This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta) aizsargā pamattiesības, kas cilvēkiem nodrošinātas Eiropas Savienībā (ES). Tas ir mūsdienīgs un visaptverošs ES tiesību instruments, ar ko tiek aizsargātas un veicinātas cilvēku tiesības un brīvības, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, kā arī sociālo, zinātnes un tehnoloģiju attīstību.
Šajā Hartā, ievērojot ES kompetences un uzdevumus, kā arī subsidiaritātes principu, no jauna ir apstiprinātas tiesības, kuru pamatā ir ES dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un starptautiskās saistības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, ES un Eiropas Padomes pieņemtās Sociālās hartas, kā arī Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Padarot pamattiesības skaidrākas un nozīmīgākas, tiek veicināta tiesiskā noteiktība ES.
Harta ietver preambulu un 54 pantus, kas sagrupēti septiņās nodaļās.
Šīs Hartas noteikumi attiecas uz ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām visās to darbībās. Tā nepaplašina pilnvaras un uzdevumus, ko tām piešķir ar nolīgumiem. Hartas noteikumi attiecas arī uz dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.
Harta ir piemērojama kopā ar valstu un starptautiskajām pamattiesību aizsardzības sistēmām, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Kopš 2010. gada Eiropas Komisija katru gadu publicē gada ziņojumu par Hartas piemērojumu. Kopš 2021. gada, turpinot stratēģiju stiprināt Hartas piemērojamību ES (skatīt kopsavilkumu), ziņojumā par Hartu katru gadu akcentē kādu citu stratēģiski nozīmīgu tematisku jomu, ko regulē ES tiesību akti.
Plašāka informācija:
Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 202, , 389.–405. lpp.).
pēdējās izmaiņas