EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.12.2020

COM(2020) 711 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES

Stratēģija, lai stiprinātu Pamattiesību hartas piemērošanu ES

Ievads

Mūsu ES Pamattiesību hartas nostiprināšana, lai risinātu jaunas problēmas

Pirms 20 gadiem izsludinātā un kopš 2009. gada juridiski saistošā 1 ES Pamattiesību harta 2 (“Harta”) bija būtisks solis ceļā uz Eiropas integrāciju. Tā jēgpilnā veidā atkārtoti apstiprināja, ka ES pamatā ir pamattiesības, demokrātija un tiesiskums 3 . Šīs vērtības ir cieši saistītas. Pamattiesības cilvēku dzīvē var būt efektīvas tikai tādā sabiedrībā, kurā neatkarīgas tiesas garantē to aizsardzību un kur var notikt atklātas un informētas demokrātiskas debates, sabiedrībā ar neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un aktīvu pilsonisko sabiedrību.

Harta attiecas uz ES iestādēm visās to darbības jomās. Eiropas Komisijas 2010. gada stratēģijā Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā 4 ir uzsvērts, cik svarīga nozīme ir ES priekšzīmei, un izklāstīts, kā Komisija plāno nodrošināt to, ka ES pilnībā ievēro Hartu.. Hartas noteikumi attiecas arī uz dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus, un stratēģijā ir pausta Komisijas apņemšanās izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu atbilstību.

Pēdējo desmit gadu laikā Harta ir lielākā mērā veicinājusi cilvēku pamattiesības un to aizsardzību ES. Saistībā ar Hartu ir ierosināti jauni ES tiesību akti, kas tieši aizsargā un veicina dažus svarīgākos tiesību aspektus. Galvenie piemēri ir jaunie noteikumi par datu aizsardzību, dzimumu līdztiesību, trauksmes cēlēju aizsardzību, tiesībām uz taisnīgu tiesu un aizstāvību un par noziedzīgā nodarījumā cietušo tiesībām 5 . ES Tiesas (“Tiesa”) judikatūra, kurā piesaukta Harta, ir ievērojami palielinājusies 6 daudzās politikas jomās 7 . ES Pamattiesību aģentūra ir izveidojusies par uzticamu ES struktūru, kas sniedz salīdzināmus datus un analīzi par pamattiesībām, lai atbalstītu ES iestāžu un dalībvalstu darbu 8 . Eiropas Savienībā ir ievērojami pieaudzis arī neatkarīgu valsts cilvēktiesību iestāžu un struktūru skaits 9 , kas ir stingrs pamats indivīdu tiesību īstenošanai praksē.

Tomēr pamattiesību aizsardzību nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Desmit gadus vēlāk ir parādījušies jauni izaicinājumi, piemēram, migrācijas un drošības jomā, un pavisam nesen saistībā ar Covid-19 krīzi, kas izraisīja dažādu pamattiesību un brīvību ierobežojumus 10 un nevienlīdzības palielināšanos. Zaļā pārkārtošanās 11 un digitālā pārveide sniedz jaunas iespējas pamattiesību efektivitātes veicināšanai, taču vienlaikus rada arī sarežģījumus. Piemēram, lai gan digitālā automatizācija ir būtisks progresa virzītājspēks, kas nodrošina efektivitātes pieaugumu un jaunus informācijas apstrādes veidus, tā var arī veicināt nelikumīgu naidīgu izteikumu izplatīšanos, ierobežot cilvēku vārda brīvību, palielināt novērošanu, izraisīt nopietnu diskrimināciju 12 , kaitēt bērniem un palielināt noteiktu grupu 13 neaizsargātību. Pamattiesību efektīva īstenošana ir priekšnosacījumus, lai izpildītu ES apņemšanos nevienu neatstāt novārtā.

Ņemot vērā šos jaunos izaicinājumus un attīstības tendences, irjāatjauno apņemšanās nodrošināt, lai ES iestādes un dalībvalstis piemēro Hartu pilnībā.

Hartas vispārējas piemērošanas nodrošināšana

Ar šo stratēģiju ierosina īpašus pasākumus, lai stiprinātu Hartas piemērošanu, jo īpaši dalībvalstīs. Tās galvenā uzmanība ir pievērsta četrām jomām:

1.nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi piemēro Hartu;

2.nodrošināt pilnvērtīgas iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tiesību aizstāvjiem un tieslietu speciālistiem;

3.veicināt Hartas kā kompasa izmantošanu ES iestādēs;

4.palielināt cilvēku informētību par viņu tiesībām, kas paredzētas Hartā.

Stratēģija ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem stingrāk uzraudzīt Hartas piemērošanu dalībvalstīs 14 , Padomes secinājumiem 15 , kuros izklāstīti veidi, kā uzlabot Hartas piemērošanu, un dalībvalstu ieguldījumiem 16 .

Šajā stratēģijā izklāstītās darbības būs vērstas uz novēršanu, veicināšanu, īstenošanu un izpildi.

ES pamattiesību un vērtību aizstāvēšana ir kopīga atbildība, tādēļ visām ieinteresētajām personām ir jāiegulda kopīgi pūliņi: ES iestādes, struktūras un aģentūras, valstu un vietējās 17 iestādes, tostarp tiesībaizsardzības iestādes, tiesību aizstāvji 18 , likumdevēji, tiesneši un citi praktizējošie juristi, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas pamattiesību jomā. Visām šīm galvenajām Hartas efektīvā piemērošanā iesaistītajām pusēm ir būtiska nozīme, lai iedzīvinātu Hartā paredzētās tiesības cilvēku ikdienā.

Sagatavojot šo jauno stratēģiju, Komisija ir uzmanīgi uzklausījusi ieinteresētās personas un plašāku sabiedrību. Proti, Komisija veica Eirobarometra aptauju 19 par sabiedrības informētību par Hartu, kas atklāja, ka cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu par tiesībām, kas viņiem paredzētas Hartā, un ka viņi vēlētos saņemt plašāku informāciju, tostarp par to, kur vērsties, lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Apspriešanu 20 gaitā tika konstatēta nepieciešamība noteikt veidus, kā atbalstīt Hartas īstenošanā iesaistītās personas, lai nodrošinātu Hartas prasmīgu piemērošanu visu interesēs.

ES apņemšanās veicināt ES vērtības

Šī stratēģija papildina Eiropas demokrātijas rīcības plānu 21 un pirmo ziņojumu par tiesiskumu 22 , kuri kopā atspoguļo Komisijas visaptverošo pieeju ES pamatvērtību veicināšanai un aizsardzībai.

Stratēģija uzsver Hartas visaptverošo raksturu un papildina mērķtiecīgos centienus iedzīvināt ES tiesības un vērtības tādās jomās kā cietušo tiesības un tiesas pieejamība 23 , vienlīdzība un iekļaušana 24 , rasisma un plurālisma apkarošana 25 , sociālās tiesības un iekļaujoša izglītība un apmācība 26 , ekonomiskās tiesības 27 , ES pilsoņu tiesības 28 un bērnu tiesības 29 .

Visi šie darba virzieni savstarpēji papildina cits citu, lai efektīvi aizsargātu pamattiesības Eiropas Savienībā.

Harta tiek piemērota kopā ar valstu un starptautiskajām pamattiesību aizsardzības sistēmām, tostarp konstitucionālajām tradīcijām un starptautiskajām saistībām, kas ir kopīgas dalībvalstīm 30 .

Šajā saistībā ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai joprojām ir Komisijas prioritāte. Ja ES patiešām vēlas stiprināt pamattiesības, tai jābūt atvērtai ārējai pārbaudei. Komisija ir apvienojusi spēkus ar Eiropas Padomi, lai sasniegtu šo mērķi, kas palīdzēs turpināt attīstīt saikni starp abiem pamattiesību regulējumiem un efektīvi piemērot tos uz vietas.

ES kā pasaules mēroga dalībniece cilvēktiesību jomā

ES vērtību un pamattiesību veicināšana ir arī svarīga daļa no ES īstenotā darba pasaules mērogā. ES izmantotajiem pamattiesību jautājumu iekšējiem risinājumiem ir būtiska nozīme tās attiecībās ar trešām valstīm divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī. Tā kā globāli ir jūtams arvien lielāks spiediens uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, cilvēktiesību aizsardzība un atbalsts demokrātijai visā pasaulē ir būtiskas ES ārējās darbības prioritātes 31 . ES īsteno stingru un saskaņotu pieeju starp savu iekšējo pamattiesību politiku un to, kā tā iekļauj cilvēktiesību jautājumus darbā ar ārējiem partneriem, kā norādīts jaunajā Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 32 un Dzimumu līdztiesības rīcības plānā III 33 , kā arī saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem 34 . ES veicina cilvēktiesību ievērošanu arī ar savu tirdzniecības politiku.

1. – Nodrošināt, lai dalībvalstis efektīvi piemēro Hartu

1.1. Sadarbība ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvu Hartas piemērošanu

Harta ir juridiski saistošs instruments, kas adresēts dalībvalstīm “tikai tad, kad tās īsteno ES tiesību aktus” 35 . Tās mērķis nav paplašināt ES tiesību aktu piemērošanas jomu 36 . Hartas piemērošanas joma faktiski atspoguļo pašu ES tiesību aktu darbības jomu: “Harta ir ES tiesību aktu “ēna”. Būtībā tas nozīmē, ka nevar būt tāda situācija, kuru reglamentē ES tiesību akti un kurā netiek piemērota Harta”  37 .

Ņemot vērā arvien pieaugošo ES tiesību aktu kopumu, palielinās arī to lietu un jomu skaits, kurās Harta tiek piemērota. Par to liecina Tiesas judikatūra par tiesību uz efektīvu tiesiskās aizsardzības īstenošanu 38 tādās jomās kā nodokļu sistēma, patvērums un migrācija, tiesu iestāžu neatkarība vai vienlīdzīga attieksme nodarbinātības jomā 39 . Tiesa arī nesen atsaucās uz tiesībām uz īpašumu 40 , lai stiprinātu ārvalstu ieguldītāju aizsardzību iekšējā tirgū 41 .

Galvenā nozīme Hartas tiesību veicināšanā un aizsardzībā ir valsts un vietējās pārvaldes iestādēm, dalībvalstu parlamentiem un tiesībaizsardzības iestādēm. Komisija plāno cieši sadarboties ar dalībvalstu valsts un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek pilnā mērā piemērota Harta un ES tiesību akti, kas veicina un aizsargā Hartā noteiktās tiesības.

Novēršana — Komisija piešķir lielu nozīmi tās dialogam ar dalībvalstīm un ir gatava atbalstīt dalībvalstis ES tiesību aktu efektīvā transponēšanā un īstenošanā 42 . Regulārs dialogs ar dalībvalstīm un tiesībaizsardzības iestādēm 43 ir būtisks, lai apmainītos ar prakses piemēriem un apspriestu jautājumus, kas attiecas uz Hartu un ar to saistīto ES tiesību aktu īstenošanu un izpildi. Tas ļauj jau agrīnā posmā atrisināt visas iespējamās neatbilstības problēmas.

Veicināšana un īstenošana — apspriešanu 44 rezultāti liecina, ka valsts un vietējās pārvaldes iestādēs un parlamentos informētība par Hartu un tās izmantošana ir visai ierobežota. Lai dalībvalstis izpildītu savas saistības saskaņā ar ES tiesību aktiem, tām ir jāveicina instrumentu, uzraudzības mehānismu, apmācību un stratēģiju izstrāde, lai nodrošinātu ES tiesību aktu darbības jomā iekļauto iniciatīvu atbilstību Hartai 45 . Dalībvalstīm ir jāveicina savstarpēja mācīšanās, apmainoties ar labāko praksi attiecībā uz informētību par Hartu un tās izmantošanu, tostarp vietējā līmenī 46 , Komisijas izveidotajā īpašajā tīmekļa vietnē Eiropas e-tiesiskuma portālā 47 . Padome varētu arī veicināt šādu apmaiņu savā Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupā (FREMP) saskaņā ar tās 2019. gada secinājumiem par Hartu 48 .

Saskaņošana — apspriešanas arī atklāja, cik svarīga ir sadarbība un saziņa starp dažādiem valdības līmeņiem, ar ES iestādēm, kā arī ar tiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Šajā saistībā Komisija mudina dalībvalstis izveidot Hartas kontaktpunktu, lai veicinātu ar Hartu saistītās informācijas plūsmu un labākās prakses apmaiņu un koordinētu spēju veidošanas centienus valstī 49 . Kontaktpunkts varētu arī nodot informāciju ES iestādēm un nodot no tām saņemto informāciju.

Izpilde  — Komisija kā Līgumu uzraudzītāja nodrošina, ka valstu tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem, lai cilvēki varētu aizstāvēt savas tiesības, tostarp pamattiesības, un gūt pilnīgu labumu no ES tiesību aktiem. Komisija atkārtoti apstiprina savu apņemšanos uzraudzīt Hartas un ar to saistīto ES tiesību aktu piemērošanu, stiprināt dialogu ar dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ierosināt pārkāpumu procedūras. Tā turpinās rūpīgi uzraudzīt gadījumus, kad dalībvalsts, īstenojot ES tiesību aktus, sistēmiski nepiemēro Hartu 50 . 

Sākot ar 2021. gadu, Komisija iesniegs jaunu gada ziņojumu par Hartas piemērošanu ES, kurā atšķirībā no iepriekšējiem Komisijas ziņojumiem par Hartu tiks rūpīgāk aplūkota Hartas piemērošana dalībvalstīs un kas Komisijai sniegs plašāku priekšstatu, lai varētu novērtēt valstu tiesību atbilstību ES tiesību aktiem. Ziņojumā tiks izmantota tematiska pieeja, koncentrējoties uz stratēģiskas nozīmes jomām, ko reglamentē ES tiesību akti. Kopā ar gada ziņojumu par tiesiskumu jaunais gada ziņojums par Hartu veicinās pamatvērtību turpmāku saglabāšanu ES.

Komisija sadarbosies ar citām ES iestādēm un ES aģentūrām, jo īpaši ar ES Pamattiesību aģentūru (FRA) 51 , lai apkopotu ziņojumam nepieciešamo informāciju un datus. Tā balstīsies uz pašreizējo dalībvalstu ekspertu grupu darbu 52 un izmantos faktisko informāciju, ko sniedz tādi cienījami avoti kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Padomes struktūras, tiesu iestāžu tīkli, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiesību aizstāvji un jaunie Hartas kontaktpunkti.

2021. gadā jaunajā ziņojumā par Hartu galvenā uzmanība tiks pievērsta pamattiesībām digitālajā laikmetā. Šim ziņojumam jārosina tieša un atklāta iestāžu diskusija ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī diskusijas dalībvalstīs, tostarp valstu parlamentos. Šīs diskusijas sekmētu dalībvalstu centienus ievērot Hartu, īstenojot ES tiesību aktus.

1.2. Nodrošināt Hartas piemērošanu ES finansējuma jomā

Es finansējumam ir būtiska nozīme, lai atbalstītu ES politikas īstenošanu dalībvalstīs. Dalībvalstīm un Komisijai ir jānodrošina, ka visi ES finansētie projekti atbilst ES tiesību aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā Pamattiesību hartai.

Komisija nesen ir veikusi pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm nodrošināt to, ka tās īsteno ES finansētas programmas saskaņā ar attiecīgajiem Hartas noteikumiem. Jo īpaši tās priekšlikumā par Kopīgo noteikumu regulu (KNR) 53 , ar ko paredz noteikumus nākamajam ES budžetam 2021.–2027. gadam, ir ietverts “veicinošais nosacījums” 54 attiecībā uz Hartu. Konkrēti tas nozīmē, ka visās programmās, ko atbalsta ES fondi, uz kuriem attiecas KNR 55 (“KNR fondi”), ir jābūt efektīviem mehānismiem, lai nodrošinātu to atbilstību Hartai no to ieviešanas līdz pat to īstenošanai 56 .

KNR 57 noteikts, ka dalībvalstīm jāorganizē:

- pasākumi, lai nodrošinātu, ka KNR fondu atbalstītās programmas un to īstenošana atbilst attiecīgajiem Hartas noteikumiem. Šajos pasākumos dalībvalstīm, piemēram, jānosaka to dažādo iestāžu un struktūru funkcija un uzdevumi, kuras nodrošina programmu atbilstību Hartai, un jāizskaidro, kā, īstenojot programmas, tiks pārbaudīta atbilstība Hartai;

- kārtība, kādā uzraudzības komitejām ziņo 58 par gadījumiem, kad KNR fondu atbalstītās darbības neatbilst Hartai, kā arī par sūdzībām attiecībā uz Hartu. Dalībvalstīm, piemēram, ir jāpaskaidro, kā un cik bieži tās ziņos par šiem diviem jautājumiem uzraudzības komitejām. Ziņojumā ir jānorāda, kādi korektīvie pasākumi ir veikti, kas tiks darīts, lai novērstu šādus gadījumus nākotnē, un kādi tiesiskās aizsardzības mehānismi tiek vai ir tikuši ieviesti.

Sagatavojot programmas, dalībvalstīm jāinformē par šiem pasākumiem Komisija, kas novērtēs “veicinošā nosacījuma” izpildi.

Saskaņā ar jaunajam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem uzraudzības komitejās būtu jāiekļauj pamattiesību struktūras 59 , lai palīdzētu novērtēt atbilstību Hartai. Ņemot vērā valsts cilvēktiesību iestāžu(NHRI) neatkarīgo statusu un pieredzi iestāžu uzraudzībā un konsultēšanā, to uzdevums būtu nodrošināt, ka ES finansētās programmas tiek izstrādātas un īstenotas saskaņā ar Hartu. 60 .

Pamatojoties uz norādījumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Hartas ievērošanu attiecībā uz ES finansējumu 61 , dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu jāatbalsta valsts un vietējo iestāžu darbinieki, sniedzot tehnisko palīdzību, lai izstrādātu un īstenotu programmas Hartai atbilstīgā veidā. Dalībvalstis tiek arī mudinātas savstarpēji koordinēt “veicinošā nosacījuma” saskaņotu īstenošanu visā ES. Šādu sadarbību un koordināciju varētu atvieglot valsts kontaktpunkts 62 .

Komisija kopā ar dalībvalstīm uzraudzīs un nodrošinās, lai ES finansējuma apguves gaitā iesniegtās sūdzības saistībā ar Hartu tiek pienācīgi izskatītas un sistemātiski kontrolētas.

2 - Sniegt iespējas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tiesību aizstāvjiem un tieslietu speciālistiem

2.1. Aizsargāt un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tiesību aizstāvjus

Atbalstoša vide

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un tiesību aizstāvji ir ārkārtīgi nozīmīgi veselīgai demokrātijai un sabiedrībai, kurā cilvēki var izmantot savas pamattiesības. Tās ir svarīgas iesaistītās puses Hartas izpildes ķēdē. Tām ir liela nozīme, veicinot informētību par Hartu un tās izmantošanu, kā arī vērtību kultūru, pamatojoties uz tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesībām.

Tomēr tās arvien biežāk saskaras ar šķēršļiem, kas ietver regulējošus ierobežojumus un grūtības piekļūt finansējumam 63 . Tiesa 64 lietā par tiesību aktiem, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansēšanu no ārvalstīm, atzina, ka tiesības uz biedrošanās brīvību ir viens no demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības pamatelementiem, jo tā dod pilsoņiem iespēju kopīgi darboties kopēju interešu jomās un tādējādi veicina sabiedriskās dzīves pienācīgu darbību. Tiesa lēma, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas “varētu veikt savu darbību un darboties bez neattaisnojamas iejaukšanās no valsts puses” 65 .

Dažās dalībvalstīs nomelnošanas kampaņas negatīvi ietekmē sabiedrisko domu un ietekmē pilsoniskās sabiedrības uzticamību un leģitimitāti. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aktīvisti dažās ES valstīs saskaras ar fiziskiem un mutiskiem uzbrukumiem, iebiedēšanu un aizskarošu izturēšanos, tostarp ļaunprātīgām tiesvedībām (stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību — SLAPP) 66 , vardarbību un naidīgiem izteikumiem tiešsaistē un bezsaistē 67 . Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tiesību aizstāvjiem jāspēj bez bailēm darboties atbalstošā vidē.

Spēcīgas un neatkarīgas valsts cilvēktiesību iestādes

Spēcīgas un efektīvas valsts cilvēktiesību iestādes 68 (“NHRI”) ir ārkārtīgi svarīgs posms starp valdību un pilsonisko sabiedrību, jo tās novērš “aizsardzības plaisu” starp personu tiesībām un valsts atbildību. To vispārējais uzdevums ir novērst diskrimināciju visās tās izpausmēs un veicināt visu pamattiesību aizsardzību 69 . NHRI uzrauga hartas piemērošanu, īstenošanu un veicināšanu uz vietas, sniedz informāciju un atbalstu personām, kas cietušas no pamattiesību pārkāpumiem, un sadarbojas ar valstu iestādēm, lai uzlabotu Hartas izmantošanu šajās iestādēs un to informētību par Hartu.

Trijās dalībvalstīs 70 nav NHRI, divās nav akreditētu NHRI 71 , un sešās 72 nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes principiem 73 atbilstošu NHRI ar A statusu 74 .

2020. gada ziņojumā par tiesiskumu ir uzsvērts, cik nozīmīgas ir neatkarīgas NHRI kā daļa no valstu līdzsvara un atsvara sistēmām 75 . Eiropas Nacionālo cilvēktiesību iestāžu tīkls (ENNHRI) ar Komisijas atbalstu var palīdzēt dalībvalstīm izveidot un veicināt Parīzes principiem atbilstošas NHRI ar A statusu.

Spēju veidošana, lai aizstāvētu cilvēku tiesības

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tiesību aizstāvjiem ir svarīga nozīme, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par savām tiesībām, kas paredzētas Hartā, un palīdzētu viņiem saņemt efektīvu tiesisko aizsardzību. Ja citi ceļi, piemēram, novēršana un dialogs, izrādās nesekmīgi, efektīva tiesu iestāžu aizsardzība ietver arī stratēģisku tiesvedību, kas veicina ES tiesību aktu saskaņotāku īstenošanu un piemērošanu un cilvēku tiesību ievērošanu. Pamatojoties uz Komisijas rīkotajām apspriešanām pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un pasūtīto pētījumu 76 , spēju veidošanai ir būtiska nozīme, lai atbalstītu šos “Hartas aģentus” un tie varētu labāk palīdzēt cilvēkiem izmantot savas tiesības, kas paredzētas Hartā. Pētījumā secināts, ka ir nepieciešams palielināt tiesnešu “zināšanas par attiecīgo ES tiesību praksi un procedūrām” un uzlabot to kapacitāti, “ar prognozējamu rezultātu, ka Eiropā palielināsies tiesvedību skaits pamattiesību jomā un ka sistemātiskāk tiks veicinātas un aizsargātas Hartā noteiktās tiesības.”

Eiropas tiesību aizstāvju tīkliem, piemēram, Eiropas Nacionālo cilvēktiesību iestāžu tīklam (ENNHRI), Eiropas līdztiesības iestāžu tīklam (Equinet) un Eiropas ombudu tīklam (ENO), var būt svarīga nozīme, koordinējot spēju veidošanas pasākumus un nodrošinot pieredzes apmaiņu starp to dalībniekiem ar Hartu saistītajos jautājumos. Darbiniekiem, kas apmācīti starpvalstu mācībās, jādarbojas kā zināšanu izplatītājiem un jāapmāca kolēģi savās valsts iestādēs 77 . Lai sasniegtu savus mērķus, tīkliem ir jāmācās citam no cita. Piemēram, ENNHRI apkopoja savu dalībnieku praksi, lai demonstrētu, kā NHRI visā Eiropā strādā pie Hartas īstenošanas dalībvalstīs 78 . FRA ir izstrādājusi instrumentus, lai atbalstītu šo darbu, un ir gatava arī turpmāk atbalstīt šādus spēju veidošanas centienus 79 .

Liela nozīme Hartas popularizēšanās to dalībnieku vidū varētu būt arī citiem tīkliem, kas gādā par konkrētām grupām, piemēram, ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām sistēmām vai Eiropas Bērnu ombudu tīklam.

2.2. Atbalsts tiesnešiem un citiem tieslietu speciālistiem 

Neatkarīgi un kvalificēti tiesneši ir ļoti svarīgs faktors, lai sekmētu Hartas nozīmi cilvēku dzīvē. Lai gan valstu tiesas arvien biežāk izmanto Hartu un vēršas Tiesā pēc palīdzības Hartas interpretācijas jautājumos 80 , valstu tiesu speciālistu zināšanas joprojām nav pietiekamas. 81 Līdz šim apmācībās par Hartu ir piedalījusies mazāk nekā viena trešdaļa no visām profesionālajām grupām, ar kurām notika apspriešana, rīkojot mērķtiecīgu apspriešanu ar tiesnešiem, citiem tieslietu speciālistiem un apmācību iestādēm. Lielākā daļa tiesnešu un citu tieslietu speciālistu, kas piedalījās apspriešanā, atzinīgi novērtētu apmācības par Hartu, tostarp kopīgu apmācību tiesnešiem un citiem tieslietu speciālistiem pieredzes apmaiņas nolūkā. Tāpat viņi atzinīgi novērtētu uzlabotu apmaiņu starp valstu tiesām un Eiropas tiesām 82 .

Komisija pieņēma jaunu Eiropas tiesiskās apmācības stratēģiju, kurā uzsvērts, cik svarīga ir tiesnešu un citu tieslietu speciālistu apmācība ar Hartu saistītos jautājumos, lai nodrošinātu tās efektīvu piemērošanu 83 . Stratēģijā ir arī uzsvērta starpnozaru profesionālās apmācības un labākās prakses apmaiņas lielā nozīme. FRA atjauninās savu “Charterpedia” un rokasgrāmatu speciālistiem par Hartas piemērošanu 84 .

Covid-19 pandēmija ne tikai radīja papildu problēmas tiesu sistēmām, bet arī veicināja tiesvedības digitalizāciju vairākās dalībvalstīs 85 . Rūpīgi izvērsta tiesu sistēmu digitalizācija pozitīvi ietekmētu arī tiesu spēju efektīvi risināt pamattiesību jautājumus, jo īpaši apstākļos, kad ir ierobežoti cilvēkresursi 86 .

3 - Veicināt Hartas kā kompasa izmantošanu ES iestādēs

3.1 Komisijas instrumentu atjaunināšana un izstrāde

ES iestādēm visās darbībās ir jāievēro Harta, arī tad, ja tās darbojas ārpus ES tiesiskā regulējuma 88 un ārpus dalībvalstu teritorijas 89 .

Saskaņā ar savu 2010. gada stratēģiju par Hartas piemērošanu ES Komisija izstrādāja vadlīnijas 90 , lai nodrošinātu, ka katra jauna iniciatīva atbilst Hartai un ka gadījumos, kad tiek skartas noteiktas tiesības, tiek sniegts pamatojums, kāpēc pasākums ir nepieciešams un samērīgs, un ir ieviesti risinājumi, lai mazinātu pasākuma iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku tiesībām. Komisijas jaunā darba grupa līdztiesības jautājumos nodrošinās dzimumu līdztiesības apsvērumu iekļaušanu Komisijas darbā.

Galvenās Komisijas iniciatīvas, kurām varētu būt liela ietekme uz Hartā noteiktajām tiesībām, arī turpmāk tiks pārbaudītas, sākot no iniciatīvas sagatavošanas posma, un atbilstība Hartas nosacījumiem joprojām būs Komisijas uzmanības centrā visā lēmumu pieņemšanas procesā. Piemēram, Eiropas digitālā stratēģija 91 uzsver pamattiesību ievērošanas nozīmi digitālās pārveides procesā. Ar gaidāmo tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā 92 tiks ieviestas pārskatatbildības, dokumentācijas un testēšanas prasības, lai nodrošinātu pamattiesību efektīvu īstenošanu. Gaidāmajā digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikumā tiks izklāstīti tiešsaistes starpnieku (jo īpaši tiešsaistes platformu) pienākumi attiecībā uz visu veidu nelikumīgu tiešsaistes saturu, lai nodrošinātu tā novēršanu, vienlaikus aizsargājot likumīgu saturu, nodrošinot pamattiesību ievērošanu, tostarp tiešsaistes pakalpojumu lietotāju tiesības uz vārda brīvību.

Izstrādājot iniciatīvas, Komisija izmanto galveno ieinteresēto personu ieguldījumu 93 . Atklāts un konstruktīvs dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbalsta Komisijas centienus iekļaut Hartu visās politikas jomās un tiesību aktu priekšlikumos.

Pamattiesību ievērošana ir globāls uzdevums, un ir svarīgi, lai iekšējās un ārējās darbības pamattiesību veicināšanai un aizsardzībai būtu saskaņotas un savstarpēji pastiprinātu viena otru. Jaunais 2020.–2024. gada rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 94 vēlreiz apliecina, ka ES ir gatava visā pasaulē veicināt un aizstāvēt cilvēktiesības. Cilvēktiesības un demokrātija tiks konsekventi un saskaņoti veicinātas visās ES ārējās darbības jomās, nodrošinot iekšējo un ārējo saskaņotību pamattiesību veicināšanā atbilstīgi Hartai.

Komisija kā ES iestāde turpinās ņemt vērā Hartu, sagatavojot un apspriežot ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus 95 .

Komisija arī uzstās, lai valstīm, kas vēlas pievienoties ES (“paplašināšanās valstis”), jāpārņem ES pamattiesību aizsardzības standarti. Komisija sniegs atbalstu un tehnisku palīdzību paplašināšanās valstīm 96 un uzraudzīs progresu, izmantojot dalībvalstu ziņojumu ikgadējo paplašināšanās paketi. Kandidātvalstis un valstis, ar kurām ir noslēgts stabilizācijas un asociācijas nolīgums, var lūgt atļauju piedalīties ES Pamattiesību aģentūras darbā kā novērotājas, lai atvieglotu pakāpenisko saskaņošanas procesu ar ES tiesību aktiem 97 .

3.2. Hartas ciešāka iekļaušana visā “Eiropas” likumdošanas procesā

Lai nodrošinātu Hartas efektīvu piemērošanu ES, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome likumdošanas procesā vērstu uzmanību uz atbilstību Hartai. Komisija ir gatava sniegt atbalstu šīm iestādēm. Atbilstība Hartas nosacījumiem ir galvenais ES tiesību aktu ilgtspējas elements 98 .

Padome 2015. gadā publicēja Pamatnostādnes par pamattiesību atbilstības pārbaudi 99 , kuras būtu regulāri jāizplata un jāizskaidro 100 . Šajā ziņā būtiska nozīme ir Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupai (FREMP). Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE) var iesniegt atzinumus par tiesību akta atbilstību pamattiesībām 101 . Saskaņā ar iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu Eiropas Parlaments un Padome var veikt ietekmes novērtējumus par to izdarītajiem būtiskajiem grozījumiem Komisijas priekšlikumā. Tajā paredzēts, ka ietekmes novērtējumos jāpievēršas pamattiesību jautājumiem 102 .

Ir vairāki neseni piemēri attiecībā uz Hartas integrēšanu ES tiesību aktos, un daudzi citi piemēri ir atrodami Komisijas gada ziņojumos 103 . Eiropas pieejamības akta 104 mērķis ir nodrošināt, lai personas ar invaliditāti gūtu labumu no pasākumiem, kas nodrošina viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un līdzdalību sabiedrības dzīvē. Pamatojoties uz Regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzi 105 , pamattiesībām ir galvenā nozīme Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā.

4 - Palielināt cilvēku informētību par viņu tiesībām, kas paredzētas Hartā

Saskaņā ar nesen veikto Eirobarometra aptauju par Hartu tikai 42 % respondentu ir dzirdējuši par Hartu un tikai 12 % patiešām zina, kas tā ir.

Seši no desmit respondentiem vēlas uzzināt vairāk par savām tiesībām un to, kur vērsties, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas paredzētas Hartā 106 .

Vairums (80 %) pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņo, ka cilvēki vēršas pie viņiem pēc informācijas par savām tiesībām, un vēl lielāka daļa (85 %) ziņo, ka tās veic informētības veicināšanas pasākumus tiesību jomā 107 . Labas iespējas veicināt informētību par cilvēku tiesībām un par to, kā rīkoties tiesību pārkāpumu gadījumā, ir arī vietējām pārvaldes iestādēm 108 . Svarīgi ir izskaidrot tiesības un to, ko tās nozīmē cilvēkiem, izmantojot reālus piemērus 109 .

FRA 2021. gada forums par pamattiesībām 110 ir iespēja veicināt informētību par Pamattiesību hartu un apsvērt, kā turpmāk attīstīt ES vērtību kultūru. Konference par Eiropas nākotni piedāvās cilvēkiem iespēju apspriest pamattiesības un ES vērtības, kas ir ļoti svarīgas mūsu Savienībai un tās nākotnei.

Komisija strādās pie informētības veicināšanas kampaņas, kuras mērķis ir labāk informēt cilvēkus par viņu tiesībām, kas ir paredzētas Hartā, un par to, kur vērsties viņu tiesību pārkāpumu gadījumā. Tā būs pieejama personām ar invaliditāti.

Komisija arī pastiprinās centienus labāk informēt jauniešus par Hartā paredzētajām tiesībām, pēc iespējas labāk izmantojot programmu “Erasmus+”. Tā jo īpaši atsauksies uz informāciju par Hartu “Erasmus+” studentu hartā, kas sasniedz visus “Erasmus+” studentus, iekļaus pamattiesības kā galveno prioritāti Žana Monē vārdā nosauktajā darbībā par augstāko izglītību, mudinās augstākās izglītības iestādes piedāvāt apmācību vai tiešsaistes kursus par Eiropas pilsonisko iesaisti un popularizēt Pamattiesību hartu, kā arī izstrādās tiešsaistes resursu skolu mācībspēkiem, lai klasēs veicinātu izpratni par pamattiesībām. Ar programmas “Izglītības un izpratnes veicināšana attīstības jomā” (DEAR) starpniecību Komisija kopā ar jauniešiem risinās jautājumus par pamatvērtībām un pasaules pilsonību, tostarp par ilgtspējīgas attīstības mērķiem 111 . Gaidāmajā stratēģijā par bērnu tiesībām Komisija arī izpētīs veidus, kā informāciju par bērnu tiesībām sniegt bērniem draudzīgā veidā.

Secinājums

Ņemot vērā Hartas saistošo raksturu, ES tiesību sistēma ir kļuvusi par pamattiesību aizsardzības garantu. Tā ir kļuvusi par ES tiesību un vērtību iemiesojumu — Eiropas identitātes simbolu. Tā ir nodrošinājusi pamattiesību saskaņotāku un vispusīgāku interpretēšanu visā ES.

Es iestādēm, dalībvalstīm un dažādajiem Hartas īstenošanas ķēdes dalībniekiem ir pienākums nodrošināt, ka Harta kļūst par dzīvu instrumentu, kas aizsargā pamattiesības Eiropā visu interesēs.

Komisija iesniegs gada ziņojumu par Hartas piemērošanu, kam vajadzētu kalpot par pamatu iestāžu savstarpējām diskusijām. Komisija 2025. gadā ziņos arī par šīs stratēģijas īstenošanu. Komisija 2030. gadā sadarbībā ar Hartas īstenošanas galvenajiem dalībniekiem sagatavos novērtējumu, lai izvērtētu progresu attiecībā uz informētību par Hartu un tās izmantošanu.

Ņemot vērā dalībvalstu lielo nozīmi šīs stratēģijas īstenošanā, Komisija aicina Padomi sagatavot turpmākos secinājumus.

(1)

   Līguma par Eiropas Savienību 6. panta 1. punkts. Turklāt 6. panta 3. punkts atkārtoti apstiprina, ka pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārējo principu pamats.

(2)

   OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp. Harta ir ES primāro tiesību aktu instruments, kas nosaka cilvēku pamattiesības Eiropas Savienībā. Tas ir mūsdienīgs un visaptverošs instruments, kas aizsargā un veicina cilvēku tiesības un brīvības, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, sociālo progresu un zinātnes un tehnoloģiju attīstību.

(3)

   Līguma par Eiropas Savienību 2. pants: “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kurā valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība”.

(4)

   COM(2010)573.

(5)

   Skatīt Komisijas gada ziņojumus par Hartas piemērošanu: https://ec.europa.eu/info/aid-development-cooperation-fundamental-rights/your-rights-eu/eu-charter-fundamental-rights/application-charter/annual-reports-application-charter_en

(6)

   Pašlaik atsauce uz Hartu ir minēta aptuveni 10 % no visām prejudiciālā nolēmuma lietām. To lietu skaits, kurās Tiesa atsaucas uz Hartu, ir palielinājies no 27 lietām 2010. gadā līdz 371 lietai 2019. gadā. Skatīt ES Pamattiesību aģentūras ziņojumu par pamattiesībām 2020. gadā (“FRA 2020. gada ziņojums par pamattiesībām”), sadaļa “Fokuss”, 4. lpp.:  https://fra.europa.eu/en/publication/2020/fundamental-rights-report-2020

(7)

   Tiesas priekšsēdētāja Kūna Lēnartsa (Koen Lenaerts) atklāšanas runa konferencē “Making the EU Charter of Fundamental Rights a reality for all” (“Hartas pasākums”): https://ec.europa.eu/info/events/2019-conference-eu-charter-fundamental-rights-2019-nov-12_en

(8)

    https://fra.europa.eu/en/about-fra

(9)

   Sadaļa “Fokuss” Komisijas 2019. gada ziņojumā par Hartas piemērošanu, COM(2019)257.

(10)

   Tie ir, piemēram, pārvietošanās brīvība, pulcēšanās brīvība un reliģijas brīvība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz datu aizsardzību vai vārda brīvība. Šie izaicinājumi saistībā ar Covid-19 ir ietekmējuši arī brīvu un godīgu vēlēšanu norisi un atklātas demokrātiskas debates. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai apmainītos ar pieredzi un praksi šajā jomā.

(11)

   Kas ietver klimatrīcību, vides aizsardzību (kas noteikta Hartas 37. pantā) un taisnīgas pārkārtošanās mērķus, kas sīkāk izklāstīti paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)640.

(12)

   Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojums par tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz iedzīvotāju ieradumiem: https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/technology-and-democracy

(13)

   Piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki (skatīt Padomes 2020. gada 9. oktobra secinājumus: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11717-2020-REV-2/lv/pdf ) un personas ar invaliditāti.

(14)

   Skatīt referenta Šimečka normatīvo ziņojumu par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi, 2020/2072(INL). Skatīt arī Eiropas Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā — gada ziņojumi par 2018. un 2019. gadu (2019/2199(INI)).

(15)

   Padomes secinājumi par Pamattiesību hartu pēc 10 gadiem: pašreizējais stāvoklis un turpmākais darbs, 2019. gada 7. decembris (“Padomes secinājumi par Hartu”). Tie tika sagatavoti pēc Komisijas 2019. gada ziņojuma par Hartas piemērošanu, op. cit.

(16)

   Laikposmā no 2020. gada aprīļa līdz maijam Padomes Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupā tika rīkota apspriešana.

(17)

   Atsauce uz vietējām iestādēm attiecas arī uz reģionālajām iestādēm.

(18)

   Šajā stratēģijā tiesību aizstāvji nozīmē neatkarīgas iestādes, kas aizsargā tiesības, piemēram, valsts cilvēktiesību iestādes (NHRI), līdztiesības iestādes, ombuda institūcijas, datu aizsardzības iestādes utt. Tā kā šī stratēģija nav vērsta uz konkrētām tiesībām, bet gan izskata iespējas, kā veicināt Hartas piemērošanu kopumā, galvenā uzmanība tiks pievērsta iestādēm, kurām ir plašas pilnvaras pamattiesību jomā, piemēram, NHRI.

(19)

   Eirobarometra speciālaptauja 487b.

(20)

   Komisija apspriedās ar ieinteresētajām personām, izmantojot īpašu Hartas pasākumu: https://ec.europa.eu/info/events/2019-conference-eu-charter-fundamental-rights-2019-nov-12_en un konkrētai mērķauditorijai adresētas anketas, kuru rezultātus analizēja FRA (“ieinteresēto personu atbilžu analīze”): https://ec.europa.eu/info/files/analysis-targeted-consultations-commissions-new-charter-strategy_en

(21)

   COM(2020)790.

(22)

   COM(2020)580.

(23)

   ES stratēģija par cietušo tiesībām, COM(2020)258; Komisijas priekšlikums grozīt Orhūsas regulu, COM(2020)642; un Paziņojums par tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanu saistībā ar vides jautājumiem, COM(2020)643.

(24)

   Dzimumu līdztiesības stratēģija, COM(2020)152; Paziņojums “EPT — pētniecības un inovācijas jaunā ēra”, COM(2020)628; ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars, COM(2020)620 un priekšlikums Padomes Ieteikumam par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, COM(2020)621; LGBTIK līdztiesības stratēģija, COM(2020)698; un gaidāmā stratēģija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredzēta 2021. gadā.

(25)

   ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, COM(2020)565; un gaidāmā antisemītisma apkarošanas stratēģija, kas paredzēta 2021. gadā.

(26)

   Eiropas sociālo tiesību pīlārs: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/social-summit-european-pillar-social-rights-booklet_en.pdf . Rīcības plāns pīlāra jomā tiks iesniegts 2021. gadā; un Komisijas paziņojums par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam un digitālās izglītības rīcības plānu, COM(2020)624.

(27)

   Ieguldījumu aizsardzības un veicināšanas sistēma ES, kas paredzēta 2021. gadā.

(28)

   Komisijas 2020. gada ziņojums par ES pilsonību “Tiesību nodrošināšana pilsoņiem un viņu tiesību aizsardzība sarežģītos apstākļos”, kuru paredzēts pieņemt līdz gada beigām.

(29)

   Stratēģija par bērna tiesībām  un Eiropas garantija bērniem — abus dokumentus paredzēts sagatavot 2021. gadā.

(30)

   Piemēram, Eiropas Sociālā harta un ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

(31)

   Līguma par Eiropas Savienību 21. pants.

(32)

    https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12848-2020-INIT/lv/pdf

(33)

   JOIN(2020)17.

(34)

   ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): https://www.un.org/sustainabledevelopment/ . Skatīt arī Komisijas pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu Eiropu: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/rp_sustainable_europe_30-01_en_web.pdf

(35)

   51. panta 1. punkts. 2013. gada 26. februāra spriedums lietā Åkerberg Fransson, C-617/10, ES:C:2013:105.

(36)

   Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 2. punkts un 6. panta 1. punkts un Hartas 51. panta 2. punkts.

(37)

   Kūns Lēnartss, atklāšanas runa Hartas pasākumā, op. cit.

(38)

   Hartas 47. pants.

(39)

   Skatīt, piemēram, 2017. gada 16. maija spriedumu lietā Berlioz, C-682/15, ES:C:2017:373; 2017. gada 13. decembra spriedumu lietā El Hassani, C-403/16, ES:C:2017:960; 2019. gada 19. novembra spriedumu lietā A.K, C-585/18, C-624/18 un C-625/18, ES:C:2019:982, un 2018. gada 17. aprīļa spriedumu lietā Egenberger, C-414/16, ES:C:2018:257.

(40)

   Hartas 17. pants.

(41)

   2019. gada 21. maija spriedums lietā Komisija pret Ungāriju, C-235/17, ES:C:2019:432.

(42)

   Komisija atbalsta valstu atbalsta centru (SOLVIT centru) tīklu, kas palīdz dalībvalstīm risināt problēmas saistībā ar atbilstību ES tiesību aktiem. Skatīt Komisijas ieteikumu par principiem, kas reglamentē SOLVIT, C(2013) 5869.

(43)

   Piemēram, saistībā ar Augsta līmeņa grupu rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanai — Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas jautājumos, ekspertu grupa bērnu tiesību jautājumos un valsts kontaktpunktu tīkls romu jautājumos. Skatīt arī iniciatīvas par taisnīgu policijas darbību ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam, 2.2. sadaļa, op. cit.

(44)

   Ieinteresēto personu atbilžu analīze, op. cit.

(45)

   Padomes aicinājums tās secinājumos par Hartu, op. cit., 14. un 15. punkts. Komisija atjauninās un publicēs savus norādījumus (skatīt 3.1. punktu). Skatīt arī FRA rokasgrāmatu par Hartas piemērošanu tiesību aktu izstrādes un politikas veidošanas procesā valstu līmenī: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2018-charter-guidance_lv.pdf

(46)

   ES tiesību akti tiek īstenoti arī vietējā līmenī, tostarp arī attiecībā uz ES līdzekļu izmaksu. Lai labāk risinātu problēmas, ar kurām tās saskaras, dažas pilsētas sevi pasludināja par “cilvēktiesību pilsētām”  un izmanto cilvēktiesību principus, lai virzītu vietējās politikas veidošanu: https://humanrightscities.net/ . FRA sadarbojas ar pilsētām, to tīkliem un partneriem, piemēram, Eiropas Padomi un Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, lai izstrādātu saistību satvaru cilvēktiesību pilsētām ES. Šo satvaru paredzēts publicēt 2021. gadā.

(47)

   Padomes aicinājums tās secinājumos par Hartu, op. cit., 18. punkts.

(48)

   Padomes aicinājums tās secinājumos par Hartu, op. cit., 12. punkts.

(49)

   FRA 2020. gada ziņojums par pamattiesībām, Hartas sadaļa “Fokuss”, 1.1. atzinums.

(50)

   Saskaņā ar tās paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”, OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.

(51)

   Aģentūra regulāri vāc informāciju un datus par pamattiesību stāvokli uz vietas un ik gadu publicē ziņojumu, kurā apkopoti galvenie faktu konstatējumi. Aģentūra nesen izveidoja Eiropas Pamattiesību informācijas sistēmu (EFRIS), kurā apkopoti dati un informācija no esošajām datubāzēm cilvēktiesību jomā: https://fra.europa.eu/en/databases/efris/  

(52)

   Piemēram, Augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos, Augsta līmeņa grupa nediskriminācijas jautājumos, ekspertu grupa bērnu tiesību jautājumos un valsts kontaktpunktu tīkls romu jautājumos.

(53)

   COM(2018)375: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM%3A2018%3A375%3AFIN  

(54)

   Horizontālais veicinošais nosacījums “ES Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošana”, kas paredzēts KNR III pielikumā.

(55)

   Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Patvēruma un migrācijas fonds, Iekšējās drošības fonds un Robežu pārvaldības un vīzu instruments. Turklāt jānorāda, ka atbilstīgi Komisijas priekšlikumam par stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni), COM(2018)392, dalībvalstis izstrādā KLP atbalstītās programmas saskaņā ar Hartu. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības komitejā, kas izveidota, lai uzraudzītu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, iekļauj tādu struktūru pārstāvjus, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

(56)

   COM(2018)375, 11. panta 6. punkts.

(57)

   Skatīt KNR III pielikumu.

(58)

   Uzraudzības komitejas, kurās Komisija piedalās kā padomdevēja, ir izveidotas dalībvalstīs, lai pārraudzītu programmu īstenošanu.

(59)

     Kā noteikts KNR 6. un 34. pantā.

(60)

   Skatīt 2.1. punktu turpmāk.

(61)

   C(2016) 4384, OV C 269, 23.7.2016., 1.–19. lpp.: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52016XC0723(01)

(62)

   Par to, vai šis uzdevums jāuztic 1.1. sadaļā minētajam Hartas kontaktpunktam, lēmums jāpieņem dalībvalstīm.

(63)

   Komisijas 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, op. cit. Skatīt arī FRA ziņojumu “Problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras aizstāv cilvēktiesības ES”: https://fra.europa.eu/en/publication/2018/challenges-facing-civil-society-organisations-working-human-rights-eu .

(64)

   2020. gada 18. jūnija spriedums lietā Komisija pret Ungāriju, C-78/18, ES:C:2020:476.

(65)

   Ibid., 133. punkts.

(66)

   Komisija ierosinās pasākumus saskaņā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu, lai uzlabotu žurnālistu drošību un aizsargātu žurnālistus un pilsonisko sabiedrību pret SLAPP. Kā paziņots tās darba programmā nākamajam gadam, Komisija līdz 2021. gada beigām ierosinās iniciatīvu pret ļaunprātīgu tiesvedību, kas vērsta pret šiem dalībniekiem.

(67)

   FRA ziņojums “Problēmas, ar ko saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras aizstāv cilvēktiesības ES”, op. cit. Skatīt arī The Global Alliance of National Human Rights Institutions (GANHRI), SCA General Observations , 2018. gadsSCA General Observations, 1. lpp.

(68)

   NHRI ir no valdībām neatkarīgas, valsts pilnvarotas struktūras ar plašām konstitucionālām vai juridiskām pilnvarām aizsargāt un veicināt cilvēktiesības.

(69)

    https://ganhri.org/nhri/

(70)

   Čehija, Itālija, Malta.

(71)

   Igaunija — līdz akreditācijas beigām 2020. gadā — un Rumānija.

(72)

   Austrija, Beļģija, Kipra, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija.

(73)

    https://nhri.ohchr.org/EN/AboutUs/Pages/ParisPrinciples.aspx . Eiropas Padome gatavo arī ieteikumus par efektīvu, plurālistisku un neatkarīgu valstu cilvēktiesību iestāžu izveidi un stiprināšanu.

(74)

   A statusa piešķiršana nozīmē to, ka NHRI pilnībā atbilst Parīzes principiem, kas ir starptautiskie standarti attiecībā uz NHRI, lai efektīvā un neatkarīgā veidā veicinātu un aizsargātu pamattiesības.

(75)

   COM(2020)580. Padome savos 2019. gada secinājumos par Hartu atgādināja, ka “neatkarīgām valsts cilvēktiesību iestādēm […] ir būtiska loma pamattiesību aizsardzībā un veicināšanā un Hartas ievērošanas nodrošināšanā”, op. cit., 22. punkts.

(76)

   Priekšizpēte par finansiālā atbalsta sniegšanu tiesvedības lietās, kas saistītas ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem, 28.08.2020.: https://ec.europa.eu/info/aid-development-cooperation-fundamental-rights/your-rights-eu/eu-charter-fundamental-rights/application-charter/studies-related-charter_en

(77)

   “Mērķtiecīgai grupu apmācībai jābūt prioritātei. Jānodrošina starptautiska apmācība par Hartas izmantošanu valstu līdztiesības iestāžu darbiniekiem. […] Pēc mērķtiecīgas grupu apmācības jāīsteno horizontāla apmācība valsts līmenī, sapulcinot attiecīgos dalībniekus, kuri iepriekš saņēma mērķtiecīgu grupu apmācību, lai noteiktu starpsavienojumus un veidotu sinerģijas attiecībā uz Hartas izmantošanu.” Equinet ieguldījums Komisijas Hartas stratēģijā, op. cit.

(78)

    http://ennhri.org/wp-content/uploads/2019/11/Implementation-of-the-EU-Charter-of-Fundamental-Rights-Activities-of-NHRIs.pdf . Skatīt arī Polijas paraugpraksi, ieinteresēto personu atbilžu analīzi, 15. lpp.

(79)

    https://fra.europa.eu/en/eu-charter . Skatīt arī FRA 2020. gada ziņojumu par pamattiesībām.

(80)

   Laikposmā no 2009. līdz 2019. gadam valstu tiesas nosūtīja Tiesai 5038 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu. No tiem 576 (vairāk nekā 11 %) ietvēra jautājumus, kas saistīti ar Hartu. Skatīt FRA 2020. gada ziņojumu par pamattiesībām.

(81)

   Ieinteresēto personu atbilžu analīze, op. cit.; Komisijas 2019. gada ziņojums par Hartu, op. cit.; FRA 2020. gada ziņojums par pamattiesībām; FRA 2018. gada 24. septembra atzinums — 4/2018: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-opinion-04-2018_charter-implementation.pdf

(82)

   Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls, ko atbalsta ar ES programmu “Tiesiskums”, organizē apmaiņu starp valstu un Eiropas tiesām: http://www.ejtn.eu/Exchange-Programme/

(83)

   COM(2020)713.

(84)

    https://fra.europa.eu/en/publication/2018/applying-charter-fundamental-rights-european-union-law-and-policymaking-national . Visa ar Hartu saistītā informācija būs pieejama Hartas tīmekļa vietnē: https://fra.europa.eu/en/eu-charter

(85)

   Komisijas 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, op. cit.

(86)

   Skatīt Komisijas Paziņojumu par tiesu sistēmu digitalizāciju ES, COM(2020)710.

(87)

    https://e-justice.europa.eu/content_european_training_platform-37158-en.do

(88)

   2016. gada 20. septembra spriedums lietā Ledra Advertising pret Komisiju un ECB, C-8-10/15 P un C-10/15, ES: C:2016: 701.

(89)

   2013. gada 18. jūlija spriedums lietā Komisija un citi pret Kadi, C-584/10 P un  C ‑ 595/10 P, ES: C:2013: 518.

(90)

   Skatīt Komisijas 2011. gada darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā ietekmes novērtējumos un 2015. gada labāka regulējuma paketi, saskaņā ar kuru Hartas integrēšana ir neatņemama ietekmes novērtējuma daļa (Tool28).

(91)

   Pieņemta 2020. gada februārī:  https://ec.europa.eu/info/publications/communication-shaping-europes-digital-future_en

(92)

   Baltā grāmata par mākslīgo intelektu: Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās, COM(2020)65.

(93)

   Ir uzsāktas apspriešanas, lai informētu par Komisijas iniciatīvām saskaņā ar tās labāka regulējuma noteikumiem. Skatīt https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say un https://ec.europa.eu/info/consultations_en . Komisija izmanto arī datus, ko sniegusi ES Pamattiesību aģentūra, tiesību aizstāvji, piemēram, NHRI un līdztiesības organizācijas, un informāciju, ko apkopojušas tādas starptautiskas organizācijas kā Eiropas Padome, Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs.

(94)

    https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-12848-2020-INIT/en/pdf

(95)

   2015. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību ietekmes analīzi attiecībā uz politikas iniciatīvām, kas saistītas ar tirdzniecību.

(96)

   Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) 2021.–2027. gadam turpinās atbalstīt reformas, lai nodrošinātu atbilstību ES vērtībām un pamattiesībām un pakāpeniski pielāgotos ES noteikumiem, standartiem un politikai.

(97)

   Procedūra ir izklāstīta FRA dibināšanas regulas Nr. 168/2007 28. pantā, OV L 53, 27.2.2007., 1. lpp.

(98)

   Es tiesību aktus, kas neatbilst Hartai, var apstrīdēt tiesiskā ceļā.

(99)

   Padomes Pamatnostādnes par pamattiesību atbilstības pārbaudi, Dok. Nr. 5377/15, 2015. gada 20. janvāris.

(100)

   Savos secinājumos par Hartu (op. cit.) Padome atkārtoti apstiprina “savu apņemšanos ņemt vērā pamatnostādnes par Hartas piemērošanu, tostarp pamatnostādnes par metodiskiem pasākumiem, kas jāveic, lai pārbaudītu atbilstību pamattiesībām Padomes darba sagatavošanas struktūrās, un pauž gatavību  izpētīt veidus, kā šīs pamatnostādnes efektīvāk izmantot Padomes darba sagatavošanas struktūrās, tostarp ar apmācības palīdzību” (10. punkts). Somijas pastāvīgā pārstāvniecība sadarbībā ar Padomes sekretariātu un FRA organizēja apmācības kursu par Hartas piemērošanu visiem darbiniekiem un ieteica to visiem nākamās prezidentūras darba grupu priekšsēdētājiem.

(101)

   Eiropas Parlamenta reglaments — 39. pants.

(102)

   OV L 123, 12.5.2016., 12.–15. lpp.

(103)

    https://ec.europa.eu/info/aid-development-cooperation-fundamental-rights/your-rights-eu/eu-charter-fundamental-rights/application-charter/annual-reports-application-charter_en

(104)

     Direktīva 2019/882.

(105)

   Regula 2019/1896,  OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp. Tiks izstrādāta pamattiesību stratēģija un rīcības plāns, lai noteiktu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) pienākumu nodrošināt atbilstību Hartas nosacījumiem. Lai dotu ieguldījumu stratēģijā un uzraudzītu tās īstenošanu, tika iecelta pamattiesību amatpersona. Lai novērtētu aģentūras operatīvo darbību atbilstību pamattiesībām, tiks pieņemti darbā pamattiesību uzraugi. FRA atbalsta Frontex pamattiesību uzraugu apmācībā.

(106)

   Eirobarometra speciālaptauja 487b.

(107)

   Ieinteresēto personu atbilžu analīze, 31. lpp.

(108)

   14 no 22 vietējām pārvaldes iestādēm, kas sniedza atbildes mērķtiecīgajās apspriešanās, apgalvo, ka tās veicina informētību par tiesībām; skatīt ieinteresēto personu atbilžu analīzi, 42. lpp.

(109)

   Skatīt arī FRA (2020. gads) “Ko pamattiesības nozīmē cilvēkiem ES” 48. lpp.: “Lai pieņemtu informētus lēmumus, cilvēkiem jābūt pieejamai informācijai par savām tiesībām, kā arī jābūt pieejamām procedūrām pieteikumu un sūdzību iesniegšanai”.

(110)

    https://fra.europa.eu/en/event/2020/fundamental-rights-forum-2021

(111)

   COM(2018)5446: www.dearprogramme.eu

(112)

   Skatīt Padomes secinājumus par Hartu, op. cit., 14. punkts.