This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 11992M/TXT
Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību
Māstrihtas līgums par Eiropas Savienību
KOPSAVILKUMS:
KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Eiropas Kopienas (1. pīlārs)
Šajā pīlārā ir sagrupētas tradicionālās darbības, darba un lēmumu pieņemšanas procedūras, ko veic trīs ES sākotnējās organizācijas:
Kopējā ārpolitika un drošības politika (2. pīlārs)
Tā mērķis ir:
Sadarbība tieslietās un iekšlietās (3. pīlārs)
Tā mērķis ir garantēt sabiedrībai augsta līmeņa drošību, veicot šādas darbības:
Ekonomikas un monetārā savienība
ES valstīm ir pienākums:
Vienota valūta (euro)
Šo valūtu:
Jaunas politikas jomas
ES tiek nodota atbildība par:
Sociālais protokols
Eiropas pilsonība
Eiropas pilsoņa statuss visiem ES valstu valstspiederīgajiem dod tiesības:
Institucionālas izmaiņas
Tās ietver:
KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?
Tas tika parakstīts 1992. gada 7. februārī un stājās spēkā 1993. gada 1. novembrī.
KONTEKSTS
Māstrihtas līgums, kas oficiāli zināms kā Līgums par Eiropas Savienību, bija “jauna pakāpe, veidojot vēl ciešāku Eiropas tautu savienību”, iepriekšējām kopienām piešķirot politisku nozīmi.
PAMATDOKUMENTS
Līgums par Eiropas Savienību (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018
(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).