Terorisma apkarošana

Eiropas Savienības (ES) centieni apkarot terorismu notiek policijas un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās ietvaros, t. i., saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) V sadaļu. Līguma 83. pants īpaši attiecas uz terorismu kā smagu noziegumu.

ES ir izveidoti dažādi juridiski instrumenti terorisma apkarošanai. Piemēram, Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, kas cita starpā paredz minimālos noteikumus par to, kādi nodarījumi ir uzskatāmi par teroristu nodarījumiem. Cits piemērs ir Regula (ES) 2019/1148, ar ko izveido noteikumus, lai novērstu ķīmisko vielu ļaunprātīgu izmantošanu paštaisītu spridzekļu izgatavošanai.

2020. gada jūlijā ES nāca klajā ar tās Drošības savienības stratēģiju. Tajā ir noteikti rīki un pasākumi, kas jāizstrādā turpmākajos piecos gados, lai garantētu drošību mūsu fiziskajā un digitālajā vidē. Viena no stratēģijas prioritātēm ir aizsargāt ES iedzīvotājus pret terorismu un organizēto noziedzību.

Terorisms un radikalizācija, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, joprojām ir būtiski apdraudējumi Eiropas iedzīvotāju drošībai un dzīvesveidam. Ir nepieciešama saskaņota ES rīcība, lai nodrošinātu efektīvus pasākumus ES iedzīvotāju aizsardzībai. ES un tās dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai apkarotu un novērstu terorismu gan tiešsaistē, gan fiziskajā vidē. Tāpēc 2020. gada decembrī Eiropas Komisija pieņēma ES terorisma apkarošanas programmu, kas sagatavo ceļu cīņai pret terorismu nākotnē. Programmas mērķis ir labāk paredzēt apdraudējumus, aktīvāk īstenot preventīvus pasākumus, palīdzēt aizsargāt cilvēkus, publiskas vietas un infrastruktūras objektus un efektīvi reaģēt teroristu uzbrukumu gadījumā.