, ietekmi uz pārbaudes rezultātu reproducējamību.

4.Viss pārbaudes veikšanai nepieciešamais aprīkojums, ko inspektors izmanto lietošanas iekārtas testēšanā, ir precīzs, labā stāvoklī, pārbaudīts un vajadzības gadījumā regulāri kalibrēts.

5.Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionāli lietotāji, īpašnieks pirms pārbaudes sākuma nodrošina, ka lietošanas iekārta ir tīra un droša.

6.Katras tādas pārbaudes rezultātus, kurā lietošanas iekārta, ko lieto profesionāli lietotāji, sekmīgi iztur testu, 30. pantā minētā kompetentā iestāde reģistrē 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, centrālajā elektroniskajā reģistrā.

7.Pārbaudes sertifikātu:

a)lietošanas iekārtas, ko lieto profesionāli lietotāji, īpašniekam izsniedz 30. pantā minētā kompetentā iestāde, ja minētā iekārta atbilst IV pielikumā uzskaitītajām prasībām; kā arī

b)minētā kompetentā iestāde reģistrē 33. pantā minētajā lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, centrālajā elektroniskajā reģistrā.

8.Šā panta 6. punktā minētais ieraksts ir derīgs trīs gadus, izņemot gadījumus, kad dalībvalsts saskaņā ar 32. pantu nosaka atšķirīgu pārbaudes intervālu.

9.Katra dalībvalsts atzīst 7. punktā minēto sertifikātu vai 6. punktā minēto ierakstu attiecībā uz citā dalībvalstī reģistrētu lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji.

10.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo pantu un IV pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību. 

11.Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionāli lietotāji un kas pārbaudītas atbilstīgi saskaņotajiem pārbaudes standartiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 87 , uzskata par tādām, kas atbilst IV pielikumā uzskaitītajām prasībām.

32. pants

Dalībvalstu atkāpes attiecībā uz lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, pārbaudi

1.Attiecībā uz lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji un ko izmanto ļoti reti, kā aplēsts, veicot 2. punktā minēto riska novērtējumu, un kas ir uzskaitītas 8. pantā minētajā valsts rīcības plānā, dalībvalsts pēc 2. punktā minētā riska novērtējuma veikšanas var noteikt mazāk stingras pārbaudes prasības un paredzēt pārbaudes intervālus, kas atšķiras no 31. pantā noteiktajiem.

Šo punktu nepiemēro šādām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji:

a)izsmidzināšanas iekārtas, kas uzstādītas uz vilcieniem vai gaisa kuģiem;

b)horizontālie izsmidzināšanas kompleksi, kuru platums ir lielāks nekā 3 m, arī izsmidzināšanas kompleksi, kas uzstādīti uz sēšanas iekārtām un kuru platums ir lielāks nekā 3 m;

c)vertikālais smidzinātājs vai spiediena smidzinātājs.

2.Pirms mazāk stingru pārbaudes prasību un atšķirīgu pārbaudes intervālu noteikšanas, kā minēts 1. punktā, dalībvalstis veic riska novērtējumu par to iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Šīs regulas 30. pantā minētā kompetentā iestāde glabā riska novērtējuma kopiju Komisijas veiktai kontrolei.

3.Dalībvalsts var neattiecināt 31. pantā minēto pārbaudi uz rokā turamām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji, vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem, pamatojoties uz tādu riska novērtējumu par to iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kurā ietverta aplēse par lietošanas biežumu. Šīs regulas 30. pantā minētā kompetentā iestāde glabā riska novērtējuma kopiju Komisijas veiktai kontrolei.

4.Lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji un uz kurām saskaņā ar 3. punktu neattiecina pārbaudi, nepiemēro prasību par ieraksta veikšanu 29. pantā minētajā elektroniskajā reģistrā vai 33. pantā minētās reģistrēšanas prasības.

33. pants

Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionāli lietotāji, elektroniskais reģistrs

1.Katra kompetentā iestāde, ko dalībvalsts ir izraudzījusies saskaņā ar 30. pantu, izveido un uztur centrālo elektronisko reģistru, kurā reģistrē:

a)informāciju, ko saskaņā ar 20. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu un 29. pantu ir iesniegušas trešās personas;

b)pārbaužu un sertifikātu dokumentus, kā noteikts 31. panta 6. punktā un 7. punkta b) apakšpunktā;

c)citu 2. punktā noteikto informāciju par dalībvalstī izmantotajām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionāli lietotāji un kurām nav piemērots atbrīvojums no pārbaudes atbilstīgi 32. panta 3. punktam.

2.Šīs regulas 30. pantā minētās kompetentās iestādes pārbaudes laikā reģistrē šādu informāciju:

a)tās struktūras nosaukums, kas veic pārbaudes;

b)lietošanas iekārtas unikālais ID, ja tas ir pieejams;

c)ražošanas datums, ja tas ir pieejams;

d)pašreizējā īpašnieka vārds, uzvārds un adrese;

e)ja īpašumtiesības ir nodotas, katras nodošanas datums, kā arī iepriekšējo īpašnieku vārds, uzvārds un adrese aizvadītajos piecos gados;

f)tvertnes izmērs;

g)attiecīgā gadījumā horizontālās izsmidzināšanas caurules platums;

h)sprauslas veids(-i) uz lietošanas iekārtas pārbaudes laikā;

i)smidzinātāja ar izsmidzināšanas cauruli gadījumā — vai lietošanas iekārtā ir iedaļas un/vai sprauslas vadības ierīce, kas izmanto ģeotelpiskās lokalizācijas tehnoloģiju;

j)tādu iekārtu gadījumā, kas ir vecākas par trim gadiem, katras veiktās pārbaudes datums atbilstīgi 31. pantam;

k)vai lietošanas iekārta ir izturējusi katru saskaņā ar 31. pantu veikto pārbaudi;

l)iemesli, kāpēc nav veikta(-as) pārbaude(-es).

3.Ja lietošanas iekārtai nav unikāla ID, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, 30. pantā minētās kompetentās iestādes piešķir unikālu ID.

IX NODAĻA

SAMAZINĀŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJU UN SASKAŅOTO RISKA INDIKATORU APRĒĶINĀŠANAS METODIKA

34. pants

Metodika, kā aprēķināt progresu virzībā uz divu valsts un divu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu

1.Metodika progresa aprēķinam virzībā uz divu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju un divu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu laikposmā līdz 2030. gadam, to ieskaitot, ir noteikta I pielikumā. Šīs metodikas pamatā ir statistikas dati, kas apkopoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009.

2.Komisija, izmantojot I pielikumā izklāstīto metodiku, katru gadu aprēķina progresa rezultātus virzībā uz divu Savienības un divu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu līdz 2030. gadam, to ieskaitot, un publicē šos rezultātus 7. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

35. pants

Saskaņoto riska indikatoru Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 2a aprēķināšanas metodika

1.Metodika progresa aprēķināšanai saistībā ar saskaņotajiem riska indikatoriem Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 2a gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī ir noteikta VI pielikumā. Šīs metodikas pamatā ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009 apkopotie statistikas dati.

2.Izmantojot VI pielikumā izklāstīto metodiku, Komisija reizi gadā Savienības līmenī aprēķina saskaņoto riska indikatoru Nr. 1, Nr. 2, un Nr. 2a rezultātus un publicē šos aprēķina rezultātus 7. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

3.Katra dalībvalsts, izmantojot VI pielikumā izklāstīto metodiku, reizi gadā valsts līmenī aprēķina saskaņoto riska indikatoru Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 2a rezultātus.

4.Komisija saskaņā ar 40. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo pantu un VI pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, arī progresu statistikas datu pieejamībā un zinātnes un agronomijas sasniegumus. Ar šādiem deleģētajiem aktiem var grozīt esošos saskaņotos riska indikatorus vai paredzēt jaunus saskaņotus riska indikatorus, kuros var ņemt vērā dalībvalstu progresu virzībā uz 8. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā mērķrādītāja sasniegšanu, proti, līdz 2030. gadam 25 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai.

5.Līdz… [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena 12 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pabeidz saskaņotā riska indikatora Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 2a izvērtēšanu. Šī izvērtēšana pamatojas uz Kopīgā pētniecības centra zinātniskiem pētījumiem un plašām apspriedēm ar ieinteresētajām personām, to vidū ar dalībvalstīm, zinātniskajiem ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Izvērtējumā ietver metodes, kas jāizmanto, formulējot jaunus un grozot spēkā esošos saskaņotos riska indikatorus saskaņā ar 4. punktu.

6.Ņemot vērā 5. punktā paredzētās izvērtēšanas rezultātus un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc tam, kad publicēta statistika par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā pirmajā pārskata periodā, kas minēts Regulas xxx/xxx [ievietot atsauci uz pieņemto aktu] 9. pantā, Komisija, ja tā uzskata par vajadzīgu, nosaka jaunus saskaņotos riska indikatorus vai maina esošos, pamatojoties uz statistikas datiem par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

36. pants

Dalībvalsts veikts progresa aprēķinu un saskaņoto riska indikatoru izvērtējums

1.Katra dalībvalsts izvērtē rezultātus, kas katrā aprēķināšanas reizē gūti katrā aprēķinā a) attiecībā uz progresu virzībā uz abu valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu, kā minēts 34. pantā, un b) attiecībā uz saskaņotajiem riska indikatoriem dalībvalsts līmenī, kā minēts 35. pantā.

2.Izvērtējumos par 35. pantā minētajiem saskaņotajiem riska indikatoriem dalībvalstu līmenī:

a)identificē piecas darbīgās vielas, kas visbūtiskāk ietekmē rezultātu;

b)norāda kultūraugus vai situācijas, kā arī attiecīgos kaitīgos organismus, pret kuriem izmanto a) apakšpunktā minētās darbīgās vielas;

c)norāda pieejamās neķīmiskās metodes šo kaitīgo organismu apkarošanai;

d)apkopo informāciju par pasākumiem, kas veikti nolūkā mazināt a) apakšpunktā minēto darbīgo vielu lietošanu un šīs lietošanas radīto risku, kā arī šķēršļus alternatīvo kaitīgo organismu apkarošanas metožu piemērošanai.

3.Dalībvalstis saskaņoto riska indikatoru aprēķinu rezultātus dalībvalstu līmenī, kā norādīts VI pielikumā, un saskaņā ar šo pantu veikto saistīto izvērtējumu rezultātus paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, kā arī 27. panta 2. punktā minētajās tīmekļa vietnēs publicē šo informāciju un citus valsts indikatorus vai kvantitatīvi nosakāmus mērķus, kas minēti 4. punktā.

4.Papildus VI pielikumā norādītajiem saskaņotajiem riska indikatoriem un II pielikumā norādītajiem datiem, dalībvalstis papildus var turpināt lietot esošos vai izstrādāt papildu valsts indikatorus vai kvantitatīvi nosakāmus mērķus, kā arī citus datus, kas apkopoti valsts vai reģionālā līmenī, citstarp turpmākos datus par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas saistīti ar 1. un 2. punktā minētajiem indikatoriem un mērķrādītājiem.

X NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE UN FINANŠU NOTEIKUMI

37. pants

Informācija par izraudzītajām kompetentajām iestādēm

Katra dalībvalsts līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] informē Komisiju par kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo regulu.

38. pants

Sodi

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem nekavējoties informē Komisiju, kā arī nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

39. pants

Nodevas un maksas

Dalībvalstis drīkst nodevu vai maksu veidā atgūt izmaksas, kas saistītas ar šajā regulā tām noteikto pienākumu izpildi.

XI NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJU PROCEDŪRA

40. pants

Deleģēšana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 10. panta 6. punktā, 13. panta 9. punktā, 21. panta 3. punktā, 25. panta 10. punktā, 29. panta 5. punktā, 31. panta 10. punktā un 35. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. panta 6. punktā, 13. panta 9. punktā, 21. panta 3. punktā, 25. panta 10. punktā, 29. panta 5. punktā, 31. panta 10. punktā un 35. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu spēkā esamību.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 10. panta 6. punktu, 13. panta 9. punktu, 21. panta 3. punktu, 25. panta 10. punktu, 29. panta 5. punktu, 31. panta 10. punktu un 35. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad par minēto aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

41. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 88 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir dota atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

XII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Komisijas veikta izvērtēšana

1.Komisija līdz .. [PB: lūgums ierakstīt datumu — četri gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas] veic šīs regulas izvērtēšanu, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)progresa tendences un citi kvantitatīvi dati, kas sniegti gada progresa un īstenošanas ziņojumos saskaņā ar 10. panta 2. punktu;

b)analīze par gada tendencēm un datiem, ko Komisija publicē reizi divos gados saskaņā ar 11. pantu;

c)ziņojums par gada progresa un īstenošanas ziņojumiem, ko Komisija iepriekš iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 11. panta 7. punktu;

d)jebkura cita informācija, kas nepieciešama šā izvērtējuma sagatavošanai.

Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā izvērtējuma sagatavošanai.

2.Komisija ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

43. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2021/2115

Regulu (ES) 2021/2115 groza šādi:

1)regulas 31. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) un b) punkta, ja lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES).../...* 89+ tiek noteikta prasību izpilde, atbalstu minēto prasību izpildei var piešķirt uz laikposmu, kas beidzas vēlākajā no abiem datumiem —... [PB: ierakstīt datumu – pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] – vai piecus gadus pēc dienas, kad tās saimniecībai kļūst obligātas.

*Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES).../... par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115 (OV...).”;

2)regulas 70. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) un b) punkta, ja labuma guvējiem saskaņā ar Regulu (ES).../... 90++ tiek noteikta prasību izpilde, atbalstu minēto prasību izpildei var piešķirt uz laikposmu, kas beidzas vēlākajā no abiem datumiem —... [PB: ierakstīt datumu – pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] – vai piecus gadus pēc dienas, kad tās saimniecībai kļūst obligātas.”;

3)regulas 73. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu (ES).../...++ tiek noteikta prasību izpilde, atbalstu minēto prasību izpildei var piešķirt uz laikposmu, kas beidzas vēlākajā no abiem datumiem —... [PB: ierakstīt datumu – pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] – vai piecus gadus pēc dienas, kad tās saimniecībai kļūst obligātas. ”.

44. pants

Direktīvas 2009/128/EK atcelšana

1.Direktīva 2009/128/EK tiek atcelta.

2.Atsauces uz Direktīvu 2009/128/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas dota VII pielikumā.

45. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [PB: lūgums ierakstīt datumu — pirmā mēneša diena ... mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Tomēr 21. pantu piemēro no [PB: lūgums ierakstīt datumu — trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu 3. panta 10. punktā noteiktā pesticīdu juridiskā definīcija ietver augu aizsardzības līdzekļus un biocīdus, taču, tā kā Direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu darbības joma nav tikusi attiecināta uz biocīdiem, šis priekšlikums attiecas tikai uz augu aizsardzības līdzekļiem.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(3)    Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tematiska stratēģija par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu” (COM(2006) 373 final), dokuments Nr. 52006DC0372, www.eur-lex.europa.eu .

(4)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam” . Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final).

(5)    Veiksmīgā iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” aicināja Komisiju saskaņā ar tās trešo mērķi “visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus pesticīdu lietojuma samazināšanai, tādējādi gādājot par tādu nākotni, kas būtu brīva no pesticīdiem”. Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņemtajā atbildē norādīja, ka tā atkārtoti izvērtēs nepieciešamību visā ES noteikt obligātus mērķrādītājus attiecībā uz pesticīdiem. Iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!   Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi” aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai līdz 2035. gadam pakāpeniski izskaustu sintētiskos pesticīdus, atjaunotu biodaudzveidību un atbalstītu lauksaimniekus pārejas posmā; līdz 2021. gada 30. septembrim iniciatīvai atbalstu bija pauduši vairāk nekā 1 miljons pilsoņu, un to pašlaik pārbauda dalībvalstu iestādes.

(6)    Konference par Eiropas nākotni, Ziņojums par galīgo rezultātu, 2022. gada maijs, 1. priekšlikums, 43. lpp. Konference par Eiropas nākotni notika 2021. gada aprīlī un 2022. gada maijā. Tas bija unikāls, pilsoņu vadīts Eiropas mēroga deliberatīvās demokrātijas pasākums, kurā iesaistījās tūkstošiem Eiropas pilsoņu, kā arī politiskie rīcībspēki, sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un galvenās ieinteresētās personas.

(7)    Ibid., 2. priekšlikums, 44. lpp., un 30. priekšlikums, 72. lpp.

(8)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final), EUR-Lex - 52019DC0640 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(9)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam” . Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (COM(2020) 381 final).

(10)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final).

(11)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai  “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES.  Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final).

(12)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai  “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam . Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā” (COM(2021) 699 final).

(13)     ES Apputeksnētāju iniciatīva — vide, Eiropas Komisija (europa.eu) .

(14)    “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final).

(15)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam: darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē (COM(2021)323 final).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(17)     ES dabas atjaunošanas mērķrādītāji (europa.eu) .

(18)     ES Apputeksnētāju iniciatīva — vide, Eiropas Komisija (europa.eu) .

(19)     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/39/ES (2013. gada 12. augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā .

(20)     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK  (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84.–97. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(22)     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK  (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(23)    Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(24)    Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)(dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 260, 3.10.2009., 5. lpp.).

(27)    Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.).

(28)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru nosaka Kopienas pamatprincipus pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (COM(2006) 373 final, 8. lpp) .

(29)     Īpašais ziņojums 05/2020 “Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana: ierobežots progress risku novērtēšanā un samazināšanā” (europa.eu) .

(30)     Izvērtējums un ietekmes novērtējums (europa.eu) .

(31)     Pesticīdi — ilgtspējīga lietošana (atjaunināti ES noteikumi) (europa.eu) .

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(34)    OV C 202, 7.6.2016., 389. lpp.

(35)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(36)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(38)    [Jāpievieno atsauci].

(39)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, COM(2017) 587, final.

(40)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu gūto pieredzi valsts rīcības plānos noteikto valsts mērķrādītāju īstenošanā un par Direktīvas 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ieviešanā gūtajiem panākumiem, COM(2020) 204 final.

(41)    P8_TA(2019)0082, 2019. gada 12. februāris.

(42)    P9_TA(2021)0425, trešdiena, 2021. gada 20. oktobrī.

(43)    Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, Direktīva 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu — Eiropas īstenošanas novērtējums, 2018. gada oktobris.

(44)    Augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīga lietošana: ierobežots progress risku novērtēšanā un samazināšanā, Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums, ISBN:978–92–847–4206–6, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020. gads.

(45)    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Direktīvas par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu novērtējums (informatīvs ziņojums), pieņemts 2021. gada 27. aprīlī.

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(47)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, COM/2019/640 final.

(48)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, COM(2020)381 final.

(49)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM(2020) 380 final.

(50)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem ES. Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400 final.

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(52)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(53)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/408 (2015. gada 11. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu (OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp.).

(54)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē
”, COM(2021)323 final.

(55)    Konference par Eiropas nākotni — Ziņojums par galīgajiem rezultātiem, 2022. gada maijs, 1. un 2. priekšlikums, 43.–44. lpp.

(56)    Briselē, 2020. gada 19. oktobrī, 12099/20.

(57)    Padomes Lēmums (ES) 2021/1102 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko Komisiju lūdz iesniegt pētījumu par to, kāda ir situācija un iespējas Savienībā attiecībā uz bezmugurkaulnieku tipa bioloģiskās kontroles līdzekļu ievešanu, vērtēšanu, ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu Savienības teritorijā, un iesniegt priekšlikumu, ja tas nepieciešams, ņemot vērā pētījuma rezultātus, OV L 238, 6.7.2021., 81. lpp..

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(59)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(60)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(62)    Padomes Direktīva 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(63)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(64)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju    fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(66)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). 

(67)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(68)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(69)    Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(70)    Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.).

(71)    Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(72)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 260, 3.10.2009., 5. lpp.).

(74)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.).

(75)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(76)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(77)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(78)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(79)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.).

(80)    Skatīt dokumentu “CORINE Land Cover nomenclature conversion to Land Cover Classification system” ( https://land.copernicus.eu/user-corner/technical-library/corine-land-cover-nomenclature-guidelines/html ) un CORINE zemes pārklājuma pārskatu (“ CORINE Land Cover — Copernicus Land Monitoring Service ”).

(81)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(82)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

(83)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).

(84)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā ”, (COM(2020) 381 final).

(85)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(86)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(87)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(88)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(89) +    OV: lūgums tekstā ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru un zemsvītras atsaucē ierakstīt minētās regulas numuru, datumu un OV atsauci.

(90) ++    OV: lūgums ierakstīt dokumentā ... ietvertās regulas numuru.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2022

COM(2022) 305 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2021/2115

{SEC(2022) 257 final} - {SWD(2022) 169 final} - {SWD(2022) 170 final} - {SWD(2022) 171 final}

I PIELIKUMS
Regulas 4. pantā minētā

METODIKA, KĀ APRĒĶINĀT PROGRESU VIRZĪBĀ UZ DIVU SAVIENĪBAS UN DIVU VALSTS 2030. GADA EMISIJU SAMAZINĀŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJU SASNIEGŠANU

Šī regula ir instruments, ko izmanto, lai sasniegtu stratēģijā “No lauka līdz galdam” ietvertos pesticīdu samazināšanas mērķrādītājus, nosakot, ka katrai dalībvalstij ir jāpalīdz līdz 2030. gadam visā Savienībā par 50 % samazināt gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, gan to radīto risku (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1”), kā arī bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu (“Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2”). Šī regula reglamentē arī katras dalībvalsts ieguldījumu šo Savienības mērķu sasniegšanā. Katras dalībvalsts devumu, kas izteikts valsts mērķrādītāja veidā, Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanā sauc par “valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju Nr. 1”, savukārt dalībvalsts devumu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanā sauc par “valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju Nr. 2”. Turpmāk izklāstīta metodika progresa aprēķināšanai virzībā uz šo mērķu sasniegšanu.

1. IEDAĻA

Valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 1: metodika, kā aplēst progresu virzībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas un to radītā riska samazināšanu

1.Metodikas pamatā ir statistika par tirgū laisto ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1185/2009 1 I pielikumu.

2.Lai aprēķinātu progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu, izmanto šādus vispārīgus noteikumus:

a)progresu aprēķina, pamatojoties uz ķīmisko darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šī pielikuma tabulā;

b)1. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 2 pielikuma D daļā;

c)2. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;

d)3. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;

e)4. grupas ķīmiskās darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;

f)piemēro svērumus, kas norādīti šā pielikuma tabulas iii) rindā.

3.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu aprēķina, tirgū laisto darbīgo vielu ikgadējos daudzumus augu aizsardzības līdzekļos katrā šā pielikuma tabulā norādītajā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.

Tabula

Darbīgo vielu iedalījums un bīstamības svērumi, lai aprēķinātu progresu virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu

4.Samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam.

5.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu izsaka, atsaucoties uz bāzlīniju.

6.Komisija aprēķina progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts progress virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 1 sasniegšanu.

2. IEDAĻA

Valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītājs Nr. 2: metodika, kā aplēst progresu virzībā uz bīstamāku augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas samazināšanu

1.Metodikas pamatā ir statistika par tirgū laisto darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikumu.

2.Progresu virzībā uz mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu aprēķina, saskaitot katru gadu tirgū laisto ķīmisko darbīgo vielu ikgadējos daudzumus bīstamākos augu aizsardzības līdzekļos.

3.Samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2015. līdz 2017. gadam.

4.Progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu izsaka, atsaucoties uz bāzlīniju.

5.Komisija aprēķina progresu virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 34. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts progress virzībā uz samazināšanas mērķrādītāja Nr. 2 sasniegšanu.

3. IEDAĻA

Savienības samazināšanas mērķrādītāji

1.Metodika tendenču aprēķināšanai virzībā uz abu Savienības 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu ir tāda pati kā metodika tendenču aprēķināšanai valsts līmenī, kā noteikts 1. un 2. iedaļā.

2.Tendenci valsts līmenī aprēķina, izmantojot valsts statistiku par tādu ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem, kas definētas šīs regulas 3. panta 3. punktā un laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, un šo statistiku Komisijai iesniedz uz Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikuma (“Statistika par pesticīdu laišanu tirgū”) pamata.

3.Tendenci Savienības līmenī aprēķina, izmantojot Savienības statistiku par tādu ķīmisko darbīgo vielu daudzumiem, kas definētas šīs regulas 3. panta 3. punktā un laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata, un šo statistiku Komisijai iesniedz uz Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikuma (“Statistika par pesticīdu laišanu tirgū”) pamata.

II PIELIKUMS

DATI, KAS LĪDZ KATRA KALENDĀRĀ GADA 31. AUGUSTAM JĀSNIEDZ GADA PROGRESA UN ĪSTENOŠANAS ZIŅOJUMOS

1.daļa. Gada tendences progresa virzībā uz valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu

1.Tendences dalībvalsts progresa virzībā uz abu 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto valsts 2030. gada samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu.

2.Visi pārējie valsts indikatīvie mērķrādītāji, kas norādīti 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā.

2. daļa. Visi pārējie kvantitatīvie dati, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un atbilstības līmeni tai

Augu aizsardzības līdzekļu lietošana.

1.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kurus kontrolē integrētās augu aizsardzības īstenošanai.

2.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri neievēro pienākumu uzturēt elektronisku uzskaiti par integrētās augu aizsardzības īstenošanu.

3.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri nav izpildījuši pienākumu glabāt pesticīdu izmantošanas datus elektroniski.

4.Atļauju skaits attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa, atļaujas derīguma termiņš, kā arī attiecīgo zonu lielums un atrašanās vieta un piešķirtās atļaujas iemesli.

5.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un citu zonu, uz kurām attiecas atļaujas attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa, īpatsvars.

6.Atļauju skaits attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu jutīgajās zonās.

7.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un citu zonu, uz kurām attiecas atļaujas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai jutīgajās zonās, īpatsvars.

8.Aplēstie izmantoto nelikumīgo augu aizsardzības līdzekļu daudzumi un konstatētie nelikumīgo augu aizsardzības līdzekļu daudzumi.

9.Tas, vai dalībvalstis ir piemērojušas atkāpes, kas pieļauj

a)atšķirīgas pārbaudes prasības lietošanas iekārtām, ko lieto profesionālie lietotāji un kurām ir ļoti šaurs pielietojums, vai

b)atbrīvojumus no pārbaudes attiecībā uz rokā turamām lietošanas iekārtām vai uz muguras pārnēsājamām lietošanas iekārtām, ko lieto profesionālie lietotāji.

Apmācības un konsultāciju pakalpojumi.

10.To profesionālo lietotāju, konsultantu un izplatītāju īpatsvars, kuri apmācīti III pielikumā uzskaitītajos tematos un kuriem ir apmācību sertifikāts saskaņā ar 25. pantu vai kuriem ir ieraksts centrālajā elektroniskajā reģistrā saskaņā ar 25. panta 5. punktu, iedalot pa profesionāliem lietotājiem, konsultantiem un izplatītājiem.

11.To profesionālo lietotāju īpatsvars, kuri nav ievērojuši pienākumu vismaz reizi gadā izmantot neatkarīgus konsultāciju pakalpojumus.

Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji.

12.Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, aplēstais īpatsvars, kas reģistrētas lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, elektroniskajā reģistrā.

13.Pārbaudīto un pārbaudāmo reģistrēto lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, īpatsvars.

14.Ar riska mazināšanas ierīcēm aprīkoto lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, īpatsvars pārbaudes laikā.

Dalībvalstu papildu pasākumi integrētās augu aizsardzības īstenošanai.

15.Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars katrā dalībvalstī, uz kuru attiecas kultūratkarīgie noteikumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir padarīti juridiski saistoši.

III PIELIKUMS

25. PANTĀ MINĒTIE APMĀCĪBAS TEMATI

1.Visi attiecīgie tiesību akti par augu aizsardzības līdzekļiem, to lietošanu un to radīto risku, un jo īpaši šī regula. Lai gan ne tikai šie, bet būtiski ir šādi tiesību akti:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 3 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 4 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 5 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009 6 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 7 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 8 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 9 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK 10 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/127/EK 11 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK 12 ,

Padomes Direktīva 89/391/EEK 13 ,

Padomes Direktīva 89/656/EEK 14 ,

Padomes Direktīva 98/24/EK 15 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK 16 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK 17 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 18 ,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK 19 .

2.Nelikumīgu un viltotu augu aizsardzības līdzekļu esamība un riski, šādu līdzekļu identificēšanas metodes un sodi, kas saistīti ar nelikumīgu augu aizsardzības līdzekļu pārdošanu vai lietošanu.

3.Ar augu aizsardzības līdzekļiem saistītie apdraudējumi un riski un to identificēšanas un kontroles veidi, tostarp šādas tēmas:

a)risks cilvēka veselībai;

b)augu aizsardzības līdzekļu izraisītas saindēšanās simptomi un piemēroti pirmās palīdzības pasākumi šādas saindēšanās gadījumā;

c)risks nemērķa augiem, kukaiņiem, florai un faunai, biodaudzveidībai un videi kopumā.

4.Integrētās augu aizsardzības stratēģijas un paņēmieni, integrētās kultūraugu apsaimniekošanas stratēģijas un paņēmieni, bioloģiskās lauksaimniecības principi, kaitīgo organismu bioloģiskās kontroles metodes, kaitīgo organismu kontroles metodes, pienākums piemērot integrēto augu aizsardzību, kā noteikts šīs regulas 12. un 13. pantā, un pienākums reģistrēt ierakstus elektroniskajā integrētās augu aizsardzības un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas reģistrā, kā noteikts šīs regulas 14. pantā.

5.Ja vajadzīgi augu aizsardzības līdzekļi, kā konkrētajā situācijā no visiem attiecīgās kaitīgo organismu problēmas risināšanai atļautajiem līdzekļiem izvēlēties augu aizsardzības līdzekļus ar vismazākajām blaknēm cilvēka veselībai, nemērķa organismiem un videi.

6.Pasākumi, lai būtiski mazinātu risku cilvēkiem, nemērķa organismiem un videi, to vidū:

a)droša darba prakse augu aizsardzības līdzekļu glabāšanai, apstrādei un maisīšanai;

b)droša darba prakse tukšā iepakojuma, citu piesārņotu materiālu un augu aizsardzības līdzekļu pārpalikumu (tostarp tvertņu maisījumu) likvidēšanai koncentrētā vai atšķaidītā veidā;

c)ieteikumi, kā kontrolēt operatoru eksponētību (to vidū individuālie aizsardzības līdzekļi);

d)informācija par tādu augu aizsardzības līdzekļu pareizu un drošu likvidēšanu, kuri vairs nav atļauti un attiecībā uz kuriem ir beidzies pagarinājuma periods to lietošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 20. panta 2. punktu vai 46. pantu.

7.Procedūras lietošanas iekārtu sagatavošanai darbam, tostarp iekārtu kalibrēšana, , kas izraisa pēc iespējas mazāku risku lietotājiem, citiem cilvēkiem, nemērķa dzīvnieku un augu sugām, biodaudzveidībai un videi, arī ūdens resursiem.

8.Praktiska apmācība par lietošanas iekārtu ekspluatāciju un profilaksi un par riska mazināšanas pasākumiem, tostarp īpašiem izsmidzināšanas paņēmieniem, jaunu tehnoloģiju, tostarp precīzās lauksaimniecības paņēmienu, izmantošanu, kā arī par izmantojamo smidzinātāju tehnisko pārbaudi un veidiem, kā uzlabot izsmidzināšanas kvalitāti. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš noneses samazināšanas sprauslām un ražotāju ieteikumiem par optimāliem to izmantošanas nosacījumiem. Īpaši riski, kas saistīti ar rokā turamu lietošanas iekārtu vai uz muguras pārnēsājamu izsmidzinātāju izmantošanu, un attiecīgi riska pārvaldības pasākumi. Praktiskā apmācība aptver arī īpašos riskus, kas saistīti ar tādu sēklu sēšanu, kas apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem.

9.Rīcība ārkārtas situācijā, lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, tostarp ūdens resursus, nejaušas noplūdes un piesārņojuma un tādu ārkārtēju laikapstākļu gadījumā, kas varētu radīt augu aizsardzības līdzekļu noplūdes risku.

10.Īpaša rūpība jutīgajās zonās, kas definētas šīs regulas 2. panta 15. punktā, un aizsargātajos apgabalos, kas izveidoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 6. un 7. pantu, un informētība par piesārņojumu, ko attiecīgajā reģionā izraidījuši konkrētie augu aizsardzības līdzekļi.

11.Iestādes, kuras nodrošina veselības uzraudzību un piekļuvi veselības aprūpei un kurām iespējams ziņot par akūtas vai hroniskas saindēšanās gadījumiem.

12.Augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas, pirkšanas un lietošanas uzskaite saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

13.Kā līdz minimumam samazināt vai novērst tādu konkrētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, uz ceļiem vai gar tiem, dzelzceļa līnijām, ļoti caurlaidīgām virsmām vai citu infrastruktūru, kas atrodas tuvu virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, vai uz slēgtām virsmām ar augstu noplūdes risku virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās.

14.Ūdens vides un dzeramā ūdens krājumu aizsardzība no augu aizsardzības līdzekļu ietekmes, tostarp saistībā ar šādiem tematiem:

a)augu aizsardzības līdzekļu izmantošana saskaņā ar ierobežojumiem, kas norādīti marķējumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu, vienlaikus dodot priekšroku augu aizsardzības līdzekļiem, kas nav klasificēti kā “(ļoti) noturīgi”, “(ļoti) bioakumulatīvi”,

“ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 20 vai kas satur prioritārās vielas, kuras iekļautas sarakstā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. pantu, ko īsteno ar Direktīvu 2008/105/EK un Direktīvu 2013/39/ES, vai pesticīdi, kas identificēti kā upju baseiniem specifiski piesārņotāji saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.6. punktu, jo īpaši tādi pesticīdi, kas ietekmē dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdeni saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 7. pantu un Direktīvu (ES) 2020/2184;

b)augu aizsardzības līdzekļu lietošanas potenciālie apdraudējumi un riski cilvēku veselībai un videi, kā arī metodes, lai samazinātu emisijas vidē un eksponētību bīstamākiem augu aizsardzības līdzekļiem darbavietā;

c)noneses samazināšanas tehnoloģiju izmantošana visās lauka kultūrās;

d)tādu riska mazināšanas pasākumu izmantošana, ar ko būtiski mazina blakus esošu teritoriju piesārņošanas risku, kuru rada pesticīdu nonese ar vēju, ar pesticīdiem piesārņoti notekūdeņi un pesticīdu noplūdes, tostarp jo īpaši obligātas aizsargjoslas, kas pieguļ virszemes ūdenstecēm, gruntsūdeņiem un ūdens nesējslāņiem;

e)kā ievērot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktos ierobežojumus attiecībā uz to, kā samazināt vai aizstāt tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti kā “kaitīgi ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, “ļoti toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām” vai “toksiski ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām”, uz ceļiem vai gar tiem, dzelzceļa līnijām, ļoti caurlaidīgām virsmām vai citu infrastruktūru, kas atrodas tuvu virszemes ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, vai uz slēgtām virsmām ar augstu noplūdes risku virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās.

IV PIELIKUMS

LIETOŠANAS IEKĀRTAS, KO LIETO PROFESIONĀLIE LIETOTĀJI

Lietošanas iekārtu, ko lieto profesionālie lietotāji, pārbaudēs uzmanību pievērš visiem aspektiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu augsta līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību. Lai nodrošinātu turpmāk minēto mērķu izpildi, lietošanas iekārtu darbības maksimālu efektivitāti un drošību nodrošina ar jebkuras ierīces vai aparāta pareizu darbību.

Lietošanas iekārtas, ko lieto profesionālie lietotāji, darbojas uzticami un tās jāizmanto tikai saskaņā ar to lietošanas instrukciju paredzētajam mērķim, nodrošinot, ka augu aizsardzības līdzekļus var pareizi lietot saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi (LLP), kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) 396/2005 21  3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Iekārta ir tādā stāvoklī, lai to varētu droši, vienkārši un pilnībā uzpildīt un iztukšot, novēršot gan izsmidzināmā šķīduma, gan koncentrēta produkta noplūdi. To var viegli un rūpīgi iztīrīt. To var arī droši ekspluatēt, nekavējoties izslēgt no lietotāja stāvokļa. Tai var vienkārši veikt visas vajadzīgās korekcijas. Šādas korekcijas ir precīzas un atkārtojamas.

Pārbaudes laikā pārbauda atbilstību šādām prasībām.

1.Drošība

Pirms pārbaudes sākuma aprīkojums ir tīrs un drošs. Pārbauda šādus parametrus:

●jūgvārpstas aizsargs un visas aizsargierīces jūgvārpstai un citām rotējošām jaudas pārvades iekārtu daļām,

●noplūde no hidrauliskās sistēmas un hidraulisko cilindru un cauruļu vispārējais stāvoklis,

●visu elektrisko daļu, arī solenoīda slēdžu, drošība un darbība,

●drošības vārstu darbība,

●konstrukcijas daļu, rāmju un izsmidzināšanas cauruļu/ sprauslu turētāju stāvoklis,

●salokāmu daļu bloķēšana un

●jebkurai iekārtai, kas izmanto gaisa strūklu: ventilatora aizsargi un tā stāvoklis, tostarp ventilatora bloka, ventilatora un uzmavu fiziskais stāvoklis.

2.Noplūde

Ne stacionāros, ne darba apstākļos ne no vienas iekārtas daļas nedrīkst būt noplūdes vai pilēšanas. Pēc tam, kad iekārta ir izslēgta, nedrīkst notikt nedz pilēšana, nedz neparedzēta lietošana. Iekārtām, kas paredzētas šķidro līdzekļu lietošanai, nedrīkst būt noplūdes no caurulēm vai šļūtenēm, kad tās darbojas ar sistēmas maksimālo sasniedzamo spiedienu, un šķidrumu nedrīkst lietot tieši uz paša smidzinātāja.

3.Sūknis (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)

Lai nodrošinātu stabilu un uzticamu lietošanas devu, sūkņa jaudai ir jābūt piemērotai lietošanas iekārtu vajadzībām un sūknim labi jādarbojas.

4.Kratīšana vai maisīšana (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)

Kratīšanas vai maisīšanas ierīcēm ir jānodrošina pareiza recirkulācija, lai šķidrā izsmidzināmā maisījuma koncentrācija visā tvertnē būtu vienāda.

5.Izsmidzināmā šķidruma tvertne/ piltuve

Izsmidzināmā šķidruma tvertnēm un piltuvēm, tostarp tvertnes satura indikatoriem, uzpildes iekārtām, filtriem, iztukšošanas un skalošanas sistēmām un maisīšanas ierīcēm jādarbojas tā, lai pēc iespējas mazinātu nejaušas noplūdes, nevienmērīgas koncentrācijas izplatīšanu, operatoru eksponētību un atliekas.

6.Mērīšanas, vadības un regulēšanas sistēmas

Visām mērīšanas, ieslēgšanas, izslēgšanas, kā arī spiediena vai plūsmas ātruma regulēšanas ierīcēm ir jābūt atbilstīgi kalibrētām un jādarbojas pareizi. Vadības ierīcēm, ko darbina lietošanas laikā, ir jābūt darbināmām no operatora atrašanās vietas, darbības vadībai vajadzīgajiem instrumentiem jābūt uzstādītiem un precīziem, un instrumentu displejiem jābūt salasāmiem no operatora atrašanās vietas. Iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai, spiediena regulēšanas ierīcēm ir jāuztur pastāvīgs darba spiediens un pastāvīga sūkņa rotācija, lai nodrošinātu stabilu izsmidzināmo daudzumu. Augu aizsardzības līdzekļu devas dozēšanas vai injicēšanas papildu aprīkojumam jādarbojas precīzi un pareizi.

7.Caurules un šļūtenes

Caurulēm un šļūtenēm ir jābūt atbilstīgā stāvoklī, lai novērstu līdzekļa plūsmas traucējumus vai arī nejaušas noplūdes atteices gadījumos. Caurules un šļūtenes nedrīkst būt saliektas, pārmērīgi nolietotas vai nostieptā stāvoklī.

8.Filtrēšana (iekārtām, ko izmanto šķidro līdzekļu lietošanai)

Lai izvairītos no darbības neregularitātes un izsmidzināšanas nevienmērības, jābūt uzstādītiem filtriem, tiem jābūt labā stāvoklī, un filtru sietu acu lielumiem jāatbilst smidzinātāja sprauslu izmēriem. Attiecīgā gadījumā – sistēmai, kas informē par filtru aizsprostošanos, ir jādarbojas pareizi.

9.Izsmidzināšanas caurule (iekārtām, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļu lietošanai no horizontāli vai vertikāli novietotas caurules, kura atrodas tieši virs kultūraugiem vai apstrādājamā materiāla)

Izsmidzināšanas caurulei ir jābūt labā stāvoklī un stabilai visos virzienos. Fiksācijas un regulēšanas sistēmām, kā arī ierīcēm, kas amortizē liekas kustības vai kompensē virsmu slīpumu, ir jādarbojas pareizi.

10.Sprauslas (šķidru līdzekļu izsmidzināšanas iekārtām)/ izvadi (cietiem līdzekļiem)

Sprauslām un izvadiem jādarbojas pareizi. Katras atsevišķās sprauslas un izvada plūsmas ātrums nedrīkst būtiski atšķirties no datiem, ko ražotājs norādījis plūsmas ātruma tabulā.

11.Izplatīšana

Vajadzības gadījumā gareniskajai, šķērseniskajai un vertikālajai (lietošanai vertikāliem kultūraugiem) līdzekļa izsmidzināšanai mērķa zonā jābūt vienmērīgai.

12.Ventilators (iekārtām, ko izmanto augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai ar gaisa palīdzību)

Ventilatoram ir jābūt labā stāvoklī un jānodrošina stabila un noturīga gaisa plūsma.

13.Tīrīšana

Iztukšoto konteineru skalošanas/tīrīšanas sistēmām, ja tādas ir, piemēram, tām, kas uzstādītas uz lietošanas iekārtu indukcijas piltuvēm, jādarbojas uzticami. Turklāt, tvertnes tīrīšanas ierīcēm, ārējās tīrīšanas ierīcēm, indukcijas piltuvju tīrīšanas ierīcēm un ierīcēm visas lietošanas iekārtas iekšējai tīrīšanai, ja tādas paredzētas, jādarbojas pareizi.

V PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA VEIDLAPA

VI PIELIKUMS
Regulas 35. pantā minētā

METODIKA SASKAŅOTU RISKA INDIKATORU APRĒĶINĀŠANAI SAVIENĪBAS UN VALSTU LĪMENĪ

1. IEDAĻA

Saskaņoti riska indikatori

Metodika saskaņotu riska indikatoru aprēķināšanai gan Savienības, gan valstu līmenī ir uzskaitīta šā pielikuma 2.–4. iedaļā. Lai arī metodika gan Savienības, gan valstu indikatoriem ir viena un tā pati, pirmā balstās uz Savienības mēroga statistiku, bet otrā — uz valstu statistiku. Šos indikatorus aprēķina katru gadu.

2. IEDAĻA

Saskaņotais riska indikators Nr. 1: uz bīstamību balstīts saskaņots riska indikators, kura pamatā ir augu aizsardzības līdzekļos uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata tirgū laisto darbīgo vielu daudzumi

1.Indikatora pamatā ir statistika par tirgū laisto darbīgo vielu daudzumiem augu aizsardzības līdzekļos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, kas iesniegta Komisijai (Eurostat) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1185/2009 I pielikumu. Šie dati ir iedalīti četrās grupās.

2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:

a)saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 aprēķina, pamatojoties uz visu darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas 1. tabulā;

b)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;

c)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;

d)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;

e)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;

f)piemēro 1. tabulas iii) rindas svērumus.

3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 1 aprēķina, to darbīgo vielu ikgadējos daudzumus, kas laistas tirgū augu aizsardzības līdzekļos, katrā 1. tabulas grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.

1. tabula

Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 1 aprēķināšanai

4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam.

5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.

6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 1.

7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 1 rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 1.

3. IEDAĻA

Saskaņotais riska indikators Nr. 2: saskaņots riska indikators, kura pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits

1.Šā indikatora pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto augu aizsardzības līdzekļu atļauju skaits, kas Komisijai paziņots saskaņā ar minētās regulas 53. panta 1. punktu. Šie dati ir iedalīti četrās grupās.

2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:

a)saskaņotā riska indikatora Nr. 2 pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits, un to aprēķina, pamatojoties uz darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šīs iedaļas 2. tabulā;

b)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;

c)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;

d)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;

e)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;

f)piemēro šīs iedaļas 2. tabulas iii) rindas svērumus.

3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2 aprēķina, augu aizsardzības līdzekļiem uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaitu 2. tabulas katrā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.

2. tabula

Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 2 aprēķināšanai

4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2011. līdz 2013. gadam.

5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.

6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2.

7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 2 rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī katram kalendārajam gadam saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2.

8.No 2027. gada 1. janvāra saskaņotā riska indikatora Nr. 2 metodiku aizstāj ar šā pielikuma 4. iedaļā minēto saskaņotā riska indikatora Nr. 2a metodiku.

4. IEDAĻA

Saskaņotais riska indikators Nr. 2a: saskaņots riska indikators, kura pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādātās zonas

1.Šā indikatora pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto augu aizsardzības līdzekļu atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādāto zonu platība, kas Komisijai paziņota saskaņā ar minētās regulas 53. panta 1. punktu.

2.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a aprēķināšanai izmanto šādus vispārīgus noteikumus:

a)saskaņotā riska indikatora Nr. 2a pamatā ir uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaits un saskaņā ar šīm atļaujām apstrādāto zonu platība. Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2a aprēķina, pamatojoties uz darbīgo vielu iedalījumu četrās grupās, kas norādītas šīs iedaļas 3. tabulā;

b)apstrādāto zonu platību izsaka hektāros;

c)1. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma D daļā;

d)2. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A un B daļā;

e)3. grupas darbīgās vielas ir darbīgās ķīmiskās vielas, kas ir apstiprinātas kā aizstājamas vielas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 24. pantu un ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma E daļā vai ir uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) 2015/408 pielikumā;

f)4. grupas darbīgās vielas ir vielas, kuras nav apstiprinātas uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 pamata un tāpēc nav uzskaitītas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā;

g)piemēro šīs iedaļas 3. tabulas iii) rindas svērumus.

3.Saskaņoto riska indikatoru Nr. 2a aprēķina, augu aizsardzības līdzekļiem uz Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. panta pamata piešķirto atļauju skaitu 3. tabulas katrā grupā reizinot ar attiecīgo bīstamības svērumu, kas norādīts iii) rindā, un ar zonām, kas apstrādātas saskaņā ar šīm atļaujām, pēc tam summējot šo aprēķinu rezultātus.

3. tabula

Darbīgo vielu un bīstamības svērumu iedalījums saskaņotā riska indikatora Nr. 2a aprēķināšanai

4.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a bāzlīnija ir 100, un tā ir vienāda ar vidējo rezultātu, kas iegūts iepriekš minētajā aprēķinā par laikposmu no 2022. līdz 2024. gadam.

5.Saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātu izsaka, ņemot vērā bāzlīniju.

6.Komisija saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātus aprēķina un publicē Savienības līmenī saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu. To pirmo reizi veic 2027. gadā, izmantojot datus par 2022.–2025. kalendāro gadu, un pēc tam katram kalendārajam gadam un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2a.

7.Dalībvalstis saskaņotā riska indikatora Nr. 2a rezultātus aprēķina un publicē valstu līmenī saskaņā ar šīs regulas 35. panta 3. punktu. To pirmo reizi veic 2027. gadā, izmantojot datus par 2022.–2025. kalendāro gadu, un pēc tam katram kalendārajam gadam un ne vēlāk kā 20 mēnešus pēc tā gada beigām, par kuru tiek aprēķināts saskaņotais riska indikators Nr. 2a.

VII PIELIKUMS

43. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS TABULA

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.).

(2)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 (2011. gada 25. maijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2009 (2009. gada 25. novembris) attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/127/EK ( 2009. gada 21. oktobris), ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā uz pesticīdu lietošanas mašīnām (OV L 310, 25.11.2009., 29. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(13)    Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(14)    Padomes Direktīva 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.).

(15)    Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/104/EK (2009. gada 16. septembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 260, 3.10.2009., 5. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.)

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).