14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/26

A.

tā kā pašlaik pastāv valstu un ES regulējums finanšu tirgiem, kas tieši vai netieši attiecas arī uz riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem;

B.

tā kā dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina šī regulējuma konsekventa īstenošana un piemērošana; tā kā pirms jebkādas turpmākas spēkā esošo tiesību aktu pielāgošanas ir jāveic pienācīga izmaksu un ieguvumu analīze un šie pielāgojumi nedrīkst būt diskriminējoši;

C.

tā kā Komisija nav pozitīvi atbildējusi uz visām Parlamenta iepriekšējām prasībām, tostarp, prasībām, kas iekļautas minētajās 2004. gada 15. janvāra, 2006. gada 27. aprīļa, 2007. gada 11. jūlija, 2007. gada 13. decembra rezolūcijās;

D.

tā kā riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla fondu darbība ir ļoti atšķirīga un ne viens, ne otrs no tiem nav nepārprotami definēts, bet abu veidu fondi ir ieguldījumu instrumenti, kurus izmanto augsti kvalificēti patērētāji nevis plaša patēriņa pakalpojumu izmantotāji; tā kā pret tiem nevar pienācīgi izturēties kā pret vienotu produktu kategoriju, uz ko attiecas vienots regulējums;

E.

tā kā riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi kļūst par arvien svarīgākiem alternatīviem ieguldījumu instrumentiem, kuri ne tikai veido ievērojamu un pieaugošu globālā aktīvu pārvaldīšanas tirgus daļu, bet arī palielina finanšu tirgu efektivitāti, radot jaunas ieguldījumu iespējas;

F.

F tā kā vairākas pasaules, ES un dalībvalstu iestādes jau ilgu laiku pirms pašreizējās finanšu krīzes analizēja iespējamās bažas par riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla fondu finansiālo stabilitāti, riska vadības standartiem, pārmērīgām parādsaistībām (fondu līdzekļu izmantojums) un nelikvīdu un sarežģītu finanšu instrumentu vērtēšanu;

G.

tā kā analīzē, ko 2007. gadā veica Finansiālās stabilitātes forums, tika secināts, ka bažas par finansiālo stabilitāti vislabāk var risināt, pastiprinot visu dalībnieku pārraudzību;

H.

tā kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2008. gada aprīļa ziņojumā par finanšu stabilitāti pasaulē secināja, ka “ir pieļauta kopīga kļūda, aprēķinot visdažādāko iestāžu — banku, specializēto apdrošinātāju, valsts atbalstītu iestāžu, riska ieguldījumu fondu — kredītsaistības un ar tām saistīto haotiska sabrukuma risku”;

I.

tā kā, lai īstenotu Lisabonas līgumā noteiktos mērķus, ir nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi izaugsmes un nodarbinātības jomā;

J.

tā kā šādu ilgtermiņa ieguldījumu veikšanai ir nepieciešami efektīvi funkcionējoši un stabili Eiropas Savienības un pasaules finanšu tirgi, kas dod ieguldījumu reālās ekonomikas attīstībā, un to var sasniegt, tikai nodrošinot to, ka Eiropas Savienībā pastāv konkurētspējīga un novatoriska finanšu nozare;

K.

tā kā riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi daudzos gadījumos nodrošina likviditāti un veicina tirgus diversifikāciju un efektivitāti, radot pieprasījumu pēc novatoriskiem produktiem, kā arī palīdz noteikt cenas;

L.

tā kā, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir nepieciešama arī efektīvāka sadarbība uzraudzības jomā, tostarp, pasaules mērogā, kuras nodrošināšanai ir nepieciešams pilnveidot pašlaik Eiropas Savienībā īstenotos uzraudzības pasākumus, tai skaitā regulāru informācijas apmaiņu un institucionālo ieguldītāju labāku pārredzamību;

M.

tā kā Komisijai būtu jāizskata iespējas panākt globālu regulējumu ārzonu tirgus dalībniekiem;

N.

tā kā atbilstoša līmeņa pārredzamība attiecībā uz sabiedrību, ieguldītājiem un uzraudzības iestādēm ir ārkārtīgi būtiska, lai nodrošinātu labi funkcionējošus un stabilus finanšu tirgus, kā arī lai veicinātu konkurenci starp tirgus dalībniekiem un produktiem;

O.

tā kā Komisijai vajadzētu uzraudzīt un analizēt riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla fondu darbības ietekmi un apsvērt iespēju ierosināt direktīvu par minimālajiem pārredzamības noteikumiem, kas aptvertu ieguldījumu finansēšanu nākotnē, riska pārvaldību, novērtēšanas metodes, pārvaldnieku kvalifikāciju un iespējamos interešu konfliktus, kā arī informācijas atklāšanu par riska ieguldījumu fondu īpašnieku struktūrām un reģistrāciju;

P.

tā kā, lai apmierinātu vajadzību uzraudzības nolūkā novērot tirgus darbības, informācijai par ieguldījumiem riska ieguldījumu fondos un aizdevumiem no tiem bez pārmērīgiem apgrūtinājumiem ir jābūt pieejamai kompetentām uzraudzības iestādēm;

Q.

tā kā ir sagaidāms, ka fondu nozare, tiecoties panākt lielāku pārredzamību, turpinās saistošu pasākumu izveidi korporatīvās vadības jomā, informējot par šiem pasākumiem arī plašu sabiedrību; aicina uzlabot kontroles mehānismus;

R.

tā kā dalībvalstīm vajadzētu izmantot paraugprakses piemērus, lai nodrošinātu, ka darbinieku iegūtās darba devēju pensijas tiek nodrošinātas arī uzņēmuma bankrota gadījumā;

S.

tā kā Komisijai gadījumos, kad piesardzības princips ir noteikts spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos, vajadzētu apsvērt iespēju tā definīcijā iekļaut prasību ieguldītājiem pārbaudīt, vai alternatīvie ieguldījumu fondi, kuros viņi iegulda, ievēro attiecīgos tiesību aktus un nozares paraugprakses standartus;

T.

tā kā pastāvošā privātās izvietošanas definīciju dažādība dalībvalstīs traucē iekšējā tirgus darbību un rada stimulu riska produktu noplūdei mazumtirdzniecības tirgū;

U.

tā kā vajadzētu izveidot vienotu tīmekļa vietni rīcības kodeksiem, tostarp reģistru par tiem, kuri ievēro vai neievēro rīcības kodeksus un to paskaidrojumus par neievērošanas iemesliem; norāda, ka arī neievērošanas iemesli var būt mācīšanās līdzeklis; tā kā šādu tīmekļa vietni vajadzētu izveidot ES mērogā un informēt par to starptautiskā līmenī;

V.

tā kā 2008. gada aprīļa ziņojumā par finanšu stabilitāti pasaulē SVF brīdināja, ka “korporatīvo parādu tirgus ir viegli ievainojams, jo gan makroekonomisku, gan strukturālu iemeslu dēļ noteikti pieaugs saistību nepildīšanas gadījumu skaits”;

W.

tā kā nesenais privātā kapitāla fondu darījumu skaita pieaugums ir ievērojami palielinājis to darbinieku skaitu, kuru nodarbinātību regulē akciju fondi, un tāpēc pienācīgi jāņem vērā spēkā esošie dalībvalstu un Kopienas nodarbinātības tiesību akti (jo īpaši Direktīva 2001/23/EK), kurus izstrādāja laikā, kad situācija vēl nebija šāda; tā kā dalībvalstu un Kopienas nodarbinātības tiesību aktus vajadzētu piemērot, nevienu nediskriminējot, tai skaitā izturoties taisnīgi un atbilstoši pret visiem ekonomikas dalībniekiem, kam ir līdzīgi pienākumi pret darbiniekiem;

X.

tā kā daudzās tiesību sistēmās riska ieguldījumu fondi un privātā kapitāla fondi, kuru īpašumā un kontrolē atrodas uzņēmumi, netiek uzskatīti par darba devējiem un tādējādi ir atbrīvoti no darba devējiem noteiktajām juridiskajām saistībām;

Y.

tā kā, veidojoties pārmērīgām parādsaistībām, kompānijām palielinās risks;

Z.

tā kā līdzīgi citiem uzņēmumiem var rasties interešu konflikti, kas ir saistīti ar privātā kapitāla fondu vai riska ieguldījumu fondu darbības veidiem vai ar attiecībām starp šiem uzņēmumiem un citiem finanšu tirgu dalībniekiem; centieniem stiprināt esošos Kopienas tiesību aktus nevajadzētu aprobežoties ar riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem, un šos centienus vajadzētu saskaņot ar tādiem pasaules līmeņa standartiem kā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) kolektīvo ieguldījumu shēmu un tirgus starpnieku interešu konfliktu pārvaldības principiem;

AA.

tā kā riska ieguldījumu fondu un privātā kapitāla pārvaldītāju atalgojuma sistēmas var radīt neatbilstīgus stimulus, kas noved pie bezatbildīgas riska uzņemšanās;

AB.

tā kā arī riska ieguldījumu fondi ieguldīja līdzekļus sarežģītos produktos, kurus skāra kredītu krīze, un tādējādi cieta zaudējumus tāpat kā citi ieguldītāji;

AC.

tā kā, lai mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku nākotnē, un, ņemot vērā spēcīgo tirgu un tirgu dalībnieku mijiedarbību, kā arī mērķi nodrošināt līdzvērtīgus spēles noteikumus pāri robežām un starp regulētu un neregulētu tirgu dalībniekiem, tiek īstenotas vairākas iniciatīvas gan ES, gan pasaules līmenī, tai skaitā Direktīvas par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu un Kapitāla pietiekamības direktīvas pārskatīšana un priekšlikuma izstrāde direktīvai par kredītvērtējuma aģentūrām, lai nodrošinātu konsekventāku un saskaņotāku vispārējo regulējumu;

AD.

tā kā uz principiem pamatots regulējums ir piemērota pieeja finanšu tirgus regulēšanai, jo tādējādi iespējams labāk izsekot tirgus attīstībai;

AE.

tā kā ES līmenī ir nepieciešama rīcība, pamatojoties uz šādiem septiņiem finanšu iestāžu un tirgu principiem:

AF.

tā kā šādas rīcības rezultātā tiktu izveidots vispārējs un vispusīgs tiesiskais pamats, kurš attiektos uz visām finanšu iestādēm, kuras pārsniedz noteiktu lielumu, un ņemtu vērā arī starptautisku uzraudzības iestāžu un regulatoru praksi,

1.

prasa Komisijai, pamatojoties uz EK līguma 44. pantu, 47. panta otro punktu vai 95. pantu, līdz 2008. gada beigām tam iesniegt likumdošanas priekšlikumu vai priekšlikumus par visiem atbilstošiem darbību veicējiem vai finanšu tirgus dalībniekiem, tai skaitā riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem, ievērojot AE apsvērumā minētos septiņus principus un pievienojot pielikumā sīki izklāstītus ieteikumus;

2.

apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips un pilsoņu pamattiesības;

3.

uzskata, ka prasītā priekšlikuma vai priekšlikumu finansiālās sekas jāsedz no Eiropas Savienības budžeta piešķīruma;

4.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju, kā arī pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.