Akcionāru tiesību direktīva

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sabiedrībai par akcionāru sapulci akcionāriem jāsniedz informācija vismaz 21 dienu iepriekš, un savā vietnē ir jānorāda datums, norises vieta, darba kārtība, balsošanas un dalības process.

Sabiedrībām ir jānorāda arī cita informācija, piemēram:

• kopējais akciju skaits un balsošanas tiesības;
• iesniedzamie dokumenti;
• lēmuma projekts par katru akcionāru sapulces darba kārtības jautājumu; un
• veidlapas, kas jāizmanto, lai nobalsotu uz pilnvaras pamata (kad viens akcionārs pilnvaro kādu citu personu vai uzņēmumu to pārstāvēt).

Akcionāriem ir šādas tiesības:

• iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā un ieteikt risinājumus (ja viņiem pieder 5 % no sabiedrības kapitāla);
• uzdot jautājumus par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, uz kuriem uzņēmumam ir obligāti jāatbild;
• piedalīties un balsot bez ierobežojumiem, izņemot apstiprināto termiņu, ko sabiedrība noteikusi par akciju turēšanu īpašumā.

ES dalībvalstīm ir jāatceļ visi ierobežojumi akcionāriem, kas piedalās sapulcēs, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ierobežojumi pilnvaru pieņemšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Sabiedrībām ir arī ierastā veidā jānosaka precīzais balsu skaits katram lēmumam un jāpublicē rezultāti maksimāli 15 dienu laikā. Dalībvalstis var noteikt arī īsākus termiņus.

Ar Direktīvu (ES) 2017/828 groza 2007. gada direktīvu, pievienojot tālāk izklāstītās papildu tiesības.

• Ietekme uz direktoru atalgojumu.
  • Vismaz reizi četros gados akcionāriem ir tiesības balstot par direktora atalgojumu.
  • Balsojums var būt saistošs vai konsultatīvs – pēc dalībvalsts ieskatiem.
  • Sabiedrības politikai ir jāatbalsta sabiedrības stratēģija. Tai ir jāpaskaidro direktoru atalgojuma fiksētie un mainītie komponenti, tostarp pensiju un maksājumu, kas saistīti ar līguma termiņa beigšanos, galvenās iezīmes.
  • Mainīgā atalgojuma gadījumā direktora darbs, kad vien iespējams, ir jānovērtē gan pēc finanšu, gan ar finansēm nesaistītiem kritērijiem. Sabiedrības politikā ir jānorāda, vai ir attiecināms kāds atgūšanas, atlikšanas vai turēšanas periods.
  • Akcionāriem ir arī tiesības balsot par gada atlīdzības pārskatiem, kas sniedz informāciju par atsevišķu direktoru atalgojumu iepriekšējā finanšu periodā. Dalībvalstis var ļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem akcionāru sapulcē noturēt diskusiju kā alternatīvu balsojumam.
  • Atalgojumu politikai un pārskatiem ir jābūt publiskiem.
• Akcionāru identifikācija.
  • Sabiedrībām ir tiesības identificēt savus akcionārus un iegūt informāciju par viņu identitāti no jebkura starpnieka, kam šāda informācija ir pieejama. Starpniekiem (piemēram, bankām) ir jānodod šāda informācija bez kavēšanās.
  • Dalībvalstis var ieviest minimālo 0,5 % akciju vai balss tiesību slieksni, pirms sabiedrība var pieprasīt akcionāra identifikāciju.
• Akcionāru tiesību veicināšana.
  • Jauno noteikumu mērķis ir atvieglot akcionāru, kas dzīvo citā dalībvalstī, dalību akcionāru sapulcēs vai balsošanā.
  • Starpniekiem ir jāveicina akcionāru tiesību, tostarp tiesību piedalīties un balsot akcionāru sapulcēs, izmantošana.
  • Starpniekiem ir arī jāsniedz akcionāriem visa informācija no sabiedrības, kas ļauj akcionāriem atbilstoši izmantot savas tiesības, un jānodod uzņēmumam informācija, kas saņemta no akcionāriem, par savu tiesību izmantošanu.
• Saistīto pušu darījumi.
  • Jebkuram nozīmīgam darījumam (ko nosaka katra dalībvalsts) starp norādīto sabiedrību un saistīto pusi:
    • darījums ir jāizziņo publiski;
    • atkarībā no dalībvalsts ir jāpublicē neatkarīgs pārskats, ar ko novērtē, vai darījums ir godīgs un pamatots no sabiedrības un citu akcionāru perspektīvas;
    • darījums ir jāapstiprina akcionāriem vai valdei. (Dalībvalstīm var būt nepieciešams arī akcionāru apstiprinājums.)
• Institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldnieku un pilnvaroto padomdevēju pārredzamība.
  • Institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldniekiem ir jāpublicē politika par akcionāru iesaisti vai jāizskaidro, kāpēc viņi ir izvēlējušies tā nedarīt. Viņiem ir arī katru gadu jāsniedz informācija par to, kā viņi ir ieviesuši šo politiku, it īpaši, kā viņi ir balsojuši par būtiskiem lēmumiem.
  • Institucionālajiem ieguldītājiem ir jāpaskaidro, kā viņu kapitāla ieguldījumu stratēģijas galvenie elementi ir saskaņoti ar viņu saistību, jo īpaši ilgtermiņa saistību, profilu un ilgumu un kā tie veicina viņu aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus.
  • Aktīvu pārvaldniekiem ir jānorāda institucionālajiem ieguldītājiem, kā viņu ieguldījumu stratēģija un īstenošana veicina vidējā līdz ilgtermiņa institucionālo investoru vai fondu aktīvu veiktspēju.
  • Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku papildu pārredzamības prasību mērķis ir veicināt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju attīstību un likt aktīvu pārvaldniekiem rīkoties vislabākajās vidēja līdz ilgtermiņa institucionālā ieguldītāja un tā gala labumguvēja interesēs.
  • Uz pilnvarotajiem padomdevējiem (nodrošinot izpēti, padomus un ieteikumus, kā balsot) attiecas pārredzamības prasības. Viņiem ir jāziņo par rīcības kodeksa piemērošanu, ko viņi piemēro, vai jāpaskaidro publiski, kāpēc viņi nepiemēro šādu kodeksu.
• Eiropas vienotais piekļuves punkts.
  • Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2023/2864 Direktīvā (ES) 2007/36/EK iekļauj pantu, kas nosaka, ka no 2030. gada 10. janvāra dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka, publiskojot jebkādu regulēto informāciju, uzņēmumi šo informāciju vienlaikus iesniedz arī attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai tā būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā, kas izveidots ar Regulu (ES) 2023/2859.
• Īstenošanas regulā (ES) 2018/1212 ir izklāstītas minimālās prasības:
  • akcionāru identificēšanai;
  • informācijas nodošanai; un
  • akcionāru tiesību izpildes veicināšanai.