Pamattiesības

Terminu “pamattiesības” izmanto “cilvēktiesību” apzīmēšanai Eiropas Savienībā (ES). Šīs tiesības, kas ir būtiski svarīgas ES iedzīvotājiem, ir izklāstītas ES Pamattiesību hartā. Harta kļuva juridiski saistoša visā ES 2009. gada decembrī, kad stājās spēkā Lisabonas līgums.

Terminu “cilvēktiesības” parasti izmanto starptautiskajās tiesībās un tas attiecas uz visu cilvēku tiesībām neatkarīgi no viņu valstspiederības, rases, kastas, ticības, dzimuma utt. ES terminu “cilvēktiesības” parasti izmanto ārējo attiecību un attīstības sadarbības politikas kontekstā.

Harta attiecas uz ES iestādēm, ievērojot subsidiaritātes principu, un ar to nevar paplašināt pilnvaras un uzdevumus, kas tām uzticētas ar līgumiem. Tā attiecas arī uz ES dalībvalstīm, ja tās īsteno ES tiesību aktus.

Daudzas ES hartā minētās tiesības un brīvības jau ir paredzētas Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (1950. gads) un Eiropas Sociālajā hartā (1965. gads, pārskatīta 1996. gadā).

ES Pamattiesību aģentūra, kas atrodas Vīnē Austrijā un aizstāj Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centru, tika izveidota 2007. gadā nolūkā aizsargāt ES hartā paredzētās tiesības, vērtības un brīvības.

Līguma par Eiropas Savienību 7. pants paredz iespēju atņemt ES dalībvalsts tiesības (piemēram, tiesības balsot Padomē), ja valsts vairākkārt nopietni pārkāpj ES pamatprincipus (brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums).