PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

1.SGS

Finanšu pārskatu sniegšana

2. SGS

Krājumi

7. SGS

Naudas plūsmu pārskats

8. SGS

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

10. SGS

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

12. SGS

Ienākuma nodokļi

16. SGS

Pamatlīdzekļi

19. SGS

Darbinieka pabalsti

20. SGS

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

21. SGS

Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

23. SGS

Aizņēmumu izmaksas

24. SGS

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

26. SGS

Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana

27. SGS

Atsevišķie finanšu pārskati

28. SGS

Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

29. SGS

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju

32. SGS

Finanšu instrumenti: Uzrādīšana

33. SGS

Peļņa par akciju

34. SGS

Starpperioda finanšu pārskati

36. SGS

Aktīvu vērtības samazināšanās

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

38. SGS

Nemateriālie aktīvi

39. SGS

“Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”

40. SGS

Ieguldījumu īpašums

41. SGS

Lauksaimniecība

1. SFPS

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana

2. SFPS

Uz akcijām balstīti maksājumi

3. SFPS

Uzņēmējdarbības apvienošana

5. SFPS

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

6. SFPS

Minerālresursu izpēte un novērtēšana

7. SFPS

Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana

8. SFPS

Uzņēmējdarbības segmenti

9. SFPS

“Finanšu instrumenti”

10. SFPS

“Konsolidētie finanšu pārskati”

11. SFPS

Kopīgas struktūras

12. SFPS

“Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos”

13. SFPS

Patiesās vērtības noteikšana

15. SFPS

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

16. SFPS

Noma

17. SFPS

“Apdrošināšanas līgumi”

1. SFPIK

Izmaiņas, kas attiecas uz spēkā esošām likvidācijas, atjaunošanas un tamlīdzīgām saistībām

2. SFPIK

Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti

5. SFPIK

Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem

6. SFPIK

Saistības, kas rodas no līdzdalības konkrētā tirgū — elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

7. SFPIK

Pārveidošanas metodes pielietošana saskaņā ar 29. SGS “Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju”

10. SFPIK

Starpperioda finanšu pārskati un vērtības samazināšanās

12. SFPIK

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

14. SFPIK

19. SGS “Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā finansējuma prasības un to mijiedarbība”

16. SFPIK

Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana

17. SFPIK

Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem

19. SFPIK

Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem

20. SFPIK

Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju izstrādes posmā

21. SFPIK

Maksājumi

22. SFPIK

Darījumi un avansa atlīdzība ārvalstu valūtā

23. SFPIK

Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem

PIK-7

Euro ieviešana

PIK-10

Valsts palīdzība – bez konkrētas saistības ar pamatdarbību

PIK-25

Ienākuma nodokļi – uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas

PIK-29

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: Informācijas atklāšana

PIK-32

Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas

Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”

1. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Finanšu pārskatu sniegšana

MĒRĶI

1

Šis standarts nosaka vispārēja mērķa finanšu pārskatu sniegšanas principu, lai nodrošinātu salīdzināmību ar uzņēmuma iepriekšējo periodu finanšu pārskatiem un citu uzņēmumu finanšu pārskatiem. Tajā izklāstītas vispārējas prasības finanšu pārskatu sniegšanai, pamatnostādnes par to struktūru un minimālās prasības, kas attiecas uz finanšu pārskatu saturu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Uzņēmumam šis standarts jāpiemēro vispārēja mērķa finanšu pārskatu sagatavošanā un sniegšanā saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

3

Pārējos SFPS izklāstītas konkrētu darījumu un citu notikumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasības.

4

Šis standarts neattiecas uz saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskati” sagatavotu saīsinātu starpperioda finanšu pārskatu struktūru un saturu. Tomēr 15.–35. punkts attiecas uz šādiem finanšu pārskatiem. Šis standarts ir vienlīdz attiecināms uz visiem uzņēmumiem: gan tiem, kuri sniedz konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, gan tiem, kuri sniedz atsevišķos finanšu pārskatus saskaņā ar 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati”.

5

Šajā standartā izmantota terminoloģija, kas ir piemērota uz peļņu orientētiem uzņēmumiem, ieskaitot publiskā sektora uzņēmumus. Ja šo standartu vēlēsies piemērot privātā vai publiskā sektora bezpeļņas uzņēmumi, tiem, iespējams, vajadzēs koriģēt atsevišķu finanšu pārskatu posteņu un pašu finanšu pārskatu nosaukumus.

6

Līdzīgi, uzņēmumiem, kuriem nav pašu kapitāla 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” izpratnē (piemēram, daži kopējie fondi), kā arī uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls nav pašu kapitāls (piem., dažiem kooperatīviem uzņēmumiem), iespējams, būs nepieciešams pielāgot uzņēmuma dalībnieku vai daļu īpašnieku līdzdalības atspoguļojumu finanšu pārskatos.

DEFINĪCIJAS

7

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Grāmatvedības politikas ir definētas 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” 5. punktā, un terminu šajā standartā lieto tādā pašā nozīmē.   Vispārēja mērķa finanšu pārskati (saukti arī “finanšu pārskati”) ir pārskati, kas domāti lietotājiem, kuri nevar uzņēmumam pieprasīt sagatavot savām vajadzībām atbilstošas īpašas atskaites.   Nepraktisks: Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj.   Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver: a) starptautiskos finanšu pārskatu standartus; b) starptautiskos grāmatvedības standartus; c) SFPIK interpretācijas; kā arī d) PIK interpretācijas (1).   Būtiskums: Informācija ir būtiska, ja varētu pamatoti sagaidīt, ka tās izlaišana, sagrozīšana vai aizēnošana ietekmēs lēmumus, kurus vispārīgo finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu pārskatu sniedzēju uzņēmumu. Būtiskums ir atkarīgs no informācijas veida vai apjoma, vai no abiem. Uzņēmums novērtē, vai informācija atsevišķi vai kopā ar citu informāciju ir būtiska tā finanšu pārskatu kontekstā kopumā. Informācija ir aizēnota tad, ja tā tiek sniegta tādā veidā, ka tam būtu līdzīga ietekme uz finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem kā gadījumā, ja minētā informācija tiktu izlaista vai sagrozīta. Turpmāk minēti tādu apstākļu piemēri, kuru rezultātā būtiska informācija var tikt aizēnota: a) finanšu pārskatos ir atklāta informācija par būtisku posteni, darījumu vai citu notikumu, bet izmantotā valoda ir nekonkrēta vai neskaidra; b) informācija par būtisku posteni, darījumu vai citu notikumu finanšu pārskatos ir sniegta sadrumstaloti; c) ir neatbilstīgi apkopti atšķirīgi posteņi, darījumi vai citi notikumi; d) ir neatbilstīgi sadalīti līdzīgi posteņi, darījumi vai citi notikumi; kā arī e) finanšu pārskatu saprotamība ir samazināta, jo būtiska informācija ir noslēpta aiz nebūtiskas informācijas tik lielā mērā, ka primārais lietotājs nevar noteikt, kura informācija ir būtiska. Lai novērtētu, vai varētu pamatoti sagaidīt, ka informācija ietekmēs primāro lietotāju lēmumus par konkrēta pārskatu sniedzēja vispārīgajiem finanšu pārskatiem, uzņēmumam jāņem vērā šo lietotāju īpašības, vienlaikus ņemot vērā arī paša uzņēmuma apstākļus. Daudzi esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori nevar pieprasīt, lai pārskatu sniedzošie uzņēmumi tiem sniegtu informāciju tieši, un lielu daļu no tiem vajadzīgās informācijas tiem nākas iegūt no vispārīgajiem finanšu pārskatiem. Līdz ar to vispārīgie finanšu pārskati ir vērsti uz primārajiem lietotājiem. Finanšu pārskatus sagatavo tādu lietotāju vajadzībām, kuriem ir atbilstīgas zināšanas par uzņēmējdarbību un saimnieciskajām darbībām un kuri rūpīgi pārskata un analizē informāciju. Dažkārt pat labi informētiem un rūpīgiem lietotājiem var nākties lūgt konsultanta palīdzību, lai saprastu informāciju par sarežģītām ekonomiskām parādībām.   Piezīmes satur papildu informāciju tai, kas ir sniegta finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu pārskatā(-os) un pārējos apvienotajos ienākumos, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā. Piezīmes sniedz paskaidrojumus par pārskatos uzrādītajiem posteņiem vai šo posteņu sīkāku sadalījumu, kā arī informāciju par posteņiem, kas šajos pārskatos netiek atzīti.   Pārējie apvienotie ienākumi, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver ienākumu un izdevumu posteņus (iekļaujot pārklasifikācijas korekcijas), kas netiek iekļauti peļņā vai zaudējumos, kā pieprasa vai pieļauj citi SFPS. Pārējo apvienoto ienākumu sastāvdaļas ietver: a) izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā (sk. 16. SGS “Pamatlīdzekļi” un 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”); b) definētu pabalstu plānu atkārtotus novērtējumus (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”); c) guvumus un zaudējumus, kas radušies, pārrēķinot darbības ārvalstīs finanšu pārskatus (sk. 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”); d) guvumus un zaudējumus no ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti” 5.7.5. punktu; da) guvumus un zaudējumus par finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu; e) efektīvo no naudas plūsmas riska ierobežošanas instrumenta gūto guvumu vai zaudējumu daļu un no tādiem riska ierobežošanas instrumentiem gūtos guvumus vai zaudējumus, ar kuriem ierobežo risku ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, ko novērtē patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS 5.7.5. punktu (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu); f) konkrētām saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā, ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, patiesās vērtības izmaiņu summu, kas ir attiecināma uz saistību kredītriska izmaiņām (skatīt 9. SFPS 5.7.7. punktu); g) iespējas līgumu vērtības izmaiņas laikā, kad nodala iespējas līguma iekšējo vērtību [iekšvērtību] un vērtību laikā [laikvērtību] un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka tikai iekšvērtības izmaiņas (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu); h) regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementu vērtības izmaiņas, kad nodala regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu un tūlītējo elementu un novērtē kā riska ierobežošanas instrumentu tikai tūlītēja elementa izmaiņas, un finanšu instrumenta ārvalstu valūtas bāzes likmju starpības vērtības izmaiņas, izslēdzot to no minētā finanšu instrumenta kā riska ierobežošanas instrumenta novērtēšanas (skatīt 9. SFPS 6. nodaļu); i) apdrošināšanas finanšu ienākumus un izdevumus, kuri izriet no noslēgtajiem līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības joma, un kuri ir izslēgti no peļņas vai zaudējumu aprēķina, ja kopējos apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus sadala, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas noteikta sistemātiskā sadalē, piemērojot 17. SFPS 88. punkta b) apakšpunktu, vai summu, kas novērš uzskaites neatbilstību ar finanšu ienākumiem vai izdevumiem, kuri rodas saistībā ar pamatā esošajiem posteņiem, piemērojot 17. SFPS 89. punkta b) apakšpunktu; un j) finanšu ienākumus un izdevumus, kuri izriet no turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kas ir izslēgti no peļņas vai zaudējumu aprēķina, ja kopējos pārapdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus sadala, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas noteikta sistemātiskā sadalē, piemērojot 17. SFPS 88. punkta b) apakšpunktu.   Īpašnieki ir par pašu kapitālu klasificēto instrumentu turētāji.   Peļņa vai zaudējums ir kopējie ienākumi, no kuriem atņemti izdevumi, neskaitot pārējo apvienoto ienākumu sastāvdaļas.   Pārklasifikācijas korekcijas ir summas, kuras pašreizējā vai iepriekšējos periodos tika atzītas pārējos apvienotajos ienākumos un kuras pašreizējā periodā pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem.   Kopējie ienākumi ir izmaiņas pašu kapitālā viena perioda ietvaros, kas rodas no darījumiem un citiem notikumiem, izņemot izmaiņas, kas radušās no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām. Kopējie ienākumi, sastāv no visām “peļņas vai zaudējumu” un “pārējo apvienoto ienākumu” sastāvdaļām.

8

Lai gan šajā standartā lieto tādus terminus kā “pārējie apvienotie ienākumi”, “peļņa vai zaudējumi” un “kopējie ienākumi”, uzņēmums drīkst lietot citus terminu kopsummu apzīmēšanai, ja to nozīme ir skaidra. Piemēram, uzņēmums var lietot terminu “neto ienākumi” peļņas vai zaudējumu apzīmēšanai.

8A

Šādi termini ir aprakstīti 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” un šajā standartā izmantoti tajā nozīmē, kas noteikta 32. SGS: a) pārdodamais finanšu instruments, kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.A un 16.B punktā), b) instruments, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu (aprakstīts 32. SGS 16.C un 16.D punktā).

FINANŠU PĀRSKATI

Finanšu pārskatu mērķis

9

Finanšu pārskati ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un finanšu darbības rezultātu strukturēts attēlojums. Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmām, kura ir noderīga plašam lietotāju lokam saimniecisku lēmumu pieņemšanā. Finanšu pārskati arī parāda vadībai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanas rezultātus. Lai sasniegtu šo mērķi, finanšu pārskati sniedz informāciju par uzņēmuma: a) aktīviem; b) saistībām; c) pašu kapitālu; d) ienākumiem un izdevumiem, ieskaitot guvumus un zaudējumus; e) īpašnieku iemaksām un peļņas sadali īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām; kā arī f) naudas plūsmām. Šī informācija kopā ar citu informāciju piezīmēs palīdz finanšu pārskatu lietotājiem prognozēt uzņēmuma turpmākās naudas plūsmas un īpaši to laiku un noteiktību.

Pilns finanšu pārskatu kopums

10

Pilns finanšu pārskatu kopums ietver: a) finanšu stāvokļa pārskatu perioda beigās; b) peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu par konkrēto periodu; c) pašu kapitāla izmaiņu pārskatu konkrētajā periodā; d) naudas plūsmu pārskatu par konkrēto periodu; e) piezīmes, kas ietver būtisku informāciju par grāmatvedības politiku un citu skaidrojošu informāciju; ea) salīdzinošu informāciju par iepriekšējo periodu, kā precizēts 38. un 38.A punktā; un f) finanšu stāvokļa pārskatu uz iepriekšējā perioda sākumu gadījumā, ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī, ja tas pārklasificē posteņus finanšu pārskatos saskaņā ar 40.A–40.D punktu. Pārskatos uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumus, kas atšķiras no šajā standartā norādītajiem. Piemēram, nosaukuma “peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats” vietā uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumu “pārējo apvienoto ienākumu pārskats”.

10 A

Uzņēmums ir tiesīgs sniegt vienotu peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu, kurā ziņas par peļņu vai zaudējumiem un pārējiem apvienotajiem ienākumiem sniegtas divās iedaļās. Šo iedaļu ziņas jāsniedz kopā, vispirms ziņas peļņas vai zaudējumu iedaļā, kurai tūlīt seko iedaļa ar ziņām par pārējiem apvienotajiem ienākumiem. Uzņēmums iedaļu ar ziņām par peļņu vai zaudējumiem ir tiesīgs ietvert atsevišķā peļņas vai zaudējumu pārskatā. Šādā gadījumā atsevišķo peļņas vai zaudējumu pārskatu jāsniedz tieši pirms pārējo apvienoto ienākumu pārskata, kura sākumā norāda peļņu vai zaudējumus.

11

Uzņēmums ar vienādu nozīmīgumu uzrāda visus finanšu pārskatus.

12

[Svītrots]

13

Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz vadības finanšu apskatu, kurā aprakstītas un izskaidrotas uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa galvenās iezīmes un svarīgākās nenoteiktības, ar kurām tas saskaras. Šāds pārskats var ietvert ziņojumu par: a) galvenajiem faktoriem un ietekmēm, kas nosaka finanšu darbības rezultātus, tostarp par uzņēmuma darbības vides izmaiņām, uzņēmuma reakciju uz šīm izmaiņām un to sekām, un uzņēmuma ieguldījumu politiku, lai uzturētu un uzlabotu finanšu darbības rezultātus, ieskaitot dividenžu politiku; b) uzņēmuma finansēšanas avotiem un plānoto saistību attiecību pret pašu kapitālu, un c) uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā neatzītajiem līdzekļiem saskaņā ar SFPS.

14

Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem, sniedz arī ziņojumus un pārskatus, piemēram, vides ziņojumus un pievienotās vērtības pārskatus, īpaši nozarēs, kurās vides faktori ir svarīgi, un gadījumos, kad darbinieki tiek uzskatīti par svarīgu lietotāju grupu. Ziņojumi un pārskati, kas tiek sniegti ārpus finanšu pārskatiem, neietilpst SFPS darbības jomā.

Vispārējās iezīmes

Patiesa uzrādīšana un atbilstība SFPS

15

Finanšu pārskatiem patiesi jāuzrāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai atspoguļošanai ir nepieciešama ticama informācija par darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi, kas sniegta saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kuri izklāstīti dokumentā “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” (turpmāk “Konceptuālās pamatnostādnes”). Tiek pieņemts, ka SFPS piemērošana, nepieciešamības gadījumā atklājot papildu informāciju, nodrošina tādu finanšu pārskatu sagatavošanu, kuros tiek parādīta patiesa informācija.

16

Uzņēmumam, kura finanšu pārskati atbilst SFPS, par šādu atbilstību skaidri un bez ierobežojumiem jāpaziņo piezīmēs. Finanšu pārskati netiek raksturoti kā atbilstoši SFPS, ja tie neatbilst visām SFPS prasībām.

17

Faktiski visos gadījumos patiesu uzrādīšanu uzņēmums nodrošina ar atbilstību piemērojamiem SFPS. Patiesa uzrādīšana pieprasa, lai uzņēmums: a) izvēlētos un piemērotu grāmatvedības politikas saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. 8. SGS nosaka autoritatīvo norādījumu hierarhiju, kuru vadība ņem vērā, ja nav SFPS, kas jāpiemēro postenim; b) uzrādītu informāciju, tostarp grāmatvedības politikas, tā, lai šī informācija būtu nozīmīga, ticama, salīdzināma un saprotama; c) sniegtu papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem.

18

Uzņēmuma neatbilstīgu grāmatvedības politiku neattaisno ne informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ne piezīmes vai paskaidrojošs materiāls.

19

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar “Konceptuālajās pamatnostādnēs” noteikto finanšu pārskatu mērķi, uzņēmums var neievērot šīs prasības, sniedzot 20. punktā minētos paskaidrojumus, ja attiecīgā pamatnostādne šādu atvirzi paredz vai neaizliedz.

20

Ja uzņēmums neievēro SFPS prasības, saskaņā ar 19. punktu tas norāda: a) ka vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskati patiesi uzrāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības finansiālos rezultātus un naudas plūsmas; b) ka finanšu pārskati atbilst piemērojamiem SFPS, izņemot atkāpi no atsevišķas prasības, lai nodrošinātu patiesu uzrādīšanu; c) SFPS sadaļas nosaukums, ko uzņēmums nav ievērojis, atkāpes būtība, tai skaitā metode, ko pieprasa SFPS, iemesls, kādēļ šī metode būtu maldinoša konkrētajos apstākļos, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts “Konceptuālajās pamatnostādnēs”, kā arī pieņemtā metode; un d) atkāpes finansiālā ietekme uz visiem finanšu pārskatos uzrādītajiem posteņiem visos norādītajos periodos, par kuriem, ievērojot prasību, būtu jāziņo.

21

Ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasību un atkāpe ietekmē finanšu pārskatos atzītās summas pārskata periodā, tam jāatklāj informācija, kas ir izklāstīta 20.(c) un (d) punktos.

22

Piemēram, 21. punkts tiek piemērots, ja uzņēmums iepriekšējā periodā nav ievērojis SFPS prasības aktīvu vai saistību novērtēšanai un ja atkāpe ietekmē pārskata perioda finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību izmaiņu novērtēšanu.

23

Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka SFPS ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Konceptuālajās pamatnostādnēs, bet, ja attiecīgais normatīvs aizliedz atkāpi no prasības, uzņēmumam maksimāli jāsamazina prasību formālās ievērošanas rezultātā radušos maldinošo aspektu ietekme, sniedzot šādu informāciju: a) attiecīgās SFPS sadaļas nosaukums, prasības veids un iemesls, kādēļ vadība ir secinājusi, ka atbilstība šai prasībai konkrētajos apstākļos ir tik maldinoša, ka tā ir pretrunā finanšu pārskatu mērķiem, kas noteikti Konceptuālajās pamatnostādnēs; un b) visos uzrādītajos periodos – korekcijas katram finanšu pārskatu postenim, kuras pēc vadības uzskatiem būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu posteņa patiesu uzrādīšanu.

24

Saskaņā ar 19.-23. punktu, informācijas postenis varētu būt pretrunā finanšu pārskatu mērķim, ja tas patiesi neatspoguļo darījumus, citus notikumus un apstākļus, kurus tas vai nu pārstāv vai varētu pamatoti sagaidīt, ka pārstāvēs, un attiecīgi tas varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus. Novērtējot, vai atbilstība konkrētajām SFPS prasībām būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā finanšu pārskatu mērķim, kas noteikts “Konceptuālajās pamatnostādnēs”, vadība ņem vērā: a) kādēļ konkrētajos apstākļos nav sasniegts finanšu pārskatu mērķis; un b) kā konkrētā uzņēmuma apstākļi atšķiras no apstākļiem citos uzņēmumos, kuri ir nodrošinājuši atbilstību prasībām. Ja citi uzņēmumi līdzīgos apstākļos nodrošina atbilstību prasībām, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmuma atbilstība prasībai nebūtu tik maldinoša, ka tās ievērošana būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts “Konceptuālajās pamatnostādnēs”.

Darbības turpināšana

25

Sagatavojot finanšu pārskatus, vadībai jānovērtē uzņēmuma spēja turpināt darbību. Uzņēmumam jāsagatavo finanšu pārskati, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma vadība gatavojas uzņēmumu likvidēt vai pārtraukt tā darbību, vai, ja tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai tā darbības pārtraukšanai. Ja vadība ir informēta par būtiskām neskaidrībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, informācija par šādām neskaidrībām ir jānorāda pārskatā. Ja finanšu pārskati nav sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, šis fakts jāatklāj vienlaikus ar principu, kurš ievērots, sagatavojot finanšu pārskatus, un iemeslu, kādēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums turpinās darbību.

26

Novērtējot darbības turpināšanas principa atbilstību, vadība ņem vērā visu pieejamo informāciju par nākamajiem periodiem vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām. Apsvēršanas pakāpe ir atkarīga no faktiem katrā konkrētā gadījumā. Ja uzņēmuma darbība ir bijusi rentabla un tam ir viegli pieejami finanšu līdzekļi, secinājumu par to, ka darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, var izdarīt bez sīkas analīzes. Citos gadījumos vadībai, iespējams, būs jāņem vērā plašs faktoru diapazons, kuri saistīti ar pašreizējo un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksas grafikiem un potenciālajiem aizstāšanas finansējuma avotiem, pirms tā var pārliecināties, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir atbilstīgs.

Uzkrāšanas princips grāmatvedībā

27

Uzņēmumam finanšu pārskati, izņemot informāciju par naudas plūsmu, jāsagatavo, izmantojot uzkrāšanas principu grāmatvedībā.

28

Kad grāmatvedībā tiek izmantots uzkrāšanas princips, posteņus atzīst par aktīviem, saistībām, pašu kapitālu vai ieņēmumiem un izdevumiem (finanšu pārskatu elementiem), ja tie atbilst šo elementu definīcijām un atzīšanas kritērijiem “Konceptuālajās pamatnostādnēs”.

Būtiskums un apvienošana

29

Katra būtiska līdzīgu posteņu klase jāuzrāda atsevišķi. Atšķirīga veida vai funkcijas posteņi jāuzrāda atsevišķi, ja vien tie nav nebūtiski.

30

Finanšu pārskati veidojas, apstrādājot informāciju par daudziem darījumiem vai citiem notikumiem, kurus apkopo grupās pēc to veida vai funkcijas. Pēdējais posms apvienošanas un klasifikācijas procesā ir koncentrēta un klasificēta to datu sniegšana, kuri veido posteņus finanšu pārskatos. Ja atsevišķs postenis nav būtisks, tad pārskatos vai piezīmēs to apvieno ar citiem posteņiem. Posteni, kas nav pietiekami būtisks, lai to atsevišķi uzrādītu finanšu pārskatos, tomēr var uzrādīt atsevišķi piezīmēs.

30 A

Piemērojot šo un citus SFPS, uzņēmums pieņem lēmumu, ņemot vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, kā tas apvieno informāciju finanšu pārskatos, kuri ietver piezīmes. Uzņēmums nedrīkst mazināt finanšu pārskatu saprotamību, aizēnojot būtisku informāciju ar nebūtisku informāciju vai apvienojot būtiskus posteņus, kuriem ir atšķirīgas būtības vai funkcijas.

31

Dažos SFPS precizēta informācija, kas ir jāiekļauj finanšu pārskatos, kuri ietver piezīmes. Ja informācija šīs informācijas atklāšanas rezultātā nav būtiska, uzņēmumam nav jāievēro SFPS konkrētas informācijas atklāšanas prasības. Tas attiecas pat uz gadījumu, ja SFPS ietverts konkrētu prasību saraksts vai tās ir aprakstītas kā minimālās prasības. Uzņēmums apsver arī to, vai sniegt papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem.

Ieskaitīšana

32

Uzņēmums nedrīkst veikt aktīvu un saistību, kā arī ienākumu un izdevumu savstarpēju ieskaitu, ja vien to nepieprasa vai neatļauj SFPS.

33

Aktīvi un saistības, kā arī ienākumi un izdevumi jāatklāj atsevišķi. Ieskaitīšana peļņas vai zaudējumu pārskatā(-os) un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā vai finanšu stāvokļa pārskatā, izņemot gadījumu, kad ieskaits atspoguļo darījuma vai cita notikuma būtību, mazina lietotāju spēju izprast veiktos darījumus, citus notikumus, apstākļus, kas ir radušies, kā arī novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmas. Aktīvu novērtēšana, atskaitot vērtības samazināšanās uzkrājumus – piemēram, uzkrājumus novecojušiem krājumiem un uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem, nav ieskaits.

34

15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” noteikts, ka uzņēmumam ir jānovērtē ieņēmumi no līgumiem ar klientiem pēc atlīdzības summas, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu. Piemēram, atzīto ieņēmumu summa atspoguļo visas uzņēmuma atļautās tirdzniecības atlaides un apjoma atlaides. Uzņēmums parastās darbības gaitā veic arī citus darījumus, kuri nerada ieņēmumus, bet ir neregulāri attiecībā pret pamatdarbību. Šo darījumu rezultātus uzrāda, veicot ieņēmumu un saistīto izdevumu ieskaitu, kas rodas šā paša darījuma rezultātā, ja šāds darījuma atspoguļojums visprecīzāk raksturo darījuma būtību. Piemēram: a) uzņēmums uzrāda guvumus vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas, ieskaitot ieguldījumus un pamatdarbības aktīvus, atskaitot no atsavināšanas atlīdzības summas aktīva uzskaites vērtību un saistītos pārdošanas izdevumus; un b) uzkrājumu veidošanas izdevumus, kas ir atzīti saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” un tiek atlīdzināti saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar trešo personu (piemēram, piegādātāja garantijas līgums), uzņēmums var uzrādīt neto vērtībā.

35

Turklāt guvumus un zaudējumus, kas rodas, veicot līdzīgus darījumus, jāuzrāda pēc neto principa, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai guvumi un zaudējumi no pārdošanai turētiem finanšu instrumentiem. Ja šādi guvumi un zaudējumi ir būtiski, uzņēmumam tie jāuzrāda atsevišķi.

Pārskatu sniegšanas biežums

36

Uzņēmumam vismaz reizi gadā jāsniedz pilns finanšu pārskatu kopums (ieskaitot salīdzināmo informāciju). Ja uzņēmums maina pārskata perioda beigu datumu un finanšu pārskatus sniedz par periodu, kas ir garāks vai īsāks par vienu gadu, uzņēmums norāda finanšu pārskatu periodu un norāda: a) iemeslu, kādēļ izmantots garāks vai īsāks periods, un b) faktu, ka finanšu pārskatos norādītā skaitliskā informācija nav pilnīgi salīdzināma.

37

Parasti finanšu pārskatus sagatavo konsekventi par viena gada periodu. Tomēr praktisku iemeslu dēļ daži uzņēmumi atzīst par labāku sniegt pārskatu, piemēram, par 52 nedēļu periodu. Šis standarts to neaizliedz.

Salīdzināmā informācija

Salīdzinošās informācijas minimums

38

Ja vien SFPS nav atļauts vai pieprasīts citādi, uzņēmumam jāsniedz iepriekšējā perioda salīdzinošā informācija attiecībā uz visu pašreizējā perioda finanšu pārskatos norādīto skaitlisko informāciju. Ja tas ir svarīgi pārskata perioda finanšu pārskatu izprašanai, tad arī finanšu pārskatu tekstuālajā un ilustratīvajā informācijā jāietver salīdzinoši dati.

38 A

Uzņēmumam jāsniedz vismaz divi finanšu stāvokļa pārskati, divi peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskati, divi atsevišķi peļņas vai zaudējumu pārskati (ja tādi tiek sniegti), divi naudas plūsmu pārskati un divi pārskati par pašu kapitāla izmaiņām, kā arī attiecīgas piezīmes.

38 B

Dažos gadījumos finanšu pārskatos sniegtā stāstījuma informācija par iepriekšējo periodu(–iem) joprojām ir svarīga pārskata periodā. Piemēram, uzņēmums pārskata periodā atklāj informāciju par juridisku strīdu, kura iznākums iepriekšējā pārskata perioda beigās nebija skaidrs un kas vēl jāatrisina. Lietotāji var gūt labumu no informācijas atklāšanas par to, ka iepriekšējā perioda beigās ir pastāvējusi nenoteiktība, un no informācijas atklāšanas par pasākumiem, kas veikti attiecīgajā periodā, lai novērstu šo nenoteiktību.

Papildu salīdzinošā informācija

38 C

Uzņēmums var sniegt salīdzinošo informāciju papildus salīdzināmo finanšu pārskatu minimumam saskaņā ar SFPS, ja vien attiecīgā informācija ir sagatavota saskaņā ar SFPS. Šī salīdzinošā informācija var sastāvēt no viena vai vairākiem pārskatiem, kas minēti 10. punktā, bet tai nav jāietver pilns finanšu pārskatu kopums. Šādā gadījumā uzņēmums iesniedz saistīto piezīmju informāciju par attiecīgajiem papildu pārskatiem.

38 D

Piemēram, uzņēmums var iesniegt trešo peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu (tādējādi sniedzot informāciju par pašreizējo periodu, iepriekšējo periodu un vienu papildu salīdzināmo periodu). Tomēr uzņēmumam nav pienākums iesniegt trešo finanšu stāvokļa pārskatu, trešo naudas plūsmu pārskatu vai trešo pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām (t.i., papildu salīdzinošu finanšu pārskatu). Uzņēmumam finanšu pārskatu piezīmēs ir jāsniedz salīdzinošā informācija, kas saistīta ar papildu peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu.

39.– 40.

[Svītrots]

Izmaiņas grāmatvedības politikā, retrospektīva koriģēšana vai pārklasifikācija

40 A

Uzņēmumam jāsniedz trešais finanšu stāvokļa pārskats uz iepriekšējā perioda sākumu papildus salīdzināmo finanšu pārskatu minimumam, kas noteikts 38.A punktā, ja: a) tas piemēro grāmatvedības politiku retrospektīvi, veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos vai pārklasificē posteņus savos finanšu pārskatos; un b) retrospektīvai piemērošanai, retrospektīvai koriģēšanai vai pārklasifikācijai ir būtiska ietekme uz informāciju iepriekšējā perioda sākuma finanšu stāvokļa pārskatā.

40 B

40.A punktā aprakstītajos apstākļos uzņēmumam ir jāsniedz trīs paziņojumi par finanšu stāvokli: a) pašreizējā perioda beigās; b) iepriekšējā perioda beigās un c) iepriekšējā perioda sākumā.

40 C

Ja uzņēmumam ir jāsniedz papildu paziņojums par finanšu stāvokli saskaņā ar 40.A punktu, tam jāatklāj 41. līdz 44. punktā un 8. SGS prasītā informācija. Tomēr tam nav jāsniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskata saistītās piezīmes attiecībā uz iepriekšējā perioda sākumu.

40 D

Minētā sākuma finanšu stāvokļa pārskata datums ir iepriekšējā perioda sākuma datums, neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma finanšu pārskatos sniegta salīdzinošā informācija par iepriekšējiem periodiem (kā atļauts 38.C punktā).

41

Ja uzņēmums maina posteņu uzrādīšanas vai klasifikācijas kārtību finanšu pārskatos, tas pārklasificē salīdzināmās summas, ja vien tas nav neiespējami. Ja uzņēmums pārklasificē salīdzināmās summas, tas norāda (tostarp attiecībā uz iepriekšējā perioda sākumu): a) pārklasifikācijas veidu; b) katra posteņa vai klases summu, kas ir pārklasificēta, un c) pārklasifikācijas iemeslu.

42

Ja nav iespējams pārklasificēt salīdzināmās summas, uzņēmumam jānorāda: a) summu nepārklasificēšanas iemesls un b) korekcijas veids, kurš būtu bijis jāveic, ja summas būtu pārklasificētas.

43

Starpperioda informācijas salīdzināmības uzlabošana palīdz lietotājiem saimniecisku lēmumu pieņemšanā, ļaujot novērtēt finanšu informācijā redzamās tendences plānošanas mērķiem. Dažos gadījumos, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu, salīdzināmo informāciju konkrētam periodam nav praktiski iespējams pārklasificēt. Piemēram, iepriekšējā periodā(-os) dati var nebūt apkopoti tā, lai tos varētu pārklasificēt, un var nebūt iespējams atkārtoti iegūt šo informāciju.

44

8. SGS aplūko korekcijas salīdzināmajai informācijai, kuras jāveic, ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku vai labo kļūdu.

Uzrādīšanas konsekvence

45

Posteņu uzrādīšana un klasifikācija finanšu pārskatos jāsaglabā nemainīga periodu pēc perioda, ja vien: a) pēc nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai finanšu pārskatu pārskatīšanas, nav acīmredzams, ka cita uzrādīšana vai klasifikācija būtu atbilstošāka, ņemot vērā 8. SGS noteiktos kritērijus grāmatvedības politiku atlasei un piemērošanai, vai b) SFPS prasības nosaka nepieciešamību mainīt pārskatu sniegšanas veidu.

46

Piemēram, nozīmīga iegāde vai atsavināšana, vai finanšu pārskatu sniegšanas veida pārskatīšana varētu liecināt par to, ka finanšu pārskati jāsniedz citādi. Uzņēmumam jāmaina savu finanšu pārskatu sniegšanas veids tikai tad, ja mainītais pārskatu sniegšanas veids nodrošina informāciju, kas ir ticama un būtiska finanšu pārskatu lietotājiem, kā arī ir ticams, ka pārskatītā struktūra tiks izmantota arī nākamajos periodos, līdz ar to nodrošinot datu salīdzināmību. Ja veic šādas izmaiņas pārskatu sniegšanā, uzņēmums pārklasificē salīdzināmo informāciju saskaņā ar 41. un 42. punktu.

STRUKTŪRA UN SATURS

Ievads

47

Šis standarts pieprasa konkrētas informācijas atklāšanu finanšu stāvokļa pārskatā vai peļņas vai zaudējumu pārskatā(-os) un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā vai pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, un pieprasa informācijas atklāšanu par citiem posteņiem vai nu šajos pārskatos vai piezīmēs. 7. SGS “Naudas plūsmas pārskati” izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai.

48

Šajā standartā termins “informācijas atklāšana” dažreiz lietots plašākā nozīmē, aptverot posteņus, kas uzrādīti finanšu pārskatos. Arī citos SFPS ir pieprasīts atklāt informāciju. Ja vien citur šajā standartā vai citos SFPS nav noteikts pretēji, šāda informācijas atklāšana var tikt veikta finanšu pārskatos.

Finanšu pārskatu identifikācija

49

Uzņēmumam skaidri jāidentificē finanšu pārskati, un tie jānošķir no citas informācijas tajā pašā publicētajā dokumentā.

50

SFPS attiecas tikai uz finanšu pārskatiem un var neattiekties uz citu informāciju, kas uzrādīta gada pārskatā, pārvaldes iestādei iesniegtajos dokumentos vai citā dokumentā. Tādēļ ir svarīgi, lai lietotāji var atšķirt informāciju, kas sagatavota, izmantojot SFPS, no citas informācijas, kas lietotājiem var būt noderīga, bet nav šo prasību priekšmets.

51

Uzņēmumam skaidri jāidentificē katrs finanšu pārskats un piezīmes. Turklāt uzņēmumam šī informācija jāatspoguļo uzskatāmi un jāatkārto, ja tas nepieciešams uzrādītās informācijas pienācīgai izpratnei: a) pārskatu sniedzēja uzņēmuma nosaukums vai citi rekvizīti un visas izmaiņas attiecīgajā informācijā kopš iepriekšējā pārskata perioda beigām; b) informācija par to, vai finanšu pārskatā uzrādīta informācija par atsevišķu uzņēmumu vai uzņēmumu grupu; c) periods, par kuru sniegts pilns finanšu pārskatu kopums, un šī perioda beigu datums; d) uzrādīšanas valūta saskaņā ar 21. SGS; kā arī e) finanšu pārskatos lietotā naudas summu noapaļošanas pakāpe.

52

Uzņēmumam jāpilda 51. punktā ietvertās prasības, attiecīgi uzrādot lappušu, pārskatu, piezīmju, aiļu u. tml. nosaukumus. Vajadzīgs vērtējums, nosakot, kā vislabāk uzrādīt šo informāciju. Piemēram, ja finanšu pārskatus sniedz elektroniski, ne vienmēr tiek izmantotas atsevišķas lappuses; tādos gadījumos uzņēmums uzrāda iepriekš minētos posteņus, lai nodrošinātu finanšu pārskatos sniegtās informācijas pienācīgu izpratni.

53

Finanšu pārskatus bieži padara saprotamākus, uzrādot informāciju valūtas tūkstošu vai miljonu vienībās. Tas ir pieņemami, ja tiek atklāts noapaļošanas precizitātes līmenis un netiek noklusēta būtiska informācija.

Finanšu stāvokļa pārskats

Informācija, kas jāsniedz finanšu stāvokļa pārskatā

54

Finanšu stāvokļa pārskatā jāiekļauj šādi posteņi: a) pamatlīdzekļi; b) ieguldījumu īpašums; c) nemateriālie aktīvi; d) finanšu aktīvi (izņemot summas, kas norādītas (e), (h) un (i) apakšpunktos); da) līgumu portfeļi, uz kuriem attiecas 17. SFPS un kuri ir aktīvi, kas sadalīti, kā tas pieprasīts 17. SFPS 78. punktā; e) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi; f) bioloģiskie aktīvi, kas ietilpst 41. SGS Lauksaimniecība darbības jomā; g) krājumi; h) pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi; i) nauda un tās ekvivalenti; j) kopējie aktīvi, kuri klasificēti kā turēti pārdošanai, un aktīvi, kuri iekļauti atsavināšanas grupās, kuras klasificētas kā turētas pārdošanai, saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”; k) parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem; l) uzkrājumi; m) finanšu saistības (izņemot summas, kas norādītas (k) un (l) apakšpunktos); ma) līgumu portfeļi, uz kuriem attiecas 17. SFPS un kuri ir saistības, kas sadalītas, kā tas pieprasīts 17. SFPS 78. punktā; n) saistības un aktīvi pārskata perioda nodoklim, kā noteikts 12. SGS “Ienākuma nodokļi”; o) atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvi, kā noteikts 12. SGS; p) saistības, kas ietvertas atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS; q) nekontrolējošā līdzdalība, ko uzrāda pašu kapitālā, kā arī r) emitētais kapitāls un rezerves, kuras ir attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem.

55

Papildu posteņi (tostarp norādot atsevišķi 54. punktā uzskaitītos posteņus), nosaukumi un starpsummas finanšu stāvokļa pārskatā jāuzrāda, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli.

55 A

Ja uzņēmums uzrāda starpsummas saskaņā ar 55. punktu, šīs starpsummas: a) ietver posteņus, ko veido summas, kas atzītas un novērtētas saskaņā ar SFPS; b) uzrāda un marķē tā, lai posteņi, kas veido starpsummu, ir skaidri un saprotami; c) ir atbilstīgas no viena perioda līdz otram periodam saskaņā ar 45. punktu; kā arī d) nenorāda ar lielāku nozīmi nekā starpsummas un kopsummas saskaņā ar SFPS finanšu stāvokļa pārskatā.

56

Ja uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķi klasificē ilgtermiņa un īstermiņa aktīvus un saistības, tad atlikto nodokli (saistības) nedrīkst iekļaut īstermiņa aktīvos (saistības).

57

Šajā standartā nav noteikta kārtība vai forma, kādā posteņi jāuzrāda. 54. punktā vienkārši sniegts to posteņu saraksts, kuru veids vai funkcija ir pietiekami atšķirīga, lai finanšu stāvokļa pārskatā tos uzrādītu atsevišķi. Turklāt: a) posteņus iekļauj, ja posteņa lielums, veids vai funkcija vai līdzīgu posteņu apvienošana ir svarīga un atsevišķa uzrādīšana ir nepieciešama, lai saprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli; kā arī b) lietotos aprakstus un posteņu secību vai līdzīgu posteņu apvienošanu var mainīt atbilstīgi uzņēmuma un tā darījumu veidam, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska uzņēmuma finansiālā stāvokļa izpratnei. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt iepriekš minētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai.

58

Uzņēmumam jāizvērtē, vai papildu posteņus uzrādīt atsevišķi, pamatojot lēmumu ar vērtējumu par: a) aktīvu veidu un likviditāti; b) aktīvu funkciju uzņēmumā, kā arī c) saistību summām, veidu un laiku.

59

Dažādu novērtēšanas principu lietošana dažādām aktīvu grupām liecina par to, ka to veids vai funkcija atšķiras, tādēļ tie jāuzrāda kā atsevišķi posteņi. Piemēram, saskaņā ar 16. SGS, dažādas pamatlīdzekļu grupas var uzskaitīt šo pamatlīdzekļu iegādes izmaksās vai pārvērtētajā vērtībā.

Atšķirība starp īstermiņu un ilgtermiņu

60

Saskaņā ar 66.–76. punktu finanšu stāvokļa pārskatā uzņēmumam atsevišķi jāuzrāda īstermiņa un ilgtermiņa aktīvi un saistības, izņemot gadījumus, kad uz likviditāti balstīta uzrādīšana sniedz ticamāku un atbilstošāku informāciju. Ja piemēro šo izņēmumu, visi aktīvi un saistības jāuzrāda to likviditātes secībā.

61

Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi izmanto, uzņēmumam jānorāda summa, ko paredzēts atgūt vai samaksāt ne agrāk kā pēc divpadsmit mēnešiem, par katru aktīvu un saistību posteni, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vai samaksāt: a) ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda un b) vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

62

Ja uzņēmums piegādā preces vai sniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā, atsevišķa īstermiņa un ilgtermiņa aktīvu un saistību klasifikācija finanšu stāvokļa pārskatā sniedz noderīgu informāciju, atdalot neto aktīvus, kuri pastāvīgi ir apritē kā darbības kapitāls, no tiem aktīviem, kurus izmanto uzņēmuma ilgtermiņa darbības mērķiem. Tas arī norāda aktīvus, kurus paredzēts realizēt kārtējā darbības cikla ietvaros, un saistības, kuru norēķina termiņš ir tajā pašā periodā.

63

Dažiem uzņēmumiem, piemēram, finanšu iestādēm, aktīvu un saistību uzrādīšana augošā vai dilstošā likviditātes secībā sniedz informāciju, kas ir ticama un svarīgāka nekā īstermiņa vai ilgtermiņa informācijas uzrādīšana, tāpēc, ka uzņēmums nepiegādā preces vai nesniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā.

64

Piemērojot 60. punktu, uzņēmumam ir atļauts uzrādīt dažus no tā aktīviem un saistībām likviditātes secībā, bet citus – izmantojot īstermiņa/ilgtermiņa klasifikāciju, ja šādā veidā tiek sniegta ticama un atbilstošāka informācija. Nepieciešamība pēc jaukta uzrādīšanas principa var rasties, ja uzņēmums darbojas dažādās jomās.

65

Informācija par paredzamajiem aktīvu un saistību termiņiem ir noderīga, novērtējot uzņēmuma likviditāti un maksātspēju. 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” pieprasa atspoguļot finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņus. Finanšu aktīvi ir pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi, un finanšu saistības ir parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, kā arī citi parādi kreditoriem. Informācija par nemonetāro aktīvu, piemēram, krājumu, paredzamo atgūšanas termiņu, kā arī saistību, piemēram, uzkrājumu paredzamo norēķina termiņu, ir noderīga arī neatkarīgi no tā, vai aktīvi un saistības ir klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa. Piemēram, uzņēmums atklāj krājumu summu, ko paredzēts atgūt vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Īstermiņa aktīvi

66

Aktīvs jāklasificē kā īstermiņa aktīvs, ja: a) uzņēmums paredz to realizēt, pārdot vai izmantot parastā darbības cikla ietvaros; b) uzņēmums to tur galvenokārt pārdošanai; c) uzņēmums paredz to realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai d) tas ir nauda vai tās ekvivalenti (kā noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts mainīt vai izmantot, lai nokārtotu saistības, vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda. Visi pārējie aktīvi jāklasificē kā ilgtermiņa aktīvi.

67

Šis standarts izmanto terminu “ilgtermiņa”, lai apzīmētu materiālos, nemateriālos un finanšu aktīvus, kam ir ilgtermiņa raksturs. Tas neaizliedz lietot alternatīvus aprakstus, ja to nozīme ir skaidra.

68

Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un to realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tas ilgst divpadsmit mēnešus. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda. Apgrozāmie aktīvi ir arī aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam (kā piemēru var minēt dažus finanšu aktīvus, kas atbilst “tirdzniecības nolūkā turēts” definīcijai 9. SFPS), un ilgtermiņa finanšu aktīvu pašreizējā daļa.

Īstermiņa saistības

69

Uzņēmumam jāklasificē saistības kā īstermiņa, ja: a) tiek paredzēts, ka saistības tiks nokārtotas parastā darbības ciklā; b) saistības paredzētas galvenokārt tirdzniecībai; c) saistības jānokārto divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai d) tam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu par vismaz divpadsmit mēnešiem pēc pārskata perioda (skat. 73. punktu). Šo klasifikāciju neietekmē saistību nosacījumi, kas pēc pretējās puses izvēles varētu noslēgties ar to nokārtošanu, emitējot pašu kapitāla instrumentus. Uzņēmumam jāklasificē visas pārējās saistības kā ilgtermiņa.

70

Dažas īstermiņa saistības, piemēram, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, daži uzkrātie personāla un citi pamatdarbības izdevumi, ir daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros. Šos pamatdarbības posteņus klasificē kā īstermiņa saistības pat tad, ja to norēķina termiņš ir vēlāk nekā 12 mēnešus pēc pārskata perioda. Tas pats parastais darbības cikls attiecas uz uzņēmuma aktīvu un saistību klasifikāciju. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tas ilgst divpadsmit mēnešus.

71

Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda vai tās tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. Piemēram, dažu veidu finanšu saistības, kas atbilst “tirdzniecības nolūkā turēts” definīcijai 9. SFPS, banku kredītu pārtēriņi un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākuma nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kuras nodrošina ilgtermiņa finansēšanu (t. i., tās nav daļa no apgrozāmā kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda, saskaņā ar 74. un 75. punktu ir ilgtermiņa saistības.

72

Uzņēmums klasificē savas finanšu saistības kā īstermiņa saistības, ja to norēķina termiņš ir divpadsmit mēneši pēc pārskata perioda beigām, pat tad, ja: a) sākotnējais termiņš bijis ilgāks par divpadsmit mēnešiem un b) vienošanās refinansēt vai pārskatīt ilgtermiņa maksājuma termiņus ir pabeigta pēc pārskata perioda beigām un pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai.

73

Ja uzņēmums paredz un tam ir iespējas pašlaik izmantoto kredītlīgumu darbības ietvaros refinansēt vai pārjaunot saistību nomaksas termiņu vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda beigām, tad saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, pat tad, ja, nerealizējot šos plānus, šīs saistības būtu jānokārto īsākā laika periodā. Tomēr, ja refinansēšana vai saistību pārjaunošana nav atkarīga tikai no uzņēmuma ieskatiem (piemēram, nav vienošanās par refinansēšanu), uzņēmums neņem vērā iespēju refinansēt saistības un klasificē tās kā īstermiņa saistības.

74

Ja uzņēmums saskaņā ar ilgtermiņa aizdevuma līgumu pārskata periodā vai pirms pārskata perioda beigām pārkāpj līguma nosacījumus, kā rezultātā saistības jāatmaksā pēc pieprasījuma, saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, pat tad, ja aizdevējs pēc pārskata perioda un pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai nepieprasa maksājumu, ko tas būtu tiesīgs pieprasīt pārkāpuma dēļ. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, jo pārskata perioda beigās uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc šī datuma.

75

Tomēr saistības tiek klasificētas kā ilgtermiņa saistības, ja aizdevējs līdz pārskata perioda beigām ir piekritis nodrošināt perioda pagarinājumu, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda, kad uzņēmums var novērst pārkāpumu un kura laikā aizdevējs nevar pieprasīt tūlītēju atmaksu.

76

Ja no pārskata perioda beigām līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, attiecībā uz īstermiņa saistībās iekļautajiem aizdevumiem notiek turpmāk norādītie notikumi, šos notikumus atklāj kā nekoriģējošus notikumus saskaņā ar 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda”: a) ilgtermiņa refinansēšana; b) ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpuma labošana un c) aizdevējs dod termiņu ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc pārskata perioda.

Informācija, kas jāsniedz vai nu finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs

77

Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs jāatklāj uzrādīto posteņu sīkāka klasifikācija, ko klasificē uzņēmuma darbībai piemērotā veidā.

78

Sīkāku klasifikāciju detalizētība bilancē ir atkarīga no SFPS prasībām un iesaistīto summu lieluma, veida un funkcijas. 58. punktā izklāstītie faktori tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumu par sīkākas klasifikācijas pamatojumu. Informācijas atklāšanas veids par katru posteni ir atšķirīgs, piemēram: a) pamatlīdzekļu posteņi tiek sadalīti klasēs saskaņā ar 16. SGS; b) parādus sadala tādos posteņos, kā pircēju un pasūtītāju parādi, saistīto pušu debitoru parādi, priekšapmaksas un citas summas; c) krājumus sīkāk sadala saskaņā ar 2. SGS “Krājumi”, piemēram, preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie ražojumi un gatavie ražojumi; d) uzkrājumus sadala atsevišķi uzkrājumos darbinieku pabalstiem un citiem posteņiem, un e) pašu kapitālu un rezerves sadala dažādās klasēs, piemēram, iemaksātais kapitāls, akciju emisijas uzcenojums un rezerves.

79

Uzņēmumam finanšu stāvokļa pārskatā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai piezīmēs jāatklāj šāda informācija: a) par katru pamatkapitāla klasi: i) apstiprināto akciju skaits; ii) emitēto un pilnībā apmaksāto, kā arī emitēto, bet pilnībā neapmaksāto akciju skaits; iii) akcijas nominālvērtība vai tas, ka akcijām nav nominālvērtības; iv) apgrozībā esošo akciju skaita saskaņošana perioda sākumā un beigās; v) konkrētai akciju klasei piešķirtās tiesības, priekšrocības un ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz dividenžu sadali un kapitāla atmaksāšanu; vi) akcijas uzņēmumā, kuras pieder uzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem vai asociētiem uzņēmumiem, un vii) akcijas, kas rezervētas publiskošanai, uz kurām attiecas iespēju līgumi un līgumi akciju pārdošanai, ieskaitot līgumu noteikumus un summas, un b) katras pašu kapitālā iekļautās rezerves veida un mērķa apraksts.

80

Uzņēmumam bez pamatkapitāla, piemēram, personālsabiedrībai vai trestam, jāatklāj informācija, kas ir līdzvērtīga 79. punktā (a) apakšpunktā pieprasītajai, norādot katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas izmaiņas periodā un katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas tiesības, priekšrocības un ierobežojumus.

80 A

Ja uzņēmums ir pārklasificējis a) pārdodamo finanšu instrumentu, kurš klasificēts par pašu kapitāla instrumentu, vai b) instrumentu, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kuru klasificē par pašu kapitāla instrumentu, starp finanšu saistībām un pašu kapitālu, tas atklāj summu, kas pārklasificēta katrā kategorijā (finanšu saistības vai pašu kapitāls) un no tās, kā arī šīs pārklasificēšanas laiku un iemeslu.

Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats

81 A

Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā (apvienoto ienākumu pārskatā) papildus peļņas vai zaudējumu un citu ienākumu iedaļām jāietver: a) peļņa vai zaudējumi; b) kopējie pārējie apvienotie ienākumi; c) apvienotie ienākumi konkrētajā periodā, kas ir peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu kopsumma. Ja uzņēmums sniedz atsevišķu peļņas vai zaudējumu pārskatu, tas apvienoto ienākumu pārskatā neiekļauj peļņas vai zaudējumu sadaļu.

81 B

Papildus peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu sadaļām uzņēmumam jāsniedz šādas ziņas, kas atspoguļo konkrētā perioda peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu sadalījumu: a) konkrētā perioda peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz: i) nekontrolējošu līdzdalību, un ii) mātesuzņēmuma īpašniekiem. b) konkrētā perioda ienākumus, kas attiecināmi uz: i) nekontrolējošu līdzdalību, un ii) mātesuzņēmuma īpašniekiem. Ja uzņēmums sniedz atsevišķu peļņas vai zaudējumu pārskatu, tam šajā pārskatā jāietver (a) punktā minētās ziņas.

Informācija, kas sniedzama peļņas vai zaudējumu iedaļā vai peļņas vai zaudējumu pārskatā

81

[Svītrots]

82

Papildus posteņiem, kurus nosaka citi SFPS, peļņas vai zaudējumu iedaļā vai peļņas vai zaudējumu pārskatā jāietver posteņi, kuros norāda konkrētā perioda: a) ienākumus, atsevišķi norādot: i) procentu ieņēmumus, ko aprēķina, izmantojot efektīvo procentu metodi; un ii) apdrošināšanas ienākumus (sk. 17. SFPS); aa) guvumus un zaudējumus, kas rodas no amortizētajā iegādes vērtībā novērtētu finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas; ab) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumus, kuri izriet no noslēgtajiem līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 17. SFPS); ac) ienākumus vai izdevumus no turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem (sk. 17. SFPS); b) finansējuma izmaksas; ba) vērtības samazināšanās zaudējumus (tostarp vērtības samazināšanās zaudējumu vai vērtības samazināšanās peļņas apvērses), ko nosaka saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu; bb) apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus, kuri izriet no noslēgtajiem līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 17. SFPS); bc) finanšu ienākumus vai izdevumus no turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem (sk. 17. SFPS); c) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas un zaudējumu daļu; ca) ja finanšu aktīvu pārklasificē ārpus amortizētās iegādes vērtības novērtēšanas kategorijas, lai to novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, – jebkurus guvumus vai zaudējumus, kas rodas no starpības starp finanšu aktīva iepriekšējo amortizēto iegādes vērtību un tā patieso vērtību pārklasificēšanas datumā (kā definēts 9. SFPS); cb) ja finanšu aktīvu pārklasificē no patiesās vērtības (ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos) novērtēšanas kategorijas, lai to novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, – jebkurus kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kuri pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem; d) nodokļu izdevumus; e) [svītrots] ea) summu, kas ir pārtraukto darbību kopsumma (sk. 5. SFPS). f)–i) [svītrots]

Informācija, kas sniedzama pārējo apvienoto ienākumu sadaļā

82 A

Pārējo apvienoto ienākumu sadaļā jāietver posteņi, kuros norāda konkrētā perioda: a) pārējo apvienoto ienākumu posteņus (izņemot b) apakšpunktā minētās summas), kas klasificēti pēc to veida un sagrupēti tajos, kas saskaņā ar citiem SFPS: i) turpmāk netiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos; un ii) turpmāk tiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, ja izpildīti noteikti nosacījumi; b) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu pārējo apvienoto ienākumu daļu, kas sadalīta tādu posteņu daļā, kuri saskaņā ar citiem SFPS: i) turpmāk netiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos; un ii) turpmāk tiks pārklasificēti peļņā vai zaudējumos, ja izpildīti noteikti nosacījumi.

83-84

[Svītrots]

85

Papildu posteņus (tostarp norādot atsevišķi 82. punktā uzskaitītos posteņus), nosaukumus un starpsummas peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) uzrāda, ja tas ir svarīgi, lai izprastu uzņēmuma darbības finansiālos rezultātus.

85 A

Ja uzņēmums uzrāda starpsummas saskaņā ar 85. punktu, šīs starpsummas: a) ietver posteņus, ko veido summas, kas atzītas un novērtētas saskaņā ar SFPS; b) uzrāda un marķē tā, lai posteņi, kas veido starpsummu, ir skaidri un saprotami; c) ir atbilstīgas no viena perioda līdz otram periodam saskaņā ar 45. punktu; un d) nenorāda ar lielāku nozīmi nekā starpsummas un kopsummas saskaņā ar SFPS peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os).

85 B

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) uzrāda posteņus, kas visas saskaņā ar 85. punktu uzrādītās starpsummas saskaņo ar starpsummām vai kopsummām saskaņā ar SFPS šajā(-os) pārskatā(-os).

86

Ņemot vērā, ka uzņēmuma dažādo darbību, darījumu un citu notikumu ietekme atšķiras pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un paredzamības, finanšu darbības finansiālo rezultātu sastāvdaļu atklāšana palīdz izprast sasniegtos finansiālos rezultātus un prognozēt turpmākos. Uzņēmums peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) iekļauj papildu posteņus un maina lietotos aprakstus un posteņu secību, ja tas ir vajadzīgs, lai izskaidrotu finansiālo rezultātu elementus. Faktori, kas jāņem vērā, ir ienākumu un izdevumu sastāvdaļu būtiskums, veids un funkcija. Piemēram, finanšu iestāde var mainīt minētos aprakstus, lai sniegtu informāciju, kas ir svarīga šīs finanšu iestādes darbībai. Ienākumu un izdevumu posteņu ieskaitu veic tikai tad, ja ir izpildīti 32. punktā ietvertie kritēriji.

87

Uzņēmums nevienu no ienākumu vai izdevumu posteņiem peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) vai piezīmēs neklasificē kā ārkārtas posteni.

Konkrētā perioda peļņa vai zaudējumi

88

Visi ienākumu un izdevumu posteņi, kurus atzīst periodā, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos, ja vien SFPS nepieprasa vai neatļauj citādi.

89

Daži SFPS konkretizē apstākļus, kādos uzņēmums konkrētus posteņus var neiekļaut attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos. 8. SGS nosaka divus šādus apstākļus: kļūdu labošana un grāmatvedības politiku izmaiņu ietekme. Citi SFPS pieprasa vai ļauj neiekļaut peļņā vai zaudējumos (sk. 7. punktu) pārējos apvienotos ienākumus vai izdevumus, kuri atbilst “Konceptuālajās pamatnostādnēs” sniegtajām no peļņas vai zaudējumu aprēķina izslēdzamo ienākumu un izdevumu definīcijām.

Pārējie apvienotie ienākumi pārskata periodā

90

Ienākuma nodokļu summas, kas attiecas uz pārējo apvienoto ienākumu pārskata katru posteni, ieskaitot pārklasifikācijas korekciju ietekmi, uzņēmums atspoguļo vai nu peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā vai piezīmēs.

91

Uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt pārējo apvienoto ienākumu pārskata posteņus vai nu: a) atskaitot attiecīgo nodokļu ietekmi, vai b) pirms attiecīgo nodokļu ietekmes, norādot summu, kas atspoguļo kopējo uz šiem posteņiem attiecināmo ienākumu nodokļu kopsummu. Ja uzņēmums izvēlas (b) variantu, tas nodokļus sadala starp posteņiem, kas turpmāk tiks pārklasificēti peļņas vai zaudējumu sadaļā, un tiem, kas turpmāk netiks pārklasificēti peļņas un zaudējumu sadaļā.

92

Uzņēmumam jāatklāj pārklasifikācijas korekcijas, kas attiecas uz pārējo apvienoto ienākumu pārskata komponentiem.

93

Citi SFPS nosaka, vai un kādos gadījumos pārējos apvienotajos ienākumos iepriekš atzītās summas jāpārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Šajā standartā tāda pārklasifikācija tiek apzīmēta kā “pārklasifikācijas korekcija”. Pārklasifikācijas korekcija tiek atspoguļota kopā ar attiecīgo pārējo apvienoto ienākumu komponentu periodā, kad korekcija pārklasificēta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pārklasifikācijas korekcijas var būt atzītas pārējos apvienotajos ienākumos kā nerealizētā peļņa pašreizējā periodā vai iepriekšējos periodos. Nerealizētā peļņa jāatskaita no pārējiem apvienotajiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad realizēta peļņa ir pārklasificēta uz peļņu vai zaudējumiem, lai apvienoto ienākumu pārskatā šī peļņa nebūtu iekļauta dubulti.

94

Pārklasifikācijas korekcijas uzņēmums ir tiesīgs uzrādīt vai nu peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā, vai piezīmēs. Ja uzņēmums pārklasifikācijas korekcijas uzrāda piezīmēs, tas pārējo apvienoto ienākumu posteņus uzrāda pēc attiecīgajām pārklasifikācijas korekcijām.

95

Pārklasifikācijas korekcijas rodas, piemēram, atsavinot darbību ārvalstīs (sk. 21. SGS), un, ja prognozēta naudas plūsma, kuras riski tiek ierobežoti, ietekmē peļņu vai zaudējumus (sk. 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunktu par naudas plūsmas riska ierobežošanu).

96

Pārklasifikācijas korekcijas nerodas, kad tiek veiktas izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā, ko atzīst saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, kā arī pie definētu pabalstu plānu atkārtotiem novērtējumiem, ko atzīst saskaņā ar 19.SGS. Šie komponenti tiek atzīti pārējos apvienotajos ienākumos un nākamajos periodos netiek pārklasificēti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pārvērtēšanas pārsniegumā izmaiņas var pārnest uz nesadalīto peļņu nākamajos periodos aktīva izmantošanas vai tā atzīšanas pārtraukšanas laikā (sk. 16. un 38. SGS). Saskaņā ar 9. SFPS pārklasifikācijas korekcijas nerodas, ja naudas plūsmas riska ierobežošana vai iespējas līguma (vai regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementa vai finanšu instrumenta ārvalstu valūtas bāzes starpības) laikvērtības uzskaite rada summas, kas tiek izņemtas attiecīgi no naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerves vai atsevišķa pašu kapitāla komponenta un tieši iekļautas aktīva vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Šīs summas tieši pārvieto [pārved] uz aktīviem vai saistībām.

Informācija, kas sniedzama vai nu peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) vai piezīmēs

97

Ja ienākumu un izdevumu posteņi ir būtiski, to veids un summa jāatklāj atsevišķi.

98

Apstākļi, kas radītu nepieciešamību atsevišķi atklāt ienākumu un izdevumu posteņus ir: a) krājumu vērtības daļēja norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai pamatlīdzekļu vērtības daļēja norakstīšana līdz atgūstamajai summai, kā arī šo vērtības samazinājumu apvērses; b) uzņēmuma darbību pārstrukturēšana un pārstrukturēšanas izmaksām izveidoto uzkrājumu apvērses; c) pamatlīdzekļu objektu atsavināšana; d) ieguldījumu atsavināšana; e) pārtrauktās darbības; f) tiesas prāvu pabeigšana; un g) citas uzkrājumu apvērses.

99

Uzņēmumam jāsniedz peļņā vai zaudējumos iekļauto izdevumu analīze, izmantojot vai nu uz izdevumu veida vai to funkcijām balstītu klasifikāciju, kura sniedz informāciju, kas ir ticama un atbilstīga.

100

Uzņēmumi tiek aicināti 99. punktā noteikto analīzi ietvert peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os).

101

Izdevumus klasificē sīkāk, lai norādītu darbības finansiālo rezultātu sastāvdaļas, kas var atšķirties pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un prognozējamības. Šo analīzi sniedz vienā no diviem veidiem.

102

Pirmo analīzes veidu sauc par izdevumu veida metodi. Izdevumus apvieno peļņā vai zaudējumos pēc to veida (piemēram, nolietojums, materiālu iegādes, transporta izmaksas, darbinieku pabalsti un reklāmas izmaksas) un nepārdala starp dažādām funkcijām uzņēmumā. Šo metodi var vienkārši piemērot, jo nav nepieciešama izdevumu sadale atbilstīgi funkcionālām klasifikāciju grupām. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu veida metodi, ir šāds: Ieņēmumi   X Citi ienākumi   X Gatavo ražojumu un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas X   Izlietotās izejvielas un materiāli X   Darbinieku pabalstu izmaksas X   Nolietojuma un amortizācijas izdevumi X   Citi izdevumi X   Kopējie izdevumi   X Peļņa pirms nodokļiem   X

103

Otro analīzes veidu sauc par “izdevumu funkcijas” vai “pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksu” metodi, un to izmanto, klasificējot izdevumus pēc to funkcijas kā daļu no pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksām, pārdošanas vai administratīvās darbības. Parasti, izmantojot šo metodi, uzņēmums atklāj pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas atsevišķi no citiem izdevumiem. Šī metode var sniegt atbilstīgāku informāciju lietotājiem nekā izdevumu klasifikācija pēc veida, bet izmaksu sadalīšana pēc funkcijām var būt nereglamentēta sadale un lielā mērā ir saistīta ar vērtējumu. Klasifikācijas piemērs, lietojot izdevumu funkcijas metodi, ir šāds: Ieņēmumi X Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas (X) Bruto peļņa X Citi ienākumi X Izplatīšanas izmaksas (X) Administratīvie izdevumi (X) Citi izdevumi (X) Peļņa pirms nodokļiem X

104

Uzņēmumiem, kas klasificē izdevumus pēc funkcijas, jāatklāj papildu informācija par izdevumu veidu, tostarp par nolietojuma un amortizācijas izdevumiem un darbinieku pabalstu izmaksām.

105

Izvēle starp izdevumu funkcijas metodi un izdevumu veida metodi ir atkarīga no vēsturiskiem un nozares faktoriem un uzņēmuma veida. Abas metodes sniedz norādi par tām izmaksām, kas varētu mainīties tieši vai netieši, mainoties uzņēmuma pārdošanas vai ražošanas apjomam. Tā kā dažāda veida uzņēmumos katrai uzrādīšanas metodei ir savas priekšrocības, šis standarts vadībai pieprasa izvēlēties visatbilstīgāko un ticamāko uzrādīšanu. Tomēr, tā kā informācija par izdevumu veidu ir noderīga, prognozējot nākotnes naudas plūsmas, ja lieto izdevumu funkcijas klasifikāciju, ir jāatklāj papildus informācija. 104. punktā termins “darbinieku pabalsti” lietots 19. SGS izpratnē.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Informācija, kas jāsniedz pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām

106

Uzņēmums iesniedz pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām, kā noteikts 10. punktā. Pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām tiek sniegta šāda informācija: a) konkrētā perioda kopējie apvienotie ienākumi, atsevišķi norādot kopsummas, kas attiecināmas uz mātesuzņēmuma īpašniekiem un nekontrolējošo līdzdalību; b) katrai pašu kapitāla sastāvdaļai – retrospektīvas piemērošanas vai retrospektīvas korekcijas ietekme saskaņā ar 8. SGS; un c) [svītrots] d) katram pašu kapitāla komponentam – uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un tā beigās, atsevišķi atklājot (vismaz) katru izmaiņu, ko izraisījuši: i) peļņa vai zaudējumi; ii) pārējie apvienotie ienākumi un iii) darījumi ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, atsevišķi uzrādot īpašnieku iemaksas un peļņas sadali īpašniekiem, un īpašnieku līdzdalības meitasuzņēmumos izmaiņas, kas neizraisa kontroles zaudēšanu.

Informācija, kas jāsniedz pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai piezīmēs

106 A

Par katru pašu kapitāla sastāvdaļu uzņēmums pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai arī piezīmēs sniedz pārējo apvienoto ienākumu analīzi pa posteņiem (sk. 106. punkta d) apakšpunkta ii) punktu).

107

Uzņēmums pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai arī piezīmēs norāda dividenžu summu, kas atzīta par peļņas sadali īpašniekiem attiecīgajā periodā, un saistīto dividenžu summu par akciju.

108

106. punktā minētās pašu kapitāla sastāvdaļas ietver, piemēram, ikviena īpašnieka ieguldītā pašu kapitāla veidu, visu veidu pārējo apvienoto ienākumu un nesadalītās peļņas uzkrāto bilanci.

109

Uzņēmuma pašu kapitāla izmaiņas starp pārskata perioda sākumu un beigām atspoguļo kā neto aktīvu palielinājumu vai samazinājumu attiecīgajā periodā. Izņemot izmaiņas, kas rodas no darījumiem ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām (piemēram, pašu kapitāla iemaksas, uzņēmumam piederošo pašu kapitāla instrumentu un dividenžu iegūšana) un darījumu izmaksas, kas tieši saistītas ar šādiem darījumiem, apvienotās pašu kapitāla izmaiņas attiecīgajā periodā atspoguļo ienākumu un izdevumu kopsummu, ieskaitot guvumus un zaudējumus, kurus izraisījušas uzņēmuma darbības konkrētajā periodā.

110

8. SGS pieprasa retrospektīvas korekcijas, lai līdz praktiski iespējamam apmēram atspoguļotu grāmatvedības politiku izmaiņu ietekmes rezultātus, izņemot gadījumus, kad pārejas noteikumi citā SFPS pieprasa savādāk. 8. SGS arī pieprasa, lai korekcijas, kas nepieciešamas kļūdu labošanai, tiktu veiktas retrospektīvi, ja tas ir praktiski iespējams. Retrospektīvās korekcijas nav izmaiņas pašu kapitālā, bet gan nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija, izņemot gadījumus, kad SFPS pieprasa citas pašu kapitāla sastāvdaļas retrospektīvu korekciju. 106. punkta b) apakšpunkts pieprasa pašu kapitāla izmaiņu pārskatā sniegt informāciju par grāmatvedības politiku maiņas un kļūdu labojumu rezultātā veikto retrospektīvo korekciju kopsummu un šo korekciju ietekmi uz katru pašu kapitāla posteni. Šīs korekcijas tiek atklātas par katru iepriekšējo periodu un konkrētā perioda sākumā.

Naudas plūsmu pārskats

111

Naudas plūsmas informācija sniedz finanšu pārskatu lietotājiem pamatojumu, lai novērtētu uzņēmuma spēju nodrošināt naudas un naudas ekvivalentu ieņēmumus, kā arī uzņēmuma vajadzības šo naudas plūsmu izlietošanai. 7. SGS izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai un informācijas atklāšanai.

Piezīmes

Struktūra

112

Piezīmes: a) sniedz informāciju par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām, kas izmantotas saskaņā ar 117.–124. punktu; b) atklāj SFPS pieprasīto informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, un c) sniedz informāciju, kas nav atklāta citur finanšu pārskatos, bet ir svarīga, lai tos izprastu.

113

Piezīmes pēc iespējas jāsniedz sistemātiskā veidā. Nosakot sistemātisku veidu, uzņēmums ņem vērā ietekmi uz finanšu pārskatu saprotamību un salīdzināmību. Visi posteņi finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os), pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā jāuzrāda ar savstarpēju atsauci uz saistītu informāciju piezīmēs.

114

Piezīmju sistemātiskas kārtošanas vai apvienošanas piemēri: a) lielākas nozīmes piešķiršana darbības jomām, kuras uzņēmums uzskata par vissvarīgākajām, lai izprastu tā darbības finansiālos rezultātus un finansiālo stāvokli, piemēram, informācijas apvienošana par konkrētām saimnieciskām darbībām; b) informācijas apvienošana par līdzīgi novērtētiem posteņiem, piemēram, aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā; vai c) posteņu secības ievērošana peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) un finanšu stāvokļa pārskatā, piemēram: i) paziņojums par atbilstību SFPS (skatīt 16. punktu); ii) būtiska informācija par grāmatvedības politiku (skatīt 117. punktu); iii) pamatojoša informācija par finanšu stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os), pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā uzrādītajiem posteņiem tādā secībā, kādā sniegts katrs pārskats un katrs postenis, un iv) cita informācija, tostarp: 1) iespējamās saistības (skatīt 37. SGS) un neatzītās līgumos noteiktās apņemšanās, un 2) nefinanšu informācija, piemēram, uzņēmuma finanšu riska pārvaldības mērķi un politikas (skatīt 7. SFPS).

115

[Svītrots]

116

Piezīmes, kas informē par finanšu pārskatu sagatavošanas pamatprincipiem un konkrētām grāmatvedības politikām, var uzrādīt kā finanšu pārskatu atsevišķu sadaļu.

Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām

117

Uzņēmums atklāj būtisku informāciju par grāmatvedības politikām (skatīt 7. punktu). Informācija par grāmatvedības politikām ir būtiska, ja kopā ar citu informāciju, kas iekļauta uzņēmuma finanšu pārskatos, var pamatoti sagaidīt, ka tā ietekmēs lēmumus, ko vispārējo finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.

117 A

Tā informācija par grāmatvedības politikām, kas attiecas uz nebūtiskiem darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, nav būtiska un nav jāatklāj. Tomēr informācija par grāmatvedības politikām var būt būtiska saistīto darījumu rakstura, citu notikumu vai apstākļu dēļ, pat ja summas nav būtiskas. Tomēr ne visa tā informācija par grāmatvedības politikām, kas attiecas uz būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, pati par sevi ir būtiska.

117B

Paredzams, ka informācija par grāmatvedības politikām ir būtiska, ja uzņēmuma finanšu pārskatu lietotājiem tā būtu vajadzīga, lai izprastu citu būtisku informāciju finanšu pārskatos. Piemēram, uzņēmums, iespējams, informāciju par grāmatvedības politikām uzskatīs par būtisku saviem finanšu pārskatiem, ja šī informācija attiecas uz būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem un: a) uzņēmums pārskata periodā mainīja savu grāmatvedības politiku, un šīs izmaiņas radīja būtiskas izmaiņas finanšu pārskatos sniegtajā informācijā; b) uzņēmums ir izvēlējies grāmatvedības politiku no vienas vai vairākām iespējām, kas atļautas SFPS, – šāda situācija varētu rasties, ja uzņēmums izvēlētos novērtēt ieguldījuma īpašumu sākotnējās izmaksās, nevis patiesajā vērtībā; c) grāmatvedības politika ir izstrādāta saskaņā ar 8. SGS, ja nav SFPS, kas īpaši piemērojams; d) grāmatvedības politika attiecas uz jomu, par kuru uzņēmumam, piemērojot grāmatvedības politiku, ir jāizdara nozīmīgi vērtējumi vai pieņēmumi, un uzņēmums atklāj šos vērtējumus vai pieņēmumus saskaņā ar 122. un 125. punktu; vai e) to uzskaite ir sarežģīta, un uzņēmuma finanšu pārskatu lietotāji citādi nesaprastu šos būtiskos darījumus, citus notikumus vai apstākļus – šāda situācija varētu rasties, ja uzņēmums būtisku darījumu grupai piemērotu vairāk nekā vienu SFPS.

117C

Tā informācija par grāmatvedības politikām, kas vērsta uz to, kā uzņēmums ir piemērojis SFPS prasības saviem apstākļiem, sniedz uzņēmumam specifisku informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem ir noderīgāka nekā standartizēta informācija, vai informāciju, kas tikai dublē vai apkopo SFPS prasības.

117D

Ja uzņēmums atklāj nebūtisku informāciju par grāmatvedības politikām, šai informācijai nebūtu jāaizēno būtiska informācija par grāmatvedības politikām.

117E

Uzņēmuma secinājums, ka informācija par grāmatvedības politikām nav būtiska, neietekmē saistītās informācijas atklāšanas prasības, kas izklāstītas citos SFPS.

118

[Svītrots]

119

[Svītrots]

120

[Svītrots]

121

[Svītrots]

122

Uzņēmums līdz ar būtisku informāciju par grāmatvedības politikām vai citām piezīmēm atklāj vērtējumus, neskaitot tos, kas ietver aplēses (skatīt 125. punktu), kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā un kuriem ir visnozīmīgākā ietekme uz finanšu pārskatos atzītām summām.

123

Uzņēmuma grāmatvedības politikas īstenošanas procesā vadība veic dažādus vērtējumus, ne tikai saistībā ar aplēsēm, kas var būtiski ietekmēt finanšu pārskatos atzītās summas. Piemēram, vadība veic vērtējumus, lai noteiktu: a) [svītrots] b) kad būtībā visi nozīmīgie riski un labumi, kas raksturīgi īpašumtiesībām uz finanšu aktīviem, un iznomātāju gadījumā īpašumtiesībām uz aktīviem, kurus iznomā, ir nodoti citiem uzņēmumiem; c) vai būtībā konkrētu preču pārdošana ir klasificējama kā finansējuma ieguves avots un tādējādi ieņēmumi no šādas realizācijas nebūtu atzīstami kā ienākumi, un d) vai finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

124

Saskaņā ar 122. punktu sniegtā informācija tiek pieprasīta arī citu SFPS kontekstā. Piemēram, 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos” pieprasa uzņēmumam atklāt informāciju par vērtējumiem, ko tas izmantojis, nosakot, vai tas kontrolē citu uzņēmumu. 40. SGS “Ieguldījumu īpašums” pieprasa atklāt informāciju par kritērijiem, kurus uzņēmums izveidojis, lai atšķirtu ieguldījumu īpašumu no īpašnieka izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā, ja īpašuma klasifikācija ir sarežģīta.

Aplēses nenoteiktības avoti

125

Uzņēmumam pārskata perioda beigās jāatklāj informācija par galvenajiem pieņēmumiem saistībā ar nākotni, kā arī par citu aplēšu nenoteiktību avotiem, kuri nākamajā finanšu gadā rada nozīmīgu būtisku izmaiņu risku aktīvos un saistībās. Saistībā ar šiem aktīviem un saistībām piezīmēs jāatklāj ziņas par: a) to veidu un b) to uzskaites vērtību pārskata perioda beigās.

126

Dažu aktīvu un saistību uzskaites vērtības noteikšana prasa aplēst nenoteikto nākotnes notikumu ietekmi uz šiem aktīviem un saistībām pārskata perioda beigās. Piemēram, ja pēdējā laikā nav noteiktas tirgus cenas, ir nepieciešamas uz nākotni orientētas aplēses, lai novērtētu pamatlīdzekļu kategorijas atgūstamo summu, krājumu tehnoloģisko novecošanu, uzkrājumus attiecībā uz nākotnē pabeidzamas tiesas prāvas iznākumu un darbinieku ilgtermiņa pabalstu, piemēram, pensiju, saistības. Šīs aplēses ietver pieņēmumus par tādiem posteņiem kā riska korekcija naudas plūsmām vai diskonta likmēm, nākotnes algu un cenu izmaiņām, kas ietekmē citas izmaksas.

127

Pieņēmumi un citi aplēses nenoteiktības avoti, kas atklāti saskaņā ar 125. punktu, attiecas uz aplēsēm, kas pieprasa vadības visgrūtākos, vissubjektīvākos vai sarežģītākos vērtējumus. Tā kā pieaug to mainīgo lielumu un pieņēmumu skaits, kas ietekmē iespējamā nākotnes lēmuma nenoteiktību, šie vērtējumi kļūst subjektīvāki un sarežģītāki, un parasti attiecīgi pieaug iespēja sekojošām būtiskām pārmaiņām aktīvu un saistību uzskaites vērtībās.

128

Standarta 125. punktā nav prasīta informācijas atklāšana par aktīviem un saistībām ar nozīmīgu risku, ka to uzskaites vērtība varētu būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, ja pārskata perioda beigās tos novērtē patiesajā vērtībā, kas balstās uz identisku aktīvu vai saistību kotētām cenām aktīvā tirgū. Šādas patiesās vērtības var būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, bet šādas pārmaiņas neradīsies no pieņēmumiem vai citiem aplēses nenoteiktības avotiem pārskata perioda beigās.

129

Informācija 125. punktā jāatklāj tādā veidā, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem saprast vadības vērtējumu par nākotni un par citiem galvenajiem aplēses nenoteiktības avotiem. Sniegtās informācijas veids un apmērs mainās atkarībā no konkrētā pieņēmuma veida un citiem apstākļiem. Informācijas atklāšanas piemēri ir: a) pieņēmuma veids vai cita aplēses nenoteiktība; b) metožu, pieņēmumu un aplēšu uzskaites vērtību jutīgums, kas ir to aprēķinu pamatā, tostarp jutīguma iemesli; c) iespējamā lēmuma nenoteiktība un pamatoti iespējamo iznākumu diapazons nākamā finanšu gada laikā attiecībā uz ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtībām, un d) paskaidrojums izmaiņām, kas izdarītas iepriekšējiem pieņēmumiem attiecībā uz šiem aktīviem un saistībām, ja nenoteiktība paliek neatrisināta.

130

Atklājot 125. punktā pieprasīto informāciju, šis standarts nepieprasa atklāt budžeta informāciju vai prognozes.

131

Dažreiz nav iespējams atklāt aplēses nenoteiktības galvenā pieņēmuma vai cita galvenā avota iespējamo ietekmi pārskata perioda beigās. Tādos gadījumos uzņēmums atklāj, ka, pamatojoties uz esošajām zināšanām, ir iespējams, ka rezultāti nākamā finanšu gada laikā, varētu atšķirties no pieņēmumiem un prasīt būtiskas ietekmēto aktīvu un saistību uzskaites vērtības korekcijas. Visos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju par konkrētā aktīva vai saistības (vai aktīvu un saistību grupas) veidu un uzskaites vērtību, kuru ir ietekmējis pieņēmums.

132

Informācijas atklāšana 122. punktā par konkrētiem vērtējumiem, kurus vadība ir izdarījusi uzņēmuma grāmatvedības politiku īstenošanas procesā, attiecas uz informācijas atklāšanu par aplēses nenoteiktības avotiem 125. punktā.

133

Citu SFPS kontekstā tiek pieprasīta dažu pieņēmumu atklāšana, ko citādi pieprasītu saskaņā ar 125. punktu. Piemēram, 37. SGS konkrētos apstākļos pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnes notikumiem, kas ietekmē uzkrājumu grupas. Saskaņā ar 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” jāatklāj informācija par nozīmīgiem pieņēmumiem (tostarp vērtēšanas paņēmienu (paņēmieniem) un datiem), kādus uzņēmums izmanto, novērtējot tādu aktīvu un saistību patieso vērtību, kuri tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā.

Kapitāls

134

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt uzņēmuma mērķus, politikas un procesus kapitāla pārvaldībai.

135

Lai izpildītu 134. punkta prasības, uzņēmumam jāatklāj: a) kvalitatīva informācija par uzņēmuma mērķiem, politiku un kapitāla pārvaldes procesiem, tajā skaitā: i) skaidrojumu, kas tiek uzskatīts par kapitālu; ii) ja uzņēmums ir pakļauts ārēji noteiktām kapitāla prasībām, — šo prasību raksturu un kā šīs prasības tiek iekļautas kapitāla pārvaldībā; un iii) kā tiek sasniegti kapitāla pārvaldes mērķi; b) kvantitatīvo datu kopsavilkumu par pozīcijām, kas tiek pārvaldītas kā kapitāls. Daži uzņēmumi uzskata dažas finanšu saistību formas (piem., dažas subordinētā parāda formas) par kapitāla daļu. Citi uzņēmumi kapitālā neiekļauj dažas pašu kapitāla sastāvdaļas (piem., sastāvdaļas, kas rodas no naudas plūsmas riska ierobežošanas); c) jebkuras izmaiņas (a) un (b) punktos attiecībā pret iepriekšējo periodu; d) vai perioda laikā tas pakļāvās ārēji noteiktām prasībām attiecībā uz kapitālu un šīs prasības ievēroja; e) ja uzņēmums nav ievērojis šādas ārēji noteiktas kapitāla prasības, – šādas neievērošanas sekas. Informācijas atklāšanas pamatā jābūt informācijai, kas ir pieejama augstākajai uzņēmuma vadībai.

136

Uzņēmums var pārvaldīt kapitālu daudzos veidos un būt pakļauts dažādām kapitāla prasībām. Piemēram, konglomerāts var iekļaut uzņēmumus, kas darbojas apdrošināšanas un banku sfērā, līdz ar to šie uzņēmumi var pakļauties dažādai likumdošanai. Ja kopīgas informācijas atklāšana par kapitāla prasībām un tas, kā kapitāls tiek pārvaldīts, nesniedz noderīgu informāciju vai sagroza finanšu pārskata lietotāja izpratni par uzņēmuma kapitāla resursiem, uzņēmums atklāj atsevišķu informāciju par katru kapitāla prasību, kurai uzņēmums ir pakļauts.

Pārdodamie finanšu instrumenti, kuri klasificēti kā pašu kapitāls

136 A

Saistībā ar pārdodamajiem finanšu instrumentiem, ko klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmums atklāj (tiktāl, cik tas nav atklāts citur): a) kopsavilkuma kvantitatīvus datus par summu, ko klasificē par pašu kapitālu, b) mērķus, politiku un procesus, lai pārvaldītu savu pienākumu atpirkt vai izpirkt instrumentus, kad instrumenta turētāji to pieprasa, tostarp jebkuras izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, c) paredzamo izejošo naudas plūsmu šīs finanšu instrumentu grupas atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā, un d) informāciju par to, kā noteica paredzamo izejošo naudas plūsmu atpirkšanas vai izpirkšanas gadījumā.

Citas informācijas atklāšana

137

Uzņēmumam piezīmēs jāatklāj informācija par: a) dividenžu summu, kuru ieteica vai izsludināja pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai, bet neatzīst par peļņas sadali īpašniekiem attiecīgajā periodā, un dividenžu summu par akciju; un b) neatzīto kumulatīvo priekšrocību dividenžu summu.

138

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija, ja tā nav atklāta citur ar finanšu pārskatiem publicētajā informācijā: a) uzņēmuma atrašanās vieta un juridiskā forma, tā reģistrācijas valsts un juridiskā adrese (vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, ja tā atšķiras no juridiskās adreses); b) uzņēmuma darbības veids un tā galvenās darbības apraksts; c) mātesuzņēmuma un koncerna galīgā mātesuzņēmuma nosaukums; un d) vai tas ir uzņēmums ar ierobežotu darbības termiņu, informācija par tā darbības ilgumu.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

139

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

139 A

Ar 27. SFPS (grozīts 2008. gadā) ir grozīts 106. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumu piemēro retrospektīvi.

139 B

Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, veica grozījumus 138. punktā un iekļāva 8.A, 80.A un 136.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro kādam agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaicīgi jāpiemēro attiecīgie grozījumi 32. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un 2. SFPIK “Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti”.

139C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 68. un 71. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

139D

69. punkts tika grozīts ar dokumentu “SFPS uzlabojumi”, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

139E

[Svītrots]

139F

Ar 2010. gada maijā publicētajiem “SFPS uzlabojumiem” grozīts 106. un 107. punkts un pievienots 106.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

139G

[Svītrots]

139H

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 12 SFPS tiek grozīts 4., 119., 123. un 124. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 12. SFPS.

139I

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 128. un 133. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

139 J

Ar Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošanu finanšu pārskatos (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 7., 10., 82., 85.–87., 90., 91., 94., 100. un 115. punkts, pievienots 10.A, 81.A, 81.B un 82.A punkts un svītrots 12., 81., 83. un 84. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

139 K

Saskaņā ar 19. SGS “Darbinieku pabalsti” (grozīts 2011. gada jūnijā) ir grozīta “pārējie apvienotie ienākumi” definīcija 7. punktā un 96. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro, piemērojot 19. SGS (grozīts 2011. gada jūnijā).

139L

Ar 2012. gada maijā izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam” tika grozīts 10., 38. un 41. punkts, dzēsts 39.–40. punkts un pievienots 38.A–38.D un 40.A–40.D punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

139M

[Svītrots]

139 N

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 34. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

139O

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 7., 68., 71., 82., 93., 95., 96., 106. un 123. punkts un svītrots 139.E, 139.G un 139.M punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

139P

Ar “Informācijas atklāšanas iniciatīvu” (1. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada decembrī, grozīts 10., 31., 54.–55., 82.A, 85., 113.–114., 117., 119. un 122. punkts, iekļauts 30.A, 55.A un 85.A–85.B punkts un svītrots 115. un 120. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmumiem nav jāatklāj informācija saskaņā ar 8. SGS 28.–30. punktu saistībā ar šiem grozījumiem.

139Q

Ar 16. SFPS “Noma”, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 123. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

139R

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 7., 54. un 82. punkts. Atbilstīgi 2020. gada jūnijā izdotajiem 17. SFPS grozījumiem tika turpmāk grozīts 54. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

139S

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 7., 15., 19.–20., 23.–24., 28. un 89. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 1. SGS grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 1. SGS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

139T

Ar 2018. gada oktobrī izdotajiem grozījumiem 1. SGS un 8. SGS “Būtiskuma definīcija” tika grozīts 1. SGS 7. punkts un 8. SGS 5. punkts un svītrots 8. SGS 6. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

139 V

Ar Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, kas izdots 2021. gada februārī, grozīts 7., 10., 114., 117. un 122. punkts, pievienots 117.A–117.E punkts un svītrots 118., 119. un 121. punkts. Tas arī grozīja SFPS Prakses paziņojumu Nr. 2 Vērtējumi par būtiskumu. Uzņēmums šos 1. SGS grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

1. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 2003. GADĀ)

140

Šis standarts aizstāj 2003. gadā pārskatīto un 2005. gadā mainīto 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”.

2. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Krājumi

MĒRĶI

1

Šā Standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi krājumiem. Galvenais jautājums krājumu uzskaitē ir izmaksu summa, kas jāatzīst par aktīvu un jāpārnes uz nākamajiem periodiem līdz attiecīgo ieņēmumu atzīšanai. Šajā standartā sniegti norādījumi par izmaksu noteikšanu un to turpmāko atzīšanu par izdevumiem, tostarp par vērtības norakstījumu līdz neto pārdošanas vērtībai. Tajā sniegti arī norādījumi par izmaksu formulām, kuras lieto izmaksu attiecināšanai uz krājumiem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts ir piemērojams visiem krājumiem, izņemot: a) [svītrots] b) finanšu instrumenti (sk. 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” un 9. SFPS) un c) bioloģiskie aktīvi, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības produktiem ražas novākšanas brīdī (sk. 41. SGS “Lauksaimniecība”).

3

Šis standarts neattiecas uz sekojošu krājumu novērtēšanu: a) lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotāju krājumi, lauksaimniecības produkti pēc ražas novākšanas un minerāli un minerālu produkti, ja tos novērtē neto pārdošanas vērtībā saskaņā ar attiecīgajās nozarēs iedibinātu praksi. Ja šādi krājumi tiek novērtēti neto pārdošanas vērtībā, šīs vērtības izmaiņas ir vērojamas attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos; b) preču brokeru-tirgotāju krājumi, kas tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas. Ja šādi krājumi tiek vērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas, izmaiņas patiesā vērtībā, atņemot pārdošanas izmaksas, ir uzrādāmas attiecīgā perioda peļņā vai zaudējumos.

4

Krājumus, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā, novērtē neto pārdošanas vērtībā noteiktos ražošanas posmos. Tas notiek, piemēram, kad novākti kultūraugi vai iegūti minerāli un to pārdošanu nodrošina saskaņā ar nestandartizētu nākotnes līgumu vai valsts garantiju, vai, ja tirgus ir aktīvs un risks, ka to neizdosies pārdot, ir neliels. Šie krājumi neietilpst šā standarta darbības jomā.

5

Brokeri-tirgotāji ir tie, kuri pērk vai pārdod preci citiem vai neatkarīgi no citiem. Krājumi, kuri minēti 3. punkta b) apakšpunktā, principā tiek iegūti ar mērķi pārdot tos tuvākajā nākotnē un gūt peļņu no cenas svārstībām vai brokera-tirgotāja peļņas. Ja šie krājumi tiek vērtēti pēc patiesās vērtības, atņemot pārdošanas izmaksas, tie tiek izslēgti no šā standarta darbības jomas.

DEFINĪCIJAS

6

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Krājumi ir aktīvi: a) turēti pārdošanai parastā uzņēmējdarbības gaitā; b) ražošanas procesā, lai pēc tam tos pārdotu; vai c) materiālu vai izejvielu veidā, kas tiks patērēti ražošanas procesā vai pakalpojumu sniegšanā.   Neto pārdošanas vērtība ir parastās uzņēmējdarbības gaitā aplēstā pārdošanas cena, no kuras atskaitītas aplēstās pabeigšanas izmaksas un aplēstās nepieciešamās pārdošanas izmaksas.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

7

Neto pārdošanas vērtība attiecas uz neto summu, ko uzņēmums plāno saņemt pārdodot krājumus parastā uzņēmējdarbības gaitā. Patiesā vērtība rāda cenu, par kādu tirgus dalībnieki veiktu ierindas darījumu, pārdodot tādus pašus krājumus šādu krājumu galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū novērtēšanas datumā. Pirmā ir ar uzņēmumu saistītā vērtība; otrā tāda nav. Krājumu neto pārdošanas vērtība var nebūt vienāda ar patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas.

8

Krājumi ir preces, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai, ieskaitot, piemēram, preces, kuras mazumtirgotājs iepircis un tur tālākpārdošanai, vai zeme un cits īpašums, kuru tur tālākpārdošanai. Krājumi ir arī uzņēmuma saražotie gatavie ražojumi vai nepabeigtie ražojumi, kā arī materiāli un izejvielas, kas paredzētas izlietošanai ražošanas procesā. Izmaksas, kas radušās, lai izpildītu līgumu ar klientu, kas nerada krājumus (vai aktīvus cita standarta darbības jomā), uzskaita saskaņā ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”.

KRĀJUMU NOVĒRTĒŠANA

9

Krājumi jānovērtē izmaksu vērtībā vai neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.

Krājumu izmaksas

10

Krājumu izmaksās jāiekļauj visas iegādes, pārveidošanas un citas izmaksas, kas radušās, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī.

Iegādes izmaksas

11

Krājumu iegādes izmaksās ietilpst pirkšanas cena, ievedmuitas nodokļi un citi nodokļi (izņemot tos, kurus uzņēmums var vēlāk atgūt no nodokļu administrācijām), transporta, pārkraušanas un citas izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz gatavo ražojumu, materiālu un pakalpojumu iegādi. Nosakot iegādes izmaksas, atskaita tirdzniecības atlaides, atlaides un citus līdzīgus posteņus.

Pārveidošanas izmaksas

12

Krājumu pārveidošanas izmaksas ir izmaksas, kas tieši saistītas ar ražošanas vienībām, piemēram, tiešās darbaspēka izmaksas. Tās ietver arī ražošanas nemainīgo un mainīgo pieskaitāmo izmaksu sistemātisku sadalījumu, kuras rodas, pārveidojot materiālus gatavos ražojumos. Ražošanas nemainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kas saglabājas samērā nemainīgas neatkarīgi no ražošanas apjoma, piemēram, ražošanas procesā izmantoto rūpnīcas ēku, aprīkojuma un lietošanas tiesību aktīvu nolietojums un uzturēšana, un rūpnīcas vadības un administrācijas izmaksas. Ražošanas mainīgās pieskaitāmās izmaksas ir tās netiešās ražošanas izmaksas, kuras mainās tieši vai gandrīz tieši līdz ar ražošanas apjomu, piemēram, netiešās materiālu izmaksas un netiešās darbaspēka izmaksas.

13

Ražošanas nemainīgo pieskaitāmo izmaksu attiecināšana uz pārveidošanas izmaksām pamatojas uz ražošanas iekārtu normālu jaudu. Normāla jauda ir ražošanas apjoms, kādu paredzēts sasniegt vidēji vairāku periodu vai sezonu laikā normālos apstākļos, ņemot vērā jaudas zudumu plānoto uzturēšanas pasākumu rezultātā. Var lietot faktisko ražošanas apjomu, ja tas aptuveni atbilst normālai jaudai. Nemainīgo pieskaitāmo izmaksu summa, ko attiecina uz katru ražošanas vienību, nepalielinās ražošanas apjoma samazināšanās vai dīkstāves rezultātā. Neattiecinātās pieskaitāmās izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas. Periodos, kad ražošanas apjoms ir neparasti liels, nemainīgo pieskaitāmo izmaksu summu, ko attiecina uz katru ražošanas vienību, samazina, lai krājumu novērtējums nepārsniegtu izmaksas. Ražošanas mainīgās pieskaitāmās izmaksas attiecina uz katru ražošanas vienību, pamatojoties uz ražošanas iekārtu faktisko lietošanu.

14

Ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi var saražot vairāk nekā vienu produktu. Tas ir gadījumā, kad, piemēram, tiek ražoti salikti produkti vai pamatprodukts un blakusprodukts. Ja katra produkta pārveidošanas izmaksas nav atsevišķi identificējamas, tās racionāli un konsekventi sadala starp produktiem. Sadalījums var pamatoties, piemēram, uz katra produkta nosacīto pārdošanas vērtību ražošanas procesa posmā, kad produkti kļūst atsevišķi identificējami, vai ražošanas pabeigšanas posmā. Lielākā daļa blakusproduktu pēc sava rakstura ir nebūtiski. Tādos gadījumos tos bieži novērtē neto pārdošanas vērtībā un šo vērtību atskaita no pamatprodukta izmaksām. Tā rezultātā pamatprodukta uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no tā izmaksām.

Citas izmaksas

15

Citas izmaksas iekļauj krājumu izmaksās tikai tad, ja tās rodas, nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī. Piemēram, var būt lietderīgi krājumu izmaksās iekļaut ar ražošanu nesaistītas pieskaitāmās izmaksas vai izmaksas, kas radušās, projektējot produktus konkrētiem klientiem.

16

Izmaksas, kuras neiekļauj krājumu izmaksās un atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ir, piemēram, šādas: a) pārmērīgas iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu ražošanas izmaksu summas; b) uzglabāšanas izmaksas, ja vien šīs izmaksas nav vajadzīgas ražošanas procesā pirms nākamā ražošanas posma; c) pieskaitāmās administratīvās izmaksas, kuras nav saistītas ar krājumu nogādāšanu to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī; un d) pārdošanas izmaksas.

17

23. SGS “Aizņēmumu izmaksas” definē noteiktus apstākļus, kad aizņēmumu izmaksas ir iekļautas krājumu izmaksās.

18

Uzņēmums var pirkt krājumus saskaņā ar atliktas vienošanās noteikumiem. Kad vienošanās ietver spēkā esošu finansēšanas daļu, tad šī daļa, piemēram, starpība starp iepirkuma cenu saskaņā ar parastiem kredīta nosacījumiem un samaksāto daudzumu, tiek uztverta kā procentu izdevumi finanšu periodā.

19

[Svītrots]

No bioloģiskajiem aktīviem ievāktu lauksaimniecības produktu izmaksas

20

Saskaņā ar 41. SGS “Lauksaimniecība”, krājumus, kurus veido lauksaimniecības produkti, ko uzņēmums ievācis no bioloģiskajiem aktīviem, sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē to patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas ražas novākšanas brīdī. Tās ir krājumu izmaksas šā standarta piemērošanas datumā.

Izmaksu novērtēšanas metodes

21

Krājumu izmaksu novērtēšanas metodes, piemēram, standarta izmaksu metodi vai mazumtirdzniecības metodi, var lietot ērtības labad, ja rezultāti aptuveni atbilst izmaksām. Standarta izmaksas pamatojas uz materiālu un izejvielu, darbaspēka, efektivitātes un jaudas izmantošanas normālu līmeni. Tās regulāri pārskata un nepieciešamības gadījumā maina, ņemot vērā pašreizējos apstākļus.

22

Mazumtirdzniecības metodi bieži lieto mazumtirdzniecības nozarē, lai novērtētu krājumus, kurus veido liels skaits strauji mainīgu posteņu, kuriem ir līdzīga peļņa, un attiecībā uz kuriem nevar lietot citas izmaksu noteikšanas metodes. Krājumu izmaksas nosaka, samazinot krājumu pārdošanas vērtību par attiecīgu bruto peļņas procentu. Nosakot šo procentu, ņem vērā krājumus, kuru cena ir noteikta zemāka par to sākotnējo pārdošanas cenu. Bieži katrai mazumtirdzniecības nodaļai lieto vidējo procentu.

Izmaksu formulas

23

Izmaksas tādām krājumu vienībām, kuras parasti nevar savstarpēji aizstāt, kā arī precēm vai pakalpojumiem, kurus saražo un novirza konkrētiem projektiem, jānosaka, konkrēti identificējot to atsevišķās izmaksas.

24

Izmaksu konkrēta identifikācija nozīmē, ka konkrētas izmaksas attiecina uz noteiktām krājumu vienībām. Šī metode ir lietderīga vienībām, kuras novirza konkrētam projektam, neatkarīgi no tā, vai tās ir nopirktas vai saražotas. Tomēr izmaksu konkrēta identifikācija nav lietderīga, ja ir daudz tādu krājumu vienību, kuras parasti var savstarpēji aizstāt. Tādos gadījumos varētu lietot metodi, kas paredz to vienību atlasi, kuras saglabāsies krājumos pārskata perioda beigās, un tādējādi aplēstu krājumu izmaksu ietekmi uz pārskata perioda peļņu vai zaudējumiem.

25

Krājumu izmaksas, izņemot 23. punktā minētos krājumus, tiks uzskaitītas, lietojot “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto izmaksu formulu. Uzņēmumam jālieto viena un tā pati izmaksu formula visiem līdzīga veida un lietojuma krājumiem uzņēmumā. Cita veida krājumiem vai krājumiem, kas izmantojami citādi, var būt nepieciešamas citas izmaksu formulas.

26

Piemēram, krājumus, kurus izmanto vienā uzņēmējdarbības segmentā, uzņēmumam var būt nepieciešams izmantot atšķirīgi no ierastā krājumu veida, kurus izmanto citā uzņēmējdarbības segmentā. Tomēr krājumu (vai attiecīgo nodokļa noteikumu) ģeogrāfiskās atrašanās vietas atšķirība pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu dažādu izmaksu formulu lietošanu.

27

FIFO formula pamatojas uz pieņēmumu, ka tās krājumu vienības, kuras iepirktas vai saražotas pirmās, pārdod pirmās, un rezultātā vienības, kas paliek krājumos perioda beigās, ir tās, kuras iepirktas vai saražotas visvēlāk. Saskaņā ar vidējo svērto izmaksu formulu katras vienības izmaksas nosaka, pamatojoties uz līdzīgu vienību vidējām svērtajām izmaksām perioda sākumā un perioda laikā iepirktu vai saražotu līdzīgu vienību izmaksām. Vidējo lielumu var aprēķināt pa periodiem vai, saņemot katru papildu kravu, atkarībā no apstākļiem attiecīgajā uzņēmumā.

Neto pārdošanas vērtība

28

Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas, ja šie krājumi ir bojāti, ja tie ir pilnīgi vai daļēji novecojuši, vai, ja to pārdošanas cenas ir samazinājušās. Krājumu izmaksas var būt neatgūstamas arī tad, ja ir palielinājušās aplēstās pabeigšanas izmaksas vai aplēstās pārdošanas izmaksas. Prakse, kad daļēji noraksta krājumu vērtību zemāk par to izmaksām līdz neto pārdošanas vērtībai, atbilst uzskatam, ka aktīvi nav jāuzskaita summās, kas pārsniedz gaidāmās summas, kas tiktu saņemtas, tos pārdodot vai lietojot.

29

Krājumu vērtību parasti daļēji noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai vienību pa vienībai. Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi sagrupēt līdzīgas vai saistītas vienības. Šāds gadījums var būt krājumu vienības, kas pieder pie tā paša produkcijas veida, kuru mērķis vai lietošana ir līdzīga, kuras ražo un tirgo tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuras praktiski nevar novērtēt atsevišķi no citām šā produkcijas veida vienībām. Nav lietderīgi norakstīt krājumu vērtību, pamatojoties uz krājumu klasifikāciju, piemēram, gatavie ražojumi vai visi krājumi konkrētā uzņēmējdarbības segmentā.

30

Neto pārdošanas vērtības aplēses pamatojas uz visticamākajiem pierādījumiem, kas pieejami, veicot aplēses par paredzēto krājumu pārdošanas apjomu. Šajās aplēsēs ņem vērā cenas vai izmaksu svārstības, kas ir tieši saistītas ar notikumiem pēc perioda beigām, ja šie notikumi apstiprina apstākļus perioda beigās.

31

Neto pārdošanas vērtības aplēsēs ņem vērā arī nolūku, kādam krājumi tiek turēti. Piemēram, tam krājumu daudzumam, kuru tur, lai pildītu noteiktus pārdošanas vai pakalpojumu līgumus, neto pārdošanas vērtība pamatojas uz līgumcenu. Ja pārdošanas līgumi ir noslēgti par daudzumu, kas ir mazāks nekā turētie krājumi, pārsnieguma neto pārdošanas vērtība pamatojas uz vispārējām pārdošanas cenām. No noteiktiem pārdošanas līgumiem, kas pārsniedz turētos krājumu daudzumus, var rasties uzkrājumi vai iespējamās saistības. Šie uzkrājumi tiek aplūkoti 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

32

Materiālu un krājumu ražošanai domāto izejvielu vērtību nenoraksta zemāk par izmaksām, ja gatavos ražojumus, kuros tās tiks iestrādātas, paredzēts pārdot par izmaksu vērtību vai virs tās. Tomēr, ja materiālu cenas samazināšanās norāda, ka gatavo ražojumu izmaksas pārsniegs neto pārdošanas vērtību, materiālu vērtību noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai. Tādos gadījumos materiālu aizstāšanas izmaksas var būt precīzākais pieejamais to neto pārdošanas vērtības mērs.

33

Katrā nākamajā periodā neto pārdošanas vērtību nosaka vēlreiz. Kad vairs nepastāv apstākļi, kuru dēļ iepriekš krājumu vērtība norakstīta zemāk par izmaksām, vai ir skaidri pierādījumi, ka ekonomisko apstākļu maiņas rezultātā ir palielinājusies neto pārdošanas vērtība, krājumu vērtības norakstījuma summu apvērš (t. i., apvērstā summa nevar būt mazāka kā sākotnējā norakstījuma summa) tā, lai jaunā uzskaites vērtība būtu vienāda ar izmaksām vai mainīto neto pārdošanas vērtību atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Tas notiek, piemēram, kad krājumu vienība, kuru uzskaita neto pārdošanas vērtībā, jo tās pārdošanas cena ir samazinājusies, nākamajā periodā joprojām ir krājumos un tās pārdošanas cena ir palielinājusies.

IZDEVUMU ATZĪŠANA

34

Pārdodot krājumus, šo krājumu uzskaites vērtība jāatzīst par izdevumiem periodā, kurā tiek atzīti attiecīgie ieņēmumi. Summa, par kādu tiek veikta krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai, un visi krājumu zudumi atzīstami par izdevumiem periodā, kurā veikta vērtības norakstīšana vai radušies zudumi. Krājumu vērtības norakstījuma apvērses summa, kas rodas no neto pārdošanas vērtības palielināšanās, atzīstama kā krājumu izdevumu samazinājums periodā, kad tiek veikta apvērse.

35

Dažus krājumus var attiecināt uz citiem aktīvu kontiem, piemēram, krājumus, kurus lieto kā pašradītu pamatlīdzekļu sastāvdaļu. Krājumi, kurus šādi attiecina uz citu aktīvu, atzīst par izdevumiem šā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

36

Finanšu pārskatos jāatklāj šāda informācija: a) grāmatvedības politikas, kuras pieņemtas krājumu novērtēšanai, tostarp pielietotā izmaksu formula; b) krājumu kopējā uzskaites vērtība un krājumu uzskaites vērtība, pamatojoties uz uzņēmumam atbilstošu krājumu klasifikāciju; c) patiesajā vērtībā uzskaitīto krājumu uzskaites summa, atņemot pārdošanas izmaksas; d) krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā; e) jebkura krājumu summu norakstīšana, kas atzīta par izdevumiem noteiktā periodā saskaņā ar 34. punktu; f) jebkura norakstīto krājumu apvērstā summa, kas tiek atzīta kā krājumu samazinājums, tiek uzskatīta par noteiktā perioda izdevumu saskaņā ar 34. punktu; g) apstākļi vai notikumi, kas noveduši pie krājumu vērtības norakstījuma apvērses saskaņā ar 34. punktu; un h) saistību nodrošinājumam ieķīlāto krājumu uzskaites vērtība.

37

Finanšu pārskatu lietotājiem ir noderīga informācija par uzskaites vērtībām dažādās krājumu klasifikācijās un aktīvu izmaiņu apjomu. Izplatītas krājumu klasifikācijas ir preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie pasūtījumi un gatavie ražojumi.

38

Krājumu summa, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā, bieži tiek saukta par ražošanas izmaksām, un iepriekš tiek iekļautas pārdoto krājumu novērtējumā. Šī summa ietver arī nesadalītas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā arī pārmērīgas krājumu ražošanas izmaksu summas. Uzņēmumā var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ krājumu izmaksās nākas iekļaut citas izmaksas, piemēram, izplatīšanas izmaksas.

39

Daži uzņēmumi pieņem tādu peļņas vai zaudējumu aprēķina formātu, kura rezultātā tiek atklātas citas izmaksas, nevis krājumu izmaksas, kuras atzītas par izdevumiem attiecīgajā periodā. Saskaņā ar šo veidu uzņēmums sniedz izdevumu analīzi, izmantojot uz izdevumu veidu balstītu klasifikāciju. Tādā gadījumā uzņēmums atklāj izmaksas, kuras atzītas par izdevumiem par izejvielām un materiāliem, darbaspēka izmaksām un citām izmaksām kopā ar perioda krājumu izmaiņu neto summu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

40

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

40 A

[Svītrots]

40 B

[Svītrots]

40 C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 6. punktā un 7. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

40 D

[Svītrots]

40 E

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 2., 8., 29. un 37. punkts un svītrots 19. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

40 F

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 2. punkts un svītrots 40.A, 40.B un 40.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

40 G

Ar 16. SFPS “Noma”, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 12. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

41

Šis standarts aizstāj 2. SGS “Krājumi” (pārskatīts 1993. gadā).

42

Šis standarts aizstāj PIK-1 “Konsistence – Dažādas izmaksu formulas krājumiem”.

7. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Naudas plūsmu pārskats  (2)

MĒRĶI

Informācija par uzņēmuma naudas plūsmām ir noderīga finanšu pārskatu lietotājiem, lai novērtētu uzņēmuma spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus, kā arī uzņēmuma vajadzības šo naudas plūsmu izlietošanai. Lai pieņemtu saimnieciskus lēmumus, lietotājiem jānovērtē uzņēmuma spēja radīt naudu un naudas ekvivalentus, kā arī naudas radīšanas laiku un noteiktību.

Šā standarta mērķis ir pieprasīt informācijas sniegšanu par uzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu vēsturiskajām izmaiņām ar naudas plūsmas pārskata palīdzību, kurā klasificētas perioda naudas plūsmas no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Uzņēmumam jāsagatavo naudas plūsmas pārskats saskaņā ar šā standarta prasībām un jāsniedz tas kā katra tā perioda finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa, par kuru sniedz finanšu pārskatus.

2

Šis standarts aizstāj 7. SGS “Finansiālā stāvokļa izmaiņu pārskats”, kas apstiprināts 1977. gada jūlijā.

3

Uzņēmuma finanšu pārskatu lietotājus interesē tas, kā uzņēmums rada un izlieto naudu un naudas ekvivalentus. Tas tā ir neatkarīgi no uzņēmuma darbības veida un tā, vai naudu var uzskatīt par uzņēmuma produktu, kā tas var būt finanšu iestādes gadījumā. Iemesli, kādēļ uzņēmumiem ir vajadzīga nauda, būtībā ir vienādi, lai arī cik atšķirīga būtu to galvenā darbība, kas rada ieņēmumus. Tiem ir vajadzīga nauda, lai veiktu darbību, norēķinātos par pienākumiem un nodrošinātu atdevi ieguldītājiem. Tādēļ šis standarts pieprasa, lai visi uzņēmumi sniegtu naudas plūsmas pārskatu.

NAUDAS PLŪSMAS INFORMĀCIJAS PRIEKŠROCĪBAS

4

Naudas plūsmas pārskats, ja to lieto kopā ar citām finanšu pārskatu sastāvdaļām, sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem novērtēt uzņēmuma neto aktīvu izmaiņas, tā finanšu struktūru (tostarp tā likviditāti un maksātspēju) un tā spēju ietekmēt naudas plūsmu summas un laiku, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem un iespējām. Naudas plūsmas informācija ir noderīga, lai novērtētu uzņēmuma spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus, un ļauj lietotājiem izveidot modeļus, lai novērtētu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Tā veicina arī dažādu uzņēmumu pamatdarbības rezultātu pārskatu salīdzināmību, jo tā novērš dažādu grāmatvedības metožu lietošanu vienādiem darījumiem un notikumiem.

5

Pagātnes naudas plūsmas informāciju bieži lieto kā norādi par nākotnes naudas plūsmu summu, laiku un noteiktību. Tā ir arī noderīga, lai pārbaudītu iepriekšējo novērtējumu precizitāti par nākotnes naudas plūsmām un sakarību starp rentabilitāti un neto naudas plūsmu, un cenu izmaiņu ietekmi.

DEFINĪCIJAS

6

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Nauda ir nauda kasē un pieprasījuma noguldījumi.   Naudas ekvivalenti ir īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.   Naudas plūsmas ir naudas un naudas ekvivalentu ieplūde un aizplūde.   Pamatdarbība ir uzņēmuma galvenās darbības, kas rada ieņēmumus, un citas darbības, kas nav ieguldījumu vai finansēšanas darbības.   Ieguldījumu darbība ir ilgtermiņa aktīvu un citu ieguldījumu, kuri nav naudas ekvivalenti, iegāde un atsavināšana.   Finansēšanas darbība ir darbība, kas rada uzņēmuma pašu kapitāla un aizņēmumu apjoma un sastāva izmaiņas.

Nauda un naudas ekvivalenti

7

Naudas ekvivalentus tur naudas īstermiņa apņemšanos pildīšanai, nevis ieguldīšanai vai citiem mērķiem. Lai ieguldījumu uzskatītu par naudas ekvivalentu, tam jābūt viegli pārvēršamam noteiktā naudas summā un tā vērtības izmaiņu riskam jābūt nelielam. Tādēļ ieguldījumu parasti uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja tam ir īss termiņš, piemēram, trīs mēneši vai mazāk no iegādes datuma. Kapitāla ieguldījumi neietilpst naudas ekvivalentos, ja vien tie pēc būtības nav naudas ekvivalenti, piemēram, iegādātas priekšrocību akcijas ar īsu termiņu un noteiktu izpirkšanas datumu.

8

Aizņēmumus no bankām parasti uzskata par finansēšanas darbību. Tomēr dažās valstīs bankas kredītu pārtēriņi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ir uzņēmuma naudas pārvaldīšanas neatņemama sastāvdaļa. Tādos gadījumos bankas kredītu pārtēriņi ir naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļa. Šo bankas vienošanos iezīme ir tā, ka konta atlikums bieži svārstās no neiztērēta līdz pārtērētam.

9

Naudas plūsmās neietilpst posteņu izmaiņas, kuri veido naudu un naudas ekvivalentus, jo šīs sastāvdaļas attiecas uz uzņēmuma naudas pārvaldīšanu, nevis pamatdarbību, ieguldījumu un finansēšanas darbību. Naudas pārvaldīšana ietver brīvo naudas līdzekļu ieguldīšanu naudas ekvivalentos.

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA SNIEGŠANA

10

Naudas plūsmas pārskatam jāparāda attiecīgā perioda naudas plūsmas, kuras klasificētas pēc pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.

11

Uzņēmums uzrāda naudas plūsmas no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības tādā veidā, kas ir vispiemērotākais tā uzņēmējdarbībai. Klasifikācija pēc darbības veida sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem novērtēt šo darbību ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un naudas un naudas ekvivalentu summu. Šo informāciju var lietot arī, lai novērtētu sakarību starp šīm darbībām.

12

Viens darījums var ietvert naudas plūsmas, kuras klasificē dažādi. Piemēram, ja naudas atmaksāšana par aizdevumu ietver gan procentus, gan pamatsummu, procentu elementu var klasificēt kā pamatdarbību, bet pamatsummas elementu – kā finansēšanas darbību.

Pamatdarbība

13

Naudas plūsmu summa no pamatdarbības ir galvenais rādītājs par to, kādā apmērā uzņēmuma darbība ir radījusi pietiekamas naudas plūsmas, lai atmaksātu aizdevumus, uzturētu uzņēmuma darbības spēju, izmaksātu dividendes un veiktu jaunus ieguldījumus, neizmantojot ārējus finansējuma avotus. Informācija par pagātnes pamatdarbības naudas plūsmas noteiktām sastāvdaļām kopā ar citu informāciju ir noderīga, lai prognozētu nākotnes pamatdarbības naudas plūsmas.

14

Naudas plūsmas no pamatdarbības galvenokārt rodas no uzņēmuma galvenās darbības, kas rada ieņēmumus. Tādēļ tās parasti rodas no darījumiem vai citiem notikumiem, kurus ņem vērā, nosakot peļņu vai zaudējumus. Naudas plūsmas no pamatdarbības, ir, piemēram, šādas: a) naudas ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas; b) naudas ieņēmumi no autoratlīdzībām, maksām, komisijas maksām un citiem ieņēmumiem; c) naudas maksājumi preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem; d) naudas maksājumi darbiniekiem un viņu vārdā; e) [svītrots] f) naudas maksājumi vai atmaksājumi par ienākuma nodokļiem, ja vien tos nevar konkrēti saistīt ar finanšu un ieguldījumu darbību, un g) naudas ieņēmumi un maksājumi no līgumiem, kurus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā. Daži darījumi, piemēram, iekārtas pārdošana, var radīt guvumus vai zaudējumus, kas tiek ietverti atzītajā peļņā vai zaudējumos. Naudas plūsmas saistībā ar šiem darījumiem ir naudas plūsmas no ieguldījumu darbības. Tomēr naudas maksājumi, lai ražotu vai iegādātos aktīvus, kas tiek turēti iznomāšanai citiem un pēc tam tiek turēti pārdošanai, kā aprakstīts 16. SGS “Pamatlīdzekļi” 68.A punktā, ir naudas plūsmas no pamatdarbībām. Naudas ieņēmumi no šādu aktīvu iznomāšanas un tai sekojošas pārdošanas arī ir naudas plūsmas no pamatdarbībām.

15

Uzņēmums var turēt vērtspapīrus un aizdevumus darījumu vai tirdzniecības nolūkā, kā rezultātā tie ir līdzīgi krājumiem, kuri īpaši iegādāti tālākpārdošanai. Tādēļ naudas plūsmas, kas rodas no darījumu vai tirgojamo vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas, klasificē par pamatdarbību. Tāpat finanšu iestāžu izsniegtos naudas avansus un aizdevumus parasti klasificē par pamatdarbību, jo tie attiecas uz šā uzņēmuma galveno darbību, kas rada ieņēmumus.

Ieguldījumu darbība

16

Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no ieguldījumu darbības, jo šīs naudas plūsmas rāda izdevumu apmēru par resursiem, kuri paredzēti nākotnes ienākumu un naudas plūsmu radīšanai. Par ieguldījumu darbību var tikt kvalificēti tikai tādi izdevumi, kuru rezultātā finanšu stāvokļa pārskatā rodas atzīti aktīvi. Naudas plūsmas no ieguldījumu darbības ir, piemēram, šādas: a) naudas maksājumi, lai iegādātos pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus ilgtermiņa aktīvus. Šie maksājumi ietver maksājumus, kas attiecas uz kapitalizētām attīstības izmaksām un pašradītiem pamatlīdzekļiem; b) naudas ieņēmumi no pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanas; c) naudas maksājumi, lai iegādātos citu uzņēmumu pašu kapitāla vai parāda instrumentus un līdzdalību kopuzņēmumos (kas nav maksājumi par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem vai tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā); d) naudas ieņēmumi no citu uzņēmumu pašu kapitāla vai parāda instrumentu un līdzdalības kopuzņēmumos pārdošanas (kas nav nauda, kas saņemta par instrumentiem, kurus uzskata par naudas ekvivalentiem un kurus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā); e) naudas avansi un aizdevumi, kas izsniegti citām personām (kas nav finanšu iestādes izsniegti avansi un aizdevumi); f) naudas ieņēmumi no atmaksātiem avansiem un aizdevumiem, kas izsniegti citām personām (kas nav finanšu iestādes izsniegti avansi un aizdevumi); g) naudas maksājumi par standartizētiem nākotnes līgumiem, nestandartizētiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem, izņemot gadījumus, kad līgumus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā vai samaksāto naudu klasificē par finansēšanas darbību; un h) naudas ieņēmumi no standartizētiem nākotnes līgumiem, nestandartizētiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem, izņemot gadījumus, kad līgumus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā vai saņemto naudu klasificē par finansēšanas darbību. Ja līgumu uzskaita kā tādu, kas ierobežo identificējamas pozīcijas risku, naudas plūsmas no līguma klasificē tādā pašā veidā kā naudas plūsmas pozīcijai, kurai ierobežo risku.

Finansēšanas darbība

17

Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no finansēšanas darbības, jo tas ir noderīgi, lai prognozētu uzņēmuma kapitāla nodrošinātāju prasījumus nākotnes naudas plūsmām. Naudas plūsmas no finansēšanas darbības ir, piemēram, šādas: a) naudas ieņēmumi no akciju vai citu pašu kapitāla instrumentu emisijas; b) naudas maksājumi īpašniekiem, lai iegādātos vai izpirktu uzņēmuma akcijas; c) naudas ieņēmumi no obligāciju, aizdevumu, parādzīmju, obligāciju, hipotēku un citu īstermiņa vai ilgtermiņa aizņēmumu emisijas; d) naudas atmaksājumi par aizņēmumiem; un e) nomnieka naudas maksājumi, lai samazinātu neizpildītās saistības par nomu.

NAUDAS PLŪSMAS NO PAMATDARBĪBAS PĀRSKATI

18

Uzņēmumam ir jāatklāj naudas plūsmas no pamatdarbības, izmantojot: a) tiešās metodes, atklājot galvenās bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupas; vai b) netiešās metodes, koriģējot peļņu vai zaudējumus ar nenaudas darījumu rezultātiem, atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem un ienākumu vai izdevumu posteņiem saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

19

Uzņēmumiem ieteicams atklāt naudas plūsmas no pamatdarbības pēc tiešās metodes. Tiešā metode sniedz informāciju, kas var būt noderīga, lai aplēstu nākotnes naudas plūsmas, un kas nav pieejama, lietojot netiešo metodi. Lietojot tiešo metodi, informāciju par galvenajām bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupām var iegūt: a) no uzņēmuma grāmatvedības reģistriem; vai b) koriģējot pārdošanu, pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas (procentu un tamlīdzīgi ienākumi, kā arī procentu izdevumi un tamlīdzīgi izdevumi finanšu iestādei) un citus apvienotā ienākumu pārskata posteņus ar: i) krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņām attiecīgajā periodā; ii) citiem nenaudas posteņiem; un iii) citiem posteņiem, kuru naudas rezultāti ir naudas plūsmas no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

20

Saskaņā ar netiešo metodi neto naudas plūsmu no pamatdarbības nosaka, koriģējot neto peļņu vai zaudējumus ar: a) krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņām attiecīgajā periodā; b) nenaudas posteņiem, piemēram, nolietojums, uzkrājumi, atliktie nodokļi, nerealizētie guvumi un zaudējumi ārvalstu valūtā un asociēto uzņēmumu nesadalītā peļņa, un c) visiem citiem posteņiem, kuru naudas rezultāti ir naudas plūsmas no ieguldījumu vai finansēšanas darbības. Neto naudas plūsmu no pamatdarbības var arī uzrādīt pēc netiešās metodes, norādot ieņēmumus un izdevumus, kas atklāti apvienoto ienākumu pārskatā, un krājumu un pamatdarbības debitoru parādu un parādu kreditoriem izmaiņas attiecīgajā periodā.

PĀRSKATA PAR NAUDAS PLŪSMU NO IEGULDĪJUMU VAI FINANSĒŠANAS DARBĪBAS SNIEGŠANA

21

Uzņēmumam jāatklāj atsevišķi galvenās bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupas no ieguldījumu un finansēšanas darbības, izņemot gadījumus, kad 22. un 24. punktā minētās naudas plūsmas uzrāda pēc neto principa.

NAUDAS PLŪSMU ATKLĀŠANA PĒC NETO PRINCIPA

22

Naudas plūsmas no šādas pamatdarbības, ieguldījumu vai finansēšanas darbības var uzrādīt pēc neto principa: a) naudas ieņēmumi un maksājumi klientu vārdā, ja naudas plūsmas atspoguļo klienta, nevis uzņēmuma darbību; un b) naudas ieņēmumi un maksājumi par posteņiem, kuru apgrozījums ir ātrs, summas ir lielas un termiņi ir īsi.

23

22. punkta a) apakšpunktā minētie naudas ieņēmumi un maksājumi ir, piemēram, šādi: a) bankas pieprasījuma noguldījumu pieņemšana un atmaksāšana; b) klientu līdzekļi, kurus tur ieguldījumu sabiedrība; un c) īres maksas, kuras iekasē īpašnieku vārdā un kuras tie saņem.

23 A

22. punkta b) apakšpunktā minētie naudas ieņēmumi un maksājumi ir, piemēram, avansi un atmaksājums par: a) pamatsummām, kas attiecas uz kredītkaršu lietotājiem; b) ieguldījumu pirkšanu un pārdošanu; un c) citiem īstermiņa aizņēmumiem, piemēram, tiem, kuru termiņš ir līdz trīs mēnešiem.

24

Naudas plūsmas no šādām finanšu iestādes darbībām var atklāt pēc neto principa: a) naudas ieņēmumi un maksājumi par noguldījumu ar fiksētu atmaksas termiņu pieņemšanu un atmaksāšanu; b) noguldījumu izvietošana citās finanšu iestādēs un izņemšana no tām; un c) naudas avansi un aizdevumi klientiem un šo avansu un aizdevumu atmaksāšana.

ĀRVALSTU VALŪTAS NAUDAS PLŪSMAS

25

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā jāgrāmato uzņēmuma funkcionālajā valūtā, summai ārvalstu valūtā piemērojot maiņas kursu starp funkcionālo valūtu un attiecīgo ārvalstu valūtu naudas plūsmas datumā.

26

Ārvalstu meitas uzņēmuma naudas plūsmas jāpārrēķina pēc valūtas maiņas kursa starp funkcionālo valūtu un attiecīgo ārvalstu valūtu naudas plūsmu datumā.

27

Naudas plūsmas ārvalstu valūtā uzrāda saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”. Tas ļauj lietot valūtas maiņas kursu, kas ir aptuveni līdzīgs faktiskajam kursam. Piemēram, var lietot vidējo svērto valūtas maiņas kursu kādā periodā, lai iegrāmatotu darījumus ārvalstu valūtā vai pārrēķinātu ārvalstu meitasuzņēmuma naudas plūsmas. Tomēr 21. SGS neļauj lietot valūtas maiņas kursu pārskata perioda beigās, pārrēķinot ārvalstu meitasuzņēmuma naudas plūsmas.

28

Nerealizētie guvumi un zaudējumi, kas rodas no ārvalstu valūtas maiņas kursu izmaiņām, nav naudas plūsmas. Tomēr valūtas maiņas kursa izmaiņu ietekmi uz naudu un naudas ekvivalentiem, kurus tur vai kuri jāatmaksā ārvalstu valūtā, uzrāda naudas plūsmas pārskatā, lai saskaņotu naudu un naudas ekvivalentus perioda sākumā un beigās. Šo summu uzrāda atsevišķi no naudas plūsmām no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības, un tajā iekļauj starpības, ja tādas pastāv, ja šīs naudas plūsmas būtu atklātas pēc valūtas maiņas kursa perioda beigās.

29

[Svītrots]

30

[Svītrots]

PROCENTI UN DIVIDENDES

31

Naudas plūsmas no saņemtajiem un izmaksātajiem procentiem un dividendēm jāatklāj katra atsevišķi. Katra no tām jāklasificē konsekventi periodu pēc perioda par pamatdarbību, ieguldījumu vai finansēšanas darbību.

32

Attiecīgajā periodā izmaksāto procentu kopsummu norāda naudas plūsmas pārskatā neatkarīgi no tā, vai tā ir atzīta par izdevumiem peļņā vai zaudējumos vai kapitalizēta saskaņā ar 23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”.

33

Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes finanšu iestādes parasti klasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības. Tomēr nav vienprātības par šo naudas plūsmu klasifikāciju citos uzņēmumos. Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes var klasificēt par naudas plūsmām no pamatdarbības, jo tās ņem vērā, nosakot peļņu vai zaudējumus. Samaksātos procentus un saņemtos procentus un dividendes var arī klasificēt attiecīgi par naudas plūsmām no finansēšanas darbības un naudas plūsmām no ieguldījumu darbības, jo tās ir finanšu resursu iegūšanas izmaksas vai atdeve no ieguldījumiem.

34

Izmaksātās dividendes var klasificēt par naudas plūsmu no finansēšanas darbības, jo tās ir finanšu resursu iegūšanas izmaksas. Izmaksātās dividendes var arī klasificēt par pamatdarbības naudas plūsmu sastāvdaļu, lai palīdzētu lietotājiem noteikt uzņēmuma spēju izmaksāt dividendes no pamatdarbības naudas plūsmām.

IENĀKUMA NODOKLIS

35

Naudas plūsmas no ienākuma nodokļiem jāatklāj atsevišķi un jāklasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības, ja vien tās nevar konkrēti saistīt ar finansēšanas un ieguldījumu darbību.

36

Ienākuma nodokļi rodas no darījumiem, kas rada naudas plūsmas, kuras naudas plūsmas pārskatā klasificē par pamatdarbību, ieguldījumu vai finansēšanas darbību. Lai gan nodokļa izdevumus var viegli saistīt ar ieguldījumu vai finansēšanas darbību, ar nodokli saistītās naudas plūsmas bieži nav iespējams identificēt, un to rašanās periods var atšķirties no pamatā esošā darījuma naudas plūsmu rašanās perioda. Tādēļ samaksātos nodokļus paraksti klasificē par naudas plūsmām no pamatdarbības. Tomēr, ja nodokļa naudas plūsmu var saistīt ar atsevišķu darījumu, kas rada naudas plūsmas, kuras klasificē par ieguldījumu vai finansēšanas darbību, nodokļa naudas plūsmu klasificē attiecīgi par ieguldījumu vai finansēšanas darbību. Ja nodokļa naudas plūsmas attiecina uz vairāk nekā vienu darbības veidu, atklāj samaksāto nodokļu kopsummu.

IEGULDĪJUMI MEITASUZŅĒMUMOS, ASOCIĒTAJOS UN KOPUZŅĒMUMOS

37

Grāmatojot ieguldījumu asociētajā uzņēmumā, kopuzņēmumā vai meitasuzņēmumā pēc pašu kapitāla vai izmaksu metodes, ieguldītājs ierobežo tā atklāšanu naudas plūsmas pārskatā līdz naudas plūsmām starp sevi un ieguldījumu saņēmēju, piemēram, līdz dividendēm un avansiem.

38

Uzņēmums, kurš atklāj savu līdzdalību asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, lietojot pašu kapitāla metodi, naudas plūsmas pārskatā iekļauj naudas plūsmas, kas attiecas uz ieguldījumiem asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, _ un peļņas sadales un citus maksājumus vai ieņēmumus starp sevi un asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu.

IZMAIŅAS LĪDZDALĪBAS DAĻĀ MEITASUZŅĒMUMOS UN CITOS UZŅĒMUMOS

39

Naudas plūsmu kopumu, kas rodas, iegūstot vai zaudējot kontroli meitasuzņēmumos vai citos uzņēmējdarbības veidos, uzrāda atsevišķi un klasificē kā ieguldījumu darbību.

40

Uzņēmums atklāj šādas kopējās summas attiecībā uz kontroles iegūšanu vai zaudēšanu meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos pārskata periodā: a) kopējo samaksāto vai saņemto atlīdzību; b) to atlīdzības daļu, ko sastāda nauda un naudas ekvivalenti; c) to naudas un naudas ekvivalentu summu meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos, pār kuriem iegūta vai zaudēta kontrole; un d) tādu aktīvu un saistību summas, kas nav nauda vai naudas ekvivalenti, meitasuzņēmumos vai citos uzņēmumos, pār kuriem iegūta vai zaudēta kontrole, apkopojot tās pēc katras galvenās kategorijas.

40 A

Ieguldījumu sabiedrībai, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, nav jāpiemēro 40. punkta c) vai d) apakšpunkts ieguldījumam meitasuzņēmumā, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

41

Atsevišķi uzrādot kontroles pār meitasuzņēmumiem un citiem uzņēmumiem iegūšanas vai zaudēšanas radītās naudas plūsmas kā vienotus posteņus, kā arī atsevišķi atklājot iegādāto vai atsavināto aktīvu un saistību summas, ir vieglāk nodalīt šīs naudas plūsmas no naudas plūsmām, kas rodas no citas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības. Kontroles zaudēšanas ietekmi uz naudas plūsmu neatskaita no ietekmes, ko izraisa kontroles iegūšana.

42

Naudas kopsummu, kas samaksāta vai saņemta kā atlīdzība par kontroles iegūšanu vai zaudēšanu pār meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem, uzrāda naudas plūsmas pārskatā, no tās atskaitot naudas un naudas ekvivalentu summas, kas iegūtas vai atsavinātas šādu darījumu, notikumu vai apstākļu izmaiņu rezultātā.

42 A

Naudas plūsmas, kas rodas no līdzdalības daļas izmaiņām meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu, klasificē kā naudas plūsmas no finansēšanas darbības, ja vien meitasuzņēmums nepieder ieguldījumu sabiedrībai, kā definēts 10. SFPS, un nav jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

42 B

Izmaiņas līdzdalības daļā meitasuzņēmumā, kuras neizraisa kontroles zaudēšanu, piemēram, meitasuzņēmuma pašu kapitāla instrumentu turpmāku iegādi vai pārdošanu, uzskaita kā darījumus ar pašu kapitālu (skatiet 10. SFPS), ja vien meitasuzņēmums nepieder ieguldījumu sabiedrībai un nav jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus. Līdz ar to atbilstošās naudas plūsmas klasificē tāpat kā citus darījumus ar īpašniekiem, kas aprakstīti 17. punktā.

NENAUDAS DARĪJUMI

43

Ieguldījumu un finansēšanas darījumi, kuru veikšanai nav vajadzīga nauda vai naudas ekvivalenti, nav jāiekļauj naudas plūsmas pārskatā. Šie darījumi jāatklāj citur finanšu pārskatos tā, lai sniegtu visu nozīmīgo informāciju par šo ieguldījumu un finansēšanas darbību.

44

Daudzas ieguldījumu un finansēšanas darbības tieši neietekmē pārskata perioda naudas plūsmas, lai gan tās ietekmē uzņēmuma kapitāla un aktīvu struktūru. Nenaudas darījumu neiekļaušana naudas plūsmas pārskatā atbilst naudas plūsmu pārskata mērķim, jo šie posteņi neattiecas uz pārskata perioda naudas plūsmām. Nenaudas darījumi ir, piemēram, šādi: a) aktīvu iegāde, uzņemoties attiecīgās saistības tieši vai ar nomu; b) uzņēmuma iegāde ar pašu kapitāla emisiju; un c) parāda pārvēršana pašu kapitālā.

IZMAIŅAS SAISTĪBĀS, KAS IZRIET NO FINANSĒŠANAS DARBĪBĀM

44 A

Uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt saistību izmaiņas, kas izriet no finansēšanas darbībām, tostarp gan izmaiņas, kas izriet no naudas plūsmām, gan no bezskaidras naudas līdzekļiem izrietošas izmaiņas.

44 B

Cik tas nepieciešams, lai ievērotu 44.A punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par šādām saistību izmaiņām, kas izriet no finansēšanas darbībām: a) izmaiņas, kas izriet no naudas plūsmu finansēšanas; b) izmaiņas, kas izriet no kontroles pār meitasuzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem iegūšanas vai zaudēšanas; c) ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme; d) patiesās vērtības izmaiņas; un e) citas izmaiņas.

44 C

Saistības, kas rodas no finansēšanas darbībām, ir saistības, kuru naudas plūsmas tikušas vai kuru nākotnes naudas plūsmas tiks klasificētas naudas plūsmu pārskatā kā naudas plūsmas no finansēšanas darbībām. Turklāt 44.A punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemēro arī izmaiņām finanšu aktīvos (piemēram, aktīvi, kas ierobežo tādu saistību risku, kas izriet no finansēšanas darbībām), ja naudas plūsmas no šiem finanšu aktīviem tikušas vai nākotnes naudas plūsmas tiks iekļautas naudas plūsmās no finansēšanas darbībām.

44 D

Viens veids, kā izpildīt 44.A punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību, ir nodrošināt saskaņošanu starp sākuma un beigu bilancēm finanšu stāvokļa pārskatā par saistībām, kas rodas no finansēšanas darbībām, tostarp 44.B punktā norādītajām izmaiņām. Ja uzņēmums atklāj informāciju par šādu saskaņošanu, tas sniedz pietiekamu informāciju, lai ļautu finanšu pārskatu lietotājiem saistīt saskaņošanā ietvertos elementus ar finanšu stāvokļa pārskatu un naudas plūsmu pārskatu.

44 E

Ja uzņēmums atklāj 44.A punktā prasīto informāciju kopā ar informāciju par citu aktīvu un saistību izmaiņām, tas atklāj informāciju par izmaiņām saistībās, kas izriet no finansēšanas darbībām, atsevišķi no izmaiņām šajos citos aktīvos un saistībās.

NAUDAS UN NAUDAS EKVIVALENTU SASTĀVDAĻAS

45

Uzņēmumam jāatklāj naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļas un jāuzrāda naudas plūsmas pārskata summu saskaņošana ar atbilstošajiem finanšu stāvokļa pārskata posteņiem.

46

Ņemot vērā naudas pārvaldīšanas prakses un banku vienošanos daudzveidību pasaulē, un, lai pildītu 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”, uzņēmums atklāj politiku, kuru tas pieņem naudas un naudas ekvivalentu sastāva noteikšanai.

47

Naudas un naudas ekvivalentu sastāvdaļu noteikšanas politikas izmaiņas ietekmi, piemēram, finanšu instrumentu klasifikācijas izmaiņas, kuri iepriekš tika uzskatīti par uzņēmuma ieguldījumu portfeļa sastāvdaļu, atklāj saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”.

CITAS INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

48

Uzņēmumam kopā ar vadības komentāriem jāatklāj uzņēmuma turētās nozīmīgās naudas un naudas ekvivalentu atlikumu summas, kuras koncernam nav pieejamas lietošanai.

49

Ir dažādi gadījumi, kuros uzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu atlikumi koncernam nav pieejami lietošanai. Piemēram, meitasuzņēmuma naudas un naudas ekvivalentu atlikumi, kurš darbojas valstī, kurā ir spēkā valūtas kontrole vai citi juridiski ierobežojumi, kuru dēļ atlikumi nav pieejami mātesuzņēmuma vai citu meitasuzņēmumu vispārējai lietošanai.

50

Lietotājiem var būt svarīga papildu informācija, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un likviditāti. Ieteicama šīs informācijas atklāšana kopā ar vadības komentāru, un tā var būt: a) neizmantotu aizņemšanās iespēju summa, kas var būt pieejamas pamatdarbības veikšanai nākotnē un kapitāla apņemšanos izpildei, norādot jebkurus šo iespēju izmantošanas ierobežojumus; c) naudas plūsmu kopējā summa, kas atspoguļo pamatdarbības jaudas pieaugumu, atsevišķi no tām naudas plūsmām, kas vajadzīgas pamatdarbības jaudas uzturēšanai; un d) naudas plūsmu summa no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības katrā segmentā (sk. 8. SFPS “Darbības segmenti”).

51

Atsevišķi jāatklāj naudas plūsmas, kas atspoguļo pamatdarbības jaudas pieaugumu, un naudas plūsmas, kas vajadzīgas pamatdarbības jaudas uzturēšanai, kā rezultātā lietotājs var noteikt, vai uzņēmuma ieguldījumi pamatdarbības jaudas uzturēšanai ir pietiekami. Uzņēmums, kura ieguldījumi pamatdarbības jaudas uzturēšanai nav pietiekami, iespējams, ziedo nākotnes rentabilitāti, lai uzturētu pašreizējo likviditāti un sadalītu peļņu īpašniekiem.

52

Segmentu naudas plūsmu atklāšana dod iespēju lietotājiem labāk izprast sakarību starp uzņēmējdarbības naudas plūsmām kopumā un to sastāvdaļu naudas plūsmām, kā arī segmentu naudas plūsmu pieejamību un dažādību.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

53

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1994. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

54

Ar 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) grozīts 39.–42. punkts un pievienots 42.A un 42.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumus piemēro retrospektīvi.

55

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 14. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro 16. SGS 68.A punkts.

56

16. punkts tika grozīts ar dokumentu “SFPS uzlabojumi”, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

57

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 37., 38. un 42B punkts un svītrots 50. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

58

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 42.A un 42.B punkts un pievienots 40.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

59

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 17. un 44. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

60

Ar Informācijas atklāšanas iniciatīvu (7. SGS grozījumi), ko izdeva 2016. gada janvārī, tika pievienots 44.A–44.E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, nav nepieciešams sniegt salīdzinošu informāciju par iepriekšējiem periodiem.

61

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” tika grozīts 14. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

8. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas

MĒRĶI

1

Šī standarta mērķis ir noteikt kritērijus grāmatvedības politikas izvēlei un maiņai, tai skaitā grāmatvedības metodēm un informācijas atklāšanai par izmaiņām grāmatvedības politikā, grāmatvedības aplēsēs un kļūdu labošanu. Šis standarts ir veidots, lai uzsvērtu uzņēmuma finanšu pārskatu nozīmību un ticamību, kā arī šo finanšu pārskatu salīdzināmību laika gaitā un ar citu uzņēmumu finanšu pārskatiem.

2

Prasības atklāt informāciju par grāmatvedības politiku, izņemot to, kas saistīta ar grāmatvedības politikas izmaiņām, ir noteikta 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šis standarts ir piemērojams, izvēloties un piemērojot grāmatvedības politiku, uzskaitot izmaiņas grāmatvedības politikā, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un iepriekšējo periodu kļūdu labojumus.

4

Iepriekšējā periodā pieļauto kļūdu labošanas ietekme uz nodokļiem un retrospektīvo korekciju ietekme uz nodokļiem, kas veiktas, lai piemērotu izmaiņas grāmatvedības politikā, tiek uzskaitītas un atklātas saskaņā ar 12. SGS “Ienākuma nodokļi”.

DEFINĪCIJAS

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Grāmatvedības politikas ir konkrēti principi, pamati, pieņēmumi, noteikumi un prakses, kuras uzņēmums piemēro finanšu pārskatu sagatavošanai un sniegšanai.   Grāmatvedības aplēses ir tās naudas summas finanšu pārskatos, uz kurām attiecas novērtējuma nenoteiktība.   Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras izdevusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver: a) starptautiskos finanšu pārskatu standartus; b) starptautiskos grāmatvedības standartus; c) SFPIK interpretācijas; un d) PIK interpretācijas (3).   Būtiskums ir definēts 1. SGS 7. punktā un lietots šajā standartā ar tādu pašu nozīmi.   Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana uzņēmuma finanšu pārskatos vienā vai vairākos iepriekšējos periodos, kas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas: a) bija pieejama, kad šo periodu finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, un b) pamatoti tiek uzskatīta par pieejamu un vērā ņemamu, sagatavojot un uzrādot šos finanšu pārskatus.   Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas grāmatvedības politikas piemērošanā, pārskatīšanos vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.   Retrospektīva piemērošana ir jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem tā, it kā šī politika vienmēr būtu tikusi piemērota.   Retrospektīva koriģēšana ir finanšu pārskatu elementu summu atzīšanas, novērtēšanas un atklāšanas labošana, it kā kļūda iepriekšējā periodā nekad nebūtu pieļauta.   Nepraktisks: Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj. Noteiktam iepriekšējam periodam ir nepraktiski retrospektīvi piemērot izmaiņas grāmatvedības politikā vai veikt retrospektīvas korekcijas, lai labotu kļūdu, ja: a) retrospektīvas piemērošanas vai retrospektīvas korekcijas ietekme nav nosakāma; b) retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai korekcijai ir nepieciešami pieņēmumi par to, kādi būtu vadības nodomi tajā periodā; vai c) retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai korekcijai ir nepieciešamas būtiskas summas aplēses, un ir neiespējami objektīvi nošķirt informāciju par tām aplēsēm, kas: i) nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas eksistēja datumā (-os), kurā šīs summas tika atzītas, novērtētas vai atklātas, un ii) būtu pieejama brīdī, kad finanšu pārskati par to iepriekšējo periodu tika apstiprināti publiskošanai, no citas informācijas.   Perspektīva piemērošana: Izmaiņu grāmatvedības politikā un izmaiņu ietekmes grāmatvedības aplēsē perspektīva piemērošana attiecīgi ir: a) jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas notikuši pēc datuma, kurā politika ir mainīta, un b) izmaiņas ietekmes grāmatvedības aplēsē atzīšana pašreizējā un nākotnes periodos, kurus ietekmē izmaiņas.

6

[Svītrots]

GRĀMATVEDĪBAS POLITIKAS

Grāmatvedības politiku atlase un piemērošana

7

Ja SFPS īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, postenim piemērotā grāmatvedības politika vai politikas tiks noteiktas, piemērojot SFPS.

8

SFPS nosaka grāmatvedības politikas, kuras SGSP ir atzinusi par tādām, kuru piemērošanas rezultātā tiek sagatavoti finanšu pārskati, kas satur atbilstošu un ticamu informāciju par darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, uz kuriem tā attiecas. Šīs politikas nav jāpiemēro, ja to piemērošanas rezultāts nav būtisks. Tomēr ir nepareizi izveidot vai atstāt nelabotas nebūtiskas novirzes no SFPS, lai sasniegtu noteiktu uzņēmuma finansiālā stāvokļa, finansiālo rezultātu vai naudas plūsmu uzrādīšanu.

9

SFPS ir pievienoti norādījumi, lai palīdzētu uzņēmumiem piemērot standartu prasības. Visiem norādījumiem ir atzīmēts, vai tie ir SFPS neatņemama sastāvdaļa. Norādījumi, kas ir neatņemama SFPS sastāvdaļa, ir jāievēro obligāti. Norādījumi, kas nav neatņemama SFPS sastāvdaļa, neietver prasības finanšu pārskatiem.

10

Ja nav SFPS, kas īpaši attiecināma uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, vadībai jāizmanto tās vērtējums, izveidojot un piemērojot grāmatvedības politiku, kuras rezultātā rodas informācija, kas ir: a) svarīga lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām, un b) ticama, jo finanšu pārskati: i) godprātīgi parāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas; ii) atspoguļo darījumu, citu notikumu un apstākļu saimniecisko būtību, ne tikai juridisko formu; iii) ir neitrāli, t. i., objektīvi; iv) ir piesardzīgi; un v) ir pilnīgi visos būtiskajos aspektos.

11

Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadībai jāizmanto atsauces un jāņem vērā sekojošu avotu piemērojamība lejupejošā kārtībā: a) prasības SFPS, kuros rakstīts par līdzīgiem vai saistītiem jautājumiem; un b) definīcijas, atzīšanas kritēriji un novērtēšanas jēdzieni attiecībā uz aktīviem, saistībām, ienākumiem un izdevumiem dokumentā “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” (turpmāk “Konceptuālās pamatnostādnes”) (4).

12

Veicot 10. punktā aprakstīto vērtējumu, vadība var arī ņemt vērā nesenos citu standartu noteicējinstitūciju paziņojumus, kas izmanto līdzīgas konceptuālās vadlīnijas, lai izstrādātu grāmatvedības standartus, citu grāmatvedības literatūru un nozarē pieņemtu praksi, ja tas nav pretrunā ar 11. punktā minētajiem avotiem.

Grāmatvedības politiku konsekvence

13

Uzņēmumam jāizvēlas un konsekventi jāpiemēro grāmatvedības politika līdzīgiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, ja vien SFPS nav īpaši noteikta vai atļauta posteņu klasifikācija, kuriem citas politikas varētu būt piemērotākas. Ja SFPS noteikta vai atļauta šāda klasifikācija, ir jāizvēlas un konsekventi jāpiemēro atbilstīga grāmatvedības politika katrai kategorijai.

Izmaiņas grāmatvedības politikā

14

Uzņēmumam ir jāmaina grāmatvedības politika tikai tad, ja: a) izmaiņas ir prasītas SFPS; vai b) izmaiņu rezultātā finanšu pārskati nodrošina ticamu un svarīgāku informāciju par darījumu, citu notikumu vai apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem vai naudas plūsmām.

15

Finanšu pārskatu lietotājiem jādod iespēja salīdzināt uzņēmuma finanšu pārskatus laika gaitā, lai noteiktu finansiālā stāvokļa, finansiālo rezultātu un naudas plūsmu tendences. Tāpēc tādas pašas grāmatvedības politikas tiek piemērotas katrā periodā un no viena perioda uz nākamo, ja vien grāmatvedības politikas maiņa neatbilst vienam no 14. punkta kritērijiem.

16

Grāmatvedības politikas izmaiņas nav: a) grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, kas būtībā atšķiras no tiem, kas bijuši iepriekš; un b) jaunas grāmatvedības politikas piemērošana darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem, kas iepriekš nav notikuši vai kas bija nebūtiski.

17

Sākotnējā politikas piemērošana attiecībā uz aktīvu pārvērtēšanu saskaņā ar 16. SGS “Pamatlīdzekļi” vai 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” ir grāmatvedības politikas maiņa, kura jāizskata kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS, nevis saskaņā ar šo standartu.

18

19.–31. punkts neattiecas uz grāmatvedības politikas maiņu, kas aprakstīta 17. punktā.

Grāmatvedības politikas izmaiņu piemērošana

19

Ņemot vērā 23. punktu: a) uzņēmumam ir jāuzskaita izmaiņas grāmatvedības politikā, kas radušās sākotnējās SFPS piemērošanas rezultātā saskaņā ar konkrētiem pārejas noteikumiem, ja tādi ir, konkrētajā SFPS; un b) ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku pēc SFPS sākotnējās piemērošanas, kas neietver konkrētus pārejas noteikumus attiecībā uz šo grāmatvedības politikas maiņu, vai brīvprātīgi maina grāmatvedības politiku, tam izmaiņas jāpiemēro retrospektīvi.

20

Šā standarta izpratnē agrāka SFPS piemērošana nav brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa.

21

Ja nav SFPS, kas īpaši attiecas uz darījumu, citu notikumu vai apstākli, vadība var saskaņā ar 12. punktu piemērot grāmatvedības politiku, kas aprakstīta citu standartu noteicējinstitūciju, kas izmanto līdzīgas konceptuālās vadlīnijas grāmatvedības standartu izstrādāšanā, nesenajos paziņojumos. Ja pēc šāda paziņojuma grozījumiem uzņēmums izvēlas mainīt grāmatvedības politiku, tad šāda maiņa tiek uzskatīta un atklāta kā brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa.

Retrospektīva piemērošana

22

Ņemot vērā 23. punktu, ja grāmatvedības politikas maiņa ir piemērota retrospektīvi saskaņā ar 19. punkta a) vai b) apakšpunktiem, uzņēmumam jākoriģē katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma atlikums agrākajam iepriekšējam uzrādītajam periodam un citi salīdzinošie atklātie rādītāji katram iepriekšējam uzrādītajam periodam, it kā jaunā grāmatvedības politika vienmēr ir tikusi izmantota.

Retrospektīvās piemērošanas ierobežojumi

23

Ja retrospektīva piemērošana ir noteikta 19. punkta a) vai b) apakšpunktā, grāmatvedības politikas maiņa ir jāpiemēro retrospektīvi, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt maiņas ietekmi uz specifisku periodu vai maiņas kumulatīvo ietekmi.

24

Ja ir nepraktiski noteikt ietekmi uz specifisku periodu grāmatvedības politikas maiņas rezultātā attiecībā uz salīdzinošo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem uzrādītajiem periodiem, uzņēmumam jāpiemēro jaunā grāmatvedības politika aktīvu un saistību uzskaites vērtībām, sākot ar agrāko periodu, kurā retrospektīva piemērošana ir iespējama, kas var būt pašreizējais periods, un jāveic attiecīgā korekcija katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma atlikumam tajā periodā.

25

Ja pašreizējā perioda sākumā ir nepraktiski noteikt jaunas grāmatvedības politikas kumulatīvo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmumam ir jākoriģē salīdzinošā informācija, lai piemērotu jauno grāmatvedības politiku perspektīvi, sākot ar agrāko iespējamo datumu.

26

Ja uzņēmums piemēro jauno grāmatvedības politiku retrospektīvi, tas piemēro jauno grāmatvedības politiku salīdzinošajai informācijai par iepriekšējiem periodiem, tik tālu atpakaļ, cik iespējams. Retrospektīva piemērošana iepriekšējam periodam ir nepraktiska, ja vien nav iespējams noteikt kumulatīvo ietekmi gan uz sākuma, gan beigu atlikumiem tā perioda finanšu stāvokļa pārskatos. Rezultātā radusies korekcijas summa attiecībā uz periodiem, pirms finanšu pārskatā iekļautajiem periodiem, tiek attiecināta uz katras ietekmētās pašu kapitāla sastāvdaļas sākuma atlikumu agrākajā iepriekšējā uzrādītajā periodā. Parasti korekciju attiecina uz nesadalīto peļņu. Tomēr korekciju var attiecināt arī uz citu pašu kapitāla sastāvdaļu (piemēram, lai ievērotu SFPS prasības). Jebkura cita informācija par iepriekšējiem periodiem, piemēram, finanšu datu vēsturiskie kopsavilkumi, arī tiek koriģēta tik tālu atpakaļ, cik vien iespējams.

27

Ja uzņēmumam ir nepraktiski ieviest jaunu grāmatvedības politiku retrospektīvi, jo tas nevar noteikt politikas ieviešanas kumulatīvo ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums saskaņā ar 25. punktu ievieš jauno politiku prospektīvi, sākot ar iespējami agrāko periodu. Tādēļ tas ignorē to kumulatīvo korekciju daļu attiecībā uz aktīviem, saistībām un pašu kapitālu, kas rodas pirms šī datuma. Grāmatvedības politikas maiņa ir atļauta pat tad, ja ir nepraktiski piemērot politiku retrospektīvi jebkuram iepriekšējam periodam. 50.–53. punktā sniegtas vadlīnijas, kad ir nepraktiski piemērot jaunu grāmatvedības politiku vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem.

Informācijas atklāšana

28

Ja sākotnējā SFPS piemērošana ietekmē pašreizējo vai jebkuru iepriekšējo periodu, tai būtu šāda ietekme, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt korekcijas summu, vai tā varētu ietekmēt nākamos periodus, uzņēmumam ir jāatklāj: a) SFPS nosaukums; b) fakts, ka grāmatvedības politikas maiņa ir veikta saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja tas atbilst konkrētai situācijai; c) grāmatvedības politikas izmaiņas raksturs; d) pārejas noteikumu apraksts, ja tas atbilst konkrētai situācijai; e) pārejas noteikumi, kuri varētu ietekmēt nākotnes periodus, ja tas atbilst konkrētai situācijai; f) korekcijas summa pašreizējā un katrā iepriekšējā uzrādītajā periodā, ja ir praktiski to noteikt: i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni; un ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS “Peļņa par akciju” attiecas uz uzņēmumu; g) korekcijas summas attiecībā uz periodiem, pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem, ja ir praktiski tās noteikt; un h) ja 19. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktā retrospektīvā piemērošana noteiktam iepriekšējam periodam vai periodiem pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts par to, kā un kad grāmatvedības politikas maiņa tika ieviesta. Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

29

Ja brīvprātīga grāmatvedības politikas maiņa ietekmē pašreizējo vai jebkuru iepriekšējo periodu, tai būtu šāda ietekme, izņemot gadījumus, kad ir nepraktiski noteikt korekcijas summu, vai tā varētu ietekmēt nākamos periodus, uzņēmumam ir jāatklāj: a) grāmatvedības politikas izmaiņas raksturs; b) iemesli, kāpēc ieviestā jaunā grāmatvedības politika nodrošina ticamāku un būtiskāku informāciju; c) korekcijas summa pašreizējā un katrā iepriekšējā uzrādītajā periodā, ja ir praktiski to noteikt: i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni; un ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS attiecas uz uzņēmumu; d) korekcijas summas attiecībā uz periodiem, pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem, ja ir praktiski tās noteikt; un e) ja retrospektīva piemērošana noteiktam iepriekšējam periodam vai periodiem pirms finanšu pārskatā uzrādītajiem periodiem ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts par to, kā un kad grāmatvedības politikas maiņa tika ieviesta. Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

30

Ja uzņēmums nav ieviesis jaunu SFPS, kas ir publiskota, bet nav vēl stājusies spēkā, uzņēmumam ir jāatklāj: a) šis fakts; un b) zināma vai pamatoti novērtējama informācija, kas ir būtiska, lai novērtētu iespējamo jaunā SFPS piemērošanas ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskatiem sākotnējās piemērošanas periodā.

31

Izpildot 30. punkta prasības, uzņēmumam jāizvērtē šādas informācijas atklāšana: a) jaunā SFPS nosaukums; b) grāmatvedības politikas gaidāmās izmaiņas vai izmaiņu raksturs; c) datums, līdz kuram SFPS jāievieš; d) datums, kurā uzņēmums sākotnēji plāno ieviest SFPS; un e) vai nu: i) viedoklis par to, kāda būs SFPS sākotnējās ieviešanas ietekme uz uzņēmuma finanšu pārskatiem; vai ii) ja šāda ietekme nav zināma vai pamatoti novērtējama, paziņojums par šo faktu.

GRĀMATVEDĪBAS APLĒSES

32

Grāmatvedības politika var prasīt, lai posteņi finanšu pārskatos tiktu novērtēti tādā veidā, kas ietver novērtējuma nenoteiktību, t. i., grāmatvedības politika var prasīt, lai šādi posteņi tiktu novērtēti naudas summās, kuras nevar novērot tieši un kuras tā vietā ir jāaplēš. Šādā gadījumā uzņēmums izstrādā grāmatvedības aplēsi, lai sasniegtu grāmatvedības politikā noteikto mērķi. Grāmatvedības aplēšu izstrāde ietver vērtējumu vai pieņēmumu izmantošanu, pamatojoties uz jaunāko pieejamo, ticamo informāciju. Grāmatvedības aplēšu piemēri ir šādi: a) zaudējumu atskaitījumi paredzamajiem kredītzaudējumiem, piemērojot 9. SFPS “Finanšu instrumenti”; b) inventāra posteņa neto pārdošanas vērtība, piemērojot 2. SGS “Krājumi”; c) aktīva vai saistību patiesā vērtība, piemērojot 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”; d) pamatlīdzekļu posteņa nolietojuma izmaksas, piemērojot 16. SGS; un e) uzkrājumi garantijas saistībām, piemērojot 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

32 A

Uzņēmums grāmatvedības aplēses izstrādei izmanto novērtēšanas paņēmienus un datus. Novērtēšanas paņēmieni ietver aplēses paņēmienus (piemēram, paņēmienus, ko izmanto, lai novērtētu zaudējumu atskaitījumus paredzamajiem kredītzaudējumiem, piemērojot 9. SFPS) un novērtēšanas paņēmienus (piemēram, paņēmienus, ko izmanto aktīva vai saistību patiesās vērtības novērtēšanai, piemērojot 13. SFPS).

32 B

Termins “aplēse” SFPS dažreiz attiecas uz aplēsi, kas nav grāmatvedības aplēse, kā definēts šajā standartā. Piemēram, tas dažreiz attiecas uz datiem, ko izmanto grāmatvedības aplēšu izstrādē.

33

Pamatotu aplēšu lietošana ir svarīga finanšu pārskatu sagatavošanas daļa un nemazina to ticamību.

Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs

34

Uzņēmumam var būt jāmaina grāmatvedības aplēse, ja notiek izmaiņas apstākļos, uz kuriem grāmatvedības aplēse ir balstīta, vai jaunas informācijas, jaunu norišu vai lielākas pieredzes rezultātā. Pēc sava rakstura grāmatvedības aplēses maiņa neattiecas uz iepriekšējiem periodiem un tā nav kļūdas korekcija.

34 A

Ietekme uz grāmatvedības aplēsi, ko rada izmaiņas datos vai izmaiņas novērtēšanas paņēmienā, ir grāmatvedības aplēšu izmaiņas, ja vien tās nerodas iepriekšējā perioda kļūdu labošanas rezultātā.

35

Aplēses veidošanas pamata maiņa ir grāmatvedības politikas maiņa, un tā nav grāmatvedības aplēses maiņa. Ja ir grūti nošķirt grāmatvedības politikas maiņu no grāmatvedības aplēses maiņas, tā tiek uzskatīta par grāmatvedības aplēses maiņu.

Grāmatvedības aplēšu izmaiņu piemērošana

36

Grāmatvedības aplēses maiņas ietekme, izņemot maiņu, uz kuru attiecas 37. punkts, tiek atzīta perspektīvi, iekļaujot to peļņā vai zaudējumos: a) periodā, kurā notikušas izmaiņas, ja izmaiņas ietekmē tikai šo periodu; vai b) periodā, kurā notikušas izmaiņas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē tos abus.

37

Ja grāmatvedības aplēses maiņa rada izmaiņas aktīvos un saistībās vai attiecas uz pašu kapitāla posteni, tā jāatzīst, koriģējot attiecīgā aktīva, saistību vai pašu kapitāla posteņa uzskaites vērtību periodā, kurā izmaiņas notikušas.

38

Grāmatvedības aplēses izmaiņas ietekmes perspektīvā atzīšana nozīmē, ka izmaiņa ir piemērota darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, sākot ar minētās izmaiņas datumu. Grāmatvedības aplēses maiņa var ietekmēt tikai pašreizējā perioda peļņu vai zaudējumus vai peļņu un zaudējumus gan pašreizējam periodam, gan nākamajiem periodiem. Piemēram, izmaiņas zaudējumu atskaitījumos paredzamajiem kredītzaudējumiem ietekmē tikai pašreizējā perioda peļņu vai zaudējumus, tādēļ tās atzīst pašreizējā periodā. Tomēr izmaiņas nolietojamā aktīva aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā vai nākotnes saimniecisko labumu patēriņa paredzētajās tendencēs ietekmē nolietojuma izmaksas pārskata periodā un katrā nākamā periodā aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Abos gadījumos pārskata perioda izmaiņu ietekmi atzīst par pārskata perioda ienākumiem vai izdevumiem. Ietekme, ja tāda ir, uz nākamajiem periodiem tiek atzīta kā ienākumi vai izdevumi tajos nākamajos periodos.

Informācijas atklāšana

39

Uzņēmumam ir jāatklāj grāmatvedības aplēses raksturs un summas, kas ietekmē pārskata periodu vai varētu ietekmēt nākamos periodus, izņemot ietekmes uz nākamajiem periodiem informācijas atklāšanu, ja ir nepraktiski novērtēt šo ietekmi.

40

Ja ietekmes summas uz nākamajiem periodiem netiek atklātas, jo ir nepraktiski tās noteikt, uzņēmumam šis fakts ir jāatklāj.

KĻŪDAS

41

Kļūdas var rasties attiecībā uz finanšu pārskatu elementu atzīšanu, novērtēšanu, sniegšanu vai atklāšanu. Finanšu pārskati neatbilst SFPS, ja tajos ir būtiskas vai nebūtiskas kļūdas, kas pieļautas tīšām, lai parādītu noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus vai naudas plūsmas. Potenciālās pārskata perioda kļūdas, kas tajā periodā ir atklātas, tiek koriģētas pirms tiek atļauta finanšu pārskatu publiskošana. Tomēr būtiskas kļūdas dažreiz netiek atklātas līdz pat nākamajam periodam, un šīs iepriekšējā perioda kļūdas tiek koriģētas salīdzinošajā informācijā, kas sniegta nākamā perioda finanšu pārskatos (sk. 42.–47. punktu).

42

Ņemot vērā 43. punkta prasības, uzņēmumam retrospektīvi jākoriģē būtiskās iepriekšējā perioda kļūdas pirmajā finanšu pārskatu komplektā, kuru atļauts publiskot pēc kļūdas atklāšanas: a) koriģējot uzrādīto iepriekšējā(-o) perioda(-u), kurā kļūda radusies, salīdzināmās summas; vai b) koriģējot aktīvu, saistību un pašu kapitāla sākuma atlikumus agrākajam iepriekšējam uzrādītajam periodam, ja kļūda radusies pirms agrākā iepriekšējā uzrādītā perioda.

Retrospektīvās koriģēšanas ierobežojumi

43

Iepriekšējā perioda kļūda jālabo retrospektīvi, izņemot tad, ja ir nepraktiski noteikt periodam raksturīgu kļūdas ietekmi vai kļūdas kumulatīvo ietekmi.

44

Ja ir nepraktiski noteikt periodam raksturīgas kļūdas ietekmi salīdzinošajai informācijai par vienu vai vairākiem iepriekšējiem uzrādītajiem periodiem, uzņēmumam ir jākoriģē aktīvu, saistību un pašu kapitāla sākuma atlikumi agrākajam periodam, kuram ir praktiski piemērot retrospektīvas korekcijas (tas var būt arī pašreizējais pārskata periods).

45

Ja ir nepraktiski noteikt kļūdas kumulatīvo ietekmi pārskata perioda sākumā uz visiem iepriekšējiem periodiem, tad uzņēmumam ir jākoriģē salīdzinošā informācija, lai labotu kļūdu perspektīvi, sākot ar agrāko iespējamo datumu.

46

Iepriekšējā perioda kļūdas koriģēšana tiek izslēgta no tā perioda peļņas vai zaudējumiem, kurā kļūda tikusi atklāta. Jebkura atklātā informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot finanšu datu vēsturiskos kopsavilkumus, tiek koriģēta tik tālu atpakaļ, cik tas praktiski ir iespējams.

47

Ja ir nepraktiski noteikt kļūdas summas (piemēram, kļūda grāmatvedības politikas ieviešanā) attiecībā uz visiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums saskaņā ar 45. punktu perspektīvi koriģē salīdzinošo informāciju, sākot ar agrāko iespējamo datumu. Tādēļ tas ignorē kumulatīvo korekciju daļu attiecībā uz aktīviem, saistībām un pašu kapitālu, kas radusies pirms šī datuma. 50.–53. punktā sniegtas vadlīnijas, kad ir nepraktiski piemērot jaunu grāmatvedības politiku vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem

48

Kļūdu korekcijas atšķiras no grāmatvedības aplēšu izmaiņām. Grāmatvedības aplēses pēc būtības ir aptuvenas vērtības, kuras var būt jāmaina, ja kļūst zināma papildu informācija. Piemēram, guvumi vai zaudējumi, kuri atzīti iespējamās situācijas noskaidrošanas rezultātā, nav kļūdas koriģēšana.

Informācijas atklāšana par iepriekšējo periodu kļūdām

49

Piemērojot 42. punktu, uzņēmumam jāatklāj šāda informācija: a) iepriekšējā perioda kļūdas raksturs; b) katram iepriekšējam uzrādītajam periodam, ja iespējams, korekciju summas: i) ietekme uz katru finanšu pārskata aprēķina posteni; un ii) ietekme uz pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, ja 33. SGS attiecas uz uzņēmumu; c) korekciju summas agrākā uzrādītā iepriekšējā perioda sākumā; un d) ja retrospektīva korekcija attiecībā uz noteiktu iepriekšējo periodu ir nepraktiska, apstākļi, kas izraisījuši šādu situāciju, un apraksts tam, kā un kopš kura laika kļūda tika labota. Nākamo periodu finanšu pārskatos nav nepieciešams atkārtoti atklāt informāciju.

NEIZPILDĀMĪBA ATTIECĪBĀ UZ RETROSPEKTĪVU PIEMĒROŠANU UN RETROSPEKTĪVU KORIĢĒŠANU

50

Dažos gadījumos ir nepraktiski koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu jaunas grāmatvedības politikas retrospektīvu piemērošanu (ieskaitot, 51.–53. punkta mērķiem, tās perspektīvo piemērošanu iepriekšējiem periodiem), vai retrospektīvu koriģēšanu, lai koriģētu iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt nepraktiski atkārtoti iegūt informāciju.

51

Bieži ir nepieciešams veikt aplēses, piemērojot grāmatvedības politiku finanšu pārskatu posteņiem, kas atzīti vai atklāti attiecībā uz darījumiem, citiem notikumiem vai apstākļiem. Aplēsei ir raksturīga subjektivitāte, un tās var veikt pēc pārskata perioda beigām. Potenciāli aplēses veikt ir grūtāk, ja retrospektīvi jāpiemēro grāmatvedības politika vai jāveic retrospektīva korekcija, lai koriģētu iepriekšējā perioda kļūdu ilgāka laika perioda dēļ, kas pagājis kopš attiecīgā darījuma, cita notikuma vai apstākļa. Tomēr aplēšu mērķis attiecībā uz iepriekšējiem periodiem ir tāds pats kā aplēsēm, kas veiktas pārskata periodā, proti, aplēsēm ir jāatspoguļo apstākļi, kas bija spēkā darījuma, cita notikuma vai apstākļa brīdī.

52

Tāpēc, retrospektīvi piemērojot jaunu grāmatvedības politiku vai koriģējot iepriekšējā perioda kļūdu, nepieciešama atsevišķa informācija, kas: a) nodrošina pierādījumus par apstākļiem, kas bija spēkā datumā (datumos), kurā (kuros) notika darījums, cits notikums vai apstāklis; b) būtu pieejama brīdī, kad finanšu pārskati par to iepriekšējo periodu tika apstiprināti publiskošanai, no citas informācijas. Dažiem aplēšu veidiem (piem., patiesās vērtības novērtējumam, kuram tiek izmantoti svarīgi nenovērojami dati) nav iespējams nošķirt šādus informācijas veidus. Ja retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai atkārtotai uzrādīšanai nepieciešama nozīmīga aplēse, attiecībā uz kuru ir neiespējami nošķirt šos divus informācijas veidus, nav iespējams retrospektīvi piemērot jauno grāmatvedības politiku vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu.

53

Piemērojot jaunu grāmatvedības politiku vai koriģējot summas par iepriekšējo periodu, nav jāņem vērā iepriekš notikušais, vai nu izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, vai aplēšot atzītās, novērtētās vai atklātās summas. Piemēram, ja uzņēmums koriģē iepriekšējā perioda kļūdu, aprēķinot tā saistības par darbinieku uzkrātajiem slimību atvaļinājumiem saskaņā ar 19. SGS “Darbinieku pabalsti”, tas neņem vērā informāciju par neparasti smagu gripas sezonu nākamā perioda laikā, kas ir pieejama pēc tam, kad finanšu pārskati par iepriekšējo periodu ir autorizēti publiskošanai. Tas, ka nozīmīgas aplēses bieži ir nepieciešamas, ja tiek mainīta par iepriekšējiem periodiem uzrādītā salīdzinošā informācija, nekavē salīdzinošās informācijas ticamu korekciju vai labošanu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

54

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

54 A

[Svītrots]

54 B

[Svītrots]

54 C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 52. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

54 D

[Svītrots]

54 E

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS “Finanšu instrumenti” grozīts 53. punkts un svītrots 54.A, 54.B un 54.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

54 F

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 6. punkts un 11. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 6. punkta un 11. punkta b) apakšpunkta grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar šo standartu. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tas 6. punkta un 11. punkta b) apakšpunkta grozījumus piemēro, atsaucoties uz šā standarta 23.–28. punktu. Ja jebkuru dokumentā “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” ietverto grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu saistīta liekām izmaksām vai pūlēm, uzņēmums, piemērojot šā standarta 23.–28. punktu, jebkuru norādi uz “neiespējams” (izņemot 27. punkta pēdējā teikumā minēto) interpretē kā “saistīts ar liekām izmaksām vai pūlēm”, bet jebkuru norādi uz “iespējams” interpretē kā “iespējams bez liekām izmaksām vai pūlēm”.

54 G

Ja uzņēmums nepiemēro 14. SFPS (“Regulatora noteiktā atlikto maksājumu uzskaite”), uzņēmums, piemērojot 11. punkta b) apakšpunktu attiecībā uz regulatīvo nākotnes ieņēmumu kontu atlikumiem, turpina atsaukties uz dokumentā “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes” (5) (nevis Konceptuālajās pamatnostādnēs) izklāstītajām definīcijām, atzīšanas kritērijiem un novērtēšanas koncepcijām un apsver to piemērojamību. Regulatora noteiktās atlikto maksājumu uzskaites konta atlikums ir jebkura izdevumu (vai ienākumu) konta atlikums, kas nav atzīts kā aktīvs vai saistības saskaņā ar citiem piemērojamiem SFPS standartiem, bet likmes regulators to ir iekļāvis vai plāno iekļaut, nosakot likmi(-es), ko var ieturēt no klientiem. Likmju regulators ir pilnvarota struktūra, kura atbilstīgi statūtiem vai nolikumam ir pilnvarota noteikt likmi vai likmju diapazonu, kas ir saistošas uzņēmumam. Likmju regulators var būt trešās personas struktūra vai uzņēmuma saistītā persona, tajā skaitā uzņēmuma paša valde, ja minētajai struktūrai atbilstīgi statūtiem vai nolikumam ir jānosaka likmes klientu interesēs un jānodrošina uzņēmuma vispārējā darbībspēja finansiālā ziņā.

54 H

Ar 2018. gada oktobrī izdotajiem grozījumiem 1. SGS un 8. SGS “Būtiskuma definīcija” tika grozīts 1. SGS 7. punkts un 8. SGS 5. punkts un svītrots 8. SGS 6. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

54 I

Ar Grāmatvedības aplēšu definīcija, kas izdots 2021. gada februārī, grozīts 5., 32., 34., 38. un 48. punkts un pievienots 32.A, 32.B un 34.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmums piemēro grozījumus grāmatvedības aplēšu izmaiņām un grāmatvedības politiku izmaiņām, kas rodas pirmā gada pārskata perioda sākumā vai pēc tā, kurā tas piemēro grozījumus.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

55

Šis standarts aizstāj 8. SGS “Perioda neto peļņa vai zaudējumi, fundamentālas kļūdas un grāmatvedības politiku izmaiņas”, kas pārskatīts 1993. gadā.

56

Šis Standarts aizstāj šīs interpretācijas: a) PIK-2 “Konsekvence – Aizņēmumu izmaksu kapitalizācija” un b) PIK-18 “Konsekvence – Alternatīvas metodes”.

10. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Notikumi pēc pārskata perioda beigām

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir noteikt: a) kad uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskati, ņemot vērā notikumus pēc pārskata perioda beigām; un b) informācija, kas uzņēmumam jāatklāj par datumu, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, un par notikumiem pēc pārskata perioda beigām. Standarts arī nosaka, ka uzņēmums nedrīkst sagatavot finanšu pārskatus, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, ja notikumi pēc pārskata perioda beigām liecina par to, ka darbības turpināšanas princips nav atbilstīgs.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts jālieto, lai uzskaitītu un atklātu notikumus pēc pārskata perioda beigām.

DEFINĪCIJAS

3

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Notikumi pēc pārskata perioda ir gan labvēlīgi, gan nelabvēlīgi notikumi, kas notiek starp pārskata perioda beigām un datumu, kurā finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai. Var izdalīt divu veidu notikumus: a) notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās (koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām); un b) notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām (nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām).

4

Finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai process atšķirsies atkarībā no vadības struktūras, likumā noteiktām prasībām un finanšu pārskatu sagatavošanas un noformēšanas kārtības.

5

Dažos gadījumos uzņēmumam finanšu pārskati jāiesniedz apstiprināšanai akcionāriem pēc tam, kad finanšu pārskati ir publiskoti. Tādos gadījumos finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai publiskošanas datumā, nevis datumā, kad finanšu pārskatus apstiprina akcionāri. Piemērs Uzņēmuma vadība 20X2. gada 28. februārī sagatavo finanšu pārskatu projektu par 12 mēnešu periodu līdz 20X1. gada 31. decembrim. 20X2. gada 18. martā valde izskata finanšu pārskatus un apstiprina tos publiskošanai. Uzņēmums paziņo savu peļņu un citu izvēlētu finanšu informāciju 20X2. gada 19. martā. Finanšu pārskati tiek darīti pieejami akcionāriem un citiem interesentiem 20X2. gada 1. aprīlī. 20X2. gada 15. maijā finanšu pārskatus apstiprina akcionāru ikgadējā sanāksmē un pēc tam 20X2. gada 17. maijā apstiprinātos finanšu pārskatus iesniedz pārvaldes iestādei. Finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai 20X2. gada 18. martā (datums, kad valde tos apstiprina publiskošanai).

6

Dažos gadījumos uzņēmuma vadībai finanšu pārskati jāiesniedz apstiprināšanai uzraudzības padomei (tās sastāvā ir vienīgi personas, kas nepieder pie uzņēmuma vadības). Tādos gadījumos finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, kad vadība tos apstiprina iesniegšanai uzraudzības padomei. Piemērs 20X2. gada 18. martā uzņēmuma vadība apstiprina finanšu pārskatus iesniegšanai uzraudzības padomei. Uzraudzības padomes sastāvā ir vienīgi personas, kas nepieder pie uzņēmuma vadības, un var būt darbinieku pārstāvji un citas ieinteresētās personas. Uzraudzības padome apstiprina finanšu pārskatus 20X2. gada 26. martā. Finanšu pārskati tiek darīti pieejami akcionāriem un citiem interesentiem 20X2. gada 1. aprīlī. 20X2. gada 15. maijā finanšu pārskatus apstiprina akcionāru ikgadējā sanāksmē un pēc tam 20X2. gada 17. maijā finanšu pārskatus iesniedz pārvaldes iestādei. Finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai 20X2. gada 18. martā (datums, kad vadība tos apstiprina iesniegšanai uzraudzības padomei).

7

Notikumi pēc pārskata perioda beigām ir visi notikumi līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai, pat tad, ja šie notikumi notiek pēc peļņas publiska paziņojuma vai citas izvēlētas finanšu informācijas publicēšanas.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām

8

Uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas, lai atspoguļotu koriģējošus notikumus pēc pārskata perioda beigām.

9

Koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām, kuru rezultātā uzņēmumam jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas vai jāatzīst iepriekš neatzīti posteņi, ir, piemēram, šādi: a) tiesas lēmuma izpilde pēc pārskata perioda beigām, kas apstiprina, ka uzņēmumam ir bijis pašreizējs pienākums pārskata perioda beigās. Uzņēmums koriģē iepriekš atzītas saistības saistībā ar šo tiesas lēmumu saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” vai atzīst jaunas saistības. Uzņēmums nevis vienkārši atklāj iespējamās saistības, bet tiesas lēmums sniedz papildu pierādījumus, kas tika ņemti vērā saskaņā 37. SGS 16. punktu. b) informācijas saņemšana pēc pārskata perioda beigām, kas liecina, ka aktīva vērtība pārskata perioda beigās bija samazinājusies vai ka jākoriģē iepriekš atzītā zaudējumu summa saistībā ar aktīva vērtības samazinājumu. Piemēram: i) klienta bankrots pēc pārskata perioda beigām parasti apstiprina, ka klients bija nonācis grūtībās pārskata perioda beigās; un ii) krājumu pārdošana pēc pārskata perioda beigām var sniegt pierādījumus par to neto pārdošanas vērtību pārskata perioda beigās. c) iegādāto aktīvu izmaksu noteikšana pēc pārskata perioda beigām vai ieņēmumi no pārdotajiem aktīviem pēc pārskata perioda beigām. d) peļņas sadales vai prēmijas maksājumu summas noteikšana pēc pārskata perioda beigām, ja uzņēmumam bija pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pārskata perioda beigās veikt šādus maksājumus notikumu rezultātā pirms šā datuma (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”). e) krāpšanas vai kļūdu atklāšana, kas liecina, ka finanšu pārskati ir nepareizi.

Nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām

10

Uzņēmumam nav jākoriģē finanšu pārskatos atzītās summas, lai atspoguļotu nekoriģējošus notikumus pēc pārskata perioda beigām.

11

Nekoriģējošs notikums pēc pārskata perioda beigām ir, piemēram, ieguldījumu tirgus vērtības samazinājums starp pārskata perioda beigām un datumu, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai. Patiesās vērtības samazinājums parasti nav saistīts ar ieguldījumu stāvokli pārskata perioda beigās, bet atspoguļo apstākļus, kas ir radušies vēlāk. Tādēļ uzņēmums nekoriģē finanšu pārskatos atzītās ieguldījumu summas. Tāpat uzņēmums neprecizē atklātās ieguldījumu summas pārskata perioda beigās, lai gan tam var būt jāsniedz papildu informācija saskaņā ar 21. punktu.

Dividendes

12

Ja uzņēmums deklarē dividendes kapitāla instrumenta turētājiem (atbilstoši definīcijai 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”) pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums pārskata perioda beigās nedrīkst atzīt šīs dividendes par saistībām.

13

Ja par dividendēm ir paziņots pēc pārskata perioda, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, dividendes nav jāatzīst kā saistības pārskata perioda beigās, jo tajā brīdī saistību nebija. Šādas dividendes atklāj pielikumā saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana.”

DARBĪBAS TURPINĀŠANA

14

Uzņēmums nedrīkst sagatavot finanšu pārskatus, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, ja vadība pēc pārskata perioda beigām nosaka, ka tā plāno likvidēt uzņēmumu vai pārtraukt darbību vai ka tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai darbības pārtraukšanai.

15

Pamatdarbības rezultātu un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās pēc pārskata perioda beigām var likt apsvērt, vai darbības turpināšanas pieņēmums joprojām ir lietderīgs. Ja darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav lietderīgs, ietekme ir tik nozīmīga, ka šis standarts pieprasa veikt uzskaites pamata būtiskas izmaiņas, nevis koriģēt summas, kas atzītas pēc sākotnējā uzskaites principa.

16

1. SGS nosaka pieprasītās informācijas atklāšanu, ja: a) finanšu pārskati netiek sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, vai b) vadība ir informēta par būtiskām nenoteiktībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt ievērojamas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Notikumi vai apstākļi, kuri jāatklāj, var rasties pēc pārskata perioda beigām.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Apstiprināšanas publiskošanai datums

17

Uzņēmumam jāatklāj datums, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, un kurš šo apstiprinājumu deva. Ja uzņēmuma īpašnieki vai citi ir tiesīgi mainīt finanšu pārskatus pēc publiskošanas, uzņēmumam šis fakts jāatklāj.

18

Lietotājiem ir svarīgi zināt, kad finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai, jo finanšu pārskati neatspoguļo notikumus pēc šā datuma.

Informācijas precizēšana par apstākļiem pārskata perioda beigās

19

Ja uzņēmums pēc pārskata perioda beigām saņem informāciju par apstākļiem, kas pastāvēja pārskata perioda beigās, uzņēmumam jāprecizē atklātā informācija par šiem apstākļiem, ņemot vērā jauno informāciju.

20

Dažos gadījumos uzņēmumam jāprecizē finanšu pārskatos atklātā informācija, lai atspoguļotu pēc pārskata perioda beigām saņemto informāciju pat tad, ja šī informācija neietekmē uzņēmuma finanšu pārskatos atzītās summas. Atklātā informācija jāprecizē, piemēram, kad pēc pārskata perioda beigām kļūst pieejami pierādījumi par iespējamām saistībām, kuras pastāvēja pārskata perioda beigās. Papildus apsvērumam, vai saistības tagad jāatzīst vai jāmaina saskaņā ar 37. SGS, uzņēmums precizē atklāto informāciju par iespējamajām saistībām, ņemot vērā šos pierādījumus.

Nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām

21

Ja nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām ir būtiski, varētu pamatoti sagaidīt, ka informācijas neatklāšana ietekmēs lēmumus, kurus vispārīgo finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu pārskatu sniedzēju uzņēmumu. Tāpēc uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par katru būtisku kategoriju attiecībā uz nekoriģējošiem notikumiem pēc pārskata perioda beigām: a) notikuma veids; un b) tā finansiālās ietekmes aplēse vai apgalvojums, ka šādu aplēsi nevar veikt.

22

Šie ir nekoriģējošu notikumu pēc pārskata perioda beigām piemēri, par kuriem informācija parasti tiktu atklāta: a) liela uzņēmējdarbības apvienošana pēc pārskata perioda beigām (3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” pieprasa tādos gadījumos atklāt noteiktu informāciju) vai liela meitasuzņēmuma atsavināšana; b) paziņojot par plānu pārtraukt darbību; c) lielu aktīvu iegāde, aktīvu klasifikācija kā turētiem pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības”, citu aktīvu atsavināšana vai galveno aktīvu piespiedu atsavināšana, ko veic valsts; d) lielas ražošanas iekārtas iznīcināšana ugunsgrēkā pēc pārskata perioda beigām; e) lielas pārstrukturēšanas izziņošana vai tās īstenošanas uzsākšana (sk. 37. SGS); f) lieli darījumi ar parastajām akcijām un potenciāli darījumi ar parastajām akcijām pēc pārskata perioda beigām (33. SGS “Peļņa par akciju” prasīts uzņēmumam atklāt to darījumu raksturojumu, kuri nav saistīti ar kapitalizācijas emisiju vai prēmijakciju emisiju, akciju sadali vai reverso akciju sadali, un visus tos ir nepieciešams koriģēt saskaņā ar 33. SGS); g) pārmērīgi lielas aktīvu cenu vai ārvalstu valūtas maiņas kursu izmaiņas pēc pārskata perioda beigām; h) nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas, kas ieviestas vai izsludinātas pēc pārskata perioda beigām, kurām ir nozīmīga ietekme uz pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām (sk. 12. SGS “Ienākuma nodokļi”); i) nozīmīgas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās, piemēram, izsniedzot nozīmīgus galvojumus, un j) lielas tiesas prāvas uzsākšana vienīgi to notikumu rezultātā, kas radās pēc pārskata perioda beigām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

23

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

23 A

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 11. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

23 B

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS “Finanšu instrumenti” grozīts 9. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 9. SFPS.

23 C

Ar 2018. gada oktobrī izdotajiem grozījumiem 1. SGS un 8. SGS “Būtiskuma definīcija” tika grozīts 21. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro jēdziena “būtisks” definīcijas grozījumus 1. SGS 7. punktā un 8. SGS 5. un 6. punktā.

10. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 1999. GADĀ)

24

Šis standarts aizstāj 10. SGS “Notikumi pēc bilances datuma” (pārskatīts 1999. gadā).

12. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ienākuma nodokļi

MĒRĶI

Šā standarta mērķis ir noteikt ienākuma nodokļu grāmatvedības metodi. Ienākumu nodokļu uzskaitē galvenais jautājums ir tas, kā uzskaitīt ietekmi, ko uz pārskata perioda un nākotnes nodokli rada:

a)	uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā atzīto aktīvu (saistību) uzskaites vērtības atgūšana (samaksāšana) nākotnē; un

b)	darījumi un citi notikumi pārskata periodā, kurus atzīst uzņēmuma finanšu pārskatos.

Aktīva vai saistību atzīšanai ir raksturīgs tas, ka pārskatu sniedzējs uzņēmums paredz atgūt vai samaksāt attiecīgā aktīva vai saistību uzskaites vērtību. Ja ir ticams, ka šīs uzskaites vērtības atgūšana vai samaksāšana palielinās (samazinās) nākotnes nodokļa maksājumu summu salīdzinājumā ar summu, kas veidotos, ja atgūšana vai samaksāšana neietekmētu nodokļus, šis standarts prasa uzņēmumam atzīt atliktā nodokļa saistības (atliktā nodokļa aktīvu), pieļaujot zināmus ierobežotus izņēmumus.

Šis standarts pieprasa, lai ietekmi, kādu uz nodokļiem rada darījumi un citi notikumi, uzņēmums uzskaitītu tādā pašā veidā, kādā tas uzskaita pašus darījumus un citus notikumus. Tādējādi peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītu darījumu un citu notikumu nodokļa ietekmi arī atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Darījumu un citu notikumu, kas netiek atzīti peļņā vai zaudējumos (vai nu pārējos apvienotajos ienākumos, vai tieši pašu kapitālā), nodokļu ietekmi arī neatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (attiecīgi vai nu pārējos apvienotajos ienākumos, vai tieši pašu kapitālā). Tāpat atliktā nodokļa aktīvu un saistību atzīšana uzņēmējdarbības apvienošanā ietekmē no šīs uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošās nemateriālās vērtības summu vai izdevīga iegādes darījuma rezultātā atzītā guvuma summu.

Šis standarts aplūko arī to, kā atzīstami atliktā nodokļa aktīvi, kas rodas no neizmantotiem nodokļa zaudējumiem vai neizmantotiem nodokļa kredītiem, kā finanšu pārskatos uzrādāmi ienākuma nodokļi un kā atklājama informācija par ienākuma nodokļiem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jālieto ienākuma nodokļu uzskaitei.

2

Šajā standartā ienākuma nodokļi ir visi iekšzemes un ārvalstu nodokļi, kuri pamatojas uz peļņu, kas apliekama ar nodokli. Ienākuma nodokļi ir arī nodokļi, piemēram, ieturamie nodokļi, kuri meitasuzņēmumam, asociētajam uzņēmumam vai kopīgai struktūrai pēc peļņas sadales jāmaksā pārskatu sniedzējam uzņēmumam.

3

[Svītrots]

4

Šis standarts neaplūko valsts dotāciju (sk. 20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”) vai ieguldījumu nodokļa kredītu grāmatvedības metodes. Taču šis standarts aplūko pagaidu starpību uzskaiti, kuras var rasties no šīm dotācijām vai ieguldījumu nodokļa kredītiem.

DEFINĪCIJAS

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Grāmatvedības peļņa ir perioda peļņa vai zaudējumi pirms nodokļa izdevumu atskaitīšanas.   Ar nodokli apliekamā peļņa (nodokļa zaudējumi) ir perioda peļņa (zaudējumi), kuru nosaka saskaņā ar nodokļu administrāciju izstrādātajiem noteikumiem un par kuru maksā (atgūst) ienākuma nodokļus.   Nodokļa izdevumi (nodokļa ienākumi) ir kopējā summa, kuru iekļauj perioda neto peļņas vai zaudējumu noteikšanā un kura attiecas uz pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli.   Pārskata perioda nodoklis ir maksājamo (atgūstamo) ienākuma nodokļu summa, kura attiecas uz perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumiem).   Atliktā nodokļa saistības ir ienākuma nodokļu summas, kuras ir maksājamas nākamajos periodos un kuras attiecas uz pagaidu starpībām, kas apliekamas ar nodokli.   Atliktā nodokļa aktīvi ir ienākuma nodokļu summas, kuras ir atgūstamas nākamajos periodos un kuras attiecas uz: a) atskaitāmām pagaidu starpībām; b) neizmantoto nodokļa zaudējumu pārcelšanu uz nākamajiem periodiem; un c) neizmantoto nodokļa kredītu pārcelšanu uz nākamajiem periodiem.   Pagaidu starpības ir starpības starp aktīva vai saistību nodokļa bāzi un tā uzskaites vērtību finanšu stāvokļa pārskatā. Pagaidu starpības var būt: a) ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas ir pagaidu starpības, kuru rezultātā veidosies ar nodokli apliekamas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus) nākamajos periodos, kad ir atgūta vai samaksāta aktīva vai saistību uzskaites vērtība; vai b) atskaitāmas pagaidu starpības, kas ir pagaidu starpības, kuru rezultātā veidosies atskaitāmas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus) nākamajos periodos, kad ir atgūta vai samaksāta aktīva vai saistību uzskaites vērtība. Aktīva vai saistību nodokļa bāze ir summa, kuru attiecina uz šo aktīvu vai saistībām nodokļa aprēķina vajadzībām.

6

Nodokļa izdevumos (nodokļa ienākumos) ietilpst pārskata perioda nodokļa izdevumi (pārskata perioda nodokļa ienākumi) un atliktā nodokļa izdevumi (atliktā nodokļa ienākumi).

Nodokļa bāze

7

Aktīva nodokļa bāze ir summa, kuru atskaitīs nodokļa aprēķina vajadzībām no saimnieciskiem labumiem, kuri apliekami ar nodokli un ieplūdīs uzņēmumā, tam atgūstot aktīva uzskaites vērtību. Ja šie saimnieciskie labumi nebūs apliekami ir nodokli, aktīva nodokļa bāze ir vienāda ar tā uzskaites vērtību. Piemēri 1. Mašīna maksāja 100. Nodokļa aprēķina vajadzībām 30 atskaitīja kā nolietojumu pārskata periodā un iepriekšējos periodos, un atlikušās izmaksas atskaitīs nākamajos periodos kā nolietojumu vai kā atskaitījumu, atsavinot mašīnu. Ieņēmumi, kuri rodas no mašīnas lietošanas, ir apliekami ar nodokli, guvumi, atsavinot mašīnu, tiks aplikti ar nodokli, un atsavināšanas zaudējumi tiks atskaitīti nodokļa aprēķina vajadzībām. Mašīnas nodokļa bāze ir 70. 2. Saņemamo procentu uzskaites vērtība ir 100. Attiecīgie procentu ieņēmumi tiks aplikti ar nodokli pēc kases principa. Saņemamo procentu nodokļa bāze ir nulle. 3. Pircēju un pasūtītāju parādu uzskaites vērtība ir 100. Attiecīgie ieņēmumi jau ir iekļauti ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļa zaudējumos). Pircēju un pasūtītāju parādu nodokļa bāze ir 100. 4. No meitasuzņēmuma saņemamo dividenžu uzskaites vērtība ir 100. Dividendes neapliek ar nodokli. Būtībā aktīva visa uzskaites vērtība ir atskaitāma no saimnieciskajiem labumiem. Būtībā aktīva visa uzskaites vērtība ir atskaitāma no saimnieciskajiem labumiem. rezultātā saņemamo dividenžu nodokļa bāze ir 100 (1). 5. Aizdevuma debitora parāda uzskaites vērtība ir 100. Aizdevuma atmaksāšana neietekmēs nodokļus. Aizdevuma nodokļa bāze ir 100.

8

Saistību nodokļa bāze ir to uzskaites vērtība, no kuras atskaitīta nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāma summa par šīm saistībām nākamajos periodos. Avansā saņemto ieņēmumu rezultātā radušos saistību nodokļa bāze ir uzskaites vērtība, no kuras atskaitīta to ieņēmumu summu, kurus neapliks ar nodokli nākamajos periodos. Piemēri 1. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātie izdevumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. Attiecīgos izdevumus atskaitīs nodokļa aprēķina vajadzībām pēc kases principa. Uzkrāto izdevumu nodokļa bāze ir nulle. 2. Īstermiņa saistībās ietilpst avansā saņemtie procentu ieņēmumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. Attiecīgos procentu ieņēmumus aplika ar nodokli pēc kases principa. Avansā saņemto procentu nodokļa bāze ir nulle. 3. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātie izdevumi, kuru uzskaites vērtība ir 100. Attiecīgie izdevumi jau ir atskaitīti nodokļa aprēķina vajadzībām. Uzkrāto izdevumu nodokļa bāze ir 100. 4. Īstermiņa saistībās ietilpst uzkrātās soda naudas, kuru uzskaites vērtība ir 100. Soda naudas nav atskaitāmas nodokļa aprēķina vajadzībām. Uzkrāto soda naudu nodokļa bāze ir 100 (2). 5. Maksājama aizdevuma uzskaites vērtība ir 100. Aizdevuma atmaksāšana neietekmēs nodokļus. Aizdevuma nodokļa bāze ir 100.

9

Dažiem posteņiem ir nodokļa bāze, bet tos finanšu stāvokļa pārskatā neatzīst par aktīviem un saistībām. Piemēram, pētniecības izmaksas atzīst par izdevumiem, nosakot grāmatvedības peļņu periodā, kurā šie izdevumi radušies, bet nav pieļaujams, ka tos atskaita līdz vēlākam periodam, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Starpība starp pētniecības izmaksu nodokļa bāzi, kas ir summa, kādu nodokļu administrācijas atļaus atskaitīt nākamajos periodos, un uzskaites vērtību nulli ir atskaitāma pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa aktīvs.

10

Ja aktīva vai saistību nodokļa bāze nav uzreiz acīmredzama, ir lietderīgi ņemt vērā pamatprincipu, uz kuru pamatojas šis standarts: ja ir ticams, ka šīs uzskaites vērtības atgūšana vai samaksāšana palielinās (samazinās) nākotnes nodokļa maksājumu summu salīdzinājumā ar summu, kas veidotos, ja atgūšana vai samaksāšana neietekmētu nodokļus, uzņēmumam, pieļaujot zināmus ierobežotus izņēmumus, ir jāatzīst atliktā nodokļa saistības (atliktā nodokļa aktīvu). C piemērā aiz 51.A punkta raksturoti gadījumi, kad ir lietderīgi ņemt vērā šo pamatprincipu, piemēram, ja aktīva vai saistību nodokļa bāze ir atkarīga no atgūšanas vai samaksāšanas veida.

11

Konsolidētajos finanšu pārskatos pagaidu starpības nosaka, aktīvu un saistību uzskaites vērtības konsolidētajos finanšu pārskatos salīdzinot ar attiecīgo nodokļa bāzi. Nodokļa bāzi nosaka pēc konsolidētās nodokļu deklarācijas tajās jurisdikcijās, kurās šo deklarāciju iesniedz. Citās jurisdikcijās nodokļa bāzi nosaka pēc katra koncerna uzņēmuma nodokļu deklarācijām.

PĀRSKATA PERIODA NODOKĻA SAISTĪBU UN PĀRSKATA PERIODA NODOKĻU AKTĪVU ATZĪŠANA

12

Pārskata perioda nodoklis par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem jāatzīst par saistībām nesamaksātās summas apmērā. Ja summa, kura jau ir samaksāta par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem, pārsniedz summu, kas jāmaksā par šiem periodiem, pārsniegums jāatzīst par aktīvu.

13

Labums, kas attiecas uz nodokļa zaudējumiem un ko var ieskaitīt atpakaļ, lai atgūtu iepriekšējā perioda pārskata perioda nodokļus, jāatzīst par aktīvu.

14

Ja nodokļa zaudējumus izmanto, lai atgūtu iepriekšējā perioda pārskata perioda nodokli, uzņēmums atzīst labumu par aktīvu tajā periodā, kurā nodokļa zaudējumi rodas, jo ir ticams, ka labums ieplūdīs uzņēmumā, un labumu var ticami novērtēt.

ATLIKTĀ NODOKĻA SAISTĪBU UN ATLIKTĀ NODOKĻA AKTĪVU ATZĪŠANA

AR NODOKLI APLIEKAMAS PAGAIDU STARPĪBAS

15

Atliktā nodokļa saistības jāatzīst visām ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, ja vien atliktā nodokļa saistības nerada: a) nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas; vai b) aktīva vai saistību sākotnējo atzīšanu darījumā, kas: i) nav uzņēmējdarbības apvienošana; ii) darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus); un iii) darījuma laikā nerada vienādas ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības. Tomēr ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās, atliktā nodokļa saistības jāatzīst saskaņā ar 39. punktu.

16

Aktīva atzīšanai ir raksturīgi tas, ka tā uzskaites vērtība tiks atgūta tādu saimniecisko labumu veidā, kuri ieplūdīs uzņēmumā nākamajos periodos. Ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā nodokļa bāzi, ar nodokli apliekamo saimniecisko labumu summa pārsniegs to summu, ko atļaus atskaitīt nodokļa aprēķina vajadzībām. Šī starpība ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība, un pienākums maksāt rezultātā radušos ienākuma nodokļus nākamajos periodos ir atliktā nodokļa saistības. Uzņēmumam atgūstot aktīva uzskaites vērtību, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība tiks apvērsta un uzņēmumam radīsies ar nodokli apliekama peļņa. Tādējādi ir ticams, ka saimnieciskie labumi aizplūdīs no uzņēmuma nodokļa maksājumu veidā. Tādēļ šis standarts pieprasa atzīt visas atliktā nodokļa saistības, izņemot 15. un 39. punktā minētajos gadījumos. Piemērs Aktīva, kas maksāja 150, uzskaites vērtība ir 100. Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām ir 90, un nodokļa likme ir 25 %. Aktīva nodokļa bāze ir 60 (izmaksas 150 mīnus uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām 90). Lai atgūtu uzskaites vērtību 100, uzņēmumam jānopelna ar nodokli apliekamais ienākums 100, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 60. Rezultātā uzņēmumam atgūstot aktīva uzskaites vērtību, tas maksās ienākuma nodokļus 10 (40 pēc 25 % likmes). Starpība starp uzskaites vērtību 100 un nodokļa bāzi 60 ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība 40. Tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības 10 (40 pēc 25 % likmes), kas ir ienākuma nodokļi, kurus uzņēmums maksās pēc aktīva uzskaites vērtības atgūšanas.

17

Dažas pagaidu starpības rodas, iekļaujot ienākumus vai izdevumus grāmatvedības peļņā vienā periodā, bet ar nodokli apliekamajā peļņā – citā periodā. Šīs pagaidu starpības bieži raksturo kā laika starpības. Tālāk minēti tāda veida pagaidu starpību piemēri, kuras ir ar nodokli apliekamas pagaidu starpības un kuras tādēļ rada atliktā nodokļa saistības: a) procentu ieņēmumus iekļauj grāmatvedības peļņā, pamatojoties uz laika proporcionālu sadalījumu, bet dažās jurisdikcijās tos var iekļaut ar nodokli apliekamajā peļņā pēc naudas iekasēšanas. Ikvienam finanšu stāvokļa pārskatā atzītam debitoru parādam nodokļa bāze attiecībā uz šiem ieņēmumiem ir nulle, jo ieņēmumi neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu līdz naudas iekasēšanai; b) nolietojums, kuru izmanto ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) noteikšanai, var atšķirties no nolietojuma, kuru izmanto grāmatvedības peļņas noteikšanai. Pagaidu starpība ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi, kas ir aktīva sākotnējā vērtība pēc visiem atskaitījumiem attiecībā uz šo aktīvu, kurus atļāvušas nodokļu administrācijas, lai noteiktu pārskata perioda un iepriekšējo periodu ar nodokli apliekamo peļņu. Rodas ar nodokli apliekama pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības, ja tiek paātrināts nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām (ja nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām nav tik ātrs kā nolietojums grāmatvedības vajadzībām, rodas atskaitāma pagaidu starpība, un tās rezultātā veidojas atliktā nodokļa aktīvs); un c) attīstības izmaksas var kapitalizēt un amortizēt nākamajos periodos, nosakot grāmatvedības peļņu, bet atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu periodā, kurā tās rodas. Šo attīstības izmaksu nodokļa bāze ir nulle, jo tās jau ir atskaitītas no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli. Pagaidu starpība ir starpība starp attīstības izmaksu uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi, kas ir nulle.

18

Pagaidu starpības rodas arī tad, kad: a) uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atzīst atbilstoši to patiesajai vērtībai saskaņā ar 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”, bet neveic atbilstošu korekciju nodokļu mērķiem (skatiet 19. punktu); b) aktīvus pārvērtē un neveic līdzvērtīgu korekciju nodokļa aprēķina vajadzībām (sk. 20. punktu); c) uzņēmējdarbības apvienošanā radusies nemateriālā vērtība (sk. 21. punktu); d) sākotnēji atzīstot aktīva vai saistību nodokļa bāzi, tā atšķiras no aktīva vai saistību sākotnējās uzskaites vērtības, piemēram, ja uzņēmums gūst labumu no valsts dotācijām, kuras nav apliekamas ar nodokli un attiecas uz aktīviem (sk. 22. un 33. punktu); vai e) uzskaites vērtība ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalībai kopīgās struktūrās kļūst atšķirīga no ieguldījuma vai līdzdalības nodokļa bāzes (sk. 38.–45. punktu).

Uzņēmējdarbības apvienošana

19

Ar dažiem izņēmumiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atzīst atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā. Pagaidu starpības rodas, ja iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību nodokļa bāzes neietekmē uzņēmējdarbības apvienošana vai ja tās ietekme ir atšķirīga. Piemēram, ja aktīva uzskaites vērtību palielina līdz tā patiesajai vērtībai, bet aktīva nodokļa bāze paliek to izmaksu līmenī, kas bija iepriekšējam īpašniekam, rodas ar nodokli apliekama pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa saistības. Rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības ietekmē nemateriālo vērtību (sk. 66. punktu).

Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

20

SFPS pieļauj vai pieprasa, lai zināmi aktīva posteņi tiktu finansiālā stāvokļa pārskatā uzskaitīti pēc patiesās vērtības vai pārvērtēti (sk., piemēram, 16. SGS “Pamatlīdzekļi”, 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”, 40. SGS “Ieguldījuma īpašums”, 9. SFPS Finanšu instrumenti un 16. SFPS “Noma”). Dažās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai cita veida pārveidošana patiesajā vērtībā ietekmē pārskata perioda ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Rezultātā aktīva nodokļa bāzi koriģē un nerodas pagaidu starpība. Citās jurisdikcijās aktīva pārvērtēšana vai pārveidošana neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu pārvērtēšanas vai pārveidošanas periodā, un rezultātā aktīva nodokļa bāzi nekoriģē. Tomēr uzskaites vērtības atgūšana nākotnē izraisīs ar nodokli apliekamu saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā, un nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmā summa atšķirsies no šo saimniecisko labumu summas. Starpība starp pārvērtēta aktīva uzskaites vērtību un tā nodokļa bāzi ir pagaidu starpība, un tā rada atliktā nodokļa saistības vai aktīvu. Tas attiecas pat uz gadījumiem, ja: a) uzņēmums neplāno atsavināt aktīvu. Tādos gadījumos aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību atgūs, aktīvu lietojot, un tādējādi radīsies ar nodokli apliekami ienākumi, kas pārsniegs nolietojumu, kāds būs pieļaujams nodokļa aprēķina vajadzībām nākamajos periodos; vai b) kapitāla pieauguma nodokli atliek, ja ieņēmumus no aktīva atsavināšanas iegulda līdzīgos aktīvos. Tādos gadījumos nodokli galu galā būs jāmaksā, pārdodot vai izmantojot līdzīgos aktīvus.

Nemateriālā vērtība

21

No uzņēmējdarbības apvienošanas izrietošo nemateriālo vērtību novērtē kā a) pārsniegumu pār b): a) kopsumma, ko veido: i) nodotā atlīdzība, kas novērtēta saskaņā ar 3. SFPS, kuras noteikšanai parasti nepieciešama patiesā vērtība iegādes datumā; ii) nekontrolējošās līdzdalības apmērs iegādātajā uzņēmumā, kas atzīts saskaņā ar 3. SFPS; un iii) pakāpeniski veiktā uzņēmējdarbības apvienošanā pircēja bijusī līdzdalības iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā patiesā vērtība iegādes datumā; b) iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību neto summas iegādes datumā, kas noteiktas saskaņā ar 3. SFPS. Daudzas nodokļu administrācijas neļauj samazināt nemateriālās vērtības uzskaites vērtību kā atskaitāmus izdevumus, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu. Turklāt šajās jurisdikcijās nemateriālās vērtības izmaksas bieži nav atskaitāmas, ja meitasuzņēmums atsavina pamatā esošu uzņēmējdarbību. Šajās jurisdikcijās nemateriālās vērtības nodokļa bāze ir nulle. Ikviena starpība starp nemateriālās vērtības uzskaites vērtību un tās nodokļa bāzi nulli ir ar nodokli apliekamā pagaidu starpība. Taču šis standarts neļauj atzīt rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības, jo nemateriālā vērtība ir atlikusī vērtība, un atliktā nodokļa saistību atzīšana palielinātu nemateriālās vērtības uzskaites vērtību.

21 A

Turpmākus atliktā nodokļa saistību samazinājumus, kas netiek atzīti, jo tie izriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, uzskata par izrietošiem no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas un tādēļ neatzīst saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 VV apmērā, kuras nodokļu bāze ir nulle, 15. punkta a) apakšpunkts aizliedz uzņēmumam atzīt rezultātā iegūtās atliktā nodokļa saistības. Ja pēc tam uzņēmums attiecībā uz šo nemateriālo vērtību atzīst vērtības samazinājumu 20 VV apmērā, ar nemateriālo vērtību saistītās ar nodokli apliekamās pagaidu starpības summa tiek samazināta no 100 VV līdz 80 VV, atbilstoši samazinoties neatzītā atliktā nodokļa saistību vērtībai. Šo neatzīto atliktā nodokļa saistību vērtības samazinājumu arī uzskata par saistītu ar nemateriālās vērtības sākotnējo atzīšanu, un tādēļ to nedrīkst atzīt saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu.

21 B

Atliktā nodokļa saistības, kas izriet no ar nodokli apliekamajām pagaidu starpībām, kas ir saistītas ar nemateriālo vērtību, tomēr atzīst, ciktāl tās neizriet no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas. Piemēram, ja uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst nemateriālo vērtību 100 VV apmērā, kas nodokļu vajadzībām ir atskaitāma atbilstoši likmei 20 procenti gadā, sākot ar iegādes gadu, nemateriālās vērtības nodokļu bāze sākotnējās atzīšanas brīdī ir 100 VV un iegādes gada beigās 80 VV. Ja nemateriālās vērtības uzskaites vērtība iegādes gada beigās nav mainījusies un ir 100 VV, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība 20 VV veidojas šī gada beigās. Tā kā ar nodokli apliekamā īslaicīgā starpība neattiecas uz nemateriālās vērtības sākotnējo uzskaiti, uzskaita rezultātā radušos atliktā nodokļa saistības.

Aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana

22

Pagaidu starpība var rasties, veicot aktīva vai saistību sākotnējo atzīšanu, piemēram, ja visas aktīva izmaksas vai to daļa nebūs atskaitāma nodokļa aprēķina vajadzībām. Šīs pagaidu starpības grāmatvedības metode ir atkarīga no tā darījuma veida, kura dēļ veikta aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana: a) uzņēmējdarbības apvienošanā uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, un tas ietekmē tā atzītās nemateriālās vērtības vai no izdevīga iegādes darījuma izrietoša guvuma summu (sk. 19. punktu); b) ja darījums ietekmē grāmatvedības peļņu vai ar nodokli apliekamo peļņu, vai rada vienādas ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības, uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības vai aktīvu un atzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa izdevumus vai ienākumus peļņā vai zaudējumos (sk. 59. punktu); c) ja darījums nav uzņēmējdarbības apvienošana, neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu un nerada vienādas ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības, ja nepastāv 15. un 24. punktā paredzētais atbrīvojums, uzņēmums atzītu rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības vai aktīvu un par tādu pašu summu koriģētu aktīva vai saistību uzskaites vērtību. Šīs korekcijas padarītu finanšu pārskatus mazāk pārskatāmus. Tādēļ šis standarts neļauj uzņēmumam atzīt rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, ne veicot sākotnējo atzīšanu, ne arī turpmāk (sk. piemēru nākamajā lappusē). Turklāt uzņēmums neatzīst neatzīto atliktā nodokļa saistību vai aktīva turpmākās izmaiņas aktīva nolietošanās laikā. Piemērs, kas ilustrē 22. punkta c) apakšpunktu Uzņēmums paredz lietot aktīvu, kas maksāja 1 000, visu tā lietderīgās lietošanas laiku, kas ir pieci gadi, un tad atsavināt to par atlikušo vērtību nulli. Nodokļa likme ir 40 %. Aktīva nolietojums nav atskaitāms nodokļa aprēķina vajadzībām. Atsavinot aktīvu, kapitāla pieaugums nebūtu apliekams ar nodokli un kapitāla zaudējumi nebūtu atskaitāmi. Atgūstot aktīva uzskaites vērtību, uzņēmums gūs ar nodokli apliekamus ienākumus 1 000 un nodokļos samaksās 400. Uzņēmums neatzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības 400, jo tās radušās, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu. Nākamajā gadā aktīva uzskaites vērtība ir 800. Gūstot ar nodokli apliekamus ienākumus 800, uzņēmums nodokļos samaksās 320. Uzņēmums neatzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības 320, jo tās radušās, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu.

22 A

Darījuma, kas nav uzņēmējdarbības apvienošana, rezultāts var būt aktīva un saistību sākotnējā atzīšana, un tas darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu. Piemēram, nomas sākuma datumā nomnieks parasti atzīst nomas saistības un attiecīgo summu kā daļu no lietošanas tiesību aktīva izmaksām. Atkarībā no piemērojamajiem nodokļu tiesību aktiem aktīva un saistību sākotnējās atzīšanas brīdī šādā darījumā var rasties vienādas ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības. Atbrīvojums, kas paredzēts 15. un 24. punktā, neattiecas uz šādām pagaidu starpībām, un uzņēmums atzīst no tā izrietošās atliktā nodokļa saistības un aktīvu.

23

Saskaņā ar 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” salikta finanšu instrumenta (piemēram, konvertējama obligācija) emitents klasificē instrumenta saistību sastāvdaļu par saistībām un pašu kapitāla sastāvdaļu par pašu kapitālu. Dažās jurisdikcijās saistību sastāvdaļas nodokļa bāze, veicot sākotnējo atzīšanu, ir vienāda ar saistību un pašu kapitāla sastāvdaļu summas sākotnējo uzskaites vērtību. Rezultātā ar nodokli apliekamā pagaidu starpība rodas, pašu kapitāla sastāvdaļu sākotnēji atzīstot atsevišķi no saistību sastāvdaļas. Tādēļ nepiemēro 15. punkta b) apakšpunktā minēto izņēmumu. Rezultātā uzņēmums atzīst rezultātā radušās atliktā nodokļa saistības. Saskaņā ar 61.A punktu, atlikto nodokli tieši ieskaita pašu kapitāla sastāvdaļas uzskaites vērtībā. Saskaņā ar 58. punktu turpmākās atliktā nodokļa saistību izmaiņas atzīst peļņā vai zaudējumos par atliktā nodokļa izdevumiem (ienākumiem).

Atskaitāmās pagaidu starpības

24

Atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst visām atskaitāmām pagaidu starpībām, ja ir varbūtība, ka tiks gūta ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, ja vien atliktā nodokļa aktīvu nerada aktīva vai saistību sākotnējo uzskaiti darījumā, kas: a) nav uzņēmējdarbības apvienošana; b) darījuma laikā neietekmē ne grāmatvedības peļņu, ne ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus); un c) darījuma laikā nerada vienādas ar nodokli apliekamas un atskaitāmas pagaidu starpības. Tomēr atskaitāmām pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās, atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst saskaņā ar 44. punktu.

25

Saistību atzīšanai ir raksturīgi tas, ka uzskaites vērtība tiks samaksāta nākamajos periodos, kad no uzņēmuma aizplūdīs resursi, kuri ietver saimnieciskos labumus. Resursiem aizplūstot no uzņēmuma, visas summas vai to daļas var atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu periodā pēc tā perioda, kurā atzīst saistības. Tādos gadījumos pastāv pagaidu starpība starp saistību uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi. Tādējādi rodas atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecas uz nākamajos periodos atgūstamiem ienākuma nodokļiem, kad attiecīgo saistību daļu varēs atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu. Tāpat, ja aktīva uzskaites vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi, no starpības rodas atliktā nodokļa aktīvs, kas attiecas uz nākamajos periodos atgūstamiem ienākuma nodokļiem. Piemērs Uzņēmums atzīst saistības 100 par uzkrātām preču garantijas izmaksām. Nodokļa aprēķina vajadzībām preču garantijas izmaksas neatskaitīs, kamēr uzņēmums nesamaksās prasījumus. Nodokļa likme ir 25 %. Saistību nodokļa bāze ir nulle (uzskaites vērtība 100, no kuras atskaita nodokļa aprēķina vajadzībām atskaitāmu summu un kura attieksies uz šīm saistībām nākamajos periodos). Norēķinoties par saistībām to uzskaites vērtībā, uzņēmums samazinās nākotnes ar nodokli apliekamo peļņu par 100 un rezultātā samazinās nākotnes nodokļa maksājumus par 25 (100 pēc 25 % likmes). Starpība starp uzskaites vērtību 100 un nodokļa bāzi nulli ir atskaitāma pagaidu starpība 100. Tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa aktīvu 25 (100 pēc 25 % likmes), ja ir ticams, ka uzņēmums nākamajos periodos gūs pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu, lai gūtu labumu no samazinātiem nodokļa maksājumiem.

26

Tālāk minēti tādu atskaitāmo pagaidu starpību piemēri, kuras rada atliktā nodokļa aktīvus: a) pensijas pabalsta izmaksas var atskaitīt, nosakot grāmatvedības peļņu, kad darbinieks sniedz pakalpojumu, bet tās var atskaitīt, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, uzņēmumam veicot iemaksas fondā vai arī uzņēmumam maksājot pensijas pabalstus. Pagaidu starpība starp saistību uzskaites vērtību un to nodokļa bāzi; saistību nodokļa bāze parasti ir nulle. Šī atskaitāmā pagaidu starpība radīs atliktā nodokļa aktīvu, kad saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā atskaitījuma veidā no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli, veicot iemaksas vai izmaksājot pensijas pabalstus; b) pētniecības izmaksas atzīst par izdevumiem, nosakot grāmatvedības peļņu periodā, kurā šie izdevumi rodas, bet nav pieļaujams, ka tos atskaita līdz vēlākam periodam, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus). Starpība starp pētniecības izmaksu nodokļa bāzi, kas ir summa, kādu nodokļu administrācijas atļaus atskaitīt nākamajos periodos, un uzskaites vērtību nulli ir atskaitāma pagaidu starpība, kuras rezultātā rodas atliktā nodokļa aktīvs; c) ar dažiem izņēmumiem uzņēmums atzīst uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā. Kad saistības pārņem iegādes datumā, bet, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu, saistītās izmaksas neatskaita līdz vēlākam periodam, rodas atskaitāma pagaidu starpība, no kuras rodas atliktā nodokļa aktīvs. Atliktā nodokļa aktīvs rodas arī tad, ja iegādātā identificējamā aktīva patiesā vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi. Abos gadījumos rezultātā izveidojies atliktā nodokļa aktīvs ietekmē nemateriālo vērtību (skat. 66. punktu); un d) dažus aktīvus var uzskaitīt to patiesajā vērtībā vai tos var pārvērtēt, neveicot līdzvērtīgu korekciju nodokļa aprēķina vajadzībām (sk. 20. punktu). Atskaitāma pagaidu starpība rodas, ja aktīva nodokļa bāze pārsniedz tā uzskaites vērtību. Piemērs, kas ilustrē 26. punkta d) apakšpunktu Atskaitāmas pagaidu starpības identificēšana 2. gada beigās:   Uzņēmums A 1. gada sākumā par 1000 VV iegādājas parāda instrumentu, kura nominālā vērtība ir 1000 VV un kurš atmaksājams 5 gadu termiņa beigās, ar procentu likmi 2 %, kas maksājami katra gada beigās. Efektīvā procentu likme ir 2 %. Parāda instruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā.   Tirgus procentu likmēm pieaugot līdz 5 %, parāda instrumenta patiesā vērtība 2. gada beigās ir kritusies līdz 918 VV. Ir ticams, ka, ja uzņēmums A turpinās turēt parāda instrumentu, tas iekasēs visas līgumiskās naudas plūsmas.   Jebkura peļņa (zaudējumi) par parāda instrumentu ir apliekami ar nodokli (atskaitāmi) tikai tad, kad tie ir realizēti. Peļņu (zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās, nodokļu vajadzībām aprēķina kā starpību starp iekasēto summu un parāda instrumenta sākotnējām izmaksām.   Tādējādi parāda instrumenta nodokļu bāze ir tā sākotnējās izmaksas.   Starpība starp parāda instrumenta uzskaites vērtību 918 VV apmērā uzņēmuma A finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi 1000 VV apmērā rada atskaitāmu pagaidu starpību 82 VV apmērā 2. gada beigās (skatīt 20. punktu un 26. punkta d) apakšpunktu) neatkarīgi no tā, vai uzņēmums A paredz atgūt parāda instrumenta uzskaites vērtību, pārdodot vai izmantojot, t. i., turot to un iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, vai abu minēto kombinācijā.   Tas ir tāpēc, ka atskaitāmas pagaidu starpības ir starpības starp aktīva vai saistību uzskaites vērtību finanšu stāvokļa pārskatā un tā nodokļu bāzi, kā rezultātā veidosies atskaitāmas summas, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus) nākamajos periodos, kad aktīva vai saistību uzskaites vērtība ir atgūta vai samaksāta (skatīt 5. punktu). Uzņēmums A saņem atskaitījumu, kas atbilst aktīva nodokļu bāzei 1000 VV apmērā, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļu zaudējumus), kas radušies, pārdodot parāda instrumentu vai tā termiņa beigās.

27

Nosakot nākamo periodu ar nodokli apliekamo peļņu, no atskaitāmo pagaidāmo starpību apvērses rodas atskaitījumi. Tomēr saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā kā samazināti nodokļa maksājumi tikai tad, ja tas gūst pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu, pret kuru var veikt atskaitījumu ieskaitu. Tādēļ uzņēmums atzīst atliktā nodokļa aktīvus tikai tad, ja ir ticams, ka radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot atskaitāmās pagaidu starpības.

27 A

Kad uzņēmums novērtē, vai radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru tas var izmantot atskaitāmu pagaidu starpību, tas ņem vērā, vai tiesību akti nodokļu jomā ierobežo ar nodokli apliekamās peļņas avotus, pret ko tas var veikt atskaitījumus, veicot šīs atskaitāmās pagaidu starpības apvērsi. Ja nodokļu jomas tiesību akti neparedz šādus ierobežojumus, uzņēmums novērtē atskaitāmo pagaidu starpību kombinācijā ar visām citām tā atskaitāmām pagaidu starpībām. Tomēr, ja nodokļu jomas tiesību akti ierobežo zaudējumu izmantošanu atskaitījumam pret noteikta veida ienākumu, atskaitāmu pagaidu starpību vērtē kombinācijā ar citām attiecīgā veida atskaitāmām pagaidu starpībām.

28

Ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, ja ir pietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, un šo starpību apvērse gaidāma: a) tajā pašā periodā, kurā gaidāma atskaitāmās pagaidu starpības apvērse; vai b) periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem. Tādos gadījumos atliktā nodokļa aktīvu atzīst periodā, kurā rodas atskaitāmās pagaidu starpības.

29

Ja ar nodokli apliekamās pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, ir nepietiekamas, atliktā nodokļa aktīvu atzīst tādā mērā, cik: a) ir ticams, ka uzņēmumam būs pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu tajā pašā periodā, kurā notikusi atskaitāmās pagaidu starpības apvērse (vai periodos, kuros nodokļa zaudējumus no atliktā nodokļa aktīva var pārnest uz iepriekšējiem vai nākamajiem periodiem). Novērtējot, vai nākamajos periodos tas gūs pietiekamu ar nodokli apliekamu peļņu, uzņēmums: i) salīdzina atskaitāmās pagaidu starpības ar turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu, no kuras izslēgti nodokļu atskaitījumi, kuri izriet no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses. Šis salīdzinājums parāda, kādā mērā turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa ir pietiekama, lai uzņēmums atskaitītu summas, kas rodas no šo atskaitāmo pagaidu starpību apvērses, un ii) neņem vērā ar nodokli apliekamās summas, kas rodas no atskaitāmām pagaidu starpībām, kuru rašanās gaidāma nākamajos periodos, jo atliktā nodokļa aktīvam, kas rodas no šīm atskaitāmām pagaidu starpībām, pašam būs nepieciešamība turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa, lai to varētu izmantot; vai b) uzņēmumam, kas radīs ar nodokli apliekamu peļņu attiecīgajos periodos, ir pieejamas nodokļa plānošanas iespējas.

29 A

Aplēsēs par iespējamo turpmāko ar nodokli apliekamo peļņu var iekļaut dažu uzņēmuma aktīvu vērtības atgūšanu, pārsniedzot to uzskaites vērtību, ja ir pietiekoši pierādījumi, ka ir ticams, ka uzņēmums to panāks. Piemēram, ja aktīvs ir novērtēts patiesajā vērtībā, uzņēmums apsver, vai ir pietiekami pierādījumi, lai secinātu, ka ir ticams, ka uzņēmums atgūs aktīva vērtību, pārsniedzot tā uzskaites vērtību. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad uzņēmums plāno turēt parāda instrumentu ar fiksētu procentu likmi un iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

30

Nodokļa plānošanas iespējas ir darbības, kuras uzņēmums veiktu, lai radītu vai palielinātu ar nodokli apliekamos ienākumus kādā konkrētā periodā pirms pārnestu nodokļa zaudējumu vai nodokļa kredīta termiņa beigām. Piemēram, dažās jurisdikcijās ar nodokli apliekamo peļņu var radīt vai palielināt: a) izvēloties aplikt ar nodokli saņemtus vai saņemamus procentu ienākumus; b) atliekot prasījumu par atsevišķiem atskaitījumiem no peļņas, kas ir apliekama ar nodokli; c) pārdodot un, iespējams, saņemot atpakaļ nomā aktīvus, kuru vērtība ir palielinājusies, bet kuru nodokļa bāze nav koriģēta, lai atspoguļotu šo vērtības pieaugumu; un d) pārdodot aktīvu, kurš rada ar nodokli neapliekamus ienākumus (piemēram, dažās jurisdikcijās – valsts obligāciju), lai nopirktu citus ieguldījumus, kuri rada ar nodokli apliekamus ienākumus. Ja nodokļa plānošanas iespējas pārceļ ar nodokli apliekamo peļņu no vēlāka perioda uz agrāku, tad pārnestu nodokļa zaudējumu vai nodokļa kredīta izmantošana joprojām ir atkarīga no turpmākās peļņas, kas ir apliekama ar nodokli, kura radusies no avotiem, kas nav nākotnē rodošās pagaidu starpības.

31

Ja uzņēmumam nesen bijuši zaudējumi, uzņēmums ņem vērā 35. un 36. punktā sniegtos norādījumus.

32

[Svītrots]

Nemateriālā vērtība

32 A

Ja uzņēmējdarbības apvienošanā radušās nemateriālās vērtības uzskaites vērtība ir mazāka par tās nodokļa bāzi, šī starpība rada atliktā nodokļa aktīvu. Atliktā nodokļa aktīvs, kas rodas no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas, tiek atzīts, uzskaitot uzņēmējdarbības apvienošanu, ja ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekamā peļņa, no kuras varēs atskaitīt atskaitāmo pagaidu atšķirību.

Aktīva vai saistību sākotnējā atzīšana

33

Viens gadījums, kad rodas atliktā nodokļa aktīvs, veicot aktīva sākotnējo atzīšanu, ir, kad atskaita ar nodokli neapliekamu uz aktīvu attiecināmu valsts dotāciju, iegūstot aktīva uzskaites vērtību, bet nodokļa aprēķina vajadzībām to neatskaita no aktīva amortizējamās summas (citiem vārdiem, no tā nodokļa bāzes); aktīva uzskaites vērtība ir mazāka par tā nodokļa bāzi, un tas rada atskaitāmu pagaidu starpību. Valsts dotācijas var arī uzskatīt par atliktajiem ienākumiem; tādā gadījumā starpība starp atliktajiem ienākumiem un tā nodokļa bāzi nulli ir atskaitāma pagaidu starpība. Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi uzņēmums lieto, tas neatzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa aktīvu 22. punktā minētā iemesla dēļ.

Neizmantoti nodokļa zaudējumi un neizmantoti nodokļa kredīti

34

Atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst par neizmantotiem nodokļa zaudējumiem un neizmantotiem nodokļa kredītiem, kas pārnesti uz nākamajiem periodiem, ja ir ticams, ka nākotnē būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus un neizmantotos nodokļa kredītus.

35

Kritēriji to atliktā nodokļa aktīvu atzīšanai, kuri rodas no neizmantoto nodokļa zaudējumu un nodokļa kredītu pārnešanas uz nākamajiem periodiem, ir tādi paši kā kritēriji, pēc kuriem atzīst atliktā nodokļa aktīvus no atskaitāmām pagaidu starpībām. Tomēr neizmantotu nodokļa zaudējumu esamība pārliecinoši pierāda, ka ar nodokli apliekamā peļņa nākotnē var nebūt pieejama. Tādēļ, ja uzņēmumam nesen bijuši zaudējumi, tas atzīst atliktā nodokļa aktīvu no neizmantotiem nodokļa zaudējumiem vai nodokļa kredītiem tikai tad, ja uzņēmumam ir pietiekama ar nodokli apliekama pagaidu starpība vai pastāv citi pārliecinoši pierādījumi tam, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, pret kuru uzņēmums varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus. Tādos gadījumos 82. punkts pieprasa atklāt atliktā nodokļa aktīva summu un pierādījumu veidu, kas attaisno tā atzīšanu.

36

Novērtējot ar nodokli apliekamās peļņas ticamību, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus, uzņēmums apsver šādus kritērijus: a) vai uzņēmumam ir pietiekamas ar nodokli apliekamas pagaidu starpības, kas attiecas uz to pašu nodokļu administrāciju un to pašu ar nodokli apliekamo uzņēmumu, no kurām radīsies ar nodokli apliekamas summas, pret kurām varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus, pirms ir beidzies to termiņš; b) vai ir ticams, ka uzņēmumam radīsies ar nodokli apliekama peļņa, pirms būs beidzies neizmantoto nodokļa zaudējumu vai neizmantoto nodokļa kredītu termiņš; c) vai neizmantotie nodokļa zaudējumi rodas identificējamu iemeslu dēļ, kuru atkārtošanās ir maz ticama; un d) vai uzņēmumam ir pieejamas nodokļa plānošanas iespējas (sk. 30. punktu), kurš radīs ar nodokli apliekamu peļņu periodā, kurā varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus. Atliktā nodokļa aktīvu neatzīst, ja nav ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru varēs izmantot neizmantotos nodokļa zaudējumus vai neizmantotos nodokļa kredītus.

Neatzīto atliktā nodokļa aktīvu pārvērtēšana

37

Katrās pārskata perioda beigās uzņēmums pārvērtē neatzītos atliktā nodokļa aktīvus. Uzņēmums atzīst iepriekš neatzītu atliktā nodokļa aktīvu, ja ir kļuvis ticams, ka turpmākā ar nodokli apliekamā peļņa ļaus atgūt atliktā nodokļa aktīvu. Piemēram, tirdzniecības nosacījumu uzlabošana var palielināt ticamību, ka uzņēmums varēs radīt pietiekamu ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē, lai atliktā nodokļa aktīvs atbilstu 24. vai 34. punktā izklāstītajiem atzīšanas kritērijiem. Cits piemērs ir, kad uzņēmums pārvērtē atliktā nodokļa aktīvus uzņēmējdarbības apvienošanas datumā vai pēc tam (sk. 67. un 68. punktu).

Ieguldījumi meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalība kopīgās struktūrās

38

Pagaidu starpības rodas, kad uzskaites vērtība ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalībai kopīgās struktūrās (proti, mātesuzņēmuma vai ieguldītāja daļai meitasuzņēmuma, filiāles, asociētā uzņēmuma vai ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma neto aktīvos, ieskaitot nemateriālās vērtības uzskaites vērtību) kļūst atšķirīga no ieguldījuma vai līdzdalības nodokļa bāzes (kas bieži ir izmaksas). Šīs atšķirības var rasties daudzos dažādos gadījumos, piemēram: a) meitasuzņēmumu, filiāļu, asociēto uzņēmumu un kopīgu struktūru nesadalītās peļņas esamība; b) ārvalstu valūtas kursu izmaiņas, kad mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmums atrodas dažādās valstīs; un c) asociētajā uzņēmumā veikta ieguldījuma uzskaites vērtības samazinājums līdz tā atgūstamajai summai. Konsolidētajos finanšu pārskatos pagaidu starpība var atšķirties no tās pagaidu starpības, kas saistīta ar šo ieguldījumu mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ja mātesuzņēmums savos atsevišķajos finanšu pārskatos ieguldījumu uzskaita izmaksās vai pārvērtētajā summā.

39

Uzņēmumam jāatzīst atliktā nodokļa saistības visām ar nodokli apliekamām pagaidu starpībām, kas saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās, izņemot gadījumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi: a) mātesuzņēmums, ieguldītājs, kopīgas struktūras dalībnieks vai kopīgas struktūras operators var kontrolēt pagaidu starpības apvērses laiku; un b) ir ticams, ka tuvākajā laikā nenotiks pagaidu starpības apvērse.

40

Tā kā mātesuzņēmums kontrolē sava meitasuzņēmuma dividenžu politiku, mātesuzņēmums var kontrolēt laiku, kurā tiks apvērstas ar ieguldījumu saistītās pagaidu starpības (ieskaitot pagaidu starpības, kas rodas ne tikai no nesadalītās peļņas, bet arī no jebkurām ārvalstu valūtas pārrēķināšanas starpībām). Turklāt bieži nav iespējams noteikt ienākuma nodokļu summu, kas būtu jāmaksā, kad tiks apvērsta pagaidu starpība. Tādēļ tad, kad mātesuzņēmums ir noteicis, ka šī peļņa tuvākajā laikā netiks sadalīta, mātesuzņēmums neatzīst atliktā nodokļa saistības. Tādi paši apsvērumi attiecas uz ieguldījumiem filiālēs.

41

Uzņēmuma nemonetāros aktīvus un saistības novērtē to funkcionālajā valūtā (skatīt 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”). Ja uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu vai nodokļa zaudējumus (un tātad tā nemonetāro aktīvu un saistību nodokļa bāzi) nosaka citā valūtā, valūtas kursa izmaiņas rada pagaidu starpības, kā rezultātā veidojas atzītas atliktā nodokļa saistības vai (saskaņā ar 24. punktu) aktīvs. Par rezultātā radušos atlikto nodokli debetē vai kreditē peļņā vai zaudējumos (sk. 58. punktu).

42

Ieguldītājs asociētajā uzņēmumā nekontrolē šo uzņēmumu un parasti nevar noteikt tā dividenžu politiku. Tādēļ, ja nepastāv vienošanās, saskaņā ar kuru asociētā uzņēmuma peļņa tuvākajā laikā netiks sadalīta, ieguldītājs atzīst atliktā nodokļa saistības, kas rodas no pagaidu starpībām, kas ir apliekamas ar nodokli un ir saistītas ar ieguldījumu asociētajā uzņēmumā. Dažos gadījumos ieguldītājs nevar noteikt nodokļa summu, kas būtu maksājama, ja ieguldītājs atgūtu asociētajā uzņēmumā veiktā ieguldījuma izmaksas, bet var noteikt, ka šī summa būs vienāda ar minimālo summu vai pārsniegs to. Tādos gadījumos atliktā nodokļa saistības novērtē šajā summā.

43

Vienošanās starp kopīgā struktūrā iesaistītām pusēm parasti paredz peļņas sadali un nosaka, vai lēmumiem par šiem jautājumiem vajadzīga visu pušu vai pušu grupas piekrišana. Ja kopīgas struktūras dalībnieks vai kopīgas struktūras operators var kontrolēt laiku, kad tam tiek iedalīta tā daļa no kopīgās struktūras peļņas, un ir ticams, ka tā peļņas daļa paredzamā nākotnē netiks sadalīta, atliktā nodokļa saistības neatzīst.

44

Uzņēmumam jāatzīst atliktā nodokļa aktīvs visām atskaitāmām pagaidu starpībām, kuras rodas no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalības kopīgās struktūrās, tikai tad, ja ir ticams, ka: a) tuvākajā laikā tiks apvērsta pagaidu starpība; un b) būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot pagaidu starpību.

45

Lemjot par to, vai atliktā nodokļa aktīvu atzīst atskaitāmām pagaidu starpībām, kas saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumiem un līdzdalību kopīgās struktūrās, uzņēmums ņem vērā 28.–31. punktā ietvertos norādījumus.

NOVĒRTĒJUMS

46

Pārskata perioda nodokļa saistības (aktīvi) par pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem jānovērtē summā, kas jāmaksā (jāatgūst no) nodokļu administrācijām, izmantojot nodokļa likmes (un nodokļa tiesību aktus), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz pārskata perioda beigām.

47

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības jānovērtē pēc nodokļa likmēm, kuru piemērošana gaidāma periodā, kad realizēs aktīvu vai izpildīs saistības, pamatojoties uz nodokļa likmēm (un nodokļa tiesību aktiem), kas ir spēkā vai būs spēkā līdz pārskata perioda beigām.

48

Pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvus un saistības parasti novērtē, lietojot faktiskās nodokļa likmes (un nodokļa tiesību aktus). Tomēr dažās jurisdikcijās valdības paziņojumi par nodokļa likmēm (un nodokļa tiesību aktiem) var faktiski stāties spēkā pēc vairākiem mēnešiem kopš paziņošanas. Tādos gadījumos nodokļa aktīvus un saistības novērtē, lietojot paziņoto nodokļa likmi (un nodokļa tiesību aktus).

49

Ja uz dažādiem ar nodokli apliekamo ienākumu līmeņiem attiecas dažādas nodokļa likmes, atliktā nodokļa aktīvus un saistības novērtē, izmantojot vidējās likmes, kuru piemērošana gaidāma attiecībā uz peļņu, kas ir apliekama ar nodokli, (nodokļa zaudējumiem) periodos, kuros gaidāma pagaidu starpību apvērse.

50

[Svītrots]

51

Atliktā nodokļa saistību un atliktā nodokļa aktīvu novērtēšanai jāatspoguļo tāda ietekme uz nodokli, kura izrietētu no tā, kādā veidā pārskata perioda beigās uzņēmums paredz atgūt vai samaksāt aktīvu un saistību uzskaites vērtību.

51 A

Dažās jurisdikcijās veids, kādā uzņēmums atgūst (samaksā) aktīva (saistību) uzskaites vērtību, var ietekmēt vienu vai abus šādus lielumus: a) piemērojamo nodokļa likmi, uzņēmumam atgūstot (samaksājot) aktīva (saistību) uzskaites vērtību; un b) aktīva (saistību) nodokļa bāzi. Tādos gadījumos uzņēmums novērtē atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvus, lietojot nodokļa likmi un nodokļa bāzi, kas atbilst gaidāmajam atgūšanas vai maksāšanas veidam. A piemērs Pamatlīdzekļu posteņa uzskaites vērtība ir 100 un nodokļu bāze – 60. Posteni pārdodot, piemērotu 20 % nodokļa likmi, un citiem ienākumiem piemērotu 30 % nodokļa likmi. Uzņēmums atzīst atliktā nodokļa saistības 8 (40 pēc 20 % likmes), ja tas paredz pārdot posteni, to turpmāk nelietojot, un atliktā nodokļa saistības 12 (40 pēc 30 % likmes), ja tas paredz saglabāt posteni un atgūt tā uzskaites vērtību, lietojot posteni. B piemērs Pamatlīdzekļu posteni, kura izmaksas ir 100 un uzskaites vērtība ir 80, pārvērtē uz 150. Nodokļa aprēķina vajadzībām neveic līdzvērtīgu korekciju. Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām ir 30, un nodokļa likme ir 30 %. Ja posteņa pārdošanas cena pārsniegs tā izmaksas, uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 30 iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos, bet pārdošanas ieņēmumus, kuri pārsniegs izmaksas, neapliks ar nodokli. Posteņa nodokļa bāze ir 70, un pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 80. Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, lietojot posteni, tam jāgūst ar nodokli apliekamie ienākumi 150, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu 70. Pamatojoties uz iepriekš minēto, atliktā nodokļa saistības ir 24 (80 pēc 30 % likmes). Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, posteni tūlīt pārdodot un saņemot 150, atliktā nodokļa saistības aprēķina šādi:   Ar nodokli apliekamā pagaidu starpība Nodokļa likme Atliktā nodokļa saistības Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām 30 30 % 9 Ieņēmumi, kuri pārsniedz izmaksas 50 nulle — Kopā 80   9 (Piezīme: (saskaņā ar 61.A punktu papildu atlikto nodokli, kas rodas pārvērtēšanas rezultātā, uzskaita pārējos apvienotajos ienākumos). C piemērs Fakti ir tādi paši kā B piemērā, izņemot: ja posteņa pārdošanas cena pārsniegs tā izmaksas, uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos (nodokļa likme 30 %) un pārdošanas ieņēmumus apliks ar nodokli pēc 40 % likmes pēc tam, kad būs atskaitītas pēc inflācijas koriģētās izmaksas 110. Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, lietojot posteni, tam jāgūst ar nodokli apliekamie ienākumi 150, bet uzņēmums varēs atskaitīt tikai nolietojumu 70. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļa bāze ir 70, pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 80, un atliktā nodokļa saistības ir 24 (80 pēc 30 % likmes), kā B piemērā. Ja uzņēmums paredz atgūt uzskaites vērtību, pārdodot posteni uzreiz par 150, uzņēmums varēs atskaitīt indeksētās izmaksas 110. Neto ieņēmumus 40 apliks ar nodokli pēc 40 % likmes. Turklāt uzkrāto nolietojumu nodokļa aprēķina vajadzībām 30 iekļaus ar nodokli apliekamajos ienākumos un apliks ar nodokli pēc 30 % likmes. Pamatojoties uz iepriekš minēto, nodokļa bāze ir 80 (110 mīnus 30), pastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība 70, un atliktā nodokļa saistības ir 25 (40 pēc 40 % likmes plus 30 pēc 30 % likmes). Ja nodokļa bāze nav uzreiz acīmredzama šajā piemērā, var būt lietderīgi ņemt vērā 10. punktā minēto pamatprincipu. (Piezīme: (saskaņā ar 61.A punktu papildu atlikto nodokli, kas rodas pārvērtēšanas rezultātā, uzskaita pārējos apvienotajos ienākumos).

51 B

Ja atliktā nodokļa saistības vai atliktā nodokļa aktīvu rada neamortizējams aktīvs, kuru novērtē, izmantojot 16. SGS noteikto pārvērtēšanas modeli, atliktā nodokļa saistību vai atliktā nodokļa aktīva pārvērtējumam jāatspoguļo nodokļu sekas, kādas radīs neamortizējama aktīva uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot, neatkarīgi no tā, kāda ir šāda aktīva uzskaites vērtības novērtēšanas bāze. Rezultātā, ja nodokļa tiesību akti nosaka nodokļa likmi, kas piemērojama ar nodokli apliekamajai summai, kura iegūta aktīva pārdošanas rezultātā un atšķiras no nodokļa likmes, kas piemērojama apliekamajai summai, kura iegūta aktīva lietošanas rezultātā, novērtējot atliktā nodokļa saistības vai aktīvu, piemēro pirmo iepriekšminēto likmi.

51 C

Ja atliktā nodokļa saistības vai aktīvu rada ieguldījumu īpašums, kuru novērtē, izmantojot 40. SGS noteikto patiesās vērtības modeli, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību atgūs, to pārdodot. Attiecīgi, ja pieņēmumu neatspēko, atliktā nodokļa saistību vai atliktā nodokļa aktīva novērtējumam jāatspoguļo nodokļu sekas, kādas radīs visas ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot. Šo pieņēmumu atspēko, ja ieguldījumu īpašums ir amortizējams un to tur tāda uzņēmējdarbības modeļa vajadzībām, kura mērķis ir ievērojami patērēt visus saimnieciskos labumus, kurus laikā gaitā sevī iemieso ieguldījumu īpašums, nevis to pārdot. Ja pieņēmumu atspēko, ievēro 51. punkta un 51.A punkta prasības. Piemērs, kas ilustrē 51.C punktu Ieguldījumu īpašuma izmaksas ir 100 un patiesā vērtība ir 150. To novērtē, izmantojot 40. SGS doto patiesās vērtības modeli. Tajā ietverta zeme, kuras izmaksas ir 40 un patiesā vērtība ir 60, un ēka, kuras izmaksas ir 60 un patiesā vērtība ir 90. Zemei ir neierobežots lietderīgās lietošanas laiks. Ēkas uzkrātais nolietojums nodokļu aprēķina vajadzībām ir 30. Nerealizētās pārmaiņas ieguldījumu īpašuma patiesajā vērtībā neietekmē ar nodokli apliekamo peļņu. Ja ieguldījumu īpašuma pārdošanas cena pārsniedz izmaksas, apvērsto uzkrāto nolietojumu nodokļu aprēķina vajadzībām 30 ietvers ar nodokli apliekamajā peļņā un tam piemēros parasto 30 % nodokļa likmi. Attiecībā uz pārdošanas ieņēmumiem, kuri pārsniedz izmaksas, saskaņā ar nodokļu tiesību aktiem piemēro 25 % nodokļa likmi, ja aktīvi tiek turēti mazāk nekā divus gadus, un 20 % nodokļa likmi, ja aktīvi tiek turēti divus gadus vai ilgāk. Tā kā ieguldījumu īpašumu novērtē, izmantojot 40. SGS noteikto patiesās vērtības modeli, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums atgūs visu ieguldījumu īpašuma uzskaites vērtību, pārdodot ieguldījumu īpašumu. Ja šādu pieņēmumu neatspēko, atliktais nodoklis rāda nodokļu sekas, kādas rada uzskaites vērtības pilnīga atgūšana, pārdodot īpašumu, pat ja uzņēmums paredz nopelnīt ienākumus, īpašumu izīrējot pirms pārdošanas. Nodokļa bāze zemei, ja to pārdod, ir 40, un ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 20 (60 – 40). Nodokļa bāze ēkai, ja to pārdod, ir 30 (60 – 30), un ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 60 (90 – 30). Tādējādi ar nodokli apliekamā kopējā pagaidu starpība saistībā ar ieguldījumu īpašumu ir 80 (20 + 60). Saskaņā ar 47. punktu nodokļa likme ir likme, kuru paredz piemērot periodā, kad ieguldījumu īpašumu realizē. Tādējādi rezultātā iegūtās atliktā nodokļa saistības aprēķina šādi, ja uzņēmums paredz pārdot īpašumu pēc tam, kad to būs turējis vairāk nekā divus gadus:   Ar nodokli apliekamā pagaidu starpība Nodokļa likme Atliktā nodokļa saistības Uzkrātais nolietojums nodokļa aprēķina vajadzībām 30 30 % 9 Ieņēmumi, kuri pārsniedz izmaksas 50 20 % 10 Kopā 80   19 Ja uzņēmums paredz pārdot īpašumu pēc tam, kad to turējis mazāk nekā divus gadus, iepriekšminēto aprēķinu groza, lai ieņēmumiem, kuri pārsniedz izmaksas, piemērotu 25 %, nevis 20 % nodokļa likmi. Ja tomēr uzņēmums tur ēku tāda uzņēmējdarbības modeļa vajadzībam, kura mērķis ir ievērojami patērēt visus laika gaitā ēkā iemiesotos saimnieciskos labumus, nevis to pārdot, šo priekšlikumu atspēko attiecībā uz ēku. Tomēr zemei nav nolietojuma. Tāpēc pieņēmums par atgūšanu, izmantojot pārdošanu, nevar tikt atspēkots attiecībā uz zemi. Jāsecina, ka atliktā nodokļa saistības rāda nodokļu sekas, kādas rada ēkas uzskaites vērtības atgūšana, ēku lietojot, un zemes uzskaites vērtības atgūšana, to pārdodot. Nodokļa bāze ēkai, ja to lieto, ir 30 (60 – 30), ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 60 (90 – 30), un tās rada atliktā nodokļa saistības, kas ir 18 (60 pēc 30 % likmes). Nodokļa bāze zemei, ja to pārdod, ir 40, ar nodokli apliekamā pagaidu starpība ir 20 (60 – 40), un tās rada atliktā nodokļa saistības, kas ir 4 (20 pēc 20 % likmes). Tādējādi, ja pieņēmumu par atgūšanu, veicot pārdošanu, atspēko attiecībā uz ēku, atliktā nodokļa saistības ieguldījumu īpašumam ir 22 (18 + 4).

51 D

Atspēkojamo pieņēmumu, kas minēts 51.C punktā, piemēro arī tad, kad atliktā nodokļa saistības vai atliktā nodokļa aktīvu rada, novērtējot ieguldījumu īpašumu uzņēmējdarbības apvienošanā, ja uzņēmums, vēlāk novērtējot ieguldījumu īpašumu, izmantos patiesās vērtības modeli.

51 E

Ar 51.B–51.D punktu netiek mainītas prasības piemērot principus, kas noteikti šī standarta 24.–33. punktā (atskaitāmās pagaidu starpības) un 34.–36. punktā (neizmantoti nodokļa zaudējumi un neizmantoti nodokļa kredīti), atzīstot un novērtējot atliktā nodokļa aktīvus.

52

[pārcelts un pārnumurēts par 51 A]

52 A

Dažās jurisdikcijās ienākuma nodokļus maksā pēc augstākas vai zemākas likmes, ja visu neto peļņu vai nesadalīto peļņu vai tās daļu izmaksā kā dividendi uzņēmuma akcionāriem. Dažās citās jurisdikcijās ienākuma nodokļi var būt atmaksājami vai maksājami, ja visu neto peļņu vai nesadalīto peļņu vai tās daļu izmaksā kā dividendi uzņēmuma akcionāriem. Tādos gadījumos pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvus un saistības novērtē pēc nodokļa likmes, kuru piemēro nesadalītai peļņai.

52 B

[Svītrots] Piemērs, kas ilustrē 52.A un 57.A punktu Tālāk dotajā piemērā aplūkota uzņēmuma pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīvu un saistību novērtēšana jurisdikcijā, kurā ienākuma nodokļi par nesadalīto peļņu maksājami pēc augstākas likmes (50 %), atmaksājot noteiktu summu, kad peļņa tiek sadalīta. Nodokļa likme par sadalīto peļņu ir 35 %. Pārskata perioda beigās 20X1. gada 31. decembrī uzņēmums neatzīst to dividenžu saistības, kuras ieteiktas vai izsludinātas pēc pārskata perioda beigām. Rezultātā 20X1. gadā dividendes netiek atzītas. 20X1. gada ar nodokli apliekamie ienākumi ir 100 000. Neto ar nodokli apliekamā pagaidu starpība par 20X1. gadu ir 40000. Uzņēmums atzīst pārskata perioda nodokļa saistības un pārskata perioda ienākuma nodokļa izdevumus 50000. Summu, kas ir potenciāli atgūstama nākotnes dividenžu rezultātā, neatzīst par aktīvu. Uzņēmums arī atzīst atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa izdevumus 20000 (40000 pēc 50 % likmes), kas ir ienākuma nodokļi, kurus uzņēmums maksās, kad tas atgūst vai maksā aktīvu un saistību uzskaites vērtības, pamatojoties uz nesadalītai peļņai piemērojamo nodokļa likmi. Pēc tam 20X2. gada 15. martā uzņēmums atzīst par saistībām dividendes 10000 no iepriekšējās pamatdarbības peļņas. 20X2. gada 15. martā uzņēmums atzīst ienākuma nodokļu atmaksu 1500 (15 % no dividendēm, kuras atzītas par saistībām) par pārskata perioda nodokļa aktīvu un par pārskata perioda ienākuma nodokļa izdevumu samazinājumu par 20X2. gadu.

53

Atliktā nodokļa aktīvi un saistības nav jādiskontē.

54

Lai ticami noteiktu atliktā nodokļa aktīvus un saistības, pamatojoties uz diskontēšanu, detalizēti jānosaka katras pagaidu starpības apvērses laiks. Daudzos gadījumos nav iespējams sastādīt laika grafiku vai tas ir ļoti sarežģīti. Tādēļ nav pareizi pieprasīt atliktā nodokļa aktīvu un saistību diskontēšanu. Diskontēšanas atļaušana, bet ne pieprasīšana radītu atliktā nodokļa aktīvus un saistības, kuras nevarētu salīdzināt starp uzņēmumiem. Tādēļ šis standarts nepieprasa un neatļauj atliktā nodokļa aktīvu un saistību diskontēšanu.

55

Pagaidu starpības nosaka, ņemot vērā aktīva vai saistību uzskaites vērtību. To dara arī tad, kad pašu uzskaites vērtību nosaka, pamatojoties uz diskontēšanu, piemēram, gadījumā, kad pastāv pienākumi maksāt pensijas pabalstu (sk. 19. SGS Darbinieku pabalsti).

56

Atliktā nodokļa aktīva uzskaites vērtība jāpārskata katrās pārskata perioda beigās. Uzņēmumam jāsamazina atliktā nodokļa aktīva uzskaites vērtība, ja vairs nav ticams, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa, kas ļautu izmantot labumu no visa šā atliktā nodokļa aktīva vai tā daļas. Jebkurš šāds samazinājums jāapvērš, ja kļūst ticams, ka būs pieejama pietiekama ar nodokli apliekamā peļņa.

PĀRSKATA PERIODA UN ATLIKTĀ NODOKĻA ATZĪŠANA

57

Darījuma vai cita notikuma pārskata perioda un atliktā nodokļa ietekmes uzskaite atbilst paša darījuma vai notikuma uzskaitei. Šo principu īsteno 58.–68.C punkts.

57 A

Uzņēmums atzīst dividenžu ienākuma nodokļa sekas, kā tās definētas 9. SFPS, kad tas atzīst saistības maksāt dividendes. Dividenžu ienākuma nodokļa sekas ir tiešāk saistītas ar pagātnes darījumiem vai notikumiem, kas radīja sadalāmo peļņu, nevis ar īpašniekiem veiktajiem maksājumiem. Tādēļ uzņēmums dividenžu ienākuma nodokļa sekas atzīst peļņā vai zaudējumos, pārējos apvienotajos ienākumos vai pašu kapitālā, atkarībā no tā, kur uzņēmums ir sākotnēji atzinis šos iepriekšējos darījumus vai notikumus.

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītās pozīcijas

58

Pārskata perioda un atliktais nodoklis jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem un jāiekļauj perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumus, kad nodoklis rodas no: a) peļņā vai zaudējumos neatzītiem darījumiem vai notikumiem, kuri tajā pašā vai citā periodā ir atzīti vai nu pārējos apvienotajos ienākumos, vai tieši pašu kapitālā (sk. no 61.A līdz 65. punktam); vai b) uzņēmējdarbības apvienošanas (izņemot gadījumu, kad ieguldījumu sabiedrība, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, iegādājas meitasuzņēmumu, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus) (skatiet 66.–68. punktu).

59

Lielākā daļa atliktā nodokļa saistību un atliktā nodokļa aktīvu rodas, ieņēmumus vai izdevumus iekļaujot grāmatvedības peļņā vienā periodā, bet ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļa zaudējumos) – citā periodā. Izrietošais atliktais nodoklis ir atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piemēram: a) procentu, autoratlīdzību vai dividenžu ieņēmumus saņem ar pēcmaksu un iekļauj grāmatvedības peļņā saskaņā ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” vai 9. SFPS “Finanšu instrumenti” pēc vajadzības, bet iekļauj ar nodokli apliekamajā peļņā (nodokļu zaudējumi) — pēc kases principa; un b) nemateriālo aktīvu izmaksas ir kapitalizētas saskaņā ar 38. SGS un tiek amortizētas peļņā vai zaudējumos, bet tika atskaitītas nodokļa aprēķina vajadzībām to rašanās brīdī.

60

Atliktā nodokļa aktīvu un saistību uzskaites vērtība var mainīties pat tad, ja attiecīgo pagaidu starpību summa nemainās. To var izraisīt, piemēram: a) nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas; b) atliktā nodokļa aktīvu atgūstamības pārvērtēšana; vai c) aktīva gaidāmā atgūšanas veida izmaiņas. Rezultātā radušos atlikto nodokli atzīst peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumus, kad tas attiecas uz posteņiem, kuri iepriekš nav atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 63. punktu).

Posteņi, kurus neatzīst peļņā vai zaudējumos

61

[Svītrots]

61 A

Pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli neatzīst peļņā vai zaudējumos, ja nodoklis attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā nav atzītas peļņā vai zaudējumos. Tādējādi pārskata perioda nodoklis un atliktais nodoklis, kas attiecas uz pozīcijām, kas tajā pašā vai citā periodā ir atzītas: a) pārējos apvienotajos ienākumos, jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos (sk. 62. punktu), b) tieši pašu kapitālā, jāatzīst tieši pašu kapitālā (sk. 62.A punktu).

62

Starptautiskais finanšu pārskatu standarts pieprasa vai ļauj atzīt konkrētus posteņus pārējos apvienotajos ienākumos. Šādi posteņi ir, piemēram: a) uzskaites vērtības izmaiņas, kas rodas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā (sk. 16. SGS); un b) [svītrots] c) valūtas kursa starpība, kas rodas, pārrēķinot uzņēmuma ārvalstu darbības finanšu pārskatus (sk. 21. SGS). d) [svītrots]

62 A

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti pieprasa vai pieļauj, ka par dažiem posteņiem tieši kreditē vai debetē pašu kapitālu. Šādi posteņi ir, piemēram: a) nesadalītās peļņas, kas radusies retrospektīvas grāmatvedības politikas maiņas dēļ vai kļūdas koriģēšanas dēļ, sākuma atlikuma korekcija (skatīt 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”) un b) summas, kas rodas, veicot salikta finanšu instrumenta pašu kapitāla sastāvdaļas sākotnējo atzīšanu (sk. 23. punktu).

63

Izņēmuma gadījumos var būt grūti noteikt pārskata perioda un atliktā nodokļa summu, ja nodoklis attiecas uz posteņiem, kuri nav atzīti peļņā vai zaudējumos (vai nu pārējos apvienotajos ienākumos, vai tieši pašu kapitālā). Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad: a) pastāv ienākuma nodokļa likmju gradācija un nav iespējams noteikt likmi, pēc kuras ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) īpašā sastāvdaļa ir aplikta ar nodokli; b) nodokļa likmes vai citu nodokļa noteikumu izmaiņas ietekmē atliktā nodokļa aktīvu vai saistības, kas attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos; vai c) uzņēmums nosaka, ka atliktā nodokļa aktīvs jāatzīst vai ka tas vairs nav jāatzīst pilnīgi, un atliktā nodokļa aktīvs (pilnīgi vai daļēji) attiecas uz posteni, ko iepriekš neatzina peļņā vai zaudējumos. Tādos gadījumos pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas attiecas uz posteņiem, kas nav atzīti peļņā vai zaudējumos, pamatojas uz attiecīgās jurisdikcijas personas pārskata perioda un atliktā nodokļa pamatotu proporcionālu sadalījumu vai citu metodi, saskaņā ar kuru attiecīgajos apstākļos sadale ir atbilstošāka.

64

16. SGS neprecizē, vai uzņēmumam katru gadu no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu jāpārnes summa, kas ir vienāda ar starpību starp pārvērtēta aktīva nolietojumu vai amortizāciju un nolietojumu vai amortizāciju, kas pamatojas uz šā aktīva izmaksām. Ja uzņēmums veic šo pārnešanu, pārnestā summa ir bez attiecīgiem atliktajiem nodokļiem. Līdzīgi apsvērumi attiecas uz pārnešanu, kuru veic, atsavinot pamatlīdzekļu objektu.

65

Kad aktīvs ir pārvērtēts nodokļa aprēķina vajadzībām un pārvērtēšana attiecas uz iepriekšējā perioda pārvērtēšanu grāmatvedības vajadzībām vai pārvērtēšanu, ko paredzēts veikt nākamajā periodā, par aktīva pārvērtēšanas un nodokļa bāzes korekcijas nodokļa ietekmi atzīst pārējos apvienotajos ienākumos tajos periodos, kuros tā rodas. Tomēr, ja pārvērtēšana nodokļa aprēķina vajadzībām neattiecas uz iepriekšējā perioda pārvērtēšanu grāmatvedības vajadzībām vai pārvērtēšanu, ko paredzēts veikt nākamajā periodā, nodokļa bāzes korekcijas nodokļa ietekmi atzīst peļņā vai zaudējumos.

65 A

Ja uzņēmums maksā dividendes akcionāriem, tam var būt jāmaksā dividenžu daļa nodokļu administrācijām akcionāru vārdā. Daudzās jurisdikcijās šo summu sauc par ieturamo nodokli. Par šo summu kā dividenžu daļu, kas samaksāta vai maksājama nodokļu administrācijām, debetē pašu kapitālu.

Atliktie nodokļi, kas rodas no uzņēmējdarbības apvienošanas

66

Kā skaidrots 19. punktā un 26. punkta c) apakšpunktā, pagaidu starpības var rasties uzņēmējdarbības apvienošanā. Saskaņā ar 3. SFPS uzņēmums atzīst rezultātā radušos atliktā nodokļa aktīvus (ja tie atbilst 24. punktā minētajiem atzīšanas kritērijiem) vai atliktā nodokļa saistības kā identificējamus aktīvus un saistības iegādes datumā. Līdz ar to šie atliktā nodokļa aktīvi vai atliktā nodokļa saistības ietekmē uzņēmuma atzīto nemateriālās vērtības vai no izdevīga iegādes darījuma izrietošā guvuma summu. Tomēr saskaņā ar 15. punkta a) apakšpunktu uzņēmums neatzīst atliktā nodokļa saistības, kas radušās no nemateriālās vērtības sākotnējās atzīšanas.

67

Uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā pircēja pirmsapvienošanas atliktā nodokļa aktīva realizēšanas varbūtība var mainīties. Pircējs var uzskatīt par ticamu, ka tas atgūs savu atliktā nodokļa aktīvu, kas nebija atzīts pirms uzņēmējdarbības apvienošanas. Piemēram, pircējs var ieskaitīt savus neizmantotos nodokļa zaudējumus pret iegādātā uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu nākotnē. Vai arī uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā, iespējams, ir maz ticams, ka ar nodokli apliekamā peļņa nākotnē ļaus atgūt atliktā nodokļa aktīvu. Šādos gadījumos pircējs atzīst atliktā nodokļa aktīva izmaiņas uzņēmējdarbības apvienošanas periodā, bet tās neiekļauj uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaitē. Tādēļ pircējs neņem to vērā, novērtējot uzņēmējdarbības apvienošanā atzīstamo nemateriālo vērtību vai guvumu no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā.

68

Potenciālās priekšrocības, ko var sniegt iegādātā uzņēmuma ienākuma nodokļa zaudējumu pārcelšana uz nākamajiem periodiem vai citi atliktā nodokļa aktīvi, iespējams, neatbilst atsevišķas atzīšanas kritērijiem uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējās uzskaites brīdī, bet būs realizējamas vēlāk. Iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības, ko uzņēmums realizēs pēc uzņēmējdarbības apvienošanas, uzņēmums atzīst šādi: a) Iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības, kas ir atzītas novērtēšanas periodā un izriet no jaunas informācijas par faktiem un apstākļiem iegādes datumā, atskaita no ar šo iegādi saistītās nemateriālās vērtības uzskaites vērtības. Ja šīs nemateriālās vērtības uzskaites vērtība ir nulle, atlikušās atliktā nodokļa priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos. b) Visas citas iegādātās un realizētās atliktā nodokļa priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos (vai, ja šis standarts tā nosaka, ārpus peļņas vai zaudējumiem).

Pārskata perioda un atliktais nodoklis, kas rodas no maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem

68 A

Dažās nodokļu jurisdikcijās uzņēmums saņem nodokļu atvilkumu (t. i., summa, kas ir atskaitāma, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu), kas attiecas uz akcijās, akcijas iespējas līgumos vai citos uzņēmuma pašu kapitāla instrumentos izmaksāto samaksu. Nodokļu atvilkuma summa var atšķirties no saistītās kumulatīvās samaksas izdevumiem un var parādīties vēlākā pārskata periodā. Piemēram, dažās jurisdikcijās uzņēmums var atzīt izdevumus patēriņam par saņemtajiem darbinieku pakalpojumiem kā atlīdzību par piešķirtajiem akciju iespējas līgumiem saskaņā ar 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi” un nesaņemt nodokļu atvilkumu, kamēr akciju iespējas līgumi netiek izmantoti ar nodokļu atvilkumu novērtējumu, kas balstās uz nodokļa akcijas cenu izmantošanas datumā.

68 B

Tā kā pētniecības izmaksām, kas aprakstītas šā standarta 9. punktā un 26. punkta b) apakšpunktā, starpība starp līdz konkrētam datumam saņemto nodokļu bāzi (kas ir summa, kādu nodokļu administrācija atļaus atskaitīt nākamajos periodos) un nulles uzskaites vērtību, ir atskaitāmā pagaidu starpība, no kuras rodas atliktā nodokļa aktīvs. Ja summa, kuru nodokļu administrācija pieļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, nav zināma perioda beigās, tā jāaplēš, balstoties uz informāciju, kas pieejama perioda beigās. Piemēram, ja summa, kuru nodokļu administrācija atļaus kā atvilkumu nākotnes periodos, ir atkarīga no uzņēmuma akcijas cenas nākotnes datumā, atskaitāmā pagaidu starpībai jābalsta uz uzņēmuma akcijas cenu perioda beigās.

68 C

Kā teikts 68 A punktā nodokļu atskaites summa (vai aplēstā nākotnes nodokļu atskaite, kas novērtēta saskaņā ar 68B. punktu) var atšķirties no saistītiem uzkrāto atalgojumu izdevumiem. Šā standarta 58. punktā ir noteikts, ka pārskata perioda un atliktais nodoklis ir jāatzīst kā ienākumi vai izdevumi un jāietver perioda peļņā vai zaudējumos, izņemot, ja nodoklis rodas no a) darījuma vai notikuma, kurš ir atzīts tajā pašā vai citā periodā, ārpus peļņas vai zaudējumiem vai b) uzņēmējdarbības apvienošanas (izņemot gadījumu, kad ieguldījumu sabiedrība iegādājas meitasuzņēmumu, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus). Ja nodokļa atskaitījuma summa (vai aplēstais nākotnes nodokļa atskaitījums) pārsniedz saistītās kumulatīvās samaksas izdevumu summu, tas norāda, ka nodokļa atskaitījums attiecas ne tikai uz samaksas izdevumiem, bet arī uz pašu kapitāla posteni. Šajā situācijā saistītā pārskata perioda un atliktā nodokļa pārsniegums jāatzīst tieši pašu kapitālā.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

Nodokļa aktīvi un nodokļa saistības

69

[Svītrots]

70

[Svītrots]

Ieskaits

71

Uzņēmumam jāveic pārskata perioda nodokļa aktīvu un pārskata perioda nodokļa saistību ieskaits tikai tad, ja uzņēmums: a) ir juridiski tiesīgs veikt atzīto summu ieskaitu; un b) paredz norēķināties neto vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības.

72

Lai gan pārskata perioda nodokļa aktīvus un saistības atzīst un novērtē atsevišķi, finanšu stāvokļa pārskatā to ieskaitu veic pēc kritērijiem, kuri ir līdzīgi finanšu instrumentu kritērijiem, kuri noteikti 32. SGS. Uzņēmums parasti ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām, ja pārskata perioda nodokļa aktīvs un saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija, un šī nodokļu administrācija atļauj uzņēmumam veikt vai saņemt vienu neto maksājumu.

73

Konsolidētajos finanšu pārskatos viena koncerna uzņēmuma pārskata perioda nodokļa aktīva ieskaitu pret cita koncerna uzņēmuma pārskata perioda nodokļa saistībām veic tikai tad, ja attiecīgie uzņēmumi ir juridiski tiesīgi veikt vai saņemt vienu neto maksājumu un uzņēmumi paredz veikt vai saņemt šo neto maksājumu vai vienlaicīgi atgūt aktīvu un nokārtot saistības.

74

Uzņēmumam jāveic atliktā nodokļa aktīvu un atliktā nodokļa saistību ieskaits tikai tad, ja: a) uzņēmums ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām; un b) atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija: i) tam pašam ar nodokli apliekamam uzņēmumam; vai ii) dažādiem ar nodokli apliekamiem uzņēmumiem, kuri paredz norēķināties par pārskata perioda nodokļa saistībām un aktīviem pēc neto principa vai vienlaicīgi pārdot aktīvus un izpildīt saistības katrā nākamajā periodā, kurā paredz samaksāt vai atgūt ievērojamas atliktā nodokļa saistību vai aktīvu summas.

75

Lai izvairītos no nepieciešamības sastādīt detalizētu grafiku par laiku, kurā paredzama katras pagaidu starpības apvērse, šis standarts pieprasa, lai uzņēmums veiktu tā paša ar nodokli apliekamā uzņēmuma atliktā nodokļa aktīva ieskaitu pret atliktā nodokļa saistībām tikai tad, ja atliktā nodokļa aktīvs un saistības attiecas uz ienākuma nodokļiem, kurus noteikusi viena nodokļu administrācija, un uzņēmums ir juridiski tiesīgs veikt pārskata perioda nodokļa aktīvu ieskaitu pret pārskata perioda nodokļa saistībām.

76

Retos gadījumos uzņēmums var būt juridiski tiesīgs veikt ieskaitu un paredzēt norēķināties ar neto maksājumu dažos periodos, bet ne citos. Tādos retos gadījumos var būt nepieciešams detalizēts grafiks, lai ticami noteiktu, vai viena ar nodokli apliekama uzņēmuma atliktā nodokļa saistību rezultātā palielināsies nodokļa maksājumi tajā pašā periodā, kurā cita ar nodokli apliekamās uzņēmuma atliktā nodokļa aktīva rezultātā samazināsies šā otrā ar nodokli apliekamā uzņēmuma maksājumi.

Nodokļa izdevumi

Nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem

77

Nodokļa izdevumi (ienākumi), kuri attiecas uz parastās darbības peļņu vai zaudējumiem, jāuzrāda peļņā vai zaudējumos peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os).

77 A

[Svītrots]

Valūtas kursa starpības atliktā ārvalstu nodokļa saistībām vai aktīviem

78

21. SGS pieprasa atsevišķas valūtas kursa starpības atzīt par ienākumiem vai izdevumiem, bet neprecizē, kur šīs starpības jāuzrāda apvienoto ienākumu pārskatā. Tātad, ja valūtas kursa starpības par atliktā ārvalstu nodokļa saistībām vai aktīviem atzīst apvienoto ienākumu pārskatā, šīs starpības var klasificēt par atliktā nodokļa izdevumiem (ienākumiem), ja šī uzrādīšana tiek uzskatīta par visnoderīgāko finanšu pārskatu lietotājiem.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

79

Nodokļa izdevumu (ienākumu) svarīgākās sastāvdaļas jāatklāj atsevišķi.

80

Nodokļa izdevumu (ienākumu) sastāvdaļās var iekļaut: a) pārskata perioda nodokļa izdevumus (ienākumus); b) jebkuras korekcijas, kuras attiecīgajā periodā atzītas par iepriekšējo periodu pārskata perioda nodokļiem; c) atliktā nodokļa izdevumu (ienākumu) summu, kas attiecas uz pagaidu starpību rašanos un apvērsi; d) atliktā nodokļa izdevumu (ienākumu) summu, kas attiecas uz nodokļa likmju izmaiņām vai aplikšanu ar jauniem nodokļiem; e) labuma summu, kas rodas no iepriekš neatzītiem iepriekšējā perioda nodokļa zaudējumiem, nodokļa kredīta vai pagaidu starpības, ko lieto pārskata perioda nodokļa izdevumu samazināšanai; f) labuma summu no iepriekš neatzītiem iepriekšējā perioda nodokļa zaudējumiem, nodokļa kredīta vai pagaidu starpības, ko lieto atliktā nodokļa izdevumu samazināšanai; g) atliktā nodokļa izdevumus, kuri rodas no atliktā nodokļa aktīva vērtības daļēja norakstījuma vai iepriekšēja vērtības daļēja norakstījuma apvērses saskaņā ar 56. punktu; un h) nodokļa izdevumu (ieņēmumu) summa saistībā ar tām izmaiņām grāmatvedības politikā un kļūdām, kas iekļautas peļņā un zaudējumos saskaņā ar 8. SGS, jo tos nevar aprēķināt retrospektīvi.

81

Atsevišķi jāatklāj arī šāda informācija: a) pārskata perioda un atliktā nodokļa kopsumma, kas attiecas uz posteņiem, par kuriem tieši debetēts vai kreditēts pašu kapitāls (sk. 62.A punktu); ab) ienākumu nodokļu summu, kas attiecas uz katru pārējo apvienoto ienākumu sastāvdaļu (sk. 62. punktu un 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)); b) [svītrots]; c) paskaidrojums par sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu vienā vai abos šādos veidos: i) skaitliska saskaņošana starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu, kuru reizina ar piemērojamo nodokļa likmi(-ēm), atklājot arī bāzi, pamatojoties uz kuru aprēķina piemērojamo nodokļa likmi(-es); vai ii) skaitliska saskaņošana starp vidējo faktisko nodokļa likmi un piemērojamo nodokļa likmi, atklājot arī bāzi, pamatojoties uz kuru aprēķina piemērojamo nodokļa likmi; d) paskaidrojums par piemērojamās nodokļa likmes(-ju) izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu; e) atskaitāmo pagaidu starpību, neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu summa (un termiņš, ja tāds ir), kuriem finanšu stāvokļa pārskatā neatzīst atliktā nodokļa aktīvu; f) pagaidu starpību kopsumma, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalību kopīgās struktūrās un kurām nav atzītas atliktā nodokļa saistības (sk. 39. punktu); g) par katru pagaidu starpības veidu un par katru neizmantoto nodokļa zaudējumu un neizmantoto nodokļa kredītu veidu: i) atliktā nodokļa aktīvu un saistību summa, kura atzīta finanšu stāvokļa pārskatā par katru uzrādīto periodu; ii) atliktā nodokļa ienākumu vai izdevumu summa, kura atzīta peļņā vai zaudējumos, ja tā nav acīmredzama no to summu izmaiņām, kuras atzītas finanšu stāvokļa pārskatā; h) attiecībā uz pārtrauktām darbībām – nodokļa izdevumi par: i) guvumiem vai zaudējumiem pārtraukšanas brīdī; un ii) peļņu vai zaudējumiem no parastās darbības attiecīgajā periodā saistībā ar pārtraukto darbību līdz ar attiecīgajām summām par katru uzrādīto iepriekšējo periodu; i) ienākuma nodokļa summas sekas no tādu dividenžu izmaksas uzņēmuma akcionāriem, kuru sadali ierosināja vai izsludināja pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai, bet kuras neatzīst par saistībām finanšu pārskatos; j) ja uzņēmējdarbības apvienošana, kurā uzņēmums ir pircējs, izraisa pirmsiegādes atliktā nodokļa aktīva atzītās summas izmaiņas (sk. 67. punktu), šo izmaiņu summu; un k) ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātās atliktā nodokļa priekšrocības neatzīst iegādes datumā, bet atzīst pēc iegādes datuma (sk. 68. punktu), tā notikuma vai apstākļu maiņas apraksts, kas izraisīja atliktā nodokļa priekšrocību atzīšanu.

82

Uzņēmumam jāatklāj atliktā nodokļa aktīva summa un pierādījumu būtība, kas attaisno tā atzīšanu, ja: a) atliktā nodokļa aktīva izmantošana ir atkarīga no turpmākās ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz peļņu no esošo ar nodokli apliekamo pagaidu starpību apvērses; un b) uzņēmumam ir bijuši zaudējumi pārskata vai iepriekšējā periodā nodokļa jurisdikcijā, uz kuru attiecas atliktā nodokļa aktīvs.

82 A

52.A punktā aprakstītajos gadījumos uzņēmumam jāatklāj potenciālo ienākuma nodokļa seku raksturs, kuras radīsies, izmaksājot dividendes akcionāriem. Turklāt uzņēmumam jāatklāj potenciālās ienākuma nodokļa seku summas, kuras iespējams praktiski noteikt, un to, vai ir kādas potenciālās ienākuma nodokļa sekas, kuras nevar praktiski noteikt.

83

[Svītrots]

84

81. punkta c) apakšpunktā paredzētā informācija dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem izprast, vai sakarība starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu ir neparasta, un izprast svarīgus faktorus, kuri varētu ietekmēt šo sakarību nākotnē. Sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu var ietekmēt tādi faktori kā, piemēram, ieņēmumi, kurus neapliek ar nodokļiem, izdevumi, kuri nav atskaitāmi, nosakot ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa zaudējumu ietekme un ārvalstu nodokļa likmju ietekme.

85

Skaidrojot sakarību starp nodokļa izdevumiem (ienākumiem) un grāmatvedības peļņu, uzņēmums lieto piemērojamo nodokļa likmi, kura sniedz finanšu pārskatu lietotājiem visnozīmīgāko informāciju. Bieži visnozīmīgākā likme ir tā iekšzemes nodokļa likme valstī, kurā atrodas uzņēmums, kas apvieno valsts nodokļa likmes ar jebkurām vietējo nodokļu likmēm, kurus aprēķina būtībā līdzīgam ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu) apjomam. Tomēr uzņēmumam, kurš darbojas vairākās jurisdikcijās, var būt nozīmīgāk apkopot atsevišķus saskaņojumus, kas sagatavoti, lietojot iekšzemes likmi katrā atsevišķā jurisdikcijā. Tālāk piemērā ilustrēts, kā izvēlētā piemērojamā nodokļa likme ietekmē skaitliskā saskaņojuma uzrādīšanu. Piemērs, kas ilustrē 85. punktu 19X2. gadā uzņēmuma grāmatvedības peļņa savā jurisdikcijā (A valstī) bija 1500 (19X1. gadā: 2000), un B valstī tā bija 1500 (19X1. gadā: 500). Nodokļa likme A valstī ir 30 % un B valstī ir 20 %. A valstī izdevumi 100 (19X1. gadā: 200) nav atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām. Tālāk minēts piemērs saskaņošanai ar iekšzemes nodokļa likmi.   19X1 19X2 Grāmatvedības peļņa 2500 3000 Nodoklis pēc iekšzemes likmes 30 % 750 900 Izdevumu ietekme uz nodokli, kuri nav atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām 60 30 Zemāku nodokļa likmju ietekme B valstī 50) 150) Nodokļa izdevumi 760 780 Tālāk minēts saskaņošanas piemērs, kas sagatavots, apkopojot atsevišķos saskaņojumus katras valsts jurisdikcijā. Pēc šīs metodes ietekme, kuru rada starpības starp pārskatu sniedzēja uzņēmuma paša iekšzemes nodokļa likmi un iekšzemes nodokļa likmi citās jurisdikcijās, neparādās kā atsevišķs postenis saskaņošanā. Lai atbilstīgi 81. panta d) apakšpunktam paskaidrotu piemērojamās nodokļa likmes(-ju) izmaiņas, uzņēmumam var būt jāizklāsta ietekme, kuru rada nodokļa likmju vai dažādās jurisdikcijās gūtās kopējās peļņas nozīmīgas izmaiņas. Grāmatvedības peļņa 2500 3000 Nodoklis pēc iekšzemes likmēm, kuras piemērojamas peļņai attiecīgajā valstī 700 750 Izdevumu ietekme uz nodokli, kuri nav atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām 60 30 Nodokļa izdevumi 760 780

86

Vidējo faktisko nodokļa likmi iegūst, dalot nodokļa izdevumus (ienākumus) ar grāmatvedības peļņu.

87

Bieži nav iespējams aprēķināt neatzīto atliktā nodokļa saistību summu, kuras rodas no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos un līdzdalības kopīgās struktūrās (sk. 39. punktu). Tādēļ šis standarts pieprasa uzņēmumam atklāt pamatā esošo pagaidu starpību kopsummu, bet nepieprasa atklāt atliktā nodokļa saistības. Tomēr, ja iespējams, uzņēmumiem ieteicams atklāt neatzīto atliktā nodokļa saistību summas, jo finanšu pārskatu lietotāji šo informāciju var uzskatīt par noderīgu.

87 A

82.A punkts pieprasa uzņēmumam atklāt potenciālo ienākuma nodokļa seku raksturu, kuras radīsies, izmaksājot dividendes akcionāriem. Uzņēmums atklāj svarīgas ienākuma nodokļa sistēmas iezīmes un faktorus, kuri ietekmēs dividenžu potenciālā ienākuma nodokļa summu.

87 B

Dažreiz var nebūt iespējams aprēķināt potenciālā ienākuma nodokļa kopsummu, kas rastos, izmaksājot dividendes akcionāriem. Tas var būt, piemēram, gadījumā, kad uzņēmumam ir daudzi ārvalstu meitasuzņēmumi. Tomēr pat tādos gadījumos dažas kopsummas daļas var būt viegli nosakāmas. Piemēram, konsolidētā koncernā mātesuzņēmums un daži tā meitasuzņēmumi var būt samaksājuši ienākuma nodokļus par nesadalīto peļņu pēc augstākas likmes un zināt summu, kas tiktu atmaksāta, izmaksājot akcionāriem turpmākās dividendes no konsolidētās nesadalītās peļņas. Tādā gadījumā atklāj atmaksājamo summu. Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj arī to, ka pastāv papildu potenciālas ienākuma nodokļa sekas, kuras praktiski nav nosakāmas. Mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, ja tādi ir, informācijas atklāšana par potenciālajām ienākuma nodokļa sekām attiecas uz mātesuzņēmuma nesadalīto peļņu.

87 C

Uzņēmumam, kuram jāatklāj 82.A punktā paredzētā informācija, var pieprasīt atklāt arī informāciju par pagaidu starpībām, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, filiālēs un asociētajos uzņēmumos vai līdzdalību kopīgās struktūrās. Tādos gadījumos uzņēmums to ņem vērā, nosakot informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar 82.A punktu. Piemēram, uzņēmumam var pieprasīt atklāt pagaidu starpību kopsummu, kuras saistītas ar ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kuriem ir atzītas atliktā nodokļa saistības (sk. 81. punkta f) apakšpunktu). Ja nav iespējams aprēķināt neatzīto atliktā nodokļa saistību summas (sk. 87. punktu), var būt dividenžu potenciālā ienākuma nodokļa summas, kuras praktiski nevar noteikt un kuras saistītas ar šiem meitasuzņēmumiem.

88

Uzņēmums atklāj jebkuras ar nodokļiem saistītās iespējamās saistības un iespējamos aktīvus saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”. Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi var rasties, piemēram, no neatrisinātiem strīdiem ar nodokļu administrācijām. Tāpat, ja nodokļa likmju vai nodokļa tiesību aktu izmaiņas tiek ieviestas vai izsludinātas pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums atklāj šo izmaiņu nozīmīgo ietekmi uz tā pārskata perioda un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām (sk. 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām”).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

89

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1998. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, izņemot, kā noteikts 91. punktā. Ja uzņēmums piemēro šo standartu attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas pirms 1998. gada 1. janvāra, uzņēmumam jāatklāj fakts, ka tas ir piemērojis šo standartu 1979. gadā apstiprinātā 12. SGS “Ienākuma nodokļu uzskaite” vietā.

90

Šis standarts aizstāj 12. SGS “Ienākuma nodokļu uzskaite”, kas apstiprināts 1979. gadā.

91

52A., 52B., 65A. punkts, 81. punkta i) apakšpunkts, 82A., 87A., 87B., 87C. punkts, kā arī 3. un 50. punkta svītrošana stājas spēkā attiecībā uz gada finanšu pārskatiem (6) par periodiem, kuri sākas 2001. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka pieņemšana. Ja agrāka pieņemšana ietekmē finanšu pārskatus, uzņēmumam jāatklāj šis fakts.

92

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Papildus ir mainīts 23., 52., 58., 60., 62., 63., 65., 68.C., 77. un 81. punkts, svītrots 61. punkts un pievienots 61.A, 62.A un 77.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

93

68. punktu perspektīvi piemēro no 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) spēkā stāšanās datuma līdz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāto atliktā nodokļa aktīvu atzīšanai.

94

Tādējādi uzņēmumi nekoriģē iepriekšējas uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti, ja nodokļa priekšrocības iegādes datumā neatbilda atsevišķas atzīšanas kritērijiem un tiek atzītas pēc iegādes datuma, ja vien šīs priekšrocības neatzīst novērtējuma periodā un tās neizriet no jaunas informācijas par faktiem un apstākļiem iegādes datumā. Citas atzītās nodokļu priekšrocības atzīst peļņā vai zaudējumos (vai, ja šis standarts to nosaka, ārpus peļņas vai zaudējumu aprēķina).

95

Ar 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) grozīts 21. un 67. punkts un pievienots 32.A punkts un 81. punkta j) un k) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

96

[Svītrots]

97

[Svītrots]

98

Ir mainīta 52. punkta numerācija, un tagad tas ir 51.A punkts, veikti grozījumi 10. punktā un piemēros pēc 51.A punkta, pievienots 51.B punkts, 51.C punkts un tam sekojošais piemērs, kā arī 51.D punkts, 51.E punkts un 99. punkts, kas veikts ar “Atliktais nodoklis: pamatā esošo aktīvu atgūšana”, izdots 2010. gada decembrī. Uzņēmumam jāpiemēro šie grozījumi gada periodiem, kuri sākas 2012. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

98 A

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 2. un 15. punkts, 18. punkta e) apakšpunkts, 24., 38., 39. un 43.–45. punkts, 81. punkta f) apakšpunkts, 87. un 87C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 11. SFPS.

98 B

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 77. punkts un svītrots 77.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

98 C

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 58. un 68.C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

98 D

[Svītrots]

98 E

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 59. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

98 F

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 20. punkts un svītrots 96., 97. un 98.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

98 G

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 20. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

98 H

Ar 12. SGS grozījumiem “Atliktā nodokļa aktīvu atzīšana par nerealizētajiem zaudējumiem”, kas izdoti 2016. gada janvārī, tika grozīts 29. punkts un pievienots 27.A un 29.A punkts un piemērs pēc 26. punkta. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums šos grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Tomēr grozījumu sākotnējā piemērošanā izmaiņas pašu kapitālā agrākā salīdzināmā perioda sākumā var atzīt šā perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla sastāvdaļā), neiedalot izmaiņas šā perioda sākumā starp nesadalīto peļņu un citām pašu kapitāla sastāvdaļām. Ja uzņēmums piemēro šo atvieglojumu, šis fakts ir jānorāda.

98 I

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots 57.A punkts un svītrots 52.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu. Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, tas tos piemēro dividenžu ienākuma nodokļa sekām, kas atzītas agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai pēc tam.

98 J

Grozījumi “Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kuri izriet no viena darījuma”, izdoti 2021. gada maijā, grozīts 15., 22. un 24. punkts un pievienots 22.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro saskaņā ar 98.K–98.L punktu gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

98 K

Uzņēmums piemēro grozījumus “Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kuri izriet no viena darījuma” darījumiem, kas notiek uzrādītā agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai pēc tā.

98 L

Uzņēmums, kas piemēro grozījumus “Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kuri izriet no viena darījuma”, uzrādītā agrākā salīdzināmā perioda sākumā arī: a) atzīst atliktā nodokļa aktīvu – ciktāl ir ticams, ka būs pieejama ar nodokli apliekama peļņa, pret kuru var izmantot atskaitāmo pagaidu starpību, – un atliktā nodokļa saistības visām atskaitāmajām un ar nodokli apliekamajām pagaidu starpībām, kas saistītas ar: i) lietošanas tiesību aktīviem un nomas saistībām; un ii) ekspluatācijas izbeigšanu, atjaunošanu un līdzīgām saistībām un attiecīgajām summām, kas atzītas kā daļa no attiecīgā aktīva izmaksām; un b) atzīst grozījumu sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi kā nesadalītās peļņas (vai attiecīgā gadījumā citas pašu kapitāla sastāvdaļas) sākuma bilances korekciju attiecīgajā datumā.

PIK-21 ATCELŠANA

99

Ar grozījumiem, kuri izdarīti ar “Atliktais nodoklis: bāzes aktīvu atgūšana”, kas izdots 2010. gada decembrī, aizstāj 21. PIK interpretāciju “Ienākuma nodokļi — pārvērtēto neamortizējamo aktīvu atgūšana”.

16. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Pamatlīdzekļi

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi pamatlīdzekļiem, lai finanšu pārskatu lietotāji var izšķirt informāciju par uzņēmuma ieguldījumiem pamatlīdzekļos un izmaiņām šajos ieguldījumos. Galvenie jautājumi pamatlīdzekļu uzskaitē ir aktīvu atzīšana, to uzskaites vērtību noteikšana, nolietojuma izmaksas un zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas jāatzīst attiecībā uz tiem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts jāpiemēro pamatlīdzekļu uzskaitē, izņemot gadījumus, ja kāds cits grāmatvedības standarts pieprasa vai pieļauj citu grāmatvedības metodi.

3

Šis standarts neattiecas uz: a) pamatlīdzekļiem, kas klasificēti kā pārdošanai turēti, saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”; b) bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību, kas nav ražojoši augi (sk. 41. SGS “Lauksaimniecība”). Šis standarts attiecas uz ražojošiem augiem, bet neattiecas uz produktiem no ražojošiem augiem; c) izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu (sk. 6. SFPS “Minerālresursu izpēte un novērtēšana”); d) tiesībām iegūt derīgos izrakteņus un derīgo izrakteņu krājumus, piemēram, naftu, dabas gāzi un līdzīgus neatjaunojamus resursus. Tomēr šis standarts attiecas uz pamatlīdzekļiem, ko izmanto b)–d) apakšpunktā aprakstīto aktīvu attīstīšanai vai saglabāšanai.

4

[Svītrots]

5

Uzņēmums, kas ieguldījuma īpašumam izmanto izmaksu modeli saskaņā ar 40. SGS “Ieguldījuma īpašums”, izmanto šajā standartā noteikto izmaksu modeli tā īpašumā esošam ieguldījuma īpašumam.

DEFINĪCIJAS

6

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: “ražojošs augs” ir dzīvs augs: a) kuru izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai piegādē; b) par kuru ir sagaidāms, ka tas ražos vairāk nekā vienu periodu; un c) kuram ir neliela iespēja tikt pārdotam kā lauksaimniecības produktam, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu. (41. SGS 5.A–5.B punktā ir sīki izstrādāta šī ražojoša auga definīcija.) “Uzskaites vērtība” ir vērtība, kādā aktīvu atzīst pēc uzkrātā nolietojuma un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas. Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, sākotnēji atzīstot saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piem., 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”. “Amortizējamā summa” ir aktīva izmaksas vai cita summa, kas aizstāj izmaksas, mīnus tā atlikusī vērtība. “Nolietojums” ir aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadalīšana tā lietderīgās lietošanas laikā. “Uzņēmumam specifiskā vērtība” ir esošā naudas plūsmas vērtība, ko uzņēmums sagaida saņemt no turpmākas aktīva izmantošanas un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas beigās, vai sagaida, ka tā radīsies pēc saistību nokārtošanas. Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.) “Zaudējumi no vērtības samazināšanās” ir summa, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. “Pamatlīdzekļi” ir materiāli posteņi, kurus: a) tur, lai izmantotu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai citiem vai administratīvā nolūkā, un b) plāno izmantot ilgāk nekā vienu periodu. Atgūstamā summa ir lielākā no divām summām – aktīva patiesās vērtības, no kuras atņemtas atsavināšanas izmaksas, un lietošanas vērtības. Aktīvu atlikusī vērtība ir aplēstā summa, kādu uzņēmums iegūtu, ja aktīvu atsavinātu pēc aplēsto atsavināšanas izmaksu atņemšanas, atkarībā no aktīvu vecuma un stāvokļa, kādā tie ir savas lietderīgās izmantošanas laika beigās. “Lietderīgās lietošanas laiks” ir: a) laika periods, kurā uzņēmums paredzējis lietot aktīvu; vai b) produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums paredzējis iegūt no aktīva.

ATZĪŠANA

7

Pamatlīdzekļu posteņa izmaksas atzīst kā aktīvus tikai tādos gadījumos, ja: a) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar posteni saistītie nākotnes saimnieciskie labumi, un b) posteņa izmaksas var ticami novērtēt.

8

Tādus posteņus kā rezerves daļas, rezerves iekārtas un apkalpojošās iekārtas atzīst saskaņā ar šo SFPS, ja tie atbilst pamatlīdzekļu definīcijai. Pretējā gadījumā šos posteņus klasificē kā krājumus.

9

Šā standarta mērķis nav noteikt posteņa mērvienību atzīšanai, t. i., kas veido pamatlīdzekļu posteni. Tāpēc ir nepieciešams vērtējums, lai piemērotu atzīšanas kritēriju noteiktiem uzņēmuma apstākļiem. Var būt lietderīgi apvienot atsevišķi nenozīmīgus posteņus, piemēram, veidnes, instrumentus un presformas, un kritērijus piemērot to kopējai vērtībai.

10

Saskaņā ar šo atzīšanas principu uzņēmums novērtē visas tā pamatlīdzekļu izmaksas brīdī, kad tās rodas. Šīs izmaksas ietver tās summas, kas sākotnēji radušās, lai iegūtu vai izveidotu pamatlīdzekļu objektu, un izmaksas, kas radušās vēlāk, lai to papildinātu, aizstātu daļu no pamatlīdzekļa vai to apkalpotu. Pamatlīdzekļu izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās saistībā ar tādu aktīvu nomu, kas tiek izmantoti, lai būvētu, papildinātu, aizstātu daļu pamatlīdzekļa vai apkalpotu to, piemēram, lietošanas tiesību aktīvu nolietojums.

Sākotnējās izmaksas

11

Pamatlīdzekļus var iegādāties drošības vai vides aizsardzības apsvērumu dēļ. Šo pamatlīdzekļu iegāde, lai gan tā tieši nepalielina kāda konkrēta pamatlīdzekļu objekta nākotnes saimnieciskos labumus, var būt nepieciešama, lai uzņēmums gūtu nākotnes saimnieciskos labumus no citiem aktīviem. Šādi pamatlīdzekļu posteņi kvalificējas atzīšanai par aktīviem, jo tie ļauj uzņēmumam gūt nākotnes saimnieciskos labumus no saistītiem aktīviem, kas pārsniedz to labumu vērtību, kuru varētu iegūt, ja šo posteņu uzņēmuma rīcībā nebūtu. Piemēram, ķīmisku vielu ražotājam var būt jāievieš jauni ķīmisku vielu apstrādes procesi, lai ievērotu vides aizsardzības prasības bīstamo ķīmisko vielu ražošanai un uzglabāšanai; atbilstīgos ražotnes uzlabojumus atzīst par aktīvu, jo bez tiem uzņēmums nevar ražot un pārdot ķīmiskas vielas. Tomēr aktīva un saistīto aktīvu uzskaites vērtību, kas rezultātā radusies, pārskata, lai noteiktu, vai nav notikusi šo aktīvu vērtības samazināšanās saskaņā ar 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

Turpmākās izmaksas

12

Saskaņā ar 7. punktā definētajiem atzīšanas principiem, uzņēmums neieskaita pamatlīdzekļu uzskaites vērtībā tā ikdienas apkalpošanas izmaksas. Šīs izmaksas drīzāk tiek ietvertas peļņā vai zaudējumos tajā periodā, kurā tās radušās. Ikdienas apkalpošanas izmaksas, galvenokārt, ir darba un izejvielu izmaksas, kā arī, iespējams, mazu rezerves daļu izmaksas. Šo izdevumu mērķis parasti ir pamatlīdzekļu “remonts un uzturēšana”.

13

Dažu pamatlīdzekļu objektu daļas var būt regulāri jāaizstāj. Piemēram, jāatjauno krāsns klājums pēc noteikta lietošanas stundu skaita vai vairakkārt lidmašīnas korpusa izmantošanas laikā jānomaina lidmašīnas interjers, piemēram, sēdekļi un virtuves iekārtas. Pamatlīdzekļu objektus var arī iegādāt, veicot ne īpaši regulāras aizvietošanas operācijas, piemēram, pārvietojot ēkas iekšējās sienas vai veidojot objektu, kas nav aizvietojams. Saskaņā ar 7. punktā definētajiem atzīšanas principiem uzņēmums atzīst pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā šā objekta daļas aizvietošanas izmaksas, ja šādas izmaksas ir izveidojušās, atbilstot atzīšanas kritērijam. Aizvietoto pamatlīdzekļu daļu uzskaites vērtības atzīšana tiek pārtraukta saskaņā ar šī standarta nosacījumiem (sk. 67.–72. punktu).

14

Turpinot izmantot pamatlīdzekļu objektu (piemēram, lidmašīnu), var veikt regulāras vispārējās pārbaudes, lai atrastu defektus, neņemot vērā to, vai objekta daļas ir vai nav aizvietotas. Pēc katras vispārējās pārbaudes pabeigšanas tās izmaksas tiek atzītas pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā kā aizvietotājs, ja tas atbilst aizvietošanas kritērijiem. Jebkura iepriekšējās pārbaudes izmaksu atlikusī uzskaites vērtība (atšķirīga no fiziskām daļām) tiek norakstīta. Tas notiek, neskatoties uz to, vai iepriekšējās pārbaudes izmaksas tika identificētas darījumā, kurā objekts tika iegūts vai veidots. Ja nepieciešams, nākamo līdzīgu pārbaužu aplēstās izmaksas var izmantot kā norādi par to, kāda bija pašreizējā pamatlīdzekļa vērtībā iekļauto pārbaudes izmaksu struktūra, objekta iegādes vai izveides brīdī.

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

15

Pamatlīdzekļu objekts, kas atbilst atzīšanai par aktīvu, jānovērtē izmaksu vērtībā.

Izmaksu elementi

16

Pamatlīdzekļu objekta izmaksas veido: a) tā pirkšanas cena, ieskaitot ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus, atskaitot tirdzniecības diskontus un atlaides; b) jebkuras tieši attiecināmas izmaksas aktīva nogādāšanai izmantošanas vietā un sagatavošanai tam darbības stāvoklim, ko iecerējusi vadība; c) objekta izmaksās ir ietverta attiecīgās vienības nojaukšanas un likvidācijas, kā arī tās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējā aplēse. Tās ir saistības, kuras uzņēmumam rodas vai nu pamatlīdzekļu iegādes brīdī, vai arī pēc pamatlīdzekļa lietošanas zināmā laika posmā, izņemot, ja minētajā posmā tas tiek izmantots ražošanā.

17

Tieši attiecināmas izmaksas ir, piemēram, ir šādas: a) darbinieku pabalstu izmaksas (kā noteikts 19. SGS “Darbinieku pabalsti”), kas tiešā veidā radušās no pamatlīdzekļi objekta izveides vai iegūšanas; b) vietas sagatavošanas izmaksas; c) sākotnējās piegādes un pārkraušanas izmaksas; d) uzstādīšanas un montēšanas izmaksas; e) izmaksas, kas rodas, pārbaudot, vai aktīvs darbojas pareizi (t. i., novērtējot, vai aktīva tehniskie un fiziskie izmantošanas rezultāti ir tādi, ka to var izmantot preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai citiem vai administratīviem mērķiem); un f) maksa par speciālistu darbu.

18

Uzņēmums piemēro 2. SGS “Krājumi” saistību izmaksām par nojaukšanas, likvidācijas un atrašanās vietas atjaunošanu, kurā objekts atradās, kas radušās noteiktā laika posmā, lietojot objektu krājumu ražošanai šā perioda laikā. Pienākums attiecībā uz izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. SGS vai 16. SGS, tiek atzīts un novērtēts saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

19

Izmaksu piemēri, kas nav pamatlīdzekļu objekta izmaksas: a) jaunas ražotnes atvēršanas izmaksas; b) jauna produkta vai pakalpojuma ieviešanas izmaksas (ieskaitot reklāmas un pārdošanas veicināšanas pasākumu izmaksas); c) uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas jaunā atrašanās vietā vai ar citu pircēju grupu (ieskaitot personāla apmācības izmaksas); un d) administrācijas un citas vispārīgas pieskaitāmas izmaksas.

20

Izmaksu atzīšana pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā tiek pārtraukta, kad objekts atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešams, lai tas spētu darboties tā, kā to iecerējusi vadība. Tāpēc izmaksas, kas radušās, ja izmantošanas laikā objekts tiek pārvietots, netiek iekļautas objekta uzskaites vērtībā. Piemēram, šādas izmaksas netiek iekļautas pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā: a) izmaksas, kas radušās laikā, kad objekts, kas spēj darboties tā, kā vadība to iecerējusi, vēl netiek darbināts tādā veidā vai tiek darbināts ar mazāku jaudu; b) sākotnējās darbības izmaksas, piemēram, zaudējumi, kuri radušies laika periodā, kamēr pieprasījums pēc jaunā produkta ir sasniedzis atbilstošu līmeni; un c) visu vai daļas uzņēmuma darbību pārvietošanas vai reorganizēšanas izmaksas.

20 A

Posteņus var izveidot, nogādājot pamatlīdzekļu vienību vietā un sagatavojot tādā stāvoklī, kas nepieciešams, lai tā darbotos saskaņā ar vadības iecerēm (piemēram, paraugi, kas iegūti, pārbaudot, vai aktīvs darbojas pareizi). Ieņēmumus no jebkuru šādu aktīvu vienību pārdošanas un šo vienību izmaksas uzņēmums atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar piemērojamiem standartiem. Uzņēmums novērtē šo vienību izmaksas, piemērojot 2. SGS novērtēšanas prasības.

21

Dažas darbības parādās saistībā ar pamatlīdzekļu objekta izveidi vai attīstību, bet nav nepieciešamas, lai objektu nogādātu tā darbībai paredzētajā vietā, vai sagatavotu to stāvoklī, kas vajadzīgs, lai tas darbotos tā, kā vadība iecerējusi. Šīs gadījuma darbības var rasties pamatlīdzekļa izveides vai attīstības laikā vai pirms tā. Piemēram, ieņēmumus var gūt ienākumus, izmantojot celtniecības vietu kā auto stāvvietu līdz celtniecības sākumam. Ņemot vērā to, ka gadījuma darbības nav nepieciešamas, lai objektu nogādātu tā darbībai paredzētajā vietā, vai sagatavotu to stāvoklī, kas vajadzīgs, lai tas darbotos tā, kā vadība iecerējusi, ieņēmumi un ar gadījuma darbību saistītās izmaksas tiek atzītas apvienoto ienākumu pārskatā un iekļautas ieņēmumu un izdevumu attiecīgajās kategorijās.

22

Pašradīta aktīva izmaksas nosaka, lietojot tādus pašus principus kā iegādātam aktīvam. Ja uzņēmums savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros ražo līdzīgus aktīvus, aktīva izmaksas parasti ir tādas pašas kā aktīvu ražošanas izmaksas (sk. 2. SGS). Tādēļ jebkuru iekšējo peļņu izslēdz, iegūstot šīs izmaksas. Pārmērīgi iztērētu materiālu, darbaspēka vai citu resursu izmaksas, kas radušās pašradīta aktīva ražošanā, neiekļauj aktīva izmaksās. 23. SGS “Aizņēmuma izmaksas” noteikts procentu atzīšanas kritērijs kā pašradīta pamatlīdzekļa objekta uzskaites vērtības sastāvdaļa.

22 A

Ražojošus augus uzskaita tāpat kā pašradītus pamatlīdzekļus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm. Tādēļ atsauces uz “būvniecību” šajā standartā būtu jālasa kā tādas, kuras ietver darbības, kas ir nepieciešamas, lai audzētu ražojošus augus, pirms tie atrodas vietā un stāvoklī, kas ir nepieciešami, lai varētu darboties saskaņā ar vadības iecerēm.

Izmaksu novērtēšana

23

Pamatlīdzekļu objekta izmaksas ir naudā izteikts cenas ekvivalents atzīšanas datumā. Ja maksājumu atliek, pārsniedzot parastos kredīta termiņus, starpību starp ekvivalento tūlītējas samaksas cenu un maksājuma kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem, izņemot, ja šādus procentus kapitalizē saskaņā ar 23. SGS.

24

Vienu vai vairākus pamatlīdzekļu objektus var iegūt apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai kombinētiem monetāriem un nemonetāriem aktīviem. Turpmākie spriedumi attiecas vienkārši uz viena nemonetāra aktīva apmaiņu pret otru, kā arī uz visām apmaiņām, kas raksturotas iepriekšējā teikumā. Šāda pamatlīdzekļu objekta izmaksas vērtē pēc tā patiesās vērtības, ja vien a) apmaiņas darījumam nav komerciāla rakstura vai b) neviena saņemtā vai atdotā aktīva patiesā vērtība nevar tikt patiesi novērtēta. Iegūto objektu vērtē šādā veidā pat tad, ja uzņēmums tūlīt nevar pārtraukt atdotā aktīva atzīšanu. Ja iegūto objektu nevērtē pēc tā patiesās vērtības, tā izmaksas vērtē pēc atdotā aktīva uzskaites vērtības.

25

Uzņēmums nosaka, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ņemot vērā tā turpmākās naudas plūsmas izmaiņas šā darījuma rezultātā. Apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ja: a) iegūtā aktīva naudas plūsmas konfigurācija (risks, laiks un summa) atšķiras no nodotā aktīva naudas plūsmas konfigurācijas; vai b) apmaiņas darījuma rezultātā mainās uzņēmumam specifiskā vērtība uzņēmuma darbību daļai, kuru ietekmē darījums; un c) starpība a) un b) ir nozīmīga salīdzinājumā ar apmainīto aktīvu patieso vērtību. Lai noteiktu, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru darījums ietekmē, jānosaka kā naudas plūsma pēc nodokļiem. Šīs analīzes rezultāts var būt skaidrs, uzņēmumam neveicot detalizētus aprēķinus.

26

Aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu varbūtību noteiktā diapazonā var pamatoti izvērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

27

[Svītrots]

28

Pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtību var samazināt par noteiktām valsts dotācijām saskaņā ar 20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

29

Uzņēmums izvēlas vai nu 30. punktā noteikto izmaksu modeli, vai 31. punktā noteikto pārvērtēšanas modeli kā uzņēmuma grāmatvedības politiku un piemēro to visai pamatlīdzekļu grupai.

29 A

Daži uzņēmumi iekšēji vai ārēji pārvalda ieguldījumu fondu, kas ieguldītājiem nodrošina labumus, kurus nosaka fonda apliecības. Līdzīgi, daži uzņēmumi izdod apdrošināšanas līgumu grupas ar tiešas dalības iezīmēm un tur pamatā esošos posteņus. Daži šādi fondi vai pamatā esošie posteņi ietver īpašnieka izmantotu īpašumu. Uzņēmums piemēro 16. SGS īpašnieka izmantotiem īpašumiem, kuri ir ietverti šādā fondā vai ir pamatā esošie posteņi. Neraugoties uz 29. punktu, uzņēmums var izvēlēties šādus īpašumus novērtēt, izmantojot patiesās vērtības modeli saskaņā ar 40. SGS. Šādas izvēles nolūkos apdrošināšanas līgumi ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm. (Termini, kas izmantoti šajā punktā, ir definēti 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”).

29 B

Uzņēmums īpašnieka izmantotu īpašumu, kas novērtēts, izmantojot ieguldījumu īpašuma patiesās vērtības modeli, piemērojot 29.A punktu, uzskata par atsevišķu pamatlīdzekļu kategoriju.

Izmaksu modelis

30

Pamatlīdzekļu objekts pēc atzīšanas par aktīvu jāuzskaita izmaksu vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanas modelis

31

Pamatlīdzekļu objekts pēc atzīšanas par aktīvu, kura patieso vērtību var ticami novērtēt, jāuzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot turpmāko uzkrāto nolietojumu un turpmākos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pārvērtēšana jāveic pietiekami regulāri, lai uzskaites vērtība būtiski neatšķirtos no tās vērtības, kas noteikta, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās.

32

[Svītrots]

33

[Svītrots]

34

Pārvērtēšanu biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo pamatlīdzekļu objektu patieso vērtību izmaiņām. Ja pārvērtētā aktīva patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā uzskaites vērtības, ir nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Dažu pamatlīdzekļu objektu patiesā vērtība var nozīmīgi un ātri mainīties, šādi radot nepieciešamību veikt pārvērtēšanu katru gadu. Tik biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas, ja pamatlīdzekļu objektu patiesā vērtība mainās nenozīmīgi. Tā vietā var būt nepieciešams objektu novērtēt tikai ik par trīs vai pieciem gadiem.

35

Ja pamatlīdzekļu objektu pārvērtē, attiecīgā aktīva uzskaites vērtība tiek koriģēta attiecībā uz pārvērtēto summu. Pārvērtēšanas datumā aktīvu uzskaita vienā no šādiem veidiem: a) bruto uzskaites vērtību koriģē veidā, kas ir saskaņots ar aktīva uzskaites vērtības pārvērtēšanu. Piemēram, bruto uzskaites vērtību var pārveidot, atsaucoties uz novērojamiem tirgus datiem, vai to var pārveidot proporcionāli uzskaites vērtības izmaiņām. Uzkrāto nolietojumu pārvērtēšanas datumā pielāgo, lai tas būtu vienāds ar starpību starp bruto uzskaites vērtību un aktīva uzskaites vērtību pēc tam, kad ņemti vērā uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās; vai b) uzkrāto nolietojumu atskaita no aktīva bruto uzskaites vērtības. Uzkrātā nolietojuma korekcijas summa veido daļu no uzskaites vērtības palielinājuma vai samazinājuma, kuru uzskaita saskaņā ar 39. un 40. punktu.

36

Ja pamatlīdzekli pārvērtē, jāpārvērtē visa pamatlīdzekļu grupa, pie kuras šis aktīvs pieder.

37

Pamatlīdzekļu grupa ir līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupējums. Atsevišķas grupas ir, piemēram, šādas: a) zeme; b) zeme un ēkas; c) mašīnas; d) kuģi; e) lidmašīnas; f) transportlīdzekļi; g) mēbeles un aprīkojums; h) biroja aprīkojums; un i) ražojoši augi.

38

Vienas pamatlīdzekļu grupas posteņus pārvērtē vienlaicīgi, lai izvairītos no aktīvu izlases veida pārvērtēšanas un tādu summu uzrādīšanas finanšu pārskatos, kas ir izmaksu un vērtību sajaukums dažādos datumos. Tomēr aktīvu grupu var pārvērtēt nepārtraukti, ja aktīvu grupas pārvērtēšanu pabeidz īsā laikā un pārvērtēšanās tiek ņemta vērā pēdējā pieejamā informācija.

39

Ja aktīva uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā palielina, šis palielinājums jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos un jāuzkrāj pašu kapitāla postenī “pārvērtēšanas pārsniegums”. Tomēr palielinājums ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos apmērā, par kādu tas apvērš tā paša aktīva pārvērtēšanas samazinājumu, kas iepriekš atzīts peļņā vai zaudējumos.

40

Ja aktīva uzskaites vērtību pārvērtēšanas rezultātā samazina, samazinājums jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr samazinājums jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos tādā apmērā, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums. Pārējos apvienotajos ienākumos atzītais samazinājums samazina summu, kas uzkrāta pašu kapitālā ar nosaukumu “pārvērtēšanas pārsniegums”.

41

Pārvērtēšanas pārsniegumu, kas iekļauts pašu kapitālā saistībā ar pamatlīdzekļiem, var tieši pārvietot uz nesadalīto peļņu, ja aktīva atzīšana tiek pārtraukta. Tas var nozīmēt visa pārsnieguma pārvietošanu, kad aktīvu izņem no lietošanas vai atsavina. Tomēr dažus pārsniegumus var pārvietot aktīva izmantošanas laikā. Šādā gadījumā pārvietotā pārsnieguma summa būs starpība starp nolietojumu, kas balstīts uz aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību, un nolietojumu, kas balstīts uz aktīva sākotnējo izmaksu. Pārvietošana no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu notiek tieši, neiekļaujot summas apvienoto ienākumu pārskatā.

42

Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā radusies nodokļu ietekme uz ieņēmumiem, ja tāda ir, tiek atzīta un atklāta saskaņā ar 12. SGS “Ienākuma nodokļi”.

Nolietojums

43

Katra pamatlīdzekļu objekta daļa ar izmaksām, kas ir svarīgas attiecībā pret objekta kopējām izmaksām, jānolieto atsevišķi.

44

Uzņēmums pieskaita sākotnēji atzīto summu, saistībā ar pamatlīdzekļu objektu, tā svarīgajām daļām, un katru šādu daļu nolieto atsevišķi. Piemēram, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu lidaparātu korpusiem un dzinējiem. Tāpat, ja uzņēmums iegādājas pamatlīdzekli, uz kuru attiecas operatīvās nomas līgums, kurā tas ir iznomātājs, var būt lietderīgi atsevišķi aprēķināt nolietojumu šā posteņa izmaksās atspoguļotām summām, kas ir attiecināmas uz labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem nomas noteikumiem salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

45

Nozīmīgas pamatlīdzekļu daļas lietderīgā lietošanas un nolietojuma metode var būt tāda pati kā citas nozīmīgas tā paša objekta daļas lietderīgās lietošanas un nolietojuma metode. Šādas daļas var grupēt, lai noteiktu nolietojuma izmaksas.

46

Ja uzņēmums atsevišķi nolieto dažas pamatlīdzekļu daļas, tas atsevišķi nolieto arī atlikušās objekta daļas. Atlikums sastāv no objekta daļām, kas atsevišķi nav svarīgas. Ja uzņēmumam ir dažādi nodomi attiecībā uz šīm daļām, varētu būt nepieciešams izmantot tuvinājuma tehnikas, lai nolietotu atlikumu tādā veidā, kas patiesi atspoguļo patēriņa modeli un/vai tā daļu lietderīgo lietošanu.

47

Uzņēmums var atsevišķi nolietot objekta daļas, kuru izmaksas nav nozīmīgas attiecībā pret objekta kopējo vērtību.

48

Katra perioda nolietojuma izmaksas jāatzīst atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien tos neiekļauj cita aktīva uzskaites vērtībā.

49

Perioda nolietojuma izmaksas parasti atzīst atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr dažreiz nākamie saimnieciskie labumi, kas ietverti aktīvā, tiek izmantoti citu aktīvu ražošanā. Tādā gadījumā nolietojuma izmaksas veido daļu no cita aktīva izmaksām, un tās iekļauj tā uzskaites vērtībā. Piemēram, ražošanas mašīnu un iekārtu nolietojumu iekļauj krājumu pārveidošanas izmaksās (sk. 2. SGS). Tāpat to pamatlīdzekļu nolietojumu, kurus lieto attīstības darbībā, var ietvert nemateriālā aktīva izmaksās, kuras atzīst saskaņā ar 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”.

Amortizējamā summa un nolietojuma periods

50

Aktīva nolietojamā summa sistemātiski tiek sadalīta tā lietderīgās lietošanas laikā.

51

Atlikušo vērtību un aktīva lietderīgo lietošanas laiku jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās un, ja prognozes atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, izmaiņa (-as) jāņem vērā kā maiņa grāmatvedības aplēsēs saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”.

52

Nolietojumu atzīst pat tad, ja aktīvā patiesā vērtība pārsniedz tā uzskaites vērtību, ja vien aktīva atlikusī vērtība nepārsniedz tā uzskaites vērtību. Aktīva remonts un uzturēšana neatbrīvo no nepieciešamības to nolietot.

53

Aktīva nolietojamo summu nosaka pēc tā atlikušās vērtības atskaitīšanas. Praksē aktīva atlīkusī vērtība bieži ir nenozīmīga un tādēļ nebūtiska amortizējamās summas aprēķināšanā.

54

Aktīva atlikusī vērtība var pārsniegt summu, kas līdzvērtīga vai lielāka par aktīva uzskaites vērtību. Ja tas tā ir, aktīva nolietojuma izmaksas ir nulle, ja vien un kamēr tā atlikusī vērtība turpmāk nesamazinās līdz summai, kas ir mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

55

Aktīva nolietojums sākas tad, kad to ir iespējams izmantot, t. i., kad tas ir vietā un stāvoklī, kas tam nepieciešami, lai darbotos saskaņā ar vadības iecerēm. Aktīva nolietojums beidzas agrākajā datumā, kad aktīvs tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ietverts atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS, vai datumā, kad aktīvu pārtraukts atzīt. Tāpēc nolietojums nebeidzas, kad aktīvs ir dīkstāvē vai izņemts no aktīvas lietošanas, ja vien aktīvs nav pilnībā nolietots. Tomēr saskaņā ar nolietošanas izmantošanas metodēm nolietojuma izmaksas var būt nulle, ja nenotiek ražošanas process.

56

Aktīvā ietvertos nākotnes saimnieciskos labumus uzņēmums galvenokārt patērē, lietojot to. Tomēr citi faktori, piemēram, tehniskā vai komerciālā novecošanās un fiziskais nolietojums, aktīvam esot dīkstāvē, bieži rada aktīva saimniecisko labumu samazinājumu, kurus varētu no tā iegūt. Rezultātā, nosakot aktīva lietderīgās lietošanas laiku, ņem vērā šādus faktorus: a) aktīva paredzētais izmantojums. Lietošanu nosaka pēc aktīva paredzamās jaudas vai saražojamo produkcijas vienību skaita; b) gaidāmais fiziskais nolietojums, kas ir atkarīgs no darbības faktoriem, piemēram, maiņu skaits, kad aktīvu jālieto, un remonta un uzturēšanas programma, kā arī rūpes par aktīvu un tā uzturēšana dīkstāves laikā; c) tehniskā vai komerciālā novecošanās, kas rodas, veicot ražošanas izmaiņas vai uzlabojumus vai mainoties pieprasījumam tirgū pēc aktīva ražotās preces vai sniegtā pakalpojuma. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu; d) juridiski vai līdzīgi aktīva lietošanas ierobežojumi, piemēram, attiecīgo nomu termiņi.

57

Aktīva lietderīgās lietošanas laiku nosaka, ņemot vērā aktīva gaidāmo derīgumu uzņēmumam. Uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanas politika var paredzēt atsavināt aktīvu pēc noteikta laika vai noteiktas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu daļas patēriņa. Tādēļ aktīva lietderīgās lietošanas laiks var būt īsāks par tā saimnieciskās izmantošanas laiku. Aktīva lietderīgā lietojuma aplēse ir vērtējuma jautājums un balstās uz uzņēmuma pieredzi, strādājot ar līdzīgiem aktīviem.

58

Zeme un ēkas ir nošķirami aktīvi, un tos uzskaita atsevišķi pat tad, ja tie iegādāti kopā. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, karjeri un vietas, kuras izmanto kā atkritumu izgāztuves, zemei ir neierobežots lietderīgais lietojums, un tāpēc tā netiek nolietota. Ēkām ir ierobežots lietderīgās lietošanas laiks, un tādēļ tās ir nolietojami aktīvi. Tās zemes vērtības palielināšanās, uz kuras atrodas ēka, neietekmē ēkas amortizējamās summas noteikšanu.

59

Ja zemes izmaksās iekļautas demontāžas, likvidēšanas un atjaunošanas izmaksas, šo zemes aktīva izmaksu daļu nolieto laika periodā, kurā tiek gūti saimnieciskie labumi, radot šīs izmaksas. Dažos gadījumos zemei var būt ierobežots lietderīgais lietojums. Tādā gadījumā tā tiek nolietota tādā veidā, kas atspoguļo labumus, kuri no zemes gūti.

Nolietojuma metode

60

Lietotajai nolietojuma metodei jāatspoguļo aktīva nākotnes saimnieciskais labums, ko uzņēmums prognozē iegūt.

61

Nolietojuma metodi, kuru aktīvam piemēro, jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Ja ir nozīmīgas izmaiņas aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī, modelis ir jāmaina, lai atspoguļotu izmaiņas. Šādas izmaiņas ir jāuzskata par grāmatvedības aplēses maiņu saskaņā ar 8. SGS.

62

Lai sistemātiski sadalītu aktīva nolietojamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas nolietojuma metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Lineārās nolietošanas rezultātā veidojas nemainīgas izmaksas aktīva lietderīgās lietošanas laikā, ja aktīva atlikusī vērtība nemainās. Degresīvās metodes rezultātā izmaksas samazinās aktīva lietderīgās lietošanas laikā. Ražošanas metodes vienības rezultātā veido izmaksas, kas balstītas uz prognozēto lietojumu vai saražoto vienību skaitu. Uzņēmums izvēlas metodi, kas vislabāk atspoguļo prognozēto aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modeli. Šo metodi konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien šo prognozēto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī nav izmaiņas.

62 A

Nolietojuma metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo citus faktorus, nevis aktīva saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots.

Vērtības samazinājums

63

Lai noteiktu, vai pamatlīdzekļu objekta vērtība ir samazinājusies, uzņēmums piemēro 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”. Šis standarts izskaidro, kā uzņēmums pārskata savu aktīvu uzskaites vērtību, kā tas nosaka aktīva atgūstamo summu un kad tas atzīst vai apvērš zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas.

64

[Svītrots]

Kompensācija par samazināšanos

65

Kompensācija no trešajām pusēm par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļu objektiem tiek iekļauta atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad kompensācija ir saņemama.

66

Pamatlīdzekļu objektu vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un sekojošā aizstāšanas aktīvu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi un kā tādi arī jāuzskaita atsevišķi šādi: a) pamatlīdzekļu objektu vērtības samazināšanos atzīst saskaņā ar 36. SGS; b) no aktīvas lietošanas izņemto vai atsavināto pamatlīdzekļu objektu atzīšanas pārtraukšanu nosaka saskaņā ar šo standartu; c) kompensācija no trešajām pusēm par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos, zaudētiem vai atdotiem pamatlīdzekļu objektiem tiek iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad kompensācija ir saņemama; un d) kā aizstājēju atjaunoto, nopirkto vai uzbūvēto pamatlīdzekļu objektu izmaksas nosaka saskaņā ar šo standartu.

ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

67

Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc: a) to atsavinot; vai b) gadījumā, kad no aktīva lietošanas vai atsavināšanas nav gaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi.

68

Guvums vai zaudējums, kas radies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad notikusi objekta atzīšanas pārtraukšana (ja vien 16. SFPS “Noma” nav prasīts rīkoties citādi pārdošanas ar saņemšanas atpakaļ nomā gadījumos). Guvumus neklasificē kā ieņēmumus.

68 A

Tomēr uzņēmumam, kurš, veicot savas parastās aktivitātes, regulāri pārdod pamatlīdzekļus, ko tas ir turējis iznomāšanai citiem, jāpārnes šādi aktīvi uz krājumiem ar to uzskaites vērtību, kad tie vairs netiek iznomāti un tos sāk turēt pārdošanai. Peļņa no šādu aktīvu pārdošanas ir atzīstama par ieņēmumiem saskaņā ar 15. SGS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”. 5. SFPS nav spēkā, ja aktīvi, kas tiek turēti pārdošanai parastās darbības gaitā, tiek pārnesti uz krājumiem.

69

Pamatlīdzekļu objekta atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojot). Pamatlīdzekļu objekta atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār minēto objektu saskaņā ar 15. SFPS prasībām, ar ko nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai ar pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā.

70

Ja saskaņā ar 7. punktā noteikto atzīšanas principu uzņēmums atzīst pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā objekta daļas aizvietošanas izmaksas, tas izslēdz aizvietotās daļas uzskaites vērtību, neskatoties uz to, vai aizvietotā daļa ir nolietota atsevišķi vai, nē. Ja uzņēmumam nav iespējams noteikt aizstātās daļas uzskaites vērtību, tas var izmantot aizstāšanas izmaksas kā norādi uz tām aizstātās daļas izmaksām, kas bija spēkā tās iegādes vai izveides laikā.

71

Guvumu vai zaudējumu, kas radies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, un objekta uzskaites vērtību.

72

Atlīdzības summu, kas jāiekļauj guvumu vai zaudējumu aprēķinā, kas rodas no pamatlīdzekļu vienības atzīšanas pārtraukšanas, nosaka saskaņā ar 15. SFPS 47.–72. punktā minētajām darījuma cenas noteikšanas prasībām. Turpmākās izmaiņas atlīdzības lēstajā summā, kas ietvertas guvumu vai zaudējumu aprēķinā, uzskaita saskaņā ar 15. SFPS minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

73

Finanšu pārskatos par katru pamatlīdzekļu grupu jāatklāj šāda informācija: a) bruto uzskaites vērtības noteikšanai lietotie novērtēšanas principi; b) izmantotās nolietojuma metodes; c) lietderīgās lietošanas laiks vai izmantotās nolietojuma likmes; d) bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums (kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās; un e) uzskaites vērtības saskaņošana perioda sākumā un beigās, norādot: i) iegādātos pamatlīdzekļus; ii) aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un citas atsavināšanas; iii) iegādes uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā; iv) vērtības pieaugumus vai samazināšanos, kas radies saskaņā ar 31., 39. un 40. punktu nosacījumiem veiktas pārvērtēšanas rezultātā un zaudējumus vērtības samazināšanās dēļ, kas atzīts vai apvērsts pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 36. SGS; v) zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 36. SGS; vi) zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas apvērsti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 36. SGS; vii) nolietojumu; viii) neto valūtas kursa starpības, kas rodas, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā; un ix) citas izmaiņas.

74

Finanšu pārskatos jāatklāj šāda informācija: a) īpašuma tiesību ierobežojumu esamība un summas, un pamatlīdzekļi, kas ieķīlāti kā saistību nodrošinājums; b) izdevumu summa, kas atzīta pamatlīdzekļu objekta uzskaites vērtībā tā izveides laikā; un c) līgumā noteiktās apņemšanās summa pamatlīdzekļu iegādei.

74 A

Ja tā nav atsevišķi uzrādīta apvienoto ienākumu pārskatā, finanšu pārskatos jāatklāj arī šāda informācija: a) kompensācijas summa no trešajām personām par pamatlīdzekļu objektiem, kuru vērtība ir samazinājusies, tie zaudēti vai atdoti, kas ir iekļauta peļņas vai zaudējumu aprēķinā; un b) ieņēmumu un izmaksu summas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 20.A punktu un attiecas uz izveidotajām aktīvu vienībām, kuras nav uzņēmuma parastās darbības rezultāts, un kas apvienoto ienākumu pārskata postenī(-ņos) ietver šādus ieņēmumus un izmaksas.

75

Nolietojuma metodes izvēlēšanās un aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēse ir vērtējuma jautājumi. Tādēļ pieņemto metožu un aplēstā lietderīgās lietošanas laika vai nolietojuma likmju atklāšana sniedz finanšu pārskatu lietotājiem informāciju, kas viņiem ļauj iepazīties ar vadības izvēlētajām politikām un veikt salīdzinājumus ar citiem uzņēmumiem. Līdzīgiem mērķiem ir nepieciešams atklāt: a) nolietojums vai nu atzīts peļņā vai zaudējumos, vai kā daļa citu aktīvu izmaksu pārskata periodā; un b) uzkrātais nolietojums perioda beigās.

76

Saskaņā ar 8. SGS uzņēmums atklāj grāmatvedības aplēses maiņas raksturu un ietekmi pārskata periodā vai tiek sagaidīts, ka šāda ietekme būs nākamajos periodos. Pamatlīdzekļiem šādu informāciju nepieciešams atklāt aplēšu izmaiņu dēļ saistībā ar: a) atlikušajām vērtībām; b) aplēstām pamatlīdzekļu objektu demontāžas, likvidācijas vai atjaunošanas izmaksām; c) lietderīgās lietošanas laiku un d) nolietojuma metodēm.

77

Ja pamatlīdzekļu posteni uzrāda atkārtoti novērtētās summās, papildus 13. SFPS prasītajai informācijai atklāj arī šādu informāciju: a) pārvērtēšanas faktiskais datums; b) tas, vai bija iesaistīts neatkarīgs vērtētājs; c) [svītrots] d) [svītrots] e) katrai pārvērtētai pamatlīdzekļu grupai uzskaites vērtība, kas tiktu atzīta, ja aktīvus uzskaitītu saskaņā ar izmaksu modeli; un f) pārvērtēšanas pārsniegums, norādot izmaiņas attiecīgajā periodā un jebkurus ierobežojumus atlikuma sadalei akcionāriem.

78

Saskaņā ar 36. SGS uzņēmums atklāj informāciju par pamatlīdzekļu vērtības samazināšanos papildus informācijai, kas pieprasīta 73. punkta e) apakšpunkta (iv) – (vi) daļā.

79

Finanšu pārskatu lietotāju vajadzībām ir noderīga arī šāda informācija: a) pagaidām dīkstāvē esošu pamatlīdzekļu uzskaites vērtība; b) pilnīgi nolietotu pamatlīdzekļu uzskaites bruto vērtība, kurus joprojām lieto; c) pamatlīdzekļu uzskaites vērtība, kuri ir izņemti no aktīvas lietošanas un nav klasificēti kā turēti pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS; un d) ja izmanto izmaksu modeli, – pamatlīdzekļu patiesā vērtība, ja tā būtiski atšķiras no uzskaites vērtības. Tādēļ uzņēmumiem ieteicams atklāt šīs summas.

PĀREJAS NOTEIKUMI

80

24.-26. punkta prasības saistībā ar pamatlīdzekļu objekta, kas iegādāts aktīvu apmaiņas darījumā, sākotnējo vērtējumu piemēro perspektīvā tikai nākotnes darījumiem.

80 A

Ar SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 35. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus visai pārvērtēšanai, kura atzīta gada periodos, kas sākas šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā vai vēlāk, un iepriekšējā gada periodā. Uzņēmums var sniegt arī koriģētu salīdzinošu informāciju par uzrādītiem agrākiem periodiem, bet tam nav pienākuma to darīt. Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošu informāciju par agrākiem periodiem, tas skaidri norāda informāciju, kas nav koriģēta, kā arī norāda, ka tā ir sniegta uz cita pamata, un paskaidro šo pamatu.

80 B

Pārskata periodā, kad pirmoreiz piemēro “Lauksaimniecība: ražojoši augi” (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), uzņēmumam nav jāatklāj 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasītā kvantitatīvā informācija par kārtējo periodu. Tomēr uzņēmums uzrāda 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju par katru uzrādīto iepriekšējo periodu.

80 C

Uzņēmums var izlemt novērtēt ražojošu augu posteni tā patiesajā vērtībā finanšu pārskatos agrākā uzrādītā perioda sākumā par pārskata periodu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro “Lauksaimniecība: “ražojoši augi” (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), un izmantot šo patieso vērtību kā tā domātās izmaksas šajā datumā. Jebkuru starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākuma nesadalītajā peļņā agrākā uzrādītā perioda sākumā.

80 D

Ar “Pamatlīdzekļi — ieņēmumi pirms paredzētās lietošanas”, kas izdots 2020. gada maijā, ir grozīts 17. un 74. punkts un pievienots 20.A un 74.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus retrospektīvi, bet tikai attiecībā uz pamatlīdzekļu vienībām, kas nogādātas tādā vietā un sagatavotas tādā stāvoklī, kas nepieciešams, lai tās darbotos saskaņā ar vadības iecerēm, finanšu pārskatos, kuros uzņēmums pirmo reizi piemēro grozījumus, visagrākā uzrādītā perioda sākumā vai vēlāk. Uzņēmums grozījumu sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst kā nesadalītās peļņas (vai attiecīgā gadījumā citas pašu kapitāla sastāvdaļas) sākuma bilances korekciju visagrākā uzrādītā perioda sākumā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

81

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

81 A

Uzņēmums 3. punktā minētos grozījumus piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ja uzņēmums 6. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

81 B

Ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 39., 40. un 73.(e)(iv). punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

81 C

Ar 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārstrādāts 2008. gadā) tika grozīts 44. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

81 D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. un 69. punkts, kā arī pievienots 68.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro saistītie 7. SGS “Naudas plūsmas pārskati grozījumi”.

81 E

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī 40. SGS 8., 9., 22., 48., 53., 53.A, 53.B, 54., 57. un 85.B punktu. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

81 F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tika grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija un termina “atgūstamā summa” definīcija 6. punktā un grozīts 26., 35. un 77. punkts un svītrots 32. un 33. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

81 G

Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika grozīts 8. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

81 H

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 35. punkts un iekļauts 80A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

81 I

Ar “Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu” (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 56. punkts un iekļauts 62A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

81 J

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 68.A, 69. un 72. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

81 K

“Lauksaimniecība: ražojoši augi” (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 3., 6. un 37. punkts un iekļauts 22.A un 80.B–80.C punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot kā noteikts 80.C punktā.

81 L

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, svītrots 4. un 27. punkts un grozīts 5., 10., 44. un 68.–69. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

81 M

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek pievienots 29 A un 29 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

81 N

Pamatlīdzekļi — ieņēmumi pirms paredzētās lietošanas, izdots 2020. gada maijā, grozīts 17. un 74. punkts un pievienots 20.A, 74.A un 80.D punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

82

Šis standarts aizstāj 16. SGS “Pamatlīdzekļi” (pārskatīts 1998. gadā).

83

Šis standarts aizstāj šīs interpretācijas: a) PIK-6 “Esošās programmatūras pārveidošanas izmaksas”; b) PIK-14 “Pamatlīdzekļi – kompensācija par objektu vērtības samazināšanos vai zaudējumu”; un c) PIK–23 “Pamatlīdzekļi – būtiskas pārbaudes vai kapitālā remonta izmaksas”.

19. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Darbinieka pabalsti

MĒRĶIS

1

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības uzskaiti un informācijas atklāšanu par darbinieka pabalstiem. Standartā paredzēts, ka uzņēmumam jāatzīst: a) saistības, kad darbinieks ir veicis darbu apmaiņā pret darbinieku pabalstiem, kuri jāmaksā turpmāk; un b) izdevumi, kad uzņēmums patērē saimniecisko labumu, kas rodas no darbinieka veikta darba apmaiņā pret darbinieku pabalstiem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šo standartu darba devējs piemēro, uzskaitot visus darbinieku pabalstus, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2. starptautiskais finanšu pārskatu standarts (turpmāk — SFPS) “Uz akcijām balstīti maksājumi”.

3

Šajā standartā neaplūko informācijas sniegšanu par darbinieku pabalstu plāniem (sk. 26. SGS “Pensijas pabalstu plānu uzskaite un pārskatu sniegšana”).

4

Darbinieku pabalsti, uz kuriem šis standarts attiecas, ietver tos, kurus sniedz: a) saskaņā ar oficiāliem plāniem vai citiem oficiāliem līgumiem starp uzņēmumu un atsevišķiem darbiniekiem, darbinieku grupām vai to pārstāvjiem; b) saskaņā ar tiesību aktu prasībām vai ar nozares vienošanos starpniecību, kad uzņēmumiem jāveic iemaksas nacionālos, valsts, nozares vai citos vairāku darba devēju plānos; vai c) ar tādu neoficiālu praksi, kas rada prakses radītu pienākumu. Neoficiāla prakse rada prakses radītu pienākumu, kad uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā tikai maksāt darbinieku pabalstus. Prakses radīts pienākums, piemēram, ir tad, ja uzņēmuma neoficiālās prakses izmaiņas radītu nepieņemamu kaitējumu tā attiecībās ar darbiniekiem.

5

Darbinieku pabalsti ir šādi: a) darbinieku īstermiņa pabalsti, piemēram, turpmāk minētie, ja ir gaidāms, ka tos pilnībā izmaksās divpadsmit mēnešu laikā pēc tā gada pārskata perioda beigām, kurā darbinieks veicis attiecīgo darbu: i) algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas; ii) apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums; iii) peļņas sadale un prēmijas; un iv) nemonetārie labumi (piemēram, medicīniskā aprūpe, mājoklis, automašīnas un bezmaksas vai subsidētas preces vai pakalpojumi) esošajiem darbiniekiem; b) pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram: i) pensijas pabalsti (piemēram, pensijas un vienreizēji pensionēšanās pabalsti); un ii) citi pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības dzīvības apdrošināšana un pēcnodarbinātības medicīniskā aprūpe; c) citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti, piemēram, šādi: i) apmaksāti ilglaicīgi kavējumi, piemēram, izdienas atvaļinājums vai akadēmiskais atvaļinājums, ii) jubileju vai citi izdienas pabalsti; un iii) ilgstošas invaliditātes pabalsti; un d) darba attiecību izbeigšanas pabalsti.

6

Darbinieku pabalsti ir pabalsti, kurus sniedz darbiniekiem vai viņu apgādājamiem, un tos var organizēt ar maksājumiem (vai preču vai pakalpojumu sniegšanu) tieši darbiniekiem, viņu laulātajiem, bērniem vai citiem apgādājamiem vai citiem, piemēram, apdrošināšanas sabiedrībām.

7

Darbinieks var būt nodarbināts uzņēmumā uz pilnu slodzi, pusslodzi, pastāvīgā, gadījuma vai pagaidu darbā. Šajā standartā darbinieki ir arī direktori un citi vadības darbinieki.

DEFINĪCIJAS

8

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Darbinieku pabalstu definīcijas   Darbinieku pabalsti ir visa veida atlīdzība, ko uzņēmums nodrošina apmaiņā pret darbinieku veikto darbu vai par darba attiecību izbeigšanu.   Darbinieku īstermiņa pabalsti ir darbinieku pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti), kuru pilnīga maksājuma termiņš iestājas divpadsmit mēnešu laikā pēc tā perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.   Pēcnodarbinātības pabalsti ir darbinieku pabalsti (kas nav darba attiecību izbeigšanas pabalsti un īstermiņa darbinieku pabalsti), kuri maksājami pēc nodarbinātības beigām.   Citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti ir visi darbinieku pabalsti, kas nav darbinieku īstermiņa pabalsti, pēcnodarbinātības pabalsti un darba attiecību izbeigšanas pabalsti.   Darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir darbinieku pabalsti, ko izsniedz pret darbinieka nodarbinātības izbeigšanu, kuri maksājami sakarā ar: a) uzņēmuma lēmumu izbeigt darbinieka nodarbinātību pirms parastā pensionēšanās datuma; vai b) darbinieka lēmumu pieņemt piedāvāto pabalstu atlīdzībā pret nodarbinātības izbeigšanu.   Ar plānu klasifikāciju saistītās definīcijas   Pēcnodarbinātības pabalstu plāni ir oficiāli vai neoficiāli pasākumi, ar kuriem uzņēmums nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus vienam vai vairākiem darbiniekiem.   Definētu iemaksu plāni ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni, saskaņā ar kuriem uzņēmums veic noteiktas iemaksas atsevišķā uzņēmumā (fondā), un tam nebūs juridiska vai prakses radīta pienākuma veikt turpmākās iemaksas, ja fondam nav pietiekamu aktīvu, lai samaksātu visus darbinieku pabalstus par darbinieka darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos.   Noteiktu pabalstu plāni ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni, kas nav noteiktu iemaksu plāni.   Vairāku darba devēju plāni ir definētu iemaksu plāni (kas nav valsts plāni) vai definētu pabalstu plāni (kas nav valsts plāni), kuri: a) apvieno aktīvus, kurus iemaksājuši dažādi uzņēmumi, kuri netiek kopīgi kontrolēti; un b) lieto šos aktīvus, lai nodrošinātu pabalstus darbiniekiem no vairāk nekā viena uzņēmuma, ievērojot, lai iemaksu un pabalstu līmeņi tiktu noteikti neatkarīgi no tā, tieši kurā uzņēmumā konkrētie darbinieki strādā.   Ar definētu neto pabalstu saistībām (aktīviem) saistītās definīcijas   Definētu neto pabalstu saistības (aktīvi) ir iztrūkums vai pārsniegums, kas ir koriģēts atbilstīgi jebkādai ietekmei, ko rada definētu neto pabalstu aktīvu ierobežošana saskaņā ar aktīvu griestiem.   Iztrūkums vai pārsniegums ir: a) definēta pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība, no kuras atskaitīta b) visu plāna aktīvu (ja tādi ir) patiesā vērtība.   Aktīvu griesti ir to saimniecisko labumu pašreizējā vērtība, kuri pieejami atlīdzību veidā no plāna vai kā turpmāko plāna iemaksu samazinājumi.   Definēta pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir nākotnē paredzamo maksājumu pašreizējā vērtība, neatskaitot nevienu no plāna aktīviem, kas nepieciešami, lai norēķinātos par pienākumu, kurš izriet no darbinieka paveiktā darba pārskata periodā un iepriekšējos periodos.   Plāna aktīvus veido: a) darbinieku ilgtermiņa pabalstu fonda aktīvi; un b) kritērijiem atbilstošas apdrošināšanas polises.   Darbinieku ilgtermiņa pabalstu fonda aktīvi ir aktīvi (kas nav pārskatu sniedzēja uzņēmuma emitēti nepārvedami finanšu instrumenti), kuri: a) pieder sabiedrībai (fondam), kas ir juridiski neatkarīgs no pārskatu sniedzēja uzņēmuma un pastāv vienīgi tādēļ, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus; un b) ir lietojami vienīgi, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus; tie nav pieejami paša pārskatu sniedzēja uzņēmuma kreditoriem (pat bankrota gadījumā), un tos nevar atdot atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, ja vien: i) fonda atlikušie aktīvi nav pietiekami, lai izpildītu plāna vai pārskatu sniedzēja uzņēmuma visus attiecīgos darbinieku pabalsta pienākumus; vai ii) aktīvus neatdod atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, lai atlīdzinātu tam jau samaksātus darbinieku pabalstus.   Kritērijiem atbilstoša apdrošināšanas polise  (7) ir apdrošināšanas polise, kuru izdevis apdrošinātājs, kas nav pārskatu sniedzēja uzņēmuma saistīta puse (kā definēts 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”), ja ieņēmumi no polises: a) izmantojami vienīgi, lai maksātu vai finansētu darbinieku pabalstus saskaņā ar noteiktu pabalstu plānu; un b) nav pieejami paša pārskatu sniedzēja uzņēmuma kreditoriem (pat bankrota gadījumā) un nav izmaksājami pārskatu sniedzējam uzņēmumam, ja vien: i) ieņēmumi nav atlikušie aktīvi, kuri nav nepieciešami polisei, lai izpildītu visus saistītos darbinieku pabalstu pienākumus; vai ii) aktīvus neatdod atpakaļ pārskatu sniedzējam uzņēmumam, lai atlīdzinātu tam jau samaksātus darbinieku pabalstus.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Ar definēta pabalsta izdevumiem saistītās definīcijas   Darba izmaksas veido: a) kārtējās darba izmaksas, kas ir definētā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu pašreizējās vērtības pieaugums, kurš radies pārskata periodā; b) iepriekšējās darba izmaksas ir definētā pabalsta pienākuma par darbinieka darbu iepriekšējos periodos pašreizējās vērtības pieaugums, kas izriet no plāna grozījumiem (izmaiņu ieviešana vai atsaukšana attiecībā uz definētu pabalstu plānu) vai samazināšanas (uzņēmuma plānā ietverto darbinieku skaita būtisks samazinājums); un c) guvumi vai zaudējumi par norēķinu.   Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti ir definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) izmaiņas pārskata periodā, kas izriet no pagājušā laika.   Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtots novērtējums ietver: a) aktuāros guvumus un zaudējumus; b) plāna aktīvu atdevi, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos; un c) jebkuras izmaiņas attiecībā uz aktīvu griestu ietekmi, izņemot summas, kas ietvertas definētu pabalstu neto saistību (aktīvu) neto procentos.   Aktuārie guvumi un zaudējumi ir definētā pabalsta pienākuma pašreizējās vērtības izmaiņas, kas izriet no: a) uz pieredzi balstītas korekcijas (ietekme, ko radījusi starpība starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem un to, kas noticis patiesībā); un b) aktuāra pieņēmumu izmaiņu sekām.   Plāna aktīvu atdeve ir procenti, dividendes un citi ieņēmumi no plāna aktīviem kopā ar realizētiem un nerealizētiem guvumiem vai zaudējumiem no plāna aktīviem, atskaitot: a) visas plāna aktīvu pārvaldīšanas izmaksas; un b) visus plāna maksājamos nodokļus, izņemot nodokļus, kas ietverti aktuāra pieņēmumos, kurus izmanto, lai novērtētu definētu pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību.   Norēķins ir darījums, kas novērš jebkādus turpmākus juridiskus vai prakses radītus pienākumus saistībā ar daļu vai visiem pabalstiem, kurus nodrošina saskaņā ar definētu pabalstu plānu, izņemot tādu pabalstu maksājumus darbiniekiem vai darbinieku labā, kas ir izklāstīti plāna noteikumos un ietverti aktuāra pieņēmumos.

DARBINIEKU ĪSTERMIŅA PABALSTI

9

Darbinieku īstermiņa pabalsti ietver tādus posteņus kā, piemēram, turpmāk minētos, ja ir gaidāms, ka tos pilnībā izmaksās divpadsmit mēnešu laikā pēc gada pārskata perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu: a) algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas; b) apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums; c) peļņas sadale un prēmijas; un d) nemonetārie labumi (piemēram, medicīniskā aprūpe, mājoklis, automašīnas un bezmaksas vai subsidētas preces vai pakalpojumi) esošajiem darbiniekiem.

10

Uzņēmumam nav jāpārklasificē darbinieku īstermiņa pabalsti, ja uz laiku izmainās uzņēmuma prognozes par norēķinu laiku. Tomēr, ja izmainās pabalsta īpašības (piemēram, pāreja no neuzkrājošiem pabalstiem uz uzkrājošiem pabalstiem) vai ja prognozes par norēķinu laiku nav izmainījušās uz laiku, uzņēmums izskata, vai pabalsts joprojām atbilst darbinieku īstermiņa pabalstu definīcijai.

Atzīšana un novērtēšana

Visi darbinieku īstermiņa pabalsti

11

Kad darbinieks ir veicis darbu uzņēmumam pārskata periodā, darbinieku īstermiņa pabalstu nediskontēto summu, ko paredzams maksāt apmaiņā pret minēto darbu, uzņēmums atzīst: a) par saistībām (uzkrātajiem izdevumiem) pēc tam, kad atskaitīta jau izmaksātā summa. Ja jau izmaksātā summa pārsniedz pabalstu nediskontēto summu, uzņēmumam šis pārsniegums jāatzīst par aktīvu (nākamo periodu izdevumiem), ja priekšapmaksa radītu nepieciešamību, piemēram, samazināt turpmākos maksājumus vai atmaksāt atpakaļ naudu; b) par izdevumiem, ja vien kādā citā SFPS nav paredzēts vai atļauts pabalstus iekļaut aktīva izmaksās (sk., piemēram, 2. SGS “Krājumi” un 16. SGS “Pamatlīdzekļi”).

12

Standarta 13., 16. un 19. punktā ir izskaidrots, kā uzņēmums piemēro 11. punktu tādiem darbinieku īstermiņa pabalstiem kā, piemēram, apmaksāti kavējumi, peļņas sadales un prēmiju plāni.

Apmaksāti īslaicīgi kavējumi

13

Standarta 11. punktā minēto darbinieku īstermiņa pabalstu — apmaksātu kavējumu — paredzamās izmaksas uzņēmums atzīst: a) uzkrājošo apmaksāto kavējumu gadījumā tad, ja darbinieki veic darbu, kas palielina viņu tiesības uz turpmākiem apmaksātiem kavējumiem; b) neuzkrājošo apmaksāto kavējumu gadījumā tad, kad šie kavējumi rodas.

14

Uzņēmums var darbiniekiem apmaksāt kavējumus dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā atvaļinājuma, slimības un īslaicīgas darba nespējas, maternitātes vai paternitātes, tiesas dienesta un militārā dienesta dēļ. Tiesības uz apmaksātiem kavējumiem iedala divās kategorijās: a) uzkrātās; un b) neuzkrātās.

15

Uzkrājošie apmaksātie kavējumi ir tie, kurus pārnes un var lietot nākamajos periodos, ja pārskata perioda tiesības nav pilnībā izmantotas. Uzkrājošie apmaksātie kavējumi var būt garantējoši (citiem vārdiem, darbiniekiem pienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā, aizejot no uzņēmuma) vai negarantējoši (kad, aizejot no uzņēmuma, darbiniekiem nepienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā). Pienākums rodas, kad darbinieki veic darbu, kas palielina viņu tiesības uz turpmākiem apmaksātiem kavējumiem. Pienākums pastāv un to atzīst pat tad, ja apmaksātie kavējumi ir negarantējoši, lai arī iespēja, ka darbinieki var aiziet no darba, pirms viņi izmanto uzkrātās negarantējošās tiesības, ietekmē šā pienākuma novērtēšanu.

16

Uzņēmums novērtē paredzamās uzkrājošo apmaksāto kavējumu izmaksas kā papildu summu, kuru uzņēmums paredz samaksāt par neizmantotajām tiesībām, kas ir uzkrājušās pārskata perioda beigās.

17

Saskaņā ar iepriekšējā punktā minēto metodi pienākumu novērtē papildu maksājumu summā, kuru rašanās paredzama, ņemot vērā vienīgi to, ka šis pabalsts uzkrājas. Daudzos gadījumos uzņēmumam, iespējams, nav jāveic sīki aprēķini, lai aplēstu, ka nav būtiska pienākuma attiecībā uz neizmantotiem apmaksātiem kavējumiem. Piemēram, slimības atvaļinājuma pienākums, iespējams, ir būtisks tikai tad, ja pastāv oficiāla vai neoficiāla vienošanās, ka neizmantotu apmaksātu slimības atvaļinājumu var izņemt kā apmaksātu atvaļinājumu. Piemērs, kas ilustrē 16. un 17. punktu Uzņēmumā ir 100 darbinieki, un katram no viņiem katru gadu ir tiesības uz piecu darba dienu apmaksātu slimības atvaļinājumu. Neizmantoto slimības atvaļinājumu var pārnest vienu kalendāro gadu uz priekšu. Slimības atvaļinājumu vispirms ņem no laika, kas pienākas pārskata gadā, un tad no atlikušā laika, kurš pārnests no iepriekšējā gada (LIFO metode). 20X1. gada 31. decembrī vidējais neizmantotais laiks ir divas dienas katram darbiniekam. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un paredzot, ka nekas nemainīsies, uzņēmums paredz, ka 20X2. gadā 92 darbinieki izņems ne vairāk kā piecas dienas apmaksāta slimības atvaļinājuma un ka pārējie astoņi darbinieki izņems vidēji sešas ar pusi dienas katrs. Uzņēmums paredz, ka tas izmaksās papildu 12 dienu darba nespējas pabalstu sakarā ar neizmantotajām tiesībām, kas ir uzkrājušās uz 20X1. gada 31. decembri (astoņiem darbiniekiem katram pa pusotrai dienai). Tādēļ uzņēmums atzīst saistības, kas vienādas ar 12 dienu darba nespējas pabalstu.

18

Neuzkrājošos apmaksātos kavējumus nepārnes uz nākamajiem periodiem: tie zaudē spēku, ja pārskata perioda tiesības uz tiem netiek pilnīgi izmantotas, un darbiniekiem, aizejot no uzņēmuma, nepienākas neizmantoto tiesību izmaksa naudā. Tas visbiežāk attiecas uz darba nespējas pabalstu (ja neizmantotās iepriekšējās tiesības nepalielina tiesības nākotnē), maternitātes un paternitātes atvaļinājumu un apmaksātiem kavējumiem tiesas dienesta vai militārā dienesta dēļ. Uzņēmums neatzīst ne saistības, ne izdevumus līdz kavējuma brīdim, jo darbinieka darbs nepalielina pabalsta summu.

Peļņas sadales un prēmiju plāni

19

Uzņēmums paredzamās peļņas sadales un prēmiju maksājumu izmaksas saskaņā ar 11. punktu atzīst tikai tad, ja: a) uzņēmumam ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums veikt šos maksājumus pagātnes notikumu rezultātā; un b) var veikt ticamu pienākuma aplēsi. Pašreizējs pienākums pastāv tikai tad, ja uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā veikt maksājumus.

20

Saskaņā ar dažiem peļņas sadales plāniem darbinieki saņem peļņas daļu tikai tad, ja paliek strādāt uzņēmumā noteiktu laika periodu. Šie plāni rada prakses radītu pienākumu, jo darbinieki veic darbu, kas palielina summu, kura jāmaksā, ja viņi paliek darbā līdz noteiktā perioda beigām. Šo prakses radīto pienākumu novērtēšana atspoguļo iespēju, ka daži darbinieki var aiziet no darba, nesaņemot peļņas sadales maksājumus. Piemērs, kas ilustrē 20. punktu Peļņas sadales plāns nosaka, ka uzņēmumam noteikta gada peļņas daļa jāizmaksā darbiniekiem, kuri nostrādājuši visu gadu. Ja neviens darbinieks gada laikā neaiziet no darba, kopējie peļņas sadales maksājumi par gadu būs 3 % no peļņas. Uzņēmums aplēš, ka kadru mainība samazinās maksājumus līdz 2,5 % no peļņas. Uzņēmums atzīst saistības un izdevumus 2,5 % apmērā no peļņas.

21

Uzņēmumam var nebūt juridiska pienākuma maksāt prēmiju. Tomēr dažos gadījumos uzņēmums praktizē prēmiju maksāšanu. Tādos gadījumos uzņēmumam ir prakses radīts pienākums, jo tam nav citas reālas alternatīvas kā maksāt prēmiju. Prakses radīta pienākuma novērtēšana atspoguļo iespēju, ka daži darbinieki var aiziet no darba, nesaņemot prēmiju.

22

Uzņēmums var veikt saskaņā ar peļņas sadales vai prēmiju plānu izrietošā juridiskā vai prakses radītā pienākuma ticamu aplēsi tikai tad, ja: a) plāna oficiālajos noteikumos ir paredzēta formula pabalsta summas noteikšanai; b) uzņēmums nosaka maksājamās summas, pirms tiek dota atļauja publiskot finanšu pārskatus; vai c) iepriekšējā prakse sniedz skaidrus pierādījumus par uzņēmuma prakses radīto pienākumu.

23

Pienākums saskaņā ar peļņas sadales un prēmiju plāniem izriet nevis no darījuma ar uzņēmuma īpašniekiem, bet gan no darbinieka darba. Tādēļ peļņas sadales un prēmiju plānu izmaksas uzņēmums atzīst nevis par peļņas sadali, bet gan par izdevumiem.

24

Ja peļņas sadales un prēmiju pilnīgu maksājumu termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu, šie maksājumi ir citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti (sk. 153.–158. punktu).

Informācijas atklāšana

25

Lai gan šajā standartā nav pieprasīta konkrētas informācijas atklāšana par darbinieku īstermiņa pabalstiem, citos standartos var būt pieprasīta informācijas atklāšana. Piemēram, 24. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem vadošajiem darbiniekiem paredzētajiem pabalstiem. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” ir paredzēta informācijas atklāšana par darbinieku pabalstu izmaksām.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: ATŠĶIRĪBA STARP NOTEIKTU IEMAKSU PLĀNIEM UN NOTEIKTU PABALSTU PLĀNIEM

26

Pēcnodarbinātības pabalsti ir, piemēram, šādi: a) pensijas pabalsti (piemēram, pensijas un vienreizēji pensionēšanās pabalsti); un b) citi pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības dzīvības apdrošināšana un pēcnodarbinātības medicīniskā aprūpe. Pasākumi, ar kuru palīdzību uzņēmums nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus, ir pēcnodarbinātības pabalstu plāni. Uzņēmums lieto šo standartu attiecībā uz visiem šiem pasākumiem neatkarīgi no tā, vai tie ietver vai neietver atsevišķas struktūrvienības izveidi, kas paredzēta iemaksu saņemšanai un pabalstu maksāšanai.

27

Pēcnodarbinātības pabalstu plānus klasificē par noteiktu iemaksu plāniem vai noteiktu pabalstu plāniem atkarībā no plāna saimnieciskās būtības, par kuru var spriest pēc tā galvenajiem noteikumiem.

28

Saskaņā ar definētu iemaksu plāniem uzņēmuma juridiskais vai prakses radītais pienākums aprobežojas ar summu, ko tas piekrīt iemaksāt fondā. Tādējādi pēcnodarbinātības pabalstu summu, ko saņem darbinieks, nosaka pēc uzņēmuma (un varbūt arī darbinieka) veikto iemaksu summas pēcnodarbinātības pabalstu plānā vai apdrošināšanas sabiedrībai kopā ar ieguldījumu atdevi, kura rodas no iemaksām. Rezultātā aktuāro risku (ka pabalsti būs mazāki nekā paredzēts) un ieguldījumu risku (ka nepietiks ieguldīto aktīvu, lai nodrošinātu paredzētos pabalstus) uzņemas darbinieks.

29

Gadījumi, kad uzņēmuma pienākums neaprobežojas ar summu, ko tas piekrīt iemaksāt fondā, ir, piemēram, tad, ja uzņēmumam ir juridisks vai prakses radīts pienākums, kuru nosaka: a) plāna pabalstu formula, kas nav saistīta tikai ar iemaksu summu un kas paredz, ka uzņēmumam ir jāveic turpmākas iemaksas, ja ar aktīviem nav pietiekami, lai nodrošinātu pabalstus saskaņā ar plāna pabalstu formulu; b) garantija, kas tiek piedāvāta netieši ar plāna palīdzību vai tieši, par konkrētu atdevi par iemaksām; vai c) tāda neoficiāla prakse, kas rada prakses radītu pienākumu. Piemēram, prakses radīts pienākums var rasties, ja uzņēmums iepriekš mēdza palielināt pabalstus bijušajiem darbiniekiem, lai segtu inflāciju, pat tad, ja nebija juridiska pienākuma to darīt.

30

Saskaņā ar noteiktu pabalstu plāniem: a) uzņēmuma pienākums ir nodrošināt noteiktos pabalstus pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem; un b) aktuāro risku (ka pabalsti izmaksās vairāk nekā paredzēts) un ieguldījumu risku būtībā uzņemas uzņēmums. Ja aktuāra vai ieguldījuma raksturlielumi ir sliktāki nekā paredzēts, uzņēmuma pienākumu var palielināt.

31

Standarta 32.–49. punktā ir izskaidrota atšķirība starp definētu iemaksu plāniem un definētu pabalstu plāniem vairāku darba devēju plānu, definētu pabalstu plānu, kuros riski sadalīti starp uzņēmumiem ar vienotu kontroli, valsts plānu un apdrošināto pabalstu kontekstā.

Vairāku darba devēju plāni

32

Uzņēmumam vairāku darba devēju plāns jāklasificē par noteiktu iemaksu plānu vai noteiktu pabalstu plānu saskaņā ar plāna noteikumiem (tostarp jebkuru prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz oficiālos noteikumus).

33

Ja uzņēmums piedalās vairāku darba devēju definētu pabalstu plānā, uzņēmums, izņemot 34. punktā minēto gadījumu: a) uzskaita noteiktā pabalsta pienākuma, plāna aktīvu un ar plānu saistīto izmaksu proporciju tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu noteiktu pabalstu plānu; un b) atklāj 135.–148. punktā (izņemot 148. punkta d) apakšpunktu) noteikto informāciju.

34

Ja nav pieejama pietiekama informācija, lai lietotu definētu pabalstu uzskaiti vairāku darba devēju plānam, kas ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums: a) uzskaita plānu saskaņā ar 51. un 52. punktu, it kā tas būtu definētu iemaksu plāns; un b) atklāj 148. punktā paredzēto informāciju.

35

Vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna piemērs ir gadījums, kad: a) plānu finansē pēc paaudžu solidaritātes finansēšanas principa: iemaksas nosaka tādā līmenī, ko var uzskatīt par pietiekamu, lai maksātu nepieciešamos pabalstus, kuru termiņš pienāk tajā pašā periodā; un turpmākos pabalstus, kas nopelnīti pārskata periodā, maksās no turpmākajām iemaksām; un b) darbinieku pabalstus nosaka pēc darba stāža un dalībuzņēmumiem nav reālu iespēju izstāties no plāna, neveicot iemaksu par pabalstiem, ko darbinieki nopelnījuši līdz izstāšanās datumam. Šāds plāns rada aktuāro risku uzņēmumam: ja pārskata perioda beigās jau nopelnīto pabalstu galīgās izmaksas ir lielākas nekā paredzēts, uzņēmumam būs jāpalielina savas iemaksas vai jāpārliecina darbinieki, lai viņi piekristu pabalstu samazinājumam. Tādēļ šis plāns ir definētu pabalstu plāns.

36

Ja ir pieejama pietiekama informācija par vairāku darba devēju plānu, kas ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums uzskaita definētā pabalsta pienākuma, plāna aktīvu un ar plānu saistīto pēcnodarbinātības pabalstu izmaksu proporcionālo daļu tāpat kā jebkura cita definētu pabalstu plāna gadījumā. Tomēr dažos gadījumos uzņēmumam var nebūt iespējams grāmatvedības nolūkā pietiekami ticami noteikt savu daļu attiecīgā plāna finansiālajā stāvoklī un darbības rezultātos. Tas var notikt, ja: a) plāns dalībuzņēmumiem rada aktuāros riskus, kas saistīti ar citu uzņēmumu pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, kā rezultātā nav konsekventas un ticamas metodes pienākuma, plāna aktīvu un izmaksu attiecināšanai uz atsevišķiem uzņēmumiem, kuri piedalās plānā; vai b) uzņēmumam par plānu nav pieejama informācija, kas atbilst šā standarta prasībām. Tādos gadījumos uzņēmums plānu uzskaita tā, it kā tas būtu definētu iemaksu plāns, un atklāj 148. punktā paredzēto informāciju.

37

Vairāku darba devēju plāna ietvaros dalībniekiem ir iespējams vienoties par plāna pārpalikuma sadali starp dalībniekiem (vai arī iztrūkuma segšanu). Vairāku darba devēju plāna dalībnieks, kurš ir vienojies par definētas iemaksas plānu saskaņā ar 34. punktu, atzīst aktīvus vai saistības, kas rodas no vienošanās, un izrietošos ienākumus vai izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā. Piemērs, kas ilustrē 37. punktu Uzņēmums piedalās vairāku darba devēju definētu pabalstu plānā, kas negatavo vērtējumu saskaņā ar 19. SGS. Tādējādi plāns tiek uzskatīts par definētu iemaksu plānu. Iemaksu novērtējums, kas nav sagatavots saskaņā ar 19. SGS, uzrāda plānā VV 100 miljonu (8) iztrūkumu. Plāna ietvaros pastāv vienošanās par dalībnieku — darba devēju — iemaksu grafiku, kā rezultātā iztrūkums tiks dzēsts nākamajos piecos gados. Uzņēmuma kopējās iemaksas saskaņā ar līgumu ir VV 8 miljoni. Uzņēmums atzīst saistības par veicamajām iemaksām atbilstoši nākotnes iemaksu tagadnes vērtībai, atzīstot izdevumus par tādu pašu summu peļņas un zaudējumu aprēķinā.

38

Vairāku darba devēju plāni atšķiras no koncerna administrēšanas plāniem. Koncerna administrēšanas plāns ir tikai viena darba devēja plānu apvienojums, lai ļautu šiem darba devējiem ieguldījumu nolūkā apvienot savus aktīvus un samazināt ieguldījumu pārvaldīšanas un administrēšanas izmaksas, bet dažādu darba devēju prasījumi tiek atdalīti vienīgi par labu viņu pašu darbiniekiem. Koncerna administrēšanas plāni nerada īpašas uzskaites grūtības, jo informācija ir brīvi pieejama, lai varētu tos uzskaitīt tāpat kā jebkuru viena darba devēja plānu, un šie plāni nepakļauj dalībuzņēmumus aktuāriem riskiem, kas saistīti ar citu uzņēmumu pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem. Šā standarta definīcijās ir noteikts, ka uzņēmumam jāklasificē koncerna administrēšanas plāns par definētu iemaksu plānu vai definētu pabalstu plānu saskaņā ar plāna noteikumiem (tostarp jebkuru prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz oficiālos noteikumus).

39

Nosakot, kad jāatzīst un kā jānovērtē saistības, kuras saistītas ar vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna likvidāciju vai ar uzņēmuma izstāšanos no vairāku darba devēju definētu pabalstu plāna, uzņēmums piemēro 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

Definētu pabalstu plāni, kas pārdala riskus starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli

40

Definētu pabalstu plāni, kas sadala risku starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli, piemēram, starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem, nav vairāku darba devēju plāni.

41

Uzņēmums, kas piedalās šādā plānā, iegūst informāciju par plānu kopumā, saņemot novērtējumu saskaņā ar šo standartu, pieņemot, ka tas var tikt attiecināts uz plānu kopumā. Ja pastāv līgumā noteikta vienošanās vai noteikta politika par visu neto definēto pabalstu plāna izmaksu, ko novērtē saskaņā ar šo standartu, piemērošanu atsevišķiem koncerna uzņēmumiem, uzņēmums atsevišķā vai nodalītā finanšu pārskatā atzīst šādi piemērotās neto definēto pabalstu izmaksas. Ja šāda vienošanās vai politika nepastāv, tad neto definēto pabalstu izmaksas atzīst tāda koncerna dalībnieka atsevišķā vai nodalītā finanšu pārskatā, kurš likumīgi apmaksā darba devēja dalību plānā. Citi koncerna uzņēmumi savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atzīst izmaksas atbilstoši pārskata periodā veicamajām iemaksām.

42

Dalība šādā plānā ir uzskatāma par saistītu pušu darījumu ikvienam no atsevišķajiem koncerna uzņēmumiem. Tādēļ uzņēmums savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atklāj 149. punktā noteikto informāciju.

Valsts plāni

43

Uzņēmums uzskaita valsts plānu tāpat kā vairāku darba devēju plānu (sk. 32.–39. punktu).

44

Valsts plāni ir noteikti tiesību aktos un attiecas uz visiem uzņēmumiem (vai visiem konkrētas kategorijas uzņēmumiem, piemēram, konkrētu nozari), un tos vada valsts vai pašvaldības, vai cita iestāde (piemēram, neatkarīga aģentūra, kas izveidota speciāli šim nolūkam), kas nav pakļauta pārskatu sniedzēja uzņēmuma kontrolei vai ietekmei. Daži uzņēmumu izveidotie plāni nodrošina gan obligātos pabalstus, kas aizstāj pabalstus, kuri citādi tiktu nodrošināti ar valsts plānu, gan papildu brīvprātīgus pabalstus. Šie plāni nav valsts plāni.

45

Valsts plānus raksturo kā definētu pabalstu vai definētu iemaksu pēc to veida, pamatojoties uz uzņēmuma pienākumu saskaņā ar plānu. Daudzus valsts plānus finansē pēc "maksā, kad ej" finansēšanas principa: iemaksas nosaka tādā līmenī, ko var uzskatīt par pietiekamu, lai maksātu nepieciešamos pabalstus, kuru termiņš pienāk tajā pašā periodā; turpmākos pabalstus, kas nopelnīti pārskata periodā, maksās no turpmākajām iemaksām. Tomēr lielākajā daļā valsts plānu uzņēmumam nav juridiska vai prakses radīta pienākuma maksāt šos turpmākos pabalstus: tā vienīgais pienākums ir veikt iemaksas, kad pienāk to termiņš, un, ja uzņēmums pārtrauc nodarbināt valsts plāna dalībniekus, tam nebūs pienākuma izmaksāt pabalstus, ko paša darbinieki nopelnījuši iepriekšējos gados. Šā iemesla dēļ valsts plāni parasti ir definētu iemaksu plāni. Taču gadījumos, kad valsts plāns ir definētu pabalstu plāns, uzņēmums piemēro 32.–39. punktu.

Apdrošinātie pabalsti

46

Lai finansētu pēcnodarbinātības pabalstu plānu, uzņēmums var maksāt apdrošināšanas prēmijas. Uzņēmumam šis plāns jāuzskata par definētu iemaksu plānu, ja vien uzņēmumam nerodas (tieši vai netieši ar plāna starpniecību) juridisks vai prakses radīts pienākums: a) tieši maksāt darbinieku pabalstus, kad pienāk to termiņš; vai b) maksāt papildu summas, ja apdrošinātājs nemaksā visus turpmākos darbinieku pabalstus, kas saistīti ar darbinieka darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos. Ja uzņēmums saglabā šo juridisko vai prakses radīto pienākumu, tas plānu uzskata par definētu pabalstu plānu.

47

Pabalstiem, kas ir apdrošināti ar apdrošināšanas līgumu, nav nepieciešama tieša vai automātiska sakarība ar uzņēmuma pienākumu nodrošināt darbinieku pabalstus. Pēcnodarbinātības pabalstu plānu gadījumos, kuros ietverti apdrošināšanas līgumi, tāpat kā citu finansētu plānu gadījumos nošķir uzskaiti un iemaksu veikšanu.

48

Ja uzņēmums finansē pēcnodarbinātības pabalsta pienākumu, veicot iemaksas par apdrošināšanas polisi, saskaņā ar kuru uzņēmums (tieši, netieši ar plāna starpniecību, ar tāda mehānisma palīdzību, kas nosaka turpmākās prēmijas, vai sakarā ar saistītu pušu attiecībām ar apdrošinātāju) saglabā juridisku vai prakses radītu pienākumu, prēmiju maksājumi nerada vienošanos par noteiktām iemaksām. No tā izriet, ka uzņēmums: a) uzskaita kritērijiem atbilstošu apdrošināšanas polisi par plāna aktīvu (sk.8. punktu); un b) atzīst citas apdrošināšanas polises kā atlīdzības tiesības (ja polises atbilst 116. punktā izklāstītajam kritērijam).

49

Ja apdrošināšanas polise ir izrakstīta uz kāda noteikta plāna dalībnieka vai plāna dalībnieku grupas vārda un uzņēmumam nav juridiska vai prakses radīta pienākuma segt jebkurus zaudējumus par polisi, uzņēmumam nav pienākuma maksāt darbiniekiem pabalstus un apdrošinātājs ir vienīgais atbildīgs par pabalstu maksāšanu. Nemainīgu prēmiju maksāšana saskaņā ar šiem līgumiem būtībā ir norēķināšanās par darbinieku pabalsta pienākumu, nevis ieguldījums pienākuma izpildei. Rezultātā uzņēmumam vairs nav ne aktīva, ne saistību. Tādēļ uzņēmums šos maksājumus uzskata par iemaksām definētu iemaksu plānā.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: NOTEIKTU IEMAKSU PLĀNI

50

Definētu iemaksu plānu uzskaite ir vienkārša, jo pārskatu sniedzēja uzņēmuma pienākumu katrā periodā nosaka pēc summām, kas jāiemaksā par attiecīgo periodu. Tātad, lai novērtētu pienākumu vai izdevumus, nav nepieciešami aktuāra pieņēmumi, un nepastāv iespēja, ka radīsies aktuārie guvumi vai zaudējumi. Turklāt pienākumus novērtē nediskontēti, izņemot gadījumus, kad to pilnīga maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu.

Atzīšana un novērtēšana

51

Kad darbinieks ir veicis darbu uzņēmumam attiecīgajā periodā, uzņēmumam jāatzīst iemaksa, kas veicama noteiktu iemaksu plānā apmaiņā pret šo darbu: a) par saistībām (uzkrātajiem izdevumiem) pēc tam, kad atskaitīta jau veiktā iemaksa. Ja jau veiktā iemaksa pārsniedz iemaksu, kas pienākas par darbu pirms pārskata perioda beigām, uzņēmumam šis pārsniegums jāatzīst par aktīvu (nākamo periodu izdevumiem), ja priekšapmaksa radītu nepieciešamību, piemēram, samazināt turpmākos maksājumus vai atmaksāt atpakaļ naudu; b) kā izdevumus, ja vien kādā citā standartā nav paredzēts vai atļauts iemaksas iekļaut aktīva izmaksās (sk., piemēram, 2. SGS un 16. SGS).

52

Ja definētu iemaksu plānā veicamo iemaksu pilnīga maksājuma termiņš neiestājas 12 mēnešu laikā pēc perioda beigām, kurā darbinieki veic attiecīgo darbu, šīs iemaksas diskontē, izmantojot 83. punktā noteikto diskonta likmi.

Informācijas atklāšana

53

Uzņēmumam jāatklāj summa, kas atzīta par izdevumiem attiecībā uz noteiktu iemaksu plāniem.

54

Gadījumos, kad 24. SGS to pieprasa, uzņēmums atklāj informāciju par iemaksām noteiktu iemaksu plānos, kas paredzēti galvenajiem vadošajiem darbiniekiem.

PĒCNODARBINĀTĪBAS PABALSTI: NOTEIKTU PABALSTU PLĀNI

55

Noteiktu pabalstu plānu uzskaite ir komplicēta, jo, lai novērtētu pienākumu un izdevumus, ir nepieciešami aktuāra pieņēmumi, un pastāv aktuāro guvumu un zaudējumu iespēja. Turklāt pienākumus novērtē diskontētus, jo par tiem var norēķināties daudzus gadus pēc tam, kad darbinieki ir veikuši attiecīgo darbu.

Atzīšana un novērtēšana

56

Noteiktu pabalstu plāni var būt nefinansēti vai arī tie var būt pilnīgi vai daļēji finansēti no uzņēmuma un dažreiz darbinieku iemaksām uzņēmumā vai fondā, kas ir juridiski nodalīts no pārskatu sniedzēja uzņēmuma un no kura maksā darbinieku pabalstus. Finansēto pabalstu maksāšana, iestājoties to termiņam, ir atkarīga ne vien no fonda finansiālā stāvokļa un ieguldījumu darbības rezultātiem, bet arī no uzņēmuma spējas (un vēlmes) segt iztrūkumu fonda aktīvos. Tādēļ uzņēmums pēc būtības uzņemas ar plānu saistīto aktuāro un ieguldījumu risku. Rezultātā izdevumi, ko atzīst attiecībā uz definētu pabalstu plānu, ne vienmēr ir iemaksas summa, kas jāmaksā par periodu.

57

Definētu pabalstu plānu uzskaite uzņēmumā sastāv no šādiem posmiem: a) iztrūkuma vai pārsnieguma noteikšana. Tā ietver: i) aktuāra metodes, plānotās vienības kredītmetodes izmantošanu, lai iegūtu ticamu aplēsi par pabalstu summu, ko darbinieki ir nopelnījuši par savu darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos (sk. 67.–69. punktu). Lai to veiktu, uzņēmumam jānosaka uz pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem attiecināmā pabalsta apjoms (sk. 70.-74. punktu) un jāveic aplēses (aktuāra pieņēmumi) par mainīgajiem demogrāfiskajiem rādītājiem (piemēram, kadru mainība un mirstība) un mainīgajiem finanšu rādītājiem (piemēram, algu un medicīnisko izmaksu palielināšanās nākotnē), kas ietekmēs pabalsta izmaksas (sk. 75.-98. punktu); ii) šā pabalsta diskontēšanu, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi, lai noteiktu definētā pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību un kārtējās darba izmaksas (sk. 67.–69. punktu un 83.–86. punktu), iii) plāna aktīvu patiesās vērtības atskaitīšanu (sk. 113.–115. punktu) no definētu pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības; b) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) noteikšana kā iztrūkuma vai pārsnieguma summu, kas noteikta a) apakšpunktā un kas koriģēta atbilstīgi jebkādai ietekmei, kuru rada definētu neto pabalstu aktīvu ierobežošana saskaņā ar aktīvu griestiem (sk. 64. punktu); c) to summu noteikšana, kas jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā: i) kārtējās darba izmaksas (sk. 70.–74. punktu un 122.A punktu). ii) jebkādas iepriekšējās darba izmaksas un guvumi vai zaudējumi par norēķinu (sk. 99.–112. punktu), iii) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti (sk. 123.–126. punktu); d) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtotas novērtēšanas noteikšana, kas jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos, kuros ietilpst: i) aktuāros guvumus un zaudējumus (sk. 128.–129. punktu), ii) plāna aktīvu atdeve, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos (sk. 130. punktu), un iii) jebkādas izmaiņas attiecībā uz aktīvu griestu ietekmi (sk. 64. punktu), izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos. Ja uzņēmumam ir vairāki definētu pabalstu plāni, uzņēmums šo kārtību lieto attiecībā uz katru būtisko plānu atsevišķi.

58

Uzņēmums nosaka definētu neto pabalstu saistības (aktīvus) pietiekami regulāri, lai finanšu pārskatos atzītās summas būtiski neatšķirtos no summām, kuras tiktu noteiktas pārskata perioda beigās.

59

Šajā standartā uzņēmumam ir ieteikts, bet nav pieprasīts iesaistīt kvalificētu aktuāru visu būtisko pēcnodarbinātības pabalstu pienākumu novērtēšanā. Praktisku apsvērumu dēļ uzņēmums var lūgt kvalificētu aktuāru veikt sīki izstrādātu pienākuma vērtējumu pirms pārskata perioda beigām. Tomēr šīs vērtēšanas rezultātus papildina ar būtiskiem darījumiem un citām būtiskām apstākļu izmaiņām (tajā skaitā tirgus cenu un procentu likmju izmaiņām) līdz pārskata perioda beigām.

60

Dažos gadījumos aplēses, vidējie rādītāji un vienkāršoti aprēķini var ļaut ticami noteikt šajā standartā ilustrētajiem sīki izstrādātajiem aprēķiniem tuvinātas summas.

Prakses radīta pienākuma uzskaite

61

Uzņēmums uzskaita ne tikai juridisko pienākumu saskaņā ar definētu pabalstu plāna oficiālajiem noteikumiem, bet arī jebkuru prakses radītu pienākumu, kas rodas no uzņēmuma neoficiālās prakses. Neoficiāla prakse rada prakses radītu pienākumu, kad uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā tikai maksāt darbinieku pabalstus. Prakses radīts pienākums, piemēram, ir tad, ja uzņēmuma neoficiālās prakses izmaiņas radītu nepieņemamu kaitējumu tā attiecībās ar darbiniekiem.

62

Noteiktu pabalstu plāna oficiālie noteikumi var ļaut uzņēmumam pārtraukt savu pienākumu saskaņā ar plānu. Tomēr uzņēmumam parasti ir grūti pārtraukt pienākumu saskaņā ar plānu (bez maksājumiem), ja darbinieki ir jāpatur darbā. Tādēļ, ja nav pierādījumu par pretējo, pēcnodarbinātības pabalstu uzskaitē pieņem, ka uzņēmums, kas patlaban sola šos pabalstus, turpinās to darīt ari darbinieku atlikušā darba mūža laikā.

Finanšu stāvokļa pārskats

63

Uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā atzīst definētu neto pabalstu saistības (aktīvus).

64

Ja uzņēmumam ir definētu pabalstu plāna pārsniegums, tas novērtē definēto pabalstu aktīvu kā mazāko no: a) definētu pabalstu plāna pārsnieguma; un b) aktīvu griestiem, ko nosaka, izmantojot 83. punktā noteikto diskonta likmi.

65

Definētu neto pabalstu aktīvi var rasties, ja definētu pabalstu plāna finansējums ir pārāk liels vai ja ir radušies aktuārie guvumi. Tādos gadījumos uzņēmums atzīst definētu neto pabalstu aktīvus, jo: a) uzņēmums kontrolē resursu, kas izpaužas kā spēja izmantot pārsniegumu turpmāko pabalstu radīšanai; b) šo kontroli rada iepriekšēji notikumi (uzņēmuma veiktās iemaksas un darbinieka veiktais darbs); un c) nākotnes saimnieciskie labumi turpmāku iemaksu samazinājuma veidā vai atmaksātās naudas veidā ir pieejami tieši uzņēmumam vai netieši citam plānam, kurā ir iztrūkums. Aktīvu griesti ir minēto nākotnes labumu pašreizējā vērtība.

Atzīšana un novērtēšana: noteikto pabalsta pienākumu pašreizējā vērtība un kārtējās darba izmaksas

66

Definētu pabalstu plāna galīgās izmaksas var ietekmēt daudzi mainīgi lielumi, piemēram, pēdējo algu apjoms, kadru mainība un mirstība, darbinieku iemaksas un medicīnisko izmaksu tendences. Plāna galīgās izmaksas ir nenoteiktas, un šī nenoteiktība var saglabāties ilgi. Lai novērtētu pēcnodarbinātības pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas: a) jālieto aktuāra vērtējuma metode (sk. 67.–69. punktu); b) jāattiecina pabalsts uz nostrādātajiem periodiem (sk. 70.-74. punktu); un c) jāveic aktuāra pieņēmumi (sk. 75.–98. punktu).

Aktuāra vērtējuma metode

67

Uzņēmums lieto plānotās vienības kredītmetodi, lai noteiktu definēto pabalstu pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas, un vajadzības gadījumā iepriekšējās darba izmaksas.

68

Saskaņā ar plānotās vienības kredītmetodi (dažreiz to sauc par proporcionāli nostrādātajam laikam uzkrātā pabalsta metodi vai pabalsta/nostrādāto gadu metodi) katrs nostrādātais periods rada pabalsta saņemšanas tiesību papildvienību (sk. 70.–74. punktu) un katru vienību novērtē atsevišķi, tādējādi veidojot galīgo pienākumu (sk. 75.–98. punktu). Piemērs, kas ilustrē 68. punktu Pēc darba attiecību izbeigšanas jāmaksā vienreizējs pabalsts, kas ir vienāds ar 1 % no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu. Pirmajā gadā alga ir VV 10000, un tiek pieņemts, ka katru gadu tā palielināsies par 7 % (salikts rādītājs). Izmantotā diskonta likme ir 10 % gadā. Tālāk tabulā ir parādīta pienākuma veidošanās attiecībā uz darbinieku, kura aiziešana no darba ir paredzama 5. gada beigās, pieņemot, ka aktuāra pieņēmumi nemainīsies. Vienkāršības labad šajā piemērā nav ņemta vērā papildu korekcija, kas nepieciešama, lai atspoguļotu varbūtību, ka darbinieks varētu aiziet no uzņēmuma agrāk vai vēlāk. Gads 1 2 3 4 5   VV VV VV VV VV Pabalsts, kas attiecināts uz:           — iepriekšējiem gadiem 0 131 262 393 524 — pārskata gadu (1 % no pēdējās algas) 131 131 131 131 131 — pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem 131 262 393 524 655 Sākuma pienākums — 89 196 324 476 Procenti: 10 % — 9 20 33 48 Kārtējās darba izmaksas 89 98 108 119 131 Beigu pienākums 89 196 324 476 655 Piezīme: 1 Sākuma pienākums ir uz iepriekšējiem gadiem attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība. 2 Kārtējās darba izmaksas ir uz pārskata gadu attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība. 3 Beigu pienākums ir uz kārtējo gadu un iepriekšējiem gadiem attiecinātā pabalsta pašreizējā vērtība.

69

Uzņēmums diskontē visu pēcnodarbinātības pabalsta pienākuma apjomu pat tad, ja kāda pienākuma daļas maksājuma termiņš iestājas divpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata perioda.

Pabalsta attiecināšana uz nostrādātajiem periodiem

70

Nosakot definēta pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību un attiecīgās kārtējās darba izmaksas, un vajadzības gadījumā iepriekšējās darba izmaksas, uzņēmums attiecina pabalstu uz nostrādātajiem periodiem, izmantojot plāna pabalsta formulu. Tomēr, ja darbinieka darba dēļ turpmākajos gados pabalsts būtiski palielinās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, uzņēmums attiecina pabalstu pēc lineārās metodes no: a) datuma, kurā darba dēļ darbiniekam saskaņā ar plānu pirmo reizi rodas pabalsti (neatkarīgi no tā, vai šos pabalstus nosaka vai nenosaka turpmākais darbs), līdz b) datumam, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmākie pabalsti saskaņā ar plānu būtiski nepalielināsies, izņemot turpmākos algas palielinājumus.

71

Saskaņā ar plānotās vienības kredītmetodi uzņēmumam jāattiecina pabalsts uz pārskata periodu (lai noteiktu kārtējās darba izmaksas), kā arī pārskata periodu un iepriekšējiem periodiem (lai noteiktu definēto pabalsta pienākumu pašreizējo vērtību). Uzņēmums attiecina pabalstu uz periodiem, kuros rodas pienākums nodrošināt pēcnodarbinātības pabalstus. Šis pienākums rodas, kad darbinieks veic darbu apmaiņā pret pēcnodarbinātības pabalstiem, kurus uzņēmums paredz maksāt nākamajos pārskata periodos. Aktuāra metodes ļauj uzņēmumam pietiekami ticami novērtēt šo pienākumu, lai tādējādi tiktu pamatota saistību atzīšana. Piemēri, kas ilustrē 71. punktu 1. Saskaņā ar definētu pabalstu plānu vienreizējā pabalsta summa pēc aiziešanas pensijā ir 100 VV par katru nostrādāto gadu. Pabalstu 100 VV attiecina uz katru gadu. Kārtējo darba izmaksu pašreizējā vērtība ir 100 VV. Definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir 100 VV, ko reizina ar nostrādāto gadu skaitu līdz pārskata perioda beigām. Ja pabalsts jāmaksā, tiklīdz darbinieks aiziet no darba uzņēmumā, kārtējās darba izmaksas un definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība atspoguļo datumu, kurā paredz darbinieka aiziešanu no darba. Tādējādi diskontēšanas rezultātā šie rādītāji ir mazāki nekā summas, kādas noteiktu, ja darbinieks aizietu no darba pārskata perioda beigās. 2. Saskaņā ar plānu mēneša pensija ir 0,2 % no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu. Pensiju sāk maksāt no 65 gadu vecuma. Uz katru nostrādāto gadu attiecina pabalstu, kas paredzamajā pensionēšanās datumā ir vienāds ar tādas mēneša pensijas pašreizējo vērtību, kas ir 0,2 % no aplēstās pēdējās algas un kas jāmaksā no paredzamā pensionēšanās datuma līdz mūža pēdējai dienai. Kārtējās darba izmaksas ir šā pabalsta pašreizējā vērtība. Definētā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība ir tādas mēneša pensijas pašreizējā vērtība, kura ir 0,2 % no pēdējās algas un kuru reizina ar nostrādāto gadu skaitu līdz pārskata perioda beigām. Kārtējās darba izmaksas un definētā pabalsta pienākuma pašreizējo vērtību diskontē, jo pensiju sāk maksāt no 65 gadu vecuma.

72

Pienākums saskaņā ar noteiktu pabalstu plānu izriet no darbinieka darba pat tad, ja pabalsti ir atkarīgi no turpmākās nodarbinātības (citiem vārdiem, tie nav garantēti). No darbinieka darba pirms nostiprināšanas datuma izriet prakses radīts pienākums, jo katra nākamā pārskata perioda beigās samazinās turpmākā darba apjoms, kas darbiniekam jāveic, pirms viņš iegūst tiesības saņemt pabalstu. Novērtējot definētā pabalsta pienākumu, uzņēmums apsver varbūtību, ka daži darbinieki var neatbilst izvirzītajām prasībām, lai viņiem nostiprinātu pabalstus. Tāpat, lai gan noteikti pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pēcnodarbinātības medicīniskie pabalsti, jāmaksā tikai, īstenojoties konkrētam notikumam pēc darbinieka nodarbinātības beigām, pienākums rodas tad, ja darbinieks veic darbu, kas dos tiesības saņemt pabalstu, īstenojoties konkrētam notikumam. Varbūtība, ka konkrētais notikums īstenosies, ietekmē pienākuma novērtējumu, bet nenosaka pienākuma pastāvēšanu. Piemēri, kas ilustrē 72. punktu 1 Saskaņā ar plānu tiek maksāts pabalsts 100 VV par katru nostrādāto gadu. Pabalsti tiek piešķirti pēc desmit nostrādātiem gadiem. Pabalstu 100 VV attiecina uz katru gadu. Katru gadu pirmo 10 gadu laikā kārtējās darba izmaksas un pienākuma pašreizējā vērtība atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt 10 gadus. 2 Saskaņā ar plānu pabalsts ir 100 VV par katru nostrādāto gadu, izņemot darbu līdz 25 gadu vecumam. Pabalsti tiek nostiprināti uzreiz. Pabalstus neattiecina uz darbu līdz 25 gadu vecumam, jo līdz tam darba dēļ nerodas pabalsti (atkarīgi vai neatkarīgi no turpmākā darba). Pabalstu 100 VV attiecina uz katru nākamo gadu.

73

Pienākums palielinās līdz datumam, kad darbinieka turpmākā darba dēļ turpmāko pabalstu summa būtiski nepalielinās. Tādēļ visus pabalstus attiecina uz periodiem, kuri beidzas šajā datumā vai pirms šā datuma. Pabalstu attiecina uz atsevišķiem pārskata periodiem, lietojot plāna pabalstu formulu. Tomēr, ja darbinieka darba dēļ pēdējos gados būtiski palielinās pabalsta līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, uzņēmums pabalstu attiecina pēc lineārās metodes līdz datumam, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmāko pabalstu summa būtiski nepalielināsies. Tas ir tādēļ, ka par darbinieka veikto darbu visā periodā pabalsts beigās sasniegs augstāko līmeni. Piemēri, kas ilustrē 73. punktu 1 Saskaņā ar plānu tiek maksāts vienreizējs pabalsts 1000 VV, ko piešķir pēc 10 nostrādātiem gadiem. Plāns neparedz papildu pabalstu par turpmāku darbu. Pabalstu 100 VV (1000 VV, dalīts ar 10) attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā. Kārtējās darba izmaksas katru gadu pirmo 10 gadu laikā atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt 10 gadus. Uz turpmākajiem gadiem neattiecina nekādus pabalstus. 2 Saskaņā ar plānu vienreizējs pensijas pabalsts 2000 VV tiek izmaksāts visiem darbiniekiem, kuri vēl strādā 55 gadu vecumā pēc 20 nostrādātiem gadiem vai kuri vēl strādā 65 gadu vecumā neatkarīgi no darba stāža. Ja darbiniekus pieņem darbā pirms 35 gadu vecuma, tad saskaņā ar plānu viņu pirmie pabalsti darba dēļ rodas 35 gadu vecumā (darbinieks varētu aiziet no darba 30 gadu vecumā un atgriezties 33 gadu vecumā, un tas neietekmēs viņa pabalstu summu vai rašanās laiku). Šie pabalsti ir atkarīgi no turpmākā darba. Arī darbs pēc 55 gadu vecuma būtiski nepalielinās turpmākos pabalstus. Šiem darbiniekiem pabalstu 100 VV (2000 VV, dalīts ar 20) uzņēmums attiecina uz katru gadu no 35 gadu vecuma līdz 55 gadu vecumam. Ja darbiniekus pieņem darbā 35–45 gadu vecumā, tad, darba stāžam pārsniedzot 20 gadus, viņu turpmākie pabalsti būtiski nepalielinās. Šiem darbiniekiem pabalstu 100 VV (2000 VV, dalīts ar 20) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 20 gadu laikā. Ja darbinieku pieņem darbā 55 gadu vecumā, tad, darba stāžam pārsniedzot 10 gadus, viņa turpmākie pabalsti būtiski nepalielinās. Šim darbiniekam pabalstu 200 VV (2000 VV, dalīts ar 10) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā. Kārtējās darba izmaksas un pienākuma pašreizējā vērtība attiecībā uz visiem darbiniekiem atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt nepieciešamo periodu. 3 Saskaņā ar pēcnodarbinātības medicīnisko plānu darbiniekam tiek segti 40 % no pēcnodarbinātības medicīniskajām izmaksām, ja darbinieks ir aizgājis no darba pēc vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā divdesmit nostrādātiem gadiem, un 50 % no šīm izmaksām, ja darbinieks aiziet no darba pēc divdesmit vai vairāk nostrādātiem gadiem. Saskaņā ar plāna pabalsta formulu 4 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības (40 %, dalīti ar 10) uzņēmums attiecina uz katru gadu pirmo 10 gadu laikā un 1 % (10 %, dalīti ar 10) — uz katru gadu nākamo 10 gadu laikā. Kārtējās darba izmaksas par katru gadu atspoguļo varbūtību, ka darbinieks var nenostrādāt nepieciešamo periodu, lai nopelnītu visus pabalstus vai to daļu. Pabalstus neattiecina uz darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit gadu laikā. 4 Saskaņā ar pēcnodarbinātības medicīnisko plānu darbiniekam tiek segti 10 % no pēcnodarbinātības medicīniskajām izmaksām, ja darbinieks ir aizgājis no darba pēc vairāk nekā desmit, bet mazāk nekā divdesmit nostrādātiem gadiem, un 50 % no šīm izmaksām, ja darbinieks aiziet no darba pēc divdesmit vai vairāk nostrādātiem gadiem. Vēlāko gadu darba dēļ pabalsta līmenis būs būtiski augstāks nekā agrākajos gados. Tādēļ par tiem darbiniekiem, kuru aiziešanu no darba paredz pēc divdesmit vai vairāk gadiem, uzņēmums pabalstu attiecina pēc lineārās metodes saskaņā ar 71. punktu. Darba stāžam pārsniedzot divdesmit gadus, turpmāko pabalstu apjoms būtiski nepalielinās. Tādēļ pabalsta apjoms, ko attiecina uz katru gadu pirmo divdesmit gadu laikā, ir 2,5 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības (50 %, dalīti ar divdesmit). Darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit līdz divdesmit gadu laikā, pabalsta apjoms, ko attiecina uz katru gadu pirmo desmit gadu laikā, ir 1 % no paredzamo medicīnisko izmaksu pašreizējās vērtības. Šiem darbiniekiem pabalstu neattiecina uz darbu no desmitā gada beigām līdz aplēstajam aiziešanas datumam. Pabalstus neattiecina uz darbiniekiem, kuru aiziešana no darba paredzēta desmit gadu laikā.

74

Ja pabalsta summu veido nemainīga proporcija no katra nostrādātā gada pēdējās algas, nākamie algas palielinājumi ietekmēs summu, kas nepieciešama, lai izpildītu pienākumu, kāds par darbu pastāvēja līdz pārskata perioda beigām, bet nerada papildu pienākumu. Tādēļ: a) 70. punkta b) apakšpunkta nolūkā algas palielinājumi nerada turpmākus pabalstus pat tad, ja pabalstu summa ir atkarīga no pēdējās algas; un b) uz katru periodu attiecināto pabalsta summu veido nemainīga tās algas daļa, ar kuru pabalsts ir saistīts. Piemērs, kas ilustrē 74. punktu Darbiniekiem pienākas pabalsts 3 % apmērā no pēdējās algas par katru nostrādāto gadu līdz 55 gadu vecumam. Pabalstu 3 % apmērā no aplēstās pēdējās algas attiecina uz katru gadu līdz 55 gadu vecumam. Tas ir datums, no kura darbinieka turpmākā darba dēļ turpmākie pabalsti saskaņā ar plānu būtiski nepalielinās. Pabalstus neattiecina uz darbu pēc šā vecuma sasniegšanas.

Aktuāra pieņēmumi

75

Aktuāra pieņēmumiem jābūt objektīviem un savstarpēji savietojamiem.

76

Aktuāra pieņēmumi ir uzņēmuma precīzākās aplēses par mainīgajiem lielumiem, kas noteiks pēcnodarbinātības pabalstu galīgās izmaksas. Aktuāra pieņēmumus veido: a) demogrāfiskie pieņēmumi par pašreizējo un bijušo darbinieku (un viņu apgādājamo) raksturojumu nākotnē, kuriem pienākas pabalsti. Demogrāfiskajos pieņēmumos aplūko, piemēram, šādus aspektus: i) mirstību (sk. 81. un 82. punktu); ii) kadru mainības, invaliditātes un pirmstermiņa pensionēšanās koeficientus; iii) plāna dalībnieku īpatsvaru, kuriem ir apgādājamie, kam pienāksies pabalsti; iv) plāna dalībnieku īpatsvars, kas izvēlēsies katru no maksājumu iespējām, kuras ir pieejamas saskaņā ar plāna noteikumiem; un v) prasījumu likmes saskaņā ar medicīniskajiem plāniem; b) finanšu pieņēmumi, kuros aplūko, piemēram, šādus aspektus: i) diskonta likmi (sk. 83.–86. punktu); ii) pabalstu līmeņus, izņemot pabalstus, kas jāsedz darbiniekiem, un algas nākotnē (sk. 87.–95. punktu); iii) medicīnisko pabalstu gadījumā — medicīniskās izmaksas nākotnē, tajā skaitā apstrādes izmaksas (t. i., izmaksas, kas izriet no prasījumu apstrādes un nokārtošanas, ietverot juridiskās un apdrošināšanas inspektoru maksas) (sk. 96.–98. punktu); un iv) saskaņā ar plānu maksājamos nodokļus par iemaksām, kas saistītas ar darbu pirms pārskata sagatavošanas datuma, vai par pabalstiem, kuri izriet no šī darba.

77

Aktuāra pieņēmumi ir objektīvi, ja tie nav ne pārsteidzīgi, ne pārlieku konservatīvi.

78

Aktuāra pieņēmumi ir savstarpēji savietojami, ja tie atspoguļo saimnieciskās sakarības starp tādiem faktoriem kā, piemēram, inflācija, algu palielināšanas rādītāji un diskonta likmes. Piemēram, visi pieņēmumi, kas ir atkarīgi no noteikta inflācijas līmeņa (piemēram, pieņēmumi par procentu likmju, algu un pabalstu palielināšanos) kādā noteiktā nākotnes periodā, pamatojas uz pieņēmumu par tādu pašu inflācijas līmeni attiecīgajā periodā.

79

Uzņēmums nosaka diskonta likmi un citus finanšu pieņēmumus nominālā (noteiktā) izteiksmē, ja vien aplēses reālā (koriģētas, ņemot vērā inflāciju) izteiksmē nav ticamākas, piemēram, valstī ar hiperinflāciju (sk. 29. SGS “Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju”), vai ja pabalstu indeksē un indeksētām tās pašas valūtas un termiņa obligācijām ir stabils tirgus.

80

Finanšu pieņēmumi balstās uz tirgus prognozēm pārskata perioda beigās par to periodu, kurā jāpilda pienākumi.

Aktuāra pieņēmumi: mirstība

81

Uzņēmums nosaka savus mirstības pieņēmumus, atsaucoties uz maksimāli precīzām aplēsēm par plāna dalībnieku mirstību gan nodarbinātības, gan pēcnodarbinātības laikā.

82

Lai aplēstu pabalstu galīgās izmaksas, uzņēmums ņem vērā gaidāmās izmaiņas mirstībā, piemēram, standarta mirstības tabulās ieviešot izmaiņas ar mirstības uzlabojumu aplēsēm.

Aktuāra pieņēmumi: diskonta likme

83

Likmi, ar kuru diskontē pēcnodarbinātības pabalstu pienākumus (gan finansētus, gan nefinansētus), nosaka, ņemot vērā augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju tirgus ienesīgumu pārskata perioda beigās. Attiecībā uz valūtām, kurām nav attīstīts šādas augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju tirgus, izmanto šajā valūtā denominēto valsts obligāciju tirgus ienesīgumu (pārskata perioda beigās). Uzņēmumu obligāciju vai valsts obligāciju valūta un termiņš atbilst pēcnodarbinātības pabalstu pienākumu valūtai un aplēstajam termiņam.

84

Aktuāra pieņēmumam par diskonta likmi ir būtiska ietekme. Diskonta likme atspoguļo naudas vērtību laikā, nevis aktuāra vai ieguldījumu risku. Turklāt diskonta likme neatspoguļo ne uzņēmumam raksturīgo kredītrisku, kuru sedz uzņēmuma kreditori, ne arī risku, ka turpmākā pieredze var atšķirties no aktuāra pieņēmumiem.

85

Diskonta likme atspoguļo pabalstu aplēsto maksāšanas laiku. Praksē tas izpaužas tā, ka uzņēmums bieži lieto vienu vidējo svērto diskonta likmi, kas atspoguļo pabalstu maksājumu aplēsto laiku un summu, kā arī valūtu, kādā pabalsti maksājami.

86

Dažos gadījumos obligācijām ar pietiekami ilgu termiņu var nebūt attīstīts tirgus, lai saskaņotu visu pabalstu maksājumu aplēsto termiņu. Tādos gadījumos uzņēmums lieto attiecīgā termiņa vērtspapīru kārtējās tirgus likmes, lai diskontētu īsāka termiņa maksājumus, un veic aplēsi par diskonta likmi ilgākam termiņam, ekstrapolējot kārtējās tirgus likmes pēc ienesīguma līknes. Definētā pabalsta pienākuma kopējā pašreizējā vērtība īpaši nemainīsies atkarībā no diskonta likmes, ko lieto tai pabalstu daļai, kas jāmaksā pēc pieejamo uzņēmumu vai valsts obligāciju galīgā termiņa.

Aktuāra pieņēmumi: algas, pabalsti un medicīniskās izmaksas

87

Uzņēmums novērtē savus definēto pabalstu pienākumus, izmantojot pamatu, kas atspoguļo: a) plāna noteikumos paredzētos pabalstus (vai pabalstus, kas rodas no kāda prakses radīta pienākuma, kas pārsniedz šos noteikumus) pārskata perioda beigās; b) aplēsto algu palielinājumu nākotnē, kas skar izmaksājamos pabalstus; c) ietekmi, kāda varētu būt jebkādam ierobežojumam attiecībā uz darba devēja sedzamās daļas nākotnes pabalstu izmaksās; d) darbinieku vai trešo personu iemaksas, kas samazina uzņēmuma galīgās izmaksas par šiem pabalstiem; un e) valsts pabalstu līmeņa aplēstās izmaiņas nākotnē, kuras ietekmē pabalstus, kas maksājami saskaņā ar definētu pabalstu plānu tikai tad, ja: i) šīs izmaiņas ieviestas pirms pārskata perioda beigām; vai ii) pagātnes fakti vai kāds cits ticams pierādījums liecina, ka valsts pabalsti mainīsies kādā iepriekš paredzamā veidā, piemēram, līdz ar vispārējā cenu līmeņa vai vispārējā algu līmeņa izmaiņām nākotnē.

88

Aktuāra pieņēmumi atspoguļo pabalstu izmaiņas nākotnē, kuras pārskata perioda beigās ir izklāstītas plāna (vai prakses radīta pienākuma) oficiālajos noteikumos. Tā tas ir, piemēram, gadījumā, ja: a) uzņēmums iepriekš mēdza palielināt pabalstus, piemēram, lai mazinātu inflācijas ietekmi, un nekas nenorāda uz to, ka šī prakse nākotnē mainīsies; b) uzņēmuma pienākums saskaņā ar plāna oficiālajiem noteikumiem (vai prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz šos noteikumus) vai tiesību aktiem ir izmantot jebkuru plāna pārsniegumu plāna dalībnieku labā (sk. 108. punkta c) apakšpunktu); vai c) pabalsti ir mainīgi atkarībā no izpildes mērķiem vai citiem kritērijiem. Piemēram, plāna noteikumos var tikt paredzēts, ka tiks izmaksāti samazināti pabalsti vai tiks pieprasītas papildu iemaksas no darbiniekiem, ja plānam būs nepietiekami aktīvi. Pienākuma novērtējums atspoguļo izpildes mērķu vai citu kritēriju ietekmes precīzākās aplēses.

89

Aktuāra pieņēmumi neatspoguļo pabalstu izmaiņas nākotnē, kuras pārskata perioda beigās nav paredzētas plāna (vai prakses radīta pienākuma) oficiālajos noteikumos. Šo izmaiņu rezultātā rodas: a) iepriekšējās darba izmaksas, ja tās maina pabalstus par darbu pirms izmaiņām; un b) kārtējās darba izmaksas par periodiem pēc izmaiņām, ciktāl tās izmaina pabalstus par darbu pēc izmaiņām.

90

Aplēšot algu palielināšanos nākotnē, ņem vērā inflāciju, darba stāžu, paaugstināšanu amatā un citus svarīgus faktorus, piemēram, piedāvājums un pieprasījums darba tirgū.

91

Daži definēto pabalstu plāni ierobežo iemaksas, kas ir jāveic uzņēmumam. Pabalstu galīgajās izmaksās ņem vērā iemaksu ierobežojuma ietekmi. Iemaksu ierobežojuma ietekmi nosaka, pamatojoties uz īsāko no šādiem periodiem: a) uzņēmuma lēstais lietošanas laiks; un b) plāna lēstais lietošanas laiks.

92

Dažos definētu pabalstu plānos paredzēts, ka darbiniekiem vai trešām personām ir jāveic iemaksas, lai segtu plāna izmaksas. Darbinieku iemaksas samazina uzņēmuma pabalstu izmaksas. Uzņēmums apsver, vai trešās personas iemaksas samazina uzņēmuma pabalstu izmaksas vai ir atlīdzības tiesības, kā aprakstīts 116. pantā. Darbinieku vai trešo personu iemaksas ir vai nu noteiktas plāna oficiālajos noteikumos (vai ar prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz šos noteikumus), vai ir diskrecionāras. Darbinieku vai trešo personu diskrecionāras iemaksas samazina darba izmaksas brīdī, kad šīs iemaksas tiek veiktas plānā.

93

Darbinieku vai trešo personu iemaksas, kas ir noteiktas plāna oficiālajos noteikumos, vai nu samazina darba izmaksas (ja tās ir saistītas ar darbu), vai ietekmē atkārtotos novērtējumus attiecībā uz definētu neto pabalstu saistībām (aktīviem) (ja tās nav saistītas ar darbu). Piemērs iemaksām, kas nav saistītas ar darbu, ir gadījums, kad (iemaksas ir vajadzīgas, lai samazinātu iztrūkumu, ko rada zaudējumi no plāna aktīviem vai aktuārie zaudējumi). Ja darbinieku vai trešo personu iemaksas ir saistītas ar darbu, šīs iemaksas samazina darba izmaksas šādi: a) ja iemaksu summa ir atkarīga no darba stāža gadu skaita, uzņēmums attiecina iemaksas uz nostrādātajiem periodiem, izmantojot tādu pašu attiecināšanas metodi, kā prasīts 70. punktā attiecībā uz bruto pabalstu (t.i., vai nu izmantojot plāna iemaksu formulu, vai pēc lineārās metodes); vai b) ja iemaksu summa nav atkarīga no darba stāža gadu skaita, uzņēmums drīkst atzīt šādas iemaksas kā darba izmaksu samazinājumu tajā periodā, kurā tiek veikts attiecīgais darbs. Piemēri iemaksām, kas nav atkarīgas no darba stāža gadu skaita, ir citstarp iemaksas, kuru lielums ir noteikta procentuālā daļa no darbinieka algas, nemainīga summa visā darba laikā vai kuras ir atkarīgas no darbinieka vecuma. Atbilstošie norādījumi par piemērošanu sniegti A1. punktā.

94

Attiecībā uz darbinieku vai trešo personu iemaksām, kas ir attiecinātas uz nostrādātajiem periodiem atbilstīgi 93. punkta a) apakšpunktam, no izmaiņām iemaksās izriet: a) kārtējās un iepriekšējās darba izmaksas (ja šīs izmaiņas nav noteiktas plāna oficiālajos noteikumos vai ar prakses radītu pienākumu); vai b) aktuārie guvumi un zaudējumi (ja šīs izmaiņas ir noteiktas plāna oficiālajos noteikumos vai ar prakses radītu pienākumu).

95

Daži pēcnodarbinātības pabalsti ir saistīti ar tādiem mainīgiem lielumiem kā, piemēram, valsts pensijas pabalstu vai valsts medicīniskās aprūpes līmenis. Pabalstu novērtējums atspoguļo šo mainīgo lielumu precīzāko aplēsi, kas pamatojas uz pagātnes notikumiem un citiem ticamiem pierādījumiem.

96

Pieņēmumos par medicīniskajām izmaksām jāņem vērā medicīnas pakalpojumu izmaksu aplēstās izmaiņas nākotnē, kuras rada inflācija un noteiktas medicīnisko izmaksu izmaiņas.

97

Lai novērtētu pēcnodarbinātības medicīniskos pabalstus, jāveido pieņēmumi par nākotnes prasījumu līmeni un biežumu, kā arī šo prasījumu izpildes izmaksām. Uzņēmums aplēš medicīniskās izmaksas nākotnē, pamatojoties uz sākotnējiem datiem par savu pieredzi, kurus vajadzības gadījumā papildina ar citu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību, medicīnas pakalpojumu sniedzēju sākotnējiem datiem vai informāciju no citiem avotiem. Aplēšot medicīniskās izmaksas nākotnē, ņem vērā ietekmi, kādu rada tehnoloģijas progress, veselības aprūpes izmantošanas vai piedāvājuma modeļu izmaiņas un plāna dalībnieku veselības stāvokļa izmaiņas.

98

Prasījumu līmeni un biežumu īpaši nosaka darbinieku (un viņu apgādājamo) vecums, veselības stāvoklis un dzimums, un to var noteikt citi faktori, piemēram, ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tādēļ, ja iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs atšķiras no tā, kuru izmantoja par sākotnējo datu pamatu, tad sākotnējos datus koriģē. Korekcijas veic arī tad, ja ir ticami pierādījumi, ka sākotnējās tendences neturpināsies.

Iepriekšējās darba izmaksas un guvumi un zaudējumi par norēķinu

99

Nosakot iepriekšējā darba izmaksas vai guvumus vai zaudējumus par norēķinu, uzņēmums atkārtoti novērtē definētu neto pabalstu saistības (aktīvu), izmantojot plāna aktīvu patieso vērtību un kārtējos aktuāros pieņēmumus (tajā skaitā kārtējās tirgus procentu likmes un citas kārtējās tirgus cenas), kas atspoguļo: a) saskaņā ar plānu piedāvātos pabalstus un plāna aktīvus pirms plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina un b) saskaņā ar plānu piedāvātos pabalstus un plāna aktīvus pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina.

100

Uzņēmumam nav jānošķir iepriekšējās darba izmaksas, kas izriet no plāna grozījumiem, iepriekšējās darba izmaksas, kuras izriet no plāna samazinājuma, un guvumi vai zaudējumi par norēķinu, ja šie darījumi notiek vienlaikus. Dažos gadījumos plāna grozījumi tiek ieviesti pirms norēķina, piemēram, kad uzņēmums izmaina pabalstus saskaņā ar plānu un veic norēķinu par grozītajiem pabalstiem vēlāk. Šādos gadījumos uzņēmums atzīst iepriekšējās darba izmaksas pirms jebkādiem guvumiem vai zaudējumiem par norēķinu.

101

Norēķins notiek kopā ar plāna grozījumiem un samazinājumu, ja plāna darbība tiek pārtraukta tā, ka par pienākumu norēķinās un plāns beidz pastāvēt. Tomēr plāna darbības pārtraukšana nav norēķins, ja plānu aizstāj jauns plāns, kura piedāvātie pabalsti būtībā ir identiski.

101A

Ja veic plāna grozījumus, samazinājumu vai norēķinu, uzņēmums atzīst un novērtē jebkādas iepriekšējā darba izmaksas vai guvumus vai zaudējumus par norēķinu saskaņā ar 99.–101. punktu un 102.–112. punktu. To darot, uzņēmums neņem vērā aktīvu griestu ietekmi. Uzņēmums tad nosaka aktīvu griestu ietekmi pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina un atzīst minētās ietekmes izmaiņas saskaņā ar 57. punkta d) apakšpunktu.

Iepriekšējās darba izmaksas

102

Iepriekšējās darba izmaksas ir definēta pabalsta pienākuma pašreizējās vērtības izmaiņas, kas izriet no plāna grozījumiem vai samazinājuma.

103

Uzņēmums atzīst iepriekšējās darba izmaksas kā izdevumus, kas radušies agrākajā no šādiem datumiem: a) kad ir veikti plāna grozījumi vai samazinājums; un b) kad uzņēmums atzīst saistītās pārstrukturēšanas izmaksas (sk. 37. SGS) vai darba attiecību izbeigšanas pabalstus (sk. 165. punktu).

104

Plāna grozījumi notiek, ja uzņēmums ievieš vai svītro definētu pabalstu plānu vai groza pabalstus, kas maksājami saskaņā ar spēkā esošu definētu pabalstu plānu.

105

Samazinājums notiek tad, ja uzņēmums būtiski samazina to darbinieku skaitu, uz kuriem attiecas plāns. Samazinājumu var izraisīt kāds atsevišķs notikums, piemēram, rūpnīcas slēgšana, darbības pārtraukšana vai plāna pārtraukšana vai apturēšana.

106

Iepriekšējās darba izmaksas var būt pozitīvas (ja ievieš vai groza pabalstus un tādējādi palielinās definētu pabalstu pienākuma pašreizējā vērtība) vai negatīvas (ja pabalstus atceļ vai groza un tādējādi samazinās definētu pabalstu pienākuma pašreizējā vērtība).

107

Ja uzņēmums samazina pabalstus, kas maksājami saskaņā ar spēkā esošu definētu pabalstu plānu, un vienlaikus palielina citus pabalstus, kas maksājami saskaņā ar plānu tiem pašiem darbiniekiem, uzņēmums uzskaita šo izmaiņu kā vienu neto izmaiņu.

108

Iepriekšējās darba izmaksās neietilpst: a) ietekme, ko rada starpība starp faktisko un iepriekš pieņemto algu palielinājumu attiecībā uz pienākumu maksāt pabalstus par darbu iepriekšējos gados (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi ļauj prognozēt algas); b) pārāk zemas un pārāk augstas aplēses par pensiju patstāvīgu palielināšanu, ja uzņēmumam ir prakses radīts pienākums palielināt pensijas (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo aktuāra pieņēmumi pieļauj šos palielinājumus); c) aplēses par pabalstu palielināšanu finanšu pārskatos jau atzītu aktuāro guvumu vai plāna aktīvu atdeves dēļ, ja uzņēmuma pienākums saskaņā ar plāna oficiālajiem noteikumiem (vai prakses radītu pienākumu, kas pārsniedz šos noteikumus) vai tiesību aktiem ir izmantot jebkuru plāna pārsniegumu plāna dalībnieku labā pat tad, ja pabalstu palielināšana vēl nav oficiāli apstiprināta (tāpēc radītais pienākuma pieaugums ir aktuārie zaudējumi, nevis iepriekšējās darba izmaksas, sk. 88. punktu); un d) nostiprināto pabalstu palielinājums (t. i., pabalsti, kas nav atkarīgi no turpmākās nodarbinātības, sk. 72. punktu), ja, nerodoties jauniem vai palielinātiem pabalstiem, darbinieki pilda nostiprināšanas prasības (iepriekšējās darba izmaksas nepastāv, jo uzņēmums atzina aplēstās pabalstu izmaksas par kārtējām darba izmaksām, kad darbs tika veikts).

Guvumi un zaudējumi par norēķinu

109

Guvumi vai zaudējumi par norēķinu ir starpība starp: a) noteiktu pabalstu pienākuma, par ko veic norēķinu, pašreizējo vērtību, kura noteikta norēķina datumā; un b) norēķina cenu, kurā ietilpst visi pārskaitītie plāna aktīvi un visi maksājumi, ko veicis tieši uzņēmums saistībā ar norēķinu.

110

Uzņēmums atzīst guvumus vai zaudējumus par definētu pabalstu plāna norēķinu brīdī, kad notiek norēķins.

111

Norēķins notiek tad, ja uzņēmums noslēdz kādu darījumu, kas izslēdz visus turpmākos juridiskos vai prakses radītos pienākumus saistībā ar daļu vai visiem pabalstiem, kurus nodrošina saskaņā ar definētu pabalstu plānu (izņemot tādu pabalstu maksājumus darbiniekiem vai darbinieku labā, kuri ir izklāstīti plāna noteikumos un ietverti aktuāra pieņēmumos). Piemēram, būtisku darba devēja pienākumu saskaņā ar plānu vienreizēja nodošana apdrošināšanas uzņēmumam, iegādājoties apdrošināšanas polisi, ir norēķins; vienreizējs naudas maksājums plāna dalībniekiem saskaņā ar plāna noteikumiem apmaiņā pret viņu tiesībām saņemt konkrētos pēcnodarbinātības pabalstus nav norēķins.

112

Dažos gadījumos uzņēmums iegādājas apdrošināšanas polisi, lai finansētu dažus vai visus darbinieku pabalstus saistībā ar darbinieka darbu pārskata periodā un iepriekšējos periodos. Polises iegāde nav norēķins, ja uzņēmums saglabā juridisku vai prakses radītu pienākumu (sk. 46. punktu) maksāt turpmākās summas, ja apdrošinātājs nemaksā apdrošināšanas polisē definētos darbinieku pabalstus. Standarta 116.–119. punktā aplūkota atlīdzības tiesību atzīšana un novērtēšana saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, kas nav plāna aktīvi.

Atzīšana un novērtēšana: plāna aktīvi

Plāna aktīvu patiesā vērtība

113

Nosakot iztrūkumu vai pārsniegumu, atskaita plāna aktīvu patieso vērtību no definēto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības.

114

Plāna aktīvos neietilpst neveiktās iemaksas, kas fondam pienākas no pārskatu sniedzēja uzņēmuma, kā arī nepārvedami finanšu instrumenti, ko emitējis uzņēmums un tur fonds. Plāna aktīvus samazina par fonda saistībām, kuras nav saistītas ar darbinieku pabalstiem, piemēram, pircēju, pasūtītāju un citi parādi un saistības, kas rodas atvasināto finanšu instrumentu rezultātā.

115

Ja plāna aktīvos ietilpst kritērijiem atbilstošas apdrošināšanas polises, kuras precīzi atbilst visu vai dažu saskaņā ar plānu maksājamo pabalstu summai un laikam, tad šo apdrošināšanas polišu patiesās vērtības uzskata par attiecīgo pienākumu pašreizējo vērtību (atbilstīgi samazinājumam, kas nepieciešams, ja saskaņā ar apdrošināšanas polisēm saņemamās summas nav atgūstamas pilnā apjomā).

Izdevumu atlīdzināšana

116

Tikai tad, ja faktiski ir droši, ka cita persona atlīdzinās visus vai daļu izdevumu, kas nepieciešami, lai izpildītu definētu pabalstu pienākumu, uzņēmums: a) atzīst savas tiesības uz atlīdzību par atsevišķu aktīvu. uzņēmums novērtē aktīvu patiesajā vērtībā; b) sadala un atzīst savu tiesību uz atlīdzību patiesās vērtības izmaiņas tāpat kā plāna aktīvu patiesās vērtības izmaiņas (sk. 124. un 125. punktu). Definētu pabalstu izmaksu sastāvdaļas, kas ir atzītas saskaņā ar 120. punktu, var atzīt kā neto apmēru no summām, kuras saistītas ar tiesību uz atlīdzību uzskaites vērtības izmaiņām.

117

Dažreiz uzņēmums var parūpēties, lai otra persona, piemēram, apdrošinātājs, samaksā visus vai daļu izdevumu, kas nepieciešami, lai izpildītu noteiktu pabalstu pienākumu. Atbilstošas apdrošināšanas polises, kā definēts 8. punktā, ir plāna aktīvi. Uzņēmums uzskaita kritērijiem atbilstošas apdrošināšanas polises tāpat kā visus pārējos plāna aktīvus, un uz to neattiecas 116. punkts (sk. 46.–49. un 115. punktu).

118

Ja apdrošināšanas polise nav kritērijiem atbilstoša apdrošināšanas polise, tā nav plāna aktīvs. Standarta 116. punkts attiecas uz šādiem gadījumiem: uzņēmums atzīst tiesības uz atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas polisi par atsevišķu aktīvu, nevis par samazinājumu, nosakot saskaņā ar definētu pabalstu deficītu vai pārsniegumu. Saskaņā ar 140. punkta b) apakšpunktu uzņēmumam jāsniedz īss apraksts par saikni starp atlīdzības tiesībām un attiecīgo pienākumu.

119

Ja tiesības uz atlīdzību rodas saskaņā ar apdrošināšanas polisi, kura precīzi atbilst visu vai dažu saskaņā ar definētu pabalstu plānu maksājamo pabalstu summai un laikam, atlīdzības tiesību patieso vērtību uzskata par attiecīgā pienākuma pašreizējo vērtību (atbilstīgi samazinājumam, kas nepieciešams, ja atlīdzība nav atgūstama pilnā apjomā).

Definētu pabalstu izmaksu sastāvdaļas

120

Uzņēmums atzīst definētu pabalstu izmaksu sastāvdaļas, izņemot ciktāl citā SFPS ir paredzēta vai atļauta to ietveršana aktīva izmaksās, šādi: a) darba izmaksas (sk. 66.–112. punktu un 122.A punktu) peļņā vai zaudējumos; b) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentus (sk. 123.–126. punktu) peļņā vai zaudējumos; un c) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtotus novērtējumus (sk. 127.–130. punktu) pārējos apvienotajos ienākumos.

121

Citos SFPS ir paredzēta dažu darbinieku pabalstu izmaksu iekļaušana tādu aktīvu kā, piemēram, krājumu vai pamatlīdzekļu izmaksās (sk. 2. SGS un 16. SGS). Jebkuru pēcnodarbinātības pabalstu izmaksu iekļaušana šo aktīvu izmaksās ietver 120. punktā uzskaitīto sastāvdaļu attiecīgo proporciju.

122

Atkārtotus novērtējumus attiecībā uz definētu neto pabalstu saistībām (aktīviem), kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nepārklasificē nākamā perioda peļņā vai zaudējumos. Tomēr uzņēmums var nodot summas, kas ir atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, pašu kapitāla ietvaros.

Kārtējās darba izmaksas

122A

Uzņēmums nosaka kārtējā darba izmaksas, izmantojot aktuāros pieņēmumus, kas noteikti gada pārskata perioda sākumā. Tomēr, ja uzņēmums atkārtoti novērtē definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punktu, tas nosaka kārtējā darba izmaksas atlikušajā gada pārskata periodā pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina, izmantojot aktuāros pieņēmumus, kas izmantoti, lai atkārtoti novērtētu definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punkta b) apakšpunktu.

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti

123

Uzņēmums nosaka definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentus, reizinot definētu neto pabalstu saistības (aktīvus) ar 83. punktā paredzēto diskonta likmi.

123A

Lai noteiktu neto procentus saskaņā ar 123. punktu, uzņēmums izmanto definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) un diskonta likmi, kas noteikti gada pārskata perioda sākumā. Tomēr, ja uzņēmums atkārtoti novērtē definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punktu, uzņēmums nosaka neto procentus atlikušajā gada pārskata periodā pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina, izmantojot: a) definētu neto pabalstu saistības (aktīvu), ko nosaka saskaņā ar 99. punkta b) apakšpunktu; un b) diskonta likmi, kas izmantota, lai atkārtoti novērtētu definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punkta b) apakšpunktu. Piemērojot 123.A punktu, uzņēmums ņem vērā arī jebkādas definētu neto pabalstu saistību (aktīva) izmaiņas perioda laikā iemaksu vai pabalstu maksājumu rezultātā.

124

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentus var aplūkot kā procentu ienākumus no plāna aktīviem, procentu izmaksas par definētu pabalstu pienākumu un procentus par 64. punktā minēto aktīvu griestu ietekmi.

125

Procentu ienākumi no plāna aktīviem ir plāna aktīvu atdeves sastāvdaļa, un tos nosaka, reizinot plāna aktīvu patieso vērtību ar 123.A punktā paredzēto diskonta likmi. Uzņēmums nosaka plāna aktīvu patieso vērtību gada pārskata perioda sākumā. Tomēr, ja uzņēmums atkārtoti novērtē definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punktu, uzņēmums nosaka procentu ienākumus atlikušajā gada pārskata periodā pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina, izmantojot plāna aktīvus, kas izmantoti, lai atkārtoti novērtētu definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punkta b) apakšpunktu. Piemērojot 125. punktu, uzņēmums ņem vērā arī jebkādas plāna aktīvu izmaiņas perioda laikā iemaksu vai pabalstu maksājumu rezultātā. Starpību starp procentu ienākumiem no plāna aktīviem un plāna aktīvu atdevi ietver atkārtotajā novērtējumā attiecībā uz definētu neto pabalstu saistībām (aktīviem).

126

Aktīvu griestu ietekmes procenti ietilpst aktīvu griestu kopējās izmaiņās, un tos nosaka, reizinot aktīvu griestu ietekmi ar 123.A punktā paredzēto diskonta likmi. Uzņēmums nosaka aktīvu griestu ietekmi gada pārskata perioda sākumā. Tomēr, ja uzņēmums atkārtoti novērtē definētu neto pabalstu saistības (aktīvu) saskaņā ar 99. punktu, uzņēmums nosaka procentus par aktīvu griestu ietekmi atlikušajā gada pārskata periodā pēc plāna grozījumiem, samazinājuma vai norēķina, ņemot vērā izmaiņas aktīvu griestu ietekmē, kas noteiktas saskaņā ar 101.A punktu. Starpību starp procentiem par aktīvu griestu ietekmi un aktīvu griestu ietekmes kopējām izmaiņām ietver atkārtotajā novērtējumā attiecībā uz definētu neto pabalstu saistībām (aktīvu).

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtots novērtējums

127

Definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtots novērtējums ietver: a) aktuāros guvumus un zaudējumus (sk. 128.–129. punktu), b) plāna aktīvu atdevi (sk. 130. punktu), izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos (sk. 125. punktu); un c) visas izmaiņas attiecībā uz aktīvu griestu ietekmi, izņemot summas, kas ietvertas definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procentos (sk. 126. punktu).

128

Aktuārie guvumi un zaudējumi izriet no definētu pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības palielināšanās vai samazināšanās aktuāro pieņēmumu un uz pieredzi balstītu korekciju izmaiņu dēļ. Aktuāro guvumu un zaudējumu cēloņi ir, piemēram, šādi: a) neparedzēti liela vai maza kadru mainība, agra pensionēšanās vai mirstība vai algu, pabalstu (ja plāna oficiālie vai prakses radītie noteikumi paredz palielināt pabalstus sakarā ar inflāciju) vai medicīnisko izmaksu palielināšanās; b) ietekme, ko rada pieņēmumu izmaiņas par pabalstu maksājumu iespējām; c) ietekme, kādu rada aplēšu izmaiņas par kadru mainību nākotnē, agru pensionēšanos vai mirstību vai algu, pabalstu (ja plāna oficiālie vai prakses radītie noteikumi paredz palielināt pabalstus sakarā ar inflāciju) vai medicīnisko izmaksu palielināšanos; un d) ietekme, ko rada diskonta likmes maiņa.

129

Aktuārie guvumi un zaudējumi neietver definētu pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības izmaiņas definētu pabalstu plāna ieviešanas, grozījumu, samazinājuma vai norēķina dēļ vai tādu pabalstu izmaiņu dēļ, kas maksājami saskaņā ar definētu pabalstu plānu. Šādas izmaiņas rada iepriekšējās darba izmaksas vai guvumus vai zaudējumus par norēķinu.

130

Nosakot plāna aktīvu atdevi, uzņēmums atskaita plāna aktīvu pārvaldes izmaksas un jebkādus nodokļus, kas maksājami plāna ietvaros un kas nav nodokļi, kuri ietverti aktuāra pieņēmumos, ko izmanto, lai novērtētu definētu pabalstu pienākumu (76. punkts). Citas administratīvās izmaksas neatskaita no plāna aktīvu atdeves.

Uzrādīšana

Ieskaits

131

Uzņēmumam jāveic viena plāna aktīva un otra plāna saistību ieskaits tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums: a) ir juridiski tiesīgs izmantot kāda plāna pārsniegumu, lai norēķinātos par pienākumiem saskaņā ar citu plānu; un b) plāno norēķināties par pienākumiem pēc neto principa vai realizēt kāda plāna pārsniegumu, lai vienlaikus norēķinātos par pienākumu saskaņā ar citu plānu.

132

Ieskaita kritēriji ir līdzīgi kritērijiem, kas noteikti finanšu instrumentiem 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”.

Atšķirība starp īstermiņu un ilgtermiņu

133

Daži uzņēmumi apgrozāmos aktīvus un īstermiņa saistības šķir no ilgtermiņa aktīviem un saistībām. Šajā standartā nav noteikts, vai uzņēmumam jānošķir to aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas, kas rodas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem.

Definētu pabalstu izmaksu sastāvdaļas

134

Šā standarta 120. punktā ir paredzēts, ka uzņēmumam ir jāatzīst darba izmaksas un definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti zaudējumos vai peļņā. Šajā standartā nav noteikts, kā uzņēmumam ir jāuzrāda darba izmaksas un definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti. Uzņēmums šīs sastāvdaļas uzrāda saskaņā ar 1. SGS.

Informācijas atklāšana

135

Uzņēmums atklāj informāciju, kas: a) izskaidro definēto pabalstu plānu iezīmes un ar tiem saistītos riskus (sk. 139. punktu); b) nosaka un izskaidro summas savos finanšu pārskatos, kas attiecas uz definēto pabalstu plāniem (sk. 140.–144. punktu); un c) apraksta, kā tā definēto pabalstu plāni var ietekmēt uzņēmuma turpmāko naudas plūsmu apmēru, laiku un nenoteiktību (sk. 145.–147. punktu).

136

Lai sasniegtu 135. punktā noteikto mērķi, uzņēmums apsver šādu informāciju: a) cik sīka informācija nepieciešama informācijas atklāšanas prasību izpildei; b) kādā mērā uzsverama katra atšķirīgā prasība; c) kādā mērā informācija apkopojama vai sadalāma; un d) vai finanšu pārskatu lietotājiem nepieciešama papildinformācija, lai novērtētu atklāto kvantitatīvo informāciju.

137

Ja saskaņā ar šā standarta un citu SFPS prasībām atklātā informācija ir nepietiekama, lai sasniegtu 135. punkta mērķus, uzņēmums atklāj papildu informāciju, kas vajadzīga, lai sasniegtu minētos mērķus. Piemēram, uzņēmums var sniegt definētu pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības analīzi, izšķirot pienākuma būtību, iezīmes un riskus. Atklājot šādu informāciju, var nošķirt: a) summas, kas saistītas ar aktīviem dalībniekiem, ar dalībniekiem, kuri atteikušies no plāna, un ar pensionāriem; b) nostiprinātos pabalstus un uzkrātos, bet nenostiprinātos pabalstus; c) pabalstus, kam piemēro nosacījumus, summas, kuras attiecināmas uz algu palielinājumu nākotnē, un citus pabalstus.

138

Uzņēmums novērtē, vai ir jāsadala visa atklātā informācija vai tās daļa, lai nošķirtu plānus vai plānu grupas, kam ir būtiski atšķirīgi riski. Piemēram, uzņēmums var sadalīt informāciju, ko atklāj par plāniem, kuriem ir viena vai vairākas no šādām iezīmēm: a) atšķirīgs ģeogrāfiskais novietojums; b) atšķirīgas iezīmes, piemēram, fiksētas algas pensiju plāni, pēdējās algas pensiju plāni vai pēcnodarbinātības medicīniskie plāni; c) atšķirīgas normatīvās vides; d) atšķirīgi pārskata segmenti; e) atšķirīgi finansējuma pasākumi (piemēram, plāni, kas netiek finansēti, kas tiek pilnībā finansēti vai kas tiek daļēji finansēti).

Definētu pabalstu plānu iezīmes un ar tiem saistītie riski

139

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) informāciju par savu definēto pabalstu plānu iezīmēm, ietverot: i) plāna nodrošināto pabalstu būtību (piemēram, pēdējās algas definēto atbalstu plāns vai uz iemaksām balstīts plāns ar garantijām), ii) aprakstu par tiesisko regulējumu, kādā plāns darbojas, piemēram, obligātā finansējuma prasību līmenis un šāda tiesiskā regulējuma ietekme uz plānu, piemēram, aktīvu griesti (sk. 64. punktu), iii) aprakstu par jebkādiem citiem uzņēmuma pienākumiem saistībā ar plāna pārvaldību, piemēram, plāna pilnvaroto pārstāvju vai valdes locekļu pienākumi; b) aprakstu par riskiem, kādiem plāns pakļauj uzņēmumu, koncentrējot uzmanību uz neparastiem, konkrētajam uzņēmumam vai konkrētajam plānam raksturīgajiem riskiem, kā arī par būtisku risku koncentrāciju. Piemēram, ja plāna aktīvi tiek ieguldīti galvenokārt vienas klases ieguldījumos, piemēram, īpašumos, plāns var uzņēmumu pakļaut īpašumu tirgus riska koncentrācijai; c) aprakstu par jebkādiem plāna grozījumiem, samazinājumiem un norēķiniem.

Finanšu pārskatu summu paskaidrojums

140

Uzņēmums nodrošina katra no turpmāk nosauktajiem elementiem sākotnējās un beigu vērtības salīdzināšanu: a) definēto neto pabalstu saistības (aktīvi), uzrādot atsevišķus salīdzinājumus: i) plāna aktīviem, ii) definēto pabalstu pienākuma pašreizējai vērtībai, iii) aktīvu griestu ietekmei; b) jebkādas atlīdzības tiesības. Uzņēmums arī apraksta attiecības starp jebkādām atlīdzības tiesībām un saistīto pienākumu.

141

Katrā 140. punktā uzskaitītajā salīdzinājumā uzrāda (ja vajadzīgs): a) kārtējās darba izmaksas; b) procentu ienākumus vai izdevumus; c) definēto neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtotu novērtējumu, uzrādot atsevišķi: i) plāna aktīvu atdevi, izņemot b) apakšpunktā ietvertās procentu summas, ii) aktuāros guvumus un zaudējumus, kas izriet no demogrāfisko pieņēmumu izmaiņām (sk. 76. punkta a) apakšpunktu), iii) aktuāros guvumus un zaudējumus, kas izriet no finanšu pieņēmumu izmaiņām (sk. 76. punkta b) apakšpunktu), iv) izmaiņas ietekmē, ko rada definētu neto pabalstu aktīvu ierobežošana ar aktīvu griestiem, izņemot b) apakšpunktā ietvertās procentu summas; uzņēmums arī atklāj informāciju par to, kā tas noteica maksimāli pieejamo saimniecisko labumu, t. i., vai šie labumi būtu atlīdzības vai turpmāko iemaksu samazinājumi vai abu minēto apvienojums; d) iepriekšējās izdienas izmaksas, tostarp guvumi un zaudējumi, kas izriet no norēķiniem; kā atļauts saskaņā ar 100. punktu, iepriekšējās darba izmaksas un guvumi un zaudējumi, kas izriet no norēķina, nav jānošķir, ja tie ir radušies kopā; e) ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme; f) iemaksas plānā, atsevišķi uzrādot darba devēja un plāna dalībnieku iemaksas; g) maksājumi no plāna, atsevišķi uzrādot maksājumus, kas veikti saistībā ar visiem norēķiniem; h) uzņēmējdarbības apvienošanas un atsavināšanas ietekme.

142

Uzņēmums sadala plāna aktīvu patieso vērtību kategorijās, kurās nošķir šo aktīvu būtību un riskus, nodalot visas plāna aktīva kategorijas, kam ir kotēta tirgus cena aktīvajā tirgū (kā noteikts 13. SFPS “Patiesās vērtības noteikšana”), un tās, kurām šādas cenas nav. Piemēram, kā arī ņemot vērā 136. punktā minēto informācijas atklāšanas līmeni, uzņēmums varētu nošķirt šādus elementus: a) nauda un tās ekvivalenti; b) pašu kapitāla instrumenti (iedalīti pēc nozares veida, uzņēmuma izmēra, ģeogrāfiskā novietojuma utt.); c) parāda instrumenti (iedalīti pēc emitenta veida, kredītkvalitātes, ģeogrāfiskā novietojuma utt.); d) nekustamie īpašumi (iedalīti pēc ģeogrāfiskā novietojuma utt.); e) atvasinātie finanšu instrumenti (iedalīti pēc bāzes riska līgumā, piemēram, procentu likmes līgumi, ārvalstu valūtas maiņas līgumi, kapitāla instrumentu līgumi, kredītlīgumi, ilgtermiņa mijmaiņas līgumi utt.); f) ieguldījumu fondi (iedalīti pēc fonda veida); g) ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri un h) strukturētie parādi.

143

Uzņēmums atklāj informāciju par uzņēmuma pašu pārvedamiem finanšu instrumentiem, kuri tiek turēti kā plāna aktīvi, un par patieso vērtību plāna aktīviem, kas ir īpašums, kurā uzturas uzņēmums, vai citi aktīvi, ko izmanto uzņēmums.

144

Uzņēmums atklāj informāciju par nozīmīgajiem aktuāra pieņēmumiem, kas izmantoti, lai noteiktu definēto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību (sk. 76. punktu). Šādu informāciju atklāj absolūtā izteiksmē (piemēram, kā absolūti procenti, nevis tikai kā starpība starp dažādiem procentiem vai citiem mainīgiem lielumiem). Ja uzņēmums sniedz informāciju par plānu grupu kopumā, šo informāciju sniedz vidējo svērto rādītāju vai samērā šauru diapazonu veidā.

Nākotnes naudas plūsmu apmērs, laiks un nenoteiktība

145

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) jutīguma analīzi par katru nozīmīgo aktuāra pieņēmumu (informācija, kas atklāta saskaņā ar 144. punktu) pārskata perioda beigās, parādot, kā definētā pabalsta pienākumu būtu ietekmējušas izmaiņas attiecīgajā aktuāra pieņēmumā, kuras bija pamatoti iespējamas tajā datumā; b) metodēm un pieņēmumiem, kas izmantoti, sagatavojot a) apakšpunktā paredzēto jutīguma analīzi, un par šo metožu ierobežojumiem; c) jutīguma analīžu sagatavošanā izmantoto metožu un pieņēmumu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un par šo izmaiņu iemesliem.

146

Uzņēmums atklāj informāciju attiecībā uz aprakstu par aktīvu saistību stratēģijām, kas izmantotas plānā vai uzņēmumā, tajā skaitā par mūža rentēm un citiem paņēmieniem, piemēram, ilgmūžības mijmaiņas līgumiem, lai pārvaldītu risku.

147

Lai norādītu uz definēto pabalstu plāna ietekmi uz uzņēmuma nākotnes naudas plūsmām, uzņēmums atklāj informāciju attiecībā uz: a) aprakstu par iemaksu veikšanas pasākumiem un iemaksu veikšanas politiku, kas ietekmē iemaksas nākotnē; b) paredzamajām iemaksām plānā nākamā gada pārskata periodā; c) informāciju par definēto pabalstu pienākuma izmaksas termiņu profilu. Tas ietver definēto pabalstu pienākuma vidējo svērto ilgumu un var ietvert citu informāciju par pabalstu maksājumu laika sadali, piemēram, pabalstu maksājumu termiņu analīzi.

Vairāku darba devēju plāni

148

Ja uzņēmums piedalās vairāku darba devēju definēto pabalstu plānā, tas atklāj informāciju attiecībā uz: a) aprakstu par iemaksu veikšanas pasākumiem, ietverot metodi, kas izmantota, lai noteiktu uzņēmuma iemaksu likmi un jebkādas obligātās iemaksu veikšanas prasības; b) aprakstu par to, kādā mērā uzņēmums var būt atbildīgs attiecībā pret plānu par citu uzņēmumu pienākumiem saskaņā ar vairāku darba devēju plāna noteikumiem un nosacījumiem; c) aprakstu par jebkādu noteiktu iztrūkuma vai pārsnieguma sadalījumu, ja: i) plāns tiek slēgts vai ii) uzņēmums izstājas no plāna; d) ja uzņēmums uzskaita šo plānu tā, it kā tas būtu definētu iemaksu plāns atbilstīgi 34. punktam, tas atklāj turpmāk noteikto informāciju papildus informācijai, kas paredzēta a)–c) apakšpunktā, un 139.–147. punktā paredzētās informācijas vietā: i) to, ka plāns ir definētu pabalstu plāns, ii) iemeslu, kādēļ nav pieejama pietiekama informācija, lai ļautu uzņēmumam uzskaitīt plānu kā definētu pabalstu plānu; iii) paredzamajām iemaksām plānā nākamā gada pārskata periodā; iv) informāciju par iztrūkumu vai pārsniegumu plānā, kas varētu ietekmēt nākotnes iemaksu summu, tajā skaitā par pamatu, kurš izmantots, lai noteiktu šo iztrūkumu vai pārsniegumu, kā arī ietekmi uz uzņēmumu, ja tāda ir, v) norādi par uzņēmuma dalības līmeni plānā salīdzinājumā ar citiem dalībuzņēmumiem. Pasākumu piemēri, kas varētu nodrošināt šādas norādes, ietver uzņēmuma daļu kopējās iemaksās plānā vai uzņēmuma daļu aktīvo dalībnieku, pensionēto dalībnieku un iepriekšējo dalībnieku, kuriem ir tiesības uz pabalstiem, kopējā skaitā, ja šī informācija ir pieejama.

Definētu pabalstu plāni, kas pārdala riskus starp dažādiem uzņēmumiem ar vienotu kontroli

149

Ja uzņēmums piedalās definētu pabalstu plānā, kas pārdala riskus starp uzņēmumiem ar vienotu kontroli, tas atklāj informāciju attiecībā uz: a) līgumā noteikto vienošanos vai deklarēto politiku attiecībā uz pieprasīto neto definēto pabalstu izmaksu vai faktu, ka šāda politika neeksistē; b) politiku, kas nosaka uzņēmuma veicamo iemaksu; c) ja uzņēmums uzskaita neto definēto pabalstu izmaksas saskaņā ar 41. punktu, tad uzņēmumam ir jāatklāj visa informācija par plānu kopumā saskaņā ar 135.–147. punktu; d) ja uzņēmums uzskaita periodā maksājamās iemaksas saskaņā ar 41. punktu, tad informācijai par plānu kopumā ir jāatbilst 135.–137., 139., 142.–144. punkta un 147. punktam a) un b) apakšpunktam.

150

Standarta 149. punkta c) un d) apakšpunktā paredzēto informāciju var atklāt ar savstarpēju norādi uz informāciju, kas atklāta cita koncerna uzņēmuma finanšu pārskatos, ja: a) šī koncerna uzņēmuma finanšu pārskatos ir atsevišķi noteikta un atklāta vajadzīgā informācija par plānu; un b) šī koncerna uzņēmuma finanšu pārskati ir pieejami finanšu pārskatu lietotājiem saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, ar kādiem ir pieejami uzņēmuma finanšu pārskati, kā arī tajā pašā laikā vai pirms ir pieejami uzņēmuma finanšu pārskati.

Informācijas atklāšanas prasības citos SFPS

151

Ja to pieprasa 24. SGS, tad uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) saistīto pušu darījumi ar pēcnodarbinātības pabalstu plāniem; un b) galveno vadošo darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem.

152

Ja to pieprasa 37. SGS, tad uzņēmums atklāj informāciju par iespējamām saistībām, kas rodas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalsta pienākumiem.

CITI DARBINIEKU ILGTERMIŅA PABALSTI

153

Darbinieku ilgtermiņa pabalsti ietver tādus posteņus kā, piemēram, turpmāk minētos, ja nav gaidāms, ka tos pilnībā izmaksās divpadsmit mēnešu laikā pēc gada pārskata perioda beigām, kurā darbinieks sniedzis saistītos pakalpojumus: a) apmaksāti ilglaicīgi kavējumi, tajā skaitā izdienas atvaļinājums vai akadēmiskais atvaļinājums; b) jubileju vai citi izdienas pabalsti; c) ilgstošas invaliditātes pabalsti; d) peļņas sadale un prēmijas; un e) atliktā kompensācija.

154

Citu darbinieka ilgtermiņa pabalstu novērtēšana parasti nav saistīta ar tik lielu nenoteiktību kā pēcnodarbinātības pabalstu novērtēšana. Šā iemesla dēļ saskaņā ar šo standartu citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti jāuzskaita pēc vienkāršotas metodes. Atšķirībā no grāmatvedības metodes, pēc kuras uzskaita pēcnodarbinātības pabalstus, saskaņā ar šo metodi pārējos apvienotajos ienākumos neatzīst atkārtoto novērtēšanu.

Atzīšana un novērtēšana

155

Atzīstot un novērtējot iztrūkumu vai pārsniegumu citos darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānos, uzņēmums piemēro 56.–98. un 113.–115. punktu. Uzņēmums piemēro 116.–119. punktu, atzīstot un novērtējot atlīdzības tiesības.

156

Saistībā ar citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem uzņēmums atzīst par peļņu vai zaudējumiem šādu summu neto kopsummu, izņemot ciktāl citā SFPS nav paredzēta vai atļauta šo summu iekļaušana aktīva izmaksās: a) darba izmaksas (sk. 66.–112. punktu un 122.A punktu); b) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) neto procenti (sk. 123.–126. punktu); un c) definētu neto pabalstu saistību (aktīvu) atkārtotus novērtējumus (sk. 127.–130. punktu).

157

Viens no citu darbinieka ilgtermiņa pabalstu veidiem ir ilglaicīgas invaliditātes pabalsts. Ja pabalsta līmenis ir atkarīgs no darba stāža, pienākums rodas tad, kad darbs tiek veikts. Šī pienākuma novērtēšana atspoguļo varbūtību, ka šis maksājums būs jāveic, un laika periodu, kurā šo maksājumu paredzams veikt. Ja pabalsta līmenis ir tāds pats jebkuram darba nespējīgam darbiniekam neatkarīgi no nostrādātajiem gadiem, tad šo pabalstu paredzamās izmaksas atzīst, kad īstenojas notikums, kas izraisa ilgstošu invaliditāti.

Informācijas atklāšana

158

Lai gan šajā standartā nav paredzēta konkrētas informācijas atklāšana par citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem, citos SFPS var būt paredzēta informācijas atklāšana. Piemēram, 24. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem vadošajiem darbiniekiem paredzētajiem pabalstiem. Savukārt 1. SGS paredz informācijas atklāšanu par darbinieku pabalstu izmaksām.

DARBA ATTIECĪBU IZBEIGŠANAS PABALSTI

159

Šajā standartā darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir aplūkoti atsevišķi no citiem darbinieku pabalstiem, jo pienākumu rada darba attiecību izbeigšana, nevis darbinieka darbs. Darba attiecību izbeigšanas pabalsti izriet no uzņēmuma lēmuma pārtraukt darba attiecības vai no darbinieka lēmuma pieņemt uzņēmuma pabalstu piedāvājumu apmaiņā pret darba attiecību izbeigšanu.

160

Darba attiecību izbeigšanas pabalsti neietver darbinieku pabalstus, kas izriet no darba attiecību izbeigšanas pēc darbinieka pieprasījuma bez uzņēmuma piedāvājuma vai no obligātām pensionēšanās prasībām, jo šādi pabalsti ir pēcnodarbinātības pabalsti. Daži uzņēmumi nodrošina mazāku pabalstu līmeni par darba attiecību brīvprātīgu izbeigšanu pēc darbinieka pieprasījuma (būtībā pēcnodarbinātības pabalsts), nekā par darba attiecību piespiedu izbeigšanu pēc uzņēmuma pieprasījuma. Starpība starp pabalstu, ko izmaksā par darba attiecību izbeigšanu pēc darbinieka pieprasījuma, un augstāku pabalsta līmeni, kuru nodrošina pēc uzņēmuma pieprasījuma, ir darba attiecību izbeigšanas pabalsts.

161

Darbinieka pabalsta veids nenosaka, vai to izmaksā apmaiņā pret darbu vai apmaiņā pret darbinieka darba attiecību izbeigšanu. Darba attiecību izbeigšanas pabalsti parasti ir vienreizēji maksājumi, bet dažreiz tie arī ietver: a) pēcnodarbinātības pabalstu papildsummu netieši, izmantojot darbinieku pabalstu plānu, vai tieši; b) algu līdz konkrēta uzteikuma termiņa beigām, ja darbinieks vairs neveic darbu, kas uzņēmumam rada saimnieciskos labumus.

162

Rādītāji, ka darbinieka pabalstu izmaksā apmaiņā pret darbu, ir šādi: a) pabalsts ir atkarīgs no darba veikšanas nākotnē (tostarp pabalsti, kas palielinās, ja tiek veikts turpmāks darbs); b) pabalstu izmaksā saskaņā ar darbinieku pabalstu plāna noteikumiem.

163

Dažus darba attiecību izbeigšanas pabalstus izmaksā saskaņā ar spēkā esoša darbinieku pabalstu plāna noteikumiem. Piemēram, tie var būt noteikti statūtos, darba līgumā vai arodbiedrības līgumā, vai tie var būt netieši noteikti saskaņā ar darba devēja iepriekšējo praksi, izmaksājot līdzīgus pabalstus. Vēl viens piemērs: ja uzņēmums izsaka piedāvājumu par pabalstiem, kas ir pieejami uz laiku, kurš ir ilgāks par īsu periodu, vai ja intervāls starp piedāvājumu un paredzamo darba attiecību faktisko pārtraukšanu ir lielāks par īsu periodu, uzņēmums apsver, vai ir izveidojis jaunu darbinieku pabalstu plānu un attiecīgi vai saskaņā ar minēto plānu piedāvātie pabalsti ir darba attiecību izbeigšanas pabalsti vai pēcnodarbinātības pabalsti. Darbinieku pabalsti, ko izmaksā saskaņā ar darbinieku pabalstu plāna noteikumiem, ir darba attiecību izbeigšanas pabalsti, ja tie izriet no uzņēmuma lēmuma izbeigt darbinieka nodarbinātību un ja tie nav atkarīgi no darba veikšanas nākotnē.

164

Daži darbinieku pabalsti tiek maksāti neatkarīgi no darbinieka aiziešanas iemesla. Šo pabalstu maksāšana ir noteikta (atkarīga no likumīgi nostiprinātām vai minimālām darba prasībām), bet to maksāšanas laiks ir nenoteikts. Lai gan šos pabalstus dažās valstīs raksturo kā darba attiecību izbeigšanas kompensācijas vai darba attiecību izbeigšanas naudu, tie ir pēcnodarbinātības pabalsti, nevis darba attiecību izbeigšanas pabalsti, un uzņēmums tos uzskaita kā pēcnodarbinātības pabalstus.

Atzīšana

165

Uzņēmums atzīst darba attiecību izbeigšanas pabalstu saistības un izdevumus agrākajā no šādiem datumiem: a) kad uzņēmums vairs nevar atsaukt šo pabalstu piedāvājumu; un b) kad uzņēmums atzīst pārstrukturēšanas izmaksas, kas ietilpst 37. SGS darbības jomā un ir saistītas ar darba attiecību izbeigšanas pabalstu izmaksāšanu.

166

Darba attiecību izbeigšanas pabalstu, kas maksājami darbinieka lēmuma rezultātā pieņemt pabalstu piedāvājumu apmaiņā pret darba attiecību izbeigšanu, laiks, kad uzņēmums vairs nevar atsaukt šo darba attiecību izbeigšanas pabalstu piedāvājumu, ir šāds brīdis atkarībā no tā, kas iestājas agrāk: a) kad darbinieks pieņem piedāvājumu; un b) kad stājas spēkā ierobežojums (piemēram, juridiska, regulatīva vai līgumā noteikta prasība vai cits ierobežojums) attiecībā uz uzņēmuma iespēju atsaukt piedāvājumu. Tas būtu gadījums, ja piedāvājums tiek izteikts, kad ierobežojums pastāv izteikšanas laikā.

167

Attiecībā uz piedāvājumu par darba attiecību izbeigšanas pabalstiem, kas maksājami uzņēmuma lēmuma rezultātā izbeigt darbinieka darba attiecības, uzņēmums vairs nevar atsaukt piedāvājumu, kad uzņēmums ir paziņojis skartajiem darbiniekiem par darba attiecību izbeigšanas plānu, kurš atbilst šādiem kritērijiem: a) darbības, kas vajadzīgas plāna pabeigšanai, norāda, ka, visticamāk, plānā netiks veiktas būtiskas izmaiņas; b) plānā ir noteikts to darbinieku skaits, kuru darba attiecības tiks izbeigtas, viņu darba klasifikācija vai funkcijas un atrašanās vietas (taču plānā nav jānorāda katrs atsevišķs darbinieks) un paredzamais pabeigšanas datums; c) plānā pietiekami detalizēti nosaka darba attiecību pabeigšanas pabalstus, ko darbinieki saņems, lai viņi varētu noteikt to pabalstu veidu un summas, kurus viņi saņems, kad darba attiecības tiks izbeigtas.

168

Kad uzņēmums atzīst darba attiecību izbeigšanas pabalstus, uzņēmums var arī uzskaitīt plāna grozījumus vai citu darbinieku pabalstu samazinājumu (sk. 103. punktu).

Novērtējums

169

Uzņēmums novērtē darba attiecību izbeigšanas pabalstus, veicot sākotnējo atzīšanu, un novērtē un atzīst turpmākās izmaiņas saskaņā ar darbinieka pabalsta būtību ar nosacījumu, ka gadījumā, ja darba attiecību izbeigšanas pabalsti ir pēcnodarbinātības pabalstu papildsumma, uzņēmums piemēro pēcnodarbinātības pabalstu prasības. Pretējā gadījumā: a) ja ir paredzams, ka darba attiecību izbeigšanas pabalstu pilnīgu norēķinu veiks, pirms būs pagājuši divpadsmit mēneši pēc tā gada pārskata perioda beigām, kurā darba attiecību izbeigšanas pabalsts tiks atzīts, uzņēmums piemēro īstermiņa darbinieku pabalstu prasības; b) ja nav paredzams, ka darba attiecību izbeigšanas pabalstu pilnīgu norēķinu veiks, pirms būs pagājuši divpadsmit mēneši pēc gada pārskata perioda beigām, uzņēmums piemēro citu ilgtermiņa darbinieku pabalstu prasības.

170

Tā kā darba attiecību izbeigšanas pabalstus neizmaksā apmaiņā pret darbu, 70.–74. punkts, kas attiecas uz pabalsta attiecināšanu uz nostrādātajiem periodiem, uz to neattiecas. Piemērs, kas ilustrē 159.–170. punktu Papildu informācija Nesen notikušas iegādes rezultātā uzņēmums plāno pēc desmit mēnešiem slēgt rūpnīcu un vienlaikus arī izbeigt darba attiecības ar visiem rūpnīcā palikušajiem darbiniekiem. Tā kā uzņēmumam ir vajadzīgas rūpnīcas darbinieku zināšanas, lai pabeigtu dažu līgumu izpildi, tas paziņo par šādu darba attiecību izbeigšanas plānu. Katrs darbinieks, kas paliek un turpina strādāt līdz rūpnīcas slēgšanai, darba attiecību izbeigšanas datumā saņems naudas maksājumu 30000 VV apmērā. Darbinieki, kas aizies pirms rūpnīcas slēgšanas, saņems 10000 VV. Rūpnīcā ir 120 darbinieki. Plāna paziņošanas laikā uzņēmums prognozē, ka 20 no viņiem aizies pirms slēgšanas. Tādēļ kopējās paredzamās naudas plūsmas saskaņā ar plānu ir 3200000 VV (t. i., 20 x 10000 VV + 100 x 30000 VV). Kā paredzēts 160. punktā, uzņēmums uzskaita pabalstus, kas izmaksāti apmaiņā pret darba attiecību izbeigšanu, kā darba attiecību izbeigšanas pabalstus un uzskaita pabalstus, kuri izmaksāti apmaiņā pret darbu, kā īstermiņa darbinieku pabalstus. Darba attiecību izbeigšanas pabalsti Pabalsts, ko izmaksā apmaiņā pret darba attiecību izbeigšanu, ir 10000 VV. Tā ir summa, kas uzņēmumam būtu jāizmaksā par darba attiecību izbeigšanu neatkarīgi no tā, vai darbinieki paliek un turpina strādāt līdz rūpnīcas slēgšanai vai aiziet no darba pirms slēgšanas. Lai gan darbinieki var aiziet no darba pirms slēgšanas, visu darbinieku darba attiecību izbeigšana ir uzņēmuma lēmuma rezultāts slēgt rūpnīcu un izbeigt viņu darba attiecības (t. i., visiem darbiniekiem beigsies darba attiecības, kad rūpnīca tiks slēgta). Tādēļ uzņēmums atzīst saistības 1200000 VV apmērā (t. i., 120 x 10000 VV) par darba attiecību izbeigšanas pabalstiem, kas izmaksātas saskaņā ar darba attiecību izbeigšanas plānu, kad darba attiecību izbeigšanas plāns ir paziņots vai kad uzņēmums atzīst ar rūpnīcas slēgšanu saistītās pārstrukturēšanas izmaksas atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Pabalsti, ko izmaksā apmaiņā pret darbu Palielinātie pabalsti, ko darbinieki saņems, ja strādās visus desmit mēnešus, tiek izmaksāti apmaiņā pret šajā periodā padarīto darbu. Uzņēmums tos uzskaita kā īstermiņa darbinieku pabalstus, jo uzņēmums ir paredzējis par tiem veikt norēķinu, pirms ir pagājuši divpadsmit mēneši pēc gada pārskata perioda beigām. Saskaņā ar šo piemēru diskontēšana nav vajadzīga, tāpēc katru mēnesi nodarbinātības desmit mēnešu periodā atzīst izdevumus 200000 VV apmērā (t. i., 2000000 VV ÷ 10) ar atbilstīgu palielinājumu saistību uzskaites vērtībā.

Informācijas atklāšana

171

Lai gan šajā standartā nav pieprasīta konkrētas informācijas atklāšana par darba attiecību izbeigšanas pabalstiem, citos standartos var būt pieprasīta informācijas atklāšana. Piemēram, 24. SGS pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem vadošajiem darbiniekiem paredzētajiem pabalstiem. Savukārt 1. SGS paredz informācijas atklāšanu par darbinieku pabalstu izmaksām.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

172

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu pirms minētā perioda, tas par šo faktu sniedz informāciju.

173

Uzņēmums piemēro šo standartu retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, izņemot to, ka: a) uzņēmumam nav jākoriģē to aktīvu uzskaites vērtība, kuri neietilpst šā standarta darbības jomā saistībā ar izmaiņām darbinieku pabalstu izmaksās, kas ietvertas uzskaites vērtībā pirms sākotnējās piemērošanas datuma. Sākotnējās piemērošanas datums ir pirmajos finanšu pārskatos visagrākā iepriekš uzrādītā perioda sākums, kad uzņēmums ir pieņēmis standartu; b) finanšu pārskatos par periodiem, kas sākušies pirms 2014. gada 1. janvāra, uzņēmumam nav jāuzrāda salīdzinoša informācija par 145. punktā paredzētajiem atklātajiem datiem attiecībā uz definētu pabalstu pienākuma jutīgumu.

174

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 8. punktā un 113. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

175

Definētu pabalstu plāni: darbinieku iemaksas (Grozījumi 19. SGS), izdoti 2013. gada novembrī, veikti grozījumi 93. un 94. punktā. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma, retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

176

Ar 2014. gada septembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2012.–2014. gada ciklam tika grozīts 83. punkts un iekļauts 177. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

177

Uzņēmums piemēro 176. punkta grozījumu no agrākā salīdzināmā perioda sākuma, kas uzrādīts pirmajos finanšu pārskatos, kuriem uzņēmums piemēro šo grozījumu. Jebkādas sākotnējās korekcijas, kas rodas, piemērojot grozījumu, atzīst nesadalītajā peļņā attiecīgā perioda sākumā.

178

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tika grozīta zemsvītras piezīme 8. punktā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

179

Ar Plāna grozījumi, samazinājums vai norēķins (Grozījumi 19. SGS), kas izdoti 2018. gada februārī, tika pievienots 101.A, 122.A un 123.A punkts un grozīts 57., 99., 120., 123., 125., 126. un 156. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus tiem plāna grozījumiem, samazinājumiem vai norēķiniem, ko veic tā pirmā gada pārskata perioda sākumā vai pēc tam, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

20. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību  (9)

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jālieto valsts dotāciju uzskaitei un informācijas atklāšanai par tām, kā arī informācijas atklāšanai par citiem valsts palīdzības veidiem.

2

Šis standarts neaplūko: a) īpašās problēmas, kas rodas, uzskaitot valsts dotācijas finanšu pārskatos, kas atspoguļo cenu izmaiņu ietekmi, vai līdzīga veida papildinformācijā; b) valsts palīdzību, ko uzņēmumam nodrošina kā labumus, kuri ir pieejami, nosakot ar nodokli apliekamos ienākumus, vai kurus nosaka vai ierobežo, pamatojoties uz ienākuma nodokļa saistībām. Šādu labumu piemēri ir ienākuma nodokļa “brīvdienas”, ieguldījumu nodokļa kredīti, paātrināta nolietojuma atskaitījumi un samazinātas ienākuma nodokļa likmes; c) valsts līdzdalību uzņēmuma īpašuma tiesībās; d) valsts dotācijas, uz kurām attiecas 41. SGS “Lauksaimniecība”.

DEFINĪCIJAS

3

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Valsts attiecas uz valsti, valsts aģentūrām un tamlīdzīgām vietēja, valsts vai starptautiska mēroga iestādēm.   Valsts palīdzība ir valsts darbības, kuras paredzētas, lai sniegtu saimnieciskus labumus īpaši kādam uzņēmumam vai vairākiem uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem. Valsts palīdzība šajā standartā neietver labumus, kurus sniedz vienīgi netieši ar tādu darbību, kas ietekmē vispārējos tirdzniecības nosacījumus, piemēram, infrastruktūras nodrošināšana attīstāmajās teritorijās vai tirdzniecības ierobežojumu noteikšana konkurentiem.   Valsts dotācijas ir valsts palīdzība uzņēmumam resursu pārvedumu veidā par to, ka uzņēmums pagātnē ievērojis vai nākotnē ievēros zināmus nosacījumus, kas attiecas uz tā pamatdarbību. Tajās nav ietverti tie valsts palīdzības veidi, kurus nevar pamatoti saistīt ar noteiktu vērtību, un tādi darījumi ar valdību, kurus nevar atšķirt no uzņēmuma parastajiem tirdzniecības darījumiem  (10).   Ar aktīviem saistītas dotācijas ir tādas valsts dotācijas, kuru galvenais nosacījums ir tas, ka uzņēmumam, kuram tās pienākas, jānopērk, jāuzbūvē vai citādi jāiegādājas ilgtermiņa aktīvi. Var tikt izvirzīti arī papildu nosacījumi, kas ierobežo šo aktīvu veidu vai atrašanās vietu, vai periodus, kuru laikā tie jāiegādājas vai jātur.   Ar ienākumiem saistītas dotācijas ir tādas valsts dotācijas, kas nav ar aktīviem saistītas dotācijas.   Neatprasāmi aizdevumi ir aizdevumi, par kuriem aizdevējs apņemas atteikties no atmaksas saņemšanas saskaņā ar paredzētiem noteiktiem nosacījumiem.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)

4

Valsts palīdzība var izpausties dažādos veidos, kuri atšķiras gan pēc sniegtās palīdzības rakstura, gan pēc nosacījumiem, kuri parasti attiecas uz to. Palīdzības mērķis var būt veicināt tāda darbības virziena uzsākšanu, kuru uzņēmums parasti nebūtu veicis bez šīs palīdzības.

5

Valsts palīdzības saņemšanai var būt nozīmīga loma finanšu pārskatu sagatavošanā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja resursi ir nodoti, jāatrod piemērota metode nodošanas grāmatošanai. Otrkārt, ir vēlams norādīt apjomu, kādā uzņēmums ir guvis labumu no šīs palīdzības pārskata periodā. Tas atvieglo uzņēmuma finanšu pārskatu salīdzināšanu ar iepriekšējo periodu un citu uzņēmumu finanšu pārskatiem.

6

Valsts dotācijas dažreiz sauc arī par subsīdijām, mērķfinansējumu vai prēmijām.

VALSTS DOTĀCIJAS

7

Valsts dotācijas, ieskaitot nemonetāras dotācijas patiesajā vērtībā, neatzīst, ja nepastāv pamatota pārliecība, ka: a) uzņēmums ievēros ar tām saistītos nosacījumus; un b) dotācijas tiks saņemtas.

8

Valsts dotāciju neatzīst tikmēr, kamēr nav pamatotas pārliecības, ka uzņēmums ievēros ar dotāciju saistītos nosacījumus un dotācija tiks saņemta. Dotācijas saņemšana pati par sevi nesniedz pilnīgu pierādījumu tam, ka ar to saistītie nosacījumi ir izpildīti vai tiks izpildīti.

9

Veids, kādā dotāciju saņem, neietekmē attiecībā uz dotāciju pieņemamo grāmatvedības metodi. Tādējādi dotāciju uzskaita vienādi neatkarīgi no tā, vai to saņem naudā vai kā saistību samazinājumu pret valsti.

10

Valstij neatprasāmu aizdevumu uzskata par valsts dotāciju, ja pastāv pamatota pārliecība, ka uzņēmums izpildīs nosacījumus, lai aizdevums nebūtu jāatmaksā.

10 A

Valsts aizdevuma pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tiek uzskatīta par valsts dotāciju. Aizdevums tiek atzīts un novērtēts saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti”. Pabalsts ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, jānovērtē kā starpība starp sākotnējo aizdevuma uzskaites vērtību, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS, un saņemtajiem ieņēmumiem. Pabalsta uzskaite notiek saskaņā ar šo standartu. Uzņēmumam jāizskata nosacījumi un saistības, kas ievēroti vai jāievēro, nosakot izmaksas, kuras paredzēts segt ar aizdevuma pabalstu.

11

Kad valsts dotācija ir atzīta, jebkuras attiecīgās iespējamās saistības vai iespējamo aktīvu uzskaita saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

12

Valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām.

13

Attiecībā uz valsts dotācijām pastāv divas vispārīgas grāmatvedības metodes: kapitāla metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta kā ārpus peļņas vai zaudējumiem esoša, un ienākumu metode, saskaņā ar kuru dotācija tiek atzīta par peļņu vai zaudējumiem viena vai vairāku periodu laikā.

14

Kapitāla metodes atbalstītāju argumenti ir šādi: a) valsts dotācijas ir finansēšanas mehānisms un kā tādas tās jāaplūko finanšu stāvokļa pārskatā, nevis jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem, lai veiktu to izdevumu posteņu ieskaitu, kurus šīs dotācijas finansē. Tā kā nav paredzēta atmaksāšana, šādas dotācijas jāatzīst par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošām; b) nav lietderīgi atzīt valsts dotācijas par peļņu vai zaudējumiem, jo tās nav nopelnītas, bet ir stimuls, kuru valsts sniedz bez saistītām izmaksām.

15

Ienākumu metodes atbalstītāju argumenti ir šādi: a) tā kā valsts dotācijas tiek saņemtas no citiem avotiem un nevis no akcionāriem, tās nedrīkst tieši atzīt par pašu kapitālu, bet tās atzīstamas par peļņu vai zaudējumiem attiecīgajos laika posmos; b) valsts dotācijas parasti ir atmaksājamas. Uzņēmums tās iegūst, ja tas piekrīt izvirzītajiem nosacījumiem un pilda paredzētās saistības. Tādēļ tās jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, ko paredz kompensēt ar dotāciju. c) tā kā ienākuma nodokļi un citi nodokļi ir izdevumi, tad ir loģiski valsts dotācijas, kuras sniegtas fiskālo politiku ietvaros, iekļaut peļņā vai zaudējumos.

16

Ienākumu metodes būtiskākā iezīme ir tas, ka valsts dotācijas sistemātiski jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodos, kuros uzņēmums atzīst par izdevumiem saistītās izmaksas, kuras paredz kompensēt ar dotācijām. Valsts dotāciju atzīšana par peļņu vai zaudējumiem tad, kad tās saņem, neatbilst uzkrāšanas principam grāmatvedībā (sk. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”) un būtu pieļaujama tikai tad, ja nav bijis pamata dotācijas attiecināšanai uz citiem periodiem, nevis dotācijas saņemšanas periodu.

17

Lielākajā daļā gadījumu periodi, kuros uzņēmums atzīst izmaksas vai izdevumus, kas saistīti ar valsts dotāciju, ir viegli noskaidrojami. Tādējādi dotācijas, atzīstot īpašus izdevumus, atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajā pašā periodā, kurā saistītos izdevumus. Tāpat uz nolietojamiem aktīviem attiecinātas dotācijas parasti atzīst par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos un tādās proporcijās, kā tiek atzīts šo aktīvu nolietojums.

18

Uz nolietojumam nepakļautiem aktīviem attiecinātas dotācijas var arī pieprasīt noteiktu pienākumu izpildi, un pēc tam tās tiktu atzītas par peļņu vai zaudējumiem tajos periodos, kuros radušās ar šo pienākumu izpildi saistītās izmaksas. Tā, piemēram, zemes dotācija var būt ar nosacījumu par ēkas uzcelšanu uz tās, un var būt lietderīgi atzīt šo dotāciju par peļņu vai zaudējumiem visā šīs ēkas pastāvēšanas laikā.

19

Dažreiz dotācijas saņem finansiālas vai fiskālas palīdzības ietvaros, kas ir saistīta ar daudziem nosacījumiem. Tādos gadījumos jācenšas noteikt apstākļus, kuru dēļ radušās izmaksas un izdevumi, kas nosaka periodus, kuru laikā dotācija tiks nopelnīta. Var būt lietderīgi vienu dotācijas daļu sadalīt vienā veidā, bet otru – citādi.

20

Valsts dotācija, kuru var saņemt kā kompensāciju par jau esošiem izdevumiem vai zaudējumiem, vai, lai sniegtu finansiālu atbalstu uzņēmumam, neradot uz nākamajiem periodiem attiecināmas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā dotāciju var saņemt.

21

Dažos apstākļos valsts dotācijas piešķiršanas nolūks var būt tūlītējs finansiāls atbalsts uzņēmumam, nevis stimuls veikt īpašus izdevumus. Šīs dotācijas var piešķirt noteiktam uzņēmumam un var nebūt pieejamas visiem saņēmējiem. Šie apstākļi var attaisnot dotācijas atzīšanu par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā uzņēmums ir tiesīgs to saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

22

Uzņēmums valsts dotāciju var saņemt kā kompensāciju par izdevumiem vai zaudējumiem, kas radušies iepriekšējā periodā. Tādu dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem periodā, kurā to var saņemt, atklājot informāciju, lai nodrošinātu, ka tās ietekme ir skaidri saprotama.

Valsts nemonetārās dotācijas

23

Valsts dotācija var būt nemonetāra aktīva, piemēram, zemes vai citu resursu nodošana uzņēmuma lietošanā. Tādos gadījumos parasti novērtē nemonetārā aktīva patieso vērtību, un gan dotāciju, gan aktīvu uzskaita patiesajā vērtībā. Cits alternatīvs veids, kuru dažreiz izmanto, ir gan aktīva, gan dotācijas uzskaite nominālajā vērtībā.

Ar aktīviem saistītu dotāciju uzrādīšana

24

Ar aktīviem saistītas valsts dotācijas, tajā skaitā nemonetāras dotācijas to patiesajā vērtībā, jāuzrāda finanšu stāvokļa pārskatā kā atliktie ienākumi vai arī jāatskaita dotācija, lai iegūtu aktīva uzskaites vērtību.

25

Divas metodes ar aktīviem saistītu dotāciju (vai dotāciju atbilstošo daļu) uzrādīšanai finanšu pārskatos uzskatāmas par pieņemamām alternatīvām.

26

Pirmā metode dotāciju atzīst par atliktajiem ienākumiem, kurus sistemātiski atzīst par ienākumiem visā aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

27

Saskaņā ar otru metodi dotāciju atskaita, lai aprēķinātu aktīva uzskaites vērtību. Dotāciju atzīst par peļņu vai zaudējumiem nolietojamā aktīva lietošanas laikā kā samazinātas nolietojuma izmaksas.

28

Aktīvu iegāde un saistīto dotāciju saņemšana var izraisīt uzņēmuma naudas plūsmas nozīmīgas izmaiņas. Šā iemesla dēļ, kā arī tādēļ, lai parādītu bruto ieguldījumus aktīvos, šīs izmaiņas bieži atklāj kā atsevišķus posteņus naudas plūsmas pārskatā neatkarīgi no tā, vai uzrādot finanšu stāvokļa pārskatā, dotācija ir atskaitīta no attiecīgā aktīva vai ne.

Ar ienākumiem saistītu dotāciju uzrādīšana

29

Ar ienākumiem saistītas dotācijas uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai nu atsevišķi vai ar vispārējo nosaukumu, piemēram, "Citi ienākumi"; vai arī tās atskaita, uzrādot saistītos izdevumus.

29 A

[Svītrots]

30

Pirmās metodes atbalstītāji apgalvo, ka nav pareizi aprēķināt ienākumu un izdevumu posteņu neto vērtību un ka dotācijas nodalīšana no izdevumiem atvieglo salīdzināšanu ar citiem izdevumiem, kurus dotācija neietekmē. Iebilde pret otro metodi ir tāda, ka izdevumi uzņēmumam varēja nerasties, ja dotācija nebūtu piešķirta, un ka izdevumu uzrādīšana, neveicot dotācijas ieskaitu, tādēļ var būt maldinoša.

31

Abas metodes uzskata par pieņemamām, uzrādot ar ienākumiem saistītas dotācijas. Var būt jāatklāj informācija par dotāciju, lai pilnībā izprastu finanšu pārskatus. Parasti ir lietderīgi atklāt dotāciju ietekmi uz jebkuru ienākumu vai izdevumu posteni, kas jāatklāj atsevišķi.

Valsts dotāciju atmaksa

32

Valsts dotācija, kurai pienācis atmaksāšanas termiņš, jāuzskaita kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē (sk. 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Ar ienākumiem saistītas dotācijas atmaksa vispirms jāattiecina uz jebkuru neamortizētu atliktu kredītu, kuru atzīst saistībā ar dotāciju. Ja atmaksājamā summa pārsniedz jebkuru atlikto kredītu vai ja nepastāv atliktie kredīti, atmaksa tūlīt jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem. Ar aktīviem saistītas dotācijas atmaksa jāatzīst, palielinot aktīva uzskaites vērtību vai arī samazinot atliktā ienākuma atlikumu par atmaksājamo summu. Papildu uzkrātais nolietojums, kuru līdz noteiktajam datumam atzītu par peļņu vai zaudējumiem, ja nebūtu piešķirta dotācija, tūlīt jāatzīst par izdevumiem.

33

Tie apstākļi, kuru dēļ jāatmaksā ar aktīviem saistīta dotācija, var radīt nepieciešamību ņemt vērā jaunās aktīva uzskaites vērtības iespējamo samazināšanos.

VALSTS PALĪDZĪBA

34

3. punktā dotajā valsts dotāciju definīcijā nav ietverti atsevišķi valsts palīdzības veidi, kurus nevar pamatoti saistīt ar noteiktu vērtību, un tādi darījumi ar valdību, kurus nevar atšķirt no uzņēmuma parastajiem tirdzniecības darījumiem.

35

Palīdzība, kuru nevar pamatoti saistīt ar noteiktu vērtību, ir, piemēram, bezmaksas konsultācijas tehniskos vai tirdzniecības jautājumos un garantiju sniegšana. Palīdzība, kuru nevar atšķirt no uzņēmuma parastajiem tirdzniecības darījumiem, ir, piemēram, valsts iepirkumu politika, kas nosaka daļu no uzņēmuma apgrozījuma. Ieguvums varētu būt neapšaubāms, bet ikviens mēģinājums nodalīt tirdzniecības darbību no valsts palīdzības tikpat labi varētu būt nereglamentēts.

36

Iepriekš minētajos piemēros labuma nozīme var būt tāda, ka ir jāatklāj palīdzības veids, apmērs un ilgums, lai finanšu pārskati nebūtu maldinoši.

37

[Svītrots]

38

Šajā standartā uz valsts palīdzību neattiecas infrastruktūras nodrošināšana, uzlabojot vispārējo transporta un sakaru tīklu, un tādu uzlabojumu izveidošana kā, piemēram, apūdeņošanas vai ūdensvada tīkls, jo šī palīdzība tiek sniegta nepārtraukti un vispārēji tā, ka labumu gūst visa vietējā sabiedrība.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

39

Jāatklāj šādi jautājumi: a) attiecībā uz valsts dotācijām pieņemtā grāmatvedības politika, tajā skaitā metodes, kuras ir pieņemtas to uzrādīšanai finanšu pārskatos; b) finanšu pārskatos atzīto valsts dotāciju veids un apjoms un norāde par citiem valsts palīdzības veidiem, no kuriem uzņēmums ir guvis tiešu labumu; un c) neizpildītie nosacījumi un citas iespējamās situācijas, kas saistītas ar valsts palīdzību, kas ir atzīta.

PĀREJAS NOTEIKUMI

40

Uzņēmums, kas pieņem šo standartu pirmo reizi: a) attiecīgā gadījumā ievēro informācijas atklāšanas prasības un b) vai nu: i) koriģē finanšu pārskatus izmaiņām grāmatvedības politikā saskaņā ar 8. SGS; vai ii) piemēro šajā standartā izklāstītos grāmatvedības uzskaites noteikumus tikai dotācijām vai dotāciju daļām, kuras var saņemt vai kuras kļūst atmaksājamas pēc šā standarta spēkā stāšanās datuma.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

41

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1984. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

42

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir pievienots 29.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

43

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem svītrots 37. un pievienots 10.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro valsts aizdevumiem, kas saņemti 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

44

[Svītrots]

45

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 3. punktā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

46

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 29. punkts un svītrots 29.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

47

[Svītrots]

48

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 10.A punkts un svītrots 44. un 47. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

21. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme

MĒRĶI

1

Uzņēmums darbību ārvalstīs var īstenot divos veidos. Tam var būt darījumi ārvalstu valūtā vai darbība ārvalstīs. Turklāt uzņēmums var iesniegt savus finanšu pārskatus ārvalstu valūtā. Šā standarta mērķis ir sniegt vadlīnijas, kā darījumus ārvalstu valūtā un darbības ārvalstīs iekļaut uzņēmuma finanšu pārskatos un kā pārrēķināt finanšu pārskatus uzrādīšanas valūtā.

2

Galvenie jautājumi ir saistīti ar to, kuru valūtas kursu(-s) izmantot un kā valūtas kursu izmaiņu ietekmi uzrādīt finanšu pārskatos.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šo standartu piemēro (11): a) uzskaitot darījumus un atlikumus ārvalstu valūtās, izņemot tos atvasinātos darījumus [atvasināto instrumentu darījumus] un atlikumus, uz ko attiecas 9. SFPS “Finanšu instrumenti”; b) pārrēķinot ārvalstu darbību rezultātus un finansiālo stāvokli, kas iekļauti uzņēmuma finanšu pārskatos, konsolidējot vai izmantojot pašu kapitāla metodi; un c) pārrēķinot uzņēmuma rezultātus un finansiālo stāvokli uzrādīšanas valūtā.

4

9. SFPS piemēro daudziem ārvalstu valūtu atvasinātajiem instrumentiem, un attiecīgi tie netiek iekļauti šī standarta darbības jomā. Tomēr tie ārvalstu valūtu atvasinātie instrumenti, kas neietilpst 9. SFPS darbības jomā (piemēram, daži ārvalstu valūtu atvasinātie instrumenti, kas iegulti citos līgumos), atbilst šī standarta darbības jomai. Turklāt šo standartu piemēro, ja uzņēmums pārrēķina ar atvasinātajiem instrumentiem saistītās summas no to funkcionālās valūtas to uzrādīšanas valūtā.

5

Šis standarts neattiecas uz riska ierobežošanas uzskaiti ārvalstu valūtas objektiem, ieskaitot neto ieguldījumu riska ierobežošanu ārvalstu darbībā. 9. SFPS attiecas uz riska ierobežošanas uzskaiti.

6

Šis standarts attiecas uz uzņēmuma finanšu pārskatu sniegšanu ārvalstu valūtā un nosaka prasības attiecībā uz šādi sagatavotiem finanšu pārskatiem, lai tie atbilstu Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Finanšu informācijas pārrēķināšanai ārvalstu valūtā, kas neatbilst šīm prasībām, šis standarts nosaka nepieciešamo atklājamo informāciju.

7

Šis standarts neattiecas uz kārtību, kā naudas plūsmas pārskatā uzrādīt pārskatu par naudas plūsmām, kas rodas no darījumiem ārvalstu valūtā, vai to, kā pārrēķināt darbības ārvalstīs naudas plūsmu (sk. 7. SGS “Naudas plūsmu pārskati”).

DEFINĪCIJAS

8

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Beigu kurss ir pašreizējais valūtas kurss pārskata perioda beigās.   Valūtas kursa starpība ir starpība, kas rodas, pārrēķinot noteiktu vienas valūtas vienību skaitu uz citu valūtu pēc atšķirīgiem valūtas kursiem.   Valūtas kurss ir divu valūtu maiņas attiecība.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Ārvalstu valūta ir valūta, kas nav uzņēmuma funkcionālā valūta.   Ārvalstu darbība ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma meitasuzņēmums, asociētais uzņēmums, kopīga struktūra vai filiāle, kura darbība bāzējas vai tiek veikta ne tajā valstī vai valūtā, kurā atrodas pārskatu sniedzējs uzņēmums.   Funkcionālā valūta ir tās primārās saimnieciskās vides valūta, kurā uzņēmums darbojas.   Koncerns ir mātesuzņēmums un visi tā meitasuzņēmumi.   Monetārie posteņi ir valūtas vienības un aktīvi un saistības, kas saņemamas vai maksājamas ar fiksētu vai nosakāmu valūtas vienību skaitu.   Neto ieguldījums darbībā ārvalstīs ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma daļas apjoms šīs darbības neto aktīvos.   Uzrādīšanas valūta ir valūta, kurā iesniedz finanšu pārskatus.   Pašreizējais valūtas kurss ir valūtas kurss tūlītēju norēķinu veikšanai.

Definīciju papildinājums

Funkcionālā valūta

9

Primārā saimnieciskā vide, kurā uzņēmums darbojas, parasti ir tā, kurā tas primāri rada un izdod naudu. Nosakot tā funkcionālo valūtu, uzņēmums ņem vērā šādus faktorus: a) valūtu: i) kas galvenokārt ietekmē preču un pakalpojumu pārdošanu (tā bieži būs valūta, kurā tiek noteiktas tā preču un pakalpojumu cenas un kurā tiek veikti norēķini); un ii) tajā valstī, kuras konkurences spēki un noteikumi visvairāk ietekmē tā preču un pakalpojumu cenas un realizācijas apjomus. b) valūtu, kas visvairāk ietekmē darba, izejmateriālu un citas preču vai pakalpojumu nodrošināšanas cenas (tā bieži būs valūta, kurā cenas tiek noteiktas un kurā tiek veikti norēķini).

10

Par uzņēmuma funkcionālo valūtu var liecināt arī šādi faktori: a) valūta, kurā tiek radīti fondi no finanšu darbībām (piemēram, izdodot parāda vai kapitāla instrumentus); b) valūta, kurā parasti tiek saglabāti ar pamatdarbību saistītie norēķinu dokumenti.

11

Sekojošie papildu faktori tiek ņemti vērā, nosakot ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un to, vai tās funkcionālā valūta ir tā pati, kuru izmanto pārskatu sniedzējs uzņēmums (pārskatu sniedzējs uzņēmums šajā kontekstā ir uzņēmums, kurš darbojas ārvalstīs, izmantojot meitasuzņēmumu, filiāli, asociēto uzņēmumu vai kopīgu struktūru): a) vai ārvalstu darbības aktivitātes tiek veiktas kā papildinājums pārskatu sniedzēja uzņēmuma darbībai, vai arī tām ir būtiska autonomijas pakāpe. Pirmajā gadījumā piemērs ir situācija, kurā ārvalstu darbība saistīta tikai ar tādu preču pārdošanu, kas importētas no pārskatu sniedzēja uzņēmuma, un ieņēmumu pārskaitīšana tam. Otrajā gadījumā piemērs ir situācija, kurā darbības laikā tiek iegūta nauda un citi monetārie posteņi, segti izdevumi, radīti ieņēmumi un saņemti aizdevumi – viss pamatā vietējā valūtā; b) vai darījumi ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu veido lielu vai mazu daļu no ārvalstu darbības apjoma; c) vai naudas plūsma no ārvalstu darbības tiešā veidā ietekmē pārskatu sniedzēja uzņēmuma naudas plūsmu un vai tā ir brīvi pieejama pārskatu sniedzējam uzņēmumam; d) vai ārvalstu darbības aktivitāšu naudas plūsma ir pietiekama, lai segtu pastāvošās un parasti sagaidāmās parāda saistības, bez resursu saņemšanas no pārskatu sniedzēja uzņēmuma.

12

Ja augstāk minētie faktori nav izšķirami un funkcionālā valūta nav skaidri nosakāma, vadība pēc saviem ieskatiem nosaka funkcionālo valūtu, kas vispatiesāk atspoguļo saimniecisko ietekmi uz pamatā esošajiem darījumiem, notikumiem un apstākļiem. Izmantojot šo pieeju, vadība dod prioritāti galvenajiem rādītājiem 9. punktā, un tikai pēc tam izvērtē 10. un 11. punkta rādītājus, kas paredzēti kā papildu apstiprinošs pierādījums uzņēmuma funkcionālās valūtas noteikšanai.

13

Uzņēmuma funkcionālā valūta atspoguļo pamatā esošos darījumus, notikumus un apstākļus, kas ar to saistīti. Attiecīgi – tiklīdz funkcionālā valūta ir noteikta, tā nemainās, ja vien nenotiek izmaiņas šajos pamatā esošos darījumos, notikumos un apstākļos.

14

Ja funkcionālā valūta ir valūta valstī ar hiperinflāciju, uzņēmuma finanšu pārskati tiek pārstrādāti saskaņā ar 29. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana valstīs ar hiperinflāciju”. Uzņēmums nevar izvairīties no labojumiem saskaņā ar 29. SGS, piemēram, pieņemt par funkcionālo valūtu to valūtu, kas nav noteikta saskaņā ar šo standartu (piemēram, tā mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu).

Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs

15

Uzņēmumam var būt monetārais postenis, kas saņemams no darbības ārvalstīs vai maksājams tai. Postenis, par kuru nav ne plānots norēķināties, ne arī ir ticams, ka tas notiks tuvākajā nākotnē, būtībā ir daļa no uzņēmuma neto ieguldījuma darbībā ārvalstīs, un tas tiek uzskaitīts saskaņā ar 32. un 33. punktu. Šādi monetārie posteņi iekļauj ilgtermiņa debitoru parādus vai aizdevumus. Tajos netiek iekļauti parādi piegādātājiem vai darbuzņēmējiem.

15 A

Uzņēmums, kuram ir monetārs postenis, kas saņemams vai maksājams saistībā ar darbību ārvalstīs, kā aprakstīts 15. punktā, var būt jebkurš koncerna meitasuzņēmums. Piemēram, uzņēmumam ir divi meitasuzņēmumi A un B. Meitasuzņēmums B veic darbību ārvalstīs. Meitasuzņēmums A piešķir aizdevumu meitasuzņēmumam B. Meitasuzņēmuma A aizdevums, kas saņemams no meitasuzņēmuma B, būtu daļa no uzņēmuma neto ieguldījumiem meitasuzņēmumā B, ja tuvākajā laikā nav plānota vai iespējama aizdevuma atmaksa. Tas tā būtu arī tad, ja meitasuzņēmums A pats veiktu darbību ārvalstīs.

Monetāri posteņi

16

Monetārā posteņa svarīga iezīme ir tiesības saņemt (vai apņemšanās piegādāt) fiksētu vai nosakāmu valūtas vienību skaitu. Piemēri: pensijas un citi darbinieku pabalsti, kas maksājami skaidrā naudā; uzkrājumi, par kuriem jānorēķinās skaidrā naudā; nomas saistības; un naudā maksājamas dividendes, kas uzskaitītas kā saistības. Līdzīgi līgums, lai saņemtu (vai piegādātu) mainīgu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu skaitu vai mainīgu aktīvu skaitu, kuru saņemamā (vai piegādājamā) patiesā vērtība ir līdzvērtīga fiksētam vai nosakāmam valūtas vienību skaitam, ir monetārs postenis. Un otrādi – nemonetārā posteņa svarīga iezīme ir tiesību neesamība saņemt (vai apņemšanās piegādāt) fiksētu vai nosakāmu valūtas vienību skaitu. Piemēri: priekšapmaksas summas par precēm un pakalpojumiem; nemateriālā vērtība; nemateriālie aktīvi; krājumi; pamatlīdzekļi; lietošanas tiesību aktīvi; un uzkrājumi, par kuriem jānorēķinās, piegādājot nemonetāru aktīvu.

ŠĪ STANDARTA PIEPRASĪTĀS PIEEJAS KOPSAVILKUMS

17

Sagatavojot finanšu pārskatus, katrs uzņēmums, neskatoties uz to, vai tas ir autonoms uzņēmums, uzņēmums ar darbībām ārvalstīs (piemēram, mātes uzņēmums) vai darbība ārvalstīs (piemēram, meitas uzņēmums vai filiāle), nosaka savu funkcionālo valūtu saskaņā ar 9.–14. punktu. Uzņēmums pārrēķina ārvalstu valūtas posteņus tā funkcionālajā valūtā un ziņo par šādu pārrēķinu ietekmi saskaņā ar 20.–37. un 50. punktu.

18

Daudzi pārskatu sniedzēji uzņēmumi sastāv no vairākiem atsevišķiem uzņēmumiem (piemēram, grupa izveidota no mātesuzņēmuma un viena vai vairākiem meitasuzņēmumiem). Dažāda veida uzņēmumiem, vai nu tie ir grupas locekļi vai nē, var būt ieguldījumi asociētajos uzņēmumos vai kopīgās struktūrās. Tiem var būt arī filiāles. Pārskatu sniedzējā uzņēmumā katra iekļautā atsevišķā uzņēmuma rezultāti un finansiālais stāvoklis ir jāpārrēķina valūtā, kurā pārskatu sniedzējs uzņēmums sniedz savus finanšu pārskatus. Šis standarts atļauj pārskatu sniedzēja uzņēmuma uzrādīšanas valūtai būt jebkurai valūtai (vai valūtām). Katra pārskatu sniedzēja uzņēmumā iekļautā atsevišķā uzņēmuma rezultāti un finanšu stāvoklis, ja to funkcionālā valūta atšķiras no uzrādīšanas valūtas, jāpārrēķina saskaņā ar 38.–50. punktu.

19

Šis standarts atļauj arī autonomam uzņēmumam, kas sagatavo finanšu pārskatus, vai uzņēmumam, kas sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus saskaņā ar 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” sniegt finanšu pārskatus jebkurā valūtā (vai valūtās). Ja uzņēmuma uzrādīšanas valūta atšķiras no tā funkcionālās valūtas, tā rezultāti un finansiālais stāvoklis arī tiek pārrēķināti uzrādīšanas valūtā saskaņā ar 38.–50. punktu.

DARĪJUMU ĀRVALSTU VALŪTĀ UZRĀDĪŠANA FUNKCIONĀLAJĀ VALŪTĀ

Sākotnējā atzīšana

20

Darījums ārvalstu valūtā ir darījums, kurš ir izteikts, vai par kuru jānorēķinās ārvalstu valūtā, tajā skaitā darījumi, kuros uzņēmums: a) pērk vai pārdod preces vai pakalpojumus, kuru cena ir izteikta ārvalstu valūtā; b) aizņemas vai aizdod līdzekļus, kur maksājamās vai saņemamās summas izteiktas ārvalstu valūtā; vai c) citādā veidā iegādājas vai atsavina aktīvus, vai tam rodas saistības, vai tas norēķinās par saistībām, kuras izteiktas ārvalstu valūtā.

21

Darījums ārvalstu valūtā sākotnēji jāatzīst funkcionālajā valūtā, ārvalstu valūtas summai piemērojot pašreizējo valūtas kursu starp funkcionālo valūtu un ārvalstu valūtu darījuma datumā.

22

Darījuma datums ir datums, kurā darījums pirmo reizi tiek kvalificēts kā tāds, ka jāiekļauj uzskaitē saskaņā ar SFPS. Praktisku apsvērumu dēļ bieži lieto kursu, kas aptuveni atbilst faktiskajam kursam darījuma datumā, piemēram, varētu lietot vidējo nedēļas vai mēneša kursu visiem perioda darījumiem katrā ārvalstu valūtā. Tomēr, ja pastāv būtiskas valūtas kursu svārstības, vidējais perioda kurss nav piemērojams.

Pārskatu sniegšana turpmākajos pārskata periodos

23

Katra pārskata perioda beigās: a) jāpārrēķina monetārie posteņi ārvalstu valūtā, lietojot beigu kursu; b) nemonetārie posteņi, kuri novērtēti ārvalstu valūtā sākotnējās izmaksās, jāpārrēķina, lietojot valūtas kursu darījuma datumā; un c) nemonetārie posteņi, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, jāpārrēķina, izmantojot tā datuma valūtas kursus, kurā tika novērtēta patiesā vērtība.

24

Posteņa uzskaites vērtību nosaka kopā ar citiem attiecīgajiem standartiem. Piemēram, pamatlīdzekļus var novērtēt pēc to patiesās vērtības vai sākotnējām izmaksām saskaņā ar 16. SGS “Pamatlīdzekļi”. Neskatoties uz to, vai uzskaites vērtība noteikta uz sākotnējo izmaksu vai patiesās vērtības pamata, ja summa noteikta ārvalstu valūtā, tā tiek pārrēķināta funkcionālajā valūtā saskaņā ar šo standartu.

25

Dažu posteņu uzskaites vērtību nosaka, salīdzinot divas vai vairāk summas. Piemēram, krājumu uzskaites vērtība ir zemākā no izmaksām un neto pārdošanas vērtību saskaņā ar 2. SGS “Krājumi”. Līdzīgi, saskaņā ar 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”, aktīva uzskaites vērtība, attiecībā uz kuru pastāv norādes par vērtības samazināšanos, ir zemāka par uzskaites vērtību pirms iespējamās vērtības samazināšanās un tā atgūstamās vērtības izvērtēšanas. Ja šāds aktīvs nav monetārais aktīvs un tas tiek vērtēts ārvalstu valūtā, uzskaites vērtība tiek noteikta, salīdzinot: a) attiecīgi izmaksas vai uzskaites vērtību, kas pārrēķināta pēc valūtas kursa datumā, kad šī summa tika noteikta (t. i. kurss darījuma datumā postenim, kas novērtēts pēc tā sākotnējām izmaksām); un b) attiecīgi neto pārdošanas vērtību vai atgūstamo summu, kas pārrēķināta pēc valūtas kursa datumā, kurā vērtība tika noteikta (t. i. beigu kurss pārskata perioda beigās). Šī salīdzinājuma ietekme var būt tāda, ka vērtības samazinājums tiek atzīts funkcionālajā valūtā, bet netiks atzīts ārvalstu valūtā, vai otrādi.

26

Ja pieejami vairāki valūtas kursi, tiek izmantots tas kurss, pēc kura pārrēķinot ar darījumu vai bilances posteni saistītās nākotnes naudas plūsmas, varētu norēķināties, ja šī naudas plūsmas rastos vērtējuma dienā. Ja apmaināmība starp divām valūtām īslaicīgi kļūst neiespējama, izmanto pirmo nākamo kursu, kurā var veikt apmaiņu.

Valūtas kursa starpības atzīšana

27

Kā minēts 3. punkta a) apakšpunktā un 5. punktā, 9. SFPS attiecas uz riska ierobežošanas uzskaiti ārvalstu valūtas posteņiem. Riska ierobežošanas uzskaites piemērošana prasa uzņēmumam uzskaitīt dažas valūtas kursu starpības atšķirīgi no valūtas kursu starpību uzskaites šajā standartā. Piemēram, 9. SFPS prasīts, lai valūtas kursa starpība monetāriem posteņiem, kas kvalificējas kā riska ierobežošanas instrumenti, naudas plūsmas riska ierobežošanā, sākotnēji atzīts pārējos apvienotajos ienākumos, ja riska ierobežošana ir spēkā.

28

Valūtas kursa starpības, kas radušās norēķinu rezultātā attiecībā uz monetāriem posteņiem vai pārrēķinot monetāros posteņus pēc kursiem, kas atšķiras no tiem, pēc kuriem tie tika pārrēķināti sākotnējās atzīšanas brīdī attiecīgajā periodā vai iepriekšējos finanšu pārskatos, jāatzīst peļņas vai zaudējuma aprēķinā periodā, kurā tās radušās, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 32. punktā.

29

Ja monetārie posteņi rodas no ārvalstu valūtas darījuma, un valūtas kurss mainās laikā starp darījuma datumu un norēķinu datumu, tā rezultātā rodas valūtas kursa starpība. Ja par darījumu norēķinās tajā pašā pārskata periodā, kad darījums noticis, visu valūtas kursa starpību atzīst šajā periodā. Tomēr, ja par darījumu norēķinās nākamajā pārskata periodā, valūtas kursa starpību, kas atzīta katrā starpperiodā līdz norēķina datumam, nosaka valūtas kursu izmaiņas katra perioda laikā.

30

Ja guvumi vai zaudējumi no nemonetāra posteņa ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, jebkura šo guvumu vai zaudējumu sastāvdaļa, kas radusies valūtas svārstību rezultātā, arī jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Un otrādi – ja guvumi vai zaudējumi no nemonetāra posteņa tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jebkura šo guvumu vai zaudējumu sastāvdaļa, kas radusies valūtas svārstību rezultātā, jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

31

Citi SFPS pieprasa dažus guvumus un zaudējumus atzīt pārējos apvienotajos ienākumos. Piemēram, 16. SGS nosaka, ka atsevišķi guvumi vai zaudējumi no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas ir jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Ja šāds aktīvs ir novērtēts ārvalstu valūtā, šā standarta 23. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka pārvērtēšanas rezultātā iegūtā summa jāpārrēķina, izmantojot to kursu, kas bija spēkā vērtības noteikšanas datumā, kā rezultātā rodas valūtas kursa starpība, kas arī jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos.

32

Kursu starpība, kas radusies no monetāra posteņa, kurš veido daļu no pārskatu sniedzēja uzņēmuma neto ieguldījuma ārvalstu darbībā (sk. 15. punktu), jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā atsevišķos pārskatu sniedzēja uzņēmuma finanšu pārskatos vai ārvalstu darbības individuālos finanšu pārskatos, kā nepieciešams. Finanšu pārskatos, kuros iekļauti ārvalstu darbības un pārskatu sniedzēja uzņēmumi (piemēram, konsolidētie finanšu pārskati gadījumos, kad ārvalstu darbība ir meitasuzņēmums), šādas valūtas kursu starpības sākotnēji atzīst pārējos apvienotajos ienākumos un pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, neto ieguldījuma atsavināšanas gadījumā saskaņā ar 48. punktu.

33

Ja monetārs postenis ir daļa no pārskatu sniedzēja uzņēmuma neto ieguldījumiem darbībā ārvalstīs un ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma funkcionālajā valūtā, valūtas kursa starpība rodas darbības ārvalstīs atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Ja šāds postenis ir darbības ārvalstīs funkcionālajā valūtā, valūtas kursa starpība rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Ja šāds postenis ir valūtā, kas nav ne pārskatu sniedzēja uzņēmuma, ne darbības ārvalstīs funkcionālā valūta, valūtas kursa starpība rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos un darbības ārvalstīs atsevišķajos finanšu pārskatos saskaņā ar 28. punktu. Šādas valūtas kursa starpības atzītas pārējos apvienotajos ienākumos finanšu pārskatos, kuros ietverta darbība ārvalstīs un pārskatu sniedzējs uzņēmums (t. i. finanšu pārskatos, kuros darbību ārvalstīs konsolidē vai uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi).

34

Ja uzņēmuma uzskaite un reģistri tiek glabāti valūtā, kas nav tās funkcionālā valūta, sagatavojot finanšu pārskatus, visas summas tiek pārrēķinātas funkcionālajā valūtā saskaņā ar 20.–26. punktu. Tā rezultātā funkcionālajā valūtā rodas tās pašas summas, kas rastos, ja posteņi jau sākotnēji tiktu iegrāmatoti funkcionālajā valūtā. Piemēram, monetārie posteņi tiek pārrēķināti funkcionālajā valūtā, izmantojot beigu kursu, un nemonetārie posteņi, kas tiek vērtēti pēc to sākotnējām izmaksām, tiek pārrēķināti, izmantojot valūtas kursu, kāds bija datumā, kurā šie posteņi tika atzīti uzskaitē.

Izmaiņas funkcionālajā valūtā

35

Ja uzņēmuma funkcionālā valūta mainās, uzņēmumam jāpiemēro pārrēķināšanas procedūras, kas atbilst jaunajai funkcionālajai valūtai perspektīvi, sākot ar izmaiņu datumu.

36

Kā minēts 13. punktā, uzņēmuma funkcionālā valūta atspoguļo pamatā esošos darījumus, notikumus un apstākļus, kas saistīti ar uzņēmumu. Attiecīgi – ja funkcionālā valūta ir noteikta, to var mainīt tikai tad, ja notiek izmaiņas šajos pamatā esošajos darījumos, notikumos un apstākļos. Piemēram, izmaiņas valūtā, kas visvairāk ietekmē preču un pakalpojumu pārdošanas cenas, var novest pie uzņēmuma funkcionālās valūtas maiņas.

37

Funkcionālās valūtas izmaiņu ietekmi uzskaita perspektīvi. Citiem vārdiem, uzņēmums pārrēķina visus posteņus jaunajā funkcionālajā valūtā, izmantojot valūtas kursu izmaiņu datumā. Pārrēķina rezultātā iegūtās nemonetāro posteņu summas tiek uzskatītas par to sākotnējām izmaksām. Valūtas kursa starpība, kas radusies no ārvalstu darbības pārrēķināšanas, kura iepriekš atzīta pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 32. punktu un 39. punkta c) apakšpunktu, netiek pārklasificēta no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem līdz darbības atsavināšanai.

UZRĀDĪŠANAS VALŪTA, KAS NAV FUNKCIONĀLĀ VALŪTA

Pārrēķināšana uzrādīšanas valūtā

38

Uzņēmums var sniegt finanšu pārskatus jebkurā valūtā (vai valūtās). Ja uzrādīšanas valūta atšķiras no uzņēmuma funkcionālās valūtas, tas pārrēķina tā rezultātus un finansiālo stāvokli uzrādīšanas valūtā. Piemēram, ja grupā ir iekļauti individuāli uzņēmumi ar atšķirīgām funkcionālajām valūtām, katra uzņēmuma rezultāti un finansiālais stāvoklis tiek izteikti kopējā valūtā, lai varētu iesniegt konsolidētus finanšu pārskatus.

39

Uzņēmuma rezultātus un finansiālo stāvokli, kura funkcionālā valūta nav valsts ar hiperinflāciju valūta, jālabo citā uzrādīšanas valūtā, izmantojot šādu procesu: a) aktīvi un saistības par visiem sniegtajiem finanšu stāvokļa pārskatiem (t. i. ieskaitot salīdzināmo informāciju) jāpārrēķina pēc beigu kursa tā finanšu stāvokļa pārskata datumā; b) ienākumi un izdevumi katrā pārskatā, kurā iekļauta peļņa vai zaudējumi un pārējie apvienotie ienākumi (t.i., ieskaitot salīdzināmo informāciju) jāpārrēķina pēc valūtas maiņas kursiem darījumu datumos; un c) visas rezultātā radušās valūtas kursa starpības jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos.

40

Praktisku apsvērumu dēļ, lai pārrēķinātu ienākumu un izdevumu posteņus, bieži lieto kursu, kas aptuveni atbilst darījumu datumiem, piemēram, perioda vidējo kursu. Tomēr, ja pastāv būtiskas valūtas kursu svārstības, vidējais perioda kurss nav piemērojams.

41

Valūtas kursa starpības, kas apskatītas 39. punkta c) apakšpunktā, rodas: a) pārrēķinot ienākumus un izdevumus pēc valūtas kursiem darījumu datumos, kā arī aktīvus un saistības – pēc beigu kursa; b) pārrēķinot sākuma neto aktīvus pēc beigu kursa, kas atšķiras no iepriekšējā beigu kursa. Šī valūtas kursa starpība netiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo izmaiņām valūtas kursā ir maza vai vispār nav tiešas ietekmes uz pašreizējām vai nākotnes naudas plūsmām no uzņēmuma darbības. Valūtas kursa starpības kumulatīvo summu uzrāda kā atsevišķa pašu kapitāla sastāvdaļu līdz ārvalstu darbības atsavināšanai. Ja valūtas kursa starpība attiecas uz ārvalstu darbību, kas ir konsolidēta, bet nepieder pilnīgi, uzkrātās valūtas kursa starpības, kas radušās pārrēķināšanas rezultātā un attiecināmas uz nekontrolējošo līdzdalību, tiek nodalītas un atzītas kā nekontrolējošās līdzdalības daļa konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā.

42

Uzņēmuma rezultātus un finansiālo stāvokli, kura funkcionālā valūta ir valsts ar hiperinflāciju valūta, jāpārrēķina citā uzrādīšanas valūtā, izmantojot šādu procesu: a) visas summas (t. i. aktīvi, saistības, kapitāla posteņi, ienākumi un izdevumi, ieskaitot salīdzināmo informāciju) jāpārrēķina pēc beigu kursa pēdējā pārskata perioda beigās, izņemot, b) ja summas pārrēķina valsts bez hiperinflācijas valūtā, salīdzināmām summām jābūt tām, kas tika uzrādītas kā pārskata gada summas atbilstošā iepriekšējā gada finanšu pārskatā (t. i., nepielāgots turpmākām cenu līmeņa izmaiņām vai turpmākām valūtas kursa izmaiņām).

43

Ja uzņēmuma funkcionālā valūta ir valsts ar hiperinflāciju valūta, uzņēmumam jāpārveido tā finanšu pārskati saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju pirms pārrēķināšanas metodes piemērošanas, kas noteikta 42. punktā, izņemot salīdzināmās summas, kas tiek pārrēķinātas valsts bez hiperinflācijas valūtā (sk. 42. punkta b) apakšpunktu). Ja valstī vairs nav hiperinflācijas un uzņēmums vairs nepārveido savus finanšu pārskatus saskaņā ar 29. SGS, lai veiktu pārrēķināšanu funkcionālajā valūtā, tam par sākotnējām izmaksām jāizmanto tās summas, kas pārrēķinātas uz cenu līmeni datumā, kad uzņēmums pārtrauca pārveidot savus finanšu pārskatus.

Ārvalstu darbības pārrēķināšana

44

Papildus 38.–43. punktam 45.–47. punkts jāpiemēro gadījumos, kad ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli pārrēķina uzrādīšanas valūtā, lai ārvalstu darbību iekļautu pārskatu sniedzēja uzņēmuma finanšu pārskatos, tos konsolidējot, proporcionāli konsolidējot vai saskaņā ar pašu kapitāla metodi.

45

Ārvalstu darbības rezultātu un finansiālā stāvokļa apvienošana ar pārskatu sniedzēja uzņēmuma rezultātiem un finansiālo stāvokli tiek veikta, ievērojot parasto konsolidācijas kārtību, piemēram, koncerna savstarpējo atlikumu un darījumu izslēgšana (sk. 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”). Tomēr savstarpējos monetāros aktīvus (vai saistības), vai nu īstermiņa, vai ilgtermiņa, nevar izslēgt attiecībā pret attiecīgo savstarpējo saistību (vai aktīvu), neparādot valūtas kursa svārstību rezultātus konsolidētajos finanšu pārskatos. Tas ir tāpēc, ka monetārs postenis parāda apņemšanos pārveidot vienu valūtu citā un rada pārskatu sniedzējam uzņēmumam guvumus vai zaudējumus no valūtas kursa svārstībām. Tādējādi pārskatu sniedzēja uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos šo valūtas kursa starpību atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai, ja tā rodas 32. punktā minēto apstākļu dēļ, to atzīst pārējos apvienotajos ienākumos un uzkrāj kā atsevišķu pašu kapitāla sastāvdaļu līdz ārvalstu darbības atsavināšanai.

46

Ja ārvalstu darbības un pārskatus sniedzēja uzņēmuma finanšu pārskatus sagatavo atšķirīgos pārskata datumos, tad bieži vien tiek sagatavoti papildus ārvalstu darbības pārskati tajā pašā datumā, kad pārskatus sniedzēja uzņēmuma pārskati. Ja tas nav tā izdarīts, 10. SFPS ļauj izmantot citu pārskata sagatavošanas datumu ar noteikumu, ka starpība nav lielāka kā trīs mēneši un korekcijas veiktas jebkuru būtisku darījumu vai citu notikumu ietekmes uzrādīšanai, kas radusies laikā starp dažādiem datumiem. Tādā gadījumā ārvalstu darbības aktīvus un saistības pārrēķina pēc valūtas kursa ārvalstu darbības pārskata perioda beigās. Korekcijas tiek veiktas valūtas kursa nozīmīgu izmaiņu gadījumā laikā līdz pārskatu sniedzēja uzņēmuma pārskata perioda beigām saskaņā ar 10. SFPS. Tādu pašu pieeju izmanto, piemērojot pašu kapitāla metodi asociētajiem uzņēmumiem un kopuzņēmumiem saskaņā ar 28. SGS (grozīts 2011. gadā).

47

Jebkuru nemateriālo vērtību, kas rodas, iegādājoties ārvalstu darbību, kā arī patiesās vērtības korekcijas līdz aktīvu un saistību uzskaites vērtībām, kas rodas, iegādājoties šo ārvalstu darbību, uzskata par ārvalstu darbības aktīviem un saistībām. Tādējādi tie tiek uzrādīti ārvalstu darbības funkcionālajā valūtā un pārrēķināti pēc beigu kursa saskaņā ar 39. un 42. punktu.

Darbības ārvalstīs atsavināšana vai daļēja atsavināšana

48

Atsavinot ārvalstu darbību, valūtas kursa starpības kumulatīvā summa, kas tikusi atzīta pārējos apvienotajos ienākumos un uzkrāta kā atsevišķa pašu kapitāla sastāvdaļa, un kas attiecas uz šo ārvalstu darbību, jāpārklasificē no pašu kapitāla par peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasifikācijas korekcija), kad no atsavināšanas tiek atzīti guvumi vai zaudējumi (sk. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)).

48 A

Papildus visas uzņēmuma līdzdalības ārvalstu darbībā atsavināšanai šādas daļējas atsavināšanas situācijas arī uzskaita kā atsavināšanu: a) ja daļējā atsavināšana ir saistīta ar kontroles zaudēšanu pār meitasuzņēmumu, kas sevī ietver darbību ārvalstīs, neatkarīgi no tā, vai pēc daļējās atsavināšanas uzņēmums saglabā līdzdalību bez kontroles savā iepriekšējā meitasuzņēmumā; un b) ja nesadalītā līdzdalība pēc līdzdalības kopīgā struktūrā daļējas atsavināšanas vai pēc līdzdalības asociētā uzņēmumā, kas veic darbību ārvalstīs, daļējas atsavināšanas ir finanšu aktīvs, kas sevī ietver darbību ārvalstīs;

48 B

Atsavinot meitasuzņēmumu, kas veic darbību ārvalstīs, pārtrauc atzīt valūtas kursu starpību kumulatīvo summu saistībā ar šo darbību ārvalstīs, kura attiecināta uz nekontrolējošo līdzdalību, bet to nepārklasificē kā peļņu vai zaudējumus.

48 C

Daļēji atsavinot meitasuzņēmumu, kas veic darbību ārvalstīs, uzņēmums attiecina valūtas kursu starpības kumulatīvās summas proporcionālo daļu, kas atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, uz nekontrolējošo līdzdalību šajā darbībā ārvalstīs. Visos citos ārvalstu darbības daļējas atsavināšanas gadījumos uzņēmums pārklasificē valūtas kursu starpības kumulatīvās summas proporcionālo daļu, kas atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, tikai kā peļņu vai zaudējumus.

48 D

Uzņēmumu līdzdalības ārvalstu darbībā daļēja atsavināšana ir uzņēmuma līdzdalības daļas ārvalstu darbībā samazinājums, izņemot 48.A punktā norādītos samazinājumus, ko uzskaita kā atsavināšanu.

49

Uzņēmums var atsavināt vai daļēji atsavināt līdzdalību ārvalstu darbībā, to pārdodot, likvidējot, saņemot pamatkapitāla atmaksu vai atsakoties no visas šīs darbības vai tās daļas. Ārvalstu darbības uzskaites vērtības norakstīšanu, ja tai ir zaudējumi vai ieguldītājs ir atzinis tās vērtības samazināšanos, neuzskata par daļēju atsavināšanu. Tādējādi nevienu pārējos apvienotajos ienākumos atzīto valūtas kursa guvumu vai zaudējumu daļu nepārklasificē kā peļņu vai zaudējumus šādas vērtības norakstīšanas brīdī.

VISU VALŪTAS KURSA STARPĪBU IETEKME UZ NODOKĻIEM

50

Guvumiem un zaudējumiem no ārvalstu valūtas darījumiem un valūtas kursa starpībām, kas rodas no uzņēmuma (ieskaitot ārvalstu darbības) rezultātu un finansiālā stāvokļa pārrēķināšanas citā valūtā, var būt ietekme uz nodokļiem. 12. SGS “Ienākuma nodokļi” ir piemērojams attiecībā uz šādu ietekmi uz nodokļiem.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

51

53. punkta un 55.–57. punkta atsauces uz “funkcionālo valūtu” koncerna gadījumā attiecas uz mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu.

52

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) valūtas kursa starpību summu, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot to, kas radusies no finanšu instrumentiem, kuri novērtēti pēc to patiesās vērtības, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu saskaņā ar 9. SFPS; un b) neto valūtas kursa starpība, kas atzīta pārējos apvienotajos ienākumos un uzkrāta kā pašu kapitāla atsevišķa sastāvdaļa, un šīs valūtas kursa starpības summas saskaņošana perioda sākumā un beigās.

53

Ja pārskata valūta atšķiras no funkcionālās valūtas, šis fakts jāatklāj kopā ar informāciju par funkcionālo valūtu un citas uzrādīšanas valūtas lietošanas iemeslu.

54

Ja ir izmaiņas vai nu pārskatus sniedzēja vai nozīmīgas ārvalstu darbības funkcionālajā valūtā, ir jāatklāj šis fakts un iemesls funkcionālās valūtas izmaiņām.

55

Ja uzņēmums uzrāda tā finanšu pārskatus valūtā, kas atšķiras no tā funkcionālās valūtas, tam jāraksturo finanšu pārskati kā atbilstoši SFPS tikai tad, ja tie atbilst visām SFPS prasībām, ieskaitot pārrēķināšanas metodi, kas noteikta 39. un 42. punktā.

56

Uzņēmums dažreiz iesniedz savus finanšu pārskatus vai citu finanšu informāciju valūtā, kas nav tā funkcionālā valūta, neizpildot 55. punkta prasības. Piemēram, uzņēmums citā valūtā maina tikai atsevišķus posteņus savos finanšu pārskatos. Vai arī uzņēmums, kura funkcionālā valūta nav valsts ar hiperinflāciju valūta, var mainīt finanšu pārskatus citā valūtā, pārrēķinot visus posteņus pēc pēdējā beigu kursa. Šāda pārrēķināšana nav saskaņā ar SFPS, un ir nepieciešams atklāt 57. punktā noteikto informāciju.

57

Ja uzņēmums iesniedz savus finanšu pārskatus vai citu finanšu informāciju valūtā, kas atšķiras vai nu no tā funkcionālās valūtas, vai uzrādīšanas valūtas, un neizpilda 55. punkta prasības, uzņēmumam: a) skaidri jāidentificē šī informācija kā papildu informācija, lai nošķirtu to no informācijas, kas atbilst SFPS; b) jāatklāj valūta, kurā tiek uzrādīta papildu informācija; un c) jāatklāj uzņēmuma funkcionālā valūta un pārrēķināšanas metode, kas izmantota, lai noteiktu papildu informāciju.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

58

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

58 A

“Neto ieguldījumi darbībā ārvalstīs” (Grozījums 21. SGS), kas izdots 2005. gada decembrī, papildināja ar 15A punktu un izdarīja grozījumus 33. punktā. Uzņēmums piemēro šos grozījumus ar pārskata gadu, kurš sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana.

59

Uzņēmumam jāpiemēro 47. punkts perspektīvi uz visām iegādēm, kas notikušas pēc finanšu pārskata perioda sākuma, kurā šis standarts pirmo reizi piemērots. Ir atļauta 47. punkta piemērošana ar atpakaļejošu spēku agrākām iegādēm. Lai ārvalstu darbības iegādi aplūkotu perspektīvi, kaut gan tā veikta pirms šī standarta piemērošanas pirmo reizi, uzņēmumam nav jālabo iepriekšējo gadu informācija, un attiecīgi tas var, ja nepieciešams, aplūkot nemateriālo vērtību un patiesās vērtības korekcijas, kas veiktas šīs iegādes rezultātā, kā uzņēmuma aktīvus un saistības, nevis kā ārvalstu darbības aktīvus un saistības. Tāpēc šīs nemateriālās vērtības un patiesās vērtības korekcijas vai nu jau ir izteiktas uzņēmuma funkcionālajā valūtā, vai arī ir nemonetāri ārvalstu valūtas posteņi, kurus uzrāda, izmantojot valūtas kursu darījuma datumā.

60

Visas citas izmaiņas, kas radušās šī Standarta piemērošanas rezultātā, jāuzskaita saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” prasībām.

60 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 27., 30. līdz 33., 37., 39., 41., 45., 48. un 52. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

60 B

Ar 27. SGS (grozīts 2008. gadā) pievienots 48.A–48.D punkts un grozīts 49. punkts. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

60 C

[Svītrots]

60 D

Standarta 60.B punkts tika grozīts ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem. Uzņēmums piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana.

60 E

[Svītrots]

60 F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 3. punkta b) apakšpunkts, 8., 11., 18., 19., 33., 44.–46. un 48A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

60 G

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 8. punktā un 23. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

60 H

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 39. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

60 I

[Svītrots]

60 J

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 3., 4., 5., 27. un 52. punkts un svītrots 60.C, 60.E un 60.I punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

60 K

Ar 16. SFPS “Noma”, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 16. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

61

Šis Standarts aizstāj 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” (pārskatīts 1993. gadā).

62

Šis standarts aizstāj šīs interpretācijas: a) PIK-11 “Ārvalstu valūta – zaudējumu kapitalizācija valūtas krasas devalvācijas rezultātā”; b) PIK-19 “Uzrādīšanas valūta – novērtēšana un finanšu pārskatu sniegšana saskaņā ar 21. SGS un 29. SGS”; un c) PIK–30 “Uzrādīšanas valūta – pārrēķināšana no novērtēšanas valūtas uzrādīšanas valūtā”.

23. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Aizņēmumu izmaksas

PAMATPRINCIPS

1

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, veido šā aktīva izmaksu daļu. Citas aizņēmumu izmaksas atzīst par izdevumiem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Uzņēmums piemēro šo standartu aizņēmumu izmaksu uzskaitē.

3

Šis standarts neaplūko pašu kapitāla, tajā skaitā priekšrocību kapitāla, kurš nav klasificēts par saistībām, faktiskās vai domātās izmaksas.

4

Uzņēmumam šis standarts nav jāpiemēro aizņēmumu izmaksām, kas tieši attiecināmas uz turpmāk minēto aktīvu iegādi, būvniecību vai ražošanu: a) uz kritērijiem atbilstošiem aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, piemēram, bioloģiskajiem aktīviem, kas ietilpst 41. SGS “Lauksaimniecība” darbības jomā; vai b) uz krājumiem, ko rūpnieciski vai citā veidā atkārtoti saražo lielā daudzumā.

DEFINĪCIJAS

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda.   Aizņēmumu izmaksas ir procenti un citas izmaksas, kas uzņēmumam rodas saistībā ar līdzekļu aizņemšanos.   Kritērijiem atbilstošs aktīvs ir aktīvs, kam obligāti nepieciešams būtisks laika periods, lai tas būtu gatavs paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

6

Aizņēmumu izmaksas var ietvert: a) procentu izmaksas, kas tiek aprēķinātas, izmantojot efektīvo procentu metodi, kā aprakstīts 9. SFPS; b) [svītrots] c) [svītrots] d) procentus attiecībā uz nomas saistībām, kas atzītas saskaņā ar 16. SFPS “Noma”; un e) valūtas kursa starpības, kas rodas no aizņēmumiem ārvalstu valūtā, ja tās attiecas uz procentu izmaksu korekciju.

7

Atkarībā no apstākļiem par kritērijiem atbilstošu aktīvu var uzskatīt jebkuru no šiem: a) krājumus; b) rūpnieciskas ražotnes; c) spēkstacijas; d) nemateriālos aktīvus; e) ieguldījuma īpašumus; f) ražojošus augus. Finanšu aktīvi un krājumi, ko rūpnieciski vai citā veidā saražo īsā laikā, nav kritērijiem atbilstoši aktīvi. Aktīvi, kas iegādes laikā jau ir gatavi paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, nav kritērijiem atbilstoši aktīvi.

ATZĪŠANA

8

Uzņēmums kapitalizē aizņēmumu izmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, kā šā aktīva izmaksu daļu. Uzņēmums atzīst citas aizņēmumu izmaksas par izdevumiem tajā periodā, kurā tās radušās.

9

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstoša aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, ietver šā aktīva izmaksās. Šīs aizņēmumu izmaksas kapitalizē kā šā aktīva izmaksu daļu, ja ir ticams, ka tās uzņēmumam dos saimnieciskos labumus nākotnē, un izmaksas var ticami novērtēt. Ja uzņēmums piemēro 29. SGS “Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju”, tas kā izdevumus atzīst to aizņēmumu izmaksu daļu, kas šajā periodā kompensē inflāciju saskaņā ar iepriekšminētā standarta 21. punktu.

Aizņēmumu izmaksas, kuras drīkst kapitalizēt

10

Aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz kritērijiem atbilstošā aktīva iegādi, būvniecību vai ražošanu, ir aizņēmumu izmaksas, no kurām izvairītos, ja nebūtu veikti izdevumi par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Kad uzņēmums aizņemas līdzekļus speciāli, lai iegūtu konkrētu kritērijiem atbilstošu aktīvu, aizņēmumu izmaksas, kas ir tieši saistītas ar šo kritērijiem atbilstošo aktīvu, var viegli identificēt.

11

Var būt grūti noteikt tiešu saistību starp konkrētiem aizņēmumiem un kritērijiem atbilstošo aktīvu, kā arī noteikt aizņēmumus, no kuriem citādi varētu izvairīties. Šīs grūtības rodas, piemēram, kad uzņēmuma finansēšanas darbība tiek koordinēta centralizēti. Grūtības rodas arī tad, ja koncerns lieto dažādus parāda instrumentus, lai aizņemtos līdzekļus ar atšķirīgām procentu likmēm, un aizdod šos līdzekļus citiem šā koncerna uzņēmumiem ar dažādiem nosacījumiem. Citi sarežģījumi rodas, izmantojot aizdevumus, kas denominēti ārvalstu valūtā vai saistīti ar to, ja koncerns darbojas valstīs, kurās ir augsta inflācija, kā arī valūtas kursu svārstību gadījumā. Rezultātā ir grūti noteikt aizņēmumu izmaksu summu, kas ir tieši attiecināma uz kritērijiem atbilstošā aktīva iegādi, un ir nepieciešams izmaksu atbilstības izvērtējums.

12

Ja uzņēmums speciāli aizņemas līdzekļus, lai iegūtu kritērijiem atbilstošu aktīvu, tad aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt, uzņēmums nosaka kā faktiskās aizņēmumu izmaksas, kas radušās saistībā ar šo aizņēmumu attiecīgajā periodā, atskaitot ieguldījumu ienākumus par šo aizņēmumu pagaidu ieguldīšanu.

13

Kritērijiem atbilstošā aktīva finansēšanas pasākumu dēļ uzņēmums var iegūt aizņemtos līdzekļus, un tam rodas attiecīgas aizņēmumu izmaksas, pirms visi līdzekļi vai to daļa tiek izmantota izdevumiem par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Tādos gadījumos līdzekļus bieži iegulda uz laiku, kamēr jāveic izdevumi par kritērijiem atbilstošo aktīvu. Nosakot aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt attiecīgajā periodā, ieguldījumu ienākumus, kas nopelnīti par šiem līdzekļiem, atskaita no aizņēmumu izmaksām.

14

Ja uzņēmums līdzekļus aizņemas vispārēji un izmanto, lai iegūtu kritērijiem atbilstošu aktīvu, aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt, uzņēmums nosaka, izdevumiem par šo aktīvu piemērojot kapitalizācijas likmi. Kapitalizācijas likme ir vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas, kuras attiecina uz visiem uzņēmuma aizņēmumiem, kas attiecīgajā periodā nav atmaksāti. Tomēr uzņēmums izslēdz no šā aprēķina aizņēmumu izmaksas, kuras attiecina uz aizņēmumiem, kuri izdarīti tieši ar mērķi iegūt kritērijiem atbilstošo aktīvu līdz brīdim, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Aizņēmumu izmaksu summa, ko uzņēmums attiecīgajā periodā kapitalizē, nedrīkst pārsniegt to aizņēmumu izmaksu summu, kas uzņēmumam ir radušās šajā periodā.

15

Dažos gadījumos ir lietderīgi iekļaut visus mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu aizņēmumus, kad tiek aprēķinātas vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas; citos gadījumos ir lietderīgi katram meitasuzņēmumam lietot vidējās svērtās aizņēmumu izmaksas, kas attiecas uz tā paša aizņēmumiem.

Kritērijiem atbilstošā aktīva uzskaites vērtības pārsniegums pār atgūstamo vērtību

16

Ja kritērijiem atbilstošā aktīva uzskaites vērtība vai gaidāmās galīgās izmaksas pārsniedz tā atgūstamo vērtību vai neto pārdošanas vērtību, uzskaites vērtību daļēji vai pilnīgi noraksta saskaņā ar citu standartu prasībām. Noteiktos gadījumos vērtības daļēji vai pilnīgi norakstīto summu atjauno saskaņā ar šiem citiem standartiem.

Kapitalizācijas sākums

17

Kritērijiem atbilstoša aktīva izmaksās iekļauto aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju uzņēmums sāk kapitalizācijas sākuma datumā. Kapitalizācijas sākuma datums ir datums, kad uzņēmums pirmoreiz atbilst visiem šiem nosacījumiem: a) tam radušies izdevumi par aktīvu; b) tam radušās aizņēmumu izmaksas; un c) tas veic darbības, kas ir nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

18

Izdevumos par kritērijiem atbilstošo aktīvu ietver tikai tos izdevumus, kuru rezultātā maksāta nauda, nodoti citi aktīvi vai iegūtas saistības ar procentiem. No izdevumiem atskaita jebkurus saistībā ar aktīvu saņemtos maksājumus par paveikto darba daļu un dotācijas (sk. 20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”). Aktīva vidējā uzskaites vērtība attiecīgajā periodā, ieskaitot iepriekš kapitalizētās aizņēmumu izmaksas, parasti ir atbilstīga aptuvena izdevumu summa, kurai piemēro kapitalizācijas likmi šajā periodā.

19

Darbības, kas ir nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, nav tikai aktīva fiziska izveidošana. Tās ietver tehnisko un administratīvo darbu pirms fiziskās izveides sākuma, piemēram, darbības, kas saistītas ar atļauju saņemšanu pirms fiziskās izveides sākuma. Šajās darbībās neietilpst aktīva turēšana, kad nenotiek aktīva stāvokli mainoša ražošana vai attīstīšana. Piemēram, aizņēmumu izmaksas, kuras ir radušās, kamēr zemes gabals tiek pilnveidots, kapitalizē attiecīgajā periodā, kad tiek veiktas darbības, kas saistītas ar pilnveidošanu. Tomēr nedrīkst kapitalizēt aizņēmumu izmaksas, kuras ir radušās, kamēr zemes gabals, kas iegādāts celtniecības nolūkā, tiek turēts bez jebkādām ar pilnveidošanu saistītām darbībām.

Kapitalizācijas apturēšana

20

Uzņēmums aptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, ja ilgākos periodos tas ir pārtraucis aktīvus kritērijam atbilstošā aktīva attīstīšanas pasākumus.

21

Uzņēmumam var rasties aizņēmumu izmaksas ilgākā periodā, kurā tas ir pārtraucis darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Šīs izmaksas ir izmaksas par daļēji pabeigtu aktīvu turēšanu, kuras nedrīkst kapitalizēt. Tomēr uzņēmums parasti neaptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju periodā, kad tas veic būtiskus tehniskus un administratīvus darbus. Uzņēmums arī neaptur aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad nepieciešams uz laiku pārtraukt aktīva sagatavošanu paredzētajai lietošanai vai pārdošanai. Piemēram, kapitalizācija turpinās ilgākā periodā, kura laikā augsts ūdens līmenis aizkavē tilta celtniecību, ja šāds augsts ūdens līmenis ir raksturīgs konkrētajā ģeogrāfiskajā reģionā celtniecības laikā.

Kapitalizācijas pārtraukšana

22

Uzņēmums pārtrauc aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu kritērijiem atbilstošo aktīvu tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

23

Aktīvs parasti ir gatavs tā paredzētajai lietošanai vai pārdošanai, kad ir pabeigta aktīva fiziskā izveidošana, lai gan ierastais administratīvais darbs varētu turpināties. Ja ir nepieciešami vēl tikai nelieli pārveidojumi, piemēram, īpašuma apdare pēc pircēja vai lietotāja specifikācijām, tas nozīmē, ka būtībā visas darbības ir pabeigtas.

24

Ja uzņēmums pabeidz kritērijiem atbilstošā aktīva būvniecību pa daļām un katru daļu ir iespējams lietot, kamēr pārējo daļu būvēšana turpinās, uzņēmums pārtrauc aizņēmumu izmaksu kapitalizāciju, kad būtībā ir pabeigtas visas darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu šo daļu tās paredzētajai lietošanai vai pārdošanai.

25

Piemēram, uzņēmējdarbības parks, ko veido vairākas ēkas, no kurām katru var lietot atsevišķi, ir kritērijiem atbilstošs aktīvs, kura katru daļu ir iespējams lietot, kamēr citu daļu būvniecība turpinās. Savukārt rūpnieciska ražotne (piemēram, tēraudlietuve), kuras visās dažādajās daļās vienā un tajā pašā teritorijā vispirms īsteno vienu, tad citu procesu, ir kritērijiem atbilstošs aktīvs, kas ir jāpabeidz pilnībā, pirms var lietot kādu tā daļu.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

26

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) aizņēmumu izmaksu summu, kas kapitalizēta attiecīgajā periodā; un b) kapitalizācijas likmi, kura piemērota, lai noteiktu aizņēmumu izmaksu summu, ko drīkst kapitalizēt.

PĀREJAS NOTEIKUMI

27

Ja šā standarta piemērošanas dēļ ir jāveic izmaiņas grāmatvedības politikā, uzņēmums piemēro šo standartu aizņēmumu izmaksām, kas ir saistītas ar kritērijiem atbilstošo aktīvu, kura kapitalizācijas sākuma datums sakrīt ar standarta spēkā stāšanās dienu vai ir vēlāk.

28

Tomēr uzņēmums var noteikt jebkuru citu datumu pirms spēkā stāšanās dienas un piemērot šo standartu aizņēmumu izmaksām, kas saistītas ar visiem kritērijiem atbilstošajiem aktīviem, kuru kapitalizācijas sākuma datums sakrīt ar šo noteikto datumu vai ir vēlāk.

28 A

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika grozīts 14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro aizņēmumu izmaksām, kas radušās gada pārskata perioda, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro minētos grozījumus, sākumā vai pēc tam.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

29

Uzņēmums šo standartu piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro standartu attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda.

29 A

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 6. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

29 B

Ar 9. SFPS (izdots 2014. gada jūlijā) ir grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 9. SFPS.

29 C

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

29 D

Ar “SFPS ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika grozīts 14. punkts un pievienots 28.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

23. SGS ATCELŠANA (PĀRSKATĪTS 1993. GADĀ)

30

Šis standarts aizstāj 23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”, kas pārskatīts 1993. gadā.

24. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

MĒRĶI

1

Šī standarta mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma finanšu pārskati ietvertu informācijas atklāšanu, kas nepieciešama, lai norādītu uz iespēju, ka tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumus var ietekmēt saistītās puses un darījumi un savstarpējie atlikumi, tostarp saistības, ar šādām pusēm.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis Standarts jāpiemēro: a) lai identificētu saistīto pušu attiecības un darījumus; b) lai identificētu savstarpējos atlikumus, tostarp saistības, starp uzņēmumu un ar to saistītajām pusēm; c) lai identificētu apstākļus, kuros nepieciešama informācijas atklāšana par posteņiem a) un b); un d) lai noteiktu, kāda informācija ir jāatklāj par šiem posteņiem.

3

Šis standarts pieprasa informācijas atklāšanu par saistīto pušu attiecībām, darījumiem un atlikušām summām, tostarp apņemšanos, konsolidētajos un atsevišķajos mātesuzņēmuma vai ieguldītāja, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme ieguldījumu saņēmējā, finanšu pārskatos, kas sniegti saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” vai 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati”. Šo standartu piemēro arī atsevišķajiem finanšu pārskatiem.

4

Saistīto pušu darījumi un savstarpējie atlikumi ar citiem koncerna uzņēmumiem tiek atklāti uzņēmuma finanšu pārskatos. Sagatavojot koncerna konsolidētos finanšu pārskatus, no tiem tiek izslēgti saistīto pušu savstarpējie darījumi un nesamaksātie atlikumi, izņemot tos, kas īstenoti starp ieguldījumu sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, kuri novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PAR SAISTĪTĀM PUSĒM NOLŪKS

5

Saistīto pušu attiecības ir parasta komercdarbības un uzņēmējdarbības pazīme. Piemēram, uzņēmumi bieži īsteno daļu savas darbības ar meitasuzņēmumu, kopuzņēmumu vai asociēto uzņēmumu starpniecību. Šādos apstākļos uzņēmums var ietekmēt ieguldījumu saņēmēja finansiālo un pamatdarbības politiku, izmantojot kontroli, kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi.

6

Saistīto pušu attiecības var ietekmēt sabiedrības peļņu vai zaudējumus un finansiālo stāvokli. Saistītās puses var noslēgt darījumus, kurus nesaistītas puses neslēgtu. Piemēram, uzņēmums, kas pārdod preces savam mātesuzņēmumam par pašizmaksu, nepārdos tās citam klientam ar tādiem pašiem noteikumiem. Turklāt darījumus starp saistītām pusēm var neveikt par tādām pašām summām kā darījumus starp nesaistītām pusēm.

7

Sabiedrības peļņu vai zaudējumus un finansiālo stāvokli var ietekmēt saistīto pušu attiecības pat tad, ja sabiedrība neveic darījumus ar saistītām pusēm. Tikai fakts, ka šādas attiecības pastāv, var ietekmēt uzņēmuma darījumus ar citām pusēm. Piemēram, meitasuzņēmums var pārtraukt attiecības ar tirdzniecības partneri, ja tā mātesuzņēmums iegādājas tādu meitasuzņēmumu, kas darbojas tajā pašā tirdzniecības nozarē kā esošā meitasuzņēmuma bijušais partneris. Viena puse var arī atturēties no darbības tāpēc, ka otrai pusei uz to ir būtiska ietekme, piemēram, meitasuzņēmumam tā mātesuzņēmums var norādīt neveikt pētniecību un izstrādi.

8

Šo iemeslu dēļ zināšanas par uzņēmuma darījumiem, savstarpējiem atlikumiem, tostarp saistībām, un attiecībām ar saistītām pusēm var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju novērtējumu par uzņēmuma darbību, tajā skaitā novērtējumu par uzņēmuma riskiem un iespējām.

DEFINĪCIJAS

9

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Saistītā puse ir privātpersona vai uzņēmums, kas ir saistīts ar uzņēmumu, kurš gatavo savus finanšu pārskatus (šajā standartā “pārskatu sniedzējs uzņēmums”). a) Privātpersona vai šīs privātpersonas tuvs ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu, ja: i) šī privātpersona kontrolē vai kopīgi kontrolē pārskatu sniedzēju uzņēmumu; ii) privātpersonai ir būtiska ietekme pārskatu sniedzējā uzņēmumā; vai iii) privātpersona ir pārskatu sniedzēja uzņēmuma vai pārskatu sniedzēja uzņēmuma mātesuzņēmuma galvenā vadības personāla locekle; b) Uzņēmums ir saistīts ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu, ja uz to attiecas kāds no šādiem nosacījumiem: i) uzņēmums un pārskatu sniedzējs uzņēmums ir viena koncerna dalībnieki (kas nozīmē, ka katrs mātesuzņēmums, meitasuzņēmums un cits meitasuzņēmums ir saistīts ar citiem); ii) viens uzņēmums ir otra uzņēmuma asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums (vai arī grupas dalībnieka, pie kuras pieder otrais uzņēmums, asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums); iii) abi uzņēmumi ir tās pašas trešās personas kopuzņēmumi; iv) viens uzņēmums ir trešā uzņēmuma kopuzņēmums, un otrs uzņēmums ir trešā uzņēmuma asociētais uzņēmums, v) uzņēmums ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns pārskatu sniedzēja uzņēmuma vai ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu saistīta uzņēmuma darbinieku pabalstiem. Ja pārskatu sniedzējs uzņēmums pats ir šāds plāns, sponsorējošie darba devēji arī ir saistīti ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu; vi) uzņēmumu kontrolē vai kopīgi kontrolē a) apakšpunktā minētā privātpersona; vii) privātpersonai, kas minēta a) apakšpunkta i) daļā, ir būtiska ietekme uzņēmumā vai tā ir uzņēmuma (vai uzņēmuma mātesuzņēmuma) galvenā vadības personāla locekle; viii) uzņēmums vai jebkurš tā koncerna loceklis, kurā tas ietilpst, sniedz galvenā vadības personāla pakalpojumus pārskatu sniedzējam uzņēmumam vai pārskatu sniedzēja uzņēmuma mātesuzņēmumam.   Saistīto pušu darījums ir resursu, pakalpojumu vai pienākumu nodošana starp pārskatu sniedzēju uzņēmumu un saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai tiek ņemta maksa.   Privātpersonai tuvi ģimenes locekļi ir tie ģimenes locekļi, kuri varētu ietekmēt šo privātpersonu vai kurus varētu ietekmēt šī privātpersona darījumos ar uzņēmumu. Tie var būt: a) šīs privātpersonas bērni un dzīvesbiedrs/dzīvesbiedre; b) šīs privātpersonas vai dzīvesbiedra/dzīvesbiedres bērni; un c) šīs privātpersonas vai šīs privātpersonas dzīvesbiedra/dzīvesbiedres apgādājamie.   Kompensācija ietver visus darbinieku pabalstus (kā noteikts 19. SGS Darbinieku pabalsti), tajā skaitā darbinieku pabalstus, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”. Darbinieku pabalsti ir visa veida atlīdzība, ko uzņēmums vai uzņēmuma vārdā maksā, kas ir maksājama vai piešķirama apmaiņā pret pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam. Tā iekļauj arī tādu atlīdzību, kas tiek maksāta uzņēmuma mātesuzņēmuma vārdā attiecībā uz uzņēmumu. Kompensācija var būt: a) darbinieku īstermiņa pabalsti, piemēram, algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums un apmaksāts slimības atvaļinājums, peļņas sadale un prēmijas (ja tās ir maksājamas divpadsmit mēnešus pēc perioda beigām) un nemonetārie labumi (piemēram, medicīniskā aprūpe, mājoklis, automašīnas un bezmaksas vai subsidētas preces vai pakalpojumi) esošajiem darbiniekiem; b) pēcnodarbinātības pabalsti, piemēram, pensijas, citi pensijas pabalsti, pēcnodarbinātības dzīvības apdrošināšana un pēcnodarbinātības medicīniskā aprūpe; c) citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti, tajā skaitā izdienas atvaļinājums vai akadēmiskais atvaļinājums, svinību vai citi izdienas pabalsti, ilgstošas invaliditātes pabalsti, ja tie nav pilnībā apmaksājami divpadsmit mēnešu laikā pēc perioda beigām, peļņas sadale, prēmijas un atliktā kompensācija; d) darba attiecību izbeigšanas pabalsti; un e) uz akcijām balstīti maksājumi.   Galvenais vadības personāls ir tās personas, kuras tieši vai netieši ir pilnvarotas un atbildīgas par uzņēmuma darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli, ieskaitot jebkuru šā uzņēmuma direktoru (vai nu izpilddirektoru, vai citus).   Valsts attiecas uz valsti, valsts aģentūrām un tamlīdzīgām vietēja, valsts vai starptautiska mēroga iestādēm.   Ar valsti saistīts uzņēmums ir uzņēmums, kuru kontrolē, kopīgi kontrolē vai būtiski ietekmē valsts.   Termini “kontrole”, “ieguldījumu sabiedrība”, “kopīga kontrole” un “būtiska ietekme” definēti attiecīgi 10. SFPS, 11. SFPS “Kopīgas struktūras” un 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite”, un šajā standartā tos izmanto minēto standartu nozīmē.

10

Aplūkojot katru iespējamo saistīto pušu attiecību veidu, uzmanība tiek pievērsta attiecību būtībai, ne tikai juridiskajai formai.

11

Šī standarta kontekstā saistītas puses nav: a) divi uzņēmumi tikai tādēļ, ka tiem ir kopīgs direktors vai cits galvenā vadības personāla loceklis, vai tādēļ, ka kādam viena uzņēmuma galvenā vadības personāla loceklim ir būtiska ietekme uz citu uzņēmumu; b) divi kopīgas struktūras dalībnieki tikai tādēļ, ka tie kopīgi kontrolē kopuzņēmumu; c) i) finansējuma nodrošinātāji; ii) arodbiedrības; iii) komunālo pakalpojumu uzņēmumi un iv) ministrijas un valsts aģentūras, kas nekontrolē, kopīgi nekontrolē vai būtiski neietekmē pārskatu sniedzēju uzņēmumu, tikai tādēļ, ka tie veic savus parastos darījumus ar uzņēmumu (lai arī tie var ietekmēt uzņēmuma rīcības brīvību vai piedalīties tā lēmumu pieņemšanas procesā); d) klients, piegādātājs, franšīzes devējs, izplatītājs vai galvenais aģents, ar kuru uzņēmums veic nozīmīgu savu uzņēmējdarbības apjomu tikai tādēļ, ka rodas saimnieciska atkarība.

12

Saistītās puses definīcijā asociētais uzņēmums ietver asociētā uzņēmuma meitasuzņēmumus un kopuzņēmums ietver kopuzņēmuma meitasuzņēmumus. Tāpēc, piemēram, asociētā uzņēmuma meitasuzņēmums un ieguldītājs, kuram ir būtiska ietekme uz asociēto uzņēmumu, ir viens ar otru saistīti.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Visi uzņēmumi

13

Attiecības starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem jāatklāj neatkarīgi no tā, vai starp tiem ir notikuši darījumi. Uzņēmumam jāatklāj tā mātesuzņēmuma un, ja atšķiras, patiesās kontrolējošās puses nosaukums. Ja ne uzņēmuma mātesuzņēmums, ne patiesā kontrolējošā puse nesagatavo uzņēmumam pieejamus konsolidētos finanšu pārskatus, jāuzrāda nākamā līmeņa mātesuzņēmums, kurš to dara.

14

Lai finanšu pārskatu lietotāji varētu veidot viedokli par saistīto pušu attiecību ietekmi uz sabiedrību, ir lietderīgi atklāt saistīto pušu attiecības, kad tās ietver arī kontroli, neatkarīgi no tā, vai starp šīm pusēm ir vai nav veikti darījumi.

15

Prasība atklāt informāciju par saistīto pušu attiecībām starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem papildina 27. SGS un 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos” noteikto prasību atklāt informāciju.

16

13. punkts attiecas uz nākamā līmeņa mātesuzņēmumu. Tas ir koncerna pirmais mātesuzņēmums virs tiešā mātesuzņēmuma, kurš sastāda uzņēmumam pieejamus konsolidētos finanšu pārskatus.

17

Sabiedrībai jāatklāj galvenā vadības personāla kompensācijas kopumā un atsevišķi par katru no šīm kategorijām: a) darbinieku īstermiņa pabalsti; b) pēcnodarbinātības pabalsti; c) citi darbinieku ilgtermiņa pabalsti; d) darba attiecību izbeigšanas pabalsti; un e) uz akcijām balstīti maksājumi.

17 A

Ja uzņēmums saņem galvenā vadības personāla pakalpojumus no cita uzņēmuma (“vadības uzņēmums”), uzņēmumam nav obligāti jāpiemēro 17. punktā ietvertās prasības kompensācijai, kuru vadības uzņēmums maksā vai kura maksājama vadības uzņēmuma darbiniekiem vai direktoriem.

18

Ja finanšu pārskatos ietvertajos periodos uzņēmums ar saistīto pusi ir veicis darījumus, tam ir jāatklāj saistīto pušu attiecību raksturs, kā arī informācija par šiem darījumiem un savstarpējiem atlikumiem, tostarp saistībām, kas nepieciešama lietotājiem, lai izprastu attiecību potenciālo ietekmi uz finanšu pārskatiem. Šīs informācijas atklāšanas prasības papildina 17. punktā ietvertās prasības par informācijas atklāšanu. Atklātajā informācijā jāietver vismaz: a) darījumu summa; b) savstarpējo atlikumu, tostarp saistību, summa, un: i) to nosacījumi, tai skaitā tas, vai tie ir nodrošināti, un atlīdzības veids, kāds tiks izmantots norēķinos; un ii) ziņas par jebkādām saņemtām vai sniegtām garantijām; c) uzkrājumi nedrošiem parādiem, kas saistīti ar saistīto pušu parādiem; un d) izdevumi, kas atzīti periodā attiecībā uz bezcerīgiem vai nedrošiem saistīto pušu parādiem.

18 A

Uzrāda summas, kas radušās uzņēmumam par galvenā vadības personāla pakalpojumiem, ko sniedz atsevišķs vadības uzņēmums.

19

18. punktā noteiktā informācijas atklāšana sniedzama atsevišķi par katru no šīm kategorijām: a) mātesuzņēmums; b) uzņēmumi ar kopīgu kontroli vai būtisku ietekmi uz uzņēmumu; c) meitasuzņēmumos; d) asociētie uzņēmumi; e) kopuzņēmumi, kuros uzņēmums ir kopīgas struktūras dalībnieks; f) sabiedrības vai tā mātes uzņēmuma galvenais vadošais personāls; un g) citas saistītās puses.

20

Summu, kas maksājamas saistītajām pusēm vai saņemamas no tām, klasifikācija atsevišķās kategorijās – kā pieprasīts 19. punktā – ir 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” informācijas atklāšanas prasību paplašinājums par informāciju, kas jāsniedz pārskatā par finanšu stāvokli vai pielikumos. Kategorijas ir paplašinātas, lai sniegtu vispusīgu analīzi par saistīto pušu savstarpējiem atlikumiem, un attiecas uz saistīto pušu darījumiem.

21

Darījumi, kas tiek atklāti, ja tie veikti ar saistīto pusi, ir, piemēram, šādi: a) (gatavu vai nepabeigtu) ražojumu pirkšana vai pārdošana; b) īpašuma un citu aktīvu pirkšana vai pārdošana; c) pakalpojumu sniegšana vai saņemšana; d) noma; e) pētniecības un izstrādes nodošana; f) darījumi saskaņā ar licenču līgumiem; g) darījumi saskaņā ar finanšu pasākumiem (tajā skaitā aizdevumi un ieguldījumi pašu kapitālā naudā vai mantiskie ieguldījumi); h) garantiju sniegšana vai nodrošinājums; i) saistību uzņemšanās kaut ko darīt, ja nākotnē notiek vai nenotiek konkrēts notikums, tostarp izpildāmi līgumi (12) (atzīti un neatzīti); un j) saistību nokārtošana uzņēmuma vārdā vai ko nokārto uzņēmums šīs saistītās puses vārdā.

22

Mātesuzņēmuma vai meitasuzņēmuma piedalīšanās definēto pabalstu plānā, kurā koncerna uzņēmumi dala risku, tiek uzskatīta par darījumu starp saistītām pusēm (sk. 19. SGS (grozīts 2011. gadā) 42. punktu).

23

Informācija par to, ka saistīto pušu darījumi veikti pēc noteikumiem, kas līdzvērtīgi tiem, kādi dominē nesaistītu pušu darījumos, tiek atklāta tikai tad, ja šādi nosacījumi var tikt pamatoti.

24

Līdzīga veida posteņus var atklāt kopsummā, izņemot gadījumus, kad nepieciešama atsevišķa atklāšana, lai izprastu saistīto pušu darījumu ietekmi uz sabiedrības finanšu pārskatiem.

Ar valsti saistīti uzņēmumi

25

Pārskatu sniedzējam uzņēmumam nepiemēro 18. punkta prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz saistīto pušu darījumiem un atlikušām summām, tostarp apņemšanos, ar: a) valsti, kam ir kontrole, vai kopīga kontrole, vai arī būtiska ietekme uz pārskatu sniedzēju uzņēmumu; un b) citu uzņēmumu, kas ir saistītā puse, jo šai pašai valstij ir kontrole, vai kopīga kontrole, vai arī būtiska ietekme gan uz pārskatu sniedzēju uzņēmumu, gan uz otru uzņēmumu.

26

Ja uz pārskatu sniedzēju uzņēmumu attiecas 25. punktā minētais izņēmums, tam par darījumiem un saistītajiem nesamaksātajiem atlikumiem, kas minēti 25. punktā, ir jāatklāj šāda informācija: a) valsts nosaukums un tās attiecību raksturs ar pārskatu sniedzēju uzņēmumu (t. i., kontrole, kopīga kontrole vai būtiska ietekme); b) šāda pietiekoši sīka informācija, lai dotu iespēju uzņēmuma finanšu pārskatu lietotājiem izprast saistītās puses darījumu ietekmi uz tā finanšu pārskatiem: i) katra atsevišķi būtiska darījuma raksturs un summa, un ii) par citiem darījumiem, kas kopā, bet ne atsevišķi ir būtiski, kvalitatīva vai kvantitatīva norāde par to apjomu. Darījumu veidi ir uzskaitīti 21. punktā.

27

Izmantojot savu vērtējumu, lai noteiktu, cik sīka informācija atklājama atbilstīgi 26. punkta b) apakšpunkta prasībām, pārskatu sniedzējam uzņēmumam ir jāapsver, cik tuvas ir attiecības ar saistīto pusi, un citi faktori, kas ir būtiski, lai noteiktu darījuma būtiskuma līmeni, piemēram, vai tas ir: a) būtisks apjoma ziņā; b) veikts ar ārpustirgus noteikumiem; c) ārpus parastām ikdienas uzņēmējdarbības operācijām, piemēram, uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas; d) atklāts regulējošām vai uzraudzības iestādēm; e) paziņots augstākā līmeņa vadībai; f) jāapstiprina akcionāriem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

28

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts ar atpakaļejošu spēku pārskatu periodiem, kuri sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Vai nu visu standartu, vai 25.–27. punktā minēto daļējo izņēmumu ar valsti saistītiem uzņēmumiem ir atļauts piemērot agrāk. Ja uzņēmums piemēro šo standartu kopumā vai šo daļējo izņēmumu periodam, kurš sākas pirms 2011. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

28 A

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS, 11. SFPS “Kopīgas struktūras” un 12. SPFS tiek grozīts 3. un 9. punkts, 11. punkta b) apakšpunkts, 15. punkts, 19. punkta b) un e) apakšpunkts un 25. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10., 11. un 12. SFPS.

28 B

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 4. un 9. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

28 C

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 9. punkts un iekļauts 17A un 18A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

24. SGS ATSAUKŠANA (2003. G.)

29

Šis standarts aizstāj 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītām pusēm” (kas pārskatīts 2003. gadā).

26. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jāpiemēro pensijas pabalsta plānu finanšu pārskatos, ja šādus finanšu pārskatus sagatavo.

2

Pensijas pabalsta plāniem reizēm ir dažādi citi nosaukumi, piemēram, “pensiju shēmas”, “vecumpensijas shēmas” vai “pensijas pabalsta shēmas”. Šajā standartā pensijas pabalsta plāns ir pārskatu sniedzēja struktūrvienība, kas ir neatkarīga no plāna dalībnieku darba devējiem. Visi pārējie standarti, ja tos neaizstāj šis standarts, attiecas uz pensijas pabalsta plānu finanšu pārskatiem.

3

Šis standarts aplūko plāna uzskaiti un pārskatu sniegšanu visiem dalībniekiem kā vienai grupai. Tas neaplūko pārskatus atsevišķiem dalībniekiem par viņu tiesībām uz pensijas pabalstiem.

4

19. SGS “Darbinieku pabalsti” attiecas uz pensijas pabalstu izmaksu noteikšanu to darba devēju finanšu pārskatos, kuriem ir plāni. Tādējādi šis standarts papildina 19. SGS.

5

Pensijas pabalsta plāni var būt noteiktu iemaksu plāni vai noteiktu pabalstu plāni. Daudziem plāniem jāveido atsevišķi fondi, kam var būt vai nebūt savs atsevišķs juridisks statuss un var būt vai nebūt pilnvarotie, kuriem veic iemaksas un kuri izmaksā pensijas pabalstus. Šo standartu piemēro neatkarīgi no tā, vai šis fonds ir izveidots, un neatkarīgi no tā, vai ir šie pilnvarotie.

6

Pensijas pabalsta plāni, kuru aktīvi ir ieguldīti apdrošināšanas sabiedrībās, ir pakļauti tām pašām uzskaites un iemaksu veikšanas prasībām kā privāti veiktās iemaksas. Tādējādi tie ietilpst šī standarta darbības jomā, ja vien līgums ar apdrošināšanas sabiedrību nav noslēgts konkrēta dalībnieka vai dalībnieku grupas vārdā un pensijas pabalsta pienākuma izpilde ir tikai apdrošināšanas sabiedrības atbildība.

7

Šis standarts neaplūko citus nodarbinātības pabalstu veidus, piemēram, darba attiecību izbeigšanas kompensācijas, atliktās kompensācijas pasākumus, ilga darba atvaļinājuma pabalstus, speciālus priekšlaicīgas pensionēšanās vai štatu samazināšanas plānus, veselības un labklājības plānus vai prēmiju plānus. Šā standarta darbības jomā neietilpst arī valsts sociālās nodrošināšanas pasākumi.

DEFINĪCIJAS

8

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Pensijas pabalsta plāni ir pasākumi, ar kuru palīdzību uzņēmums nodrošina pabalstus saviem darbiniekiem darba perioda beigās vai pēc tam (ikgadējo ienākumu veidā vai kā vienreizēju pabalstu), kad pirms aiziešanas pensijā šos pabalstus vai darba devēja iemaksas var noteikt vai aplēst atbilstoši kāda dokumenta noteikumiem vai atbilstoši uzņēmuma iedibinātajai praksei.   Noteiktu iemaksu plāni ir pensijas pabalstu plāni, saskaņā ar kuriem summas, kas maksājamas kā pensiju pabalsti, nosaka pēc fondā veiktajām iemaksām kopā ar ieguldījumu peļņu par tām.   Noteiktu pabalstu plāni ir pensijas pabalstu plāni, saskaņā ar kuriem summas, kas maksājamas kā pensiju pabalsti, nosaka pēc formulas, kura parasti balstās uz darbinieku izpeļņu un/vai nostrādātajiem gadiem.   Iemaksu veikšana ir aktīvu nodošana sabiedrībai (fondam), kas ir šķirta no darba devēja uzņēmuma, lai izpildītu turpmākos pienākumus maksāt pensiju pabalstus.   Šajā standartā lietoti arī šādi termini:   Dalībnieki ir pensiju pabalstu plāna locekļi un pārējās personas, kurām saskaņā ar plānu ir tiesības saņemt pabalstus.   Pabalstiem pieejamie neto aktīvi ir plāna aktīvi, no kuriem atskaitītas saistības, kas nav solīto pensiju pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība.   Solīto pensiju pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība ir to pensiju pabalstu plāna paredzamo maksājumu esošajiem un bijušajiem darbiniekiem pašreizējā vērtība, kuri attiecināmi uz jau veikto darbu.   Garantētie pabalsti ir pabalsti, tiesības uz kuriem saskaņā ar pensiju pabalstu plāna nosacījumiem nav atkarīgas no nodarbinātības turpināšanas.

9

Dažiem pensijas pabalsta plāniem ir sponsori, kuri nav darba devēji; šis standarts attiecas arī uz tādu plānu pārskatiem.

10

Lielākā daļa pensijas pabalsta plānu balstās uz oficiāliem līgumiem. Daži plāni ir neoficiāli, taču tiem piemīt zināma pienākuma pakāpe, kas izriet no izveidojušās darba devēju prakses. Kaut arī daži plāni atļauj darba devējiem ierobežot savus pienākumus saskaņā ar plānu, parasti darba devējam ir grūti plānu anulēt, ja darbinieki jāpatur darbā. Gan uz neoficiālajiem, gan uz oficiālajiem plāniem attiecas tās pašas uzskaites un pārskatu sniegšanas metodes.

11

Daudzi pensijas pabalsta plāni paredz atsevišķu fondu izveidi, kuros veic iemaksas un no kuriem izmaksā pabalstus. Šos fondus var vadīt personas, kas neatkarīgi pārvalda fonda aktīvus. Dažās valstīs šīs personas sauc par pilnvarotajiem. Šajā standartā termins “pilnvarotais” lietots, lai apzīmētu šīs personas, neatkarīgi no tā, vai pastāv pilnvarojuma vienošanās.

12

Pensijas pabalsta plānus parasti raksturo kā noteiktu iemaksu plānus vai noteiktu pabalstu plānus, un katram no tiem ir savas atšķirīgas iezīmes. Reizēm pastāv tādi plāni, kuri ietver abu plānu iezīmes. Šajā standartā šos hibrīdu plānus uzskata par noteiktu pabalstu plāniem.

NOTEIKTU IEMAKSU PLĀNI

13

Noteiktu iemaksu plāna finanšu pārskatā jāietver pārskats par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem un iemaksu veikšanas politikas apraksts.

14

Saskaņā ar noteiktu iemaksu plānu dalībnieka pabalstu summu nākotnē nosaka pēc iemaksām, kuras veicis darba devējs, dalībnieks vai arī abi kopā, kā arī pēc fonda darbības efektivitātes un peļņas no ieguldījumiem. Darba devēja pienākums parasti aprobežojas ar iemaksām fondā. Lai gan dažreiz izmanto aktuāra konsultāciju, lai aplēstu nākotnes pabalstus, kurus varētu sasniegt, pamatojoties uz pašreizējām iemaksām un turpmāko iemaksu un no ieguldījumiem gūtās peļņas mainīgo līmeni, aktuāra konsultāciju parasti nepieprasa.

15

Dalībniekiem interesē plāna darbība, jo tā tieši ietekmē to, cik lieli nākotnē būs viņu pabalsti. Dalībnieki ir ieinteresēti zināt, vai iemaksas ir saņemtas un vai ir īstenota pienācīga kontrole, lai aizsargātu saņēmēju intereses. Darba devējs ir ieinteresēts, lai plāna darbība būtu efektīva un godīga.

16

Noteiktu iemaksu plāna pārskata mērķis ir periodiski sniegt informāciju par plānu un tā ieguldījumu darbības rezultātiem. Šo mērķi parasti sasniedz, sniedzot finanšu pārskatu, kurā ietverta šāda informācija: a) apraksts par nozīmīgām darbībām periodā un ietekmi, kādu rada izmaiņas, kuras attiecas uz plānu, tā dalībniekiem un noteikumiem; b) pārskati par darījumiem un ieguldījumu darbības rezultātiem periodā un plāna finansiālo stāvokli perioda beigās; un c) ieguldījumu politiku apraksts.

NOTEIKTU PABALSTU PLĀNI

17

Noteiktu pabalstu plāna finanšu pārskatā jāietver: a) pārskats par: i) pabalstiem pieejamiem neto aktīviem; ii) solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību, šķirti uzrādot garantētos pabalstus un negarantētos pabalstus; un iii) iegūto pārsniegumu vai iztrūkumu; vai b) pārskats par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem, tajā skaitā: i) solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību, šķirti uzrādot garantētos pabalstus un negarantētos pabalstus; vai ii) atsauci uz šo informāciju pievienotajā aktuāra ziņojumā. Ja pārskata perioda beigās nav sagatavots aktuāra vērtējums, tad par pamatu jāizmanto pēdējais vērtējums un jāatklāj vērtēšanas datums.

18

17. punkta izpratnē solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība jāpamato ar pabalstiem, kuri solīti saskaņā ar plāna noteikumiem par līdz šim veikto darbu, izmantojot esošo algu lielumu vai paredzēto algu lielumu, atklājot lietoto metodi. Tāpat jāatklāj to aktuāra pieņēmumu izmaiņu ietekme, kurām ir bijusi nozīmīga ietekme uz solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību.

19

Finanšu pārskatā jāskaidro sakarība starp solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību un pabalstiem pieejamiem neto aktīviem, un iemaksu veikšanas politika, lai nodrošinātu solītos pabalstus.

20

Saskaņā ar noteiktu pabalstu plānu solīto pensijas pabalstu izmaksāšana ir atkarīga no plāna finansiālā stāvokļa un iemaksu veicēju spējas veikt turpmākas iemaksas plānā, kā arī no plāna ieguldījumu darbības rezultātiem un darbības efektivitātes.

21

Noteiktu pabalstu plānam ir nepieciešama periodiska aktuāra konsultācija, lai novērtētu plāna finansiālo stāvokli, pārskatītu pieņēmumus un ieteiktu turpmāko iemaksu lielumu.

22

Noteiktu pabalstu plāna pārskata mērķis ir periodiski sniegt tādu informāciju par plāna finanšu resursiem un darbību, kas ir noderīga, novērtējot saistību starp resursu uzkrāšanu un plāna pabalstiem laika gaitā. Šo mērķi parasti sasniedz, sniedzot finanšu pārskatu, kurā ietverta šāda informācija: a) apraksts par nozīmīgām darbībām periodā un ietekmi, kādu rada izmaiņas, kuras attiecas uz plānu, tā dalībniekiem un noteikumiem; b) pārskati par darījumiem un ieguldījumu darbības rezultātiem periodā un plāna finansiālo stāvokli perioda beigās; c) aktuāra informācija kā pārskata daļa vai kā atsevišķs pārskats; un d) ieguldījumu politiku apraksts.

Solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība

23

Pensijas pabalsta plāna paredzēto maksājumu pašreizējo vērtību var aprēķināt un uzrādīt, izmantojot esošo algu lielumu vai paredzēto algu lielumu līdz laikam, kad dalībnieki aiziet pensijā.

24

Iemesli, kādēļ tiek pieņemta esošo algu metode, ir šādi: a) solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību, kas ir uz katru plāna dalībnieku pašreiz attiecināmu summu kopsumma, var aprēķināt objektīvāk nekā, balstoties uz paredzēto algu lielumu, jo šī metode ir mazāk saistīta ar pieņēmumiem; b) pabalstu palielinājumi algu palielinājumu dēļ kļūst par plāna pienākumu algu palielinājuma brīdī; un c) solīto pensijas pabalstu pašreizējās aktuārās vērtības summa, izmantojot esošo algu lielumu, parasti ir ciešāk saistīta ar summu, kas maksājama, ja plānu pārtrauc vai aptur.

25

Iemesli, kādēļ tiek pieņemta paredzēto algu metode, ir šādi: a) finanšu informācija jāsagatavo saskaņā ar darbības turpināšanas pieņēmumu, neatkarīgi no veicamajiem pieņēmumiem un aplēsēm; b) saskaņā ar pēdējās algas plāniem pabalstus nosaka, ņemot vērā algas pensionēšanās datumā vai neilgi pirms tā; tādējādi jāprognozē algas, iemaksu lielums un atdeves likmes; un c) ja iemaksu veikšana galvenokārt pamatojas uz algu prognozēm, tad algu prognožu neizmantošanas rezultātā var tikt uzrādīts šķietams iemaksu pārpalikums, kad plānā iemaksu pārpalikuma nav, vai arī var tikt uzrādītas pietiekamas iemaksas, kad iemaksas plānā nav pietiekamas.

26

Uz esošām algām balstīto solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību atklāj plāna finanšu pārskatā, lai norādītu pienākumu maksāt pabalstus, kas nopelnīti līdz finanšu pārskata datumam. Uz paredzētajām algām balstīto solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību atklāj, lai norādītu iespējamā pienākuma lielumu, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu, kas parasti ir iemaksu veikšanas pamatā. Papildus solīto pensijas pabalstu pašreizējās aktuārās vērtības atklāšanai var būt jāsniedz pietiekami plašs paskaidrojums, kas nepārprotami norādītu, kādā kontekstā aplūkojama solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība. Šis paskaidrojums var būt informācija par plānoto turpmāko iemaksu pietiekamību un par iemaksu veikšanas politiku, kuras pamatā ir algu prognozes. To var iekļaut finanšu pārskatā vai aktuāra pārskatā.

Aktuāra vērtējumu biežums

27

Daudzās valstīs aktuāra vērtējumus veic ne biežāk kā reizi trijos gados. Ja finanšu pārskata perioda beigās nav sagatavots aktuāra vērtējums, tad par pamatu izmanto pēdējo vērtējumu un atklāj vērtēšanas datumu.

Finanšu pārskata saturs

28

Informāciju par noteiktu pabalstu plāniem sniedz vienā no veidiem, kas atspoguļo aktuārās informācijas atklāšanas un uzrādīšanas dažādas prakses: a) pārskatā iekļauj finanšu pārskatu, kas parāda pabalstiem pieejamos neto aktīvus, solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību un iegūto pārsniegumu vai iztrūkumu. Plāna finanšu pārskatā iekļauj arī pārskatus par pabalstiem pieejamo neto aktīvu izmaiņām un par solīto pensijas pabalstu pašreizējās aktuārās vērtības izmaiņām. Finanšu pārskatā var iekļaut atsevišķu aktuāra ziņojumu, kas apstiprina solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību; b) finanšu pārskats, kurā iekļauts pārskats par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem un pārskats par pabalstiem pieejamo neto aktīvu izmaiņām. Solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību atklāj pārskatu piezīmē. Finanšu pārskatā var iekļaut arī atsevišķu aktuāra ziņojumu, kas apstiprina solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību; un c) finanšu pārskats, kurā iekļauts pārskats par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem un pārskats par pabalstiem pieejamo neto aktīvu izmaiņām, kopā ar atsevišķu aktuāra ziņojumu par solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību. Katram no šo finanšu pārskatu veidiem var būt pievienots arī pilnvaroto ziņojums vadības vai direktoru ziņojuma veidā un ziņojums par ieguldījumiem.

29

Tie, kuri izvēlējušies 28. punkta a) un b) apakšpunktā minētos veidus, uzskata, ka solīto pensijas pabalstu kvantitatīva izteikšana un cita informācija, ko sniedz saskaņā ar šīm metodēm, palīdz lietotājiem izvērtēt plāna pašreizējo stāvokli un iespēju, ka plāna pienākumi tiks izpildīti. Viņi arī uzskata, ka finanšu pārskatiem jābūt pilnīgiem, un nepaļaujas uz pievienotajiem pārskatiem. Tomēr daži uzskata, ka 28. punkta a) apakšpunktā minētais veids varētu radīt iespaidu, ka pastāv saistības, lai gan solīto pensijas pabalstu pašreizējai aktuārai vērtībai, viņuprāt, nepiemīt visas saistību pazīmes.

30

Tie, kuri izvēlējušies 28. punkta c) apakšpunktā minēto veidu, uzskata, ka solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība nav jāiekļauj pārskatā par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem, kā minēts 28. punkta a) apakšpunktā, vai pat, ka šī vērtība nav jāatklāj piezīmē, kā minēts 28. punkta b) apakšpunktā, jo tā tiks tieši salīdzināta ar plāna aktīviem un šis salīdzinājums var būt nepamatots. Viņi apgalvo, ka aktuāri ne vienmēr salīdzina solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību ar ieguldījumu tirgus vērtībām, bet tā vietā viņi var novērtēt no ieguldījumiem gaidāmo naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Tādēļ tie, kuri izvēlējušies šo pārskata veidu, uzskata par maz ticamu to, ka šis salīdzinājums atspoguļo plāna vispārējo aktuāra vērtējumu, un uzskata, ka to var pārprast. Daži arī uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai solītie pensijas pabalsti ir izteikti kvantitatīvi, informācija par tiem jāiekļauj vienīgi atsevišķā aktuāra ziņojumā, kur var sniegt pienācīgus paskaidrojumus.

31

Saskaņā ar šo standartu ir atļauts atklāt informāciju par solītajiem pensijas pabalstiem atsevišķā aktuāra ziņojumā. Tas noraida iebildumus pret solīto pensijas pabalstu pašreizējās aktuārās vērtības izteikšanu kvantitatīvi. Tādējādi saskaņā ar šo standartu tiek uzskatīti par pieņemamiem 28. punkta a) un b) apakšpunktā minētie veidi, tāpat arī 28. punkta c) apakšpunktā minētais veids, ja finanšu pārskatā ir atsauce uz aktuāra ziņojumu un ja ir pievienots aktuāra ziņojums, kurā ietverta solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība.

VISI PLĀNI

Plāna aktīvu vērtēšana

32

Pensijas pabalsta plāna ieguldījumi jāuzskaita patiesajā vērtībā. Tirgojamu vērtspapīru patiesā vērtība ir to tirgus vērtība. Ja ir tādi plāna ieguldījumi, kuru patieso vērtību nav iespējams aplēst, jāatklāj iemesls, kādēļ netiek lietota patiesā vērtība.

33

Tirgojamu vērtspapīru patiesā vērtība parasti ir tirgus vērtība, jo to uzskata par visnoderīgāko vērtspapīru novērtējumu pārskata datumā un par visnoderīgāko perioda ieguldījumu darbības rezultātu novērtējumu. Vērtspapīrus, kuriem ir nemainīga izpirkšanas vērtība un kuri ir iegādāti, lai saskaņotu plāna pienākumus vai to konkrētas daļas, var uzskaitīt summās, kuras pamatojas uz to galīgo izpirkšanas vērtību, pieņemot konstantu atdeves likmi līdz termiņa beigām. Ja ir tādi plāna ieguldījumi, kuru patieso vērtību nav iespējams aplēst, piemēram, visas uzņēmuma īpašuma tiesības, jāatklāj iemesls, kādēļ netiek lietota patiesā vērtība. Ja ieguldījumus uzskaita nevis tirgus vērtībā vai patiesajā vērtībā, bet gan citās summās, parasti atklāj arī patieso vērtību. Aktīvus, kurus lieto fonda darbībā, uzskaita saskaņā ar attiecīgajiem standartiem.

Informācijas atklāšana

34

Pensijas pabalsta plāna finanšu pārskatā neatkarīgi no tā, vai tas ir noteiktu pabalstu vai noteiktu iemaksu plāns, jāietver arī šāda informācija: a) pārskats par pabalstiem pieejamo neto aktīvu izmaiņām; b) būtiska informācija par grāmatvedības politikām; un c) plāna apraksts un plāna izmaiņu ietekme attiecīgajā periodā.

35

Pensijas pabalsta plānu sniegtie finanšu pārskati attiecīgā gadījumā ietver arī šādu informāciju: a) pārskats par pabalstiem pieejamiem neto aktīviem, atklājot: i) atbilstīgi klasificētus aktīvus perioda beigās; ii) aktīvu vērtēšanas metodi; iii) ziņas par katru atsevišķu ieguldījumu, kas pārsniedz 5 % no pabalstiem pieejamiem neto aktīviem vai 5 % no vērtspapīru klases vai veida; iv) ziņas par jebkādu ieguldījumu darba devējā; un v) saistības, kas nav solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība; b) pārskats par pabalstiem pieejamo neto aktīvu izmaiņām, norādot: i) darba devēja iemaksas; ii) darbinieka iemaksas; iii) ienākumus no ieguldījumiem, piemēram, procentus un dividendes; iv) citus ienākumus; v) pabalstus, kas samaksāti vai maksājami (kuri analizēti, piemēram, kā pensijas pabalsti, pabalsti nāves gadījumā, invaliditātes pabalsti un vienreizēji maksājumi); vi) administratīvos izdevumus; vii) citus izdevumus; viii) ienākuma nodokļus; ix) peļņu un zaudējumus, atsavinot ieguldījumus, un ieguldījumu vērtības izmaiņas; un (x) pārvedumus no citiem un uz citiem plāniem; c) iemaksu veikšanas politikas apraksts; d) noteiktu pabalstu plānu gadījumā – solīto pensijas pabalstu pašreizējā aktuārā vērtība (var uzrādīt šķirti garantētos pabalstus un negarantētos pabalstus), kas pamatojas uz pabalstiem, kuri solīti saskaņā ar plāna noteikumiem, par līdz šim veikto darbu un kuri noteikti, izmantojot esošo algu lielumu vai paredzēto algu lielumu; šo informāciju var iekļaut pievienotajā aktuāra ziņojumā, kas jālasa kopā ar attiecīgo finanšu informāciju, un e) noteiktu pabalstu plānu gadījumā – veikto nozīmīgo aktuāra pieņēmumu apraksts un metode, kura lietota, lai aprēķinātu solīto pensijas pabalstu pašreizējo aktuāro vērtību.

36

Pensijas pabalstu plāna pārskatā ietver plāna aprakstu kā finanšu informācijas daļu vai kā atsevišķu ziņojumu. Tajā var būt ietverta šāda informācija: a) darba devēju nosaukumi un aptvertās darbinieku grupas; b) dalībnieku skaits, kuri saņem pabalstus, un citu dalībnieku skaits, viņus atbilstīgi klasificējot; c) plāna veids – noteiktu iemaksu vai noteiktu pabalstu plāns; d) piezīme par to, vai dalībnieki veic iemaksas plānā; e) dalībniekiem solīto pensijas pabalstu apraksts; f) plāna darbības pārtraukšanas noteikumu apraksts; un g) a)–f) apakšpunktā minētās informācijas izmaiņas attiecīgajā periodā, kuru aptver pārskats. Bieži tiek sniegtas atsauces uz citiem dokumentiem, kuri lietotājiem ir pieejami un kuros ir aprakstīts plāns, un iekļauj tikai informāciju par turpmākajām izmaiņām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

37

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz pensijas pabalsta plānu finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1988. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

38

Ar Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ar ko groza 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” un SFPS prakses paziņojumu Nr. 2 “Vērtējumi par būtiskumu” un kas tika izdots 2021. gada februārī, grozīts 34. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

27. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Atsevišķie finanšu pārskati

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības uzskaites un informācijas sniegšanas prasības par ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, ja uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šo standartu piemēro, uzskaitot ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, ja uzņēmums izvēlas vai valsts normatīvie akti tam pieprasa sniegt atsevišķus finanšu pārskatus.

3

Šis standarts nenosaka, kuriem uzņēmumiem jāsagatavo atsevišķi finanšu pārskati. Tas attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, kas atbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

DEFINĪCIJAS

4

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Konsolidētie finanšu pārskati ir koncerna finanšu pārskati, kuros gan mātesuzņēmuma, gan tā meitasuzņēmumu aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ienākumu, izdevumu un naudas plūsmu datus sniedz vienas saimnieciskās vienības finanšu pārskatā.   Atsevišķie finanšu pārskati ir tie, kurus iesniedz uzņēmums, kurā uzņēmums varētu izvēlēties saskaņā ar šī standarta prasībām uzskaitīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos izmaksu vērtībā saskaņā ar 9. SFPS Finanšu instrumenti, vai lietojot pašu kapitāla metodi, kā aprakstīts 28. SGS Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos.

5

Turpmākie termini ir definēti 10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati A papildinājumā, 11. SFPS Kopīgas struktūras A papildinājumā un 28. SGS 3. punktā: — asociēts uzņēmums; — ieguldījumu saņēmēja kontrole; — pašu kapitāla metode; — koncerns; — ieguldījumu sabiedrība; — kopīga kontrole; — kopuzņēmums; — kopuzņēmuma dalībnieks; — mātesuzņēmums — būtiska ietekme; — meitasuzņēmums.

6

Atsevišķie finanšu pārskati ir tie, kurus iesniedz papildus konsolidētajiem finanšu pārskatiem vai papildus tāda ieguldītāja finanšu pārskatiem, kuram nav ieguldījumu meitasuzņēmumos, bet ir ieguldījumi asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuros ieguldījumi asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos saskaņā ar 28. SGS ir jāuzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi, izņemot 8. un 8.A punktā minētajos gadījumos.

7

Tāda uzņēmuma finanšu pārskati, kuram nav neviena meitasuzņēmuma, asociēta uzņēmuma vai kopuzņēmuma dalībnieka līdzdalības kopuzņēmumā, nav atsevišķi finanšu pārskati.

8

Uzņēmums, kurš saskaņā ar 10. SFPS 4. punkta a) apakšpunktu ir atbrīvots no konsolidācijas vai saskaņā ar 2011. gadā grozītā 28. SGS 17. punktu — no pašu kapitāla metodes lietošanas, var iesniegt atsevišķus finanšu pārskatus kā uzņēmuma vienīgos finanšu pārskatus.

8A

Ieguldījumu sabiedrība, kurai pašreizējā periodā un visos ietvertajos salīdzināmajos periodos ir visiem saviem meitasuzņēmumiem jāpiemēro izņēmums attiecībā uz konsolidāciju saskaņā ar 10. SFPS 31. punktu, iesniedz atsevišķos finanšu pārskatus kā savus vienīgos finanšu pārskatus.

ATSEVIŠĶO FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANA

9

Atsevišķos finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar piemērojamajiem SFPS, izņemot 10. punktā minētajos gadījumos.

10

Ja uzņēmums sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, tam jāuzskaita ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos: a) izmaksu vērtībā; b) saskaņā ar 9. SFPS; vai c) lietojot pašu kapitāla metodi, kā aprakstīts 28. SGS. Uzņēmumam tāda pati uzskaite jāpiemēro katrai ieguldījumu kategorijai. Ieguldījumi, kas tiek uzskaitīti izmaksu vērtībā vai lietojot pašu kapitāla metodi, jāuzskaita saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”, ja tie ir klasificēti kā turēti pārdošanai vai sadalei (vai ietverti atsavinātajā grupā, kura tiek klasificēta kā turēta pārdošanai vai sadalei). Šādā situācijā ieguldījumiem, kas tiek uzskaitīti saskaņā ar 9. SFPS, novērtēšana netiek mainīta.

11

28. SGS 18. punktu vēlas novērtēt savus ieguldījumus asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos to patiesajā vērtībā peļņā vai zaudējumos atbilstīgi 9. SFPS, tas šos ieguldījumus tāpat uzskaita arī atsevišķajos finanšu pārskatos.

11 A

Ja mātesuzņēmumam saskaņā ar 10. SFPS 31. punktu ir jānovērtē savi ieguldījumi meitasuzņēmumā patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus atbilstīgi 9. SFPS, šis mātesuzņēmums tādā pašā veidā arī uzskaita savus ieguldījumus meitasuzņēmumā savos atsevišķajos finanšu pārskatos.

11 B

Kad mātesuzņēmums pārstāj būt ieguldījumu sabiedrība vai kļūst par ieguldījumu sabiedrību, tas šīs izmaiņas uzskaita, sākot no statusa izmaiņu datuma, proti: a) kad uzņēmums pārstāj būt ieguldījumu sabiedrība, uzņēmums ieguldījumu meitasuzņēmumā uzskaita saskaņā ar 10. punktu. Par statusa izmaiņu datumu uzskata iegādes datumu. Meitasuzņēmuma patiesā vērtība noteiktajā iegādes datumā ir nodotā noteiktā atlīdzība, uzskaitot ieguldījumu saskaņā ar 10. punktu. i) [svītrots] ii) [svītrots] b) kad uzņēmums kļūst par ieguldījumu sabiedrību, tas uzskaita ieguldījumus meitasuzņēmumā patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus saskaņā ar 9. SFPS. Starpību starp meitasuzņēmuma iepriekšējo uzskaites vērtību un tā patieso vērtību ieguldītāja statusa izmaiņu datumā atzīst kā guvumus vai zaudējumus peļņas vai zaudējumu pārskatā. Jebkādu guvumu vai zaudējumu kopsummu, kas iepriekš atzīta pārējos apvienotajos ienākumos attiecībā uz šiem meitasuzņēmumiem, ņem vērā tā, it kā ieguldījumu sabiedrība būtu atbrīvojusies no šiem meitasuzņēmumiem statusa izmaiņu datumā.

12

Dividendes no meitasuzņēmuma, kopuzņēmuma vai asociēta uzņēmuma atzīst uzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos, kad ir konstatētas uzņēmuma tiesības saņemt dividendi. Dividendi atzīst peļņā vai zaudējumos, ja vien uzņēmums neizvēlas lietot pašu kapitāla metodi, – tādā gadījumā dividendi atzīst kā ieguldījuma uzskaites vērtības samazinājumu.

13

Kad mātesuzņēmums reorganizē sava koncerna struktūru, nodibinot jaunu uzņēmumu kā savu mātesuzņēmumu tādā veidā, kas atbilst šādiem kritērijiem: a) jaunais mātesuzņēmums iegūst kontroli pār sākotnējo mātesuzņēmumu, emitējot pašu kapitāla instrumentus apmaiņā pret sākotnējā mātesuzņēmuma esošiem pašu kapitāla instrumentiem; b) jaunā koncerna un sākotnējā koncerna aktīvi un saistības ir tādas pašas tieši pirms un pēc reorganizācijas; un c) sākotnējā mātesuzņēmuma īpašniekiem pirms reorganizācijas ir tāda pati absolūtā un relatīvā līdzdalība sākotnējā koncerna un jaunā koncerna neto aktīvos tieši pirms un pēc reorganizācijas, un jaunais mātesuzņēmums atsevišķajos finanšu pārskatos uzskaita ieguldījumu sākotnējā mātesuzņēmumā saskaņā ar 10. punkta a) apakšpunktu, jaunais mātesuzņēmums novērtē izmaksas to pašu kapitāla posteņu daļas uzskaites vērtībā, kuri norādīti sākotnējā mātesuzņēmuma atsevišķajos finanšu pārskatos reorganizācijas datumā.

14

Līdzīgā veidā uzņēmums, kas nav mātesuzņēmums, varētu nodibināt jaunu uzņēmumu kā savu mātesuzņēmumu tādā veidā, kas atbilst 13. punktā noteiktajiem kritērijiem. Uz šādām reorganizācijām tāpat attiecas 13. punktā noteiktās prasības. Šādos gadījumos atsauces uz “sākotnējo mātesuzņēmumu” un “sākotnējo koncernu” ir uz “sākotnējo uzņēmumu”.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

15

Atklājot informāciju savos atsevišķajos finanšu pārskatos, uzņēmums piemēro visus piemērojamos SFPS, tostarp 16. un 17. punktā noteiktās prasības.

16

Ja mātesuzņēmums saskaņā ar 10. SFPS 4. punkta 4) apakšpunktu izvēlas nesagatavot konsolidētos finanšu pārskatus un to vietā sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, tas šajos atsevišķajos pārskatos atklāj: a) faktu, ka finanšu pārskati ir atsevišķie finanšu pārskati; ka tiek izmantots atbrīvojums no konsolidācijas; nosaukumu un galvenās darbības vietu (un reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras) uzņēmumam, kura konsolidētie finanšu pārskati, kas atbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ir publiski pieejami; un adresi, kur šie konsolidētie finanšu pārskati iegūstami; b) būtiskus ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, norādot i) ieguldījumu saņēmēju nosaukumu, ii) šo ieguldījumu saņēmēju galvenās darbības vietu (un reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras), iii) tā līdzdalības daļu (un balsstiesību daļu, ja tā atšķiras) šajos ieguldījumu saņēmējos; c) apakšpunktā minēto ieguldījumu uzskaitei izmantotās metodes aprakstu.

16 A

Kad ieguldījumu sabiedrība, kas ir mātesuzņēmums (izņemot 16. punktā minētos), sagatavo atsevišķos finanšu pārskatus saskaņā ar 8.A punktu kā savus vienīgos finanšu pārskatus, tā atklāj šo informāciju. Ieguldījumu sabiedrība arī sniedz informāciju, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām un noteikta 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos”.

17

Ja mātesuzņēmums (izņemot 16. un 16.A punktā minētos) vai ieguldītājs, kuram ir kopīga kontrole pār vai būtiska ietekme uz ieguldījumu saņēmēju, sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, šis mātesuzņēmums vai ieguldītājs norāda tos saskaņā ar 10. SFPS, 11. SFPS un 2011. gadā grozīto 28. SGS, uz kuriem tie attiecas. Mātesuzņēmums vai ieguldītājs savos atsevišķajos finanšu pārskatos atklāj arī: a) faktu, ka finanšu pārskati ir atsevišķie finanšu pārskati, un iemeslus, kādēļ šie pārskati tiek gatavoti, ja to nepieprasa likums; b) būtiskus ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, norādot i) ieguldījumu saņēmēju nosaukumu, ii) šo ieguldījumu saņēmēju galvenās darbības vietu (un reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras), iii) tā līdzdalības daļu (un balsstiesību daļu, ja tā atšķiras) šajos ieguldījumu saņēmējos; c) apakšpunktā minēto ieguldījumu uzskaitei izmantotās metodes aprakstu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

18

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo standartu piemēro agrāk, tas šo faktu atklāj un tajā pašā laikā piemēro arī 10. SFPS, 11. SFPS, 12. SFPS un 2011. gadā grozīto 28. SGS.

18 A

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 5., 6., 17. un 18. punkts un pievienots 8.A, 11.A, 11.B, 16.A un 18.B–18.I punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas informē par šo faktu un piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

18 B

Ja “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumu sākotnējā piemērošanas datumā (kas šā SFPS vajadzībām ir tā gada pārskata perioda sākums, kuram šos grozījumus piemēro pirmo reizi) mātesuzņēmums secina, ka tas ir ieguldījumu sabiedrība, tas piemēro 18.C–18.I punktu saviem ieguldījumiem meitasuzņēmumā.

18 C

Sākotnējās piemērošanas datumā ieguldījumu sabiedrība, kas iepriekš savus ieguldījumus meitasuzņēmumā novērtēja izmaksās, tā vietā šos ieguldījumus novērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus tā, it kā šā SFPS prasības vienmēr būtu bijušas spēkā. Ieguldījumu sabiedrība retrospektīvi koriģē gada periodu, kas ir tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma, un koriģē nesadalīto peļņu tieši iepriekšējā perioda sākumā, ņemot vērā jebkādu starpību starp: a) ieguldījuma iepriekšējo uzskaites vērtību; un b) ieguldītāja ieguldījuma meitasuzņēmumā patieso vērtību.

18 D

Sākotnējās piemērošanas datumā ieguldījumu sabiedrība, kas savu ieguldījumu meitasuzņēmumā iepriekš novērtēja patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, turpina novērtēt šo ieguldījumu patiesajā vērtībā. Jebkādu patiesās vērtības korekcijas kopsummu, kas iepriekš atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, novirza uz nesadalīto peļņu tā gada perioda sākumā, kurš ir tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma.

18 E

Sākotnējās piemērošanas datumā ieguldījumu sabiedrība neveic nekādas korekcijas tās līdzdalības meitasuzņēmumā iepriekšējā uzskaitē, ko tā iepriekš izvēlējās novērtēt patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus saskaņā ar 9. SFPS, kā atļauts 10. punktā.

18 F

Pirms 13. SFPS “Patiesās vērtības noteikšana” pieņemšanas datuma ieguldījumu sabiedrība izmanto patiesās vērtības summas, kas tika iepriekš paziņotas ieguldītājiem vai vadībai, ja šīs summas ir summa, pret kuru varētu apmainīt šo ieguldījumu starp informētām, ieinteresētām personām nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā vērtības noteikšanas dienā.

18 G

Ja ieguldījuma meitasuzņēmumā novērtēšana saskaņā ar 18.C–18.F punktu nav praktiski iespējama (kā noteikts 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”), ieguldījumu sabiedrība piemēro šā SFPS prasības tā perioda sākumā, kas ir agrākais periods, kad ir praktiski iespējams piemērot 18.C–18.F punktu, un šis periods var būt pašreizējais periods. Ieguldītājs retrospektīvi koriģē gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma, ja vien agrākais periods, kuram ir iespējams piemērot šo punktu, nav pārskata periods. Ja datums, kad ieguldījumu sabiedrībai ir praktiski iespējams novērtēt meitasuzņēmuma patieso vērtību, ir pirms tieši iepriekšējā perioda sākuma, ieguldītājs koriģē pašu kapitālu tieši iepriekšējā perioda sākumā, ņemot vērā starpību starp: a) ieguldījuma iepriekšējo uzskaites vērtību; un b) ieguldītāja ieguldījuma meitasuzņēmumā patieso vērtību. Ja agrākais periods, kuram iespējams piemērot šo punktu, ir pārskata periods, korekcijas pamatkapitālā atzīst pārskata perioda sākumā.

18 H

Ja ieguldījumu sabiedrība ir atbrīvojusies no ieguldījuma meitasuzņēmumā vai zaudējusi kontroli pār to pirms “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumu sākotnējās piemērošanas datuma, ieguldījumu sabiedrībai nav jāveic korekcijas iepriekšējā uzskaitē par šo ieguldījumu.

18 I

Neatkarīgi no atsaucēm uz gada periodu tieši pirms sākotnējās piemērošanas datuma (turpmāk “tieši iepriekšējais periods”) 18C–18G punktā uzņēmums var arī sniegt koriģētu salīdzinošu informāciju par jebkādiem agrākiem paziņotiem periodiem, bet tam nav tas obligāti jādara. Ja uzņēmums nesniedz koriģētu salīdzinošu informāciju par jebkādiem agrākiem periodiem, visas atsauces uz “tieši iepriekšējo periodu” 18C–18G punktā interpretē kā “agrāko koriģēto paziņoto salīdzinošo periodu”. Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošu informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas skaidri norāda informāciju, kas nav koriģēta, kā arī norāda, ka tā ir sagatavota saskaņā ar citu pamatu, un paskaidro šo pamatu.

18 J

Ar “Pašu kapitāla metode atsevišķajos finanšu pārskatos” (27. SGS grozījumi), kas izdoti 2014. gada augustā, grozīts 4.–7., 10., 11.B un 12. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

Atsauces uz 9. SFPS

19

Ja uzņēmums piemēro šo standartu, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, ikvienu atsauci uz 9. SFPS jāsaprot kā atsauci uz 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

27. SGS ATSAUKŠANA (2008. G.)

20

Šis standarts izstrādāts vienlaikus ar 10. SFPS. Kopā šie divi SFPS aizstāj 27. SGS “Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati” (grozīts 2008. gadā).

28. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir reglamentēt asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaiti un noteikt prasības pašu kapitāla metodes piemērošanai attiecībā uz ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi, kam ir kopīga kontrole pār vai būtiska ietekme uz ieguldījumu saņēmēju.

DEFINĪCIJAS

3

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Asociētais uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atrodas ieguldītāja būtiskā ietekmē.   Konsolidētie finanšu pārskati ir koncerna finanšu pārskati, kuros gan mātesuzņēmuma, gan tā meitasuzņēmumu aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ienākumu, izdevumu un naudas plūsmu datus sniedz vienas saimnieciskās vienības finanšu pārskatā.   Pašu kapitāla metode ir grāmatvedības metode, saskaņā ar kuru ieguldījumu sākotnēji atzīst izmaksās un pēc tam koriģē, lai ņemtu vērā pēc iegādes notikušās izmaiņas ieguldītāja daļā ieguldījuma saņēmēja neto aktīvos. Ieguldītāja peļņa vai zaudējumi ietver ieguldītāja daļu ieguldījuma saņēmēja peļņā vai zaudējumos, savukārt ieguldītāja pārējie apvienotie ienākumi ietver ieguldītāja daļu ieguldījuma saņēmēja pārējos apvienotajos ienākumos.   Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē divas vai vairākas puses.   Kopīga kontrole ir vienošanās dokumentā noteikta kontroles savstarpēja dalīšana saistībā ar struktūru, kas pastāv tikai tad, ja, pieņemot lēmumus par nozīmīgām darbībām, nepieciešama kontroli savstarpēji dalošo pušu vienprātīga piekrišana.   Kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras neto aktīviem.   Kopuzņēmuma dalībnieks ir kopuzņēmumā līgumslēdzēja puse, kurai ir kopīga kontrole pār šo kopuzņēmumu.   Būtiska ietekme ir tiesības piedalīties ieguldījumu saņēmēja finanšu un pamatdarbības politikas lēmumu pieņemšanā, bet tā nenozīmē šīs politikas kontroli vai kopīgu kontroli.

4

Šādi termini ir definēti 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” 4. punktā, kā arī 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” A papildinājumā, un šajā standartā izmantoti tā standarta nozīmē, kurā tie ir definēti: — ieguldījumu saņēmēja kontrole; — koncerns; — mātesuzņēmums; — atsevišķi finanšu pārskati; — meitasuzņēmums.

BŪTISKA IETEKME

5

Ja uzņēmumam tieši vai netieši (piemēram, ar meitasuzņēmumu starpniecību) pieder 20 vai vairāk procentu no balsstiesībām ieguldījumu saņēmējā uzņēmumā, tad pieņem, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme, ja vien nevar nepārprotami pierādīt pretējo. Un otrādi — ja uzņēmumam tieši vai netieši (piemēram, ar meitasuzņēmumu starpniecību) pieder mazāk kā 20 procenti no balsstiesībām ieguldījumu saņēmējā uzņēmumā, tad pieņem, ka uzņēmumam nav būtiskas ietekmes, ja vien šo ietekmi nevar nepārprotami pierādīt. Ja kādam ieguldītājam ir būtiska vai vairākuma līdzdalība, tas nenozīmē, ka citam uzņēmumam nevar būt būtiska ietekme.

6

Faktu, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme, parasti pamato viens vai vairāki šādi nosacījumi: a) pārstāvība ieguldījumu saņēmēja valdē vai līdzvērtīgā pārvaldes institūcijā; b) piedalīšanās politikas veidošanas procesos, tostarp piedalīšanās lēmumos par dividendēm vai par citu peļņas sadali; c) būtiski darījumi starp uzņēmumu un ieguldījumu saņēmēju; d) vadības personāla savstarpējā apmaiņa; vai e) būtiskas tehniskas informācijas sniegšana.

7

Uzņēmumam var piederēt akciju iegādes garantijas līgumi, akciju pirkšanas iespēju līgumi, parāda vai pašu kapitāla instrumenti, kuri ir pārveidojami parastajās akcijās, vai citi līdzīgi instrumenti, kuri potenciāli var, ja tos izmanto vai pārveido, dot uzņēmumam papildu balsstiesības vai samazināt citas puses balsstiesības pār cita uzņēmuma finanšu un pamatdarbības politiku (potenciālās balsstiesības). Potenciālo balsstiesību, kuras ir pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, esība un ietekme, ieskaitot potenciālās balsstiesības, kas pieder citam uzņēmumam, tiek ņemtas vērā, novērtējot, vai uzņēmumam ir būtiska ietekme. Potenciālās balsstiesības nav pašlaik realizējamas vai pārvēršamas, ja, piemēram, tās nevar realizēt vai pārvērst līdz turpmākam termiņam vai notikumam.

8

Novērtējot, vai potenciālās balsstiesības rada būtisku ietekmi, uzņēmums izskata visus faktus un apstākļus (tai skaitā atsevišķi vai kopumā novērtējot potenciālo balsstiesību realizēšanas noteikumus un jebkurus citus līguma nosacījumus), kas ietekmē potenciālās balsstiesības, izņemot vadības nodomus un finansiālo spēju tās realizēt vai pārvērst.

9

Sabiedrība zaudē būtisku ietekmi pār ieguldījumu saņēmēju, kad tā zaudē varu piedalīties ieguldījumu saņēmēja finanšu un pamatdarbības politikas lēmumu pieņemšanā. Būtiskas ietekmes zaudēšana var notikt ar vai bez izmaiņām absolūtā vai relatīvā līdzdalības apjomā. Tas var notikt, piemēram, ja asociētais uzņēmums tiek pakļauts valdības, tiesas, administratora vai regulatora kontrolei. Tas var notikt arī vienošanās rezultātā.

PAŠU KAPITĀLA METODE

10

Saskaņā ar pašu kapitāla metodi asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā veikto ieguldījumu sākotnēji atzīst izmaksās, un tā uzskaites vērtību palielina vai samazina, lai atzītu ieguldītāja daļu ieguldījuma saņēmēja peļņā vai zaudējumos pēc iegādes datuma. Ieguldītāja daļu ieguldījuma saņēmēja peļņā vai zaudējumos atzīst ieguldītāja peļņā vai zaudējumos. Peļņas daļas, kas saņemtas no ieguldījumu saņēmēja, samazina ieguldījuma uzskaites vērtību. Uzskaites vērtības korekcijas var būt arī nepieciešamas dēļ tādām izmaiņām attiecīgā līdzdalības vērtībā, kuras izriet no izmaiņām, kas notikušas ieguldījuma saņēmēja pārējos apvienotajos ienākumos. Šīs izmaiņas ietver izmaiņas, kas rodas no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas, un no ārvalstu valūtas konvertācijas starpībām. Šo izmaiņu ieguldītāja daļu atzīst ieguldītāja pārējos apvienotajos ienākumos (sk. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”).

11

Kad ienākumus atzīst, par pamatu ņemot saņemtās daļas, ne vienmēr var pareizi novērtēt tos ienākumus, kurus ieguldītājs nopelnījis par ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, jo saņemtajām daļām var būt maza sasaiste ar asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma darbības rezultātiem. Tā kā ieguldītājam ir kopīga kontrole pār vai būtiska ietekme uz ieguldījumu saņēmēju, ieguldītājam ir sava līdzdalības daļa asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma darbības rezultātos un līdz ar to arī ienākumos no ieguldījuma. Ieguldītājs uzskaita šo līdzdalības daļu, paplašinot savu finanšu pārskatu jomu tā, lai tajos iekļautu savu daļu no attiecīgā ieguldījuma saņēmēja peļņas vai zaudējumiem. Kā rezultātā pašu kapitāla metodes piemērošana nodrošina saturīgāku pārskatu par ieguldītāja neto aktīviem un peļņu vai zaudējumiem.

12

Kad pastāv potenciālās balsstiesības vai citi atvasinātie instrumenti, kuros iekļautas potenciālās balsstiesības, konkrēta uzņēmuma līdzdalību asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā nosaka, pamatojoties uz esošo līdzdalības daļu un neatspoguļojot potenciālo balsstiesību un citu atsavinājumu iespējamo izmantošanu vai pārvēršanu, izņemot gadījumus, kad piemēro 13. punktu.

13

Atsevišķos gadījumos uzņēmumam pēc būtības ir līdzdalības daļa, kura izriet no darījuma, kas pašlaik tam dod piekļuvi ienākumiem, kuri saistīti ar līdzdalības daļu. Šādos gadījumos uzņēmumam piešķiramo daļu nosaka, ņemot vērā to potenciālo balsstiesību un atvasināto instrumentu iespējamo izmantošanu, kas pašlaik tam dod piekļuvi attiecīgajiem ienākumiem.

14

9. SFPS Finanšu instrumenti nepiemēro līdzdalībai asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuru uzskaita pašu kapitāla metodes piemērošanai. 9. SFPS neattiecas uz instrumentiem, kuros iekļautas potenciālās balsstiesības, kas uz doto brīdi pēc būtības dod pieeju ienākumiem, kuri saistīti ar līdzdalības daļu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā. Visos pārējos gadījumos instrumentus, kuros iekļautas potenciālās balsstiesības asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, uzskaita saskaņā ar 9. SFPS.

14 A

Uzņēmums piemēro 9. SFPS arī citiem finanšu instrumentiem asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, kuriem nepiemēro pašu kapitāla metodi. Tie ietver ilgtermiņa līdzdalību, kas pēc būtības pieder pie uzņēmuma neto ieguldījuma asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā (skatīt 38. punktu). Uzņēmums piemēro 9. SFPS šādai ilgtermiņa līdzdalībai, pirms tas piemēro šā standarta 38. un 40.–43. punktu. Piemērojot 9. SFPS, uzņēmums neņem vērā ilgtermiņa līdzdalības uzskaites vērtības korekcijas, kas rodas no šā standarta piemērošanas.

15

Ja vien ieguldījums vai ieguldījuma daļa asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā nav klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības”, tas ieguldījums vai tā atlikusī daļa nav klasificējama kā turēta pārdošanai, bet kā ilgtermiņa aktīvi.

PAŠU KAPITĀLA METODES LIETOŠANA

16

Uzņēmums, kuram ir kopīga kontrole pār vai būtiska ietekme uz ieguldījumu saņēmēju, uzskaita savu ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot pašu kapitāla metodi, izņemot gadījumus, kad uz šo ieguldījumu attiecas izņēmums saskaņā ar 17.–19. punktu.

Pašu kapitāla metodes piemērošanas izņēmumi

17

Uzņēmums var nepiemērot pašu kapitāla metodi attiecībā uz ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, ja šis uzņēmums ir mātesuzņēmums, kas ir atbrīvots no pienākuma sagatavot konsolidētos finanšu pārskatus, jo uz to attiecas 10. SFPS 4. punkta a) apakšpunktā paredzētais izņēmums, vai arī ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) uzņēmums ir citam uzņēmumam pilnīgi piederošs vai daļēji piederošs meitasuzņēmums, un tā īpašnieki, tajā skaitā tie, kam parasti nav balsstiesību, ir informēti un neiebilst, ka uzņēmums nepiemēro pašu kapitāla metodi; b) uzņēmuma parāda vai pašu kapitāla instrumenti netiek tirgoti vērtspapīru publiskajā tirgū (vietējā vai ārzemju biržā vai ārpusbiržas tirgū, tajā skaitā vietējos un reģionālos tirgos); c) uzņēmuma finanšu pārskati nav reģistrēti un neatrodas reģistrēšanas procesā vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijā vai citā regulējošā iestādē ar mērķi emitēt jebkuras kategorijas instrumentus vērtspapīru publiskajā tirgū; d) uzņēmuma galīgais vai jebkurš starpposma mātesuzņēmums gatavo publiski pieejamus finanšu pārskatus, kuri atbilst SFPS un kuros meitasuzņēmumi ir konsolidēti vai novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus saskaņā ar 10. SFPS.

18

Kad ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā ir veicis tāds uzņēmums vai kad ieguldījums asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā tika veikts ar tāda uzņēmuma starpniecību, kas ir riska kapitāla organizācija vai kopieguldījumu fonds, trasts ar daļām un līdzīgas sabiedrības, tostarp ar ieguldījumiem saistīti apdrošināšanas fondi, uzņēmums var pieņemt lēmumu novērtēt minēto ieguldījumu pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstīgi 9. SFPS. Ar ieguldījumiem saistīta apdrošināšanas fonda piemērs ir fonds, kuru uzņēmums tur kā pamatā esošos posteņus attiecībā uz apdrošināšanas līgumu grupu ar tiešas dalības iezīmēm. Šādas izvēles nolūkos apdrošināšanas līgumi ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm. Šo izvēli atsevišķi par katru asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu uzņēmums izdara asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma sākotnējās atzīšanas brīdī. (Termini, kas izmantoti šajā punktā, ir definēti 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”).

19

Ja uzņēmums ir veicis ieguldījumu asociētajā uzņēmumā, kura daļa tam pieder ar tāda uzņēmuma starpniecību, kas ir riska kapitāla organizācija vai kopieguldījumu fonds, trasts ar daļām un līdzīgas sabiedrības, tostarp ar ieguldījumiem saistīti apdrošināšanas fondi, uzņēmums var pieņemt lēmumu un novērtēt šo ieguldījuma daļu asociētajā uzņēmumā pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstīgi 9. SFPS un neatkarīgi no tā, vai riska kapitāla organizācijai vai kopieguldījumu fondam, trastam ar daļām un līdzīgām sabiedrībām, tostarp ar ieguldījumiem saistītiem apdrošināšanas fondiem, ir būtiska ietekme uz šo ieguldījuma daļu. Ja uzņēmums pieņem šādu lēmumu, tas piemēro pašu kapitāla metodi attiecībā uz jebkuru asociētajā uzņēmumā saglabāto ieguldījuma daļu, kas tam nepieder ar tāda uzņēmuma starpniecību, kas ir riska kapitāla organizācija vai kopieguldījumu fonds, trasts ar daļām un līdzīgas sabiedrības, tostarp ar ieguldījumiem saistīti apdrošināšanas fondi.

Klasifikācija “turēts pārdošanai”

20

Uzņēmums piemēro 5. SFPS tādam ieguldījumam vai tā daļai asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, kas atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā turētu pārdošanai. Jebkuru asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saglabāto ieguldījuma daļu, kas nav klasificēta kā pārdošanai turēta daļa, uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi līdz brīdim, kamēr šī daļa, kuru klasificē kā turētu pārdošanai, netiek atsavināta. Pēc attiecīgās atsavināšanas uzņēmums uzskaita jebkuru asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saglabāto līdzdalību saskaņā ar 9. SFPS, izņemot gadījumus, kad saglabātās līdzdalības daļa vēl joprojām atbilst asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma statusam, attiecīgi šajā gadījumā uzņēmums piemēro pašu kapitāla metodi.

21

Kad asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā veiktais ieguldījums vai tā daļa, kas iepriekš klasificēta kā daļa, kas turēta pārdošanai, vairs neatbilst attiecīgās klasifikācijas kritērijiem, to uzskaita, retrospektīvi piemērojot pašu kapitāla metodi no datuma, kad tā tika klasificēta kā turēta pārdošanai. Attiecīgi jāizdara grozījumi finanšu pārskatos par periodiem kopš asociētā uzņēmuma klasifikācijas kā turētam pārdošanai.

Pašu kapitāla metodes piemērošanas pārtraukšana

22

Uzņēmums pārtrauc piemērot pašu kapitāla metodi no datuma, kad tā ieguldījumam vairs nav asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma statuss, un rīkojas, ņemot vērā turpmāk izklāstīto. a) Ja uzņēmums kļūst par meitasuzņēmumu, tas uzskaita savu ieguldījumu saskaņā ar 3. SFPS “Komercdarbības apvienošana” un 10. SFPS. b) Ja bijušajā asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saglabātā līdzdalība veido finanšu aktīvu, uzņēmums novērtē saglabāto līdzdalību pēc patiesās vērtības. Saglabātās līdzdalības patiesā vērtība ir patiesā vērtība brīdī, kad līdzdalību sākotnēji atzina par finanšu aktīvu saskaņā ar 9. SFPS. Peļņas un zaudējumu aprēķinā uzņēmums norāda jebkuru starpību starp: i) jebkādas saglabātās līdzdalības patieso vērtību un jebkādiem ieņēmumiem no atsavinātās līdzdalības daļas asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā; un ii) ieguldījuma uzskaites vērtību datumā, kurā pašu kapitāla metodes piemērošana tika pārtraukta. c) Kad uzņēmums pārtrauc piemērot pašu kapitāla metodi, tas uzskaita visas ar attiecīgo ieguldījumu saistītās summas, kuras sākotnēji atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, atbilstoši tai pašai metodei, kāda būtu bijusi jāpiemēro, ja ieguldījuma saņēmējs būtu tieši atsavinājis atbilstošos aktīvus vai saistības.

23

Tādēļ, ja ieguldījuma saņēmējs sākotnēji atzīst guvumus vai zaudējumus pārējos apvienotajos ienākumos un pēc atbilstošo aktīvu vai saistību atsavināšanas tie būtu jāpārklasificē kā peļņa vai zaudējumi, uzņēmums pārklasificē guvumus vai zaudējumus no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasificēšanas korekciju) tad, kad tas pārtrauc piemērot pašu kapitāla metodi. Piemēram, ja asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam ir kumulatīvas valūtas kursa starpības saistībā ar darbību ārvalstīs un ja uzņēmums pārtrauc pašu kapitāla metodes piemērošanu, tas uz peļņu vai zaudējumiem pārklasificē guvumus vai zaudējumus, kas sākotnēji tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos saistībā ar attiecīgo darbību ārvalstīs.

24

Ja ieguldījums asociētajā uzņēmumā kļūst par ieguldījumu kopuzņēmumā vai arī ja ieguldījums kopuzņēmumā kļūst par ieguldījumu asociētajā uzņēmumā, uzņēmums turpina piemērot pašu kapitāla metodi un neveic saglabātās līdzdalības atkārtotu novērtēšanu.

Izmaiņas līdzdalības daļā

25

Ja uzņēmuma līdzdalības daļa asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā tiek samazināta, bet ieguldījumu turpina klasificēt attiecīgi kā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu, uzņēmums pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem to guvumu vai zaudējumu daļu, kas sākotnēji atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, kuri attiecas uz minēto līdzdalības daļas samazinājumu, gadījumā, ja šie guvumi vai zaudējumi bija jāpārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem brīdī, kad tika atsavināti attiecīgie aktīvi vai saistības.

Pašu kapitāla metodes piemērošanas procedūras

26

Daudzas no pašu kapitāla metodes piemērošanas procedūrām ir līdzīgas konsolidācijas procedūrām, kas izklāstītas 10. SFPS. Turklāt koncepcijas, kas lietotas meitasuzņēmuma iegādes uzskaites procedūru pamatā, tiek izmantotas arī lai, uzskaitītu ieguldījuma iegādi asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā.

27

Koncerna daļa asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā ir mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu ieguldījumu kopums šajā asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā. Šim nolūkam koncerna citu asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu ieguldījumi tiek ignorēti. Ja asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam ir meitasuzņēmumi, asociētie uzņēmumi vai kopuzņēmumi, piemērojot pašu kapitāla metodi, tiek ņemta vērā to peļņa vai zaudējumi, pārējie apvienotie ienākumi un neto aktīvi, kas atzīti asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma finanšu pārskatos (tostarp asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma peļņa vai zaudējumi, pārējie apvienotie ienākumi un neto aktīvi to asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos) pēc jebkādām korekcijām, kas nepieciešamas, lai lietotu vienotas grāmatvedības metodes (sk. 35.–36.A punktu).

28

Guvumus un zaudējumus, kas rodas no augšupējiem un lejupējiem darījumiem starp uzņēmumu (ieskaitot tā konsolidētos meitasuzņēmumus) un tā asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu, uzņēmuma finanšu pārskatos atzīst tikai kā ieguldītāju nesaistītas daļas asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā. Augšupēji darījumi ir, piemēram, asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma aktīvu pārdošana ieguldītājam. Lejupēji darījumi ir, piemēram, ieguldītāja aktīvu pārdošana tā asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam vai šo aktīvu ieguldīšana minētajos uzņēmumos. Ieguldītāja daļu asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma guvumos vai zaudējumos, kas radušies no šiem darījumiem, svītro.

29

Ja lejupēji darījumi rada pārdodamo vai ieguldāmo aktīvu neto pārdošanas vērtības samazināšanos vai zaudējumus no minēto aktīvu vērtības samazināšanās, visus šos zaudējumus atzīst ieguldītājs. Ja augšupēji darījumi rada ieguldāmo aktīvu neto pārdošanas vērtības samazināšanos vai zaudējumus no minēto aktīvu vērtības samazināšanās, ieguldītājs atzīst tikai savu daļu šajos zaudējumos.

30

Nemonetāro aktīvu ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, kas veikts apmaiņā pret uzņēmuma daļu asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma pašu kapitālā, uzskaita atbilstīgi 28. punktam, izņemot gadījumus, kad darījuma raksturs nav komerciāls 16. SGS “Pamatlīdzekļi” nozīmē. Ja runa ir par nekomerciāla rakstura darījumu, guvumus vai zaudējumus uzskata par nerealizētiem, un tos neatzīst peļņā vai zaudējumos, ja vien nepiemēro arī 31. punktu. Nerealizētus guvumus vai zaudējumus atskaita no ieguldījuma, kas uzskaitīts saskaņā ar pašu kapitāla metodi, un uzņēmuma konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā vai uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā, kurā ieguldījums uzskaitīts saskaņā ar pašu kapitāla metodi, neuzrāda kā atliktos guvumus vai zaudējumus.

31

Ja papildus daļai asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma pašu kapitālā uzņēmums saņem vēl monetārus vai nemonetārus aktīvus, tas savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā pilnībā atzīst to guvumu un to zaudējumu daļu, kas attiecas uz nemonetāro ieguldījumu saistībā ar saņemtajiem monetārajiem vai nemonetārajiem aktīviem.

32

Ieguldījumu asociētajā uzņēmumā uzskaita pēc pašu kapitāla metodes no datuma, kad uzņēmums kļūst par asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu. Saņemot ieguldījumu, jebkuru starpību starp ieguldījuma izmaksām un uzņēmuma daļu ieguldījuma saņēmēja identificējamo aktīvu un saistību neto patiesajā vērtībā uzskaita šādi: a) nemateriālo vērtību saistībā ar asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā; šīs nemateriālās vērtības amortizācija nav atļauta; b) nosakot uzņēmuma daļu asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma peļņā vai zaudējumos periodā, kurā ieguldījums iegādāts, jebkuru uzņēmuma daļas pārsniegumu ieguldījumu saņēmēja identificējamo aktīvu un saistību neto patiesajā vērtībā pār ieguldījuma izmaksām norāda kā ieņēmumu. Uzņēmuma daļa asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma peļņā vai zaudējumos pēc iegādes tiek koriģēta, lai ņemtu vērā, piemēram, nolietojamo aktīvu vērtības samazināšanos, pamatojoties uz aktīvu patiesajām vērtībām iegādes datumā. Līdzīgi uzņēmuma daļa asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma peļņā un zaudējumos pēc iegādes tiek koriģēta attiecībā uz zaudējumiem no vērtības samazināšanās, piemēram, attiecībā uz zaudējumiem no nemateriālās vērtības vai pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās.

33

Piemērojot pašu kapitāla metodi, uzņēmums izmanto asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma jaunākos pieejamos finanšu pārskatus. Ja uzņēmuma un asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma pārskatu perioda noslēguma datums atšķiras, asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums sagatavo uzņēmumam finanšu pārskatus par laikposmu, par kādu sagatavoti uzņēmuma finanšu pārskati, ja vien tas nav neiespējams.

34

Ja saskaņā ar 33. punktu asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma finanšu pārskati, ko izmanto pašu kapitāla metodes piemērošanai, ir sagatavoti ar citu pārskata datumu nekā uzņēmuma finanšu pārskati, tad veic korekcijas, lai ņemtu vērā tādu nozīmīgu darījumu vai notikumu ietekmi, kuri notikuši laikā starp minēto datumu un uzņēmuma finanšu pārskatu datumu. Jebkurā gadījumā laikposms starp asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma un uzņēmuma pārskatu datumiem nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārskata periodu ilgumam un jebkurai atšķirībai starp pārskata periodu noslēguma datumiem visos periodos jābūt vienādai.

35

Uzņēmuma finanšu pārskatus sagatavo, izmantojot vienotas grāmatvedības metodes līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos.

36

Izņemot, kā aprakstīts 36.A punktā, ja asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums izmanto tādas grāmatvedības metodes, kas atšķiras no metodēm, ko izmanto uzņēmums līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma grāmatvedības metodēs veic korekcijas, lai tās atbilstu uzņēmuma grāmatvedības metodēm gadījumā, kad uzņēmums lieto asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma finanšu pārskatus, piemērojot pašu kapitāla metodi.

36 A

Neatkarīgi no 36. punktā noteiktās prasības, ja uzņēmumam, kas pats nav ieguldījumu sabiedrība, ir līdzdalība asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, kas ir ieguldījumu sabiedrība, uzņēmums, piemērojot pašu kapitāla metodi, var izvēlēties saglabāt patiesās vērtības novērtējumu, ko attiecīgās ieguldījumu sabiedrības asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums piemēro ieguldījumu sabiedrības asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma līdzdalībai meitasuzņēmumos. Šo izvēli izdara atsevišķi par katru ieguldījumu sabiedrības asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu atkarībā no tā, kura diena iestājas vēlāk: a) ieguldījumu sabiedrības asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums tiek sākotnēji atzīts; b) asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums kļūst par ieguldījumu sabiedrību; un c) ieguldījumu sabiedrības asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums pirmo reizi kļūst par mātesuzņēmumu.

37

Ja asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam apgrozībā ir kumulatīvo priekšrocību akcijas, kuras pieder citām pusēm, nevis uzņēmumam, un ir tās klasificētas kā pašu kapitāls, uzņēmums savu peļņas vai zaudējumu daļu aprēķina pēc tam, kad tā koriģēta, lai ņemtu vērā uz šīm akcijām attiecināmās dividendes, neatkarīgi no tā, vai dividendes ir izsludinātas vai ne.

38

Ja ieguldītāja daļa asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma zaudējumos ir vienāda ar tā līdzdalību asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā vai pārsniedz to, uzņēmums pārstāj atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos. Saskaņā ar pašu kapitāla metodi līdzdalība asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā ir ieguldījuma uzskaites vērtība kopā ar jebkuriem ilgtermiņa ieguldījumiem, kas būtībā veido daļu no ieguldītāja neto ieguldījuma asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā. Piemēram, postenis, par kuru norēķins nav plānots, vai nav ticams, ka tas notiks tuvākajā laikā, būtībā ir uzņēmuma papildu ieguldījums šajā asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā. Šādos posteņos var iekļaut priekšrocību akcijas, ilgtermiņa debitoru parādus vai aizdevumus, bet nevar iekļaut pircēju un pasūtītāju parādus, parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem, nedz jebkurus debitoru ilgtermiņa parādus, kam ir atbilstošs nodrošinājums, piemēram, nodrošinātus aizdevumus. Saskaņā ar pašu kapitāla metodi atzītos zaudējumus, kas pārsniedz uzņēmuma ieguldījumu parastajās akcijās, attiecina uz citām uzņēmuma līdzdalības asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā komponentēm apgrieztā secībā attiecībā pret to nozīmīgumu (proti, prioritātes kārtībā likvidācijas gadījumā).

39

Pēc tam, kad uzņēmuma daļa tikusi samazināta līdz nullei, papildu zaudējumus nosedz ar uzkrājumiem, un saistības atzīst tikai tad, ja uzņēmumam ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai ja tas ir veicis maksājumus asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma vārdā. Ja asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums vēlāk uzrāda peļņu, tas atsāk iekļaut savu daļu peļņā tikai tad, kad tā daļa peļņā ir vienāda ar daļu neatzītajos zaudējumos.

Zaudējumi no vērtības samazināšanās

40

Pēc pašu kapitāla metodes piemērošanas, tai skaitā pēc asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma zaudējumu atzīšanas atbilstīgi 38. punktam, uzņēmums piemēro 41.A–41.C punktu, lai noteiktu, vai pastāv objektīvi pierādījumi, ka tā neto ieguldījums asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā ir samazinājies.

41

[Svītrots]

41 A

Neto ieguldījumiem asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā tiek veikta vērtības samazināšana un rodas zaudējumi no vērtības samazināšanās tikai un vienīgi, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka šāda vērtības samazināšanās ir notikusi viena vai vairāku pēc neto ieguldījumu sākotnējās atzīšanas notikušu gadījumu rezultātā (“zaudējumu gadījums”) un, ja šis zaudējumu gadījums (vai vairāki gadījumi) atstājis ticami novērtējamu iespaidu uz neto ieguldījumu prognozēto turpmāko naudas plūsmu. Var arī nebūt iespējams identificēt vienu, atsevišķu notikumu, kas ir izraisījis vērtības samazināšanos. Drīzāk iespējams, ka samazināšanos izraisījis vairāku notikumu kopējais rezultāts. Nākotnes notikumu rezultātā prognozētie zaudējumi neatkarīgi no to ticamības pakāpes netiek atzīti. Objektīvi pierādījumi tam, ka notikusi neto ieguldījumu vērtības samazināšanās, ietver tādu pārbaudāma veida informāciju, kas nonāk uzņēmuma uzmanības lokā attiecībā uz šādiem zaudējumu gadījumiem: a) asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma ievērojamas finansiālās grūtības; b) līguma nosacījumu neievērošana, piemēram, maksāšanas nosacījumu pārkāpšana vai neievērošana no asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma puses; c) uzņēmums tādu ekonomisku vai juridisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma finansiālām grūtībām, piešķir asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam koncesiju, ko citos apstākļos uzņēmums nebūtu apsvēris; d) kļūst ticams, ka asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums uzsāks bankrota procedūru vai cita veida finansiālu reorganizāciju; vai e) neto ieguldījumu aktīvā tirgus zaudēšana asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma finansiālo grūtību dēļ.

41 B

Aktīvā tirgus zaudēšana tā iemesla dēļ, ka asociēta uzņēmuma vai kopuzņēmuma pašu kapitāls vai finanšu instrumenti vairs netiek publiski tirgoti [tirgoti biržā], nav vērtības samazināšanās pierādījums. Asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma kredītreitinga pazemināšana vai asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma patiesās vērtības samazināšanās pati par sevi nav vērtības samazināšanās pierādījums, lai gan tas var būt vērtības samazināšanās pierādījums, apsverot ar citu pieejamo informāciju.

41 C

Papildus 41.A punktā minētiem gadījumu veidiem neto ieguldījuma asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma kapitāla vērtspapīru instrumentos vērtības samazināšanās objektīvi pierādījumi ir arī informācija par tādām nozīmīgām, zaudējumus palielinošām pārmaiņām, kas ir notikušas tehnoloģiskajā, tirgus, ekonomiskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums, kā arī norāda, ka kapitāla vērtspapīru instrumentā ieguldītās izmaksas var nebūt atgūstamas. Nozīmīga vai ilgstoša vērtības samazināšanās ieguldījuma kapitāla instrumentos līdz līmenim, kas zemāks par izmaksām, arī ir vērtības samazināšanās pierādījums.

42

Ņemot vērā to, ka nemateriālā vērtība, kas ir asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma neto ieguldījuma uzskaites vērtības daļa, atsevišķi netiek uzskaitīta, vērtības samazinājums atsevišķi netiek pārbaudīts, piemērojot prasības attiecībā uz nemateriālo vērtību samazinājuma pārbaudi, kuras minētas 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”. Ieguldījuma kopējas uzskaites vērtības samazinājumu pārbauda kā atsevišķu aktīvu saskaņā ar 36. SGS, salīdzinot tā atgūstamo summu (augstāka lietošanas vērtība un patiesā vērtība mīnus atsavināšanas izmaksas) ar tās uzskaites vērtību, tajos gadījumos, ja 41.A–41.C punkta piemērošana norāda, ka neto ieguldījuma vērtība, iespējams, ir samazināta. Zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas atzīti šādos apstākļos, netiek iedalīti pie tādiem aktīviem (tostarp nemateriālām vērtībām), kas ir daļa no asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma neto ieguldījuma uzskaites vērtības. Tādēļ jebkāda zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse tiek atzīta saskaņā ar 36. SGS gadījumā, ja neto ieguldījuma atgūstamā summa pēc tam palielinās. Nosakot ieguldījuma lietošanas vērtību, uzņēmums aprēķina: a) savu daļu no tās aplēstās turpmākās naudas plūsmas pašreizējās vērtības, kuru, kā paredzams, ienesīs asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums un kura radīsies no asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma darbībām un ienākumiem no ieguldījuma galīgās atsavināšanas; vai b) tās aplēstās turpmākās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kura radīsies no dividendēm, kas, kā paredzams, tiks saņemtas no ieguldījuma un no ieguldījuma galīgās atsavināšanas. Ja par pamatu tiek ņemti atbilstīgi pieņēmumi, tad ar abu metožu palīdzību var iegūt vienu un to pašu rezultātu.

43

Ieguldījuma asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā atgūstamo vērtību novērtē katram asociētajam uzņēmumam vai kopuzņēmumam, ja vien asociētais uzņēmums vai kopuzņēmums no tā ilgstošas lietošanas nerada ienākošās naudas plūsmas, kas lielā mērā ir neatkarīgas no tām naudas plūsmām, kas ienāk no citiem sabiedrības aktīviem.

ATSEVIŠĶIE FINANŠU PĀRSKATI

44

Ieguldījumu asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā uzskaita uzņēmuma atsevišķajos pārskatos atbilstīgi 2011. gada grozītā 27. SGS 10. punktam.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

45

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo standartu piemēro agrāk, tas šo faktu atklāj un tajā pašā laikā piemēro arī 10. SFPS, 11. SFPS “Kopīgas struktūras”, 12. SFPS “Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos” un 2011. gadā grozīto 27. SGS.

45 A

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 40.–42. punkts un iekļauts 41.A–41.C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

45 B

Ar “Pašu kapitāla metode atsevišķajos finanšu pārskatos” (27. SGS grozījumi), kas izdoti 2014. gada augustā, grozīts 25. punkts. Uzņēmums minēto grozījumu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minēto grozījumu piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

45 D

Ar Ieguldījumu sabiedrības – izņēmuma attiecībā uz konsolidāciju piemērošana (10. SFPS, 12. SFPS un 28. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada decembrī, tika grozīts 17., 27. un 36. punkts un iekļauts 36.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

45 E

Saskaņā ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2014.–2016. gada ciklam”, kas izdots 2016. gada decembrī, tika grozīts 18. un 36A punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

45 F

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 18. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

45 G

Ar 2017. gada oktobrī izdoto “Ilgtermiņa līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” tika pievienots 14.A punkts un svītrots 41. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS tiem gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, izņemot gadījumus, kas noteikti 45.H–45.K punktā. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

45 H

Uzņēmums, kas 45.G punktā minētos grozījumus pirmoreiz piemēro tajā pašā laikā, kad tas pirmoreiz piemēro 9. SFPS, 14.A punktā aprakstītajai ilgtermiņa līdzdalībai piemēro 9. SFPS minētās pārejas prasības.

45 I

Uzņēmums, kas 45.G punktā minētos grozījumus pirmoreiz piemēro pēc tam, kad tas pirmoreiz piemēro 9. SFPS, piemēro 9. SFPS minētās pārejas prasības, kas ir nepieciešamas, lai 14.A punktā izklāstītās prasības piemērotu ilgtermiņa līdzdalībai. Šajā nolūkā atsauces uz 9. SFPS minēto sākotnējās piemērošanas datumu uzskata par atsaucēm uz tā gada pārskata perioda sākumu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro grozījumus (grozījumu sākotnējās piemērošanas datums). Uzņēmumam nav atkāroti jāsniedz informācija par iepriekšējiem periodiem, lai atspoguļotu grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo.

45 J

Pirmoreiz piemērojot 45.G punktā minētos grozījumus, uzņēmumam, kas piemēro pagaidu atbrīvojumu no 9. SFPS saskaņā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, nav atkārtoti jāsniedz informācija par iepriekšējiem periodiem, lai atspoguļotu grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo.

45 K

Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, piemērojot 45.I vai 45.J punktu, grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā tas sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī) atzīst starpību starp: a) 14A punktā aprakstītās ilgtermiņa līdzdalības iepriekšējo uzskaites vērtību minētajā datumā un b) minētās ilgtermiņa līdzdalības uzskaites vērtību minētajā datumā.

Atsauces uz 9. SFPS

46

Ja uzņēmums piemēro šo standartu, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, jebkuru atsauci uz 9. SFPS lasa kā atsauci uz 39. SGS.

28. SGS ATSAUKŠANA (2003. G.)

47

Šis standarts aizstāj 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos veiktie ieguldījumi” (pārstrādāts 2003. gadā).

29. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju  (13)

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jāpiemēro finanšu pārskatiem, tostarp konsolidētiem finanšu pārskatiem, jebkuram uzņēmumam, kura funkcionālā valūta ir tādas valsts valūta, kurā pastāv hiperinflācija.

2

Valstīs ar hiperinflāciju pārskati par pamatdarbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, kuri sniegti vietējā valūtā, bez pārveidošanas nav izmantojami. Nauda zaudē pirktspēju tādā tempā, ka maldinoši ir pat viena pārskata perioda dažādos laikos notikušu darījumu un citu notikumu summu salīdzinājumi.

3

Šis standarts nenosaka absolūtu pieauguma tempu, kādam pastāvot uzskata, ka hiperinflācija ir izveidojusies. Tas ir vērtējuma jautājums, kad saskaņā ar šo standartu rodas nepieciešamība koriģēt finanšu pārskatus. Uz hiperinflāciju norāda valsts saimnieciskās vides raksturojums, un dažas tās pazīmes ir šādas: a) lielākā iedzīvotāju daļa dod priekšroku savu līdzekļu glabāšanai nemonetāros aktīvos vai relatīvi stabilā ārvalstu valūtā. Tiem piederošās vietējās valūtas summas tiek nekavējoties ieguldītas, lai saglabātu pirktspēju; b) lielākā iedzīvotāju daļa naudas summas rēķina nevis vietējās valūtas izteiksmē, bet relatīvi stabilas ārvalstu valūtas izteiksmē. Cenas var būt noteiktas šajā valūtā; c) pirkšana un pārdošana uz kredīta notiek par cenu, kas kompensē paredzamo pirktspējas zudumu kredīta perioda laikā, kaut arī periods ir īss; d) procentu likmes, algas un cenas ir saistītas ar cenu indeksu un e) kumulatīvais inflācijas rādītājs par trim gadiem ir aptuveni 100 % vai lielāks.

4

Ir vēlams, lai visi uzņēmumi, kuri sniedz pārskatus tādās vienas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija, lietotu šo standartu, sākot ar vienu datumu. Tomēr šis standarts attiecas uz jebkura uzņēmuma finanšu pārskatiem no tā pārskata perioda sākuma, kurā tas konstatē hiperinflācijas esamību valstī, kuras valūtā tas sniedz pārskatu.

FINANŠU PĀRSKATU KORIĢĒŠANA

5

Cenas mainās laika gaitā dažādu specifisku vai vispārīgu politisku, saimniecisku un sociālu spēku ietekmē. Specifiski faktori, piemēram, piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstība, var izraisīt atsevišķu cenu nozīmīgu paaugstināšanos vai pazemināšanos neatkarīgi vienai no otras. Turklāt vispārīgi faktori var ietekmēt vispārējā cenu līmeņa un tādējādi arī naudas vispārējās pirktspējas svārstības.

6

Uzņēmumi, kas finanšu pārskatus sagatavo, pamatojoties uz sākotnējo izmaksu principu grāmatvedībā, dara to, neņemot vērā ne vispārējā cenu līmeņa izmaiņas, ne atzīto aktīvu vai saistību specifisko cenu pieaugumu. Šajā gadījumā izņēmumi ir tie aktīvi un saistības, kurus uzņēmumam jānovērtē vai kurus tas izvēlas novērtēt ar to patieso vērtību. Piemēram, pamatlīdzekļus var pārvērtēt ar to patieso vērtību un bioloģiskie aktīvi parasti ir jānovērtē ar to patieso vērtību. Tomēr daži uzņēmumi sniedz primāros finanšu pārskatus, kuri balstīti uz kārtējo izmaksu metodi, kas atspoguļo turēto aktīvu specifisko cenu izmaiņu ietekmi.

7

Valstī ar hiperinflāciju finanšu pārskati, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, ir izmantojami tikai tad, ja tie ir izteikti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Tādējādi šis standarts attiecas uz finanšu pārskatiem, kurus uzņēmums sniedz tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija. Nav pieļaujama šajā standartā pieprasītās informācijas sniegšana nekoriģētu finanšu pārskatu pielikumā. Turklāt nav pieļaujama finanšu pārskatu sniegšana atsevišķi pirms koriģēšanas.

8

Tāda uzņēmuma finanšu pārskatiem, kurš sniedz tos tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, jābūt izteiktiem pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Iepriekšējā perioda atbilstošie skaitļi, kuri pieprasīti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (pārstrādāts 2007. gadā), un jebkura informācija par iepriekšējiem periodiem arī jāsniedz pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

9

Neto monetārās pozīcijas guvumus vai zaudējumus iekļauj peļņā vai zaudējumos un atklāj atsevišķi.

10

Lai koriģētu finanšu pārskatus saskaņā ar šo standartu, jālieto noteiktas procedūras un vērtējums. Šo procedūru un vērtējumu konsekventa lietošana periodu pēc perioda ir svarīgāka nekā tas, cik precīzas ir koriģētajos finanšu pārskatos iekļautās summas.

Sākotnējo izmaksu finanšu pārskati

Finanšu stāvokļa pārskats

11

Tās finanšu stāvokļa pārskata summas, kuras vēl nav izteiktas pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā, koriģē, piemērojot vispārējo cenu indeksu.

12

Monetāros posteņus nekoriģē, jo tie jau ir izteikti pārskata perioda beigās pastāvošajā monetārajā vienībā. Monetārie posteņi ir turētā nauda un posteņi, kas saņemami vai maksājami naudā.

13

Aktīvus un saistības, kuras ar cenu svārstībām saista vienošanās, piemēram, ar indeksu saistītas obligācijas un aizdevumi, koriģē saskaņā ar vienošanos, lai varētu pārliecināties par summu, kāda ir spēkā pārskata perioda beigās. Šos posteņus koriģētajā finanšu stāvokļa pārskatā uzrāda atbilstoši koriģētajai summai.

14

Visi pārējie aktīvi un saistības ir nemonetāras. Dažus nemonetāros posteņus uzrāda pārskata perioda beigās pastāvošajās summās, piemēram, neto pārdošanas vērtībā un patiesajā vērtībā, tādēļ tos nepārveido. Visus pārējos nemonetāros aktīvus un saistības pārveido.

15

Vairumu nemonetāro posteņu uzskaita kā uz izmaksām balstītu vai uz izmaksām nebalstītu nolietojumu; tāpēc tie tiek izteikti kā summas, kas uzrādītas šī posteņa iegādes datumā. Katra posteņa pārveidotās izmaksas vai izmaksas, no kurām atskaitīts nolietojums, nosaka, piemērojot tā sākotnējām izmaksām un uzkrātajam nolietojumam vispārējā cenu indeksa izmaiņas periodā no iegādes datuma līdz pārskata perioda beigām. Piemēram, pamatlīdzekļus, izejvielu krājumus un preces pārdošanai, nemateriālo vērtību, patentus, preču zīmes un līdzīgus aktīvus pārveido no to pirkšanas datumiem. Daļēji pabeigto un gatavo ražojumu krājumus pārveido no datumiem, kuros radušās pirkšanas un pārveidošanas izmaksas.

16

Detalizēti ieraksti par pamatlīdzekļu objektu iegādes datumiem var nebūt pieejami vai par tiem nevar veikt aplēses. Šajos retajos gadījumos šā standarta piemērošanas pirmajā periodā par koriģēšanas pamatu var būt jālieto šo posteņu vērtības neatkarīgs profesionāls vērtējums.

17

Vispārīgais cenu indekss var nebūt pieejams par periodiem, par kuriem saskaņā ar šo standartu nepieciešama pamatlīdzekļu pārrēķināšana. Šajos gadījumos var būt jālieto aplēse, kas balstīta, piemēram, uz funkcionālās valūtas un relatīvi stabilas ārvalstu valūtas svārstību attiecību.

18

Dažus nemonetāros posteņus uzrāda summās, kuras nav pastāvējušas ne iegādes, ne pārskata perioda beigās, piemēram, pamatlīdzekļi, kas pārvērtēti kādā agrākā datumā. Šajos gadījumos uzskaites vērtības koriģē no pārvērtēšanas datuma.

19

Nemonetāra posteņa pārveidoto summu samazina saskaņā ar atbilstīgajiem SFPS, ja tā pārsniedz savu atgūstamo summu. Piemēram, pamatlīdzekļu, nemateriālās vērtības, patentu un preču zīmju pārveidotās summas samazina līdz atgūstamajai summai un krājumu pārveidotās summas samazina līdz neto pārdošanas vērtībai.

20

Ieguldījumu saņēmējs uzņēmums, kas uzskaitīts pēc pašu kapitāla metodes, var sniegt pārskatus tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija. Šā ieguldījumu saņēmēja finanšu stāvokļa pārskatu un apvienoto ienākumu pārskatu pārveido saskaņā ar šo standartu, lai aprēķinātu ieguldītāja daļu neto aktīvos un peļņā vai zaudējumos. Ja ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma pārveidotie finanšu pārskati ir izteikti ārvalstu valūtā, tos pārrēķina saskaņā ar beigu kursu.

21

Inflācijas ietekmi parasti atzīst aizņēmumu izmaksās. Nav pareizi koriģēt tos kapitālieguldījumus, kurus finansē ar aizņēmumu, un kapitalizēt to aizņēmumu izmaksu daļu, kura šajā periodā kompensē inflāciju. Šo aizņēmumu izmaksu daļu atzīst par izdevumiem tajā periodā, kurā tās rodas.

22

Uzņēmums var iegādāties aktīvus saskaņā ar vienošanos, kas atļauj tam atlikt maksājumu bez precīzi noteiktas procentu maksas. Ja nav iespējams piedēvēt procentu summu, tad tādus aktīvus koriģē no maksājuma datuma, nevis no pirkšanas datuma.

23

[Svītrots]

24

Šī standarta piemērošanas pirmā perioda sākumā pašu kapitāla sastāvdaļas, izņemot nesadalīto peļņu un jebkuru pārvērtēšanas pārsniegumu, koriģē, piemērojot vispārējo cenu indeksu, sākot ar datumiem, kad sastāvdaļas ieguldīja vai tās radās citādi. Jebkuru pārvērtēšanas pārsniegumu, kas radies iepriekšējos periodos, izslēdz. Koriģēto nesadalīto peļņu iegūst no visām citām summām koriģētajā finanšu stāvokļa pārskatā.

25

Pirmā perioda beigās un nākamajos periodos visas pašu kapitāla sastāvdaļas koriģē, piemērojot vispārējo cenu indeksu, sākot ar perioda sākumu vai ieguldīšanas datumu, ja tas notiek vēlāk. Attiecīgajā periodā notikušās pašu kapitāla izmaiņas atklāj saskaņā ar 1. SGS.

Apvienoto ienākumu pārskats

26

Šis standarts pieprasa, lai visi posteņi apvienoto ienākumu pārskatā būtu izteikti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Tādēļ visām summām jābūt koriģētām, piemērojot vispārējā cenu indeksa izmaiņas, sākot ar datumu, kad ienākumu un izdevumu posteņi sākotnēji uzrādīti finanšu pārskatos.

Neto monetārās pozīcijas guvumi vai zaudējumi

27

Inflācijas periodā uzņēmums, kura monetārie aktīvi pārsniedz monetārās saistības, zaudē pirktspēju, savukārt tā uzņēmuma pirktspēja, kura monetārās saistības pārsniedz monetāros aktīvus, palielinās, ja aktīvi un saistības nav saistīti ar cenu līmeni. Neto monetārās pozīcijas guvumus vai zaudējumus var iegūt kā starpību, kura rodas, koriģējot nemonetāros aktīvus, pašu kapitālu un apvienoto ienākumu pārskata posteņus, kā arī koriģējot ar indeksu saistītos aktīvus un saistības. Guvumus vai zaudējumus var aplēst, piemērojot vispārējā cenu indeksa izmaiņas perioda vidējai svērtajai monetāro aktīvu un monetāro saistību starpībai.

28

Neto monetārās pozīcijas guvumus vai zaudējumus iekļauj peļņā vai zaudējumos. Saskaņā ar 13. punktu veiktās to aktīvu un saistību korekcijas, kurus ar cenu izmaiņām saista vienošanās, ieskaitu veic pret neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem. Citi ienākumu un izdevumu aprēķina posteņi, piemēram, procentu ienākumi un izdevumi un ārvalstu valūtas kursa starpības, kuras attiecinātas uz ieguldītajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem, arī ir saistīti ar neto monetāro pozīciju. Lai gan šos posteņus atklāj atsevišķi, var būt lietderīgi tos uzrādīt kopā ar neto monetārās pozīcijas guvumiem vai zaudējumiem apvienoto ienākumu pārskatā.

Kārtējo izmaksu finanšu pārskati

Finanšu stāvokļa pārskats

29

Posteņus, kuri uzrādīti kārtējās izmaksās, nekoriģē, jo tie jau ir izteikti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Citus finanšu stāvokļa pārskata posteņus koriģē saskaņā ar 11.–25. punktu.

Apvienoto ienākumu pārskats

30

Apvienoto ienākumu pārskatā, kas sagatavots pēc kārtējo izmaksu metodes, pirms koriģēšanas parasti uzrāda izmaksas laikā, kad notika pamatā esošie darījumi vai notikumi. Pārdoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas, kā arī nolietojumu grāmato kārtējās izmaksās patērēšanas laikā; pārdošanas un citus izdevumus grāmato naudas summās tad, kad tie radušies. Tādēļ visas summas jākoriģē pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā, piemērojot vispārējo cenu indeksu.

Neto monetārās pozīcijas guvumi vai zaudējumi

31

Neto monetārās pozīcijas guvumi vai zaudējumi jāatzīst saskaņā ar 27. un 28. punktu.

Nodokļi

32

Finanšu pārskatu koriģēšana saskaņā ar šo standartu var radīt atšķirības starp atsevišķu aktīvu un saistību uzskaites vērtību finanšu stāvokļa pārskatā un to nodokļu bāzēm. Šīs atšķirības uzskaita saskaņā ar 12. SGS “Ienākuma nodokļi”.

Naudas plūsmas pārskats

33

Šis standarts pieprasa, lai visi posteņi naudas plūsmas pārskatā būtu izteikti finanšu stāvokļa pārskatā pastāvošajā mērvienībā.

Atbilstošie skaitļi

34

Iepriekšējā pārskata perioda atbilstošos skaitļus, neatkarīgi no tā, vai tie pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, pārrēķina, piemērojot vispārīgo cenu indeksu tā, lai salīdzināmie finanšu pārskati tiktu sniegti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Informāciju, kuru atklāj par iepriekšējiem periodiem, arī izsaka pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Informāciju, kuru atklāj par iepriekšējiem periodiem, arī izsaka pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā. Lai uzrādītu salīdzināmās summas citā uzrādīšanas valūtā, jāpiemēro 21. SGS 42. punkta b) apakšpunkts un 43. punkts.

Konsolidētie finanšu pārskati

35

Mātesuzņēmumam, kurš sniedz pārskatus tādas valsts valūtā, kurā pastāv hiperinflācija, var būt meitasuzņēmumi, kuri arī sniedz pārskatus tādu valstu valūtās, kurās pastāv hiperinflācija. Jebkura šā meitasuzņēmuma finanšu pārskati jākoriģē, piemērojot vispārējo cenu indeksu valstī, kuras valūtā tas sniedz pārskatus, pirms to iekļauj mātesuzņēmuma publiskotajos konsolidētajos finanšu pārskatos. Ja šis meitasuzņēmums ir ārvalstu meitasuzņēmums, tad tā koriģētos finanšu pārskatus pārrēķina pēc beigu kursa. Tādu meitasuzņēmumu finanšu pārskati, kas nesniedz pārskatus tādu valstu valūtās, kurās pastāv hiperinflācija, aplūko saskaņā ar 21. SGS.

36

Ja konsolidē finanšu pārskatus ar pārskata perioda beigām, visi posteņi – gan nemonetārie, gan monetārie – jākoriģē konsolidēto finanšu pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā.

Vispārējā cenu indeksa izvēle un lietošana

37

Finanšu pārskatu koriģēšana saskaņā ar šo standartu prasa, lai tiktu lietots vispārējais cenu indekss, kas atspoguļo vispārējās pirktspējas izmaiņas. Vēlams, lai visi uzņēmumi, kuri sniedz pārskatus vienas valsts valūtā, lietotu to pašu indeksu.

VALSTIS, KURĀS VAIRS NEPASTĀV HIPERINFLĀCIJA

38

Ja valstī vairs nepastāv hiperinflācija un uzņēmums neturpina finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu saskaņā ar šo standartu, tad tas iepriekšējā pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā izteiktās summas ņem par pamatu uzskaites vērtībām turpmākajos finanšu pārskatos.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

39

Jāatklāj šāda informācija: a) fakts, ka finanšu pārskati un iepriekšējo periodu atbilstošie skaitļi ir pārrēķināti, ņemot vērā funkcionālās valūtas vispārīgās pirktspējas izmaiņas, un tā rezultātā sniegti pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā; b) vai finanšu pārskati pamatojas uz sākotnējo izmaksu metodi vai kārtējo izmaksu metodi, un c) cenu indekss un tā līmenis pārskata perioda beigās un indeksa izmaiņas pārskata periodā un iepriekšējā periodā.

40

Šajā standartā pieprasītā atklājamā informācija ir nepieciešama, lai precizētu principu inflācijas ietekmes aplūkošanai finanšu pārskatos. Tiem jāsniedz arī cita nepieciešamā informācija, lai izprastu šo principu un summas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

41

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1990. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

32. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Finanšu instrumenti: Uzrādīšana

MĒRĶI

1

[Svītrots]

2

Šī standarta mērķis ir noteikt principus informācijas sniegšanai par tādiem finanšu instrumentiem kā saistības vai pašu kapitāls un par finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitu. Tas attiecas uz finanšu instrumentu klasifikāciju no izsniedzēja viedokļa finanšu aktīvos, finanšu saistībās un pašu kapitāla instrumentos; saistīto procentu, dividenžu, zaudējumu un guvumu klasifikāciju, un apstākļiem, kādos finanšu aktīvi un finanšu saistības jāieskaita.

3

Šā standarta principi papildina principus finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanai un novērtēšanai 9. SFPS Finanšu instrumenti, un informācijas atklāšanai par tiem 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot: a) līdzdalību sabiedrībās, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuru uzskaita saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” vai 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”. Tomēr dažos gadījumos 10. SFPS, 27. SGS vai 28. SGS prasa vai ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 9. SFPS; šādos gadījumos uzņēmumi piemēro šā standarta prasības. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī visiem atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar līdzdalību meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos; b) darba devēju tiesības un pienākumi saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”; c) [svītrots] d) apdrošināšanas līgumus, kā definēts 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” vai ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm, uz kuriem attiecas 17. SFPS. Tomēr šo standartu piemēro: i) atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iegulti līgumos, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja 9. SFPS noteikts, ka uzņēmumam tie jāuzskaita atsevišķi; ii) ieguldījumu komponentiem, kas ir nodalīti no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja 17. SFPS pieprasa šādu nodalīšanu, izņemot, ja nodalītais ieguldījumu komponents ir ieguldījumu līgums ar diskrecionāras dalības iezīmēm, uz kuru attiecas 17. SFPS darbības joma; iii) apdrošinātāja tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no apdrošināšanas līgumiem, kas atbilst finanšu garantijas līguma definīcijai, ja apdrošinātājs līgumu atzīšanai un novērtēšanai piemēro 9. SFPS. Tomēr apdrošinātājs piemēro 17. SFPS, ja apdrošinātājs saskaņā ar 17. SFPS 7. punkta e) apakšpunktu izvēlas piemērot 17. SFPS līgumu atzīšanai un novērtēšanai; iv) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no kredītkaršu līgumiem vai līdzīgiem līgumiem, ko uzņēmums emitē, kuri paredz kredīta vai maksājuma instrumentus un kuri atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, ja uzņēmums šīm tiesībām un pienākumiem piemēro 9. SFPS saskaņā ar 17. SFPS 7. punkta h) apakšpunktu un 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkta iv) punktu; v) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no apdrošināšanas līgumiem, kurus uzņēmums emitē un kuri ierobežo kompensāciju par apdrošinātajiem gadījumiem līdz summai, kas citādi nepieciešama, lai nokārtotu līgumisko apdrošinājuma ņēmēja pienākumu, ja uzņēmums saskaņā ar 17. SFPS 8.A punktu izvēlas šādiem līgumiem piemērot 9. SFPS, nevis 17. SFPS. e) [svītrots] f) finanšu instrumentus, līgumus un saistības saskaņā ar maksājumu, kuri balstīti uz akcijām, darījumiem, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”, izņemot: i) līgumus, kas ietilpst šī standarta 8.–10. punktā, uz kuriem šis standarts attiecas; ii) šī standarta 33. un 34. punktu, kuri jāattiecina uz atpirkto pašu akciju nopirkšanu, pārdošanu, emitēšanu vai atcelšanu saistībā ar darbinieku akciju iespējas līgumu plāniem, darbinieku akciju pirkšanas iespēju plāniem, un citām vienošanām par maksājumiem, kuri balstīti uz akcijām.

5-7

[Svītrots]

8

Šo standartu piemēro tiem nefinanšu posteņu pirkuma vai pārdevuma līgumiem, par kuriem var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, it kā šie līgumi būtu finanšu instrumenti, izņemot tādus līgumus, kuri noslēgti un kurus turpina turēt ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām. Tomēr šo standartu piemēro tiem no minētajiem līgumiem, kurus uzņēmums noteicis kā tādus, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS Finanšu instrumenti 2.5. punktu.

9

Pastāv vairāki veidi, kādos par nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumu iespējams norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem. Tie ir šādi: a) ja līguma noteikumi ļauj jebkurai pusei norēķināties par to neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem; b) ja iespējas norēķināties neto ar naudu vai citu finanšu instrumentu vai arī, mainoties ar finanšu instrumentiem, nav skaidri noteiktas līguma nosacījumos, tomēr uzņēmumam ir pieredze veikt līdzīgu līgumu norēķinu neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu vai, mainoties ar finanšu instrumentiem (vai nu ar darījumu partneri noslēdzot ieskaita līgumus vai arī pārdodot līgumu pirms tā saistības ir izpildītas vai beidzas tā termiņš); c) ja saistībā ar citiem līdzīgiem līgumiem uzņēmums veic tekošā sūtījuma pārdošanu īsi pēc faktiskā piegādes ar mērķi gūt peļņu no īstermiņa cenu vai pārdevēja peļņas likmes svārstībām; un d) ja nefinanšu postenis, kas ir līguma priekšmets, ir viegli pārvēršams naudā. Līgumi, kuriem piemērojams b) vai c) apakšpunkts, nav noslēgti kā finanšu posteņa saņemšanas vai piegādes līgumi saskaņā ar uzņēmumā paredzētajām iegādes, realizācijas vai lietošanas prasībām un tātad uz tiem attiecas šā standarta prasības. Citi līgumi, kuriem piemērojams 8. punkts, tiek izvērtēti, lai noteiktu, vai tie ir noslēgti un tos turpina turēt kā nefinanšu posteņa saņemšanas vai piegādes līgumus saskaņā ar uzņēmumā paredzētajām iegādes, realizācijas vai lietošanas prasībām un vai uz tiem attiecas šā standarta prasības.

10

Uz rakstisku iespēju līgumu par aktīva posteņa iegādi vai pārdošanu, kas nav finanšu postenis, kuru var segt neto ar naudas vai cita finanšu instrumenta palīdzību, vai, mainot vienu ar otru, saskaņā ar 9. punkta a) un d) apakšpunktu ir attiecināmas šā standarta prasības. Šādi līgumi nevar tikt noslēgti ar mērķi saņemt vai piegādāt nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām.

DEFINĪCIJAS (SK. ARĪ AG3.–AG23. PUNKTU)

11

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Finanšu instruments ir jebkurš līgums, no kura veidojas finanšu aktīvs vienam uzņēmumam un finanšu saistības vai pašu kapitāla instruments citam uzņēmumam.   Finanšu aktīvs ir aktīvs, kas ir: a) nauda; b) cita uzņēmuma pašu kapitāla instruments; c) līgumā noteiktas tiesības: i) saņemt naudu vai citus finanšu aktīvus no cita uzņēmuma; vai ii) savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu uzņēmumu apstākļos, kas uzņēmumam ir potenciāli labvēlīgi; vai d) līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem un kas ir: i) neatvasināts un par kuru uzņēmumam ir vai var būt pienākums saņemt mainīgu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu; vai ii) atvasināts un par kuru norēķināsies vai var norēķināties citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu. Šim nolūkam paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti neietver pārdodamos finanšu instrumentus, ko saskaņā ar 16.A un 16.B punktu klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, instrumentus, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un ko saskaņā ar 16.C un 16.D punktu klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, vai instrumentus, kas ir līgumi paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu saņemšanai vai piegādei nākotnē.   Finanšu saistības ir saistības, kas ir: a) līgumā noteikts pienākums: i) nodot citam uzņēmumam naudu vai citus finanšu aktīvus; vai ii) savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu uzņēmumu apstākļos, kas uzņēmumam ir potenciāli nelabvēlīgi; vai b) līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem un kas ir: i) neatvasināts un par kuru uzņēmumam ir vai var būt pienākums piegādāt mainīgu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu; vai ii) atvasināts un par kuru norēķināsies vai var norēķināties citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu. Šim nolūkam tiesības, opcijas vai garantijas, kas ļauj iegādāties noteiktu skaitu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu par noteiktu summu jebkurā valūtā, ir pašu kapitāla instrumenti, ja uzņēmums piedāvā tiesības, opcijas vai garantijas proporcionāli visiem esošajiem vienas klases neatvasināto pašu kapitāla instrumentu īpašniekiem. Turklāt šim nolūkam paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti neietver pārdodamos finanšu instrumentus, kas saskaņā ar 16.A un 16.B punktu ir klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem, instrumentus, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un ko saskaņā ar 16.C un 16.D punktu klasificē par pašu kapitāla instrumentiem, vai instrumentus, kas ir līgumi paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu saņemšanai vai piegādei nākotnē.   Izņēmuma kārtā instrumentu, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.   Kapitāla instruments ir jebkurš līgums, kas apliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Pārdodamais instruments ir finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu vai ko automātiski pārdod emitentam nenoteikta nākotnes notikuma vai instrumenta turētāja nāves vai pensionēšanās gadījumā.

12

Šādi termini ir definēti 9. SFPS A papildinājumā vai 39. SGS “Finanšu instrumenti: “atzīšana un novērtēšana” 9. punktā un šajā standartā izmantoti tajā nozīmē, kas aprakstīta 39. SGS un 9. SFPS: — finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētās izmaksas — atzīšanas pārtraukšana — atvasināts instruments — efektīvās procentu likmes metode — finanšu garantiju līgums — finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā — stingra apņemšanās — prognozēts darījums — riska ierobežošanas efektivitāte; — [pret risku] nodrošināts postenis; — riska ierobežošanas instruments — tirdzniecības nolūkā turēts — regulārā pirkšana vai pārdošana — darījuma izmaksas.

13

Šajā standartā “līgums” un “līgumā noteikts” attiecas uz tādu starp divām vai vairākām pusēm noslēgtu vienošanos, kam ir skaidra ekonomiska ietekme, no kuras pusēm ir nelielas iespējas izvairīties, ja tādas ir vispār, parasti tādēļ, ka vienošanās izpildi var panākt ar likumu. Līgumi un līdz ar to finanšu instrumenti var būt dažādi un tiem nav jābūt noformētiem rakstiski.

14

Šajā Standartā “uzņēmums” ietver privātpersonas, personālsabiedrības, reģistrētas organizācijas, ieguldījumu fondus un valsts aģentūras.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

Saistības un pašu kapitāls (skat. arī AG13. AG14.J un AG25. AG29.A punktu)

15

Finanšu instrumenta emitentam finanšu instruments vai tā sastāvdaļas sākotnēji atzīstot jāklasificē kā finanšu saistības, finanšu aktīvs vai pašu kapitāla instruments saskaņā ar līgumā noteiktās vienošanās būtību un finanšu saistību, finanšu aktīva un pašu kapitāla instrumenta definīciju.

16

Ja emitents piemēro 11. punkta definīcijas, lai noteiktu vai finanšu instruments ir pašu kapitāla instruments nevis finanšu saistības, instruments ir pašu kapitāla instruments tikai tad, ja tas atbilst abiem tālāk izklāstītiem a) un b) nosacījumiem: a) instruments neietver līgumā noteiktu pienākumu: i) nodot citam uzņēmumam naudu vai citus finanšu aktīvus; vai ii) ar citu uzņēmumu savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības apstākļos, kas emitentam ir potenciāli nelabvēlīgi. b) ja par instrumentu norēķināsies vai var norēķināties ar paša emitenta pašu kapitāla instrumentiem, tas ir: i) neatvasināts un neietver emitentam līgumā noteiktu pienākumu piegādāt mainīgu skaitu paša emitenta pašu kapitāla instrumentu; vai ii) atvasināts, un par to norēķināsies tikai emitents, apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu skaitu paša emitenta pašu kapitāla instrumentu. Šim nolūkam tiesības, opcijas vai garantijas, kas ļauj iegādāties noteiktu skaitu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu par noteiktu summu jebkurā valūtā, ir pašu kapitāla instrumenti, ja uzņēmums piedāvā tiesības, opcijas vai garantijas proporcionāli visiem esošajiem vienas klases neatvasināto pašu kapitāla instrumentu īpašniekiem. Turklāt šim nolūkam paša emitenta pašu kapitāla instrumenti neietver instrumentus, kam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kas atbilst šo punktu nosacījumiem, vai instrumentus, kas ir līgumi paša emitenta pašu kapitāla instrumentu saņemšanai vai nodošanai nākotnē. Līgumā noteikts pienākums, ieskaitot tādu, kas rodas no atvasināta finanšu instrumenta, kurš izraisīs vai var izraisīt emitenta pašu kapitāla instrumentu saņemšanu vai piegādi nākotnē, bet kas neatbilst iepriekš izklāstītajiem a) un b) nosacījumiem, nav pašu kapitāla instruments. Izņēmuma kārtā instrumentu, kas atbilst finanšu saistību definīcijai, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.

Pārdodamie instrumenti

16 A

Pārdodamais finanšu instruments ietver līgumā noteiktu emitenta pienākumu pārdošanas gadījumā atpirkt vai izpirkt šo instrumentu par naudu vai citu finanšu aktīvu. Atkāpjoties no finanšu saistību definīcijas, instrumentu, kas ietver šādu pienākumu, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas šīs pazīmes: a) uzņēmuma likvidācijas gadījumā tas turētājam dod tiesības uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem. Uzņēmuma neto aktīvi ir aktīvi, kas paliek pāri pēc tam, kad atskaita visas citas prasības attiecībā uz uzņēmuma aktīviem. Proporcionālu daļu nosaka: i) uzņēmuma neto aktīvus likvidācijas brīdī dalot vienādas summas daļās; un ii) šo summu reizinot ar daļu skaitu, kas pieder finanšu instrumenta turētājam; b) šis instruments ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām. Instruments ietilpst šādā grupā, ja: i) likvidācijas gadījumā tas nav prioritārs salīdzinājumā ar citām prasībām attiecībā uz uzņēmuma aktīviem, un ii) pirms iekļaušanas instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām, tas nav jākonvertē par citu instrumentu; c) visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes. Piemēram, tiem visiem jābūt pārdodamiem, un formula vai cita metode, lai aprēķinātu atpirkšanas vai izpirkšanas cenu, visiem šīs grupas instrumentiem ir vienāda; d) bez līgumā noteiktā emitenta pienākuma atpirkt vai izpirkt šo instrumentu par naudu vai citu finanšu aktīvu minētais instruments neietver nekādas līgumā noteiktas prasības nodot citam uzņēmumam naudu vai citus finanšu aktīvus vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu uzņēmumu apstākļos, kas uzņēmumam ir potenciāli nelabvēlīgi, un tas nav līgums, par kuru norēķināsies vai var norēķināties ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, kā tas noteikts finanšu saistību definīcijas b) apakšpunktā; e) kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā (izņemot jebkādu instrumenta ietekmi).

16 B

Lai instrumentu varētu klasificēt par pašu kapitāla instrumentu, papildus tam, ka instrumentam jābūt visām iepriekš minētajām pazīmēm, emitentam nedrīkst būt cits finanšu instruments vai līgums, a) kura kopējās naudas plūsmas būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām (izņemot jebkādu šāda instrumenta vai kontrakta ietekmi), un b) kas pārdodamā instrumenta turētājiem būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu. Lai piemērotu šo nosacījumu, uzņēmumam nav jāņem vērā ar 16.A pantā aprakstītā instrumenta turētāju noslēgtie nefinanšu līgumi, kuriem ir līguma noteikumi un nosacījumi, kas ir līdzīgi noteikumiem un nosacījumiem ekvivalentā līgumā, ko varētu noslēgt starp nefinanšu instrumenta turētāju un emitējošo uzņēmumu. Ja uzņēmums nevar noteikt, vai šis nosacījums ir ievērots, pārdodamo instrumentu neklasificē par pašu kapitāla instrumentu.

Instrumenti vai instrumentu sastāvdaļas, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei

16 C

Daži finanšu instrumenti ietver līgumā noteiktu emitējošā uzņēmuma pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei. Šis pienākums rodas tāpēc, ka ir skaidrs, ka likvidācija notiks un ir ārpus uzņēmuma kontroles (piemēram, uzņēmums ar ierobežotu darbības termiņu), vai arī nav skaidrs, vai likvidācija notiks, bet instrumenta turētājs var to izvēlēties. Atkāpjoties no finanšu saistību definīcijas, instrumentu, kas ietver šādu pienākumu, klasificē par pašu kapitāla instrumentu, ja tam ir visas šīs pazīmes: a) uzņēmuma likvidācijas gadījumā tas turētājam dod tiesības uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem. Uzņēmuma neto aktīvi ir aktīvi, kas paliek pāri pēc tam, kad atskaita visas citas prasības attiecībā uz uzņēmuma aktīviem. Proporcionālu daļu nosaka: i) uzņēmuma neto aktīvus likvidācijas brīdī dalot vienādas summas daļās; un ii) šo summu reizinot ar daļu skaitu, kas pieder finanšu instrumenta turētājam; b) šis instruments ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām. Instruments ietilpst šādā grupā, ja: i) likvidācijas gadījumā tas nav prioritārs salīdzinājumā ar citām prasībām attiecībā uz uzņēmuma aktīviem, un ii) pirms iekļaušanas instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām, tas nav jākonvertē par citu instrumentu; c) visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir jābūt ar identisku līgumā noteiktu pienākumu likvidācijas gadījumā emitējošajam uzņēmumam nodot proporcionālu daļu no saviem neto aktīviem citai pusei.

16 D

Lai instrumentu varētu klasificēt par pašu kapitāla instrumentu, papildus tam, ka instrumentam jābūt visām iepriekš minētajām pazīmēm, emitentam nedrīkst būt cits finanšu instruments vai līgums, a) kura kopējās naudas plūsmas būtiski pamatojas uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai atzīto un neatzīto uzņēmuma neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām (izņemot jebkādu šāda instrumenta vai kontrakta ietekmi), un b) kas instrumenta turētājiem būtiski ierobežo vai nosaka atlikušo peļņu. Lai piemērotu šo nosacījumu, uzņēmuma nav jāņem vērā nefinanšu līgumi ar 16.C pantā aprakstītā instrumenta turētāju, kuriem ir līguma noteikumi un nosacījumi, kas ir līdzīgi noteikumiem un nosacījumiem ekvivalentā līgumā, ko varētu noslēgt starp nefinanšu instrumenta turētāju un emitējošo uzņēmumu. Ja uzņēmums nevar noteikt, vai šis nosacījums ir ievērots, instrumentu neklasificē par pašu kapitāla instrumentu.

Pārklasifikācija attiecībā uz pārdodamajiem instrumentiem un instrumentiem, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei

16 E

Saskaņā ar 16.A un 16.B punktu vai 16.C un 16.D punktu uzņēmums finanšu instrumentu klasificē par pašu kapitāla instrumentu no tās dienas, kad instruments iegūst visas šajos punktos minētās pazīmes un atbilst to nosacījumiem. Uzņēmums finanšu instrumentu pārklasificē no tās dienas, kad instruments zaudē visas šajos punktos minētās pazīmes un vairs neatbilst to nosacījumiem. Piemēram, ja uzņēmums izpērk visus savus emitētos nepārdodamos instrumentus un pārdodamajiem nenokārtotajiem instrumentiem ir 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tie atbilst šo punktu nosacījumiem, uzņēmums pārdodamos instrumentus pārklasificē par pašu kapitāla instrumentiem no tās dienas, kad tas izpērk nepārdodamos instrumentus.

16 F

Saskaņā ar 16.E pantu uzņēmums veic instrumenta pārklasifikāciju šādā veidā: a) pašu kapitāla instrumentu pārklasificē par finanšu saistībām no tās dienas, kad instruments zaudē visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un vairs neatbilst šo punktu nosacījumiem. Finanšu saistības novērtē instrumenta patiesajā vērtībā pārklasifikācijas datumā. Uzņēmums pašu kapitālā atzīst jebkuru atšķirību starp pašu kapitāla instrumenta uzskaites vērtību un finanšu saistību patieso vērtību pārklasifikācijas datumā; b) finanšu saistības pārklasificē par pašu kapitālu no tās dienas, kad instruments iegūst visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un atbilst šo punktu nosacījumiem. Pašu kapitāla instrumentu novērtē finanšu saistību patiesajā vērtībā pārklasifikācijas datumā.

Nav līgumā noteikta pienākuma nodot naudu vai citu finanšu aktīvu (16.a) punkts)

17

Izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā aprakstītos apstākļus, galvenā pazīme, kā atšķirt finanšu saistības no pašu kapitāla instrumenta, ir finanšu instrumenta vienai pusei (emitentam) līgumā noteikts pienākums vai nu nodot naudu vai citu finanšu aktīvu otrai pusei (turētājam), vai apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar turētāju apstākļos, kas emitentam ir potenciāli nelabvēlīgi. Lai gan pašu kapitāla instrumenta turētājam ir tiesības saņemt proporcionālu daļu no dividendēm vai citas pašu kapitāla sadales, emitentam nav līgumā noteikta pienākuma veikt šādas sadales, jo tam nevar pieprasīt nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citai pusei.

18

Finanšu instrumenta būtība nevis tā juridiskā forma nosaka tā klasifikāciju uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā. Būtība un juridiskā forma parasti ir savstarpēji atbilstošas, bet ne vienmēr. Daži finanšu instrumenti ieņem pašu kapitāla juridisko formu, bet pēc būtības ir saistības; citi var apvienot pazīmes, kas saistītas ar pašu kapitāla instrumentiem ar pazīmēm, kas saistītas ar finanšu saistībām. Piemēram: a) priekšrocību akcijas, kas emitentam dod iespēju obligātai izpirkšanai par nemainīgu vai nosakāmu summu nemainīgā vai nosakāmā datumā nākotnē, vai dod turētājam tiesības pieprasīt, lai emitents izpērk instrumentu noteiktā datumā vai pēc tā par noteiktu vai nosakāmu summu, ir finanšu saistības; b) finanšu instruments, kas turētājam dod tiesības to pārdot emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu (“pārdodamais instruments”), ir finanšu saistības, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Finanšu instruments ir finanšu saistības pat tad, ja naudas vai citu finanšu aktīvu summu nosaka, pamatojoties uz indeksu vai citu posteni, kam ir potenciāls palielināties vai samazināties. Iespēja turētājam pārdot instrumentu emitentam par naudu vai citu finanšu aktīvu nozīmē, ka pārdodamais instruments atbilst finanšu saistību definīcijai, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Piemēram, beztermiņa kopējie fondi, ieguldījumu fondi, personālsabiedrības un daži kooperatīvi uzņēmumi var saviem daļu īpašniekiem vai dalībniekiem sniegt tiesības izpirkt savu līdzdalību emitentā jebkurā laikā par naudu, kā rezultātā daļu īpašnieku vai dalībnieku līdzdalību klasificē par finanšu saistībām, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Tomēr klasifikācija par finanšu saistībām neaizliedz ne tādu formulējumu lietojumu kā, piemēram, “uz daļu īpašniekiem attiecināmā neto aktīvu vērtība” un “uz daļu īpašniekiem attiecināmās neto aktīvu vērtības izmaiņas” tāda uzņēmuma finanšu pārskatos, kuram nav kapitāla (piemēram, daži kopējie fondi un ieguldījumu fondi, skat. 7. ilustratīvo piemēru), ne papildu informācijas atklāšanu, lai parādītu, ka dalībnieku kopējā līdzdalībā ietilpst tādi posteņi kā rezerves, kuras pēc definīcijas ir pašu kapitāls, un pārdodami instrumenti, kas pēc definīcijas nav pašu kapitāls (skat. 8. ilustratīvo piemēru).

19

Ja uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva piegādāšanas, lai norēķinātos par līgumā noteiktu pienākumu, pienākums atbilst finanšu saistību definīcijai, izņemot tos instrumentus, kas klasificēti par pašu kapitāla instrumentiem saskaņā ar 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu. Piemēram: a) ierobežojumi uzņēmuma spējai izpildīt līgumā noteiktu pienākumu, piemēram, pieejas trūkums ārvalstu valūtai vai nepieciešamība saņemt apstiprinājumu maksājumam no regulējošās iestādes, neatbrīvo uzņēmumu no līgumā noteiktā pienākuma vai līgumā noteiktajām turētāja tiesībām; b) līgumā noteiktais pienākums, kas ir atkarīgs no darījumu partnera izpirkšanas tiesību izmantošanas, ir finanšu saistības, jo uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva nodošanas.

20

Finanšu instruments, kas skaidri nenosaka līgumā noteiktu pienākumu nodot naudu vai citu finanšu aktīvu, var noteikt pienākumu netieši ar tā noteikumiem un nosacījumiem. Piemēram: a) finanšu instrumentā var būt ietverts nefinanšu pienākums, par kuru jānorēķinās tikai tad, ja uzņēmums neveic peļņas sadali vai neizpērk instrumentu. Ja uzņēmums var izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva nodošanas, tikai nokārtojot nefinanšu pienākumu, finanšu instruments ir finanšu saistības; b) finanšu instruments ir finanšu saistības, ja tas nodrošina, ka uzņēmums veiks norēķinu: i) naudā vai ar citu finanšu aktīvu; vai ii) ar paša akcijām, kuru vērtība būtiski pārsniedz naudas vai cita finanšu aktīva vērtību. Lai gan uzņēmumam nav skaidra līgumā noteikta pienākuma nodot naudu vai citu finanšu aktīvu, alternatīva norēķinam ar akcijām ir tāda, ka uzņēmums norēķināsies naudā. Jebkurā gadījumā, turētājam pēc būtības ir nodrošināta summas saņemšana, kas ir vismaz vienlīdzīga iespējai norēķināties naudā (sk. 21. punktu).

Norēķins ar paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem (16.b) punkts)

21

Līgums nav pašu kapitāla instruments vienīgi tādēļ, ka rezultātā var notikt paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu saņemšana vai piegāde. Uzņēmumam var būt līgumā noteiktas tiesības vai pienākums saņemt vai piegādāt tādu skaitu savu paša daļu vai citus pašu kapitāla instrumentus, kas mainās tā, lai paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, kuru saņem vai piegādā, atbilst līgumā noteikto tiesību vai pienākumu summai. Šādas līgumā noteiktas tiesības vai pienākums var būt par fiksētu summu vai summu, kas svārstās daļēji vai pilnībā atkarībā no mainīgā, kas nav uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu tirgus cena (piemēram, procentu likme, preču cena vai finanšu instrumenta cena). Divi piemēri ir a) līgums nodot tik daudz paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu, kuru vērtība ir vienāda ar 100 VV (14), un b) līgums piegādāt tik daudz pašu kapitāla instrumentu, kuru vērtība ir vienāda ar 100 uncēm zelta. Šāds līgums ir uzņēmuma finanšu saistības pat tad, ja uzņēmumam par tām jānorēķinās vai par tām var norēķināties, nododot paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus. Tas nav pašu kapitāla instruments, jo uzņēmums lieto noteiktu daudzumu tā paša pašu kapitāla instrumentu kā līdzekļus, ar kuriem norēķināties par līgumu. Attiecīgi, līgums neapliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas.

22

Izņemot 22.A punktā noteiktos gadījumus, līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, nododot (vai saņemot) fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu apmaiņā pret fiksētu skaitu tā paša pašu kapitāla instrumentu, ir pašu kapitāla instruments. Piemēram, emitētu akciju iespējas līgumu, kas darījumu partnerim piešķir tiesības iegādāties fiksētu skaitu uzņēmuma akciju par fiksētu summu vai fiksētu noteiktu obligāciju pamatsummu, ir pašu kapitāla instruments. Izmaiņas līguma patiesajā vērtībā, kas rodas no mainīgām tirgus procentu likmēm, kas neietekmē naudas vai citu finanšu aktīvu veidā maksājamo vai saņemamo summu, vai saņemamo vai piegādājamo pašu kapitāla instrumentu skaitu, veicot līguma norēķinu, nenozīmē, ka līgums nevar būt pašu kapitāla instruments. Jebkura saņemtā atlīdzība (piemēram, par pārdotu iespējas līgumu vai garantiju saņemta prēmija) tiek pieskaitīta tieši pašu kapitālam. Jebkura atlīdzība (piemēram, par nopirktu iespējas līgumu samaksāta prēmija) tiek atskaitīta tieši no pašu kapitāla. Izmaiņas pašu kapitāla instrumenta patiesajā vērtībā netiek atzītas finanšu pārskatos.

22 A

Ja paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti, ko uzņēmumam jāsaņem vai jānodod, veicot līguma norēķinu, ir pārdodamie finanšu instrumenti, kam ir visas 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tie atbilst šo punktu nosacījumiem, vai instrumenti, kas uzņēmumam uzliek pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei un kam ir visas 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kuri atbilst šo punktu nosacījumiem, līgums ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Tas ietver līgumu, par kuru uzņēmums norēķināsies, saņemot vai nododot noteiktu šādu instrumentu skaitu apmaiņā pret noteiktu naudas vai cita finanšu aktīva summu.

23

Izņemot 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktā aprakstītos apstākļus, līgums, kurš ietver pienākumu par naudu vai citu finanšu aktīvu iegādāties paša uzņēmuma kapitāla vērtspapīru instrumentus, veido finanšu saistības izpirkšanas vērtības pašreizējā vērtībā (piemēram, nākotnes atpirkšanas cenas, iespējas līguma izmantošanas cenas vai citas izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā). Tas notiek pat, ja līgums pats ir kapitāla vērtspapīru instruments. Viens piemērs ir uzņēmuma pienākums saskaņā ar regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu iegādāties paša uzņēmuma kapitāla vērtspapīru instrumentus par naudu. Finanšu saistību sākotnēji atzīst izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā, un tā tiek pārklasificēta no pašu kapitāla. Pēc tam finanšu saistības tiek novērtētas saskaņā ar 9. SFPS. Ja līguma termiņš beidzas bez piegādes, finanšu saistību uzskaites vērtība tiek pārklasificēta par pašu kapitālu. Uzņēmuma līgumā noteikts pienākums iegādāties paša uzņēmuma kapitāla instrumentus rada finanšu saistības izpirkuma summas pašreizējā vērtībā, pat ja pirkšanas pienākums ir atkarīgs no darījumu partnera tiesībām izpirkt (piemēram, pārdots pārdošanas iespējas līgums, kas dod darījumu partnerim tiesības uzņēmumam pārdot paša uzņēmuma kapitāla instrumentus par nemainīgu cenu).

24

Līgums, par kuru uzņēmums norēķināsies, nododot vai saņemot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu apmaiņā pret mainīgu skaitu paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu, ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības. Piemēram, līgums, kas nosaka uzņēmumam piegādāt 100 tā paša pašu kapitāla instrumentu apmaiņā pret naudas summu, kura aprēķināta, lai atbilstu 100 uncēm zelta.

Uzkrājumi iespējamām saistībām

25

Finanšu instruments var pieprasīt uzņēmumam nodot naudu vai citus finanšu aktīvus vai norēķināties par tiem tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības, gadījumā, ja būs vai nebūs notikuši nākotnes notikumi (vai neparedzētu apstākļu rezultātā), kas ir ārpus gan instrumenta emitenta, gan tā turētāja kontroles, piemēram, biržas indeksa, patēriņa cenu indeksa, procentu likmju vai nodokļu prasību izmaiņas vai izmaiņas emitenta nākotnes ieņēmumos, peļņa vai zaudējumi vai parādu pret pašu kapitālu struktūras rādītājā. Šāda instrumenta emitentam nav beznosacījuma tiesību izvairīties no naudas vai cita finanšu aktīva nodošanas (vai norēķināties par to tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības). Tādēļ tās ir emitenta finanšu saistības, ja vien: a) daļa no uzkrājumiem iespējamām saistībām, kas varētu pieprasīt norēķinu naudā vai ar citu finanšu aktīvu (vai tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības), nav patiesi; b) emitentam var pieprasīt norēķināties par pienākumu naudā vai ar citu finanšu aktīvu (vai tādā veidā, ka tās būtu finanšu saistības) tikai emitenta likvidācijas gadījumā; vai c) instrumentam ir visas 16.A un 16.B punktā minētās pazīmes un tas atbilst šo punktu nosacījumiem.

Norēķinu iespējas

26

Ja atvasinātais finanšu instruments dod vienai pusei iespēju izvēlēties, kā par to norēķināties (piemēram, emitents vai turētājs var izvēlēties norēķināties neto naudā vai apmainot akcijas pret naudu), tas ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības, ja vien visas norēķinu alternatīvas nebeidzas ar to, ka tas ir pašu kapitāla instruments.

27

Piemēram, atvasinātais finanšu instruments ar iespēju norēķināties, kas ir finanšu saistības, ir akciju iespējas līgums, par kuru emitents var nolemt norēķināties neto naudā vai apmainot savas paša akcijas pret naudu. Līdzīgi, daži līgumi, pirkt vai pārdot nefinanšu posteni apmaiņā pret paša uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, ietilpst šā standarta darbības jomā, jo par tiem nevar norēķināties citādi, kā piegādājot nefinanšu posteni vai neto naudā vai ar citu finanšu instrumentu (sk. 8.–10. punktu). Šādi līgumi ir finanšu aktīvi vai finanšu saistības un nav pašu kapitāla instrumenti.

Salikti finanšu instrumenti (sk. arī AG30.–AG35. punktu un 9.–12. ilustratīvos piemērus)

28

Neatvasinātā finanšu instrumenta emitentam jānovērtē finanšu instrumenta nosacījumi, lai noteiktu, vai tas ietver gan saistību, gan pašu kapitāla sastāvdaļas. Šādas sastāvdaļas jāklasificē atsevišķi kā finanšu saistības, finanšu aktīvi vai pašu kapitāla instrumenti saskaņā ar 15. punktu.

29

Uzņēmums atsevišķi atzīst finanšu instrumenta sastāvdaļas, kuras a) uzņēmumam rada finanšu saistības un b) instrumenta turētājam dod iespēju konvertēt to uzņēmuma pašu kapitāla instrumentā. Piemēram, obligācija vai līdzīgs instruments, ko turētājs var konvertēt noteiktā skaitā uzņēmuma parasto akciju, ir salikts finanšu instruments. No uzņēmuma viedokļa šāds instruments sastāv no divām sastāvdaļām: finanšu saistības (vienošanās nodot naudu vai citu finanšu aktīvu) un pašu kapitāla instruments (pirkšanas iespējas līgums, kas noteiktu laika periodu turētājam dod tiesības konvertēt to noteiktā skaitā uzņēmuma parasto akciju). Šāda instrumenta emisijas ekonomiskā ietekme pēc būtības ir tāda pati kā vienlaicīgi emitējot parāda instrumentu ar agru saistību norēķinu un garantijas līgumiem parasto akciju pirkšanai vai emitējot parāda instrumentu ar atdalāmiem akciju iegādes garantijas līgumiem. Tādēļ visos gadījumos uzņēmums saistības un pašu kapitāla sastāvdaļas savā finanšu stāvokļa pārskatā uzrāda atsevišķi.

30

Konvertējamu instrumentu saistību un pašu kapitāla sastāvdaļu klasifikāciju nemaina mainoties konvertācijas iespējas līguma izmantošanas varbūtībai pat ja izrādās, ka konvertācijas iespējas izmantošana kļuvusi ekonomiski izdevīga dažiem turētājiem. Turētāji ne vienmēr rīkojas tā, kā varētu paredzēt, jo, piemēram, nodokļu sekas konvertācijas rezultātā dažādiem turētājiem var būt atšķirīgas. Turklāt konvertācijas iespējamība laika gaitā var mainīties. Uzņēmumam līgumā noteikts pienākums nākotnē veikt maksājumus, paliek neizpildīts līdz konvertācijas, instrumenta termiņa beigu vai cita darījuma rezultātā tas tiek dzēsts.

31

9. SFPS aplūko finanšu aktīvu un finanšu saistību novērtējumu. Kapitāla vērtspapīru instrumenti ir instrumenti, kas apliecina atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos pēc visu uzņēmuma saistību atskaitīšanas. Tādēļ, kad saliktā finanšu instrumenta sākotnējā uzskaites vērtība ir attiecināta uz uzņēmuma pašu kapitāla un saistību komponentiem, pašu kapitāla komponents tiek atzīts atlikušajā summā pēc tam, kad no instrumenta patiesās vērtības kopumā atskaitīta atsevišķi saistību komponentam noteiktā summa. Jebkuras atvasinātā instrumenta pazīmes (piemēram, pirkšanas iespējas līgums) vērtību, kas iegulta saliktā finanšu instrumentā, kas nav pašu kapitāla komponents (piemēram, pašu kapitāla konvertēšanas iespējas līgums), iekļauj saistību komponentā. Sākotnēji novērtējot noteikto saistību un pašu kapitāla komponentu, uzskaites vērtību summa vienmēr ir vienāda ar patieso vērtību, kas tiktu attiecināta uz instrumentu kopumā. No komponentu atsevišķas sākotnējās atzīšanas nerodas nedz guvumi, nedz zaudējumi.

32

Saskaņā ar 31. punktā aprakstīto metodi parastās akcijās konvertējamas obligācijas emitents vispirms nosaka saistību sastāvdaļas uzskaites vērtību, novērtējot līdzīgu saistību patieso vērtību (ieskaitot jebkuras iegulto atvasināto finanšu instrumentu, kas nav pašu kapitāla atvasinātie finanšu instrumenti, pazīmes), kam nav saistītas pašu kapitāla sastāvdaļas. Tad nosaka pašu kapitāla instrumenta uzskaites vērtību, ko parāda iespēja konvertēt instrumentu parastajās akcijās, atņemot finanšu saistību patieso vērtību no saliktā finanšu instrumenta patiesās vērtības kopumā.

Pašu akcijas (sk. arī AG36. punktu)

33

Ja uzņēmums atpērk savus pašu kapitāla instrumentus, šie instrumenti ("pašu akcijas") jāatskaita no pašu kapitāla. Ne guvumi, ne zaudējumi nav jāatzīst peļņā vai zaudējumos iegādes, pārdošanas, emisijas vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu atcelšanas rezultātā. Šādas pašu akcijas var iegādāties un turēt uzņēmums vai citi konsolidētā koncerna dalībnieki. Samaksātā vai saņemtā atlīdzība jāatzīst tieši pašu kapitālā.

33 A

Daži uzņēmumi ārēji vai iekšēji pārvalda ieguldījumu fondu, kas ieguldītājiem nodrošina labumus, kurus nosaka apliecības fondā, un atzīst finanšu saistības par summām, kuras ir jāizmaksā minētajiem ieguldītājiem. Līdzīgi, daži uzņēmumi izdod apdrošināšanas līgumu grupas ar tiešas dalības iezīmēm, un minētie uzņēmumi tur pamatā esošos posteņus. Daži šādi fondi vai pamatā esošie posteņi ietver uzņēmuma pašu akcijas. Neraugoties uz 33. punktu, uzņēmums var izvēlēties no pašu kapitāla neatskaitīt pašu akcijas, kas ir ietvertas šādā fondā vai ir pamatā esošais postenis tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums atkārtoti iegādājas savu pašu kapitāla instrumentu šādam nolūkiem. Turpretim uzņēmums var izvēlēties turpināt minētās pašu akcijas uzskaitīt kā pašu kapitālu un pārpirkto instrumentu uzskaitīt tā, it kā tas būtu finanšu aktīvs, un to novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS. Šāda izvēle ir neatsaucama un to izdara attiecībā uz katru instrumentu atsevišķi. Šādas izvēles nolūkos apdrošināšanas līgumi ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm. (Termini, kas izmantoti šajā punktā, ir definēti 17. SFPS).

34

Turēto pašu akciju summu atklāj atsevišķi finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”. Ja uzņēmums atpērk savus pašu kapitāla instrumentus no saistītajām pusēm, tas sniedz informāciju saskaņā ar 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”.

Procenti, dividendes, zaudējumi un guvumi (sk. arī AG37. punktu)

35

Procenti, dividendes, zaudējumi un guvumi, kuri attiecas uz finanšu instrumentu vai tā sastāvdaļu, kas ir finanšu saistības, jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumi vai izdevumi. Pašu kapitāla instrumenta turētājiem sadalītās summas uzņēmums atzīst tieši pašu kapitālā. Ar pašu kapitāla darījumu saistītās izmaksas uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla.

35 A

Ienākuma nodokli, kas attiecas uz pašu kapitāla instrumenta turētājiem sadalītajām summām un ar pašu kapitāla darījumu saistītajām izmaksām, uzskaita saskaņā ar 12. SGS “Ienākuma nodokļi”.

36

Finanšu instrumenta klasifikācija par finanšu saistībām vai pašu kapitāla instrumentu nosaka vai procentus, dividendes, zaudējumus un guvumus, kas attiecas uz šo instrumentu, kā ienākumus vai izdevumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tādējādi akciju, kas ir pilnībā atzītas kā saistības, dividenžu maksājumus atzīst kā izdevumus tāpat kā obligāciju procentus. Līdzīgi guvumus un zaudējumus, kas saistīti ar finanšu saistību izpirkšanu vai refinansēšanu, atzīst peļņā vai zaudējumos, turpretī pašu kapitāla instrumentu izpirkšanu vai refinansēšanu atzīst kā pašu kapitāla izmaiņas. Izmaiņas pašu kapitāla instrumenta patiesajā vērtībā netiek atzītas finanšu pārskatos.

37

Uzņēmumam, emitējot vai iegādājoties tā pašu kapitāla instrumentus, parasti rodas dažādas izmaksas. Tās var būt reģistrācijas un citas administratīvās maksas, summas, kas tiek maksātas juridiskiem, grāmatvedības un citiem profesionāliem konsultantiem, drukāšanas izmaksas un zīmognodevas. Pašu kapitāla darījuma izmaksas uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla tādā mērā, cik tās ir uz pašu kapitāla darījumu tieši attiecināmas izmaksas, no kurām citādi būtu iespējams izvairīties. Pārtraukta pašu kapitāla darījuma izmaksas atzīst kā izdevumus.

38

Darījumu izmaksas, kas attiecas uz salikta finanšu instrumenta emisiju attiecina uz instrumenta saistību un pašu kapitāla sastāvdaļām proporcionāli ienākumu sadalei. Darījumu izmaksas, kas kopīgi attiecas uz vairāk kā vienu darījumu (piemēram, izmaksas par vienlaicīgu dažu akciju piedāvājumu un citu akciju kotēšanu biržas sarakstā), attiecina uz tiem darījumiem, uz kuriem tās attiecināt ir racionāli un atbilstoši līdzīgiem darījumiem.

39

Darījumu izmaksu summu, kuru uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla par periodu, atklāj atsevišķi saskaņā ar 1. SGS.

40

Dividendes, kas klasificētas kā izdevumi, var uzrādīt peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) vai nu kopā ar procentiem par citām saistībām vai kā atsevišķu posteni. Papildus šā standarta prasībām procentu un dividenžu atklāšana ir pakļauta 1. SGS un 7. SFPS prasībām. Dažos gadījumos atšķirību dēļ starp procentiem un dividendēm tādos aspektos kā nodokļu ieturēšana, ir vēlams peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā(-os) tās atklāt atsevišķi. Informāciju par nodokļu ietekmi atklāj saskaņā ar 12. SGS.

41

Guvumus un zaudējumus, kas saistīti ar finanšu saistību uzskaites vērtības izmaiņām, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus vai izdevumus, pat ja tie attiecas uz instrumentu, kas ietver tiesības uz atlikušo līdzdalību uzņēmuma aktīvos apmaiņā pret naudu vai citu finanšu aktīvu (skat. 18. punkta b) apakšpunktu). Saskaņā ar 1. SGS uzņēmums uzrāda visus guvumus vai zaudējumus, kas rodas no tādu instrumentu atkārtotas novērtēšanas, apvienoto ienākumu pārskatā atsevišķi, kad tas ir svarīgi, lai skaidrotu uzņēmuma darbības rezultātus.

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana (sk. arī AG38A–AG38F. un AG39. punktu)

42

Finanšu aktīvi un finanšu saistības jāieskaita [Jāveic finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaits] un neto summa jāuzrāda finanšu stāvokļa pārskatā, tikai tad, ja uzņēmums: a) ir juridiski tiesīgs veikt atzīto summu ieskaitu; un b) paredz norēķināties neto vai vienlaicīgi realizēt aktīvu un nokārtot saistības. Uzskaitot finanšu aktīva pārvešanu, kas neatbilst atzīšanas pārtraukšanas kritērijiem, uzņēmums nedrīkst ieskaitīt pārvesto aktīvu un attiecīgās saistības (sk. 9. SFPS 3.2.22. punktu).

43

Šis standarts pieprasa finanšu aktīvu un finanšu saistību uzrādīšanu neto, ja tas atspoguļo uzņēmuma sagaidāmās nākotnes naudas plūsmas veicot norēķinu par diviem vai vairāk atsevišķiem finanšu instrumentiem. Ja uzņēmumam ir tiesības saņemt vai maksāt vienu neto summu un tas plāno to darīt, tam faktiski ir tikai viens vienīgs finanšu aktīvs vai finanšu saistība. Citos apstākļos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda atsevišķi vienu no otra atbilstīgi to īpašībām, proti, atbilstīgi tam, vai runa ir par uzņēmuma līdzekļiem vai pienākumiem. Uzņēmums atklāj 7. SFPS 13B–13E punktā prasīto informāciju par atzītiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 7. SFPS 13A punkta darbības joma.

44

Atzīta finanšu aktīva un atzītu finanšu saistību ieskaitīšana un neto summas uzrādīšana atšķiras no finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanas. Lai gan ieskaits nerada guvumu vai zaudējumu atzīšanu, finanšu instrumenta atzīšanas pārtraukšana ne tikai izslēdz iepriekš atzītu posteni no finanšu stāvokļa pārskata, bet arī var beigties ar guvumu vai zaudējumu atzīšanu.

45

Tiesības veikt ieskaitu ir debitora juridiskās tiesības, kas pamatojas līgumā vai citādi, norēķināties vai citādi dzēst visu vai daļu no summas, kas kreditoram pienākas, pret to summu attiecinot summu, ko kreditors ir parādā. Neparastos gadījumos debitoram var būt juridiskas tiesības, piemērot summu, kas tam pienākas no trešās puses, pret summu, kas pienākas kreditoram, ja starp visām trim pusēm ir skaidra vienošanās par debitora tiesībām veikt ieskaitu. Tā kā tiesības veikt ieskaitu ir juridiskas tiesības, apstākļi, kas uztur šīs tiesības, var atšķirties starp dažādām jurisdikcijām, un ir jāņem vērā likumi, kuri attiecināmi uz attiecībām starp pusēm.

46

Realizējamās tiesības ieskaitīt finanšu aktīvu un finanšu saistības ietekmē tiesības un pienākumus, kas saistās ar finanšu aktīvu un finanšu saistībām un var ietekmēt uzņēmuma pakļautību kredītriskam un likviditātes riskam. Tomēr tiesību pastāvēšana pati par sevi nav pietiekams pamats ieskaitīšanai. Ja nav nolūka izmantot šīs tiesības vai vienlaikus norēķināties, uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu summa un laiks netiek ietekmēti. Ja uzņēmumam ir nolūks realizēt tiesības vai norēķināties vienlaicīgi, aktīva un saistību neto uzrādīšana atbilstošāk atspoguļo sagaidāmo nākotnes naudas plūsmu summas un laiku, kā arī riskus, kuriem šīs naudas plūsmas ir pakļautas. Vienas vai abu pušu nolūks norēķināties neto bez juridiskām tiesībām uz to nav pietiekams, lai attaisnotu ieskaitīšanu, jo tiesības un pienākumi, kas attiecas uz atsevišķiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, paliek nemainīgi.

47

Uzņēmuma nolūkus attiecībā uz noteiktu aktīvu un saistību norēķinu var ietekmēt tā parastā uzņēmējdarbības pieredze, finanšu tirgu prasības un citi apstākļi, kas var ierobežot tā spēju norēķināties neto vai norēķināties vienlaicīgi. Ja uzņēmumam ir tiesības veikt ieskaitu, bet tam nav nolūka norēķināties neto vai realizēt aktīvu un norēķināties par saistībām vienlaicīgi, tiesību ietekmi uz uzņēmuma pakļautību kredītriskam atklāj saskaņā ar 7. SFPS 36. punktu.

48

Vienlaicīga norēķināšanās par diviem finanšu instrumentiem var rasties, piemēram, no klīringa centra darbības organizētā finanšu tirgū vai tiešas apmaiņas. Šajos apstākļos naudas plūsmas būtībā ir līdzvērtīga vienai neto summai un nepastāv ne kredītrisks, ne likviditātes risks. Citos apstākļos uzņēmums var norēķināties par diviem instrumentiem, saņemot un maksājot atsevišķas summas, pakļaujot sevi kredītriskam par pilnu aktīva summu vai likviditātes riskam par pilnu saistību summu. Šāda pakļautība riskiem var būt nozīmīga, pat ja tā ir salīdzinoši īslaicīga. Attiecīgi finanšu aktīva realizācija un finanšu saistību nokārtošana tiek uzskatīta par vienlaicīgu tikai tad, ja šie darījumi notiek vienā laika momentā.

49

42. punktā izklāstītie nosacījumi parasti netiek apmierināti un ieskaitīšana parasti ir nepiemērota, ja: a) tiek lietoti vairāki dažādi finanšu instrumenti, lai atdarinātu viena finanšu instrumenta pazīmes (“sintētiskais instruments”); b) finanšu aktīvi un finanšu saistības rodas no finanšu instrumentiem, kam ir tie paši primārie risku avoti (piemēram, aktīvi un saistības nākotnes līgumu vai citu atvasināto finanšu instrumentu portfelī), bet, kas ietver dažādus darījumu partnerus; c) finanšu vai citi aktīvi ir ieķīlāti kā nodrošinājums nesegtām finanšu saistībām; d) debitors finanšu aktīvus ir nodevis pārvaldīšanā nolūkā izpildīt pienākumu, bet kreditors nav tos akceptējis pienākuma norēķinam (piemēram, vērtspapīru dzēšanas fonda vienošanās); vai e) tiek sagaidīts, ka pienākumi, kas radušies zaudējumus radījušu notikumu rezultātā, būs atgūstami no trešās personas tādēļ, ka ir prasība saistībā ar apdrošināšanas līgumu.

50

Uzņēmums, kas uzsāk vairākus finanšu instrumentu darījumus ar vienu darījumu partneri, var noslēgt “ģenerālvienošanos par neto norēķiniem” ar šo darījumu partneri. Šāda vienošanās nodrošina vienu neto norēķinu par visiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas vienošanās jebkura līguma saistību neizpildes vai izbeigšanas gadījumā. Šādus līgumus parasti lieto finanšu institūcijas, lai nodrošinātu aizsardzību pret zaudējumiem bankrota gadījumā vai citos apstākļos, kuru rezultātā darījumu partneris nespēj pildīt savus pienākumus. Ģenerālvienošanās par neto norēķiniem parasti rada tiesības veikt ieskaitu, kas kļūst īstenojamas un ietekmē atsevišķu finanšu aktīvu un finanšu saistību realizāciju vai norēķinus tikai pēc konkrēta saistību neizpildes gadījuma vai citos apstākļos, kuri parastā uzņēmējdarbības gaitā nav sagaidāmi. Ģenerālvienošanās par neto norēķiniem nav pamats ieskaitīšanai, ja vien neizpildās abi 42. punktā aprakstītie nosacījumi. Ja finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas pakļautas ģenerālvienošanās par neto norēķiniem līgumam, nav ieskaitīti, vienošanās ietekmi uz uzņēmuma pakļautību kredītriskam atklāj saskaņā ar 7. SFPS 36. punktu.

51-95

[Svītrots]

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

96

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmums nedrīkst piemērot šo standartu ikgadējiem periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, ja vien tas nepiemēro 39. SGS (izdots 2003. gada decembrī), ieskaitot 2004. gada martā publiskotos grozījumus. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

96 A

Ar 32. SGS un 1. SGS grozījumiem “Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas”, ko izdeva 2008. gada februārī, noteica, ka finanšu instrumentus, kam ir visas 16.A un 16.B punktā vai 16.C un 16.D punktā minētās pazīmes un kuri atbilst šo punktu nosacījumiem, ir jāklasificē par pašu kapitāla instrumentu, veica grozījumus 11., 16., 17.–19., 22., 23., 25., AG13., AG14. un AG27. punktā un pievienoja 16.A–16.F, 22.A, 96.B, 96.C, 97.C, AG14.A–AG14.J un AG29.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro kādam agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un vienlaicīgi jāpiemēro attiecīgie grozījumi 1. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un SFPIK- 2.

96 B

Līdz ar “Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas” ieviesa ierobežotas piemērošanas jomas izņēmumu; tādēļ uzņēmums nedrīkst piemērot izņēmumu pēc analoģijas.

96 C

Atbilstoši šim izņēmumam instrumentu klasificē tikai saskaņā ar 1. SGS, 32. SGS, 39. SGS, 7. SFPS un 9. SFPS. Instrumentu nedrīkst uzskatīt par kapitāla vērtspapīru instrumentu atbilstoši citiem norādījumiem, piemēram, 2. SFPS.

97

Šis standarts jāpiemēro retrospektīvi.

97 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 40. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

97 B

Ar 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārstrādāts 2008. gadā) tika svītrots 4. punkta c) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Tomēr grozījums neattiecas uz iespējamo atlīdzību par uzņēmējdarbības apvienošanu, kas notikusi pirms 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) piemērošanas. Tā vietā uzņēmums uzskaita šādu atlīdzību atbilstīgi 3. SFPS (grozīts 2010. gadā) 65.A–65.E punktam.

97 C

Piemērojot 96.A punktā aprakstītos grozījumus, uzņēmumam salikts finanšu instruments, kas ietver pienākumu likvidācijas gadījumā nodot proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem citai pusei, ir jāsadala atsevišķās saistību un pašu kapitāla sastāvdaļās. Ja saistību sastāvdaļa ir izpildīta, 32. SGS grozījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ietvertu divu pašu kapitāla sastāvdaļu atdalīšanu. Pirmā sastāvdaļa būtu nesadalītajā peļņā un atspoguļotu kumulatīvos procentus, kas pieauguši par saistību sastāvdaļu. Otra daļa atspoguļotu sākotnējo pašu kapitāla sastāvdaļu. Tādēļ, ja grozījumu piemērošanas dienā saistību sastāvdaļa ir izpildīta, uzņēmumam šīs divas sastāvdaļas nav jāatdala.

97 D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 4. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 7. SFPS 3. punkta, 28. SGS 1. punkta un 31. SGS 1. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

97 E

Ar 2009. gada oktobrī izdoto “Tiesību emisiju klasifikāciju” ir grozīts 11. un 16. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. februārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

97 F

[Svītrots]

97 G

Standarta 97.B punkts grozīts ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem. Uzņēmums piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana.

97 H

[Svītrots]

97 I

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 4. punkta a) apakšpunkts un AG29 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

97 J

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 11. punktā un 23. un AG31 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

97 K

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 40. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

97 L

Ar 2011 gada decembra publikāciju “Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana” (grozījumi 32. SGS) svītrots AG38. punkts un pievienots AG38A—AG38F punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Uzņēmums piemēro šos grozījumus retrospektīvi. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus no agrāka datuma, tas atklāj šo faktu un veic arī 2011. gada decembra publikācijā “Informācijas atklāšana un sniegšana — Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana” (grozījumi 7. SFPS) noteikto informācijas atklāšanu.

97 M

Ar 2011. gadā izdoto “Informācijas atklāšana un sniegšana — Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana” (grozījumi 7. SFPS) tika grozīts 43. punkts, ar ko uzņēmumam pieprasīja atklāt informāciju saskaņā ar 7. SFPS 13B–13E punktu attiecībā uz atzītajiem finanšu aktīviem, kuri ietilpst 7. SFPS 13A punkta darbības jomā. Uzņēmums piemēro šos grozījumus pārskata gadiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, kā arī šo pārskata gadu starpposmiem. Uzņēmums sniedz minētajā grozījumā prasīto informāciju retrospektīvi.

97 N

Ar 2012. gada maijā izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam” tika grozīts 35., 37. un 39. punkts un pievienots 35.A punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

97 O

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 4. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo grozījumu piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

97 P

[Svītrots]

97 Q

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts AG21 punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

97 R

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 3., 4., 8., 12., 23., 31., 42., 96.C, AG2. un AG30. punkts un svītrots 97.F, 97.H un 97.P punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

97 S

Ar 16. SFPS “Noma”, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts AG9. un AG10. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

97 T

Ar 2017. gada maijā izdoto 17. SFPS grozīts 4., AG8. un AG36. punkts un pievienots 33.A punkts. Atbilstīgi 2020. gada jūnijā izdotajiem 17. SFPS grozījumiem tika turpmāk grozīts 4. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

98

Šis standarts aizstāj 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana” (pārstrādāts 2000. gadā) (15)

99

Šis standarts aizstāj šīs interpretācijas: a) PIK-5 “Finanšu instrumentu klasifikācija — uzkrājumi iespējamām saistībām”; b) PIK-16 “Pamatkapitāls — Atpirktie īpašnieku ieguldītais pašu kapitāls instrumenti (Pašu akcijas)”; un c) PIK-17 “Pašu kapitāls — pašu kapitāla darījumu izmaksas”.

100

Šis Standarts atsauc PIK D34. interpretācijas projektu “Finanšu instrumenti — Turētāja izpērkami instrumenti vai tiesības”.

33. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Peļņa par akciju

MĒRĶI

1

Šī standarta mērķis ir aprakstīt principus, saskaņā ar kuriem noteikt un uzrādīt peļņu par akciju, tādējādi uzlabojot iespējas salīdzināt dažādu uzņēmumu darbības rezultātus vienā laika periodā, kā arī viena uzņēmuma darbības rezultātus dažādos pārskata periodos. Kaut arī informācijai par peļņu par akciju ir ierobežojumi, jo peļņas noteikšanā var tikt izmantotas atšķirīgas grāmatvedības politikas, konsekventi noteikts saucējs uzlabo finanšu pārskatus. Šā standarta galvenais uzmanības objekts ir saucējs, aprēķinot peļņu par akciju.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šo standartu piemēro attiecībā uz: a) tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem, i) kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai ii) kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā; un b) tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kurai ir mātesuzņēmums, i) kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai ii) kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.

3

Uzņēmumam, kas atklāj informāciju par peļņu par akciju, peļņa par akciju jāaprēķina un jāatklāj saskaņā ar šo standartu.

4

Ja uzņēmums sniedz gan konsolidētos finanšu pārskatus, gan atsevišķos finanšu pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar attiecīgi 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 27. SGS, “Atsevišķie finanšu pārskati”, informācija saskaņā ar šī standarta prasībām jāatklāj, pamatojoties tikai uz konsolidētajos finanšu pārskatos ietverto informāciju. Uzņēmumam, kas nolemj atklāt informāciju par peļņu par akciju, pamatojoties uz atsevišķiem finanšu pārskatiem, šāda informācija par peļņu par akciju jāsniedz tikai atsevišķajā apvienoto ienākumu pārskatā. Uzņēmums nedrīkst sniegt šādu informāciju par peļņu par akciju konsolidētajos finanšu pārskatos.

4A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā paredzēts 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, peļņu par akciju uzrāda tikai šajā atsevišķajā pārskatā.

DEFINĪCIJAS

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Neaizstāšana ir peļņas par akciju palielināšanās vai zaudējumu par akciju samazināšanās, kas rodas no pieņēmuma, ka konvertējamie instrumenti tiek konvertēti, ka akciju iegādes iespējas vai garantijas līgumi tiek realizēti vai ka parastās akcijas tiek emitētas pēc konkrētu nosacījumu izpildes.   Ar nosacījumiem emitējamo akciju līgums ir līgums par akciju emisiju, kas ir atkarīgs no konkrētu nosacījumu izpildes.   Ar nosacījumiem emitējamās parastās akcijas ir parastās akcijas, kuras emitē par nelielu samaksu vai bez maksas, vai par citu atlīdzību pēc konkrētu nosacījumu izpildes, kas paredzēti ar nosacījumiem emitējamo akciju līgumā.   Mazinājums ir peļņas par akciju samazināšanās vai zaudējumu par akciju palielināšanās, kas rodas no pieņēmuma, ka konvertējamie instrumenti tiek konvertēti, ka akciju iegādes iespējas vai garantijas līgumi tiek realizēti vai ka parastās akcijas tiek emitētas pēc konkrētu nosacījumu izpildes.   Akciju iegādes iespējas līgumi, iegādes garantijas līgumi un to ekvivalenti ir finanšu instrumenti, kas to turētājam dod tiesības iegādāties parastās akcijas.   Parastā akcija ir pašu kapitāla instruments, kas pakļauts visiem citiem pašu kapitāla instrumentu veidiem.   Potenciālā parastā akcija ir finanšu instruments vai cits līgums, kas tā turētājam var dot tiesības uz parastajām akcijām.   Parasto akciju pārdošanas iespējas līgumi ir līgumi, kas to turētājam dod tiesības pārdot parastās akcijas par noteiktu cenu noteiktā laika posmā.

6

Parastās akcijas piedalās perioda neto peļņā tikai pēc citu veidu akciju, piemēram, priekšrocību akciju piedalīšanās. Uzņēmumam var būt vairāk nekā viena veida parastās akcijas. Viena un tā paša veida parastajām akcijām ir vienādas tiesības saņemt dividendes.

7

Potenciālās parastās akcijas ir, piemēram: a) finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumenti, to skaitā priekšrocību akcijas, kas konvertējamas parastajās akcijās; b) akciju iegādes iespējas un garantijas līgumi; c) akcijas, ko emitētu pēc nosacījumu izpildes saskaņā ar vienošanos, piemēram, par uzņēmējdarbības vai citu aktīvu pirkšanu.

8

32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” definētie termini šajā standartā tiek lietoti 32. SGS 11. punktā dotajās nozīmēs, ja nav norādīts citādi. 32. SGS definē finanšu instrumentu, finanšu aktīvu, finanšu saistību un kapitāla instrumentu un sniedz norādījumus par šo definīciju piemērošanu. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” definēts termins “patiesā vērtība” un noteiktas prasības šīs definīcijas piemērošanai.

NOVĒRTĒJUMS

Pamatpeļņa par akciju

9

Uzņēmumam jāaprēķina pamatpeļņas par akciju summas par peļņu vai zaudējumiem, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem un, ja uzrādīts, peļņu vai zaudējumus no turpināmām darbībām, kas attiecināmas uz šiem akciju turētājiem.

10

Pamatpeļņu par akciju aprēķina, dalot peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem (skaitītājs) ar periodā apgrozībā esošo parasto akciju vidējo svērto skaitu (saucējs).

11

Pamatpeļņas par akciju informācijas mērķis ir novērtēt mātes uzņēmuma katras parastās akcijas līdzdalības daļu uzņēmuma darbības rezultātos atskaites periodā.

Peļņa

12

Pamatpeļņas par akciju aprēķināšanas nolūkā summas, kas attiecināmas uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem saistībā ar: a) peļņu vai zaudējumiem no turpināmām darbībām, kas attiecināmas uz mātes uzņēmumu; un b) peļņu vai zaudējumiem, kas attiecināmi uz mātesuzņēmumu, ir a) un b) punktā norādītās summas, kas koriģētas par priekšrocību dividendēm pēc nodokļu atskaitīšanas, starpību, kas rodas, norēķinoties par priekšrocību akcijām, kā arī citām līdzīgām korekcijām, kas izriet no priekšrocību akcijām, kas klasificētas kā pašu kapitāls.

13

Visi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem attiecināmie ienākumu un izdevumu posteņi, kas atzīti konkrētā periodā, ieskaitot nodokļu izdevumus un priekšrocību akciju dividendes, kas klasificētas kā saistības, tiek iekļauti perioda peļņas vai zaudējumu noteikšanā, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem (sk. 1. SGS ).

14

Priekšrocību dividenžu summa pēc nodokļu atskaitīšanas, kas tiek atskaitīta no peļņas vai zaudējumiem, ir: a) par periodu izsludināto priekšrocību dividenžu summa pēc nodokļu atskaitīšanas par nekumulatīvām priekšrocību akcijām; un b) pieprasītā priekšrocību dividenžu summa pēc nodokļu atskaitīšanas par kumulatīvām priekšrocību akcijām periodā neatkarīgi no tā, vai dividendes ir izsludinātas vai ne. Perioda priekšrocību dividenžu summā neietilpst priekšrocību dividenžu summa par kumulatīvām priekšrocību akcijām, kas samaksāta vai izsludināta pārskata periodā par iepriekšējiem periodiem.

15

Priekšrocību akcijas, kas paredz zemu sākotnējo dividendi, lai uzņēmumam kompensētu priekšrocību akciju pārdošanu ar diskontu, vai dividendi, kas pārsniedz tirgus likmi vēlākā periodā, lai investoriem kompensētu priekšrocību akciju pirkšanu ar uzcenojumu, dažkārt tiek uzskatītas par paaugstinātas likmes priekšrocību akcijām. Jebkurš sākotnējās emisijas diskonts vai uzcenojums paaugstinātas likmes priekšrocību akcijām tiek amortizēts un iekļauts nesadalītajā peļņā, izmantojot faktiskās procentu likmes metodi, un uzskatīts par priekšrocību dividendi peļņas par akciju aprēķināšanai.

16

Priekšrocību akcijas var tikt atpirktas uzņēmuma rīkotā izsoles piedāvājumā akciju turētājiem. Priekšrocību akciju turētājiem izmaksātās atlīdzības patiesās vērtības pārsniegums pār priekšrocību akciju uzskaites vērtību ir priekšrocību akciju turētāju ienākums un uzņēmuma izdevumi, kas attiecināmi uz nesadalīto peļņu. Šī summa tiek atskaitīta, aprēķinot peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem.

17

Nosakot labvēlīgas izmaiņas sākotnējos konvertēšanas noteikumos vai papildus kompensācijas izmaksu, uzņēmums var stimulēt konvertējamo priekšrocību akciju pirmstermiņa konvertēšanu. Parasto akciju patiesās vērtības pārsniegums vai citas samaksātās atlīdzības pārsniegums pār parasto akciju patieso vērtību, ko emitē saskaņā ar sākotnējiem konvertēšanas noteikumiem, ir priekšrocību akciju turētāju ienākums, un tas tiek atskaitīts, aprēķinot peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem.

18

Jebkurš priekšrocību akciju uzskaites vērtības pārsniegums pār atlīdzības patieso vērtību, kas samaksāta, lai norēķinātos par priekšrocību akcijām, tiek pieskaitīts, aprēķinot peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem.

Akcijas

19

Pamatpeļņas par akciju aprēķināšanas nolūkā parasto akciju skaits ir vidējais svērtais apgrozībā esošo parasto akciju skaits attiecīgajā periodā.

20

Vidējā svērtā apgrozībā esošo akciju skaita izmantošana attiecīgajā periodā atspoguļo iespēju, ka pašu kapitāla summa attiecīgajā periodā ir mainījusies mazāka vai lielāka apgrozībā esošu akciju skaita dēļ kādā laika posmā. Vidējais svērtais apgrozībā esošo parasto akciju skaits attiecīgajā periodā ir sākuma periodā apgrozībā esošo parasto akciju skaits, kuru koriģē šajā periodā atpirkto vai emitēto parasto akciju skaits, reizināts ar laika svēršanas faktoru. Laika svēršanas faktors ir to dienu skaita, kad akcijas ir apgrozībā, attiecība pret kopējo dienu skaitu periodā; daudzos gadījumos ir lietderīgi vidējo svērto skaitu pamatoti noapaļot.

21

Parasti akcijas iekļauj vidējā svērtā akciju skaitā, sākot ar to datumu, kad atlīdzība ir saņemama (kas parasti ir to emisijas datums), piemēram: a) parastās akcijas, kas emitētas apmaiņā pret naudu, tiek iekļautas, kad naudu var saņemt; b) parastās akcijas, kas emitētas, brīvprātīgi atkārtoti ieguldot parasto vai priekšrocību akciju dividendes, tiek iekļautas, sākot ar dividenžu reinvestēšanas datumu; c) parastās akcijas, kas emitētas, konvertējot kādu parāda instrumentu parastajās akcijās, tiek iekļautas tajā datumā, kad pārtrauc procentu uzkrāšana; d) parastās akcijas, kas emitētas, lai aizstātu citu finanšu instrumentu procentus vai pamatsummu, tiek iekļautas tajā datumā, kad pārtrauc procentu uzkrāšanu; e) parastās akcijas, kas emitētas, lai norēķinātos par uzņēmuma saistībām, tiek iekļautas, sākot ar norēķina datumu; f) parastās akcijas, kas emitētas kā atlīdzība par iegādāto aktīvu, kas nav nauda, tiek iekļautas, sākot ar datumu, kad iegāde tiek atzīta; un g) parastās akcijas, kas emitētas apmaiņā pret pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam, tiek iekļautas līdz ar pakalpojumu sniegšanu. Parasto akciju iekļaušanas laiku nosaka to emisijas noteikumi un nosacījumi. Pienācīgi jāapsver jebkura ar emisiju saistītā līguma būtība.

22

Parastās akcijas, kas emitētas kā uzņēmējdarbības apvienošanā nodotās atlīdzības daļa, no iegādes datuma iekļauj akciju vidējā svērtajā skaitā. Tas nepieciešams, jo pircējs no šī datuma iekļauj iegādātā uzņēmuma peļņu un zaudējumus savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatspoguļoto ienākumu pārskatā.

23

Parastās akcijas, kas tiks emitētas pēc obligāti konvertējamā instrumenta konvertēšanas, tiek iekļautas pamatpeļņas aprēķinā par akciju no līguma noslēgšanas datuma.

24

Ar nosacījumiem emitējamās akcijas tiek uzskatītas par apgrozībā esošām un iekļautas pamatpeļņas par akciju aprēķinā tikai, sākot ar datumu, kad nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti (t. i., notikumi ir notikuši). Akcijas, kas emitējamas vienīgi pēc pagājušā laika, nav ar nosacījumiem emitējamās akcijas, tāpēc ka pagājušais laiks ir neapšaubāms fakts. Apgrozībā esošās parastās akcijas, kuras nosacīti var atdot atpakaļ (tās var atsaukt), neuzskata par apgrozībā esošām akcijām, un tās tiek izslēgtas no pamatpeļņas par akciju aprēķina līdz datumam, kad akcijas vairs nevar atsaukt.

25

[Svītrots]

26

Vidējais svērtais apgrozībā esošo parasto akciju skaits periodā un visos uzrādītajos periodos jākoriģē, ņemot vērā notikumus, izņemot potenciālo parasto akciju konvertēšanu, kuri ir mainījuši apgrozībā esošo parasto akciju skaitu bez attiecīgām resursu izmaiņām.

27

Parastās akcijas var emitēt vai apgrozībā esošo parasto akciju skaitu var samazināt bez attiecīgām resursu izmaiņām. Piemēri: a) kapitalizācija jeb prēmijakciju emisija (dažkārt dēvēta par akciju dividendi); b) prēmijas elements jebkurā citā emisijā, piemēram, prēmijas elements tiesību emisijā esošajiem akcionāriem; c) akciju sadalīšana; un d) reversā akciju sadalīšana (akciju konsolidācija).

28

Kapitalizācijā vai prēmijakciju emisijā, vai akciju sadalīšanā parastās akcijas tiek emitētas esošajiem akcionāriem bez papildu atlīdzības. Tādēļ apgrozībā esošo parasto akciju skaits tiek palielināts bez resursu palielināšanas. Pirms notikuma apgrozībā esošo parasto akciju skaits tiek koriģēts, ņemot vērā proporcionālās izmaiņas apgrozībā esošo parasto akciju skaitā, tā it kā notikums būtu noticis iepriekšējā uzrādītā perioda sākumā. Piemēram, “divas par vienu”, prēmijakciju emisijā apgrozībā esošo akciju skaits pirms emisijas tiek reizināts ar trīs, lai iegūtu jauno kopējo parasto akciju skaitu, vai ar divi, lai iegūtu parasto papildu akciju skaitu.

29

Parasto akciju konsolidācija kopumā samazina apgrozībā esošo parasto akciju skaitu bez attiecīgā resursu samazinājuma. Tomēr, ja kopējais rezultāts ir akciju atpirkšana pēc patiesās vērtības, tad apgrozībā esošo parasto akciju skaits ir attiecīgo resursu samazinājuma rezultāts. Piemēram, akciju konsolidācija apvienojumā ar īpašu dividendi. Vidējais svērtais apgrozībā esošo parasto akciju skaits periodā, kurā notiek kombinētais darījums, tiek koriģēts, lai samazinātu parasto akciju skaitu, sākot no datuma, kad tiek atzīta īpašā dividende.

Mazinātā peļņa par akciju

30

Uzņēmumam jāaprēķina mazinātās peļņas par akciju summas, lai noteiktu peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem un, ja uzrādīts, peļņu vai zaudējumus no turpināmām darbībām, kas attiecināmi uz šiem akciju turētājiem.

31

Lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, uzņēmumam jākoriģē peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parastajiem akciju turētājiem, un vidējais svērtais apgrozībā esošais parasto akciju skaits, par visu peļņu mazinošo potenciālo akciju ietekmi.

32

Mazinātās peļņas par akciju mērķis atbilst pamatpeļņas par akciju mērķim – novērtēt katras parastās akcijas līdzdalības daļu uzņēmuma darbības rezultātos – ņemot vērā visu attiecīgajā periodā apgrozībā esošo peļņu mazinošo potenciālo parasto akciju ietekmi. Rezultātā: a) uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem attiecināmo perioda peļņu vai zaudējumus palielina par dividenžu summu pēc nodokļu atskaitīšanas un attiecīgajā periodā atzītajiem procentiem attiecībā uz peļņu mazinošajām potenciālajām parastajām akcijām, un koriģē par jebkurām citām izmaiņām ienākumos vai izdevumos, kas rastos, konvertējot peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas; un b) apgrozībā esošo parasto akciju vidējo svērto skaitu palielina par tādu papildu parasto akciju vidējo svērto skaitu, kas būtu apgrozībā, ja visas peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas būtu konvertētas.

Peļņa

33

Lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, uzņēmumam jākoriģē peļņa vai zaudējumi, kas attiecināmi uz mātes uzņēmuma parasto akciju turētājiem, kā aprēķināts saskaņā ar 12. punktu, par rezultātu pēc nodokļu atskaitīšanas: a) jebkurām dividendēm vai citiem posteņiem, kas saistīti ar peļņu mazinošajām potenciālajām parastajām akcijām, kas atskaitītas, lai iegūtu peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parastajām akcijām, kā aprēķināts saskaņā ar 12. punktu; b) visiem attiecīgajā periodā atzītajiem procentiem, kas saistīti ar peļņu mazinošajām potenciālajām parastajām akcijām; un c) citām ienākumu vai izdevumu izmaiņām, kas rastos, konvertējot peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas.

34

Pēc tam, kad potenciālās parastās akcijas ir konvertētas parastajās akcijās, 33. punkta a) un c) apakšpunktā identificētie posteņi vairs neparādās. To vietā jaunās parastās akcijas drīkst iekļaut peļņā vai zaudējumos, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem. Tādēļ peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem, ko aprēķina saskaņā ar 12. punktu, koriģē par 33. punkta a) un c) apakšpunktā identificētajiem posteņiem un visiem attiecīgajiem nodokļiem. Izdevumi, kas saistīti ar potenciālajām parastajām akcijām, ietver darījumu izmaksas un diskontus, kas tiek uzskaitīti pēc efektīvās procentu metodes (sk. 9. SFPS).

35

Potenciālo parasto akciju konvertēšana var izraisīt secīgas citu ienākumu vai izdevumu izmaiņas. Piemēram, ar potenciālajām parastajām akcijām saistīto procentu izdevumu samazināšanās un no tā izrietošais perioda peļņas pieaugums vai zaudējumu samazinājums var palielināt izdevumus, kas saistīti ar darbinieku obligāto peļņas sadales plānu. Lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, kas attiecināma uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem, koriģē peļņu vai zaudējumus par šīm secīgajām ienākumu vai izdevumu izmaiņām.

Akcijas

36

Lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, parasto akciju skaitam jāatbilst vidējam svērtajam parasto akciju skaitam, ko aprēķina saskaņā ar 19. un 26. punktu, kam pieskaitīts vidējais svērtais parasto akciju skaits, ko emitētu, ja visas peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas tiktu konvertētas parastajās akcijās. Peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas jāuzskata par konvertētām parastajās akcijās pārskata perioda sākumā vai, ja tas notiek vēlāk, datumā, kurā potenciālās parastās akcijas tiek emitētas.

37

Peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas jānosaka neatkarīgi katram uzrādītajam periodam. Peļņu mazinošo potenciālo parasto akciju skaits, kas iekļauts periodā no gada sākuma līdz konkrētajam datumam, nav peļņu mazinošo potenciālo parasto akciju vidējais svērtais skaits, ko iekļauj katrā starpperioda aprēķinā.

38

Potenciālās parastās akcijas izsver par periodu, kad tās ir apgrozībā. Potenciālās parastās akcijas, kuras tiek atsauktas vai kuras tiek atļauts anulēt šajā periodā, iekļauj mazinātās peļņas par akciju aprēķinā tikai par to perioda daļu, kurā tās ir apgrozībā. Potenciālās parastās akcijas, kas pārskata periodā konvertētas parastajās akcijās, iekļauj mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, sākot ar perioda sākumu līdz konvertēšanas datumam; sākot ar konvertēšanas datumu, iegūtās parastās akcijas iekļauj gan pamatpeļņā par akciju, gan mazinātajā peļņā par akciju.

39

Parasto akciju skaitu, ko emitētu, konvertējot peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas, nosaka, ņemot vērā potenciālo parasto akciju nosacījumus. Ja pastāv vairāk nekā viens konvertēšanas variants, aprēķinā izmanto to konvertācijas likmi vai darījuma cenu, kas ir visizdevīgākā no potenciālo parasto akciju turētāja viedokļa.

40

Meitasuzņēmums, kopuzņēmums vai asociētais uzņēmums pusēm, kas nav mātesuzņēmums vai ieguldītājs, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme ieguldījumu saņēmējā, var emitēt potenciālās parastās akcijas, kuras ir konvertējamas meitasuzņēmuma, kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma parastajās akcijās vai arī mātesuzņēmuma vai ieguldītāja, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme ieguldījuma saņēmējā (pārskatu sniedzējs uzņēmums) parastajās akcijās. Ja šīm meitasuzņēmuma, kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma potenciālajām parastajām akcijām ir mazinoša ietekme uz pārskatu sniedzēja uzņēmuma pamatpeļņu par akciju, tās iekļauj mazinātās peļņas par akciju aprēķinā.

Peļņu mazinošās potenciālās parastās akcijas

41

Potenciālās parastās akcijas jāuzskata par peļņu mazinošām tikai tad, ja to konvertēšana parastajās akcijās samazinātu peļņu par akciju vai palielinātu zaudējumus par akciju no turpināmām darbībām.

42

Uzņēmums izmanto peļņu vai zaudējumus no turpināmām darbībām, kas attiecināmi uz mātes uzņēmumu, kā kontroles skaitli, lai noteiktu, vai potenciālās parastās akcijas ir peļņu mazinošas vai palielinošas. Peļņu vai zaudējumus no turpināmām darbībām, kas attiecināmi uz mātesuzņēmumu, koriģē saskaņā ar 12. punktu un izslēdz posteņus, kas saistīti ar pārtraucamām darbībām.

43

Potenciālās parastās akcijas ir peļņu palielinošas, ja to konvertēšana parastajās akcijās palielinātu peļņu par akciju vai samazinātu zaudējumus par akciju no turpināmām darbībām. Mazinātās peļņas par akciju aprēķinā netiek ņemta vērā potenciālo parasto akciju konversija, darījums ar šīm akcijām vai cita potenciālo parasto akciju emisija, kura varētu palielināt peļņu par akciju.

44

Nosakot, vai potenciālās parastās akcijas ir peļņu mazinošas vai palielinošas, katra potenciālā parasto akciju emisija vai sērija tiek izvērtēta nevis kopumā, bet gan atsevišķi. Secība, kādā potenciālās parastās akcijas tiek izvērtētas, var ietekmēt to, vai tās ir peļņu mazinošas. Tādēļ, lai iegūtu maksimālo pamatpeļņas par akciju mazinājumu, katru potenciālo parasto akciju emisiju vai sēriju izvērtē, sākot ar visvairāk peļņu mazinošo un beidzot ar vismazāk peļņu mazinošo, t. i. potenciālās parastās akcijas ar viszemāko “peļņu par papildu akciju” tiek iekļautas mazinātās peļņas par akciju aprēķinā pirms akcijām ar augstāku peļņu par papildu akciju. Iegādes iespējas līgumi un garantijas līgumi parasti tiek iekļauti pirmie, tādēļ ka tie neietekmē aprēķina skaitītāju.

Akciju iegādes iespēju līgumi, iegādes garantijas līgumi un to ekvivalenti

45

Lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, uzņēmumam jāpieņem, ka tiks izmantoti uzņēmuma peļņu mazinošie iegādes iespējas līgumi un iegādes garantijas līgumi. Sagaidāmie ieņēmumi no šiem instrumentiem jāuzskata par tādiem, kas iegūti, emitējot parastās akcijas par šā perioda parasto akciju vidējo tirgus cenu. Starpība starp emitēto parasto akciju skaitu un parasto akciju skaitu, kas būtu emitēts par parasto akciju vidējo tirgus cenu perioda laikā, jāuzskata par parasto akciju emisiju bez atlīdzības.

46

Iegādes iespējas līgumi un iegādes garantijas līgumi ir peļņu mazinoši, ja to rezultātā parastās akcijas tiktu emitētas par zemāku cenu nekā parasto akciju vidējā tirgus cena konkrētajā periodā. Peļņas mazinājuma summa ir parasto akciju vidējā tirgus cena perioda laikā mīnus emisijas cena. Tādēļ, lai aprēķinātu mazināto peļņu par akciju, uzskata, ka potenciālās parastās akcijas sastāv no: a) līguma par noteikta skaita parasto akciju emisiju pēc to vidējās tirgus cenas attiecīgajā periodā. Pieņem, ka šādām parastajām akcijām ir patiess izcenojums un tās nav ne peļņu mazinošas, ne palielinošas. Tās neņem vērā, aprēķinot mazināto peļņu par akciju; b) līguma par atlikušo parasto akciju emisiju bez atlīdzības. Šīs parastās akcijas nerada ieņēmumus un neietekmē peļņu vai zaudējumus, kas attiecināmi uz apgrozībā esošajām parastajām akcijām. Tādēļ šīs akcijas ir peļņu mazinošas un mazinātās peļņas par akciju aprēķinos tās pieskaita apgrozībā esošo parasto akciju skaitam.

47

Iegādes iespējas līgumiem un iegādes garantijas līgumiem ir peļņu mazinoša ietekme tikai tad, ja attiecīgajā periodā parasto akciju vidējā tirgus cena pārsniedz iegādes iespējas līguma vai iegādes garantijas līguma izmantošanas cenu (t. i., tie ir “ar pozitīvu patieso vērtību”). Iepriekš uzrādītā peļņa par akciju netiek retroaktīvi koriģēta, lai atspoguļotu parasto akciju cenu izmaiņas.

47 A

Akciju iespējas līgumiem un citiem vienošanās dokumentiem par maksājumiem, kuri ir balstīti uz akcijām, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”, 46. punktā minētajā emisijas cenā un 47. punktā minētajā izmantošanas cenā ietver tādu preču vai pakalpojumu patieso vērtību (kas novērtēta saskaņā ar 2. SFPS), kurus uzņēmumam nākotnē piegādās saskaņā ar akcijas iespējas līgumu vai citu vienošanos par maksājumu, kurš balstīts uz akcijām.

48

Darbinieku akciju iespējas līgumi ar fiksētiem vai nosakāmiem noteikumiem un parastās akcijas ar negarantētu peļņu mazinātās peļņas par akciju aprēķinos tiek uzskatīti par iespējas līgumiem, lai gan tiem var būt iespējamas garantijas. Tos uzskata par apgrozībā esošiem no dāvinājuma datuma. Darbinieku akciju iespējas līgumi, kas atkarīgi no uzņēmuma darbības rezultātiem, tiek uzskatīti par ar nosacījumiem emitējamām akcijām, tāpēc, ka to emisija ir iespējama, papildus pagājušajam laikam izpildot noteiktus nosacījumus.

Konvertējamie instrumenti

49

Konvertējamo instrumentu peļņu mazinošā ietekme jāatspoguļo mazinātajā peļņā par akciju saskaņā ar 33. un 36. punktu.

50

Konvertējamās priekšrocību akcijas ir peļņu palielinošas, ja vien dividendes summa, kas pasludināta vai uzkrāta tekošajā periodā par parasto akciju, kas iegūstama konvertācijas rezultātā, pārsniedz pamatpeļņu par akciju. Līdzīgi konvertējamais parāds peļņu palielina tad, kad vien tā procenti (neto pēc nodokļiem un citām ienākumu un izdevumu izmaiņām) par parasto akciju, kas iegūstama konvertācijas rezultātā, pārsniedz pamatpeļņu par akciju.

51

Konvertējamo priekšrocību akciju izpirkšana vai stimulētā konvertēšana var ietekmēt tikai daļu no iepriekš apgrozībā bijušajām konvertējamām priekšrocību akcijām. Tādos gadījumos jebkurš kompensācijas pārsniegums, kas aprakstīts 17. punktā, ir attiecināms uz tām akcijām, kas tiek izpirktas vai konvertētas, lai noteiktu, vai atlikušās apgrozībā esošās priekšrocību akcijas ir peļņu mazinošas. Izpirktās vai konvertētās akcijas tiek izvērtētas atsevišķi no akcijām, kas nav izpirktas vai konvertētas.

Ar nosacījumiem emitējamās akcijas

52

Tāpat kā pamatpeļņas par akciju aprēķinos, ar nosacījumiem emitējamās akcijas tiek uzskatītas kā apgrozībā esošas un iekļautas mazinātās peļņas par akciju aprēķinos, ja nosacījumi ir izpildīti (t. i., notikumi ir notikuši). Ar nosacījumiem emitējamās akcijas iekļauj no perioda sākuma (vai, ja vēlāk, – no datuma, kurā noslēgts ar nosacījumiem emitējamo akciju līgums). Ja nosacījumi netiek izpildīti, ar nosacījumiem emitējamo akciju skaitu, kuras iekļaujamas mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, nosaka, pamatojoties uz akciju skaitu, kādu vajadzētu emitēt, ja attiecīgā perioda beigu datums sakristu ar nosacījumu izpildes perioda beigu datumu. Pārveidošana nav atļauta, ja, beidzoties iespējamās situācijas noskaidrošanas periodam, nosacījumi nav izpildīti.

53

Ja noteiktā apjoma peļņas sasniegšana vai uzturēšana kādā periodā ir iespējamās emisijas nosacījums, un, ja šis apjoms ir sasniegts pārskata perioda beigās, bet tas jāuztur vēl papildus periodā pēc pārskata perioda beigām, tad papildu parastās akcijas tiek uzskatītas par apgrozībā esošām, ja ietekme ir peļņu mazinoša, aprēķinot mazināto peļņu par akciju. Šajā gadījumā mazinātās peļņas par akciju aprēķins balstās uz parasto akciju skaitu, kurš tiktu emitēts, ja pārskata perioda beigās peļņas apjoms būtu vienāds ar peļņas apjomu nosacījumu izpildes perioda beigās. Tā kā nākotnē peļņa var mainīties, pamatpeļņas par akciju aprēķinā neiekļauj ar nosacījumiem emitējamās akcijas līdz nosacījumu izpildes perioda beigām, jo ne visi nepieciešamie nosacījumi tiks izpildīti.

54

Ar nosacījumiem emitējamo parasto akciju skaits var būt atkarīgs no parasto akciju nākotnes tirgus cenām. Šajā gadījumā, ja ietekme ir peļņu mazinoša, mazinātās peļņas par akciju aprēķins balstās uz parasto akciju skaitu, kas tiktu emitēts, ja pārskata perioda beigās tirgus cena būtu vienāda ar tirgus cenu nosacījumu izpildes perioda beigās. Ja nosacījums balstās uz vidējām tirgus cenām laika periodā, kas pārsniedz pārskata perioda robežu, izmanto vidējās cenas tajā laika periodā, kas ir beidzies. Tā kā nākotnē tirgus cena var mainīties, pamatpeļņas par akciju aprēķinā neiekļauj ar nosacījumiem emitējamās parastās akcijas līdz nosacījumu izpildes perioda beigām, jo ne visi nepieciešamie nosacījumi tiks izpildīti.

55

Ar nosacījumiem emitējamo parasto akciju skaits var būt atkarīgs no parasto akciju nākotnes peļņas un nākotnes cenām. Šādos gadījumos parasto akciju skaits, kas iekļauts mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, tiek noteikts, pamatojoties uz abiem nosacījumiem (t. i., peļņa konkrētajā datumā un tirgus cena pārskata perioda beigās). Ar nosacījumiem emitējamās parastās akcijas netiek iekļautas mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, kamēr nav izpildīti abi nosacījumi.

56

Citos gadījumos ar nosacījumiem emitējamo parasto akciju skaits atkarīgs no cita nosacījuma nekā peļņa vai tirgus cena (piemēram, noteikta skaita mazumtirdzniecības veikalu atvēršana). Šādos gadījumos, pieņemot, ka pašreizējie nosacījumi paliek nemainīgi līdz nosacījumu izpildes perioda beigām, ar nosacījumiem emitējamās parastās akcijas tiek iekļautas mazinātās peļņas par akciju aprēķinā atkarībā no stāvokļa pārskata perioda beigās.

57

Ar nosacījumiem emitējamās potenciālās parastās akcijas (citas nekā tās, kuras paredzētas ar nosacījumiem emitējamo akciju līgumā, tādi kā ar nosacījumiem emitējamie konvertējamie instrumenti) tiek iekļautas mazinātās peļņas par akciju aprēķinā šādi: a) uzņēmums nosaka, vai potenciālās parastās akcijas var uzskatīt par emitējamām uz to emisijas konkrēto nosacījumu pamata saskaņā ar 52. - 56. punktu noteikumiem par ar nosacījumiem emitējamām parastajām akcijām; un b) ja šīs potenciālās parastās akcijas ir iekļaujamas mazinātajā peļņā par akciju, uzņēmums nosaka to ietekmi uz mazinātās peļņas par akciju aprēķinu saskaņā ar 45.–48. punkta noteikumiem par iegādes iespējas līgumiem un iegādes garantiju līgumiem, 49.–51. punkta noteikumiem par konvertējamiem instrumentiem, 58.–61. punkta noteikumiem par līgumiem, par kuriem var norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu, vai saskaņā ar citiem attiecīgajiem noteikumiem. Tomēr izmantošana vai konvertēšana netiek ņemta vērā, aprēķinot mazināto peļņu par akciju, kamēr nav ņemta vērā līdzīgu apgrozībā esošo potenciālo akciju, kuras nav emitējamas ar nosacījumiem, izmantošana vai konvertēšana.

Līgumi, par kuriem var norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu.

58

Ja uzņēmums ir izdevis līgumu, par kuru pēc uzņēmuma izvēles var norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu, uzņēmums uzskata, ka norēķināšanās par līgumu notiks ar parastajām akcijām un šīs potenciālās parastās akcijas jāiekļauj mazinātajā peļņā par akciju, ja ietekme ir peļņu mazinoša.

59

Ja grāmatvedības vajadzībām šāds līgums ir uzrādīts kā aktīvs vai saistība, vai tam ir gan pašu kapitāla gan saistību elements, uzņēmumam jākoriģē skaitītājs par jebkādām izmaiņām peļņā vai zaudējumos, kas varētu rasties attiecīgajā periodā, ja līgums pilnībā būtu klasificēts kā pašu kapitāla instruments. Šī korekcija ir līdzīga 33. punktā noteiktajām korekcijām.

60

Līgumiem, par kuriem pēc turētāju izvēles var norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu, aprēķinot mazināto peļņu par akciju, jāizmanto vairāk mazinošais norēķins.

61

Līguma piemērs, par kuru var norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu ir parāda instruments, kas, termiņa beigās dod uzņēmumam neierobežotas tiesības pamatsummu samaksāt naudā vai ar paša parastajām akcijām. Cits piemērs ir rakstisks pārdošanas iespējas līgums, kas turētājam dod izvēli norēķināties ar parastajām akcijām vai naudu.

Nopirktie iespējas līgumi

62

Tādi līgumi kā nopirktie pārdošanas iespējas līgumi un nopirktie pirkšanas iespējas līgumi (t. i., iespējas līgumi, kurus uzņēmums patur uz savām akcijām) nav iekļauti mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, tāpēc, ka to iekļaušana radītu peļņas palielinājumu. Pārdošanas iespējas līgums tiktu izmantots tikai tad, ja izmantošanas cena būtu augstāka nekā tirgus cena, un pirkšanas iespējas līgums tiktu izmantots tikai tad, ja izmantošanas cena būtu zemāka nekā tirgus cena.

Rakstiski pārdošanas iespējas līgumi

63

Līgumi, kas prasa, lai uzņēmums atpirktu savas akcijas - tādi kā rakstiskie pārdošanas iespējas līgumi un nākotnes pirkšanas līgumi, tiek iekļauti mazinātās peļņas par akciju aprēķinos, ja to ietekme ir peļņu mazinoša. Ja šiem līgumiem ir “pozitīva patiesā vērtība” attiecīgajā periodā (t. i., izmantošanas vai norēķina cena ir virs vidējās tirgus cenas attiecīgajā periodā), tad potenciālā mazinošā ietekme uz peļņu par akciju jāaprēķina šādi: a) ir jāpieņem, ka perioda sākumā tiks emitēts pietiekams daudzums parasto akciju (par vidējo šā perioda tirgus cenu), lai gūtu ienākumus līguma izpildei; b) jāpieņem, ka ienākumi no emisijas tiek izmantoti līguma izpildei (t. i., lai atpirktu parastās akcijas); un c) papildu parastās akcijas (parasto akciju skaita, kas pieņemtas kā emitētas, un parasto akciju skaita, kas saņemtas, izpildot līgumu, starpība) jāiekļauj mazinātās peļņas aprēķinā.

RETROSPEKTĪVAS KOREKCIJAS

64

Ja apgrozībā esošo parasto vai potenciālo parasto akciju skaits pieaug pēc kapitalizācijas, prēmijakciju emisijas vai akciju sadalīšanas vai samazinās pēc apvērstās akciju sadalīšanas, pamatpeļņas par akciju, un mazinātās peļņas par akciju aprēķins visiem uzrādītajiem periodiem jākoriģē retrospektīvi. Ja šīs izmaiņas notiek pēc pārskata perioda beigām, taču pirms finanšu pārskatu publiskošanas, peļņas par akciju aprēķini šajos un uzrādītajos iepriekšējo periodu finanšu pārskatos jābalsta uz jauno akciju skaitu. Fakts, ka peļņas par akciju aprēķini atspoguļo šīs akciju skaita izmaiņas, ir jāatklāj. Papildu pamatpeļņa un samazinātā peļņa par akciju visos pārskata uzrādīšanas periodos jāpielāgo kļūdu un korekciju ietekmei, kas radusies no grāmatvedības politiku maiņas un aprēķināta ar atpakaļejošu spēku.

65

Uzņēmums nepārveido iepriekš uzrādīta perioda mazināto peļņu par akciju sakarā ar lietoto pieņēmumu izmaiņām peļņas par akciju aprēķinos vai potenciālo parasto akciju konvertēšanu parastajās akcijās.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

66

Apvienoto ienākumu pārskatā uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju no peļņas vai zaudējumiem no turpināmām darbībām, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma parasto akciju turētājiem, un peļņas vai zaudējumiem, kas attiecināmi uz parasto akciju turētājiem attiecīgajā periodā par katru parasto akciju veidu, kam ir atšķirīgas tiesības uz daļu no perioda peļņas. Uzņēmumam pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju jāuzrāda vienlīdz pārskatāmi par visiem uzrādītajiem periodiem.

67

Peļņa par akciju tiek uzrādīta par katru periodu, par kuru sniedz peļņas vai zaudējumu pārskatu. Ja mazinātā peļņa par akciju tiek uzrādīta vismaz vienā periodā, tā jāuzrāda visos pārskata periodos, pat tad, ja tā vienāda ar pamatpeļņu par akciju. Ja pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju ir vienādas, abus rādītājus var ierakstīt vienā apvienotā ienākumu pārskata rindā.

67 A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā paredzēts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, šajā atsevišķajā pārskatā iekļauj pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju, kā to nosaka 66. un 67. punkts.

68

Uzņēmums, kas paziņo par kādas darbības pārtraukšanu, pārtraucamās darbības apvienoto ienākumu pārskatā atklāj pamatpeļņu un mazināto peļņu par akciju.

68 A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā paredzēts 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, tas pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju attiecībā uz pārtrauktām darbībām uzrāda šajā atsevišķajā pārskatā vai piezīmēs, kā to nosaka 68. punkts.

69

Uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju pat tad, ja rezultāts ir negatīvs (t. i., zaudējumi par akciju).

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

70

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija: a) summas, kas lietotas par skaitītājiem, aprēķinot pamatpeļņu un mazināto peļņu par akciju, kā arī šo summu saskaņošana ar perioda peļņu vai zaudējumiem, kas attiecināmi uz mātesuzņēmumu. Saskaņošanai jāietver katra instrumentu veida individuālais rezultāts, kas ietekmē peļņu par akciju; b) parasto akciju vidējais svērtais skaits, kas lietots par saucēju, aprēķinot pamatpeļņu un mazināto peļņu par akciju, kā arī šo saucēju savstarpēja saskaņošana. Saskaņošanai jāietver katra instrumentu veida individuālais rezultāts, kas ietekmē peļņu par akciju; c) instrumenti (ieskaitot ar nosacījumiem emitējamās akcijas), kas nākotnē potenciāli varētu mazināt pamatpeļņu par akciju, bet nav iekļauti mazinātās peļņas par akciju aprēķinā, jo attiecīgajā(iem) periodā(iem) tie ir peļņu palielinoši; d) parasto akciju darījumu vai potenciālo parasto akciju darījumu apraksts, citu nekā to, kuri uzskaitīti saskaņā ar 64. punktu, kas notikuši pēc pārskata perioda beigām un kas būtiski mainītu perioda beigās apgrozībā esošo parasto akciju skaitu vai potenciālo parasto akciju skaitu, ja šie darījumi būtu notikuši pirms atskaites perioda beigām.

71

Darījumu piemēri, kas minēti 70. punkta d) apakšpunktā, ietver: a) akciju emisiju par naudu; b) akciju emisiju, kad ieņēmumi tiek izlietoti parāda dzēšanai vai apgrozībā esošo priekšrocību akciju dzēšanai pārskata perioda beigās; c) apgrozībā esošo parasto akciju izpirkšanu; d) pārskata perioda beigās apgrozībā esošo potenciālo parasto akciju konvertēšanu parastajās akcijās vai iespējas līgumu izmantošanu, lai potenciālās parastās akcijas pārvērstu parastajās akcijās; e) iespējas līgumu, garantijas līgumu vai konvertējamu instrumentu emisija; un f) tādu apstākļu nodrošināšanu, kā rezultātā tiktu emitētas ar nosacījumiem emitējamās akcijas. Peļņas par akciju summas netiek koriģētas par tādiem notikumiem, kas notiek pēc pārskata perioda beigām, jo šie darījumi neietekmē kapitāla summu, kas izmantota, lai iegūtu perioda peļņu vai zaudējumus.

72

Finanšu instrumenti un citi līgumi, kas rada potenciālās parastās akcijas, var ietvert noteikumus un nosacījumus, kuri ietekmē pamatpeļņas un mazinātās peļņas par akciju novērtēšanu. Šie noteikumi un nosacījumi var noteikt, vai potenciālās parastās akcijas ir peļņu mazinošas, un, ja ir, tad, kā tas ietekmē vidējo svērto apgrozībā esošo akciju skaitu un kādas ir no tā izrietošās uz parastajiem akcionāriem attiecināmās peļņas vai zaudējumu korekcijas. Šādu finanšu instrumentu un citu līgumu noteikumu un nosacījumu atklāšana ir ieteicama, ja netiek prasīts citādi (sk. 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”).

73

Ja papildus pamatpeļņai un mazinātajai peļņai par akciju uzņēmums atklāj summas par akciju attiecībā uz kādu apvienoto ienākumu pārskatā uzrādītu sastāvdaļu, kas nav šī standarta prasība, šīs summas jāaprēķina, izmantojot vidējo svērto parasto akciju skaitu, kas noteikts saskaņā ar šo standartu. Pamatpeļņas un mazinātās peļņas par akciju summas, kas attiecas uz šādu sastāvdaļu, jāatklāj vienlīdz pārskatāmi un jāsniedz finanšu pārskatu pielikumos. Uzņēmumam jānorāda, uz kāda pamata tiek noteikts(-i) skaitītājs(-i), ietverot to, vai summas par akciju norādītas pirms vai pēc nodokļu atskaitīšanas. Ja izmantots apvienoto ienākumu pārskata komponents, kas netiek uzrādīts kā atsevišķs bilances postenis apvienoto ienākumu pārskatā, jānodrošina saskaņošana starp izmantoto komponentu un apvienoto ienākumu pārskatā uzrādīto atsevišķo bilances posteni.

73 A

73. punkts attiecas arī uz uzņēmumu, kas papildus pamatpeļņai un mazinātajai peļņai uz akciju atklāj arī summas par akciju, izmantojot kādu pārskatā uzrādītu peļņas vai zaudējumu posteni, kas nav šī standarta prasība.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

74

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro standartu par periodiem pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

74 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir pievienots 4.A, 67.A, 68.A un 73.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

74 B

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 4., 40. un A11 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

74 C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 8., 47A un A2 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

74 D

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 4.A, 67.A, 68.A un 73.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

74 E

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS “Finanšu instrumenti” grozīts 34. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 9. SFPS.

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

75

Šis Standarts aizstāj 33. SGS “Peļņa par akciju” (izdots 1997. gadā).

76

Šis Standarts aizstāj PIK-24 “Peļņa par akciju – Finanšu instrumenti un citi līgumi, par kuriem var norēķināties ar akcijām”.

34. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Starpperioda finanšu pārskati

MĒRĶI

Šā standarta mērķis ir noteikt starpperioda finanšu pārskata minimālo saturu un noteikt atzīšanas un novērtēšanas principus pilnajos vai saīsinātajos starpperioda finanšu pārskatos. Savlaicīga un ticama starpperioda finanšu pārskatu sniegšana ļauj ieguldītājiem, kreditoriem un citām personām labāk izprast uzņēmuma spēju pelnīt un radīt naudas plūsmas, kā arī tā finansiālo stāvokli un likviditāti.

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts nenosaka, kuriem uzņēmumiem jāpublicē starpperioda finanšu pārskati, cik bieži vai cik ilgā laikā pēc starpperioda beigām tas jādara. Tomēr valdības, vērtspapīru tirgu regulējošās institūcijas, biržas un grāmatvežu organizācijas bieži prasa publicēt starpperioda finanšu pārskatus tiem uzņēmumiem, kuru parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā. Šis standarts lietojams tad, ja uzņēmumam prasa vai tas pats nolemj publicēt starpperioda finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). Uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir publiskā apgrozībā, Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja (19) iesaka sniegt tādus starpperioda finanšu pārskatus, kas atbilst šajā standartā noteiktajiem atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principiem. Īpaši tiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir publiskā apgrozībā, ieteicams: a) sniegt starpperioda finanšu pārskatus vismaz pēc finanšu gada pirmās puses beigām un b) publiskot starpperioda finanšu pārskatus ne vēlāk kā 60 dienas pēc starpperioda beigām.

2

Lai noteiktu atbilstību SFPS, katru finanšu pārskatu – gada vai starpperioda – vērtē kā atsevišķus pārskatus. Tas, ka uzņēmums kāda finanšu gada laikā nav sagatavojis starpperioda finanšu pārskatus vai arī ir sagatavojis šim standartam neatbilstīgus starpperioda finanšu pārskatus, nenozīmē, ka uzņēmuma gada finanšu pārskati neatbilstu starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ja tie citādā ziņā atbilst SFPS.

3

Ja uzņēmuma starpperioda finanšu pārskatu raksturo kā SFPS atbilstīgu, tam jāatbilst visām šā standarta prasībām. Šajā sakarā 19. punktā tiek pieprasīta konkrētas informācijas atklāšana.

DEFINĪCIJAS

4

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Starpperiods ir finanšu pārskata periods, kas ir īsāks nekā viss finanšu gads.   Starpperioda finanšu pārskats ir finanšu pārskats, kurā ietverts pilns finanšu pārskatu kopums (kā aprakstīts 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)) vai arī saīsinātu finanšu pārskatu kopums (kā aprakstīts šajā standartā) par starpperiodu.

STARPPERIODA FINANŠU PĀRSKATA SATURS

5

Saskaņā ar 1. SGS finanšu pārskatu pilno kopumu veido šādas sastāvdaļas: a) finanšu stāvokļa pārskatu perioda beigās; b) peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu par konkrēto periodu; c) pašu kapitāla izmaiņu pārskatu konkrētajā periodā; d) naudas plūsmu pārskatu par konkrēto periodu; e) piezīmes, kas ietver būtisku informāciju par grāmatvedības politiku un citu skaidrojošu informāciju; ea) salīdzinošā informāciju par iepriekšējo periodu, kā precizēts 1. SGS 38. un 38.A punktā; un f) finanšu stāvokļa pārskats uz iepriekšējā perioda sākumu gadījumā, ja uzņēmums retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu koriģēšanu finanšu pārskata posteņos, kā arī tad, ja tas pārklasificē posteņus finanšu pārskatos saskaņā ar 1. SGS 40.A–40.D punktu. Pārskatos uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumus, kas atšķiras no šajā standartā norādītajiem. Piemēram, nosaukuma “peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats” vietā uzņēmums ir tiesīgs izmantot nosaukumu “apvienoto ienākumu pārskats”.

6

Tādu apsvērumu kā savlaicīguma, izmaksu un iepriekš sniegtas informācijas neatkārtošanas dēļ uzņēmumam var prasīt vai uzņēmums var nolemt starpperioda datumos sniegt mazāk informācijas nekā gada finanšu pārskatos. Šis standarts nosaka starpperioda finanšu pārskata minimālo saturu – saīsināti finanšu pārskati un atsevišķas skaidrojošas piezīmes. Starpperioda finanšu pārskats ir paredzēts, lai papildinātu pēdējā pilnā gada finanšu pārskatu komplektu. Tādējādi tā uzmanības centrā ir jaunas darbības, notikumi un apstākļi, un tas neatkārto iepriekš sniegto informāciju.

7

Šajā standartā teiktais nav paredzēts, lai uzņēmumam aizliegtu vai to atrunātu savā starpperioda finanšu pārskatā saīsināto finanšu pārskatu un atsevišķo skaidrojošo piezīmju vietā publicēt pilnu finanšu pārskatu komplektu (kā to paredz 1. SGS). Tāpat šis standarts uzņēmumam neaizliedz vai to neatrunā saīsinātajos starpperioda finanšu pārskatos ietvert vairāk nekā tikai minimālos posteņus vai atsevišķas skaidrojošās piezīmes, kā to nosaka šis standarts. Šajā standartā sniegtie norādījumi par atzīšanu un novērtēšanu attiecas arī uz starpperioda pilnajiem finanšu pārskatiem, un šādos pārskatos jāietver visa šajā standartā paredzētā informācija (īpaši 16.A punktā noteikto atsevišķu piezīmju atklāšanu), kā arī citos SFPS paredzētā informācija.

Starpperioda finanšu pārskatā iekļaujamo sastāvdaļu minimums

8

Starpperioda finanšu pārskatā iekļauj vismaz šādas sastāvdaļas: a) saīsināts finanšu stāvokļa pārskats; b) saīsināts peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskats vai saīsināti pārskati; c) saīsināts pašu kapitāla izmaiņu pārskats; d) saīsināts naudas plūsmu pārskats un e) atsevišķas skaidrojošas piezīmes.

8A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā paredzēts 1. SGS (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, tas saīsināto starpposma informāciju sniedz no šā pārskata.

Starpperioda finanšu pārskatu forma un saturs

9

Ja uzņēmums savos starpperioda finanšu pārskatos publicē pilnu finanšu pārskatu komplektu, šo pārskatu formai un saturam jāatbilst 1. SGS prasībām attiecībā uz pilnu finanšu pārskatu komplektu.

10

Ja uzņēmums savos starpperioda finanšu pārskatos publicē saīsinātu finanšu pārskatu komplektu, saīsinātajos pārskatos jāietver vismaz visi tie posteņu nosaukumi un starpsummas, kas tika iekļautas pēdējā gada finanšu pārskatos, kā arī šajā standartā noteiktās atsevišķās skaidrojošās piezīmes. Papildu posteņus vai piezīmes var iekļaut tad, ja to neiekļaušanas dēļ saīsinātos starpperioda finanšu pārskatus varētu pārprast.

11

Pārskatā, kurā apkopotas starpperioda peļņas vai zaudējumu sastāvdaļas, uzņēmumam jāuzrāda pamatpeļņa un mazinātā peļņa par akciju attiecīgajā periodā, ja uzņēmums piemēro 33. SGS “Peļņa par akciju” darbības jomu (20).

11 A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā paredzēts 1. SGS (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, tas tajā pašā pārskatā iekļauj pamatpeļņu par akciju un mazināto peļņu par akciju.

12

1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) sniedz norādījumus par finanšu pārskatu struktūru. 1. SGS piemērošanas vadlīnijas raksturo veidus, kādos var uzrādīt finanšu stāvokļa pārskatu, apvienoto ienākumu pārskatu un pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām.

14

Starpperioda finanšu pārskatu konsolidē, ja uzņēmuma pēdējie gada finanšu pārskati bijuši konsolidētie pārskati. Mātesuzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati neatbilst konsolidētajiem pārskatiem vai arī tos nevar salīdzināt ar konsolidētajiem pārskatiem pēdējā gada finanšu pārskatā. Ja uzņēmuma gada finanšu pārskatā papildus konsolidētajiem finanšu pārskatiem iekļauti mātesuzņēmuma atsevišķie finanšu pārskati, tad šis standarts nedz prasa, nedz arī aizliedz uzņēmuma starpperioda finanšu pārskatos iekļaut mātesuzņēmuma atsevišķos pārskatus.

Būtiski notikumi un darījumi

15

Starpperioda finanšu pārskatā uzņēmums iekļauj skaidrojumu par notikumiem un darījumiem, kas ir būtiski, lai izprastu uzņēmuma finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izmaiņas kopš pēdējā gada pārskata perioda beigām. Ar šādiem notikumiem un darījumiem saistītās informācijas atklāšana precizē saistīto informāciju, kas sniegta pēdējā gada finanšu pārskatā.

15 A

Uzņēmuma starpperioda finanšu pārskata lietotājam būs pieejams pēdējais šā uzņēmuma gada finanšu pārskats. Tādēļ starpperioda finanšu pārskata piezīmēs nav jāsniedz salīdzinoši nesvarīgi papildinājumi tai informācijai, kas sniegta pēdējā gada finanšu pārskata piezīmēs.

15 B

Turpmāk sarakstā norādīti notikumi un darījumi, kuri jāatklāj, ja tie ir nozīmīgi; saraksts nav pilnīgs. a) Krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai un šā vērtības norakstījuma aplēse; b) finanšu aktīvu, pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu, no līgumiem ar klientiem izrietošo aktīvu vai citu aktīvu vērtības samazināšanās radītu zaudējumu atzīšana un šādas vērtības samazināšanās radīto zaudējumu apvērse; c) pārstrukturēšanas izmaksām izveidoto uzkrājumu apvērse; d) pamatlīdzekļu objektu iegāde vai atsavināšana; e) apņemšanās pirkt pamatlīdzekļus; f) tiesas prāvu pabeigšana; g) iepriekšējo periodu kļūdu koriģēšana; h) uzņēmējdarbības vai ekonomisko apstākļu izmaiņas, kas ietekmē uzņēmuma finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, neatkarīgi no tā, vai šie aktīvi vai saistības ir atzīti patiesajā vērtībā vai amortizētajās izmaksās; i) jebkura aizdevuma neatmaksāšana vai aizdevuma līguma noteikumu pārkāpšana, kas nav likvidēta pārskata perioda beigās vai pirms tam; j) saistīto pušu darījumi.; k) pāreja starp patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem, ko izmanto finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai; l) finanšu aktīvu klasifikācijas izmaiņas, ko izraisījušas šo aktīvu paredzētā vai faktiskā lietojuma izmaiņas, un m) iespējamo saistību vai iespējamo aktīvu izmaiņas.

15 C

Atsevišķos SFPS ir sniegti norādījumi par prasībām atklāt informāciju par daudziem 15.B punktā uzskaitītajiem posteņiem. Ja notikums vai darījums ir būtisks, lai izprastu uzņēmuma finansiālā stāvokļa vai darbības rezultātu izmaiņas kopš pēdējā gada pārskata perioda, tā starpperioda finanšu pārskatā jāsniedz skaidrojums par to un jāpapildina pēdējā gada pārskata perioda finanšu pārskatos iekļautā attiecīgā informācija.

16

[Svītrots]

Citas informācijas atklāšana

16 A

Papildus informācijas atklāšanai par būtiskiem notikumiem un darījumiem saskaņā ar 15.–15.C punktu uzņēmums starpperioda finanšu pārskatu piezīmēs vai citur starpposma finanšu pārskatā iekļauj turpmāk minēto informāciju. Turpmāk minēto informāciju sniedz vai nu starpposma finanšu pārskatos, vai iekļauj ar savstarpēju norādi no starpposma finanšu pārskatiem uz kādu citu pārskatu, piemēram, vadības ziņojumu vai riska pārskatu, kas ir pieejams finanšu pārskatu lietotājiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā starpposma finanšu pārskati un tajā pašā laikā. Ja finanšu pārskatu lietotājiem nav pieejas informācijai, kas iekļauta ar savstarpēju norādi ar tādiem pašiem noteikumiem un tajā pašā laikā, starpposma finanšu pārskats ir nepilnīgs. Šo informāciju parasti sniedz, pamatojoties uz datiem par finanšu gadu no tā sākuma līdz konkrētajam datumam: a) paziņojums, ka starpperioda finanšu pārskatos ievērotas tās pašas grāmatvedības politikas un aprēķina metodes, kādas lietotas pēdējos gada finanšu pārskatos, vai arī apraksts par izmaiņu veidu un ietekmi, ja šīs politikas vai metodes ir mainītas; b) paskaidrojoši komentāri par starpperioda darbību sezonalitāti vai cikliskumu; c) to posteņu veids un summa, kuri ietekmē aktīvus, saistības, pašu kapitālu, neto ienākumus vai naudas plūsmas, kas ir neparasti sava veida, apjoma vai biežuma dēļ; d) to izmaiņu veids un summa, kas radušās summu aplēsēs, kuras uzrādītas kārtējā finanšu gada iepriekšējos starpperiodos, vai to summu aplēšu izmaiņas, kuras uzrādītas iepriekšējos finanšu gados; e) parāda vērtspapīru un pašu kapitāla vērtspapīru emisijas, atpirkšanas un atmaksāšanas gadījumi; f) dividendes (kopā vai par akciju), kas izmaksātas atsevišķi par parastajām un citām akcijām; g) turpmāk minētajā segmenta informācijā (uzņēmuma starpperioda finanšu pārskatā segmenta informācija jāatklāj tikai tad, ja 8. SFPS “Darbības segmenti” noteikts, ka uzņēmumam gada finanšu pārskatos jāatklāj segmenta informācija): i) ieņēmumi no ārējiem klientiem, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam; ii) starpsegmentu ieņēmumi, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam; iii) segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājs; iv) kopējo aktīvu un saistību novērtējums par konkrētu uzrādāmo segmentu, ja šādi rādītāji regulāri tiek iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam un ja ir bijušas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar summu, kas norādīta pēdējos gada finanšu pārskatos par attiecīgo uzrādāmo segmentu; v) apraksts par atšķirībām segmentu sadalīšanas pamatojumā vai segmenta peļņas vai zaudējumu pārskatā salīdzinājumā ar pēdējiem gada finanšu pārskatiem; vi) uzrādāmo segmentu kopējās peļņas vai zaudējumu rādītāju un uzņēmuma peļņas un zaudējumu pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām salīdzināšana. Tomēr, ja uzņēmums uz uzrādāmajiem segmentiem attiecina tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var salīdzināt segmentu kopējos peļņas un zaudējumu rādītājus un uzņēmuma peļņu un zaudējumus pēc šiem posteņiem. Būtiskus salīdzināšanas posteņus, šādi salīdzinot, identificē un apraksta atsevišķi; h) notikumi pēc starpperioda, kas nav atklāti starpperioda finanšu pārskatos; i) ietekme, ko radījušas izmaiņas uzņēmuma struktūrā starpperioda laikā, to skaitā uzņēmējdarbības apvienošana, meitasuzņēmumu un ilgtermiņa ieguldījumu iegāde vai atsavināšana, pārstrukturēšana un pārtrauktas darbības. Uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā uzņēmums atklāj informāciju, kas prasīta 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”. j) attiecībā uz finanšu instrumentiem informācija par patieso vērtību jāatklāj atbilstīgi 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” 91.–93. punkta h) apakšpunkta, 94.–96., 98. un 99. punkta prasībām un 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” 25., 26. un 28.–30. punkta prasībām; k) attiecībā uz uzņēmumiem, kas kļūst par ieguldījumu sabiedrībām vai pārstāj par tādām būt, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, atklāj informāciju, kura noteikta 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos” 9.B punktā; l) 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” 114.–115. punktā prasītā “Informācijas atklāšana par ieņēmumu sadalīšanu no līgumiem ar klientiem”.

17-18

[Svītrots]

Informācijas atbilstības SFPS atklāšana

19

Ja uzņēmuma starpperioda finanšu pārskats atbilst šim standartam, šis fakts jāatklāj. Starpperioda finanšu pārskatu nedrīkst raksturot kā SFPS atbilstošu, izņemot, ja tas atbilst visām SFPS prasībām.

Periodi, par kuriem jāsniedz starpperioda finanšu pārskati

20

Starpperioda pārskatos jāiekļauj šādi starpperioda finanšu pārskati (saīsināti vai pilni): a) kārtējā starpperioda beigu bilance un salīdzināmā iepriekšējā finanšu gada beigu bilance; b) peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatos par kārtējo starpperiodu un kumulatīvi par kārtējo finanšu gadu līdz konkrētajam datumam kopā ar salīdzinošajiem peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatiem par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmiem starpperiodiem (kārtējo un no gada sākuma līdz konkrētajam datumam). Kā noteikts 1. SGS (grozīts 2011. gadā), starpperioda pārskatos var iekļaut peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu par katru periodu; c) pārskats par pašu kapitāla izmaiņām kumulatīvi par kārtējo finanšu gadu līdz konkrētajam datumam kopā ar salīdzināmu pārskatu par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmo periodu no gada sākuma līdz konkrētajam datumam; d) naudas plūsmas pārskats kumulatīvi par kārtējo finanšu gadu līdz konkrētajam datumam kopā ar salīdzināmu pārskatu par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmo periodu no gada sākuma līdz konkrētajam datumam.

21

Par uzņēmumu, kura uzņēmējdarbībai ir izteikts sezonāls raksturs, var būt noderīga finanšu informācija par 12 mēnešiem līdz starpperioda pārskata perioda beigām un salīdzināma informācija par iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Tādējādi tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbībai ir izteikts sezonāls raksturs, ieteicams apsvērt nepieciešamību sniegt šo informāciju papildus tai informācijai, kura pieprasīta iepriekšējā punktā.

22

Šim standartam pievienotajā ilustrēto piemēru A daļā ilustrēti periodi, kas jāuzrāda uzņēmumam, kas sagatavo pārskatus reizi pusgadā, un uzņēmumam, kas sagatavo pārskatus reizi ceturksnī.

Būtiskums

23

Izvēloties veidu, kā atzīt, novērtēt, klasificēt vai atklāt kādu posteni starpperioda finanšu pārskatā, jāizvērtē posteņa būtiskums attiecībā pret starpperioda finanšu datiem. Izvērtējot būtiskumu, jāatzīst, ka starpperioda novērtējumi var balstīties uz aplēsēm lielākā mērā nekā gada finanšu datu novērtējumi.

24

1. SGS ir definēta būtiska informācija un pieprasīts atsevišķi atklāt būtiskus posteņus, tostarp (piemēram) pārtrauktās darbības, un 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” ir pieprasīts atklāt izmaiņas grāmatvedības aplēsēs, kļūdas un izmaiņas grāmatvedības politikā. Nevienā no abiem standartiem būtiskums nav skaidrots kvantitatīvi.

25

Kaut gan būtiskuma izvērtēšana vienmēr ir saistīta ar vērtējumu, šis standarts atzīšanas un informācijas atklāšanas lēmumu balsta uz starpperioda datiem starpperioda rādītāju saprotamības dēļ. Piemēram, netipiskus posteņus, grāmatvedības politiku vai aplēšu izmaiņas un fundamentālas kļūdas atzīst un atklāj, pamatojoties uz būtiskumu attiecībā uz starpperioda datiem, lai izvairītos no maldīgiem secinājumiem, kādi varētu rasties informācijas neatklāšanas dēļ. Pamatmērķis ir nodrošināt visas tās informācijas iekļaušanu starpperioda finanšu pārskatā, kura ir svarīga, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības rezultātus starpperioda laikā.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA GADA FINANŠU PĀRSKATOS

26

Ja nozīmīgi mainās starpperiodā uzrādītas summas aplēse finanšu gada pēdējā starpperiodā, bet par šo pēdējo starpperiodu netiek publicēts atsevišķs finanšu pārskats, aplēses izmaiņas raksturs un summa jāatklāj to gada finanšu pārskatu piezīmē, kas sagatavoti par attiecīgo finanšu gadu.

27

8. SGS pieprasa atklāt aplēses izmaiņas raksturu un (ja iespējams) summu, kurai ir būtiska ietekme pārskata periodā vai no kuras gaidāma būtiska ietekme nākamajos periodos. Šā standarta 16.A punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka starpperioda finanšu pārskatā jāatklāj līdzīga informācija. Piemēram, pēdējā starpperiodā radušās aplēses izmaiņas, kas attiecas uz krājumu vērtības norakstīšanu, pārstrukturēšanu vai zaudējumiem no vērtības samazināšanās, kuri tika uzrādīti agrākā finanšu gada starpperiodā. Iepriekšējā punktā noteiktā informācijas atklāšana atbilst 8. SGS prasībai, un tai paredzēta šaura darbības joma – tā attiecas tikai uz aplēses izmaiņām. Uzņēmumam gada finanšu pārskatus neprasa papildināt ar papildu starpperioda finanšu informāciju.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Tādas pašas grāmatvedības politikas kā gada pārskatā

28

Uzņēmumam savos starpperioda finanšu pārskatos jālieto tās pašas grāmatvedības politikas, kas lietotas gada finanšu pārskatos, izņemot grāmatvedības politiku izmaiņas, kuras veiktas pēc pēdējā gada finanšu pārskatu datuma, kuras jāatklāj nākamā gada finanšu pārskatos. Tomēr uzņēmuma pārskatu sniegšanas biežums (reizi gadā, pusgadā vai ceturksnī) nedrīkst ietekmēt tā gada rezultātu novērtēšanu. Šā mērķa sasniegšanai novērtēšana starpperioda pārskatu sagatavošanas nolūkā jāveic, pamatojoties uz datiem no gada sākuma līdz konkrētajam datumam.

29

Prasība, ka uzņēmumam starpperioda finanšu pārskatu sagatavošanā jālieto tādas pašas grāmatvedības politikas kā gada pārskatos, var radīt iespaidu, ka starpperioda novērtēšanu veic tā, it kā katrs starpperiods būtu atsevišķs pārskata periods. Tomēr, nodrošinot to, ka uzņēmuma pārskatu sniegšanas biežums nedrīkst ietekmēt tā gada rezultātu novērtēšanu, 28. punkts apstiprina, ka starpperiods ir daļa no finanšu gada. Datu novērtēšana no gada sākuma līdz konkrētajam datumam var ietvert arī to summu aplēšu izmaiņas, kuras uzrādītas kārtējā finanšu gada iepriekšējos starpperiodos. Bet starpperiodu aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu atzīšanas principi ir tādi paši kā gada finanšu pārskatos.

30

Piemēram: a) principi, pēc kuriem starpperiodā atzīst un novērtē zaudējumus, kas rodas krājumu vērtības norakstīšanas, pārstrukturēšanas vai vērtības samazināšanās dēļ, ir tādi paši, kādus uzņēmums ievērotu tad, ja tas sagatavotu tikai gada finanšu pārskatus. Tomēr, ja šos posteņus atzīst un novērtē vienā starpperiodā, bet nākamajā tā paša finanšu gada starpperiodā aplēse mainās, nākamajā starpperiodā sākotnējo aplēsi maina, uzkrājot zaudējumu papildsummu vai apvēršot iepriekš atzīto summu; b) izmaksas, kuras neatbilst jēdziena “aktīvs” definīcijai, starpperioda beigās finanšu stāvokļa pārskatā neuzrāda kā atliktas, lai sagaidītu turpmāko informāciju par to, vai tās ir atbildušas jēdziena “aktīvs” definīcijai vai arī izlīdzinātu peļņu finanšu gada starpperiodos; un c) ienākuma nodokļa izdevumus atzīst katrā starpperiodā, pamatojoties uz precīzāko aplēsi par vidējo svērto gada ienākuma nodokļa likmi, kāda sagaidāma visam finanšu gadam. Summas, kas uzkrātas ienākuma nodokļa izdevumiem vienā starpperiodā, var būt jākoriģē tā paša finanšu gada nākamajā starpperiodā, ja gada ienākuma nodokļa likmes aplēse mainās.

31

Dokumenta “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem” (turpmāk “Konceptuālās pamatnostādnes”) izpratnē atzīšana ir process, kurā tiek fiksēts (nolūkā to iekļaut finansiālā stāvokļa pārskatā vai finanšu darbības rezultātu pārskatā) postenis, kas atbilst kāda finanšu pārskatu elementa definīcijai. Atzīšanai būtiski ir terminu “aktīvi”, “saistības”, “ienākumi” un “izdevumi” definīcijas, kas attiecas gan uz gada finanšu pārskatu, gan starpperioda finanšu pārskatu periodiem.

32

Tās pašas nākotnes saimniecisko labumu pārbaudes attiecas uz aktīviem gan starpperioda datumos, gan uzņēmuma finanšu gada beigās. Izmaksas, kuras finanšu gada beigās pēc to rakstura neatbilst aktīviem, tāpat neatbilst aktīviem arī starpperioda datumos. Tas attiecas arī uz saistībām, kurām gan starpperioda pārskata perioda beigās, gan gada pārskata perioda beigās jāatspoguļo pastāvošās saistības.

33

Svarīga ienākumu (ieņēmumu) un izdevumu īpašība ir tā, ka ar tiem saistītā aktīvu un saistību ieplūde un aizplūde jau ir notikusi. Attiecīgos ieņēmumus un izdevumus atzīst tad, ja šī ienākošās plūsmas vai izejošās plūsmas ir bijušas; pretējā gadījumā tās neatzīst. “Konceptuālās pamatnostādnes” neļauj finanšu stāvokļa pārskatā atzīt tādus posteņus, kas neatbilst aktīvu vai saistību definīcijai.

34

Novērtējot finanšu pārskatos uzrādītos aktīvus, saistības, ienākumus, izdevumus un naudas plūsmas, uzņēmums, kurš pārskatu sniedz tikai reizi gadā, var ņemt vērā informāciju, kura kļūst pieejama visa finanšu gada laikā. Novērtēšana būtībā pamatojas uz datiem no gada sākuma līdz konkrētajam datumam.

35

Uzņēmums, kurš sagatavo pārskatus reizi pusgadā, veicot novērtēšanu, savos finanšu pārskatos par pirmo sešu mēnešu periodu izmanto informāciju, kura ir pieejama līdz pirmā pusgada beigām vai īsi pēc tam, un informāciju, kura ir pieejama līdz gada beigām vai īsi pēc tam par 12 mēnešu periodu. Novērtēšana par 12 mēnešiem atspoguļos to summu aplēšu iespējamās izmaiņas, kuras uzrādītas par pirmo sešu mēnešu periodu. Summas, kuras uzrādītas starpperioda finanšu pārskatā par pirmo sešu mēnešu periodu, netiek koriģētas ar atpakaļejošu datumu. Tomēr 16.A punkta d) apakšpunkts un 26. punkts pieprasa atklāt nozīmīgu aplēšu izmaiņu veidu un summu.

36

Uzņēmums, kurš sniedz pārskatus biežāk nekā reizi pusgadā, novērtē ienākumus un izdevumus, pamatojoties uz datiem no gada sākuma līdz konkrētajam datumam par katru starpperiodu, izmantojot informāciju, kura ir pieejama tad, kad sagatavo katru finanšu pārskatu komplektu. Kārtējā starpperiodā uzrādītās ienākumu un izdevumu summas atspoguļos visas to summu aplēšu izmaiņas, kuras uzrādītas tā paša finanšu gada iepriekšējos starpperiodos. Iepriekšējos starpperiodos uzrādītās summas netiek koriģētas ar atpakaļejošu datumu. Tomēr 16.A punkta d) apakšpunkts un 26. punkts pieprasa atklāt nozīmīgu aplēšu izmaiņu veidu un summu.

Ieņēmumi, kurus saņem sezonāli, cikliski vai neregulāri

37

Ieņēmumus, kurus finanšu gada laikā saņem sezonāli, cikliski vai neregulāri, starpperioda datumā nedrīkst paredzēt vai atlikt, jo tos nebūtu pareizi paredzēt vai atlikt arī uzņēmuma finanšu gada beigās.

38

Kā piemēru var minēt dividenžu ieņēmumus, autoratlīdzības un valsts dotācijas. Turklāt daži uzņēmumi dažos finanšu gada starpperiodos konsekventi gūst lielākus ieņēmumus nekā citos starpperiodos, piemēram, mazumtirgotāju sezonas ieņēmumi. Šos ieņēmumus atzīst tad, kad tie rodas.

Izmaksas, kas finanšu gada laikā veidojas nevienmērīgi

39

Izmaksas, kas uzņēmuma finanšu gada laikā veidojas nevienmērīgi, jāparedz vai jāatliek, sagatavojot starpperioda pārskatus tikai tad, ja šāda veida izmaksas ir pareizi paredzēt vai atlikt arī finanšu gada beigās.

Atzīšanas un novērtēšanas principu piemērošana

40

Šim standartam pievienotajā ilustratīvo piemēru B daļā ir doti piemēri, kā piemērot vispārīgos atzīšanas un novērtēšanas principus, kas izklāstīti 28.–39. punktā.

Aplēšu lietošana

41

Jāizstrādā novērtēšanas procedūras, kas jāievēro, sagatavojot starpperioda finanšu pārskatu, lai nodrošinātu, ka iegūtā informācija ir ticama un ka visa būtiskā finanšu informācija, kas ir svarīga uzņēmuma finansiālā stāvokļa vai darbības rezultātu izprašanai, tiek attiecīgi atklāta. Lai gan novērtēšana gan gada, gan starpperioda finanšu pārskatos bieži tiek balstīta uz pamatotām aplēsēm, starpperioda finanšu pārskatu sagatavošanā aplēses metodes parasti būs jālieto ilgāk nekā gada finanšu pārskatu sagatavošanā.

42

Šim standartam pievienotajā ilustratīvo piemēru C daļā ir sniegti piemēri par aplēšu izmantošanu starpposma periodos.

IEPRIEKŠ UZRĀDĪTU STARPPERIODU KORIĢĒŠANA

43

Grāmatvedības politikas izmaiņas, kas nav izmaiņas, attiecībā uz kurām pāreja ir noteikta jaunā SFPS, jāatspoguļo šādi: a) iepriekšējo starpperiodu finanšu pārskatu koriģēšana pašreizējā finanšu gadā un jebkuru iepriekšējo finanšu gadu salīdzinošus starpperiodus, kas tiks laboti gada finanšu pārskatos saskaņā ar 8. SGS; vai b) ja ir nepraktiski noteikt kumulatīvo ietekmi finanšu gada sākumā, kad tiek ieviesta jauna grāmatvedības politika, jāizdara visu iepriekšējo periodu, pārskata finanšu gada starpperiodu un iepriekšējo finanšu gadu salīdzinošo starpperiodu finanšu pārskatu labošana, lai ieviestu jaunu grāmatvedības politiku no agrākā iespējamā datuma.

44

Viens no iepriekšējā principa mērķiem ir nodrošināt, lai konkrētam darījumu veidam tiktu lietota viena grāmatvedības politika visa finanšu gada laikā. Saskaņā ar 8. SGS grāmatvedības politikas izmaiņas piemēro retrospektīvi, koriģējot iepriekšējo periodu finanšu datus, cik vien iespējams agrākiem periodiem. Tomēr, ja kumulatīvo korekcijas summu, kas attiecas uz iepriekšējiem finanšu gadiem, ir nepraktiski noteikt, saskaņā ar 8. SGS jauno politiku piemēro perspektīvi, sākot ar agrāko iespējamo datumu. 43. punktā minētais princips nosaka, ka kārtējā finanšu gada ietvaros jebkuras grāmatvedības politikas izmaiņas piemēro vai nu retrospektīvi, vai, ja tas ir nepraktiski, perspektīvi, sākot ne vēlāk kā no finanšu gada sākuma.

45

Atļaujot grāmatvedības izmaiņu atspoguļošanu, sākot ar starpperioda datumu finanšu gada ietvaros, tiktu atļauta divu atšķirīgu grāmatvedības politiku lietošana konkrētam darījumu veidam viena finanšu gada ietvaros. Tādēļ rastos starpperioda datu attiecināšanas grūtības, neskaidri pamatdarbības rezultāti un būtu apgrūtināta starpperioda informācijas analīze un saprotamība.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

46

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1999. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana.

47

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt tika mainīts 4., 5., 8., 11., 12. un 20. punkts, svītrots 13. punkts un pievienots 8.A un 11.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

48

Ar 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) tika grozīts 16. punkta i) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

49

Ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem grozīts 15., 27., 35. un 36. punkts, pievienots 15.A–15.C un 16.A punkts un svītrots 16.–18. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

50

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek pievienots 16A punkta j) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

51

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 8., 8.A, 11.A un 20. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

52

Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika grozīts 5. punkts — tas ir secīgs grozījums, kas izriet no grozījuma 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

53

Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika grozīts 16.A punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

54

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 16.A punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo grozījumu piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

55

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 15.B un 16.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

56

Ar 2014. gada septembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2012.–2014. gada ciklam tika grozīts 16.A punkts. Uzņēmums minēto grozījumu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

57

Ar “Informācijas atklāšanas iniciatīvu” (1. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada decembrī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama minētā grozījuma agrāka piemērošana.

58

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 31. un 33. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 34. SGS grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tas 34. SGS grozījumus piemēro, atsaucoties uz šā standarta 43.–45. punktu un 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

59

Ar 2018. gada oktobrī izdotajiem grozījumiem 1. SGS un 8. SGS “Būtiskuma definīcija” tika grozīts 24. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro jēdziena “būtisks” definīcijas grozījumus 1. SGS 7. punktā un 8. SGS 5. un 6. punktā.

60

Ar Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ar ko groza 1. SGS un SFPS prakses paziņojumu Nr. 2 “Vērtējumi par būtiskumu” un kas tika izdots 2021. gada februārī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

36. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Aktīvu vērtības samazināšanās

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumam jānodrošina, ka tā aktīvi tiek uzskaitīti vērtībā, kas nav augstāka par to atgūstamo summu. Aktīvs uzskaitīts vērtībā, kas ir augstāka par tā atgūstamo summu, ja tā uzskaites vērtība pārsniedz summu, ko iespējams atgūt, lietojot vai pārdodot aktīvu. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka aktīva vērtība ir samazinājusies, un šis standarts nosaka, ka uzņēmumam jāatzīst zaudējumi no vērtības samazināšanās. Standarts arī nosaka, ka uzņēmumam jāapvērš zaudējumi no vērtības samazināšanās un definē informācijas atklāšanas prasības.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts jāpiemēro, veicot visu aktīvu vērtības samazināšanās uzskaiti, izņemot: a) krājumus (sk. 2. SGS “Krājumi”); b) līgumiskos aktīvus un aktīvus, kas rodas no izmaksām, lai iegūtu vai izpildītu līgumu, kas ir atzīti saskaņā ar 15. SFPF “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”; c) atliktā nodokļa aktīvus (skat. 12. SGS “Ienākuma nodokļi”); d) aktīvi, kas rodas no darbinieku pabalstiem (skat. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”); e) finanšu aktīvus, kas ietilpst 9. SFPS “Finanšu instrumenti”; f) ieguldījumu īpašumu, ko vērtē pēc tā patiesās vērtības (skat. 40. SGS “Ieguldījumu īpašums”); g) bioloģiskos aktīvus saistībā ar lauksaimniecisko darbību 41. SGS “Lauksaimniecība” darbības jomā, kas novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas; h) līgumus, kuri ietilpst 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības jomā, kas ir aktīvi, un jebkurus aktīvus attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, kā definēts 17. SFPS; un i) neapgrozāmos aktīvus (vai atsavināmās grupas), kas klasificēti kā turēti pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības”.

3

Šis standarts neattiecas uz krājumiem, būvlīgumu radītiem aktīviem, atliktā nodokļa aktīviem, aktīviem, kas rodas saistībā ar darbinieku pabalstiem vai aktīviem, kas tiek klasificēti kā turēti pārdošanai (vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai), jo šiem aktīviem piemērojamie esošie standarti jau satur specifiskas prasības šo aktīvu atzīšanai un novērtēšanai.

4

Šis standarts attiecas uz finanšu aktīviem, kas klasificēti kā: a) meitasuzņēmumi, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”; b) asociētie uzņēmumi, kā definēts 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”; un c) kopuzņēmumi, kā definēts 11. SFPS “Kopīgas struktūras”.

Par citu finanšu aktīvu vērtības samazināšanos sk. 9. SFPS.

5

Šis standarts neattiecas uz finanšu aktīviem 9. SFPS darbības jomā, ieguldījumu īpašumu, kas novērtēts patiesajā vērtībā 40. SGS darbības jomā vai bioloģiskajiem aktīviem, kas saistīti ar lauksaimniecisko darbību un novērtēti patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, 41. SGS darbības jomā. Tomēr šis standarts attiecas uz aktīviem, kas uzskaitīti atkārtoti novērtētajā summā (t. i., patiesajā vērtībā atkārtotās novērtēšanas datumā, no kuras atskaitīts turpmāk uzkrāts nolietojums un turpmāk uzkrāti zaudējumi par vērtības samazināšanos) atbilstīgi citiem SFPS, piem., atkārtotas novērtēšanas modeli 16. SGS Pamatlīdzekļi un 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”. Vienīgā starpība starp aktīva patieso vērtību un patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, ir uz aktīva atsavināšanu attiecināmās tiešās papildizmaksas. a) i) ja atsavināšanas izmaksas ir nenozīmīgas, atkārtoti novērtētā aktīva atgūstamā summa noteikti ir tuva atkārtoti novērtētajai summai vai lielāka par to. Tādā gadījumā pēc tam, kad ir piemērotas atkārtotas novērtēšanas prasības, ir maz ticams, ka atkārtoti novērtētā aktīva vērtība ir samazinājusies, un atgūstamā summa nav jāaplēš; ii) [svītrots] b) [svītrots] c) Ja atsavināšanas izmaksas ir nenozīmīgas, patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, noteikti ir mazāka par patieso vērtību. Tādējādi atkārtoti novērtētā aktīva vērtība tiks samazināta, ja tā vērtība izmantošanas laikā ir mazāka par atkārtoti novērtēto summu. Tādā gadījumā pēc tam, kad ir piemērotas atkārtotas novērtēšanas prasības, uzņēmums piemēro šo standartu, lai noteiktu, vai aktīva vērtība var būt samazinājusies.

DEFINĪCIJAS

6

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Uzskaites vērtība ir vērtība, kādā aktīvu atzīst pēc uzkrātā nolietojuma (amortizācijas) un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas.   Naudu ienesošā vienība ir mazākā identificējamā aktīvu grupa, kas rada naudas aktīvus, kura lielākoties nav atkarīga no citu aktīvu vai aktīvu grupu radītu naudas plūsmu.   Korporatīvie aktīvi ir aktīvi, kas nav nemateriālā vērtība, kuri sekmē pārbaudāmās naudu ienesošās vienības un citu naudu ienesošo vienību nākotnes naudas plūsmas.   Atsavināšanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanu vai naudu ienesošo vienību, neskaitot finanšu izmaksas un ienākuma nodokļa izdevumus.   Amortizējamā summa ir aktīva izmaksas vai cita summa, kas aizstāj izmaksas finanšu pārskatos, atņemot tā atlikušo vērtību.   Nolietojums (amortizācija) ir aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadalīšana tā lietderīgās lietošanas laikā  (21).   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Zaudējumi no vērtības samazināšanās ir summa, par kādu aktīva vai naudu ienesošas vienības uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu.   Aktīva vai naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir augstākā summa no aktīva patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vai aktīva lietošanas vērtības.   Lietderīgās lietošanas laiks ir: a) laika periods, kad sagaidāms, ka uzņēmums lietos aktīvu; vai b) ražošanas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums plāno iegūt, izmantojot šo aktīvu.   Lietošanas vērtība ir nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība, ko paredzēts iegūt no aktīva vai naudu ienesošas vienības aktīva lietošanas laikā un aktīva atsavināšanas tā lietderīgās lietošanas laika beigās.

AKTĪVA IDENTIFICĒŠANA, KURA VĒRTĪBA VAR BŪT SAMAZINĀJUSIES

7

8.-17. punktā noteikts, kad jānosaka atgūstamā summa. Šajās prasībās tiek lietots termins “aktīvs”, taču tās vienlīdz attiecināmas gan uz atsevišķu aktīvu, gan uz naudu ienesošu vienību. Pārējai šā standarta daļai ir šāds iedalījums: a) 18.–57. punktā ir izklāstītas atgūstamās summas novērtēšanas prasības. Šajās prasībās tiek lietots termins “aktīvs”, taču tās vienlīdz attiecināmas uz atsevišķu aktīvu un uz naudu ienesošu vienību; b) 58.–100. punktā izklāstītas prasības attiecībā uz zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanu un novērtēšanu. Atsevišķu aktīvu, izņemot nemateriālo vērtību, vērtības samazināšanās atzīšana un novērtēšana, tiek aplūkota 58.–64. punktā. 65.–108. punktā apskatīta naudu ienesošo vienību un nemateriālo vērtību vērtības samazināšanās atzīšana un novērtēšana; c) 109.–116. punktā izklāstītas prasības attiecībā uz iepriekšējos periodos aktīvam vai naudu ienesošai vienībai atzītu zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi. Šajās prasībās atkal tiek lietots termins “aktīvs”, taču tās vienlīdz attiecināmas gan uz atsevišķu aktīvu, gan uz naudu ienesošu vienību. Papildu prasības attiecībā uz atsevišķu aktīvu ir izklāstītas 117.–121. punktā, attiecībā uz naudu ienesošu vienību – 122. un 123. punktā un attiecībā uz nemateriālo vērtību – 124. un 125. punktā; d) 126.–133. punktā precizēta informācija, kas atklājama par zaudējumiem no vērtības samazināšanās un par zaudējumu apvērsi no aktīvu un naudu ienesošo vienību vērtības samazināšanās. 134.–137. punktā norādītas papildu prasības informācijas atklāšanai naudu ienesošajām vienībām, uz kurām vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā attiecinātas nemateriālās vērtības vai nemateriālie aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku.

8

Aktīva vērtība ir samazinājusies, kad tā uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. 12.–14. punktā aprakstītas atsevišķas pazīmes, kas varētu liecināt, ka radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās. Ja pastāv kāda no šīm pazīmēm, tiek pieprasīts, lai uzņēmums veiktu oficiālu atgūstamās summas aplēsi. Izņemot 10. punktā aprakstīto, ja nav vērtības samazināšanās pazīmju, šajā standartā nav iekļauta prasība, lai uzņēmums formāli novērtētu atgūstamo summu.

9

Katrās pārskata perioda beigās uzņēmumam jānovērtē, vai nav kādu pazīmju, kas liecinātu, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies. Ja tādas pazīmes ir, uzņēmumam jāaplēš aktīva atgūstamā summa.

10

Neatkarīgi no tā, vai ir kādas vērtības samazināšanās pazīmes, uzņēmumam ir: a) jāpārbauda nemateriālie aktīvi ar nenoteikto lietošanas laiku vai nemateriālie aktīvi, kas vēl nav pieejami lietošanai, lai tiem ik gadu noteiktu vērtības samazināšanos, salīdzinot to uzskaites vērtību un atgūstamo vērtību. Šo vērtības samazināšanās pārbaudi var veikt gada laikā vienalga kad, ja tā tiek veikta katru gadu vienā un tajā pašā laikā. Dažādu nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos var pārbaudīt dažādos laikos. Tomēr, ja šāds nemateriālais aktīvs tika sākotnēji atzīts pašreizējā gada periodā, šā nemateriālā aktīva vērtības samazināšanās jāpārbauda pirms pašreizējā gada beigām; b) jāpārbauda nemateriālā vērtība, kas iegūta, apvienojot uzņēmējdarbību, saskaņā ar 80.–99. punktu.

11

Nemateriālā aktīva spēja radīt pietiekamu nākotnes saimniecisko labumu, lai atgūtu tā uzskaites vērtību, parasti pakļauta lielākai nenoteiktībai, kamēr aktīvs nav pieejams lietošanai, nekā pēc tam, kad tas kļūst pieejams lietošanai. Tādēļ šis standarts nosaka, ka uzņēmumam vismaz reizi gadā jāpārbauda tāda nemateriālā aktīva uzskaites vērtība, kas vēl nav pieejams lietošanai, lai noskaidrotu, vai tā vērtība nav samazinājusies.

12

Novērtējot, vai pastāv kādas pazīmes, kas liecina par iespējamo aktīva vērtības samazināšanos, uzņēmumam jāapsver vismaz šādas pazīmes:   Ārējie informācijas avoti a) pastāv novērojamas norādes, ka, laikam ejot vai parastas lietošanas dēļ, aktīva vērtība perioda laikā samazinājusies daudz būtiskāk nekā varēja plānot; b) attiecīgajā periodā tehnoloģiskajā, tirgus, saimnieciskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas uzņēmums, vai arī tirgū, kam piesaistīts konkrētais aktīvs, ir notikušas ievērojamas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu, vai arī tādas notiks tuvākajā laikā; c) attiecīgajā periodā ir palielinājušās tirgus procentu likmes vai arī citas ieguldījumu atdeves tirgus likmes, un ir paredzams, ka šī palielināšanās ietekmēs diskonta likmi, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību, un būtiski samazinās aktīva atgūstamo summu; d) uzņēmuma neto aktīvu uzskaites vērtība ir lielāka nekā tā tirgus kapitalizācija.   Iekšējie informācijas avoti e) ir pieejami pierādījumi par aktīva novecošanu vai fiziskiem bojājumiem; f) attiecīgajā periodā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu, vai arī tādas notiks tuvākajā laikā – tās skar apjomu vai arī veidu, kādā aktīvs tiek lietots vai arī ir paredzēts to lietot. Šajās izmaiņās ietverts dīkstāvē esošais aktīvs, plāni pārtraukt vai pārstrukturēt darbību, kurai konkrētais aktīvs piesaistīts, vai atsavināt aktīvu pirms iepriekš paredzētā datuma un pārvērtēt aktīva lietderīgo laiku kā noteiktu, nevis nenoteiktu (22); g) no iekšējiem pārskatiem ir pieejami pierādījumi, kas liecina, ka aktīva saimnieciskie darbības rezultāti ir vai būs sliktāki nekā bija paredzēts.   Dividende no meitasuzņēmuma, kopuzņēmuma vai asociēta uzņēmuma h) attiecībā uz ieguldījumu meitasuzņēmumā, kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā ieguldītājs atzīst dividendi no ieguldījuma un ir pieejami pierādījumi, ka: i) ieguldījuma uzskaites vērtība atsevišķajos finanšu pārskatos pārsniedz ieguldījumu saņēmēja neto aktīvu uzskaites vērtības, tostarp asociēto nemateriālo vērtību, konsolidētajos finanšu pārskatos; vai ii) dividende pārsniedz meitasuzņēmuma, kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma kopējos apvienotos ienākumus dividendes izsludināšanas periodā.

13

Šā Standarta 12. punktā minētais saraksts nav pilnīgs. Uzņēmums var konstatēt arī citas pazīmes, kas liecina, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies, un šo pazīmju esamība arī liek uzņēmumam noteikt aktīva atgūstamo summu vai nemateriālo vērtību gadījumā veikt vērtības samazināšanās pārbaudi saskaņā ar 80.–99. punktu.

14

No iekšējiem pārskatiem izrietošie pierādījumi, kas norāda, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies, ietver šādu pazīmju esamību: a) naudas plūsmas aktīva iegādei vai arī turpmākās naudas līdzekļu vajadzības šā aktīva ekspluatācijai vai uzturēšanai ir ievērojami lielākas nekā sākotnēji budžetā paredzētās; b) faktiskās neto naudas plūsmas vai pamatdarbības peļņa, vai zaudējumi, kas izriet no aktīva, ir ievērojami sliktākas nekā budžetā paredzētās; c) būtiska budžetā paredzēto neto naudas plūsmu vai pamatdarbības peļņas samazināšanās vai arī būtisks budžetā paredzēto zaudējumu pieaugums, kas izriet no aktīva, vai d) pamatdarbības zaudējumi vai neto izejošās naudas plūsmas saistībā ar aktīvu, kad tiek saskaitītas kopā pārskata perioda summas ar nākotnē budžetā paredzētajām summām.

15

Kā norādīts 10. punktā, šis standarts nosaka, ka vismaz reizi gadā jāpārbauda nemateriālie aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku vai aktīvi, kas vēl nav pieejami lietošanai un nemateriālās vērtības, lai noteiktu, vai to vērtība nav samazinājusies. Izņemot gadījumus, kad piemēro 10. punktā noteiktās prasības, nosakot, vai jāaplēš aktīva atgūstamā summa, tiek piemērots būtiskuma princips. Piemēram, ja iepriekšējie aprēķini liecina, ka aktīva atgūstamā summa ir ievērojami lielāka par tā uzskaites vērtību, uzņēmumam nav atkārtoti jāaplēš aktīva atgūstamā summa, ja nav bijuši nekādi notikumi, kas šo starpību likvidētu. Tāpat iepriekšējā analīze var liecināt, ka aktīva atgūstamo summu neietekmē viena (vai vairākas) no 12. punktā minētajām pazīmēm.

16

Ilustrējot 15. punktu, ja attiecīgajā periodā ir palielinājušās tirgus procentu likmes vai arī citas ieguldījumu atdeves tirgus likmes, uzņēmumam nav jāveic oficiāla aktīva atgūstamās summas aplēse šādos gadījumos: a) ja ir maz ticams, ka aktīva lietošanas vērtības aprēķināšanai izmantoto diskonta likmi varētu ietekmēt šo tirgus likmju pieaugums. Piemēram, īstermiņa procentu likmju pieaugums var būtiski neietekmēt diskonta likmi, kas izmantota aktīvam ar ilgu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku; b) ja ir iespējams, ka aktīva lietošanas vērtības aprēķināšanai izmantoto diskonta likmi varētu ietekmēt šo tirgus likmju pieaugums, bet iepriekš veiktā atgūstamās summas jutīguma analīze rāda, ka: i) ir maz ticams, ka atgūstamā summa ievērojami samazināsies, jo sagaidāms, ka nākotnes naudas plūsmas arī palielināsies (piemēram, dažos gadījumos uzņēmums var pierādīt, ka tas veic savu ieņēmumu korekcijas, lai kompensētu jebkādu tirgus likmju palielināšanos); vai ii) ir maz ticams, ka atgūstamās summas samazināšanās varētu izraisīt būtiskus zaudējumus no vērtības samazināšanās.

17

Ja ir pazīmes, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies, tas var liecināt, ka jāpārskata un jākoriģē atlikušais lietderīgās lietošanas laiks, nolietojuma (amortizācijas) metode vai aktīva atlikusī vērtība, saskaņā ar aktīvam piemērojamo standartu pat tad, ja aktīvam neatzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās.

ATGŪSTAMĀS SUMMAS NOVĒRTĒŠANA

18

Šis standarts nosaka atgūstamo summu kā lielāko summu no aktīva vai naudu ienesošās vienības patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtības. 19.–57. punktā ir izklāstītas atgūstamās summas novērtēšanas prasības. Šajās prasībās tiek lietots termins “aktīvs”, taču tās vienlīdz attiecināmas gan uz atsevišķu aktīvu, gan uz naudu ienesošu vienību.

19

Ne vienmēr jānosaka gan aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, gan tā lietošanas vērtība. Ja kāda no šīm summām pārsniedz aktīva uzskaites vērtību, aktīva vērtība nav samazinājusies, un otra summa nav jāaplēš.

20

Patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, var noteikt arī tad, ja identiskam aktīvam nav kotētas cenas aktīvā tirgū. Tomēr dažreiz nebūs iespējams novērtēt patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, jo nav pamata, lai ticami aplēstu cenu, par kādu ierindas darījums, kas ir aktīva pārdošana, tiktu veikts starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos. Šādā gadījumā uzņēmums var izmantot aktīva lietošanas vērtību kā tā atgūstamo summu.

21

Ja nav iemesla ticēt, ka aktīva lietošanas vērtība būtiski pārsniedz tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, aktīva patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, var izmantot kā tā atgūstamo summu. Tā bieži notiek gadījumos, kad aktīvs tiek turēts atsavināšanai. Tas ir tādēļ, ka atsavināšanai turēta aktīva lietošanas vērtību galvenokārt veidos neto ieņēmumi no aktīva atsavināšanas, tā ka iespējams, ka nākotnes naudas plūsmas no ilgstošas aktīva lietošanas līdz tā atsavināšanai būs nenozīmīgas.

22

Atgūstamo summu nosaka atsevišķam aktīvam, ja vien aktīvs nerada ienākošas naudas plūsmas, kas lielā mērā nav atkarīgas no citu aktīvu vai aktīvu grupu radītajām ienākošajām naudas plūsmām. Tādā gadījumā atgūstamo summu nosaka naudu ienesošai vienībai, kurai aktīvs pieder (sk. 65.–103. punktu), ja vien nav tā, ka: a) aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, ir augstāka nekā uzskaites vērtība; vai b) aktīva lietošanas vērtība ir lēšama tuvu tā patiesajai vērtībai, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, un var novērtēt patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas;

23

Dažos gadījumos aplēses, vidējie rādītāji vai saīsināti aprēķini var sniegt šajā standartā ilustrēto patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vai lietošanas vērtības detalizētu aprēķinu pamatotu aptuveno vērtību.

Nemateriālā aktīva ar nenoteiktu lietošanas laiku atgūstamās vērtības novērtēšana

24

Kā norādīts 10. punktā, šis Standarts nosaka, ka nemateriālie aktīvi ar nenoteikto lietošanas laiku, jāpārbauda ik gadu, salīdzinot to uzskaites vērtību ar atgūstamo vērtību, neatkarīgi no tā, ir vai nav kādas vērtības samazināšanās pazīmes. Tomēr šāda aktīva atgūstamā vērtība, kas iegūta iepriekšējā periodā, var tikt izmantota šim aktīvam veicamajai vērtības samazināšanās pārbaudei par pašreizējo periodu ar nosacījumu, ka izpildīti šādi kritēriji: a) ja nemateriālais aktīvs ilgstošas lietošanas laikā nerada ienākošās naudas plūsmas, kas lielā mērā nav atkarīgas no citu aktīvu vai aktīvu grupu radītajām ienākošajām naudas plūsmām, un tādēļ tā vērtības samazināšanās tiek pārbaudīta kā daļa no naudu ienesošās vienības, kurai tas pieder, aktīvi un saistības, kas veido šo vienību, nav būtiski mainījušies kopš pēdējā atgūstamās summas aprēķina; b) pēdējā atgūstamās summas aprēķina rezultāts ir summa, kas ievērojami pārsniedz aktīva uzskaites vērtību, un c) pamatojoties uz notikumu analīzi, kas notikuši, un apstākļiem, kas mainījušies kopš pēdējā atgūstamās summas aprēķina, iespēja, ka pašreiz noteiktā atgūstamā summa būtu mazāka nekā aktīva uzskaties vērtība, ir neliela. Patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas

Patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas

25-27

[Svītrots]

28

Atsavināšanas izmaksas, kas nav izmaksas, kuras jau ir atzītas par saistībām, atskaita, novērtējot patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas. Šīs izmaksas ir, piemēram, tiesu izdevumi, zīmognodeva un tamlīdzīgi darījumu nodokļi, aktīva pārvietošanas izmaksas un tiešās papildizmaksas, kas saistītas ar aktīva sagatavošanu pārdošanai. Tomēr darba attiecību izbeigšanas pabalsti (kā tie definēti 19. SGS) un izmaksas, kas saistītas ar darbības sašaurināšanu vai reorganizāciju pēc aktīva atsavināšanas, nav uzskatāmas par tiešām papildizmaksām, kas attiecināmas uz aktīva atsavināšanu.

29

Dažreiz, atsavinot aktīvu, pircējam jāuzņemas saistības, un ir pieejama tikai viena patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, gan aktīvam, gan saistībām. 78. punktā aprakstīts, kā rīkoties tādos gadījumos.

Lietošanas vērtība

30

Aktīvu lietošanas vērtības aprēķinā jāatspoguļo šādi elementi: a) nākotnes naudas plūsmu aplēse, ko uzņēmums paredz iegūt no aktīva; b) gaidāmās šo nākotnes naudas plūsmu apjoma vai laika iespējamās izmaiņas; c) naudas vērtība laikā, kuru izsaka pašreizējā tirgus riska brīva procentu likme; d) maksa par aktīvam neatņemami piemītošo nenoteiktību; un e) citi faktori – tādi kā nelikviditāte, ko tirgus dalībnieki varētu atspoguļot izcenojumos, nākotnes naudas plūsmas, ko uzņēmums paredz iegūt no aktīva.

31

Aplēšot aktīva lietošanas vērtību, jāveic šādas darbības: a) jāaplēš nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kas izriet no ilgstošas aktīva lietošanas un tā atsavināšanas lietošanas perioda beigās; un b) jālieto atbilstīga diskonta likme attiecībā uz šīm nākotnes naudas plūsmām.

32

30. punkta b), d) un e) apakšpunktos noteiktie elementi var tikt atspoguļoti kā nākotnes naudas plūsmu korekcijas vai kā diskonta likmes korekcijas. Lai kādu pieeju uzņēmums izvēlētos, lai atspoguļotu nākotnes naudas plūsmu iespējamās apjomu un laika izmaiņu prognozes, rezultātam jāatspoguļo prognozētā nākotnes naudas plūsmu pašreizējā vērtība, t. i., visu iespējamo rezultātu vidējais svērtais. A papildinājumā dotas papildu norādes par pašreizējās vērtības noteikšanas metožu izmantošanu aktīva lietošanas vērtības noteikšanā.

Nākotnes naudas plūsmu aplēšu pamats

33

Nosakot lietošanas vērtību, uzņēmumam ir: a) naudas plūsmu prognožu pamatā jābūt saprātīgiem un pamatojamiem pieņēmumiem, kas atspoguļo vadības precīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā. Lielāka nozīme jāpiešķir ārējiem pierādījumiem; b) naudas plūsmu prognožu pamatā jābūt jaunākajam, vadības apstiprinātajam finanšu budžetam/prognozēm, bet tam jāizslēdz jebkuras prognozētās nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmas, kas varētu rasties no nākotnes darbību pārstrukturēšanas vai no aktīvu darbības uzlabošanas, vai veicināšanas. Ar šiem budžetiem/prognozēm pamatotām naudas plūsmas prognozēm ir maksimāli jāaptver piecu gadu periods, ja vien nevar sniegt pamatojumu ilgākam laika periodam; c) jāaplēš naudas plūsmas prognozes, kas pārsniedz jaunākajos budžetos/prognozēs aptverto laika periodu, veicot uz budžetiem/prognozēm balstīto prognožu ekstrapolāciju nākamajiem gadiem, izmantojot nemainīgu vai samazinošos pieauguma likmi, ja vien nevar pamatot pieaugošas likmes lietošanu. Šā pieauguma likme nedrīkst pārsniegt ilgtermiņa vidējo pieauguma likmi produkcijai nozarē, valstī vai valstīs, kurās uzņēmums darbojas, vai arī likmi tirgū, kurā attiecīgo aktīvu izmanto, ja vien nevar pamatot augstākas likmes lietošanu.

34

Vadība novērtē pieņēmumu saprātīgumu, uz kuriem pamatojas tās pašreizējās naudas plūsmas prognozes, izpētot atšķirību cēloņus starp pagātnes naudas plūsmas prognozēm un pašreizējām naudas plūsmām. Vadībai jānodrošina, ka pieņēmumi, uz kuriem balstās tās pašreizējās naudas plūsmas prognozes, ir atbilstoši pagātnes prognožu faktiskajam iznākumam, ja vien tām sekojošie notikumi vai apstākļi, kas nepastāvēja tad, kad šīs faktiskās naudas plūsmas radās, neprasa atšķirīgu pieeju.

35

Parasti nav pieejami detalizēti, precīzi formulēti un ticami nākotnes naudas plūsmu finanšu budžeti/prognozes periodiem, kas pārsniedz piecus gadus. Šā iemesla dēļ vadības aplēses par nākotnes naudas plūsmām tiek balstītas uz jaunākajiem budžetiem/prognozēm maksimāli piecu gadu periodam. Vadība var lietot naudas plūsmas prognozes, kuru pamatā ir finanšu budžeti/prognozes laika periodam, kas ilgāks par pieciem gadiem, ja vadība ir pārliecināta, ka šīs prognozes ir ticamas, un vadība, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, var pierādīt savu spēju precīzi prognozēt naudas plūsmas ilgākā periodā.

36

Naudas plūsmu prognozes līdz aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām aplēš, ekstrapolējot uz finanšu budžetiem/prognozēm pamatotās naudas plūsmu prognozes, lietojot nākamajiem gadiem attiecīgu pieauguma likmi. Šī pieauguma likme ir nemainīga vai samazinās, ja vien likmes pieaugumu nepamato objektīva informācija par attīstības modeļiem produkcijas vai nozares dzīves cikla laikā. Ja tas ir piemēroti, pieauguma likme ir nulle vai arī negatīva.

37

Ir iespējams, ka labvēlīgos apstākļos tirgū iesaistīsies konkurenti un ierobežos pieaugumu. Tādēļ uzņēmumiem ilgākā laika posmā (piemēram, 20 gados) būs grūti pārsniegt vidējo sākotnējo pieauguma likmi produkcijai, nozarē, valstī vai valstīs, kurās uzņēmums darbojas, vai arī tirgū, kurā aktīvu izmanto.

38

Izmantojot finanšu budžetu/prognožu informāciju, uzņēmums apsver, vai informācija atspoguļo saprātīgus un pamatojamus pieņēmumus un parāda precīzu vadības aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kas pastāvēs aktīva atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

Nākotnes naudas plūsmu aplēšu sastāvs

39

Nākotnes naudas plūsmu aplēsēm jāietver: a) ienākošo naudas plūsmu prognozes saistībā ar ilgstošu aktīva lietošanu; b) izejošo naudas plūsmu prognozes, kuras nepieciešamas, lai radītu naudas ieplūdi ilgstošas aktīva lietošanas rezultātā (to skaitā izejošas naudas plūsmas, lai sagatavotu aktīvu lietošanai), un kuras var tieši attiecināt vai pamatoti un konsekventi iedalīt attiecīgajam aktīvam; un c) neto naudas plūsmas, ja tādas ir, kuras jāsaņem (vai jāmaksā) no aktīva atsavināšanas tā lietderīgās lietošanas laika beigās.

40

Nākotnes naudas plūsmu aplēses un diskonta likme atspoguļo konsekventus pieņēmumus par cenas pieaugumu sakarā ar vispārīgo inflāciju. Tādēļ, ja diskonta likmē ņemts vērā cenas pieaugums vispārējas inflācijas dēļ, nākotnes naudas plūsmas aplēš nominālā izteiksmē. Ja diskonta likmē nav ņemts vērā cenas pieaugums vispārējas inflācijas dēļ, nākotnes naudas plūsmas aplēš reālā izteiksmē (taču, ņemot vērā specifiskus nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu).

41

Izejošo naudas plūsmu prognozes ietver aktīva ikdienas apkalpošanu, kā arī nākotnes pieskaitāmās izmaksas, kuras var attiecināt tieši vai pamatoti un konsekventi iedalīt aktīva lietošanai.

42

Gadījumos, kad aktīva uzskaites vērtībā vēl nav iekļautas visas izejošās naudas plūsmas, kuras radīsies, pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai, nākotnes naudas plūsmu aplēse ietver turpmāko izejošo naudas plūsmu aplēsi, kuras paredzamas pirms aktīvs būs gatavs lietošanai vai pārdošanai. Piemēram, gadījumā, kad ceļ ēku vai īsteno attīstības projektu, kas vēl nav pabeigts.

43

Lai izvairītos no dubultas uzskaites, nākotnes naudas plūsmu aplēses neietver: a) ienākošās naudas plūsmas no aktīviem, kas rada ienākošas naudas plūsmas, kuras lielā mērā nav atkarīgas no ienākošām naudas plūsmām, ko rada pārbaudāmais aktīvs (piemēram, tādi finanšu aktīvi kā debitoru parādi); un b) izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar pienākumiem, kas atzīti par saistībām (piemēram, parādi kreditoriem, pensijas vai uzkrājumi).

44

Nākotnes naudas plūsmu aplēses jāveic aktīvam tā pašreizējā stāvoklī. Nākotnes naudas plūsmu aplēses nedrīkst ietvert nākotnes ienākošās vai izejošās naudas plūsmu aplēses, kas paredzamas saistībā ar: a) turpmāko pārstrukturēšanu, ko uzņēmums vēl nav apņēmies veikt; vai b) aktīva darbības uzlabošanu vai veicināšanu.

45

Tā kā nākotnes naudas plūsmas aplēš aktīvam tā pašreizējā stāvoklī, lietošanas vērtība neatspoguļo: a) nākotnes izejošās naudas plūsmas vai ar tām saistītus izmaksu ietaupījumus (piemēram, samazinātas personāla izmaksas) vai labumu, kas sagaidāms no turpmākas pārstrukturēšanas, ko uzņēmums vēl nav apņēmies veikt; vai b) nākotnes izejošās naudas plūsmas, kas uzlabos vai veicinās aktīva darbību vai saistītās naudas plūsmas, kuras, sagaidāms, radīsies šo izejošo naudas plūsmu rezultātā.

46

Pārstrukturēšana ir programma, kuru plāno un kontrolē vadība un kura būtiski maina uzņēmuma veiktās darbības jomu vai arī veidu, kā tiek veikta darbība. 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” sniedz norādījumus, kas var palīdzēt noskaidrot, kad uzņēmums apņēmies veikt pārstrukturēšanu.

47

Ja uzņēmums ir apņēmies veikt pārstrukturēšanu, šī pārstrukturēšana, iespējams, ietekmēs dažus aktīvus. Kad uzņēmums ir apņēmies veikt pārstrukturēšanu: a) lai noteiktu lietošanas vērtību, nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas atspoguļo izmaksu ietaupījumus un citus labumus no pārstrukturēšanas (pamatojoties uz jaunākajiem finanšu budžetiem/prognozēm, kurus ir apstiprinājusi vadība) un b) tās nākotnes izejošo naudas plūsmu aplēses, lai veiktu pārstrukturēšanu, tiek ietvertas pārstrukturēšanas noteikumos, saskaņā ar 37. SGS. Ilustratīvajā 5. piemērā parādīta turpmākās pārstrukturēšanas ietekme uz lietošanas vērtības aprēķinu.

48

Kamēr uzņēmumam ir izejošās naudas plūsmas, kas uzlabo vai pastiprina aktīva darbību, nākotnes naudas plūsmu aplēses neietver aplēsto nākotnes ienākošo naudas plūsmu, kura, gaidāms, radīsies no saimniecisko labumu palielināšanās, kas saistīta ar izejošo naudas plūsmu (sk. 6. ilustratīvo piemēru).

49

Nākotnes naudas plūsmu aplēses ietver nākotnes izejošās nauda plūsmas, kas nepieciešamas, lai uzturētu saimniecisko ieguvumu līmeni, kas, gaidāms, ka radīsies no aktīva tā pašreizējā stāvoklī. Ja naudu ienesošā vienība sastāv no aktīviem ar atšķirīgu aplēsto lietošanas laiku, un tie visi ir svarīgi vienības nepārtrauktā darbībā, aktīvu ar īsāku lietošanas laiku nomaiņa tiek uzskatīta par daļu no vienības ikdienas apkopes, aplēšot nākotnes naudas plūsmas, kas saistāmas ar šo vienību. Līdzīgi, ja vienīgajā aktīvā ietilpst sastāvdaļas ar atšķirīgu aplēsto lietošanas laiku, sastāvdaļu ar īsāku lietošanas laiku nomaiņa, aplēšot šā aktīva radītās nākotnes naudas plūsmas, tiek uzskatīta par daļu no aktīva ikdienas apkopes.

50

Nākotnes naudas plūsmu aplēsēs nedrīkst ietvert: a) ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības; vai b) ienākuma nodokļa ieņēmumus vai maksājumus.

51

Aplēstās nākotnes naudas plūsmas atspoguļo pieņēmumus, kas ir atbilstoši diskonta likmes noteikšanas veidam. Pretējā gadījumā dažu pieņēmumu ietekme tiks uzskaitīta divreiz vai netiks ņemta vērā. Tā kā, diskontējot aplēstās nākotnes naudas plūsmas, tiek ņemta vērā naudas vērtība laikā, šajās naudas plūsmās neietilpst ienākošās vai izejošās naudas plūsmas no finansēšanas darbības. Tā kā diskonta likmi nosaka pirms nodokļu atskaitīšanas, arī nākotnes naudas plūsmas aplēš pirms nodokļu atskaitīšanas.

52

Neto naudas plūsmu, kas jāsaņem (vai jāmaksā) par aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, aplēsei jābūt summai, ko uzņēmums paredz iegūt, atsavinot aktīvu nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstošā darījumā starp informētām, ieinteresētām pusēm pēc aplēsto atsavināšanas izmaksu atskaitīšanas.

53

Neto naudas plūsmu, kas jāsaņem (vai jāmaksā) par aktīva atsavināšanu tā lietderīgās lietošanas laika beigās, aplēsi nosaka tādā pašā veidā kā aktīva patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, izņemot, kad tiek noteiktas šīs neto naudas plūsmas: a) uzņēmums izmanto cenas, kādas aplēses dienā ir spēkā līdzīgiem aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies un kuri darbojušies apstākļos, kas ir līdzīgi apstākļiem, kuros lietos konkrēto aktīvu; b) uzņēmums šīs cenas koriģē, lai ņemtu vērā gan nākotnes cenu pieaugumu vispārējas inflācijas dēļ, gan konkrētu nākotnes cenu pieaugumu vai samazinājumu. Tomēr, ja ar ilgstošu aktīva lietošanu saistīto nākotnes naudas plūsmu un diskonta likmes aplēsēs nav ņemta vērā vispārējās inflācijas ietekme, uzņēmums šo ietekmi neņem vērā arī neto naudas plūsmu aplēsē saistībā ar aktīva atsavināšanu.

53 A

Patiesā vērtība atšķiras no aktīva lietošanas vērtības. Patiesā vērtība rāda tirgus dalībnieku izmantotos pieņēmumus, nosakot aktīva cenu. Savukārt lietošanas vērtība rāda tādu faktoru ietekmi, kuri ir raksturīgi uzņēmumam un kurus nepiemēro uzņēmumiem kopumā. Piemēram, patiesā vērtība nerāda nevienu no šādiem faktoriem, ja tie nav vispārīgi pieejami tirgus dalībniekiem: a) papildvērtību, ko iegūst, grupējot aktīvus (piem., veidojot portfeli, kurā ir ieguldījumu īpašumi dažādās vietās); b) sinerģiju starp novērtējamiem un citiem aktīviem; c) juridiskas tiesības vai juridiskus ierobežojumus, kas raksturīgi tikai kārtējam aktīva īpašniekam; un d) nodokļu atvieglojumus vai nodokļu slogus, kas raksturīgi kārtējam aktīva īpašniekam.

Nākotnes naudas plūsmas ārvalstu valūtā

54

Nākotnes naudas plūsmas aplēš valūtā, kurā tās radīsies un pēc tam diskontē, izmantojot šai valūtai atbilstīgu diskonta likmi. Uzņēmums pārvērš pašreizējo vērtību, izmantojot pašreizējo valūtas kursu lietošanas vērtības aprēķina datumā.

Diskonta likme

55

Diskonta likmei (likmēm) jābūt pirmsnodokļu likmei (likmēm), kas atspoguļo pašreizējo tirgus vērtējumu: a) naudas laikvērtība; un b) aktīvam raksturīgos riskus, kuru dēļ nākotnes naudas plūsmas aplēses netiek koriģētas.

56

Likme, kas atspoguļo pašreizējā tirgus novērtējumu par naudas vērtību laikā un aktīvam raksturīgos riskus, ir atdeve, kāda būtu nepieciešama ieguldītājiem, ja tie izvēlētos ieguldījumu, kura radīto naudas plūsmu summas, laiks un risks būtu tieši tāds, kādu uzņēmums plāno iegūt no aktīva. Šo likmi aplēš, izmantojot pašreizējā tirgus darījumu likmes līdzīgiem aktīviem vai arī tāda biržas sarakstā iekļauta uzņēmuma vidējās svērtās kapitāla izmaksas, kam ir atsevišķs aktīvs (vai aktīvu portfelis), kas kalpošanas potenciāla un risku ziņā ir līdzīgs pārbaudāmajam aktīvam. Tomēr diskonta likme(-es), kas izmantota, lai noteiktu aktīva lietošanas vērtību, nedrīkst atspoguļot riskus, kuru dēļ nākotnes naudas plūsmas aplēses tikušas koriģētas. Pretējā gadījumā dažu pieņēmumu ietekme tiks uzskaitīta divreiz.

57

Ja tirgū nav tieši pieejamas aktīvam specifiskas likmes, uzņēmums diskonta likmes aplēsei izmanto aizstājējus. A papildinājumā dotas papildu norādes diskonta likmju aplēsēm šādos gadījumos.

ZAUDĒJUMU NO VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

58

59.–64. punktā izklāstītas prasības par zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanu un novērtēšanu atsevišķam aktīvam, kas nav nemateriāla vērtība. Zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšana un novērtēšana naudu ienesošām vienībām un nemateriālajām vērtībām ir aplūkotas 65.–108. punktā.

59

Aktīva uzskaites vērtība jāsamazina līdz tā atgūstamajai summai tikai tad, ja aktīva atgūstamā summa ir mazāka par tā uzskaites vērtību. Šis samazinājums ir zaudējumi no vērtības samazināšanās.

60

Zaudējumi no vērtības samazināšanās tūlīt jāatzīst par izdevumiem pelņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien aktīvu neuzskaita pārvērtētajā summā saskaņā ar kādu citu standartu (piemēram, saskaņā ar 16. SGS pārvērtēšanas modeli). Jebkuri zaudējumi no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās jāuzskaita kā pārvērtēšanas samazinājums saskaņā ar šo citu standartu.

61

Zaudējumi no nepārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr zaudējumus no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās tieši ieskaita pārējos apvienotajos ienākumos, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās nepārsniedz tā paša aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu. Šādi zaudējumi no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās samazina šī aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu.

62

Ja aplēstā zaudējumu summa no vērtības samazināšanās pārsniedz ar to saistītā aktīva uzskaites vērtību, uzņēmumam jāatzīst saistības tikai tad, ja to pieprasa kāds cits grāmatvedības standarts.

63

Pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas jākoriģē aktīva nolietojuma (amortizācijas) izmaksas nākotnē, lai sistemātiski sadalītu aktīva pārskatīto uzskaites vērtību, no kuras atskaitīta atlikusī vērtība (ja tāda ir), tā atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

64

Ja atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās, jebkurus ar to saistītos atliktā nodokļa aktīvus vai saistības nosaka saskaņā ar 12. SGS salīdzinot aktīva pārskatīto uzskaites vērtību ar tā nodokļa bāzi (sk. ilustratīvo 3. piemēru).

NAUDU IENESOŠĀS VIENĪBAS UN NEMATERIĀLĀS VĒRTĪBAS.

65

66.–108. punktā un C papildinājumā izklāstītas prasības, kā identificēt naudu ienesošo vienību, kurai pieder aktīvs, un noteikt naudu ienesošu vienību un nemateriālās vērtības uzskaites vērtību, un atzīt zaudējumus no to vērtības samazināšanās.

Tās naudu ienesošās vienības identifikācija, kurai pieder aktīvs

66

Ja ir kādas pazīmes, kas liecina, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies, atgūstamā summa jāaplēš atsevišķam aktīvam. Ja nav iespējams aplēst atsevišķa aktīva atgūstamo summu, uzņēmumam jānosaka tās naudu ienesošās vienības atgūstamā summa, kurai pieder aktīvs (aktīva naudu ienesošā vienība).

67

Atsevišķa aktīva atgūstamo summu nevar noteikt, ja: a) aktīva lietošanas vērtību nevar aplēst kā tuvu tā patiesajai vērtībai, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas (piemēram, ja nākotnes naudas plūsmas no ilgstošas aktīva lietošanas nevar aplēst kā nenozīmīgas); un b) aktīvs nerada ienākošas naudas plūsmas, kas lielā mērā nav atkarīgas no citu aktīvu naudas plūsmām. Tādos gadījumos lietošanas vērtību un tātad arī atgūstamo summu var noteikt tikai aktīva naudu ienesošajai vienībai. Piemērs Kalnrūpniecības uzņēmumam raktuves izmantošanai pieder privāts dzelzceļš. Privāto dzelzceļu varētu pārdot tikai par metāllūžņu vērtību, un tas nerada ienākošas naudas plūsmas, kas lielā mērā nav atkarīgas no raktuves citu aktīvu radītām ienākošām naudas plūsmām. Privātā dzelzceļa atgūstamo summu nevar aplēst, jo nevar noteikt tā lietošanas vērtību, un tā, iespējams, atšķiras no metāllūžņu vērtības. Tādēļ uzņēmums aplēš tās naudu ienesošās vienības atgūstamo summu, kurai pieder privātais dzelzceļš, tas ir, raktuvei kopumā.

68

Kā noteikts 6. punktā, aktīva naudu ienesošā vienība ir mazākā aktīvu grupa, kurā ietilpst aktīvs un kas rada ienākošās naudas plūsmas, kuras lielā mērā nav atkarīgas no citu aktīvu vai aktīvu grupu radītajām ienākošajām naudas plūsmām. Aktīva naudu ienesošās vienības identifikācija saistīta ar vērtējumu. Ja nevar noteikt atgūstamo summu atsevišķam aktīvam, uzņēmums identificē mazāko aktīvu kopumu, kurš rada lielā mērā neatkarīgas ienākošās naudas plūsmas. Piemērs Autobusu uzņēmums sniedz pakalpojumus atbilstīgi līgumam ar pašvaldību, kas paredz pakalpojumu minimuma nodrošināšanu katrā no pieciem atsevišķiem maršrutiem. Katram maršrutam piesaistītos aktīvus un katra maršruta radītās naudas plūsmas var identificēt atsevišķi. Viens no maršrutiem darbojas ar ievērojamiem zaudējumiem. Tā kā uzņēmumam nav iespējas slēgt kādu autobusa maršrutu, zemākais līmenis ienākošām identificējamām naudas plūsmām, kas lielā mērā nav atkarīgas no ienākošām naudas plūsmām no citiem aktīviem vai aktīvu grupām, ir ienākošās naudas plūsmas, ko rada visi pieci maršruti kopā. Katra maršruta naudu ienesošā vienība ir autobusu uzņēmums kopumā.

69

Ienākošās naudas plūsmas ir naudas ieņēmumi un naudas ekvivalenti, kas saņemti no personām ārpus uzņēmuma. Nosakot, vai aktīva (vai aktīvu grupas) radītās ienākošās naudas plūsmas lielā mērā nav atkarīgas no ienākošām naudas plūsmām no citiem aktīviem (vai aktīvu grupām), uzņēmums ņem vērā dažādus faktorus, to skaitā veidu, kā vadība veic uzņēmuma darbības uzraudzību (piemēram, pa produkcijas veidiem, uzņēmējdarbības veidiem, atsevišķām atrašanās vietām, rajoniem vai reģionālām teritorijām), vai veidu, kā vadība pieņem lēmumus par uzņēmuma aktīvu lietošanas turpināšanu vai to atsavināšanu, vai arī uzņēmuma darbības turpināšanu vai pārtraukšanu. Ilustratīvajā 1. piemērā sniegti piemēri naudu ienesošas vienības identifikācijai.

70

Ja aktīva vai aktīvu grupas ražotajai produkcijai pastāv aktīvs tirgus, šis aktīvs vai aktīvu grupa jāidentificē par naudu ienesošu vienību pat tad, ja visa saražotā produkcija vai tās daļa tiek izlietota iekšējām vajadzībām. Ja aktīva vai naudu ienesošās vienības radītās ienākošās naudas plūsmas ietekmē iekšējās norēķinu cenas, uzņēmumam jāizmanto vadības sagatavotās iespējami precīzākās nākotnes tirgus cenas(-u), kuras varētu iegūt nesaistītu pušu darījumos, aplēses, lai noteiktu: a) nākotnes ienākošās naudas plūsmas, lai noteiktu aktīvu vai naudu ienesošās vienības lietošanas vērtību; un b) nākotnes izejošās naudas plūsmas, kuras izmanto jebkuru citu aktīvu vai naudu ienesošo vienību lietošanas vērtības noteikšanā, kurus ietekmē iekšējās norēķinu cenas.

71

Pat tad, ja visu aktīva vai aktīvu grupas saražoto produkciju vai tās daļu izmanto citas uzņēmuma vienības (piemēram, ražojumi ražošanas procesa starpstadijā), šis aktīvs vai aktīvu grupa veido atsevišķu naudu ienesošo vienību, ja uzņēmums varētu pārdot šo produkciju aktīvā tirgū. Tas ir tādēļ, ka šis aktīvs vai aktīvu grupa varētu radīt ienākošas naudas plūsmas, kas lielā mērā būtu neatkarīgas no citu aktīvu vai aktīvu grupu radītām ienākošām naudas plūsmām. Izmantojot informāciju, kas pamatojas uz finanšu budžetiem/prognozēm, kas attiecas uz tādu naudu ienesošu vienību vai kādu citu aktīvu vai naudu ienesošu vienību, kuru ietekmējušas iekšējās norēķinu cenas, uzņēmums koriģē šo informāciju, ja iekšējās norēķinu cenas neatspoguļo vadības precīzāko nākotnes cenu aplēsi, ko varētu sasniegt nesaistītu pušu darījumos.

72

Naudu ienesošās vienības jāidentificē konsekventi periodu pēc perioda vienam un tam pašam aktīvam vai aktīvu veidam, ja vien nav pamatojuma veikt izmaiņas.

73

Ja uzņēmums nosaka, ka aktīvs pieder atšķirīgai naudu ienesošai vienībai nekā iepriekšējos periodos vai arī aktīva naudu ienesošo vienību veidojošie aktīvu veidi ir mainījušies, tad 130. punkts pieprasa atklāt informāciju par attiecīgo naudu ienesošo vienību gadījumos, kad tiek atzīti vai apvērsti zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Naudu ienesošās vienības atgūstamā summa un uzskaites vērtība

74

Naudu ienesošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no divām summām – no naudu ienesošās vienības patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vai arī tās lietošanas vērtības. Nosakot naudu ienesošās vienības atgūstamo summu, jebkura 19.–57. punktā atrodamā atsauce uz “aktīvu” ir lasāma kā atsauce uz “naudu ienesošu vienību”.

75

Naudu ienesošās vienības uzskaites vērtība jānosaka atbilstoši veidam, kā nosaka naudu ienesošās vienības atgūstamo summu.

76

Naudu ienesošās vienības uzskaites vērtība: a) ietver tikai to aktīvu uzskaites vērtību, kurus var tieši attiecināt vai pamatoti un konsekventi iedalīt naudu ienesošajai vienībai un kuri radīs nākotnes ienākošās naudas plūsmas, kuras tiks izmantotas, nosakot naudu ienesošās vienības lietošanas vērtību un b) neietver atzīto saistību uzskaites vērtību, ja vien naudu ienesošās vienības atgūstamo summu nevar noteikt, neņemot vērā šīs saistības. Tas ir tādēļ, ka naudu ienesošās vienības patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, un lietošanas vērtību nosaka, neņemot vērā naudas plūsmas, kas saistītas ar tiem aktīviem, kuri nav daļa no naudu ienesošās vienības un saistības, kuras jau ir atzītas (sk. 28. un 43. punktu).

77

Grupējot aktīvus, lai noteiktu atgūstamās summas, ir svarīgi naudu ienesošajā vienībā iekļaut visus aktīvus, kas rada vai tiek izmantoti, lai radītu attiecīgas ienākošās naudas plūsmas. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka naudu ienesošās vienības vērtība ir pilnībā atgūstama, kad patiesībā ir radušies zaudējumi no vērtības samazināšanās. Dažos gadījumos, lai gan atsevišķi aktīvi piedalās naudu ienesošās vienības aplēsto nākotnes naudas plūsmu veidošanā, tos nevar pamatoti un konsekventi iedalīt šai naudu ienesošajai vienībai. Tā varētu notikt gadījumā ar nemateriālo vērtību vai korporatīvajiem aktīviem, piemēram, galvenā biroja aktīviem. 80.-103. punktā paskaidrots, kā jārīkojas ar šiem aktīviem, pārbaudot, vai nav samazinājusies naudu ienesošās vienības vērtība.

78

Lai noteiktu naudu ienesošās vienības atgūstamo summu, var būt nepieciešams ņemt vērā zināmas atzītās saistības. Tas var notikt gadījumā, ja, atsavinot naudu ienesošo vienību, ir nepieciešams, lai pircējs pārņemtu saistību. Tādā gadījumā naudu ienesošās vienības patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas (vai aplēstā naudas plūsma, kas rodas, galīgi atsavinot aktīvu), ir cena, par kādu pārdos naudu ienesošās vienības aktīvus kopā ar saistību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas. Lai pienācīgi salīdzinātu naudu ienesošās vienības uzskaites vērtību un tās atgūstamo summu, nosakot naudu ienesošās vienības lietošanas vērtību un uzskaites vērtību, atskaita saistību uzskaites vērtību. Piemērs Uzņēmumam pieder raktuve valstī, kurā tiesību akti nosaka, ka īpašniekam, pabeidzot raktuves izmantošanu, jāatjauno darbības vieta. Atjaunošanas izmaksās ietilpst segieža atjaunošana, kas bija jānoņem, pirms uzsāka raktuves izmantošanu. Uzkrājumi segieža atjaunošanas izmaksām tika atzīti, tiklīdz segiezis tika noņemts. Uzkrātā summa tika atzīta kā daļa no raktuves izmaksām, un tai raktuves lietderīgās lietošanas laikā tiek aprēķināts nolietojums. Atjaunošanas izmaksām izveidoto uzkrājumu uzskaites vērtība ir 500 VV (3), kas ir vienāda ar atjaunošanas izmaksu pašreizējo vērtību. Uzņēmums pārbauda, vai raktuves vērtība nav samazinājusies. Raktuves naudu ienesošā vienība ir raktuve kopumā. Uzņēmums ir saņēmis dažādus piedāvājumus nopirkt raktuvi par cenu apmēram 800 VV. Šī cena atspoguļo faktu, ka pircējs uzņemsies pienākumu atjaunot segiezi. atsavināšanas izmaksas raktuvei ir nenozīmīgas. Atsavināšanas izmaksas raktuvei ir nenozīmīgas. Raktuves lietošanas vērtība ir apmēram 1200 VV, neskaitot atjaunošanas izmaksas. Raktuves uzskaites vērtība ir 1000 VV. Naudu ienesošās vienības patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas ir 800 VV. Šajā summā ietilpst atjaunošanas izmaksas, kurām jau ir izveidoti uzkrājumi. Rezultātā naudu ienesošās vienības lietošanas vērtību nosaka, ņemot vērā atjaunošanas izmaksas, un tā aplēsta kā 700 VV (1200 VV mīnus 500 VV). Naudu ienesošās vienības uzskaites vērtība ir 500 VV, ko iegūst, no raktuves uzskaites vērtības (1000 VV) atņemot atjaunošanas izmaksām izveidoto uzkrājumu uzskaites vērtību (500 VV). Tādēļ naudu ienesošās vienības atgūstamā summa pārsniedz uzskaites summu.

79

Praktisku iemeslu dēļ naudu ienesošās vienības atgūstamo summu dažreiz nosaka, ņemot vērā aktīvus, kas nav naudu ienesošās vienības daļa (piemēram, debitoru parādus vai citus finanšu aktīvus), vai saistības, kas ir atzītas (piemēram, parādi kreditoriem, pensijas un citi uzkrājumi). Tādos gadījumos naudu ienesošās vienības uzskaites vērtību palielina par šo aktīvu uzskaites vērtību un samazina par šo saistību uzskaites vērtību.

Nemateriālā vērtība

Nemateriālā vērtība, kas attiecināta uz naudu ienesošo vienību

80

Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā nemateriālā vērtība, kas iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā, sākot no iegūšanas datuma, jāattiecina uz katru pircēja naudu ienesošo vienību vai naudu ienesošo vienību grupu, kuras, iespējams, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanās sinerģijas neatkarīgi no tā, vai citi iegādātāja aktīvi vai saistības ir attiecināti uz šīm vienībām vai vienību grupām. Katra vienība vai vienību grupa, uz kuru šādā veidā ir attiecināta nemateriālā vērtība: a) ir uzņēmuma zemākais līmenis, kurā nemateriālā vērtība tiek uzraudzīta iekšējās vadības nolūkos; un b) nedrīkst būt lielāka par uzņēmējdarbības segmentu, kā noteikts 8. SFPS “Darbības segmenti” 5. punktā, pirms apvienošanas.

81

Uzņēmējdarbības apvienošanā atzīta nemateriālā vērtība ir aktīvs, kurš nākotnē nodrošinās saimnieciskos labumus, kas izriet no citiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem aktīviem, kuri nav individuāli identificēti un atsevišķi atzīti. Nemateriālā vērtība nerada naudas plūsmas neatkarīgi no citiem aktīviem vai aktīvu grupām un bieži papildina vairāku naudu ienesošu vienību naudas plūsmas. Dažkārt nemateriālo vērtību nevar nepatvaļīgi attiecināt uz atsevišķām naudu ienesošām vienībām, bet tikai uz naudu ienesošo vienību grupām. Rezultātā zemākais līmenis uzņēmumā, kurā nemateriālā vērtība tiek uzraudzīta iekšējās vadības nolūkos, dažreiz ietver virkni naudu ienesošo vienību, ar kurām nemateriālā vērtība ir saistīta, bet uz kurām to nevar attiecināt. Atsauces 83.–99. punktā un C papildinājumā uz naudu ienesošo vienību, uz kuru attiecas nemateriālā vērtība, jālasa kā atsauces arī uz naudu ienesošo vienību grupām, uz kurām attiecas nemateriālā vērtība.

82

80. punkta prasību piemērošanas rezultātā nemateriālās vērtības tiek pārbaudītas attiecībā uz vērtības zaudēšanu līmenī, kas atspoguļo veidu, kādā uzņēmums vada savu darbību un ar kuru nemateriālā vērtība parasti tiek saistīta. Tādēļ parasti papildu pārskatu sniegšanas sistēmas nav vajadzīgas.

83

Naudu ienesošā vienība, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā var nesakrist ar līmeni, kurā nemateriālā vērtība ir iedalīta saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”, lai novērtētu ārvalstu valūtas guvumus un zaudējumus. Piemēram, ja saskaņā ar 21. SGS tiek prasīts, lai uzņēmums iedalītu nemateriālo vērtību samērā zemos līmeņos, lai novērtētu ārvalstu valūtas guvumus un zaudējumus, netiek prasīts pārbaudīt nemateriālās vērtības samazināšanos tajā pašā līmenī, ja vien uzņēmums neuzrauga nemateriālo vērtību šajā līmenī iekšējās vadības nolūkos.

84

Ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegūto nemateriālo vērtību sākotnējo sadali nevar pabeigt pirms gada perioda beigām, kurā uzņēmējdarbības apvienošana ir īstenota, šī sākotnējā sadale jāpabeidz pirms nākošā gada perioda beigām no uzņēmuma iegādes datuma.

85

Saskaņā ar 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”, ja sākotnējo uzņēmējdarbības apvienošanu līdz perioda beigām, kurā apvienošana ir īstenota, var noteikt tikai provizoriski, iegādātājs: a) apvienošanas uzskaiti veic, izmantojot šīs provizoriskās vērtības; un b) atzīst jebkuras šo provizorisko vērtību korekcijas kā sākotnējās uzskaites pabeigšanas rezultātu novērtējuma periodā, kas nepārsniegs divpadsmit mēnešus no iegādes datuma. Šādos apstākļos varētu arī nebūt iespējams pabeigt sākotnējo nemateriālās vērtības attiecināšanu, kas atzīta uzņēmējdarbības apvienošanā, līdz gada perioda beigām, kurā apvienošana ir īstenota. Šajā gadījumā uzņēmums atklāj 133. punktā noteikto informāciju.

86

Ja nemateriālā vērtība ir iedalīta naudu ienesošai vienībai, un uzņēmums atsavina darbību šajā vienībā, nemateriālā vērtība, kas saistīta ar atsavināto darbību, ir: a) iekļauta darbības uzskaites vērtībā, nosakot atsavināšanas guvumus vai zaudējumus; un b) novērtēta uz atsavinātās darbības un saglabātās naudu ienesošās vienības daļas nosacītās vērtības pamata, ja vien uzņēmums nevar paradīt, ka kāda cita metode labāk atspoguļo ar atsavināto darbību saistīto nemateriālo vērtību. Piemērs Uzņēmums pārdod darbību par 100 VV, kas bija daļa no naudu ienesošās vienības, kurai ir bijusi iedalīta nemateriālā vērtība. Vienībai iedalīto nemateriālo vērtību nevar identificēt vai saistīt ar aktīvu grupu zemākā līmenī par šo vienību, kā vien nosakot to patvaļīgi. Saglabātās naudu ienesošās vienības daļas atgūstamā vērtība ir 300 VV. Tā kā naudu ienesošajai vienībai iedalīto nemateriālo vērtību nevar identificēt nepatvaļīgi vai saistīt ar aktīvu grupu zemākā līmenī par šo vienību, nemateriālo vērtību, kas saistīta ar atsavināto darbību, novērtē uz atsavinātās darbības un vienības saglabātās daļas nosacītās vērtības pamata. Tādēļ 25 procentus naudu ienesošajai vienībai iedalītās nemateriālās vērtības iekļauj darbības, kas tiek pārdota, uzskaites vērtībā.

87

Ja uzņēmums reorganizē savu pārskatus sniedzošo struktūrvienību tā, ka izmainās vienas vai vairāku naudu ienesošo vienību sastāvs, kurām iedalīta nemateriālā vērtība, nemateriālā vērtība jāsadala izmaiņu skartajām vienībām no jauna. Šī sadale no jauna jāveic, izmantojot nosacītās vērtības pieeju, tāpat kā gadījumā, kad uzņēmums atsavina kādu darbību naudu ienesošā vienībā, ja vien uzņēmums nevar pierādīt, ka kāda cita metode labāk atspoguļo ar reorganizēto vienību saistīto nemateriālo vērtību. Piemērs Nemateriālā vērtība iepriekš bijusi iedalīta naudu ienesošai vienībai A. Nemateriālo vērtību, kas iedalīta A, nevar identificēt vai saistīt ar aktīvu grupu līmenī, kas zemāks par A, kā vien patvaļīgi. Vienība A tiek sadalīta un integrēta trijās citās naudu ienesošās vienībās B, C un D. Tā kā vienībai A iedalīto nemateriālo vērtību nevar identificēt nepatvaļīgi vai saistīt ar aktīvu grupu zemākā līmenī par vienību A, to atkal iedala vienībai B, C, un D uz triju vienības A daļu nosacītās vērtības pamata pirms šīs daļas tiek integrētas B, C un D. Naudu ienesošu vienību ar nemateriālo vērtību pārbaude attiecībā uz vērtības samazināšanos

Naudu ienesošo vienību vērtības samazināšanās pārbaude

88

Ja, kā aprakstīts 81. punktā, nemateriālā vērtība ir saistīta ar naudu ienesošo vienību, bet nav šai vienībai piešķirta, šī vienība ir jāpārbauda attiecībā uz vērtības samazināšanos, kad vien ir pazīmes, ka vienības vērtība varētu būt samazinājusies, salīdzinot vienības uzskaites vērtību, izņemot jebkādu nemateriālo vērtību, ar tās atgūstamo summu. Jebkuri zaudējumi no vērtības samazināšanās jāatzīst saskaņā ar 104. punktu.

89

Ja 88. punktā aprakstītā naudu ienesošā vienība savā uzskaites vērtībā ietver nemateriālo aktīvu, kam ir nenoteikts lietošanas laiks vai tas vēl nav pieejams lietošanai, un šo aktīvu var pārbaudīt attiecībā uz vērtības samazināšanos tikai kā daļu no naudu ienesošās vienības, 10. punkts pieprasa, lai vienība arī tiktu pārbaudīta attiecībā uz vērtības samazināšanos.

90

Naudu ienesošā vienība, kurai ir iedalīta nemateriālā vērtība, ik gadu jāpārbauda attiecībā uz vērtības samazināšanos, kad vien ir pazīmes, ka vienības vērtība varētu būt samazinājusies, salīdzinot vienības uzskaites vērtību, izņemot jebkādu nemateriālo vērtību, ar vienības atgūstamo summu. Ja vienības atgūstamā summa pārsniedz vienības uzskaites vērtību, jāuzskata, ka vienības vērtība un tai iedalītā nemateriālā vērtība nav samazinājusies. Ja vienības uzskaites vērtība pārsniedz vienības atgūstamo summu, uzņēmumam jāatzīst zaudējumi sakarā ar vērtības samazināšanos saskaņā ar 104. punktu.

91–95

[Svītrots]

Vērtības samazināšanās pārbaudes laiks

96

Naudu ienesošās vienības, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, ikgadējo pārbaudi attiecībā uz vērtības samazināšanos var veikt jebkurā gada perioda laikā, ar noteikumu, ka pārbaudi veic katru gadu vienā un tajā pašā laikā. Dažādas naudu ienesošās vienības var pārbaudīt attiecībā uz vērtības samazināšanos dažādos laikos. Tomēr, ja daļa vai visa naudu ienesošajai vienībai iedalītā nemateriālā vērtība tika iegūta, apvienojot uzņēmējdarbību pašreizējā gada periodā, šī vienība jāpārbauda attiecībā uz vērtības samazināšanos pirms pašreizējā gada perioda beigām.

97

Ja aktīvi, kas veido naudu ienesošo vienību, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, tiek pārbaudīti attiecībā uz vērtības samazināšanos tajā pašā laikā kā nemateriālo vērtību saturošā vienība, to vērtības samazināšanās jāpārbauda pirms nemateriālo vērtību saturošās vienības pārbaudes. Tāpat kā, ja naudu ienesošās vienības, kas veido naudu ienesošo vienību grupu, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, tiek pārbaudītas attiecībā uz vērtības samazināšanos tajā pašā laikā kā nemateriālo vērtību saturošā vienību grupa, atsevišķās vienības vērtības samazināšanās jāpārbauda pirms nemateriālo vērtību saturošās vienību grupas pārbaudes.

98

Naudu ienesošās vienības, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, pārbaudes laikā attiecībā uz vērtības samazināšanos var konstatēt nemateriālo vērtību saturošās, naudu ienesošās vienības aktīva vērtības samazināšanās pazīmes. Šādā gadījumā uzņēmums vispirms veic aktīva vērtības samazināšanās pārbaudi un atzīst zaudējumus no šā aktīva vērtības samazināšanās pirms nemateriālo vērtību saturošās naudu ienesošās vienības pārbaudes attiecībā uz vērtības samazināšanos. Līdzīgi var konstatēt naudu ienesošās vienības vērtības samazināšanās pazīmes, kura ir nemateriālo vērtību saturošo naudu ienesošo vienību grupas sastāvā. Šādā gadījumā uzņēmums vispirms veic naudu ienesošās vienības vērtības samazināšanās pārbaudi un atzīst zaudējumus no šīs vienības vērtības samazināšanās pirms nemateriālo vērtību saturošo naudu ienesošo vienību grupas pārbaudes attiecībā uz vērtības samazināšanos.

99

Pēdējo detalizēto aprēķinu, kas veikts iepriekšējā periodā par naudu ienesošās vienības, kurai iedalīta nemateriālā vērtība, atgūstamo summu, var izmantot šīs vienības vērtības samazināšanās pārbaudē pašreizējā periodā, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi kritēriji: a) aktīvi un saistības, kas veido vienību, nav ievērojami mainījušies kopš pēdējā atgūstamās summas aprēķina; b) atgūstamās summas pēdējā aprēķina rezultāts ir summa, kas ievērojami pārsniedz vienības uzskaites vērtību; un c) pamatojoties uz notikušo gadījumu analīzi un apstākļiem, kas mainījušies kopš atgūstamās summas pēdējā aprēķina, iespējamība, ka pašreiz noteiktā atgūstamā summa būtu mazāka nekā pašreizējā uzskaites vērtība, ir neliela.

Korporatīvie aktīvi

100

Korporatīvajos aktīvos ietilpst grupu vai nodaļu aktīvi, piemēram, uzņēmuma galvenā biroja vai nodaļas ēka, elektroniskās datu apstrādes ierīces vai pētījumu centrs. Uzņēmuma uzbūve nosaka, vai aktīvs attiecībā pret konkrēto naudu ienesošo vienību atbilst šajā standartā dotajai korporatīvo aktīvu definīcijai. Korporatīvo aktīvu raksturīgās iezīmes šādas: šie aktīvi nerada ienākošas naudas plūsmas neatkarīgi no citiem aktīviem vai aktīvu grupām un to uzskaites vērtību nevar pilnīgi attiecināt uz pārbaudāmo naudu ienesošo vienību.

101

Tā kā korporatīvie aktīvi nerada atsevišķas ienākošas naudas plūsmas, atsevišķa korporatīvā aktīva atgūstamo summu nevar noteikt, ja vien vadība nav nolēmusi atsavināt aktīvu. Tāpēc, ja ir kādas pazīmes, ka korporatīvā aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, atgūstamo summu nosaka naudu ienesošajai vienībai vai naudu ienesošo vienību grupai, kurai pieder korporatīvais aktīvs, un salīdzina ar šīs naudu ienesošās vienības vai naudu ienesošo vienību grupas uzskaites vērtību. Jebkuri zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti saskaņā ar 104. punktu.

102

Pārbaudot naudu ienesošu vienību, lai noteiktu, vai nav notikusi vērtības samazināšanās, uzņēmumam jāidentificē visi korporatīvie aktīvi, kas saistīti ar pārbaudāmo naudu ienesošo vienību. Ja korporatīvā aktīva uzskaites vērtības daļa: a) pamatoti un konsekventi var tikt attiecināta uz šo vienību, uzņēmumam jāsalīdzina vienības uzskaites vērtība, ieskaitot vienībai iedalītā korporatīvā aktīva uzskaites vērtības daļu, ar tās atgūstamo summu. Jebkuri zaudējumi no vērtības samazināšanās jāatzīst saskaņā ar 104. punktu; b) pamatoti un konsekventi nevar tikt attiecināta uz šo vienību, tad vienībai ir: i) jāsalīdzina vienības uzskaites vērtība, neņemot vērā korporatīvos aktīvus, ar tās atgūstamo summu un jāatzīst visi zaudējumi no vērtības samazināšanās saskaņā ar 104. punktu; ii) jāidentificē vismazākā naudu ienesošo vienību grupa, kas ietver pārbaudāmo naudu ienesošo vienību un kurai pamatoti un konsekventi var iedalīt korporatīvā aktīva uzskaites vērtības daļu un iii) jāsalīdzina šīs naudu ienesošo vienību grupas uzskaites vērtība, ieskaitot šai vienību grupai iedalīto korporatīvā aktīva uzskaites vērtības daļu, ar vienību grupas atgūstamo summu. Jebkuri zaudējumi no vērtības samazināšanās jāatzīst saskaņā ar 104. punktu.

103

Ilustratīvais 8. piemērs parāda šo prasību piemērošanu korporatīvajiem aktīviem.

Zaudējumi no naudu ienesošās vienības vērtības samazināšanās

104

Naudu ienesošajai vienībai (vismazākajai grupai no naudu ienesošajām vienībām, kurai ir iedalīta nemateriālā vērtība vai korporatīvais aktīvs) ir jāatzīst zaudējumi no vērtības samazināšanās tikai un vienīgi, ja vienības (vienību grupas) atgūstamā summa ir mazāka nekā vienības (vienību grupas) uzskaites vērtība. Zaudējumi no vērtības samazināšanās, lai samazinātu vienības (vienību grupas) aktīvu uzskaites vērtību, jāsadala šādā kārtībā: a) vispirms, lai samazinātu jebkuru nemateriālo vērtību, kas iedalīta naudu ienesošajai vienībai (vienību grupai) un b) pēc tam proporcionāli citiem vienības (vienību grupas) aktīviem uz katra aktīva uzskaites vērtības pamata vienībā (vienību grupā). Šie uzskaites vērtību samazinājumi jāuzskaita kā zaudējumi no atsevišķu aktīvu vērtības samazināšanās un jāatzīst saskaņā ar 60. punktu.

105

Sadalot zaudējumus no vērtības samazināšanās saskaņā ar 104. punktu, uzņēmums nedrīkst samazināt aktīva uzskaites vērtību zem augstākā no: a) patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas (ja tās var novērtēt); b) tā lietošanas vērtības (ja to ir iespējams noteikt) un c) nulles. Zaudējumu summa no vērtības samazināšanās, kas citkārt būtu attiecināta uz aktīvu, jāsadala proporcionāli starp citiem vienības (vienību grupas) aktīviem.

106

Ja nav praktiski iespējams aplēst katra atsevišķā naudu ienesošās vienības aktīva atgūstamo summu, šis standarts pieprasa, lai zaudējumi no vērtības samazināšanās tiktu subjektīvi sadalīti starp attiecīgās vienības aktīviem, izņemot nemateriālo vērtību, jo visi naudu ienesošās vienības aktīvi darbojas kopā.

107

Ja atsevišķa aktīva atgūstamo summu nevar noteikt (skat. 67. punktu): a) aktīvam jāatzīst zaudējumi no vērtības samazināšanās, ja tā uzskaites vērtība ir lielāka par lielāko no šādiem lielumiem – tā patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, un 104. un 105. punktā aprakstītās sadalīšanas rezultātiem; un b) aktīvam neatzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās, ja ar to saistītās naudu ienesošās vienības vērtība nav samazinājusies; Šis nosacījums ir spēkā pat tad, ja aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites vērtību. Piemērs Iekārta ir fiziski bojāta, tomēr tā joprojām darbojas, kaut gan ne tik labi kā pirms bojājuma. Iekārtas patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, ir mazāka nekā tās uzskaites vērtība. Iekārta nerada neatkarīgu ienākošās naudas plūsmu. Mazākā identificējamā aktīvu grupa, kurā ietilpst šī iekārta un kura rada no citu aktīvu radītām ienākošām naudas plūsmām lielā mērā neatkarīgas ienākošās naudas plūsmas, ir ražošanas līnija, kurai attiecīgā iekārta pieder. Ražošanas līnijas atgūstamā summa norāda, ka ražošanas līnijas vērtība kopumā nav samazinājusies. 1. pieņēmums: vadības apstiprinātie budžeti/prognozes neatspoguļo vadības apņemšanos nomainīt iekārtu. Iekārtas atgūstamo summu atsevišķi nevar noteikt, jo iekārtas lietošanas vērtība: a) var atšķirties no tās patiesās vērtības, atņemot atsavināšanas izmaksas, un b) to var noteikt tikai naudu ienesošai vienībai, kurai attiecīgā iekārta pieder (ražošanas līnijai). Ražošanas līnijas vērtība nav mazinājusies. Tādēļ iekārtai neatzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās. Tomēr uzņēmumam, iespējams, būs jāpārvērtē iekārtas nolietojuma periods vai nolietojuma metode. Iespējams, ka, lai atspoguļotu paredzamo iekārtas atlikušo lietderīgās lietošanas laiku vai modeli, kā uzņēmums plāno patērēt saimnieciskos labumus, būs nepieciešams īsāks nolietojuma periods vai ātrāka nolietojuma metode. 2. pieņēmums: vadības apstiprinātie budžeti/prognozes atspoguļo vadības apņemšanos nomainīt iekārtu un pārdot to tuvākajā laikā. Aplēstās naudas plūsmas, kas radīsies iekārtas ilgstošas lietošanas rezultātā līdz tās pārdošanai, būs nenozīmīgas. Var aplēst, ka iekārtas lietošanas vērtība ir tuva tās patiesajai vērtībai mīnus atsavināšanas izmaksas. Tādēļ iekārtas atgūstamo summu var noteikt un neņemt vērā naudu ienesošo vienību, kurai iekārta pieder (t. i., ražošanas līnija). Tā kā iekārtas patiesā vērtība, atņemot atsavināšanas izmaksas, ir mazāka par tās uzskaites vērtību, iekārtai atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās.

108

Ja, izpildot 104. un 105. punktu prasības paliek nesadalīts naudu ienesošās vienības vērtības samazinājuma summas atlikums, tad saistības par šo zaudējumu jāatzīst tad un tikai tad, ja to pieprasa cits SFPS.

ZAUDĒJUMU NO VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS APVĒRSE

109

110.–116. punktā izklāstītas prasības attiecībā uz iepriekšējos periodos aktīvam vai naudu ienesošai vienībai atzītu zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi. Šajās prasībās tiek lietots termins “aktīvs”, taču tās vienlīdz attiecināmas gan uz atsevišķu aktīvu, gan uz naudu ienesošu vienību. Papildu prasības attiecībā uz atsevišķu aktīvu ir izklāstītas 117.–121. punktā, attiecībā uz naudu ienesošu vienību – 122. un 123. punktā un attiecībā uz nemateriālo vērtību – 124. un 125. punktā.

110

Katrās pārskata perioda beigās uzņēmumam jāizvērtē, vai nav kādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas aktīvam, izņemot nemateriālo vērtību, atzīti iepriekšējos gados, varētu vairs nepastāvēt vai arī varētu būt samazinājušies. Ja tādas pazīmes ir, uzņēmumam jāaplēš aktīva atgūstamā summa.

111

Novērtējot, vai nav kādas pazīmes, kas liecinātu, ka zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas aktīvam, izņemot nemateriālo vērtību, atzīti iepriekšējos gados, varētu vairs nepastāvēt vai arī varētu būt samazinājušies, uzņēmumam jāpievērš uzmanība vismaz šādām pazīmēm:   Ārējie informācijas avoti a) pastāv novērojamas norādes, ka attiecīgajā periodā aktīva vērtība ir būtiski palielinājusies; b) attiecīgajā periodā tehnoloģiskajā, tirgus, saimnieciskajā vai juridiskajā vidē, kurā darbojas uzņēmums, vai arī tirgū, kam ir piesaistīts konkrētais aktīvs, ir notikušas ievērojamas izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē uzņēmumu, vai arī tādas notiks tuvākajā laikā; c) attiecīgajā periodā ir samazinājušās tirgus procentu likmes vai citas ieguldījumu atdeves tirgus likmes, un ir paredzams, ka šī samazināšanās ietekmēs diskonta likmi, kas lietota, lai aprēķinātu aktīva lietošanas vērtību, un būtiski palielinās aktīva atgūstamo summu;   Iekšējie informācijas avoti d) attiecīgajā periodā ir notikušas ievērojamas izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē uzņēmumu, vai arī tādas notiks tuvākajā laikā, kas skar apjomu vai arī veidu, kādā aktīvs tiek lietots vai arī ir paredzēts to lietot. Šīs izmaiņas ietver izmaksas, kas radušās perioda laikā, lai izlabotu vai veicinātu aktīva darbību vai pārstrukturētu darbību, kurai aktīvs pieder; e) no iekšējiem pārskatiem ir pieejami pierādījumi, kas liecina, ka aktīva saimnieciskās darbības rezultāti ir vai būs labāki nekā bija paredzēts.

112

Norādes uz zaudējumu no vērtības samazināšanās potenciālu samazināšanos, kas minētas 111. punktā galvenokārt atspoguļo norādes, kas liecina par potenciāliem zaudējumiem no vērtības samazināšanās, kas minētas 12. punktā.

113

Ja ir pazīmes, ka aktīvam, kas nav nemateriālā vērtība, atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās vairs nepastāv vai var būt samazinājušies, tas var liecināt, ka jāpārskata un jākoriģē atlikušais lietderīgās lietošanas laiks, nolietojuma (amortizācijas) metode vai atlikusī vērtība saskaņā ar aktīvam piemērojamo grāmatvedības Standartu pat tad, ja aktīvam neapvērš zaudējumus no vērtības samazināšanās.

114

Iepriekšējos periodos aktīva, kas nav nemateriālā vērtība, atzītus zaudējumus no vērtības samazināšanās jāapvērš tikai tad, ja kopš pēdējās reizes, kad tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, ir notikušas to aplēšu izmaiņas, uz kuru pamata tika noteikta aktīva atgūstamā summa. Ja tas ir noticis, aktīva uzskaites vērtība jāpalielina līdz tā atgūstamai summai, izņemot 117. punktā aprakstītajā gadījumā. Šis palielinājums ir zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse.

115

Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse atspoguļo aktīva aplēstā kalpošanas potenciāla pieaugumu no lietošanas vai pārdošanas kopš datuma, kad uzņēmums pēdējo reizi šim aktīvam atzina zaudējumus no vērtības samazināšanās. Saskaņā ar 130. punktu uzņēmumam jāidentificē aplēšu izmaiņas, kas izraisa aplēstā kalpošanas potenciāla pieaugumu. Aplēšu izmaiņas ir, piemēram, šādas: a) atgūstamās summas bāzes izmaiņas (t. i., vai atgūstamās summas pamatā ir patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vai lietošanas vērtība); b) ja atgūstamā summa balstās uz lietošanas vērtību – aplēsto nākotnes naudas plūsmu summas vai laika izmaiņas, vai arī diskonta likmes izmaiņas, vai, vai c) ja atgūstamā summa balstās uz patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, – izmaiņas patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, sastāvdaļu aplēsēs.

116

Aktīva lietošanas vērtība var kļūt lielāka par aktīva uzskaites vērtību, jo nākotnes ienākošo naudas plūsmu pašreizējā vērtība palielinās, abām summām tuvinoties. Tomēr aktīva kalpošanas potenciāls nav palielinājies. Tādēļ zaudējumus no vērtības samazināšanās neapvērš tikai tādēļ, ka ir pagājis zināms laiks (dažreiz to sauc par diskonta “atslābšanu”), pat tad, ja aktīva atgūstamā summa kļūst lielāka par tā uzskaites vērtību.

Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse atsevišķam aktīvam

117

Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses dēļ palielināta aktīva, kas nav nemateriālā vērtība, uzskaites vērtība nedrīkst pārsniegt uzskaites vērtību, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos gados nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās.

118

Jebkura aktīva, kas nav nemateriālā vērtība, uzskaites vērtības pieaugums virs aktīva uzskaites vērtības, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos gados nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, uzskatāms par pārvērtēšanu. Šo pārvērtēšanu uzņēmums uzskaita, lietojot attiecīgajam aktīvam piemērojamo grāmatvedības standartu.

119

Apvērstie zaudējumi no aktīva, kas nav nemateriālā vērtība, vērtības samazināšanās tūlīt jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja vien aktīvu neuzskaita pārvērtētajā summā saskaņā ar kādu citu standartu (piemēram, saskaņā ar 16. SGS pārvērtēšanas modeli). Jebkuri apvērstie zaudējumi no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās jāuzskaita kā pārvērtēšanas palielinājums saskaņā ar šo citu SFPS.

120

Zaudējumu no pārvērtēta aktīva vērtības samazināšanās apvērse jāieskaita pārējos apvienotajos ienākumos, un tā palielina šī aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma summu. Tomēr, ja zaudējumi no šā paša pārvērtētā aktīva vērtības samazināšanās iepriekš atzīti apvienoto ienākumu pārskatā, šo zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi arī atzīst apvienoto ienākumu pārskatā tādā apmērā, kas nepārsniedz iepriekš atzītos zaudējumus.

121

Pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses atzīšanas jākoriģē aktīva nolietojuma (amortizācijas) izmaksas nākamajos periodos, lai sistemātiski sadalītu aktīva pārskatīto uzskaites vērtību, no kuras atskaitīta atlikusī vērtība (ja tāda ir), tā atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā.

Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse naudu ienesošajai vienībai

122

Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse naudu ienesošai vienībai jāsadala vienības aktīviem, izņemot nemateriālo vērtību, proporcionāli šo aktīvu uzskaites vērtībai. Šie uzskaites vērtību palielinājumi jāuzskaita kā atsevišķu aktīvu zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses un jāatzīst saskaņā ar 119. punktu.

123

Sadalot naudu ienesošas vienības zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi saskaņā ar 122. punktu, aktīva uzskaites vērtību nedrīkst palielināt augstāk par zemāko no šādiem lielumiem: a) tā atgūstamo summu (ja to ir iespējams noteikt); un b) uzskaites summu, kas būtu noteikta (atskaitot amortizāciju vai nolietojumu), ja aktīvam iepriekšējos periodos nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses summa, kas citkārt būtu iedalīta aktīvam, proporcionāli jāiedala citiem vienības aktīviem, izņemot nemateriālo vērtību.

Nemateriālās vērtības zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērse

124

Nemateriālajai vērtībai atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās turpmākajos periodos nedrīkst apvērst.

125

38. SGS “Nemateriālie aktīvi” aizliedz atzīt iekšēji radītu nemateriālo vērtību. Jebkurš nemateriālās vērtības atgūstamās summas pieaugums periodos, kas seko zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanai, šai nemateriālajai vērtībai, iespējams, drīzāk būs iekšēji radītās nemateriālās vērtības pieaugums nekā zaudējumu no vērtības samazināšanās šai nemateriālajai vērtībai apvērse.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

126

Uzņēmumam par katru aktīvu grupu jāatklāj šāda informācija: a) zaudējumu no vērtības samazināšanās summa, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecīgajā periodā, un apvienoto ienākumu pārskata postenis(-ņi), kuros šie zaudējumi no vērtības samazināšanās iekļauti; b) zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses summa, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecīgajā periodā, un apvienoto ienākumu pārskata postenis(-ņi), kuros šie zaudējumi no vērtības samazināšanās ir apvērsti; c) zaudējumu no vērtības samazināšanās summa uz pārvērtētajiem aktīviem, kas periodā atzīta pārējos apvienotajos ienākumos; d) zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses summa uz pārvērtētajiem aktīviem, kas periodā atzīta pārējos apvienotajos ienākumos.

127

Aktīvu grupa ir līdzīga veida aktīvu grupējums, kuriem ir līdzīgs pielietojums uzņēmuma darbībā.

128

Iepriekš 126. punktā pieprasīto informāciju var sniegt kopā ar citu informāciju, kas atklāta attiecīgajai aktīvu grupai. Piemēram, šo informāciju var iekļaut pamatlīdzekļu uzskaites vērtības saskaņošanā perioda sākumā un beigās, kā tas pieprasīts 16. SGS.

129

Uzņēmumam, kas sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 8. SFPS, par katru uzrādāmo segmentu jāatklāj šāda informācija: a) zaudējumu no vērtības samazināšanās summa, kas periodā atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārējos apvienotajos ienākumos; b) zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses summa, kas periodā atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārējos apvienotajos ienākumos.

130

Par katru zaudējumu no vērtības samazināšanās vai zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi neatkarīgi no tā, vai tas attiecināms uz aktīvu (ieskaitot nemateriālo vērtību), vai naudu ienesošo vienību, uzņēmumam par attiecīgo periodu jāatklāj šāda informācija: a) notikumi un apstākļi, kas izraisījuši zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanu vai apvērsi; b) atzīto vai apvērsto zaudējumu no vērtības samazināšanās summa; c) atsevišķam aktīvam: i) aktīvu veids; un ii) ja uzņēmums sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 8. SFPS, uzrādāmais segments, kuram pieder aktīvs, pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu; d) naudu ienesošai vienībai: i) naudu ienesošās vienības apraksts (piemēram, vai tas ir produkcijas veids, ražotne, saimnieciskā darbība, ģeogrāfisks apgabals vai uzrādāmais segments, kā tas definēts 8. SFPS); ii) atzīto vai apvērsto zaudējumu no vērtības samazināšanās summa pa aktīvu grupām un, ja uzņēmums saskaņā ar 8. SFPS sniedz informāciju pa uzrādāmiem segmentiem un iii) ja ir mainījies aktīvu apkopojums, lai identificētu naudu ienesošo vienību kopš iepriekšējās reizes, kad tika aplēsta naudu ienesošās vienības atgūstamā summa (ja tāda bija), tagadējā un iepriekšējā aktīvu apkopošanas veida un iemeslu apraksts, kāpēc tika mainīts veids, kā tika identificēta naudu ienesošā vienība; e) aktīva (naudu ienesošās vienības) atgūstamā summa un tas, vai aktīva (naudu ienesošās vienības) atgūstamā summa ir tā patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība; f) ja atgūstamā summa ir tā patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, uzņēmumam ir jāatklāj šāda informācija: i) patiesās vērtības hierarhijas līmenis (sk. 13. SPFS), kura ietvaros ir pilnībā nosakāma aktīva (naudu ienesošās vienības) patiesās vērtības vērtēšanas kategorija (neņemot vērā to, vai “pārdošanas izmaksas” ir nosakāmas); ii) patiesās vērtības novērtējumiem, kuru kategorija ir patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmenis, apraksta vērtēšanas paņēmienus, kas izmantoti, lai novērtētu patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Ja vērtēšanas paņēmieni ir mainīti, uzņēmums atklāj informāciju par šo maiņu un tās iemesliem; un iii) patiesās vērtības novērtējumiem, kuru kategorija ir patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmenis, norāda galveno pieņēmumu, uz kura pamata vadība ir noteikusi patieso vērtību mīnus pārdošanas izmaksas. Galvenie pieņēmumi ir tie, attiecībā uz kuriem aktīva (naudu ienesošās vienības) atgūstamā summa ir visjutīgākā. Uzņēmums atklāj arī iepriekšējā novērtējumā un pašreizējā novērtējumā izmantotās diskonta likmes, ja patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas ir novērtēta, izmantojot pašreizējos vērtēšanas paņēmienus; g) ja atgūstamā summa ir lietošanas vērtība – diskonta likme(-es), kas izmantotas lietošanas vērtības pašreizējā un iepriekšējā aplēsē (ja tāda ir).

131

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija par zaudējumu no vērtības samazināšanās kopumu un zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses kopumu, kas atzīts periodā, par ko nav atklāta informācija saskaņā ar 130. punktu: a) galvenajām aktīvu grupām, ko ietekmē zaudējumi no vērtības samazināšanās un galvenajām aktīvu grupām, ko ietekmē zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses; b) galvenajiem notikumiem un apstākļiem, kuru dēļ šie zaudējumi no vērtības samazināšanās un zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses tika atzīti.

132

Uzņēmumam ieteicams atklāt pieņēmumus, kas attiecīgajā periodā tika izmantoti, lai noteiktu aktīvu (naudu ienesošo vienību) atgūstamo summu. Tomēr saskaņā ar 134. punktu uzņēmumam jāatklāj informācija par aplēsēm, kas izmantotas, lai novērtētu naudu ienesošās vienības atgūstamo summu, ja nemateriālā vērtība vai nemateriālais aktīvs ar nenoteiktu lietošanas laiku ir iekļauti šīs vienības uzskaites vērtībā.

133

Ja saskaņā ar 84. punktu jebkura nemateriālās vērtības daļa, kas attiecīgajā periodā iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā, nav attiecināta uz naudu ienesošo vienību (vienību grupu) pārskata perioda beigās, attiecinātās nemateriālās vērtības summa jāatklāj kopā ar iemesliem, kādēļ šī summa nav attiecināta. Aplēses, ko izmanto naudu ienesošo vienību, kurās ir nemateriālā vērtība vai nemateriālie aktīvi ar nenoteiktu lietošanas laiku, atgūstamo summu novērtēšanā

134

Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas norādīta a)–f) apakšpunktā, par katru naudu ienesošo vienību (vienību grupu), kuras nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtība, kas attiecināta uz šo vienību (vienību grupu), ir ievērojama salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtību: a) uz vienību (vienību grupu) attiecinātās nemateriālās vērtības uzskaites vērtība; b) uz vienību (vienību grupu) attiecinātās nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtība; c) vienības (vienību grupas) atgūstamās summas (t. i., lietošanas vērtība vai patiesā vērtība, atņemot pārdošanas izmaksas) pamatojums; d) ja vienības (vienību grupas) atgūstamā summa pamatojas uz lietošanas vērtību: i) katrs galvenais pieņēmums, uz kura vadība balsta naudas plūsmas prognozes par periodu, kas ietverts jaunākajos budžetos/prognozēs. Galvenie pieņēmumi ir tādi pieņēmumi, attiecībā uz kuriem vienības (vienību grupas) atgūstamā summa ir visjutīgākā; ii) vadības metodes apraksts, nosakot katram galvenajam pieņēmumam piešķirto vērtību(-as), vai šī (šīs) vērtība(-as) atspoguļo pagātnes pieredzi vai, ja nepieciešams, ir atbilstošas ārējiem informācijas resursiem, un, ja nav, kā un kāpēc tās atšķiras no pagātnes pieredzes vai informācijas ārējiem avotiem; iii) periods, kurā vadība ir prognozējusi naudas plūsmas, pamatojoties uz vadības apstiprinātajiem finanšu budžetiem/prognozēm un, ja naudu ienesošajai vienībai (vienību grupai) tiek izmantots ilgāks periods nekā pieci gadi – šādas izvēles pamatojums; iv) pieauguma likme, kas izmantota naudas plūsmas prognožu ekstrapolācijai ārpus jaunākajos budžetos/prognozēs ietvertā perioda, un jebkuras pieauguma likmes izmantošanas pamatojums, kas pārsniedz ilgtermiņa vidējo produkcijas pieauguma likmi nozarē, valstī vai valstīs, kurās uzņēmums darbojas, vai tirgū, kuram vienība (vienību grupa) ir piesaistīta; v) diskonta likmi (likmes), kas izmantota (izmantotas) naudas plūsmas prognozēs. e) ja vienības (vienību grupas) atgūstamā summa pamatojas uz patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, vērtēšanas paņēmiens (paņēmieni), ko izmanto patiesās vērtības, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, novērtēšanai. Uzņēmumam nav jāatklāj 13. SFPS prasītā informācija. Ja patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, nenovērtē, izmantojot identiskas vienības (vienību grupas) kotētu cenu, uzņēmums atklāj šādu informāciju: i) katru galveno pieņēmumu, uz kura vadība balsta savu novērtējumu par patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas. Galvenie pieņēmumi ir tādi pieņēmumi, attiecībā uz kuriem vienības (vienību grupas) atgūstamā summa ir visjutīgākā; ii) vadības metodes apraksts, nosakot katram galvenajam pieņēmumam piešķirto vērtību (vai vērtības), vai šīs vērtības atspoguļo pagātnes pieredzi vai, ja nepieciešams, ir atbilstošas ārējiem informācijas resursiem, un, ja nav, kā un kāpēc tās atšķiras no pagātnes pieredzes vai informācijas ārējiem avotiem; iiA) patiesās vērtības hierarhijas līmeni (sk. 13. SFPS), kurā iedalīts patiesās vērtības novērtējums kopumā (neņemot vērā novērojamās “atsavināšanas izmaksas”); iiB) vai ir mainīts vērtēšanas paņēmiens, šādas pārmaiņas un to iemesls (iemesli). Ja patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, novērtē, izmantojot diskontētas naudas plūsmas prognozes, uzņēmums atklāj šādu informāciju: iii) periodu, kurā vadība ir prognozējusi naudas plūsmas; iv) pieauguma likmi, kas izmantota naudas plūsmas prognožu ekstrapolācijai; v) diskonta likmi (likmes), kas izmantota (izmantotas) naudas plūsmas prognozēs. f) ja galvenā pieņēmuma, uz kuru balstoties, vadība ir noteikusi vienības (vienību grupas) atgūstamo summu, pamatoti iespējamās izmaiņas izraisītu vienības (vienību grupas) uzskaites summas pārsniegumu pār tās atgūstamo summu: i) summa, par kuru vienības (vienību grupas) atgūstamā summa pārsniedz tās uzskaites summu; ii) galvenajam pieņēmumam piešķirtā vērtība; iii) summa, par kuru jāmainās galvenajam pieņēmumam piešķirtajai vērtībai, pēc jebkuru izmaiņu radītās ietekmes uz citiem mainīgajiem, kas izmantoti atgūstamās summas novērtēšanā, lai vienības (vienību grupas) atgūstamo summu padarītu vienādu ar tās uzskaites vērtību.

135

Ja daļa vai visa nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtība ir attiecināta uz vairākām naudu ienesošām vienībām (vienību grupām), un summa, kas šādi attiecināta uz katru vienību (vienību grupu), ir neievērojama salīdzinājumā ar uzņēmuma kopējo nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku uzskaites vērtību, šis fakts jāatklāj kopā ar uz šīm vienībām (vienību grupām) attiecināto nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku kopējo uzskaites vērtību. Turklāt, ja kādas vienības (vienību grupas) atgūstamās summas pamatojas uz tiem pašiem galvenajiem pieņēmumiem, un nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku kopējā attiecinātā uzskaites vērtība ir ievērojama salīdzinājumā ar uzņēmuma nemateriālās vērtības vai nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku kopējo uzskaites vērtību, uzņēmumam šis fakts ir jāatklāj kopā ar: a) uz šīm vienībām (vienību grupām) attiecinātās nemateriālās vērtības kopējo uzskaites vērtību; b) uz vienībām (vienību grupām) attiecināto nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietošanas laiku kopējo uzskaites vērtību; c) galvenā(-o) pieņēmuma(-u) aprakstu; d) vadības metodes aprakstu, nosakot galvenajam pieņēmumam piešķirto vērtību(-as), vai šī (šīs) vērtība(-as) atspoguļo pagātnes pieredzi vai, ja nepieciešams, ir atbilstošas ārējo informācijas avotu sniegtajai informācijai, un, ja nav, kā un kāpēc tās atšķiras no pagātnes pieredzes vai ārējās informācijas; e) ja galvenā(-o) pieņēmuma(-u) pamatoti iespējamās izmaiņas izraisītu vienību (vienību grupu) kopējās uzskaites summas pārsniegumu pār to kopējo atgūstamo summu: i) summa, par kuru vienību (vienību grupu) kopējā atgūstamā summa pārsniedz to kopējo uzskaites summu; ii) galvenajam(-iem) pieņēmumam(-iem) piešķirtā vērtība(-as); iii) summa, par kuru jāmainās galvenajam(-iem) pieņēmumam(-iem) piešķirtajai(-ām) vērtībai(-ām), pēc jebkuru izmaiņu radītās ietekmes uz citiem mainīgajiem, kas izmantoti atgūstamās summas novērtēšanā, lai vienības (vienību grupas) atgūstamo summu kopsummu padarītu vienādu ar to uzskaites vērtību kopsummu.

136

Naudu ienesošās vienības (vienību grupas) atgūstamās summas pēdējais detalizētais aprēķins, kas veikts iepriekšējā periodā, saskaņā ar 24. vai 99. punktu var tikt pārnests uz nākošajiem periodiem un izmantots šīs vienības (vienību grupas) vērtības samazināšanās pārbaudē pašreizējā periodā, ja tiek ievēroti noteiktie kritēriji. Ja šis ir tāds gadījums, informācija par šo vienību (vienību grupu), kas ietverta atklātajā informācijā, kā pieprasīts 134. un 135. punktā, ir saistīta ar atgūstamās summas pārnesto aprēķinu.

137

Ilustratīvais 9. piemērs parāda informācijas atklāšanu, kā prasīts 134. un 135. punktā.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

138

[Svītrots]

139

Uzņēmums piemēro šo standartu: a) uzskaitot nemateriālo vērtību un nemateriālos aktīvus, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā, kuras vienošanās datums ir 2004. gada 31. marts vai pēc šī datuma, un b) uzskaitot citus aktīvus – perspektīvā veidā sākot ar pārskata gadu, kas sākas 2004. gada 31. martā vai pēc šī datuma.

140

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 139. punkts, ieteicams piemērot šī standarta noteikumus pirms 139. punktā noteiktajiem spēkā stāšanās datumiem. Tomēr, ja uzņēmums piemēro šo standartu pirms šiem spēkā stāšanās datumiem, tam vienlaicīgi arī jāpiemēro 3. SFPS un 38. SGS (pārstrādāts 2004. gadā).

140 A

Ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 61., 120., 126. un 129. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

140 B

Ar 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) ir grozīts 65., 81., 85. un 139. punkts; ir dzēsts 91.-95. un 138. punkts un pievienots C papildinājums. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

140C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 134. punkta e) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

140D

Meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā veikta ieguldījuma izmaksas – grozījumi 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana” un 27. SGS grozījumi, kas izdoti 2008. gada maijā, pievienoja 12. punkta h) apakšpunktu. Uzņēmums šo grozījumu piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro saistītos 27. SGS 4. un 38A punkta grozījumus agrākam periodam, tas vienlaicīgi piemēro 12. punkta h) apakšpunkta grozījumu.

140E

Ar dokumentu “SFPS uzlabojumi”, kas izdots 2009. gada aprīlī, tika grozīts 80. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums perspektīvi piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

140F

[Svītrots]

140G

[Svītrots]

140H

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 11. SFPS tiek grozīts 4. punkts, virsraksts pirms 12. punkta h) apakšpunkta un12. punkta h) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

140I

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS grozīts 5., 6., 12., 20., 78., 105., 111., 130. un 134. punkts, svītrots 25.–27. punkts un pievienots 25A un 53A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

140 J

2013. gada maijā tika grozīts 130. un 134. punkts un virsraksts virs 138. punkta. Uzņēmums šos grozījumus piemēro retrospektīvi gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmums šos grozījumus nepiemēro periodos (ieskaitot salīdzināmos periodos), kuros tas vienlaikus nepiemēro arī 13. SPFS.

140 K

[Svītrots]

140L

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

140M

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 2., 4. un 5. punkts un svītrots 140.F, 140.G un 140.K punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

140 N

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 2. punkts. Atbilstīgi 2020. gada jūnijā izdotajiem 17. SFPS grozījumiem tika turpmāk grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

36. SGS ATSAUKŠANA (PĀRSKATĪTS 1998. GADĀ)

141

Šis standarts aizstāj 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās” (izdots 1998. gadā).

37. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

MĒRĶIS

Šā standarta mērķis ir nodrošināt, lai uzkrājumiem, iespējamām saistībām un iespējamiem aktīviem tiktu piemēroti atbilstīgi atzīšanas kritēriji un novērtēšanas principi un lai piezīmēs tiktu atklāta pietiekama informācija, kas dotu iespēju finanšu pārskatu lietotājiem izprast to veidu, laiku un summu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jālieto visiem uzņēmumiem, uzskaitot uzkrājumus, iespējamās saistības un iespējamos aktīvus, izņemot: a) tos, kas radušies saistībā ar izpildāmiem līgumiem, izņemot gadījumus, kad līgums ir apgrūtinošs; un b) [svītrots] c) tos, kas aprakstīti cita standarta ietvaros.

2

Standarts nav piemērojams finanšu instrumentiem (ieskaitot garantijas), kuri aprakstīti 9. SFPS “Finanšu instrumenti”.

3

Izpildāmi līgumi ir līgumi, saskaņā ar kuriem neviena puse nav izpildījusi nevienu no saviem pienākumiem vai abas puses ir vienādā apmērā daļēji izpildījušas savus pienākumus. Šis standarts neattiecas uz izpildāmiem līgumiem, ja vien tie nav apgrūtinoši.

4

[Svītrots]

5

Ja kāds cits standarts aplūko kādu konkrētu uzkrājumu, iespējamo saistību vai iespējamā aktīva veidu, uzņēmums šā standarta vietā piemēro attiecīgo citu standartu. Piemēram, daži uzkrājumu veidi aplūkoti standartos par: a) [svītrots] b) ienākuma nodokļiem (sk. 12. SGS “Ienākuma nodokļi”); c) nomu (skatīt 16. SFPS “Noma”). Tomēr šis standarts attiecas uz jebkuru nomas līgumu, kas kļūst apgrūtinošs pirms nomas sākuma datuma, kā noteikts 16. SFPS. Šis standarts attiecas arī uz īstermiņa nomu un nomu, kurā pamatā esošais aktīvs ir ar zemu uzskaites vērtību un uzskaitīts saskaņā ar 16. SFPS 6. punktu, un kura ir kļuvusi apgrūtinoša; d) darbinieku pabalstiem (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”); e) apdrošināšanas līgumus un citus līgumus, kuri ietilpst 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības jomā; f) pircēja iespējamo atlīdzību uzņēmējdarbības apvienošanā (sk. 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”); un g) ieņēmumiem no līgumiem ar klientiem (sk. 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”). Tomēr, tā kā 15. SFPS nav ietvertas specifiskas prasības attiecībā uz tādiem līgumiem ar klientiem, kuri ir apgrūtinoši vai par tādiem ir kļuvuši, šādos gadījumos piemēro šo standartu.

6

[Svītrots]

7

Šis standarts definē uzkrājumus kā saistības, kam nav noteikts laiks vai summa. Dažās valstīs terminu “uzkrājumi” lieto arī, runājot par tādiem posteņiem kā, piemēram, nolietojums, aktīvu vērtības samazināšanās un nedrošie parādi: tās ir aktīvu uzskaites vērtību korekcijas un nav aplūkotas šajā standartā.

8

Citi starptautiskie grāmatvedības standarti nosaka, vai izdevumi tiek uzrādīti kā aktīvi vai kā izdevumi. Minētie jautājumi šajā standartā nav aplūkoti. Tādējādi šis standarts ne aizliedz, ne pieprasa kapitalizēt izmaksas, kas atzītas, veidojot uzkrājumus.

9

Šis Standarts attiecas uz pārstrukturēšanas (tostarp pārtraukto darbību) uzkrājumiem. Kad pārstrukturēšana atbilst pārtrauktas darbības definīcijai, 5. SFPS “Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības” var pieprasīt papildu atklāšanu.

DEFINĪCIJAS

10

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Uzkrājumi ir nenoteikta laika vai summas saistības.   Saistības  (23) ir uzņēmuma pašreizējais pienākums, kas radies pagātnes notikumu dēļ un kura izpildes rezultātā ir paredzama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde no uzņēmuma.   Pienākumu radošs notikums ir notikums, kas rada juridisku vai prakses radītu pienākumu, kura rezultātā uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā izpildīt šo pienākumu.   Juridisks pienākums ir pienākums, kura pamatā ir: a) līgums (ar tiešā vai netiešā veidā izteiktiem noteikumiem); b) tiesību akti, vai c) cita veida likumīga darbība.   Prakses radīts pienākums ir pienākums, kura pamatā ir uzņēmuma darbība, ja: a) saskaņā ar iedibinātu pagātnes darbības modeli, izsludinātām politikām vai pietiekami konkrētu kārtēju paziņojumu uzņēmums ir norādījis citām personām, ka tas uzņemsies noteiktus pienākumus, un b) tā rezultātā uzņēmums ir devis šīm citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka tas izpildīs attiecīgos pienākumus.   Iespējamās saistības ir: a) iespējams pienākums, kura pamatā ir pagātnes notikumi un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no tā, vai būs vai nebūs noticis viens vai vairāki nenoteikti nākotnes notikumi, kurus uzņēmums pilnībā nevar kontrolēt; vai b) pašreizējs pienākums, kura pamatā ir pagātnes notikumi, bet kuru neatzīst, jo: i) nepastāv liela varbūtība, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde; vai ii) pienākuma summu nevar pietiekami ticami novērtēt.   Iespējamais aktīvs ir iespējams aktīvs, kurš rodas pagātnes notikumu dēļ un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no tā, vai būs vai nebūs noticis viens vai vairāki nenoteikti nākotnes notikumi, kurus uzņēmums pilnībā nevar kontrolēt.   Apgrūtinošs līgums ir līgums, kurā noteikto pienākumu izpildes nenovēršamās izmaksas pārsniedz saimnieciskos labumus, kas sagaidāmi no tā izpildes.   Pārstrukturēšana ir programma, kuru plāno un kontrolē vadība un kura būtiski maina: a) uzņēmuma veiktās darbības jomu; vai b) veidu, kādā šo uzņēmējdarbību veic.

Uzkrājumi un citas saistības

11

Uzkrājumus var atšķirt no citām saistībām, piemēram, parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem un uzkrātām saistībām, jo pastāv nenoteiktība par to izpildei nākotnē nepieciešamo izdevumu laiku un summu. Salīdzinājumam: a) parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko izrakstīts rēķins vai ir oficiāla vienošanās ar piegādātāju; un b) uzkrātās saistības ir saistības samaksāt par saņemtām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem, par ko nav veikta samaksa, nav izrakstīts rēķins vai nav oficiālas vienošanās ar piegādātāju, to skaitā darbiniekiem izmaksājamās summas (piemēram, summas, kas saistītas ar uzkrāto atvaļinājumu apmaksu). Lai gan dažreiz jāaplēš uzkrāto saistību summa vai laiks, nenoteiktība parasti ir daudz mazāka nekā uzkrājumu gadījumā. Uzkrātās saistības bieži uzrāda kā daļu no parādiem piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citiem parādiem, turpretim uzkrājumus uzrāda atsevišķi.

Sakarība starp uzkrājumiem un iespējamām saistībām

12

Vispārīgā izpratnē visi uzkrājumi ir iespējamie uzkrājumi, jo to laiks vai summa ir nenoteikti. Tomēr šajā standartā terminu “iespējams” lieto, runājot par saistībām un aktīviem, kas nav atzīti tāpēc, ka to pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no tā, vai būs vai nebūs noticis viens vai vairāki nenoteikti nākotnes notikumi, kurus uzņēmums pilnībā nevar kontrolēt. Turklāt terminu “iespējamās saistības” lieto, runājot par saistībām, kas neatbilst atzīšanas kritērijiem.

13

Šajā standartā šķir: a) uzkrājumus, kurus atzīst par saistībām (pieņemot, ka var veikt ticamu aplēsi), jo tās ir pašreizēji pienākumi, un ir ticams, ka šo pienākumu izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde; un b) iespējamās saistības, kas netiek atzītas par saistībām, jo tās ir: i) iespējami pienākumi, jo vēl nav apstiprinājies, vai uzņēmumam ir pašreizējs pienākums, kas varētu novest pie saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūdes; vai ii) pašreizēji pienākumi, kas neatbilst šajā standartā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem (jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde, vai pienākuma summu nevar pietiekami ticami aplēst).

ATZĪŠANA

Uzkrājumi

14

Uzkrājumi jāatzīst tad, kad: a) uzņēmumam ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts) pagātnes notikuma dēļ; b) pastāv varbūtība, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde; un c) var veikt ticamu pienākuma summas aplēsi. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, uzkrājumus nedrīkst atzīt.

Pašreizējais pienākums

15

Retos gadījumos nav skaidrs, vai pastāv pašreizējs pienākums. Tādos gadījumos tiek uzskatīts, ka pagātnes notikuma dēļ ir radies pašreizējais pienākums, ja, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, ir vairāk iespējams, ka pārskata perioda beigās pastāv pienākums.

16

Gandrīz visos gadījumos būs skaidrs, vai pagātnes notikumu dēļ ir radies pašreizējs pienākums. Retos gadījumos, piemēram, tiesas prāvas gadījumā, var būt apšaubāms, vai noteikti notikumi ir notikuši vai arī šo notikumu dēļ ir radies pašreizējais pienākums. Tādā gadījumā uzņēmums nosaka, vai pārskata perioda beigās pastāv pašreizējais pienākums, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, to skaitā, piemēram, ekspertu viedokli. Pie apsveramajiem pierādījumiem pieder visi papildu pierādījumi, ko sniedz notikumi pēc pārskata perioda beigām. Pamatojoties uz šiem pierādījumiem: a) gadījumos, kad ir vairāk iespējams, ka pašreizējs pienākums pārskata perioda beigās pastāv, uzņēmums atzīst uzkrājumus (ja ir izpildīti atzīšanas kritēriji); un b) gadījumos, kad ir vairāk iespējams, ka pašreizējais pienākums pārskata perioda beigās nepastāv, uzņēmums atklāj informāciju par iespējamām saistībām, ja vien saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav neliela (sk. 86. punktu).

Pagātnes notikums

17

Pagātnes notikumu, kura dēļ rodas pašreizējs pienākums, sauc par pienākumu radošu notikumu. Lai notikumu uzskatītu par pienākumu radošu notikumu, nepieciešams, lai uzņēmumam nebūtu citas reālas alternatīvas, kā izpildīt notikuma dēļ radušos pienākumu. Tāda situācija ir vienīgi: a) gadījumā, ja pienākuma izpildi var panākt ar likumu; vai b) prakses radīta pienākuma gadījumā, ja notikums (kas var būt uzņēmuma darbība) ir devis citām personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka uzņēmums izpildīs attiecīgo pienākumu.

18

Finanšu pārskati attēlo uzņēmuma finansiālo stāvokli pārskata perioda beigās, nevis tā iespējamo stāvokli nākotnē. Tādēļ neatzīst uzkrājumus izmaksām, kas būs nepieciešamas, lai darbotos nākotnē. Vienīgās saistības, kuras atzīst uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā, ir tās saistības, kas pastāv pārskata perioda beigās.

19

Par uzkrājumiem atzīst tikai tos pagātnes notikumu dēļ radušos pienākumus, kas pastāv neatkarīgi no uzņēmuma darbības nākotnē (t. i., nākotnes uzņēmējdarbības). Šie pienākumi ir, piemēram, soda naudas vai attīrīšanas izmaksas gadījumā, kad nodarīts kaitējums videi, kuri abi to samaksas gadījumā novestu pie saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūdes neatkarīgi no uzņēmuma darbības nākotnē. Uzņēmums atzīst arī uzkrājumus naftas ieguves iekārtas vai kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas izmaksām, ja uzņēmuma pienākums ir novērst jau radītu kaitējumu. Turpretim, ja saistībā ar komerciālu spiedienu vai likumīgām prasībām uzņēmumam var būt iecere vai nepieciešamība uzņemties izdevumus, lai nākotnē darbotos noteiktā veidā (piemēram, uzstādot noteikta veida rūpnīcai dūmu filtrus). Tā kā uzņēmums ar savu darbību nākotnē var izvairīties no nākotnes izdevumiem, piemēram, gadījumā, ja tas mainītu darbības metodi, tam nepastāv pašreizējs pienākums attiecībā uz šiem nākotnes izdevumiem, un uzkrājumus neatzīst.

20

Pienākums vienmēr ietver otru personu, pret kuru ir šis pienākums. Tomēr nav jāzina tās personas identitāte, pret kuru pastāv pienākums, – patiesībā pienākums var būt pret sabiedrību. Tā kā pienākums vienmēr ietver apņemšanos pret citu personu, no tā izriet, ka vadības vai valdes lēmums pārskata perioda beigās nerada prakses radītu pienākumu, ja vien šis lēmums pirms pārskata perioda beigām nav paziņots personām, kuras tas ietekmē pietiekami konkrētā veidā, lai dotu šīm personām pamatotu iemeslu sagaidīt no uzņēmuma, ka tas izpildīs savus pienākumus.

21

Notikums, kas tūlīt neveido pienākumu, var veidot pienākumu vēlāk sakarā ar izmaiņām tiesību aktos vai sakarā ar to, ka uzņēmuma darbība (piemēram, pietiekami konkrēts publisks paziņojums) rada prakses radītu pienākumu. Piemēram, ja radīts kaitējums videi, var nebūt pienākums likvidēt sekas. Taču kaitējuma radīšana kļūs par pienākumu radošu notikumu tad, ja kāds jauns tiesību akts noteiks, ka esošais kaitējums ir jālikvidē, vai tad, ja uzņēmums publiski uzņemsies atbildību par kaitējuma likvidēšanu tādā veidā, ka tas radīs prakses radītu pienākumu.

22

Ja jauna tiesību akta normas vēl nav līdz galam izstrādātas, pienākums rodas tikai tad, kad tiesību akta pieņemšana pašreizējā redakcijā ir pilnīgi droša. Šajā standartā tāds pienākums tiek uzskatīts par juridisku pienākumu. Atšķirīgie apstākļi, kas saistīti ar tiesību akta pieņemšanu, padara par neiespējamu izdalīt vienu notikumu, kurš padarītu tiesību akta pieņemšanu par pilnīgi drošu. Daudzos gadījumos nebūs iespējams panākt, lai tiesību akta pieņemšana būtu pilnīgi droša, kamēr tas nebūs pieņemts.

Saimnieciskos labumus ietverošu resursu varbūtējā aizplūde

23

Lai saistības atbilstu atzīšanas prasībām, jāpastāv ne tikai pašreizējam pienākumam, bet arī ticamībai, ka šā pienākuma izpildes laikā notiks saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde. Šajā standartā (24) resursu aizplūde vai cits notikums tiek uzskatīts par varbūtēju, ja pastāv lielāka ticamība, ka šis notikums norisināsies, nekā, ka tas nenorisināsies. Ja nav varbūtības, ka pastāv pašreizējais pienākums, uzņēmums atklāj informāciju par iespējamām saistībām, ja vien saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav neliela (sk. 86. punktu).

24

Ja pastāv vairāki līdzīgi pienākumi (piem., preču garantijas vai līdzīgi līgumi), ticamību, ka pienākuma izpildei būs nepieciešama resursu aizplūde, nosaka, aplūkojot šo pienākumu grupu kopumā. Lai gan resursu aizplūdes iespēja katram atsevišķam postenim var būt neliela, iespējama varbūtība, ka, izpildot šo pienākumu grupu kopumā, būs nepieciešama zināma resursu aizplūde. Tādā gadījumā atzīst uzkrājumus (ja tie atbilst citiem atzīšanas kritērijiem).

Pienākuma ticama aplēse

25

Aplēšu izmantošana ir būtiska finanšu pārskatu sagatavošanas daļa, kas nemazina to ticamību. Tas īpaši attiecas uz uzkrājumiem, kas pēc savas būtības ir nenoteiktāki nekā lielākā daļa pārējo finanšu stāvokļa pārskata posteņu. Izņemot ļoti retus gadījumus, uzņēmums varēs noteikt iespējamo iznākumu diapazonu un tādēļ var veikt pienākuma aplēsi, kas ir pietiekami ticama, lai to lietotu uzkrājumu atzīšanai.

26

Ļoti retos gadījumos, kad nevar veikt ticamu aplēsi, pastāv tādas saistības, kuras nevar atzīt. Šīs saistības atklāj kā iespējamās saistības (sk. 86. punktu).

Iespējamās saistības

27

Uzņēmumam nav jāatzīst iespējamās saistības.

28

Iespējamās saistības atklāj saskaņā ar 86. punkta prasībām, ja vien saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūdes iespēja nav neliela.

29

Ja uzņēmums ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par pienākumu, to pienākuma daļu, kuru, paredzams, segs citas personas, uzrāda kā iespējamās saistības. Uzņēmums atzīst uzkrājumus tai pienākuma daļai, kurai saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde ir ticama, izņemot ļoti retus gadījumus, kad nevar veikt ticamu aplēsi.

30

Iespējamās saistības var rasties tādos veidos, kas sākotnēji nav bijuši sagaidāmi. Tādēļ tās pastāvīgi novērtē, lai noteiktu, vai nav kļuvusi ticama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde. Ja ir kļuvis ticams, ka postenim, kas iepriekš uzradīts kā iespējamās saistības, būs nepieciešama nākotnes saimniecisko labumu aizplūde, uzkrājumus atzīst tā perioda finanšu pārskatos, kurā ir notikušas ticamības izmaiņas (izņemot tos ļoti retos gadījumus, kad nevar veikt ticamu aplēsi).

Iespējamie aktīvi

31

Uzņēmumam nav jāatzīst iespējamie aktīvi.

32

Iespējamie aktīvi parasti rodas sakarā ar neplānotiem vai citiem negaidītiem notikumiem, kas rada saimniecisko labumu ieplūdes iespēju uzņēmumā. Piemērs ir uzņēmuma prasība, kas tiek izskatīta tiesas procesā, kura iznākums ir nenoteikts.

33

Iespējamos aktīvus neatzīst finanšu pārskatos, jo tā dēļ varētu tikt atzīti ienākumi, kuri var nekad netikt realizēti. Taču, ja ienākumu realizēšanās ir pilnīgi droša, tad attiecīgais aktīvs nav iespējamais aktīvs, un ir pareizi to atzīt.

34

Iespējamo aktīvu atklāj saskaņā ar 89. punkta prasībām gadījumos, kad ir ticama saimniecisko labumu ieplūde.

35

Iespējamos aktīvus pastāvīgi novērtē, lai nodrošinātu, ka visas izmaiņas tiek atbilstīgi atspoguļotas finanšu pārskatos. Ja ir pilnīgi droši, ka notiks saimniecisko labumu ieplūde, aktīvu un atbilstīgos ienākumus atzīst tā perioda finanšu pārskatos, kurā šīs izmaiņas notiek. Ja saimniecisko labumu ieplūde ir kļuvusi ticama, uzņēmums atklāj iespējamo aktīvu (sk. 89. punktu).

NOVĒRTĒJUMS

Precīzākā aplēse

36

Par uzkrājumiem atzītajai summai jābūt pašreizējā pienākuma izpildei pārskata perioda beigās nepieciešamo izdevumu precīzākajai aplēsei.

37

Pašreizējā pienākuma izpildei nepieciešamo izdevumu precīzākā aplēse ir summa, ko uzņēmums pamatoti maksātu, lai izpildītu pienākumu pārskata perioda beigās vai šajā brīdī nodotu to trešajai personai. Bieži ir neiespējami vai pārmērīgi dārgi izpildīt vai nodot pienākumu pārskata perioda beigās. Taču veicot aplēsi summai, ko uzņēmums pamatoti maksātu, lai izpildītu vai nodotu pienākumu, var iegūt pašreizējā pienākuma izpildei pārskata perioda beigās nepieciešamo izdevumu precīzāko aplēsi.

38

Iznākuma un finansiālās ietekmes aplēses veic, pamatojoties uz uzņēmuma vadības vērtējumu, ko papildina ar līdzīgos darījumos gūtu pieredzi un dažos gadījumos ar neatkarīgu ekspertu ziņojumiem. Pie apsveramajiem pierādījumiem pieder visi papildu pierādījumi, ko sniedz notikumi pēc pārskata perioda beigām.

39

Nenoteiktības, kuras saistītas ar summu, kas jāatzīst par uzkrājumiem, risina ar dažādiem līdzekļiem atkarībā no apstākļiem. Ja novērtējamie uzkrājumi ietver lielu posteņu kopskaitu, pienākumu aplēš, sverot visus iespējamos iznākumus pēc tiem piemītošās ticamības. Šīs statistiskās aplēses metodes nosaukums ir “gaidāmās vērtības” metode. Tādēļ uzkrājumi būs atšķirīgi atkarībā no tā, vai konkrētās summas zaudējumu ticamība ir, piemēram, 60 % vai 90 %. Ja pastāv iespējamo iznākumu nepārtraukts diapazons un šajā diapazonā katrs punkts ir tikpat iespējams kā jebkurš cits, izmanto diapazona viduspunktu. Piemērs Uzņēmums pārdod preces ar garantiju, saskaņā ar kuru pircējiem tiek segtas remonta izmaksas par ražošanas defektiem, kas parādījušies pirmajos sešos mēnešos pēc iegādes. Ja visās pārdotajās precēs tiktu atklāti nelieli defekti, remonta izmaksas sasniegtu 1 miljonu. Ja visās pārdotajās precēs tiktu atklāti lieli defekti, remonta izmaksas sasniegtu 4 miljonus. Uzņēmuma pagātnes pieredze un nākotnes prognozes liecina, ka nākamajā gadā 75 % pārdoto preču būs bez defektiem, 20 % pārdoto preču būs ar nelieliem defektiem un 5 % pārdoto preču būs ar lieliem defektiem. Saskaņā ar 24. punktu uzņēmums novērtē resursu aizplūdes ticamību garantijas pienākumiem kopumā. Remonta izmaksu gaidāmā vērtība ir: (75 % no nulles) + (20 % no 1 milj.) + (5 % no 4 milj.) = 400 000

40

Gadījumā, kad novērtē atsevišķu pienākumu, atsevišķais iespējamākais iznākums var būt saistību precīzākā aplēse. Tomēr pat tādā gadījumā uzņēmums ņem vērā citus iespējamos iznākumus. Ja citi iespējamie iznākumi ir pārsvarā lielāki vai pārsvarā mazāki par iespējamāko iznākumu, precīzākā aplēse būs lielāka vai mazāka summa. Piemēram, ja uzņēmumam jānovērš nopietns defekts lielā ražotnē, ko tas ir uzcēlis savam klientam, atsevišķais iespējamākais iznākums var būt tāds, ka remonts būs sekmīgs ar pirmo mēģinājumu, kas izmaksās 1 000, bet, ja ir liela iespēja, ka būs nepieciešami vairāki mēģinājumi, veido uzkrājumus lielākai summai.

41

Uzkrājumus novērtē pirms nodokļiem, jo nodokļu ietekme uz uzkrājumiem un to izmaiņas aplūkota saskaņā ar 12. SGS.

Riski un nenoteiktības

42

Veicot uzkrājumu precīzāko aplēsi, jāņem vērā riski un nenoteiktības, kas nenovēršami saistīti ar daudziem notikumiem un apstākļiem.

43

Risks raksturo iznākuma mainīgumu. Riska korekcija var palielināt summu, kurā tiek novērtētas saistības. Izdarot vērtējumus nenoteiktības apstākļos, nepieciešama piesardzība, lai ienākumi vai aktīvi netiktu novērtēti par augstu un izdevumi vai saistības – par zemu. Tomēr nenoteiktība neattaisno pārmērīgi lielu uzkrājumu veidošanu vai saistību apzinātu pārmērīgi augstu novērtēšanu. Piemēram, ja prognozētās izmaksas īpaši nelabvēlīga iznākuma gadījumā tiek aplēstas pēc piesardzības principa, šis iznākums tad netiek apzināti uzskatīts par ticamāku nekā tas ir patiesībā. Jārīkojas uzmanīgi, lai izvairītos no riska un nenoteiktības korekciju dublēšanos un uzkrājumu pārmērīgi augstas novērtēšanas.

44

Informāciju par nenoteiktībām, kas saistītas ar izdevumu summu, atklāj saskaņā ar 85. punkta b) apakšpunktu.

Pašreizējā vērtība

45

Ja naudas vērtībai laikā ir būtiska ietekme, uzkrājumu summai jābūt vienādai ar pienākuma izpildei nepieciešamo paredzamo izdevumu pašreizējo vērtību.

46

Naudas vērtības laikā dēļ tie uzkrājumi, kas saistīti ar neilgi pēc pārskata perioda beigām notikušu naudas aizplūdi, ir apgrūtinošāki par tiem, kas saistīti ar vēlāk notikušu tādas pašas summas naudas aizplūdi. Tādēļ gadījumos, kad šī ietekme ir būtiska, uzkrājumus diskontē.

47

Diskonta likmei (vai likmēm) jābūt pirmsnodokļu likmei (vai likmēm), kas atspoguļo naudas vērtības laikā pašreizējo novērtējumu tirgū, un riskus, kas saistīti ar konkrētajām saistībām. Diskonta likmei(-ēm) nav jāatspoguļo riski, kas ņemti vērā, koriģējot nākotnes naudas plūsmu aplēses.

Nākotnes notikumi

48

Nākotnes notikumi, kas var ietekmēt pienākuma izpildei nepieciešamo summu, jāatspoguļo uzkrājumu summā, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka šie notikumi norisināsies.

49

Paredzamie nākotnes notikumi var būt īpaši svarīgi, novērtējot uzkrājumus. Piemēram, uzņēmums var uzskatīt, ka attīrīšanas izmaksas ražotnē tās lietošanas laika beigās samazināsies sakarā ar tehnoloģijas izmaiņām nākotnē. Atzītā summa atspoguļo pamatotu prognozi, ko izteikuši tehniski kvalificēti, objektīvi novērotāji, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus par tehnoloģiju, kas būs pieejama attīrīšanas laikā. Tādējādi ir lietderīgi iekļaut, piemēram, paredzamo izmaksu samazinājumus sakarā ar pieaugušo pieredzi esošās tehnoloģijas izmantošanā vai paredzamās izmaksas, kas saistītas ar esošās tehnoloģijas izmantošanu, veicot attīrīšanas darbu, kas ir plašāks vai komplicētāks nekā iepriekš veiktais. Tomēr uzņēmums neparedz, ka tiks izstrādāta pilnīgi jauna attīrīšanas tehnoloģija, ja vien tam pamatā nav pietiekami objektīvi pierādījumi.

50

Novērtējot esošo pienākumu, tiek ņemta vērā iespējamu jaunu tiesību aktu ietekme, ja ir pietiekami objektīvi pierādījumi, ka tiesību aktu pieņemšana ir pilnīgi droša. Sakarā ar dažādiem apstākļiem, kādi vērojami praksē, nav iespējams noteikt vienu notikumu, kas katrā atsevišķajā gadījumā nodrošinātu pietiekami objektīvus pierādījumus. Pierādījumi ir nepieciešami gan par to, ko attiecīgais tiesību akts noteiks, gan par to, vai ir pilnīgi droši, ka tas tiks pieņemts un pienācīgi ieviests. Daudzos gadījumos pietiekami objektīvu pierādījumu nebūs līdz pat jaunā tiesību akta pieņemšanai.

Paredzamā aktīvu atsavināšana

51

Guvumi no paredzamās aktīvu atsavināšanas nav jāņem vērā, novērtējot uzkrājumus.

52

Novērtējot uzkrājumus, guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas neņem vērā pat tad, ja paredzamā atsavināšana ir cieši saistīta ar notikumu, kura dēļ radušies uzkrājumi. Tā vietā uzņēmums atzīst guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas laikā, kas noteikts standartā, kurš aplūko attiecīgos aktīvus.

IZDEVUMU ATLĪDZINĀŠANA

53

Gadījumā, ja ir paredzams, ka visus uzkrājumu nokārtošanai nepieciešamos izdevumus vai to daļu atlīdzinās cita persona, izdevumu atlīdzināšana jāatzīst tikai tad, kad ir pilnīgi droši, ka izdevumi tiks atlīdzināti, ja uzņēmums izpildīs pienākumu. Izdevumu atlīdzināšana jāuzskaita kā atsevišķs aktīvs. Izdevumu atlīdzināšanai atzītā summa nedrīkst pārsniegt uzkrājumu summu.

54

Apvienoto ienākumu pārskatā ar uzkrājumiem saistītos izdevumus var uzrādīt, atskaitot summu, kas atzīta izdevumu atlīdzināšanai.

55

Dažreiz uzņēmums var paļauties uz to, ka cita persona samaksās visus uzkrājumu nokārtošanai nepieciešamos izdevumus vai to daļu (piemēram, saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, zaudējumu atlīdzināšanas noteikumiem vai piegādātāju garantijām). Otra persona var atlīdzināt uzņēmuma samaksātās summas vai tieši samaksāt summas.

56

Lielākajā daļā gadījumu uzņēmums saglabās atbildību par visu attiecīgo summu, tādējādi gadījumā, ja trešā persona kāda iemesla dēļ neveiktu maksājumu, uzņēmumam būtu jāsamaksā visa summa. Tādā gadījumā uzkrājumus atzīst visai saistību summai un atsevišķu aktīvu atzīst paredzamai izdevumu atlīdzināšanai, ja ir pilnīgi droši, ka pēc tam, kad uzņēmums būs nokārtojis saistības, izdevumi tiks atlīdzināti.

57

Dažos gadījumos uzņēmums nebūs atbildīgs par attiecīgajām izmaksām, ja trešā persona neveic maksājumu. Tādā gadījumā uzņēmums nav atbildīgs par šīm izmaksām, un tās neiekļauj uzkrājumos.

58

Kā minēts 29. punktā, pienākums, par kuru uzņēmums ir solidāri un atsevišķi atbildīgs, ir iespējamās saistības, ja ir paredzams, ka pienākumu izpildīs citas personas.

UZKRĀJUMU IZMAIŅAS

59

Uzkrājumi jāpārskata katrās pārskata perioda beigās un jākoriģē, lai atspoguļotu pašreizējo precīzāko aplēsi. Ja vairs nav ticams, ka pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde, uzkrājumi jāapvērš.

60

Ja veic diskontēšanu, uzkrājumu uzskaites vērtība katru periodu pieaug, atspoguļojot pagājušo laiku. Šo pieaugumu atzīst par aizņēmumu izmaksām.

UZKRĀJUMU IZMANTOŠANA

61

Uzkrājumi jāizmanto vienīgi tādiem izdevumiem, kuriem uzkrājumi bija sākotnēji atzīti.

62

Tikai tādus izdevumus, kas ir saistīti ar sākotnējiem uzkrājumiem, noraksta no šiem uzkrājumiem. Izdevumu norakstīšana no uzkrājumiem, kas sākotnēji ir atzīti citam mērķim, neļautu saskatīt divu dažādu notikumu ietekmi.

ATZĪŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

Nākotnes pamatdarbības zaudējumi

63

Nākotnes pamatdarbības zaudējumiem uzkrājumi nav jāatzīst.

64

Nākotnes pamatdarbības zaudējumi neatbilst 10. punktā dotajai saistību definīcijai un vispārējiem atzīšanas kritērijiem, kas 14. punktā noteikti attiecībā uz uzkrājumiem.

65

Fakts, ka nākotnē ir sagaidāmi pamatdarbības zaudējumi, norāda, ka noteiktu pamatdarbības aktīvu vērtība varētu samazināties. Uzņēmums pārbauda šos aktīvus, lai noteiktu, vai nav notikusi vērtības samazināšanās saskaņā ar 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

Apgrūtinoši līgumi

66

Ja uzņēmumam ir līgums, kas ir apgrūtinošs, līgumā noteiktais pašreizējais pienākums jāatzīst un jānovērtē par uzkrājumiem.

67

Daudzus līgumus (piemēram, dažus parastos iegādes pasūtījumus) var anulēt, nemaksājot otrai pusei kompensāciju, un tādēļ nepastāv pienākums. Citi līgumi katrai no līgumslēdzējām pusēm nosaka tiesības un pienākumus. Ja kādu notikumu dēļ līgums kļūst apgrūtinošs, šis līgums ietilpst šā standarta darbības jomā, un pastāv saistības, kuras atzīst. Izpildāmi līgumi, kas nav apgrūtinoši, neietilpst šā standarta darbības jomā.

68

Saskaņā ar šo standartu apgrūtinošs līgums ir tāds līgums, kura gadījumā ar līgumā noteikto pienākumu izpildi saistītās nenovēršamās izmaksas pārsniedz tos saimnieciskos labumus, kurus paredzams saņemt saskaņā ar šo līgumu. Neizbēgamās izmaksas saskaņā ar līgumu atspoguļo mazākās neto izmaksas, kas saistītas ar atteikšanos no līguma izpildes, tas ir, mazāko no šā līguma izpildes izmaksām un jebkuru kompensāciju vai soda naudām, kas saistītas ar šā līguma neizpildi.

68 A

Līguma izpildes izmaksas ietver izmaksas, kas tieši attiecas uz līgumu. Izmaksas, kas tieši attiecas uz līgumu, ietver: a) līguma izpildes papildu izmaksas, piemēram, saistībā ar tiešo darbaspēku un materiāliem; un b) sadalītās un attiecinātās citas izmaksas, kas tieši saistītas ar līgumu izpildi, piemēram, nolietojuma maksas, kas attiecinātas uz pamatlīdzekļu vienību, ko citstarp izmanto attiecīgā līguma izpildei.

69

Pirms atsevišķu uzkrājumu izveidošanas apgrūtinošam līgumam uzņēmums atzīst jebkurus zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas radušies saistībā ar aktīviem, ko izmanto līguma izpildei (sk. 36. SGS).

Pārstrukturēšana

70

Notikumi, kas var atbilst pārstrukturēšanas definīcijai, ir, piemēram, šādi: a) uzņēmējdarbības veida pārdošana vai pārtraukšana; b) uzņēmējdarbības atrašanās vietu slēgšana kādā valstī vai reģionā vai uzņēmējdarbības pārvietošana no vienas valsts vai reģiona uz citu; c) vadības struktūras izmaiņas, piemēram, kāda vadības līmeņa likvidēšana; un d) fundamentāla reorganizācija, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmuma darbības veidu un virzību.

71

Uzkrājumus pārstrukturēšanas izmaksām atzīst tikai tad, ja tie atbilst 14. punktā noteiktajiem vispārējiem atzīšanas kritērijiem. 72.–83. punktā izklāstīts, kā vispārējie atzīšanas kritēriji piemērojami pārstrukturēšanas gadījumos.

72

Prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu rodas tikai tad, ja uzņēmumam: a) ir detalizēts oficiāls pārstrukturēšanas plāns, kurā noteikta vismaz: i) uzņēmējdarbība vai tās daļa, uz ko attieksies pārstrukturēšana; ii) galvenās vietas, uz kurām attieksies pārstrukturēšana; iii) darbinieku atrašanās vieta, amats un aptuvenais skaits, kuri saņems kompensācijas par darba attiecību izbeigšanu; iv) paredzamie izdevumi, un v) kad šis plāns tiks īstenots; un b) sakarā ar plāna īstenošanas uzsākšanu vai sakarā ar to, ka uzņēmums paziņojis šā plāna galvenās iezīmes personām, kuras šī pārstrukturēšana ietekmēs, šīm ietekmētajām personām ir pamatots iemesls sagaidīt, ka uzņēmums veiks šo pārstrukturēšanu.

73

Pierādījumus tam, ka uzņēmums ir sācis īstenot pārstrukturēšanas plānu, var sniegt, piemēram, ražotnes demontāža vai aktīvu pārdošana, vai tas, ka publiski tiek paziņotas plāna galvenās iezīmes. Detalizēta pārstrukturēšanas plāna publiska paziņošana rada prakses radītu pienākumu veikt pārstrukturēšanu tikai tad, ja tā ir veikta tādā veidā un pietiekami detalizēti (t. i., izklāstot plāna galvenās iezīmes), lai citām personām, piemēram, klientiem, piegādātājiem un darbiniekiem (vai to pārstāvjiem) būtu dots pamatots iemesls sagaidīt, ka uzņēmums veiks pārstrukturēšanu.

74

Lai plāns būtu pietiekams un, šo plānu paziņojot pārstrukturēšanas ietekmētajām personām, rastos prakses radīts pienākums, tā īstenošanas sākums jāplāno pēc iespējas ātrāk un tā izpildes laikam jābūt tādam, ka nozīmīgu izmaiņu rašanās plānā ir maz iespējama. Ja ir paredzams, ka līdz pārstrukturēšanas sākumam paies ilgs laiks vai ka pārstrukturēšana būs nepamatoti ilga, ir maz iespējams, ka šā plāna dēļ citiem radīsies pamatots iemesls sagaidīt, ka uzņēmums patlaban ir apņēmies veikt pārstrukturēšanu, jo ilgais laiks dod uzņēmumam iespēju mainīt savus plānus.

75

Tāds vadības vai valdes lēmums veikt pārstrukturēšanu, kas pieņemts pirms pārskata perioda beigām, neizraisa prakses radītu pienākumu pārskata perioda beigās, ja vien uzņēmums līdz pārskata perioda beigām nav: a) uzsācis pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai b) paziņojis pārstrukturēšanas ietekmētajām personām pārstrukturēšanas plāna galvenās iezīmes pietiekami konkrētā veidā, lai dotu šīm personām pamatotu iemeslu sagaidīt, ka uzņēmums veiks pārstrukturēšanu. Ja uzņēmums uzsāk pārstrukturēšanas plāna īstenošanu vai paziņo pārstrukturēšanas ietekmētajām personām tā galvenās iezīmes tikai pēc pārskata perioda beigām, ir jāatklāj informācija saskaņā ar 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām” tad, ja pārstrukturēšana ir būtiska un ja varētu pamatoti sagaidīt, ka informācijas neizpaušana ietekmēs lēmumus, kurus vispārīgo finanšu pārskatu primārie lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem, kas sniedz finanšu informāciju par konkrētu pārskatu sniedzēju uzņēmumu.

76

Lai gan prakses radīts pienākums nerodas tikai vadības lēmuma dēļ, pienākuma rašanās pamatā līdztekus šim lēmumam var būt citi iepriekšēji notikumi. Piemēram, sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par darba attiecību izbeigšanas maksājumiem vai ar pircējiem par kādas darbības pārdošanu, iespējams, ir pabeigtas un ir nepieciešams tikai valdes apstiprinājums. Tiklīdz šis apstiprinājums ir iegūts un paziņots citām personām, uzņēmumam ir prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu, ja ir izpildīti 72. punkta nosacījumi.

77

Dažās valstīs galīgo lēmumu pieņem valde, kuras sastāvā ietilpst personas, kas pārstāv nevis vadības, bet citu (piem., darbinieku) intereses, vai pirms valdes lēmuma pieņemšanas šie pārstāvji var būt jāinformē. Sakarā ar to, ka šīs valdes lēmums ietver šo pārstāvju informēšanu, tā dēļ var rasties prakses radīts pienākums veikt pārstrukturēšanu.

78

Pienākums pārdot darbību nerodas tikmēr, kamēr uzņēmums nav apņēmies veikt šo pārdošanu, t. i., kamēr nav saistoša pārdošanas līguma.

79

Pat tad, ja uzņēmums ir pieņēmis lēmumu pārdot darbību un šo lēmumu ir paziņojis publiski, tas nevar uzņemties veikt šo pārdošanu, kamēr nav noskaidrots pircējs un nav saistoša pārdošanas līguma. Kamēr nav saistoša pārdošanas līguma, uzņēmums varēs mainīt savu lēmumu un tam pat nāksies rīkoties citādi, ja nevarēs atrast pircēju ar pieņemamiem noteikumiem. Ja darbības pārdošana ir paredzēta kā pārstrukturēšanas daļa, attiecīgās darbības aktīvus pārbauda, lai noteiktu, vai nav notikusi šo aktīvu vērtības samazināšanās saskaņā ar 36. SGS. Ja pārdošana ir tikai pārstrukturēšanas daļa, prakses radīts pienākums var izveidoties attiecībā uz citām pārstrukturēšanas daļām, pirms ir noslēgts saistošs pārdošanas līgums.

80

Uzkrājumiem pārstrukturēšanai jāietver tikai tiešie izdevumi, kas rodas pārstrukturēšanas dēļ, kas ir tie izdevumi, kas: a) neizbēgami rodas pārstrukturēšanas dēļ; un b) nav saistīti ar uzņēmuma pašreizējo darbību.

81

Uzkrājumi pārstrukturēšanai neietver tādas izmaksas kā, piemēram: a) pašreizējā personāla pārkvalifikācija vai pārvietošana; b) tirdzniecība; vai c) ieguldījumi jaunās sistēmās un izplatīšanas tīklos. Šie izdevumi attiecas uz uzņēmējdarbības veikšanu nākotnē un nav saistības veikt pārstrukturēšanu pārskata perioda beigās. Šos izdevumus atzīst pēc tāda paša principa, it kā tie būtu radušies neatkarīgi no pārstrukturēšanas.

82

Identificējamus nākotnes pamatdarbības zaudējumus līdz pārstrukturēšanas brīdim neiekļauj uzkrājumos, ja vien tie neattiecas uz apgrūtinošu līgumu, kā definēts 10. punktā.

83

Saskaņā ar 51. punkta prasībām, novērtējot uzkrājumus pārstrukturēšanai, guvumus no paredzamās aktīvu atsavināšanas neņem vērā pat tad, ja aktīvu pārdošana ir paredzēta kā pārstrukturēšanas daļa.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

84

Par katru uzkrājumu grupu uzņēmumam jāatklāj šāda informācija: a) uzskaites vērtība perioda sākumā un beigās; b) attiecīgajā periodā izveidotie papildu uzkrājumi, to skaitā pašreizējo uzkrājumu pieaugums; c) attiecīgajā periodā izmantotās summas (t. i., summas, kas radušās un par kurām debetēti uzkrājumi); d) attiecīgajā periodā apvērstās neizmantotās summas; un e) pagājušā laika dēļ radies diskontētās summas pieaugums attiecīgajā periodā un diskonta likmes izmaiņu ietekme.

Salīdzināmā informācija nav nepieciešama.

85

Uzņēmumam par katru uzkrājumu grupu jāatklāj šāda informācija: a) īss apraksts par pienākuma veidu un tā dēļ radušos saimniecisko labumu paredzamais aizplūdes laiks; b) norāde par nenoteiktībām sakarā ar šo aizplūdes summu vai laiku. Ja nepieciešams sniegt pietiekamu informāciju, uzņēmumam jāatklāj galvenie pieņēmumi par nākotnes notikumiem, kā tas aplūkots 48. punktā; un c) jebkuras paredzamās izdevumu atlīdzināšanas summa, uzrādot jebkura aktīva summu, kas ir atzīta sakarā ar šo paredzamo izdevumu atlīdzināšanu.

86

Ja vien aizplūdes iespēja pienākuma izpildei nav neliela, uzņēmumam par katru iespējamo saistību grupu pārskata perioda beigās jāatklāj īss apraksts par iespējamo saistību veidu un gadījumos, kad tas ir iespējams: a) aplēse par finansiālo ietekmi, kas novērtēta saskaņā ar 36.–52. punktu; b) norāde par nenoteiktībām attiecībā uz aizplūdes summu vai laiku un c) izdevumu atlīdzināšanas iespēja.

87

Nosakot, kādus uzkrājumus vai iespējamās saistības var apvienot vienā grupā, jāapsver, vai šo atsevišķo posteņu veids ir pietiekami līdzīgs, lai to vienota uzrādīšana atbilstu 85. punkta a) un b) apakšpunkta un 86. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām. Tādējādi var būt lietderīgi kā vienu uzkrājumu grupu aplūkot summas, kas saistītas ar dažādu preču garantijām, bet nebūtu lietderīgi kā vienu grupu aplūkot summas, kas saistītas ar parastām garantijām, un summas, kuras izskata tiesā.

88

Gadījumos, kad uzkrājumi un iespējamās saistības rodas viena un tā paša apstākļu kopuma dēļ, uzņēmums atklāj 84.–86. punktā pieprasīto informāciju tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamajām saistībām.

89

Ja saimniecisko labumu ieplūde ir ticama, uzņēmumam jāatklāj īss apraksts par iespējamo aktīvu veidu pārskata perioda beigās un, ja iespējams, – to finansiālās ietekmes aplēse, kas novērtēta, izmantojot 36.–52. punktā noteiktos principus attiecībā uz uzkrājumiem.

90

Svarīgi, lai atklātā informācija par iespējamiem aktīviem neietvertu maldinošas norādes attiecībā uz iespēju, ka varētu rasties ienākumi.

91

Ja kaut kas no 86. un 89. punktā pieprasītās informācijas netiek atklāta tādēļ, ka tas nav iespējams, šis fakts jāpiemin.

92

Ļoti retos gadījumos var sagaidīt, ka visas 84.–89. punktā pieprasītās informācijas vai tās daļas atklāšana varētu nopietni kaitēt uzņēmuma pozīcijai strīdā ar citām personām par uzkrājumu, iespējamo saistību vai iespējamā aktīva būtību. Tādos gadījumos uzņēmumam nav jāatklāj šī informācija, bet gan strīda vispārējais raksturs, kā arī fakts, ka informācija nav atklāta, minot iemeslu, kādēļ tā nav atklāta.

PĀREJAS NOTEIKUMI

93

Ietekme, kuru izraisīs šā standarta pieņemšana tā spēkā stāšanās datumā (vai agrāk), jāuzrāda kā tā perioda, kurā standarts ir pirmo reizi pieņemts, nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija. Uzņēmumiem ieteicams, bet netiek pieprasīts koriģēt visagrākā perioda nesadalītās peļņas sākuma atlikumu un pārveidot salīdzināmo informāciju. Ja salīdzināmo informāciju nepārveido, šis fakts jāatklāj.

94

[Svītrots]

94 A

Ar 2020. gada maijā izdoto grozījumu “Apgrūtinoši līgumi — līguma izpildes izmaksas” pievienoja 68.A punktu un grozīja 69. punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus līgumiem, attiecībā uz kuriem tas vēl nav izpildījis visas savas saistības tā gada pārskata perioda sākumā, kurā tas pirmo reizi piemēro grozījumus (sākotnējās piemērošanas datums). Uzņēmums atkārtoti neuzrāda salīdzināmo informāciju. Tā vietā uzņēmums grozījumu sākotnējās piemērošanas kumulatīvo ietekmi atzīst kā nesadalītās peļņas (vai attiecīgā gadījumā citas pašu kapitāla sastāvdaļas) sākuma bilances korekciju sākotnējās piemērošanas datumā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

95

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz gada finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 1999. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 1999. gada 1. jūlija, tam jāatklāj šis fakts.

96

[Svītrots]

97

[Svītrots]

98

[Svītrots]

99

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika izdarīti 4.2.1. un 5.7.5. punkta grozījumi, kas izriet no 3. SFPS grozījumiem. Uzņēmums minētos grozījumus perspektīvi piemēro komercdarbības apvienošanai, uz kuru attiecas 3. SFPS grozījumi.

100

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 5. punkts un svītrots 6. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

101

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 2. punkts un svītrots 97. un 98. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

102

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

103

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

104

Ar 2018. gada oktobrī izdotajiem grozījumiem 1. SGS un 8. SGS “Būtiskuma definīcija” tika grozīts 75. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro jēdziena “būtisks” definīcijas grozījumus 1. SGS 7. punktā un 8. SGS 5. un 6. punktā.

105

Ar 2020. gada maijā izdoto grozījumu “Apgrūtinoši līgumi — līguma izpildes izmaksas” pievienoja 68.A un 94.A punktu un grozīja 69. punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

38. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Nemateriālie aktīvi

MĒRĶIS

1

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi nemateriālajiem aktīviem, kuri nav konkrēti aplūkoti nevienā citā standartā. Šis standarts nosaka, ka uzņēmumam jāatzīst nemateriālais aktīvs tikai tad, ja tas atbilst noteiktiem kritērijiem. Standarts arī precizē, kā noteikt nemateriālo aktīvu uzskaites vērtību, un izvirza noteiktas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz nemateriālajiem aktīviem.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts jāpiemēro, veicot nemateriālo aktīvu uzskaiti, izņemot: a) nemateriālos aktīvus, kas ietilpst cita standarta darbības jomā; b) finanšu aktīvus saskaņā ar definīciju, kas sniegta 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”; c) izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu (sk. 6. SFPS “Minerālresursu izpēte un novērtēšana”); un d) izdevumus no minerālu, derīgo izrakteņu, naftas, dabasgāzes un līdzīgu neatjaunojošos resursu izpētes un ieguves.

3

Ja kāds cits standarts nosaka, kā uzskaitāms konkrēts nemateriālo aktīvu veids, uzņēmums izmanto nevis šo standartu, bet gan attiecīgo standartu. Piemēram, šo standartu nepiemēro: a) nemateriāliem aktīviem, kurus uzņēmums tur pārdošanai parastās darbības gaitā (sk. 2. SGS “Krājumi”); b) atliktā nodokļa aktīvi (skat. 12. SGS “Ienākuma nodokļi”); c) nemateriālo aktīvu nomai, kuru uzskaita saskaņā ar 16. SFPS “Noma”; d) aktīvi, kas rodas no darbinieku pabalstiem (skat. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”); e) finanšu aktīviem, kā definēts 32. SGS. Dažu finanšu aktīvu atzīšana un novērtēšana ir aplūkota 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” un 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite”; f) nemateriālo vērtību, kas iegādāta uzņēmējdarbības apvienošanā (sk. 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”); g) līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības joma, un jebkuriem aktīviem attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, kā definēts 17. SFPS; h) kopējiem nemateriālajiem aktīviem, kas klasificēti kā turēti pārdošanai (vai ietverti atsavinātajā grupā, kas klasificēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”; i) līgumiskajiem aktīviem un aktīviem, kas rodas no izmaksām, lai iegūtu vai izpildītu līgumu, kas ir atzīti saskaņā ar 15. SFPF “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”.

4

Dažiem nemateriālajiem aktīviem var būt fiziska forma, piemēram, kompaktdisks (datoru programmatūras gadījumā), juridiska dokumentācija (licences vai patenta gadījumā) vai filma. Nosakot, vai aktīvs, kas sevī ietver gan nemateriālus, gan materiālus elementus, jāaplūko saskaņā ar 16. SGS “Pamatlīdzekļi” vai kā nemateriāls aktīvs saskaņā ar šo standartu, uzņēmums izvērtē, kurš no šiem elementiem ir svarīgāks. Piemēram, datoru programmatūra, kas paredzēta datorvadāmam darbgaldam, kurš bez šīs konkrētās programmatūras nevar darboties, ir šīs datortehnikas neatņemama sastāvdaļa un uzskatāma par pamatlīdzekli. Tas pats attiecas arī uz datora operētājsistēmu. Ja programmatūra nav attiecīgās datortehnikas neatņemama sastāvdaļa, šī datoru programmatūra uzskatāma par nemateriālo aktīvu.

5

Šis standarts, cita starpā, attiecas uz izdevumiem, kas saistīti ar reklāmas, apmācības, darbības uzsākšanas, pētniecības un attīstības pasākumiem. Pētniecības un attīstības pasākumi ir vērsti uz zināšanu pilnveidošanu. Tādēļ, lai arī šo pasākumu rezultāts var būt aktīvs, kam ir fiziska forma (piemēram, prototips), šā aktīva fiziskais elements ir sekundārs salīdzinājumā ar tā nemateriālo sastāvdaļu, t. i., tajā ietvertajām zināšanām.

6

Licences līgumos noteiktās nomnieka tiesības uz tādiem posteņiem kā, piemēram, kinofilmas, videoieraksti, lugas, manuskripti, patenti un autortiesības, ietilpst šā standarta darbības jomā un ir izslēgtas no 16. SFPS darbības jomas.

7

Izslēgšana no standarta darbības jomas var notikt, ja darbības vai darījumi ir tik specializēti, ka to dēļ rodas grāmatvedības jautājumi, kuriem var būt nepieciešama citāda pieeja. Šie jautājumi rodas, uzskaitot izdevumus, kas saistīti ar naftas, gāzes un derīgo izrakteņu atradņu izpēti vai attīstību un ieguvi ieguves rūpniecībā, un apdrošināšanas līgumu gadījumā. Tādēļ šis standarts neattiecas uz izdevumiem, kas saistīti ar šiem pasākumiem un līgumiem. Tomēr šis standarts attiecas uz citiem ieguves rūpniecības vai apdrošinātāju lietotajiem nemateriālajiem aktīviem (piemēram, datoru programmatūru) un citiem izdevumiem, kas radušies (piemēram, darbības uzsākšanas izmaksām).

DEFINĪCIJAS

8

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Amortizācija ir nemateriālā aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadalīšana tā lietderīgās lietošanas laikā.   Aktīvs  (25) ir resurss: a) kuru uzņēmums kontrolē pagātnes notikumu rezultātā; un b) no kura sagaidāma nākotnes saimniecisko labumu ieplūde uzņēmumā.   Uzskaites vērtība ir summa, kādā aktīvs tiek atzīts finanšu stāvokļa pārskatā pēc uzkrātās amortizācijas un uzkrāto zaudējumu no vērtības samazināšanās atskaitīšanas.   Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, kad sākotnēji atzīst saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piem., 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”.   Amortizējamā summa ir aktīva izmaksas vai cita summa, kas aizstāj izmaksas, mīnus tā atlikusī vērtība.   Attīstība ir pētniecības rezultātu vai citu zināšanu lietošana jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai projektā pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas uzsākšanas.   Uzņēmumam specifiskā vērtība ir esošā naudas plūsmas vērtība, ko uzņēmums sagaida saņemt no turpmākas aktīva izmantošanas un no tā atsavināšanas lietderīgās lietošanas beigās, vai sagaida, ka tā radīsies pēc saistību nokārtošanas.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Zaudējumi no vērtības samazināšanās ir summa, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu.   Nemateriālais aktīvs ir identificējams bezķermenisks, nemonetārs aktīvs.   Monetārie aktīvi ir nauda, kuru tur, un aktīvi, kas jāsaņem nemainīgu vai nosakāmu naudas summu veidā.   Pētniecība ir sākotnēja un plānota izpēte, kuru veic, lai iegūtu jaunas zinātniskas vai tehniskas zināšanas un izpratni.   Nemateriālo aktīvu atlikusī vērtība ir aplēstā summa, kādu uzņēmums iegūtu, ja aktīvu atsavinātu pēc aplēsto atsavināšanas izmaksu atņemšanas, atkarībā no aktīvu vecuma un stāvokļa, kādā tie ir savas lietderīgās izmantošanas laika beigās.   “Lietderīgās lietošanas laiks” ir: a) laika periods, kurā uzņēmums paredzējis lietot aktīvu; vai b) produkcijas vai līdzīgu vienību skaits, ko uzņēmums paredzējis iegūt no aktīva.

Nemateriālie aktīvi

9

Uzņēmumi bieži izlieto resursus vai uzņemas saistības, iegādājoties, attīstot, uzturot vai uzlabojot nemateriālos resursus, piemēram, zinātniskās vai tehniskās zināšanas, jaunu procesu vai sistēmu izstrādi un ieviešanu, licences, intelektuālais īpašums, tirgus zināšanas un preču zīmes (tostarp zīmolvārdus un preses izdevumu nosaukumus). Šo plašo posteņu grupu izplatītākie piemēri ir datoru programmatūra, patenti, autortiesības, kinofilmas, klientu saraksti, hipotēku apkalpošanas tiesības, zvejas licences, importa kvotas, franšīzes, attiecības ar klientiem vai piegādātājiem, klientu lojalitāte, tirgus daļa un tirdzniecības tiesības.

10

Ne visi 9. punktā minētie posteņi atbilst nemateriālā aktīva definīcijai, t. i., identificējamībai, kontrolei pār resursu un nākotnes saimniecisko labumu esamībai. Ja kāds postenis, kas ietilpst šajā standartā, neatbilst nemateriālā aktīva definīcijai, izdevumus, kas saistīti ar tā iegādi vai radīšanu iekšēji uzņēmumā, atzīst par izdevumiem, kad tie rodas. Taču, ja posteni iegādājas uzņēmējdarbības apvienošanā, tas veido daļu no nemateriālās vērtības, kuru atzīst iegādes datumā (sk. 68. punktu).

Identificējamība

11

Nemateriāla aktīva definīcija nosaka, ka nemateriālajam aktīvam jābūt identificējamam, lai to varētu atšķirt no nemateriālās vērtības. Uzņēmējdarbības apvienošanā atzīta nemateriālā vērtība ir aktīvs, kurš nākotnē nodrošinās saimnieciskos labumus, kas izriet no citiem uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem aktīviem, kuri nav individuāli identificēti un atsevišķi atzīti. Saimnieciskie labumi nākotnē var izrietēt no iegādāto identificējamo aktīvu savstarpējās sinerģijas vai no aktīviem, kas atsevišķi neatbilst kritērijiem par atzīšanu finanšu pārskatos.

12

Aktīvs ir identificējams, ja tas vai nu: a) ir nošķirams, t. i., to var nošķirt vai atdalīt no uzņēmuma un pārdot, nodot, licencēt, iznomāt vai apmainīt vai nu individuāli, vai arī kopā ar attiecīgu līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām, neskatoties uz to, vai uzņēmums plāno tā rīkoties; vai b) radies no līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām, neskatoties uz to, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no uzņēmuma vai no citām tiesībām un pienākumiem.

Kontrole

13

Uzņēmums kontrolē aktīvu, ja uzņēmumam ir spēja iegūt nākotnes saimnieciskos labumus no pamatā esošā resursa un ierobežot citu personu piekļūšanu šiem labumiem. Uzņēmuma spēja kontrolēt nākotnes saimnieciskos labumus, kas nāk no nemateriāla aktīva, parasti izriet no juridiskām tiesībām, kas ir realizējamas tiesā. Ja juridisku tiesību nav, pierādīt kontroli ir grūtāk. Tomēr kādu tiesību juridiska realizējamība nav obligāts kontroles priekšnosacījums, jo uzņēmums var kontrolēt nākotnes saimnieciskos labumus citā veidā.

14

Zināšanas par tirgu un tehniskās zināšanas var radīt nākotnes saimnieciskos labumus. Uzņēmums kontrolē šos labumus, ja, piemēram, šīs zināšanas aizsargā juridiskas tiesības, piemēram, autortiesības, tirdzniecības nolīguma ierobežojums (ja tāds pieļaujams) vai darbinieku juridisks pienākums saglabāt konfidencialitāti.

15

Uzņēmumam var būt kvalificētu darbinieku grupa, un uzņēmums var noteikt darbinieku papildus iemaņas, kuru dēļ no apmācības rodas nākotnes saimnieciskie labumi. Uzņēmums var sagaidīt, ka šie darbinieki arī turpmāk nodos savas iemaņas uzņēmuma rīcībā. Tomēr uzņēmumam parasti ir nepietiekama kontrole pār gaidāmajiem nākotnes saimnieciskajiem labumiem, kas rodas no kvalificētu darbinieku grupas un no apmācības, lai šie posteņi atbilstu nemateriālā aktīva definīcijai. Līdzīga iemesla dēļ konkrētas vadības vai tehniskas spējas, visticamāk, neatbildīs nemateriālā aktīva definīcijai, ja vien tās nav aizsargātas ar tiesisku pamatu, kas nodrošina to izmantošanu un no tām sagaidāmo nākotnes saimniecisko labumu iegūšanu, un neatbilst arī pārējiem definīcijas aspektiem.

16

Uzņēmumam var būt klientu kopums vai tirgus daļa, un tas sagaida, ka, ja uzņēmums pieliek pūles, lai izveidotu attiecības ar klientiem un nostiprinātu to lojalitāti, klienti arī turpmāk uzturēs darījumu attiecības ar uzņēmumu. Tomēr, ja nav juridisku tiesību, kas aizsargātu attiecības ar klientiem un klientu lojalitāti pret uzņēmumu, vai cits veids, kā uzņēmums varētu tās kontrolēt, uzņēmuma kontrole pār saimnieciskajiem labumiem, kas nāk no attiecībām ar klientiem un to lojalitātes, parasti nav pietiekama, lai šie posteņi (piemēram, klientu kopums, tirgus daļas, attiecības ar klientiem un klientu lojalitāte) atbilstu nemateriālo aktīvu definīcijai. Ja nav juridisku tiesību, kas aizsargātu attiecības ar klientiem, maiņas darījumi ar tādām pašām vai līdzīgām līgumā nenoteiktām attiecībām ar klientiem (kas nav daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas), sniedz pierādījumus, ka uzņēmums tomēr ir spējīgs kontrolēt paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus, kas rodas no attiecībām ar klientiem. Tā kā šādi maiņas darījumi arī liecina, ka attiecības ar klientiem ir atdalāmas, šīs attiecības ar klientiem atbilst nemateriāla aktīva definīcijai.

Nākotnes saimnieciskie labumi

17

Nākotnes saimnieciskie labumi, kas nāk no nemateriāla aktīva, var ietvert ieņēmumus no preču vai pakalpojumu pārdošanas, izmaksu ietaupījumus vai citus labumus, kas rodas saistībā ar to, ka uzņēmums lieto attiecīgo aktīvu. Piemēram, intelektuālā īpašuma izmantošana ražošanas procesā var ne tik daudz palielināt nākotnes ieņēmumus, bet gan samazināt nākotnes ražošanas izmaksas.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

18

Lai uzņēmums varētu atzīt posteni par nemateriālo aktīvu, tam jāpierāda, ka šis postenis atbilst: a) nemateriāla aktīva definīcijai (skat. 8. – 17. punktu); un b) atzīšanas kritērijiem (sk. 21.–23. punktu). Šī prasība attiecas uz izmaksām, kas radušās sākotnēji, lai iegādātos vai uzņēmumā iekšēji radītu nemateriālu aktīvu, un uz izmaksām, kas radušās vēlāk, lai tās pievienotu šim aktīvam, aizvietotu tā daļu vai to apkalpotu.

19

25.–32. punkts aplūko atzīšanas kritēriju piemērošanu atsevišķi iegādātiem nemateriāliem aktīviem, un 33.–43. punkts aplūko kritēriju piemērošanu nemateriāliem aktīviem, kas iegādāti uzņēmējdarbības apvienošanā. 44. punkts aplūko sākotnējo novērtējumu nemateriāliem aktīviem, kas iegādāti valsts dotācijas veidā, 45.–47. punkts aplūko nemateriālo aktīvu apmaiņu, un 48.–50. punkts norādīts, kā jārīkojas ar uzņēmumā iekšēji radīto nemateriālo vērtību. 51.–67. punkts aplūko uzņēmumā iekšēji radīto nemateriālo aktīvu sākotnējo atzīšanu un novērtēšanu.

20

Daudzos gadījumos nemateriālo aktīvu raksturs nepieļauj nekādu šādu aktīvu pievienošanu vai tā daļas aizvietošanu. Tādēļ turpmākie izdevumi visticamāk saglabās esošā nemateriālā aktīvā ietvertos paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus, nevis atbildīs šā standarta nemateriāla aktīva definīcijai vai atzīšanas kritērijiem. Turklāt bieži vien turpmākos izdevumus ir grūti tieši attiecināt uz konkrētu nemateriālo aktīvu, nevis uz uzņēmējdarbību kopumā. Tāpēc tikai retos gadījumos turpmākie izdevumi – izdevumi, kas radušies pēc sākotnējās iegādātā nemateriālā aktīva atzīšanas vai pēc uzņēmumā iekšēji radīta nemateriālā aktīva pabeigšanas – tiks atzīti aktīva uzskaites vērtībā. Saskaņā ar 63. punktu, turpmākos izdevumus, kas saistīti ar zīmoliem, reklāmlapām, publikāciju nosaukumiem, klientu sarakstiem un pēc būtības līdzīgiem posteņiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir pirkti vai iekšēji radīti uzņēmumā), vienmēr atzīst peļņā vai zaudējumos, kad tie radušies. Tas ir tādēļ, ka šādus izdevumus nevar atšķirt no izdevumiem, kas radušies, lai attīstītu uzņēmējdarbību kopumā.

21

Nemateriālais aktīvs jāatzīst tikai tad, ja: a) pastāv liela varbūtība, ka uzņēmumā ieplūdīs paredzamie nākotnes saimnieciskie labumi, kas ir attiecināmi uz šo aktīvu; un b) aktīva izmaksas var ticami novērtēt.

22

Uzņēmumam jānovērtē paredzamo nākotnes saimniecisko labumu iespējamība, izmantojot saprātīgus un pamatojamus pieņēmumus, kas atspoguļo vadības precīzāko aplēsi par to saimniecisko apstākļu kopumu, kuri pastāvēs aktīva lietderīgās lietošanas laikā.

23

Uzņēmums pieņem viedokli, lai novērtētu, cik liela noteiktības pakāpe piemīt uz attiecīgā aktīva lietošanu attiecināmo nākotnes saimniecisko labumu plūsmai, pamatojoties uz sākotnējās atzīšanas laikā pieejamajiem pierādījumiem, lielāku nozīmi piešķirot ārējiem pierādījumiem.

24

Nemateriālais aktīvs sākotnēji jānovērtē tā izmaksās.

Atsevišķa iegāde

25

Parasti cena, kuru uzņēmums maksā, lai atsevišķi iegādātos nemateriālo aktīvu, atspoguļo prognozējamo ticamību, ka aktīvā ietvertie paredzamie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā. Citiem vārdiem, uzņēmums prognozē saimniecisko labumu ieplūdi, pat ja ieplūdes laiks vai apmērs ir neskaidrs. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz atsevišķi iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta a) apakšpunktā ietvertais ticamības atzīšanas kritērijs.

26

Turklāt atsevišķi iegādāta nemateriālā aktīva izmaksas parasti var ticami novērtēt. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad pirkuma atlīdzība ir naudas vai citu monetāro aktīvu veidā.

27

Atsevišķi iegādāta nemateriāla aktīva izmaksas sastāv no: a) tā pirkšanas cena, ieskaitot ievedmuitas nodokļus un neatmaksājamos pirkšanas nodokļus, atskaitot tirdzniecības diskontus un atlaides; un b) jebkurām tieši attiecināmām izmaksām aktīva sagatavošanai tā plānotajai izmantošanai.

28

Tieši attiecināmas izmaksas ir, piemēram, ir šādas: a) darbinieka pabalstu izmaksas (kā noteikts 19. SGS), kas radušās tieši, sagatavojot aktīvu tā darba stāvoklim; b) maksa par profesionālajiem pakalpojumiem, kas rodas tieši no aktīva sagatavošanas darba stāvoklim; un c) pārbaudes izmaksas, lai noteiktu, vai aktīvs strādā pareizi.

29

Izdevumi, kas nav daļa no nemateriāla aktīva izmaksām, ir, piemēram, šādi: a) jauna produkta vai pakalpojuma ieviešanas izmaksas (ieskaitot reklāmas un pārdošanas veicināšanas pasākumu izmaksas); b) uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas jaunā atrašanās vietā vai ar citu pircēju grupu (ieskaitot personāla apmācības izmaksas); un c) administrācijas un citas vispārīgas pieskaitāmas izmaksas.

30

Izmaksu atzīšana nemateriālā aktīva uzskaites vērtībā beidzas, kad aktīvs ir sagatavots nepieciešamajā stāvoklī, lai veiktu darbu tā, kā to iecerējusi vadība. Tāpēc izmaksas, kas radušās nemateriāla aktīva izmantošanas vai pārvietošanas laikā, netiek iekļautas aktīva uzskaites vērtībā. Piemēram, nemateriāla aktīva uzskaites vērtībā neiekļauj šādas izmaksas: a) izmaksas, kas radušās, kamēr aktīvs, kas var strādāt tā, kā to iecerējusi vadība, vēl netiek izmantots; un b) sākotnējie saimnieciskās darbības zaudējumi kā, piemēram, tie, kas radušies, kamēr pieaug pieprasījums pēc aktīva radītās produkta.

31

Dažas darbības rodas saistībā ar nemateriāla aktīva attīstību, bet nav nepieciešamas, lai sagatavotu aktīvu tādam darba stāvoklim, kas vajadzīgs vadības iecerēto darbību veikšanai. Šīs gadījuma darbības var rasties attīstības pasākumu laikā vai pirms tiem. Ņemot vērā, ka gadījuma darbības nav nepieciešamas, lai aktīvu sagatavotu tā, lai tas darbotos tā, kā vadība iecerējusi, ieņēmumi no gadījuma darbībām un ar tām saistītās izmaksas tiek tūlīt atzītas peļņā vai zaudējumos un iekļautas ieņēmumu un izdevumu attiecīgajās kategorijās.

32

Ja maksājumu par nemateriālo aktīvu atliek, pārsniedzot parastos kredīta termiņus, tā izmaksas ir ekvivalentas cenai ar tūlītēju samaksu. Starpību starp šo summu un maksājumu kopsummu atzīst par kreditēšanas perioda procentu izdevumiem, izņemot, ja to kapitalizē saskaņā ar 23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”.

Iegāde kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas

33

Saskaņā ar 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”, ja nemateriālais aktīvs ir iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanā, šī nemateriālā aktīva izmaksas ir tā patiesā vērtība iegādes datumā. Nemateriālā aktīva patiesā vērtība atspoguļos tirgus dalībnieku prognozes iegādes datumā par iespējamību, ka aktīvā ietvertie plānotie nākotnes saimnieciskie labumi ieplūdīs uzņēmumā. Citiem vārdiem, uzņēmums prognozē saimniecisko labumu ieplūdi, pat ja ieplūdes laiks vai apmērs ir neskaidrs. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta a) apakšpunktā ietvertais ticamības atzīšanas kritērijs. Ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts aktīvs ir nošķirams vai izriet no līgumtiesībām vai citām juridiskām tiesībām, pastāv pietiekama informācija aktīva patiesās vērtības ticamai novērtēšanai. Tādēļ vienmēr uzskata, ka attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātiem nemateriālajiem aktīviem piepildās 21. punkta b) apakšpunktā ietvertais ticamas novērtēšanas kritērijs.

34

Saskaņā ar šo standartu un 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) pircējs iegādes datumā atsevišķi no nemateriālās vērtības atzīst iegādātā uzņēmuma nemateriālu aktīvu neatkarīgi no tā, vai iegādātais uzņēmums šo aktīvu bija atzinis pirms uzņēmējdarbības apvienošanas. Tas nozīmē, ka pircējs atzīst notiekošu iegādātā uzņēmuma pētniecības un attīstības projektu atsevišķi no nemateriālās vērtības kā aktīvu, ja projekts atbilst nemateriāla aktīva definīcijai. Iegādātā uzņēmuma notiekošais pētniecības un attīstības projekts atbilst nemateriāla aktīva definīcijai, ja tas: a) atbilst aktīva definīcijai; un b) ir identificējams, t. i., ir nošķirams vai rodas no līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām.

Uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts nemateriālais aktīvs

35

Ja uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts nemateriālais aktīvs ir nošķirams vai izriet no līgumtiesībām vai citām juridiskām tiesībām, pastāv pietiekama informācija aktīva patiesās vērtības ticamai novērtēšanai. Kad aplēsēm, kuras izmanto nemateriāla aktīva patiesās vērtības novērtēšanai, ir dažādi iespējamie iznākumi ar atšķirīgām ticamības pakāpēm, šo nenoteiktību ņem vērā, novērtējot aktīva patieso vērtību.

36

Uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāts nemateriālais aktīvs varētu būt atdalāms, bet tikai kopā ar saistīto līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām. Šādos gadījumos iegādātājs atzīst nemateriālo aktīvu atsevišķi no nemateriālās vērtības, bet kopā ar saistīto posteni.

37

Pircējs savstarpēji papildinošu nemateriālo aktīvu grupu var atzīt kā atsevišķu aktīvu, ja atsevišķiem aktīviem ir līdzīgi lietderīgās lietošanas laiki. Piemēram, termini “zīmols” un “zīmolvārds” tiek bieži izmantoti kā sinonīmi preču zīmēm un citām zīmēm. Tomēr pirmie ir vispārīgi tirgvedības termini, kurus parasti izmanto, lai attiecinātu uz savstarpēji papildinošu aktīvu grupu, tādiem kā preču zīme (vai pakalpojuma zīmols) un ar to saistītiem firmas nosaukumiem, formulām, receptēm un tehnoloģisko ekspertīzi.

38-41

[Svītrots]

Turpmākie izdevumi par iegādāto procesā esošu pētniecības un attīstības projektu

42

Pētniecības vai attīstības izdevumi, kas: a) attiecas uz procesā esošu pētniecības vai attīstības projektu, kas iegādāts atsevišķi vai uzņēmējdarbības apvienošanā un ir atzīts kā nemateriālais aktīvs; un b) rodas pēc šī projekta iegādes, jāuzskaita saskaņā ar 54.–62. punktu.

43

54.–62. punkta prasību piemērošana nozīmē, ka turpmākie izdevumi par procesā esošu pētniecības vai attīstības projektu, kas iegādāts atsevišķi vai uzņēmējdarbības apvienošanā un atzīti par nemateriāliem aktīviem, tiek: a) atzīti kā izdevumi to rašanās brīdī, ja tie ir pētniecības izdevumi; b) atzīti kā izdevumi to rašanās brīdī, ja tie ir attīstības izdevumi, kas neatbilst nemateriālā aktīva atzīšanas kritērijiem saskaņā ar 57. punktu; un c) pieskaitīti iegādātam procesā esoša izpētes vai attīstības projekta uzskaites vērtībai, ja tie ir attīstības izdevumi, kas atbilst 57. punkta kritērijiem.

Iegāde valsts dotācijas veidā

44

Dažos gadījumos nemateriālu aktīvu var iegādāties bez maksas vai par nominālu atlīdzību valsts dotācijas veidā. Tas var notikt tad, ja valdība nodod vai piešķir uzņēmumam nemateriālos aktīvus, piemēram, nosēšanās tiesības lidostā, licences darbībai radio vai televīzijas stacijās, importa licences vai kvotas, vai tiesības piekļūt citiem ierobežotiem resursiem. Saskaņā ar 20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību uzņēmums” var izvēlēties sākotnēji atzīt gan nemateriālo aktīvu, gan dotāciju patiesajā vērtībā. Ja uzņēmums izvēlas sākotnēji neatzīt aktīvu patiesajā vērtībā, uzņēmums sākotnēji atzīst šo aktīvu nominālajā summā (cita 20. SGS atļautā alternatīvā metode), pieskaitot jebkurus izdevumus, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva sagatavošanu paredzētajai lietošanai.

Aktīvu apmaiņa

45

Vienu vai vairākus nemateriālos aktīvus var iegūt apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem, vai monetāro un nemonetāro aktīvu kombināciju. Turpmākie spriedumi attiecas vienkārši uz viena nemonetāra aktīva apmaiņu pret otru, kā arī uz visām apmaiņām, kas raksturotas iepriekšējā teikumā. Šādas nemateriālā aktīva izmaksas vērtē pēc tā patiesās vērtības, ja vien a) apmaiņas darījumam nav komerciāls raksturs vai b) neviena saņemtā vai atdotā aktīva patiesā vērtība nevar tikt patiesi novērtēta. Iegūto aktīvu vērtē šādā veidā pat tad, ja uzņēmums uzreiz nevar pārtraukt atdotā aktīva atzīšanu. Ja iegūto aktīvu nevērtē pēc tā patiesās vērtības, tā izmaksas vērtē pēc atdotā aktīva uzskaites vērtības.

46

Uzņēmums nosaka, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ņemot vērā tā turpmākās naudas plūsmas izmaiņas šā darījuma rezultātā. Apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ja: a) iegūtā aktīva naudas plūsmas konfigurācija (t. i., risks, laiks un summa) atšķiras no nodotā aktīva naudas plūsmas konfigurācijas vai b) apmaiņas darījuma rezultātā mainās uzņēmumam specifiskā vērtība uzņēmuma darbību daļai, kuru ietekmē darījums; un c) starpība a) un b) ir nozīmīga salīdzinājumā ar apmainīto aktīvu patieso vērtību. Lai noteiktu, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru darījums ietekmē, jānosaka kā naudas plūsma pēc nodokļiem. Šīs analīzes rezultāts var būt skaidrs, uzņēmumam neveicot detalizētus aprēķinus.

47

21. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka nemateriāla aktīva atzīšanas nosacījums ir tāds, ka aktīva izmaksas var ticami novērtēt. Nemateriāla aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu iespējamību noteiktā diapazonā var pamatoti novērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

Uzņēmumā radīta nemateriālā vērtība

48

Uzņēmumā iekšēji radītu nemateriālo vērtību nedrīkst atzīt par aktīvu.

49

Lai radītu nākotnes saimnieciskos labumus, dažos gadījumos rodas izdevumi, bet tādēļ nenotiek šajā standartā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem atbilstīga nemateriālā aktīva radīšana. Šos izdevumus bieži uzskata par izdevumiem, kas veicina uzņēmumā radītu nemateriālo vērtību. Uzņēmumā iekšēji radītu nemateriālo vērtību neatzīst par aktīvu, jo tas nav uzņēmuma kontrolēts identificējams resurss (t. i., tas nav ne atdalāms, ne rodas no līgumā noteiktām vai citām juridiskām tiesībām), ko var ticami novērtēt tā izmaksās.

50

Atšķirības starp uzņēmuma patieso vērtību un tā identificējamo neto aktīvu uzskaites vērtību jebkurā laikā var norādīt uz daudziem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma patieso vērtību. Tomēr šādas atšķirības nerāda uzņēmuma kontrolēta nemateriāla aktīva izmaksas.

Uzņēmumā radīti nemateriālie aktīvi

51

Dažreiz ir grūti izvērtēt, vai uzņēmumā iekšēji radītais nemateriālais aktīvs atbilst atzīšanas prasībām saistībā ar problēmām: a) nosakot, vai pastāv un kad ir identificējams aktīvs, kas radīs paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus; un b) ticami nosakot aktīva izmaksas. Dažos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar nemateriālā aktīva radīšanu uzņēmumā, nevar atšķirt no izmaksām, kas saistītas ar uzņēmumā iekšēji radītās nemateriālās vērtības uzturēšanu vai palielināšanu, vai ikdienas darbību veikšanu. Tādēļ papildus atbilstībai vispārīgām nemateriālā aktīva atzīšanas un sākotnējās novērtēšanas prasībām uzņēmums visiem iekšēji radītiem nemateriāliem aktīviem piemēro prasības un norādījumus, kas sniegti 52.–67. punktā.

52

Lai izvērtētu, vai uzņēmumā radītais nemateriālais aktīvs atbilst atzīšanas kritērijiem, uzņēmums klasificē aktīva radīšanu: a) pētniecības posmā; un b) attīstības posmā. Lai gan ir sniegtas terminu “pētniecība” un “attīstība” definīcijas, terminiem “pētniecības posms” un “attīstības posms” šajā standartā ir plašāka nozīme.

53

Ja uzņēmums nevar nošķirt kāda nemateriāla aktīva radīšanas iekšēja projekta pētniecības posmu no attīstības posma, uzņēmums pret šā projekta izdevumiem izturas tā, it kā tie būtu radušies tikai pētniecības posmā.

Pētniecības posms

54

Nedrīkst atzīt nemateriālo aktīvu, kas radies pētniecības (vai iekšēja projekta pētniecības posma) rezultātā. Izdevumi, kas saistīti ar pētniecību (vai iekšēja projekta pētniecības posmu), jāatzīst par izdevumiem tad, kad tie rodas.

55

Iekšējā projekta pētniecības posmā uzņēmums nevar pierādīt, ka pastāv nemateriāls aktīvs, kas radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus. Tādēļ šos izdevumus atzīst par izdevumiem tad, kad tie rodas.

56

Pētniecības pasākumi ir, piemēram, šādi: a) pasākumi, kas vērsti uz jaunu zināšanu iegūšanu; b) pētniecības rezultātu vai citu zināšanu lietošanas veidu meklējumi, novērtējums un galīgā atlase; c) materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu alternatīvu meklējumi un d) jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu iespējamo alternatīvu formulēšana, izstrāde, novērtējums un galīgā atlase.

Attīstības posms

57

Nemateriālais aktīvs, kas radies attīstības (vai iekšēja projekta attīstības posma) rezultātā, jāatzīst tikai tad, ja uzņēmums var pierādīt visu minēto: a) tehnisko pamatojumu, ka nemateriālo aktīvu iespējams pabeigt tā, lai tas būtu pieejams lietošanai vai pārdošanai; b) savu nodomu pabeigt nemateriālo aktīvu un to lietot vai pārdot; c) savu spēju lietot vai pārdot nemateriālo aktīvu; d) to, kā nemateriālais aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus. Cita starpā, uzņēmums var pierādīt tirgus nemateriālā aktīva produkcijas vai paša nemateriālā aktīva pastāvēšanu vai, ja tas paredzēts iekšējai lietošanai, – nemateriālā aktīva lietderību; e) nemateriālā aktīva attīstības pabeigšanai un tā lietošanai vai pārdošanai pietiekamu tehnisko, finansiālo un citu resursu pieejamību; f) savu spēju ticami novērtēt izdevumus, kas attiecināmi uz nemateriālo aktīvu tā attīstības laikā.

58

Iekšējā projekta attīstības posmā uzņēmums dažos gadījumos var identificēt nemateriālo aktīvu un pierādīt, ka šis aktīvs nesīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus. Tas ir tādēļ, ka projekta attīstības posms ir tālāka īstenošanas pakāpē nekā pētniecības posms.

59

Attīstības pasākumi ir, piemēram, šādi: a) pirmsražošanas un pirmslietošanas prototipu un modeļu izstrāde, konstruēšana un testēšana; b) ar jaunas tehnoloģijas izmantošanu saistītu darbarīku, iekārtu, veidņu un krāsu izstrāde; c) pilotiekārtu, kuru lielums neatbilst saimnieciski pamatotai komerciālai ražošanai, izstrāde, konstruēšana un darbība; un d) jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu izvēlētās alternatīvas izstrāde, konstruēšana un testēšana.

60

Lai pierādītu, kā nemateriālais aktīvs radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus, uzņēmums izvērtē no attiecīgā aktīva iegūstamos nākotnes saimnieciskos labumus, izmantojot 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās” norādītos principus. Ja aktīvs dos saimnieciskos labumus tikai apvienojumā ar citiem aktīviem, uzņēmums piemēro 36. SGS naudu ienesošo vienību jēdzienu.

61

Resursu pieejamību nemateriālā aktīva pabeigšanai, lietošanai un labumu iegūšanai no tā var pierādīt, piemēram, ar uzņēmējdarbības plānu, kurā norādīti nepieciešamie tehniskie, finansiālie un citi resursi un uzņēmuma spēja šos resursus nodrošināt. Dažos gadījumos uzņēmums pierāda finansējuma pieejamību no ārienes, saņemot no aizdevēja apstiprinājumu, ka tas ir gatavs finansēt attiecīgo plānu.

62

Uzņēmuma izmaksu aprēķināšanas sistēmas bieži var ticami novērtēt izmaksas, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu radīšanu uzņēmumā, piemēram, algu un cita veida izdevumus, kas rodas, nodrošinot autortiesības vai licences, vai izstrādājot datoru programmatūru.

63

Uzņēmumā radītus zīmolus, reklāmlapas, preses izdevumu nosaukumus, klientu sarakstus un pēc būtības līdzīgus posteņus nedrīkst atzīt par nemateriāliem aktīviem.

64

Izdevumus, kas saistīti ar uzņēmumā radītiem zīmoliem, reklāmlapām, preses izdevumu nosaukumiem, klientu sarakstiem un pēc būtības līdzīgiem posteņiem, nevar atšķirt no izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma attīstību kopumā. Tādēļ šos posteņus neatzīst par nemateriālajiem aktīviem.

Uzņēmumā radīta nemateriālā aktīva izmaksas

65

Uzņēmumā iekšēji radīta nemateriālā aktīva izmaksas 24. punkta nolūkiem ir to izdevumu summa, kas radušies, sākot no dienas, kad attiecīgais nemateriālais aktīvs pirmo reizi atbilda 21.- 22. punktā un 57. punktā norādītajiem atzīšanas kritērijiem. 71. punktā aizliegts atzīt par aktīvu izmaksas, kas iepriekš bija atzītas izdevumos.

66

Iekšēji radīta nemateriāla aktīva izmaksas sastāv no visām tieši attiecināmām izmaksām, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam, kā vadība iecerējusi. Tieši attiecināmas izmaksas ir, piemēram, ir šādas: a) materiālu un pakalpojumu, kas izmantoti vai patērēti nemateriālā aktīva radīšanā, izmaksas; b) darbinieku pabalstu izmaksas (kā noteikts 19. SGS), kas radušās no nemateriālā aktīva radīšanas; c) maksa, lai reģistrētu juridiskās tiesības; un d) patentu un licenču, kas izmantotas nemateriālā aktīva radīšanai, amortizācija. 23. SGS nosaka kritērijus procentu atzīšanai par uzņēmumā radīta nemateriālā aktīva izmaksu sastāvdaļu.

67

Tālāk uzskaitīti izdevumi, kas nav uzņēmumā iekšēji radīta nemateriālā aktīva izmaksu sastāvdaļas: a) pārdošanas, administratīvie un citi vispārīgie pieskaitāmie izdevumi, ja vien šos izdevumus nevar tieši attiecināt uz aktīva sagatavošanu lietošanai; b) identificētā neefektivitāte un sākotnējie pamatdarbības zaudējumi, kas radušies, pirms aktīvs ir sasniedzis plānotos darbības rezultātus, un c) izdevumi, kas saistīti ar aktīva izmantošanai nepieciešamo darbinieku apmācību. Piemērs, kas ilustrē 65. punktu Uzņēmums attīsta jaunu ražošanas procesu. 20X5. gadā izdevumi bija 1000 VV (4), no kuriem 900 VV bija radušies pirms 20X5. gada 1. decembra, bet 100 VV – laikā no 20X5. gada 1. decembra līdz 20X5. gada 31. decembrim. Uzņēmums var pierādīt, ka 20X5. gada 1. decembrī ražošanas process atbilda nemateriālā aktīva atzīšanas kritērijiem. Procesā ietvertās tehnoloģiskās kompetences atgūstamā summa (ieskaitot izejošās naudas plūsmas nākotnē, kas saistītas ar procesa pabeigšanu, pirms tas ir pieejams lietošanai) aplēsta kā 500 VV. 20X5. gada beigās ražošanas procesu atzīst par nemateriālo aktīvu tā izmaksās 100 VV (izdevumi, kas radušies, sākot no dienas, kad tika izpildīti atzīšanas kritēriji, tas ir, 20X5. gada 1. decembra). Izdevumus 900 VV, kas radušies pirms 20X5. gada 1. decembra, atzīst par izdevumiem, jo atzīšanas kritēriji nebija izpildīti līdz pat 20X5. gada 1. decembrim. Šie izdevumi neveido daļu no finanšu stāvokļa pārskatā atzītajām ražošanas procesa izmaksām. 20X6. gadā radušies izdevumi bija 2000 VV. 20X6. gada beigās procesā ietvertās tehnoloģiskās kompetences atgūstamā summa (ieskaitot izejošās naudas plūsmas nākotnē, kas saistītas ar procesa pabeigšanu, pirms tas ir pieejams lietošanai) aplēsta kā 1900 VV. 20X6. gada beigās ražošanas procesa izmaksas ir 2100 VV (izdevumi 100 VV, kas atzīti 20X5. gada beigās, plus izdevumi 2000 VV, kas atzīti 20X6. gadā). Uzņēmums atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās 200 VV, lai koriģētu procesa uzskaites vērtību pirms zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2100 VV) līdz tā atgūstamajai summai (1900 VV). Šie zaudējumi no vērtības samazināšanās tiks apvērsti nākamajā periodā, ja tiks izpildītas 36. SGS noteiktās prasības attiecībā uz zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

IZDEVUMU ATZĪŠANA

68

Izdevumi saistībā ar nemateriālu posteni jāatzīst par izdevumiem, kad tie rodas, ja vien: a) tie neveido daļu no nemateriāla aktīva izmaksām, kas atbilst atzīšanas kritērijiem (skat. 18. – 67. punktu); vai b) postenis tiek iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanā un to nevar atzīt par nemateriālu aktīvu. Šajā gadījumā tas ir daļa no summas, kas atzīta par nemateriālo vērtību iegādes datumā (sk. 3. SFPS).

69

Dažos gadījumos rodas izdevumi, lai uzņēmumam nodrošinātu nākotnes saimnieciskos labumus, bet netiek iegādāts vai radīts nemateriālais aktīvs, kuru var atzīt. Ja tiek iegādātas preces, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas iegūst tiesības piekļūt šīm precēm. Ja tiek sniegti pakalpojumi, uzņēmums atzīst šādus tēriņus par izdevumiem, kad tas saņem pakalpojumus. Piemēram, izdevumi pētniecībai tiek atzīti par izdevumiem, kad tie rodas (skat. 54. punktu), ja vien tie netiek iegādāti kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas izmaksām. Citi piemēri izdevumiem, kurus atzīst par izdevumiem, kad tie rodas, ir šādi: a) izdevumi, kas saistīti ar darbības uzsākšanas pasākumiem (darbības uzsākšanas izmaksas), ja vien šie izdevumi nav iekļauti pamatlīdzekļu posteņa izmaksās saskaņā ar 16. SGS. Darbības uzsākšanas izmaksas var sastāvēt no dibināšanas izmaksām, piemēram, juridiskajām un sekretāra izmaksām, kas saistītas ar juridiskas personas dibināšanu, izdevumiem, kas saistīti ar jaunas ražotnes vai uzņēmuma atvēršanu (t. i., pirmsatvēršanas izmaksas) vai izdevumiem jaunu darbību uzsākšanai, vai jaunas produkcijas, vai procesa ieviešanai (t. i., pirmsieviešanas izmaksas); b) izdevumi, kas saistīti ar apmācības pasākumiem; c) izdevumi par reklāmu un pārdošanas veicināšanas pasākumiem (ieskaitot preču pasūtīšanas katalogus); d) izdevumi par uzņēmuma daļas vai visa uzņēmuma pārvietošanu vai reorganizēšanu.

69 A

Uzņēmumam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir uzņēmuma īpašumā. Tāpat tam ir tiesības piekļūt precēm, ja tās ir izstrādājis piegādātājs saskaņā ar piegādes līguma noteikumiem un uzņēmums var pieprasīt preču piegādi apmaiņā pret maksājumu. Pakalpojumi ir saņemti, kad tos sniedz pakalpojumu sniedzējs atbilstoši līgumam, saskaņā ar kuru tie tiek sniegti uzņēmumam, nevis tad, kad uzņēmums tos izmanto, lai sniegtu citu pakalpojumu, piemēram, reklāmu klientiem.

70

68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par precēm ir veikts, pirms uzņēmums iegādājas tiesības piekļūt šīm precēm. Tāpat 68. punkts neizslēdz priekšapmaksas atzīšanu par aktīvu, ja maksājums par pakalpojumiem ir veikts, pirms uzņēmums saņem šos pakalpojumus.

Iepriekšējie izdevumi, kurus nedrīkst atzīt par aktīvu

71

Izdevumus par nemateriālu posteni, kas sākotnēji bija atzīts kā izdevumi, vēlāk nedrīkst atzīt par nemateriāla aktīva izmaksu daļu.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

72

Uzņēmumam par savu grāmatvedības politiku jāizvēlas vai nu 74. punktā aprakstītais izmaksu modelis vai 75. punktā aprakstītais pārvērtēšanas modelis. Ja nemateriālais aktīvs ir uzskaitīts, izmantojot pārvērtēšanas modeli, visi citi aktīvi šajā grupā arī jāuzskaita, izmantojot to pašu modeli, ja vien šiem aktīviem nepastāv aktīvs tirgus.

73

Nemateriālo aktīvu grupa ir līdzīga veida aktīvu grupējums, kuriem ir līdzīgs pielietojums uzņēmuma darbībā. Nemateriālo aktīvu grupā ietilpstošos aktīvus pārvērtē vienlaicīgi, lai izvairītos no aktīvu pārvērtēšanas izlases veidā un tādu summu uzrādīšanas finanšu pārskatos, kas būtu dažādos datumos pastāvošu izmaksu un vērtību sajaukums.

Izmaksu modelis

74

Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālais aktīvs jāuzskaita tā izmaksās, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanas modelis

75

Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālo aktīvu jāuzskaita pārvērtētajā summā, kas ir tā patiesā vērtība pārvērtēšanas datumā, atskaitot turpmāko uzkrāto amortizāciju un turpmākos uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Lai veiktu atkārtotu novērtēšanu saskaņā ar šo standartu, patieso vērtību novērtē, ņemot vērā aktīvo tirgu. Pārvērtēšana jāveic tik regulāri, lai pārskata perioda beigās aktīva uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no tās patiesās vērtības.

76

Pārvērtēšanas modelis neatļauj: a) pārvērtēt nemateriālos aktīvus, kas iepriekš nav atzīti par aktīviem; vai b) sākotnēji atzīt nemateriālos aktīvus citās summās nevis izmaksu summā.

77

Pārvērtēšanas modeli lieto pēc tam, kad aktīvs sākotnēji atzīts tā izmaksās. Taču, ja par aktīvu atzīst tikai daļu no nemateriālā aktīva izmaksām, jo šis aktīvs neatbilda atzīšanas kritērijiem līdz noteiktam brīdim procesā (sk. 65. punktu), pārvērtēšanas modeli var lietot uz visu aktīvu kopumā. Pārvērtēšanas modeli var arī lietot tādam nemateriālajam aktīvam, kas ir saņemts valsts dotācijas veidā un atzīts nominālajā summā (sk. 44. punktu).

78

Situācija, kad nemateriālam aktīvam pastāvētu aktīvs tirgus, ir neparasta, lai gan tā var notikt. Piemēram, dažās jurisdikcijās var pastāvēt aktīvs tirgus brīvi nododamām taksometra licencēm, zvejas licencēm vai ražošanas kvotām. Taču nevar pastāvēt aktīvs tirgus zīmoliem, laikrakstu reklāmlapām, mūzikas un filmu izdošanas tiesībām, patentiem un preču zīmēm, jo ikviens šāds aktīvs ir unikāls. Turklāt, lai gan nemateriālie aktīvi tiek pirkti un pārdoti, līgumi tiek pārrunāti starp atsevišķiem pircējiem un pārdevējiem, un šie darījumi notiek samērā reti. Šo iemeslu dēļ cena, kas samaksāta par vienu aktīvu, nevar sniegt pietiekamus pierādījumus par cita aktīva patieso vērtību. Visbeidzot – cenas bieži vien nav pieejamas sabiedrībai.

79

Pārvērtēšanas biežums ir atkarīgs no pārvērtējamo nemateriālo aktīvu patiesās vērtības nepastāvības. Ja pārvērtēta aktīva patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā uzskaites vērtības, nepieciešama turpmāka pārvērtēšana. Dažiem nemateriālajiem aktīviem iespējamas nozīmīgas un nepastāvīgas patiesās vērtības izmaiņas, kas nozīmē, ka nepieciešama ikgadēja pārvērtēšana. Šādas biežas pārvērtēšanas nav nepieciešamas tādiem nemateriālajiem aktīviem, kam vērojamas tikai nenozīmīgas patiesās vērtības izmaiņas.

80

Ja nemateriālo aktīvu pārvērtē, attiecīgā aktīva uzskaites vērtība tiek koriģēta attiecībā uz pārvērtēto summu. Pārvērtēšanas datumā aktīvu uzskaita vienā no šādiem veidiem: a) bruto uzskaites vērtību koriģē veidā, kas ir saskaņots ar aktīva uzskaites vērtības pārvērtēšanu. Piemēram, bruto uzskaites vērtību var pārveidot, atsaucoties uz novērojamiem tirgus datiem, vai to var pārveidot proporcionāli uzskaites vērtības izmaiņām. Uzkrāto nolietojumu pārvērtēšanas datumā pielāgo, lai tas būtu vienāds ar starpību starp bruto uzskaites vērtību un aktīva uzskaites vērtību pēc tam, kad ņemti vērā uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās; vai b) uzkrāto nolietojumu atskaita no aktīva bruto uzskaites vērtības. Uzkrātā nolietojuma korekcijas summa veido daļu no uzskaites vērtības palielinājuma vai samazinājuma, kuru uzskaita saskaņā ar 85. un 86. punktu.

81

Ja kādu nemateriālo aktīvu pārvērtēto nemateriālo aktīvu grupā nevar pārvērtēt, jo šim aktīvam nepastāv aktīvs tirgus, aktīvs jāuzskaita tā izmaksās, atskaitot uzkrāto amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās.

82

Ja atkārtoti novērtēta nemateriāla aktīva patieso vērtību vairs nevar noteikt, ņemot vērā aktīvo tirgu, aktīva uzskaites vērtība ir tā atkārtoti novērtētā summa pēdējās atkārtotās novērtēšanas datumā, ņemot vērā aktīvo tirgu, no kuras atskaitīta turpmāk uzkrātā amortizācija un turpmāk uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās.

83

Tas, ka pārvērtētam nemateriālam aktīvam vairs nepastāv aktīvs tirgus, var norādīt uz to, ka šā aktīva vērtība var būt samazinājusies un ka tas ir jāpārbauda saskaņā ar 36. SGS.

84

Ja aktīva patieso vērtību var novērtēt, ņemot vērā aktīvo tirgu turpmākā novērtēšanas datumā, sākot no šā datuma, piemēro atkārtotas novērtēšanas modeli.

85

Ja nemateriāla aktīva uzskaites vērtība pārvērtēšanas rezultātā palielinās, šo palielinājumu jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos un jāuzkrāj pašu kapitālā ar nosaukumu “pārvērtēšanas rezerve”. Tomēr palielinājums ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos apmērā, par kādu tas apvērš tā paša aktīva pārvērtēšanas samazinājumu, kas iepriekš atzīts peļņā vai zaudējumos.

86

Ja nemateriāla aktīva uzskaites vērtība pārvērtēšanas rezultātā samazinās, samazinājums jāatzīst peļņā vai zaudējumos. Tomēr samazinājums jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos tādā apmērā, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums. Pārējos apvienotajos ienākumos atzītais samazinājums samazina summu, kas uzkrāta pašu kapitālā ar nosaukumu “Pārvērtēšanas pārsniegums”.

87

Uzkrāto pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta pašu kapitālā, var tieši pārnest uz nesadalīto peļņu, kad šo rezervi realizē. Visu rezervi var realizēt, norakstot vai atsavinot aktīvu. Tomēr dažus pārsniegumus var pārvietot aktīva izmantošanas laikā; šādā gadījumā pārvietotā pārsnieguma summa būs starpība starp amortizāciju, kas balstīts uz aktīva pārvērtēto uzskaites vērtību, un amortizāciju, kas balstīta uz aktīva sākotnējo izmaksu. Pārnešana no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu notiek tieši, neiekļaujot summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKS

88

Uzņēmumam jānovērtē, vai nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts un, ja noteikts, tad jānovērtē lietderīgā lietošanas laika ilgums, ražošanas vai līdzīgu vienību skaits, kas to veido. Uzņēmumam jāuzskata, ka nemateriālajam aktīvam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, ja, balstoties uz visu atbilstošo faktoru analīzi, nav paredzams ierobežojums periodam, kurā aktīvam tiek paredzēts uzņēmumam radīt ienākošās neto naudas plūsmas.

89

Nemateriāla aktīva uzskaite balstās uz tā lietderīgās lietošanas laiku. Nemateriālo aktīvu ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku amortizē (sk. 97.–106. punktu), un nemateriālo aktīvu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku neamortizē (sk. 107.–110. punktu). Ilustratīvie piemēri, kas pievienoti šim standartam, ilustrē lietderīgā lietošanas laika noteikšanu dažādiem nemateriāliem aktīviem un turpmāko aprēķinu šiem aktīviem, balstoties uz lietderīgā lietošanas laika noteikšanu.

90

Nosakot nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laiku, jāņem vērā daudzi faktori, tajā skaitā: a) kā uzņēmums paredzējis aktīvu lietot un vai aktīvu varētu efektīvi pārvaldīt cita vadītāju komanda; b) aktīva tipiskie produkta dzīves cikli un publiskā informācija par līdzīgā veidā lietotu līdzīgu aktīvu lietderīgās lietošanas laika aplēsēm; c) tehniskā, tehnoloģiskā, komerciālā vai cita veida novecošana; d) tās nozares stabilitāte, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc precēm vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā aktīva; e) konkurentu vai potenciālo konkurentu paredzamā rīcība; f) uzturēšanas izdevumu apjoms, kas nepieciešams, lai iegūtu paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus no aktīva, un uzņēmuma spēja un nodoms sasniegt šo apjomu; g) periods, kurā pastāv kontrole pār aktīvu, un juridiskie vai līdzīgi ierobežojumi aktīva lietošanai, piemēram, ar to saistītās nomas beigšanās termiņš, un h) vai aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no citu uzņēmuma aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

91

Termins “nenoteikts” nenozīmē “neierobežots”. Nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laiks atspoguļo tikai to nākotnes uzturēšanas izdevumu līmeni, kas nepieciešams, lai uzturētu aktīva atbilstību darbības standartam, kas novērtēts aktīva lietderīgās lietošanas laika noteikšanas laikā, un uzņēmuma spēju un nodomu sasniegt šādu līmeni. Secinājumam, ka nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, nevajadzētu būt atkarīgam no plānotajiem nākotnes izdevumiem, kuri pārsniedz tos, kas nepieciešami, lai uzturētu aktīva atbilstīgu tā darbības standartam.

92

Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību, datoru programmatūra un daudzi citi nemateriālie aktīvi ir jutīgi pret tehnoloģisko novecošanos. Tādēļ bieži vien to lietderīgās lietošanas laiks būs īss. Prognozētie tās preces pārdošanas cenas turpmākie samazinājumi, kas ražota, izmantojot nemateriālo aktīvu, varētu norādīt prognozēto aktīva tehnoloģisko vai komerciālo novecošanos, kas, savukārt, varētu atspoguļot aktīvā ietverto nākotnes saimniecisko labumu samazinājumu.

93

Nemateriāla aktīva lietderīgās lietošanas laiks varbūt ļoti ilgs vai pat nenoteikts. Zināmas nenoteiktības dēļ ir attaisnojama nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laika aplēses veikšana pēc piesardzības principa, bet tas neattaisno nereāli īsa lietderīgās lietošanas laika izvēlēšanos.

94

Lietderīgās lietošanas laiks nemateriālam aktīvam, kas rodas no līgumā noteiktām vai citām juridiskām tiesībām, nedrīkst pārsniegt līgumā noteikto vai citu juridisko tiesību termiņu, bet var būt īsāks, atkarībā no perioda, kurā uzņēmums plāno izmantot konkrēto aktīvu. Ja līgumiskās vai citas juridiskās tiesības ir nodotas uz ierobežotu termiņu, kuru var atjaunot, atjaunošanas periodu(s) nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laikā ietver tikai tad, ja ir pierādījumi, kas pamato atjaunošanu bez nozīmīgām izmaksām. Atpirktu tiesību, kas atzītas kā nemateriāls aktīvs uzņēmējdarbības apvienošanā, lietderīgais lietošanas laiks ir atlikušais līguma darbības periods, kurā šīs tiesības ir piešķirtas, un neietver atjaunošanas periodus.

95

Var pastāvēt gan saimnieciski, gan juridiski faktori, kas ietekmē nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laiku. Ekonomiskie faktori nosaka periodu, kurā uzņēmums saņems nākotnes saimnieciskos labumus. Juridiskie faktori var ierobežot periodu, kurā uzņēmums kontrolē piekļūšanu šiem labumiem. Lietderīgās lietošanas laiks ir īsākais no periodiem, ko nosaka šie faktori.

96

Šādu faktoru esamība, citu starpā, norāda, ka uzņēmums būtu spējīgs atjaunot līgumā noteiktās vai citas juridiskās tiesības bez nozīmīgām izmaksām: a) ir pierādījumi, iespējams, pamatojoties uz pieredzi, ka līgumā noteiktās vai citas juridiskās tiesības tiks atjaunotas. Ja atjaunošana ir iespējama pēc trešās personas piekrišanas, tas ietver pierādījumus, ka trešā persona dos savu piekrišanu; b) ir pierādījumi, ka tiks izpildīti nepieciešamie nosacījumi, lai notiktu atjaunošana; un c) atjaunošanas izmaksas uzņēmumam nav nozīmīgas, ja salīdzina ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā pēc atjaunošanas. Ja atjaunošanas izmaksas ir nozīmīgas, salīdzinot ar paredzamo nākotnes saimniecisko labumu ieplūdi uzņēmumā pēc atjaunošanas, “atjaunošanas” izmaksas būtībā nozīmē izmaksas, lai iegādātos jaunu nemateriālo aktīvu atjaunošanas datumā.

NEMATERIĀLIE AKTĪVI AR IEROBEŽOTU LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKU

Amortizācijas periods un amortizācijas metode

97

Nemateriālā aktīva ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku amortizējamā summa sistemātiski jāsadala tā lietderīgās lietošanas laikā. Aktīva amortizācija jāsāk tad, kad aktīvu ir iespējams izmantot, t. i., kad tas ir vietā un stāvoklī, kas tam nepieciešams, lai darbotos saskaņā ar vadības iecerēm. Amortizācija beidzas agrākajā datumā, kad aktīvs tiek klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ietverts atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS vai datumā, kad aktīvu pārtraukts atzīt. Izmantotajai amortizācijas metodei jāatspoguļo veids, kā uzņēmums patērēs aktīva paredzamos nākotnes saimnieciskos labumus. Ja šo modeli nevar ticami noteikt, jālieto lineārā metode. Amortizācijas izmaksas par katru periodu jāatzīst peļņā vai zaudējumos, ja vien šis vai kāds cits standarts nepieļauj vai nenosaka, ka tās jāiekļauj cita aktīva uzskaites vērtībā.

98

Lai sistemātiski sadalītu aktīva nolietojamo summu tā lietderīgās lietošanas laikā, var lietot dažādas amortizācijas metodes. Šīs metodes ir lineārā metode, degresīvā metode un ražošanas vienību metode. Izmantoto metodi izvēlas, balstoties uz aktīvā ietverto nākotnē prognozēto saimniecisko labumu patēriņa modeli, un to konsekventi piemēro no perioda uz periodu, ja vien nav kādas izmaiņas gaidāmajā šo nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelī.

98 A

Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka amortizācijas metode, kuras pamatā ir ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, nav lietderīga. Ieņēmumi, ko rada darbība, kas ietver nemateriālā aktīva izmantošanu, parasti atspoguļo faktorus, kas nav tieši saistīti ar nemateriālajā aktīvā ietverto saimniecisko labumu patēriņu. Piemēram, ieņēmumus ietekmē citas izejvielas un procesi, pārdošanas darbība un pārdošanas apjomu un cenu izmaiņas. Ieņēmumu cenas komponentu var ietekmēt inflācija, kas neietekmē veidu, kādā aktīvs tiek izmantots. Šo pieņēmumu var pārvarēt tikai ierobežotos gadījumos: a) kad nemateriālais aktīvs izteikts kā ieņēmumu mērs, kā aprakstīts 98C punktā; vai b) ja ir iespējams pierādīt, ka ieņēmumi un nemateriālā aktīva saimniecisko labumu patēriņš ir cieši saistīti.

98 B

Izvēloties lietderīgu amortizācijas metodi saskaņā ar 98. punktu, uzņēmums varētu noteikt galveno ierobežojošo faktoru, kas piemīt nemateriālajam aktīvam. Piemēram, līgums, kas nosaka uzņēmuma tiesības uz nemateriālā aktīva izmantošanu, varētu norādīt uzņēmuma nemateriālā aktīva izmantošanu kā iepriekš noteiktu gadu skaitu (t. i., laiks), kā saražoto vienību skaitu vai kā to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti. Šāda galvenā ierobežojošā faktora noteikšana varētu kalpot par sākumpunktu amortizācijas lietderīgās bāzes noteikšanai, bet var piemērot citu bāzi, ja tā labāk atspoguļo saimniecisko labumu patēriņa prognozēto modeli.

98 C

Gadījumā, kad galvenais ierobežojošais faktors, kas piemīt nemateriālajam aktīvam, ir ieņēmumu robežvērtības sasniegšana, ieņēmumi, kas tiks gūti, var būt lietderīga bāze amortizācijai. Piemēram, uzņēmums varētu iegūt koncesiju izpētīt un iegūt zeltu no zelta raktuves. Līguma termiņa beigšanās varētu būt balstīta uz to kopējo ieņēmumu fiksētu summu, kas tiks gūti no ieguves (piemēram, līgums var ļaut iegūt zeltu no raktuves, līdz kopējie kumulatīvie ieņēmumi no zelta pārdošanas sasniedz 2 miljardus valūtas vienību), nevis būt balstīta uz laiku vai uz iegūtā zelta daudzumu. Citā piemērā tiesības ekspluatēt maksas ceļu varētu būt balstītas uz to ieņēmumu fiksētu kopsummu, kas tiks gūti no iekasētajām kumulatīvajām maksām (piemēram, līgums varētu ļaut ekspluatēt maksas ceļu, kamēr to maksu kumulatīvā summa, kas iegūtas no ceļa ekspluatācijas, sasniedz 100 miljonus valūtas vienību). Gadījumā, ja ieņēmumi ir noteikti kā galvenais ierobežojošais faktors līgumā par nemateriālā aktīva izmantošanu, ieņēmumi, kas tiks gūti, varētu būt lietderīga bāze nemateriālā aktīva amortizēšanai, ja līgumā ir noteikta to ieņēmumu fiksēta kopsumma, kas tiks gūti, par ko jānosaka amortizācija.

99

Amortizāciju parasti uzskaita peļņā vai zaudējumos. Tomēr dažreiz nākotnes saimnieciskie labumi, kas ietverti aktīvā, tiek izmantoti citu aktīvu ražošanā. Tādā gadījumā amortizācijas izmaksas veido daļu no cita aktīva izmaksām, un tās iekļauj tā uzskaites vērtībā. Piemēram, ražošanas procesā izmantoto nemateriālo aktīvu amortizāciju iekļauj krājumu uzskaites vērtībā (sk. 2. SGS “Krājumi”).

Atlikusī vērtība

100

Jāpieņem, ka nemateriālā aktīva atlikusī vērtība ir nulle, ja vien: a) nepastāv trešās personas apņemšanās iegādāties aktīvu tā lietderīgās lietošanas laika beigās; vai b) šādam aktīvam nepastāv aktīvs tirgus (kā definēts 13. SFPS) un: i) atlikušo vērtību var noteikt, ņemot vērā šo tirgu; un ii) ir ticams, ka šis tirgus pastāvēs aktīva lietderīgās lietošanas laika beigās.

101

Aktīva amortizējamo summu nosaka pēc tā atlikušās vērtības atskaitīšanas. Ja atlikusī vērtība nav nulle, tas nozīmē, ka uzņēmums paredz atsavināt nemateriālo aktīvu pirms tā saimnieciskas izmantošanas laika beigām.

102

Aktīva atlikuma vērtības aplēse balstās uz summu, kas atgūstama no atsavināšanas, izmantojot esošās cenas aplēses datumā, lai pārdotu līdzīgu aktīvu, kas sasniedzis savas lietderīgās lietošanas laika beigas un darbojies līdzīgos apstākļos, kādos tiks lietots aktīvs. Atlikušo vērtību pārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Izmaiņu aktīva atlikušajā vērtībā uzskaita kā grāmatvedības aplēses izmaiņu saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politikas, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”.

103

Nemateriālā aktīva atlikusī vērtība var palielināties līdz summai, kas līdzvērtīga vai lielāka par aktīva uzskaites vērtību. Ja tas tā ir, aktīva amortizācijas izmaksas ir nulle, ja vien, un kamēr tā atlikusī vērtība turpmāk nesamazinās līdz summai, kas mazāka par aktīva uzskaites vērtību.

Amortizācijas perioda un amortizācijas metodes pārskatīšana

104

Amortizācijas periods un amortizācijas metode nemateriālam aktīvam ar ierobežotu lietderīgās lietošanas laiku jāpārskata vismaz katra finanšu gada beigās. Ja aktīva paredzamais lietderīgās lietošanas laiks atšķiras no iepriekšējām aplēsēm, attiecīgi jāmaina arī amortizācijas periods. Ja ir ievērojami mainījies paredzamais aktīvā iekļauto nākotnes saimniecisko labumu patēriņa modelis, lai atspoguļotu mainīto modeli, jāmaina amortizācijas metode. Saskaņā ar 8. SGS šādas izmaiņas jāuzskata par grāmatvedības aplēšu izmaiņām.

105

Nemateriālā aktīva lietošanas laikā var kļūt skaidri redzams, ka tā lietderīgās lietošanas laika aplēse ir nepareiza. Piemēram, zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšana var norādīt, ka jāmaina amortizācijas periods.

106

Laika gaitā var mainīties to nākotnes saimniecisko labumu modelis, kuri, paredzams, ieplūdīs uzņēmumā no nemateriālā aktīva. Piemēram, var kļūt skaidri redzams, ka lietojama nevis lineārā metode, bet gan degresīvā amortizācijas metode. Vēl viens piemērs ir gadījums, kad licenču doto tiesību izmantošana tiek atlikta, kamēr risinās ar kādu citu uzņēmējdarbības plāna sastāvdaļu saistīts process. Tādā gadījumā no aktīva plūstošos saimnieciskos labumus nevar saņemt līdz turpmākajiem periodiem.

NEMATERIĀLIE AKTĪVI AR NENOTEIKTU LIETDERĪGĀS LIETOŠANAS LAIKU

107

Nemateriālais aktīvs ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku nav jāamortizē.

108

Saskaņā ar 36. SGS uzņēmumam tiek pieprasīts pārbaudīt, vai nemateriālā aktīva ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku vērtība nav samazinājusies, salīdzinot tā atgūstamo summu ar tā uzskaites vērtību: a) ik gadu un b) kad vien ir norāde, ka nemateriālais aktīvs var būt samazinājies.

Lietderīgās lietošanas laika pārskatīšana

109

Nemateriālā aktīva, kas nav ticis amortizēts, lietderīgās lietošanas laiks jāpārskata katrā periodā, lai noteiktu, vai notikumi un apstākļi joprojām atbalsta nenoteiktu lietderīgās lietošanas laika novērtējumu konkrētajam aktīvam. Ja tie neatbalsta, izmaiņas lietderīgās lietošanas laika vērtējumā no nenoteikta uz noteiktu jāuzskaita kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē saskaņā ar 8. SGS.

110

Saskaņā ar 36. SGS nemateriālā aktīva lietderīgās lietošanas laika pārskatīšana no nenoteikta uz noteiktu ir rādītājs, ka iespējama aktīva vērtības samazināšanās. Rezultātā uzņēmums pārbauda, vai aktīva vērtība nav samazinājusies, salīdzinot tā atgūstamo summu, kas noteikta saskaņā ar 36. SGS, ar tā uzskaites summu un, atzīstot jebkuru uzskaites summas pārsniegumu pār atgūstamo summu kā zaudējumus no vērtības samazināšanās.

UZSKAITES VĒRTĪBAS ATGŪSTAMĪBA – ZAUDĒJUMI NO VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANĀS

111

Lai noteiktu, vai nemateriālā aktīva vērtība nav samazinājusies, uzņēmums piemēro 36. SGS. Šis standarts izskaidro, kā uzņēmums pārskata savu aktīvu uzskaites vērtību, kā tas nosaka aktīva atgūstamo summu un kad tas atzīst vai apvērš zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas.

NORAKSTĪŠANA UN ATSAVINĀŠANA

112

Nemateriālu aktīvu pārtrauc atzīt: a) to atsavinot; vai b) gadījumā, kad no aktīva lietošanas vai atsavināšanas nav gaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi.

113

Guvumu vai zaudējumu, kas radies, pārtraucot atzīt nemateriālu aktīvu, nosaka kā starpību starp neto atsavināšanas ieņēmumiem, ja tādi ir, un aktīva uzskaites vērtību. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā to atzīst tad, kad tiek pārtraukta aktīva atzīšana (ja vien 16. SFPS nenosaka citādi attiecībā uz pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā.) Guvumus neklasificē kā ieņēmumus.

114

Nemateriāla aktīva atsavināšana var notikt dažādos veidos (piemēram, pārdodot, noslēdzot finanšu nomu, vai ziedojuma veidā). Nemateriāla aktīva atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār minēto aktīvu saskaņā ar 15. SFPS minētajām prasībām par to, lai noteiktu, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai ar pārdošanu un saņemšanu atpakaļ nomā.

115

Ja saskaņā ar atzīšanas principu 21. punktā uzņēmums atzīst aktīva uzskaites vērtībā nemateriāla aktīva daļas aizvietošanas izmaksas, tad tas izslēdz aizvietotās daļas uzskaites vērtību. Ja uzņēmumam nav iespējams noteikt aizvietotās daļas uzskaites vērtību, tas var izmantot aizvietošanas izmaksas kā indikatoru, lai noteiktu, kādas aizvietotās daļas izmaksas bija laikā, kad tā tika iegādāta vai radīta uzņēmumā.

115A

Uzņēmējdarbības apvienošanā atpirktu tiesību gadījumā, ja tiesības vēlāk atkārtoti emitē (pārdod) trešajai pusei, atbilstošo uzskaites vērtību, ja tāda ir, izmanto atkārtotas emitēšanas guvuma vai zaudējumu noteikšanai.

116

Atlīdzības summu, kas jāiekļauj guvumu vai zaudējumu aprēķinā, kas rodas no nemateriāla aktīva atzīšanas pārtraukšanas, nosaka saskaņā ar 15. SFPS 47.–72. punktā minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu. Turpmākās izmaiņas atlīdzības lēstajā summā, kas ietvertas guvumu vai zaudējumu aprēķinā, uzskaita saskaņā ar 15. SFPS minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu.

117

Nemateriāla aktīva ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizāciju nepārtrauc, kad nemateriālo aktīvu vairs neizmanto, ja vien aktīvs nav pilnībā nolietots vai klasificēts kā turēts pārdošanai (vai iekļauts atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai), saskaņā ar 5. SFPS.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Vispārīgi norādījumi

118

Par katru nemateriālo aktīvu grupu jāatklāj šāda informācija, atsevišķi izdalot uzņēmumā iekšēji radītos nemateriālos aktīvus un citus nemateriālos aktīvus: a) vai lietderīgās lietošanas laiki ir nenoteikti vai noteikti, un, ja noteikti, tad izmantotie lietderīgās lietošanas laiki vai amortizācijas likmes; b) amortizācijas metodes, kas izmantotas nemateriāliem aktīviem ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku; c) bruto uzskaites vērtība un jebkura uzkrātā amortizācija (kas apvienota ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās; d) apvienoto ienākumu pārskata postenis(-ņi), kurā iekļauta nemateriālo aktīvu amortizācija; e) uzskaites vērtības saskaņošana perioda sākumā un beigās, norādot: i) papildinājumus, atsevišķi norādot tos, kas radušies iekšējās attīstības rezultātā, tos, kas iegādāti atsevišķi un tos, kas iegādāti uzņēmējdarbības apvienošanā; ii) aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un cita atsavināšanas; iii) palielinājumus vai samazinājumus attiecīgajā periodā pārvērtēšanas rezultātā saskaņā ar 75., 85. un 86. punktu un zaudējumus no vērtības samazināšanās, kuri atzīti vai apvērsti pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 36. SGS (ja tādi ir); iv) vērtības samazināšanās, kas atzīta peļņā vai zaudējumos saskaņā ar 36. SGS (ja tāda ir); v) vērtības samazināšanās, kas apvērsta peļņā vai zaudējumos saskaņā ar 36. SGS (ja tāda ir); vi) attiecīgajā periodā atzīto amortizāciju; vii) neto valūtas kursa starpības, kas rodas, pārrēķinot finanšu pārskatus uzrādīšanas valūtā, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu uzņēmuma uzrādīšanas valūtā; un viii) citas uzskaites vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā.

119

Nemateriālo aktīvu grupa ir līdzīga veida aktīvu grupējums, kuriem ir līdzīgs pielietojums uzņēmuma darbībā. Atsevišķas grupas var būt, piemēram: a) zīmolvārdi; b) reklāmlapas un preses izdevumu nosaukumi; c) datoru programmatūra; d) licences un franšīzes; e) autortiesības, patenti un citas rūpnieciskā īpašuma tiesības, apkalpošanas un pārvaldīšanas tiesības; f) receptes, formulas, modeļi, izstrādes un prototipi; un g) nemateriālie aktīvi izstrādes stadijā. Iepriekš minētās grupas sadala (apvieno) mazākās (lielākās) grupās, ja tādēļ iespējams sniegt atbilstīgāku informāciju finanšu pārskatu lietotājiem.

120

Papildus 118. punkta e) apakšpunkta iii) – v) daļā pieprasītajai informācijai, uzņēmums saskaņā ar 36. SGS atklāj informāciju par nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos.

121

8. SGS pieprasa uzņēmumam atklāt grāmatvedības aplēses izmaiņas, kurai ir būtiska ietekme pārskata periodā vai no kuras gaidāma būtiska ietekme nākamajos periodos, raksturu un summu. Šādai informācijas atklāšanai pamatā var būt izmaiņas: a) nemateriāla aktīva lietderīgā lietošana laika novērtējumā; b) amortizācijas metodē; vai c) atlikušajās vērtībās.

122

Uzņēmumam arī jāatklāj: a) nemateriālais aktīvs, kas novērtēts, ka tam ir nenoteikts lietderīgās lietošanas laiks, attiecīgā aktīva uzskaites vērtība un iemesli, kas atbalsta nenoteikta lietderīgās lietošanas laika novērtējumu. Minot šos iemeslus, uzņēmumam jāraksturo faktors(-i), kuriem ir bijusi nozīmīga loma attiecīgā aktīva nenoteiktā lietderīgās lietošanas laika noteikšanā; b) jebkura atsevišķa nemateriālā aktīva, kas ir būtisks uzņēmuma finanšu pārskatiem, apraksts, uzskaites vērtība un atlikušais amortizācijas periods; c) nemateriāliem aktīviem, kas iegādāti valsts dotācijas veidā un sākotnēji atzīti patiesajā vērtībā (sk. 44. punktu): i) patiesā vērtība, kura sākotnēji atzīta šiem aktīviem; ii) to uzskaites vērtība; un iii) vai tie ir novērtēti pēc atzīšanas saskaņā ar izmaksu modeli vai pārvērtēšanas modeli. d) tādu nemateriālo aktīvu, kuru īpašuma tiesības ir ierobežotas, esamība un uzskaites vērtība, un tādu nemateriālo aktīvu, kas ir ieķīlāti kā saistību nodrošinājums, uzskaites vērtība; e) līgumā noteiktā apņemšanās summa nemateriālo aktīvu iegādei.

123

Kad uzņēmums raksturo faktoru(s), kam ir bijusi nozīmīga loma, nosakot, ka nemateriāla aktīva lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, uzņēmums apsver faktorus, kas uzskaitīti 90. punktā.

Nemateriālie aktīvi, kas novērtēti pēc atzīšanas, izmantojot pārvērtēšanas modeli.

124

Ja nemateriālie aktīvi ir uzskaitīti pārvērtētajās summās, uzņēmumam jāatklāj šāda informācija: a) katrai nemateriālo aktīvu grupai: i) pārvērtēšanas faktiskais datums; ii) pārvērtēto nemateriālo aktīvu uzskaites vērtības; un iii) uzskaites vērtība, kas būtu atzīta, ja pārvērtēto nemateriālo aktīvu grupa būtu novērtēta pēc atzīšanas, izmantojot 74. punktā noteikto izmaksu modeli. un b) atkārtotas novērtēšanas rezerves summa, kas attiecas uz nemateriālajiem aktīviem perioda sākumā un beigās, norādot izmaiņas attiecīgajā periodā un jebkādus ierobežojumus attiecībā uz atlikuma sadalīšanu akcionāriem; c) [svītrots]

125

Atklājot informāciju, var būt nepieciešams apvienot pārvērtēto aktīvu grupas lielākās grupās. Taču grupas neapvieno tādā gadījumā, ja tādejādi veidotos nemateriālo aktīvu grupas apvienojums, kas ietvertu summas, kas novērtētas gan saskaņā ar izmaksu modeli, gan pārvērtēšanas modeli.

Pētniecības un attīstības izdevumi

126

Uzņēmumam jāatklāj pētniecības un attīstības izdevumu kopsumma, kas atzīta par izdevumiem attiecīgajā periodā.

127

Pētniecības un attīstības izdevumi ietver visus izdevumus, kurus var attiecināt uz pētniecības vai attīstības darbību (skat. 66. un 67. punktu, kur sniegti norādījumi par izdevumu veidu, kas ietverami saskaņā ar 126. punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību).

Cita informācija

128

Uzņēmumam ieteicams, bet tam netiek prasīts, atklāt šādu informāciju: a) jebkura vēl joprojām lietošanā esoša pilnībā amortizēta nemateriālā aktīva apraksts un b) tādu nozīmīgu nemateriālo aktīvu īss apraksts, kurus uzņēmums kontrolē, bet kuri netiek atzīti par aktīviem tādēļ, ka tie neatbilst šajā standartā izklāstītajiem atzīšanas kritērijiem vai tādēļ, ka tie ir iegādāti vai radīti, pirms 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” versija, kas publicēta 1998. gadā, stājās spēkā.

PĀREJAS NOTEIKUMI UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

129

[Svītrots]

130

Uzņēmums piemēro šo standartu: a) nemateriālo aktīvu uzskaitei, kas iegādāti uzņēmējdarbības apvienošanā, kuras līguma datums ir 2004. gada 31. marts vai vēlāk; un b) visu citu nemateriālo aktīvu uzskaitei, perspektīvi no pirmā ikgadējā perioda, kas sākas 2004. gada 31. martā vai vēlāk. Tādējādi uzņēmumam nav jākoriģē nemateriālo aktīvu uzskaites vērtība, kas atzīta attiecīgajā datumā. Tomēr uzņēmumam attiecīgajā datumā šis standarts jāpiemēro, lai atkārtoti novērtētu attiecīgo nemateriālo aktīvu lietderīgās lietošanas laiku. Ja atkārtotas novērtēšanas rezultātā uzņēmums maina savu novērtējumu par nemateriāla aktīva lietderīgās lietošanas laiku, attiecīgā izmaiņa jāuzskaita kā izmaiņa grāmatvedības aplēsē saskaņā ar 8. SGS.

130 A

Uzņēmums 2. punktā minētos grozījumus piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ja uzņēmums 6. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

130 B

Ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir mainīts 85., 86. punkts un 118. punkta e) apakšpunkta iii) punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

130C

Ar 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) grozīts 12., 33.-35., 68., 69., 94. un 130. punkts, dzēsts 38. un 129. punkts un pievienots 115.A punkts. Ar dokumentu “SFPS uzlabojumi”, kas izdots 2009. gada aprīlī, grozīti 36. un 37. punkti. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Tādēļ iepriekšējos uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumos atzītās nemateriālo aktīvu un nemateriālās vērtības summas nekoriģē. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, grozījumi jāpiemēro arī attiecīgajam agrākajam periodam un šis fakts jāatklāj.

130D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 69., 70. un 98. punkts, kā arī pievienots 69.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

130E

[Svītrots]

130F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 3. punkta e apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

130G

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS grozīts 8., 33., 47., 50., 75., 78., 82., 84., 100. un 124. punkts, svītrots 39.–41. un 130E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

130H

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 80. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

130I

Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kas izdarīti ar SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam, visai pārvērtēšanai, kura atzīta gada periodos, kas sākas šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā vai vēlāk, un iepriekšējā gada periodā. Uzņēmums var sniegt arī koriģētu salīdzinošu informāciju par uzrādītiem agrākiem periodiem, bet tam nav pienākuma to darīt. Ja uzņēmums sniedz nekoriģētu salīdzinošu informāciju par agrākiem periodiem, tas skaidri norāda informāciju, kas nav koriģēta, kā arī norāda, ka tā ir sniegta uz cita pamata, un paskaidro šo pamatu.

130 J

Ar Pieņemamu nolietojuma un amortizācijas metožu precizējumu (16. SGS un 38. SGS grozījumi), kas izdots 2014. gada maijā, tika grozīts 92. un 98. punkts un iekļauts 98A–98C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

130 K

Ar 15. SFPS Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 3., 114. un 116. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

130L

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 3., 6., 113. un 114. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

130M

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 3. punkts. Atbilstīgi 2020. gada jūnijā izdotajiem 17. SFPS grozījumiem tika turpmāk grozīts 3. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

Līdzīgu aktīvu apmaiņa

131

129. punkta un 130. punkta b) apakšpunkta prasība šo standartu piemērot perspektīvi nozīmē, ka, ja aktīvu apmaiņa tika novērtēta pirms šā standarta spēkā stāšanās datuma, balstoties uz atdotā aktīva uzskaites vērtību, uzņēmums nepārveido iegādātā aktīva uzskaites vērtību, lai atspoguļotu tā patieso vērtību iegādes datumā.

Agrā piemērošana

132

Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 130. punkts, ieteicams piemērot šī standarta noteikumus pirms 130. punktā noteiktajiem spēkā stāšanās datumiem. Tomēr, ja uzņēmums piemēro šo standartu pirms šiem spēkā stāšanās datumiem, tam vienlaicīgi arī jāpiemēro 3. SFPS un 36. SGS (pārstrādāts 2004. gadā).

38. SGS ATSAUKŠANA (PĀRSKATĪTS 1998. GADĀ)

133

Šis Standarts aizstāj 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” (publicēts 1998. gadā).

39. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

“ Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana ”

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visiem finanšu instrumentiem 9. SFPS “Finanšu instrumenti” darbības jomā, ja: a) 9. SFPS ļauj piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības; un b) finanšu instruments ir riska ierobežošanas attiecību daļa, kas atbilst riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar šo standartu.

2A–7

[Svītrots]

DEFINĪCIJAS

8

13. SFPS, 9. SFPS un 32. SGS definētie termini šajā standartā ir izmantoti nozīmē, kas aprakstīta 13. SFPS A papildinājumā, 9. SFPS A papildinājumā un 32. SGS 11. punktā. 13. SFPS, 9. SFPS un 32. SGS definēti šādi termini: — finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētās izmaksas — atzīšanas pārtraukšana — atvasināts instruments — efektīvās procentu likmes metode — efektīvā procentu likme — kapitāla vērtspapīru instruments — patiesā vērtība — finanšu aktīvs — finanšu instruments — finanšu saistības kā arī sniegtas norādes attiecībā uz šo definīciju piemērošanu.

9

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Ar riska ierobežošanas uzskaiti saistītās definīcijas   Saistoša apņemšanās ir saistošs līgums noteikta daudzuma resursu apmaiņai pēc noteiktas cenas noteiktā termiņā vai noteiktos termiņos nākotnē.   Prognozes darījums ir nesaistošs, tomēr paredzams darījums nākotnē.   Riska ierobežošanas instruments ir speciāls atvasināts vai (tikai attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņas kursa izmaiņu riska ierobežošanu) speciāls neatvasināts finanšu aktīvu postenis vai neatvasināts finanšu saistību postenis, kura patieso vērtību vai naudas plūsmu ir paredzēts izmantot, lai kompensētu zināma nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas (72.–77. punktā un A papildinājuma AG94.–AG97. punktā atrodama papildināta riska ierobežošanas instrumenta definīcija).   Nodrošināts postenis ir aktīvu, saistību, saistošas apņemšanās, ļoti ticamas prognozes darījuma vai neto ieguldījuma darījumos ar ārvalstu uzņēmumiem postenis, kurš a) pakļauj uzņēmumu nākotnes naudas plūsmas izmaiņu riskam un b) kurš ir noteikts kā pret risku nodrošināts (78.–84. punktā un A papildinājuma AG98.–AG101. punktā atrodama papildināta nodrošinātu posteņu definīcija).   Riska ierobežošanas efektivitāte ir pakāpe, kādā nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, kuras saistītas ar ierobežotu risku, tiek kompensētas ar riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņām (sk. A papildinājuma AG105. – AG113.A punktu).

10–70

[Svītrots]

RISKA IEROBEŽOŠANA

71

Ja uzņēmums piemēro 9. SFPS un par savu grāmatvedības politiku nav izvēlējies turpināt piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (skatīt 9. SFPS 7.2.21. punktu), tas piemēro 9. SFPS 6. nodaļā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības. Tomēr finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa daļas procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanai uzņēmums 9. SFPS prasību vietā var piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības saskaņā ar 9. SFPS 6.1.3. punktu. Tādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro arī konkrētās prasības, kuras attiecas uz patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai (skatīt 81.A, 89.A un AG114.–AG132. punktu).

Riska ierobežošanas instrumenti

Kritērijiem atbilstīgi instrumenti

72

Šis standarts nesašaurina to apstākļu loku, saskaņā ar kuriem atvasinājums var tikt noteikts kā riska ierobežošanas instruments ar noteikumu, ka tiek ievēroti 88. punktā ietvertie nosacījumi, izņemot attiecībā uz zināma veida rakstiskiem iespēju līgumiem (sk. A papildinājuma AG94. punktu). Tomēr neatvasinātu finanšu aktīva posteni vai neatvasinātu finanšu saistību posteni var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu tikai ārvalstu valūtu maiņas kursu riska ierobežošanai.

73

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tos instrumentus, kuros iesaistīta ārējā puse attiecībā pret atskaites uzņēmumu (t.i., ārēja attiecībā pret uzņēmumu grupu vai atsevišķu uzņēmumu, par kuru tiek iesniegta atskaite), var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentus. Lai arī atsevišķi uzņēmumi konsolidētas grupas ietvaros vai atsevišķas uzņēmuma nodaļas var noslēgt riska ierobežošanas darījumus ar citiem uzņēmumiem grupas ietvaros vai ar citām nodaļām uzņēmuma ietvaros, visi šāda veida darījumi konsolidējot tiek izslēgti. Tādējādi šādi riska ierobežošanas instrumenti neatbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētos grupas finanšu pārskatos. Tomēr tie atbilst kritērijiem, kas paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti atsevišķo uzņēmumu individuālos vai atsevišķos finanšu pārskatos, kurus sastāda grupas ietvaros ar noteikumu, ka tie ir ārēji attiecībā pret atsevišķo uzņēmumu, par kuru sastādīta atskaite.

Riska ierobežošanas instrumentu noteikšana

74

Parasti tiek veikta vienreizēja, pilnībā visa riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības noteikšana, un faktori, kuri izraisa patiesās vērtības izmaiņas, ir atkarīgi viens no otra. Tādējādi riska ierobežošanas attiecību uzņēmums nosaka visam riska ierobežošanas instrumentam kopumā. Vienīgie pieļaujamie izņēmumi ir šādi: a) atdalot iespēju līguma patieso vērtību no laika vērtības un nosakot tikai iespēju līguma patiesās vērtības izmaiņas kā riska ierobežošanas instrumentu, bet izslēdzot izmaiņas tā laika vērtībā un b) atdalot procentu daļu no nestandartizēta nākotnes līguma darījuma cenas vērtības. Šie izņēmumi pieļaujami tādēļ, ka iespēju līguma patiesā vērtība un nestandartizēta nākotnes līguma uzcenojums parasti var tikt vērtēts atsevišķi. Dinamiska rakstura riska ierobežošanas stratēģija, kas novērtē gan patieso vērtību, gan iespēju līguma laika vērtību, var atbilst kritērijiem, kuri paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti.

75

Visa riska ierobežošanas instrumenta kopējās vērtības proporcija, kā, piemēram, 50 % no spekulatīvās summas, var tikt noteikta kā riska ierobežošanas instruments riska ierobežošanas attiecībā. Tomēr riska ierobežošanas attiecība nevar tikt noteikta tikai uz kādu tā laika perioda daļu, kurā riska ierobežošanas instruments paliek nenodzēsts.

76

Atsevišķs riska ierobežošanas instruments var tikt noteikts kā riska ierobežošana vairāk nekā vienam riska veidam ar noteikumiem, ka a) nodrošinātos riskus ir iespējams skaidri identificēt; b) riska ierobežošanas produktivitāti ir iespējams nodemonstrēt; kā arī c) ir iespējams nodrošināt, ka pastāv īpaša riska ierobežošanas instrumenta noteikšana un dažādas riska pozīcijas.

77

Divi vai vairāki atvasinājumi vai proporcionālas to daļas (vai, ja pret risku tiek nodrošināts valūtu risks, divi vai vairāk nekā divi neatvasināti instrumenti vai proporcionālas to daļas, vai arī atvasināto un neatvasināto instrumentu kombinācija vai proporcionāla tās daļa), var tikt ņemti vērā apvienotā veidā vai kopīgi noteikti kā riska ierobežošanas instruments, ieskaitot gadījumus, kad atsevišķu atvasinājumu radītais(tie) risks(i) kompensē citu radīto(tos) risku(s). Tomēr procentu likmes atvasinājums vai cits atvasinājuma instruments, kas apvieno rakstisku iespēju līgumu un iegādātu iespēju līgumu, neatbilst riska ierobežošanas instrumenta kritērijiem, ja faktiski tas ir rakstisks neto iespēju līgums (par kuru tiek saņemts neto uzcenojums). Tāpat divus vai vairākus instrumentus (vai proporcionālas to daļas) var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentus tikai gadījumā, ja neviens no tiem nav rakstisks iespēju līgums vai rakstisks neto iespēju līgums.

Nodrošinātie posteņi

Kritērijiem atbilstīgi posteņi

78

Par nodrošinātu posteni var tikt atzīts aktīvu vai saistību postenis, neatzīta saistoša apņemšanās, ļoti ticami prognozējams darījums vai neto ieguldījums ārvalstu darījumos. Par nodrošinātu posteni var kļūt a) atsevišķs aktīva postenis, saistību postenis, saistoša apņemšanās, ļoti ticami prognozējams darījums vai neto ieguldījums ārvalstu darījumos; aktīva posteņu grupa, saistību posteņu grupa, saistošas apņemšanās, ļoti ticami prognozējami darījumi vai neto ieguldījumi ārvalstu darījumos ar līdzīgām riska pazīmēm vai c) portfeļa riska ierobežošanā tikai pret procentu likmes risku – tādu finanšu aktīvu posteņu vai tādu finanšu saistību posteņu daļa, kuriem ir kopīgs ierobežojamais risks.

79

[Svītrots]

80

Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tikai tie aktīvu posteņi, saistību posteņi, saistošas apņemšanās vai ļoti ticami prognozējami darījumi, kuros iesaistīta kāda uzņēmumam ārēja puse, var tikt noteikti kā nodrošinātie posteņi. No tā izriet, ka riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot darījumiem starp vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem tikai individuālos vai atsevišķos šo uzņēmumu finanšu pārskatos, bet ne konsolidētos grupas finanšu pārskatos, izņemot ieguldījumu sabiedrības, kā definēts 10. SFPS, konsolidētos finanšu pārskatus, kuros darījumi starp ieguldījumu sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, ko novērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, netiek izslēgti no konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Izņēmuma kārtā grupas iekšēja monetārā posteņa (piemēram, kreditoru/debitoru parāda starp diviem meitasuzņēmumiem) ārvalstu valūtas risks, kas konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā nodrošināts postenis, ja tā rezultātā rodas pakļautība valūtas kursa radītiem guvumiem vai zaudējumiem, kas saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti. Saskaņā ar 21. SGS valūtas kursa radītie guvumi un zaudējumi no grupas iekšējiem monetārajiem posteņiem konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti, ja darījums par grupas iekšēju monetāro posteni ir noslēgts starp diviem tādiem grupas uzņēmumiem, kuriem ir atšķirīgas funkcionālās valūtas. Turklāt augstas varbūtības pakāpes prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā nodrošināts postenis, ja darījums ir denominēts valūtā, kas nav šo darījumu noslēdzošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ja ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Finanšu posteņu noteikšana par nodrošinātiem posteņiem

81

Ja nodrošinātais postenis ir finanšu aktīvu vai finanšu saistību postenis, tas var kļūt par nodrošinātu posteni attiecībā uz riskiem, kas saistīti tikai ar daļu no tā naudas plūsmas vai patiesās vērtības (tādu kā viena vai vairākas izvēlētas līgumu naudas plūsmas vai proporcionālas to daļas, vai procentuāla to patiesās vērtības daļa) ar noteikumu, ka ir iespējams noteikt tās efektivitāti. Piemēram, identificējama un atsevišķi novērtējama procentus pelnoša aktīvu posteņa vai procentus pelnoša saistību posteņa procentu likmes riska daļa var tikt noteikta kā ierobežots risks (tāda kā no riska brīva procentu likme vai kopējā nodrošināta finanšu instrumenta procentu likmes riska standarta procentu likmes daļa).

81 A

Finanšu aktīvu posteņu vai finanšu saistību posteņu portfeļa procentu likmes riska ierobežošanā pēc patiesās vērtības (un tikai šāda veida riska ierobežošanā) nodrošinātā daļa var tik noteikta saistībā ar valūtas summu (piemēram, dolāru, euro, mārciņu vai randu summu) nevis kā atsevišķi aktīvu posteņi (vai saistību posteņi). Lai arī portfelī drīkst riska vadības nolūkā ietvert aktīvu un saistību posteņus, noteiktā summa ir aktīvu posteņu summa vai saistību posteņu summa. Neto summas noteikšana, ieskaitot aktīvu posteņus un saistību posteņus, nav atļauta. Uzņēmums drīkst ierobežot daļu no procentu likmes riska, kas saistīts ar šo noteikto summu. Piemēram, portfeļa riska ierobežošanas gadījumā, kurā iesaistīti priekšapmaksas aktīvu posteņi, uzņēmums drīkst pret risku nodrošināt tās patiesās vērtības maiņas, kas attiecināmas uz izmaiņām nodrošinātās procentu likmēs, pamatojoties uz prognozējamiem, nevis līgumā noteiktiem pārcenošanas datumiem. […].

Nefinanšu posteņu noteikšana par nodrošinātiem posteņiem

82

Ja nodrošinātais postenis nav finanšu aktīva postenis vai finanšu saistību postenis, tas jānosaka par nodrošinātu posteni a) attiecībā uz ārvalstu valūtu risku vai b) viss kopumā attiecībā uz visiem riska veidiem tādēļ, ka rodas grūtības, izolējot un novērtējot attiecīgās naudas plūsmas vai patiesās vērtības daļas izmaiņas, kas attiecināmas uz tādiem īpašiem riska veidiem, kas nav ārvalstu valūtu riski.

Posteņu grupu noteikšana par nodrošinātiem posteņiem

83

Līdzīgus aktīvu posteņus un līdzīgus saistību posteņus summē un pret risku nodrošina kā grupu tikai tad, ja atsevišķiem aktīvu posteņiem vai atsevišķiem saistību posteņiem attiecīgajā grupā ir kopējs risks, kura ierobežošana ir noteikta. Bez tam patiesās vērtības izmaiņa, kas attiecināma uz katra atsevišķā posteņa ierobežoto risku grupā, jāparedz kā aptuveni proporcionāla kopējai patiesās vērtības izmaiņai, kas attiecināma uz posteņu grupas ierobežoto risku.

84

Tā iemesla dēļ, ka uzņēmums riska ierobežošanas efektivitāti vērtē, salīdzinot riska ierobežošanas instrumenta (vai līdzīgu riska ierobežošanas instrumentu grupas) un nodrošinātā posteņa (vai līdzīgu nodrošinātu posteņu grupas) patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņas, riska ierobežošanas instrumenta salīdzināšana ar kopējo neto pozīciju (piemēram, visu fiksētas likmes aktīvu posteņu un fiksētas likmes saistību posteņu ar līdzīgiem beigu termiņiem neto formā), nevis ar īpašu nodrošinātu posteni, neatbilst kritērijiem, kuri paredz veikt riska ierobežošanas uzskaiti.

Riska ierobežošanas uzskaite

85

Riska ierobežošanas uzskaitē atzīst riska ierobežošanas instrumenta un nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņu ieskaita ietekmi uz peļņu vai zaudējumiem.

86

Mēdz būt trīs veidu riska ierobežošanas attiecības: a) patiesās vērtības riska ierobežošana: atzīta aktīvu vai saistību posteņa vai neatzītas saistošas apņemšanās, vai noteiktas šāda aktīvu, saistību posteņa vai saistošas apņemšanās daļas patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana, kas attiecināma uz noteikta veida risku un var ietekmēt peļņu vai zaudējumus; b) naudas plūsmu riska ierobežošana: naudas plūsmas mainības riska ierobežošana, kas i) ir attiecināma uz atsevišķu riska veidu, kas saistīts ar atzītu aktīvu vai saistību posteni (tādu kā visi vai daži mainīgas likmes parādsaistību nākotnes procentu maksājumi) vai ļoti ticami prognozējams darījums un ii) var ietekmēt peļņu un zaudējumus; c) riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, kā tas definēts 21. SGS.

87

Saistošas apņemšanās ārvalstu valūtu riska ierobežošanu drīkst uzskaitīt kā patiesās vērtības riska ierobežošanu vai kā naudas plūsmas riska ierobežošanu.

88

Riska ierobežošanas attiecība atbilst riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem saskaņā ar 89. –102. punkta nosacījumiem tikai un vienīgi, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: a) riska ierobežošanas sākumā tiek formāli noteikta un dokumentēta riska ierobežošanas attiecība un uzņēmuma riska vadības mērķis un stratēģija, uzņemoties riska ierobežošanu. Šī dokumentācija ietver riska ierobežošanas instrumenta rekvizītus, nodrošināto posteni vai darījumu, nodrošinātā riska veidu un to, kā uzņēmums gatavojas novērtēt riska ierobežošanas instrumenta efektivitāti, kompensējot uz nodrošināto risku attiecināmo nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņu risku; b) paredzams, ka riska ierobežošana ir ļoti efektīva (sk. A papildinājuma AG105.–AG113.A punktu), panākot uz nodrošināto risku attiecināmo patiesās vērtības vai naudas plūsmas izmaiņu ieskaitu, kas ir konsekvents ar iepriekš dokumentēto riska vadības stratēģiju attiecībā uz konkrēto riska ierobežošanas attiecību; c) attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu prognozējamam darījumam, kas ir riska ierobežošanas priekšmets, jābūt ļoti ticamam un tam jāuzrāda naudas plūsmas mainība, kas noteikti ietekmē peļņu vai zaudējumus; d) riska ierobežošanas efektivitāti var ticami novērtēt, t. i., ticami var novērtēt nodrošinātā posteņa patieso vērtību vai naudas plūsmas, kuras attiecināmas uz ierobežoto risku, un riska ierobežošanas instrumenta patieso vērtību; e) riska ierobežošana tiek konstanti novērtēta un faktiski noteikta kā ļoti efektīva visu finanšu atskaites periodu laikā, attiecībā uz kuriem riska ierobežošana tiek noteikta.

Patiesās vērtības riska ierobežošana

89

Ja patiesās vērtības riska ierobežošana attiecīgajā periodā atbilst 88. punkta nosacījumiem, to uzskaita šādi: a) guvumu vai zaudējumus, kas rodas, veicot atkārtotu riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības (atvasinātam riska ierobežošanas instrumentam) vai uzskaites vērtības ārvalstu valūtas komponentes, kas tiek vērtēta saskaņā ar 21. SGS (neatvasinātam riska ierobežošanas instrumentam), novērtēšanu, atzīst peļņā vai zaudējumos un b) ar [to] guvumu vai zaudējumu summu no nodrošinātā posteņa, kas attiecināma uz ierobežoto risku, koriģē nodrošinātā posteņa uzskaites vērtību un to atzīst peļņā vai zaudējumos. Tas piemērojams, ja citos apstākļos nodrošināto posteni vērtē pēc izmaksu vērtības. Uz ierobežoto risku attiecināmo guvumu vai zaudējumu summas atzīšana peļņā vai zaudējumos piemērojama, ja nodrošinātais postenis ir finanšu aktīvs, kas novērtēts patiesajā vērtībā, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu.

89 A

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa daļas procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanā (un tikai šāda veida riska ierobežošanā) 89. punkta b) apakšpunkta prasība var tikt izpildīta, uzrādot uz nodrošināto posteni attiecināmos guvumus vai zaudējumus vai nu: a) vienas atsevišķas rindas postenī aktīvu daļā tajos pārcenošanas laika periodos, kuros nodrošinātais postenis ir aktīva postenis, vai b) vienas atsevišķas rindas postenī saistību daļā tajos pārcenošanas laika periodos, kuros nodrošinātais postenis ir saistību postenis. Atsevišķo rindu posteņi, kas iepriekš minēti a) un b) apakšpunktā, ir jāuzrāda blakus ar finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteņiem. Šajās rindās ietvertās summas izslēdz no finanšu stāvokļa pārskata ar brīdi, kad tiek pārtraukta attiecīgo aktīvu vai saistību posteņu atzīšana.

90

Ja tiek ierobežoti tikai zināmi uz nodrošinātu posteni attiecināmi riska veidi, tās atzītās nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas nav saistītas ar ierobežoto risku, tiek atzītas, kā izklāstīts 9. SFPS 5.7.1. punktā.

91

Uzņēmums turpmāk pārtrauc veikt 89. punktā minēto riska ierobežošanas uzskaiti, ja: a) riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai tas tiek pārdots, pārtraukts vai ir izpildīts. Šajā nolūkā riska ierobežošanas instrumenta aizvietošana vai turpināšana ar citu riska ierobežošanas instrumentu netiek uzskatīta par termiņa izbeigšanos vai tā darbības pārtraukšanu, ja šāda aizvietošana vai turpināšana ir paredzēta kā daļa no uzņēmuma dokumentētās riska ierobežošanas stratēģijas. Turklāt šajā gadījumā riska ierobežošanas instrumenta termiņa beigšanās vai instrumenta izbeigšana nav konstatējama, ja: i) normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri. Šajā nolūkā tīrvērtes darījumu partneris ir centrālais darījumu partneris (dažreiz saukts par “tīrvērtes organizāciju” vai “tīrvērtes aģentūru”) vai struktūra(-as), piemēram, tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieks vai tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieka klients, kurš darbojas kā darījuma partneris, lai veiktu tīrvērti ar centrālo darījumu partneri. Tomēr, ja riska ierobežošanas instrumenta puses aizvieto to sākotnējos darījumu partnerus ar citiem darījumu partneriem, šo punktu piemēro tikai tad, ja katra no šīm pusēm veic tīrvērti ar vienu un to pašu centrālo darījumu partneri; ii) citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu. Šīs izmaiņas ir tikai tādas, kas atbilst noteikumiem, kādi būtu sagaidāmi, ja riska ierobežošanas instrumenta tīrvērte sākotnēji būtu veikta ar tīrvērtes darījuma partneri. Šādas izmaiņas ietver nodrošinājuma prasību, debitoru un kreditoru parādu atlikumu savstarpējās kompensēšanas tiesību un piemēroto maksu izmaiņas. b) riska ierobežošana vairs neatbilst 88. punktā aprakstītajiem riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem. vai c) uzņēmums atceļ noteikto riska ierobežošanu.

92

Jebkura tāda nodrošināta finanšu instrumenta, attiecībā uz kuru tiek izmantota faktiskā apvienošanas metode, uzskaites vērtības korekcija, kas veikta saskaņā ar 89. punkta b) apakšpunktu (vai, kredītportfeļa procentu likmju risku ierobežošanas gadījumā, atsevišķa 89.A punktā aprakstīta finanšu stāvokļa pārskata posteņa korekcija) jānoraksta peļņā vai zaudējumos. Norakstīšanu drīkst sākt uzreiz pēc korekcijas rašanās, bet ne vēlāk kā tad, kad tiek pārtrauktas tādu nodrošinātā instrumenta patiesās vērtības korekciju veikšana, kuras ir attiecināmas uz ierobežoto risku. Korekcija tiek veikta, balstoties uz pārrēķinātu faktisko procentu likmi dienā, kad sāk atskaitīt nolietojumu. Tomēr, ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošanas gadījumā (un tikai šādas riska ierobežošanas gadījumā), nolietojuma atskaitīšana, izmantojot pārrēķinātu faktisko procentu likmi, nav realizējama, korekciju noraksta, izmantojot lineāro nolietojuma aprēķināšanas metodi. Korekciju noraksta pilnībā līdz finanšu instrumenta termiņa beigām vai, kredītportfeļa procentu likmju riska ierobežošanas gadījumā, līdz attiecīgā pārcenošanas perioda beigām.

93

Kad par nodrošinātu posteni tiek noteikta neatzīta saistoša apņemšanās, turpmāk uzkrātā saistošas apņemšanās patiesās vērtības izmaiņu vērtība, kas attiecināmas uz ierobežotu risku, tiek atzīta kā aktīvu vai saistību postenis ar attiecīgajiem guvumiem vai zaudējumiem, kuri atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 89. punkta b) apakšpunktu). Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas arī tiek atzītas peļņā vai zaudējumos.

94

Kad uzņēmums noslēdz saistošu apņemšanos iegādāties aktīvus vai uzņemties saistības, kas ir nodrošināts postenis patiesās vērtības riska ierobežošanā, sākotnējā aktīvu vai saistību posteņa finanšu stāvokļa pārskata vērtība, kas izveidojas, uzņēmumam izpildot šo apņemšanos, tiek koriģēta, ieskaitot tādu uzkrāto izmaiņu vērtību saistošās apņemšanās patiesajā vērtībā, kuras attiecināmas uz ierobežoto risku, kas tika atzīts finanšu stāvokļa pārskatā.

Naudas plūsmu riska ierobežošana

95

Ja patiesās vērtības riska ierobežošana attiecīgajā periodā atbilst 88. punkta nosacījumiem, to uzskaita šādi: a) no riska ierobežošanas instrumenta gūto guvumu vai zaudējumu daļu, kas ir noteikta kā efektīva riska ierobežošana (sk. 88. punktu), jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos; un b) no riska ierobežošanas instrumenta gūto neefektīvo guvumu vai zaudējumu daļu atzīst peļņā vai zaudējumos.

96

Precīzāk apzīmējot, naudas plūsmas riska ierobežošanu uzskaita šādi: a) atsevišķās pašu kapitāla komponentes, kas saistītas ar nodrošināto posteni, tiek koriģētas attiecībā uz mazāko no šādām vērtībām (absolūtās summās): i) kumulatīvie guvumi vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta kopš riska ierobežošanas sākuma; un ii) paredzamo nodrošinātā posteņa nākotnes naudas plūsmu no riska ierobežošanas sākuma brīža uzkrātā patiesās vērtības (tagadnes vērtība) izmaiņu summa; b) visus atlikušos guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta vai noteiktas tā komponentes (kas nav efektīvā riska ierobežošana) atzīst peļņā vai zaudējumos; un c) ja uzņēmuma dokumentētā riska pārvaldības stratēģijā paredzēts attiecībā uz konkrētu riska ierobežošanas attiecību izslēgt zināmu guvumu vai zaudējumu, vai ar riska ierobežošanas instrumentu saistītas naudas plūsmas komponentu no riska ierobežošanas efektivitātes novērtējuma (sk. 74., 75. punktu un 88. punkta a) apakšpunktu), tad šis izslēgtais guvumu vai zaudējumu komponents tiek atzīts saskaņā ar 9.SFPS 5.7.1. punkta nosacījumiem.

97

Ja prognozējama darījuma nodrošināšana pret risku turpmāk noved pie finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteņa atzīšanas, ar to saistītos guvumus vai zaudējumus, kas tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, saskaņā ar 95. punkta nosacījumiem pārklasificē no kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekciju (skat. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tai pat periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātā prognozētā naudas plūsma ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, periodos, kuros tiek atzīti procentu ieņēmumi vai procentu izdevumi). Tomēr, ja uzņēmums paredz, ka visi vai daļa zaudējumu, kas ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nav atgūstami viena vai vairāku turpmāko periodu laikā, tas summu, kuras atgūšana nav paredzama, pārklasificē uz peļņu vai zaudējumiem ar pārklasificēšanas korekciju.

98

Ja prognozējama darījuma nodrošināšana pret risku turpmāk noved pie tādu aktīva posteņu vai saistību posteņu rašanās, kuri nav finanšu posteņi, vai arī, ja prognozējams darījums attiecībā uz tādiem aktīva posteņiem vai saistību posteņiem, kuri nav finanšu posteņi, kļūst par saistošu apņemšanos, kurai tiek piemērots patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaite, uzņēmums pieņem zemāk minētos a) vai b) apakšpunktus: a) Tas pārklasificē attiecīgos guvumus vai zaudējumus, kas tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 95. punkta nosacījumiem uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tanī pat periodā vai periodos, kuros iegādātais aktīvu postenis vai noslēgto saistību postenis iespaido peļņu vai zaudējumus (tādos periodos, kuros tiek atzītas nolietojuma izmaksas vai pārdošanas izmaksas). Tomēr, ja uzņēmums paredz, ka visi vai daļa no zaudējumiem, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nav atgūstami viena vai vairāku turpmāko periodu laikā, summu, kuras atgūšana nav paredzama, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju. b) Tas izslēdz attiecīgos guvumus vai zaudējumus, kas tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 95. punktu, un ieskaita sākotnējās izmaksās vai cita veida aktīvu vai saistību posteņa finanšu stāvokļa pārskata vērtībā.

99

Uzņēmums pieņem 98. punkta a) vai b) apakšpunktu par tā grāmatvedības politiku un piemēro to konsekventi attiecībā uz visiem riska ierobežošanas darījumiem, uz kuriem 98. punkts attiecas.

100

Attiecībā uz naudas plūsmas nodrošināšanu pret risku, izņemot 97. un 98. punktā minētos gadījumus, summas, kas tika atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārklasificē no kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem pārklasificēšanas korekcijas veidā (skat. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) tajā pašā periodā vai periodos, kuros nodrošinātā prognozētā naudas plūsma ietekmē peļņu vai zaudējumus (piemēram, prognozējamas pārdošanas gadījumā).

101

Jebkurā no zemāk sniegtajiem apstākļiem, uzņēmums turpmāk pārtrauc 95. – 100. punktā aprakstīto riska ierobežošanas uzskaiti: a) riska ierobežošanas instrumenta termiņš beidzas vai tas tiek pārdots, pārtraukts vai ir izpildīts. Šādā gadījumā no riska ierobežošanas instrumenta gūtos uzkrātos guvumus vai zaudējumus, kuri ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos no perioda, kurā riska ierobežošana bijusi efektīva (sk. 95. punkta a) apakšpunktu), turpina atzīt atsevišķi pamatkapitālā līdz prognozes darījuma brīdim. No darījuma brīža piemēro 97., 98. un 100. punktu; Šā apakšpunkta nolūkā riska ierobežošanas instrumenta aizvietošana vai turpināšana ar citu riska ierobežošanas instrumentu netiek uzskatīta par termiņa izbeigšanos vai tā darbības pārtraukšanu, ja šāda aizvietošana vai turpināšana ir paredzēta kā daļa no uzņēmuma dokumentētās riska ierobežošanas stratēģijas. Turklāt šā apakšpunkta nolūkā riska ierobežošanas instrumenta termiņš nebeidzas vai tā darbība netiek pārtraukta, ja: i) normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri. Šajā nolūkā tīrvērtes darījumu partneris ir centrālais darījumu partneris (dažreiz saukts par “tīrvērtes organizāciju” vai “tīrvērtes aģentūru”) vai struktūra(-as), piemēram, tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieks vai tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieka klients, kurš darbojas kā darījuma partneris, lai veiktu tīrvērti ar centrālo darījumu partneri. Tomēr, ja riska ierobežošanas instrumenta puses aizvieto to sākotnējos darījumu partnerus ar citiem darījumu partneriem, šo punktu piemēro tikai tad, ja katra no šīm pusēm veic tīrvērti ar vienu un to pašu centrālo darījumu partneri; ii) citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu. Šīs izmaiņas ir tikai tādas, kas atbilst noteikumiem, kādi būtu sagaidāmi, ja riska ierobežošanas instrumenta tīrvērte sākotnēji būtu veikta ar tīrvērtes darījuma partneri. Šādas izmaiņas ietver nodrošinājuma prasību, debitoru un kreditoru parādu atlikumu savstarpējās kompensēšanas tiesību un piemēroto maksu izmaiņas. b) riska ierobežošana vairs neatbilst 88. punktā aprakstītajiem riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem. Šādā gadījumā no riska ierobežošanas instrumenta gūtos uzkrātos guvumus vai zaudējumus, kuri ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos no perioda, kurā riska ierobežošana bijusi efektīva (sk. 95. punkta a) apakšpunktu), turpina atzīt atsevišķi pamatkapitālā līdz prognozes darījuma brīdim. No darījuma brīža piemēro 97., 98. un 100. punktu; c) prognozējamais darījums vairs nav gaidāms un tādā gadījumā visus ar to saistītos uzkrātos guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta, kuri ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos no perioda, kurā riska ierobežošana tika uzskatīta kā efektīva (sk. 95. punkta a) apakšpunktu), pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju. Prognozētais darījums, kurš vairs nav ļoti ticams (sk. 88. punkta c) apakšpunktu), var joprojām tikt uzskatīts kā paredzams; d) uzņēmums atceļ noteikto riska ierobežošanu. Prognozētā darījuma riska ierobežošanas gadījumā no riska ierobežošanas instrumenta gūtos uzkrātos guvumus vai zaudējumus, kuri ir atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kurā riska ierobežošana bijusi efektīva (sk. 95. punkta a) apakšpunktu), turpina atzīt atsevišķi pamatkapitālā līdz prognozes darījuma brīdim vai līdz brīdim, kad tas vairs netiek paredzēts. No darījuma brīža piemēro 97., 98. vai 100. punktu; Ja darījums vairs netiek paredzēts, uzkrātos guvumus vai zaudējumus, kas tikuši atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasifikācijas korekciju.

Neto ieguldījuma riska ierobežošana

102

Riska ierobežošanu attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, tostarp riska ierobežošanu monetāram postenim, kura uzskaiti veic neto ieguldījuma ietvaros (skatīt 21. SGS), uzskaita līdzīgi kā naudas plūsmu riska ierobežošanu: a) no riska ierobežošanas instrumenta gūto guvumu vai zaudējumu daļu, kas ir noteikta kā efektīva riska ierobežošana (sk. 88. punktu), jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos; un b) neefektīvo daļu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Guvumu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta saistībā ar efektīvo riska ierobežošanas daļu, kas atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, no pašu kapitāla pārklasificē par peļņu vai zaudējumiem, veicot pārklasificēšanas korekciju (sk. 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā)) saskaņā ar 21. SGS 48.–49. punktu, atsavinot vai daļēji atsavinot darbību ārvalstīs.

Pagaidu izņēmumi no īpašu riska ierobežošanas uzskaites prasību piemērošanas

102 A

Uzņēmums 102.D–102.N un 108.G punktu piemēro visām riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmē procentu likmju etalonu reforma. Šos punktus piemēro tikai šādām riska ierobežošanas attiecībām. Procentu likmju etalonu reforma tieši ietekmē riska ierobežošanas attiecības tikai tad, ja reforma rada neskaidrības par: a) (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētu) procentu likmju etalonu, kas noteikts kā ierobežots risks, un/vai b) pret risku nodrošināta posteņa vai riska ierobežošanas instrumenta procentu likmju etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku vai summu.

102 B

Piemērojot 102.D.–102.N punktu, termins “procentu likmju etalonu reforma” attiecas uz procentu likmju etalona reformu tirgus mērogā, tostarp procentu likmju etalona aizstāšanu ar alternatīvu etalonlikmi, piemēram, to, kas izriet no ieteikumiem, kuri izklāstīti Finanšu stabilitātes padomes 2014. gada jūlija ziņojumā “Reforming Major Interest Rate Benchmarks” (“Galveno procentu likmju etalonu reforma”) (26).

102C

102.D–102.N punktā ir noteikti izņēmumi tikai attiecībā uz minētajos punktos precizētajām prasībām. Visas pārējās riska ierobežošanas uzskaites prasības uzņēmums turpina piemērot riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmē procentu likmju etalonu reforma.

Ļoti ticama prasība attiecībā uz naudas plūsmu riska ierobežošanu

102D

Piemērojot 88. punkta c) apakšpunkta prasību, ka prognozējamajam darījumam ir jābūt ļoti ticamam, uzņēmums pieņem, ka procentu likmes etalons, uz kuru balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētas) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

Kopējo guvumu vai zaudējumu, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificēšana

102E

Piemērojot 101. punkta c) apakšpunkta prasību nolūkā noteikt, vai ir paredzams, ka prognozējamais darījums vairs nenotiks, uzņēmums pieņem, ka procentu likmes etalons, uz kuru balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētas) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

Efektivitātes novērtējums

102F

Piemērojot 88. punkta b) apakšpunkta un AG105. punkta a) apakšpunkta prasības, uzņēmums pieņem, ka procentu likmes etalons, uz kuru balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētas) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas un/vai ierobežotais risks, vai procentu likmes etalons, uz kuru balstītas riska ierobežošanas instrumenta naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

102G

Piemērojot 88. punkta e) apakšpunkta prasību, uzņēmumam nav jāpārtrauc riska ierobežošanas attiecības tāpēc, ka riska ierobežošanas faktiskie rezultāti neatbilst AG105. punkta b) apakšpunkta prasībām. Lai novērstu šaubas, uzņēmums piemēro citus 88. punktā minētos nosacījumus, tostarp 88. punkta b) apakšpunktā paredzēto perspektīvo novērtējumu, lai novērtētu, vai riska ierobežošanas attiecības ir jāpārtrauc.

Finanšu posteņu noteikšana par nodrošinātiem posteņiem

102H

Ja vien nepiemēro 102.I punktu, uzņēmums attiecībā uz procentu likmes riska ārpuslīgumiski precizēta etalona daļas riska ierobežošanu 81. punktā un AG99.F punktā noteikto prasību par to, ka noteiktā daļa ir atsevišķi identificējama, piemēro tikai riska ierobežošanas attiecību sākumā.

102I

Ja uzņēmums atbilstīgi saviem riska ierobežošanas dokumentiem bieži maina (t. i., pārtrauc un atsāk) riska ierobežošanas attiecības, jo gan riska ierobežošanas instruments, gan nodrošinātais postenis bieži mainās (t. i., uzņēmums izmanto dinamisku procesu, kurā gan nodrošinātie posteņi, gan riska ierobežošanas instrumenti, ko izmanto, lai pārvaldītu šo riska darījumu, nesaglabājas nemainīgi ilgi), uzņēmums 81. punktā un AG99.F punktā noteikto prasību par to, ka noteiktā daļa ir atsevišķi identificējama, piemēro tikai tad, kad tas šajās riska ierobežošanas attiecībās sākotnēji nosaka nodrošināto posteni. Pret risku nodrošinātais postenis, kurš novērtēts laikā, kad tas tika sākotnēji noteikts riska ierobežošanas attiecībās, neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis riska ierobežošanas uzsākšanas brīdī vai pēc tam, netiek atkārtoti novērtēts pēc turpmākas atkārtotas noteikšanas vienās un tajās pašās riska ierobežošanas attiecībās.

Piemērošanas termiņa beigas

102 J

Uzņēmums nodrošinātam postenim turpmāk pārtrauc piemērot 102.D punktu agrākais tad, kad: a) nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz nodrošināta posteņa procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) tiek pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, kurās ietilpst nodrošinātais postenis.

102 K

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 102.E punktu agrākais tad, kad: a) nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz nodrošinātā posteņa procentu likmes etalonā balstīto nākotnes naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) kopējie guvumi vai zaudējumi, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos attiecībā uz šīm pārtrauktajām riska ierobežošanas attiecībām, ir pārklasificēta uz peļņu vai zaudējumiem.

102L

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 102.F punktu: a) nodrošinātam postenim, kad nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz ierobežoto risku vai nodrošinātā posteņa procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) riska ierobežošanas instrumentam, kad nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz riska ierobežošanas instrumenta procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu. Ja riska ierobežošanas attiecības, kurās ietilpst nodrošinātais postenis un riska ierobežošanas instruments, tiek pārtrauktas agrāk nekā 102.L punkta a) apakšpunktā vai 102.L punkta b) apakšpunktā minētajā datumā, uzņēmums šīm riska ierobežošanas attiecībām pārtraukšanas dienā turpmāk pārtrauc piemērot 102.F punktu.

102M

Uzņēmums turpmāk riska ierobežošanas attiecībām pārtrauc piemērot 102.G punktu agrākais tad, kad: a) nenoteiktība, kas izriet no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz ierobežoto risku un nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) tiek pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, kurām piemēro izņēmumu.

102 N

Ja posteņu grupu nosaka par nodrošināto posteni vai ja finanšu instrumentu kopumu nosaka par riska ierobežošanas instrumentu, uzņēmums turpmāk attiecīgi pārtrauc 102.D–102.G punkta piemērošanu atsevišķam postenim vai finanšu instrumentam saskaņā ar 102.J, 102.K, 102.L vai 102.M punktu, ja nenoteiktība, kas izriet no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz ierobežoto risku un/vai minētā posteņa vai finanšu instrumenta procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu.

102O

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 102.H un 102.I punktu agrākais tad, kad: a) saskaņā ar procentu likmju etalona reformu tiek veiktas izmaiņas ārpuslīgumiski precizētajā riska daļā, piemērojot 102.P punktu; vai b) tiek pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, kurās ir noteikta ārpuslīgumiski precizētā riska daļa.

Pagaidu papildu izņēmumi, kas rodas no procentu likmju etalonu reformas

Riska ierobežošanas uzskaite

102P

Tiklīdz 102.D-102.I punkta prasības vairs nav piemērojamas riska ierobežošanas attiecībām (sk. 102.J–102.O punktu), uzņēmums groza minēto riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu, kā iepriekš dokumentēts, lai atspoguļotu izmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar procentu likmju etalona reformu, t. i., izmaiņas atbilst 9. SFPS 5.4.6.–5.4.8. punkta prasībām. Šajā sakarā riska ierobežošanas noteikšanu groza tikai, lai veiktu vienu vai vairākas no šīm izmaiņām: a) noteiktu (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētu) alternatīvu etalonlikmi kā ierobežotu risku, b) grozītu aprakstu par nodrošināto posteni, tostarp aprakstu par naudas plūsmu noteikto daļu vai patieso vērtību, kuras riski tiek ierobežoti; c) grozītu riska ierobežošanas instrumenta aprakstu; vai d) grozītu aprakstu par to, kā uzņēmums novērtēs riska ierobežošanas efektivitāti.

102Q

Uzņēmums piemēro arī 102.P punkta c) apakšpunkta prasību, ja ir izpildīti šie trīs nosacījumi: a) uzņēmums veic izmaiņas, kas nepieciešamas saskaņā ar procentu likmju etalona reformu, izmantojot citu pieeju, nevis mainot pamatu riska ierobežošanas instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanai (kā aprakstīts 9. SFPS 5.4.6. punktā); b) sākotnējā riska ierobežošanas instrumenta atzīšana netiek pārtraukta; un c) izvēlētā pieeja ir ekonomiski līdzvērtīga sākotnējā riska ierobežošanas instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamata maiņai (kā aprakstīts 9. SFPS 5.4.7. un 5.4.8. punktā).

102R

102D.–102.I. punkta prasības var pārtraukt piemērot dažādos laikos. Tāpēc, piemērojot 102.P punktu, uzņēmumam var pieprasīt grozīt tā riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu dažādos laikos vai tam var pieprasīt grozīt riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu vairāk nekā vienu reizi. Tikai un vienīgi tad, kad šādas izmaiņas tiek veiktas riska ierobežošanas noteikšanā, uzņēmums attiecīgi piemēro 102.V–102.Z2 punktu. Uzņēmums piemēro arī 89. punktu (patiesās vērtības riska ierobežošanai) vai 96. punktu (naudas plūsmas riska ierobežošanai), lai uzskaitītu jebkādas izmaiņas pret risku nodrošinātā posteņa vai riska ierobežošanas instrumenta patiesajā vērtībā.

102S

Uzņēmums groza riska ierobežošanas attiecības, kā noteikts 102.P punktā, līdz tā pārskata perioda beigām, kura laikā tiek veiktas procentu likmes reformai nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz ierobežoto risku, pret risku nodrošināto posteni vai riska ierobežošanas instrumentu. Lai novērstu šaubas, šāds riska ierobežošanas attiecību oficiālās noteikšanas grozījums nav ne riska ierobežošanas attiecību pārtraukšana, ne jaunu riska ierobežošanas attiecību noteikšana.

102T

Finanšu aktīvam vai finanšu saistībām, kas noteiktas riska ierobežošanas attiecībās (kā aprakstīts 9. SFPS 5.4.6.–5.4.8. punktā), vai riska ierobežošanas attiecību noteikšanai (kā noteikts 102.P punktā) papildus tām izmaiņām, kuras prasa procentu likmju etalona reforma, uzņēmums vispirms piemēro šajā standartā noteiktās piemērojamās prasības, lai noteiktu, vai šo papildu izmaiņu rezultātā tiek pārtraukta riska ierobežošanas uzskaite. Ja papildu izmaiņu rezultātā netiek pārtraukta riska ierobežošanas uzskaite, uzņēmums groza riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu, kā noteikts 102.P punktā.

102U

102.V–102.Z3 punktā ir noteikti izņēmumi tikai attiecībā uz minētajos punktos precizētajām prasībām. Uzņēmums piemēro visas pārējās šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības, tostarp 88. punktā minētos atbilstības kritērijus, riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmēja procentu likmju etalona reforma.

Kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību uzskaite

Retrospektīvs efektivitātes novērtējums

102 V

Lai kumulatīvi novērtētu riska ierobežošanas attiecību retrospektīvo efektivitāti, piemērojot 88. punkta e) apakšpunktu, un tikai šim nolūkam uzņēmums var izvēlēties pārstatīt uz nulli pret risku nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta kumulatīvās patiesās vērtības izmaiņas, pārtraucot piemērot 102.G punktu, kā noteikts 102.M punktā. Šo izvēli izdara atsevišķi par katru riska ierobežošanas attiecību (t. i., pamatojoties uz individuālām riska ierobežošanas attiecībām).

Naudas plūsmu riska ierobežošana

102 W

Lai piemērotu 97. punktu, brīdī, kad uzņēmums groza aprakstu par nodrošināto posteni, kā prasīts 102.P punkta b) apakšpunktā, kumulatīvos guvumus vai zaudējumus pārējos apvienotajos ienākumos uzskata par balstītiem uz alternatīvo etalonlikmi, pēc kuras nosaka ierobežotās nākotnes naudas plūsmas.

102X

Attiecībā uz pārtrauktām riska ierobežošanas attiecībām, ja procentu likmju etalons, uz kuru bija balstītas ierobežotās nākotnes naudas plūsmas, ir mainīts, kā to prasa procentu likmju etalona reforma, 101. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, lai noteiktu, vai pret risku ierobežotās nākotnes naudas plūsmas ir paredzamas, summu, kas uzkrāta pārējos apvienotajos ienākumos šīm riska ierobežošanas attiecībām, uzskata par tādu, kas balstīta uz alternatīvo etalonlikmi, uz kuru balstīsies pret risku ierobežotās nākotnes naudas plūsmas.

Posteņu grupas

102Y

Ja uzņēmums piemēro 102.P punktu posteņu grupām, kas patiesās vērtības vai naudas plūsmas riska ierobežošanā noteiktas kā pret risku nodrošināti posteņi, uzņēmums nodrošinātos posteņus iedala apakšgrupās, pamatojoties uz etalonlikmi, kuras riski tiek ierobežoti, un nosaka etalonlikmi kā ierobežoto risku katrai apakšgrupai. Piemēram, riska ierobežošanas attiecībās, kurās posteņu grupa ir ierobežota pret risku, ko rada izmaiņas procentu likmju etalonā, uz kuru attiecas procentu likmju etalona reforma, dažu grupas posteņu pret risku ierobežotās naudas plūsmas vai patieso vērtību varētu mainīt, atsaucoties uz alternatīvu etalonlikmi, pirms tiek mainīti citi grupas posteņi. Šajā piemērā, piemērojot 102.P punktu, uzņēmums noteiktu alternatīvo etalonlikmi kā ierobežoto risku attiecīgajai pret risku ierobežoto posteņu apakšgrupai. Uzņēmums turpinātu noteikt esošo procentu likmju etalonu kā ierobežoto risku citai pret risku ierobežoto posteņu apakšgrupai līdz brīdim, kad tiek mainītas pret risku ierobežotās naudas plūsmas vai šo posteņu patiesā vērtība, lai atsauktos uz alternatīvo etalonlikmi, vai kad posteņi zaudē spēku, un tos aizstāj ar nodrošinātiem posteņiem, kuri atsaucas uz alternatīvo etalonlikmi.

102Z

Uzņēmums atsevišķi novērtē, vai katra apakšgrupa atbilst 78. un 83. punkta prasībām, lai tā būtu atbilstīgs pret risku nodrošināts postenis. Ja kāda apakšgrupa neatbilst 78. un 83. punkta prasībām, uzņēmums turpmāk pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām kopumā. Uzņēmums arī piemēro 89. vai 96. punkta prasības, lai uzskaitītu neefektivitāti, kas saistīta ar riska ierobežošanas attiecībām kopumā.

Finanšu posteņu noteikšana par nodrošinātiem posteņiem

102Z1

Alternatīva etalonlikme, kas noteikta kā ārpuslīgumiski precizēta riska daļa un nav atsevišķi identificējama (sk. 81. punktu un AG99.F punktu) datumā, kad tā ir noteikta, tiek uzskatīta par tādu, kas minētajā datumā ir izpildījusi minēto prasību, ja un tikai tad, ja uzņēmums pamatoti sagaida, ka alternatīvā etalonlikme būs identificējama atsevišķi 24 mēnešu laikā. 24 mēnešu periodu piemēro katrai alternatīvajai etalonlikmei atsevišķi, un tas sākas no dienas, kad uzņēmums pirmo reizi nosaka alternatīvo etalonlikmi kā ārpuslīgumiski precizētu riska daļu (t. i., 24 mēnešu periodu piemēro, pamatojoties uz katru likmi atsevišķi).

102Z2

Ja uzņēmums pēc tam pamatoti sagaida, ka alternatīvā etalonlikme nebūs atsevišķi identificējama 24 mēnešu laikā no dienas, kad uzņēmums to pirmo reizi noteica par ārpuslīgumiski precizētu riska daļu, uzņēmums pārtrauc piemērot 102.Z1. punkta prasību šai alternatīvajai etalonlikmei un turpmāk pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti no minētās atkārtotās novērtēšanas dienas attiecībā uz visām riska ierobežošanas attiecībām, kurās alternatīvā etalonlikme tika noteikta kā ārpuslīgumiski precizēta riska daļa.

102Z3

Papildus tām riska ierobežošanas attiecībām, kas norādītas 102.P punktā, uzņēmums piemēro 102.Z1. un 102.Z2. punkta prasības jaunām riska ierobežošanas attiecībām, kurās alternatīva etalonlikme ir noteikta kā ārpuslīgumiski precizēta riska daļa (sk. 81. punktu un AG99.F punktu), ja procentu likmju etalona reformas dēļ šī riska daļa nav atsevišķi identificējama datumā, kad tā ir noteikta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

103

Uzņēmumam jāpiemēro šis standarts (arī 2004. gada martā veiktie grozījumi) ikgadējiem periodiem, kas sākas ne agrāk kā 2005. gada 1. janvārī. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmums nedrīkst šo standartu (arī 2004. martā veiktos grozījumus) piemērot attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, izņemot gadījumus, ja tas piemēro arī 32. SGS (izdots 2003. gada decembrī). Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

103 A

[Svītrots]

103 B

[Svītrots]

103C

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS terminoloģija. Turklāt ir grozīts 95. punkta a) apakšpunkts, 97., 98., 100., 102., 108. un AG99.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

103D

[Svītrots]

103E

Ar 27. SFPS (grozīts 2008. gadā) ir grozīts 102. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

103F

[Svītrots]

103G

Uzņēmums AG99BA, AG99E, AG99F, AG110A un AG110B punktu retrospektīvi piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk, saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro “Attiecināmos pret risku nodrošinātos posteņus” (grozījumi 39. SGS) periodiem, kas sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, tas šo faktu norāda.

103H–103J

[Svītrots]

103 K

Ar 2009. gada aprīlī izdoto dokumentu “SFPS uzlabojumi” tika grozīts 2. punkta g) apakšpunkts, 97. un 100. punkts. Uzņēmums šo punktu grozījumus piemēro perspektīvi visiem neizbeigtajiem līgumiem par pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

103L–103P

[Svītrots]

103Q

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS groza 9., 13., 28., 47., 88., AG46, AG52, AG64, AG76, AG76A, AG80, AG81 un AG96 punktu, pievieno 43A punktu un svītro 48.–49., AG69–AG75, AG77–AG79 un AG82 punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

103R

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 2. un 80. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

103S

[Svītrots]

103T

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, svītrots 2.,9., 43., 47., 55. AG2., AG4. un AG48. punkts un pievienots 2.A, 44.A, 55.A un AG8A.-AG8C. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

103U

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS tika grozīts 2., 8., 9., 71., 88.–90., 96., AG95., AG114., AG118. punkts un virsraksti pirms AG133. punkta un svītrots 1., 4.–7., 10.–70., 103.B, 103.D, 103.F, 103.H–103.J, 103.L–103.P, 103.S, 105.–107.A, 108.E–108.F, AG1.–AG93. un AG96. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

103 V

[Šis punkts tika pievienots attiecībā uz uzņēmumiem, kas nebija pieņēmuši 9. SGS.].

104

Šo standartu piemēro retrospektīvi, izņemot 108. punktā norādītajos gadījumos. Nesadalītās peļņas sākumatlikumu par uzrādīto agrāko iepriekšējo periodu un visas citas salīdzināmās summas koriģē tā, it kā vienmēr būtu lietots šis standarts, ja vien informācijas pārveidošana nav praktiski neiespējama. Ja pārveidošana praktiski nav iespējama, uzņēmums šo faktu atklāj un norāda apmēru, kādā informācija tika pārveidota.

105–107A

[Svītrots]

108

Uzņēmums nedrīkst veikt to aktīvu un saistību posteņu bilances korekcijas, kuri nav finanšu posteņi, ar mērķi izslēgt ar naudas plūsmu riska ierobežošanu saistītus guvumus un zaudējumus, kuri tika iekļauti bilances vērtībā pirms finanšu gada sākuma, kurā šis standarts ir piemērots pirmoreiz. Tā finanšu perioda sākumā, kurā šis standarts ir pirmoreiz ticis piemērots, visas summas, kas nav atzītas peļņā vai zaudējumos (pārējos apvienotajos ienākumos vai tieši pašu kapitālā), saistošas apņemšanās riska ierobežošanas gadījumā, kurš šā standarta ietvaros tiek uzskaitīts kā patiesās vērtības riska ierobežošanas gadījums, pārklasificē kā aktīvu vai saistību posteņus, izņemot ārvalstu valūtu maiņas kursu risku ierobežošanas gadījumā, kuru turpina uzskaitīt kā naudas plūsmas riska ierobežošanu.

108 A

Uzņēmums piemēro 80. punkta pēdējo teikumu, kā arī AG99A. un AG99B. punktu gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums ir noteicis kā nodrošināto posteni ārējo prognozējamo darījumu, kura a) cenas nav noteiktas darījumā iesaistītā uzņēmuma funkcionālajā valūtā; b) uzņēmums var tikt pakļauts tādā veidā, kas ietekmēs konsolidēto peļņu un zaudējumus (t. i., cenas noteiktas valūtā, kas nav grupas uzrādīšanas valūta); un c) būtu atbilstošs riska ierobežošanas uzskaitei, ja tā cena nebūtu noteikta iesaistītā uzņēmuma funkcionālajā valūtā, tas var piemērot riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos periodā(-os) pirms 80. punkta pēdējā teikuma, kā arī AG99A. un AG99B. punkta piemērošanas datuma.

108 B

Uzņēmumam nav jāpiemēro AG99B. punkts salīdzināmai informācijai par periodiem pirms 80. punkta pēdējā teikuma un AG99A. punkta piemērošanas datuma.

108C

Ar 2008. gada maijā izdoto dokumentu “SFPS uzlabojumi” tika grozīts 73. un AG8. punkts. Ar 2009. gada aprīlī izdoto dokumentu “SFPS uzlabojumi” tika grozīts 80. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir pieļaujama visu grozījumu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

108D

“Atvasināto instrumentu novācija un riska ierobežošanas uzskaites turpināšana” (39. SGS grozījumi), publicēti 2013. gada jūnijā, grozīts 91. un 101. punkts un pievienots NP113.A punkts. Uzņēmums šos punktus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Uzņēmums šos grozījumus piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

108E–108F

[Svītrots]

108G

“Procentu likmju etalonu reforma”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS un 7. SFPS, ir izdota 2019. gada septembrī un ar to tika pievienots 102.A–102.N punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu. Uzņēmums šos grozījumus retrospektīvi piemēro tām riska ierobežošanas attiecībām, kas pastāvēja pārskata perioda sākumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēroja šos grozījumus, vai kas tika noteiktas pēc tam, un guvumiem vai zaudējumiem, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kas pastāvēja pārskata perioda sākumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēroja šos grozījumus.

108H

“Procentu likmju etalona reforma (2. posms)”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS, tika izdota 2020. gada augustā un tika pievienots 102.O–102.Z3 un 108.I–108.K punkts un grozīts 102.M punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot gadījumus, kas noteikti 108.I–108.K punktā.

108I

Uzņēmums nosaka jaunas riska ierobežošanas attiecības (piemēram, kā aprakstīts 102Z3. punktā) tikai turpmāk (t. i., uzņēmumam ir aizliegts noteikt jaunas riska ierobežošanas uzskaites attiecības iepriekšējos periodos). Tomēr uzņēmums atjauno pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) uzņēmums bija pārtraucis šīs riska ierobežošanas attiecības tikai procentu likmju etalona reformas pieprasīto izmaiņu dēļ, un uzņēmumam nebūtu bijis jāpārtrauc šīs riska ierobežošanas attiecības, ja šie grozījumi tajā laikā būtu tikuši piemēroti; un b) tā pārskata perioda sākumā, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro šos grozījumus (šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datums), šīs pārtrauktās riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem (pēc šo grozījumu ņemšanas vērā).

108 J

Ja, piemērojot 108.I punktu, uzņēmums atjauno pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, uzņēmums nolasa 102.Z1 un 102.Z2 punktā minētās atsauces uz datumu, kad alternatīvā etalonlikme pirmo reizi ir noteikta kā ārpuslīgumiski precizēta riska daļa, kā atsauci uz šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu (t. i., 24 mēnešu periods šai alternatīvajai etalonlikmei, kas noteikta kā ārpuslīgumiski precizēta riska daļa, sākas no šo grozījumu sākotnējās piemērošanas dienas).

108 K

Uzņēmumam nav atkārtoti jānorāda iepriekšējie periodi, lai atspoguļotu šo grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

CITU PAZIŅOJUMU ATSAUKŠANA

109

Šis standarts aizstāj 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”, pārstrādāts 2000. gada oktobrī.

110

Šis standarts un pievienotie Ieviešanas norādījumi aizstāj bijušās SGSK izveidotās 39. SGS Ieviešanas norādījumu komitejas izdotos Ieviešanas norādījumus.

40. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Ieguldījumu īpašums

MĒRĶIS

1

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi ieguldījuma īpašumam un ar to saistītās informācijas atklāšanas prasības.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis standarts jāpiemēro ieguldījuma īpašuma atzīšanā, novērtēšanā un informācijas atklāšanā.

3

[Svītrots]

4

Šis standarts neattiecas uz: a) bioloģiskajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (sk. 41. SGS “Lauksaimniecība” un 16. SGS “Pamatlīdzekļi”); un b) tiesībām iegūt derīgos izrakteņus un derīgo izrakteņu krājumus, piemēram, naftu, dabas gāzi un līdzīgus neatjaunojamus resursus.

DEFINĪCIJAS

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Uzskaites vērtība ir summa, kādā aktīvs atzīts finanšu stāvokļa pārskatā.   Izmaksas ir samaksātās naudas vai naudas ekvivalentu summa, vai izlietotās atlīdzības patiesā vērtība, lai iegādātos aktīvu, tā iegādes vai būvniecības brīdī, vai, kur piemērojams, summa, kuru attiecina uz šo aktīvu, kad sākotnēji atzīst saskaņā ar citu SFPS konkrētām prasībām, piem., 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (Sk. 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Ieguldījuma īpašums ir īpašums (zeme vai ēka, vai ēkas daļa, vai abi), kuru tur (īpašnieks vai nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu), lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai vai abos nolūkos, nevis: a) lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā; vai b) pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā.   Īpašnieka izmantots īpašums ir īpašums, kuru tur (īpašnieks vai nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu) lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā.

ĪPAŠUMA KLASIFIKĀCIJA PAR IEGULDĪJUMA ĪPAŠUMU VAI ĪPAŠNIEKA IZMANTOTU ĪPAŠUMU

6

[Svītrots]

7

Ieguldījuma īpašumu tur, lai nopelnītu nomas maksu, vai kapitāla vērtības palielināšanai, vai abos nolūkos. Tādēļ ieguldījuma īpašums rada naudas plūsmas lielā mērā neatkarīgi no citiem uzņēmuma turētiem aktīviem. Tas ieguldījuma īpašumu atšķir no īpašnieka izmantota īpašuma. Preču ražošana vai pakalpojumu sniegšana (vai īpašuma lietošana administratīvā nolūkā) rada naudas plūsmas, kuras attiecināmas ne tikai uz īpašumu, bet arī uz citiem aktīviem, kurus lieto ražošanas vai piegādes procesā. 16. SGS attiecas uz īpašnieka īpašumā esošu un īpašnieka izmantotu īpašumu un 16. SFPS “Noma” attiecas uz īpašnieka izmantotu īpašumu, kuru tur nomnieks kā lietošanas tiesību aktīvu.

8

Ieguldījuma īpašums ir, piemēram: a) zeme, kuru tur ilgtermiņa kapitāla vērtības palielināšanai, nevis īstermiņa pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā; b) zeme, kuru tur pašlaik nenoteiktai turpmākai lietošanai. (Ja uzņēmums nav noteicis, ka tas lietos zemi kā īpašnieka izmantotu īpašumu vai īstermiņa pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā, tiek uzskatīts, ka zemi tur kapitāla vērtības palielināšanai.); c) ēka, kura pieder uzņēmumam (vai lietošanas tiesību aktīvs, kas attiecas uz uzņēmumam piederošu ēku) un kuru tas iznomā saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvām nomām; d) ēka, kas ir brīva, bet kuru tur iznomāšanai saskaņā ar vienu vai vairākām operatīvām nomām; e) īpašums, kuru būvē vai izstrādā turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu.

9

Objekti, kuri nav ieguldījuma īpašums un tādēļ neietilpst šā standarta darbības jomā, ir, piemēram, šādi: a) īpašums, kas paredzēts pārdošanai parastās uzņēmējdarbības ietvaros vai šādas pārdošanas nolūkos veiktās būvniecības vai izstrādes ietvaros (skatīt 2. SGS “Krājumi”), piemēram, īpašums, kas tiek iegādāts tikai un vienīgi ar nolūku tuvākā nākotnē to pārdot vai arī ir paredzēts uzlabošanai un atkārtotai pārdošanai; b) [svītrots] c) īpašnieka izmantots īpašums (skatīt 16. SGS un 16. SFPS), ieskaitot (cita starpā) īpašumu, kuru tur turpmākai lietošanai par īpašnieka izmantoto īpašumu, īpašums, kuru tur turpmākai attīstībai un turpmākai lietošanai par īpašnieka izmantotu īpašumu, īpašums, kuru izmanto darbinieki (neatkarīgi no tā, vai darbinieki maksā nomas maksu pēc tirgus likmēm vai ne) un īpašnieka izmantots īpašums, ko paredzēts atsavināt; d) [svītrots] e) citam uzņēmumam finanšu nomas līguma ietvaros iznomāts īpašums.

10

Daži īpašumi ietver daļu, kuru izmanto, lai nopelnītu nomas maksu vai kapitāla vērtības palielināšanai, un daļu, kuru izmanto preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, vai administratīvā nolūkā. Ja šīs daļas var pārdot atsevišķi (vai iznomāt atsevišķi saskaņā ar finanšu nomu), uzņēmums uzskaita šīs daļas atsevišķi. Ja daļas nevar pārdot atsevišķi, īpašums ir ieguldījuma īpašums tikai tad, ja nenozīmīgu daļu tur lietošanai preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, vai administratīvā nolūkā.

11

Dažos gadījumos uzņēmums sniedz papildpakalpojumus tā īpašuma izmantotājiem. Uzņēmums uzskata šo īpašumu par ieguldījuma īpašumu, ja pakalpojumi veido samērā nenozīmīgu daļu no kopējās vienošanās. Piemēram, ja biroja ēkas īpašnieks sniedz apsardzes un uzturēšanas pakalpojumus nomniekiem, kuri lieto ēku.

12

Citos gadījumos svarīgs ir sniegto pakalpojumu veids. Piemēram, ja uzņēmumam pieder viesnīca un tas to pārvalda, viesiem sniegtie pakalpojumi ir nozīmīga daļa no kopējās vienošanās. Tādēļ īpašnieka pārvaldīta viesnīca ir īpašnieka izmantots īpašums, nevis ieguldījuma īpašums.

13

Var būt grūti noteikt, vai palīgpakalpojumi ir tik nozīmīgi, ka īpašums nav ieguldījuma īpašums. Piemēram, viesnīcas īpašnieks dažreiz nodod noteiktas saistības trešajām personām saskaņā ar pārvaldes līgumu. Šo pārvaldes līgumu noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Vienā gadījumā īpašnieks būtībā var būt pasīvs ieguldītājs. Citā gadījumā īpašnieks, iespējams, ir vienkārši nodevis citiem noteiktas ikdienas funkcijas, saglabājot būtisku atkarību no naudas plūsmu izmaiņām no viesnīcas darbības.

14

Nepieciešams vērtējums, lai noteiktu, vai īpašums ir ieguldījuma īpašums. Uzņēmums izveido kritēriju kopumu tā, ka tas var šo vērtējumu izmantot konsekventi saskaņā ar ieguldījumu īpašuma definīciju un attiecīgajām 7.–13. punkta norādēm. 75. punkta c) apakšpunktā ir prasība uzņēmumiem atklāt šos kritērijus gadījumos, kuros klasifikācija ir grūti nosakāma.

14 A

Nepieciešams vērtējums arī, lai noteiktu, vai ieguldījuma īpašuma iegāde ir aktīva vai aktīvu grupas iegāde vai uzņēmējdarbības apvienošana, uz ko attiecas 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” darbības joma. Jānorāda atsauce uz 3. SFPS, lai noteiktu, vai tā ir uzņēmējdarbības apvienošana. Šā standarta 7.–14. punktā iekļautie apraksti attiecas uz to, vai īpašums ir īpašnieka izmantots īpašums, vai ieguldījuma īpašums, nevis uz to, vai īpašuma iegāde ir uzņēmējdarbības apvienošana, kā definēts 3. SFPS. Lai noteiktu, vai konkrēts darījums atbilst uzņēmējdarbības apvienošanas definīcijai, kā definēts 3. SFPS, un ietver ieguldījuma īpašumu, kā definēts šajā standartā, nepieciešams atsevišķi piemērot abus minētos standartus.

15

Dažos gadījumos uzņēmumam pieder īpašums, kurš ir iznomāts un kuru lieto tā mātesuzņēmums vai kāds cits meitasuzņēmums. Šis īpašums nav ieguldījuma īpašums konsolidētajos finanšu pārskatos, jo šis īpašums, raugoties no koncerna viedokļa, ir īpašnieka izmantots. Tomēr, raugoties no īpašnieka uzņēmuma viedokļa, īpašums ir ieguldījuma īpašums, ja tas atbilst 5. punktā sniegtajai definīcijai. Tādēļ iznomātājs īpašumu uzskaita kā ieguldījuma īpašumu tā atsevišķajos finanšu pārskatos.

ATZĪŠANA

16

Ieguldījuma īpašumu atzīst par aktīvu tikai un vienīgi tad, ja: a) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar ieguldījuma īpašumu saistītie nākotnes saimnieciskie labumi; un b) var ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma izmaksas.

17

Saskaņā ar šo atzīšanas principu, uzņēmums novērtē visas tā ieguldījuma īpašuma izmaksas brīdī, kad tās rodas. Tās ietver ieguldījuma īpašuma sākotnējās iegādes izmaksas, kā arī izmaksas, kas radušās pēc tam to papildinot, aizstājot daļu no īpašuma vai to apkalpojot.

18

Saskaņā ar 16. punktā ietverto atzīšanas principu, uzņēmums neieskaita ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtībā tā ikdienas apkalpošanas izmaksas. Šīs izmaksas drīzāk tiek ietvertas peļņā vai zaudējumos tajā periodā, kurā tās radušās. Ikdienas apkalpošanas izmaksas, galvenokārt, ir darba un izejvielu izmaksas, kā arī, iespējams, mazu rezerves daļu izmaksas. Šos izdevumus bieži raksturo kā nekustamā īpašuma remonta un uzturēšanas izmaksas.

19

Ieguldījuma īpašuma daļas var būt iegādātas iepriekšējo daļu aizstāšanas ceļā. Piemēram, var gadīties, ka iekšējās sienas ir sākotnēji uzcelto sienu aizvietojums. Saskaņā ar atzīšanas principu, ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtībā uzņēmums atzīst esošā ieguldījuma īpašuma daļas aizstāšanas izmaksas to rašanās brīdī, ja tās atbilst šādu izmaksu atzīšanas kritērijiem. Aizstāto daļu uzskaites vērtības atzīšana tiek pārtraukta saskaņā ar šajā standartā noteiktajiem atzīšanas pārtraukšanas noteikumiem.

19 A

Ieguldījuma īpašums, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, tiek atzīts saskaņā ar 16. SFPS.

NOVĒRTĒŠANA ATZĪŠANAS BRĪDĪ

20

Ieguldījuma īpašums sākotnēji jānovērtē tā iegādes izmaksu vērtībā. Darījuma izmaksas jāiekļauj sākotnējā novērtējumā.

21

Iegādāta ieguldījuma īpašuma izmaksas ir tā iegādes cena un jebkuri tieši attiecināmi izdevumi. Tieši attiecināmi izdevumi ir, piemēram, maksa par juridiskiem pakalpojumiem, īpašuma nodošanas nodokļi un citas darījumu izmaksas.

22

[Svītrots]

23

Ieguldījuma īpašuma izmaksas nepalielina par šādām izmaksām: a) darbības uzsākšanas izmaksas (ja vien tās nav nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu sagatavotu tādā stāvoklī, kas nepieciešams, lai tas darbotos tādā līmenī, kādu paredzējusi vadība); b) darbības izmaksas, kas radušās līdz brīdim, kad ieguldījuma īpašums sasniedz plānoto lietošanas apjomu; c) nepieņemami lielu nelietderīgi izlietota materiāla, darba un citu resursu apjomu, kas radies nekustamā īpašuma būvniecības vai attīstības procesā.

24

Ja maksājumu par ieguldījuma īpašumu atliek, tā izmaksas ir naudā izteiktas cenas ekvivalents. Starpību starp šo summu un maksājumu kopējo summu atzīst par procentu izdevumiem kredīta termiņā.

25

[Svītrots]

26

[Svītrots]

27

Vienu vai vairākus ieguldījuma īpašumus var iegūt apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai monetāru un nemonetāru aktīvu kombināciju. Zemāk sniegtais attiecas uz viena nemonetāra aktīva apmaiņu pret otru, bet tas piemērojams arī uz visām apmaiņām, kas aprakstītas iepriekšējā teikumā. Šāda ieguldījuma īpašuma iegādes izmaksas nosaka pēc tā patiesās vērtības, ja vien a) apmaiņas darījumam nav komerciāla rakstura vai b) neviena saņemtā vai atdotā aktīva patieso vērtību nevar ticami novērtēt. Iegūto aktīvu vērtē šādā veidā pat tad, ja uzņēmums uzreiz nevar pārtraukt atdotā aktīva atzīšanu. Ja iegūto aktīvu nevērtē pēc tā patiesās vērtības, tā izmaksas vērtē pēc atdotā aktīva uzskaites vērtības.

28

Uzņēmums nosaka, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ņemot vērā tā turpmākās naudas plūsmas izmaiņas šā darījuma rezultātā. Apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, ja: a) iegūtā aktīva naudas plūsmas konfigurācija (risks, laiks un summa) atšķiras no nodotā aktīva naudas plūsmas konfigurācijas; b) uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru ietekmē apmaiņas darījums, mainās apmaiņas darījuma rezultātā; un c) starpība a) un b) ir nozīmīga salīdzinājumā ar apmainīto aktīvu patieso vērtību. Lai noteiktu, vai apmaiņas darījumam ir komerciāls raksturs, uzņēmumam raksturīgo darbību daļas vērtība, kuru darījums ietekmē, jānosaka kā naudas plūsma pēc nodokļiem. Šīs analīzes rezultāts var būt skaidrs, uzņēmumam neveicot detalizētus aprēķinus.

29

Aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības aplēšu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu varbūtību noteiktā diapazonā var pamatoti izvērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

29 A

Ieguldījuma īpašumu, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, sākotnēji novērtē tā izmaksu vērtībā saskaņā ar 16. SFPS.

NOVĒRTĒŠANA PĒC ATZĪŠANAS

Grāmatvedības politika

30

Izņemot 32.A punktā norādītos izņēmumos, uzņēmumam jāizvēlas par savu grāmatvedības politiku 33.–55. punktā aprakstītais patiesās vērtības modelis vai arī 56. punktā aprakstītais izmaksu modelis un jāpiemēro šī politika attiecībā uz visiem ieguldījuma īpašumiem.

31

8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” nosaka, ka brīvprātīgas izmaiņas grāmatvedības politikā ir veicamas tikai, ja izmaiņu rezultātā izveidotie finanšu pārskati sniedz ticamu un svarīgākuinformāciju par darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām. Ir maz ticams, ka pārejas no patiesās vērtības modeļa uz izmaksu modeli rezultātā tiks sniegta svarīgāka finanšu pārskatu informācija.

32

Šis standarts pieprasa, lai visi uzņēmumi novērtētu ieguldījuma īpašuma patieso vērtību novērtēšanas nolūkā (ja uzņēmums izmanto patiesās vērtības modeli) vai informācijas atklāšanas nolūkā (ja tas izmanto izmaksu modeli). Uzņēmumam iesaka, bet nepieprasa novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, pamatojoties uz tāda neatkarīga vērtētāja veiktu novērtējumu, kuram ir atzīta un attiecīga profesionālā kvalifikācija un kuram ir nesena pieredze saistībā ar novērtējamā ieguldījuma īpašuma atrašanās vietā un kategorijā.

32 A

Uzņēmums var: a) izvēlēties vai nu patiesās vērtības modeli, vai arī izmaksu modeli visām ieguldījuma īpašumus sedzošām saistībām, kuras dod atdevi, kas ir tieši saistīta ar konkrētu aktīvu patieso vērtību vai atdevi, ieskaitot šo ieguldījuma īpašumu; un b) izvēlēties vai nu patiesās vērtības modeli, vai izmaksu modeli visam ieguldījuma īpašumam, neatkarīgi no izvēles a) apakšpunktā.

32 B

Daži uzņēmumi iekšēji vai ārēji pārvalda ieguldījumu fondu, kas ieguldītājiem nodrošina labumus, kurus nosaka fonda apliecības. Līdzīgi, daži uzņēmumi izdod apdrošināšanas līgumu grupas ar tiešas dalības iezīmēm, kuriem pamatā esošie posteņi ietver ieguldījumu īpašumu. Tikai 32.A–32.B punkta nolūkos apdrošināšanas līgumi ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm. 32.A punktā uzņēmumam nav ļauts novērtēt īpašumu, ko tur attiecīgais fonds (vai īpašumu, kas ir pamatā esošais postenis) daļēji pēc izmaksu un daļēji pēc patiesās vērtības. (Termini, kas izmantoti šajā punktā, ir definēti 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”).

32 C

Ja uzņēmums izvēlas dažādus modeļus abām 32A. punktā minētajām kategorijām, ieguldījumu īpašuma pārdošana starp aktīvu kategorijām, kuras izmanto dažādus modeļus, notiks, atzīstot patieso vērtību, un uzkrātā patiesās vērtības izmaiņa tiks atzīta par peļņu vai zaudējumiem. Tādējādi, ja ieguldījuma īpašums tiek pārdots no aktīvu grupas, kurā izmanto patiesās vērtības modeli, uz grupu, kurā izmanto izmaksu modeli, īpašuma patiesā vērtība pārdošanas datumā kļūst par tā domātajām izmaksām.

Patiesās vērtības modelis

33

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmumam, kas izvēlas patiesās vērtības modeli, viss ieguldījuma īpašums jānovērtē patiesajā vērtībā, izņemot gadījumus, kas aprakstīti 53. punktā.

34

[Svītrots]

35

Guvumi vai zaudējumi, kas rodas no ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības izmaiņām, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos periodā, kurā tās radušās.

36-39

[Svītrots]

40

Novērtējot ieguldījuma īpašuma patieso vērtību saskaņā ar 13. SFPS, uzņēmums nodrošina, ka patiesā vērtība cita starpā atspoguļo nomas ienākumus no spēkā esošajiem nomas līgumiem un citus pieņēmumus, kurus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot ieguldījuma īpašuma cenu esošajos tirgus apstākļos.

40 A

Ja nomnieks izmanto patiesās vērtības modeli, lai novērtētu ieguldījuma īpašumu, kas tiek turēts kā lietošanas tiesību aktīvs, tas lietošanas tiesību aktīvu, nevis visu pamatā esošo īpašumu, novērtē tā patiesajā vērtībā.

41

16. SFPS noteikti tāda ieguldījuma īpašuma izmaksu sākotnējās atzīšanas principi, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs. Šā standarta 33. punktā pieprasīts veikt tāda ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanu, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, ja nepieciešams, nosakot tā patieso vērtību, ja uzņēmumsizvēlas patiesās vērtības modeli. Ja nomas maksājumi atbilst tirgus likmēm, tad tāda ieguldījuma īpašuma, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, patiesajai vērtībai iegādes brīdī, no kuras atskaitīti visi paredzamie nomas maksājumi (tostarp tos, kas attiecas uz atzītām nomas saistībām), jābūt vienādai ar nulli. Tādējādi lietošanas tiesību aktīva pārvērtēšana no izmaksu vērtības saskaņā ar 16. SFPS uz patieso vērtību saskaņā ar šī standarta 33. punktu (ņemot vērā 50. punktā noteiktās prasības) nedrīkst radīt nekādus sākotnējos guvumus vai zaudējumus, ja vien patiesā vērtība netiek novērtēta dažādos laikos. Tas var notikt tad, ja lēmums par patiesās vērtības modeļa piemērošanu tiek pieņemts vēlāk kā pēc sākotnējās atzīšanas.

42–47

[Svītrots]

48

Izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka tad, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījuma īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), novērtējuma mainīgums pamatotu patiesās vērtības novērtējumu diapazonā būs tik liels un dažādu rezultātu iespējamības varbūtību būs tik grūti izvērtēt, ka viena patiesās vērtības novērtējuma lietderība tiek noliegta. Tas var norādīt uz to, ka konkrētā īpašuma patieso vērtību nevar pastāvīgi ticami novērtēt (skatīt 53. punktu).

49

[Svītrots]

50

Nosakot ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar patiesās vērtības modeli, uzņēmums izvairās no divkāršas aktīvu un saistību uzskaites, kas bilancē uzrādīti kā atsevišķi aktīvi vai saistības. Piemēram: a) iekārtas, tādas kā lifti vai gaisa kondicionēšanas iekārtas, bieži ir ēkas neatņemama sastāvdaļa un parasti tiek iekļauti ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, nevis atzīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi; b) ja tiek iznomāts mēbelēts birojs, biroja patiesā vērtība parasti ietver mēbeļu patieso vērtību, jo nomas ienākumi attiecas uz mēbelēto biroju. Ja mēbeles tiek iekļautas ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā, uzņēmums neatzīst šīs mēbeles par atsevišķu aktīvu; c) ieguldījuma īpašuma patiesajā vērtībā netiek iekļauti nākamo periodu vai uzkrātie operatīvās nomas ienākumi, jo uzņēmums atzīst tos par atsevišķām saistībām vai aktīvu; d) ieguldījuma īpašuma, kurš ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs, patiesā vērtība atspoguļo naudas plūsmas prognozi (ieskaitot mainīgos nomas maksājumus, kuri būs jāmaksā). Attiecīgi, ja iegūtais īpašuma novērtējums ir noteikts kā neto summa pēc visu paredzamo maksājumu veikšanas, visas atzītās nomas saistības būs jāpieskaita atpakaļ, lai iegūtu ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtību, izmantojot patiesās vērtības modeli.

51

[Svītrots]

52

Dažos gadījumos uzņēmums paredz, ka tā maksājumu pašreizējā vērtība par ieguldījuma īpašumu (kas nav maksājumi par atzītām finanšu saistībām) pārsniegs attiecīgo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību. Lai noteiktu, vai saistības ir atzīstamas un kā tās novērtēt, uzņēmums piemēro 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

Nespēja ticami novērtēt patieso vērtību

53

Pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmums var pastāvīgi ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību. Tomēr izņēmuma gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka tad, kad uzņēmums pirmo reizi iegādājas ieguldījuma īpašumu (vai kad esošais īpašums pirmo reizi kļūst par ieguldījuma īpašumu pēc lietošanas veida maiņas), ieguldījuma īpašuma patieso vērtību nevar pastāvīgi ticami novērtēt. Tas ir tikai tad, ja tirgus salīdzināmiem īpašumiem nav aktīvs (piemēram, pēdējā laikā veikti tikai daži darījumi, kotētās cenas nav noteiktas konkrētajā brīdī vai novērojamās darījuma cenas norāda, ka pārdevējs bijis spiests pārdot) un nav pieejami alternatīvi ticami patiesās vērtības novērtējumi (piemēram, pamatojoties uz diskontētas naudas plūsmas prognozēm). Ja uzņēmums nosaka, ka būvētā ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība nav ticami novērtējama, bet plāno ticami novērtēt īpašuma patieso vērtību pēc būvniecības beigām, tas novērtē šādu būvētu ieguldījuma īpašumu izmaksās, kamēr kļūst iespējams ticami novērtēt patieso vērtību vai kamēr tiks pabeigta būvniecība (atkarībā no tā, kas notiks agrāk). Ja uzņēmums nosaka, ka ieguldījuma īpašuma (kas nav būvētais ieguldījuma īpašums) patiesā vērtība nav pastāvīgi ticami novērtējama, uzņēmums novērtē šādu ieguldījuma īpašumu, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli īpašumā esošam ieguldījuma īpašumam vai izmantojot 16. SFPS ieguldījuma īpašumam, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs. Pieņem, ka ieguldījuma īpašuma atlikusī vērtība ir nulle. Uzņēmums turpina piemērot 16. SGS vai 16. SFPS līdz ieguldījuma īpašuma atsavināšanai.

53 A

Ja uzņēmumam rodas iespēja ticami novērtēt būvējama ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, kura iepriekš novērtēta izmaksu vērtībā, tam jānovērtē šā īpašuma patiesā vērtība. Kad šā īpašuma būvniecība beidzas, tiek pieņemts, ka patieso vērtību var ticami novērtēt. Pretējā gadījumā saskaņā ar 53. punktu īpašums jāuzskaita, izmantojot izmaksu modeli saskaņā ar 16. SGS īpašumā esošo aktīviem vai 16. IFRS ieguldījuma īpašumam, kas ir nomnieka rīcībā kā lietošanas tiesību aktīvs.

53 B

Pieņēmumu, ka būvējama ieguldījuma īpašuma patieso vērtību var ticami novērtēt, var atspējot tikai sākotnējās atzīšanas laikā. Uzņēmums, kas novērtējis būvēta ieguldījuma īpašuma objektu patiesajā vērtībā, nedrīkst secināt, ka pabeigta ieguldījuma īpašuma patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

54

Izņēmuma gadījumos, kad uzņēmums 53. punktā minētā iemesla dēļ ir spiests novērtēt kādu ieguldījuma īpašuma objektu, lietojot 16. SGS vai 16. SFPS doto izmaksu modeli, uzņēmums novērtē visus savus pārējos ieguldījuma īpašumus, ieskaitot būvējamo ieguldījuma īpašumu, patiesajā vērtībā. Šajos gadījumos, lai arī uzņēmums drīkst izmantot izmaksu modeli viena ieguldījuma īpašuma objekta novērtēšanai, pārējos ieguldījuma īpašuma objektus tas turpina uzskaitīt pēc patiesās vērtības modeļa.

55

Ja uzņēmums iepriekš ir novērtējis ieguldījuma īpašumu patiesajā vērtībā, uzņēmumam jāturpina novērtēt šis īpašumu patiesajā vērtībā līdz tā atsavināšanai (vai kamēr īpašums kļūst par īpašnieka izmantotu īpašumu vai uzņēmums sāk veidot īpašumu turpmākai pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā) pat tad, ja salīdzināmi tirgus darījumi kļūst retāki vai tirgus cenas kļūst grūtāk pieejamas.

Izmaksu modelis

56

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums, kas izvēlas izmaksu modeli, novērtē ieguldījuma īpašumu: a) saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”, ja tas atbilst klasifikācijas kritērijiem kā turēts pārdošanai (vai ir ietverts atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai); b) saskaņā ar 16. SFPS, ja nomnieks to tur kā lietošanas tiesību aktīvu un tas nav turēts pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS; un c) visos citos gadījumos – saskaņā ar 16. SGS izmaksu modelim noteiktajām prasībām.

PĀRNEŠANA

57

Uzņēmums nodod īpašumu ieguldījuma īpašumam (vai no ieguldījuma īpašuma nodod īpašumu) tikai un vienīgi tad, ja ir izmantošanas maiņa. Izmantošanas maiņa notiek tad, ja attiecīgais īpašums atbilst vai vairs neatbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai un ir pierādījums par izmantošanas maiņu. Izolēti izmaiņas vadības nodomos attiecībā uz īpašuma izmantošanu nesniedz pierādījumu par izmantošanas maiņu. Piemēri par izmantošanas maiņas pierādījumu ietver: a) īpašnieks pats sāk izmantot nekustamo īpašumu vai tāds notikums, kura mērķis ir īpašnieka izmantots nekustamais īpašums, pārnešanai no ieguldījuma īpašuma uz īpašnieka izmantotu īpašumu; b) sākta izstrāde pārdošanas nolūkā – pārnešanai no ieguldījuma īpašuma uz krājumiem; c) ja īpašnieks beidz izmantot nekustamo īpašumu – pārnešanai no īpašnieka izmantota īpašuma uz ieguldījumu īpašumu; un d) sākta nekustamā īpašuma iznomāšana saskaņā ar operatīvo nomu trešajai pusei, – pārnešanai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu. e) [svītrots]

58

Ja uzņēmums izlemj atsavināt ieguldījuma īpašumu bez izstrādes, uzņēmums turpina uzskatīt īpašumu par ieguldījuma īpašumu, kamēr tā atzīšana tiek pārtraukta (tas tiek izslēgts no finansiālā stāvokļa pārskata) un nepārklasificē to par krājumu posteni. Tāpat, ja uzņēmums sāk pārveidot esošo ieguldījuma īpašumu pastāvīgai turpmākai lietošanai par ieguldījuma īpašumu, tas paliek ieguldījuma īpašums un netiek pārklasificēts par īpašnieka izmantotu īpašumu tā pārveidošanas laikā.

59

60.–65. punkts aplūko atzīšanas un novērtēšanas jautājumus, kas piemērojami, ja uzņēmums ieguldījuma īpašuma novērtēšanai lieto patiesās vērtības modeli. Ja uzņēmums lieto izmaksu modeli, pārnešana starp ieguldījuma īpašumu, īpašnieka izmantotu īpašumu un krājumiem nemaina pārnestā īpašuma uzskaites vērtību un nemaina šā īpašuma izmaksas novērtēšanas vai informācijas atklāšanas nolūkā.

60

Pārnešanai no ieguldījuma īpašuma, kas uzrādīts patiesajā vērtībā, uz īpašnieka izmantotu īpašumu vai krājumiem, par īpašuma sākotnējām izmaksām turpmākai grāmatošanai saskaņā ar 16. SGS, 16. SFPS vai 2. SGS pieņem tā patieso vērtību lietošanas veida maiņas datumā.

61

Ja īpašnieka izmantots īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, uzņēmums piemēro 16. SGS piederošam īpašumam un 16. SFPS īpašumam, ko nomnieks tur kā lietošanas tiesību aktīvu līdz lietošanas veida maiņas datumam. Uzņēmumam jāuzrāda jebkura starpība šajā datumā starp īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar 16. SGS vai 16. SFPS un tā patieso vērtību tādā pašā veidā, kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS.

62

Līdz datumam, kad īpašnieka izmantots īpašums kļūst par ieguldījuma īpašumu, kas tiek uzrādīts patiesajā vērtībā, uzņēmums turpina uzskaitīt īpašuma (vai lietošanas tiesību aktīva) nolietojumu un atzīt radušos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Uzņēmums uzrāda jebkuru starpību šajā datumā starp īpašuma uzskaites vērtību saskaņā ar 16. SGS vai 16. SFPS un tā patieso vērtību tādā pašā veidā, kā pārvērtēšana saskaņā ar 16. SGS. Citiem vārdiem: a) īpašuma bilances vērtības samazinājuma summa tiek atzīta peļņā vai zaudējumos. Tomēr, ja summa tiek iekļauta šā īpašuma pārvērtēšanas pārsniegumā, samazinājuma summa jāieskaita pārējos apvienotajos ienākumos, un tā samazina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā; b) rezultātā radušos uzskaites vērtības palielinājumu uzrāda šādi: i) ja palielinājums apvērš iepriekšējos zaudējumus no šā īpašuma vērtības samazinājuma, palielinājumu atzīst perioda peļņā vai zaudējumos. Summa, kas atzīta perioda peļņā vai zaudējumos, nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai atjaunotu uzskaites vērtību līdz uzskaites vērtībai, kas būtu noteikta (atskaitot nolietojumu), ja nebūtu atzīti zaudējumi no vērtības samazinājuma; ii) jebkāda palielinājuma pārpalikusī daļa jāieskaita pārējos apvienotajos ienākumos, un tā palielina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā. Turpmāk atsavinot ieguldījuma īpašumu, pašu kapitālā ietverto pārvērtēšanas pārsniegumu var pārnest uz nesadalīto peļņu. Pārnešana no pārvērtēšanas pārsnieguma uz nesadalīto peļņu notiek tieši, neiekļaujot summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

63

Veicot pārnešanu no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, starpību starp īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo uzskaites vērtību jāatzīst perioda peļņā vai zaudējumos.

64

Grāmatvedības metode, kuru izmanto pārnešanai no krājumiem uz ieguldījuma īpašumu, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, atbilst krājumu pārdošanas grāmatvedības metodei.

65

Ja uzņēmums pabeidz pašu izveidota ieguldījuma īpašuma celtniecību vai izstrādi, kas tiks uzrādīts patiesajā vērtībā, starpība starp īpašuma patieso vērtību šajā datumā un tā iepriekšējo uzskaites vērtību jāatzīst perioda peļņā vai zaudējumos.

ATSAVINĀŠANA

66

Ieguldījuma īpašuma atzīšana jāpārtrauc (tas jāizslēdz no finanšu stāvokļa pārskata) tad, kad to atsavina, vai tad, kad ieguldījuma īpašumu pavisam izņem no lietošanas un no tā atsavināšanas nākotnē nav gaidāmi saimnieciskie labumi.

67

Ieguldījuma īpašuma atsavināšana var notikt ar pārdošanu vai finanšu nomas līguma noslēgšanu. Pārdota ieguldījuma īpašuma atsavināšanas datums ir datums, kad saņēmējs iegūst kontroli pār ieguldījuma īpašumu saskaņā ar 15. SFPS prasībām, ar ko nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots. 16. SFPS piemēro atsavināšanai, kura notiek, pamatojoties uz finanšu nomas līgumu un pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā.

68

Ja uzņēmums saskaņā ar šī standarta 16. punktā ietverto atzīšanas principu atzīst aktīva uzskaites vērtībā ieguldījuma īpašuma daļas aizstāšanas izmaksas, tad tas beidz atzīt aizstātās daļas uzskaites vērtību. Attiecībā uz ieguldījuma īpašumu, kuru uzskaita, izmantojot izmaksu modeli, aizstātā daļa var arī nebūt tā daļa, kuras nolietojums tika uzskaitīts atsevišķi. Ja uzņēmumam nav iespējams noteikt aizstātās daļas uzskaites vērtību, tas var izmantot aizstāšanas izmaksas kā norādi uz tām aizstātās daļas izmaksām, kas bija spēkā tās iegādes vai izveides laikā. Patiesās vērtības modeļa ietvaros ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība jau var atspoguļot, ka aizstājamā daļa ir zaudējusi savu vērtību. Citos gadījumos var būt grūti izšķirt, cik lielā mērā aizstājamās daļas patiesā vērtība jāsamazina. Alternatīva aizstājamās daļas patiesās vērtības samazināšanai, ja tas nav praktiski izdarāms, ir iekļaut aizstājamās daļas izmaksu vērtību aktīva uzskaites vērtībā, bet pēc tam atkārtoti izvērtēt patieso vērtību, kā prasīts attiecībā uz papildinājumiem, kas neietver aizstāšanu.

69

Guvumi vai zaudējumi, kas rodas no ieguldījuma īpašuma norakstīšanas vai atsavināšanas, jānosaka kā starpība starp neto atsavināšanas ieņēmumiem un aktīva uzskaites vērtību un jāatzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (ja vien 16. SFPS nenosaka citādi par pārdošanu ar saņemšanu atpakaļ nomā) atsavināšanas vai likvidācijas periodā.

70

Atlīdzības summa, kas iekļaujama guvumos vai zaudējumos, kas radušies, pārtraucot atzīt ieguldījuma īpašumu, tiek noteikta saskaņā ar 15. SFPS 47.–72. punktā minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu. Turpmākās izmaiņas atlīdzības lēstajā summā, kas ietvertas guvumu vai zaudējumu aprēķinā, uzskaita saskaņā ar 15. SFPS minētajām prasībām par darījuma cenas noteikšanu.

71

Uzņēmums piemēro 37. SGS vai citus standartus pēc vajadzības visiem saistību posteņiem, kas saglabājas pēc ieguldījuma īpašuma atsavināšanas.

72

Kompensācija no trešajām pusēm par ieguldījuma īpašumu, kuram samazinājusies vērtība, zaudētu vai atdotu ieguldījuma īpašumu, tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos, kad kompensācija ir saņemama.

73

Ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās vai zaudējumi, attiecīgie prasījumi vai kompensācijas maksājumi no trešajām personām un sekojošā aizstājamo aktīvu pirkšana vai būvniecība ir atsevišķi saimnieciski notikumi un kā tādi arī jāuzskaita atsevišķi: a) ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanās tiek atzīta saskaņā ar 36. SGS; b) ieguldījuma īpašuma norakstīšana vai atsavināšana tiek atzīta saskaņā ar šā standarta 66.–71. punktu; c) kompensācija no trešajām pusēm par ieguldījuma īpašuma vērtības samazināšanos, zaudētu vai atdotu nekustamo īpašumu tiek iekļauta peļņā vai zaudējumos periodā, kad kompensācija ir saņemama; un d) tādu aktīvu izmaksas, kas atjaunoti, iegādāti vai uzbūvēti aizstāšanai, tiek noteiktas saskaņā ar šā standarta 20.–29. punktu.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

Patiesās vērtības modelis un izmaksu modelis

74

Turpmāk norādītās informācijas atklāšanas prasības ir piemērojamas papildus 16. SFPS prasībām. Saskaņā ar 16. SFPS prasībām ieguldījuma īpašuma īpašnieks nodrošina iznomātāja informācijas atklāšanu par noslēgtiem nomas darījumiem. Nomnieks, kurš tur ieguldījuma īpašumu kā lietošanas tiesību aktīvu, nodrošina nomnieka informācijas atklāšanu atbilstoši 16. SFPS prasībām un iznomātāja informācijas atklāšanu atbilstoši 16. SFPS prasībām par visiem viņa noslēgtajiem operatīvās nomas darījumiem.

75

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) vai tas izmanto patiesās vērtības vai izmaksu modeli; b) [svītrots] c) ja klasifikācija ir sarežģīta (skatīt 14. punktu), kritēriji, kurus uzņēmums izmanto, lai atšķirtu ieguldījuma īpašumu no īpašnieka izmantota īpašuma un no īpašuma, kuru tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā; d) [svītrots] e) cik lielā mērā ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība (kāda tā novērtēta vai atklāta finanšu pārskatos) pamatojas uz tāda neatkarīga vērtētāja veiktu novērtējumu, kuram ir atzīta un attiecīga profesionālā kvalifikācija un kuram ir nesena pieredze novērtējamā ieguldījuma īpašuma atrašanās vietā un kategorijā. Ja tāds novērtējums nav veikts, šis fakts jāatklāj; f) šādas peļņā vai zaudējumos atzītās summas: i) nomas ienākumi no ieguldījuma īpašuma; ii) tiešie pamatdarbības izdevumi (ieskaitot remontu un uzturēšanu), kas radušies no tāda ieguldījuma īpašuma, kurš radījis nomas ienākumus attiecīgajā periodā; iii) tiešie pamatdarbības izdevumi (ieskaitot remontu un uzturēšanu), kas rodas no ieguldījuma īpašuma, kas neradīja nomas ienākumus attiecīgajā periodā; un iv) uzkrātās patiesās vērtības uzkrātā izmaiņas, kas atzītas par peļņu vai zaudējumiem ieguldījuma īpašuma pārdošanas rezultātā no aktīvu grupas, kurā izmantots izmaksu modelis, uz kategoriju, kurā izmantots patiesās vērtības modelis (skatīt 32.C punktu); g) ierobežojumu esamība un apmēri attiecībā uz ieguldījuma īpašuma izmantošanu vai tā atsavināšanas ienākumu un ieņēmumu pārvedumiem; h) līgumā noteikti iegādāties, būvēt vai izveidot ieguldījuma īpašumu vai attiecībā uz tā remontu, uzturēšanu vai uzlabošanu.

Patiesās vērtības modelis

76

Papildus 75. punktā noteiktajai informācijai uzņēmumam, kas piemēro 33.–55. punktā minēto patiesās vērtības modeli, jāveic arī ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un beigās, norādot: a) papildinājumus, atsevišķi atklājot tos papildinājumus, kas radušies iegādes rezultātā, un tos, kas radušies no turpmākiem izdevumiem, kas atzīti aktīva uzskaites vērtībā; b) papildinājumus, kas radušies no iegādēm uzņēmējdarbības apvienošanā; c) aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un cita atsavināšanas; d) neto guvumus vai zaudējumus no patiesās vērtības korekcijām; e) neto valūtas kursa starpības, kas radušās, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā; f) nodošanu uz un no krājumiem un īpašnieka izmantotu īpašumu; un g) citas izmaiņas.

77

Gadījumos, kad finanšu pārskatu sagatavošanas vajadzībām tiek ievērojami koriģēts ieguldījuma īpašuma iegūtais novērtējums, piemēram, lai novērstu tādu aktīvu vai saistību divkāršu uzskaiti, kas tiek atzīti kā atsevišķi aktīvi un saistības saskaņā ar 50. punktā sniegto aprakstu, uzņēmums veic salīdzināšanu starp iegūto novērtējumu un koriģēto, finanšu pārskatos ietverto novērtējumu, uzrādot atsevišķi visu atzīto nomas saistību kopējo summu, kura pieskaitīta atpakaļ, kā arī visas pārējās nozīmīgās korekciju summas.

78

Izņēmuma gadījumos, uz kuriem ir dotas norādes 53. punktā, kad uzņēmums ieguldījumu īpašumu vērtē, izmantojot 16. SGS noteikto izmaksu modeli vai saskaņā ar 16. SFPS, veicot 76. punktā prasīto salīdzināšanu, summas, kuras ir saistītas ar šo ieguldījuma īpašumu, un summas, kuras ir saistītas ar citu ieguldījuma īpašumu, atklāj atsevišķi. Papildus uzņēmums uzrāda šādu informāciju: a) ieguldījuma īpašuma apraksts; b) paskaidrojums, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību; c) ja iespējams, aplēšu diapazons, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība; un d) atsavinot ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā: i) fakts, ka uzņēmums ir atsavinājis ieguldījuma īpašumu, kas nav uzrādīts patiesajā vērtībā; ii) ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtība pārdošanas brīdī; un iii) atzīto guvumu vai zaudējumu summa.

Izmaksu modelis

79

Papildus 75. punktā prasītās informācijas atklāšanai uzņēmums, kas piemēro 56. punktā noteikto izmaksu modeli, atklāj arī šādu informāciju: a) izmantotās nolietojuma metodes; b) lietderīgās lietošanas laiks vai izmantotās nolietojuma likmes; c) bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums (kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās; d) ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības salīdzināšana perioda sākumā un beigās, norādot: i) papildinājumus, atsevišķi atklājot tos papildinājumus, kas radušies iegādes un tos, kas radušies no turpmākiem izdevumiem, kas atzīti aktīva uzskaites vērtībā; ii) papildinājumus, kas radušies no iegādēm uzņēmējdarbības apvienošanā; iii) aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS, un cita atsavināšanas; iv) nolietojumu; v) atzīto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās un apvērsto zaudējumu summu no vērtības samazināšanās attiecīgajā periodā, saskaņā ar 36. SGS; vi) neto valūtas kursa starpības, kas radušās, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzrādīšanas valūtā; vii) nodošanu uz un no krājumiem un īpašnieka izmantotu īpašumu; un viii) citas izmaiņas. e) ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība. Izņēmuma gadījumos, kas aprakstīti 53. punktā, kad uzņēmums nevar ticami novērtēt ieguldījuma īpašuma patieso vērtību, tas atklāj arī šādu informāciju: i) ieguldījuma īpašuma apraksts; ii) paskaidrojums, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību; un iii) ja iespējams, aplēšu diapazons, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība.

PĀREJAS NOTEIKUMI

Patiesās vērtības modelis

80

Uzņēmums, kas iepriekš piemērojis 40. SGS (2000. gada variantu) un izvēlas pirmo reizi klasificēt un uzskaitīt atsevišķus vai visus attiecīgos nekustamos īpašumus, kas tiek turēti saskaņā ar operatīvo nomu kā ieguldījuma īpašumus, atzīst šīs izvēles radīto ietekmi kā nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekciju periodā, kurā šī izvēle pirmo reizi ir veikta. Turklāt: a) ja uzņēmums iepriekš publiskojis (finanšu pārskatos vai citādi) minēto nekustamo īpašumu patieso vērtību iepriekšējos periodos (saskaņā ar novērtējumu, kas atbilst 13. SFPS termina “patiesā vērtība” definīcijai), uzņēmumam iesaka, bet nepieprasa: i) koriģēt nesadalītās peļņas sākuma atlikumu par uzrādītu agrāku periodu, par kuru bija publiskota šī patiesā vērtība; un ii) koriģēt salīdzināmo informāciju par šiem periodiem; un b) ja uzņēmums iepriekš nav publiskojis a) apakšpunktā aprakstīto informāciju, uzņēmumam nav jākoriģē salīdzināmā informācija un jāatklāj šis fakts.

81

Šis standarts pieprasa no 8. SGS atšķirīgu uzskaiti. 8. SGS ir prasīts, lai salīdzinošie dati tiktu koriģēti, izņemot gadījumus, kad tas ir neiespējami.

82

Ja uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu, nesadalītās peļņas sākuma atlikuma korekcija ietver jebkuras ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanas pārsnieguma summas pārklasificēšanu.

Izmaksu modelis

83

8. SGS attiecas uz jebkuru grāmatvedības politiku maiņu, kas veikta, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro šo standartu un izvēlas lietot izmaksu modeli. Grāmatvedības politiku maiņas ietekme ietver jebkuras ieguldījuma īpašuma pārvērtēšanas pārsnieguma attiecībā uz summas pārklasifikāciju.

84

27.–29. punkta prasības saistībā ar tāda ieguldījuma īpašuma sākotnējo novērtēšanu, kas iegādāts aktīvu apmaiņas darījumā, piemēro perspektīvi tikai nākotnes darījumiem.

Uzņēmējdarbības apvienošana

84 A

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2011.–2013. gada ciklam” tika iekļauts 14A punkts un virsraksts pirms 6. punkta. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi ieguldījuma īpašuma iegādei no pirmā perioda sākuma, kuram tas pieņem šos grozījumus. Tāpēc ieguldījuma īpašuma iegādes uzskaiti iepriekšējos periodos nekoriģē. Tomēr uzņēmums var izvēlēties piemērot šos grozījumus atsevišķai ieguldījuma īpašuma iegādei, kas notikusi pirms pirmā pārskata perioda sākuma, kurš ir spēkā stāšanās datumā vai pēc tā, tikai tad, ja informācija, kas vajadzīga, lai piemērotu šos grozījumus minētajiem agrākajiem darījumiem, ir uzņēmuma rīcībā.

16. SFPS

84 B

Uzņēmums, kas piemēro 16. SFPS un ar to saistītos grozījumus šajā standartā, pirmo reizi piemēro 16. SFPS C papildinājumā noteiktās pārejas prasības savam ieguldījuma īpašumam, kas tiek turēts kā lietošanas tiesību aktīvs.

Ieguldījuma īpašuma pārvietošana

84 C

Ar “Ieguldījuma īpašuma pārvietošana” (40. SGS grozījumi), kas izdoti 2016. gada decembrī, grozīts 57. un 58. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz lietošanas veida maiņu, kas notiek, sākoties tādam gada pārskata periodam vai pēc tam, kad tas ir sācies, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro grozījumus (sākotnējās piemērošanas datums). Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums atkārtoti izvērtē klasifikāciju minētajā datumā turētajam īpašumam, un attiecīgā gadījumā pārklasificē īpašumu, piemērojot 7.–14. punktu, lai ņemtu vērā apstākļus, kas pastāv minētajā datumā.

84 D

Neatkarīgi no 84C punktā minētajām prasībām uzņēmumam ir atļauts piemērot 57. un 58. punkta grozījumus ar atpakaļejošu spēku atbilstīgi 8. SGS tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neņemot vērā iepriekš notikušo.

84 E

Ja saskaņā ar 84C punktu uzņēmums pārklasificē īpašumu sākotnējās piemērošanas datumā, uzņēmums: a) uzskaita pārklasificēšanu, piemērojot 59.–64. punktā noteiktās prasības. Piemērojot 59.–64. punktu, uzņēmums: i) uzskata atsauci uz lietošanas veida maiņas datumu kā sākotnējās piemērošanas datumu; un ii) atzīst jebkuru summu, kas saskaņā ar 59.–64. punktu tiktu atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā korekcija nesadalītās peļņas sākumatlikumam sākotnējās piemērošanas datumā; b) atklāj summas, kas saskaņā ar 84C punktu pārklasificētas uz ieguldījuma īpašuma posteni vai no tā. Uzņēmums atklāj minētās pārklasificētās summas ieguldījuma īpašuma uzskaites vērtības saskaņošanas ietvaros perioda sākumā un beigās, kā noteikts 76. un 79. punktā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

85

Uzņēmums šo standartu piemēro ikgadējiem pārskatu periodiem, kuri sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

85 A

Ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) tika grozīta SFPS lietotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 62. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

85 B

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 8., 9., 48., 53., 54. un 57. punkts, svītrots 22. punkts un pievienots 53.A un 53.B punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumus būvējamam ieguldījuma īpašumam sākot no jebkura datuma pirms 2009. gada 1. janvāra, ja būvējamo ieguldījuma īpašumu patiesās vērtības novērtētas šādos datumos. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, šis fakts jāatklāj un vienlaikus jāpiemēro grozījumi 16. SGS “Pamatlīdzekļi” 5. un 81.E punktam.

85 C

Ar 2011. gada maijā izdotajiem 13. SFPS grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija 5. punktā un grozīts 26., 29., 32., 40., 48., 53., 53.B, 78.–80. un 85.B punkts un svītrots 36.–39., 42.–47., 49. un 51. punkts un 75. punkta d) apakšpunkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

85 D

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2011.–2013. gada ciklam” tika iekļauti virsraksti pirms 6. punkta un pēc 84. punkta un iekļauts 14A un 84A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

85 E

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 3. punkta b) apakšpunkts, 9., 67. un 70. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

85 F

Ar 2016. gada janvārī izdoto 16. SFPS grozīta 40. SGS darbības joma, definējot ieguldījuma īpašumu, iekļaujot gan īpašumā esošu ieguldījuma īpašumu, gan nomnieka turētu īpašumu kā lietošanas tiesību aktīvu. Ar 16. SFPS grozīts 5., 7., 8., 9., 16., 20., 30., 41., 50., 53., 53.A, 54., 56., 60., 61., 62., 67., 69., 74., 75., 77. un 78. punkts, pievienots 19.A, 29.A, 40.A un 84.B punkts un ar tiem saistītie virsraksti, un svītrots 3., 6., 25., 26. un 34. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

85 G

Ar “Ieguldījuma īpašuma pārvietošana” (40. SGS grozījumi), kas izdoti 2016. gada decembrī, grozīts 57.–58. punkts un pievienots 84C–84E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

85 H

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 32 B punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

40. SGS (2000. GADS) ATSAUKŠANA

86

Šis standarts aizstāj 40. SGS “Ieguldījuma īpašums” (izdots 2000. gadā).

41. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS

Lauksaimniecība

MĒRĶI

Šā standarta mērķis ir noteikt grāmatvedības metodi un informācijas atklāšanu saistībā ar lauksaimniecisko darbību.

PIEMĒROŠANAS JOMA

1

Šis standarts jāpiemēro, lai uzskaitītu šādus posteņus, ja tie attiecas uz lauksaimniecisko darbību: a) bioloģiskie aktīvi, izņemot ražojošus augus; b) lauksaimniecības produkti ražas novākšanas brīdī; un c) valsts dotācijas, kas aplūkotas 34.–35. punktā.

2

Šis standarts neattiecas uz: a) zemi, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību (sk. 16. SGS “Pamatlīdzekļi” un 40. SGS “Ieguldījuma īpašums”); b) ražojošajiem augiem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (sk. 16. SGS). Šis standarts attiecas uz ražojošiem augiem, bet neattiecas uz produktiem no ražojošiem augiem; c) valsts dotācijām saistībā ar ražojošiem augiem (sk. 20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”); d) nemateriālajiem aktīviem saistībā ar lauksaimniecisko darbību (sk. 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”); e) lietošanas tiesību aktīviem, kas izriet no zemes nomas saistībā ar lauksaimniecisko darbību (skatīt 16. SFPS “Noma”).

3

Šo standartu piemēro lauksaimniecības produktam, kas ir produkts, kurš novākts no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem, ražas novākšanas brīdī. Pēc tam piemēro 2. SGS “Krājumi” vai citu attiecīgo standartu. Tādējādi šis standarts neaplūko lauksaimniecības produktu pārstrādi pēc ražas novākšanas, piemēram, vīnogu pārstrādi vīnā, ko veic vīndaris, kurš ir izaudzējis vīnogas. Lai gan šī pārstrāde var būt lauksaimnieciskās darbības loģisks un dabisks paplašinājums un notikumiem var būt zināma līdzība ar bioloģisko pārveidi, šī pārstrāde neietilpst šajā standartā dotajā lauksaimnieciskās darbības definīcijā.

4

Turpmāk tabulā doti piemēri bioloģiskajiem aktīviem, lauksaimniecības produktiem un produktiem, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas: Bioloģiskie aktīvi Lauksaimniecības produkti Produkti, kas ir pārstrādes rezultāts pēc ražas novākšanas Aitas Vilna Dzija, paklājs Koki stādītā mežā Nogāzti koki Apaļkoki, kokmateriāli Piena lopi Piens Siers Cūkas Liemenis Desas, konservēti šķiņķi Kokvilnas augi Novākta kokvilna Diegs, apģērbs Cukurniedres Novāktas cukurniedres Cukurs Tabakas augi Nolasītas lapas Kaltēta tabaka Tējas krūmi Nolasītas lapas Tēja Vīnogulāji Nolasītas vīnogas Vīns Augļu koki Nolasīti augļi Pārstrādāti augļi Eļļas palmas Nolasīti augļi Palmu eļļa Kaučuka koki Novākts latekss Gumijas izstrādājumi Daži augi, piemēram, tējas krūmi, vīnogulāji, eļļas palmas un kaučuka koki, parasti atbilst ražojoša auga definīcijai un ietilpst 16. SGS darbības jomā. Tomēr produkti, kas aug uz ražojošiem augiem, piemēram, tējas lapas, vīnogas, eļļas palmu augļi un latekss, ietilpst 41. SGS darbības jomā.

DEFINĪCIJAS

Ar lauksaimniecību saistītas definīcijas

5

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Lauksaimnieciska darbība ir bioloģisko aktīvu bioloģiskās pārveides vai bioloģisku aktīvu pārvaldība, ko veic uzņēmums, lai pārveidotu par lauksaimniecības produktiem pārdošanai vai par papildu bioloģiskajiem aktīviem.   Lauksaimniecības produkti ir no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem iegūtie produkti.   “ražojošs augs” ir dzīvs augs: a) kuru izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā vai piegādē; b) par kuru ir sagaidāms, ka tas ražos vairāk nekā vienu periodu; un c) kuram ir neliela iespēja tikt pārdotam kā lauksaimniecības produktam, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu.   Bioloģiskais aktīvs ir dzīvs dzīvnieks vai augs.   Bioloģiska pārveide ietver augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesus, kuri rada bioloģiskā aktīva kvalitatīvas vai kvantitatīvas izmaiņas.   Pārdošanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanu, neskaitot finanšu izmaksas un ienākuma nodokļus.   Bioloģisko aktīvu grupa ir līdzīgu dzīvu dzīvnieku vai augu kopums.   Ražas novākšana ir produktu atdalīšana no bioloģiska aktīva vai bioloģiska aktīva dzīvības procesu pārtraukšana.

5 A

Turpmāk minētie nav ražojoši augi: a) augi, ko audzē novākšanai kā lauksaimniecības produktus (piemēram, koki, ko audzē izmantošanai par kokmateriāliem); b) augi, ko audzē lauksaimniecības produktu ražošanai, ja pastāv vairāk kā neliela iespēja, ka uzņēmums novāks un pārdos augu arī kā lauksaimniecības produktu, izņemot neparedzētu atlieku pārdošanu (piemēram, koki, ko audzē gan augļu, gan kokmateriālu ieguvei); un c) viengadīgie kultūraugi (piemēram, kukurūza un kvieši).

5 B

Ja ražojošie augi vairs netiek izmantoti produktu ražošanai, tos varētu izcirst un pārdot kā atliekas, piemēram, izmantošanai par malku. Šāda neparedzēta atlieku pārdošana neliegtu augam atbilst ražojoša auga definīcijai.

5C

Produkts, kas aug uz ražojošiem augiem, ir bioloģisks aktīvs.

6

Lauksaimnieciska darbība aptver daudzveidīgu darbību diapazonu; piemēram, mājlopu audzēšana, mežsaimniecība, viengadīgu vai daudzgadīgu kultūru audzēšana, augļu dārzu un stādījumu kultivēšana, puķkopība un akvakultūra (tostarp zivkopība). Šajā daudzveidībā pastāv noteiktas kopīgas iezīmes: a) spēja mainīties. Dzīvus dzīvniekus un augus var bioloģiski pārveidot; b) izmaiņu pārvaldība. Pārvaldība veicina bioloģisko pārveidi, pastiprinot vai vismaz stabilizējot apstākļus, kas nepieciešami procesa īstenošanai (piemēram, barības vielu līmeņi, mitrums, temperatūra, auglība un gaisma). Šī pārvaldība atšķir lauksaimniecisko darbību no citām darbībām. Piemēram, ražas novākšana no nepārvaldītiem avotiem (piemēram, zveja okeānā un atmežošana) nav lauksaimnieciska darbība; un c) izmaiņu novērtēšana. Izmaiņas kvalitātē (piemēram, ģenētiskā vērtība, blīvums, gatavība, treknuma kategorija, proteīnu saturs un šķiedru stiprums) vai kvantitātē (piemēram, pēcnācēji, svars, kubikmetri, šķiedru garums vai diametrs un dīgstu skaits), kuras izraisījusi bioloģiskā pārveide vai ražas novākšana, novērtē un uzrauga kā parastu pārvaldības funkciju.

7

Bioloģiskai pārveidei ir šāda veida iznākumi: a) aktīva izmaiņas sakarā ar i) attīstību (dzīvnieka vai auga kvantitātes pieaugums vai kvalitātes uzlabošanās); ii) deģenerāciju (dzīvnieka vai auga kvantitātes samazināšanās vai kvalitātes pasliktināšanās) vai iii) vairošanos (papildu dzīvu dzīvnieku vai augu rašanās); vai b) lauksaimniecības produktu ražošana, piemēram, latekss, tējas lapas, vilna un piens.

Vispārīgas definīcijas

8

Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda:   Uzskaites vērtība ir summa, kādā aktīvs atzīts finanšu stāvokļa pārskatā.   Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā. (13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.)   Valsts dotācijas ir definētas 20. SGS.

9

[Svītrots]

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

10

Uzņēmumam jāatzīst bioloģiskais aktīvs vai lauksaimniecības produkts tikai tad, kad: a) uzņēmums kontrolē aktīvu pagātnes notikumu rezultātā; b) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar aktīvu saistītie nākotnes saimnieciskie labumi; un c) aktīva izmaksas var ticami novērtēt.

11

Lauksaimnieciskajā darbībā kontroli var pierādīt, piemēram, ar likumīgām īpašuma tiesībām uz liellopiem un marķējot vai citādi iezīmējot liellopus iegādes, dzimšanas vai atšķiršanas brīdī. Nākotnes labumus parasti novērtē, novērtējot nozīmīgas fiziskas īpašības.

12

Bioloģiskais aktīvs jānovērtē sākotnējās atzīšanas brīdī un katrās pārskata perioda beigās tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, izņemot gadījumu, kas aprakstīts 30. punktā, kad patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

13

Lauksaimniecības produkts, kas novākts no uzņēmuma bioloģiskajiem aktīviem, jānovērtē tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas ražas novākšanas brīdī. Šis novērtējums ir izmaksas datumā, kad piemērots 2. SGS “Krājumi” vai cits attiecīgais standarts.

14

[Svītrots]

15

Bioloģiskā aktīva vai lauksaimniecības produkta patiesās vērtības novērtēšanu var sekmēt ar bioloģisko aktīvu vai lauksaimniecības produktu sagrupēšanu pēc nozīmīgām īpašībām; piemēram, pēc vecuma vai kvalitātes. Uzņēmums izvēlas pazīmes, kas atbilst tām īpašībām, kas izmantotas par pamatu cenu noteikšanai tirgū.

16

Uzņēmumi bieži slēdz līgumus par bioloģisko aktīvu vai lauksaimniecības produktu pārdošanu nākotnē. Līgumcenas ne vienmēr ir svarīgas, novērtējot patieso vērtību, jo patiesā vērtība atspoguļo kārtējos tirgus apstākļus, kuros tirgus dalībnieki, kas ir pircēji un pārdevēji, noslēgs darījumu. Tā rezultātā bioloģiskā aktīva vai lauksaimniecības produkta patieso vērtību nekoriģē sakarā ar līguma esamību. Dažos gadījumos līgums par bioloģiskā aktīva vai lauksaimniecības produkta pārdošanu var būt apgrūtinošs līgums, kā definēts 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamiem aktīvi”. Uz apgrūtinošiem līgumiem attiecas 37. SGS.

17-21

[Svītrots]

22

Uzņēmums neiekļauj naudas plūsmas aktīvu finansēšanai, nodokļiem vai bioloģisko aktīvu atjaunošanai pēc ražas novākšanas (piemēram, koku stādījumu atjaunošanas izmaksas stādītā mežā pēc ražas novākšanas).

23

[Svītrots]

24

Izmaksas dažreiz var aptuveni atbilst patiesajai vērtībai, īpaši tad, kad: a) kopš sākotnējās rašanās ir notikusi neliela bioloģiskā pārveide (piemēram, dēsti, kas iestādīti tieši pirms pārskata perioda beigām, vai jauniegūti mājlopi); vai b) nav sagaidāms, ka bioloģiskās pārveides ietekme uz cenu būs būtiska (piemēram, sākotnējais augšanas periods priežu stādījumā ar 30 gadus ilgu ražošanas ciklu).

25

Bioloģiskie aktīvi bieži ir fiziski saistīti ar zemi (piemēram, koki stādītā mežā). Bioloģiskajiem aktīviem, kuri ir saistīti ar zemi, var nebūt atsevišķs tirgus, bet var pastāvēt aktīvs tirgus apvienotiem aktīviem, tas ir, bioloģiskajiem aktīviem, neapstrādātai zemei un zemes uzlabojumiem kopumā. Uzņēmums var izmantot informāciju par apvienotajiem aktīviem, lai novērtētu bioloģisko aktīvu patieso vērtību. Piemēram, neapstrādātas zemes un zemes uzlabojumu patieso vērtību var atskaitīt no apvienoto aktīvu patiesās vērtības, lai iegūtu bioloģisko aktīvu patieso vērtību.

Guvumi un zaudējumi

26

Guvumi vai zaudējumi, kas rodas, sākotnēji atzīstot bioloģisko aktīvu patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un no tādas patiesās vērtības izmaiņām, no kuras atskaitītas bioloģiskā aktīva pārdošanas izmaksas, jāiekļauj tā perioda peļņā vai zaudējumos, kad tie rodas.

27

Zaudējumi var rasties bioloģiskā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī, jo pārdošanas izmaksas atskaita, nosakot patieso vērtību, no kuras atskaitītas bioloģiskā aktīva pārdošanas izmaksas. Guvumi var rasties bioloģiskā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī, piemēram, kad piedzimst teļš.

28

Guvumus vai zaudējumus, kas rodas, sākotnēji atzīstot lauksaimniecības produktu patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, jāiekļauj tā perioda peļņā vai zaudējumos, kurā tie rodas.

29

Guvumi vai zaudējumi var rasties lauksaimniecības produkta sākotnējās atzīšanas brīdī ražas novākšanas rezultātā.

Nespēja ticami novērtēt patieso vērtību

30

Pastāv pieņēmums, ka bioloģiskā aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt. Tomēr šo pieņēmumu var atspēkot tikai, veicot sākotnējo atzīšanu bioloģiskam aktīvam, kuram nav pieejamas kotētas tirgus cenas un kura patiesās vērtības alternatīvais novērtējums izrādījies tāds, uz kuru noteikti nevar paļauties. Tādā gadījumā šo bioloģisko aktīvu jānovērtē tā izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās. Kad bioloģiskā aktīva patiesā vērtība kļūst ticami novērtējama, uzņēmumam tas jānovērtē tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas. Kopš neapgrozāmais bioloģiskais aktīvs izpilda kritērijus, lai tiktu klasificēts kā turēts pārdošanai (vai ir iekļauts atsavinātajā grupā, kura tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti neapgrozāmi aktīvi un pārtrauktas darbības”, tiek uzskatīts, ka tā patiesā vērtība var tikt ticami novērtēta.

31

30. punktā minēto pieņēmumu var atspēkot tikai sākotnējās atzīšanas brīdī. Uzņēmums, kurš iepriekš ir novērtējis bioloģisko aktīvu tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, līdz atsavināšanai turpina novērtēt bioloģisko aktīvu tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas.

32

Visos gadījumos uzņēmums novērtē lauksaimniecības produktu ražas novākšanas brīdī tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas. Šis standarts atspoguļo uzskatu, ka lauksaimniecības produkta patieso vērtību ražas novākšanas brīdī vienmēr var ticami novērtēt.

33

Nosakot izmaksas, uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās, uzņēmums ņem vērā 2. SGS, 16. SGS un 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

VALSTS DOTĀCIJAS

34

Beznosacījuma valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, jāatzīst par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad valsts dotācija kļūst saņemama.

35

Ja valsts dotācija saistībā ar bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, ir ar nosacījumiem, tajā skaitā gadījumā, kad valsts dotācijas nosacījums ir, lai uzņēmums neveiktu noteiktu lauksaimniecisko darbību, uzņēmumam jāatzīst valsts dotācija par peļņu vai zaudējumiem tikai tad, kad ir izpildīti valsts dotācijas nosacījumi.

36

Valsts dotāciju nosacījumi ir dažādi. Piemēram, dotācijas nosacījums var būt, lai uzņēmums nodarbotos ar lauksaimniecību noteiktā atrašanās vietā piecus gadus un lai uzņēmums atdotu visu dotāciju, ja tas nodarbojas ar lauksaimniecību laikposmā, kas ir īsāks par pieciem gadiem. Tādā gadījumā dotāciju neatzīst par peļņu vai zaudējumiem, kamēr nav pagājuši pieci gadi. Taču, ja dotācijas noteikumi atļauj saglabāt tās daļu, pamatojoties uz pagājušo laiku, uzņēmums laika gaitā atzīst šo daļu par peļņu vai zaudējumiem.

37

Ja valsts dotācija attiecas uz bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās (sk. 30. punktu), piemēro 20. SGS.

38

Šis standarts pieprasa metodi, kas atšķiras no 20. SGS noteiktās metodes, ja valsts dotācija attiecas uz bioloģisko aktīvu, kas novērtēts tā patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai valsts dotācijas nosacījums ir, lai uzņēmums neveiktu noteiktu lauksaimniecisko darbību. 20. SGS piemēro tikai valsts dotācijai, kas attiecas uz bioloģisko aktīvu, kurš novērtēts tā izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

39

[Svītrots]

Vispārīgi norādījumi

40

Uzņēmumam jāatklāj kopējie guvumi vai zaudējumi pārskata periodā bioloģisko aktīvu un lauksaimniecības produktu sākotnējās atzīšanas brīdī un no tādas patiesās vērtības izmaiņām, no kuras atskaitītas bioloģisko aktīvu pārdošanas izmaksas.

41

Uzņēmumam jāsniedz apraksts par katru bioloģisko aktīvu grupu.

42

41. punktā pieprasīto informāciju var atklāt stāstījuma veidā vai kā aprakstu kvantitatīvā izteiksmē.

43

Uzņēmumam ir ieteicams sniegt aprakstu kvantitatīvā izteiksmē par katru bioloģisko aktīvu grupu, nodalot attiecīgi patērējamus un ražojošus bioloģiskos aktīvus vai nobriedušus un nenobriedušus bioloģiskos aktīvus. Piemēram, uzņēmums var atklāt patērējamu bioloģisko aktīvu un ražojošu bioloģisko aktīvu uzskaites vērtības pa grupām. Uzņēmums var tālāk sadalīt šīs uzskaites summas pa nobriedušiem un nenobriedušiem aktīviem. Atšķirības sniedz informāciju, kas var palīdzēt novērtēt nākotnes naudas plūsmu laiku. Uzņēmums atklāj šo atšķirību noteikšanas principu.

44

Patērējami bioloģiskie aktīvi ir tādi, kuri jānovāc kā lauksaimniecības produkti vai jāpārdod kā bioloģiskie aktīvi. Patērējamu bioloģisko aktīvu piemēri ir mājlopi, kuri paredzēti gaļas ieguvei, mājlopi, kurus tur pārdošanai, zivis zivjaudzētavās, kultūraugi, piemēram, kukurūza un kvieši, produkti no ražojošiem augiem, kā arī koki, kurus audzē kokmateriāliem. Ražojoši bioloģiskie aktīvi ir tādi, kas nav patērējami bioloģiskie aktīvi; piemēram, mājlopi, no kuriem iegūst pienu, un augļu koki, no kuriem novāc augļus. Ražojoši bioloģiskie aktīvi nav lauksaimniecības produkti, bet drīzāk tiek turēti produktu ražošanai.

45

Bioloģiskos aktīvus var klasificēt kā nobriedušus bioloģiskos aktīvus vai nenobriedušus bioloģiskos aktīvus. Nobrieduši bioloģiskie aktīvi ir tādi, kuri ir sasnieguši ražas novākšanas iespējas specifikācijas (patērējamiem bioloģiskajiem aktīviem) vai kuri spēj izturēt regulāras ražas novākšanas (ražojošiem bioloģiskajiem aktīviem).

46

Uzņēmumam jāapraksta šāda informācija, ja tā nav atklāta pie citas informācijas, kuru publisko ar finanšu pārskatiem: a) darbības veids, kas ietver katru bioloģisko aktīvu grupu; un b) nefinanšu rādītāji vai fizisko daudzumu aplēses par: i) katru uzņēmuma bioloģisko aktīvu grupu perioda beigās; un ii) lauksaimniecības produktu izlaidi attiecīgajā periodā.

47-48

[Svītrots]

49

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) bioloģisko aktīvu esamība un uzskaites vērtības, uz kuriem ir ierobežotas īpašuma tiesības, un bioloģisko aktīvu uzskaites vērtības, kuri ieķīlāti kā saistību nodrošinājums; b) bioloģisko aktīvu izveides vai iegādes apņemšanos summa; un c) finanšu riska pārvaldības stratēģijas saistībā ar lauksaimniecisko darbību.

50

Uzņēmumam jāuzrāda bioloģisko aktīvu uzskaites vērtības izmaiņu saskaņošana pārskata perioda sākumā un beigās. Saskaņošanā jāiekļauj: a) guvumi vai zaudējumi, kas rodas no patiesās vērtības izmaiņām, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas; b) palielinājumi sakarā ar pirkšanu; c) samazinājums attiecināms uz pārdošanu un bioloģiskajiem aktīviem, kas klasificēti kā turēti pārdošanai (vai iekļauti atsavinātajā grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai) saskaņā ar 5. SFPS; d) samazinājumi sakarā ar ražas novākšanu; e) palielinājumi uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā; f) neto valūtas kursa starpības, kas rodas, pārrēķinot finanšu pārskatus no funkcionālās valūtas uz citu uzrādīšanas valūtu, ieskaitot ārvalstu darbības pārrēķināšanu pārskatu sniedzēja uzņēmuma uzrādīšanas valūtā; un g) citas izmaiņas.

51

Bioloģiskā aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, var mainīties sakarā ar fiziskām izmaiņām un cenu izmaiņām tirgū. Atsevišķa informācijas atklāšana par fiziskām un cenu izmaiņām ir noderīga, novērtējot pārskata perioda darbības rezultātus un nākotnes prognozes, īpaši gadījumā, kad ražošanas cikls ir ilgāks par vienu gadu. Tādos gadījumos uzņēmumam ieteicams atklāt pa grupām vai citādi tādas patiesās vērtības izmaiņu summu, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, kas iekļautas peļņā vai zaudējumos sakarā ar fiziskām izmaiņām un sakarā ar cenu izmaiņām. Šī informācija parasti ir mazāk noderīga gadījumā, kad ražošanas cikls ir īsāks nekā viens gads (piemēram, audzējot cāļus vai audzējot graudaugu kultūras).

52

Bioloģiskās pārveides rezultātā notiek daudzu veidu fiziskās izmaiņas – augšana, deģenerācija, ražošana un vairošanās, no kurām katra ir novērojama un novērtējama. Katra no šīm fiziskajām izmaiņām ir tieši saistīta ar nākotnes saimnieciskajiem labumiem. Bioloģiskā aktīva patiesās vērtības izmaiņas sakarā ar ražas novākšanu arī ir fiziskas izmaiņas.

53

Lauksaimnieciskā darbība bieži ir pakļauta klimata, slimību un citiem dabiskiem riskiem. Ja īstenojas notikums, kas veido būtisku ienākumu vai izdevumu posteni, šī posteņa veids un summa jāatklāj saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”. Šāda notikuma piemēri ir bīstamas slimības uzliesmojums, plūdi, liels sausums vai sals, un insektu kaitējums.

Papildu atklājamā informācija par bioloģiskajiem aktīviem, ja nevar ticami noteikt patieso vērtību

54

Ja uzņēmums novērtē bioloģiskos aktīvus to izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās (sk. 30. punktu) perioda beigās, uzņēmumam par šiem bioloģiskajiem aktīviem jāatklāj šāda informācija: a) bioloģisko aktīvu apraksts; b) paskaidrojums, kādēļ nevar ticami novērtēt patieso vērtību; c) ja iespējams, aplēšu diapazons, kura ietvaros visticamāk atrodas patiesā vērtība; d) izmantotās nolietojuma metodes; e) lietderīgās lietošanas laiks vai izmantotās nolietojuma likmes; un f) bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums (kas apvienots ar uzkrātajiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās) perioda sākumā un beigās.

55

Ja pārskata periodā uzņēmums novērtē bioloģiskos aktīvus to izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās (sk. 30. punktu), uzņēmumam jāatklāj guvumi vai zaudējumi, kas atzīti šo bioloģisko aktīvu atsavināšanas brīdī, un 50. punktā noteiktajai saskaņošanai atsevišķi jāatklāj ar šiem bioloģiskajiem aktīviem saistītās summas. Bez tam saskaņošanā jāiekļauj šādas summas, kas iekļautas peļņā vai zaudējumos saistībā ar šiem bioloģiskajiem aktīviem: a) zaudējumi no vērtības samazināšanās; b) zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses; un c) nolietojumu.

56

Ja bioloģisko aktīvu, kuri iepriekš novērtēti to izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un uzkrātie zaudējumi no vērtības samazināšanās, patiesā vērtība kļūst novērtējama pārskata periodā, uzņēmumam par šiem bioloģiskajiem aktīviem jāatklāj šāda informācija: a) bioloģisko aktīvu apraksts; b) paskaidrojums, kādēļ patiesā vērtība ir kļuvusi ticami novērtējama; un c) izmaiņu ietekme.

Valsts dotācijas

57

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija saistībā ar lauksaimniecisko darbību, uz kuru attiecas šis standarts: a) finanšu pārskatos atzīto valsts dotāciju veids un apmērs; b) neizpildītie nosacījumi un citas iespējamās situācijas saistībā ar valsts dotācijām; un c) gaidāmie valsts dotāciju apjoma nozīmīgi samazinājumi.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

58

Šis standarts stājas spēkā attiecībā uz finanšu pārskatiem par periodiem, kuri sākas 2003. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo standartu periodiem, kuri sākas pirms 2003. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

59

Šis standarts neparedz konkrētus pārejas noteikumus. Šā standarta pieņemšanu uzskaita saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”.

60

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 5., 6., 17., 20. un 21. punkts, kā arī pievienots 14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro perspektīvi gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

61

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS groza 8., 15., 16., 25. un 30. punktu un svītro 9., 17.–21., 23., 47. un 48. punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

62

“Lauksaimniecība ražojošie augi” (16. SGS un 41. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada jūnijā, tika grozīts 1.–5., 8., 24. un 44. punkts un iekļauts 5.A–5.C un 63. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS.

63

Pārskata periodā, kad pirmoreiz piemēro “Lauksaimniecība: “ražojoši augi” (grozījumi 16. SGS un 41. SGS), uzņēmumam nav jāatklāj 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasītā kvantitatīvā informācija par kārtējo periodu. Tomēr uzņēmums uzrāda 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā pieprasīto kvantitatīvo informāciju par katru uzrādīto iepriekšējo periodu.

64

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

65

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2018.-2020. gada ciklam”, kas izdoti 2020. gada decembrī, tika grozīts 22. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro patiesās vērtības noteikšanai pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumā vai pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

1. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana

MĒRĶI

1

Šī SFPS mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati un starpperioda finanšu pārskati par attiecīgo perioda daļu ietvertu kvalitatīvu informāciju, kas: a) ir izprotama lietotājiem un salīdzināma visos uzrādītājos periodos; b) dod atbilstošu sākumpunktu uzskaitei saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un c) ir sagatavota ar izmaksām, kas nepārsniedz gūto labumu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Uzņēmums piemēro šo SFPS: a) savos pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos un b) katrā starpperioda finanšu pārskatā, ja tāds ir, ko tas saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskati” sniedz par attiecīgo pirmo atbilstoši SFPS sagatavoto finanšu pārskatu aptvertā perioda daļu.

3

Uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati ir pirmie gada finanšu pārskati, kuros uzņēmums pieņem SFPS, skaidri un nepārprotami apliecinot, ka šie finanšu pārskati atbilst SFPS. Finanšu pārskati atbilstoši SFPS ir uzņēmuma pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati, ja, piemēram, uzņēmums: a) sniedzis savus pēdējos iepriekšējos finanšu pārskatus: i) atbilstoši savas valsts prasībām, kas neatbilst SFPS visos aspektos; ii) visos aspektos atbilstīgi SFPS, taču finanšu pārskatos nav skaidra un nepārprotama paziņojuma, ka tie atbilst SFPS; iii) kuros ietverts skaidrs paziņojums par atbilstību dažiem, bet ne visiem SFPS; iv) atbilstoši savas valsts prasībām, kas neatbilst SFPS, izmantojot dažus atsevišķus SFPS, lai uzskaitītu posteņus, uz kuriem neattiecas šīs valsts prasības vai v) atbilstoši savas valsts prasībām, dažas summas salīdzinot ar summām, kas noteiktas saskaņā ar SFPS; b) sagatavojis finanšu pārskatus atbilstoši SFPS tikai izmantošanai iekšējām vajadzībām, nepadarot tos pieejamus uzņēmuma īpašniekiem vai citiem ārējiem lietotājiem; c) sagatavojis pārskatu komplektu saskaņā ar SFPS konsolidācijas nolūkā, nesagatavojot pilnu finanšu pārskatu komplektu, kā noteikts 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārskatīts 2007. gadā) vai d) nav sniedzis finanšu pārskatus par iepriekšējiem periodiem.

4

Šo SFPS piemēro, kad uzņēmums pirmo reizi pieņem SFPS. To nepiemēro, ja, piemēram, uzņēmums: a) pārtrauc sniegt finanšu pārskatus saskaņā ar valsts prasībām, bet iepriekš ir sniedzis gan tos, gan arī citu finanšu pārskatu komplektu ar skaidru un nepārprotamu paziņojumu par atbilstību SFPS; b) sniedzis finanšu pārskatus iepriekšējā gadā saskaņā ar valsts prasībām, un šajos finanšu pārskatos bijis ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums par atbilstību SFPS vai c) iepriekšējā gadā sniedzis finanšu pārskatus, kuros bijis ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums par atbilstību SFPS, pat ja revidentu sagatavotajā revīzijas ziņojumā bijušas iebildes saistībā ar šiem finanšu pārskatiem.

4 A

Neatkarīgi no 2. un 3. punkta prasībām uzņēmumam, kas ir piemērojis SFPS iepriekšējā pārskata periodā, bet kura pēdējā iepriekšējā gada finanšu pārskatā nav bijis ietverts skaidrs un tiešs paziņojums par atbilstību SFPS, ir vai nu jāpiemēro šis SFPS, vai arī jāpiemēro SFPS retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” tā, it kā uzņēmums nekad nebūtu pārtraucis piemērot SFPS.

4 B

Ja uzņēmums neizlemj piemērot šo SFPS saskaņā ar 4.A punktu, uzņēmums tomēr piemēro 1. SFPS 23.A–23.B punktā izklāstītās informācijas atklāšanas prasības papildus 8. SGS.

5

Šo SFPS nepiemēro grāmatvedības politiku izmaiņām, kuras veic uzņēmums, kas jau piemēro SFPS. Uz šīm izmaiņām attiecas: a) prasības par grāmatvedības politiku izmaiņām 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”; un b) īpašās pārejas prasības citos SFPS.

ATZĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Atbilstoši SFPS sagatavots sākuma finanšu stāvokļa pārskats

6

Uzņēmums pārejas datumā uz SFPS sagatavo un sniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskatu saskaņā ar SFPS. Tas ir sākumpunkts tā uzskaitei atbilstoši SFPS.

Grāmatvedības politikas

7

Uzņēmums izmanto tādas pašas grāmatvedības politikas savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā un visos periodos, kas ietverti saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos. Šīs grāmatvedības politikas atbilst katram SFPS, kas ir spēkā pirmā SFPS pārskata perioda beigās, izņemot gadījumus, kas noteikti 13.-19. punktā un B-E papildinājumā.

8

Uzņēmums nepiemēro dažādus SFPS variantus, kas bija spēkā agrāk. Uzņēmums var piemērot jaunu SFPS, kas vēl nav obligāts, ja tas atļauj agrāku piemērošanu. Piemērs: pēdējā SFPS varianta konsekventa piemērošana Papildu informācija A uzņēmuma pirmais SFPS pārskata periods beidzas 20X5. gada 31. decembrī. A uzņēmums nolemj sniegt salīdzināmu informāciju šajos finanšu pārskatos tikai par vienu gadu (sk. 21. punktu). Tādējādi tā pārejas datums SFPS ieviešanā ir uzņēmējdarbības sākums 20X4. gada 1. janvārī (vai attiecīgi uzņēmējdarbības beigšana 20X3. gada 31. decembrī). A uzņēmums iesniedza finanšu pārskatus katru gadu līdz 31. decembrim saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem līdz pat 20X4. gada 31. decembrim ieskaitot. Prasību piemērošana A uzņēmumam jāpiemēro SFPS, kas ir spēkā periodos, kas beidzas 20X5. gada 31. decembrī: a) sagatavo un sniedz sākuma finanšu stāvokļa pārskatu saskaņā ar SFPS 20X4. gada 1. janvārī; un b) sagatavojot un sniedzot savu finanšu stāvokļa pārskatu uz 2005. gada 31. decembri (ietverot salīdzināmās summas par 20X4. gadu), apvienoto ienākumu pārskatu, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu un naudas plūsmas pārskatu par periodu līdz 20X5. gada 31. decembrim (ietverot salīdzināmās summas par 20X4. gadu) un atklājot informāciju (ietverot salīdzināmo informāciju par 20X4. gadu). Ja jauns SFPS vēl nav obligāts, bet atļauj agrāku piemērošanu, A uzņēmums drīkst piemērot šo SFPS savos pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, bet tas nav nepieciešams.

9

Pārejas noteikumus citos SFPS piemēro grāmatvedības politiku izmaiņām, kuras veic uzņēmums, kas jau izmanto SFPS; tos nepiemēro pirmreizēja piemērotāja pārejai uz SFPS, izņemot gadījumus, kas noteikti B–E papildinājumā.

10

Izņemot gadījumus, kas aprakstīti 13.–19. punktā un B–E papildinājumā, uzņēmums savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā: a) atzīst visus aktīvus un saistības, kuru atzīšanu pieprasa SFPS; b) neatzīst posteņus par aktīviem vai saistībām, ja SFPS neatļauj šo atzīšanu; c) pārklasificē posteņus, ko tas ir atzinis saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem par viena veida aktīvu, saistībām vai pašu kapitāla sastāvdaļu, bet kas ir cita veida aktīvs, saistības vai pašu kapitāla sastāvdaļa saskaņā ar SFPS un d) piemēro SFPS, novērtējot visus atzītos aktīvus un saistības.

11

Grāmatvedības politikas, kuras uzņēmums izmanto savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā, var atšķirties no tām, ko tas izmantojis tajā pašā datumā, lietojot iepriekšējos vispārpieņemtos grāmatvedības principus. Tādējādi korekcijas izriet no notikumiem un darījumiem, kas bijuši pirms pārejas uz SFPS. Tādēļ uzņēmums atzīst šīs korekcijas tieši nesadalītajā peļņā (vai attiecīgi citā pašu kapitāla kategorijā) pārejas datumā SFPS ieviešanā.

12

Šis SFPS nosaka divu kategoriju izņēmumus no principa, ka uzņēmuma atbilstoši SFPS sagatavotajam sākuma finanšu stāvokļa pārskatam jāatbilst katram SFPS: a) 14.–17. punkts un B papildinājums aizliedz dažu citu SFPS aspektu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu; b) C–E papildinājumi piešķir atbrīvojumus no dažām citu SFPS prasībām.

Izņēmumi citu SFPS piemērošanai ar atpakaļejošu spēku

13

Šis SFPS aizliedz dažu citu SFPS aspektu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu. Šie izņēmumi ir minēti 14.–17. punktā un B papildinājumā.

Aplēses

14

Atbilstoši SFPS veiktās uzņēmuma aplēses SFPS ieviešanas pārejas datumā atbilst aplēsēm, kas veiktas tam pašam datumam saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem (pēc korekcijām, lai atspoguļotu jebkuras grāmatvedības politiku atšķirības), ja vien nav objektīvu pierādījumu, ka šīs aplēses bija kļūdainas.

15

Pēc pārejas datuma uz SFPS uzņēmums var saņemt informāciju par aplēsēm, ko tas ir veicis saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Saskaņā ar 14. punktu uzņēmumam pret šādas informācijas saņemšanu jāizturas tāpat kā pret nekoriģējošiem notikumiem pēc pārskata perioda saskaņā ar 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda”. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums uz SFPS pāriet 20X4. gada 1. janvārī un jauna informācija 20X4. gada 15. jūlijā pieprasa saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem 20X3. gada 31. decembrī veiktas aplēses pārskatīšanu. Uzņēmums neatspoguļo šo jauno informāciju savā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā (ja vien aplēsēs nav jāveic korekcija par jebkurām grāmatvedības politiku atšķirībām vai nav objektīvu pierādījumu, ka aplēses bijušas kļūdainas). Tā vietā uzņēmumam jāatspoguļo šī jaunā informācija peļņā vai zaudējumos (vai attiecīgi pārējos apvienotajos ienākumos) gadam, kas beidzas 20X4. gada 31 decembrī.

16

Uzņēmumam var būt jāveic aplēses atbilstoši SFPS pārejas datumā uz SFPS, kas šajā datumā nebija nepieciešamas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Lai nepārkāptu 10. SGS nosacījumus, šīs aplēses atbilstoši SFPS atspoguļo apstākļus, kas bija spēkā pārejas datumā SFPS ieviešanā. Īpaši tirgus cenu, procentu likmju vai ārvalstu valūtas maiņas kursu aplēses pārejas datumā SFPS ieviešanā atspoguļo tirgus nosacījumus šajā datumā.

17

14.–16. punkts attiecas uz atbilstoši SFPS sagatavotu sākuma finanšu stāvokļa pārskatu. Tos piemēro arī salīdzināmam periodam, kas uzrādīts uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, un tādā gadījumā atsauces uz pārejas datumu SFPS ieviešanā aizstāj ar atsaucēm uz šā salīdzināmā perioda beigām.

Atbrīvojumi no citiem SFPS

18

Uzņēmums var izlemt izmantot vienu vai vairākus C–E papildinājumā minētos atbrīvojumus. Uzņēmums šos atbrīvojumus nepiemēro (pēc analoģijas) citiem posteņiem.

19

[Svītrots]

UZRĀDĪŠANA UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

20

Šis SFPS neparedz atbrīvojumus no uzrādīšanas un informācijas atklāšanas prasībām citos SFPS.

Salīdzināmā informācija

21

Uzņēmuma pirmajos SFPS prasībām atbilstošajos finanšu pārskatos jāiekļauj vismaz trīs finanšu stāvokļa pārskati, divi peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskati, divi atsevišķi peļņas vai zaudējumu pārskati (ja tādi tiek sniegti), divi naudas plūsmu pārskati un divi pārskati par pašu kapitāla izmaiņām, kā arī attiecīgas piezīmes ar salīdzinošiem datiem par visiem sniegtajiem pārskatiem.

Uz SFPS neattiecināmā salīdzināmā informācija un vēsturiskie kopsavilkumi

22

Daži uzņēmumi uzrāda izvēlētu datu vēsturiskus kopsavilkumus par periodiem pirms pirmā perioda, par kuru tie uzrāda pilnīgu salīdzināmu informāciju saskaņā ar SFPS. Šis SFPS nepieprasa šādus kopsavilkumus, lai ievērotu SFPS atzīšanas un novērtēšanas prasības. Turklāt daži uzņēmumi uzrāda salīdzināmo informāciju saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kā arī 1. SGS pieprasīto salīdzināmo informāciju. Jebkurā finanšu pārskatā, kas satur vēsturiskos kopsavilkumus vai salīdzināmu informāciju saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, uzņēmums: a) skaidri apzīmē iepriekšējo saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem sagatavoto informāciju kā to informāciju, kas nav sagatavota atbilstoši SFPS un b) atklāj to galveno korekciju būtību, kas to padarītu atbilstīgu SFPS. Uzņēmumam nav jānosaka šo korekciju apjoms.

Pārejas uz SFPS skaidrojums

23

Uzņēmums skaidro, kā pāreja no iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uz SFPS ietekmējusi tā uzrādīto finansiālo stāvokli, finansiālos rezultātus un naudas plūsmas.

23 A

Uzņēmums, kas ir piemērojis SFPS iepriekšējā periodā, kā aprakstīts 4.A punktā, atklāj šādu informāciju: a) iemeslu, kāpēc tas pārtraucis piemērot SFPS, un b) iemeslu, kāpēc tas atsāk piemērot SFPS.

23 B

Ja uzņēmums nolemj nepiemērot 1. SFPS saskaņā ar 4.A punktu, tas paskaidro iemeslus, kāpēc nolēmis piemērot SFPS, it kā nekad nebūtu pārtraucis piemērot SFPS.

Salīdzināšana

24

Lai izpildītu 23. punktu, uzņēmuma saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos ietver: a) tā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uzrādītā pašu kapitāla saskaņošanu ar tā pašu kapitālu atbilstoši SFPS šādos datumos: i) pārejas datums uz SFPS; un ii) pēdējā perioda beigās, kas uzrādīts uzņēmuma pēdējos gada finanšu pārskatos, kuri sagatavoti saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. b) atbilstoši SFPS noteikto kopējo apvienoto ienākumu salīdzinājumu ar kopējiem ienākumiem par pēdējo periodu uzņēmuma visjaunākajos gada finanšu pārskatos. Salīdzinājumu sāk ar kopējiem apvienotajiem ienākumiem tajā pašā periodā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādu kopējo summu nav uzrādījis, ar peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. c) ja uzņēmums pirmo reizi atzinis vai apvērsis zaudējumus no vērtības samazināšanās, sagatavojot sākuma finanšu stāvokļa pārskatu atbilstoši SFPS, – informāciju, kas būtu pieprasīta 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”, ja uzņēmums būtu atzinis šos zaudējumus no vērtības samazināšanās vai apvērses periodā, kurš sākas ar pārejas datumu SFPS ieviešanā.

25

Šā standarta 24. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītie salīdzinājumi sniedz pietiekamu informāciju, lai lietotāji varētu izprast būtiskās korekcijas finanšu stāvokļa pārskatā un apvienoto ienākumu pārskatā. Ja uzņēmums sniedzis naudas plūsmas pārskatu saskaņā ar saviem iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, tas skaidro arī būtiskās korekcijas naudas plūsmas pārskatā.

26

Ja uzņēmums uzzina par kļūdām, kas izdarītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, 24. punkta a) un b) apakšpunktā pieprasītie saskaņojumi atšķir šo kļūdu labojumu no grāmatvedības politiku izmaiņām.

27

8. SGS neattiecas uz grāmatvedības politikas izmaiņām, ko uzņēmums īsteno, pieņemot SFPS, vai šīs politikas izmaiņām līdz brīdim, kad uzņēmums iesniedz pirmos atbilstoši SFPS sagatavotos finanšu pārskatus. Tādēļ 8. SGS prasības par grāmatvedības politikas izmaiņām nepiemēro uzņēmuma pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos.

27 A

Ja uzņēmums periodā, ko aptver tā pirmie atbilstoši SFPS sagatavotie finanšu pārskati, maina savu grāmatvedības politiku vai izmanto šajā SFPS minētos atbrīvojumus, tas saskaņā ar 23. punktu izskaidro, kādas izmaiņas notikušas laikposmā no pirmā atbilstoši SFPS sagatavotā starpperioda finanšu pārskata līdz pirmajiem atbilstoši SFPS sagatavotajiem finanšu pārskatiem, un papildina 24. punkta a) un b) apakšpunktā prasīto salīdzināšanu.

28

Ja uzņēmums nesniedza finanšu pārskatus par iepriekšējiem periodiem, tas jānorāda tā saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību noteikšana

29

Uzņēmumam ir ļauts iepriekš atzītu finanšu aktīvu noteikt kā finanšu aktīvu, saskaņā ar D19.A punktu novērtējot to pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmums atklāj šādi noteikto finanšu aktīvu patieso vērtību to noteikšanas dienā un to klasifikāciju un uzskaites vērtību iepriekšējos finanšu pārskatos.

29 A

Uzņēmumam ir ļauts iepriekš atzītas finanšu saistības noteikt kā finanšu saistības, saskaņā ar D19. punktu novērtējot tās patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmums atklāj šādi noteikto finanšu saistību patieso vērtību to noteikšanas dienā un to klasifikāciju un uzskaites vērtību iepriekšējos finanšu pārskatos.

Patiesās vērtības izmantošana par domātajām izmaksām

30

Ja uzņēmums izmanto patieso vērtību savā saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā par pamatlīdzekļu objekta, ieguldījuma īpašuma, nemateriālā aktīva vai lietošanas tiesību aktīva domātajām izmaksām (skatīt D5. un D7. punktu), uzņēmuma pirmajos saskaņā ar SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos par katru posteni saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā atklāj: a) šo patieso vērtību kopsummu un b) uzskaites vērtību, kas uzrādītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem kopējo korekciju.

Domāto izmaksu izmantošana ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos

31

Līdzīgi, ja uzņēmums izmanto domātās izmaksas ieguldījumiem meitasuzņēmumā, kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā atbilstoši SFPS sagatavotā sākuma finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķajos finanšu pārskatos (sk. D15. punktu), uzņēmums pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos atklāj: a) kopējās domātās izmaksas tiem ieguldījumiem, kuriem domātās izmaksas ir to saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem iepriekš noteiktās uzskaites vērtības, b) kopējās domātās izmaksas tiem ieguldījumiem, kuriem domātās izmaksas ir to patiesās vērtības un c) uzskaites vērtību, kas uzrādītas saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem kopējo korekciju.

Domāto izmaksu izmantošana naftas un gāzes aktīviem

31 A

Ja uzņēmums izmanto D8.A punkta b) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu attiecībā uz naftas un gāzes aktīviem, tas atklāj šo faktu un norāda, uz kāda pamata iedalītas uzskaites vērtības, kuras noteiktas saskaņā ar saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

Domāto izmaksu izmantošana darbībām, uz kurām attiecas likmju regulēšana

31 B

Ja uzņēmums piemēro D8.B punktā minēto atbrīvojumu darbībām, uz kurām attiecas likmju regulēšana, tas atklāj šo faktu, kā arī norāda, uz kāda pamata ir noteiktas uzskaites vērtības atbilstīgi iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

Domāto izmaksu izmantošana pēc smagas hiperinflācijas

31 C

Ja smagas hiperinflācijas rezultātā (skat. D26.–D30. punktu) uzņēmums izvēlas novērtēt savus aktīvus un saistības patiesajā vērtībā un saskaņā ar SFPS sagatavotajā sākuma bilancē izmantot šo patieso vērtību kā domātās izmaksas, tam saskaņā ar SFPS sagatavotajos pirmajos finanšu pārskatos jāpaskaidro, kā un kāpēc uzņēmuma funkcionālo valūtu skāra, bet tad pārstāja skart šādi apstākļi: a) nav pieejams drošticams vispārējs cenu indekss, ko varētu izmantot visi tie uzņēmumi, kuri veic darījumus šajā valūtā un kuru atlikumi ir izteikti šajā valūtā; b) nav iespējams apmainīt šo valūtu pret relatīvi stabilu ārvalstu valūtu.

Starpperioda finanšu pārskati

32

Lai izpildītu 23. punktu, uzņēmumam, ja tas iesniedz atbilstoši 34. SGS sagatavotu starpperioda finanšu pārskatu par perioda daļu, kas iekļauta tā pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, papildus 34. SGS prasībām ir jāizpilda šādas prasības: a) ja uzņēmums iesniedzis starpperioda finanšu pārskatu tieši par iepriekšējā finanšu gada salīdzināmu starpperiodu, katrā šādā starpperioda finanšu pārskatā jāiekļauj: i) uzņēmuma pašu kapitāla salīdzināšana atbilstīgi iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem šā salīdzināmā starpperioda beigās ar tā pašu kapitālu saskaņā ar SFPS šajā datumā un ii) salīdzināšana ar kopējiem apvienotajiem ienākumiem par salīdzināmu starpperiodu (pašreizējo un no gada sākuma līdz šim brīdim) saskaņā ar SFPS. Salīdzināšanu sāk ar kopējiem apvienotajiem ienākumiem tajā pašā periodā saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem vai, ja uzņēmums šādu kopējo summu neuzrādīja, ar peļņu vai zaudējumiem saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem; b) papildus a) apakšpunktā prasītajai salīdzināšanai uzņēmuma pirmajā starpperioda finanšu pārskatā saskaņā ar 34. SGS par perioda daļu, kas ietilpst tā pirmajos atbilstoši SFPS sagatavotajos finanšu pārskatos, iekļauj 24. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto salīdzināšanu (kas papildināta ar 25. un 26. punktā prasīto informāciju) vai attiecīgu norādi uz citu publicētu dokumentu, kurā ir iekļauta šāda salīdzināšana; c) ja uzņēmums maina savu grāmatvedības politiku vai šajā SFPS minēto atbrīvojumu piemērošanu, tas izskaidro izmaiņas katrā šādā starpperioda finanšu pārskatā saskaņā ar 23. punktu un papildina a) un b) apakšpunktā prasīto salīdzināšanu.

33

34. SGS prasa minimālu informāciju, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka starpperioda finanšu pārskata lietotājiem ir pieejami arī paši pēdējie gada finanšu pārskati. Tomēr 34. SGS prasa uzņēmumam atklāt arī “notikumus vai darījumus, kas ir būtiski, lai izprastu kārtējo starpperiodu”. Tādēļ, ja pirmreizējs piemērotājs savos pēdējos gada finanšu pārskatos saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem nav atklājis informāciju, kas ir būtiska kārtējā starpperioda izpratnei, tam starpperioda finanšu pārskatā jāatklāj šī informācija vai jāietver attiecīga norāde uz citu publicētu dokumentu, kurā tā ietverta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

34

Uzņēmums piemēro šo SFPS, ja tā saskaņā ar SFPS sagatavotie pirmie finanšu pārskati ir par periodu, kurš sākas 2009. gada 1. jūlijs vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

35

Uzņēmums piemēro D1.(n) un D23. punkta labojumus ikgadējiem periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 23. SGS “Aizņēmumu izmaksas” (pārskatīts 2007. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

36

3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārskatīts 2008. gadā) veikti labojumi 19. un C1. punktā, un C4. punkta f) un g) apakšpunktā. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

37

27. SGS “Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati” (labots 2008. gadā) labots B1. un B7. punkts. Ja uzņēmums piemēro 27. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

38

“Ieguldījumu izmaksas meitasuzņēmumā, kopīgi kontrolētā uzņēmumā vai asociētā uzņēmumā” (1. SFPS un 27. SGS labojumi), kas izdoti 2008. gada maijā, pievienoti 31. punkts, D1. punkta g) apakšpunkts, D14. un D15. punkts. Uzņēmumam jāpiemēro šie punkti ikgadējiem periodiem ar 2009. gada 1. jūliju vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos punktus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39

Standarta B7. punkts tika grozīts ar 2008. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

39 A

Ar 2009. gada jūlijā izdotajiem “Papildu atbrīvojumiem pirmreizējiem piemērotājiem” (grozījumi 1. SFPS) pievienots 31.A, D8.A, D9.A un D21.A punkts un grozīts D1 punkta c), d) un l. apakšpunkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

39 B

[Svītrots]

39 C

19. SFPIK Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem pievienots D25. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 19. interpretāciju.

39 D

[Svītrots]

39 E

Ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem ir pievienots 27.A, 31.B un D8.B punkts, kā arī grozīts 27., 32. punkts, D1. punkta c) apakšpunkts un D8. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu. SFPS spēkā stāšanās datuma vai piemēroja 1. SFPS iepriekšējā periodā, ir atļauts piemērot D8. punkta grozījumu retrospektīvi pirmajā gada periodā pēc grozījuma stāšanās spēkā. Uzņēmums, kas retrospektīvi piemēro D8. punktu, atklāj šo faktu.

39 F

[Svītrots]

39 G

[Svītrots]

39 H

Ar 2010. gada decembra publikāciju “Smaga hiperinflācija un obligāto termiņu atcelšana attiecībā uz pirmreizējiem piemērotājiem” (1. SFPS grozījumi) groza B2., D1. un D20. punktu un pievieno 31C. un D26–D30. punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana.

39 I

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tika grozīts 31., B7, C1, D1, D14 un D15 punkts un pievienots D31. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

39 J

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek svītrots 19. punkts, grozīta termina “patiesā vērtība” definīcija A papildinājumā un D15 un D20 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

39 K

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 21. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

39 L

19. SGS “Darbinieku pabalsti” (grozīts 2011. gada jūnijā) ir grozīts D1. punkts un svītrots D10. un D11. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro, piemērojot 19. SGS (grozīts 2011. gada jūnijā).

39 M

Ar SFPIK 20. interpretāciju “Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju izstrādes posmā” tika pievienots D.32 punkts un grozīts D.1 punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 20. interpretāciju.

39 N

Ar 1. SFPS grozījumiem “Valsts aizdevumi”, kas publicēti 2012. gada martā, tika grozīts B1. punkta f) apakšpunkts un B10.–B12. punkts. Uzņēmums šos punktus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana.

39 O

B10. un B11. punktā ir atsauces uz 9. SFPS. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, B10. un B11. punkta atsauces uz 9. SFPS lasa kā atsauces uz 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

39 P

Ar 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam tika pievienots 4.A–4.B un 23.A–23.B punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

39 Q

Ar 2012. gada maijā izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam” tika grozīts D.23 punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

39 R

Ar 2012. gada maijā izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam” tika grozīts 21. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

39 S

Ar Pārejas norādēm “Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos” (10. SFPS, 11. SFPS un 12. SFPS grozījumi), kas izdotas 2012. gada jūnijā, tika grozīts D31. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 11. SGS (grozīts 2012. gada jūnijā).

39 T

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts D16 un D17 punkts un C papildinājums. Uzņēmums piemēro minētos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

39 U

[Svītrots]

39 V

Ar 14. SFPS “Regulatīvo nākotnes ieņēmumu uzskaite”, kas izdots 2014. gada janvārī, grozīts D8B. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums 14. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

39 W

Ar 11. SFPS grozījumiem “Uzskaite par līdzdalības iegādi kopīgās darbībās”, kas tika publicēti 2014. gada maijā, grozīja C5. punktu. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums saistītos 11. SFPS grozījumus “Uzskaite par līdzdalības iegādi kopīgās darbībās” piemēro agrākam periodam (11. SFPS grozījumi), 5C punkta grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

39 X

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts D1. punkts, svītrots D24. punkts un tā saistītais virsraksts un pievienoti D34.–D35. punkti un to saistītie virsraksti. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

39 Y

Ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti” (izdots 2014. gada jūlijā) ir grozīts 29., B1.–B6., D1., D14., D15., D19. un D20. punkts, svītrots 39.B, 39.G un 39.U punkts un pievienots 29.A, B8.–B8.G, B9., D19.A–D19.C, D33., E1. un E2. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

39 Z

Ar “Pašu kapitāla metode atsevišķajos finanšu pārskatos” (27. SGS grozījumi), kas izdoti 2014. gada augustā, grozīts D14. punkts un iekļauts D15.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

39AA

[Svītrots]

39AB

Ar 16. IFRS “Noma”, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 30., C4., D1., D7., D8.B un D9. punkts, svītrots D9.A punkts un pievienots D9.B–D9.E punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

39AC

22. SFPIK 22. interpretācija “Darījumi un avansa atlīdzība ārvalstu valūtā” pievienots D36. punkts un grozīts D1. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 22. interpretāciju.

39AD

Saskaņā ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2014.–2016. gada ciklam”, kas izdots 2016. gada decembrī, tika grozīts 39L un 39T punkts un svītrots 39D, 39F, 39AA un E3–E7 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk.

39AE

Ar 2017. gada maijā izdoto 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” tika grozīts B1. un D1. punkts, svītrots virsraksts pirms D4. punkta un D4. punkts, un pēc B12. punkta pievienots virsraksts un B13. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

39AF

Ar SFPIK 23. interpretāciju “Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem” pievienots E8. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro SFPIK 23. interpretāciju.

39AG

Ar “SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2018.–2020. gada ciklam”, kas izdoti 2020. gada maijā, tika grozīts D1. punkta f) apakšpunkts un pievienots D13.A punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

39 AH

Grozījumi “Atliktais nodoklis, kas saistīts ar aktīviem un saistībām, kuri izriet no viena darījuma”, izdoti 2021. gada maijā, grozīts B1. punkts un pievienots B14. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

1. SFPS ATSAUKŠANA (PUBLICĒTS 2003. GADĀ)

40

Šis SFPS aizstāj 1. SFPS (izdots 2003. gadā un grozīts 2008. gada maijā).

2. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Uz akcijām balstīti maksājumi

MĒRĶI

1

Šā SFPS mērķis ir precizēt uzņēmuma finanšu pārskatu sniegšanu, kad tas veic uz akcijām balstītu maksājumu. Tas uzņēmumam īpaši pieprasa atspoguļot savā peļņā vai zaudējumos un finansiālajā stāvoklī uz akcijām balstītu maksājumu darījumu ietekmi, ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar darījumiem, kuros darbiniekiem piešķirti akciju iespējas līgumi.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Uzņēmumam šis SFPS jāpiemēro visiem uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem neatkarīgi no tā, vai uzņēmums var vai nevar konkrēti identificēt dažas vai visas saņemtās preces vai pakalpojumus, tostarp: a) uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem; b) uz akcijām balstītiem naudas darījumiem; un c) darījumiem, kuros uzņēmums saņem vai iegādājas preces vai pakalpojumus un vienošanās noteikumi paredz, ka vai nu uzņēmumam, vai šo preču un pakalpojumu piegādātājam ir tiesības izvēlēties, vai uzņēmums samaksā par konkrēto darījumu naudā (vai citos aktīvos) vai emitējot pašu kapitāla instrumentus, izņemot, kā noteikts 3A–6. punktā. Konkrēti identificējamu preču vai pakalpojumu neesamības gadījumā citi apstākļi var nozīmēt, ka preces vai pakalpojumi ir (vai tiks) saņemti un tādā gadījumā piemēro šo SFPS.

3

[Svītrots]

3 A

Uz akcijām balstītu maksājuma darījumu tā uzņēmuma vārdā, kas saņem vai iegādājas preces vai pakalpojumus, var samaksāt cits grupas uzņēmums (vai jebkura grupas uzņēmuma akcionārs). Standarta 2. punkts attiecas arī uz to uzņēmumu: a) kas saņem preces vai pakalpojumus, ja saistības veikt uz akcijām balstītu maksājuma darījumu ir citam tās pašas grupas uzņēmumam (vai jebkura grupas uzņēmuma akcionāram), vai b) kam ir pienākums veikt uz akcijām balstītu maksājuma darījumu, ja cits tās pašas grupas uzņēmums saņem preces vai pakalpojumus, izņemot tad, ja darījums tiek nepārprotami veikts citā nolūkā, nevis lai samaksātu par precēm vai pakalpojumiem, kas piegādāti tos saņēmušajam uzņēmumam.

4

Šī SFPS mērķiem darījums ar darbinieku (vai citu personu) viņa/viņas tiesībspējā kā pašu kapitāla instrumentu turētāju, nav uz akcijām balstīta maksājuma darījums. Piemēram, ja uzņēmums visiem konkrētas grupas pašu kapitāla instrumentu turētājiem piešķir tiesības iegūt papildus uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus par cenu, kas ir mazāka par patieso šo pašu kapitāla instrumentu vērtību, un darbinieks iegūst šādas tiesības, jo viņš/viņa ir šīs konkrētās grupas pašu kapitāla instrumentu turētājs, šo tiesību piešķiršana vai izmantošana nav pakļauta šī SFPS prasībām.

5

Kā atzīmēts 2. punktā, šis SFPS attiecas uz maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas vai saņem preces. Preces ietver krājumus, materiālus, pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus nefinanšu aktīvus. Tomēr uzņēmums nepiemēro šo SFPS darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas preces kā daļu no neto aktīviem, kas iegūti uzņēmējdarbības apvienošanā, kā tas definēts 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārstrādāts 2008. gadā), kopīgi kontrolētu uzņēmumu vai uzņēmējdarbību apvienošanā, kā minēts 3. SFPS B1.–B4. punktā, vai uzņēmuma ieguldījumā kopuzņēmuma veidošanā, kā definēts 11. SFPS “Kopīgas struktūras”. Tādējādi, pašu kapitāla instrumenti, kas emitēti uzņēmējdarbības apvienošanā, apmaiņā pret iegādātā uzņēmuma kontroli, šajā SFPS neietilpst. Tomēr šajā SFPS ietilpst pašu kapitāla instrumenti, kas tiek izsniegti iegādātā uzņēmuma darbiniekiem pēc viņu darba spējām (piemēram, atlīdzinot par ilgstošu darbu). Tāpat arī vienošanās veikt uz akcijām balstītus maksājumus atcelšanu, aizstāšanu vai citas izmaiņas, ko veic uzņēmējdarbības apvienošanas vai citas pašu kapitāla pārstrukturēšanas rezultātā, uzskaita saskaņā ar šo SFPS. 3. SFPS sniegti norādījumi, kā noteikt, vai uzņēmējdarbības apvienošanā emitēti pašu kapitāla instrumenti ir uzskatāmi par atlīdzību, kas nodota apmaiņā pret kontroli iegādātajā uzņēmumā (un tādēļ ietilpst 3. SFPS darbības jomā),vai tiek maksāti par darba attiecību turpināšanu, ko atzīst pēcapvienošanas periodā (un tādēļ ietilpst šā SFPS darbības jomā).

6

Šo SFPS nepiemēro uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kuros uzņēmums iegādājas preces vai saņem pakalpojumus uz tāda līguma pamata, kas ietilpst 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” (pārstrādāts 2003. gadā) (33) 8.–10. punkta vai 9. SFPS “Finanšu instrumenti” 2.4.–2.7. punkta tvērumā.

6 A

Šajā SFPS termina “patiesā vērtība” izmantošana dažos aspektos atšķiras no termina “patiesā vērtība” definīcijas 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”. Tāpēc, piemērojot 2. SFPS, uzņēmums novērtē patieso vērtību atbilstīgi šim SFPS, nevis 13. SFPS.

ATZĪŠANA

7

Uzņēmumam uz akcijām balstīta maksājuma darījumā saņemtās vai iegādātās preces vai pakalpojumi jāatzīst brīdī, kad tas nopērk preces vai saņem pakalpojumus. Uzņēmumam jāatzīst atbilstošs pieaugums pašu kapitālā, ja preces vai pakalpojumi tika saņemti uz akcijām balstītā pašu kapitāla maksājuma darījumā, vai saistībās, ja preces vai pakalpojumi tika iegādāti uz akcijām balstītā skaidras naudas darījumā.

8

Kad saņemtās vai iegādātās preces vai pakalpojumi uz akcijām balstīta maksājuma darījumā neatbilst atzīšanai kā aktīvi, tie jāatzīst kā izdevumi.

9

Parasti izdevumi rodas no preču vai pakalpojumu patēriņa. Piemēram, pakalpojumi parasti tiek patērēti uzreiz, šajā gadījumā izdevumi tiek atzīti kā darījuma partnera sniegtais pakalpojums. Preces varētu tikt patērētas laika periodā vai krājumu gadījumā pārdotas vēlāk, šajā gadījumā izdevumi tiek atzīti, kad preces ir patērētas vai pārdotas. Tomēr dažreiz ir nepieciešams atzīt izdevumus, pirms preces vai pakalpojumi ir patērēti vai pārdoti, jo tie neatbilst atzīšanai kā aktīvi. Piemēram, uzņēmums var preces iegādāties kā daļu no projekta izpētes fāzes, lai izstrādātu jaunu produktu. Lai gan šīs preces netiek patērētas, tās varētu neatbilst atzīšanai kā aktīvi, saskaņā ar piemērojamo SFPS.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTA PAŠU KAPITĀLA DARĪJUMS

Pārskats

10

Uz akcijām balstīta pašu kapitāla maksājuma darījumā uzņēmumam jānovērtē saņemtās preces vai pakalpojumi un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā tieši saņemto preču vai pakalpojumu patiesajā vērtībā, ja vien šī patiesā vērtība var tikt ticami aplēsta. Ja uzņēmums nevar ticami aplēst saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam netieši jānovērtē to vērtība un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā, ar atsauci uz (34) piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

11

Lai 10. punkta prasības piemērotu darījumiem ar darbiniekiem un citiem, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus (35), uzņēmumam jānovērtē saņemto pakalpojumu patiesā vērtība ar atsauci uz piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, jo parasti nav iespējams ticami aplēst saņemto pakalpojumu vērtību, kā izskaidrots 12. punktā Šo pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība jānovērtē piešķiršanas datumā.

12

Parasti akcijas, akciju iespējas līgumi vai citi pašu kapitāla instrumenti tiek piešķirti darbiniekiem kā daļa no viņu samaksas paketes, pie algas un citiem nodarbinātības pabalstiem. Parasti nav iespējams tieši novērtēt saņemtos pakalpojumus par konkrētām darbinieka samaksas paketes sastāvdaļām. Varētu arī būt neiespējami objektīvi novērtēt kopējās samaksas paketes patieso vērtību, nenovērtējot tieši piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Turklāt akcijas vai akciju iespējas līgumi dažreiz drīzāk tiek piešķirti kā daļa no prēmiju sistēmas, nevis kā daļa no pamatsamaksas, piemēram, kā stimuls darbiniekiem palikt strādāt uzņēmumā vai apbalvot tos par viņu centieniem uzņēmuma sasniegumu rādītāju uzlabošanā. Piešķirot akcijas vai akciju iespējas līgumus pie citām samaksām, uzņēmums maksā papildu atalgojumu, lai iegūtu papildu pabalstus. Iespējams, ka šādu papildu labumu novērtēšana varētu būt sarežģīta. Sakarā ar grūtībām novērtēt tieši saņemto pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam jānovērtē darbinieku saņemto pakalpojumu patiesā vērtība ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

13

Lai piemērotu 10. punkta prasības darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, jābūt atspēkojamam pieņēmumam, ka saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība var tikt ticami aplēsta. Patieso vērtību var novērtēt datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu. Retos gadījumos, ja uzņēmums atspēko šo pieņēmumu, jo tas nevar ticami aplēst saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību, uzņēmumam netieši jānovērtē saņemtās preces vai pakalpojumi un attiecīgais pieaugums pašu kapitālā, ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēta datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu.

13 A

Jo īpaši, ja uzņēmuma saņemtā identificējamā atlīdzība (ja tāda ir) izrādās mazāka nekā piešķirto pašu kapitāla instrumentu vai radušos saistību patiesā vērtība, parasti šis apstāklis nozīmē, ka ir (vai tiks) saņemta cita atlīdzība (t. i., neidentificējamas preces vai pakalpojumi). Uzņēmums novērtē saņemtās identificējamās preces vai pakalpojumus saskaņā ar šo SFPS. Uzņēmums novērtē saņemtās (vai saņemamās) neidentificējamās preces vai pakalpojumus kā starpību starp uz akcijām balstīta maksājuma patieso vērtību un jebkuru saņemto (vai saņemamo) identificējamo preču vai pakalpojumu patieso vērtību. Uzņēmums novērtē saņemtās neidentificējamās preces vai pakalpojumus piešķiršanas datumā. Tomēr attiecībā uz naudas darījumiem saistības pārvērtē katrā pārskata datumā, kamēr tās ir nokārtotas saskaņā ar 30.–33. punktu.

Darījumi, kuros tiek saņemti pakalpojumi

14

Ja piešķirtie pašu kapitāla instrumenti tiek garantēti uzreiz, darījuma partnerim nevajag pabeigt pakalpojumu sniegšanu norādītajā periodā, pirms tas iegūst bezierunu tiesības uz šiem pašu kapitāla instrumentiem. Ja nav pierādījumu par pretējo, uzņēmumam jāpieņem, ka darījuma partnera sniegtie pakalpojumi ir saņemti kā atlīdzība par pašu kapitāla instrumentiem. Šajā gadījumā piešķiršanas datumā uzņēmumam saņemtie pakalpojumi jāatzīst pilnā apmērā ar attiecīgo pieaugumu pašu kapitālā.

15

Ja piešķirtie pašu kapitāla instrumenti netiek garantēti, kamēr darījuma partneris pabeidz pakalpojumu periodu, uzņēmumam jāpieņem, ka darījuma partnera sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par šiem pašu kapitāla instrumentiem tiks saņemta nākotnē, garantēšanas periodā. Uzņēmumam šie pakalpojumi jāuzskaita, jo darījuma partneris tos sniedz garantēšanas periodā, ar attiecīgu pieaugumu pašu kapitālā. Piemēram: a) ja darbiniekam piešķir akciju iespējas līgumus pēc trim nostrādātiem gadiem, uzņēmumam jāpieņem, ka darbinieku sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par akciju iespējām tiks saņemti nākotnē, trīs garantēšanas gadu periodā. b) Ja darbiniekam piešķir akciju iespējas līgumus pēc darbības rezultātu sasniegšanas un paliekot strādāt uzņēmumā, kamēr darbības rezultāti ir izpildīti un garantēšanas perioda ilgums mainās atkarībā no tā, kad tiek izpildīti konkrētie darbības rezultāti, uzņēmumam jāpieņem, ka darbinieka sniegtie pakalpojumi kā atlīdzība par akciju iespējas līgumiem tiks saņemti nākotnē, paredzētajā garantēšanas periodā. Uzņēmumam jāaplēš paredzētā garantēšanas perioda ilgums piešķiršanas datumā, pamatojoties uz visiespējamāko darbības rezultātu stāvokļa iznākumu. Ja darbības rezultātu stāvoklis ir tirgus apstākļi, aplēsei par paredzēto garantēšanas perioda ilgumu jābūt atbilstošai pieņēmumiem, kurus izmanto piešķirto iespējas līgumu patiesās vērtības aplēšanā, un to pēc tam nepārskata. Ja darbības rezultātu stāvoklis nav tirgus apstākļi, uzņēmumam, ja nepieciešams, jāpārskata tā paredzētais garantēšanas perioda ilgums, ja sekojošā informācija norāda, ka garantēšanas perioda ilgums mainās atkarībā no iepriekšējām aplēsēm.

Darījumi, kas novērtēti ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību.

Piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesās vērtības noteikšana

16

Darījumiem, kas novērtēti ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, uzņēmums patieso vērtību nosaka novērtēšanas datumā, pamatojoties uz tirgus cenām, ja tās pieejamas, un ņemot vērā noteikumus, kuru ietekmē šie pašu kapitāla instrumenti tika piešķirti (ņemot vērā 19.–22. punkta prasības).

17

Ja tirgus cenas nav pieejamas, uzņēmumam jāaplēš piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība, izmantojot vērtēšanas paņēmienu, lai aplēstu, kāda būtu bijusi šo pašu kapitāla instrumentu cena novērtēšanas datumā, nesaistīto pušu darījumiem atbilstošā darījumā starp informētām, ieinteresētām pusēm. Vērtēšanas paņēmienam jāatbilst vispārpieņemtajām vērtēšanas metodikām cenu noteikšanai finanšu instrumentiem un jāiekļauj visi faktori un pieņēmumi, kas informētiem, ieinteresētiem tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot cenu (ņemot vērā 19.–22. punkta prasības).

18

B papildinājumā ietverti turpmākie norādījumi akciju un akciju iespējas līgumu patieso vērtību novērtēšanai, uzmanību pievēršot konkrētiem nosacījumiem, kas ir kopīgas akciju vai akciju iespējas līgumu piešķiršanas darbiniekiem pazīmes.

Garantēto nosacījumu metode

19

Pašu kapitāla instrumentu piešķiršana var būt atkarīga no konkrētu garantēto nosacījumu izpildes. Piemēram, akciju vai akciju iespējas līgumu piešķiršana darbiniekam parasti ir atkarīga no tā, ka darbinieks paliek strādāt uzņēmumā konkrētu laika periodu. Iespējams, ka ir jābūt izpildītiem noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz darbības rezultātiem, piemēram, uzņēmums sasniedz konkrētu peļņas pieaugumu vai uzņēmuma akciju cenas konkrētu pieaugumu. Kad novērtēšanas datumā aprēķina akciju vai akciju iespējas līgumu patieso vērtību, neņem vērā garantētos nosacījumus, kas nav tirgus apstākļi. Tā vietā, koriģējot pašu kapitāla instrumentu skaitu, ņem vērā garantētos nosacījumus, kas nav tirgus apstākļi un kas ietverti darījuma summas novērtēšanā, lai galu galā summa, kas atzīta attiecībā uz saņemtajām precēm vai pakalpojumiem kā atlīdzība par piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, būtu balstīta uz pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas visbeidzot tiek garantēts. Tādējādi kumulatīvi neviena summa, kas tiek atzīta par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, ja tiek piešķirti pašu kapitāla instrumenti, netiek garantēta, jo netiek izpildīts garantētais nosacījums, kas nav tirgus apstāklis, piemēram, darījuma partneris nepabeidz norādīto pakalpojuma periodu, vai nav izpildīts nosacījums attiecībā uz darbības rezultātiem, saskaņā ar 21. punkta prasībām.

20

Lai piemērotu 19. punkta prasības, uzņēmumam jāatzīst garantēšanas periodā saņemto preču vai pakalpojumu summa, kas balstās uz vislabāko pieejamo aplēsi pašu kapitāla instrumentu skaitam, kurus paredzēts garantēt, un, ja nepieciešams, šī aplēse jāpārskata, ja sekojošā informācija norāda, ka pašu kapitāla instrumentu skaits, kurus paredzēts garantēt, atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Garantēšanas datumā uzņēmumam aplēse jāpārskata, lai pielīdzinātu pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā garantēti saskaņā ar 21. punkta prasībām.

21

Kad nosaka piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, jāņem vērā tirgus apstākļi, piemēram, mērķa akciju cena, kas nosaka garantēšanu (vai izmantojamību). Tādēļ pašu kapitāla instrumentu dotācijām ar tirgus apstākļiem uzņēmumam jāatzīst no darījuma partnera saņemtās preces vai pakalpojumi, kas izpilda visus citus garantēšanas nosacījumus (piemēram, no darbinieka saņemtie pakalpojumi, kas paliek darbā uz konkrētu pakalpojuma laiku), neatkarīgi no tā vai tirgus apstākļi ir izpildīti.

Negarantēto nosacījumu metode

21 A

Tāpat uzņēmums ņem vērā visus negarantētos nosacījumus, aprēķinot piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Tādēļ, uzskaitot pašu kapitāla instrumentus ar negarantētajiem nosacījumiem, uzņēmums atzīst no darījumu partnera saņemtās preces vai pakalpojumus, kuri atbilst visiem garantētajiem nosacījumiem, kas nav tirgus apstākļi (piemēram, pakalpojumus sniedz darbinieks, ar kuru norādītajā nostrādātajā periodā nav pārtrauktas darba attiecības), neatkarīgi no tā, vai šie negarantētie nosacījumi piepildās vai ne.

Papildu atjaunošanas pazīmes metode

22

Iespējas līgumiem ar papildu atjaunošanas pazīmi papildu atjaunošanas pazīme nav jāņem vērā, kad novērtēšanas datumā nosaka piešķirto iespējas līgumu patieso vērtību. Tā vietā papildu atjaunošanas pazīme jāņem vērā kā jauna iespējas līguma dotācija, ja un kad papildu atjaunošanas pazīme tiek pēc tam piešķirta.

Pēc garantēšanas datuma

23

Atzīstot saņemtās preces vai pakalpojumus saskaņā ar 10.–22. punktu, un attiecīgo pieaugumu pašu kapitālā, uzņēmumam pēc garantēšanas datuma nav jāizdara turpmākas korekcijas kopējam pašu kapitālam. Piemēram, uzņēmumam pēc tam nav jāanulē atzītā summa par saņemtajiem pakalpojumiem no darbinieka, ja garantētie pašu kapitāla instrumenti tiek vēlāk zaudēti, vai akciju iespējas līgumu gadījumā, iespējas netiek izmantotas. Tomēr šī prasība neizslēdz uzņēmumu no nepieciešamības atzīt pārnešanu pašu kapitālā, t. i., pārnešanu no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru.

Ja pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība nevar tikt ticami aplēsta.

24

16. līdz 23. punkta prasības piemēro, ja uzņēmumam pieprasa novērtēt uz akcijām balstītu maksājuma darījumu ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Retos gadījumos novērtēšanas datumā uzņēmums varētu nebūt spējīgs ticami aplēst piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, saskaņā ar 16.–22. punkta prasībām. Tikai šajos retajos gadījumos uzņēmumam tā vietā ir: a) jānovērtē pašu kapitāla instrumenti to iekšējā vērtībā, sākotnēji datumā, kad uzņēmums nopērk preces vai darījuma partneris sniedz pakalpojumu, un turpmāk katrās pārskata perioda beigās un pēdējā norēķina termiņa datumā, atzīstot jebkuru izmaiņu iekšējā vērtībā apvienoto ienākumu pārskatā. Piešķirot akciju iespējas līgumus, vienošanās par maksājumu, kurš ir balstīts uz akcijām, ir visbeidzot nokārtota, kad iespējas līgumi ir izmantoti, ir zaudēti (piemēram, sakarā ar nodarbinātības pārtraukšanu) vai zaudē spēku (piemēram, iespējas līguma termiņam beidzoties); b) jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi, pamatojoties uz pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā tiek garantēti vai (kur piemērojams) izmantoti. Lai piemērotu šo prasību, piemēram, akciju iespējas līgumiem, uzņēmumam jāatzīst garantēšanas periodā saņemtās preces vai pakalpojumi, ja tādi ir, saskaņā ar 14. un 15. punktu, izņemot 15. punkta b) apakšpunkta prasības attiecībā uz tirgus apstākļiem, kas netiek piemērotas. Par garantēšanas periodā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atzītā summa jāpamato ar akciju iespējas līgumu skaitu, kurus paredzēts garantēt. Ja nepieciešams, uzņēmumam šī aplēse jāpārskata, ja turpmākā informācija norāda, ka akciju iespējas līgumu skaits, kurus paredzēts garantēt, atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Garantēšanas datumā uzņēmumam aplēse jāpārskata, lai vienādotu pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas galu galā tiek garantēts. Pēc garantēšanas datuma uzņēmumam jāapvērš par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atzītā summa, ja akciju iespējas līgumi vēlāk ir zaudēti vai akciju iespējas līgumu lietošanas beigās ir zaudējuši spēku.

25

Ja uzņēmums piemēro 24. punktu, nav nepieciešams piemērot 26.–29. punktu, tādēļ, ka ikviena izmaiņa nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, tiks ņemta vērā, kad piemēro iekšējās vērtības metodi, kas noteikta 24. punktā. Tomēr, ja uzņēmums norēķinās piešķirot pašu kapitāla instrumentus, kam tiek piemērots 24. punkts: a) ja norēķins notiek garantēšanas periodā, uzņēmumam jāņem vērā norēķins kā garantēšanas paātrināšana un tādēļ nekavējoties jāatzīst summa, kas savādāk tiktu atzīta par saņemtajiem pakalpojumiem atlikušajā garantēšanas periodā; b) jebkurš maksājums, kas veikts norēķina brīdī, jāuzskaita kā pašu kapitāla instrumentu atpirkšana, t. i., kā atskaitījums no pašu kapitāla, tādā mērā, kā maksājums pārsniedz pašu kapitāla instrumentu iekšējo vērtību, kas novērtēti atpirkšanas datumā. Jebkāds šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums.

Izmaiņas nosacījumiem, uz kuriem tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, ieskaitot atcelšanas un norēķinus

26

Uzņēmums drīkst pārveidot nosacījumus, uz kuriem tiek piešķirti pašu kapitāla instrumenti. Piemēram, tas var samazināt izmantošanas cenu darbiniekiem piešķirtajiem iespējas līgumiem (t. i., pārcenot iespējas līgumus), kuras palielina šo iespējas līgumu patieso vērtību. Prasības 27.–29. punktā uzskaita pārveidojumu ietekmi, kas ir izteiktas uz akcijām balstītu maksājumu darījumu kontekstā ar darbiniekiem. Tomēr prasības jāpiemēro arī uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, kas ir novērtētas ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību. Pēdējā gadījumā jebkurai atsaucei 27.–29. punktā uz piešķiršanas datumu tā vietā jāattiecas uz datumu, kad uzņēmums nopērk preces vai darījumu partneris sniedz pakalpojumu.

27

Uzņēmumam kā minimums jāatzīst saņemtie pakalpojumi, kas novērtēti piešķiršanas datumā, piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesajā vērtībā, ja vien šie pašu kapitāla instrumenti netiek garantēti, jo netiek izpildīti garantētie nosacījumi (kas nav tirgus apstākļi), kas tika noteikti piešķiršanas datumā. Tas neatkarīgi attiecas uz ikvienu nosacījumu izmaiņu, pie kuras tika piešķirti pašu kapitāla instrumenti, vai uz šo piešķirto pašu kapitāla instrumentu atcelšanu vai norēķinu. Turklāt uzņēmumam jāatzīst pārveidojumu ietekme, kas palielina vienošanās par maksājumu, kuri balstīti uz akcijām, patieso vērtību, vai ir citādi izdevīga darbiniekam. Norādes attiecībā uz šo prasību piemērošanu ir sniegtas B papildinājumā.

28

Ja piešķirtos pašu kapitāla instrumentus atceļ vai par tiem norēķinās garantēšanas periodā (kas nav piešķirto kapitāla instrumentu atcelšana ar atsavināšanu, kad garantētie nosacījumi nav izpildīti): a) uzņēmumam jāņem vērā atcelšana vai norēķins kā garantēšanas paātrināšana, un tādēļ nekavējoties jāatzīst summa, kas savādāk tiktu atzīta par saņemtajiem pakalpojumiem atlikušajā garantēšanas periodā; b) jebkurš maksājums, kas veikts darbiniekam par piešķirto kapitāla instrumentu atcelšanu vai norēķinu, jāuzskaita kā pašu kapitāla instrumentu atpirkšana, t. i., kā atskaitījums no pašu kapitāla tādā mērā, kādā maksājums pārsniedz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēti atpirkšanas datumā. Jebkāds šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums. Tomēr, ja vienošanās par maksājumu, kas balstīts uz akcijām, ietver saistību sastāvdaļas, uzņēmums saistību patieso vērtību pārvērtē vienošanās atcelšanas datumā. Saistību sastāvdaļas apmaksai veiktos maksājumus uzskaita kā saistību dzēšanu; c) ja darbiniekam tiek piešķirti jaunie pašu kapitāla instrumenti, un datumā, kad šie jaunie pašu kapitāla instrumenti tiek piešķirti, uzņēmums tos identificē kā aizstājošos pašu kapitāla instrumentus atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmumam, saskaņā ar 27. punktu un norādēm B papildinājumā, jāuzskaita aizstājošo pašu kapitāla instrumentu piešķiršana tādā pašā veidā kā izmaiņas pašu kapitāla instrumentiem sākotnējā piešķiršanā. Papildus piešķirtā patiesā vērtība ir starpība starp aizvietojošo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību un neto patieso vērtību atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, datumā, kad tika piešķirti aizvietojošie pašu kapitāla instrumenti. Atcelto pašu kapitāla instrumentu patiesā neto vērtība ir patiesā vērtība tūlīt pirms atcelšanas, kas samazināta par jebkura maksājuma summu, kas veikts darbiniekam pie pašu kapitāla instrumentu atcelšanas, kas ir uzskaitīta kā atskaitījums no pašu kapitāla, saskaņā ar b) apakšpunktu iepriekš. Ja uzņēmums neidentificē jaunos piešķirtos pašu kapitāla instrumentus kā aizvietojošos pašu kapitāla instrumentus atceltajiem pašu kapitāla instrumentiem, uzņēmumam jāuzskaita šie jaunie pašu kapitāla instrumenti kā jauni piešķirtie pašu kapitāla instrumenti.

28 A

Ja uzņēmums vai darījumu partneris var izvēlēties, vai piemērot negarantēto nosacījumu, un uzņēmums vai darījumu partneris garantēšanas periodā nav izpildījis šo negarantēto nosacījumu, uzņēmums šo faktu atspoguļo kā atcelšanu.

29

Ja uzņēmums atpērk garantētos pašu kapitāla instrumentus, maksājums, kas veikts darbiniekam, jāuzskaita kā ieturējumi no pašu kapitāla, izņemot, ja maksājums pārsniedz atpirkto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas novērtēta atpirkšanas datumā. Jebkāds šāds pārsniegums jāatzīst kā izdevums.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTI NAUDAS DARĪJUMI

30

Uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumos uzņēmums novērtē iegādātās preces vai pakalpojumus un radušās saistības patiesajā vērtībā saskaņā ar 31.–33.D punktu. Līdz norēķinās par saistībām, uzņēmums katra pārskata perioda beigās un norēķinu datumā pārvērtē saistību patieso vērtību, atzīstot visas perioda izmaiņas patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

31

Piemēram, uzņēmums var piešķirt akciju cenas paaugstināšanas tiesības darbiniekiem kā daļu no viņu samaksas paketes, ar ko darbinieki iegūs tiesības uz nākotnes naudas maksājumu (drīzāk kā pašu kapitāla instrumentu), kas pamatojas uz pieaugumu uzņēmuma akciju cenā no konkrēta līmeņa konkrētā laika periodā. Alternatīvi uzņēmums saviem darbiniekiem var piešķirt tiesības saņemt nākotnes naudas maksājumu, kas piešķir viņiem tiesības uz akcijām (ieskaitot akcijas, kas tiks emitētas pēc akciju iespējas līgumu izmantošanas), kas ir izpērkamas vai nu obligāti (piemēram, izbeidzot darba attiecības), vai pēc darbinieku izvēles. Šie ir uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumu piemēri. Akciju cenas paaugstināšanas tiesības ir izmantotas, lai raksturotu dažas prasības, kas noteiktas 32.–33.D punktā; tomēr minētajos punktos noteiktās prasības piemēro visiem uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumiem.

32

Pašu kapitāla instrumentu piešķiršana var būt atkarīga no konkrētu garantēto nosacījumu izpildes. Piemēram, dažas akciju cenu paaugstināšanas tiesības tiek garantētas tūlīt un tādēļ darbiniekiem nepieprasa pabeigt nostrādāt konkrētu periodu, lai iegūtu tiesības uz naudas maksājumu. Ja nav pierādījumu par pretējo, uzņēmumam ir jāpieņem, ka ir ticis saņemts darbinieku sniegtais pakalpojums apmaiņā pret akciju vērtības paaugstināšanas tiesībām. Tādējādi uzņēmumam tūlīt jāatzīst saņemtie pakalpojumi un saistības par tiem samaksāt. Ja akciju cenu paaugstināšanas tiesības netiek garantētas, kamēr darbinieki nav pabeiguši konkrētu nostrādāto periodu, uzņēmumam jāatzīst saņemtie pakalpojumi un saistības par tiem samaksāt darbinieku pakalpojumu sniegšanas periodā.

33

Sākotnēji un katra pārskata perioda beigās saistības, līdz brīdim, kad tās tiek nokārtotas, novērtē akciju cenu paaugstināšanas tiesību patiesajā vērtībā, izmantojot iespējas līgumu vērtēšanas modeli, ņemot vērā nosacījumus, uz kuriem akciju cenu paaugstināšanas tiesības tika piešķirtas, un līdz šim veikto darbinieku darbu saskaņā ar 33.A–33.D punktu. Uzņēmums drīkst pārveidot nosacījumus, uz kuriem tiek piešķirts uz akcijām balstīts naudas maksājums. Norādes par tādām izmaiņām uz akcijām balstītu maksājumu darījumos, kas maina to klasifikāciju no naudas darījumiem uz pašu kapitāla darījumiem, ir sniegtas B papildinājuma B44.A–B44.C punktā.

Garantēto un negarantēto nosacījumu metode

33 A

Uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījums var būt atkarīgs no konkrētu garantēto nosacījumu izpildes. Iespējams, ka ir jābūt izpildītiem noteiktiem nosacījumiem attiecībā uz darbības rezultātiem, piemēram, uzņēmums sasniedz konkrētu peļņas pieaugumu vai uzņēmuma akciju cenas konkrētu pieaugumu. Kad novērtēšanas datumā aplēš uz akcijām balstīta naudas maksājuma patieso vērtību, neņem vērā garantētos nosacījumus, kas nav tirgus apstākļi. Tā vietā, koriģējot no darījuma izrietošu saistību novērtējumā iekļautu maksājumu skaitu, ņem vērā garantētos nosacījumus, kas nav tirgus apstākļi.

33 B

Lai piemērotu 33.A punkta prasības, uzņēmums atzīst garantēšanas periodā saņemto preču vai pakalpojumu summu. Minētās summas pamatā ir labākā pieejamā aplēse par to maksājumu skaitu, kurus paredzēts garantēt. Ja nepieciešams, uzņēmums šo aplēsi pārskata, ja turpmākā informācija norāda, ka to maksājumu skaits, kurus paredzēts garantēt, atšķiras no iepriekšējām aplēsēm. Garantēšanas datumā uzņēmums aplēsi pārskata, lai vienādotu to maksājumu skaitu, kas visbeidzot tiek garantēti.

33 C

Kad nosaka garantēto, uz akcijām balstīto naudas maksājumu patieso vērtību un no jauna novērtē patieso vērtību katra pārskata perioda beigās un norēķina datumā, ņem vērā tirgus apstākļus, piemēram, mērķa akciju cenu, kas nosaka garantēšanu (vai izmantojamību), kā arī negarantētos nosacījumus.

33 D

30.–33.C punkta piemērošanas rezultātā kumulatīvā summa, kas visbeidzot atzīta attiecībā uz saņemtajām precēm vai pakalpojumiem kā atlīdzība par uz akcijām balstītu naudas maksājumu, ir vienāda ar samaksātās naudas summu.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTU MAKSĀJUMU DARĪJUMI AR NETO NORĒĶINA IEZĪMI ATTIECĪBĀ UZ IETURĒTĀM NODOKĻU SAISTĪBĀM

33 E

Nodokļu likumos vai noteikumos uzņēmumam var būt noteikts pienākums ieturēt summu attiecībā uz darba ņēmēja nodokļu saistībām, kas ir saistītas ar uz akcijām balstītu maksājumu, un darba ņēmēja vārdā šo summu, parasti naudā, pārskaitīt nodokļu iestādei. Lai izpildītu šo pienākumu, uz akcijām balstītu maksājumu vienošanās noteikumi var atļaut vai pieprasīt uzņēmumam pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas ir vienāds ar darba ņēmēja nodokļu saistību monetāro vērtību, ieturēt no kopējā pašu kapitāla instrumentu skaita, kurš citādi būtu bijis darba ņēmējam izsniegts, izpildot (vai garantējot) uz akcijām balstītu maksājumu (t. i., vienošanās par maksājumu, kas ir balstīts uz akcijām, ietver “neto norēķinu iezīmi”).

33 F

Izņēmums no 34. punkta prasībām ir 33.E punktā aprakstītais darījums, ko kopumā klasificē kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla maksājumu darījumu, ja tas tā būtu klasificēts neto norēķinu iezīmes neesamības gadījumā.

33 G

Uzņēmums piemēro šā standarta 29. punktu, lai uzskaitītu akciju ieturēšanu, kas veikta nolūkā finansēt maksājumu nodokļu iestādei saistībā ar darba ņēmēja nodokļu saistībām, kuras saistītas ar uz akcijām balstītiem maksājumiem. Tādēļ veikto maksājumu uzskaita kā atskaitījumu no pašu kapitāla ieturēto akciju apmērā, izņemot, ciktāl maksājums pārsniedz patieso vērtību ieturēto kapitāla instrumentu neto norēķinu dienā.

33 H

33.F punktā minēto izņēmumu nepiemēro: a) tādam vienošanās dokumentam par maksājumu, kurš ir balstīts uz akcijām, ar neto norēķinu iezīmi, saistībā ar kuru uzņēmumam nav nodokļu likumos vai noteikumos noteikta pienākuma ieturēt summu attiecībā uz darba ņēmēja nodokļu saistībām, kuras saistītas ar šo uz akcijām balstīto maksājumu; vai b) pašu kapitāla instrumentiem, ko uzņēmums ietur, pārsniedzot darba ņēmēja nodokļu saistības, kuras saistītas ar uz akcijām balstītu maksājumu (t. i., uzņēmums ir ieturējis akciju summu, kas pārsniedz darba ņēmēja nodokļu saistību monetāro vērtību). Šādas ieturētās akcijas, kas pārsniedz darba ņēmēja nodokļu saistības, uzskaita kā uz akcijām balstītu naudas maksājumu, ja minētā summa darba ņēmējam tiek maksāta naudā (vai citos aktīvos).

UZ AKCIJĀM BALSTĪTI MAKSĀJUMI AR NAUDAS ALTERNATĪVĀM

34

Tādu uz akcijām balstītu maksājumu darījumu gadījumā, kuros vienošanās noteikumos paredzēts, ka uzņēmums vai darījuma partneris izvēlas, vai uzņēmums norēķinās par konkrēto darījumu naudā (vai citos aktīvos) vai izsniedzot pašu kapitāla instrumentus, uzņēmums uzskaita darījumu vai šā darījuma sastāvdaļas kā uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumu, ja (un ciktāl) uzņēmumam ir radušās saistības, par kurām jānorēķinās naudā vai ar citiem aktīviem, vai kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla maksājumu darījumu, ja (un ciktāl) šādas saistības nav radušās.

Uz akcijām balstīti maksājumi, kuros vienošanās noteikumi nodrošina darījuma partnerim norēķina izvēli

35

Ja uzņēmums ir piešķīris darījuma partnerim tiesības izvēlēties – par uz akcijām balstītu maksājumu norēķināties naudā (36), vai emitējot pašu kapitāla instrumentus, uzņēmums ir piešķīris saliktos finanšu instrumentus, kuri ietver parāda sastāvdaļu (t. i., darījuma partnera tiesības pieprasīt maksājumu naudā) un pašu kapitāla sastāvdaļu (t. i., darījuma partnera tiesības pieprasīt norēķinu pašu kapitāla instrumentos nevis naudā). Darījumiem ar personām, kas nav darbinieki, kuros saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība tiek novērtēta tieši, uzņēmumam jānovērtē saliktā finanšu instrumenta pašu kapitāla sastāvdaļa kā starpība starp saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību un parāda sastāvdaļas patieso vērtību datumā, kad preces vai pakalpojumi tika saņemti.

36

Citos darījumos, ieskaitot darījumus ar darbiniekiem, uzņēmumam novērtēšanas datumā jānovērtē salikto finanšu instrumentu patiesā vērtība, ņemot vērā nosacījumus, uz kuriem tika piešķirtas tiesības uz naudu vai pašu kapitāla instrumentiem.

37

Lai piemērotu 36. punktu, uzņēmumam vispirms jānovērtē parāda sastāvdaļas patiesā vērtība un tad jānovērtē pašu kapitāla sastāvdaļas patiesā vērtība, ņemot vērā, ka darījuma partnerim jāzaudē tiesības saņemt naudu, lai saņemtu pašu kapitāla instrumentus. Saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir abu komponentu patieso vērtību summa. Tomēr uz akcijām balstīti maksājumi, kuros darījuma partnerim ir norēķinu alternatīva, bieži ir izveidoti tā, ka vienas norēķinu izvēles patiesā vērtība ir tāda pati kā otras. Piemēram, darījuma partnerim var būt iespēja saņemt akciju iespējas līgumus vai naudā samaksājamas akciju vērtības paaugstināšanās tiesības. Šādos gadījumos pašu kapitāla sastāvdaļas patiesā vērtība ir nulle, un tādējādi saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir tāda pati kā parāda sastāvdaļas patiesā vērtība. Un otrādi – ja norēķinu izvēļu patiesās vērtības atšķiras, pašu kapitāla instrumenta patiesā vērtība būs lielāka nekā nulle, un attiecīgi saliktā finanšu instrumenta patiesā vērtība būs lielāka nekā parāda sastāvdaļas patiesā vērtība.

38

Uzņēmumam atsevišķi jāuzskaita saņemtās preces vai pakalpojumi attiecībā uz katru saliktā finanšu instrumenta sastāvdaļu. Attiecībā uz parāda sastāvdaļu uzņēmumam jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi un saistības samaksāt par šīm precēm vai pakalpojumiem, kad darījuma partneris piegādā preces vai sniedz pakalpojumu, saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītos naudas darījumos (30.–33. punkts). Attiecībā uz pašu kapitāla sastāvdaļu (ja tāda ir), uzņēmumam ir jāatzīst saņemtās preces vai pakalpojumi un kapitāla pieaugums, jo pretējā puse piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, saskaņā ar prasībām, kuras piemēro uz akcijām balstīta pašu kapitāla darījumos (10.–29. punkts).

39

Norēķina datumā uzņēmumam jāpārvērtē saistību patiesā vērtība. Ja uzņēmums emitē pašu kapitāla instrumentus kā samaksu, nevis samaksā naudā, saistības tiek tieši pārnestas uz pašu kapitālu kā atlīdzība par emitētajiem pašu kapitāla instrumentiem.

40

Ja uzņēmums samaksā skaidrā naudā nevis emitē pašu kapitāla instrumentus, maksājums jāpiemēro, lai nokārtotu saistības pilnā apmērā. Ikviena pašu kapitāla sastāvdaļa, kas ir iepriekš atzīta, paliek pašu kapitālā. Izvēloties saņemt samaksu skaidā naudā, darījuma partneris zaudē tiesības saņemt pašu kapitāla instrumentus. Tomēr šī prasība neizslēdz uzņēmumu no nepieciešamības atzīt pārnešanu pašu kapitālā, t. i., pārnešanu no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru.

Uz akcijām balstīti maksājumu darījumi, kuros vienošanās noteikumi nodrošina uzņēmumu ar norēķina izvēli

41

Attiecībā uz maksājuma, kas ir balstīts uz akcijām, darījumu, kurā vienošanās noteikumi nodrošina uzņēmumu ar izvēli, vai nu samaksāt naudā, vai emitēt pašu kapitāla instrumentus, uzņēmumam jānosaka, vai tam ir pašreizējs pienākums samaksāt naudā un attiecīgi uzskaitīt uz akcijām balstītu maksājuma darījumu. Uzņēmumam ir pašreizējs pienākums samaksāt naudā, ja norēķina izvēlei pašu kapitāla instrumentos nav komerciāls raksturs (piemēram, uzņēmumam ir juridiski aizliegts emitēt akcijas), vai uzņēmumam ir iepriekšēja pieredze vai noteikta politika norēķināties naudā, vai tas parasti maksā naudā, kad vien darījuma partneris pieprasa norēķināties naudā.

42

Ja uzņēmumam ir pašreizējs pienākums norēķināties naudā, tam darījums jāuzskaita saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītiem naudas darījumiem 30.–33. punktā.

43

Ja nav šāda pienākuma, uzņēmumam darījums jāuzskaita saskaņā ar prasībām, kas jāpiemēro uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, 10.–29. punkts. Norēķina brīdī: a) ja uzņēmums izvēlas samaksāt naudā, naudas maksājums jāuzskaita kā pašu kapitāla līdzdalības atpirkšana, t. i., kā ieturējumi no pašu kapitāla, izņemot kā atzīmēts c) apakšpunktā zemāk; b) ja uzņēmums izvēlas norēķināties, emitējot pašu kapitāla instrumentus, tālāka uzskaite netiek pieprasīta (kas nav pārnešana no vienas pašu kapitāla sastāvdaļas uz otru, ja nepieciešams), izņemot kā atzīmēts c) apakšpunktā zemāk; c) ja uzņēmums izvēlas norēķinu alternatīvu ar augstāku patieso vērtību nekā tā ir norēķinu datumā, uzņēmumam jāatzīst papildu izdevumi par papildu norādīto vērtību, t. i., starpība starp naudā maksāto un pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas savādāk tiktu emitēti, vai starpība starp emitēto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību un naudas summu, kas savādāk tiktu samaksāta, lai kurš ir piemērojams.

UZ AKCIJĀM BALSTĪTI MAKSĀJUMU DARĪJUMI STARP GRUPAS UZŅĒMUMIEM (2009. GADA GROZĪJUMI)

43 A

Par uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem starp grupas uzņēmumiem tas uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē vai nu kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu, vai naudas darījumu, nosakot: a) piešķirto vērtību veidu; un b) savas tiesības un saistības. Summa, ko atzinis uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, var atšķirties no summas, ko atzinusi konsolidētā grupa vai kāds cits grupas uzņēmums, kas veic uz akcijām balstītu maksājuma darījumu. 43 B Uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu, ja: a) piešķirtās vērtības ir tā pašu kapitāla instrumenti; vai b) uzņēmumam nav saistību nokārtot uz akcijām balstītu maksājuma darījumu. Šādu uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu uzņēmums no jauna novērtē tikai attiecībā uz izmaiņām ārpustirgus garantētajos nosacījumos saskaņā ar 19.–21. punktu. Visos pārējos apstākļos uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, saņemtās preces vai pakalpojumus novērtē kā uz akcijām balstītu naudas darījumu.

43 C

Uzņēmums, kas veic uz akcijām balstītu maksājuma darījumu tad, kad attiecīgās preces vai pakalpojumus saņem cits grupas uzņēmums, šādu darījumu par uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumu atzīst tikai tad, ja tas tiek nokārtots ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem. Pretējā gadījumā šādu darījumu atzīst par uz akcijām balstītu naudas darījumu.

43 D

Daži grupu darījumi ir saistīti ar atmaksāšanas vienošanos, kas nosaka, ka vienam grupas uzņēmumam ir citam grupas uzņēmumam jāmaksā par uz akcijām balstītu maksājumu preču vai pakalpojumu piegādātājiem. Šādos gadījumos uzņēmums, kas saņem preces vai pakalpojumus, šos uz akcijām balstītos maksājumu darījumus uzskaita saskaņā ar 43.B punktu neatkarīgi no grupas iekšējās atmaksāšanas vienošanās.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

44

Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju saprast vienošanos par maksājuma, kas ir balstīts uz akcijām, veidu un apmēru, kas bija noteiktajā periodā.

45

Lai lietotu 44. punkta principu, uzņēmumam jāatklāj vismaz sekojošais: a) katra uz akcijām balstīta maksājuma veida apraksts, kas pastāvēja jebkurā perioda laikā, ieskaitot katras vienošanās vispārīgos nosacījumus – tādus kā garantēšanas prasības, maksimālo termiņu piešķirtajiem iespējas līgumiem un norēķina metodi (piemēram, vai naudā vai pašu kapitālā). Uzņēmums, kuram ir būtībā līdzīgas vienošanās par maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, veidiem, var šo informāciju apkopot, ja vien nav nepieciešama atsevišķa atklāšana par katru vienošanos, lai atbilstu principam 44. punktā; b) akciju iespējas līgumu skaits un vidējā svērtā izmantošanas cena katrai no sekojošajām iespējas līgumu grupām: i) neizmantotas perioda sākumā; ii) piešķirtas perioda laikā; iii) zaudētas perioda laikā; iv) izmantotas perioda laikā; v) beidzies termiņš perioda laikā; vi) neizmantotas perioda beigās; un vii) realizējamas perioda beigās; c) akciju iespējas līgumiem, kas realizējami perioda laikā, vidējā svērtā akciju cena realizēšanas datumā. Ja iespējas līgumi tika realizēti regulāri visā periodā, uzņēmums var tā vietā atklāt vidējo svērto akciju cenu periodā. d) akciju iespējas līgumiem, kas ir neizmantoti perioda beigās, izmantošanas cenu diapazons un atlikušais vidējais svērtais līgumā noteiktais ilgums. Ja izmantošanas cenu diapazons ir plašs, neizmantotie iespējas līgumi jāsadala grupās, kas ir jēgpilnas, lai novērtētu papildu akciju skaitu un laiku, kuras var emitēt, un naudu, ko var saņemt pēc šo iespējas līgumu izmantošanas.

46

Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem saprast, kā attiecīgajā periodā tika noteikta saņemto preču vai pakalpojumu patiesā vērtība, vai piešķirto pašu kapitāla instrumentu patiesā vērtība.

47

Ja uzņēmums ir netieši novērtējis saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību kā atlīdzību par uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem, ar atsauci uz piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, lai lietotu 46. punkta principu, uzņēmumam vismaz jāatklāj sekojošā informācija: a) par konkrētajā periodā piešķirtajiem akciju iespējas līgumiem, šo iespējas līgumu vidējo svērto patieso vērtību novērtēšanas datumā un informāciju par to, kā patiesā vērtība tika novērtēta, ieskaitot: i) izmantoto iespējas līgumu vērtēšanas modeli un datus šim modelim, ieskaitot vidējo svērto akciju cenu, izmantošanas cenu, paredzamo nepastāvību, iespējas līgumu ilgumu, paredzamās dividendes, no riska brīvo procentu likmi un citus datus modelim, ieskaitot izmantoto metodi un izdarītos pieņēmumus, lai ietvertu paredzamās agrās izmantošanas ietekmi; ii) kā paredzamā nepastāvība tika noteikta, ieskaitot paskaidrojumu par ilgumu, līdz kuram paredzamās nepastāvības pamatā bija vēsturiskā nepastāvība; un iii) vai un kā parējās piešķirto iespējas līgumu pazīmes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā, tādas kā tirgus apstākļi. b) par konkrētajā periodā piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem (t. i., kas nav akciju iespējas līgumi), šo pašu kapitāla instrumentu vidējo svērto patieso vērtību novērtēšanas datumā un informāciju par to, kā patiesā vērtība tika novērtēta, ieskaitot: i) ja patiesā vērtība netika novērtēta balstoties uz vērā ņemamo tirgus cenu, kā tā tika noteikta; ii) vai un kā paredzamās dividendes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā; un iii) vai un kā pārējās piešķirto pašu kapitāla instrumentu pazīmes tika ietvertas patiesās vērtības novērtēšanā. c) par vienošanos par maksājumiem, kuri ir balstīti uz akcijām, kas tika pārveidoti konkrētajā periodā: i) šo pārveidojumu paskaidrojums; ii) papildus piešķirtā patiesā vērtība (kā šo pārveidojumu rezultāts); un iii) informācija par to, kā papildus piešķirtā patiesā vērtība tika novērtēta, saskaņā ar prasībām, kas noteiktas a) apakšpunktā un b) apakšpunktā iepriekš, kur piemērojamas.

48

Ja uzņēmums ir tieši novērtējis saņemto preču vai pakalpojumu patieso vērtību konkrētajā periodā, uzņēmumam jāatklāj informācija par to, kā tika noteikta patiesā vērtība, piemēram, vai šīm precēm vai pakalpojumiem patiesā vērtība tika novērtēta pēc tirgus cenas.

49

Ja uzņēmums ir atspēkojis 13. punktā minēto pieņēmumu, tam jāatklāj informācija par šo faktu un jāsniedz paskaidrojums, kādēļ pieņēmums tika atspēkots.

50

Uzņēmumam jāatklāj informācija, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju saprast uz akcijām balstītu maksājumu darījumu ietekmi uz uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem konkrētajā periodā un uz tā finansiālo stāvokli.

51

Lai lietotu 50. punkta principu, uzņēmumam jāatklāj vismaz sekojošais: a) kopējie izdevumi, kas atzīti konkrētajā periodam, kas rodas no maksājumu, kas ir balstīti uz akcijām, darījumiem, kuros saņemtās preces vai pakalpojumi neatbilda atzīšanai kā aktīvi un tādējādi uzreiz tika atzīti kā izdevumi, ieskaitot atsevišķu informācijas atklāšanu par konkrēto kopējo izdevumu daļu, kas rodas no darījumiem, kas uzskaitīti kā uz akcijām balstītu pašu kapitāla darījumi; b) par saistībām, kas rodas no maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem: i) kopējā uzskaites vērtība perioda beigās; un ii) kopējā patiesā vērtība saistību perioda beigās, par kuru darījuma partnerim ir tiesības saņemt naudu vai citus aktīvus, kas tika garantēti līdz perioda beigām (piemēram, garantētās akciju vērtības paaugstināšanas tiesības).

52

Ja pieprasītā informācija, kas jāatklāj šajā standartā, neatbilst 44., 46. un 50. punkta principiem, uzņēmums atklāj tādu papildu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tiem atbilstu. Piemēram, ja uzņēmums kādu uz akcijām balstītu maksājumu darījumu ir klasificējis kā pašu kapitāla darījumu saskaņā ar 33.F punktu, uzņēmums atklāj aplēsi par summu, ko tas plāno pārskaitīt nodokļu iestādei, lai nokārtotu darba ņēmēja nodokļu saistības, ja tas ir vajadzīgs, lai informētu lietotājus par nākotnes naudas plūsmu ietekmi, kas saistīta ar vienošanos par maksājumu, kas ir balstīts uz akcijām.

PĀREJAS NOTEIKUMI

53

Uz akcijām balstītiem pašu kapitāla darījumiem, uzņēmumam jāpiemēro šis SFPS akciju piešķiršanai, akciju iespējas līgumiem vai citiem pašu kapitāla instrumentiem, kas tika piešķirti pēc 2002. gada 7. novembra un vēl nav garantēti šī SFPS spēkā stāšanās datumā.

54

Uzņēmumam ieteicams, bet tam netiek prasīts, šo SFPS piemērot citu pašu kapitāla instrumentu piešķiršanas gadījumiem, ja uzņēmums ir publiskojis šo pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, kas tika noteikta novērtēšanas datumā.

55

Visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS tiek piemērots, uzņēmumam jāpārveido salīdzināmā informācija, un, kur piemērojams, jākoriģē nesadalītās peļņas sākuma atlikums par uzrādīto agrāko periodu.

56

Visiem piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS netiek piemērots (piemēram, pirms 2002. gada 7. novembra piešķirtajiem pašu kapitāla instrumentiem), uzņēmumam tomēr jāatklāj 44. un 45. punktā pieprasītā informācija.

57

Ja pēc tam, kad SFPS stājas spēkā, uzņēmums pārveido piešķiršanas nosacījumus pašu kapitāla instrumentiem, kuriem šis SFPS nav ticis piemērots, uzņēmumam tomēr 26.–29. punkts jāpiemēro, lai uzskaitītu šādus pārveidojumus.

58

Saistībām, kas rodas no maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem, kas bija šī SFPS spēkā stāšanās datumā, uzņēmumam SFPS jāpiemēro retrospektīvi. Šīm saistībām uzņēmumam jāpārveido salīdzināmā informācija, ieskaitot nesadalītās peļņas sākuma atlikumu koriģēšanu periodā, kuram tika pārveidota salīdzināmā informācija, izņemot to, ka uzņēmumam netiek pieprasīts pārveidot salīdzināmo informāciju, ja informācija attiecas uz periodu vai datumu pirms 2002. gada 7. novembra.

59

Uzņēmumam ieteicams, bet tam netiek pieprasīts, retrospektīvi SFPS piemērot citām saistībām, kas rodas no maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem, piemēram, saistībām, kas tika nokārtotas periodā, par kuru tiek sniegta salīdzināmā informācija.

59 A

Uzņēmums 30.–31. punkta, 33.–33.H punkta un B44.A–B44.C punkta grozījumus piemēro, kā izklāstīts turpmāk. Informāciju par iepriekšējiem periodiem neatkārto. a) B44.A–B44.C punkta grozījumus piemēro tikai izmaiņām, kas notiek datumā, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, vai pēc šā datuma; b) 30.–31. punkta un 33.–33.D punkta grozījumus piemēro uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kas nav piešķirti datumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro grozījumus, un uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kuru piešķiršanas datums ir dienā, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, vai pēc tam. Tādu uz akcijām balstītu maksājumu darījumu gadījumā, kas piešķirti pirms dienas, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro grozījumus, uzņēmums pārvērtē saistības minētajā dienā un atzīst pārvērtēšanas ietekmi pārskata perioda, kurā grozījumi ir piemēroti pirmoreiz, nesadalītās peļņas sākumatlikumā (vai attiecīgā gadījumā – citā pašu kapitāla postenī). c) 33.E–33.H punkta un 52. punkta grozījumus piemēro uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kas nav garantēti (vai ir garantēti, bet nav izmantoti), datumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēro grozījumus, un uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kuru piešķiršanas datums ir dienā, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus, vai pēc tam. Attiecībā uz negarantētiem (vai garantētiem, bet neizmantotiem) uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem (vai to komponentiem), kas iepriekš tika klasificēti kā uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumi, bet tagad saskaņā ar grozījumiem tiek klasificēti kā pašu kapitāla darījumi, uzņēmums uz akcijām balstītu maksājumu darījuma vērtību pārklasificē par pašu kapitālu dienā, kad tas pirmo reizi piemēro grozījumus.

59 B

Neatkarīgi no 59.A punkta prasībām, ievērojot pārejas noteikumus, kas minēti šā standarta 53.–59. punktā, uzņēmums 63.D punktā minētos grozījumus saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” var piemērot retrospektīvi tikai tad, ja tas ir iespējams, neņemot vērā iepriekš notikušo. Ja uzņēmums izvēlas retrospektīvu piemērošanu, tas jādara attiecībā uz visiem grozījumiem, kas ieviesti ar grozījumiem “Uz akcijām balstītu maksājumu darījumu klasifikācija un novērtēšana” (2. SFPS grozījumi).

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

60

Uzņēmums šo SFPS piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS periodam, kurš sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

61

3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) un “SFPS uzlabojumi”, kas izdoti 2009. gada aprīlī, veica grozījumus 5. punktā. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārskatīts 2008. gadā) agrākam periodam, labojumus piemēro šim agrākajam periodam.

62

Uzņēmums retrospektīvi piemēro turpmāk norādītos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk: a) 21.A punkta prasības par negarantēto nosacījumu atspoguļošanas metodi; b) A papildinājumā ietvertās terminu “garantēt” un “garantētie nosacījumi” pārstrādātās definīcijas; c) 28. un 28.A punktos ietvertos grozījumus par atcelšanu. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodam, kas sākas pirms 2009. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda.

63

Uzņēmums, ievērojot pārejas noteikumus, kas iekļauti 53.–59. punktā saskaņā ar 8. SGS, retrospektīvi piemēro turpmāk norādītos grozījumus, kas veikti ar 2009. gada jūnijā izdoto “Grupu uz akcijām balstītu naudas maksājumu darījumi” gada pārskata periodiem, kuri sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma: a) 2. punkta grozījumu, 3. punkta svītrošanu un 3.A punkta un 43.A–43.D punkta, un B papildinājuma B45, B47, B50, B54, B56–B58 un B60 punkta iekļaušanu attiecībā uz to darījumu uzskaiti, kurus veic starp grupas uzņēmumiem; b) A papildinājumā ievērtās šādu terminu pārskatītās definīcijas: — uz akcijām balstīti naudas darījumi, — uz akcijām balstīti pašu kapitāla darījumi, — vienošanās par maksājumu, kas ir balstīts uz akcijām, un — uz akcijām balstītu maksājumu darījumi. Ja informācija, kas vajadzīga retrospektīvai iemērošanai, nav pieejama, uzņēmums savos atsevišķajos vai individuālajos finanšu pārskatos atspoguļo summas, kas iepriekš atzītas grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodam, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda.

63 A

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” un 11. SFPS tiek grozīts 5. punkts un A papildinājums. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

63 B

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 15. un 19. punkts. A papildinājumā grozītas definīcijas “garantētie nosacījumi” un “tirgus apstākļi” un iekļautas definīcijas “rezultātu nosacījumi” un “izdienas nosacījumi”. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem, kuru piešķiršanas datums ir 2014. gada 1. jūlijs vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

63 C

Ar 9. SFPS (izdots 2014. gada jūlijā) ir grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 9. SFPS.

63 D

Ar grozījumiem “Uz akcijām balstītu maksājumu darījumu klasifikācija un novērtēšana” (2. SFPS grozījumi), kas izdoti 2016. gada jūnijā, grozīts 19. punkts, 30.–31. punkts, 33., 52. un 63. punkts un pievienots 33.A–33.H punkts, 59.A–59.B punkts, 63.D punkts un B44.A–B44.C punkts un to attiecīgie virsraksti. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

63 E

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīta A papildinājumā ietvertā zemsvītras piezīme par pašu kapitāla instrumenta definīciju. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 2. SFPS grozījumus var piemērot retrospektīvi, ievērojot šā standarta 53.–59. punktā minētos pārejas noteikumus, saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka retrospektīva piemērošana būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 2. SFPS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

INTERPRETĀCIJU ATSAUKŠANA

64

2009. gada jūnijā izdotie “Grupu uz akcijām balstīti naudas darījumi” aizstāj 8. SFPIK “2. SFPS darbības joma” un 11. SFPIK “2. SFPS – Darījumi ar koncerna (uzņēmumu) un pašu akcijām”. Grozījumos, kas veikti ar minēto dokumentu, ir iekļauti šādi iepriekšējie grozījumi, kas izklāstīti 8. SFPIK un 11. SFPIK: a) grozīts 2. punkts un pievienots 13.A punkts attiecībā uz to darījumu uzskaiti, kuros uzņēmums nevar konkrēti identificēt dažas vai visas saņemtās preces vai pakalpojumus. Šīs prasības stājās spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākās 2006. gada 1. maijā vai vēlāk; b) B papildinājumā pievienots B46, B48, B49, B51–B53, B55, B59 un B61 punkts attiecībā uz to darījumu uzskaiti, kurus veic starp grupas uzņēmumiem. Šīs prasības stājās spēkā attiecībā uz gada periodiem, kas sākās 2007. gada 1. martā vai vēlāk. Šīs prasības tika piemērotas retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, ievērojot 2. SFPS pārejas noteikumus.

3. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Uzņēmējdarbības apvienošana

MĒRĶI

1

Šī SFPS mērķis ir uzlabot informācijas, ko pārskatu sniedzējs uzņēmums sniedz savos finanšu pārskatos par uzņēmējdarbības apvienošanu un tās ietekmi, atbilstīgumu, ticamību un salīdzināmību. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā SFPS noteikti principi un prasības attiecībā uz to, kā pircējs: a) atzīst un novērtē savos finanšu pārskatos iegādātos identificējamos aktīvus, pārņemtās saistības un nekontrolējošo līdzdalību iegādātajā uzņēmumā; b) atzīst un novērtē uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā iegādāto nemateriālo vērtību vai guvumu no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā; un c) nosaka, kāda informācija jāatklāj, lai finanšu pārskatu lietotāji varētu izvērtēt uzņēmējdarbības apvienošanas raksturu un finansiālo ietekmi.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis SFPS attiecas uz darījumu vai citu notikumu, kas atbilst uzņēmējdarbības apvienošanas definīcijai. Šis SFPS neattiecas uz: a) kopīgas struktūras izveides uzskaiti pašas kopīgās struktūras finanšu pārskatos; b) tāda aktīva vai aktīvu grupas iegādi, kas neveido uzņēmējdarbību. Šādos gadījumos pircējs identificē un atzīst iegādātos atsevišķos identificējamos aktīvus (tajā skaitā tos aktīvus, kas atbilst 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” noteiktajai nemateriālo aktīvu definīcijai un atzīšanas kritērijiem) un pārņemtās saistības. Koncerna izmaksas sadala pa atsevišķiem identificējamiem aktīviem un saistībām, pamatojoties uz to salīdzinošajām patiesajām vērtībām iegādes datumā. Šāds darījums vai notikums nerada nemateriālo vērtību. c) tādu uzņēmumu vai uzņēmējdarbības apvienošanu, kas tiek kopīgi kontrolēti (atbilstošie piemērošanas norādījumi ietverti B1.-B4. punktā).

2 A

Šā standarta prasības nepiemēro gadījumā, kad ieguldījumu sabiedrība, kā definēts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, iegādājas ieguldījumu meitasuzņēmumā, kas ir jānovērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS APVIENOŠANAS IDENTIFICĒŠANA

3

Uzņēmums nosaka, vai darījums vai kāds cits notikums ir uzņēmējdarbības apvienošana, piemērojot šajā SFPS ietverto definīciju, kurā ietverta prasība, ka iegādātajiem aktīviem un pārņemtajām saistībām jāveido uzņēmējdarbība. Ja iegādātie aktīvi nav uzņēmējdarbība, pārskatu sniedzējs uzņēmums uzskaita šo darījumu vai citu notikumu kā aktīvu iegādi. B5.–B12.D punktā sniegti norādījumi par uzņēmējdarbības apvienošanas identificēšanu un uzņēmējdarbības definīcija.

IEGĀDES METODE

4

Uzņēmums uzskaita katru uzņēmējdarbības apvienošanu, piemērojot iegādes metodi.

5

Lai piemērotu iegādes metodi, ir: a) jāidentificē pircējs; b) jānosaka iegādes datums; c) jāatzīst un jānovērtē iegādātie identificējamie aktīvi, pārņemtās saistības un nekontrolējošā līdzdalība iegādātajā uzņēmumā; un d) jāatzīst un jānovērtē nemateriālā vērtība vai guvums no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā.

Pircēja identificēšana

6

Katrā no uzņēmējdarbības apvienošanas darījumiem vienu no uzņēmumiem, kas apvienojas, identificē kā pircēju.

7

Pircēja — uzņēmuma, kas iegūst kontroli pār citu uzņēmumu, t. i., iegādāto uzņēmumu — identificēšanai izmanto 10. SFPS ietvertos norādījumus. Ja uzņēmējdarbības apvienošana ir notikusi, bet 10. SFPS ietverto norādījumu piemērošana skaidri nenosaka, kurš no uzņēmumiem, kas apvienojas, ir pircējs, tad šī apstākļa noteikšanai izmanto B14–B18 punktā ietvertos faktorus.

Iegādes datuma noteikšana

8

Pircējs nosaka iegādes datumu, kas ir datums, kurā pircējs iegūst kontroli pār iegādāto uzņēmumu.

9

Datums, kurā pircējs iegūst kontroli pār iegādāto uzņēmumu, parasti ir datums, kurā pircējs juridiski nodod atlīdzību, iegādājas aktīvus un pārņem pircēja saistības, – noslēguma datums. Tomēr pircējs var iegūt kontroli arī kādā datumā pirms vai pēc noslēguma datuma. Piemēram, iegādes datums pienāk pirms noslēguma datuma, ja rakstisks līgums paredz, ka pircējs iegūst kontroli pār iegādāto uzņēmumu pirms noslēguma datuma. Nosakot iegādes datumu, pircējs izvērtē visus attiecināmos faktus un apstākļus.

Iegādāto identificējamo aktīvu, pārņemto saistību un nekontrolējošas līdzdalības iegādātajā uzņēmumā atzīšana un novērtēšana

Atzīšanas princips

10

Pircējs, sākot ar iegādes datumu, atsevišķi no nemateriālās vērtības atzīst iegādātos identificējamos aktīvus, pārņemtās saistības un nekontrolējošo līdzdalību iegādātajā uzņēmumā. Uz iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību atzīšanu attiecas 11. un 12. punkta nosacījumi.

Atzīšanas nosacījumi

11

Lai varētu atzīt iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības, piemērojot iegādes metodi, tām jāatbilst Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnēs ietvertajām aktīvu un saistību definīcijām iegādes datumā. Piemēram, pircēja izmaksas, kuru rašanās nākotnē ir paredzama, bet nav obligāta saistībā ar iegādātā uzņēmuma darbības beigšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar iegādātā uzņēmuma darbiniekiem vai viņu nodarbināšanas vietas maiņu, nav uzskatāmas par saistībām iegādes datumā. Tādēļ pircējs, piemērojot iegādes metodi, neatzīst šīs izmaksas. Tā vietā pircējs atzīst šīs izmaksas savos finanšu pārskatos par periodu pēc apvienošanas saskaņā ar citiem SFPS.

12

Turklāt, lai varētu atzīt izmaksas, piemērojot iegādes metodi, iegādātajiem identificējamiem aktīviem un pārņemtajām saistībām jābūt ietvertām maiņas darījumā, ar kuru pircējs un iegādātais uzņēmums (jeb tā bijušie īpašnieki) apvienoja uzņēmējdarbību, nevis atsevišķu darījumu rezultātam. Nosakot, kuri iegādātie aktīvi vai pārņemtās saistības ir ietverti maiņas darījumā ar iegādāto uzņēmumu un kuri ir atsevišķu darījumu rezultāts un jāuzskaita atbilstoši to raksturam un piemērojamiem SFPS, pircējs piemēro 51.-53. punktā ietvertos norādījumus.

13

Pircējs, piemērojot šo atzīšanas principu un nosacījumus, var atzīt dažus aktīvus un saistības, ko iegādātais uzņēmums savos finanšu pārskatos nav iepriekš atzinis kā aktīvus un saistības. Piemēram, pircējs var atzīt tādus iegādātos identificējamos nemateriālos aktīvus kā zīmolu, patentu vai sadarbību ar klientiem, ko iegādātais uzņēmums savos finanšu pārskatos nav atzinis kā aktīvus, jo tas ir tos izstrādājis uzņēmuma ietvaros un grāmatojis ar tiem saistītās izmaksas izdevumos.

14

B31–B40 punkts sniedz norādījumus par nemateriālo aktīvu atzīšanu. 21.A–28.B punktā norādīti tādu identificējamo aktīvu un saistību veidi, kuros ietilpst posteņi, uz ko saskaņā ar šo SFPS attiecas ierobežoti atbrīvojumi no atzīšanas principa un nosacījumiem.

Uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību klasificēšana vai noteikšana

15

Iegādes datumā pircējs pēc vajadzības klasificē vai nosaka iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības, lai varētu turpmāk piemērot citus SFPS. Klasificēšanu vai noteikšanu pircējs veic, pamatojoties uz līgumu noteikumiem, ekonomiskajiem apstākļiem, tā pamatdarbības vai uzskaites politikām un citiem attiecināmajiem nosacījumiem iegādes datumā.

16

Dažās situācijās SFPS paredz atšķirīgu uzskaiti atkarībā no tā, kā uzņēmums klasificē vai nosaka konkrētu aktīvu vai saistības. Tādas klasifikācijas vai noteikšanas piemēri, ko pircējs veic, balstoties uz attiecīgajiem nosacījumiem, kas ir spēkā iegādes dienā, citstarp ir šādi: a) tādu konkrētu finanšu aktīvu un saistību klasifikācija, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai amortizētās izmaksās, vai kā finanšu aktīvs, kas novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti”; b) atvasinātā instrumenta noteikšana par riska ierobežošanas instrumentu saskaņā ar 9. SFPS; un c) novērtējums par to, vai iegults atvasinātais instruments būtu jānodala no pamatlīguma saskaņā ar 9. SFPS (kas ir jautājums par “klasifikāciju” šā SFPS izpratnē).

17

Šajā SFPS paredzēts izņēmums no 15. punktā ietvertā principa: a) nomas līguma, kurā iegādātais uzņēmums ir iznomātājs, klasificēšana par operatīvo nomu vai finanšu nomu saskaņā ar 16. SFPS “Nomas”. b) [svītrots] Pircējs klasificē šos līgumus, pamatojoties uz līgumu noteikumiem un citiem faktoriem līguma noslēgšanas datumā (vai, ja līguma noteikumi ir mainīti tā, ka mainās arī tā klasifikācija, šo izmaiņu veikšanas datumā, kas varētu būt iegādes datums).

Novērtēšanas princips

18

Pircējs novērtē iegādātos identificējamos aktīvus un pārņemtās saistības to iegādes datuma patiesajās vērtībās.

19

Katrā uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā pircējs iegādes datumā novērtē tos nekontrolējošās līdzdalības komponentus, kas ir pašreizējo īpašnieku līdzdalības daļa, un piešķir to turētājiem tiesības uz proporcionālu daļu no uzņēmuma neto aktīviem likvidācijas gadījumā: a) patiesā vērtība; vai b) kā pašreizējo īpašnieku instrumentu proporcionālu daļu no iegādātā uzņēmuma identificējamo neto aktīvu atzītajām summām. Visus pārējos nekontrolējošās līdzdalības komponentus novērtē pēc to patiesajām vērtībām iegādes datumā, ja SFPS nepieprasa citu novērtēšanas pamatprincipu.

20

Standarta 24.–31.A punktā norādīti identificējamu aktīvu un saistību veidi, kuri sevī ietver posteņus, uz kuriem saskaņā ar šo SFPS attiecas ierobežoti atbrīvojumi no novērtēšanas principa.

Atzīšanas vai novērtēšanas principu izņēmumi

21

Šajā SFPS noteikti ierobežoti atbrīvojumi no atzīšanas un novērtēšanas principa. 21.A-31.A punktā norādīti gan konkrētie posteņi, uz kuriem attiecināmi izņēmumi, gan arī šo izņēmumu raksturs. Pircējs uzskaita šos posteņus, piemērojot 21.A-31.A punkta prasības, kuru rezultātā dažus posteņus: a) atzīs, vai nu piemērojot atzīšanas nosacījumus, kas papildina 11. un 12. punktā ietvertos, vai arī piemērojot citu SFPS prasības, un iegūtie rezultāti atšķirsies no rezultātiem, kas būtu iegūti, piemērojot atzīšanas principu un nosacījumus; b) novērtēs par summu, kas nav to patiesā vērtība iegādes datumā.

Atzīšanas principa izņēmumi

Saistības un iespējamās saistības, uz kurām attiecas 37. SGS un 21. SFPIK darbības joma

21 A

21.B punktu piemēro saistībām un iespējamām saistībām, kas ietilptu 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” vai SFPIK 21. interpretācijas “Nodevas” darbības jomā, ja tās būtu radušās atsevišķi, nevis pārņemtas uzņēmējdarbības apvienošanā.

21 B

“Finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālajās pamatnostādnēs” saistības ir definētas kā pagātnes notikumu rezultātā radies uzņēmuma pašreizējs pienākums nodot konkrētus saimnieciskus resursus. Attiecībā uz uzkrājumiem vai iespējamām saistībām, kas ietilptu 37. SGS darbības jomā, pircējs piemēro 37. SGS 15.–22. punktu, lai noteiktu, vai iegādes datumā pastāv pašreizējs pienākums, kas radies pagātnes notikumu rezultātā. Attiecībā uz nodevu, kas ietilptu SFPIK 21. interpretācijas darbības jomā, pircējs piemēro SFPIK 21. interpretāciju, lai noteiktu, vai pienākumu radošais notikums, kas rada saistības maksāt nodevu, ir noticis iegādes datumā.

21 C

Pašreizējs pienākums, kas noteikts saskaņā ar 21.B punktu, varētu atbilst 22. punkta b) apakšpunktā noteiktajai iespējamo saistību definīcijai. Ja tas tā ir, šīm iespējamajām saistībām piemēro 23. punktu.

Iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

22

37. SGS iespējamās saistības definē kā: a) iespējams pienākums, kura pamatā ir pagātnes notikumi un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no tā, vai būs vai nebūs noticis viens vai vairāki nenoteikti nākotnes notikumi, kurus uzņēmums pilnībā nevar kontrolēt; vai b) pašreizējs pienākums, kura pamatā ir pagātnes notikumi, bet kuru neatzīst, jo: i) nepastāv liela varbūtība, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde; vai ii) pienākuma summu nevar pietiekami ticami novērtēt.

23

Pircējs iegādes datumā atzīst iespējamās saistības, kas pārņemtas uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā, ja tās ir no pagātnes notikumiem izrietošs pašreizējs pienākums un ja to patieso vērtību var ticami novērtēt. Tāpēc pretrunā 37. SGS 14. punkta b) apakšpunktam, 23., 27., 29. un 30. punktam pircējs atzīst uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā pārņemtās iespējamās saistības iegādes datumā pat tad, ja nepastāv būtiska varbūtība, ka pienākuma izpildei būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde. Šā SFPS 56. punktā sniegti norādījumi par iespējamo saistību turpmāku uzskaiti.

23 A

37. SGS definē iespējamo aktīvu kā iespējamu aktīvu, kurš radies pagātnes notikumu dēļ un kura pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no tā, vai būs vai nebūs noticis viens vai vairāki nenoteikti nākotnes notikumi, kurus uzņēmums pilnībā nevar kontrolēt. Pircējs neatzīst iespējamo aktīvu iegādes datumā.

Atzīšanas un noteikšanas principu izņēmumi

Ienākuma nodokļi

24

Pircējs atzīst un novērtē atliktā nodokļa aktīvu vai saistības, kas izriet no uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā iegādātajiem aktīviem un pārņemtajām saistībām, saskaņā ar 12. SGS Ienākuma nodokļi.

25

Pircējs uzskaita iespējamo nodokļu ietekmi uz iegādātā uzņēmuma pagaidu starpību un uz nākamajiem periodiem pārnesto summu, kas pastāv iegādes datumā vai rodas iegādes rezultātā saskaņā ar 12. SGS.

Darbinieku pabalsti

26

Pircējs atzīst un novērtē saistības (vai aktīvus, ja tādi ir), kas saistītas ar iegādātā uzņēmuma darbinieku pabalstu sistēmu saskaņā ar 19. SGS “Darbinieku pabalsti”.

Zaudējumu atlīdzināšanas aktīvi

27

Uzņēmējdarbības apvienošanas darījumā pārdevējs var ar līgumu apņemties atlīdzināt pircēja zaudējumus, kas var rasties tādas iespējamas situācijas vai nenoteiktības rezultātā, kas saistīta ar kādu konkrētu aktīvu vai saistībām, vai to daļu. Piemēram, pārdevējs var atlīdzināt pircēja zaudējumus no konkrētas nenoteiktības izraisītām saistībām, kas pārsniedz noteiktu summu; citiem vārdiem, pārdevējs garantē, ka pircēja saistības nepārsniegs norādīto summu. Šī darījuma rezultātā pircējs iegādājas zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu. Pircējs atzīst zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu vienlaikus ar posteni, par kuru zaudējumi atlīdzināmi, un novērtē to pēc tās pašas metodes kā šo posteni, ja nepieciešams, veicot novērtējuma korekciju par neiekasējamām summām. Tādēļ, ja zaudējumu atlīdzināšanas pienākums ir saistīts ar aktīvu vai saistībām, kas ir atzītas iegādes datumā un ir novērtētas pēc to patiesās vērtības iegādes datumā, pircējs atzīst šo zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu iegādes datumā, novērtējot to pēc tā patiesās vērtības iegādes datumā. Nosakot zaudējumu atlīdzināšanas aktīva patieso vērtību, ņem vērā ietekmi, kāda var būt neskaidrībai par naudas plūsmām nākotnē iekasējamības apsvērumu dēļ, un atsevišķa novērtējuma korekcija nav nepieciešama (atbilstošie piemērošanas norādījumi sniegti B41. punktā).

28

Dažos gadījumos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums var būt saistīts ar aktīvu vai saistībām, uz kurām attiecas atzīšanas vai novērtēšanas principu izņēmums. Piemēram, zaudējumu atlīdzināšana var būt saistīta ar iespējamām saistībām, kas iegādes datumā netiek atzītas, jo šajā datumā to patiesā vērtība nav ticami novērtējama. Zaudējumu atlīdzināšana var būt saistīta arī ar aktīvu vai saistībām, kas, piemēram, izriet no darbinieku pabalstiem, ko nenovērtē, pamatojoties uz patieso vērtību iegādes datumā. Šajos apstākļos zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu atzīst un novērtē, izmantojot pieņēmumus, kas konsekventi atspoguļo pieņēmumus, kas izmantoti tā posteņa novērtēšanai, par kuru var būt jāatlīdzina zaudējumi, saskaņā ar vadības novērtējumu par zaudējumu atlīdzināšanas aktīva iekasēšanas iespējām un līgumā paredzētajiem atlīdzināmās summas ierobežojumiem. 57. punktā sniegti norādījumi par zaudējumu atlīdzināšanas aktīva turpmāku uzskaiti.

Noma, kurā iegādātais uzņēmums ir nomnieks

28 A

Pircējs atzīst lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības attiecībā uz nomas līgumiem, kuri identificēti saskaņā ar 16. SFPS un kuros iegādātais uzņēmums ir nomnieks. Pircējs nav pienākuma atzīt lietošanas tiesību aktīvus un nomas saistības attiecībā uz: a) nomas līgumiem, kuru nomas termiņš (kā noteikts 16. SFPS) beidzas 12 mēnešu laikā no iegādes datuma; vai b) nomas līgumiem, kuru pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (kā aprakstīts 16. SFPS B3.–B8. punktā).

28 B

Pircējs novērtē nomas saistības atlikušo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā (kā tas noteikts 16. SFPS), tā, it kā iegādātā noma būtu jauna noma iegādes datumā. Pircējs novērtē lietošanas tiesību aktīvu par tādu pašu summu kā nomas saistības, kas koriģētas, lai atspoguļotu labvēlīgus vai nelabvēlīgus nomas noteikumus salīdzinājumā ar tirgus noteikumiem.

Novērtēšanas principa izņēmumi

Atpirktās tiesības

29

Atpirktu tiesību, kas atzītas kā nemateriāls aktīvs, vērtību pircējs nosaka, pamatojoties uz atbilstošā līguma atlikušo darbības termiņu, neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieki, nosakot to patieso vērtību, ņemtu vērā līguma atjaunošanas iespējamību. Atbilstošie norādījumi par piemērošanu ietverti B35 un B36 punktā.

Uz akcijām balstīti maksājumu darījumi

30

Pircējs novērtē saistības vai pašu kapitāla instrumentu attiecībā uz iegādātā uzņēmuma uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem vai iegādātā uzņēmuma minēto darījumu aizstāšanu ar pircēja uz akcijām balstītu maksājumu darījumiem iegādes datumā atbilstīgi 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”. (Šis SFPS attiecas uz šīs metodes rezultātu kā uz akcijām balstīta maksājuma darījuma “tirgus vērtējuma summa”.)

Pārdošanai turēti aktīvi

31

Pircējs novērtē iegādāto ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), kas klasificēts kā turēts pārdošanai iegādes datumā saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”, no patiesās vērtības atskaitot pārdošanas izmaksas saskaņā ar šī SFPS 15.-18. punktu.

Apdrošināšanas līgumi

31 A

Pircējs novērtē līgumu grupu, uz ko attiecas 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības joma un kas iegādāta uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā, kā arī visus aktīvus attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, kā definēts 17. SFPS, kā saistības vai aktīvus saskaņā ar 17. SFPS 39. punktu un B93.–B95. punktu, iegādes datumā.

Nemateriālās vērtības vai guvuma no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā, atzīšana un novērtēšana

32

Pircējs atzīst nemateriālo vērtību iegādes datumā, izsakot to kā a) un b) starpību: a) kopsumma, ko veido: i) nodotā atlīdzība, kas novērtēta saskaņā ar šo SFPS, kuras noteikšanai parasti nepieciešama patiesā vērtība iegādes datumā (sk. 37. punktu); ii) nekontrolējošās līdzdalības apmērs iegādātajā uzņēmumā, kas noteikts saskaņā ar šo SFPS; un iii) pakāpeniski veiktā uzņēmējdarbības apvienošanā (sk. 41. un 42. punktu) pircēja bijusī līdzdalības iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā patiesā vērtība iegādes datumā; b) iegādāto identificējamo aktīvu un pārņemto saistību neto summas iegādes datumā, kas noteiktas saskaņā ar šo SFPS.

33

Uzņēmējdarbības apvienošanā, kurā pircējs un iegādātais uzņēmums (vai tā bijušie īpašnieki) apmainās tikai ar līdzdalību pašu kapitālā, iegādātā uzņēmuma līdzdalības pašu kapitālā patieso vērtību iegādes datumā, iespējams, var novērtēt ticamāk nekā pircēja līdzdalības pašu kapitālā patieso vērtību iegādes datumā. Ja tā, pircējs nosaka nemateriālo vērtību, izmantojot iegādātā uzņēmuma līdzdalības pašu kapitālā patieso vērtību iegādes datumā, nevis nodotās līdzdalības pašu kapitālā patieso vērtību iegādes datumā. Lai noteiktu nemateriālās vērtības apjomu uzņēmējdarbības apvienošanā, kurā atlīdzība netiek nodota, pircējs izmanto pircēja līdzdalības iegādātajā uzņēmumā patieso vērtību iegādes datumā, nevis nodotās atlīdzības patieso vērtību iegādes datumā (32. punkta a) apakšpunkta i) daļa). B46.-B49. punktā sniegti atbilstošie norādījumi par piemērošanu.

Izdevīgi iegādes darījumi

34

Dažkārt pircējs noslēdz izdevīgu iegādes darījumu, kas ir uzņēmējdarbības apvienošana, kurā 32. punkta b) apakšpunktā norādītā summa pārsniedz 32. punkta a) apakšpunktā norādīto summu kopsummu. Ja šāds pārsniegums vēl pastāv pēc 36. punkta prasību piemērošanas, pircējs atzīst atbilstošo guvumu peļņā vai zaudējumos iegādes datumā. Guvumu attiecina uz pircēju.

35

Izdevīgi iegādes darījumi var rasties, piemēram, uzņēmējdarbības apvienošanā, kas ir piespiedu pārdošana, kurā pārdevējs rīkojas spaidu kārtā. Tomēr arī 22.-31.A punktā aprakstītie konkrēto posteņu atzīšanas vai novērtēšanas izņēmumi var izraisīt guvuma atzīšanu (vai atzītā guvuma summas maiņu) izdevīgā iegādes darījumā.

36

Pirms guvuma no izdevīga iegādes darījuma atzīšanas pircējs atkārtoti novērtē, vai tas ir pareizi identificējis visus iegādātos aktīvus un visas pārņemtās saistības, un atzīst šīs pārskatīšanas gaitā identificētos aktīvus vai saistības. Pēc tam pircējs pārskata to summu novērtēšanas procedūras, kas saskaņā ar šo SFPS jāatzīst iegādes datumā attiecībā uz visiem šiem elementiem: a) identificējamie iegādātie aktīvi un pārņemtās saistības; b) nekontrolējošā līdzdalība iegādātajā uzņēmumā, ja tāda ir; c) pakāpeniski veiktai uzņēmējdarbības apvienošanai – pircēja bijusī līdzdalība iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā; un d) nodotā atlīdzība. Pārskatīšanas mērķis – nodrošināt, lai novērtējums pareizi atspoguļotu visu pieejamo informāciju par situāciju iegādes datumā.

Nodotā atlīdzība

37

Uzņēmējdarbības gaitā nodoto atlīdzību novērtē pēc tās patiesās vērtības, ko aprēķina kā šādu saskaitāmo summu: pircēja nodoto aktīvu patiesā vērtība iegādes datumā, pircēja uzņemtās saistības pret iegādātā uzņēmuma bijušajiem īpašniekiem un pircēja emitētās līdzdalības daļas pašu kapitālā. (Tomēr tādu pircēja piešķirtu uz akcijām balstītu maksājumu daļu, kas apmainīti pret iegādātā uzņēmuma darbiniekiem piešķirtajiem uz akcijām balstītajiem maksājumiem, kura iekļauta uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā nodotajā atlīdzībā, novērtē saskaņā ar 30. punktu, nevis pēc tās patiesās vērtības.) Iespējamie atlīdzības veidi var būt šādi: nauda, citi aktīvi, pircēja uzņēmējdarbība vai meitasuzņēmums, iespējamā atlīdzība, pašu kapitāla parastie vai priekšrocību instrumenti, iespēju līgumi, garantijas un dalībnieku līdzdalība kopējos uzņēmumos.

38

Nodotajā atlīdzībā var būt pircēja aktīvi vai saistības, kuru uzskaites vērtības atšķiras no patiesās vērtības iegādes datumā (piemēram, nemonetārie aktīvi vai pircēja uzņēmējdarbība). Ja tā, pircējs atkārtoti novērtē nodotos aktīvus vai saistības atbilstoši to patiesajai vērtībai iegādes datumā un atzīst aprēķinātos guvumus vai zaudējumus, ja tādi ir, peļņā vai zaudējumos. Tomēr dažkārt pēc uzņēmējdarbības apvienošanas nodotie aktīvi vai saistības paliek apvienotā uzņēmuma turējumā (piemēram, tādēļ ka aktīvi vai saistības ir nodoti iegādātajam uzņēmumam, nevis tā bijušajiem īpašniekiem), un tādēļ pircējs saglabā kontroli pār tiem. Šajā situācijā pircējs novērtē šos aktīvus un saistības pēc to uzskaites vērtības tieši pirms iegādes datuma un neatzīst guvumu vai zaudējumu peļņā vai zaudējumos par aktīviem vai saistībām, kuras tas kontrolē gan pirms, gan arī pēc uzņēmējdarbības apvienošanas.

Iespējamā atlīdzība

39

Atlīdzība, kuru pircējs nodod apmaiņā pret iegādāto uzņēmumu, ietver aktīvus vai saistības, kas izriet no vienošanās par iespējamu atlīdzību (sk. 37. punktu). Pircējs atzīst iespējamās atlīdzības patieso vērtību iegādes datumā kā daļu no atlīdzības, kas nodota apmaiņā pret iegādāto uzņēmumu.

40

Pircējs klasificē pienākumu maksāt iespējamu atlīdzību, kas atbilst finanšu instrumenta definīcijai, kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu, pamatojoties uz 11. punktu 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”. Tiesības saņemt iepriekš nodoto atlīdzību, ja izpildās norādītie nosacījumi, pircējs klasificē kā aktīvu. 58. punktā sniegti norādījumi par iespējamās atlīdzības turpmāku uzskaiti.

Papildu norādījumi par iegādes metodes piemērošanu noteiktu veidu uzņēmējdarbības apvienošanā

Pakāpeniska uzņēmējdarbības apvienošana

41

Dažkārt pircējs iegūst kontroli pār iegādāto uzņēmumu, kura pašu kapitālā tam ir bijusi līdzdalība tieši pirms iegādes datuma. Piemēram, 20X1. gada 31. decembrī Uzņēmuma A turējumā atrodas 35 procenti nekontrolējošas līdzdalības Uzņēmuma B pašu kapitālā. Šajā datumā Uzņēmums A iegādājas papildu 40 procentu līdzdalību Uzņēmumā B, kas tam nodrošina kontroli pār Uzņēmumu B. Šajā SFPS šāds darījums dēvēts par pakāpenisku uzņēmējdarbības apvienošanu, un dažkārt to sauc arī par pakāpenisku iegādi.

42

Pakāpeniskas uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā pircējs atkārtoti novērtē savu bijušo līdzdalību iegādātajā uzņēmumā pēc tā patiesās vērtības iegādes dienā un atzīst tādējādi radušos guvumus vai zaudējumus (ja ir) attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos. Iepriekšējos pārskata periodos pircējs vērtības izmaiņas attiecībā uz savu līdzdalību iegādātajā uzņēmumā var būt atzinis pārējos apvienotajos ienākumos. Ja tas ir tā, summu, kas tika atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, atzīst pēc tā paša principa, kas būtu jāpiemēro, ja pircējs būtu tieši atsavinājis iepriekš turēto līdzdalību.

42 A

Ja kopīgā struktūrā (kā definēts 11. SFPS “Kopīgas struktūras”) iesaistīta puse iegūst kontroli pār uzņēmumu, kas ir kopīga darbība (kā definēts 11. SFPS), un ja tai tieši pirms iegādes datuma bija tiesības uz aktīviem un pienākumi pret saistībām, kuras attiecas uz minēto kopīgo darbību, darījumu uzskata par pakāpenisku uzņēmējdarbības apvienošanu. Tāpēc pircējs piemēro pakāpeniskas uzņēmējdarbības apvienošanas noteikumus, tostarp 42. punktā aprakstītajā veidā atkārtoti novērtē savu iepriekšējo līdzdalību kopīgajā darbībā. To darot, pircējs atkārtoti novērtē visu savu iepriekšējo līdzdalību kopīgajā darbībā.

Uzņēmējdarbības apvienošana, nenododot atlīdzību

43

Dažkārt pircējs iegūst kontroli pār iegādāto uzņēmumu, nenododot atlīdzību. Šādas apvienošanas gadījumā piemēro uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaites iegādes metodi. Šie apstākļi var būt šādi. a) Iegādātais uzņēmums atpērk pietiekamu savu akciju skaitu, lai esošais ieguldītājs (pircējs) varētu iegūt kontroli. b) Zaudē spēku mazākuma akcionāru veto tiesības, kas iepriekš neļāva pircējam kontrolēt iegādāto uzņēmumu, kura balsstiesību vairākums bija pircēja turējumā. c) Pircējs un iegādātais uzņēmums vienojas par uzņēmējdarbības apvienošanu tikai uz līguma pamata. Pircējs nenodod atlīdzību apmaiņā pret kontroli iegādātajā uzņēmumā, un ne iegādes datumā, ne arī pirms tam pircēja turējumā neatrodas līdzdalība iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā. Tikai uz līguma pamata notiekošas uzņēmējdarbības apvienošanas piemēri var būt divu uzņēmumu apvienošana pašu kapitāla vērtspapīru apvienošanas darījumā vai sabiedrības ar diviem akcionāru sarakstiem nodibināšana.

44

Ja uzņēmējdarbības apvienošana notiek tikai uz līguma pamata, pircējs uz iegādātā uzņēmuma īpašniekiem attiecina tādu iegādātā uzņēmuma neto aktīvu summu, kas atzīta saskaņā ar šo SFPS. Citiem vārdiem, līdzdalība iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā, kurš atrodas tādu citu pušu turējumā, kas nav pircējs, jāatspoguļo pircēja pēcapvienošanās finanšu pārskatos kā nekontrolējoša līdzdalība pat tad, ja tās rezultātā visa līdzdalība iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā ir attiecināta uz nekontrolējošo līdzdalību.

Novērtējuma periods

45

Ja uzņēmējdarbības apvienošanas sākotnējā uzskaite nav pabeigta līdz tā pārskata perioda beigām, kurā notiek apvienošana, pircējs savos finanšu pārskatos norāda provizoriskas summas par tiem posteņiem, kuru uzskaites dati ir nepilnīgi. Novērtējuma perioda laikā pircējs retrospektīvi koriģē iegādes datumā atzītās provizoriskās summas, lai tās atspoguļotu jauno informāciju, kas iegūta par faktiem un apstākļiem, kuri bija spēkā iegādes datumā un, ja tie būtu bijuši zināmi, būtu ietekmējuši šajā datumā atzīto summu novērtējumu. Novērtējuma perioda laikā pircējs arī atzīst papildu aktīvus vai saistības, ja ir saņemta informācija par faktiem un apstākļiem, kas bija spēkā iegādes datumā un, ja tie būtu bijuši zināmi, būtu izraisījuši šo aktīvu un saistību atzīšanu šajā datumā. Novērtējuma periods beidzas, tiklīdz pircējs saņem meklēto informāciju par faktiem un apstākļiem, kas bija spēkā iegādes datumā, vai uzzina, ka papildu informācija nav pieejama. Tomēr novērtējuma periods nepārsniedz vienu gadu no iegādes datuma.

46

Novērtējuma periods ir periods pēc iegādes datuma, kurā pircējs var koriģēt uzņēmējdarbības apvienošanā atzītās provizoriskās summas. Novērtējuma periods nodrošina pircējam pietiekami ilgu laiku nepieciešamās informācijas iegūšanai, lai varētu identificēt un novērtēt situāciju iegādes datumā saskaņā ar šī SFPS prasībām attiecībā uz šādiem elementiem: a) iegādātie identificējamie aktīvi, pārņemtās saistības un nekontrolējoša līdzdalība iegādātajā uzņēmumā; b) iegādātajam uzņēmumam nodotā atlīdzība (vai cita summa, kas izmantota nemateriālās vērtības novērtēšanai); c) pakāpeniski veiktai uzņēmējdarbības apvienošanai – līdzdalība iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā, kas iepriekš atradās pircēja turējumā; un d) nemateriālā vērtība vai ieguvums, kas radies tāda izdevīga iegādes darījuma rezultātā.

47

Nosakot, vai pēc iegādes datuma iegūtās informācijas rezultātā ir jākoriģē atzītās provizoriskās vērtības vai arī šī informācija izriet no notikumiem, kas bijuši pēc iegādes datuma, pircējs izvērtē visus attiecināmos faktorus. Par attiecināmiem faktoriem uzskata datumu, kad iegūta papildu informācija, un to, vai pircējs var identificēt provizorisko summu mainīšanas cēloni. Visticamāk, informācija, kas iegūta drīz pēc iegādes datuma, labāk atspoguļos apstākļus, kas bija spēkā iegādes datumā, nekā informācija, kas iegūta vairākus mēnešus vēlāk. Piemēram, ja vien nevar identificēt notikumu, kas mainījis aktīva patieso vērtību, tā pārdošana trešajai personai neilgi pēc iegādes datuma par summu, kas būtiski atšķiras no tā provizoriskās patiesās vērtības, kas novērtēta šajā datumā, visticamāk, norāda uz kļūdu provizoriskās summas noteikšanā.

48

Pircējs atzīst identificējama aktīva (saistību) atzītās provizoriskās summas palielinājumu (samazinājumu) kā nemateriālās vērtības samazinājumu (palielinājumu). Tomēr, ja novērtējuma perioda laikā iegūta jauna informācija, dažkārt var būt nepieciešama vairāk nekā viena aktīva vai saistību provizoriskās summas korekcija. Piemēram, pircējs var būt uzņēmies saistības apmaksāt izdevumus sakarā ar kaitējumu, kas radies negadījumā iegādātā uzņēmuma ražošanas telpās, kurus pilnīgi vai daļēji sedz iegādātā uzņēmuma apdrošināšanas polise. Ja pircējs novērtējuma perioda laikā saņem jaunu informāciju par šādu saistību patieso vērtību iegādes datumā, novērtējuma korekcija, kas izriet no izmaiņām atzītajā provizoriskajā saistību summā, būtu jāieskaita (pilnībā vai daļēji) pret atbilstošo nemateriālās vērtības korekciju, kas izriet no apdrošinātājam pieprasītās atlīdzības summas izmaiņām salīdzinājumā ar atzīto provizorisko summu.

49

Novērtējuma perioda laikā pircējs atzīst provizorisko summu korekcijas tā, it kā uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaite būtu pabeigta iegādes datumā. Tādējādi pircējs pēc nepieciešamības pārskata finanšu pārskatos sniegto salīdzinošo informāciju par iepriekšējiem periodiem, veicot arī izmaiņas nolietojuma, amortizācijas vai citos ienākumu ietekmes aspektos, kas atzīti, pabeidzot sākotnējo uzskaiti.

50

Pēc novērtējuma perioda beigām pircējs uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti pārskata tikai ar nolūku koriģēt kļūdu saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas”.

Uzņēmējdarbības apvienošanas darījuma daļu noteikšana

51

Iespējams, pircējs un iegādātais uzņēmums ir nodibinājis darījumu attiecības vai noslēdzis citu vienošanos pirms pārrunu sākšanas par uzņēmējdarbības apvienošanu, vai arī tie var pārrunu gaitā noslēgt vienošanos, kas nav uzņēmējdarbības apvienošanas daļa. Abās šajās situācijās pircējs identificē summas, ar kurām pircējs un iegādātais uzņēmums (vai tā bijušie īpašnieki) nav apmainījušies uzņēmējdarbības apvienošanas gaitā, t. i., summas, kas neietilpst iegādātā uzņēmuma apmaiņas darījumā. Piemērojot iegādes metodi, pircējs atzīst tikai iegādātajam uzņēmumam nodoto atlīdzību un iegādātā uzņēmuma apmaiņas darījumā iegādātos aktīvus un pārņemtās saistības. Atsevišķos darījumus uzskaita saskaņā ar atbilstošajiem SFPS.

52

Darījums, ko pirms apvienošanās noslēdzis pircējs vai kāda cita persona pircēja vārdā un kas galvenokārt nāk par labu pircējam vai apvienotajam uzņēmumam, nevis galvenokārt nāk par labu iegādātajam uzņēmumam (vai tā bijušajiem īpašniekiem), domājams, ir atsevišķs darījums. Turpmāk uzskaitīti atsevišķu darījumu piemēri, ko neietver apvienošanā, izmantojot iegādes metodi: a) darījums, kurā iepriekš noslēgtu darījuma attiecību ietvaros faktiski notiek norēķināšanās starp pircēju un iegādāto uzņēmumu; b) darījums, kurā iegādātā uzņēmuma darbinieki vai bijušie īpašnieki saņem atlīdzību par turpmāko darbu; un c) darījums, kurā iegādātajam uzņēmumam vai tā bijušajiem īpašniekiem atlīdzina to apmaksātās pircēja izmaksas saistībā ar iegādi. B50.-B62. punktā sniegti atbilstošie norādījumi par piemērošanu.

Ar iegādi saistītās izmaksas

53

Ar uzņēmuma iegādi saistītās izmaksas ir izmaksas, kas pircējam ir radušās, īstenojot uzņēmējdarbības apvienošanu. Šīs izmaksas ietver: starpnieka maksu; maksu par juridiskiem, grāmatvedības, vērtēšanas un citiem profesionāliem pakalpojumiem vai konsultācijām; vispārīgas administratīvās izmaksas, tostarp iekšēja uzņēmumu iegādes departamenta uzturēšanas izmaksas; parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru reģistrēšanas un emisijas izmaksas. Pircējs uzskaita ar iegādi saistītas izmaksas kā to periodu izdevumus, kuros izmaksas ir radušās un pakalpojumi ir saņemti – ar vienu izņēmumu. Parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru emisijas izmaksas atzīst saskaņā ar 32. SGS un 9. SFPS.

TURPMĀKA NOVĒRTĒŠANA UN UZSKAITE

54

Principā pircējs turpmāk novērtē un uzskaita uzņēmējdarbības apvienošanā iegādātos aktīvus, pārņemtās vai radušās saistības un emitētos pašu kapitāla instrumentus saskaņā ar citiem šiem posteņiem piemērojamiem SFPS – atkarībā no to dabas. Tomēr šajā SFPS sniegti norādījumi par šādu uzņēmējdarbības apvienošanā iegādāto aktīvu, pārņemto vai radušos saistību un emitēto pašu kapitāla instrumentu turpmāku novērtēšanu un uzskaiti: a) atpirktas tiesības; b) iespējamās saistības, kas atzītas atbilstoši situācijai iegādes datumā; c) zaudējumu atlīdzināšanas aktīvi; un d) iespējamā atlīdzība. Atbilstošie norādījumi par piemērošanu ietverti B63. punktā.

Atpirktas tiesības

55

Atpirktās tiesības, kas atzītas par nemateriālu aktīvu, amortizē tā līguma atlikušajā darbības laikā, kurā šīs tiesības ir piešķirtas. Pircējs, kas pēc iegādes pārdod atpirktās tiesības trešajai pusei, nemateriālā aktīva uzskaites vērtību ietver pārdošanas rezultātā radušos guvumu vai zaudējumu aprēķinā.

Iespējamās saistības

56

Pēc sākotnējās atzīšanas un līdz saistību dzēšanai, anulēšanai vai termiņa beigām pircējs attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanu atzītas iespējamās saistības novērtē kā augstāko no šādām vērtībām: a) summa, kura būtu jāatzīst saskaņā ar 37. SGS; un b) sākotnēji atzīto summu, no kuras attiecīgā gadījumā atņemta to ienākumu kopsumma, kuri atzīti saskaņā ar 15. SFPS (“Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”) principiem. Šīs prasības nepiemēro līgumiem, kas uzskaitīti saskaņā ar 9. SFPS.

Zaudējumu atlīdzināšanas aktīvi

57

Katra turpmākā pārskata perioda beigās pircējs novērtē iegādes datumā atzīto zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu pēc tās pašas metodes kā apdrošinātās saistības vai aktīvu, ņemot vērā līgumā paredzētos tā summas ierobežojumus, un, ja zaudējumu atlīdzināšanas aktīvu turpmāk nenovērtē tā patiesajā vērtībā, vadības vērtējumu par zaudējumu atlīdzināšanas aktīva iekasēšanas iespējām. Pircējs pārtrauc zaudējumu atlīdzināšanas aktīva atzīšanu tikai tad, ja tas iekasē aktīvu, pārdod to vai kā citādi zaudē uz to tiesības.

Iespējama atlīdzība

58

Dažas izmaiņas tādas iespējamās atlīdzības patiesajā vērtībā, ko pircējs atzīst pēc uzņēmuma iegādes dienas, var izrietēt no tā, ka pircējs pēc minētās dienas ir ieguvis papildinformāciju par faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja iegādes dienā. Saskaņā ar 45.–49. punktu šādas izmaiņas ir novērtēšanas perioda korekcijas. Tomēr izmaiņas, kuras izraisa notikumi pēc iegādes dienas, piemēram, rentabilitātes mērķa sasniegšana, konkrēta akcijas cenas līmeņa sasniegšana vai kāda izpētes un attīstības projekta starpmērķa sasniegšana, nav novērtēšanas perioda korekcijas. Uzņēmuma pircējs iespējamās atlīdzības patiesās vērtības izmaiņas, kas nav novērtēšanas perioda korekcijas, uzskaita šādi: a) iespējamo atlīdzību, kas klasificēta kā pašu kapitāls, nenovērtē atkārtoti, un tās turpmāku apmaksu uzskaita pašu kapitālā; b) citu iespējamo atlīdzību, kas: i) ietilpst 9. SFPS tvērumā, novērtē patiesajā vērtībā katrā pārskata dienā, un patiesās vērtības izmaiņas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS; ii) neietilpst 9. SFPS tvērumā, novērtē patiesajā vērtībā katrā pārskata dienā, un patiesās vērtības izmaiņas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

59

Pircējs atklāj informāciju, kura tā finanšu pārskatu lietotājiem sniedz iespēju izvērtēt tādas uzņēmējdarbības apvienošanas finanšu ietekmi, kas notiek: a) pašreizējā pārskata perioda laikā; vai b) pēc pārskata perioda beigām, bet pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai.

60

Lai sasniegtu 59. punktā noteikto mērķi, pircējs atklāj B64.-B66. punktā norādīto informāciju.

61

Pircējs atklāj informāciju, kura tā finanšu pārskatu lietotājiem sniedz iespēju izvērtēt pašreizējā pārskata periodā atzīto korekciju finanšu ietekmi saistībā ar uzņēmējdarbības apvienošanu, kas notikusi šajā periodā vai iepriekšējos pārskata periodos.

62

Lai sasniegtu 61. punktā noteikto mērķi, pircējs atklāj B67. punktā norādīto informāciju.

63

Ja šajā un citos SFPS noteiktās informācijas atklāšanas prasības nav pietiekamas 59. un 61. punktā noteikto mērķu sasniegšanai, pircējs atklāj visu papildu informāciju, kas nepieciešama šo mērķu sasniegšanai.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

Spēkā stāšanās datums

64

Šo SFPS perspektīvi piemēro uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums sakrīt ar pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma, sākumu vai pienāk pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Tomēr šo SFPS piemēro tikai tāda gada pārskata perioda sākumā, kas sākas 2007. gada 30. jūnijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS pirms 2009. gada 1. jūlija, tas šo faktu atklāj un vienlaikus piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem).

64 A

[Svītrots]

64 B

Ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem ir grozīts 19., 30. un B56. punkts, kā arī pievienots B62.A un B62.B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu. Piemērošanu veic perspektīvi no datuma, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro šo SFPS.

64 C

Standarta 65.A–65.E punkts tika pievienots ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu. Grozījumus piemēro iespējamām atlīdzības summām par uzņēmējdarbības apvienošanas darījumiem, kas notikuši pirms šā 2008. gadā publicētā SFPS piemērošanas.

64 D

[Svītrots]

64 E

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS tiek grozīts 7. punkts, B63 punkta e) apakšpunkts un A papildinājums. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. SFPS.

64 F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 20., 29., 33. un 47. punkts, termina “patiesā vērtība” definīcija A papildinājumā un B22, B40, B43–B46, B49 un B64 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

64 G

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 7. punkts un pievienots 2.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

64 H

[Svītrots]

64 I

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 40. un 58. punkts un iekļauts 67A punkts un ar to saistītais virsraksts. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums ir 2014. gada 1. jūlijs vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Uzņēmums var piemērot grozījumu agrāk, ja 9. SFPS un 37. SGS (abos grozījumi izdarīti ar SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam) arī ir piemēroti. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

64 J

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2011.–2013. gada ciklam tika grozīts 2. punkta a) apakšpunkts. Uzņēmums perspektīvi piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

64 K

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīts 56. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

64 L

Ar 9. SFPS (izdots 2014. gada jūlijā) ir grozīts 16., 42., 53., 56., 58. un B41. punkts un svītrots 64A, 64D un 64H punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

64 M

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 14., 17., B32. un B42. punkts, svītrots B28.– B30. punkts un attiecīgie virsraksti, un pievienots 28.A–28.B punkts un ar attiecīgie virsraksti. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

64 N

Ar 2017. gada maijā izdoto 17. SFPS grozīja 17., 20., 21., 35. un B63. punktu un pēc tam 31. punktā pievienoja virsrakstu un 31.A punktu. Ar 2020. gada jūnijā izdotajiem grozījumiem 17. SFPS tika grozīts 31.A punkts. Uzņēmums piemēro 17. punkta grozījumus uzņēmējdarbības apvienošanai ar iegādes datumu pēc 17. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma. Uzņēmums piemēro pārējos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

64 O

Ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2015.-2017. gada ciklam”, kas izdoti 2017. gada decembrī, tika pievienots 42.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums sakrīt ar pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumu vai pienāk pēc tam. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrāk, tas atklāj šo faktu.

64 P

Uzņēmējdarbības definīcijā, kas izdota 2018. gada oktobrī, pievienoja B7.A–B7.C, B8.A un B12.A–B12.D punktu, grozīja termina “uzņēmējdarbība” definīciju A papildinājumā, grozīja 3. punktu, B7.–B9., B11. un B12. punktu un svītroja B10. punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums sakrīt ar pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumu vai pienāk pēc tam, un aktīvu iegādēm, kas notiek minētā perioda sākumā vai pēc tam. Ir pieļaujama šo grozījumu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

64 Q

Ar 2020. gada maijā izdotajām “Atsaucēm uz konceptuālajām pamatnostādnēm” grozīja 11., 14., 21., 22. un 23. punktu un pievienoja 21.A, 21.B, 21.C un 23.A punktu. Uzņēmums šos grozījumus piemēro uzņēmējdarbības apvienošanai, kuras iegādes datums sakrīt ar pirmā gada pārskata perioda, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, sākumu vai pienāk pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus vai agrāk piemēro arī visus grozījumus, kas izdarīti ar 2018. gada martā izdoto dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”.

Pāreja

65

Piemērojot šo SFPS, no uzņēmējdarbības apvienošanas, kuras iegādes datums pienāk pirms šī SFPS piemērošanas, izrietošos aktīvus un saistības nekoriģē.

65 A

Iespējamās atlīdzības par uzņēmējdarbības apvienošanas darījumiem, kas notikuši pirms datuma, kad uzņēmums pirmoreiz piemēroja šo 2008. gadā publicēto SFPS, netiek koriģētas šā SFPS pirmajā piemērošanas reizē. Veicot turpmāko uzskaiti, šīm summām piemēro 65. B–65. E punktu. Standarta 65.B–65.E punktu nepiemēro tādu iespējamās atlīdzības summu uzskaitei, kas radušās no uzņēmējdarbības apvienošanas darījumiem, kuri notikuši datumā, kad uzņēmums pirmoreiz piemēroja šo 2008. gadā publicēto SFPS, vai pēc šā datuma. Standarta 65. B–65. E punktā uzņēmējdarbības apvienošana attiecas tikai uz tādu uzņēmējdarbības apvienošanas darījumu, kas noticis pirms šā 2008. gadā publicētā SFPS piemērošanas.

65 B

Ja uzņēmējdarbības apvienošanas līgumā noteikta apvienošanas izmaksu korekcija, kas atkarīga no nākotnes notikumiem, pircējs iekļauj šīs korekcijas summu apvienošanas izmaksās iegādes datumā, ja pastāv liela varbūtība par veicamo korekciju un to var ticami novērtēt.

65 C

Uzņēmējdarbības apvienošanas līgumā var pieļaut apvienošanas izmaksu korekcijas, kas atkarīgas no viena vai vairākiem nākotnes notikumiem. Korekcija var būt atkarīga, piemēram, no noteikta peļņas līmeņa, kas tiek uzturēts vai sasniegts nākotnes periodos, vai uzturēto emitēto instrumentu tirgus cenas. Parasti apvienošanās sākotnējās uzskaites laikā ir iespējams aplēst jebkuras šādas korekcijas summu, nemazinot informācijas ticamību, lai arī pastāv nelielas šaubas. Ja nākotnes notikumi nenotiek vai ir jāpārskata aplēse, uzņēmējdarbības apvienošanas izmaksas tiek attiecīgi koriģētas.

65 D

Tomēr, ja uzņēmējdarbības apvienošanas līgumā ir paredzēta šāda korekcija, to neiekļauj apvienošanas izmaksās apvienošanas sākotnējā uzskaitē, ja nepastāv liela šīs korekcijas iespējamība vai to nevar ticami novērtēt. Ja šī korekcija ar laiku kļūst iespējama un to var ticami novērtēt, papildu atlīdzību uzskata par apvienošanas izmaksu korekciju.

65 E

Dažos apstākļos pircējam var būt jāveic vēlāks maksājums pārdevējam kā kompensācija par pircēja atdoto aktīvu, emitēto pašu kapitāla instrumentu vai arī radušos vai pārņemto saistību vērtības samazinājumu apmaiņā pret kontroli pār iegādāto uzņēmumu. Tas notiek tad, ja pircējs, piemēram, garantē to pašu tirgus cenu kapitālam vai parāda instrumentiem, kas emitēti kā daļa no uzņēmējdarbības apvienošanas, un uzņēmumam, lai atjaunotu sākumā noteikto maksu, ir jāemitē papildu pašu kapitāla vai parāda instrumenti. Šādos gadījumos netiek atzīts uzņēmējdarbības apvienošanas izmaksu pieaugums. Pašu kapitāla instrumentu gadījumā papildu maksājuma patieso vērtību kompensē ar sākotnēji emitētajiem instrumentiem piešķirtās vērtības līdzvērtīgu samazinājumu. Parāda instrumentu gadījumā papildu maksājumu uzskata par sākotnējās emisijas uzcenojuma samazinājumu vai diskonta palielinājumu.

66

Uzņēmums, piemēram, kopējs uzņēmums, kas vēl nav piemērojis 3. SFPS un vienreiz vai vairākkārt ir veicis uzņēmējdarbības apvienošanu, kura uzskaitīta, izmantojot iegādes metodi, piemēro B68. un B69. punktā ietvertos pārejas noteikumus.

Ienākuma nodokļi

67

Uzņēmējdarbības apvienošanā, kuras iegādes datums pienāk pirms šī SFPS piemērošanas, pircējs perspektīvi piemēro 12. SGS 68. punkta prasības saskaņā ar šī SFPS veiktajiem grozījumiem. Tas nozīmē, ka pircējs nekoriģē iepriekš veiktas uzņēmējdarbības apvienošanas uzskaiti atbilstoši iepriekš atzītajām izmaiņām atzītajos atliktā nodokļa aktīvos. Tomēr no šī SFPS piemērošanas datuma pircējs atzīst izmaiņas atzītajos atliktā nodokļa aktīvos kā peļņas vai zaudējumu korekciju (vai, ja 12. SGS tā nosaka, neiekļaujot tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā).

ATSAUCES UZ 9. SFPS

67

A Ja uzņēmums piemēro šo standartu, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, jebkuru atsauci uz 9. SFPS lasa kā atsauci uz 39. SGS.

3. SFPS (2004.) ATSAUKŠANA

68

Šis SFPS aizstāj 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (publicēts 2004. gadā).

5. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības

MĒRĶI

1

Šā SFPS mērķis ir noteikt pārdošanai turētu aktīvu uzskaiti un pārtrauktu darbību sniegšanu un atklāšanu. Šajā SFPS noteiktas šādas prasības: a) aktīvus, kas atbilst pārdošanai turētu aktīvu kritērijiem, novērtēt pēc zemākās no to uzskaites vērtības vai patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, kā arī pārtraukt šādiem aktīviem aprēķināt nolietojumu, un b) aktīvus, kas atbilst pārdošanai turētu aktīvu kritērijiem, uzrādīt finanšu stāvokļa pārskatā atsevišķi, un pārtraukto darbību rezultātus uzrādīt apvienoto ienākumu pārskatā atsevišķi.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šā SFPS posteņu klasifikācijas un uzrādīšanas prasības attiecas uz visiem uzņēmuma atzītajiem ilgtermiņa aktīviem (41) un visām atsavināšanas grupām. Šā SFPS novērtēšanas prasības attiecas uz visiem atzītajiem ilgtermiņa aktīviem un atsavināšanas grupām (kā noteikts 4. punktā), izņemot tos aktīvus, kuri uzskaitīti 5. punktā, kuri jāturpina novērtēt saskaņā ar minēto standartu.

3

Aktīvi, kas klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2003. gadā) netiek pārklasificēti kā “apgrozāmie aktīvi”, kamēr tie neatbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā pārdošanai turēti aktīvi saskaņā ar šo SFPS. Aktīvu grupa, kuru uzņēmums parasti uzskatītu par ilgtermiņa aktīviem, kas ir iegādāti vienīgi tālākpārdošanai, netiek klasificēti kā apgrozāmie aktīvi, ja vien tie neatbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā pārdošanai turēti aktīvi saskaņā ar šo SFPS.

4

Dažreiz uzņēmums atsavina aktīvu grupu, iespējams, ar dažām tieši saistītām saistībām viena darījuma ietvaros. Tāda atsavināšanas grupa var būt naudu ienesošu vienību grupa, viena naudu ienesoša vienība vai naudu ienesošas vienības daļa (42). Grupa var iekļaut jebkādus uzņēmuma aktīvus vai saistības, ieskaitot apgrozāmos aktīvus, īstermiņa saistības un aktīvus, kas ar 5. punktu izslēgti no šā SFPS darbības jomas attiecībā uz novērtēšanas prasībām. Ja ilgtermiņa aktīvs, kurš ietilpst šā SFPS darbības jomā attiecībā uz novērtēšanas prasībām, ir daļa no atsavināšanas grupas, šā SFPS novērtēšanas prasības attiecas uz visu grupu, līdz ar to grupa tiek novērtēta pēc zemākās no tās uzskaites vērtības vai patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas. Atsavināšanas grupas atsevišķu aktīvu un saistību novērtēšanas prasības ir noteiktas 18., 19. un 23. punktā.

5

Šā SFPS (43) noteikumi attiecībā uz novērtēšanu neattiecas uz šādiem aktīviem, kuri ietilpst minēto SFPS tvērumā, kā atsevišķi aktīvi vai atsavināmās grupas sastāvā: a) atliktā nodokļa aktīviem (12. SGS “Ienākuma nodokļi”); b) darbinieku pabalstu radītiem aktīviem (19. SGS “Darbinieku pabalsti”); c) finanšu aktīvi, kas ietilpst 9. SFPS “Finanšu instrumenti” tvērumā; d) ilgtermiņa aktīviem, kas ir uzskaitīti saskaņā ar 40. SGS “Ieguldījuma īpašums” patiesās vērtības modeli; e) ilgtermiņa aktīviem, kurus novērtē saskaņā ar 41. SGS “Lauksaimniecība” patiesajā vērtībā, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas; f) līgumu grupas, uz kurām attiecas 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības joma.

5 A

Šajā SFPS paredzētās klasifikācijas, informācijas sniegšanas un novērtēšanas prasības, kuras attiecinātas uz pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), ir attiecināmas arī uz ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), ko paredzēts sadalīt starp īpašniekiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām.

5 B

Šis SFPS nosaka attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem pārdošanai (vai atsavināšanas grupām) vai pārtrauktajām darbībām sniedzamo informāciju. Citos SFPS noteiktās informācijas sniegšanas prasības uz šādiem aktīviem (vai atsavināšanas grupām) neattiecas, izņemot gadījumus, kad šajos SFPS pieprasīta: a) īpaši noteiktas informācijas sniegšana attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem pārdošanai (vai atsavināšanas grupām) vai pārtrauktajām darbībām; vai b) informācijas sniegšana par tādu atsavināšanas grupā ietvertu aktīvu vai saistību novērtēšanu, uz kuriem neattiecas 5. SFPS novērtēšanas prasības un par kuriem šāda informācija jau nav sniegta citos finanšu pārskatu pielikumos. Iespējams, ka būs nepieciešams sniegt papildus informāciju par ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas klasificēti kā paredzēti pārdošanai vai pārtrauktajām darbībām, lai nodrošinātu atbilstību vispārējām 1. SGS prasībām, konkrēti šī standarta 15. un 125. punktiem.

ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU) KLASIFIKĀCIJA KĀ TURĒTI PĀRDOŠANAI VAI SADALEI ĪPAŠNIEKIEM

6

Uzņēmumam jāklasificē ilgtermiņa aktīvus (vai atsavināšanas grupu) kā turētus pārdošanai, ja to uzskaites vērtība principā tiks atgūta ar pārdošanas darījuma palīdzību, nevis ilgstošu lietošanu.

7

Lai tas notiktu, aktīvam (vai atsavināšanas grupai) jābūt pieejamam tūlītējai pārdošanai tā pašreizējā stāvoklī un uz tiem var tikt attiecināmi tikai parasti šādu aktīvu (vai atsavināšanas grupu) pārdošanas noteikumi, un to pārdošanai jābūt ar lielu varbūtību.

8

Lai pārdošana būtu ar augstu varbūtību, jābūt atbilstoša līmeņa vadības apņemšanās pārdot aktīvu (vai atsavināšanas grupu) un jābūt aktīvai pircēja atrašanas un plāna izpildīšanas programmai. Turklāt aktīvam (vai atsavināšanas grupai) jātiek aktīvi tirgotam par pārdošanas cenu, kas ir saprātīga, ņemot vērā tā esošo patieso vērtību. Bez tam pārdošanai būtu jātiek atzītai par pabeigtu viena gada laikā no klasifikācijas datuma, izņemot gadījumus, kas paredzēti 9. punktā, un plāna izpildei nepieciešamajām darbībām vajadzētu liecināt, ka būtiskas izmaiņas plānā vai tā atcelšana ir maz ticamas. Iespējamība saņemt akcionāru apstiprinājumu (ja to pieprasa likums) jāiekļauj prognozē, izvērtējot pārdošanas iespējamību.

8 A

Ja ir spēkā 6.-8. punktā norādītie kritēriji, uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, jāklasificē visi šī meitasuzņēmuma aktīvi un saistības kā turēti pārdošanai, neatkarīgi no tā, vai pēc pārdošanas uzņēmums saglabās nekontrolējošu līdzdalību savā bijušajā meitasuzņēmumā.

9

Notikumi vai apstākļi var pagarināt pārdošanas laiku virs viena gada. Pārdošanas laika pagarināšana neatceļ aktīva (vai atsavināšanas grupas) klasifikāciju kā turētu pārdošanai, ja kavēšanos radījuši notikumi vai apstākļi, kas ir ārpus uzņēmuma kontroles iespēju robežām, un ir pietiekami pierādījumi, ka uzņēmums joprojām apņēmies aktīvu (vai atsavināšanas grupu) pārdot. Šāds gadījums pastāvēs, ja tas atbildīs B papildinājumā minētajiem kritērijiem.

10

Pārdošanas darījumi ietver ilgtermiņa aktīvu apmaiņu pret citiem ilgtermiņa aktīviem, ja apmaiņai ir komerciāls pamats saskaņā ar 16. SGS “Pamatlīdzekļi”.

11

Kad uzņēmums iegādājas ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) tikai, lai to tuvākajā laikā pārdotu, tam jāklasificē ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) kā turēts pārdošanai iegādes datumā tikai tad, ja tiek izpildīta 8. punktā minētā viena gada prasība (izņemot, kā atļauts 9. punktā) un ir liela varbūtība, ka visi pārējie 7. un 8. punkta kritēriji, kas tajā datumā netiek izpildīts, tiks izpildīti īsā laikā pēc iegādes (parasti triju mēnešu laikā).

12

Ja 7. un 8. punktā minētie kritēriji tiek izpildīti pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums neklasificē ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) kā turētu pārdošanai šajos finanšu pārskatos, kad tie tiek izdoti. Tomēr, šiem kritērijiem izpildoties pēc pārskata perioda beigām, bet pirms finanšu pārskati tiek apstiprināti publiskošanai, uzņēmumam piezīmēs jāatklāj 41. punkta a), b) un d) apakšpunktā norādītā informāciju.

12 A

Ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) klasificē kā turētu sadalei īpašniekiem, ja uzņēmums ir apņēmies sadalīt aktīvu (vai atsavināšanas grupu) īpašniekiem. Lai tas tā būtu, aktīviem jābūt pieejamiem tūlītējai sadalei to pašreizējā stāvoklī un sadalei jābūt ar augstu varbūtības pakāpi. Lai sadalei būtu augsta varbūtības pakāpe, jābūt uzsāktām sadales pabeigšanas darbībām un jābūt prognozei to pabeigt gada laikā no klasifikācijas datuma. Darbībām, kas nepieciešamas sadales pabeigšanai, jāliecina par mazu iespējamību, ka sadalē varētu notikt lielas izmaiņas vai sadale varētu tikt atcelta. Iespējamība saņemt akcionāru apstiprinājumu (ja to pieprasa likums) jāiekļauj prognozē, izvērtējot sadales varbūtību.

Ilgtermiņa aktīvi, no kuriem plāno atteikties

13

Uzņēmums neklasificē ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) kā turētu pārdošanai, ja no tās plāno atteikties. Tas ir tāpēc, ka uzskaites vērtība tiks galvenokārt atgūta ar ilgstošas izmantošanas palīdzību. Tomēr, ja atsavināšanas grupa, no kuras plāno atteikties, atbilst 32. punkta a)–c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, uzņēmumam jāuzrāda atsavināšanas grupas rezultāti un naudas plūsmas kā pārtrauktas darbības saskaņā ar 33. un 34. punktu datumā, kad to pārtrauc izmantot. Ilgtermiņa aktīvi (vai atsavināšanas grupas), no kurām plāno atteikties, ietver ilgtermiņa aktīvus (vai atsavināšanas grupas), kuras izmanto līdz to saimnieciskā izmantošanas laika beigām, un ilgtermiņa aktīvus (vai atsavināšanas grupas), kuras slēdz, nevis pārdod.

14

Uzņēmums neuzskaita ilgtermiņa aktīvu, kura izmantošana ir īslaicīgi pārtraukta, tā, it kā no tā būtu atteikušies.

TĀDU ILGTERMIŅA AKTĪVU (VAI ATSAVINĀŠANAS GRUPU) NOVĒRTĒŠANA, KAS TURĒTI PĀRDOŠANAI

Ilgtermiņa aktīva (vai atsavināšanas grupas) novērtēšana

15

Uzņēmumam jānovērtē ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), kas klasificēts kā turēts pārdošanai pēc zemākās no tā uzskaites vērtības vai patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas.

15 A

Ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa), kas klasificēts kā turēts sadalei īpašniekiem, uzņēmumam jānovērtē pēc zemākās no tā uzskaites vērtības vai tā patiesās vērtības, no kuras atņemtas sadales izmaksas (44).

16

Ja nesen iegūts aktīvs (vai atsavināšanas grupa) atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēta kā turēta pārdošanai (skat. 11. punktu), tad 15. punkta piemērošana novedīs pie aktīva (vai atsavināšanas grupas) sākotnējās novērtēšanas pēc zemākās no tā uzskaites summas, ja tas jau nav tā klasificēts, (piemēram, izmaksās), vai patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas. Tādējādi, ja aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir iegādāts uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā, tas jānovērtē pēc patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas.

17

Ja pārdošana ir plānota ilgākā laikā nekā viens gads, uzņēmumam jānovērtē pārdošanas izmaksas pēc to pašreizējās vērtības. Jebkurš pārdošanas izmaksu pašreizējās vērtības pieaugums, kas rodas laika gaitā, jāuzrāda apvienoto ienākumu pārskatā kā finansēšanas izmaksas.

18

Tieši pirms sākotnējās aktīva (vai atsavināšanas grupas) klasifikācijas par pārdošanai turētiem, aktīva (vai atsavināšanas grupas) uzskaites summām (vai visiem grupas aktīviem un saistībām) jābūt novērtētiem saskaņā ar piemērojamiem SFPS.

19

Turpmākos atsavināšanas grupas atkārtotos novērtējumos, jebkādu aktīvu vai saistību, kas neietilpst šā SFPS darbības jomā attiecībā uz novērtēšanas prasībām, bet ir iekļauti atsavināšanas grupā, kas klasificēta kā turēta pārdošanai, uzskaites vērtība ir atkārtoti jānovērtē saskaņā ar piemērojamo SFPS pirms tiek atkārtoti novērtēta atsavināšanas grupas patiesā vērtība, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas.

Vērtības samazināšanās zaudējumu un to apvērses atzīšana

20

Uzņēmumam jāatzīst aktīva (vai atsavināšanas grupas) vērtības samazināšanās zaudējumi saistībā ar katru sākotnējas vai turpmākas vērtības daļēju norakstīšanu līdz patiesajai vērtībai, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, ja tie nav atzīti saskaņā ar 19. punktu.

21

Uzņēmumam jāatzīst guvumi no katras turpmākās aktīva patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, pieauguma, bet nepārsniedzot kumulatīvos vērtības samazināšanās zaudējumus, kas ir atzīti vai nu saskaņā ar šo SFPS, vai iepriekš saskaņā ar 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

22

Uzņēmumam jāatzīst guvumi no katras turpmākās atsavināšanas grupas patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, pieaugumu: a) ciktāl tas nav atzīts saskaņā ar 19. punktu; bet b) nepārsniedzot kumulatīvos vērtības samazināšanās zaudējumus, kas atzīti vai nu saskaņā ar šo SFPS vai iepriekš saskaņā ar 36. SGS ilgtermiņa aktīviem, kas ietilpst šā SFPS darbības jomā attiecībā uz novērtējuma prasībām.

23

Atsavināšanas grupas vērtības samazināšanās zaudējumu (vai katru turpmāko guvumu) atzīšanai jāsamazina (vai jāpalielina) to grupas ilgtermiņa aktīvu uzskaites vērtība, kuri ietilpst šā SFPS darbības jomā attiecībā uz novērtējuma prasībām, saskaņā ar sadales kārtību, kas noteikta 104. punkta a) un b) apakšpunktos un 36. SGS (pārstrādāts 2004. gadā) 122. punktā.

24

Guvumu vai zaudējumu, kas nav iepriekš atzīts ilgtermiņa aktīva (vai atsavināšanas grupas) pārdošanas datumā, jāatzīst atzīšanas pārtraukšanas datumā. Atzīšanas pārtraukšanas prasības ir noteiktas: a) pamatlīdzekļiem – 16. SGS (pārstrādāts 2003. gadā) 67.–72. punktā; un b) nemateriālajiem aktīviem – 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” (pārstrādāts 2004. gadā) 112.-117. punktā.

25

Uzņēmums atsevišķi neaprēķinās nolietojumu (vai amortizāciju) ilgtermiņa aktīvam, kamēr tas tiek klasificēts kā turēts pārdošanai, vai kamēr tas ir daļa no atsavināšanas grupas, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai. Procentus un citus izdevumus, kas attiecināmi uz pārdošanai turētās atsavināšanas grupas saistībām, jāturpina atzīt.

Izmaiņas pārdošanas plānā vai sadales īpašniekiem plānā

26

Ja uzņēmums klasificējis aktīvu (vai atsavināšanas grupu) kā turētu pārdošanai vai kā turētu sadalei īpašniekiem, bet vairs netiek izpildīti 7.–9. punktā (turēts pārdošanai) vai 12.A punktā (turēts sadalei īpašniekiem) noteiktie kritēriji, uzņēmumam jāpārtrauc klasificēt aktīvu (vai atsavināšanas grupu) kā (attiecīgi) turētu pārdošanai vai turētu sadalei īpašniekiem. Šādos gadījumos uzņēmums piemēro 27.–29. punktā ietvertos norādījumus, lai uzskaitītu šīs izmaiņas, izņemot, ja piemēro 26.A punktu.

26 A

Ja uzņēmums pārklasificē aktīvu (vai atsavināšanas grupu) tieši no turēta pārdošanai uz turētu sadalei īpašniekiem vai tieši no turēta sadalei īpašniekiem uz turētu pārdošanai, tad klasifikācijas maiņa ir uzskatāma par atsavināšanas sākotnējā plāna turpinājumu. Uzņēmums: a) nepiemēro 27.–29. punktā ietvertos norādījumus, lai uzskaitītu šīs izmaiņas. Uzņēmums piemēro šajā SFPS noteiktās klasifikācijas, uzrādīšanas un novērtēšanas prasības, kas ir piemērojamas jaunajai atsavināšanas metodei; b) novērtē ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), ievērojot prasības 15. punktā (ja pārklasificē kā turētu pārdošanai) vai 15.A punktā (ja pārklasificē kā turētu sadalei īpašniekiem) un atzīst jebkuru patiesās vērtības samazinājumu vai palielinājumu mīnus ilgtermiņa aktīva (vai atsavināšanas grupas) pārdošanas izmaksas/sadales izmaksas, ievērojot 20.–25. punktā noteiktās prasības; c) nemaina klasifikācijas datumu saskaņā ar 8. un 12.A punktu. Tas neizslēdz iespēju pagarināt laika periodu, kas nepieciešams, lai pabeigtu pārdošanu vai sadali īpašniekiem, ja ir izpildīti 9. punkta nosacījumi.

27

Uzņēmumam jānovērtē ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa), kuru pārtraukts klasificēt kā turētu pārdošanai vai kā turētu sadalei īpašniekiem (vai kuru vairs neietver atsavināšanas grupā, kura klasificēta kā turēta pārdošanai vai kā turēta sadalei īpašniekiem), kā mazākais no: a) tā uzskaites vērtības, pirms aktīvs (vai atsavināšanas grupa) tika klasificēts kā turēts pārdošanai vai kā turēts sadalei īpašniekiem, koriģējot jebkādu nolietojumu, amortizāciju vai pārvērtēšanu, kas būtu atzīta, ja aktīvs (vai atsavināšanas grupa) nebūtu klasificēts kā turēts pārdošanai vai kā turēts sadalei īpašniekiem, un b) tā atgūstamās summas datumā, kad vēlāk pieņemts lēmums nepārdot vai nesadalīt (45).

28

Tā ilgtermiņa aktīva uzskaites vērtības nepieciešamo korekciju, ko vairs neklasificē kā turētu pārdošanai vai kā turētu sadalei īpašniekiem, uzņēmums ietver peļņā vai zaudējumos (46) [zemsvītras piezīme ir svītrota] no turpināmām darbībām periodā, kurā attiecīgi 7.–9 punktā vai 12.A punktā noteiktie kritēriji vairs netiek izpildīti. Finanšu pārskatus par periodiem, kuros aktīvs tiek iedalīts kā turēts pārdošanai vai turēts sadalei īpašniekiem, atbilstīgi groza, ja atsavināšanas grupa vai ilgtermiņa aktīvs, kuru vairs neiedala kā turētu pārdošanai vai kā turētu sadalei īpašniekiem, ir meitasuzņēmums, kopīga darbība, kopuzņēmums, asociēts uzņēmums vai daļa no līdzdalības kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā. Uzņēmumam jāuzrāda šī korekcija tajā pašā apvienoto ienākumu pārskata sadaļā, kuru izmanto, uzrādot guvumu vai zaudējumu, ja tāds ir, kas atzīts saskaņā ar 37. punktu.

29

Ja uzņēmums izslēdz atsevišķu aktīvu vai saistības no atsavināšanas grupas, kas klasificēta kā turēta pārdošanai, atlikušos pārdošanai domātās atsavināšanas grupas aktīvus un saistības jāturpina novērtēt kā grupu tikai tad, ja grupa izpilda 7.–9. punktā noteiktos kritērijus. Ja uzņēmums izslēdz atsevišķu aktīvu vai saistības no atsavināšanas grupas, kas klasificēta kā turēta sadalei īpašniekiem, atlikušos sadalei domātās atsavināšanas grupas aktīvus un saistības jāturpina novērtēt kā grupu tikai tad, ja grupa izpilda 12.A punktā noteiktos kritērijus. Pretējā gadījumā atlikušos grupas ilgtermiņa aktīvus, kas katrs atsevišķi atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā turēti pārdošanai (vai kā turēti sadalei īpašniekiem), jānovērtē atsevišķi pēc tajā datumā zemākās – to uzskaites summas vai patiesās vērtības, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas (vai sadales izmaksas). Visus ilgtermiņa aktīvus, kas neatbilst kritērijiem kā turēti pārdošanai, vairs neklasificē kā turētus pārdošanai saskaņā ar 26. punktu. Visus ilgtermiņa aktīvus, kas neatbilst kritērijiem kā turēti sadalei īpašniekiem, vairs neklasificē kā turētus sadalei īpašniekiem saskaņā ar 26. punktu.

UZRĀDĪŠANA UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

30

Uzņēmumam jāuzrāda un jāatklāj informācija, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt pārtraukto darbību un ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu) atsavināšanas finansiālo ietekmi.

Pārtraukto darbību uzrādīšana

31

Uzņēmuma sastāvdaļa satur darbības un naudas plūsmas, kas darbības ziņā un finanšu pārskatu sniegšanas nolūkā var tikt skaidri atšķirtas no pārējā uzņēmuma. Citiem vārdiem, uzņēmuma sastāvdaļa būs bijusi naudu ienesoša vienība vai naudu ienesošu vienību grupa, kamēr turēta lietošanai.

32

Pārtraukta darbība ir uzņēmuma sastāvdaļa, kas vai nu ir atsavināta, vai klasificēta kā turēta pārdošanai, un: a) pārstāv atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu; b) ir vienota, koordinēta plāna atsavināt atsevišķu nozīmīgu uzņēmējdarbības veidu vai darbības ģeogrāfisku apgabalu sastāvdaļa; vai c) ir meitasuzņēmums, kas iegādāts ar nolūku to tālāk pārdot.

33

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) viena summa apvienoto ienākumu pārskatā, kas sastāv no: i) pārtraukto darbību peļņas vai zaudējumiem pēc nodokļa aprēķināšanas; un ii) guvumiem vai zaudējumiem pēc nodokļa aprēķināšanas, kas atzīti, novērtējot patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, vai atsavinot aktīvus vai atsavināšanas grupu, kas veido pārtraukto darbību. b) apakšpunktā minētās vienas summas analīzi: i) pārtraukto darbību ieņēmumus, izdevumus un peļņu vai zaudējumus pirms nodokļa aprēķināšanas; ii) atbilstīgos ienākuma nodokļa izdevumus, kā pieprasīts 12. SGS 81. punkta h) apakšpunktā; iii) guvumi vai zaudējumi, kas atzīti, novērtējot patieso vērtību, no kuras atņemtas pārdošanas izmaksas, vai atsavinot aktīvu vai atsavināšanas grupu(-as), kas veido pārtraukto darbību; un iv) atbilstīgos ienākuma nodokļa izdevumus, kā pieprasīts 12. SGS 81. punkta h) apakšpunktā. Analīze var tikt pasniegta piezīmēs vai apvienoto ienākumu pārskatā. Ja tā ir pasniegta apvienoto ienākumu pārskatā, tai jābūt pasniegtai sadaļā, kas attiecināma uz pārtrauktajām darbībām, t. i., atsevišķi no turpinātajām darbībām. Analīzi nepieprasa atsavināšanas grupām, kas ir no jauna iegādāti meitasuzņēmumi, ja tie atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā turēti pārdošanai iegādes brīdī (sk. 11. punktu). c) neto naudas plūsmas, kas attiecināmas uz pārtrauktās darbības pamatdarbību, ieguldījumu un finansēšanas darbību. Šī atklāšana var tikt pasniegta vai nu finanšu pārskatu piezīmēs vai naudas plūsmas pārskatā. Šo atklāšanu nepieprasa atsavināšanas grupām, kas ir no jauna iegādāti meitasuzņēmumi, ja tie atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā turēti pārdošanai iegādes brīdī (sk. 11. punktu). d) ienākumus no turpināmām darbībām un pārtrauktām darbībām, kas attiecināmi uz mātesuzņēmuma īpašniekiem. Šo informāciju var atklāt vai nu piezīmēs, vai arī apvienoto ienākumu pārskatā.

33 A

Ja uzņēmums peļņas vai zaudējumu posteņus iekļauj atsevišķā pārskatā, kā noteikts 1. SGS (grozīts 2011. gadā) 10.A punktā, tajā pašā pārskatā jāiekļauj sadaļa, kas attiecas uz pārtrauktajām darbībām.

34

Uzņēmumam finanšu pārskatos jāveic 33. punktā noteiktā informācijas atklāšana par iepriekšējiem laika periodiem tā, lai informācijas atklāšana attiektos uz visām darbībām, kuras ir pārtrauktas līdz pēdējā perioda finanšu stāvokļa pārskata sniegšanas datumam.

35

Pārskata periodā veiktās korekcijas attiecībā uz summām, kas iepriekš uzrādītas pārtrauktajās darbībās, kas ir tieši saistītas ar pārtrauktas darbības atsavināšanu iepriekšējā laika periodā, jāklasificē pārtrauktajās darbībās atsevišķi. Jāatklāj šādu korekciju veids un summa. Šādas korekcijas var rasties, piemēram, šādos apstākļos: a) nenoteiktību, kas rodas no atsavināšanas darījumu noteikumiem, atrisināšanas, piemēram, jautājumu par pirkuma cenas korekciju un zaudējumu atlīdzināšanu atrisināšana ar pircēju; b) atrisinot nenoteiktību, kas rodas no un ir tieši saistīta ar sastāvdaļas darbībām pirms tās atsavināšanas, piemēram, par vides aizsardzības un preču garantiju pienākumiem, ko paturējis pārdevējs; c) darbinieku pabalstu plānu pienākumu izpilde, ja šī izpilde ir tieši saistīta ar atsavināšanas darījumu.

36

Ja uzņēmums pārtrauc klasificēt uzņēmuma sastāvdaļu kā turētu pārdošanai, komponenta darbības rezultātiem, kas iepriekš saskaņā ar 33.-35. punktu tika uzrādīti pārtrauktajās darbībās, jātiek pārklasificētiem un iekļautiem ienākumos no turpinātām darbībām visos laika periodos. Summām no iepriekšējiem laika periodiem jābūt aprakstītām kā mainītām.

36 A

Uzņēmumam, kas ir apņēmies ievērot pārdošanas plānu, saskaņā ar kuru tiek zaudēta kontrole pār meitasuzņēmumu, ir jāizpauž 33.-36. punktā pieprasītā informācija, ja meitasuzņēmums ir atsavināšanas grupa, kas atbilst pārtrauktas darbības definīcijai saskaņā ar 32. punktu.

Guvumi un zaudējumi, kas saistīti ar turpinātām darbībām

37

Jebkuram guvumam vai zaudējumam, kas radies ilgtermiņa aktīva (vai atsavināšanas grupas), kas klasificēts kā turēts pārdošanai, atkārtotas novērtēšanas rezultātā, kas neatbilst pārtrauktas darbības definīcijai, jātiek iekļautam peļņā vai zaudējumos no turpinātām darbībām.

Informācijas atklāšana par ilgtermiņa aktīviem vai atsavināšanas grupām, kas turēti pārdošanai

38

Uzņēmumam jāatklāj ilgtermiņa aktīvs, kas klasificēts kā turēts pārdošanai un atsavināšanas grupas aktīvi, kas klasificēti kā turēti pārdošanai, atsevišķi no citiem aktīviem finanšu stāvokļa pārskatā. Atsavināšanas grupas saistības, kas klasificētas kā turētas pārdošanai, jāatklāj atsevišķi no citām saistībām finanšu stāvokļa pārskatā. Šos aktīvus un saistības nedrīkst ieskaitīt vienam pret otru un atklāt kā vienu summu. Galvenās aktīvu un saistību klases, kas klasificētas kā turētas pārdošanai, jāatklāj atsevišķi vai nu finanšu stāvokļa pārskatā, vai piezīmēs, izņemot, kā atļauts 39.punktā. Uzņēmumam jāuzrāda atsevišķi visi kumulatīvie ienākumi vai izdevumi, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, kas saistīti ar ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupu), kuri klasificēti kā turēti pārdošanai.

39

Ja atsavināšanas grupa ir jauniegādāts meitas uzņēmums, kas atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēts kā turēts pārdošanai iegādes brīdī (skat. 11. punktu), galveno aktīvu un saistību klašu atklāšana nav prasīta.

40

Uzņēmumam nav jāpārklasificē vai jāmaina summas, kas uzrādītas kā ilgtermiņa aktīvi vai aktīvi un saistības no atsavināšanas grupām, kas finanšu stāvokļa pārskatā par iepriekšējiem periodiem klasificētas kā turētas pārdošanai, lai atspoguļotu klasifikāciju finanšu stāvokļa pārskatā par pēdējo uzrādīto periodu.

Papildu informācijas atklāšana

41

Uzņēmumam piezīmēs jāpievieno šāda informācija par laika periodu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir vai nu klasificēti kā turēti pārdošanai, vai tikuši pārdoti: a) ilgtermiņa aktīva (vai atsavināšanas grupas) apraksts; b) pārdošanas vai sagaidāmās atsavināšanas faktu un apstākļu apraksts, un sagaidāmās atsavināšanas veids un laiks; c) guvumi vai zaudējumi, kas atzīti saskaņā ar 20.–22. punktu, un, ja tie nav atsevišķi uzrādīti apvienoto ienākumu pārskatā, tad jānorāda sadaļa apvienoto ienākumu pārskatā, kas ietver šos guvumus vai zaudējumus; d) ja attiecināms, norāda uzrādāmo segmentu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir uzrādīts saskaņā ar 8. SFPS Darbības segmenti.

42

Ja var attiecināt vai nu 26. punktu vai 29. punktu, uzņēmumam laika periodā, kad tika izlemts mainīt plānu pārdot ilgtermiņa aktīvu (vai atsavināšanas grupu), jāapraksta fakti un apstākļi, kas noveda pie lēmuma, un lēmuma ietekme uz perioda un citu uzrādīto iepriekšējo periodu darbības rezultātiem.

PĀREJAS NOTEIKUMI

43

SFPS jāpiemēro perspektīvi ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas kļūst atbilstoši kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā turēti pārdošanai, un darbībām, kas kļūst atbilstoši kritērijiem, lai tiktu klasificētas kā pārtrauktas, pēc SFPS stāšanās spēkā datuma. Uzņēmums var piemērot SFPS prasības visiem ilgtermiņa aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificēti kā turēti pārdošanai, un darbībām, kas atbilst kritērijiem, lai tiktu klasificētas kā pārtrauktas pēc jebkura datuma pirms SFPS stāšanās spēkā datuma, ar nosacījumu, ka novērtējumi un cita informācija, kas nepieciešama, lai pielietotu SFPS, tika iegūta laikā, kad kritēriji tika sākotnēji izpildīti.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

44

Uzņēmums šo SFPS piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS periodam, kurš sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tam šis fakts jāatklāj.

44 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Tika grozīts 3. un 38. punkts un pievienots 33.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

44 B

27. SGS “Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati” (grozīts 2008. gadā) pievienots 33. punkta d) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Grozījumu piemēro retrospektīvi.

44 C

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem pievienots 8.A un 36.A punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Tomēr uzņēmums nedrīkst piemērot šo standartu gada periodiem, kuri sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, ja vien tas nepiemēro arī 27. SGS (ar 2008. gada maija grozījumiem). Ja uzņēmums piemēro grozījumus pirms 2009. gada 1. jūlija, tam jāatklāj šis fakts. Uzņēmumam jāpiemēro grozījumi perspektīvi no datuma, kad tas pirmoreiz piemērojis 5. SFPS, ievērojot 27. SGS (grozīts 2008. gada janvārī) 45. punktā noteiktos pārejas noteikumus.

44 D

Ar 17. SFPIK “Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem” 2008. gada novembrī pievienoja 5. A, 12. A un 15. A punktu un laboja 8. punktu. Šie labojumi perspektīvi jāpiemēro nenaudas aktīviem (vai atsavināšanas grupām), kas klasificētas kā turētas sadalei īpašniekiem, gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Nav pieļaujama retrospektīva piemērošana. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos labojumus periodam, kas sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, tam šis fakts jāatklāj, kā arī jāpiemēro 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārstrādāts 2008. gadā), 27. SGS (ar 2008. gada maijā veiktajiem grozījumiem) un 17. SFPIK.

44 E

5.B punkts tika pievienots ar dokumentu SFPS uzlabojumi, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums perspektīvi piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

44 F

[Svītrots]

44 G

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 28. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 11. SFPS.

44 H

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīta termina “patiesā vērtība” un “atgūstamā summa” definīcija A papildinājumā. Uzņēmums piemēro minētos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

44 I

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 33.A punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

44 K

Ar 9. SFPS (izdots 2014. gada jūlijā) ir grozīts 5. punkts un svītrots 44.F un 44.J punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

44 L

Ar 2014. gada septembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2012.–2014. gada ciklam tika grozīts 26.–29. punkts un iekļauts 26.A punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro perspektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” attiecībā uz atsavināšanas metodes izmaiņām, kas notiek gada periodos, kuri sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

44 M

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 17. SFPS.

35. SGS ATSAUKŠANA

45

Šis SFPS aizstāj 35. SGS “Pārtraucamās darbības”.

6. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Minerālresursu izpēte un novērtēšana

MĒRĶI

1

Šī SFPS mērķis ir precizēt minerālresursu izpētes un novērtēšanas uzskaiti finanšu pārskatos.

2

Šajā SFPS noteiktas šādas prasības: a) ierobežotus pašreizējās minerālresursu izpētes un novērtēšanas izdevumu grāmatvedības uzskaites prakses uzlabojumus; b) ka uzņēmumiem, kas atzīst izpētes un novērtēšanas aktīvus, ir jānovērtē aktīvu samazināšanās saskaņā ar šo SFPS un jānovērtē vērtības samazinājuma apmērs saskaņā ar 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”; c) papildu informācijas atklāšanu, kas atklāj un izskaidro summas uzņēmuma finanšu pārskatos, kas radušās no minerālresurus izpētes un novērtēšanas, un palīdz finanšu pārskatu lietotājam saprast jebkādu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtību, termiņus un naudas plūsmas ticamību nākotnē.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Uzņēmumam ir jāpiemēro SFPS izpētes un novērtēšanas izmaksām, kas tam rodas.

4

SFPS netiek piemērots citiem grāmatvedības aspektiem uzņēmumos, kas nodarbojas ar minerālresursu izpēti un novērtēšanu.

5

Uzņēmums nepiemēro šo SFPS šādām izmaksām: a) no laika posma pirms izpētes un novērtēšanas, piemēram, izmaksām pirms uzņēmuma juridisko tiesību iegūšanas veikt izpēti konkrētā rajonā; b) izmaksām, kas rodas, pirms minerālresursu tehniskā izmantojamība un komerciālā dzīvotspēja ir uzskatāmi pierādāma.

IZPĒTES UN NOVĒRTĒŠANAS AKTĪVU ATZĪŠANA

Pagaidu atbrīvojums no 8. SGS 11. un 12. punkta prasību izpildes

6

Veidojot grāmatvedības politiku, uzņēmumam, kas atzīst izpētes un novērtēšanas aktīvus, ir jāpiemēro 8. SGS “Grāmatvedības politika, Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdās” 10. punkta prasības.

7

8. SGS 11. un 12. punkts nosaka autoritatīvu nosacījumu avotus un vadlīnijas, kas jāievēro vadībai, izstrādājot grāmatvedības politiku posteņiem, uz kuriem neattiecas konkrēta SFPS prasības. Atbilstoši 9. un 10. punktam šis SFPS atbrīvo uzņēmumu no šo punktu prasību piemērošanas grāmatvedības politikā attiecībā uz izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu un novērtēšanu.

IZPĒTES UN NOVĒRTĒŠANAS AKTĪVU NOVĒRTĒŠANA

Novērtēšana atzīšanas brīdī

8

Izpētes un novērtēšanas aktīvi ir jānovērtē iegādes izmaksu vērtībā.

Izpētes un novērtēšanas aktīvu izmaksu elementi

9

Uzņēmumam ir jānosaka grāmatvedības politika, kas nosaka, kādas izmaksas ir atzīstamas par izpētes un novērtēšanas aktīviem, un turpmāk tā konsekventi jāpiemēro. Veicot šo izvēli, uzņēmumam ir jāņem vērā, cik lielā mērā izmaksas ir saistītas ar konkrētu minerālresursu iegūšanu. Sekojoši piemēri ilustrē izmaksas, kas var tikt iekļautas sākotnējā izpētes un novērtēšanas aktīvu novērtēšanā (saraksts nav pilnīgs): a) izpētes tiesību iegāde; b) topogrāfiskās, ģeoloģiskās, ģeoķīmiskās un ģeofiziskās izpētes darbi; c) izmēģinājuma urbšanas darbi; d) grāvju rakšana; e) paraugu ņemšana, un f) aktivitātes saistībā ar minerālo resursu tehniskās izmantojamības un komerciālās dzīvotspējas noteikšanu.

10

Izmaksas, kas saistītas ar minerālo resursu attīstīšanu, nevar uzskatīt par izpētes un novērtēšanas aktīviem. “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnēs” un 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” ietver vadlīnijas attiecībā uz tādu aktīvu atzīšanu, kas veidojušies attīstīšanas rezultātā.

11

Atbilstoši 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” prasībām, uzņēmumam ir jāatzīst jebkādas saistības attiecībā uz seku novēršanu un vietas atjaunošanu, kas izriet no konkrētajā periodā veiktajiem minerālresursu izpētes un novērtēšanas darbiem.

Novērtēšana pēc atzīšanas

12

Pēc izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanas uzņēmumam ir aktīviem jāpiemēro izmaksu vai pārvērtēšanas modelis. Piemērojot pārvērtēšanas modeli (vai 16. SGS “Pamatlīdzekļi” minētais modelis vai 38. SGS modelis), tam ir jāatbilst aktīvu klasifikācijai (skatīt. 15. punktu).

Izmaiņas grāmatvedības politikā

13

Uzņēmums var mainīt savu izpētes un novērtēšanas izmaksu grāmatvedības politiku tikai un vienīgi tad, ja izmaiņa veicina finanšu pārskatu atbilstību lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzībām, bet ne mazāk ticamus, vai vairāk ticamus un mazāk atbilstīgus šīm vajadzībām. Uzņēmumam jānovērtē atbilstīgums un ticamība saskaņā ar 8. SGS kritērijiem.

14

Lai pamatotu izpētes un novērtēšanas izmaksu grāmatvedības politikas izmaiņas, uzņēmumam jāparāda, ka izmaiņas tuvina finanšu pārskatus 8. SGS kritēriju izpildei, bet izmaiņām nav nepieciešams nodrošināt pilnīgu šo kritēriju izpildi.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

Izpētes un novērtēšanas aktīvu klasifikācija

15

Uzņēmumam ir jāklasificē iegādātie izpētes un novērtēšanas aktīvi kā materiālie vai nemateriālie aktīvi pēc to būtības, un klasifikācija jāpiemēro konsekventi.

16

Daži no izpētes un novērtēšanas aktīviem tiek uzskatīti par nemateriāliem (piemēram, urbšanas atļauja), kamēr citi ir materiāli (piemēram, transporta līdzekļi un urbšanas aprīkojums) aktīvi. Tik lielā mērā, cik materiālais aktīvs tiek izmantots, lai izveidotu nemateriālo aktīvu, tā iegādes izmaksas veido nemateriālā aktīva izmaksu daļu. Tomēr materiālu aktīvu izmantošana nemateriālo aktīvu radīšanā nemaina materiālu aktīvu klasifikāciju par nemateriālajiem.

Izpētes un novērtēšanas aktīvu pārklasifikācija

17

Aktīvs vairs netiek klasificēts kā izpētes un novērtēšanas aktīvs, kad minerālresursu tehniskā izmantojamība un komerciālā dzīvotspēja ir pierādāma. Pirms pārklasifikācijas, ir noskaidro, vai izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtība nav samazinājusies, un jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst finanšu pārskatos.

VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANA

Atzīšana un novērtēšana

18

Izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās var tikt noteikta, ja fakti un apstākļi norāda, ka uzskaites vērtība varētu pārsniegt atgūstamo summu. Ja fakti un apstākļi norāda, ka uzskaites vērtība pārsniedz atgūstamo summu, uzņēmumam ir jānovērtē, jāuzrāda un jāatklāj jebkādi vērtības samazināšanās rezultātā radušies zaudējumi saskaņā ar 36. SGS, izņemot 21. punktā minētajos gadījumos.

19

Lai novērtētu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās apmēru, ir jāizmanto šī SFPS 20. punkts, nevis 36. SGS 8.–17. punkts. 20. punktā tiek lietots termins “aktīvs”, bet tas ir piemērojams vienlīdzīgi dažādiem izpētes un novērtēšanas aktīviem vai naudu ienesošām vienībām.

20

Viens vai vairāki no sekojošajiem faktiem vai apstākļiem norāda, ka uzņēmumam ir jāpārbauda šādu izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās iespēja (saraksts nav pilnīgs): a) atļauja veikt izpētes darbu vairs nav derīga, vai arī tās derīgums beigsies tuvākajā laikā, un to nav iecerēts atjaunot; b) turpmākas minerālresursu izpētes un novērtēšanas izmaksas konkrētajā rajonā nav paredzētas budžetā vai netiek plānotas; c) minerālresursu izpēte un novērtēšana konkrētajā rajonā nav atklājusi komerciāli izmantojamus minerālresursu apjomus, un uzņēmums ir nolēmis pārtraukt šāda veida aktivitātes šajā rajonā; d) ir pietiekami daudz informācijas, kas, neskatoties uz konkrētajā rajonā paredzēto attīstību, tomēr norāda, ka veiksmīgas izpētes vai pārdošanas gadījumā izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtība drīzāk nebūs pilnībā atgūstama. Jebkurā no šiem vai līdzīgā gadījumā uzņēmumam ir jāveic vērtības samazināšanās iespējas pārbaude saskaņā ar 36. SGS. Jebkādi vērtības samazināšanās radītie zaudējumi ir jāatzīst kā izdevumi saskaņā ar 36. SGS.

Izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās līmeņa noteikšana

21

Uzņēmumam ir jānosaka grāmatvedības politika apzināšanas un novērtēšanas aktīvu iedalīšanai naudu ienesošajām vienībām vai naudu ienesošo vienību grupām, lai novērtētu šādu aktīvu vērtības samazināšanos. Visas naudu ienesošās vienības un vienību grupas, uz kurām attiecina apzināšanas un novērtēšanas aktīvus, nedrīkst būt lielākas par uzņēmējdarbības segmentu, kas noteikts saskaņā ar 8. SFPS “Darbības segmenti”.

22

Uzņēmuma noteiktais izpētes un novērtēšanas aktīvu vērtības samazināšanās līmenis var aptvert vienu vai vairākas naudu ienesošās vienības.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

23

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, kas atspoguļo un izskaidro jebkādas summas finanšu pārskatos attiecībā uz minerālresursu izpēti un novērtēšanu.

24

Lai ievērotu 23. punkta prasības, uzņēmumam ir jāatklāj: a) grāmatvedības politika attiecībā uz izpētes un novērtēšanas izdevumiem, ieskaitot izpētes un novērtēšanas aktīvu atzīšanu; b) aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu, kā arī pamatdarbības un ieguldījumu naudas plūsmu summas attiecībā uz minerālresursu izpēti un novērtēšanu.

25

Uzņēmumam jāveic izpētes un novērtēšanas aktīvu uzskaite atsevišķā aktīvu klasē un jāatklāj nepieciešamā informācija saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS. atbilstoši tam, kā aktīvi tiek klasificēti.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

26

Uzņēmums šo SFPS piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo SFPS piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jānorāda.

26 A

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 10. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 6. SFPS grozījumu piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 6. SFPS grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

27

Ja nav iespējams piemērot konkrētas 18. punkta prasības salīdzināmai informācijai, kas saistīta ar gadskārtējiem periodiem pirms 2006. gada 1. janvāra, uzņēmums šo faktu norāda. 8. SGS paskaidro terminu “nepraktisks”.

7. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana

MĒRĶI

1

Šā SFPS mērķis ir pieprasīt uzņēmumiem savos finanšu pārskatos atklāt informāciju, kas lietotājiem ļauj novērtēt: a) finanšu instrumentu nozīmīgumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim un darbības rezultātiem; un b) no finanšu instrumentiem izrietošo risku veidu un apmēru, kuriem uzņēmums ir pakļauts attiecīgajā periodā un pārskata perioda beigās, un kā uzņēmums pārvalda šos riskus.

2

Šā SFPS principi papildina principus finanšu aktīvu un finanšu saistību atzīšanai, novērtēšanai un uzrādīšanai 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” un 9. SFPS “Finanšu instrumenti”);

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot: a) līdzdalību sabiedrībās, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuru uzskaita saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” vai 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”. Tomēr dažos gadījumos 10. SFPS, 27. SGS vai 28. SGS prasa vai ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izmantojot 9. SFPS; šādos gadījumos uzņēmumi piemēro šā SFPS prasības, savukārt gadījumos, kad veic novērtējumu patiesajā vērtībā, piemēro 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana” prasības. Uzņēmumi šo SFPS piemēro arī visiem atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar līdzdalību meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, ja vien atvasinātie instrumenti neatbilst 32. SGS ietvertajai kapitāla instrumenta [kapitāla vērtspapīru instrumenta] definīcijai; b) darba devēju tiesības un pienākumus saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, kuriem piemēro 19. SGS “Darbinieku pabalsti”; d) apdrošināšanas līgumus, kā definēts 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” vai ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma. Tomēr šis SFPS attiecas uz: i) atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iegulti līgumos, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja 9. SFPS noteikts, ka uzņēmumam tie jāuzskaita atsevišķi; ii) ieguldījumu komponentiem, kas ir nodalīti no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja 17. SFPS pieprasa šādu nodalīšanu, izņemot, ja nodalītais ieguldījumu komponents ir ieguldījumu līgums ar diskrecionāras dalības iezīmēm; iii) apdrošinātāja tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no apdrošināšanas līgumiem, kas atbilst finanšu garantijas līguma definīcijai, ja apdrošinātājs līgumu atzīšanai un novērtēšanai piemēro 9. SFPS. Tomēr apdrošinātājs piemēro 17. SFPS, ja apdrošinātājs saskaņā ar 17. SFPS 7. punkta e) apakšpunktu izvēlas piemērot 17. SFPS līgumu atzīšanai un novērtēšanai; iv) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no kredītkaršu līgumiem vai līdzīgiem līgumiem, ko uzņēmums emitē, kuri paredz kredīta vai maksājuma instrumentus un kuri atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, ja uzņēmums šīm tiesībām un pienākumiem piemēro 9. SFPS saskaņā ar 17. SFPS 7. punkta h) apakšpunktu un 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkta iv) punktu; v) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no kredītkaršu līgumiem, kurus uzņēmums emitē un kuri ierobežo kompensāciju par apdrošinātajiem gadījumiem līdz summai, kas citādi nepieciešama, lai nokārtotu līgumisko apdrošinājuma ņēmēja pienākumu, ja uzņēmums saskaņā ar 17. SFPS 8.A punktu izvēlas šādiem līgumiem piemērot 9. SFPS, nevis 17. SFPS; e) finanšu instrumentus, līgumus un saistības, kas izriet no maksājumu, kuri balstīti uz akcijām, darījumiem, kuriem piemēro 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”, izņemot to, ka šo SFPS piemēro līgumiem, kuri ietilpst 9. SFPS tvērumā; f) instrumentus, kas saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē par pašu kapitāla instrumentiem.

4

Šo SFPS piemēro atzītiem un neatzītiem finanšu instrumentiem. Atzīto finanšu instrumentu vidū ir finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas ietilpst 9. SFPS tvērumā. Neatzīto finanšu instrumentu vidū ir daži finanšu instrumenti, kas, lai arī neietilpst 9. SFPS tvērumā, tomēr ietilpst šā SFPS tvērumā.

5

Šo SFPS piemēro nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumiem, kuri ietilpst 9. SFPS tvērumā.

5 A

Kredītriska informācijas atklāšanas prasības, kas ietvertas 35A–35N punktā, attiecas uz tiesībām, kas saskaņā ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” tiek uzskaitītas, pamatojoties uz 9. SFPS lai atzītu guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanas. Jebkura šajos punktos minēta norāde uz finanšu aktīviem vai finanšu instrumentiem ietver šīs tiesības, ja vien nav konkrēti noteikts citādi.

FINANŠU INSTRUMENTU GRUPAS UN INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS LĪMENIS

6

Ja šis SFPS nosaka informācijas atklāšanu pa finanšu instrumentu grupām, uzņēmums iedala finanšu instrumentus grupās, kuras ir piemērotas atklātās informācijas veidam un kurās ņemtas vērā šo finanšu instrumentu pazīmes. Uzņēmums sniedz pietiekamu informāciju, lai pieļautu saskaņošanu ar finanšu stāvokļa pārskata posteņiem.

FINANŠU INSTRUMENTU NOZĪMĪGUMS FINANSIĀLAJAM STĀVOKLIM UN DARBĪBAS REZULTĀTIEM

7

Uzņēmums atklāj informāciju, kas ļauj tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt finanšu instrumentu nozīmīgumu tā finansiālajam stāvoklim un darbības rezultātiem.

Finanšu stāvokļa pārskats

Finanšu aktīvu un finanšu saistību kategorijas

8

Finanšu stāvokļa pārskatā vai piezīmēs tiek atklāta katras 9. SFPS konkretizētās, turpmākās kategorijas uzskaites vērtība: a) finanšu aktīvi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atsevišķi norādot i) tos aktīvus, kuri noteikti kā tādi sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tam saskaņā ar 9. SFPS 6.7.1. punktu; ii) tos aktīvus, kuri novērtēti kā tādi saskaņā ar 9. SFPS 3.3.5. punktā noteikto izvēli; iii) tos aktīvus, kuri novērtēti kā tādi saskaņā ar 32. SGS 33.A punktā minēto izvēli, un iv) tos, kuri obligāti novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS. b)–d) [svītrots] e) finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atsevišķi uzrādot i) tās, kuras kā tādas noteiktas sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk saskaņā ar 9. SFPS 6.7.1. punktu, un ii) tās, kas atbilst 9. SFPS definētajam terminam “tirdzniecības nolūkā turēti”; f) finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētās izmaksās; g) finanšu saistībām, kas novērtētas amortizētās izmaksās; h) finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atsevišķi uzrādot i) finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu; un ii) ieguldījumus kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuri kā tādi ir tikuši noteikti sākotnējās atzīšanas brīdī saskaņā ar 9. SFPS 5.7.5. punktu.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesās vērtības atspoguļojums peļņas vai zaudējumu aprēķinā

9

Ja uzņēmums kā novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir noteicis finanšu aktīvu (vai finanšu aktīvu grupu), kas citādi tiktu novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai amortizētās izmaksās, tas atklāj šādu informāciju: a) finanšu aktīva (vai finanšu aktīvu grupas) maksimālā pakļautība kredītriskam (sk. 36. punkta a) apakšpunktu) pārskata perioda beigās; b) summa, par kādu jebkuri saistīti kredīta atvasinātie instrumenti vai līdzīgi instrumenti ierobežo šo maksimālo pakļautību kredītriskam (sk. 36. punkta b) apakšpunktu); c) finanšu aktīva (vai finanšu aktīvu grupas) patiesās vērtības izmaiņu (perioda laikā un kumulatīvi) summa, kas ir attiecināma uz finanšu aktīva kredītriska izmaiņām, kas konstatēta: i) kā tā patiesās vērtības izmaiņu summa, kuras nav attiecināmas uz tirgus apstākļu izmaiņām, kas rada tirgus risku, vai ii) izmantojot alternatīvu metodi, kura, pēc uzņēmuma uzskata, patiesāk atspoguļo tā patiesās vērtības izmaiņu summu, kuras ir attiecināmas uz aktīva kredītriska izmaiņām. Tirgus apstākļu izmaiņas, kas rada tirgus risku, ietver ievērotās (etalona) procentu likmes, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa vai cenu vai likmju indeksa izmaiņas; d) jebkuru saistītu kredīta atvasināto finanšu instrumentu vai līdzīgu instrumentu patiesās vērtības tādu izmaiņu summa, kuras ir notikušas perioda laikā vai kumulatīvi, kopš tika noteikts aizdevums vai debitoru parāds.

10

Ja uzņēmums finanšu saistības ir noteicis kā tādas, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 4.2.2. punktu, un ja tam šo saistību kredītriska izmaiņu ietekme ir jāuzrāda pārējos apvienotajos ienākumos (sk. 9. SFPS 5.7.7. punktu), tas atklāj šādu informāciju: a) finanšu saistību patiesās vērtības kumulatīvo izmaiņu summa, kas ir attiecināma uz šo saistību kredītriska izmaiņām (sk. 9. SFPS B5.7.13.–B5.7.20. punktā vadlīnijas par to, kā konstatē saistību kredītriska izmaiņu ietekmi); b) starpība starp finanšu saistību uzskaites vērtību un summu, kura uzņēmumam saskaņā ar līgumu būtu jāmaksā pienākuma turētājam termiņa beigās. c) jebkuri uzkrātu guvumu vai zaudējumu pārvedumi pašu kapitāla ietvaros šajā pārskata periodā, kā arī šādu pārvedumu iemesli. d) ja saistību atzīšana tiek pārtraukta pārskata periodā, – pārējos apvienotajos ienākumos atspoguļotā summa (ja tāda ir), kas tika atzīta atzīšanas pārtraukšanas brīdī.

10 A

Ja uzņēmums ir noteicis finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 4.2.2. punktu, un ja tam ir jāuzrāda visas izmaiņas šo saistību patiesajā vērtībā (tostarp saistību kredītriska izmaiņu ietekme) peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 9. SFPS 5.7.7. un 5.7.8. punktu), tas atklāj šādu informāciju: a) finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas (perioda laikā vai kumulatīvi), kas ir attiecināmas uz šo saistību kredītriska izmaiņām (sk. 9. SFPS B5.7.13.–B5.7.20. punktā vadlīnijas par to, kā konstatē saistību kredītriska izmaiņu ietekmi); un b) starpība starp finanšu saistību uzskaites vērtību un summu, kura uzņēmumam saskaņā ar līgumu būtu jāmaksā pienākuma turētājam termiņa beigās.

11

Uzņēmums atklāj arī šādu informāciju: a) detalizēts apraksts par metodēm, kas izmantotas, lai ievērotu prasības, kas minētas 9. punkta c) apakšpunktā, 10. punkta a) apakšpunktā, 10A punkta a) apakšpunktā un 9. SFPS 5.7.7. punkta a) apakšpunktā, kas ietver paskaidrojumu par to, kādēļ attiecīgā metode ir uzskatāma par atbilstošu; b) ja uzņēmums uzskata, ka informācija, ko tas ir atklājis, lai ievērotu 9. punkta c) apakšpunktā, 10. punkta a) apakšpunktā, 10A punkta a) apakšpunktā vai 9. SFPS 5.7.7. punkta a) apakšpunktā izklāstītās prasības, neatspoguļo ticami finanšu aktīva vai finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz tā kredītriska izmaiņām, – iemesli, kādēļ tas nonācis pie šāda secinājuma, un faktorus, kurus tas uzskata par nozīmīgiem; c) detalizēts apraksts par metodiku vai metodikām, kas izmantotas, lai konstatētu, vai tas, ja saistību kredītriska izmaiņu ietekme tiktu uzrādīta pārējos apvienotajos ienākumos, radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 9. SFPS 5.7.7. un 5.7.8. punktu). Ja uzņēmumam saistību kredītriska izmaiņu ietekme ir jāuzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā (sk. 9. SFPS 5.7.8. punktu), izpaustajā informācijā ir jāietver detalizēts apraksts par ekonomisko saikni, kas aprakstīta 9. SFPS B5.7.6. punktā.

Ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas noteikti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

11 A

Ja uzņēmums ir noteicis, ka ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kā to pieļauj 9. SFPS 5.7.5. punkts, tas atklāj šādu informāciju: a) ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuri ir noteikti novērtēšanai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos; b) iemesli, kādēļ tiek izmantota šī informācijas sniegšanas alternatīva; c) katra šāda ieguldījuma patiesā vērtība pārskata perioda beigās; d) dividendes, kas atzītas attiecīgajā periodā, atsevišķi norādot dividendes, kas saistītas ar ieguldījumiem, kuru atzīšana pārtraukta šajā pārskata periodā, un dividendes saistībā ar ieguldījumiem, kas tiek turēti pārskata perioda beigās; e) jebkuri uzkrātu guvumu vai zaudējumu pārvedumi pašu kapitāla ietvaros šajā pārskata periodā, kā arī šādu pārvedumu iemesli.

11 B

Ja uzņēmums pārskata periodā pārtraucis atzīt ieguldījumus kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, tas atklāj šādu informāciju: a) ieguldījumu atsavināšanas iemesli; b) ieguldījumu patiesā vērtība atzīšanas pārtraukšanas dienā; c) uzkrātie guvumi vai zaudējumi atsavināšanas brīdī.

Pārklasificēšana

12–12A

[Svītrots]

12 B

Uzņēmums atklāj to, vai tas kārtējā vai iepriekšējos pārskata periodos ir pārklasificējis finanšu aktīvus saskaņā ar 9. SFPS 4.4.1. punktu. Par katru šādu gadījumu uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) pārklasifikācijas diena; b) detalizēts paskaidrojums par komercdarbības modeļa izmaiņām un kvalitatīvs apraksts par tās ietekmi uz uzņēmuma finanšu pārskatiem; c) summa, kas pārklasificēta katrā kategorijā vai no katras kategorijas.

12 C

Attiecībā uz katru pārskata periodu pēc pārklasifikācijas un līdz atzīšanas pārtraukšanai uzņēmums par aktīviem, kas pārklasificēti no patiesās vērtības (ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) kategorijas, lai tos novērtētu amortizētās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.4.1. punktu, atklāj šādu informāciju: a) efektīvā procentu likme, kas konstatēta pārklasificēšanas dienā; un b) atzītie procentu ieņēmumi.

12 D

Ja uzņēmums kopš sava pēdējā gada pārskata dienas finanšu aktīvus no to patiesās vērtības (ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos) kategorijas ir pārklasificējis, lai tos novērtētu amortizētajās izmaksās, vai no to patiesās vērtības (ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) kategorijas ir pārklasificējis, lai tos novērtētu amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, tas atklāj šādu informāciju: a) finanšu aktīvu patiesā vērtība pārskata perioda beigās; un b) guvumu vai zaudējumu patiesā vērtība, kas pārskata perioda ietvaros būtu tikusi atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos, ja finanšu aktīvi nebūtu tikuši pārklasificēti.

13

[Svītrots]

Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana

13 A

13B–13E punktā noteiktās informācijas atklāšanas prasības papildina citas šā SFPS informācijas atklāšanas prasības un attiecas uz visiem atzītiem finanšu instrumentiem, kas ieskaitīti saskaņā ar 32. SGS 42. punktu. Minētās prasības tiek piemērotas arī atzītiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas saistošā ģenerālvienošanās par neto norēķiniem vai līdzīga vienošanās, neatkarīgi no tā, vai tie ieskaitīti saskaņā ar 32. SGS 42. punktu vai nē.

13 B

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt, kā vienošanās par neto norēķiniem pašlaik ietekmē vai turpmāk potenciāli ietekmēs uzņēmuma finanšu stāvokli. Tostarp runa ir arī par pašreizējo vai potenciālo ietekmi, ko rada ieskaita tiesības, kuras saistītas ar uzņēmuma atzītiem finanšu aktīviem un atzītām finanšu saistībām, uz ko attiecas 13A punkta darbības joma.

13 C

Lai izpildītu 13B punktā noteikto prasību, pārskata perioda beigās uzņēmums atklāj turpmāk minēto kvantitatīvo informāciju atsevišķi par atzītiem finanšu aktīviem un atsevišķi par atzītām finanšu saistībām, uz ko attiecas 13A punkta darbības joma: a) atzīto finanšu aktīvu un atzīto finanšu saistību bruto summas; b) saskaņā ar 32. SGS 42. punkta kritērijiem ieskaitītās summas, nosakot neto summas, kas sniegtas pārskatā par finanšu stāvokli; c) neto summas, kas sniegtas pārskatā par finanšu stāvokli; d) summas, uz kurām attiecas saistošā ģenerālvienošanās par neto norēķiniem vai līdzīga vienošanās, bet kuras nav iekļautas 13C punkta b) apakšpunktā, tostarp: i) summas, kas saistītas ar atzītiem finanšu instrumentiem, kas neatbilst atsevišķiem vai visiem 32. SGS 42. punktā minētajiem ieskaita kritērijiem, un ii) summas, kas saistītas ar finanšu nodrošinājumu (tostarp nodrošinājumu naudā), un e) neto summa, kas iegūta, no c) apakšpunktā minētajām summām atskaitot d) apakšpunktā minētās summas. Šajā punktā prasīto informāciju iesniedz tabulas formātā (ja vien kāds cits formāts nav piemērotāks) atsevišķi par atzītiem finanšu aktīviem un atsevišķi par atzītām finanšu saistībām.

13 D

Saskaņā ar 13C punkta d) apakšpunktu atklātā kopsumma attiecībā uz konkrētu instrumentu nedrīkst pārsniegt 13C punkta c) apakšpunktā norādīto summu attiecībā uz šo pašu instrumentu.

13 E

Sniedzot informāciju par ieskaita tiesībām, kas saistītas ar uzņēmuma atzītiem finanšu aktīviem un atzītām finanšu saistībām, uz kurām attiecas saistošā ģenerālvienošanās par neto norēķiniem vai līdzīga vienošanās, kas tiek atklāta saskaņā ar 13C punkta d) apakšpunktu, uzņēmums pievieno minēto tiesību aprakstu un precizē to būtību.

13 F

Ja 13B–13E punktā prasītā informācija tiek sniegta vairāk nekā vienā finanšu pārskata piezīmē, uzņēmums iekļauj savstarpējas atsauces uz šīm piezīmēm.

Nodrošinājums

14

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) to finanšu aktīvu uzskaites vērtība, kurus tas ir ieķīlājis kā saistību vai iespējamo saistību nodrošinājumu, ieskaitot summas, kas ir tikušas pārklasificētas saskaņā ar 9. SFPS 3.2.23. punkta a) apakšpunktu; un b) noteikumi, kas attiecas uz ieķīlāšanu.

15

Ja uzņēmums tur (finanšu vai nefinanšu aktīvu) nodrošinājumu un drīkst pārdot vai atkārtoti ieķīlāt nodrošinājumu nodrošinājuma īpašnieka saistību izpildes gadījumā, tas atklāj šādu informāciju: a) turētā nodrošinājuma patiesā vērtība; b) jebkura šāda nodrošinājuma, kas ir pārdots vai atkārtoti ieķīlāts, patiesā vērtība un tas, vai uzņēmumam ir pienākums to atdot, un c) noteikumi, kas saistīti ar tā nodrošinājuma lietojumu.

Vērtības korekcijas konts kredītu zaudējumiem

16

[Svītrots]

16 A

To finanšu aktīvu uzskaites vērtība, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu, netiek samazināta par zaudējumu atskaitījumu summu, un uzņēmums neuzrāda zaudējumu atskaitījumus finansiālā stāvokļa pārskatā atsevišķi kā finanšu aktīva uzskaites vērtības samazinājumu. Tomēr uzņēmums atklāj zaudējumu atskaitījumu summu finanšu pārskatu piezīmēs.

Salikti finanšu instrumenti ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem

17

Ja uzņēmums ir emitējis instrumentu, kam ir gan saistību, gan pašu kapitāla sastāvdaļa (sk. 32. SGS 28. punktu), un instrumentam ir vairāki iegulti atvasinājumi, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas (piemēram, atsaucams konvertējams parāda instruments), tas atklāj šo iezīmju esamību.

Saistību neizpilde un pārkāpumi

18

Par pārskata perioda beigās atzītiem atmaksājamiem aizņēmumiem uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) informācija par šo atmaksājamo aizņēmumu jebkuru pamatsummas, procentu, vērtspapīru dzēšanas fonda vai izpirkšanas noteikumu saistību neizpildi perioda laikā; b) saistību neizpildes rezultātā atmaksājamo aizņēmumu uzskaites vērtība pārskata perioda beigās, par kuriem nav izpildītas saistības, un c) tas, vai saistību neizpilde ir novērsta vai atmaksājamo aizņēmumu noteikumi ir apspriesti atkārtoti pirms finanšu pārskati tika apstiprināti publiskošanai.

19

Ja attiecīgajā periodā ir notikuši aizdevuma līguma noteikumu pārkāpumi, kas nav aprakstīti 18. punktā, uzņēmums atklāj tādu pašu informāciju, kas noteikta 18. punktā, ja šie pārkāpumi ļāva aizdevējam pieprasīt paātrinātu atmaksu (ja vien pārkāpumi nav novērsti vai aizdevuma noteikumi nav apspriesti atkārtoti pārskata perioda beigās vai pirms tam).

Apvienoto ienākumu pārskats

Ienākumu, izdevumu, guvumu vai zaudējumu posteņi

20

Uzņēmums apvienoto ienākumu pārskatā vai piezīmēs atklāj šādus ienākumu, izdevumu, guvumu vai zaudējumu posteņus: a) neto guvumi vai zaudējumi no: i) finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atsevišķi uzrādot tos finanšu aktīvus vai finanšu saistības, kuras kā tādas noteiktas sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk saskaņā ar 9. SFPS 6.7.1. punktu, un atsevišķi tos finanšu aktīvus vai finanšu saistības, kas obligātā kārtā tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS (piemēram, finanšu saistības, kas atbilst 9. SFPS ietvertajai termina “tirdzniecības nolūkā turēti” definīcijai). Finanšu saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums uzrāda atsevišķi guvumu vai zaudējumu summu, kas atzīta pārējos apvienotajos ienākumos, un atsevišķi summu, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā; iv) [svītrots] v) finanšu saistībām, kas novērtētas amortizētās izmaksās; vi) finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētās izmaksās; vii) ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas noteikti patiesajā vērtībā pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 5.7.5. punktu; viii) finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu, uzrādot atsevišķi to guvumu vai zaudējumu summu, kas pārskata periodā atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, un atsevišķi summu, kas atzīšanas pārtraukšanas brīdī pārklasificēta no uzkrātiem pārējiem apvienotajiem ienākumiem uz pārskata perioda peļņu vai zaudējumiem; b) procentu ieņēmumu kopsumma un procentu izdevumu kopsumma (kas aprēķināta, izmantojot efektīvo procentu metodi) par finanšu aktīviem, kas novērtēti amortizētās izmaksās vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu (šīs summas uzrādot atsevišķi); vai finanšu saistības, kas netiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; c) komisijas maksu ienākumi un izdevumi (kas nav summas, kuras iekļautas efektīvās procentu likmes noteikšanā), kuri rodas no: i) finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kas nav norādīti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un ii) trastam un citām uzticības operācijām, kuru rezultātā aktīvi tiek turēti vai ieguldīti privātpersonu, nodibinājumu, pensijas plānu un citu institūciju vārdā; d) [svītrots] e) [svītrots]

20 A

Uzņēmums atklāj analīzi par apvienoto ienākumu pārskatā atzītajiem guvumiem vai zaudējumiem, kas radušies līdz ar to, ka pārtraukta tādu finanšu aktīvu atzīšana, kuri novērtēti amortizētās izmaksās, atsevišķi uzrādot guvumus un zaudējumus, kas radušies no šo finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas. Šādi atklātā informācija ietver šo finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas iemeslus.

Citas informācijas atklāšana

Grāmatvedības politikas

21

Saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) 117. punktu uzņēmums atklāj būtisku informāciju par grāmatvedības politikām. Paredzams, ka tā informācija par finanšu instrumentu novērtēšanas principu (vai principiem), kas izmantota finanšu pārskatu sagatavošanā, ir būtiska informācija par grāmatvedības politikām.

Riska ierobežošanas uzskaite

21 A

Uzņēmums 21B–24F punktā izklāstītās informācijas atklāšanas prasības piemēro tiem riska darījumiem, kuru risku uzņēmums ierobežo un attiecībā uz kuriem tas izvēlas piemērot riska ierobežošanas uzskaiti. Par riska ierobežošanas uzskaiti atklātā informācija ietver ziņas par: a) uzņēmuma riska pārvaldības stratēģiju un tās piemērošanu riska pārvaldībā; b) to, kā uzņēmuma veiktā riska ierobežošanas darbība var ietekmēt tā turpmāko naudas plūsmu apjomu, laiku un nenoteiktību; un c) ietekmi, kāda riska ierobežošanas uzskaitei ir bijusi uz uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatu, apvienoto ienākumu pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu.

21 B

Uzņēmums visu atklājamo informāciju savos finanšu pārskatos uzrāda vienā piezīmē vai atsevišķā sadaļā. Tomēr uzņēmumam nav jādublē informācija, kas jau ir uzrādīta citviet, ja vien šāda informācija ir iekļauta ar savstarpēju norādi no finanšu pārskatiem uz kādu citu pārskatu, piemēram, vadības ziņojumu vai riska pārskatu, kas ir pieejams finanšu pārskatu lietotājiem tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem noteikumiem kā finanšu pārskati. Bez informācijas, kas iekļauta ar savstarpēju norādi, finanšu pārskati ir nepilnīgi.

21 C

Ja 22A–24F punkts paredz, ka uzņēmums informāciju atklāj sadalījumā pa riska kategorijām, uzņēmums katru riska kategoriju konstatē, balstoties uz riska darījumiem, kuru risku uzņēmums nolemj ierobežot un attiecībā uz kuriem tas piemēro riska ierobežošanas uzskaiti. Uzņēmums riska kategorijas konstatē konsekventi attiecībā uz visu atklājamo informāciju par riska ierobežošanas uzskaiti.

21 D

Ja vien tālāk tekstā nav konkretizēts citādi, uzņēmums 21A punktā minēto mērķu sasniegšanai nosaka atklājamās informācijas detalizācijas pakāpi, uzsvaru uz konkrētiem aspektiem saistībā ar informācijas atklāšanas prasībām, atbilstošo apkopojuma vai sadalījuma pakāpi un to, vai finanšu pārskatu lietotājiem ir nepieciešami papildu paskaidrojumi, lai varētu novērtēt atklāto kvantitatīvo informāciju. Tomēr uzņēmums izmanto tādu pašu apkopojuma vai sadalījuma pakāpi, kādu tas izmanto attiecībā uz saistītas informācijas atklāšanas prasībām, kas ietvertas šajā SFPS un 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”.

Riska pārvaldības stratēģija

22

[Svītrots]

22 A

Uzņēmums izskaidro savu riska pārvaldības stratēģiju attiecībā uz katru ar tādiem riska darījumiem saistītā riska kategoriju, kuru risku tas nolemj ierobežot un kuriem tas piemēro riska ierobežošanas uzskaiti. Šādam skaidrojumam jādod iespēja finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt (piemēram): a) katra riska iemeslus; b) kā uzņēmums pārvalda katru risku; tai skaitā to, vai uzņēmums kopumā ierobežo kāda posteņa risku attiecībā uz visiem riskiem vai arī ierobežo kāda posteņa riska komponentu (vai komponentus), un kāpēc tas tiek darīts; c) uzņēmuma pārvaldītā riska apmēru.

22 B

Lai ievērotu 22A punkta prasības, informācijā būtu jāiekļauj (bet ne tikai) apraksts par: a) riska ierobežošanas instrumentiem, kurus izmanto (un kā tos izmanto), lai ierobežotu risku; b) to, kā uzņēmums, lai novērtētu riska ierobežošanas iedarbīgumu, nosaka ekonomisko saikni starp nodrošināto posteni un riska ierobežošanas instrumentu; un c) to, kā uzņēmums nosaka riska ierobežošanas koeficientu, un kādi ir riska ierobežošanas neefektivitātes cēloņi.

22 C

Kad uzņēmums konkrētu riska komponentu nosaka kā nodrošinātu posteni [pret risku nodrošināts postenis] (sk. 9. SFPS 6.3.7. punktu), tas papildus informācijai, kuras atklāšana paredzēta 22A un 22B punktā, sniedz kvalitatīvu vai kvantitatīvu informāciju par: a) to, kā uzņēmums ir konstatējis riska komponentu, kas ir noteikts kā nodrošināts postenis (tai skaitā aprakstu par saistību starp riska komponentu un posteni kopumā); un b) riska komponenta saistību ar posteni kopumā (piemēram, noteiktais riska komponents līdz šim ir aptvēris vidēji 80 procentus no visa posteņa patiesās vērtības izmaiņām).

Turpmāko naudas plūsmu summas, grafiks un nenoteiktība

23

[Svītrots]

23 A

Ja vien uzņēmumam nav piešķirts 23C punktā minētais atbrīvojums, tas atklāj kvantitatīvu informāciju sadalījumā pa riska kategorijām, lai tā finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju novērtēt riska ierobežošanas instrumentu noteikumus un nosacījumus un to, kā tie ietekmē uzņēmuma turpmāko naudas plūsmu summas, grafiku un nenoteiktību.

23 B

Lai ievērotu 23A punkta prasības, uzņēmums sniedz informācijas sadalījumu, kas atklāj: a) riska ierobežošanas instrumenta nominālās summas laika grafika profilu; un b) attiecīgos apstākļos – riska ierobežošanas instrumenta vidējo cenu vai likmi (piemēram, iespējas izmantošanas cenu vai nākotnes cenu).

23 C

Gadījumos, kad uzņēmums bieži atjauno (t. i., pārtrauc un no jauna uzsāk) riska ierobežošanas attiecības, jo bieži mainās gan riska ierobežošanas instruments, gan nodrošinātais postenis (t. i., uzņēmums izmanto dinamisku procesu, kurā gan pakļautība riskam, gan riska ierobežošanas instrumenti, kurus izmanto, lai pārvaldītu šo risku, nav ilglaicīgi, piemēram, tādi, kas minēti 9. SFPS B6.5.24. punkta b) apakšpunktā), uzņēmums: a) ir atbrīvots no 23A un 23B punktā minētā pienākuma atklāt informāciju; b) atklāj: i) informāciju par galīgo riska pārvaldības stratēģiju attiecībā uz šīm riska ierobežošanas attiecībām; ii) aprakstu par to, kā tas atspoguļo savu riska pārvaldības stratēģiju, izmantojot riska ierobežošanas uzskaiti un nosakot šīs konkrētās riska ierobežošanas attiecības; un iii) norādi par to, cik bieži riska ierobežošanas attiecības tiek pārtrauktas un uzsāktas no jauna kā daļa no procedūras, ko uzņēmums īsteno attiecībā uz minētajām riska ierobežošanas attiecībām.

23 D

Uzņēmums sniedz (sadalījumā pa riska kategorijām) aprakstu par riska ierobežošanas neefektivitātes cēloņiem, kas varētu ietekmēt riska ierobežošanas attiecības to darbības laikā.

23 E

Ja riska ierobežošanas attiecībās rodas citi riska ierobežošanas neefektivitātes cēloņi, uzņēmums atklāj šos cēloņus sadalījumā pa riska kategorijām un izskaidro to izraisīto riska ierobežošanas neefektivitāti.

23 F

Attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanu uzņēmums sniedz aprakstu par jebkuru prognozētu darījumu, attiecībā uz kuru iepriekšējā pārskata periodā ir tikusi izmantota riska ierobežošanas uzskaite, bet ir sagaidāms, ka tas vairs neatkārtosies.

Riska ierobežošanas uzskaites ietekme uz finanšu stāvokli un rezultātiem

24

[Svītrots]

24 A

Uzņēmums tabulas formā atklāj šādas summas attiecībā uz posteņiem, kas noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti, atsevišķi sadalījumā pa riska kategorijām par katru riska ierobežošanas veidu (patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana vai riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā): a) riska ierobežošanas instrumentu uzskaites vērtība (finanšu aktīvi atsevišķi no finanšu saistībām); b) postenis finanšu stāvokļa pārskatā, kas ietver riska ierobežošanas instrumentu; c) riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kuras izmanto kā pamatu riska ierobežošanas neiedarbīguma atzīšanai attiecībā uz periodu; un d) riska ierobežošanas instrumentu nominālās summas (tostarp apjoms, piemēram, tonnās vai kubikmetros).

24 B

Uzņēmums tabulas formā atklāj šādas summas attiecībā uz atsevišķiem nodrošinātiem posteņiem sadalījumā pa riska kategorijām šādiem riska ierobežošanas veidiem: a) par patiesās vērtības riska ierobežošanu: i) finanšu stāvokļa pārskatā atzīta nodrošinātā posteņa uzskaites vērtība (aktīvus uzrādot atsevišķi no saistībām); ii) patiesās vērtības riska ierobežošanas korekcijas (attiecībā ar nodrošināto posteni) uzkrāto summu, kas iekļauta nodrošinātā posteņa uzskaites vērtībā, kas atzīta finanšu stāvokļa pārskatā (aktīvus uzrādot atsevišķi no saistībām); iii) postenis finanšu stāvokļa pārskatā, kas ietver nodrošināto posteni; iv) nodrošinātā posteņa vērtības izmaiņas, kuras izmanto kā pamatu riska ierobežošanas neiedarbīguma atzīšanai attiecībā uz periodu; un v) patiesās vērtības riska ierobežošanas korekciju uzkrātā summa, kas atlikusi finanšu stāvokļa pārskatā attiecībā uz jebkuriem nodrošinātiem posteņiem, kuri vairs nav jākoriģē riska ierobežošanas radīto guvumu un zaudējumu dēļ saskaņā ar 9. SFPS 6.5.10. punktu; b) par naudas plūsmas riska ierobežošanu un par riska ierobežošanu attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā: i) nodrošinātā posteņa vērtības izmaiņas, ar kurām pamato riska ierobežošanas neefektivitātes atzīšanu attiecībā uz periodu (t. i., naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā – vērtības izmaiņas, kuras izmantotas, lai saskaņā ar 9. SFPS 6.5.11. punkta c) apakšpunktu konstatētu atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti); ii) naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerves un ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves atlikumi attiecībā uz turpinātu riska ierobežošanu, ko uzskaita saskaņā ar 9. SFPS 6.5.11. punktu un 6.5.13. punkta a) apakšpunktu; un iii) naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerves un ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves atlikumi no jebkurām riska ierobežošanas attiecībām, kam riska ierobežošanas uzskaiti vairs nepiemēro.

24 C

Uzņēmums tabulas formā atklāj šādas summas (atsevišķi sadalījumā pa riska kategorijām attiecībā uz riska ierobežošanas veidiem): a) par patiesās vērtības riska ierobežošanu: i) riska ierobežošanas neiedarbīgums – t. i., starpību starp riska ierobežošanas instrumenta un nodrošinātā posteņa radītajiem guvumiem vai zaudējumiem – kas atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā (vai pārējos apvienotajos ienākumos tāda kapitāla vērtspapīru instrumenta riska ierobežošanas gadījumā, attiecībā uz kuru uzņēmums ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 5.7.5. punktu); un ii) postenis apvienoto ienākumu pārskatā, kas ietver atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti; b) par naudas plūsmas riska ierobežošanu un par riska ierobežošanu attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā: i) riska ierobežošana pārskata perioda guvumiem vai zaudējumiem, kas tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos; ii) peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītā riska ierobežošanas neefektivitāte; iii) postenis apvienoto ienākumu pārskatā, kas ietver atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti; iv) summa, kas kā pārklasifikācijas korekcija no naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerves vai ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves pārklasificēta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu (sk. 1. SGS) (atsevišķi nodalot summas, attiecībā uz kurām iepriekš ir tikusi izmantota riska ierobežošanas uzskaite, bet attiecībā uz kurām nav sagaidāmas turpmākas naudas plūsmas, kuru risks tiek ierobežots, un summas, kas ir tikušas pārnestas tādēļ, ka nodrošinātais postenis ir ietekmējis peļņu vai zaudējumus); v) postenis apvienoto ienākumu pārskatā, kas ietver pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS); un vi) attiecībā uz neto pozīciju riska ierobežošanu – riska ierobežošanas guvumi vai zaudējumi, kas atzīti atsevišķā postenī apvienoto ienākumu pārskatā (sk. 9. SFPS 6.6.4. punktu).

24 D

Ja tādu riska ierobežošanas attiecību apjoms, uz kurām attiecas 23C punktā minētais atbrīvojums, nereprezentē attiecīgajā periodā parasti pastāvošo apjomu (t. i., apjoms pārskata dienā neatspoguļo apjomu attiecīgajā periodā), uzņēmums atklāj šo faktu un iemeslu, kādēļ tas uzskata, ka apjoms nav reprezentatīvs.

24 E

Uzņēmums saskaņā ar 1. SGS nodrošina katras pašu kapitāla sastāvdaļas saskaņošanu un sniedz pārējo apvienoto ienākumu analīzi, kas kopā: a) nošķir vismaz summas, kas attiecas uz informācijas atklāšanu saskaņā ar 24C punkta b) apakšpunkta i) un iv) daļu, kā arī summas, kuras uzskaita saskaņā ar 9. SFPS 6.5.11. punkta d) apakšpunkta i) un iii) daļu; b) nošķir summas, kuras saistītas ar tādu iespējas līgumu laikvērtību, kas ierobežo risku ar darījumu saistītiem nodrošinātiem posteņiem, un summas, kuras saistītas ar tādu iespējas līgumu laikvērtību, kas ierobežo risku ar laikposmu saistītiem nodrošinātiem posteņiem (ja uzņēmums uzskaita iespējas līguma laikvērtību saskaņā ar 9. SFPS 6.5.15. punktu); un c) nošķir summas, kuras saistītas ar regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementiem un valūtas kursu bāzes starpību finanšu instrumentos, kas ierobežo risku ar darījumu saistītiem nodrošinātiem posteņiem, un summas, kuras saistītas ar regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementiem un valūtas kursu bāzes starpību finanšu instrumentos, kas ierobežo risku ar laikposmu saistītiem nodrošinātiem posteņiem (ja uzņēmums uzskaita šīs summas saskaņā ar 9. SFPS 6.5.16. punktu);

24 F

Uzņēmums atklāj informāciju, kas paredzēta 24E punktā, atsevišķi sadalījumā pa riska kategorijām. Šādu sadalījumu pa riska kategorijām var sniegt finanšu pārskatu piezīmēs.

Iespēja noteikt kredītriska darījumu kā tādu, kas novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

24 G

Ja uzņēmums finanšu instrumentu vai tā daļu ir noteicis kā novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo tas izmanto kredīta atvasināto instrumentu, lai pārvaldītu šā finanšu instrumenta kredītrisku, tas atklāj šādu informāciju: a) attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas ir tikuši izmantoti, lai pārvaldītu tādu finanšu instrumentu kredītrisku, kuri noteikti kā novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7.1. punktu, – katras nominālās summas saskaņošana ar patieso vērtību perioda sākumā un perioda beigās; b) guvumi vai zaudējumi, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā laikā, kad tas finanšu instrumentu vai tā daļu nosaka kā novērtētu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7.1. punktu; un c) finanšu instrumenta vai tā daļas novērtēšanas (patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā) pārtraukšanas brīdī – šā finanšu instrumenta patiesā vērtība, kas ir kļuvusi par jauno uzskaites vērtību saskaņā ar 9. SFPS 6.7.4. punkta b) apakšpunktu, un attiecīgo nominālo vai pamatsummu (izņemot salīdzināmās informācijas sniegšanu saskaņā ar 1. SGS, uzņēmumam nākamajos periodos nav nepieciešams turpināt šīs informācijas atklāšanu).

Nenoteiktība, kas izriet no procentu likmju etalonu reformas

24 H

Attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām, kurām uzņēmums piemēro 9. SFPS 6.8.4.–6.8.12. punktā vai 39. SGS 102.D–102.N punktā minētos izņēmumus, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) būtiskie procentu likmju etaloni, uz kuriem attiecas uzņēmuma riska ierobežošanas attiecības; b) riska darījuma apmērs, ko uzņēmums pārvalda un ko tieši ietekmē procentu likmju etalonu reforma; c) kā uzņēmums pārvalda procesu, lai pārietu uz alternatīvām etalona likmēm; d) apraksts par būtiskiem pieņēmumiem vai vērtējumiem, ko uzņēmums ir izdarījis, piemērojot šos punktus (piemēram, pieņēmumi vai vērtējumi par to, kad nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz procentu likmes etalonā balstītu naudas plūsmu laika grafiku un summu); un e) riska ierobežošanas instrumentu nominālā summa šajās riska ierobežošanas attiecībās.

Papildu informācijas atklāšana saistībā ar procentu likmju etalona reformu

24 I

Lai finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju saprast procentu likmju etalona reformas ietekmi uz uzņēmuma finanšu instrumentiem un riska pārvaldības stratēģiju, uzņēmums atklāj informāciju par: a) to risku veidu un apmēru, kuriem uzņēmums ir pakļauts un kuri izriet no finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas procentu likmju etalona reforma, un to, kā uzņēmums pārvalda šos riskus; un b) uzņēmuma progresu pārejas uz alternatīvām etalonlikmēm pabeigšanā un to, kā uzņēmums pārvalda šo pāreju.

24 J

Lai sasniegtu 24.I punktā noteiktos mērķus, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) kā uzņēmums pārvalda pāreju uz alternatīvām etalonlikmēm, tā progresu pārskata datumā un riskus, kam tas ir pakļauts saistībā ar finanšu instrumentiem pārejas dēļ; b) sadalījumā pa nozīmīgiem procentu likmju etaloniem, uz kuriem attiecas procentu likmju etalona reforma, kvantitatīvu informāciju par finanšu instrumentiem, kas pārskata perioda beigās vēl nav pārgājuši uz alternatīvu etalonlikmi, atsevišķi norādot: i) neatvasinātos finanšu aktīvus; ii) neatvasinātās finanšu saistības; un iii) atvasinātos finanšu instrumentus; un c) ja 24.J punkta a) apakšpunktā noteiktie riski ir izraisījuši izmaiņas uzņēmuma riska pārvaldības stratēģijā (sk. 22.A punktu), šo izmaiņu aprakstu.

Patiesā vērtība

25

Izņemot gadījumus, kas minēti 29. punktā, par katru finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu (sk. 6. punktu) uzņēmums atklāj šīs grupas aktīvu un saistību patieso vērtību tādā veidā, lai to varētu salīdzināt ar to uzskaites vērtību.

26

Atklājot informāciju par patiesām vērtībām, uzņēmums iedala finanšu aktīvus un finanšu saistības grupās, bet ieskaita tās tikai tādā mērā, kādā to uzskaites vērtības ir ieskaitītas finanšu stāvokļa pārskatā.

27-27B

[Svītrots]

28

Dažos gadījumos uzņēmums neatzīst guvumus vai zaudējumus, veicot finanšu aktīva vai finanšu saistību sākotnējo atzīšanu, jo par patieso vērtību neliecina nedz identiska aktīva vai saistību kotēta cena aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa dati), nedz tā ir balstīta uz vērtēšanas paņēmienu, kurā izmanto tikai datus no novērojamiem tirgiem (sk. 9. SFPS B5.1.2.A punktu). Šādos gadījumos uzņēmums sadalījumā pa finanšu aktīva vai finanšu saistības grupām atklāj informāciju par: a) tā grāmatvedības politiku, saskaņā ar ko peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst starpību starp patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī laikā un darījuma cenu, lai uzrādītu tādu faktoru (tostarp laika) izmaiņas, kurus tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot aktīva vai saistību cenu (sk. 9. SFPS B5.1.2.A punkta b) apakšpunktu); b) apkopoto atšķirību, kas vēl jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā perioda sākumā un beigās, un šīs atšķirības atlikuma izmaiņu saskaņošanu; c) to, kāpēc uzņēmums secinājis, ka darījuma cena nav labākais patiesās vērtības apliecinājums, tostarp aprakstu par pierādījumiem, kas pamato patieso vērtību.

29

Informācijas atklāšana par patieso vērtību nav nepieciešama: a) ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības pamatota aproksimācija, piemēram, tādiem finanšu instrumentiem kā īstermiņa pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem; vai b) [svītrots] c) [svītrots] d) nomas saistībām.

30

[Svītrots]

NO FINANŠU INSTRUMENTIEM IZRIETOŠO RISKU VEIDS UN APMĒRS

31

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt no finanšu instrumentiem izrietošo risku veidu un apmēru, kuriem uzņēmums ir pakļauts pārskata perioda beigās.

32

Informācijas atklāšana, kura pieprasīta 33. līdz 42. punktā, ir koncentrēta uz riskiem, kas rodas no finanšu instrumentiem, un to, kā tie ir pārvaldīti. Šie riski parasti ir (bet ne tikai) kredītrisks, likviditātes risks un tirgus risks.

32 A

Nodrošinot kvalitatīvas informācijas atklāšanu kvantitatīvas informācijas atklāšanas kontekstā, lietotājiem tiek dota iespēja saredzēt kopsakaru starp saistīto informāciju un tādējādi gūt kopēju priekšstatu par risku veidu un apmēru, kas izriet no finanšu instrumentiem. Kvalitatīvas un kvantitatīvas informācijas atklāšanas mijiedarbība veicina informācijas atklāšanu tādā veidā, kas lietotājiem labāk palīdz novērtēt uzņēmuma pakļautību riskiem.

Kvalitatīvas informācijas atklāšana

33

Par katru no finanšu instrumentiem izrietošu riska veidu uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) pakļautība riskam un kā tie rodas; b) tā mērķi, politikas un procesi riska pārvaldībai un riska novērtēšanai lietotās metodes, un c) jebkuras izmaiņas a) vai b) apakšpunktā minētajā informācijā pret iepriekšējo periodu.

Kvantitatīvas informācijas atklāšana

34

Par katru no finanšu instrumentiem izrietošu riska veidu uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) kopsavilkuma kvantitatīvi dati par tā pakļautību šim riskam pārskata perioda beigās. Šīs informācijas atklāšana jābalsta uz informāciju, kas iekšēji sniegta uzņēmuma galvenajai vadībai (kā noteikts 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītām pusēm”), piemēram, uzņēmuma valdei vai izpilddirektoram; b) informācija, kuras atklāšana prasīta 35.A.–42. punktā tādā apjomā, kas nav paredzēts saskaņā ar a) apakšpunktu; c) riska koncentrācijas, ja tās nav izsecināmas no informācijas, kas atklāta saskaņā ar a) un b) apakšpunktu.

35

Ja atklātie kvantitatīvie dati pārskata perioda beigās neraksturo uzņēmuma pakļautību riskam perioda laikā, uzņēmums sniedz papildu informāciju, kas ir reprezentatīva.

Kredītrisks

Darbības joma un mērķi

35 A

Uzņēmums piemēro 35F–35N punktā izklāstītās informācijas atklāšanas prasības finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS prasības par vērtības samazināšanu. Tomēr: a) pircēju un pasūtītāju parādu, līgumu aktīvu un nomas debitoru parādu gadījumā 35J punkta a) apakšpunktu piemēro tiem pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem vai attiecīgi nomas debitoru parādiem, kuru visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti saskaņā ar 9. SFPS 5.5.15. punktu, ja šajos finanšu aktīvos veic izmaiņas, tiklīdz kavējums pārsniedz 30 dienas; un b) 35K punkta b) apakšpunkts neattiecas uz nomas debitoru parādiem.

35 B

Kredītriska informācija, kas tiek atklāta saskaņā ar 35F–35N punktu, dod iespēju finanšu pārskatu lietotājiem izprast kredītriska ietekmi uz nākotnes naudas plūsmu summām, grafiku un nenoteiktību. Lai sasniegtu šo mērķi, atklājamajā kredītriska informācijā norāda: a) ziņas par uzņēmuma kredītriska pārvaldības praksi un to, kā šī prakse saistās ar paredzamo kredītzaudējumu atzīšanu un novērtēšanu, tostarp par paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā izmantotajām metodēm, pieņēmumiem un informāciju; b) kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju novērtēt finanšu pārskatos iekļautas summas, kas izriet no paredzamajiem kredītzaudējumiem, tostarp paredzamo kredītzaudējumu summu izmaiņas un šo izmaiņu iemeslus; un c) informāciju par uzņēmuma pakļautību kredītriskam (t. i., par uzņēmuma finanšu aktīvu un apņemšanās izsniegt aizdevumu raksturīgo kredītrisku), tostarp par nozīmīgu kredītriska koncentrāciju.

35 C

Uzņēmumam nav jādublē informācija, kas jau ir uzrādīta citviet, ja vien šāda informācija ir iekļauta ar savstarpēju norādi no finanšu pārskatiem uz citiem pārskatiem, piemēram, vadības ziņojumu vai riska pārskatu, kas ir pieejams finanšu pārskatu lietotājiem tajā pašā laikā un ar tādiem pašiem noteikumiem kā finanšu pārskati. Bez informācijas, kas iekļauta ar savstarpēju norādi, finanšu pārskati ir nepilnīgi.

35 D

Ja vien nav noteikts citādi, uzņēmums, lai sasniegtu 35B punktā minētos mērķus, apsver atklājamās informācijas detalizācijas pakāpi, uzmanību, kas pievēršama dažādiem informācijas atklāšanas prasību aspektiem, piemērotu apkopojuma vai sadalījuma pakāpi un to, vai finanšu pārskatu lietotājiem ir nepieciešami papildu skaidrojumi, lai varētu novērtēt atklāto kvantitatīvo informāciju.

35 E

Ja informācija, kas atklāta saskaņā ar 35F–35N punktu, nav pietiekama, lai sasniegtu 35B punktā minētos mērķus, uzņēmums atklāj šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo papildinformāciju.

Kredītriska pārvaldības prakse

35 F

Uzņēmums izskaidro savu kredītriska pārvaldības praksi un to, kā tā saistās ar paredzamo kredītzaudējumu atzīšanu un novērtēšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, uzņēmums atklāj informāciju, kas finanšu pārskatu lietotājiem dod iespēju saprast un novērtēt: a) kā uzņēmums ir konstatējis, vai finanšu instrumentu kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, citstarp to, vai un kā: i) tiek uzskatīts, ka finanšu instrumentiem ir zems kredītrisks 9. SFPS 5.5.10. punkta izpratnē, norādot arī finanšu instrumentu kategorijas, uz kurām tas attiecas; un ii) 9. SFPS 5.5.11. punktā minētā prezumpcija, ka kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies kredītrisks (kad finanšu aktīviem ir kavējums, kas pārsniedz 30 dienas), ir tikusi atspēkota; b) kā uzņēmums definē saistību neizpildi, un kādi iemesli ir noteikuši šādu definīciju izvēli; c) kā instrumenti tiktu sagrupēti, ja paredzamie kredītzaudējumi tiktu novērtēti grupā; d) kā uzņēmums ir konstatējis, ka finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību; e) uzņēmuma izmantoto norakstīšanas politiku, tostarp, rādītājus, kas liecina par to, ka, saprātīgi spriežot, nav sagaidāma naudas līdzekļu atgūšana, un informāciju par politiku attiecībā uz finanšu aktīviem, kuri ir norakstīti, bet attiecībā uz kuriem vēl tiek veiktas izpildes darbības; un f) kā ir tikušas piemērotas 9. SFPS 5.5.12. punktā izklāstītās prasības attiecībā uz finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu mainīšanu, tostarp kā uzņēmums: i) konstatē, vai kredītrisks attiecībā uz finanšu aktīvu, kas ir ticis mainīts laikā, kad zaudējumu atskaitījumi tika novērtēti apjomā, kurš vienāds ar visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem, ir uzlabojies tādā mērā, ka zaudējumu atskaitījumi atkal saskaņā ar 9. SFPS 5.5.5. punktu tiek novērtēti apjomā, kas vienāds ar 12 mēnešu paredzamiem kredītzaudējumiem; un ii) uzrauga, cik lielā mērā zaudējumu atskaitījumi attiecībā uz finanšu aktīviem, kas atbilst i) daļā minētajiem kritērijiem, pēcāk saskaņā ar 9. SFPS 5.5.3. punktu tiek pārvērtēti apjomā, kurš ir vienāds ar visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem.

35 G

Uzņēmums paskaidro, kādus datus, pieņēmumus un aplēses paņēmienus tas ir izmantojis, lai piemērotu 9. SFPS 5.5. punktā izklāstītās prasības. Šajā nolūkā uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) uz kā ir balstīti dati, pieņēmumi un aplēses paņēmieni, kas izmantoti, lai: i) novērtētu 12 mēnešu paredzamos kredītzaudējumus un visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus; ii) konstatētu, vai kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies finanšu instrumentu kredītrisks; un iii) konstatētu, vai finanšu aktīvs ir finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību; b) kā ir tikusi ņemta vērā perspektīva informācija, lai konstatētu paredzamos kredītzaudējumus (tostarp ziņas par makroekonomikas informācijas izmantošanu); un c) izmaiņas aplēses paņēmienos vai nozīmīgos pieņēmumos, kas izdarītas pārskata periodā, un šo izmaiņu iemesli.

Kvantitatīva un kvalitatīva informācija par summām, kas izriet no paredzamiem kredītzaudējumiem

35 H

Lai izskaidrotu zaudējumu atskaitījumu izmaiņas un šo izmaiņu iemeslus, uzņēmums tabulas formā un sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām sniedz zaudējumu atskaitījumu sākumatlikuma saskaņojumu ar to noslēgumatlikumu, atsevišķi uzrādot attiecīgajā periodā notikušās izmaiņas: a) zaudējumu atskaitījumos, kurus novērtē apjomā, kas vienāds ar 12 mēnešu paredzamiem kredītzaudējumiem; b) zaudējumu atskaitījumos, kurus novērtē apjomā, kas vienāds ar visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem attiecībā uz: i) finanšu instrumentiem, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kuri nav finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību; ii) finanšu aktīviem, kuru kredītvērtība pārskata dienā ir samazināta (bet kuru kredītvērtība pirkšanas vai iniciēšanas brīdī nav bijusi samazināta); un iii) pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem vai nomas debitoru parādiem, attiecībā uz kuriem zaudējumu atskaitījumus novērtē saskaņā ar 9. SFPS 5.5.15. punktu; c) finanšu aktīvos, kas nopirkti vai iniciēti ar samazinātu kredītvērtību. Papildus saskaņošanai uzņēmums atklāj nediskontēto paredzamo kredītzaudējumu kopsummu sākotnējās atzīšanas brīdī attiecībā uz finanšu aktīviem, kuru sākotnējā atzīšana veikta pārskata periodā.

35 I

Lai finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju saprast zaudējumu atskaitījumu izmaiņas, par kurām informācija atklāta saskaņā ar 35H punktu, uzņēmums sniedz paskaidrojumu par to, kā finanšu instrumentu bruto uzskaites vērtības nozīmīgas izmaiņas attiecīgajā periodā ir veicinājušas zaudējumu atskaitījumu izmaiņas. Informāciju sniedz atsevišķi par finanšu instrumentiem, kas atspoguļo 35H punkta a)–c) apakšpunktā minētos zaudējumu atskaitījumus, un tajā ietver nozīmīgu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju. Finanšu instrumentu, kas veicinājuši zaudējumu atskaitījumu izmaiņas, bruto uzskaites vērtības izmaiņu piemēri ir šādi: a) izmaiņas, kuras izraisījuši finanšu instrumenti, kas iniciēti vai iegādāti pārskata periodā; b) ar finanšu aktīviem saistīto līgumisko naudas plūsmu izmaiņas, kas neizraisa šo finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanu saskaņā ar 9. SFPS; c) izmaiņas, ko izraisījuši finanšu instrumenti, kuru atzīšana pārskata periodā tika pārtraukta (tostarp tādi instrumenti, kas tika norakstīti); un d) izmaiņas, kas atkarīgas no tā, vai zaudējumu atskaitījumus novērtē apjomā, kas atbilst 12 mēnešu paredzamiem kredītzaudējumiem vai visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem.

35 J

Lai finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju izprast līgumisko naudas plūsmu tādu izmaiņu būtību un ietekmi uz finanšu aktīviem, kas nav izraisījušas atzīšanas pārtraukšanu, un šādu izmaiņu ietekmi uz paredzamo kredītzaudējumu novērtējumu, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) amortizētās izmaksas pirms šādām izmaiņām un šādu izmaiņu radītos neto guvumus vai zaudējumus, kas atzīti attiecībā uz finanšu aktīviem, kuriem līgumiskās naudas plūsmas ir tikušas mainītas pārskata periodā, kamēr to zaudējumu atskaitījumi tika novērtēti apjomā, kas vienāds ar visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem; un b) tādu finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtību pārskata perioda beigās, kuros kopš sākotnējās atzīšanas ir veiktas izmaiņas laikā, kad zaudējumu atskaitījumi tika novērtēti apjomā, kas vienāds ar visā darbības laikā paredzamiem kredītzaudējumiem un kuriem pārskata periodā zaudējumu atskaitījumi ir mainīti līdz apjomam, kas vienāds ar 12 mēnešu paredzamiem kredītzaudējumiem.

35 K

Lai finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju saprast nodrošinājuma un citu kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļu ietekmi uz summām, kas izriet no paredzamiem kredītzaudējumiem, uzņēmums atklāj šādu informāciju (sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām): a) summa, kas vislabāk atspoguļo tā maksimālo pakļautību kredītriskam pārskata perioda beigās, neņemot vērā turēto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļus (piemēram, savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas neatbilst 32. SGS minētajiem ieskaita kritērijiem); b) detalizēts apraksts par turēto nodrošinājumu (ķīlu) un citiem kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļiem, tostarp: i) turētā nodrošinājuma veida un kvalitātes apraksts; ii) skaidrojums par jebkādām nozīmīgām šā nodrošinājuma vai kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļu kvalitātes izmaiņām, kuras izraisījusi uzņēmumam nodrošinājuma politikas pasliktināšanās vai izmaiņas pārskata periodā; un iii) informācija par finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem uzņēmums nodrošinājuma dēļ nav atzinis zaudējumu atskaitījumus; c) kvantitatīva informācija par turēto nodrošinājumu (ķīlu) un citiem kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļiem (piemēram, par to, cik lielā mērā nodrošinājums un citi kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļi mazina kredītrisku) attiecībā uz finanšu aktīviem, kuriem pārskata dienā ir samazināta kredītvērtība.

35 L

Uzņēmums atklāj līgumisko, vēl neatmaksāto summu par finanšu aktīviem, kas pārskata periodā ir tikuši norakstīti un attiecībā uz kuriem joprojām tiek veiktas izpildes darbības.

Kredītriska darījumi

35 M

Lai finanšu pārskatu lietotājiem dotu iespēju novērtēt uzņēmuma pakļautību kredītriskam un saprast tā nozīmīgos kredītriska koncentrācijas gadījumus, uzņēmums atklāj šādu informāciju (sadalījumā pa kredītriska reitingu kategorijām): finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtību un pakļautību kredītriskam saistībā ar apņemšanos izsniegt aizdevumu un finanšu garantiju līgumiem. Šādu informāciju sniedz atsevišķi par finanšu instrumentiem: a) attiecībā uz kuriem zaudējumus atskaitījumu novērtē apjomā, kas vienāds ar 12 mēnešu paredzamiem kredītzaudējumiem; b) attiecībā uz kuriem zaudējumus atskaitījumu novērtē apjomā, kas vienāds ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, un kas ir: i) finanšu instrumenti, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir nozīmīgi palielinājies, bet kuri nav finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību; ii) finanšu aktīvi, kuru kredītvērtība pārskata dienā ir samazināta (bet kuru kredītvērtība pirkšanas vai iniciēšanas brīdī nav bijusi samazināta); un iii) pircēju un pasūtītāju parādi, līgumu aktīvi vai nomas debitoru parādi, attiecībā uz kuriem zaudējumu atskaitījumus novērtē saskaņā ar 9. SFPS 5.5.15. punktu; c) kuri ir nopirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību.

35 N

Attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem un nomas debitoru parādiem, kuriem uzņēmums piemēro 9. SFPS 5.5.15. punktu, informāciju, kas sniegta saskaņā ar 35M punktu, var balstīt uz rezerves matricu (sk. 9. SFPS B5.5.35. punktu).

36

Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas šis SFPS, bet kuriem nepiemēro 9. SFPS ietvertās prasības par vērtības samazināšanu, uzņēmums atklāj šādu informāciju (sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām): a) summa, kas vislabāk atspoguļo tā maksimālo pakļautību kredītriskam pārskata perioda beigās, neņemot vērā turēto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļus (piemēram, savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kas neatbilst 32. SGS minētajiem ieskaita kritērijiem); šāda informācija nav jāatklāj par finanšu instrumentiem, kuru uzskaites vērtība vislabāk atspoguļo maksimālo pakļautību kredītriskam; b) apraksts par turēto nodrošinājumu (ķīlu) un citiem kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļiem, kā arī to finansiālo ietekmi (piemēram, to, kādā apmērā nodrošinājums un citi kredītkvalitātes uzlabošanas līdzekļi mazina kredītrisku) attiecībā uz summu, kas vislabāk atspoguļo maksimālo pakļautību kredītriskam (neatkarīgi no tā, vai tā tiek atklāta saskaņā ar a) apakšpunktu vai to atspoguļo finanšu instrumenta uzskaites vērtība); c) [svītrots] d) [svītrots]

37

[Svītrots]

Nodrošinājums un citi saņemtie kredīta nodrošinājumi

38

Ja perioda laikā uzņēmums saņem finanšu vai nefinanšu aktīvus, iegūstot nodrošinājumu, ko tas tur kā ķīlu, vai izmantojot citus kredīta nodrošinājumus (piemēram, garantijas), un šādi aktīvi atbilst citos SFPS noteiktajiem atzīšanas kritērijiem, uzņēmums pārskata datumā atklāj informāciju par šādiem aktīviem: a) aktīvu veids un uzskaites vērtība un b) ja aktīvi nav viegli pārvēršami naudā, politikas šādu aktīvu atsavināšanai vai to lietošanai savā darbībā.

Likviditātes risks

39

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) neatvasināto finanšu saistību termiņanalīze (ieskaitot noslēgtos finanšu garantiju līgumus), kas atspoguļo atlikušos līgumu termiņus; b) atvasināto finanšu saistību termiņanalīze. Termiņanalīzē jāiekļauj atlikušie līgumu termiņi tādām atvasinātām finanšu saistībām, par kurām ir būtiski zināt līgumu termiņus, lai saprastu, kāds ir naudas plūsmas laika grafiks (sk. B11B punktu); c) apraksts par to, kā tas pārvalda a) un b) raksturīgo likviditātes risku.

Tirgus risks

Jutīguma analīze

40

Ja vien uzņēmums nepilda 41. punktu, tas atklāj šādu informāciju: a) jutīguma analīze par katru tirgus riska veidu, kuram uzņēmums ir pakļauts pārskata perioda beigās, norādot, kā peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu būtu ietekmējušas attiecīgā riska mainīgā lieluma izmaiņas, kuras bija pamatoti iespējamas tajā datumā; b) metodes un pieņēmumi, kas lietoti, sagatavojot jūtīguma analīzi, un c) lietoto metožu un pieņēmumu izmaiņas pret iepriekšējo periodu un šo izmaiņu iemesli.

41

Ja uzņēmums sagatavo jutīguma analīzi, piemēram, riskam pakļauto vērtību, kas atspoguļo savstarpējas atkarības starp riska mainīgajiem lielumiem (piemēram, procentu likmes un valūtas kursi), un lieto to finanšu risku pārvaldībai, tas var izmantot šo jutīguma analīzi 40. punktā noteiktās analīzes vietā. Uzņēmums atklāj arī šādu informāciju: a) skaidrojums par metodi, kas lietota, sagatavojot šādu jūtīguma analīzi, un par galvenajiem parametriem un pieņēmumiem, kuri ir pamatā sniegtajiem datiem, un b) skaidrojums par lietotās metodes mērķi un par ierobežojumiem, kas var novest pie tā, ka informācija pilnībā neatspoguļo iesaistīto aktīvu un saistību patieso vērtību.

Citas informācijas atklāšana par tirgus risku

42

Ja jūtīguma analīzes, par kurām informācija atklāta saskaņā ar 40. vai 41. punktu, nav reprezentatīvas attiecībā uz finanšu instrumentam raksturīgo risku (piemēram, tādēļ, ka pakļautība gada beigās neatspoguļo pakļautību gada laikā), uzņēmums atklāj šo faktu un iemeslu, kādēļ tas uzskata, ka jūtīguma analīzes nav reprezentatīvas.

FINANŠU AKTĪVU NODOŠANA

42 A

42B–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz finanšu aktīvu nodošanu, papildina citas šajā SFPS minētās informācijas atklāšanas prasības. Uzņēmums uzrāda 42B–42H punktā pieprasīto informāciju savu finanšu pārskatu vienā piezīmē. Uzņēmums nodrošina pieprasītās informācijas atklāšanu par visiem nodotajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pārtraukta, un par savu turpmāku iesaistīšanos saistībā ar nodoto aktīvu, kas pastāv pārskata datumā, neatkarīgi no tā, kad veikts attiecīgais nodošanas darījums. Lai piemērotu šajos punktos noteiktās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmums nodod visu finanšu aktīvu vai kādu tā daļu (nodotais finanšu aktīvs) tikai vienā no šādiem gadījumiem: a) tas nodod līgumā noteiktās tiesības saņemt šā finanšu aktīva naudas plūsmas; vai b) tas saglabā līgumā noteiktās tiesības saņemt šā finanšu aktīva naudas plūsmas, bet uzņemas līgumā noteikto pienākumu maksāt naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem, ar kuriem noslēgta vienošanās.

42 B

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj: a) saprast sasaisti starp nodotajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta, un saistītajām saistībām; un b) novērtēt, kāda pēc būtības ir uzņēmuma turpmākā iesaistīšanās saistībā ar tiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un kādi ir saistītie riski.

42 C

Lai piemērotu 42E–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmumam ir turpināta iesaiste pārvestajā finanšu aktīvā, ja, veicot pārvešanu, uzņēmums saglabā jebkādas līgumiskās tiesības vai pienākumus, kas piemīt pārvestajam finanšu aktīvam, vai iegūst jaunas līgumiskas tiesības vai pienākumus saistībā ar pārvesto finanšu aktīvu. Lai piemērotu 42E–42H punktā minētās informācijas atklāšanas prasības, par turpinātu iesaisti neuzskata: a) parastu pārstāvību un garantijas, kas saistītas ar krāpniecisku nodošanu un pamatotības, godprātības un godīgu darījumu veikšanas jēdzienu, kas likumīgas darbības rezultātā var anulēt nodošanu; b) nestandartizētus nākotnes, iespēju un citus līgumus, lai atgūtu nodoto finanšu aktīvu, kura līgumcena (jeb līguma izpildes cena) ir nodotā finanšu aktīva patiesā vērtība; vai c) vienošanos, saskaņā ar kuru uzņēmums saglabā līgumiskās tiesības saņemt finanšu aktīva naudas plūsmas, bet arī uzņemas līgumisku pienākumu maksāt naudas plūsmas vienam vai vairākiem uzņēmumiem, ja ir izpildīti 9. SFPS 3.2.5. punkta a)–c) apakšpunktā minētie nosacījumi.

Nodotie finanšu aktīvi, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta

42 D

Uzņēmums var būt pārvedis finanšu aktīvus tādā veidā, ka daļa vai visi pārvestie finanšu aktīvi nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai. Lai sasniegtu 42B punkta a) apakšpunktā izvirzītos mērķus, uzņēmums katrā pārskata dienā atklāj informāciju par katru to pārvesto finanšu aktīvu grupu, kuru atzīšana nav pilnībā pārtraukta: a) nodoto aktīvu veids; b) to īpašumtiesībām raksturīgo risku un labumu būtība, kādiem uzņēmums ir pakļauts; c) nodoto aktīvu un saistīto saistību starpā pastāvošās sasaistes būtības apraksts, tostarp ierobežojumi, kas no nodošanas rodas nodoto aktīvu lietošanai pārskatu sniedzējā uzņēmumā; d) ja saistīto saistību darījumu partnerim (partneriem) ir pieeja tikai nodotajiem aktīviem – grafiks, kas nosaka nodoto aktīvu patieso vērtību, saistīto saistību patieso vērtību un neto pozīciju (starpību starp nodoto aktīvu un saistīto saistību patieso vērtību); e) ja uzņēmums turpina atzīt visus nodotos aktīvus – nodoto aktīvu un saistīto saistību uzskaites vērtības; f) ja uzņēmums turpina atzīt aktīvus tā turpinātās iesaistes apmērā (sk. 9. SFPS 3.2.6. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un 3.2.16. punktu), – sākotnējo aktīvu kopējā uzskaites vērtība pirms pārvešanas, to aktīvu uzskaites vērtība, kurus uzņēmums turpina atzīt, un saistīto saistību uzskaites vērtība.

Nodotie finanšu aktīvi, kuru atzīšana ir pilnībā pārtraukta

42 E

Lai sasniegtu 42B punkta b) apakšpunktā izvirzītos mērķus, kad uzņēmums pilnā apmērā pārtrauc pārvesto finanšu aktīvu atzīšanu (sk. 9. SFPS 3.2.6. punkta a) apakšpunktu un c) apakšpunkta i) daļu), bet tam ir turpināta iesaiste tajos, uzņēmums par katru turpinātas iesaistes veidu katrā pārskata dienā atklāj vismaz šādu informāciju: a) aktīvu un saistību uzskaites vērtība, kas atzīta uzņēmuma finansiālā stāvokļa pārskatā un atspoguļo uzņēmuma turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un posteņu nosaukumi, kuros šo aktīvu un saistību uzskaites vērtība ir atzīta; b) aktīvu un saistību patiesā vērtība, kas atspoguļo uzņēmuma turpmāko iesaistīšanos saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta; c) summa, kas vislabāk atspoguļo uzņēmuma maksimālo pakļautību zaudējumiem no tā turpmākās iesaistīšanās saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, un informācija par to, kā šo maksimālo pakļautību zaudējumiem aprēķina; d) nediskontētās izejošās naudas plūsmas, kas varētu būt vajadzīgas, lai atpirktu finanšu aktīvus, kuru atzīšana ir pārtraukta (piem., bāzes cena iespēju līgumā), vai citas summas, kas maksājamas uzņēmumam, kuram tiek nodots aktīvs, saistībā ar nodotajiem aktīviem. Ja izejošā naudas plūsma ir mainīga, ziņotajai summai jābūt balstītai uz apstākļiem, kādi pastāv katrā pārskata datumā; e) to nediskontēto izejošo naudas plūsmu termiņu analīze, kas varētu būt vajadzīgas, lai atpirktu finanšu aktīvus, kuru atzīšana ir pārtraukta, vai citas summas, kas maksājamas uzņēmumam, kuram tiek nodots aktīvs, saistībā ar nodotajiem aktīviem, uzrādot atlikušos līgumu termiņus attiecībā uz uzņēmuma turpmāku iesaistīšanos; f) kvalitatīva informācija, kas paskaidro un atbalsta a)–e) apakšpunktā minēto kvantitatīvo informācijas atklāšanu.

42 F

Uzņēmums var apkopot 42E punktā minēto informāciju attiecībā uz konkrētu aktīvu, ja uzņēmumam ir vairāk nekā viens turpmākās iesaistīšanās veids saistībā ar attiecīgo finanšu aktīvu, kura atzīšana ir pārtraukta, un paziņot to kā vienu turpmākās iesaistīšanās veidu.

42 G

Turklāt uzņēmums atklāj šādu informāciju par katru turpmākās iesaistīšanās veidu: a) guvumi vai zaudējumi, kas atzīti aktīvu nodošanas dienā; b) atzītie ienākumi un izdevumi no uzņēmuma turpmākās iesaistīšanās saistībā ar finanšu aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta (piem., patiesās vērtības izmaiņas atvasinātos instrumentos), pārskata periodā un kopumā; c) ja kopējā nodošanas ieņēmumu summa (kas atbilst atzīšanas pārtraukšanai) pārskata periodā nav vienmērīgi sadalīta pa visu pārskata periodu (piem., ja nodošanas kopējā apjoma ievērojama daļa tiek nodota pārskata perioda pēdējās dienās): i) ja lielākā nodošana notikusi attiecīgajā pārskata periodā (piem., pēdējās piecās dienās pirms pārskata perioda beigām); ii) atzītā nodošanas summa (piem., saistītie guvumi vai zaudējumi) attiecīgajā pārskata perioda daļā; un iii) kopējā nodošanas ieņēmumu summa attiecīgajā pārskata perioda daļā. Uzņēmums sniedz šo informāciju par katru periodu, par kuru iesniedz apvienoto ienākumu pārskatu.

Papildu informācija

42 H

Uzņēmums atklāj jebkādu papildu informāciju, ko tas uzskata par nepieciešamu, lai sasniegtu 42B punktā izvirzītos informācijas atklāšanas mērķus.

9. SFPS SĀKOTNĒJĀ PIEMĒROŠANA

42 I

Pārskata periodā, kas ietver 9. SFPS sākotnējās piemērošanas dienu, uzņēmums atklāj šādu informāciju par katru finanšu aktīvu un finanšu saistību kategoriju sākotnējās piemērošanas dienā: a) sākotnējā novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība, kas konstatēta saskaņā ar 39. SGS vai saskaņā ar 9. SFPS iepriekšējo versiju (ja uzņēmuma izvēlētā pieeja 9. SFPS piemērošanai nozīmē to, ka dažādām prasībām var būt atšķirīga sākotnējās piemērošanas diena); b) jaunā novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība, kas noteikta saskaņā ar 9. SFPS; c) jebkuru finanšu aktīvu un finanšu saistību summas finanšu stāvokļa pārskatā, kas iepriekš tika noteiktas kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet vairs nav tā noteiktas, summas, kuras saskaņā ar 9. SFPS uzņēmumam ir jāpārklasificē, nošķirot no summām, ko uzņēmums izvēlas pārklasificēt sākotnējās piemērošanas dienā. Saskaņā ar 9. SFPS 7.2.2. punktu un atkarībā no pieejas, ko uzņēmums izvēlējies 9. SFPS piemērošanai, pārejai var paredzēt vairākas (nevis vienu) sākotnējās piemērošanas dienas. Tādēļ šis punkts var izraisīt informācijas atklāšanu vairākās (nevis vienā) sākotnējās piemērošanas dienā. Uzņēmums uzrāda šo kvantitatīvo atklājamo informāciju tabulas formā, ja vien tam nav vairāk piemērots cits formāts.

42 J

Pārskata periodā, kas ietver 9. SFPS sākotnējās piemērošanas dienu, uzņēmums atklāj kvalitatīvu informāciju, lai lietotājiem dotu iespēju saprast: a) kā tas 9. SFPS ietvertās klasifikācijas prasības ir piemērojis tiem finanšu aktīviem, kuru klasifikācija 9. SFPS piemērošanas ietekmē ir mainījusies; b) iemesli, kādēļ finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek noteikti kā tādi, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā sākotnējās piemērošanas dienā, vai kādēļ šāda noteikšana tiek atcelta. Saskaņā ar 9. SFPS 7.2.2. punktu un atkarībā no pieejas, ko uzņēmums izvēlējies 9. SFPS piemērošanai, pārejai var paredzēt vairākas (nevis vienu) sākotnējās piemērošanas dienas. Tādēļ šis punkts var izraisīt informācijas atklāšanu vairākās (nevis vienā) sākotnējās piemērošanas dienā.

42 K

Pārskata periodā, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro 9. SFPS izklāstītās finanšu aktīvu klasifikācijas un novērtēšanas prasības (t. i., ja uzņēmums attiecībā uz finanšu aktīviem veic pāreju no 39. SGS uz 9. SFPS), tas uzrāda informāciju, kas izklāstīta šā SFPS 42L–42O punktā, saskaņā ar 9. SFPS 7.2.15. punktu.

42 L

Ja 42K punktā attiecīgi paredzēts, uzņēmums atklāj informāciju par izmaiņām finanšu aktīvu un finanšu saistību klasifikācijā 9. SFPS sākotnējās piemērošanas dienā, atsevišķi norādot: a) uzskaites vērtību izmaiņas, balstoties uz to novērtēšanas kategorijām saskaņā ar 39. SGS (t. i., kas nav radušās no izmaiņām novērtējuma iezīmē, attiecībā uz kuru tiek veikta pāreja uz 9. SFPS); un b) uzskaites vērtību izmaiņas, kas izriet no izmaiņām novērtējuma iezīmē, kurai piemēro pāreju uz 9. SFPS. Šajā punktā minētā informācija nav jāatklāj pēc gada pārskata perioda, kurā uzņēmums finanšu aktīviem sākotnēji piemēro 9. SFPS ietvertās klasifikācijas un novērtēšanas prasības.

42 M

Ja to paredz 42K punkts, uzņēmums par finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas līdz ar pāreju uz 9. SFPS ir tikuši pārklasificēti, lai tie tiktu novērtēti amortizētās izmaksās, un par finanšu aktīviem, kas ir tikuši pārklasificēti no patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā tā, ka tie tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atklāj šādu informāciju: a) finanšu aktīvu vai finanšu saistību patieso vērtība pārskata perioda beigās; un b) guvumu vai zaudējumu patiesā vērtība, kas pārskata periodā tiktu atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos, ja attiecīgie finanšu aktīvi vai finanšu saistības nebūtu tikuši pārklasificēti. Šajā punktā minētā informācija nav jāatklāj pēc gada pārskata perioda, kurā uzņēmums finanšu aktīviem sākotnēji piemēro 9. SFPS ietvertās klasifikācijas un novērtēšanas prasības.

42 N

Ja to paredz 42K punkts, uzņēmums atklāj šādu informāciju par finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas līdz ar pāreju uz 9. SFPS ir tikuši pārklasificēti no patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu kategorijā: a) efektīvā procentu likme, kas noteikta sākotnējās piemērošanas dienā; un b) atzītie procentu ieņēmumi vai izdevumi. Ja uzņēmums finanšu aktīva vai finanšu saistību patieso vērtību uzskaita kā jauno bruto uzskaites vērtību sākotnējās piemērošanas dienā (sk. 9. SFPS 7.2.11. punktu), tas šajā punktā minēto informāciju atklāj par katru pārskata periodu līdz atzīšanas pārtraukšanai. Pretējā gadījumā šajā punktā minētā informācija nav jāatklāj pēc gada pārskata perioda, kurā uzņēmums finanšu aktīviem sākotnēji piemēro 9. SFPS ietvertās klasifikācijas un novērtēšanas prasības.

42 O

Ja uzņēmums uzrāda atklājamo informāciju, kas izklāstīta 42K–42N punktā, šai informācijai un informācijai, kas atklājama saskaņā ar šā SFPS 25. punktu, ir jābūt tādai, kas dotu iespēju saskaņot: a) novērtēšanas kategorijas, kas uzrādītas saskaņā ar 39. SGS un 9. SFPS; un b) finanšu instrumenta kategoriju uz sākotnējās piemērošanas dienu.

42 P

9. SFPS 5.5. punkta sākotnējās piemērošanas dienā uzņēmumam ir jāatklāj informācija, kas dotu iespēju saskaņot beigu vērtības samazinājuma atskaitījumu vērtību (39. SGS izpratnē) un uzkrājumus (37. SGS izpratnē) ar sākotnējo zaudējumu atskaitījumiem, kas noteikti saskaņā ar 9. SFPS. Attiecībā uz finanšu aktīviem šo informāciju saskaņā ar 39. SGS un 9. SFPS atklāj sadalījumā pa saistīto finanšu aktīvu novērtēšanas kategorijām, un tajā atsevišķi uzrāda novērtēšanas kategorijas izmaiņu ietekmi uz zaudējumu atskaitījumiem minētajā dienā.

42 Q

Pārskata periodā, kas ietver 9. SFPS sākotnējās piemērošanas dienu, uzņēmumam nav jāatklāj posteņu summas, kas tiktu paziņotas saskaņā ar klasifikācijas un novērtēšanas prasībām (tostarp 9. SFPS 5.4. un 5.5. punktā ietvertajām prasībām, kas saistītas ar finanšu aktīvu amortizēto izmaksu novērtējumu un vērtības samazināšanu): a) 9. SFPS – par iepriekšējiem periodiem; un b) 39. SGS – par kārtējo periodu.

42 R

9. SFPS 7.2.4. punktu, ja 9. SFPS sākotnējās piemērošanas dienā uzņēmumam ir praktiski neiespējami (8. SGS izpratnē) novērtēt izmainītu naudas laikvērtības elementu saskaņā ar 9. SFPS B4.1.9.B–B4.1.9.D punktu, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, uzņēmums novērtē šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, neņemot vērā prasības attiecībā uz 9. SFPS B4.1.9.B–B4.1.9.D punktā minētajām naudas laikvērtības elementa izmaiņām. Uzņēmums atklāj tādu finanšu aktīvu uzskaites vērtību pārskata dienā, kuru līgumisko naudas plūsmu iezīmes ir tikušas novērtētas, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, neņemot vērā prasības attiecībā uz 9. SFPS B4.1.9.B–B4.1.9.D punktā minētā naudas laikvērtības elementa izmaiņām – līdz šo finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanai.

42 S

Saskaņā ar 9. SFPS 7.2.5. punktu, ja sākotnējās piemērošanas dienā uzņēmumam ir praktiski neiespējami (8. SGS izpratnē) novērtēt to, vai pirmstermiņa atmaksas elementa patiesā vērtība bija nenozīmīga 9. SFPS B4.1.12. punkta d) apakšpunkta izpratnē, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, uzņēmums novērtē šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, neņemot vērā 9. SFPS B4.1.12. punktā minēto izņēmumu attiecībā uz priekšlaicīgas atmaksas elementiem. Uzņēmums atklāj tādu finanšu aktīvu uzskaites vērtību pārskata dienā, kuru līgumisko naudas plūsmu iezīmes ir tikušas novērtētas, balstoties uz faktiem un apstākļiem, kas pastāvēja finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas laikā, neņemot vērā 9. SFPS B4.1.12. punktā minēto izņēmumu attiecībā uz priekšlaicīgas atmaksas elementiem – līdz šo finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanai.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

43

Uzņēmums piemēro šo SFPS gada periodiem, kuri sākas 2007. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS pirms iepriekš noteiktā datuma, tas šo faktu atklāj.

44

Ja uzņēmums piemēro šo SFPS gada periodiem, kuri sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tam nav jāsniedz salīdzināmā informācija par informācijas atklāšanu, kas pieprasīta 31. līdz 42. punktā par risku veidu un apmēru, kuri izriet no finanšu instrumentiem.

44 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Papildus ir grozīts 20., 21., 23.(c) un (d), 27.(c). un B papildinājuma B5. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

44 B

3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) ir svītrots 3. punkta c) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) agrākam periodam, arī grozījumu piemēro šim agrākajam periodam. Tomēr grozījums neattiecas uz iespējamo atlīdzību par uzņēmējdarbības apvienošanu, kas notikusi pirms 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā) piemērošanas. Tā vietā uzņēmums uzskaita šādu atlīdzību atbilstīgi 3. SFPS (grozīts 2010. gadā) 65.A–65.E punktam.

44 C

Uzņēmums piemēro 3. punkta grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvāris vai vēlāk. Ja uzņēmums grozījumus “Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas” (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, piemēro kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī 3. punkta grozījumus.

44 D

Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem grozīts 3. punkta a) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šīs izmaiņas agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj un jāpiemēro šim agrākajam periodam 2008. gada maijā izdotie 28. SGS 1. punkta, 31. SGS 1. punkta un 32. SGS 4. punkta grozījumi. Uzņēmumam ir atļauts piemērot grozījumu perspektīvi.

44 E

[Svītrots]

44 F

[Svītrots]

44 G

Ar “Pilnveidoto informāciju par finanšu instrumentiem” (7. SFPS grozījums), kas publicēta 2009. gada martā, tika grozīts 27., 39. un B.11 punkts un pievienots 27.A, 27.B, B.10.A un B.11.A–B.11.F punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Uzņēmumam nav obligāti jāsniedz grozījumos prasītā informācija attiecībā uz: a) jebkuru gada pārskata periodu vai starpposma periodu (t. sk. pārskatiem par finanšu stāvokli), kas ir tāda ikgadējā salīdzināmā perioda ietvaros, kurš beidzas pirms 2009. gada 31. decembra, vai attiecībā uz b) pārskatiem par finanšu stāvokli agrākā salīdzināmā perioda sākumā attiecībā uz datumu līdz 2009. gada 31. decembrim. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj (47).

44H–44J

[Svītrots]

44 K

Standarta 44.B punkts grozīts ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem. Uzņēmums piemēro šo grozījumu gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. jūlijā vai pēc tā. Ir atļauta agrāka piemērošana.

44 L

Ar 2010. gada maijā publicētajiem SFPS uzlabojumiem ir pievienots 32.A punkts un grozīts 34. un 36.–38. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

44 M

Dokumentā “Informācijas atklāšana – finanšu aktīvu nodošana” (Grozījumi 7. SFPS), kas izdots 2010. gada oktobrī, svītro 13. punktu un pievieno 42A–42H punktu un B29–B39 punktu. Uzņēmums piemēro šos grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrāk par noteikto datumu, tam par to attiecīgi jāziņo. Uzņēmumam nav jānodrošina šajos grozījumos paredzētās informācijas atklāšana par periodu, kas sākas pirms grozījumu sākotnējās piemērošanas datuma.

44 N

[Svītrots]

44 O

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS un 11. SFPS “Kopīgas struktūras” tiek grozīts 3. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

44 P

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 3., 28., 29. punkts un A papildinājums un svītrots 27.–27B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

44 Q

Ar “Pārējo apvienoto ienākumu posteņu atspoguļošana finanšu pārskatos” (1. SGS grozījumi), kas izdoti 2011. gada jūnijā, grozīts 27.B punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 1. SGS, kas grozīts 2011. gada jūnijā.

44 R

Ar 2011. gada decembra publikāciju “Informācijas atklāšana un sniegšana – Finanšu aktīvu un finanšu saistību ieskaitīšana” (grozījumi 7. SFPS) iekļauts 13.A–13.F un B40.–B53. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Uzņēmums sniedz minētajos grozījumos prasīto informāciju retrospektīvi.

44S-44W

[Svītrots]

44 X

Saskaņā ar “Ieguldījumu sabiedrības” (grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS), kas izdots 2012. gada oktobrī, tika grozīts 3. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta “Ieguldījumu sabiedrības” agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo grozījumu piemēro agrāk, tas arī piemēro visus “Ieguldījumu sabiedrības” grozījumus vienlaikus.

44 Y

[Svītrots]

44 Z

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 2.–5., 8.–11., 14., 20., 28.–30., 36., 42.C–42.E punkts, A papildinājums un B1., B5., B9., B10., B22. un B27. punkts, svītrots 12., 12.A, 16., 22.–24., 37., 44.E, 44.F, 44.H–44.J, 44.N, 44.S–44.W, 44.Y, B4. punkts un D papildinājums un iekļauts 5.A, 10.A, 11.A, 11.B, 12.B–12.D, 16.A, 20.A, 21.A–21.D, 22.A–22.C, 23.A–23.F, 24.A–24.G, 35.A–35.N, 42.I–42.S, 44.ZA un B8.A–B8.J punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS. Šie grozījumi nav jāpiemēro salīdzinošai informācijai, ko sniedz par periodiem pirms 9. SFPS sākotnējās piemērošanas datuma.

44ZA

Saskaņā ar 9. SFPS 7.1.2. punktu gada pārskata periodiem līdz 2018. gada 1. janvārim uzņēmums var izvēlēties agrāk piemērot tikai prasības 9. SFPS 5.7.1. punkta c) apakšpunktā, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punktā par to, kā uzrāda guvumus un zaudējumus par finanšu saistībām, kas noteiktas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nepiemērojot pārējās 9. SFPS prasības. Ja uzņēmums izvēlas piemērot tikai minētos 9. SFPS punktus, tas atklāj šo faktu un pastāvīgi atklāj saistīto informāciju, kas noteikta šā SFPS (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 9. SFPS (2010.)) 10.–11. punktā.

44AA

Ar 2014. gada septembrī izdotajiem “SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2012.–2014. gada ciklam” tika grozīts 26.–29. punkts un iekļauts 26.A punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, izņemot, ja uzņēmumam nav nepieciešams piemērot grozījumus B30. un B30.A punktā nevienam uzrādītajam periodam, kas sākas pirms gada perioda, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro minētos grozījumus. Ir atļauta 44.R, B30. un B30.A punkta grozījumu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

44BB

Ar “Informācijas atklāšanas iniciatīvu” (1. SGS grozījumi), ko izdeva 2014. gada decembrī, grozīts 21. un B5. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir pieļaujama minēto grozījumu agrāka piemērošana.

44CC

Ar 16. SFPS Noma, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 29. un B11.D punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

44DD

Ar 2017. gada jūlijā izdoto 17. SFPS grozīts 3., 8. un 29. punkts un svītrots 30. punkts. Atbilstīgi 2020. gada jūnijā izdotajiem 17. SFPS grozījumiem tika turpmāk grozīts 3. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

44EE

“Procentu likmju etalonu reforma”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS un 7. SFPS, ir izdota 2019. gada septembrī un ar to tika pievienots 24.H un 44.DF punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro tad, kad tas piemēro grozījumus 9. SFPS vai 39. SGS.

44FF

Pārskata periodā, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro “Procentu likmju etalonu reformu”, kas izdota 2019. gada septembrī, uzņēmumam nav jāuzrāda kvantitatīvā informācija, kas pieprasīta 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas” 28. punkta f) apakšpunktā.

44GG

“Procentu likmju etalonu reforma (2. posms)”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS, tika izdota 2020. gada septembrī un ar to tika pievienots 24.I–24.J un 44.HH punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro tad, kad tas piemēro grozījumus 9. SFPS, 39. SGS, 4. SFPS vai 16. SFPS.

44HH

Pārskata periodā, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro procentu likmju etalona reformas 2. posmu, uzņēmumam nav jāatklāj informācija, kas citādi būtu prasīta 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā.

44 II

Ar Informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ar ko groza 1. SGS un SFPS prakses paziņojumu Nr. 2 “Vērtējumi par būtiskumu” un kas tika izdots 2021. gada februārī, grozīts 21. un B5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

30. SGS ATSAUKŠANA

45

Šis SFPS aizstāj 30. SGS “Informācijas atklāšana banku un līdzīgu finanšu iestāžu finanšu pārskatos”.

8. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Uzņēmējdarbības segmenti

PAMATPRINCIPS

1

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un ekonomisko vidi, kurā tas darbojas.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šis SFPS attiecas uz: a) tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem, i) kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus) vai ii) kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā, un b) tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuras mātesuzņēmums ir uzņēmums, i) kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus) vai ii) kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.

3

Ja uzņēmums, kuram nav obligāti jāpiemēro šis SFPS, izvēlas atklāt informāciju par segmentiem, kas neatbilst šim SFPS, tam šī informācija nav jādēvē par segmenta informāciju.

4

Ja finanšu pārskatā ir ietverti gan mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, uz kuriem attiecināma šā SFPS darbības joma, gan arī mātesuzņēmuma atsevišķi finanšu pārskati, segmenta informācija ir jāiekļauj tikai konsolidētajos finanšu pārskatos.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS SEGMENTI

5

Uzņēmējdarbības segments ir uzņēmuma sastāvdaļa: a) kas veic uzņēmējdarbību, no kuras tā var gūt ieņēmumus un kura tai var radīt izdevumus (ieskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz darījumiem ar citām šā paša uzņēmuma sastāvdaļām), b) kura darbības rezultātus regulāri pārskata uzņēmuma galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, lai pieņemtu lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem un novērtētu tā sniegumu; un c) par kuru ir pieejama nošķirta finanšu informācija. Uzņēmējdarbības segments var iesaistīties uzņēmējdarbībā, kurā tam vēl jāgūst ieņēmumi, piemēram, darbības uzsākšanas process var būt uzņēmējdarbības segments pirms ieņēmumu gūšanas.

6

Ne visas uzņēmuma daļas ir uzņēmējdarbības segmenti vai uzņēmējdarbības segmenta daļa. Piemēram, korporatīvā vadība vai atsevišķas funkcionālās nodaļas var negūt ieņēmumus vai arī gūt ieņēmumus, kuriem uzņēmuma darbības ietvaros ir tikai gadījuma raksturs, un tās nav uzņēmējdarbības segmenti. Šā SFPS izpratnē uzņēmuma pēcnodarbinātības pabalstu plānus neuzskata par uzņēmējdarbības segmentiem.

7

Termins “galvenais darbības lēmumu pieņēmējs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Šis amatpienākums ietver līdzekļu piešķiršanu uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentiem un to snieguma novērtēšanu. Bieži galvenais darbības lēmumu pieņēmējs uzņēmumā ir tā izpilddirektors vai direktors, taču tā var būt arī, piemēram, izpilddirektoru vai citu personu grupa.

8

Daudzos uzņēmumos 5. punktā aprakstītās uzņēmējdarbības segmenta trīs īpašības skaidri nosaka to uzņēmējdarbības segmentus. Taču uzņēmums var sagatavot pārskatus, kuros tā uzņēmējdarbība ir aprakstīta dažādos veidos. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu segmenta informācijas komplektu, citi faktori var noteikt vienu sastāvdaļu komplektu kā tādu, kas veido uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentus, tostarp katras sastāvdaļas uzņēmējdarbības apraksts, par šo sastāvdaļu atbildīgo vadītāju esība un informācija, kuru iesniedz direktoru padomei.

9

Parasti uzņēmējdarbības segmentam ir segmenta vadītājs, kurš tieši atbildīgs galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam un uztur ar viņu regulāru kontaktu, lai apspriestu segmenta darbību, finanšu rezultātus, prognozes un plānus. Termins “segmenta vadītājs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs var būt arī vairāku uzņēmējdarbības segmentu vadītājs. Viens vadītājs var būt vairāk nekā viena uzņēmējdarbības segmenta vadītājs. Ja 5. punktā aprakstītās īpašības attiecas uz vairāk nekā vienu organizācijas sastāvdaļu komplektu, taču ir tikai viens komplekts, par kuru segmenta vadītāji ir atbildīgi, uzņēmējdarbības segmentus veido šis sastāvdaļu komplekts.

10

Standarta 5. punktā aprakstītās īpašības var attiekties uz diviem vai vairākiem sastāvdaļu komplektiem, kuri savstarpēji pārklājas un par kuriem vadītāji ir atbildīgi. Šādu struktūru dažreiz dēvē par organizācijas matricas formu. Piemēram, dažos uzņēmumos daži vadītāji ir atbildīgi par atšķirīgām preču un pakalpojumu jomām pasaules mērogā, bet citi vadītāji ir atbildīgi par noteiktiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs regulāri pārskata abu sastāvdaļu komplektu darbības rezultātus, un finanšu informācija ir pieejama par abiem. Šādā situācijā uzņēmumam, balstoties uz pamatprincipu, ir jānosaka, kurš sastāvdaļu komplekts veido uzņēmējdarbības segmentus.

UZRĀDĀMIE SEGMENTI

11

Uzņēmumam pārskatos ir jāiekļauj atsevišķa informācija par visiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri: a) ir identificēti saskaņā ar 5.–10. punktu vai arī kuri saskaņā ar 12. punktu izveidoti, apvienojot divus vai vairākus segmentus, un b) pārsniedz kvantitatīvos sliekšņus, kas noteikti 13. punktā. Standarta 14.–19. punktā ir noteiktas citas situācijas, kad pārskatā ir jānorāda atsevišķa informācija par uzņēmējdarbības segmentu.

Apvienošanas kritēriji

12

Uzņēmējdarbības segmentiem bieži ir raksturīgs līdzīgs ilgtermiņa finanšu sniegums, ja to saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs. Piemēram, ja divu uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs, var paredzēt, ka arī to ilgtermiņa vidējā bruto peļņa būs līdzīga. Divus vai vairākus uzņēmējdarbības segmentus var apvienot vienā uzņēmējdarbības segmentā, ja šāda apvienošana atbilst SFPS pamatprincipam, segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un segmenti ir līdzīgi pēc visiem šiem faktoriem: a) preču vai pakalpojumu veids; b) ražošanas procesu veids; c) preču pircēja vai pakalpojumu pasūtītāja veids vai kategorija; d) metodes, kuras tie izmanto preču un pakalpojumu izplatīšanai; un e) attiecīgā gadījumā normatīvā vide, piemēram, bankas, apdrošināšanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi.

Kvantitatīvie kritēriji

13

Uzņēmumam ir atsevišķi jāuzrāda informācija par uzņēmējdarbības segmentu, kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kvantitatīvajiem kritērijiem: a) Tā pārskatā uzrādītie ieņēmumi, ieskaitot gan pārdošanu ārējiem klientiem, gan pārdošanu un citus darījumus ar citiem segmentiem, veido 10 procentus vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem iekšējiem un ārējiem ieņēmumiem. b) Tā pārskatā uzrādītās peļņas vai zaudējumu absolūtā summa veido 10 procentus vai vairāk no i) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri nav uzrādījuši zaudējumus, apvienotās uzrādītās peļņas vai ii) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri uzrādījuši zaudējumus, apvienotajiem uzrādītajiem zaudējumiem atkarībā no tā, kurš rādītājs ir lielāks pēc absolūtās summas. c) Tā aktīvi veido 10 procentus vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem aktīviem. Uzņēmējdarbības segmentus, kuri neatbilst nevienam no kvantitatīvajiem sliekšņiem, var uzskatīt par uzrādāmiem segmentiem un informāciju par tiem norādīt atsevišķi, ja vadība uzskata, ka informācija par šo segmentu būs noderīga finanšu pārskatu lietotājiem.

14

Uzņēmums var apvienot informāciju par uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, ar informāciju par citiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, lai izveidotu vienu uzrādāmu segmentu, tikai tādā gadījumā, ja šo uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un tiem ir kopīga lielākā daļa no apvienošanas kritērijiem, kuri norādīti 12. punktā.

15

Ja kopējie ārējie ieņēmumi, ko uzrāda uzņēmējdarbības segmenti, veido mazāk nekā 75 procentus no uzņēmuma ieņēmumiem, papildu uzņēmējdarbības segmenti jāidentificē kā uzrādāmie segmenti (pat tad, ja tie neatbilst kritērijiem, kas noteikti 13. punktā), līdz uzrādāmajos segmentos ir iekļauti vismaz 75 procenti no uzņēmuma ieņēmumiem.

16

Informācija par citām uzņēmējdarbības aktivitātēm un uzņēmējdarbības segmentiem, kas nav uzrādāmi, ir jāapvieno un jāsniedz kategorijā “visi pārējie segmenti” atsevišķi no citiem salīdzinošiem posteņiem salīdzināšanā, kas nepieciešama atbilstīgi 28. punktam. Ir jāpaskaidro to ieņēmumu avoti, kas iekļauti kategorijā “visi pārējie segmenti”.

17

Ja vadība uzskata, ka uzņēmējdarbības segments, kurš identificēts kā uzrādāms segments tieši iepriekšējā periodā, vēl joprojām ir nozīmīgs, informāciju par šo segmentu arī turpmāk pārskata periodā uzrāda atsevišķi pat tad, ja tas vairs neatbilst uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā.

18

Ja uzņēmējdarbības segmentu saskaņā ar kvantitatīvajiem kritērijiem pārskata periodā identificē kā uzrādāmu segmentu, segmenta informācija par iepriekšējo periodu ir jāpārveido salīdzināšanas vajadzībām, lai atspoguļotu jauno uzrādāmo segmentu kā atsevišķu segmentu pat tādā gadījumā, ja šis segments iepriekšējā periodā neatbilda uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošanas izmaksas būtu pārmērīgas.

19

Var būt praktiska rakstura ierobežojums uzrādāmo segmentu skaitam, par kuru uzņēmums sniedz atsevišķu informāciju, un, pārsniedzot šo skaitu, segmenta informācija var kļūt pārāk detalizēta. Lai gan nav noteikts precīzs ierobežojums, tomēr, ja saskaņā ar 13.–18. punktu uzrādāmo segmentu skaits pārsniedz desmit, uzņēmumam ir jāapsver, vai nav sasniegts praktiska rakstura ierobežojums.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

20

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un ekonomisko vidi, kurā tas darbojas.

21

Lai izpildītu 20. punktā noteikto principu, uzņēmumam par katru periodu, par kuru ir sagatavots apvienoto ienākumu pārskats, ir jāatklāj šāda informācija: a) vispārējā informācija atbilstīgi aprakstam 22. punktā; b) informācija par uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, tostarp noteikti ieņēmumi un izdevumi, kas iekļauti uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, segmenta aktīvi, segmenta saistības un novērtēšanas princips, atbilstīgi aprakstam 23.–27. punktā; un c) segmenta ieņēmumu, uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu, segmenta saistību un citu būtisku segmenta posteņu kopsummu salīdzināšana ar atbilstošajām uzņēmuma summām atbilstīgi aprakstam 28. punktā. Summu saskaņošana finanšu stāvokļa pārskatā uzrādāmiem segmentiem ar summām uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskatā jāveic katrā datumā, kad ir sniegts finanšu stāvokļa pārskats. Informācija par iepriekšējiem periodiem ir jāpārveido saskaņā ar 29. un 30. punktā sniegto aprakstu.

Vispārējā informācija

22

Uzņēmumam ir jāatklāj šāda vispārējā informācija: a) faktori, kurus izmanto, lai identificētu uzņēmuma uzrādāmos segmentus, tostarp organizatoriskais pamatojums (piemēram, vai vadība ir izvēlējusies organizēt uzņēmumu, balstoties uz preču un pakalpojumu, ģeogrāfisko apgabalu, normatīvās vides atšķirībām vai faktoru kombināciju, un vai uzņēmējdarbības segmenti ir apvienoti); aa) vadības izdarītie vērtējumi, piemērojot 12. punktā norādītos apvienošanas kritērijus. Tas ietver īsu aprakstu par darbības segmentiem, kuri ir apvienoti šādā veidā, un ekonomiskiem rādītājiem, kas ir novērtēti, lai noteiktu, ka apvienoto darbības segmentu ekonomiskais raksturojums ir līdzīgs; un b) preču un pakalpojumu veidi, kas dod ieņēmumus katram no uzrādāmajiem segmentiem.

Informācija par peļņu vai zaudējumiem, aktīviem un saistībām

23

Uzņēmumam ir jāparāda peļņas vai zaudējumu rādītājs par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāparāda kopējo aktīvu un saistību novērtējums par katru uzrādāmo segmentu, ja šādi rādītāji regulāri tiek iesniegti galvenajam saimniecisko lēmumu pieņēmējam. Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais saimniecisko lēmumu pieņēmējs, vai tās citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam saimniecisko lēmumu pieņēmējam pat tad, ja tās nav iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, uzņēmumam arī par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija: a) ieņēmumi no ārējiem klientiem; b) ieņēmumi no darījumiem ar tā paša uzņēmuma citiem uzņēmējdarbības segmentiem; c) procentu ieņēmumi; d) procentu izdevumi; e) nolietojums un amortizācija; f) būtiski ienākumu un izdevumu posteņi, kas atklāti saskaņā ar 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā) 97. punktu; g) uzņēmuma daļa no asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas vai zaudējuma, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes; h) ienākuma nodokļa izdevumi vai ienākumi; un i) būtiski ne-naudas posteņi, kas nav nolietojums un amortizācija. Uzņēmumam ir jāuzrāda procentu ieņēmumi atsevišķi no procentu izdevumiem par katru uzrādāmo segmentu, izņemot gadījumus, ja lielāko daļu no segmenta ieņēmumiem veido procenti un galvenais darbības lēmumu pieņēmējs balstās galvenokārt uz neto procentu ieņēmumiem, vērtējot segmenta sniegumu un pieņemot lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem. Šādā situācijā uzņēmums var uzrādīt segmenta neto procentu ieņēmumus bez procentu izdevumiem, to īpaši norādot.

24

Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam arī tādā gadījumā, ja tās nav iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, uzņēmumam par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija: a) investīciju summas asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes; un b) summas, kas pieskaitītas ilgtermiņa aktīviem (48), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvus, definētu neto pabalstu aktīvus (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti”) un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem.

NOVĒRTĒJUMS

25

Katra norādītā segmenta posteņa summai ir jābūt rādītājam, kas ziņots galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam, lai pieņemtu lēmumus par līdzekļu piešķiršanu segmentam un tā snieguma novērtējumu. Korekcijas un izslēgšanas darbības, kas veiktas, sagatavojot uzņēmuma finanšu pārskatus, un ieņēmumu, izdevumu un guvumu vai zaudējumu iedalījums ir jāiekļauj, nosakot segmenta uzrādīto peļņu vai zaudējumus, tikai tādā gadījumā, ja tie ir iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Līdzīgi par segmentu ir jānorāda tikai tie aktīvi un saistības, kas ir iekļautas segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājos, kurus izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Ja uz uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, aktīviem vai saistībām attiecina kādas summas, šīs summas ir jāattiecina, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem.

26

Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto tikai vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, lai novērtētu segmenta sniegumu un pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, segmenta peļņa vai zaudējumi, aktīvi un saistības ir jāuzrāda atbilstoši šiem rādītājiem. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, uzrādītajiem rādītājiem ir jābūt tiem, kuri pēc vadības uzskata ir noteikti saskaņā ar uzskaites principiem, kas visprecīzāk atbilst tiem, kurus izmanto attiecīgo summu aprēķināšanai uzņēmuma finanšu pārskatos.

27

Uzņēmumam ir jāsniedz skaidrojums par segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājiem par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāatklāj vismaz šāda informācija: a) darījumu starp uzrādāmajiem segmentiem grāmatvedības uzskaites pamats; b) visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņas vai zaudējumu rādītājiem pirms ienākuma nodokļa izdevumiem vai ienākumiem un pārtrauktajām darbībām (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu; c) visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu aktīvu rādītājiem un uzņēmuma aktīvu rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu; d) visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu saistību rādītājiem un uzņēmuma saistību rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu; e) visu to izmaiņu raksturojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, kuras pastāv rādītāju aprēķināšanas metodēs, ko izmanto, lai noteiktu uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumus, un šo izmaiņu ietekme uz segmenta peļņas vai zaudējumu rādītāju, ja tāda ir; f) visu asimetrisko sadalījumu raksturojums un ietekme uz uzrādāmajiem segmentiem. Piemēram, uzņēmums var iedalīt segmentam amortizācijas izdevumus, taču atbilstīgos amortizējamos aktīvus šim segmentam neiedalīt.

Salīdzināšana

28

Uzņēmumam ir jāveic salīdzināšana starp visiem turpmāk minētajiem elementiem: a) uzrādāmo segmentu kopējie ieņēmumi un uzņēmuma ieņēmumi; b) uzrādāmo segmentu kopējie peļņas vai zaudējumu rādītāji un uzņēmuma peļņa un zaudējumi pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām. Tomēr, ja uzņēmums attiecina uz uzrādāmajiem segmentiem tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var veikt salīdzināšanu starp segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem pēc šiem posteņiem; c) uzrādāmo segmentu kopējie aktīvi un uzņēmuma aktīvi, ja segmenta aktīvi tiek uzrādīti saskaņā ar 23. punktu; d) uzrādāmo segmentu kopējās saistības un uzņēmuma saistības, ja segmenta saistības tiek uzrādītas saskaņā ar 23. punktu; e) uzrādāmo segmentu kopējās summas par visiem pārējiem būtiskiem posteņiem, par kuriem tiek uzrādīta informācija, un atbilstošajām uzņēmuma summām. Visi būtiskie salīdzināšanas posteņi ir jānorāda un jāapraksta atsevišķi. Piemēram, atsevišķi ir jānorāda un jāapraksta visu to būtisko korekciju summas, kas nepieciešamas atšķirīgu grāmatvedības politiku dēļ, lai veiktu salīdzināšanu starp uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem.

Iepriekš uzrādītās informācijas pārveidošana

29

Ja uzņēmums maina iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, atbilstīgā informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, ir jāpārveido, izņemot gadījumus, kad šāda informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Lēmums par to, vai informācija ir pieejama un vai tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, ir jāpieņem par katru atsevišķu uzrādāmo posteni. Pēc izmaiņām uzrādāmo segmentu sastāvā uzņēmumam ir jānorāda, vai tas ir veicis segmenta informācijas atbilstošo posteņu pārveidošanu par iepriekšējiem periodiem.

30

Ja uzņēmums ir mainījis iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, un ja segmenta informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, nav pārveidota, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tad gadā, kurā notiek šīs izmaiņas, uzņēmumam ir jānorāda segmenta informācija par pārskata periodu gan saskaņā ar iepriekšējo, gan jauno segmentu sadalījumu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA UZŅĒMUMA MĒROGĀ

31

Standarta 32.–34. punkts attiecas uz visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis SFPS, tostarp uz tiem uzņēmumiem, kuriem ir tikai viens uzrādāmais segments. Dažu uzņēmumu uzņēmējdarbības aktivitātes nav organizētas, pamatojoties uz attiecīgo preču un pakalpojumu atšķirībām vai darbības ģeogrāfisko apgabalu atšķirībām. Šāda uzņēmuma uzrādāmie segmenti var uzrādīt ieņēmumus, kurus veido plašs būtiski atšķirīgu preču un pakalpojumu klāsts, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var piedāvāt būtībā līdzīgas preces un pakalpojumus. Tāpat uzņēmuma uzrādāmajiem segmentiem var būt aktīvi dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, un tie var uzrādīt ieņēmumus no klientiem dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var darboties vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Informācija, kas noteikta 32.–34. punktā, ir jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tā nav sniegta kā daļa no uzrādāmā segmenta informācijas, kuru nosaka ar šo SFPS.

Informācija par precēm un pakalpojumiem

32

Uzņēmumam ir jāuzrāda ieņēmumi no ārējiem klientiem par katru preci un pakalpojumu, par katru līdzīgu preču un pakalpojumu grupu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, un tādā gadījumā šis fakts ir jānorāda. Uzrādīto ieņēmumu summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā.

Informācija par ģeogrāfiskajiem apgabaliem

33

Uzņēmumam ir jāuzrāda šāda ģeogrāfiskā informācija, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām: a) ieņēmumi no ārējiem klientiem, i) kas attiecas uz uzņēmuma mītnes valsti un ii) kas attiecas uz visām ārvalstīm kopā, no kurām uzņēmums gūst ieņēmumus. Ja ieņēmumi no ārējiem klientiem, kas attiecas uz vienu atsevišķu ārvalsti, ir būtiski, šie ieņēmumi ir jānorāda atsevišķi. Uzņēmumam ir jānorāda pamatojums, saskaņā ar kuru ieņēmumi no ārējiem klientiem tiek attiecināti uz atsevišķām valstīm; b) ilgtermiņa aktīvi (49), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvi, pēc nodarbinātības pabalstu aktīvi un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem i) kas atrodas uzņēmuma mītnes valstī un ii) atrodas visās ārvalstīs kopā, kurās uzņēmuma ir aktīvi. Ja aktīvi kādā atsevišķā ārvalstī ir būtiski, tie jānorāda atsevišķi. Uzrādītajām summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā. Ja nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, šis fakts ir jānorāda. Papildus informācijai, kas noteikta šajā punktā, uzņēmums var norādīt ģeogrāfiskās informācijas starpsummas par valstu grupām.

Informācija par galvenajiem klientiem

34

Uzņēmumam ir jāsniedz informācija par to, kādā mērā tas ir atkarīgs no saviem galvenajiem klientiem. Ja ieņēmumi no darījumiem ar vienu ārējo klientu veido 10 procentus vai vairāk no uzņēmuma ieņēmumiem, uzņēmumam ir jānorāda šis fakts, kopējais ieņēmumu daudzums no katra šāda klienta un segmenta vai segmentu, kas uzrāda šos ieņēmumus, identitāte. Uzņēmumam nav jāatklāj galvenā klienta identitāte un ieņēmumu summa, kādu katrs segments uzrāda kā saņemtu no šāda klienta. Šā SFPS izpratnē uzņēmumu grupu, kas pārskatu sniedzējam uzņēmumam ir zināma kā tāda, uz kuru attiecas kopēja kontrole, uzskata par vienu klientu,. Tomēr tiek prasīts spriedums, lai novērtētu, vai valdību (tostarp valsts aģentūras un tamlīdzīgas pašvaldības, valsts vai starptautiskas iestādes) un uzņēmumus, kas pārskatu sniedzējam uzņēmumam ir zināmi kā tādi, kas atrodas šīs valdības kontrolē, uzskata par vienu klientu. Novērtējot šo, pārskatu sniedzējam uzņēmumam jāapsver ekonomiskās integrācijas apmērs starp šiem uzņēmumiem.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

35

Uzņēmumam ir jāpiemēro šis SFPS savos gada finanšu pārskatos par periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS savos finanšu pārskatos par periodu pirms 2009. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda.

35 A

23. punkts tika grozīts ar dokumentu “SFPS uzlabojumi”, kas izdots 2009. gada aprīlī. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2010. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

36

Segmenta informācija par iepriekšējiem gadiem, kas tiek uzrādīta kā salīdzinošā informācija par sākotnējo piemērošanas gadu (ieskaitot 2009. gada aprīlī veikto 23. punkta grozījumu piemērošanu), ir jāpārveido, lai tā atbilstu šā SFPS prasībām, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana var būt saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

36 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 23.(f). punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

36 B

24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītām pusēm” (kas pārskatīts 2009. gadā) grozīts 34. punkts gada periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 24. SGS (kas pārskatīts 2009. gadā) agrākam periodam, šim agrākajam periodam piemēro grozīto 34.punktu.

36 C

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika grozīts 22. un 28. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus gada periodiem, kas sākas 2014. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums minētos grozījumus piemēro agrākam periodam, šis fakts ir jānorāda.

14. SGS ATSAUKŠANA

37

Šis SFPS aizstāj 14. SGS “Informācijas sniegšana pa segmentiem”.

9. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

“ Finanšu instrumenti ”

1. NODAĻA.   Mērķis

1.1.

Šā standarta mērķis ir noteikt principus finanšu pārskatu sagatavošanai par finanšu aktīviem un finanšu saistībām, lai finanšu pārskatu lietotājiem nodrošinātu piemērotu un noderīgu informāciju, kas ļauj novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu apmēru, laika grafiku un nenoteiktību.

2. NODAĻA.   Tvērums

2.1.

Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot: a) līdzdalību sabiedrībās, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuru uzskaita saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” vai 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”. Tomēr dažos gadījumos 10. SFPS, 27. SGS vai 28. SGS prasa vai ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saskaņā ar dažām vai visām šā standarta prasībām. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī atvasinātajiem instrumentiem attiecībā uz līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izņemot, ja atvasinātais instruments atbilst uzņēmuma pašu kapitāla instrumenta definīcijai saskaņā ar 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”. b) no nomas darījumiem izrietošās tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 16. SPFS “Noma”. Tomēr: i) uz iznomātāja atzītiem finanšu nomas debitoru parādiem (t. i., neto ieguldījumi finanšu nomā) un operatīvās nomas debitoru parādiem attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas un vērtības samazināšanas prasības; ii) uz nomnieka atzītām nomas saistībām attiecas šā standarta 3.3.1. punktā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības; un iii) uz nomas darījumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem attiecas šajā standartā noteiktās prasības, kas piemērojamas iegultiem atvasinātajiem instrumentiem; c) darba devēju tiesības un pienākumi saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”; d) uzņēmuma emitētie finanšu instrumenti, kuri atbilst 32. SGS noteiktajai kapitāla vērtspapīru instrumenta definīcijai (tostarp iespējas līgumi un garantijas) vai kuri saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumenti. Tomēr šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu turētājs minētajiem instrumentiem piemēro šo standartu, izņemot, ja tie atbilst a) apakšpunktā minētajam izņēmumam; e) tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no apdrošināšanas līguma, kā definēts 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, vai no ieguldījumu līguma ar diskrecionāras dalības iezīmēm, uz kuru attiecas 17. SFPS darbības joma. Tomēr šo standartu piemēro: i) tādiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri ir iegulti līgumos, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja paši atvasinātie instrumenti nav līgumi, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma; ii) ieguldījumu komponentiem, kas ir nodalīti no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, ja 17. SFPS pieprasa šādu nodalīšanu, izņemot, ja nodalītais ieguldījumu komponents ir ieguldījumu līgums ar diskrecionārās dalības iezīmēm, uz kuru attiecas 17. SFPS darbības joma; iii) emitenta tiesībām un pienākumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kas atbilst finanšu garantiju līguma definīcijai. Turklāt, ja finanšu garantiju līgumu emitents iepriekš ir nepārprotami apgalvojis, ka tas šos līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem, un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaiti, tas pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot vai nu šo standartu, vai 17. SFPS (skatīt B2.5.–B2.6. punktu). Emitents šādu izvēli var izdarīt attiecībā uz katru atsevišķu līgumu; šāda izvēle attiecībā uz konkrēto līgumu nav atsaucama; iv) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no kredītkaršu līgumiem vai līdzīgiem līgumiem, ko uzņēmums emitē, kuri paredz kredīta vai maksājuma instrumentus un kuri atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, bet kurus 17. SFPS 7. punkta h) apakšpunkts izslēdz no 17. SFPS darbības jomas. Tomēr tikai un vienīgi tad, ja apdrošināšanas segums ir šāda finanšu instrumenta līguma noteikums, uzņēmums nodala šo komponentu un tam piemēro 17. SFPS (sk. 17. SFPS 7. punkta h) apakšpunktu); v) uzņēmuma tiesībām un pienākumiem, kas ir finanšu instrumenti, kuri izriet no kredītkaršu līgumiem, kurus uzņēmums emitē un kuri ierobežo kompensāciju par apdrošinātajiem gadījumiem līdz summai, kas citādi nepieciešama, lai nokārtotu līgumisko apdrošinājuma ņēmēja pienākumu, ja uzņēmums saskaņā ar 17. SFPS 8.A punktu izvēlas šādiem līgumiem piemērot 9. SFPS, nevis 17. SFPS; f) nākotnes līgumi starp pircēju un akciju vai daļu turētāju, kas ir pārdevējs, par uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu, kā rezultātā iegādes datumā nākotnē notiks komercdarbības apvienošana, uz kuru attiecas 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”. Nākotnes līguma termiņš nedrīkstētu pārsniegt saprātīgu laika periodu, kāds parasti nepieciešams jebkādu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai un darījuma pabeigšanai; g) finanšu garantijas, kas atšķiras no tām finanšu garantijām, kuras aprakstītas 2.3. punktā. Tomēr aizdevuma izsniegšanas apņemšanās emitents attiecībā uz to apņemšanos izsniegt aizdevumu, uz kuru šis standarts citā ziņā neattiecas, piemēro šajā standartā noteiktās vērtības samazināšanas prasības. Turklāt uz visa veida apņemšanos izsniegt aizdevumu attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības; h) finanšu instrumenti, līgumi un saistības atbilstoši uz pamatkapitāla daļām balstītiem maksājumu darījumiem, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”, izņemot līgumus, uz kuriem attiecas šā standarta 2.4.–2.7. punkts un kuriem ir piemērojams šis standarts; i) tiesības uz maksājumiem, kas paredzēti, lai uzņēmumam atlīdzinātu izdevumus, kuri tam jāsedz tādu saistību nokārtošanai, ko tas atzīst kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” vai ko kādā agrākā periodā tas atzina kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS; j) tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” un kuri izriet no līgumiem, kas ir finanšu instrumenti, izņemot tos, kurus atbilstoši 15. SFPS uzskaita saskaņā ar šo standartu.

2.2.

Tām tiesībām, kuras, lai atzītu guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanās, atbilstoši 15. SFPS uzskaita saskaņā ar šo standartu, piemēro šajā standartā noteiktās vērtības samazināšanas prasības.

2.3.

Šis standarts attiecas uz šādu apņemšanos izsniegt aizdevumu: a) aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, kuras uzņēmums noteicis kā tādas finanšu saistības, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 4.2.2. punktu). Uzņēmums, kas aktīvus, kuri izriet no tā apņemšanās izsniegt aizdevumu, iepriekš ir mēdzis pārdot īsi pēc iniciēšanas, visām tās pašas kategorijas aizdevuma izsniegšanas apņemšanām piemēro šo standartu; b) aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, par kurām var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Šādas apņemšanās izsniegt aizdevumu ir atvasinātie instrumenti. Apņemšanās izsniegt aizdevumu neuzskata par tādām, par kurām norēķinās neto, pamatojoties uz to vien, ka aizdevums tiek izmaksāts pa daļām (piemēram, būvniecībai paredzēts hipotekārais aizdevums, kuru izmaksā pa daļām atbilstoši būvniecības gaitai); c) apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (skatīt 4.2.1. punkta d) apakšpunktu).

2.4.

Šo standartu piemēro tiem nefinanšu posteņu pirkuma vai pārdevuma līgumiem, par kuriem var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, it kā šie līgumi būtu finanšu instrumenti, izņemot tādus līgumus, kuri noslēgti un kurus turpina turēt ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām. Tomēr šo standartu piemēro tiem no minētajiem līgumiem, kurus uzņēmums noteicis kā tādus, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 2.5. punktu.

2.5.

Nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumu, par kuru var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, it kā šis līgums būtu finanšu instruments, var neatsaucami noteikt kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pat ja tas noslēgts ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām. Šāda noteikšana ir iespējama vienīgi līguma noslēgšanas brīdī un vienīgi tad, ja tā novērš vai ievērojami samazina atzīšanas nekonsekvenci (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja šis līgums netiku atzīts tāpēc, ka uz to neattiecas šis standarts (skatīt 2.4. punktu).

2.6.

Pastāv vairāki veidi, kādos par nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumu iespējams norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem. Tie ir šādi: a) ja līguma noteikumi ļauj jebkurai pusei norēķināties par to neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem; b) ja iespēja norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem nav tieši noteikta līguma noteikumos, taču uzņēmums mēdz par līdzīgiem līgumiem norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem (ar darījuma partneri, noslēdzot savstarpēji kompensējošus līgumus vai pārdodot līgumu pirms tā izpildes vai termiņa beigām); c) ja saistībā ar citiem līdzīgiem līgumiem uzņēmums veic tekošā sūtījuma pārdošanu īsi pēc faktiskā piegādes ar mērķi gūt peļņu no īstermiņa cenu vai pārdevēja peļņas likmes svārstībām; un d) ja nefinanšu postenis, kas ir līguma priekšmets, ir viegli pārvēršams naudā. Tādi līgumi, uz kuriem attiecas b) vai c) apakšpunkts, netiek noslēgti ar mērķi saņemt vai piegādāt nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām, un tāpēc uz tiem attiecas šis standarts. Pārējos līgumus, uz kuriem attiecas 2.4. punkts, izvērtē, lai noteiktu, vai tie ir noslēgti un tos turpina turēt ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām un attiecīgi – vai uz tiem attiecas šis standarts.

2.7.

Šis standarts attiecas uz tādām pārdotajām nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma iespējām, par kurām saskaņā ar 2.6. punkta a) vai d) apakšpunktu var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem. Šādi līgumi nevar tikt noslēgti ar mērķi saņemt vai piegādāt nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām.

3. NODAĻA.   Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

3.1.   SĀKOTNĒJĀ ATZĪŠANA

3.1.1.

Finanšu aktīvus vai finanšu saistības uzņēmums savā finanšu stāvokļa pārskatā atzīst tikai un vienīgi tad, kad tas kļūst par līguma pusi saskaņā ar attiecīgā instrumenta līguma noteikumiem (skatīt B3.1.1. un B3.1.2. punktu). Pirmoreiz atzīstot finanšu aktīvu, uzņēmums klasificē to saskaņā ar 4.1.1.–4.1.5. punktu un novērtē to saskaņā ar 5.1.1.–5.1.3. punktu. Pirmoreiz atzīstot finanšu saistības, uzņēmums klasificē tās saskaņā ar 4.2.1. un 4.2.2. punktu un novērtē tās saskaņā ar 5.1.1. punktu.

Finanšu aktīvu regulārā pirkšana vai pārdošana

3.1.2.

Finanšu aktīvu regulāro pirkšanu vai pārdošanu atzīst vai attiecīgi pārtrauc atzīt, izmantojot darījuma dienas uzskaiti vai norēķinu dienas uzskaiti (skatīt B3.1.3.–B3.1.6. punktu).

3.2.   FINANŠU AKTĪVU ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

3.2.1.

Konsolidētajos finanšu pārskatos 3.2.2.–3.2.9., B3.1.1., B3.1.2. un B3.2.1.–B3.2.17. punktu piemēro konsolidētā līmenī. Tas nozīmē, ka vispirms uzņēmums konsolidē visus meitasuzņēmumus saskaņā ar 10. SFPS un pēc tam minētos punktus piemēro konsolidētajai grupai.

3.2.2.

Pirms izvērtēt, vai un kādā apmērā veicama atzīšanas pārtraukšana saskaņā ar 3.2.3.–3.2.9. punktu, uzņēmums nosaka, vai minētie punkti ir piemērojami finanšu aktīva daļai (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļai) vai visam finanšu aktīvam (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupai): a) 3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro finanšu aktīva daļai (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļai) tikai un vienīgi tad, ja daļa, kuras atzīšanu paredzēts pārtraukt, atbilst kādam no šādiem trim nosacījumiem: i) attiecīgā daļa ietver vienīgi konkrēti norādītas finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas) naudas plūsmas. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz procentu likmes komponenta līgumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz parāda instrumenta procentu naudas plūsmām, bet ne pamatsummas naudas plūsmām, attiecīgajām procentu naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu; ii) attiecīgā daļa ietver vienīgi pilnīgi proporcionālu (pro rata) finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas) naudas plūsmu daļu. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz darījumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz 90 procentiem no visām parāda instrumenta naudas plūsmām, šiem 90 procentiem no minētajām naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu. Ja ir vairāk nekā viens darījuma partneris, nav nepieciešams, lai katram no tiem pienāktos proporcionāla naudas plūsmu daļa – pietiek ar to, ka pilnīgi proporcionāla daļa ir pārvedumu veicošajam uzņēmumam; iii) attiecīgā daļa ietver vienīgi pilnīgi proporcionālu (pro rata) finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvu pārskatu grupas) konkrēti norādītu naudas plūsmu daļu. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz darījumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz 90 procentiem no finanšu aktīva procentu naudas plūsmām, šiem 90 procentiem no minētajām procentu naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu. Ja ir vairāk nekā viens darījuma partneris, nav nepieciešams, lai katram no tiem pienāktos proporcionāla konkrēti norādīto naudas plūsmu daļa – pietiek ar to, ka pilnīgi proporcionāla daļa ir pārvedumu veicošajam uzņēmumam; b) visos pārējos gadījumos 3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro visam finanšu aktīvam (vai visai līdzīgu finanšu aktīvu grupai). Piemēram, ja uzņēmums pārved i) tiesības uz pirmajiem vai pēdējiem 90 procentiem no iekasētās naudas par finanšu aktīvu (vai par finanšu aktīvu grupu) vai ii) tiesības uz 90 procentiem no naudas plūsmām no debitoru parādu grupas, taču sniedz garantiju, ar ko pircējam atlīdzinātu kredītzaudējumus lielākais 8 procentu apmērā no debitoru parādu pamatsummas, 3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro visam finanšu aktīvam (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupai). 3.2.3.–3.2.12. punktā termins “finanšu aktīvs” attiecas vai nu uz finanšu aktīva daļu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļu), kā tā raksturota a) apakšpunktā, vai uz visu finanšu aktīvu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupu).

3.2.3.

Uzņēmums pārtrauc finanšu aktīva atzīšanu tikai un vienīgi tad, ja: a) ir beigušās līgumiskās tiesības uz naudas plūsmām no konkrētā finanšu aktīva vai b) uzņēmums pārved konkrēto finanšu aktīvu, kā noteikts 3.2.4. un 3.2.5. punktā, un pārvedums kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai saskaņā ar 3.2.6. punktu. (Attiecībā uz finanšu aktīvu regulāro pārdošanu skatīt 3.1.2. punktu.)

3.2.4.

Uzņēmums ir pārvedis finanšu aktīvu tikai un vienīgi tad, ja tas ir: a) pārvedis līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva izrietošās naudas plūsmas, vai b) ir paturējis līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva izrietošās naudas plūsmas, bet ir uzņēmies līgumiskas saistības izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem tādā darījumā, kas atbilst 3.2.5. punkta nosacījumiem.

3.2.5.

Ja uzņēmums patur līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva (“sākotnējā aktīva”) izrietošās naudas plūsmas, bet uzņemas līgumiskas saistības izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem uzņēmumiem (“galīgajiem saņēmējiem”), uzņēmums šo darījumu uzskata par finanšu aktīva pārvedumu tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti visi trīs turpmāk minētie nosacījumi: a) uzņēmumam ir pienākums veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vienīgi tādā gadījumā, ja tas no sākotnējā aktīva ir iekasējis ekvivalentas summas. Ja uzņēmums piešķir īstermiņa avansus ar tiesībām pilnīgi atgūt aizdoto summu plus uzkrātos procentus atbilstoši tirgus likmei, šis nosacījums nav pārkāpts; b) pārveduma līguma noteikumi uzņēmumam aizliedz pārdot vai ieķīlāt sākotnējo aktīvu, izņemot, ja to izmanto, lai sniegtu nodrošinājumu saistībām izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas galīgajiem saņēmējiem; c) uzņēmumam ir pienākums bez būtiskas kavēšanās nodot galīgajiem saņēmējiem naudas plūsmas, ko tas iekasē to vārdā. Turklāt uzņēmumam nav tiesību atkārtoti ieguldīt šīs naudas plūsmas, izņemot ieguldījumus naudā vai naudas ekvivalentos (kā definēts 7. SGS “Naudas plūsmu pārskats”) īsajā norēķinu periodā no naudas iekasēšanas dienas līdz dienai, kurā nauda jānodod galīgajiem saņēmējiem, ja procentu ieņēmumi no šiem ieguldījumiem tiek nodoti galīgajiem saņēmējiem.

3.2.6.

Pārvedot finanšu aktīvu (skatīt 3.2.4. punktu), uzņēmums izvērtē apmēru, kādā tas patur šā finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus. Attiecīgi: a) ja uzņēmums pārved būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas pārtrauc atzīt attiecīgo finanšu aktīvu un atsevišķi kā aktīvus vai saistības atzīst jebkādas pārveduma rezultātā radītās vai paturētās tiesības un pienākumus; b) ja uzņēmums patur būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas turpina atzīt attiecīgo finanšu aktīvu; c) ja uzņēmums ne pārved, ne patur būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas nosaka, vai tas ir paturējis kontroli pār attiecīgo finanšu aktīvu. Attiecīgi: i) ja uzņēmums nav paturējis kontroli, tas pārtrauc atzīt attiecīgo finanšu aktīvu un atsevišķi kā aktīvus vai saistības atzīst jebkādas pārveduma rezultātā radītās vai paturētās tiesības un pienākumus; ii) ja uzņēmums ir paturējis kontroli, tas turpina atzīt attiecīgo finanšu aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā šajā finanšu aktīvā (skatīt 3.2.16. punktu).

3.2.7.

Risku un ieguvumu pārvešanu (skatīt 3.2.6. punktu) izvērtē, salīdzinot, kāda pirms un pēc pārveduma ir uzņēmuma pakļautība pārvestā aktīva neto naudas plūsmu summu un grafiku mainīguma riskam. Uzņēmums ir paturējis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pārveduma rezultātā ievērojami nemainās (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis saskaņā ar līgumu par šā aktīva atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums). Uzņēmums ir pārvedis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība šim mainīguma riskam vairs nav ievērojama salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības kopējo mainīgumu (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis tikai ar iespēju atpirkt to pēc patiesās vērtības atpirkšanas brīdī vai ir pārvedis lielāka finanšu aktīva naudas plūsmu pilnīgi proporcionālu daļu saskaņā ar līgumu (piemēram, pakārtotu līdzdalību aizdevumā), kas atbilst 3.2.5. punkta nosacījumiem).

3.2.8.

Bieži būs acīmredzams, vai uzņēmums ir pārvedis vai paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus, un nebūs nepieciešams veikt nekādus aprēķinus. Citos gadījumos būs nepieciešams veikt aprēķinus un salīdzināt uzņēmuma pakļautību nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pirms un pēc pārveduma. Aprēķinu un salīdzinājuma veikšanai izmantojamā diskonta likme ir atbilstīga pašreizējā tirgus procentu likme. Ņem vērā visus pamatoti iespējamos neto naudas plūsmu mainīguma variantus, lielāku svaru piešķirot tiem iznākumiem, kuru īstenošanās varbūtība ir lielāka.

3.2.9.

Tas, vai uzņēmums ir paturējis kontroli (skatīt 3.2.6. punkta c) apakšpunktu) pār pārvesto aktīvu, ir atkarīgs no pārveduma saņēmēja spējas pārdot šo aktīvu. Ja pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot visu attiecīgo aktīvu nesaistītai trešai personai un tas var šo spēju īstenot vienpusēji un bez papildu ierobežojumu noteikšanas šim pārvedumam, uzņēmums nav paturējis kontroli. Visos pārējos gadījumos uzņēmums ir paturējis kontroli.

Pārvedumi, kas kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

3.2.10.

Ja uzņēmums pārved finanšu aktīvu tāda pārveduma ietvaros, ka aktīvs pilnīgi kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un patur tiesības apkalpot šo finanšu aktīvu par noteiktu maksu, tas attiecībā uz šo apkalpošanas līgumu atzīst apkalpošanas aktīvus vai apkalpošanas saistības. Ja nav paredzams, ka saņemamā maksa uzņēmumam nodrošinātu pienācīgu atlīdzību par apkalpošanu, no apkalpošanas pienākuma izrietošās apkalpošanas saistības atzīst patiesajā vērtībā. Ja ir paredzams, ka saņemamā maksa pārsniegtu pienācīgu atlīdzību par apkalpošanu, no apkalpošanas tiesībām izrietošo apkalpošanas aktīvu atzīst tādā vērtībā, kura noteikta, pamatojoties uz lielākā finanšu aktīva uzskaites vērtības attiecināšanu saskaņā ar 3.2.13. punktu.

3.2.11.

Ja pārveduma rezultātā pilnīgi pārtrauc atzīt kādu finanšu aktīvu, taču uzņēmums šajā pārvedumā iegūst jaunu finanšu aktīvu vai uzņemas jaunas finanšu saistības vai apkalpošanas saistības, uzņēmums jauno finanšu aktīvu, finanšu saistības vai apkalpošanas saistības atzīst pēc patiesās vērtības.

3.2.12.

Pilnīgi pārtraucot finanšu aktīva atzīšanu, starpību starp a) uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā) un b) saņemto atlīdzību (tostarp iegūto jauno aktīvu vērtība mīnus uzņemto jauno saistību vērtība) atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.13.

Ja pārvestais aktīvs ir daļa no lielāka finanšu aktīva (piemēram, ja uzņēmums pārved procentu naudas plūsmas, kas izriet no parāda instrumenta; skatīt 3.2.2. punkta a) apakšpunktu) un pārvestā daļa pilnīgi kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, lielākā finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām pārveduma dienā. Šajā gadījumā paturēto apkalpošanas aktīvu uzskata par daļu, kuras atzīšanu turpina. Starpība starp: a) uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā), kas attiecināta uz daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un b) saņemto atlīdzību (tostarp iegūto jauno aktīvu vērtība mīnus uzņemto jauno saistību vērtība) par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.14.

Kad uzņēmums lielāka finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, ir jānovērtē tās daļas patiesā vērtība, kuras atzīšanu turpina. Ja uzņēmums iepriekš ir praktizējis tādu daļu pārdošanu, kas ir līdzīgas daļai, kuras atzīšanu turpina, vai attiecībā uz šādām daļām pastāv citi tirgus darījumi, patiesās vērtības labākā aplēse ir faktisko darījumu jaunākās cenas. Ja nav ne cenu informācijas, ne nesenu tirgus darījumu, kas varētu pamatot patieso vērtību tai daļai, kuras atzīšanu turpina, patiesās vērtības labākā aplēse ir starpība starp visa lielākā finanšu aktīva patieso vērtību un atlīdzību, kas saņemta no pārveduma saņēmēja par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc.

Pārvedumi, kas nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

3.2.15.

Ja pārvedums neizraisa atzīšanas pārtraukšanu, jo uzņēmums ir paturējis būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, uzņēmums turpina atzīt visu pārvesto aktīvu un saņemto atlīdzību atzīst kā finanšu saistības. Nākamajos periodos uzņēmums atzīst visus ieņēmumus no pārvestā aktīva un visus ar attiecīgajām finanšu saistībām saistītos izdevumus.

Turpināta iesaiste pārvestajos aktīvos

3.2.16.

Ja uzņēmums ne pārved, ne patur būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus un patur kontroli pār pārvesto aktīvu, tas turpina atzīt pārvesto aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā. Uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs attiecībā uz pārvesto aktīvu ir apmērs, kādā uzņēmums ir pakļauts pārvestā aktīva vērtības izmaiņām. Piemēram: a) ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā garantijas sniegšana par pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir zemākā no šādām vērtībām: aktīva vērtība un ii) maksimālā saņemtās atlīdzības summa, kuru uzņēmumam var nākties atmaksāt (“garantijas summa”); b) ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā pārdota vai iegādāta iespēja (vai abi) attiecībā uz pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir vērtība, kāda ir pārvestajam aktīvam, kuru uzņēmums var atpirkt. Tomēr gadījumā, ja runa ir par pārdotu pārdošanas iespēju attiecībā uz aktīvu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir zemākā no šādām vērtībām: pārvestā aktīva patiesā vērtība un iespējas līguma izmantošanas cena (skatīt B3.2.13. punktu); c) ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā iespējas līgums, par kuru norēķinās naudā, vai līdzīgs noteikums attiecībā uz pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmēru novērtē tāpat kā attiecībā uz b) apakšpunktā minēto iesaisti, kas izriet no iespējas līgumiem, par kuriem nenorēķinās naudā.

3.2.17.

Ja uzņēmums turpina atzīt aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā, tas atzīst arī attiecīgās saistības. Neraugoties uz pārējām šajā standartā noteiktajām novērtēšanas prasībām, pārvesto aktīvu un attiecīgās saistības novērtē tā, lai atspoguļotu uzņēmuma paturētās tiesības un pienākumus. Attiecīgās saistības novērtē tādā veidā, ka pārvestā aktīva un attiecīgo saistību neto uzskaites vērtība atbilst: a) uzņēmuma paturēto tiesību un pienākumu amortizētajām izmaksām, ja pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās; vai b) uzņēmuma paturēto tiesību un pienākumu patiesajai vērtībai, kas novērtēta atsevišķi, ja pārvesto aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības.

3.2.18.

Uzņēmums turpina atzīt visus ieņēmumus no pārvestā aktīva savas turpinātās iesaistes apmērā un atzīst visus ar attiecīgajām saistībām saistītos izdevumus.

3.2.19.

Veicot turpmāko novērtējumu, pārvestā aktīva un attiecīgo saistību patiesās vērtības atzītās izmaiņas uzskaita konsekventi, ievērojot 5.7.1. punktu, un tās nedrīkst savstarpēji kompensēt.

3.2.20.

Ja uzņēmuma turpinātā iesaiste attiecas tikai uz finanšu aktīva daļu (piemēram, ja uzņēmums patur iespēju atpirkt daļu no pārvestā aktīva vai patur atlikušo līdzdalību, kā rezultātā uzņēmums nepatur būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus un tādējādi patur kontroli), tas šā finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina turpinātās iesaistes dēļ, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām pārveduma dienā. Šajā gadījumā piemēro 3.2.14. punkta prasības. Starpība starp: a) uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā), kas attiecināta uz daļu, kuru vairs neatzīst, un b) saņemto atlīdzību par daļu, kuru vairs neatzīst, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.21.

Ja pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, attiecīgajām saistībām nevar piemērot šajā standartā paredzēto iespēju noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Visi pārvedumi

3.2.22.

Ja pārvesto aktīvu turpina atzīt, šo aktīvu un attiecīgās saistības nedrīkst savstarpēji ieskaitīt. Līdzīgā veidā uzņēmums nedrīkst ieņēmumus no pārvestā aktīva savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgo saistību radītajiem izdevumiem (skatīt 32. SGS 42. punktu).

3.2.23.

Ja pārvedējs pārveduma saņēmējam sniedz nodrošinājumu, kas nav naudas formā (piemēram, ar parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentiem), tas, kā pārvedējs un pārveduma saņēmējs uzskaita šo nodrošinājumu, ir atkarīgs no tā, vai pārveduma saņēmējam ir tiesības nodrošinājumu pārdot vai pārķīlāt un vai pārvedējs nav izpildījis savas saistības. Pārvedējs un pārveduma saņēmējs nodrošinājuma uzskaiti veic šādi: a) ja pārveduma saņēmējam saskaņā ar līgumu vai praksē ir tiesības nodrošinājumu pārķīlāt, pārvedējs šo aktīvu savā finanšu stāvokļa pārskatā pārklasificē (piemēram, kā aizdotu aktīvu, ieķīlātu kapitāla vērtspapīru instrumentu vai repo debitoru parādu) atsevišķi no citiem aktīviem; b) ja pārveduma saņēmējs pārdod tam ieķīlāto nodrošinājumu, tas atzīst ieņēmumus no pārdošanas un pēc patiesās vērtības novērtētas saistības attiecībā uz pienākumu atgriezt nodrošinājumu; c) ja pārvedējs nepilda saistības saskaņā ar līguma noteikumiem un vairs nav tiesīgs izpirkt nodrošinājumu, tas pārtrauc atzīt šo nodrošinājumu, un pārveduma saņēmējs atzīst nodrošinājumu pie saviem aktīviem, sākotnēji novērtējot to pēc patiesās vērtības, vai, ja tas nodrošinājumu jau ir pārdevis, pārtrauc atzīt savu pienākumu atgriezt nodrošinājumu; d) izņemot c) apakšpunktā paredzēto gadījumu, pārvedējs turpina uzskaitīt nodrošinājumu pie saviem aktīviem, un pārveduma saņēmējs nedrīkst atzīt šo nodrošinājumu pie aktīviem.

3.3.   FINANŠU SAISTĪBU ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

3.3.1.

Uzņēmums finanšu saistības (vai finanšu saistību daļu) no sava finanšu stāvokļa pārskata izslēdz tikai un vienīgi tad, kad tās ir dzēstas, t. i., kad līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts vai atcelts, vai tam beidzies termiņš.

3.3.2.

Esoša aizņēmēja un aizdevēja starpā veiktu apmaiņu ar parāda instrumentiem, kuru noteikumi būtiski atšķiras, uzskaita kā sākotnējo finanšu saistību dzēšanu un jaunu finanšu saistību atzīšanu. Tāpat arī esošu finanšu saistību vai to daļas noteikumu būtiskas izmaiņas (neatkarīgi no tā, vai tās ir attiecināmas uz debitora finansiālām grūtībām) uzskaita kā sākotnējo finanšu saistību dzēšanu un jaunu finanšu saistību atzīšanu.

3.3.3.

Starpību starp dzēsto vai citai personai pārvesto finanšu saistību (vai finanšu saistību daļas) uzskaites vērtību un samaksāto atlīdzību, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārvestos aktīvus, kas nav nauda, vai uzņemtās saistības, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.3.4.

Ja uzņēmums atpērk finanšu saistību daļu, tas attiecīgo finanšu saistību iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām atpirkšanas dienā. Starpību starp a) uzskaites vērtību, kas attiecināta uz daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un b) samaksāto atlīdzību par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārvestos aktīvus, kas nav nauda, vai uzņemtās saistības, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.3.5.

Daži uzņēmumi ārēji vai iekšēji pārvalda ieguldījumu fondu, kas ieguldītājiem nodrošina labumus, kurus nosaka apliecības fondā, un atzīst finanšu saistības par summām, kuras ir jāizmaksā minētajiem ieguldītājiem. Līdzīgi, daži uzņēmumi izdod apdrošināšanas līgumu grupas ar tiešas dalības iezīmēm, un minētie uzņēmumi tur pamatā esošos posteņus. Daži šādi fondi vai pamatā esošie posteņi ietver uzņēmuma finanšu saistības (piemēram, emitētā uzņēmuma obligācija). Neraugoties uz šajā standartā noteiktajām pārējām prasībām par finanšu saistību atzīšanu, uzņēmums var izvēlēties nepārtraukt atzīt tā finanšu saistības, kuras ir ietvertas šādā fondā vai ir pamatā esošais postenis tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums atkārtoti iegādājas savas finanšu saistības šādiem nolūkiem. Turpretim uzņēmums var izvēlēties turpināt minēto instrumentu uzskaitīt kā finanšu saistības un pārpirkto instrumentu uzskaitīt tā, it kā tas būtu finanšu aktīvs, un to novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar šo standartu. Šāda izvēle ir neatsaucama un to izdara attiecībā uz katru instrumentu atsevišķi. Šādas izvēles nolūkos apdrošināšanas līgumi ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm. (Termini, kas izmantoti šajā punktā, ir definēti 17. SFPS).

4. NODAĻA.   Klasifikācija

4.1.   FINANŠU AKTĪVU KLASIFICĒŠANA

4.1.1.

Izņemot gadījumus, kuros piemērojams 4.1.5. punkts, uzņēmums finanšu aktīvus klasificē kā novērtētus amortizētajās izmaksās, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pamatojoties uz abiem turpmāk norādītajiem faktoriem: a) uzņēmuma komercdarbības modelis finanšu aktīvu pārvaldības jomā un b) finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes.

4.1.2.

Finanšu aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, ja ir izpildīti šie abi nosacījumi: a) finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un b) finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.2A

Finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ja ir izpildīti šie abi nosacījumi: a) finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus, un b) finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.3.

4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem: a) pamatsumma ir finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī. Papildu norādes par termina “pamatsumma” nozīmi sniegtas B4.1.7.B punktā; b) procentus veido atlīdzība par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā, un citiem aizdevuma pamatriskiem un pamatizmaksām, kā arī peļņas norma. Papildu norādes par termina“procenti” nozīmi, tostarp par naudas laikvērtību, sniegtas B4.1.7.A un B4.1.9.A–B4.1.9.E punktā.

4.1.4.

Finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja to novērtē amortizētajās izmaksās saskaņā ar 4.1.2. punktu vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu. Tomēr attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas citādi tiktu novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami izvēlēties patiesās vērtības turpmākās izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt 5.7.5.–5.7.6. punktu).

Iespēja noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.1.5.

Neraugoties uz 4.1.1.–4.1.4. punktā noteikto, uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami noteikt, ka finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tādējādi tiek novērsta vai ievērojami samazināta novērtēšanas vai atzīšanas nekonsekvence (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja aktīvus vai saistības novērtētu vai to radītos guvumus vai zaudējumus atzītu pēc atšķirīgām metodēm (skatīt B4.1.29.–B4.1.32. punktu).

4.2.   FINANŠU SAISTĪBU KLASIFICĒŠANA

4.2.1.

Uzņēmums visas finanšu saistības klasificē kā novērtētas amortizētajās izmaksās, izņemot: a) finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šādas saistības, tostarp atvasinātos instrumentus, kuri ir saistības, pēc tam novērtē pēc patiesās vērtības; b) finanšu saistības, kuras rodas tad, ja finanšu aktīva pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai vai ir piemērojama turpinātas iesaistes pieeja. Šādu finanšu saistību novērtēšanai piemēro 3.2.15. un 3.2.17. punktu; c) finanšu garantiju līgumus. Pēc sākotnējās atzīšanas šāda līguma emitents to turpmāk novērtē (izņemot, ja piemērojams 4.2.1. punkta a) vai b) apakšpunkts) augstākajā vērtībā no šādām: i) zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 5.5. iedaļu; ii) sākotnēji atzītā summa (skatīt 5.1.1. punktu), no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta to ienākumu kumulatīvā summa, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem; d) apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi. Šādas apņemšanās emitents to turpmāk novērtē (izņemot, ja piemērojams 4.2.1. punkta a) apakšpunkts) augstākajā vērtībā no šādām: i) zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 5.5. iedaļu; ii) sākotnēji atzītā summa (skatīt 5.1.1. punktu), no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta to ienākumu kumulatīvā summa, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem; e) iespējamo atlīdzību, kuru pircējs atzinis tādā komercdarbības apvienošanā, uz ko attiecas 3. SFPS. Šādu iespējamo atlīdzību turpmāk novērtē patiesajā vērtībā, izmaiņas atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Iespēja noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami noteikt, ka finanšu saistības novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja to pieļauj 4.3.5. punkts vai ja tādējādi tiek iegūta lietderīgāka informācija, jo: a) tiek novērsta vai ievērojami samazināta novērtēšanas vai atzīšanas nekonsekvence (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja aktīvus vai saistības novērtētu vai to radītos guvumus vai zaudējumus atzītu pēc atšķirīgām metodēm (skatīt B4.1.29.–B4.1.32. punktu); vai b) finanšu saistību vai finanšu aktīvu un saistību grupu pārvalda un tās rezultātus izvērtē, pamatojoties uz patieso vērtību, saskaņā ar dokumentētu riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju, un iekšēju informāciju par grupu uz šā pamata sniedz uzņēmuma galvenajai vadībai (kā tā definēta 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”), piemēram, uzņēmuma valdei, padomei un izpilddirektoram (skatīt B4.1.33.–B4.1.36. punktu).

4.3.   IEGULTIE ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

4.3.1.

Iegults atvasinātais instruments ir tāda hibrīdlīguma komponents, kurš ietver arī neatvasinātu pamatinstrumentu, kā rezultātā dažas kombinētā instrumenta naudas plūsmas mainās līdzīgi kā savrupa atvasinātā instrumenta gadījumā. Iegulta atvasinātā instrumenta ietekmē dažas vai visas naudas plūsmas, kas citādi būtu noteiktas līgumā, tiek mainītas atbilstoši konkrētai procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, preces cenai, valūtas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredītu indeksam, vai citam mainīgajam lielumam, ja vien nefinanšu mainīgā lieluma gadījumā šis lielums nav konkrēti attiecināms uz vienu no līguma pusēm. Atvasinātais instruments, kas ir piesaistīts finanšu instrumentam, taču saskaņā ar līgumu ir pārvedams neatkarīgi no šā instrumenta vai tam ir cits darījuma partneris, nav iegults atvasinātais instruments, bet atsevišķs finanšu instruments.

Hibrīdlīgumi ar finanšu pamataktīviem

4.3.2.

Ja hibrīdlīgums ietver pamataktīvu, kas ir tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, uzņēmums visam hibrīdlīgumam piemēro 4.1.1.–4.1.5. punktā noteiktās prasības.

Citi hibrīdlīgumi

4.3.3.

Ja hibrīdlīgums ietver pamataktīvu, kas nav tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, iegulto atvasināto instrumentu nodala no pamatinstrumenta un uzskaita kā atvasināto instrumentu saskaņā ar šo standartu tikai un vienīgi tad, ja: a) iegultā atvasinātā instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski nav cieši saistīti ar pamatinstrumenta saimnieciskajām iezīmēm un riskiem (skatīt B4.3.5. un B4.3.8. punktu); b) atsevišķs instruments, kurš ir ar tādiem pašiem noteikumiem kā iegultais atvasinātais instruments, atbilstu atvasināta instrumenta definīcijai; un c) attiecīgais hibrīdlīgums netiek novērtēts patiesajā vērtībā, šīs vērtības izmaiņas atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā (t. i., atvasinātais instruments, kas ir iegults finanšu saistībās pēc patiesās vērības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek nodalīts).

4.3.4.

Ja iegultais atvasinātais instruments ir nodalīts atsevišķi, uzskaiti par pamatlīgumu veic saskaņā ar attiecīgajiem standartiem. Šajā standartā nav noteikts, vai iegults atvasinātais instruments finanšu stāvokļa pārskatā ir jāuzrāda atsevišķi.

4.3.5.

Neraugoties uz 4.3.3. un 4.3.4. punktā noteikto, gadījumā, ja līgumā ir ietverts viens vai vairāki iegulti atvasinātie instrumenti un pamataktīvs nav tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, uzņēmums var noteikt, ka visu hibrīdlīgumu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja: a) iegultais(-ie) atvasinātais(-ie) instruments(-i) nerada ievērojamas izmaiņas naudas plūsmās, kas citādi būtu noteiktas līgumā; vai b) līdzīga hibrīdinstrumenta pirmreizējā novērtējumā pat bez analīzes vai pēc īsas analīzes ir skaidrs, ka iegultā(-o) atvasinātā(-o) instrumenta(-u) nodalīšana ir aizliegta, kā, piemēram, gadījumā, ja aizdevumā ir iegulta priekšlaicīgas atmaksas iespēja, kas tās turētājam ļauj atmaksāt aizdevumu aptuveni tā amortizēto izmaksu apmērā.

4.3.6.

Ja uzņēmumam iegults atvasinātais instruments saskaņā ar šo standartu ir jānodala no pamatinstrumenta, taču uzņēmums iegādes brīdī vai finanšu pārskata perioda beigās nespēj veikt iegultā atvasinātā instrumenta atsevišķu novērtējumu, tas visu hibrīdlīgumu nosaka kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.3.7.

Ja uzņēmums nespēj ticami novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību, pamatojoties uz tā noteikumiem un nosacījumiem, iegultā atvasinātā instrumenta patiesā vērtība ir starpība starp hibrīdlīguma patieso vērtību un pamatlīguma patieso vērtību. Ja uzņēmums nespēj novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību ar šo metodi, ir piemērojams 4.3.6. punkts, un hibrīdlīgumu nosaka kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.4.   PĀRKLASIFICĒŠANA

4.4.1.

Uzņēmums visus attiecīgos finanšu aktīvus pārklasificē saskaņā ar 4.1.1.–4.1.4. punktu tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja tas maina savu komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā. Papildu norādes par finanšu aktīvu pārklasificēšanu skatīt 5.6.1.–5.6.7., B4.4.1.–B4.4.3. un B5.6.1.–B5.6.2. punktā.

4.4.2.

Finanšu saistības uzņēmums nedrīkst pārklasificēt.

4.4.3.

Turpmāk norādītās apstākļu izmaiņas nav uzskatāmas par pārklasificēšanu 4.4.1. un 4.4.2. punkta nozīmē: a) postenis, kas iepriekš bija noteikts un efektīvs riska ierobežošanas instruments naudas plūsmu riska ierobežošanā vai neto ieguldījumu riska ierobežošanā, vairs nekvalificējas kā tāds; b) postenis kļūst par noteiktu un efektīvu riska ierobežošanas instrumentu naudas plūsmu riska ierobežošanā vai neto ieguldījumu riska ierobežošanā; un c) tiek veiktas novērtējuma izmaiņas saskaņā ar 6.7. iedaļu.

5. NODAĻA.   Novērtējums

5.1.   SĀKOTNĒJĀ NOVĒRTĒŠANA

5.1.1.

Izņemot pircēju un pasūtītāju parādus, uz kuriem attiecas 5.1.3. punkts, uzņēmums finanšu aktīvus vai finanšu saistības sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc patiesās vērtības, kurai – ja finanšu aktīvi vai finanšu saistības nav patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – pieskaita vai no kuras atņem darījuma izmaksas, kuras tieši ir attiecināmas uz attiecīgā finanšu aktīva vai finanšu saistību iegādi vai emisiju.

5.1.1A

Tomēr, ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī atšķiras no darījuma cenas, uzņēmums piemēro B5.1.2.A punktu.

5.1.2.

Ja uzņēmums tādam aktīvam, kuru turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās, izmanto norēķinu dienas uzskaiti, šo aktīvu sākotnēji novērtē pēc tā patiesās vērtības darījuma dienā (skatīt B3.1.3.–B3.1.6. punktu).

5.1.3.

Neraugoties uz 5.1.1. punktā noteikto prasību, tādus pircēju un pasūtītāju parādus, kuros nav nozīmīga finansējuma komponenta, ko nosaka saskaņā ar 15. SFPS (vai brīdī, kad uzņēmums saskaņā ar 15. SFPS 63. punktu piemēro praktisko paņēmienu), uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc to darījuma cenas (kā tā definēta 15. SFPS).

5.2.   FINANŠU AKTĪVU TURPMĀKĀ NOVĒRTĒŠANA

5.2.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums finanšu aktīvu saskaņā ar 4.1.1.–4.1.5. punktu novērtē: a) amortizētajā iegādes vērtībā; b) patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos; vai c) patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.2.2.

Finanšu aktīviem, kurus novērtē amortizētajās izmaksās saskaņā ar 4.1.2. punktu, un finanšu aktīviem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzņēmums piemēro 5.5. iedaļā noteiktās vērtības samazināšanas prasības.

5.2.3.

Uzņēmums 6.5.8.–6.5.14. punktā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (un attiecīgā gadījumā – 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai) piemēro finanšu aktīvam, kas ir noteikts kā nodrošināts postenis (50).

5.3.   FINANŠU SAISTĪBU TURPMĀKĀ NOVĒRTĒŠANA

5.3.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums finanšu saistības novērtē saskaņā ar 4.2.1.–4.2.2. punktu.

5.3.2.

Finanšu saistībām, kas ir noteiktas kā nodrošināts postenis, uzņēmums piemēro 6.5.8.–6.5.14. punktā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai).

5.4.   NOVĒRTĒŠANA AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS

Finanšu aktīvi

Efektīvā procentu metode

5.4.1.

Procentu ieņēmumus aprēķina, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi (skatīt A papildinājumu un B5.4.1.–B5.4.7. punktu). Aprēķinu veic, efektīvo procentu likmi piemērojot finanšu aktīva bruto uzskaites vērtībai, izņemot šādiem aktīviem: a) pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību. Attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums kopš sākotnējās atzīšanas ar kredītkvalitāti koriģētu efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām; b) finanšu aktīvi, kuri nav pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību, taču pēc tam ir kļuvuši par finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību. Attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums turpmākajos pārskata periodos efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām.

5.4.2.

Uzņēmums, kas pārskata periodā procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvās procentu likmes metodi piemērojot finanšu aktīva amortizētajām izmaksām saskaņā ar 5.4.1. punkta b) apakšpunktu, turpmākajos pārskata periodos procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvo procentu likmi piemērojot bruto uzskaites vērtībai, ja finanšu instrumenta kredītrisks samazinās tiktāl, ka attiecīgais finanšu aktīvs vairs nav ar samazinātu kredītvērtību un šo samazinājumu var objektīvi sasaistīt ar notikumu, kas iestājas pēc 5.4.1. punkta b) apakšpunkta prasību piemērošanas (piemēram, uzlabojas aizņēmēja kredītreitings).

Līgumisko naudas plūsmu mainīšana

5.4.3.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas tiek pārskatītas vai citādi mainītas un šī pārskatīšana vai mainīšana neizraisa finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu atbilstoši šim standartam, uzņēmums pārrēķina attiecīgā finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību un izmaiņu radītos guvumus vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību pārrēķina kā pašreizējo vērtību pārskatītajām vai mainītajām naudas plūsmām, kuras diskontētas ar finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību) vai attiecīgā gadījumā – ar pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 6.5.10. punktu. Visas attiecīgās izmaksas vai maksas ņem vērā mainītā finanšu aktīva uzskaites vērtībā un amortizē laikposmā, kas atliek līdz mainītā finanšu aktīva termiņam.

Norakstīšana

5.4.4.

Uzņēmums uzreiz samazina finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību, ja tam nav nekādu pamatotu cerību atgūt visu finanšu aktīvu vai tā daļu. Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu (skatīt B3.2.16. punkta r) apakšpunktu). Līgumisko naudas plūsmu noteikšanas bāzes izmaiņas procentu likmju etalona reformas rezultātā

5.4.5.

Uzņēmums piemēro 5.4.6.–5.4.9. punktu finanšu aktīvam vai finanšu saistībām tikai un vienīgi tad, ja pamats šā finanšu aktīva vai finanšu saistību līgumisko naudas plūsmu noteikšanai mainās procentu likmju etalona reformas rezultātā. Šajā nolūkā termins “procentu likmju etalona reforma” attiecas uz procentu likmju etalona reformu tirgus mērogā, kā aprakstīts 6.8.2. punktā.

5.4.6.

Pamats finanšu aktīva vai finanšu saistību līgumisko naudas plūsmu noteikšanai var mainīties: a) grozot līguma noteikumus, kas precizēti finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas brīdī (piemēram, līguma noteikumi tiek grozīti, lai aizstātu atsauces procentu likmju etalonu ar alternatīvu etalonlikmi); b) tādā veidā, kas netika ņemts vērā vai netika paredzēts līguma noteikumos finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas brīdī, negrozot līguma noteikumus (piemēram, mainot procentu likmes etalona aprēķināšanas metodi, negrozot līguma noteikumus); un/vai c) tāpēc, ka tiek aktivizēts spēkā esošs līguma noteikums (piemēram, tiek iedarbināts spēkā esošs alternatīvs noteikums).

5.4.7.

Praktiski uzņēmums piemēro B5.4.5. punktu, lai uzskaitītu izmaiņas finanšu aktīva vai finanšu saistību līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatā, ko prasa procentu likmju etalona reforma. Šis praktiskais paņēmiens attiecas tikai uz šādām izmaiņām un tikai tiktāl, ciktāl izmaiņas ir nepieciešamas saistībā ar procentu likmju etalona reformu (sk. arī 5.4.9. punktu). Šajā nolūkā procentu likmju etalona reforma prasa mainīt līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatu tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi: a) izmaiņas ir nepieciešamas kā tiešas sekas procentu likmju etalona reformai; un b) jaunais pamats līgumisko naudas plūsmu noteikšanai ir ekonomiski līdzvērtīgs iepriekšējam pamatam (t. i., pamats tieši pirms izmaiņām).

5.4.8.

Izmaiņu piemēri, kas rada jaunu pamatu līgumisko naudas plūsmu noteikšanai, kas ir ekonomiski līdzvērtīgs iepriekšējam pamatam (t. i., pamats tieši pirms izmaiņām), ir šādi: a) esoša procentu likmes etalona, ko izmanto, lai noteiktu finanšu aktīva vai finanšu saistību līgumiskās naudas plūsmas, aizstāšana ar alternatīvu etalonlikmi vai šādas procentu likmes etalona reformas īstenošana, mainot metodi, ko izmanto procentu likmes etalona aprēķināšanai, – pievienojot fiksētu starpību, kas vajadzīga, lai kompensētu bāzes starpību starp esošo procentu likmes etalonu un alternatīvo etalonlikmi; b) izmaiņas attiecībā uz procentu likmes pārstatīšanas periodu, pārstatīšanas datumiem vai dienu skaitu starp kupona maksājuma datumiem, lai īstenotu procentu likmju etalona reformu; un c) alternatīva noteikuma pievienošana finanšu aktīva vai finanšu saistību līgumiskajiem noteikumiem, lai varētu īstenot jebkādas izmaiņas, kas aprakstītas a) un b) apakšpunktā.

5.4.9.

Ja finanšu aktīvā vai finanšu saistībās tiek veiktas izmaiņas papildus izmaiņām līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamatā, kas nepieciešamas procentu likmju etalona reformai, uzņēmums vispirms piemēro 5.4.7. punktā minēto praktisko paņēmienu izmaiņām, kas nepieciešamas procentu likmju etalona reformai. Pēc tam uzņēmums piemēro šajā standartā noteiktās piemērojamās prasības visām papildu izmaiņām, uz kurām neattiecas praktiskais paņēmiens. Ja papildu izmaiņu rezultātā netiek pārtraukta finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšana, uzņēmums piemēro attiecīgi 5.4.3. vai B5.4.6. punktu, lai uzskaitītu šīs papildu izmaiņas. Ja papildu izmaiņu rezultātā tiek pārtraukta finanšu aktīva vai finanšu saistību atzīšana, uzņēmums piemēro atzīšanas pārtraukšanas prasības.

5.5.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANA

Paredzamo kredītzaudējumu atzīšana

Vispārīgā pieeja

5.5.1.

Uzņēmums atzīst zaudējumu atskaitījumus paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz finanšu aktīviem, kas novērtēti saskaņā ar 4.1.2. vai 4.1.2.A punktu, nomas debitoru parādiem, līguma aktīviem vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem, kuriem saskaņā ar 2.1. punkta g) apakšpunktu vai 4.2.1. punkta c) vai d) apakšpunktu ir piemērojamas vērtības samazināšanas prasības.

5.5.2.

Finanšu aktīviem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzņēmums zaudējumu atskaitījumu atzīšanai un novērtēšanai piemēro vērtības samazināšanas prasības. Tomēr zaudējumu atskaitījumus atzīst pārējos apvienotajos ienākumos, un tos neatņem no finanšu aktīva uzskaites vērtības, ko uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā.

5.5.3.

Ja finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, uzņēmums, ievērojot 5.5.13.–5.5.16. punktu, katrā pārskata datumā finanšu aktīva zaudējumu atskaitījumus novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.4.

Vērtības samazināšanas prasību mērķis ir atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus visiem tiem finanšu instrumentiem, kuriem, spriežot pēc visas saprātīgās un pamatojamās informācijas, tostarp pēc informācijas, kas vērsta uz nākotni, un neatkarīgi no tā, vai novērtējums veikts individuāli vai grupā, kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies kredītrisks.

5.5.5.

Ievērojot 5.5.13.–5.5.16. punktu, ja pārskata datumā finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, uzņēmums šā finanšu instrumenta zaudējumu atskaitījumus novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.6.

Vērtības samazināšanas prasības piemērojot attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem, par sākotnējās atzīšanas datumu uzskata dienu, kurā uzņēmumam kļūst saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās.

5.5.7.

Ja uzņēmums iepriekšējā pārskata periodā finanšu aktīva zaudējumu atskaitījumus novērtēja kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, taču kārtējā pārskata datumā konstatē, ka 5.5.3. punkta nosacījums vairs nav izpildīts, uzņēmums zaudējumu atskaitījumus kārtējā pārskata datumā novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.8.

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst paredzamo kredītzaudējumu (vai apvērses) summu, kas ir nepieciešama, lai zaudējumu atskaitījumus pārskata datumā koriģētu atbilstoši summai, kura ir jāatzīst saskaņā ar šo standartu.

Kredītriska ievērojamas palielināšanās noteikšana

5.5.9.

Katrā pārskata datumā uzņēmums novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies. Veicot šo novērtējumu, uzņēmums balstās nevis uz paredzamo kredītzaudējumu summas izmaiņām, bet uz to, kā mainījies risks, ka attiecīgā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā netiks pildītas tā saistības. Šajā novērtējumā uzņēmums finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas ir pārskata datumā, salīdzina ar šā finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas bija sākotnējās atzīšanas datumā, un ņem vērā saprātīgu un pamatojamu informāciju, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un liecina par kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas.

5.5.10.

Uzņēmums drīkst pieņemt, ka finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, ja tiek konstatēts, ka šā finanšu instrumenta kredītrisks pārskata datumā ir zems (skatīt B5.5.22.–B5.5.24. punktu).

5.5.11.

Ja saprātīga un pamatojama uz nākotni vērsta informācija ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, nedrīkst balstīties vienīgi uz kavējumu informāciju. Tomēr tad, ja uz nākotni vērsta informācija, kas ir aktuālāka nekā informācija par kavējumu statusu (individuāli vai grupā), nav pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, drīkst izmantot kavējumu informāciju. Neatkarīgi no tā, kādā veidā uzņēmums novērtē, vai kredītrisks nav ievērojami palielinājies, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka finanšu aktīva kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, ja līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Uzņēmums šo prezumpciju var atspēkot, ja tam ir saprātīga un pamatojama informācija, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un kura pierāda, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, kaut arī līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Atspēkojamā prezumpcija nav izmantojama, ja uzņēmums konstatē, ka kredītrisks ir ievērojami palielinājies, vēl pirms līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas.

Modificēti finanšu aktīvi

5.5.12.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas ir pārskatītas vai mainītas un finanšu aktīva atzīšana nav pārtraukta, uzņēmums saskaņā ar 5.5.3. punktu novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks nav ievērojami palielinājies, salīdzinot: a) saistību neizpildes risku pārskata datumā (pamatojoties uz mainītajiem līgumiskajiem noteikumiem); un b) saistību neizpildes risku sākotnējās atzīšanas brīdī (pamatojoties uz sākotnējiem, nemainītajiem līgumiskajiem noteikumiem).

Pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

5.5.13.

Neraugoties uz 5.5.3. un 5.5.5. punktā noteikto, uzņēmums attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību kā zaudējumu atskaitījumus pārskata datumā atzīst vienīgi visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu kumulatīvās izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas.

5.5.14.

Uzņēmums katrā pārskata datumā peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu izmaiņu summu kā guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanās. Visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu pozitīvas izmaiņas uzņēmums atzīst kā guvumus no vērtības samazināšanās, pat ja visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi ir mazāki nekā paredzamo kredītzaudējumu summa, kas bija iekļauta lēstajās naudas plūsmās sākotnējās atzīšanas brīdī.

Vienkāršota pieeja pircēju un pasūtītāju parādiem, līguma aktīviem un nomas debitoru parādiem

5.5.12.

Neraugoties uz 5.5.3. un 5.5.5. punktā noteikto, uzņēmums šādiem posteņiem zaudējumu atskaitījumus vienmēr novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem: a) pircēju un pasūtītāju parādi vai līguma aktīvi, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas 15. SFPS, un kas: i) neietver nozīmīgu finansējuma komponentu, ko nosaka saskaņā ar 15. SFPS (vai brīdī, kad uzņēmums saskaņā ar 15. SFPS 63. punktu piemēro praktisko paņēmienu); vai ii) satur nozīmīgu finansējuma komponentu saskaņā ar 15. SFPS, un uzņēmums izvēlas, ka tā grāmatvedības politika ir zaudējumu atskaitījumus novērtēt kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Šī grāmatvedības politika jāpiemēro visiem šiem pircēju un pasūtītāju parādiem vai līguma aktīviem, taču to var piemērot atsevišķi attiecīgi pircēju un pasūtītāju parādiem vai līguma aktīviem; b) nomas debitoru parādi, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas 16. SPFS, ja uzņēmums izvēlas, ka tā grāmatvedības politika ir zaudējumu atskaitījumus novērtēt kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Šī grāmatvedības politika jāpiemēro visiem šiem nomas debitoru parādiem, taču to var piemērot atsevišķi attiecīgi finanšu un operatīvās nomas debitoru parādiem.

5.5.16.

Grāmatvedības politiku attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem, nomas debitoru parādiem un līguma aktīviem uzņēmums var izvēlēties neatkarīgi vienu no otras.

Paredzamo kredītzaudējumu novērtēšana

5.5.17.

Finanšu instrumenta paredzamos kredītzaudējumus uzņēmums novērtē tādā veidā, ka tiek atspoguļota: a) objektīva un ar varbūtību svērta summa, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu; b) naudas laikvērtība; un c) saprātīga un pamatojama informācija, kura pārskata datumā ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, par pagātnes notikumiem, pašreizējiem apstākļiem un prognozēm par ekonomikas apstākļiem nākotnē.

5.5.18.

Novērtējot paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmumam nav obligāti jāapzina visi iespējamie scenāriji. Tomēr tam ir jāņem vērā kredītzaudējumu rašanās risks vai varbūtība, atspoguļojot iespēju, ka kredītzaudējumi rodas, un iespēju, ka kredītzaudējumi nerodas, pat ja kredītzaudējumu rašanās iespēja ir ļoti neliela.

5.5.19.

Maksimālais periods, kuru ņem vērā paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā, ir maksimālais līguma periods (ieskaitot pagarināšanas iespējas), kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam, un ne ilgāks periods, pat ja šāds ilgāks periods atbilst komercdarbības praksei.

5.5.20.

Tomēr daži finanšu instrumenti ietver gan aizdevumu, gan neizmantotas apņemšanās komponentu, un uzņēmuma līgumiskā spēja pieprasīt atmaksāšanu un atcelt neizmantoto apņemšanos neierobežo uzņēmuma pakļautību kredītzaudējumiem tā, ka tā aprobežotos ar līguma uzteikuma termiņu. Tikai un vienīgi šādiem finanšu instrumentiem uzņēmums paredzamos kredītzaudējumus novērtē par periodu, kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam un kredītriska pārvaldības pasākumi neļautu mazināt paredzamos kredītzaudējumus, pat ja šis periods pārsniedz maksimālo līguma periodu.

5.6.   FINANŠU AKTĪVU PĀRKLASIFICĒŠANA

5.6.1.

Ja uzņēmums finanšu aktīvus pārklasificē saskaņā ar 4.4.1. punktu, šo pārklasifikāciju piemēro perspektīvi, sākot no pārklasificēšanas datuma. Uzņēmums atkārtoti neuzrāda iepriekš atzītos guvumus, zaudējumus (tostarp guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanās) vai procentus. Pārkvalificēšanai piemērojamās prasības ir noteiktas 5.6.2.–5.6.7. punktā.

5.6.2.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tā patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Guvumus vai zaudējumus, ko rada starpība starp finanšu aktīva iepriekšējām amortizētajām izmaksām un patieso vērtību, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.6.3.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz kategoriju, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, tā jaunā bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība pārklasificēšanas datumā. (Norādes par efektīvās procentu likmes un zaudējumu atskaitījumu noteikšanu pārklasificēšanas datumā skatīt B5.6.2. punktā.)

5.6.4.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, tā patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Guvumus vai zaudējumus, ko rada starpība starp finanšu aktīva iepriekšējām amortizētajām izmaksām un patieso vērtību, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Efektīvā procentu likme un paredzamo kredītzaudējumu novērtējums pārklasificēšanas rezultātā netiek koriģēti. (Skatīt B5.6.1. punktu.)

5.6.5.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, finanšu aktīvu tā pārklasificēšanas datumā pārklasificē pēc patiesās vērtības. Tomēr kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, izslēdz no pašu kapitāla un koriģē atbilstoši finanšu aktīva patiesajai vērtībai pārklasificēšanas datumā. Līdz ar to finanšu aktīvs pārklasificēšanas datumā tiek novērtēts tā, it kā tas vienmēr būtu bijis novērtēts amortizētajās izmaksās. Šī korekcija ietekmē pārējos apvienotos ienākumus, taču neietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tāpēc tā nav uzskatāma par pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”). Efektīvā procentu likme un paredzamo kredītzaudējumu novērtējums pārklasificēšanas rezultātā netiek koriģēti. (Skatīt B5.6.1. punktu.)

5.6.6.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, finanšu aktīvu turpina novērtēt pēc patiesās vērtības. (Norādes par efektīvās procentu likmes un zaudējumu atskaitījumu noteikšanu pārklasificēšanas datumā skatīt B5.6.2. punktā.)

5.6.7.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, finanšu aktīvu turpina novērtēt pēc patiesās vērtības. Kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificēšanas datumā pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

5.7.   GUVUMI UN ZAUDĒJUMI

5.7.1.

Guvumus vai zaudējumus no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, ko novērtē patiesajā vērtībā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja: a) tie ietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai); b) tie ir ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentā, un uzņēmums ir izvēlējies šā ieguldījuma guvumus un zaudējumus uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.5. punktu; c) tie ir finanšu saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgajam uzņēmumam saistību kredītriska izmaiņu ietekme ir jāuzrāda pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punktu; vai d) tie ir finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, un attiecīgajam uzņēmumam atsevišķas patiesās vērtības izmaiņas ir jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.10. punktu.

5.7.1A

Dividendes atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā tikai, ja: a) ir konstatētas uzņēmuma tiesības saņemt dividenžu maksājumu; b) ir ticams, ka ar dividendēm saistītie saimnieciskie labumi nonāks uzņēmuma rīcībā; un c) dividenžu summu var ticami novērtēt.

5.7.2.

Guvumus vai zaudējumus no finanšu aktīva, ko novērtē amortizētajās izmaksās un kas neietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai), atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanas gadījumā, tā pārklasificēšanas gadījumā saskaņā ar 5.6.2. punktu, amortizācijas procesā vai nolūkā atzīt guvumus vai zaudējumus no vērtības samazināšanās. Ja uzņēmums finanšu aktīvus pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, tas piemēro 5.6.2. un 5.6.4. punktu. Guvumus vai zaudējumus no finanšu saistībām, ko novērtē amortizētajās izmaksās un kas neietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai), atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanas gadījumā un amortizācijas procesā. (Norādes par guvumiem vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas maiņas skatīt B5.7.2. punktā.)

5.7.3.

Guvumus vai zaudējumus no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kas ir nodrošināti posteņi riska ierobežošanas attiecībās, atzīst saskaņā ar 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai.

5.7.4.

Ja uzņēmums finanšu aktīvus atzīst, izmantojot norēķinu dienas uzskaiti (skatīt 3.1.2., B3.1.3. un B3.1.6. punktu), izmaiņas saņemamā aktīva patiesajā vērtībā periodā no darījuma dienas līdz norēķinu dienai neuzskaita attiecībā uz aktīviem, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās. Savukārt attiecībā uz aktīviem, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar 5.7.1. punktu atzīst attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos. Par darījuma dienu uzskatāms sākotnējās atzīšanas datums vērtības samazināšanas prasību piemērošanas mērķiem.

Ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos

5.7.5.

Uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami izvēlēties uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos tādas patiesās vērtības turpmākās izmaiņas, kas konstatējamas tādam šā standarta piemērošanas jomā ietilpstošam ieguldījumam kapitāla vērtspapīru instrumentā, kuru netur tirdzniecības nolūkā un kurš nav arī pircēja atzīta iespējamā atlīdzība tādā komercdarbības apvienošanā, uz kuru attiecas 3. SFPS. (Norādes par guvumiem vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas maiņas skatīt B5.7.3. punktā.)

5.7.6.

Ja uzņēmums izdara 5.7.5. punktā minēto izvēli, dividendes no šā ieguldījuma tas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.7.1.A punktu.

Saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

5.7.7.

Finanšu saistībām, kas saskaņā ar 4.2.2. vai 4.3.5. punktu noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums guvumus vai zaudējumus uzrāda šādi: a) finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņu to summu, kura ir attiecināma uz šo saistību kredītriska izmaiņām, uzrāda pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt B5.7.13.–B5.7.20. punktu) un b) saistību patiesās vērtības izmaiņu atlikušo summu uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja a) apakšpunktā aprakstītā pieeja saistību kredītriska izmaiņu ietekmei radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā (tādā gadījumā piemēro 5.7.8. punktu). Norādes par to, kā noteikt, vai tiktu radīta vai palielināta uzskaites neatbilstība, skatīt B5.7.5.–B5.7.7. un B5.7.10.–B5.7.12. punktā.

5.7.8.

Ja 5.7.7. punktā noteiktās prasības radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums visus guvumus vai zaudējumus no šīm saistībām (tostarp šo saistību kredītriska izmaiņu ietekmi) uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.7.9.

Neraugoties uz 5.7.7. un 5.7.8. punkta prasībām, uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda visus guvumus un zaudējumus no tādas aizdevuma izsniegšanas apņemšanās un finanšu garantiju līgumiem, kas ir noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Aktīvi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

5.7.10.

Guvumus vai zaudējumus no finanšu aktīva, kuru saskaņā ar 4.1.2A. punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, līdz finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanai vai pārklasificēšanai atzīst pārējos apvienotajos ienākumos; izņēmumi ir guvumi vai zaudējumi no vērtības samazināšanās (skatīt 5.5. iedaļu) un guvumi vai zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas (skatīt B5.7.2.–B5.7.2.A punktu). Kad finanšu aktīvu pārtrauc atzīt, kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Ja finanšu aktīvu, kas bija kategorijā, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificē, uzņēmums kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzskaita saskaņā ar 5.6.5. un 5.6.7. punktu. Procentus, kas aprēķināti, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.7.11.

Kā aprakstīts 5.7.10. punktā, ja finanšu aktīvu saskaņā ar 4.1.2A. punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, summas, kas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir tādas pašas kā summas, kas būtu atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja finanšu aktīvs būtu novērtēts amortizētajās izmaksās.

6. NODAĻA.   Riska ierobežošanas uzskaite

6.1.   RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES MĒRĶIS UN TVĒRUMS

6.1.1.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķis ir finanšu pārskatos atspoguļot ietekmi, kāda ir uzņēmuma riska pārvaldības pasākumiem, kuros pakļautību noteiktiem riskiem, kas varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu (vai pārējos apvienotos ienākumus, ja runa ir par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos), pārvalda, izmantojot finanšu instrumentus. Šīs pieejas mērķis ir dot iespēju skatīt kontekstā tos riska ierobežošanas instrumentus, kuriem piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, lai tādējādi dotu ieskatu par to nolūku un iedarbību.

6.1.2.

Uzņēmums var izvēlēties noteikt riska ierobežošanas attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un nodrošinātu posteni saskaņā ar 6.2.1.–6.3.7. un B6.2.1.–B6.3.25. punktu. Attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām, kas atbilst atbilstības kritērijiem, uzņēmums guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta un nodrošinātā posteņa uzskaita saskaņā ar 6.5.1.–6.5.14. un B6.5.1–B6.5.28. punktu. Ja pret risku nodrošinātais postenis ir posteņu grupa, uzņēmums ievēro papildu prasības, kas noteiktas 6.6.1.–6.6.6. un B6.6.1.–B6.6.16. punktā.

6.1.3.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanai (un tikai šādai riska ierobežošanai) uzņēmums šā standarta prasību vietā var piemērot riska ierobežošanas uzskaites prasības, kuras noteiktas 39. SGS. Tādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro arī konkrētās prasības, kuras attiecas uz patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai, un kā nodrošināts postenis jānosaka daļa, kas ir summa valūtā (skatīt 39. SGS 81A., 89A. un AG114.–AG132. punktu).

6.2.   RISKA IEROBEŽOŠANAS INSTRUMENTI

Kritērijiem atbilstīgi instrumenti

6.2.1.

Atvasināto instrumentu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu; izņēmums ir dažas pārdotās iespējas (skatīt B6.2.4. punktu).

6.2.2.

Neatvasināta instrumenta finanšu aktīvus vai neatvasināta instrumenta finanšu saistības, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu, izņemot, ja tās ir finanšu saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un kuru patiesās vērtības izmaiņas, kas ir attiecināmas uz šo saistību kredītriska izmaiņām, uzrāda pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punktu. Attiecībā uz ārvalstu valūtas riska ierobežošanas pozīciju neatvasināta instrumenta finanšu aktīvu vai neatvasināta instrumenta finanšu saistību ārvalstu valūtas riska komponentu var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu, ja tas nav ieguldījums kapitāla vērtspapīru instrumentā, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos.

6.2.3.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķiem kā riska ierobežošanas instrumentus var noteikt vienīgi līgumus, kas noslēgti ar pusi, kura attiecībā pret pārskatu sniedzēju uzņēmumu ir ārēja (t. i., ārēja attiecībā pret grupu vai atsevišķo uzņēmumu, par kuru tiek sniegts pārskats).

Riska ierobežošanas instrumentu noteikšana

6.2.4.

Kritērijiem atbilstīga instrumenta noteikšana par riska ierobežošanas instrumentu ir jāveic attiecībā uz visu šo instrumentu. Vienīgie pieļaujamie izņēmumi ir šādi: a) nodalīt iespējas līguma iekšvērtību no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instrumentu noteikt vienīgi iespējas iekšvērtības izmaiņas, bet ne tās laikvērtības izmaiņas (skatīt 6.5.15. un B6.5.29.–B6.5.33. punktu); b) nodalīt regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instrumentu noteikt vienīgi šā līguma tūlītējā elementa vērtības izmaiņas, bet ne nākotnes elementu; līdzīgā veidā var nodalīt finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpību un izslēgt to attiecīgā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (skatīt 6.5.16. un B6.5.34.–B6.5.39. punktu); un c) kā riska ierobežošanas instrumentu riska ierobežošanas attiecībās noteikt visa riska ierobežošanas instrumenta proporcionālu daļu, piemēram, 50 % no nominālās summas. Tomēr riska ierobežošanas instrumenta noteikšana nevar attiekties uz daļu no tā patiesās vērtības izmaiņām, kas radušās tikai noteiktā daļā no laika, kurā riska ierobežošanas instruments ir nenomaksāts.

6.2.5.

Uzņēmums var apvienotā veidā ņemt vērā un kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu jebkuru šādu elementu kombināciju (tostarp gadījumos, kad dažu riska ierobežošanas instrumentu risks vai riski kompensē citu instrumentu radītos riskus): a) atvasinātie instrumenti vai to proporcionāla daļa; un b) neatvasinātie instrumenti vai to proporcionāla daļa.

6.2.6.

Tomēr atvasinātais instruments, kurā apvienota pārdota iespēja un iegādāta iespēja (piemēram, procentu likmju robežvērtības josla), nekvalificējas kā riska ierobežošanas instruments, ja noteikšanas dienā tas faktiski ir neto pārdota iespēja (izņemot, ja tas atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu). Līdzīgā veidā divus vai vairākus instrumentus (vai proporcionālas to daļas) var kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu vienīgi tad, ja tie apvienotā veidā noteikšanas dienā faktiski nav neto pārdota iespēja (izņemot, ja tie atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu).

6.3.   [PRET RISKU] NODROŠINĀTI POSTEŅI

Kritērijiem atbilstīgi posteņi

6.3.1.

Pret risku nodrošināts postenis var būt atzīti aktīvi vai saistības, neatzīta stingra apņemšanās, prognozēts darījums vai neto ieguldījums darbībā ārvalstīs. Nodrošināts postenis var būt: a) atsevišķs postenis; vai b) posteņu grupa (ievērojot 6.6.1.–6.6.6. un B6.6.1.–B6.6.16. punktu). Pret risku nodrošināts postenis var būt arī šāda posteņa vai posteņu grupas komponents (skatīt 6.3.7. un B6.3.7.–B6.3.25. punktu).

6.3.2.

Nodrošinātam postenim ir jābūt ticami novērtējamam.

6.3.3.

Ja nodrošināts postenis ir prognozēts darījums (vai tā komponents), šim darījumam ir jābūt ar augstu varbūtības pakāpi.

6.3.4.

Kā nodrošinātu posteni var noteikt apkopotu riska darījumu, kurā apvienots riska darījums, kas saskaņā ar 6.3.1. punktu varētu kvalificēties kā nodrošināts postenis un atvasināts instruments (skatīt B6.3.3.–B6.3.4. punktu). Tas ietver prognozētu darījumu attiecībā uz apkopotu riska darījumu (t. i., nākotnes darījumus, par kuriem nav saistību, bet kuri ir paredzami un radītu riska darījumu un atvasinātu instrumentu), ja attiecīgais apkopotais riska darījums ir ar augstu varbūtības pakāpi un ja tad, kad tas ir noticis un tātad vairs nav prognozēts darījums, tas kvalificējas kā nodrošināts postenis.

6.3.5.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķiem kā pret risku nodrošinātus posteņus var noteikt vienīgi aktīvus, saistības, stingras apņemšanās vai augstas varbūtības pakāpes prognozētus darījumus ar personu, kura attiecībā pret pārskatu sniedzēju uzņēmumu ir ārēja. Riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot darījumiem starp vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem tikai individuālajos vai atsevišķajos šo uzņēmumu finanšu pārskatos, bet ne konsolidētajos grupas finanšu pārskatos, izņemot 10. SFPS definētās ieguldījumu sabiedrības konsolidētos finanšu pārskatus, kuros darījumi starp ieguldījumu sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek izslēgti konsolidētajos finanšu pārskatos.

6.3.6.

Tomēr izņēmums no 6.3.5. punkta ir grupas iekšēja monetārā posteņa (piemēram, kreditoru/debitoru parāda starp diviem meitasuzņēmumiem) ārvalstu valūtas risks, kas konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā nodrošināts postenis, ja tā rezultātā rodas pakļautība valūtas kursa radītiem guvumiem vai zaudējumiem, kas saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti. Saskaņā ar 21. SGS valūtas kursa radītie guvumi un zaudējumi no grupas iekšējiem monetārajiem posteņiem konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti, ja darījums par grupas iekšēju monetāro posteni ir noslēgts starp diviem tādiem grupas uzņēmumiem, kuriem ir atšķirīgas funkcionālās valūtas. Turklāt augstas varbūtības pakāpes prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā nodrošināts postenis, ja darījums ir denominēts valūtā, kas nav šo darījumu noslēdzošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ja ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Nodrošinātu posteņu noteikšana

6.3.7.

Uzņēmums riska ierobežošanas attiecībās var kā pret risku nodrošinātu posteni noteikt vai nu visu posteni, vai posteņa komponentu. Viss postenis ietver visas konkrēta posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņas. Komponents ietver mazāk nekā visas konkrēta posteņa patiesās vērtības izmaiņas vai naudas plūsmu mainīgumu. Uzņēmums kā nodrošinātus posteņus var noteikt vienīgi šādus komponentu (tostarp to kombināciju) veidus: a) vienīgi tādas konkrēta posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņas, kuras ir attiecināmas uz konkrētu risku vai riskiem (riska komponents), ja, pamatojoties uz novērtējumu attiecīgās tirgus struktūras kontekstā, riska komponents ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams (skatīt B6.3.8.–B6.3.15. punktu). Riska komponentu var noteikt arī kā tikai tādas izmaiņas nodrošināta posteņa naudas plūsmās vai patiesajā vērtībā, kas ir lielākas vai mazākas par noteiktu cenu vai citu mainīgo lielumu (vienpusējais risks); b) viena vai vairākas izvēlētas līgumiskās naudas plūsmas; c) nominālās summas komponenti, t. i., posteņa summas konkrēta daļa (skatīt B6.3.16.–B6.3.20. punktu).

6.4.   RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES PIEMĒROJAMĪBAS KRITĒRIJI

6.4.1.

Riska ierobežošanas uzskaiti konkrētām riska ierobežošanas attiecībām var piemērot vienīgi tad, ja tās atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: a) riska ierobežošanas attiecībās ietilpst vienīgi atbilstīgi riska ierobežošanas instrumenti un atbilstīgi nodrošināti posteņi; b) uzsākot riska ierobežošanas attiecības, šīs attiecības un uzņēmuma riska pārvaldības mērķis un riska ierobežošanas izmantošanas stratēģija ir oficiāli noteikti un dokumentēti. Dokumentācijā ir jābūt identificētam riska ierobežošanas instrumentam, pret risku nodrošinātam postenim, ierobežojamā riska raksturam un tam, kā uzņēmums novērtēs, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām (ietverot uzņēmuma analīzi par riska ierobežošanas neefektivitātes avotiem un to, kā tas nosaka riska ierobežošanas koeficientu); c) riska ierobežošanas attiecības atbilst visām turpmāk minētajām riska ierobežošanas efektivitātes prasībām: i) starp nodrošinātu posteni un riska ierobežošanas instrumentu pastāv ekonomiska saikne (skatīt B6.4.4.–B6.4.6. punktu); ii) kredītriska ietekme nedominē pār vērtības izmaiņām, kuras izriet no minētās ekonomiskās saiknes (skatīt B6.4.7.–B6.4.8. punktu); un iii) riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficients ir vienāds ar attiecību, ko veido pret risku nodrošinātā posteņa daudzums, kuram uzņēmums faktiski ierobežo risku, un riska ierobežošanas instrumenta daudzums, kuru uzņēmums faktiski izmanto, lai ierobežotu risku šā posteņa minētajam daudzumam. Tomēr šādi noteiktais koeficients nedrīkst uzrādīt tādu nelīdzsvarotību starp nodrošinātā posteņa un riska ierobežošanas instrumenta svērumiem, kas radītu riska ierobežošanas neefektivitāti (neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts), kurš varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites mērķiem neatbilstīgu uzskaites rezultātu (skatīt B6.4.9.–B6.4.11. punktu).

6.5.   KRITĒRIJIEM ATBILSTĪGO RISKA IEROBEŽOŠANAS ATTIECĪBU UZSKAITE

6.5.1.

Uzņēmums riska ierobežošanas uzskaiti piemēro tādām riska ierobežošanas attiecībām, kuras atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem (tas ietver arī uzņēmuma lēmumu noteikt riska ierobežošanas attiecības).

6.5.2.

Ir triju veidu riska ierobežošanas attiecības: a) patiesās vērtības riska ierobežošana: riska ierobežošana attiecībā uz atzītu aktīvu vai saistību, neatzītas stingras apņemšanās vai jebkura šāda posteņa komponenta patiesās vērtības tādu pakļautību izmaiņām, kas ir attiecināma uz konkrētu risku un var ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu; b) naudas plūsmu riska ierobežošana: riska ierobežošana attiecībā uz tādu pakļautību naudas plūsmu mainīgumam, kas ir attiecināma uz konkrētu risku, kurš saistīts ar visu atzītu aktīvu vai saistībām vai to komponentu (piemēram, visi vai daži nākotnes procentu maksājumi par mainīgās likmes parādu) vai augstas varbūtības pakāpes prognozētu darījumu, un kas varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu; c) riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, kā tas definēts 21. SGS.

6.5.3.

Ja pret risku nodrošināts postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kura patiesās vērtības izmaiņas uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos, 6.5.2. punkta a) apakšpunktā minētajai pakļautībai riskam, kuru ierobežo, ir jābūt tādai, kas var ietekmēt pārējos apvienotos ienākumus. Tikai un vienīgi šādā gadījumā atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti uzrāda pie pārējiem apvienotajiem ienākumiem.

6.5.4.

Stingras apņemšanās ārvalstu valūtas riska ierobežošanu var uzskaitīt kā patiesās vērtības riska ierobežošanu vai naudas plūsmu riska ierobežošanu.

6.5.5.

Ja riska ierobežošanas attiecības vairs neatbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībai attiecībā uz riska ierobežošanas koeficientu (skatīt 6.4.1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu), taču šo noteikto riska ierobežošanas attiecību riska pārvaldības mērķis joprojām ir tāds pats, uzņēmums šo attiecību riska ierobežošanas koeficientu koriģē tā, lai tas atkal atbilstu atbilstības kritērijiem (šajā standartā to sauc par “līdzsvarošanu” – skatīt B6.5.7.–B6.5.21. punktu).

6.5.6.

Uzņēmums riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu piemēro perspektīvi vienīgi tad, ja riska ierobežošanas attiecības (vai to daļa) vairs neatbilst atbilstības kritērijiem (pēc tam, kad attiecīgā gadījumā ir ņemta vērā riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana). Tas ietver gadījumus, kad beidzas riska ierobežošanas instrumenta termiņš vai instruments tiek pārdots, izbeigts vai izmantots. Šajā gadījumā par termiņa beigšanos vai instrumenta izbeigšanu neuzskata riska ierobežošanas instrumenta aizstāšanu vai turpināšanu ar citu instrumentu, ja šī aizstāšana vai turpināšana atbilst uzņēmuma dokumentētās riska pārvaldības stratēģijas mērķim. Turklāt šajā gadījumā riska ierobežošanas instrumenta termiņa beigšanās vai instrumenta izbeigšana nav konstatējama, ja: a) normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri. Šajā gadījumā tīrvērtes darījuma partneris ir centrālais darījuma partneris (dažkārt saukts par “tīrvērtes organizāciju” vai “tīrvērtes aģentūru”) vai uzņēmums(-i), piemēram, tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieks vai tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieka klients, kas darbojas kā darījuma partneris, lai centrālais darījuma partneris varētu veikt tīrvērti. Tomēr, ja riska ierobežošanas instrumenta puses aizstāj savus sākotnējos darījuma partnerus ar citiem darījuma partneriem, šā apakšpunkta prasības ir izpildītas vienīgi tad, ja katra no šīm pusēm veic tīrvērti ar vienu un to pašu centrālo darījuma partneri; b) citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu. Šīs izmaiņas ir tikai tādas, kas atbilst noteikumiem, kādi būtu sagaidāmi, ja riska ierobežošanas instrumenta tīrvērte sākotnēji būtu veikta ar tīrvērtes darījuma partneri. Šādas izmaiņas ietver nodrošinājuma prasību, debitoru un kreditoru parādu atlikumu savstarpējās kompensēšanas tiesību un piemēroto maksu izmaiņas. Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana var attiekties vai nu uz riska ierobežošanas attiecībām kā veselumu, vai tikai uz to daļu (tādā gadījumā atlikušajai riska ierobežošanas attiecību daļai turpina piemērot riska ierobežošanas uzskaiti).

6.5.7.

Uzņēmums piemēro: a) 6.5.10. punktu, ja tas pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti patiesās vērtības riska ierobežošanai, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir finanšu instruments (vai tā komponents), kuru novērtē amortizētajās izmaksās; un b) 6.5.12. punktu, ja tas pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti naudas plūsmu riska ierobežošanai.

Patiesās vērtības riska ierobežošana

6.5.8.

Tikmēr, kamēr patiesās vērtības riska ierobežošana atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, riska ierobežošanas attiecības uzskaita šādi: a) guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (vai pārējos apvienotajos ienākumos, ja riska ierobežošanas instruments ierobežo risku kapitāla vērtspapīru instrumentam, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos); b) pret risku nodrošināta posteņa uzskaites vērtību koriģē (attiecīgā gadījumā) ar riska ierobežošanas guvumiem vai zaudējumiem no šā posteņa, un šo peļņu vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nodrošinātais postenis ir finanšu aktīvs (vai tā komponents), kuru saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, riska ierobežošanas guvumus vai zaudējumus no šā posteņa atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr tad, ja nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kura patiesās vērtības izmaiņas uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos, minētās summas atstāj pārējos apvienotajos ienākumos. Ja nodrošinātais postenis ir neatzīta stingra apņemšanās (vai tās komponents), šā posteņa patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas pēc tā noteikšanas atzīst kā aktīvus vai saistības, un attiecīgos guvumus vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6.5.9.

Ja nodrošinātais postenis patiesās vērtības riska ierobežošanā ir stingra apņemšanās (vai tās komponents) iegādāties aktīvus vai uzņemties saistības, no uzņēmuma stingrās apņemšanās izpildes izrietošo aktīvu vai saistību sākotnējo uzskaites vērtību koriģē, iekļaujot finanšu stāvokļa pārskatā atzītā nodrošinātā posteņa patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas.

6.5.10.

Ja nodrošinātais postenis ir finanšu instruments (vai tā komponents), kuru novērtē amortizētajās izmaksās, visas korekcijas, kas izriet no 6.5.8. punkta b) apakšpunkta, amortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Amortizāciju drīkst sākt, kolīdz rodas korekcija, bet ne vēlāk kā tad, kad nodrošināto posteni pārtrauc koriģēt, ņemot vērā guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas. Amortizācija balstās uz pārrēķinātu efektīvo procentu likmi dienā, kad sāk amortizāciju. Attiecībā uz finanšu aktīvu (vai tā komponentu), kas ir nodrošināts postenis un kuru saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, amortizāciju piemēro tādā pašā veidā, taču to veic, nevis koriģējot uzskaites vērtību, bet attiecībā uz summu, kas atbilst kumulatīvajiem guvumiem vai zaudējumiem, kuri atzīti iepriekš saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu.

Naudas plūsmu riska ierobežošana

6.5.11.

Tikmēr, kamēr naudas plūsmu riska ierobežošana atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, riska ierobežošanas attiecības uzskaita šādi: a) atsevišķo pašu kapitāla komponentu, kas saistīts ar nodrošināto posteni (naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerve), koriģē atbilstoši zemākajai no šādām summām (absolūtā izteiksmē): i) kumulatīvie guvumi vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta kopš riska ierobežošanas sākuma; un ii) nodrošinātā posteņa patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas (pašreizējā vērtībā) (t.i., pret risku nodrošināto paredzamo nākotnes naudas plūsmu kumulatīvo izmaiņu pašreizējā vērtība) kopš riska ierobežošanas sākuma; b) riska ierobežošanas instrumenta guvumu vai zaudējumu to daļu, kas ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanu (t. i., tā daļa, kuru kompensē saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķinātās naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves izmaiņas), atzīst pārējos apvienotajos ienākumos; c) pārējie guvumi vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta (vai guvumi vai zaudējumi, kas nepieciešami, lai izlīdzinātu saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķinātās naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves izmaiņas) ir riska ierobežošanas efektivitāte, ko atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā; d) summu, kas uzkrāta naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē saskaņā ar a) apakšpunktu, uzskaita šādi: i) ja pret risku nodrošināts prognozēts darījums vēlāk pārtop atzītos nefinanšu aktīvos vai nefinanšu saistībās vai ja pret risku nodrošināts prognozēts darījums par nefinanšu aktīviem vai nefinanšu saistībām kļūst par stingru apņemšanos, kam piemēro patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti, uzņēmums izslēdz attiecīgo summu no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves un tieši iekļauj to attiecīgo aktīvu vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Tā nav pārklasifikācijas korekcija (skatīt 1. SGS) un tāpēc neietekmē pārējos apvienotos ienākumus; ii) tādai naudas plūsmu riska ierobežošanai, uz kuru neattiecas i) punkts, attiecīgo summu pārklasificē no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) tajā pašā periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātās paredzamās nākotnes naudas plūsmas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu (piemēram, periodos, kad tiek atzīti procentu ieņēmumi vai procentu izdevumi vai kad notiek prognozēta pārdošana); iii) tomēr, ja attiecīgā summa ir zaudējumi un uzņēmums paredz, ka vienā vai vairākos turpmākajos periodos šie zaudējumi vai daļa no tiem netiks atgūti, tas nekavējoties pārklasificē summu, kuras atgūšana nav paredzama, peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

6.5.12.

Kad uzņēmums pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti naudas plūsmu riska ierobežošanai (skatīt 6.5.6. punktu un 6.5.7. punkta b) apakšpunktu), summu, kas uzkrāta naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē saskaņā ar 6.5.11. punkta a) apakšpunktu, tas uzskaita šādi: a) ja vēl ir paredzams, ka pret risku nodrošinātās nākotnes naudas plūsmas īstenosies, attiecīgo summu atstāj naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē, līdz nākotnes naudas plūsmas notiek vai ir piemērojams 6.5.11. punkta d) apakšpunkta iii) punkts. Kad nākotnes naudas plūsmas īstenojas, piemēro 6.5.11. punkta d) apakšpunktu; b) ja vairs nav paredzams, ka pret risku nodrošinātās nākotnes naudas plūsmas īstenosies, attiecīgo summu nekavējoties pārklasificē no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Pret risku nodrošināta nākotnes naudas plūsma, kuras īstenošanās vairs nav ar augstu varbūtības pakāpi, joprojām var būt tāda, kuras īstenošanās ir paredzama.

Riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs

6.5.13.

Riska ierobežošanu attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, tostarp riska ierobežošanu monetāram postenim, kura uzskaiti veic neto ieguldījuma ietvaros (skatīt 21. SGS), uzskaita līdzīgi kā naudas plūsmu riska ierobežošanu: a) riska ierobežošanas instrumenta guvumu vai zaudējumu to daļu, kas ir uzskatāma par iedarbīgu riska ierobežošanu, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt 6.5.11. punktu); un b) neefektīvo daļu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6.5.14.

Ārvalstu valūtas pārrēķinu rezervē uzkrāto kumulatīvos guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta attiecībā uz riska ierobežošanas efektīvo daļu pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) saskaņā ar 21. SGS 48. un 49. punktu par darbības ārvalstīs pilnīgu vai daļēju atsavināšanu.

Iespējas līgumu laikvērtības uzskaite

6.5.15.

Ja uzņēmums nodala iespējas līguma iekšvērtību no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi iespējas līguma iekšvērtības izmaiņas (skatīt 6.2.4. punkta a) apakšpunktu), tas iespējas laikvērtību uzskaita šādi (skatīt B6.5.29.–B6.5.33. punktu): a) uzņēmums nošķir iespējas līgumu laikvērtību atkarībā no tā nodrošināto posteņu veida, kura riski tiek ierobežoti ar iespējas līgumu (skatīt B6.5.29. punktu): i) ar darījumu saistīts nodrošinātais postenis; vai ii) ar laikposmu saistīts nodrošinātais postenis; b) patiesās vērtības izmaiņas tāda iespējas līguma laikvērtībai, kas ierobežo risku ar darījumu saistītam nodrošinātam postenim, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos tiktāl, ciktāl tās attiecas uz šo nodrošināto posteni, un uzkrāj atsevišķā pašu kapitāla komponentā. Patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas, kas izriet no iespējas līguma laikvērtības un ir uzkrātas atsevišķā pašu kapitāla komponentā (“summa”), uzskaita šādi: i) ja nodrošinātais postenis vēlāk pārtop atzītos nefinanšu aktīvos vai nefinanšu saistībās vai kļūst par stingru apņemšanos par nefinanšu aktīviem vai nefinanšu saistībām, kam piemēro patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti, uzņēmums izslēdz attiecīgo summu no atsevišķā pašu kapitāla komponenta un tieši iekļauj to attiecīgo aktīvu vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Tā nav pārklasifikācijas korekcija (skatīt 1. SGS) un tāpēc neietekmē pārējos apvienotos ienākumus; ii) tādām riska ierobežošanas attiecībām, uz kurām neattiecas i) punkts, attiecīgo summu pārklasificē no atsevišķā pašu kapitāla komponenta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) tajā pašā periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātās paredzamās nākotnes naudas plūsmas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu (piemēram, kad notiek prognozēta pārdošana); iii) tomēr, ja paredzams, ka vienā vai vairākos turpmākajos periodos visa attiecīgā summa vai tās daļa netiks atgūta, summu, kuras atgūšana nav paredzama, nekavējoties pārklasificē peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS); c) patiesās vērtības izmaiņas tāda iespējas līguma laikvērtībai, kurš ierobežo risku ar laikposmu saistītam nodrošinātam postenim, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos tiktāl, ciktāl tās attiecas uz šo nodrošināto posteni, un uzkrāj atsevišķā pašu kapitāla komponentā. Tiktāl, ciktāl tā attiecas uz nodrošināto posteni, laikvērtību, kāda iespējas līgumam ir dienā, kad to nosaka kā riska ierobežošanas instrumentu, sistemātiski un racionāli amortizē visā periodā, kurā riska ierobežošanas korekcija, ar ko ņem vērā iespējas līguma iekšējo vērtību, varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu (vai pārējos apvienotos ienākumus, ja nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos). Tādējādi katrā pārskata periodā amortizācijas summu pārklasificē no atsevišķā pašu kapitāla komponenta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Tomēr, ja riska ierobežošanas uzskaiti pārtrauc tādām riska ierobežošanas attiecībām, kuras kā riska ierobežošanas instrumentu ietver iespējas līguma iekšējās vērtības izmaiņas, atsevišķajā pašu kapitāla komponentā uzkrāto neto summu (t. i., ieskaitot uzkrāto amortizāciju) nekavējoties pārklasificē peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

Regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementa un finanšu instrumentu valūtas kursu bāzes starpību uzskaite

6.5.16.

Ja uzņēmums regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu nodala no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi šā līguma tūlītējā elementa vērtības izmaiņas vai ja tas nodala finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpību un izslēdz to šā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (skatīt 6.2.4. punkta b) apakšpunktu), uzņēmums attiecīgā līguma nākotnes elementam vai valūtas kursu bāzes starpībai var piemērot 6.5.15. punktu tādā pašā veidā, kā to piemēro iespējas līguma laikvērtībai. Šādā gadījumā uzņēmums piemēro B6.5.34.–B6.5.39. punktā sniegtās piemērošanas norādes.

6.6.   POSTEŅU GRUPAS RISKA IEROBEŽOŠANA

Posteņu grupas atbilstība nodrošināta posteņa kritērijiem

6.6.1.

Posteņu grupa (tostarp tādu posteņu grupa, kuri veido neto pozīciju; skatīt B6.6.1.–B6.6.8. punktu) atbilst pret risku nodrošināta posteņa kritērijiem vienīgi tad, ja: a) tā sastāv no posteņiem (tostarp posteņu komponentiem), kuri katrs individuāli atbilst nodrošināta posteņa kritērijiem; b) grupā iekļautos posteņus riska pārvaldības vajadzībām pārvalda kopīgi kā grupu; un c) attiecībā uz naudas plūsmu riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuru naudas plūsmu mainīgumam nav paredzams, ka tas būs aptuveni proporcionāls grupas naudas plūsmu kopējam mainīgumam, kā rezultātā rastos savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas: i) tā ir valūtas kursu riska ierobežošana; un ii) attiecīgās neto pozīcijas noteikšanā ir norādīts pārskata periods, kurā paredzams, ka prognozētie darījumi ietekmēs peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kā arī minēto darījumu veids un apjoms (skatīt B6.6.7.–B6.6.8. punktu).

Nominālās summas komponenta noteikšana

6.6.2.

Komponents, kas ir kritērijiem atbilstīgas posteņu grupas proporcionāla daļa, ir kritērijiem atbilstīgs nodrošināts postenis, ja šāda noteikšana atbilst uzņēmuma riska pārvaldības mērķim.

6.6.3.

Kopējas posteņu grupas slāņa komponentam (piemēram, apakšējam slānim) riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot vienīgi tad, ja: a) tas ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams; b) riska pārvaldības mērķis ir slāņa komponenta riska ierobežošana; c) posteņi, kas ietilpst kopējā grupā, no kuras ir izdalīts attiecīgais slānis, ir pakļauti vienam un tam pašam ierobežojamajam riskam (tādējādi pret risku nodrošinātā slāņa novērtēšanā nav būtiskas ietekmes tam, kuri konkrētie kopējās grupas posteņi ietilpst šajā slānī); d) attiecībā uz esošu posteņu (piemēram, neatzītu stingru apņemšanos vai atzītu aktīvu) riska ierobežošanu uzņēmums spēj identificēt kopējo posteņu grupu, no kuras definēts pret risku nodrošinātais slānis, un spēj izsekot tai (un tādējādi uzņēmums spēj izpildīt kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību uzskaites prasības); un e) grupas posteņi, kuros ietvertas priekšlaicīgas atmaksas iespējas (ja tādi ir), atbilst nominālās summas komponentu prasībām (skatīt B6.3.20. punktu).

Uzrādīšana

6.6.4.

Attiecībā uz riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu posteņus, guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas minētajā aprēķinā uzrāda citā postenī nekā tos, kurus ietekmē pret risku nodrošinātie posteņi. Tādējādi minētajā aprēķinā tā posteņa summa, kas attiecas uz pašu nodrošināto posteni (piemēram, pārdošanas ienākumi vai izmaksas), netiek ietekmēta.

6.6.5.

Attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuru riski tiek ierobežoti kopā kā grupai patiesās vērtības riska ierobežošanā, guvumus vai zaudējumus no atsevišķajiem aktīviem un saistībām saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu finanšu stāvokļa pārskatā atzīst kā attiecīgo grupā ietilpstošo atsevišķo posteņu uzskaites vērtības korekciju.

Nulles neto pozīcijas

6.6.6.

Ja nodrošinātais postenis ir grupa, kuras neto pozīcija ir nulle (t. i., nodrošinātie posteņi savstarpēji pilnīgi kompensē risku, kas tiek pārvaldīts grupas līmenī), uzņēmumam ir atļauts to noteikt riska ierobežošanas attiecībās, kas neietver riska ierobežošanas instrumentu, ja: a) attiecīgā riska ierobežošana ietilpst pastāvīgas neto riska ierobežošanas stratēģijā, saskaņā ar kuru uzņēmums laika gaitā sistemātiski ierobežo risku jaunām viena un tā paša veida pozīcijām (piemēram, kad darījumi ieiet periodā, kurā uzņēmums veic riska ierobežošanu); b) neto pozīcijas, kuras risks tiek ierobežots, apmērs pastāvīgās neto riska ierobežošanas stratēģijas darbības laikā mainās, un uzņēmums neto riska ierobežošanai (t. i., ja neto pozīcija nav nulle) izmanto kritērijiem atbilstīgus riska ierobežošanas instrumentus; c) šīm neto pozīcijām parasti piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, ja neto pozīcija nav nulle un tās risku ierobežo ar kritērijiem atbilstīgiem riska ierobežošanas instrumentiem; un d) riska ierobežošanas uzskaites nepiemērošana nulles neto pozīcijai radītu nekonsekventus uzskaites rezultātus, jo uzskaitē nebūtu atzītas savstarpēji kompensējošās riska pozīcijas, kas citādi tiktu atzītas neto pozīcijas riska ierobežošanā.

6.7.   IESPĒJA NOTEIKT KREDĪTRISKA DARĪJUMU KĀ TĀDU, KURU NOVĒRTĒ PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Atbilstības kritēriji kredītriska darījumu noteikšanai par tādiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

6.7.1.

Ja uzņēmums visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītriska pārvaldībai izmanto kredītu atvasināto instrumentu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kredītriska darījums), tas attiecīgo finanšu instrumentu tādā apmērā, kādā notiek šāda pārvaldība (t. i., visu instrumentu vai tā daļu), var noteikt kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja: a) kredītriska darījuma uzņēmums (piemēram, aizņēmējs vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanās turētājs) sakrīt ar kredītu atvasinātā instrumenta atsauces uzņēmumu (kritērijs “vienādi nosaukumi”); un b) finanšu instrumenta prioritātes pakāpe sakrīt ar to, kāda ir instrumentiem, kurus var nodot saskaņā ar kredītu atvasināto instrumentu. Uzņēmums šo noteikšanu var veikt neatkarīgi no tā, vai finanšu instrumentam, kura kredītrisku pārvalda, ir piemērojams šis standarts (piemēram, uzņēmums var noteikt aizdevuma izsniegšanas apņemšanos, uz ko šis standarts neattiecas). Uzņēmums attiecīgo finanšu instrumentu var noteikt tā sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts. Uzņēmums uzreiz dokumentē šo noteikšanu.

Uzskaite kredītriska darījumiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

6.7.2.

Ja finanšu instruments ir saskaņā ar 6.7.1. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pēc tā sākotnējās atzīšanas vai ja tas iepriekš nav bijis atzīts, starpību, kas noteikšanas brīdī pastāv starp uzskaites vērtību (attiecīgā gadījumā) un patieso vērtību nekavējoties atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Attiecībā uz finanšu aktīviem, kurus saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kumulatīvos guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nekavējoties pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

6.7.3.

Finanšu instrumentu, kas radīja kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja: a) vairs nav izpildīti 6.7.1. punktā noteiktie atbilstības kritēriji, piemēram: i) kredītu atvasinātajam instrumentam vai saistītajam finanšu instrumentam, kas rada kredītrisku, beidzas termiņš, to pārdod vai izbeidz vai veic tā norēķinu; vai ii) finanšu instrumenta kredītrisku vairs nepārvalda, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus. Piemēram, tas var notikt tāpēc, ka uzlabojas aizņēmēja vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanās turētāja kredītkvalitāte vai mainās uzņēmumam noteiktās kapitāla prasības; un b) finanšu instruments, kas rada kredītrisku, nav jānovērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā citu iemeslu dēļ (t. i., tikmēr nav mainījies uzņēmuma komercdarbības modelis, kas saskaņā ar 4.4.1. punktu būtu prasījis veikt pārklasificēšanu).

6.7.4.

Kad finanšu instrumentu, kas rada kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šā finanšu instrumenta patiesā vērtība novērtēšanas pārtraukšanas dienā kļūst par tā jauno uzskaites vērtību. Pēc tam piemēro to pašu novērtēšanas metodi, kas bija izmantota pirms finanšu instrumenta noteikšanas par tādu, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ieskaitot amortizāciju, kas izriet no jaunās uzskaites vērtības). Piemēram, finanšu aktīvam, kas sākotnēji bija klasificēts kā novērtējams amortizētajās izmaksās, atkal piemērotu šo novērtēšanas metodi, un tā efektīvā procentu likme tiktu pārrēķināta, pamatojoties uz tā jauno bruto uzskaites vērtību dienā, kad pārtraukta tā novērtēšana pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6.8.   PAGAIDU IZŅĒMUMI NO ĪPAŠU RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES PRASĪBU PIEMĒROŠANAS

6.8.1.

Uzņēmums 6.8.4.–6.8.12. punktu, 7.1.8. punktu un 7.2.26. punkta d) apakšpunktu piemēro visām riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmē procentu likmju etalonu reforma. Šos punktus piemēro tikai šādām riska ierobežošanas attiecībām. Procentu likmju etalonu reforma tieši ietekmē riska ierobežošanas attiecības tikai tad, ja reforma rada neskaidrības par: a) (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētu) procentu likmju etalonu, kas noteikts kā ierobežots risks, un/vai b) nodrošināta posteņa vai riska ierobežošanas instrumenta procentu likmju etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku vai summu.

6.8.2.

Piemērojot 6.8.4.–6.8.12. punktu, termins “procentu likmju etalonu reforma” attiecas uz procentu likmju etalona reformu tirgus mērogā, tostarp procentu likmju etalona aizstāšanu ar alternatīvu etalonlikmi, piemēram, to, kas izriet no ieteikumiem, kuri izklāstīti Finanšu stabilitātes padomes 2014. gada jūlija ziņojumā “Reforming Major Interest Rate Benchmarks” (“Galveno procentu likmju etalonu reforma”) (51).

6.8.3.

6.8.4.–6.8.12. punktā ir noteikti izņēmumi tikai attiecībā uz minētajos punktos precizētajām prasībām. Visas pārējās riska ierobežošanas uzskaites prasības uzņēmums turpina piemērot riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmē procentu likmju etalonu reforma.

Ļoti ticama prasība attiecībā uz naudas plūsmu riska ierobežošanu

6.8.4.

Lai noteiktu, vai prognozējamais darījums (vai tā komponents) ir ļoti ticams, kā noteikts 6.3.3. punktā, uzņēmums pieņem, ka procentu likmes etalons, uz kuru ir balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētās) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervē uzkrātās summas pārklasificēšana

6.8.5.

Piemērojot 6.5.12. punkta prasības nolūkā noteikt, vai ir paredzams, ka radīsies nākotnes pret risku nodrošinātās naudas plūsmas, uzņēmums pieņem, ka procentu likmju etalons, uz kuru balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētās) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

Novērtējums par ekonomisko saikni starp nodrošināto posteni un riska ierobežošanas instrumentu

6.8.6.

Piemērojot 6.4.1. punkta c) apakšpunkta i) punkta un B6.4.4. līdz B6.4.6. punkta prasības, uzņēmums pieņem, ka procentu likmju etalons, uz kuru balstītas (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētās) pret risku nodrošinātās naudas plūsmas un/vai ierobežotais risks, vai procentu likmju etalons, uz kuru balstītas riska ierobežošanas instrumenta naudas plūsmas, nav mainīts procentu likmju etalonu reformas rezultātā.

Posteņa komponenta noteikšana par nodrošinātu posteni

6.8.7.

Ja vien nepiemēro 6.8.8. punktu, uzņēmums attiecībā uz riska ierobežošanu procentu likmju riska ārpuslīgumiski precizētam etalona komponentam 6.3.7. punkta a) apakšpunktā un B6.3.8. punktā noteikto prasību par to, ka riska komponents ir atsevišķi identificējams, piemēro tikai riska ierobežošanas attiecību sākumā.

6.8.8.

Ja uzņēmums atbilstīgi saviem riska ierobežošanas dokumentiem bieži maina (t. i., pārtrauc un atsāk) riska ierobežošanas attiecības, jo gan riska ierobežošanas instruments, gan nodrošinātais postenis bieži mainās (t. i., uzņēmums izmanto dinamisku procesu, kurā gan nodrošinātie posteņi, gan riska ierobežošanas instrumenti, ko izmanto, lai pārvaldītu šo riska darījumu, nesaglabājas nemainīgi ilgi), uzņēmums 6.3.7. punkta a) apakšpunktā un B6.3.8. punktā noteikto prasību par to, ka riska komponents ir atsevišķi identificējams, piemēro tikai tad, kad tas šajās riska ierobežošanas attiecībās sākotnēji nosaka pret risku nodrošinātu posteni. Pret risku nodrošināts postenis, kurš novērtēts laikā, kad tas tika sākotnēji noteikts riska ierobežošanas attiecībās, neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis riska ierobežošanas uzsākšanas brīdī vai pēc tam, netiek atkārtoti novērtēts pēc turpmākas atkārtotas noteikšanas vienās un tajās pašās riska ierobežošanas attiecībās.

Piemērošanas termiņa beigas

6.8.9.

Uzņēmums pret risku nodrošinātam postenim turpmāk pārtrauc piemērot 6.8.4. punktu agrākais tad, kad: a) nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz nodrošinātā posteņa procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) tiek pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, kurās ietilpst nodrošinātais postenis.

6.8.10.

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 6.8.5. punktu agrākais tad, kad: a) nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz nodrošinātā posteņa procentu likmes etalonā balstīto nākotnes naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) visa summa, kas naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervē uzkrāta attiecībā uz šīm pārtrauktajām riska ierobežošanas attiecībām, ir pārklasificēta uz peļņu vai zaudējumiem.

6.8.11.

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 6.8.6. punktu: a) pret risku nodrošinātam postenim, kad nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz ierobežoto risku vai nodrošinātā posteņa procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu, un b) riska ierobežošanas instrumentam, kad nenoteiktība, kas radusies no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz riska ierobežošanas instrumenta procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu. Ja riska ierobežošanas attiecības, kurās ietilpst pret risku nodrošināts postenis un riska ierobežošanas instruments, tiek pārtrauktas agrāk nekā 6.8.11. punkta a) apakšpunktā vai 6.8.11. punkta b) apakšpunktā minētajā datumā, uzņēmums šīm riska ierobežošanas attiecībām pārtraukšanas dienā turpmāk pārtrauc piemērot 6.8.6. punktu.

6.8.12.

Ja posteņu grupu nosaka par nodrošinātu posteni vai ja finanšu instrumentu kopumu nosaka par riska ierobežošanas instrumentu, uzņēmums turpmāk attiecīgi pārtrauc 6.8.4.–6.8.6. punkta piemērošanu atsevišķam postenim vai finanšu instrumentam saskaņā ar 6.8.9., 6.8.10. vai 6.8.11. punktu, ja nenoteiktība, kas izriet no procentu likmju etalonu reformas, vairs nepastāv attiecībā uz ierobežoto risku un/vai minētā posteņa vai finanšu instrumenta procentu likmes etalonā balstīto naudas plūsmu laika grafiku un summu.

6.8.13.

Uzņēmums turpmāk pārtrauc piemērot 6.8.7. un 6.8.8. punktu agrākais tad, kad: a) saskaņā ar procentu likmju etalona reformu tiek veiktas izmaiņas ārpuslīgumiski precizētā riska komponentā, piemērojot 6.9.1. punktu; vai b) tiek pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, kurās tiek pārtraukts atzīt ārpuslīgumiski precizēto riska komponentu.

6.9.   PAPILDU PAGAIDU IZŅĒMUMI, KAS RODAS NO PROCENTU LIKMJU ETALONU REFORMAS

6.9.1.

Tiklīdz 6.8.4.–6.8.8. punkta prasības vairs nav piemērojamas riska ierobežošanas attiecībām (sk. 6.8.9.–6.8.13. punktu), uzņēmums groza minēto riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu, kā iepriekš dokumentēts, lai atspoguļotu izmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar procentu likmju etalona reformu, t. i., izmaiņas atbilst 5.4.6.–5.4.8. punkta prasībām. Šajā sakarā riska ierobežošanas noteikšanu groza tikai, lai veiktu vienu vai vairākas no šīm izmaiņām: a) noteiktu (līgumiski vai ārpuslīgumiski precizētu) alternatīvu etalonlikmi kā ierobežotu risku, b) grozītu aprakstu par nodrošināto posteni, tostarp aprakstu par naudas plūsmu noteikto daļu vai patieso vērtību, kuras riski tiek ierobežoti; vai c) grozītu riska ierobežošanas instrumenta aprakstu.

6.9.2.

Uzņēmums piemēro arī 6.9.1. punkta c) apakšpunkta prasību, ja ir izpildīti šie trīs nosacījumi: a) uzņēmums veic izmaiņas, kas nepieciešamas saskaņā ar procentu likmju etalona reformu, izmantojot citu pieeju, nevis mainot pamatu riska ierobežošanas instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanai (kā aprakstīts 5.4.6. punktā); b) sākotnējā riska ierobežošanas instrumenta atzīšana netiek pārtraukta; un c) izvēlētā pieeja ir ekonomiski līdzvērtīga sākotnējā riska ierobežošanas instrumenta līgumisko naudas plūsmu noteikšanas pamata maiņai (kā aprakstīts 5.4.7. un 5.4.8. punktā).

6.9.3.

6.8.4.–6.8.8. punkta prasības var pārtraukt piemērot dažādos laikos. Tāpēc, piemērojot 6.9.1. punktu, uzņēmumam var pieprasīt grozīt tā riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu dažādos laikos vai tam var pieprasīt grozīt riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu vairāk nekā vienu reizi. Tikai un vienīgi tad, kad šādas izmaiņas tiek veiktas riska ierobežošanas noteikšanā, uzņēmums attiecīgi piemēro 6.9.7.–6.9.12. punktu. Uzņēmums piemēro arī 6.5.8. punktu (patiesās vērtības riska ierobežošanai) vai 6.5.11. punktu (naudas plūsmas riska ierobežošanai), lai uzskaitītu jebkādas izmaiņas nodrošinātā posteņa vai riska ierobežošanas instrumenta patiesajā vērtībā.

6.9.4.

Uzņēmums groza riska ierobežošanas attiecības, kā noteikts 6.9.1. punktā, līdz tā pārskata perioda beigām, kura laikā tiek veiktas procentu likmes reformai nepieciešamās izmaiņas attiecībā uz ierobežoto risku, pret risku nodrošināto posteni vai riska ierobežošanas instrumentu. Lai novērstu šaubas, šāds riska ierobežošanas attiecību oficiālās noteikšanas grozījums nav ne riska ierobežošanas attiecību pārtraukšana, ne jaunu riska ierobežošanas attiecību noteikšana.

6.9.5.

Ja finanšu aktīvam vai finanšu saistībām, kas noteiktas riska ierobežošanas attiecībās (kā aprakstīts 5.4.6.–5.4.8. punktā), vai riska ierobežošanas attiecību noteikšanai (kā noteikts 6.9.1. punktā), tiek veiktas izmaiņas papildus tām, kas nepieciešamas saskaņā ar procentu likmju etalona reformu, uzņēmums vispirms piemēro šajā standartā minētās piemērojamās prasības, lai noteiktu, vai šo papildu izmaiņu rezultātā riska ierobežošanas uzskaite tiek pārtraukta. Ja papildu izmaiņu rezultātā netiek pārtraukta riska ierobežošanas uzskaite, uzņēmums groza riska ierobežošanas attiecību oficiālo noteikšanu, kā noteikts 6.9.1. punktā.

6.9.6.

6.9.7.–6.9.13. punktā ir paredzēti izņēmumi tikai no minētajos punktos noteiktajām prasībām. Uzņēmums piemēro visas pārējās šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības, tostarp 6.4.1. punktā minētos atbilstības kritērijus, riska ierobežošanas attiecībām, kuras tieši ietekmēja procentu likmju etalona reforma.

Kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību uzskaite

Naudas plūsmu riska ierobežošana

6.9.7.

Lai piemērotu 6.5.11. punktu, brīdī, kad uzņēmums groza aprakstu par nodrošinātu posteni, kā prasīts 6.9.1. punkta b) apakšpunktā, uzskata, ka naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē uzkrātās summas pamatā ir alternatīvā etalonlikme, pēc kuras nosaka nākotnes naudas plūsmas, kuru riski tiek ierobežoti.

6.9.8.

Attiecībā uz pārtrauktām riska ierobežošanas attiecībām, kad procentu likmju etalons, kas bija nākotnes naudas plūsmu, kuru riski tiek ierobežoti, pamatā, ir mainīts, kā to prasa procentu likmju etalona reforma, 6.5.12. punkta piemērošanas nolūkā, lai noteiktu, vai ir gaidāmas nākotnes naudas plūsmas, kuru riski tiek ierobežoti, uzskata, ka summa, kas uzkrāta naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervē šīm riska ierobežošanas attiecībām, ir balstīta uz alternatīvo etalonlikmi, uz kuru balstīsies nākotnes naudas plūsmas, kuru riski tiks ierobežoti.

Posteņu grupas

6.9.9.

Ja uzņēmums piemēro 6.9.1. punktu posteņu grupām, kas patiesās vērtības vai naudas plūsmas riska ierobežošanā noteiktas kā nodrošināti posteņi, uzņēmums nodrošinātos posteņus iedala apakšgrupās, pamatojoties uz etalonlikmi, kuras riski tiek ierobežoti, un nosaka etalonlikmi kā ierobežoto risku katrai apakšgrupai. Piemēram, riska ierobežošanas attiecībās, kurās posteņu grupa ir ierobežota pret risku, ko rada izmaiņas procentu likmju etalonā, uz kuru attiecas procentu likmju etalona reforma, dažu grupas posteņu pret risku ierobežotās naudas plūsmas vai patieso vērtību varētu mainīt, atsaucoties uz alternatīvu etalonlikmi, pirms tiek mainīti citi grupas posteņi. Šajā piemērā, piemērojot 6.9.1. punktu, uzņēmums noteiktu alternatīvu etalonlikmi kā ierobežoto risku attiecīgajai pret risku ierobežoto posteņu apakšgrupai. Uzņēmums turpinātu noteikt esošo procentu likmju etalonu kā ierobežoto risku citai pret risku ierobežoto posteņu apakšgrupai līdz brīdim, kad tiek mainītas pret risku ierobežotās naudas plūsmas vai šo posteņu patiesā vērtība, lai atsauktos uz alternatīvo etalonlikmi, vai kad posteņi zaudē spēku, un tos aizstāj ar nodrošinātiem posteņiem, kuri atsaucas uz alternatīvo etalonlikmi.

6.9.10.

Uzņēmums atsevišķi novērtē, vai katra apakšgrupa atbilst 6.6.1. punkta prasībām, lai tā būtu atbilstīgs pret risku nodrošināts postenis. Ja kāda apakšgrupa neatbilst 6.6.1. punkta prasībām, uzņēmums turpmāk pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām kopumā. Uzņēmums arī piemēro 6.5.8. un 6.5.11. punkta prasības, lai uzskaitītu neefektivitāti, kas saistīta ar riska ierobežošanas attiecībām kopumā.

Riska komponentu noteikšana

6.9.11.

Tiek uzskatīts, ka alternatīvā etalonlikme, kas noteikta kā ārpuslīgumiski precizēts riska komponents un nav atsevišķi identificējama (sk. 6.3.7. punkta a) apakšpunktu un B6.3.8. punktu) datumā, kad tā ir noteikta, minētajā datumā ir izpildījusi minēto prasību, ja un tikai tad, ja uzņēmums pamatoti sagaida, ka alternatīvā etalonlikme būs identificējama atsevišķi 24 mēnešu laikā. 24 mēnešu periodu piemēro katrai alternatīvajai etalonlikmei atsevišķi, un tas sākas no dienas, kad uzņēmums pirmo reizi nosaka alternatīvo etalonlikmi kā ārpuslīgumiski precizētu riska komponentu (t. i., 24 mēnešu periodu piemēro, pamatojoties uz katru likmi atsevišķi).

6.9.12.

Ja pēc tam uzņēmums pamatoti sagaida, ka alternatīvā etalonlikme nebūs atsevišķi identificējama 24 mēnešu laikā no dienas, kad uzņēmums to pirmo reizi ir noteicis par ārpuslīgumiski precizētu riska komponentu, uzņēmums pārtrauc piemērot 6.9.11. punktā minēto prasību minētajai alternatīvajai etalonlikmei un turpmāk pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti no minētās atkārtotās novērtēšanas dienas attiecībā uz visām riska ierobežošanas attiecībām, kurās alternatīvā etalonlikme tika noteikta kā ārpuslīgumiski precizēts riska komponents.

6.9.13.

Papildus 6.9.1. punktā minētajām riska ierobežošanas attiecībām uzņēmums piemēro 6.9.11. un 6.9.12. punkta prasības jaunām riska ierobežošanas attiecībām, kurās alternatīva etalonlikme ir noteikta kā ārpuslīgumisks riska komponents (sk. 6.3.7. punkta a) apakšpunktu un B6.3.8. punktu), ja procentu likmju reformas dēļ šis riska komponents nav atsevišķi identificējams datumā, kad tas ir noteikts.

7. NODAĻA.   Spēkā stāšanās datums un pārejas noteikumi

7.1.   SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

7.1.1.

Uzņēmums piemēro šo standartu gada pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums izvēlas šā standarta piemērošanu sākt agrāk, tam ir jāatklāj šis fakts un visas šā standarta prasības jāpiemēro vienlaikus (taču skatīt arī 7.1.2., 7.2.21. un 7.3.2. punktu). Vienlaikus tam ir jāpiemēro arī C papildinājumā noteiktie grozījumi.

7.1.2.

Neraugoties uz 7.1.1. punkta prasībām, gada pārskata periodos, kuri sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties agrāk piemērot vienīgi 5.7.1. punkta c) apakšpunkta, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punkta prasības par guvumu un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nepiemērojot pārējās šā standarta prasības. Ja uzņēmums izvēlas piemērot tikai minētos punktus, tas atklāj šo faktu un pastāvīgi atklāj saistīto informāciju, kas noteikta 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 9. SFPS (2010.)) 10.–11. punktā. (Skatīt arī 7.2.2. un 7.2.15. punktu).

7.1.3.

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika izdarīti 4.2.1. un 5.7.5. punkta grozījumi, kas izriet no 3. SFPS grozījumiem. Uzņēmums minētos grozījumus perspektīvi piemēro komercdarbības apvienošanai, uz kuru attiecas 3. SFPS grozījumi.

7.1.4.

Atbilstoši 2014. gada maijā izdotajam 15. SFPS grozīts 3.1.1., 4.2.1., 5.1.1., 5.2.1., 5.7.6., B3.2.13., B5.7.1., C5. un C42. punkts un svītrots C16. punkts un tā virsraksts. Ir iekļauts 5.1.3. un 5.7.1.A punkts un definīcija A papildinājumā. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

7.1.5.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2.1., 5.5.15., B4.3.8., B5.5.34. un B5.5.46. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 16. SFPS.

7.1.6.

Atbilstīgi 2017. gada maijā izdotajam 17. SFPS tiek grozīts 2.1, B2.1, B2.4, B2.5 un B4.1.30 punkts un pievienots 3.3.5. punkts. Ar 2020. gada jūnijā izdotajiem grozījumiem 17. SFPS tika turpmāk grozīts 2.1. punkts un pievienots 7.2.36.–7.2.42. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 17. SFPS.

7.1.7.

Ar 2017. gada oktobrī izdoto “Priekšlaicīgas atmaksas elementi ar negatīvu kompensāciju” (Grozījumi 9. SFPS) pievienots 7.2.29.–7.2.34. un B4.1.12.A punkts un grozīts B4.1.11. punkta b) apakšpunkts un B4.1.12. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

7.1.8.

“Procentu likmju etalonu reforma”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS un 7. SFPS, ir izdota 2019. gada septembrī un ar to tika pievienota 6.8. iedaļa un grozīts 7.2.26. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

7.1.9.

Saskaņā ar “SFPS standartu ikgadējie uzlabojumi 2018.-2020. gada ciklam”, kas izdots 2020. gada decembrī, tika pievienots 7.2.35 un B3.3.6A punkts un grozīts B3.3.6 punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2022. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumu agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

7.1.10.

“Procentu likmju standarta reformas 2. posms”, ar kuru tika grozīts 9. SFPS, 39. SGS, 7. SFPS, 4. SFPS un 16. SFPS, tika izdots 2020. gada augustā un ar to tika pievienots 5.4.5.–5.4.9., 6.8.13. punkts, 6.9. iedaļa un 7.2.43.–7.2.46. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šos grozījumus piemēro agrākam periodam, tas atklāj šo faktu.

7.2.   PĀREJAS NOTEIKUMI

7.2.1.

Uzņēmums šo standartu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, izņemot gadījumus, kas noteikti 7.2.4.–7.2.26. un 7.2.28. punktā. Šo standartu nepiemēro posteņiem, kuru atzīšana sākotnējās piemērošanas datumā jau ir pārtraukta.

7.2.2.

7.2.1., 7.2.3.–7.2.28. un 7.3.2. punktā paredzēto pārejas noteikumu piemērošanas mērķiem sākotnējās piemērošanas datums ir diena, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šā standarta attiecīgās prasības, un tam ir jābūt pārskata perioda sākuma datumam pēc šā standarta izdošanas. Atkarībā no pieejas, kādu uzņēmums izvēlējies 9. SFPS piemērošanā, pārejas periodā var būt viens vai vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi.

Pārejas noteikumi par klasificēšanu un novērtēšanu (4. un 5. nodaļa)

7.2.3.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, novērtē, vai finanšu aktīvs atbilst 4.1.2. punkta a) apakšpunkta vai 4.1.2.A punkta a) apakšpunkta nosacījumam. Attiecīgi izrietošo klasifikāciju piemēro retrospektīvi neatkarīgi no uzņēmuma komercdarbības modeļa iepriekšējos pārskata periodos.

7.2.4.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir nepraktiski [praktiski neiespējami] (kā definēts 8. SGS) novērtēt mainīto naudas laikvērtības elementu saskaņā ar B4.1.9.B–B4.1.9.D punktu, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.9.B–B4.1.9.D punktā noteiktās prasības attiecībā uz naudas laikvērtības elementa mainīšanu. (Skatīt arī 7. SFPS 42.R punktu.)

7.2.5.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) saskaņā ar B4.1.12. punkta c) apakšpunktu novērtēt, vai priekšlaicīgas atmaksas iezīmes patiesā vērtība ir nebūtiska, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.12. punktā noteikto izņēmumu attiecībā uz priekšlaicīgas atmaksas iezīmēm. (Skatīt arī 7. SFPS 42.S punktu.)

7.2.6.

Ja uzņēmums novērtē hibrīdlīgumu patiesajā vērtībā saskaņā ar 4.1.2.A, 4.1.4. vai 4.1.5. punktu, bet hibrīdlīguma patiesā vērtība nav novērtēta salīdzināmos pārskata periodos, un ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem (skatīt 7.2.15. punktu), hibrīdlīguma patiesā vērtība salīdzināmos pārskata periodos ir komponentu (t. i., neatvasinātā pamatinstrumenta un iegultā atvasinātā instrumenta) patieso vērtību summa katra salīdzināmā pārskata perioda beigās.

7.2.7.

Ja uzņēmums ir piemērojis 7.2.6. punktu, tad sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī) atzīst starpību starp visa hibrīdlīguma patieso vērtību sākotnējās piemērošanas datumā un hibrīdlīguma komponentu patieso vērtību summu sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.8.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums var: a) saskaņā ar 4.1.5. punktu noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai b) saskaņā ar 5.7.5. punktu noteikt ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šādu noteikšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.9.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums: a) atceļ finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šis finanšu aktīvs neatbilst 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam; b) var atcelt finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šis finanšu aktīvs atbilst 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam. Šādu atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.10.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums: a) var saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktu noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; b) atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja sākotnējās atzīšanas brīdī šī noteikšana bija veikta saskaņā ar nosacījumu, kas tagad paredzēts 4.2.2. punkta a) apakšpunktā, un sākotnējās piemērošanas datumā šī noteikšana neatbilst minētajam nosacījumam; c) var atcelt finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja sākotnējās atzīšanas brīdī šī noteikšana bija veikta saskaņā ar nosacījumu, kas tagad paredzēts 4.2.2. punkta a) apakšpunktā, un sākotnējās piemērošanas datumā šī noteikšana atbilst minētajam nosacījumam. Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.11.

Ja uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) piemērot efektīvās procentu likmes metodi retrospektīvi, uzņēmums: a) finanšu aktīvu vai finanšu saistību patieso vērtību katra uzrādītā salīdzinošā perioda beigās uzskata par šo finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtību vai šo finanšu saistību amortizētajām izmaksām, ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem; un b) finanšu aktīvu vai finanšu saistību patieso vērtību sākotnējās piemērošanas datumā uzskata par šo finanšu aktīvu jauno bruto uzskaites vērtību vai šo finanšu saistību jaunajām amortizētajām izmaksām šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.12.

Ja uzņēmums kādu ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā, kura identiskam instrumentam (vai atvasināta instrumenta aktīvam, kurš ir saistīts ar šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu) nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām (saskaņā ar 39. SGS), tas šo instrumentu sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.2.13.

Ja uzņēmums atvasināta instrumenta saistības, kuras ir saistītas ar tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām saskaņā ar 39. SGS, tas šāda atvasinātā instrumenta saistības sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā.

7.2.14.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, nosaka, vai 5.7.7. punktā aprakstītā pieeja radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šo standartu, balstoties uz attiecīgo konstatējumu, piemēro retrospektīvi.

7.12.14A

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir atļauts veikt noteikšanu 2.5. punktā jau attiecīgajā datumā esošiem līgumiem, bet tikai tad, ja tas veic noteikšanu visiem līdzīgiem līgumiem. No šādas noteikšanas izrietošās izmaiņas neto aktīvos atzīst nesadalītajā peļņā sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.15.

Neraugoties uz 7.2.1. punktā noteikto prasību, uzņēmums, kas ievieš šajā standartā noteiktās klasificēšanas un novērtēšanas prasības (tostarp 5.4. un 5.5. iedaļā paredzētās prasības par finanšu aktīvu novērtēšanu amortizētajās izmaksās un par vērtības samazināšanu), atklāj informāciju, kura noteikta 7. SFPS 42.L–42.O punktā, taču tam nav atkārtoti jāsniedz informācija par iepriekšējiem periodiem. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī). Savukārt, ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, pārstrādātajiem finanšu pārskatiem ir jāatspoguļo visas šā standarta prasības. Ja uzņēmuma izvēlētā pieeja 9. SFPS piemērošanā nozīmē, ka ir vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi, šis punkts ir piemērojams ikvienā sākotnējās piemērošanas datumā (skatīt 7.2.2. punktu). Tā tas būtu, piemēram, gadījumā, ja uzņēmums izvēlētos saskaņā ar 7.1.2. punktu agrāk piemērot vienīgi prasības par guvumu un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pirms tas sāk piemērot pārējās šā standarta prasības.

7.2.16.

Ja uzņēmums saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana” sagatavo starpperioda finanšu pārskatus, uzņēmumam minētajiem pārskatiem līdz sākotnējās piemērošanas datumam nav jāpiemēro šā standarta prasības, ja ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS).

Vērtības samazināšana (5.5. sadaļa)

7.2.17.

Uzņēmums 5.5. iedaļā noteiktās vērtības samazināšanas prasības saskaņā ar 8. SGS piemēro retrospektīvi, ievērojot 7.2.15. un 7.2.18.–7.2.20. punktu.

7.2.18.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, lai konstatētu kredītrisku kāda finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas datumā (vai – attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem – dienā, kad uzņēmumam saskaņā 5.5.6. punktu kļuva saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās) un to salīdzinātu ar kredītrisku šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā, izmanto saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm.

7.2.19.

Lai konstatētu, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir ievērojami pieaudzis, uzņēmums var piemērot: a) 5.5.10. un B5.5.22.–B5.5.24. punktā noteiktās prasības; un b) 5.5.11. punktā minēto atspēkojamo prezumpciju attiecībā uz līgumiskiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 30 dienām, ja uzņēmums šiem finanšu instrumentiem vērtības samazināšanas prasības piemēros, identificējot ievērojamu kredītriska pieaugumu kopš to sākotnējās atzīšanas, balstoties uz informāciju par kavējumiem.

7.2.20.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā konstatējuma izdarīšana par to, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami pieaudzis, būtu saistīta ar liekām izmaksām vai pūlēm, uzņēmums atzīst zaudējumu atskaitījumus par summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem katrā pārskata datumā līdz dienai, kad šā finanšu instrumenta atzīšana tiek pārtraukta (ja vien pārskata datumā šim finanšu instrumentam nav zems kredītrisks – tādā gadījumā piemēro 7.2.19. punkta a) apakšpunktu).

Pārejas noteikumi par riska ierobežošanas uzskaiti (6. nodaļa)

7.2.21.

Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šo standartu, tas var izvēlēties, ka tā grāmatvedības politika ir turpināt piemērot 39. SGS paredzētās riska ierobežošanas uzskaites prasības, nevis šā standarta 6. nodaļas prasības. Minēto politiku uzņēmums piemēro visām tā riska ierobežošanas attiecībām. Uzņēmums, kas izvēlas minēto politiku, piemēro arī SFPIK 16. interpretāciju “Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana” bez grozījumiem, kas nodrošina minētās interpretācijas atbilstību šā standarta 6. nodaļas prasībām.

7.2.22.

Izņemot 7.2.26. punktā paredzētos gadījumus, uzņēmums šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības piemēro perspektīvi.

7.2.23.

Lai riska ierobežošanas uzskaiti piemērotu no šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību sākotnējās piemērošanas datuma, šajā dienā jābūt izpildītiem visiem atbilstības kritērijiem.

7.2.24.

Tādas riska ierobežošanas attiecības, kas kvalificējās riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 39. SGS un kas kvalificējas šai uzskaitei arī saskaņā ar šā standarta kritērijiem (skatīt 6.4.1. punktu), pēc tam, kad ņemta vērā riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana saistībā ar pāreju (skatīt 7.2.15. punkta b) apakšpunktu), uzskata par turpinātām riska ierobežošanas attiecībām.

7.2.25.

Sākot piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības, uzņēmums: a) var sākt minēto prasību piemērošanu no brīža, kad tas pārstāj piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības; un b) attiecīgā gadījumā riska ierobežošanas koeficientu saskaņā ar 39. SGS uzskata par sākumpunktu turpinātu riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficienta līdzsvarošanai. Guvumus vai zaudējumus, ko rada šāda līdzsvarošana, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

7.2.26.

Izņēmuma kārtā attiecībā uz šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību perspektīvu piemērošanu uzņēmums: a) iespējas līgumu laikvērtības uzskaiti saskaņā ar 6.5.15. punktu piemēro retrospektīvi, ja saskaņā ar 39. SGS riska ierobežošanas attiecībās kā riska ierobežošanas instruments bija noteiktas vienīgi iespējas līguma iekšvērtības izmaiņas. Šī retrospektīvā piemērošana attiecas vienīgi uz tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam. b) regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementa uzskaiti saskaņā ar 6.5.16. punktu var piemērot retrospektīvi, ja saskaņā ar 39. SGS riska ierobežošanas attiecībās kā riska ierobežošanas instruments bija noteiktas vienīgi šā līguma tūlītējā elementa izmaiņas. Šī retrospektīvā piemērošana attiecas vienīgi uz tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam. Turklāt, ja uzņēmums izvēlas piemērot šo uzskaiti retrospektīvi, tā jāpiemēro visām riska ierobežošanas attiecībām, kuras kvalificējas šai izvēlei (t. i., veicot pāreju, šo izvēli nevar veikt katrām riska ierobežošanas attiecībām atsevišķi). Valūtas kursu bāzes starpībām (skatīt 6.5.16. punktu) šo uzskaiti var piemērot retrospektīvi tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam; c) 6.5.6. punkta prasības attiecībā uz to, kad riska ierobežošanas instrumenta termiņa beigšanās vai instrumenta izbeigšana nav konstatējama, piemēro retrospektīvi, ja: i) normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri; un ii) citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu. d) 6.8. iedaļas prasības piemēro retrospektīvi. Šī retrospektīvā piemērošana attiecas tikai uz tām riska ierobežošanas attiecībām, kas pastāvēja pārskata perioda sākumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēroja minētās prasības, vai kas tika noteiktas pēc tam, un uz summu, kura uzkrāta naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervē, kas pastāvēja pārskata perioda sākumā, kad uzņēmums pirmo reizi piemēroja minētās prasības.

Uzņēmumi, kuri ir sākuši agrāk piemērot 9. SFPS 2009., 2010. vai 2013. gada redakcijā

7.2.27.

Pārejas prasības, kas noteiktas 7.2.1.–7.2.26. punktā, uzņēmums piemēro attiecīgajā sākotnējās piemērošanas datumā. Uzņēmums katru no pārejas noteikumiem, kas paredzēti 7.2.3.–7.2.14.A un 7.2.17.–7.2.26. punktā, piemēro tikai vienreiz (t. i., ja uzņēmums izvēlas tādu 9. SFPS piemērošanas pieeju, kas nozīmē vairākus sākotnējās piemērošanas datumus, tas nevar kādu no minētajiem noteikumiem piemērot vēlreiz, ja tas jau ir piemērots agrāk). (Skatīt 7.2.2. un 7.3.2. punktu.)

7.2.28.

Uzņēmums, kas ir piemērojis 9. SFPS 2009., 2010. vai 2013. gada redakcijā un vēlāk piemēro šo standartu: a) atceļ finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.1.5. punktā paredzēto nosacījumu, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; b) var noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts; c) atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; un d) var noteikt finanšu saistības kā tādas, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts. Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

Pārejas noteikumi attiecībā uz Priekšlaicīgas atmaksas elementi ar negatīvu kompensāciju

7.2.29.

Uzņēmums “Priekšlaicīgas atmaksas elementi ar negatīvu kompensāciju” (Grozījumi 9. SFPS) retrospektīvi piemēro saskaņā ar 8. SGS, izņemot gadījumus, kas noteikti 7.2.30.–7.2.34. punktā.

7.2.30.

Uzņēmums, kas šos grozījumus pirmoreiz piemēro tajā pašā laikā, kad tas pirmoreiz piemēro šo standartu, piemēro 7.2.1.–7.2.28. punktu, nevis 7.2.31.–7.2.34. punktu.

7.2.31.

Uzņēmums, kas šos grozījumus pirmoreiz piemēro pēc tam, kad tas pirmoreiz piemērojis šo standartu, piemēro 7.2.32.–7.2.34. punktu. Uzņēmums piemēro arī pārējās šajā standartā noteiktās pārejas prasības, kas ir vajadzīgas šo grozījumu piemērošanai. Šajā nolūkā atsauces uz sākotnējās piemērošanas datumu uzskata par atsaucēm uz tā pārskata perioda sākumu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro šos grozījumus (šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datums).

7.2.32.

Attiecībā uz finanšu aktīva vai finanšu saistību noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums: a) atceļ finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.1.5. punktā paredzēto nosacījumu, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; b) var noteikt finanšu aktīvu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts; c) atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; un d) var noteikt finanšu saistības par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts. Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.33.

Uzņēmumam nav atkārtoti jānorāda iepriekšējie periodi, lai atspoguļotu šo grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo, un pārstrādātie finanšu pārskati atspoguļo visas šā standarta prasības. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.2.34.

Pārskata periodā, kas ietver šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu, uzņēmums atklāj šādu informāciju par katru finanšu aktīvu un finanšu saistību kategoriju, kuru ietekmējuši šie grozījumi, sākotnējās piemērošanas datumā: a) iepriekšējā novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība, kas noteikta tieši pirms šo grozījumu piemērošanas; b) jaunā novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība, kas noteikta pēc šo grozījumu piemērošanas; c) to finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtība finanšu stāvokļa pārskatā, kas iepriekš bija noteikti par tādiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet kurus vairs nenosaka par tādiem; un d) iemesli, kādēļ finanšu aktīvi vai finanšu saistības tiek noteikti par tādiem, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai kādēļ šāda noteikšana tiek atcelta.

Pārejas noteikumi saistībā ar SFPS ikgadējiem uzlabojumiem

7.2.35.

Uzņēmums piemēro “SFPS ikgadējos uzlabojumus 2018.–2020. gada ciklam” finanšu saistībām, kas tiek grozītas vai apmainītas tā gada pārskata perioda sākumā vai pēc tā gada pārskata perioda, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro grozījumu.

Pāreja uz 17. SFPS, kurā grozījumi izdarīti 2020. gada jūnijā

7.2.36.

Uzņēmums retrospektīvi piemēro grozījumus 9. SFPS, kas izdarīti ar 17. SFPS, kurš grozīts 2020. gada jūnijā, saskaņā ar 8. SGS, izņemot, kā noteikts 7.2.37.– 7.2.42. punktā.

7.2.37.

Uzņēmums, kas 17. SFPS, kurā grozījumi izdarīti 2020. gada jūnijā, pirmoreiz piemēro tajā pašā laikā, kad tas pirmoreiz piemēro šo standartu, piemēro 7.2.1.–7.2.28. punktu, nevis 7.2.38.–7.2.42. punktu.

7.2.38.

Uzņēmums, kas 17. SFPS, kurā grozījumi izdarīti 2020. gada jūnijā, pirmoreiz piemēro pēc tam, kad tas pirmoreiz piemēro šo standartu, piemēro 7.2.39.–7.2.42. punktu. Uzņēmums piemēro arī pārējās šajā standartā noteiktās pārejas prasības, kas ir vajadzīgas šo grozījumu piemērošanai. Šajā nolūkā atsauces uz sākotnējās piemērošanas datumu uzskata par atsaucēm uz tā pārskata perioda sākumu, kurā uzņēmums pirmoreiz piemēro šos grozījumus (šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datums).

7.2.39.

Attiecībā uz finanšu saistību noteikšanu par tādām, kas novērtētas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums: a) atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; un b) var noteikt finanšu saistības par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, bet šo grozījumu piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts. Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.40.

Uzņēmumam nav atkārtoti jānorāda iepriekšējie periodi, lai atspoguļotu šo grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, atkārtoti sniegtajos finanšu pārskatos ir jāatspoguļo visas šī prasības, kuras piemēro attiecīgajiem finanšu instrumentiem. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.2.41.

Pārskata periodā, kas ietver šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu, uzņēmumam nav jāsniedz 8. SGS 28. punkta f) apakšpunktā prasītā kvantitatīvā informācija.

7.2.42.

Pārskata periodā, kas ietver šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu, uzņēmums, atsaucoties uz sākotnējās piemērošanas datumu, atklāj šādu informāciju par katru finanšu aktīvu un finanšu saistību kategoriju, kuru bija ietekmējuši šie grozījumi: a) iepriekšējā klasifikācija, tostarp attiecīgā gadījumā iepriekšējā novērtēšanas kategorija, un uzskaites vērtība, kas noteikta tieši pirms šo grozījumu piemērošanas; b) jaunā novērtēšanas kategorija un uzskaites vērtība, kas noteikta pēc šo grozījumu piemērošanas; c) to finanšu saistību uzskaites vērtība finanšu stāvokļa pārskatā, kas iepriekš bija noteiktas par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, bet kuras vairs nenosaka par tādām; un d) iemeslus finanšu saistību noteikšanai kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai kādēļ šāda noteikšana tiek pārtraukta.

Pāreja uz Procentu likmju etalonu reformu (2. posms)

7.2.43.

Uzņēmums procentu likmju etalona reformas 2. posmu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS, izņemot gadījumus, kas noteikti 7.2.44.–7.2.46. punktā.

7.2.44.

Uzņēmums nosaka jaunas riska ierobežošanas attiecības (piemēram, kā aprakstīts 6.9.13. punktā) tikai turpmāk (t. i., uzņēmumam ir aizliegts noteikt jaunas riska ierobežošanas uzskaites attiecības iepriekšējos periodos). Tomēr uzņēmums atjauno pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) uzņēmums bija pārtraucis šīs riska ierobežošanas attiecības tikai procentu likmju etalona reformas pieprasīto izmaiņu dēļ, un uzņēmumam nebūtu bijis jāpārtrauc šīs riska ierobežošanas attiecības, ja šie grozījumi tajā laikā būtu tikuši piemēroti; un b) tā pārskata perioda sākumā, kurā uzņēmums pirmo reizi piemēro šos grozījumus (šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datums), šīs pārtrauktās riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas uzskaites kritērijiem (pēc šo grozījumu ņemšanas vērā).

7.2.45.

Ja, piemērojot 7.2.44. punktu, uzņēmums atjauno pārtrauktas riska ierobežošanas attiecības, uzņēmums nolasa 6.9.11. un 6.9.12. punktā minētās atsauces uz datumu, kad alternatīvā etalonlikme pirmo reizi ir noteikta kā ārpuslīgumiski precizēts riska komponents, kā atsauci uz šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu (t. i., 24 mēnešu periods šai alternatīvajai etalonlikmei, kas noteikta kā ārpuslīgumiski precizēts riska komponents, sākas no šo grozījumu sākotnējās piemērošanas dienas).

7.2.46.

Uzņēmumam nav atkārtoti jānorāda iepriekšējie periodi, lai atspoguļotu šo grozījumu piemērošanu. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst šo grozījumu sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.3.   9. SFPIK, 9. SFPS 2009., 2010. UN 2013. GADA REDAKCIJAS ATSAUKŠANA

7.3.1.

Šis standarts aizstāj SFPIK 9. interpretāciju “Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana”. Ar prasībām, kas 9. SFPS tika pievienotas 2010. gada oktobrī, tika iestrādātas iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 5. un 7. punktā paredzētās prasības. Iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 8. punktā paredzētās prasības ir attiecīgu grozījumu veidā iestrādātas 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana”.

7.3.2.

Šis standarts aizstāj 9. SFPS 2009., 2010. un 2013. gada redakciju. Tomēr attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties šā standarta vietā piemērot iepriekšējās 9. SFPS redakcijas vienīgi tad, ja attiecīgais sākotnējās piemērošanas datums šim uzņēmumam ir līdz 2015. gada 1. februārim (neieskaitot).

10. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

“ Konsolidētie finanšu pārskati ”

MĒRĶI

1

Šā SFPS mērķis ir noteikt principus, pēc kuriem jāvadās, sniedzot un sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus attiecībā uz uzņēmumu, kurš kontrolē vienu vai vairākus citus uzņēmumus.

Mērķa sasniegšana

2

Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, ar šo SFPS: a) nosaka, ka uzņēmumam (mātesuzņēmumam), kas kontrolē vienu vai vairākus citus uzņēmumus (meitasuzņēmumus), jāsniedz konsolidētie finanšu pārskati; b) definē kontroles principu un nosaka, ka kontrole ir pamats konsolidācijas veikšanai; c) nosaka, kā piemērojams kontroles princips, lai noteiktu, vai ieguldītājs kontrolē ieguldījumu saņēmēju un vai tam attiecīgi jāveic ieguldījumu saņēmēja konsolidācija; d) nosaka grāmatvedības prasības konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai; un e) definē ieguldījumu sabiedrību un nosaka izņēmumu attiecībā uz ieguldījumu sabiedrības konkrētu meitasuzņēmumu konsolidēšanu.

3

Ar šo SFPS nenosaka grāmatvedības prasības uzņēmējdarbības apvienošanai un tās ietekmi uz konsolidāciju, tostarp nemateriālo vērtību, ko rada uzņēmējdarbības apvienošana (sk. 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”).

PIEMĒROŠANAS JOMA

4

Uzņēmums, kas ir mātesuzņēmums, sniedz konsolidētos finanšu pārskatus. Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi, izņemot šādus gadījumus: a) mātesuzņēmumam nav jāsniedz konsolidētie finanšu pārskati, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) tas ir citam uzņēmumam pilnībā piederošs vai daļēji piederošs meitasuzņēmums, un tā īpašnieki, tajā skaitā tie, kam citādi nav balsstiesību, ir informēti un neiebilst, ka mātesuzņēmums nesniedz konsolidētos finanšu pārskatus; ii) tā parāda vai kapitāla instrumenti netiek tirgoti vērtspapīru publiskajā tirgū (vietējā vai ārzemju biržā vai ārpusbiržas tirgū, tajā skaitā vietējos un reģionālos tirgos); iii) tā finanšu pārskati nav reģistrēti un neatrodas reģistrēšanas procesā vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijā vai citā reglamentējošā iestādē ar mērķi emitēt jebkuras kategorijas instrumentus vērtspapīru publiskajā tirgū; un iv) tā galīgais vai jebkurš starpposma mātesuzņēmums gatavo finanšu pārskatus, kuri ir publiski pieejami, atbilst SFPS un kuros meitasuzņēmumi ir konsolidēti vai novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus saskaņā ar šo SFPS. b) [svītro]. c) [svītro].

4 A

Šis SFPS neattiecas uz pēcnodarbinātības pabalstu plāniem vai citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”.

4 B

Mātesuzņēmums, kas ir ieguldījumu sabiedrība, neiesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, ja saskaņā ar šā SFPS 31. punktu tai ir jānovērtē visi tās meitasuzņēmumi patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

KONTROLE

5

Neatkarīgi no veida, kādā ieguldītājs ir iesaistīts darbībās ar uzņēmumu (ieguldījumu saņēmēju), ieguldītājs nosaka, vai tas ir mātesuzņēmums, novērtējot, vai tas kontrolē ieguldījumu saņēmēju.

6

Ieguldītājs kontrolē ieguldījumu saņēmēju, ja tas ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem vai tam ir tiesības uz mainīgiem ieņēmumiem no tā iesaistīšanās darbībās ar ieguldījumu saņēmēju un tas var ietekmēt šos ieņēmumus, izmantojot savu varu pār ieguldījumu saņēmēju.

7

Tādējādi ieguldītājs kontrolē ieguldījumu saņēmēju tikai un vienīgi tad, ja pastāv visi turpmāk minētie nosacījumi: a) ieguldītājam ir vara pār ieguldījumu saņēmēju (sk. 10.–14. punktu); b) ieguldītājs ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem vai tam ir tiesības uz mainīgiem ieņēmumiem no tā iesaistīšanās darbībās ar ieguldījumu saņēmēju (sk. 15. un 16. punktu); un c) ieguldītājs var izmantot savu varu pār ieguldījumu saņēmēju, lai ietekmētu ieguldītāja ieņēmumu summu (sk. 17. un 18. punktu).

8

Novērtējot, vai tas kontrolē ieguldījumu saņēmēju, ieguldītājs ņem vērā visus faktus un apstākļus. Ieguldītājs atkārtoti novērtē, vai tas kontrolē ieguldījumu saņēmēju, ja fakti un apstākļi norāda, ka notikušas pārmaiņas vienā vai vairākos 7. punktā norādītajos kontroles elementos (sk. B80–B85 punktu).

9

Divi vai vairāki ieguldītāji kopīgi kontrolē ieguldījumu saņēmēju, ja tiem jādarbojas kopā, lai virzītu tā nozīmīgās darbības. Šādos gadījumos neviens ieguldītājs viens pats nekontrolē ieguldījumu saņēmēju, jo neviens no ieguldītājiem nevar virzīt darbības, nesadarbojoties ar citiem ieguldītājiem. Katrs ieguldītājs uzskaita savu daļu ieguldījumu saņēmējā saskaņā ar attiecīgajiem SFPS, piemēram, 11. SFPS “Kopīgas struktūras”, 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” vai 9. SFPS “Finanšu instrumenti”.

Vara

10

Ieguldītājam ir vara pār ieguldījumu saņēmēju, ja ieguldītājam ir tiesības, saskaņā ar kurām tas noteiktā laikā var virzīt nozīmīgās darbības, t. i., darbības, kas būtiski ietekmē ieguldījumu saņēmēja ieņēmumus.

11

Vara rodas saistībā ar tiesībām. Dažreiz varu var novērtēt tieši, piemēram, tad, kad varu pār ieguldījumu saņēmēju iegūst tieši un tikai saistībā ar balsstiesībām, ko piešķir kapitāla instrumenti, piemēram, akcijas, un to var novērtēt, ņemot vērā balsstiesības saistībā ar šādām turētām akcijām. Citos gadījumos veikt novērtējumu ir sarežģītāk un jāapsver vairāk nekā viens faktors, piemēram, tad, kad varu rada viens vai vairāki vienošanās dokumenti.

12

Ieguldītājam, kas noteiktā laikā var virzīt nozīmīgās darbības, ir vara arī tad, ja tiesības virzīt darbības vēl tikai jāīsteno. Apliecinājums tam, ka ieguldītājs virza nozīmīgās darbības, var palīdzēt noteikt, vai ieguldītājam ir vara, bet pats par sevi šāds apliecinājums nav secinājums, ka ieguldītājam ir vara pār ieguldījumu saņēmēju.

13

Ja katram no diviem vai vairākiem ieguldītājiem ir tiesības, saskaņā ar kurām tie var vienpersoniski virzīt dažādas nozīmīgās darbības, vara pār ieguldījumu saņēmēju ir tam ieguldītājam, kas var noteiktā laikā virzīt darbības, kuras visbūtiskāk ietekmē ieguldījumu saņēmēja ieņēmumus.

14

Ieguldītājam var būt vara pār ieguldījumu saņēmēju, pat ja citiem uzņēmumiem ir tiesības, saskaņā ar kurām tie var noteiktā laikā piedalīties nozīmīgo darbību virzīšanā, piemēram, ja citam uzņēmumam ir būtiska ietekme. Tomēr, ja ieguldītāja turējumā ir tikai aizsargājošas tiesības, tam nav varas pār ieguldījumu saņēmēju (sk. B26–B28 punktu) un attiecīgi tas nekontrolē ieguldījumu saņēmēju.

Ieņēmumi

15

Ieguldītājs ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem vai tam ir tiesības uz mainīgiem ieņēmumiem no savas iesaistīšanās darbībās ar ieguldījumu saņēmēju, ja ieguldītāja ieņēmumi no iesaistīšanās var mainīties ieguldījumu saņēmēja darbības rezultātā. Ieguldītāja ieņēmumi var būt tikai pozitīvi, tikai negatīvi vai pilnībā pozitīvi un negatīvi.

16

Kaut gan tikai viens ieguldītājs var kontrolēt ieguldījumu saņēmēju, ieguldījumu saņēmēja ieņēmumi var tikt sadalīti vairāk nekā vienai personai. Piemēram, nekontrolējošas līdzdalības turētāji var saņemt daļu no ieguldījumu saņēmēja peļņas vai kapitāla sadales.

Sasaiste starp varu un ieņēmumiem

17

Ieguldītājs kontrolē ieguldījumu saņēmēju, ja tam ne tikai ir vara pār ieguldījumu saņēmēju un tas ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem vai tam ir tiesības uz mainīgiem ieņēmumiem no iesaistīšanās darbībās ar ieguldījumu saņēmēju, bet tas var arī izmantot savu varu, lai ietekmētu ieguldītāja ieņēmumus no iesaistīšanās darbībās ar ieguldījumu saņēmēju.

18

Tādējādi ieguldītājs, kam ir tiesības pieņemt lēmumus, nosaka, vai tas ir pilnvarotājs vai aģents. Ieguldītājs, kas saskaņā ar B58–B72 punktu ir aģents, nekontrolē ieguldījumu saņēmēju, kad tas īsteno tam deleģētās tiesības pieņemt lēmumus.

GRĀMATVEDĪBAS PRASĪBAS

19

Mātesuzņēmums sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus, izmantojot vienotu grāmatvedības politiku līdzīgiem darījumiem un citiem notikumiem līdzīgos apstākļos.

20

Ieguldījumu saņēmēja konsolidācija tiek sākta datumā, kurā ieguldītājs iegūst kontroli ieguldījumu saņēmējā, un tā tiek izbeigta, kad ieguldītājs zaudē kontroli ieguldījumu saņēmējā.

21

Standarta B86–B93 punktā sniegti norādījumi konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai.

Nekontrolējoša līdzdalība

22

Konsolidētajā finansiālā stāvokļa pārskatā mātesuzņēmums uzrāda nekontrolējošu līdzdalību pašu kapitāla ietvaros, atsevišķi no mātesuzņēmuma īpašnieku pašu kapitāla.

23

Pārmaiņas mātesuzņēmumam piederošajā daļā meitasuzņēmumā, kuru rezultātā mātesuzņēmums nezaudē kontroli pār meitasuzņēmumu, ir darījumi ar kapitāla instrumentiem(t. i., darījumi ar īpašniekiem to kā īpašnieku statusā).

24

Standarta B94–B96 punktā doti norādījumi nekontrolējošas līdzdalības uzskaitei konsolidētajos finanšu pārskatos.

Kontroles zaudēšana

25

Ja mātesuzņēmums zaudē kontroli pār meitasuzņēmumu, tas: a) pārtrauc atzīt bijušā meitasuzņēmuma aktīvus un saistības konsolidētajā finansiālā stāvokļa pārskatā; b) atzīst bijušajā meitasuzņēmumā paturētu ieguldījumu tā patiesajā vērtībā, kad kontrole ir zaudēta, un attiecīgi uzskaita šo ieguldījumu un ikvienas summas, ko tam ir parādā bijušais meitasuzņēmums vai ko mātesuzņēmums ir parādā bijušajam meitasuzņēmumam, saskaņā ar attiecīgajiem SFPS. Šādu patieso vērtību uzskata par finanšu aktīva patieso vērtību, veicot tā sākotnējo atzīšanu saskaņā ar 9. SFPS, vai, ja iespējams, par ieguldījuma asociētā uzņēmumā vai kopuzņēmumā izmaksām, veicot tā sākotnējo atzīšanu; c) atzīst guvumus vai zaudējumus, kas saistīti ar kontroles zaudēšanu, ko attiecina uz bijušo kontrolējošo līdzdalību.

26

Standarta B97–B99 punktā doti norādījumi kontroles zaudēšanas uzskaitei.

NOTEIKŠANA, VAI UZŅĒMUMS IR IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBA

27

Mātesuzņēmums nosaka, vai tas ir ieguldījumu sabiedrība. Ieguldījumu sabiedrība ir uzņēmums, kas: a) iegūst līdzekļus no viena vai vairākiem ieguldītājiem, lai šim/šiem ieguldītājam(-iem) sniegtu ieguldījumu pārvaldības pakalpojumus; b) savam/saviem ieguldītājam(-iem) apsola, ka tā uzņēmējdarbības mērķis ir ieguldīt līdzekļus tikai, lai gūtu ieņēmumus no kapitāla vērtības pieauguma, ienākumus no ieguldījumiem vai abus minētos; un c) novērtē un vērtē gandrīz visu savu ieguldījumu rezultātus patiesajā vērtībā.

B85.A–B85.M punktā sniegtas ar piemērošanu saistītas norādes.

28

Novērtējot, vai uzņēmums atbilst definīcijai 27. punktā, izskata, vai uzņēmumam ir šādas ieguldījumu sabiedrībai raksturīgas pazīmes: a) tam ir vairāk par vienu ieguldījumu (skatiet B85.O un B85.P punktu); b) tam ir vairāk par vienu ieguldītāju (skatiet B85.Q–B85.S punktu); c) tam ir ieguldītāji, kas nav ar uzņēmumu saistītas personas (skatiet B85.T un B85.U punktu); un d) tam pieder daļa pašu kapitāla veidā vai ir līdzīga līdzdalība (skatiet B85.V un B85.W punktu). Tas, ka nav kādas no šīm raksturīgajām pazīmēm, nenozīmē, ka uzņēmums noteikti nav uzskatāms par ieguldījumu sabiedrību. Ieguldījumu sabiedrība, kurai nav visas šīs raksturīgās pazīmes, sniedz papildu informāciju, kā noteikts 12. SFPS “Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos” 9.A punktā.

29

Ja fakti un apstākļi norāda uz to, ka ir radušās izmaiņas attiecībā uz vienu vai vairākiem no minētajiem trim elementiem, kas veido ieguldījumu sabiedrības definīciju, kā aprakstīts 27. punktā, vai ieguldījumu sabiedrības raksturīgajām pazīmēm, kā aprakstīts 28. punktā, mātesuzņēmums atkārtoti novērtē, vai tas ir ieguldījumu sabiedrība.

30

Mātesuzņēmums, kas pārstāj būt ieguldījumu sabiedrība vai par tādu kļūst, izmaiņas savā statusā ņem vērā, sākot no datuma, kurā notikušas statusa izmaiņas (skatiet B100. un B101. punktu).

IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBAS – IZŅĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ KONSOLIDĀCIJU

31

Izņemot 32. punktā aprakstīto, ieguldījumu sabiedrība nekonsolidē savus meitasuzņēmumus un nepiemēro 3. SFPS, kad tā iegūst kontroli citā uzņēmumā. Tā vietā ieguldījumu sabiedrība novērtē ieguldījumu meitasuzņēmumā patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus saskaņā ar 9. SFPS (55).

32

Neatkarīgi no 31. punktā noteiktās prasības, ja ieguldījumu sabiedrībai ir meitasuzņēmums, kurš pats nav ieguldījumu sabiedrība un kura galvenais mērķis un darbības ir sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar ieguldījumu sabiedrības ieguldījumu darbībām (skatiet B85.C–B85.E punktu), šī ieguldījumu sabiedrība konsolidē šo meitasuzņēmumu saskaņā ar šā SFPS 19.–26. punktu un piemēro 3. SFPS prasības, iegādājoties šādus meitasuzņēmumus.

33

Ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmums konsolidē visus uzņēmumus, ko tas kontrolē, arī tos, kurus tas kontrolē ar ieguldījumu sabiedrības meitasuzņēmuma starpniecību, ja vien mātesuzņēmums pats nav ieguldījumu sabiedrība.

11. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Kopīgas struktūras

MĒRĶI

1

Šī SFPS mērķis ir izveidot principus, saskaņā ar kuriem uzņēmumi, kam ir līdzdalība kopīgi kontrolētās struktūrās (t. i., “kopīgās struktūrās”), sniedz finanšu pārskatus.

Mērķa sasniegšana

2

Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, šajā SFPS definēta “kopīga kontrole” un noteikts, ka uzņēmumam, kas ir “kopīgā struktūrā iesaistīta puse”, jānosaka, kāda veida kopīgā struktūrā tas ir iesaistīts, novērtējot savas tiesības un pienākumus un uzskaitot šīs tiesības un pienākumus atbilstīgi kopīgās struktūras veidam.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šo SFPS piemēro visiem uzņēmumiem, kuri ir kopīgā struktūrā iesaistīta puse.

KOPĪGAS STRUKTŪRAS

4

Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē divas vai vairākas puses.

5

Kopīgu struktūru raksturo šādas pazīmes: a) puses saista vienošanās (sk. B2–B4 punktu); b) saskaņā ar vienošanos divas vai vairākas šādas puses kopīgi kontrolē struktūru (sk. 7.–13. punktu).

6

Kopīga struktūra ir vai nu “kopīga darbība”, vai “kopuzņēmums”.

Kopīga kontrole

7

Kopīga kontrole ir vienošanās dokumentā noteikta kontroles savstarpēja dalīšana saistībā ar struktūru, kas pastāv tikai tad, ja, pieņemot lēmumus par nozīmīgām darbībām, nepieciešama kontroli savstarpēji dalošo pušu vienprātīga piekrišana.

8

Uzņēmums, kas ir struktūrā iesaistīta puse, novērtē, vai saskaņā ar vienošanos struktūru kopīgi kontrolē visas puses vai pušu grupa. Visas puses vai pušu grupa kopīgi kontrolē struktūru, ja tām jādarbojas kopā, lai virzītu darbības, kuras nozīmīgi ietekmē struktūras ieņēmumus (t. i., nozīmīgās darbības).

9

Kad ir noskaidrots, ka visas puses vai pušu grupa kopīgi kontrolē struktūru, kopīga kontrole pastāv tikai tad, ja lēmumiem par nozīmīgām darbībām nepieciešama struktūru kopīgi kontrolējošo pušu vienprātīga piekrišana.

10

Kopīgā struktūrā neviena puse viena pati nekontrolē struktūru. Puse, kurai ir kopīga kontrole struktūrā, var nepieļaut, ka cita puse vai pušu grupa kontrolē struktūru.

11

Struktūra var būt kopīga struktūra, pat ja ne visām struktūrā iesaistītajām pusēm ir kopīga kontrole struktūrā. Šajā SFPS tiek nodalītas puses, kurām ir kopīga kontrole kopīgā struktūrā (“kopīgas struktūras operatori” vai “kopīgas struktūras dalībnieki”), un puses, kuras piedalās kopīgā struktūrā, bet kurām tajā nav kopīgas kontroles.

12

Uzņēmumam jāpieņem lēmums, kad tas novērtē, vai visām pusēm vai pušu grupai ir kopīga kontrole struktūrā. Uzņēmums veic novērtējumu, ņemot vērā visus faktus un apstākļus (sk. B5–B11 punktu).

13

Ja fakti un apstākļi mainās, uzņēmums veic atkārtotu novērtējumu, vai tam joprojām ir kopīga kontrole struktūrā.

Kopīgu struktūru veidi

14

Uzņēmums nosaka, kāda veida kopīgā struktūrā tas ir iesaistīts. Tas, vai kopīga struktūra ir kopīga darbība vai kopuzņēmums, ir atkarīgs no kopīgā struktūrā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem.

15

Kopīga darbība ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras aktīviem un pienākumi pret struktūras saistībām. Šādas puses sauc par kopīgas struktūras operatoriem.

16

Kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras neto aktīviem. Šādas puses sauc par kopīgas struktūras dalībniekiem.

17

Uzņēmumam jāpieņem lēmums, kad tas novērtē, vai kopīga struktūra ir kopīga darbība vai kopuzņēmums. Uzņēmums nosaka, kāda veida kopīgā struktūrā tas ir iesaistīts, ņemot vērā savas tiesības un pienākumus, kas tam rodas saistībā ar struktūru. Uzņēmums novērtē savas tiesības un pienākumus, ņemot vērā struktūras uzbūvi un juridisko formu, pušu vienošanās nosacījumus un pēc nepieciešamības citus faktus un apstākļus (sk. B12–B33 punktu).

18

Dažreiz puses saista pamatvienošanās, kurā noteikti vispārīgi līgumiski nosacījumi vienas vai vairāku darbību veikšanai. Pamatvienošanās var noteikt, ka puses izveido dažādas kopīgas struktūras īpašu darbību veikšanai, un šīs darbības ir vienošanās daļa. Pat ja šādas kopīgas struktūras attiecas uz vienu un to pašu pamatvienošanos, tās var būt dažāda veida struktūras, ja, veicot dažādās pamatvienošanās dokumentā noteiktās darbības, pušu tiesības un pienākumi atšķiras. Attiecīgi kopīgas darbības un kopuzņēmumi var līdzāspastāvēt, ja puses veic dažādas darbības, kas veido vienas un tās pašas pamatvienošanās daļu.

19

Ja fakti un apstākļi mainās, uzņēmums veic atkārtotu novērtējumu, vai ir mainījies tās kopīgās struktūras veids, kurā tas ir iesaistīts.

KOPĪGĀ STRUKTŪRĀ IESAISTĪTO PUŠU FINANŠU PĀRSKATI

Kopīga darbība

20

Saistībā ar savu līdzdalību kopīgā darbībā kopīgas struktūras operators atzīst: a) savus aktīvus, tostarp savu daļu kopīgi turētos aktīvos; b) savas saistības, tostarp savu daļu kopīgas struktūras saistībās; c) savus ieņēmumus, kas rodas, pārdodot tā daļu kopīgas darbības rezultātā saražotajā produkcijā; d) savu daļu no ieņēmumiem, kas rodas, pārdodot kopīgas darbības saražoto produkciju; un e) savus izdevumus, tostarp savu daļu kopīgi radītos izdevumos.

21

Kopīgas struktūras operators uzskaita aktīvus, saistības, ieņēmumus un izdevumus saistībā ar savu līdzdalību kopīgā darbībā saskaņā ar tiem SFPS, kurus piemēro konkrētajiem aktīviem, saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem.

21 A

Ja uzņēmums iegādājas līdzdalību kopīgā darbībā, kas ir uzskatāma par uzņēmējdarbību, kā definēts 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”, tad tas savas daļas apmērā saskaņā ar 20. punktu piemēro visus 3. SFPS un citu SFPS uzņēmējdarbības apvienošanas grāmatvedības principus, kuri nav pretrunā šā SFPS norādēm, un izpauž minētajos SFPF pieprasīto informāciju par uzņēmējdarbības apvienošanu. Tas attiecas gan uz sākotnējo līdzdalību, gan uz papildu līdzdalību kopīgā darbībā, kas ir uzskatāma par uzņēmumu. Uzskaite par līdzdalības iegādi šādā kopīgā darbībā ir precizēta B33A–B33D punktā.

22

Tādus darījumus kā, piem., aktīvu pārdošanu, ieguldīšanu vai pirkšanu, ko uzņēmums veic ar tādu kopīgo darbību, kurā tas ir kopīgas struktūras operators, uzskaita saskaņā ar B34–B37 punktu.

23

Puse, kas ir dalībnieks, bet kam nav kopīgas kontroles kopīgā darbībā, arī uzskaita savu līdzdalību struktūrā saskaņā ar 20.–22. punktu, ja šai pusei ir tiesības uz kopīgās darbības aktīviem un pienākumi pret kopīgās darbības saistībām. Ja pusei, kas ir dalībnieks, bet kam nav kopīgas kontroles kopīgā darbībā, nav tiesību uz kopīgās darbības aktīviem un pienākumu pret kopīgās darbības saistībām, tā uzskaita savu līdzdalību kopīgā darbībā saskaņā ar tiem SFPS, kurus piemēro šādai līdzdalībai.

Kopuzņēmumi

24

Kopīgas struktūras dalībnieks atzīst savu līdzdalību kopuzņēmumā par ieguldījumu un to uzskaita, lietojot pašu kapitāla metodi saskaņā ar 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite”, ja vien uzņēmums nav atbrīvots no pašu kapitāla metodes piemērošanas, kā noteikts minētajā standartā.

25

Puse, kas ir dalībnieks, bet kam nav kopīgas kontroles kopuzņēmumā, uzskaita savu līdzdalību struktūrā saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti”, ja vien tai nav būtiskas ietekmes kopuzņēmumā, jo pretējā gadījumā tā uzskaita savu līdzdalību saskaņā ar 28. SGS (grozīts 2011. gadā).

ATSEVIŠĶIE FINANŠU PĀRSKATI

26

Atsevišķajos finanšu pārskatos kopīgas struktūras operators vai kopīgas struktūras dalībnieks uzskaita savu līdzdalību šādi: a) kopīgā darbībā saskaņā ar 20.–22. punktu; b) kopuzņēmumā saskaņā ar 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” 10. punktu.

27

Savos atsevišķajos finanšu pārskatos puse, kas ir dalībnieks, bet kam nav kopīgas kontroles kopīgā struktūrā, uzskaita savu līdzdalību šādi: a) kopīgā darbībā saskaņā ar 23. punktu; b) kopuzņēmumā saskaņā ar 9. SFPS, ja vien uzņēmumam nav būtiskas ietekmes kopuzņēmumā, jo pretējā gadījumā tas piemēro 27. SGS (grozīts 2011. gadā) 10. punktu.

12. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

“ Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos ”

MĒRĶI

1

Šī SFPS mērķis ir pieprasīt uzņēmumam atklāt informāciju tā, lai tā finanšu pārskatu lietotāji var novērtēt: a) uzņēmuma līdzdalības veidu citos uzņēmumos un ar šo līdzdalību saistītos riskus; un b) šādas līdzdalības ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmām.

Mērķa sasniegšana

2

Lai sasniegtu 1. punktā noteikto mērķi, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) būtiskos vērtējumus un pieņēmumus, ko tas izmantojis, lai noteiktu: i) savas līdzdalības veidu citā uzņēmumā vai struktūrā, ii) kopīgās struktūras veidu, kurā tam ir līdzdalība (7.–9. punkts), iii) vai tas atbilst ieguldījumu sabiedrības definīcijai, ja tas attiecas uz konkrēto gadījumu (9.A punkts); un b) informāciju par savu līdzdalību: i) meitasuzņēmumos (10.–19. punkts); ii) kopīgās struktūrās un asociētos uzņēmumos (20.–23. punkts); un iii) strukturētos uzņēmumos, kurus uzņēmums nekontrolē (nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos) (24.–31. punkts).

3

Ja šajā SFPS un citos SFPS noteiktā informācijas atklāšana nenodrošina 1. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu, uzņēmums atklāj mērķa sasniegšanai nepieciešamo papildu informāciju.

4

Uzņēmums apsver, cik sīka informācija nepieciešama informācijas atklāšanas mērķa sasniegšanai un kādā mērā uzsverama katra šajā SFPS noteiktā prasība. Uzņēmums atklāj informāciju apkopotā vai sadalītā veidā, lai lietderīgu informāciju nepadarītu nesaprotamu, tajā iekļaujot lielu skaitu nebūtisku detaļu vai apkopojot posteņus ar dažādām iezīmēm (sk. B2–B6 punktu).

PIEMĒROŠANAS JOMA

5

Šo SFPS piemēro uzņēmums, kam ir līdzdalība: a) meitasuzņēmumos; b) kopīgās struktūrās (t. i., kopīgās darbībās vai kopuzņēmumos); c) asociētos uzņēmumos; d) nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos.

5 A

Izņemot B17 punktā aprakstīto, šajā SFPS noteiktās prasības piemēro 5. punktā uzskaitītajām uzņēmuma līdzdalībām, kas klasificētas (vai ietvertas atsavināmā grupā, kas klasificēta) kā pārdošanai turētas, vai pārtrauktajām darbībām saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”.

6

Šis SFPS neattiecas uz: a) pēcnodarbinātības pabalstu plāniem vai citiem ilgtermiņa darbinieku pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”; b) uzņēmuma atsevišķajiem finanšu pārskatiem, uz kuriem attiecas 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati”. Tomēr: i) ja uzņēmumam ir līdzdalība nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos un tas kā vienīgos savus finanšu pārskatus gatavo atsevišķos finanšu pārskatus, tas, sagatavojot šādus atsevišķos finanšu pārskatus, piemēro 24.–31. punktā noteiktās prasības; ii) ieguldījumu sabiedrība, kas sagatavo finanšu pārskatus, kuros tā visi meitasuzņēmumi novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, saskaņā ar 10. SFPS 31. punktu, atklāj šajā SFPS prasīto informāciju saistībā ar ieguldījumu sabiedrībām; c) līdzdalību, kas pieder uzņēmumam, kurš piedalās kopīgā struktūrā, bet kam tajā nav kopīgas kontroles, ja vien līdzdalības rezultātā uzņēmumam nav būtiskas ietekmes struktūrā vai līdzdalība nenozīmē līdzdalību strukturētā uzņēmumā; d) līdzdalību citā uzņēmumā, kuru uzskaita saskaņā ar 9. SFPS “Finanšu instrumenti”. Tomēr uzņēmums piemēro šo SFPS: i) ja šāda līdzdalība nozīmē līdzdalību asociētā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, kuru saskaņā ar 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite” novērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus; vai ii) ja šāda līdzdalība nozīmē līdzdalību nekonsolidētā strukturētā uzņēmumā.

BŪTISKI VĒRTĒJUMI UN PIEŅĒMUMI

7

Uzņēmums atklāj informāciju par būtiskiem vērtējumiem un pieņēmumiem (un pārmaiņām šādos vērtējumos un pieņēmumos), ko tas izmantojis, lai noteiktu: a) ka tam ir kontrole citā uzņēmumā, t. i., ieguldījumu saņēmējā, kā aprakstīts 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” 5. un 6. punktā; b) ka tam ir kopīga kontrole struktūrā vai būtiska ietekme citā uzņēmumā; un c) kopīgās struktūras veidu (t. i., kopīga darbība vai kopuzņēmums), ja struktūra ir veidota ar atsevišķu instrumentsabiedrību.

8

Būtiskajos vērtējumos un pieņēmumos, kurus atklāj saskaņā ar 7. punktu, ietverti tādi vērtējumi un pieņēmumi, kurus uzņēmums izmanto, kad faktu un apstākļu pārmaiņu ietekmē pārskata periodā mainās secinājumi par to, vai uzņēmumam ir kontrole, kopīga kontrole vai būtiska ietekme.

9

Lai nodrošinātu atbilstību 7. punktam, uzņēmums atklāj informāciju par, piem., būtiskiem vērtējumiem un pieņēmumiem, ko tas izmantojis, lai noteiktu, ka: a) tas nekontrolē citu uzņēmumu, pat ja tam pieder vairāk nekā puse no šā cita uzņēmuma balsstiesībām; b) tas kontrolē citu uzņēmumu, pat ja tam pieder mazāk nekā puse no šā cita uzņēmuma balsstiesībām; c) tas ir aģents vai pilnvarotājs (sk. 10. SFPS 58.–72. punktu); d) tam nav būtiskas ietekmes, pat ja tam pieder 20 procentu vai vairāk no cita uzņēmuma balsstiesībām; e) tam ir būtiska ietekme, pat ja tam pieder mazāk nekā 20 procentu no cita uzņēmuma balsstiesībām.

Ieguldījumu sabiedrības statuss

9 A

Kad mātesuzņēmums saskaņā ar 10. SFPS 27. punktu nosaka, ka tas ir ieguldījumu sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība atklāj informāciju par būtiskajiem vērtējumiem un pieņēmumiem, ko tā izmantojusi, lai noteiktu, ka tā ir ieguldījumu sabiedrība. Ja ieguldījumu sabiedrībai nav vienas vai vairāku no ieguldījumu sabiedrībai raksturīgajām pazīmēm (skatiet 10. SFPS 28. punktu), tā atklāj iemeslus, kādēļ tā tomēr ir secinājusi, ka ir ieguldījumu sabiedrība.

9 B

Kad uzņēmums kļūst par ieguldījumu sabiedrību vai pārstāj par tādu būt, tas atklāj ieguldījumu sabiedrības statusa izmaiņas un to iemeslus. Turklāt uzņēmums, kas kļūst par ieguldījumu sabiedrību, atklāj statusa izmaiņu ietekmi uz ietvertā perioda finanšu pārskatiem, tostarp uz: a) meitasuzņēmumu, ko vairs nekonsolidē, kopējo patieso vērtību, sākot no statusa izmaiņu datuma; b) kopējo ieguvumu vai zaudējumiem, ja tādi ir, ko aprēķina saskaņā ar 10. SFPS B101. punktu; un c) rindas posteni (posteņiem) peļņā vai zaudējumos, kuros atzīst guvumus vai zaudējumus (ja tos neuzrāda atsevišķi).

LĪDZDALĪBA MEITASUZŅĒMUMOS

10

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā konsolidēto finanšu pārskatu lietotājiem ļauj a) saprast: i) koncerna sastāvu; un ii) nekontrolējošās līdzdalības daļu koncerna darbībās un naudas plūsmās (12. punkts); un b) novērtēt: i) to būtisko ierobežojumu veidu un apjomu, kuri saistīti ar uzņēmuma spēju piekļūt koncerna aktīviem vai tos izmantot un kārtot koncerna saistības (13. punkts); ii) to risku veidu, kuri saistīti ar uzņēmuma līdzdalību konsolidētos strukturētos uzņēmumos (14.–17. punkts), kā arī izmaiņas tajos; iii) sekas, ko rada tādas izmaiņas tam piederošā daļā meitasuzņēmumā, kuru rezultātā netiek zaudēta kontrole (18. punkts); un iv) sekas, ko rada kontroles zaudēšana meitasuzņēmumā pārskata periodā (19. punkts).

11

Ja meitasuzņēmuma finanšu pārskati, kurus izmanto konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanai, sagatavoti datumā vai par periodu, kas atšķiras no konsolidēto finanšu pārskatu datuma vai perioda (sk. 10. SFPS B92 un B93 punktu), uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) meitasuzņēmuma finanšu pārskatu aptvertā pārskata perioda beigu datumu; un b) iemeslu, kādēļ izmantots cits datums vai periods.

Nekontrolējošās līdzdalības daļa koncerna darbībās un naudas plūsmās

12

Uzņēmums atklāj šādu informāciju attiecībā uz katru meitasuzņēmumu, kura nekontrolējošā līdzdalība ir nozīmīga pārskatus sniedzējam uzņēmumam: a) meitasuzņēmuma nosaukumu; b) meitasuzņēmuma galveno uzņēmējdarbības vietu (un reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras no galvenās uzņēmējdarbības vietas); c) nekontrolējošās līdzdalības turējumā esošās uzņēmumam piederošās daļas īpatsvaru; d) nekontrolējošās līdzdalības turējumā esošo balsstiesību īpatsvaru, ja tas atšķiras no tās turējumā esošās uzņēmumam piederošās daļas īpatsvara; e) peļņu vai zaudējumus, kas pārskata periodā attiecināti uz meitasuzņēmuma nekontrolējošo līdzdalību; f) meitasuzņēmuma uzkrāto nekontrolējošo līdzdalību pārskata perioda beigās; g) kopsavilkuma finanšu informāciju par meitasuzņēmumu (sk. B10 punktu).

Būtisko ierobežojumu veids un apmērs

13

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) būtiskiem ierobežojumiem (piem., statūtos, līgumā un regulējumā noteiktiem ierobežojumiem) saistībā ar tā spēju piekļūt koncerna aktīviem vai tos izmantot un kārtot koncerna saistības, piem.: i) ierobežojumiem, kas ierobežo mātesuzņēmuma vai tā meitasuzņēmuma spēju nodot naudu vai citus aktīvus citiem koncerna uzņēmumiem (vai no citiem koncerna uzņēmumiem); ii) garantijām vai citām prasībām, kas var ierobežot dividenžu un citas kapitāla ienākumu sadales izmaksu vai aizņēmumu un avansu veikšanu vai atmaksu citiem koncerna uzņēmumiem (vai no citiem koncerna uzņēmumiem); b) veidu un apmēru, kādā nekontrolējošas līdzdalības aizsargājošas tiesības var būtiski ierobežot uzņēmuma spēju piekļūt koncerna aktīviem vai tos izmantot un kārtot koncerna saistības (piem., kad mātesuzņēmumam ir pienākums nokārtot meitasuzņēmuma saistības pirms paša saistību nokārtošanas vai kad nepieciešama nekontrolējošās līdzdalības piekrišana, lai piekļūtu meitasuzņēmuma aktīviem vai nokārtotu meitasuzņēmuma saistības); c) to aktīvu un saistību uzskaites vērtībām konsolidētajos finanšu pārskatos, uz kuriem attiecas šie ierobežojumi.

To risku veids, kuri saistīti ar uzņēmuma līdzdalību konsolidētos strukturētos uzņēmumos

14

Uzņēmums atklāj informāciju par ikvienas vienošanās nosacījumiem, saskaņā ar kuriem mātesuzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem jānodrošina finansiāls atbalsts konsolidētam strukturētam uzņēmumam, tostarp par notikumiem vai apstākļiem, kuru dēļ pārskatus sniedzējam uzņēmumam var rasties zaudējumi (piem., vienošanās dokumentiem par likviditātes nodrošināšanu vai kredītvērtējuma sliekšņiem, kas saistīti ar pienākumu pirkt strukturēta uzņēmuma aktīvus vai nodrošināt finansiālu atbalstu).

15

Ja pārskata periodā mātesuzņēmums vai kāds tā meitasuzņēmums nodrošina finansiālu vai citādu atbalstu konsolidētam strukturētam uzņēmumam (piem., pērk strukturētā uzņēmuma aktīvus vai tā emitētus instrumentus), pat ja tam nav vienošanās dokumentā noteikta pienākuma to darīt, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) sniegtā atbalsta veidu un apmēru, tostarp situācijas, kurās mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi palīdzējuši strukturētajam uzņēmumam iegūt finansiālu atbalstu; un b) iemeslus atbalsta sniegšanai.

16

Ja pārskata periodā mātesuzņēmums vai kāds tā meitasuzņēmums sniedzis finansiālu vai citādu atbalstu iepriekš nekonsolidētam strukturētam uzņēmumam, pat ja tam nav vienošanās dokumentā noteikta pienākuma to darīt, un atbalsta sniegšanas rezultātā uzņēmums kontrolē strukturēto uzņēmumu, uzņēmums atklāj paskaidrojumu par nozīmīgajiem faktoriem, kuri noteica šādu lēmumu.

17

Uzņēmums atklāj savus kārtējos nodomus sniegt finansiālu vai citādu atbalstu konsolidētam strukturētam uzņēmumam, tostarp nodomus palīdzēt strukturētam uzņēmumam iegūt finansiālu atbalstu.

Sekas, ko rada izmaiņas mātesuzņēmumam piederošā daļā meitasuzņēmumā, kuru rezultātā netiek zaudēta kontrole

18

Uzņēmums sniedz plānu, kurā parādīts, kā izmaiņas mātesuzņēmumam piederošajā daļā meitasuzņēmumā, kuru rezultātā netiek zaudēta kontrole, ietekmē pašu kapitālu, ko attiecina uz mātesuzņēmuma īpašniekiem. Sekas, ko rada kontroles zaudēšana meitasuzņēmumā pārskata periodā

Sekas, ko rada kontroles zaudēšana meitasuzņēmumā pārskata periodā

19

Uzņēmums atklāj informāciju par guvumiem vai zaudējumiem, ja tādi ir, ko aprēķina saskaņā ar 10. SFPS 25. punktu, un: a) šādu guvumu vai zaudējumu daļu, ko attiecina uz bijušā meitasuzņēmumā paturēta ieguldījuma novērtēšanu tā patiesajā vērtībā kontroles zaudēšanas datumā; un b) rindas posteni (posteņiem) peļņā vai zaudējumos, kuros atzīst guvumus vai zaudējumus (ja tos neuzrāda atsevišķi).

LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTOS MEITASUZŅĒMUMOS (IEGULDĪJUMU SABIEDRĪBAS)

19 A

Ieguldījumu sabiedrība, kam saskaņā ar 10. SFPS ir jāpiemēro izņēmums attiecībā uz konsolidāciju un kam tā vietā savs ieguldījums meitasuzņēmumā jāuzskaita patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, atklāj šo informāciju.

19 B

Attiecībā uz katru nekonsolidēto meitasuzņēmumu ieguldījumu sabiedrība atklāj: a) meitasuzņēmuma nosaukumu; b) meitasuzņēmuma galveno uzņēmējdarbības vietu (un reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras no galvenās uzņēmējdarbības vietas); un c) ieguldījumu sabiedrības līdzdalības daļu un balsstiesību daļu, ja tā atšķiras no līdzdalības daļas.

19 C

Ja ieguldījumu sabiedrība ir citas ieguldījumu sabiedrības mātesuzņēmums, mātesuzņēmums arī atklāj 19.B punkta a)–c) apakšpunktā noteikto informāciju par ieguldījumiem, ko kontrolē tās meitasuzņēmums, kurš ir ieguldījumu sabiedrība. Informāciju var atklāt, mātesuzņēmuma finanšu pārskatos iekļaujot meitasuzņēmuma (vai meitasuzņēmumu) finanšu pārskatus, kas ietver minēto informāciju.

19 D

Ieguldījumu sabiedrība atklāj informāciju par: a) tādu būtisku ierobežojumu veidu un apmēru (piemēram, kas rodas saistībā ar aizņēmuma līgumiem, regulatīvajām prasībām vai līgumisku vienošanos), kuri ir saistīti ar nekonsolidēta meitasuzņēmuma spēju nodot līdzekļus ieguldījumu sabiedrībai naudas dividenžu veidā vai atmaksāt aizdevumus vai avansus, ko ieguldījumu sabiedrība izsniegusi nekonsolidētajam meitasuzņēmumam; un b) jebkādām aktuālām saistībām vai nodomiem sniegt finansiālu vai cita veida atbalstu nekonsolidētam meitasuzņēmumam, tostarp saistībām vai nodomiem palīdzēt meitasuzņēmumam saņemt finansiālu atbalstu.

19 E

Ja pārskata periodā ieguldījumu sabiedrība vai kāds no tās meitasuzņēmumiem ir bez līgumā noteikta pienākuma sniedzis finansiālu vai cita veida atbalstu nekonsolidētam meitasuzņēmumam (piemēram, iegādājoties meitasuzņēmuma aktīvus vai tā emitētos instrumentus vai palīdzot meitasuzņēmumam saņemt finansiālu atbalstu), uzņēmums atklāj informāciju par: a) katram nekonsolidētajam meitasuzņēmumam sniegtā atbalsta veidu un apmēru; un b) iemeslus atbalsta sniegšanai.

19 F

Ieguldījumu sabiedrība atklāj līgumisku vienošanos noteikumus, kas varētu noteikt, ka uzņēmumam vai tā nekonsolidētajiem meitasuzņēmumiem ir jāsniedz finansiāls atbalsts nekonsolidētam, kontrolētam un strukturētam uzņēmumam, tostarp notikumus un apstākļus, kuru rezultātā pārskatu sniedzējam uzņēmumam varētu rasties zaudējumi (piemēram, likviditātes nodrošināšanas pasākumiem vai kredītvērtējuma sliekšņiem, kas saistīti ar pienākumu pirkt strukturēta uzņēmuma aktīvus vai sniegt finansiālu atbalstu).

19 G

Ja pārskata periodā ieguldījumu sabiedrība vai kāds tās nekonsolidētais meitasuzņēmums bez līgumā noteikta pienākuma sniedzis finansiālu vai cita veida atbalstu nekonsolidētam un strukturētam uzņēmumam, kuru ieguldījumu sabiedrība nekontrolē, un ja atbalsta sniegšanas rezultātā ieguldījumu sabiedrība ieguvusi kontroli pār strukturēto uzņēmumu, ieguldījumu sabiedrība paskaidro attiecīgos faktorus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par atbalsta sniegšanu.

LĪDZDALĪBA KOPĪGĀS STRUKTŪRĀS UN ASOCIĒTOS UZŅĒMUMOS

20

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj novērtēt: a) tā līdzdalības kopīgās struktūrās un asociētos uzņēmumos veidu, apmēru un finansiālo ietekmi, tostarp vienošanās dokumenta ar citiem ieguldītājiem, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme kopīgās struktūrās un asociētos uzņēmumos, veidu un ietekmi (21. un 22. punkts); un b) to risku veidu, kuri saistīti ar uzņēmuma līdzdalību kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos (23. punkts), kā arī izmaiņas tajos.

Uzņēmuma līdzdalības kopīgās struktūrās un asociētos uzņēmumos veids, apmērs un finansiālā ietekme

21

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) attiecībā uz katru kopīgo struktūru un asociēto uzņēmumu, kas ir nozīmīgs pārskatu sniedzējam uzņēmumam: i) kopīgās struktūras vai asociētā uzņēmuma nosaukumu; ii) uzņēmuma attiecību veidu ar kopīgo struktūru vai asociēto uzņēmumu (piem., raksturojot kopīgās struktūras vai asociētā uzņēmuma darbības veidu un vai šāda darbība ir stratēģiski nozīmīga uzņēmuma darbībai); iii) kopīgās struktūras vai asociētā uzņēmuma galveno uzņēmējdarbības vietu (un atbilstošā gadījumā reģistrācijas valsti, ja tā atšķiras no galvenās uzņēmējdarbības vietas); iv) uzņēmuma īpašumā esošās tam piederošās daļas vai dalības daļas īpatsvaru un tā īpašumā esošo balsstiesību īpatsvaru (atbilstošā gadījumā), ja tas atšķiras; b) attiecībā uz katru kopuzņēmumu un asociēto uzņēmumu, kas ir nozīmīgs pārskatus sniedzējam uzņēmumam: i) vai ieguldījums kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā tiek novērtēts saskaņā ar pašu kapitāla metodi vai tā patiesajā vērtībā; ii) kopsavilkuma finanšu informāciju par kopuzņēmumu vai asociēto uzņēmumu, kā noteikts B12 un B13 punktā; iii) ja kopuzņēmums vai asociētais uzņēmums tiek uzskaitīts saskaņā ar pašu kapitāla metodi, ieguldījuma kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā patieso vērtību, ja ieguldījumam ir kotēta tirgus cena; c) finanšu informāciju (kā noteikts B16 punktā) par uzņēmuma ieguldījumiem kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos, kuri vieni paši nav nozīmīgi: i) apkopotā veidā par visiem kopuzņēmumiem, kuri vieni paši nav nozīmīgi, un atsevišķi; ii) apkopotā veidā par visiem asociētajiem uzņēmumiem, kuri vieni paši nav nozīmīgi.

21 A

Ieguldījumu sabiedrībai nav jāsniedz 21. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktā informācija.

22

Uzņēmumam arī jāatklāj: a) tādu būtisku ierobežojumu veidu un apmēru (piem., kas rodas saistībā ar aizņēmuma līgumiem, regulatīvajām prasībām vai vienošanos starp ieguldītājiem, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme kopuzņēmumā vai asociētā uzņēmumā), kuri ir saistīti ar kopuzņēmumu vai asociēto uzņēmumu spēju nodot līdzekļus uzņēmumam naudas dividenžu veidā vai atmaksāt uzņēmuma veiktus aizdevumus vai avansus; b) ja kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma finanšu pārskati, ko izmanto, piemērojot pašu kapitāla metodi, sagatavoti datumā vai par periodu, kas atšķiras no uzņēmuma finanšu pārskatu datuma vai perioda: i) kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma finanšu pārskatu aptvertā pārskata perioda beigu datumu; un ii) iemeslu, kādēļ izmantots cits datums vai periods. c) kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma neatzīto zaudējumu daļu gan pārskata periodā, gan kumulatīvi, ja uzņēmums vairs neatzīst savu daļu kopuzņēmuma vai asociētā uzņēmuma zaudējumos, piemērojot pašu kapitāla metodi.

Riski, kas saistīti ar uzņēmuma līdzdalību kopuzņēmumos un asociētos uzņēmumos

23

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) savas saistības attiecībā uz saviem kopuzņēmumiem tas uzrāda atsevišķi no citu saistību summas, kā norādīts B18–B20 punktā; b) saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”, izņemot gadījumus, kad zaudējumu iespējamība ir maz ticama, iespējamās saistības, kas uzņēmumam radušās saistībā ar līdzdalību kopuzņēmumos vai asociētos uzņēmumos (tostarp tā daļu iespējamajās saistībās, kas tam radušās kopīgi ar citiem ieguldītājiem, kam ir kopīga kontrole vai būtiska ietekme kopuzņēmumos vai asociētajos uzņēmumos), tas uzrāda atsevišķi no citu iespējamo saistību summas.

LĪDZDALĪBA NEKONSOLIDĒTOS STRUKTURĒTOS UZŅĒMUMOS

24

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem ļauj: a) saprast tā līdzdalības veidu un apmēru nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos (26.–28. punkts); un b) novērtēt to risku veidu, kuri saistīti ar uzņēmuma līdzdalību nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos (29.–31. punkts), kā arī izmaiņas tajos.

25

Šī standarta 24. punkta b) apakšpunktā minētajā informācijā iekļauta informācija par risku, ko uzņēmumam radījusi iesaistīšanās darbībās ar nekonsolidētiem strukturētiem uzņēmumiem iepriekšējos periodos (piem., kā strukturēta uzņēmuma sponsoram), pat ja pārskata datumā tam vairs nav vienošanās dokumentā noteikta iesaistīšanās darbībās ar strukturēto uzņēmumu.

25 A

Ieguldījumu sabiedrībai nav jāsniedz 24. punktā noteiktā informācija attiecībā uz nekonsolidētu un strukturētu uzņēmumu, ko tā kontrolē un par ko tā sniedz 19.A–19.G punktā noteikto informāciju.

Līdzdalības veids

26

Uzņēmums atklāj kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par savu līdzdalību nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos, tostarp ne tikai, bet arī informāciju par strukturētā uzņēmuma veidu, mērķi, lielumu, darbību un finansējumu.

27

Ja uzņēmums sponsorējis nekonsolidētu strukturētu uzņēmumu, par kuru tas nesniedz attiecīgo informāciju saskaņā ar 29. punkta prasībām (piem., tāpēc, ka pārskata datumā tam nav līdzdalības šajā uzņēmumā), uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) kā tas noteicis, kādu strukturētu uzņēmumu tas sponsorējis; b) ienākumu no šādiem strukturētiem uzņēmumiem pārskata periodā, tostarp aprakstu par uzrādīto ienākumu veidiem; un c) visu to aktīvu uzskaites vērtību (nodošanas laikā), kuri nodoti šādiem strukturētiem uzņēmumiem pārskata periodā.

28

Uzņēmums sniedz 27. punkta b) un c) apakšpunktā noteikto informāciju tabulas veidā, ja vien cits formāts nav atbilstīgāks, un iedala sponsorēšanas darbības attiecīgās kategorijās (sk. B2–B6 punktu).

Risku veids

29

Uzņēmums atklāj tabulā šādu kopsavilkuma informāciju, ja vien cits formāts nav atbilstīgāks: a) to finanšu pārskatos atzīto aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kuri attiecas uz tā līdzdalību nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos; b) rindas posteņus finansiālā stāvokļa pārskatā, kurā atzīti minētie aktīvi un saistības; c) summu, kura vislabāk rāda uzņēmuma maksimālo pakļautību zaudējumiem, kurus rada tā līdzdalība nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos, tostarp informāciju par to, kā tas nosaka maksimālo pakļautību zaudējumiem. Ja uzņēmums nevar kvantitatīvi izteikt maksimālo pakļautību zaudējumiem, kurus rada tā līdzdalība nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos, tas atklāj šo faktu un iemeslus; d) salīdzinājumu starp to aktīvu un saistību uzskaites vērtībām, kuri ir saistīti ar uzņēmuma līdzdalību nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos, un uzņēmuma maksimālo pakļautību zaudējumiem saistībā ar šādiem uzņēmumiem.

30

Ja pārskata periodā uzņēmums sniedzis finansiālu vai citādu atbalstu nekonsolidētam strukturētam uzņēmumam, kurā tam iepriekš bijusi vai patlaban ir līdzdalība (piem., pērk strukturētā uzņēmuma aktīvus vai emitētos finanšu instrumentus), pat ja tam nav vienošanās dokumentā noteikta pienākuma to darīt, uzņēmums atklāj šādu informāciju: a) sniegtā atbalsta veidu un apmēru, tostarp situācijas, kurās uzņēmums palīdzējis strukturētajam uzņēmumam iegūt finansiālu atbalstu; un b) iemeslus atbalsta sniegšanai.

31

Uzņēmums atklāj savus kārtējos nodomus sniegt finansiālu vai citādu atbalstu nekonsolidētam strukturētam uzņēmumam, tostarp nodomus palīdzēt strukturētam uzņēmumam iegūt finansiālu atbalstu.

13. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Patiesās vērtības noteikšana

MĒRĶI

1

Šis SFPS: a) definē terminu “patiesā vērtība”; b) nosaka vienu SFPS par pamatu patiesās vērtības novērtēšanai; un c) nosaka, kāda informācija jāatklāj par patiesās vērtības novērtējumu.

2

Patiesā vērtība ir uz tirgu balstīts, nevis uzņēmumam raksturīgs novērtējums. Par dažiem aktīviem un saistībām var būt novērojami darījumi tirgū vai pieejama tirgus informācija. Par citiem aktīviem un saistībām var nebūt ne novērojamu darījumu tirgū, ne pieejamas tirgus informācijas. Tomēr abos gadījumos patiesās vērtības novērtēšanas mērķis ir viens un tas pats: aplēst cenu, par kādu ierindas darījums, pārdodot aktīvu vai nododot saistību, notiks starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos (t. i., darījuma pabeigšanas cenu novērtēšanas datumā no tā tirgus dalībnieka viedokļa, kurš tur aktīvu vai ir parādā saistību).

3

Ja identiska aktīva vai saistības cena nav novērojama, uzņēmums novērtē patieso vērtību, izmantojot citu vērtēšanas paņēmienu, kurā pēc iespējas tiek palielināta svarīgu novērojamu datu izmantošana un pēc iespējas tiek samazināta nenovērojamu datu izmantošana. Tā kā patiesā vērtība ir uz tirgu balstīts novērtējums, to novērtē, izmantojot pieņēmumus, kādus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot aktīva vai saistības cenu, tostarp pieņēmumus par risku. Tādēļ uzņēmuma nodomam turēt aktīvu vai veikt norēķinu vai kā citādi izpildīt saistību nav nozīmes, novērtējot patieso vērtību.

4

Patiesās vērtības definīcija koncentrēta uz aktīviem un saistībām, jo uz tiem primāri attiecas uzskaites novērtējums. Turklāt šo SFPS piemēro paša uzņēmuma kapitāla instrumentiem, kurus novērtē to patiesajā vērtībā.

PIEMĒROŠANAS JOMA

5

Šo SFPS piemēro, kad cits SFPS prasa vai ļauj novērtēt patieso vērtību vai atklāt informāciju par patiesās vērtības novērtējumu (un novērtēt, piem., patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, pamatojoties uz patieso vērtību vai atklāto informāciju par tās novērtējumu), izņemot 6. un 7. punktā norādītajos gadījumos.

6

Šajā SFPS noteiktās novērtēšanas un informācijas atklāšanas prasības neattiecas uz: a) maksājumu, kuri ir balstīti uz akcijām, darījumiem, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi” darbības joma; b) nomas darījumiem, kurus uzskaita saskaņā ar 16. SFPS “Noma”; un c) novērtēšanu, kas nedaudz līdzinās patiesās vērtības novērtēšanai, bet nav patiesās vērtības novērtēšana, piem., neto pārdošanas vērtības novērtēšanu 2. SGS “Krājumi” vai lietošanas vērtības novērtēšanu 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

7

Šajā SFPS noteiktā informācija nav jāatklāj par: a) plāna aktīviem, kurus novērtē to patiesajā vērtībā saskaņā ar 19. SGS “Darbinieku pabalsti”; b) pensijas pabalsta plānu ieguldījumiem, kurus novērtē to patiesajā vērtībā saskaņā ar 26. SGS “Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana”; un c) aktīviem, kuru atgūstamā summa saskaņā ar 36. SGS ir patiesā vērtība, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas.

8

Šajā SFPS aprakstītais pamats patiesās vērtības novērtēšanai attiecas gan uz sākotnējo, gan turpmāko novērtēšanu, ja citi SFPS prasa vai pieļauj patieso vērtību.

NOVĒRTĒJUMS

Patiesās vērtības definīcija

9

Šajā SFPS termins “patiesā vērtība” definēts kā cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā.

10

Standarta B2 punktā aprakstīta vispārējā patiesās vērtības novērtēšanas metode.

Aktīvs vai saistība

11

Patiesās vērtības novērtēšana Tādējādi, novērtējot patieso vērtību, uzņēmums ņem vērā aktīva vai saistības iezīmes, ja tirgus dalībnieki ņems vērā šādas iezīmes, nosakot aktīva vai saistības cenu novērtēšanas datumā. Šādas iezīmes ir, piemēram: a) aktīva stāvoklis un atrašanās vieta; un b) ierobežojumi pārdot vai izmantot aktīvu (ja tādi ir).

12

Noteikta iezīme dažādi ietekmē novērtēšanu atkarībā no tā, kā attiecīgo iezīmi ņems vērā tirgus dalībnieki.

13

Aktīvs vai saistība, ko novērtē patiesajā vērtībā, var būt viens no šādiem aktīviem vai saistībām: a) atsevišķs aktīvs vai saistība (piem., finanšu instruments vai nefinanšu aktīvs); vai b) aktīvu grupa, saistību grupa vai aktīvu un saistību grupa (piem., naudu ienesoša vienība vai uzņēmējdarbība).

14

Tas, vai aktīvs vai saistība ir atsevišķs aktīvs vai saistība, aktīvu grupa, saistību grupa vai aktīvu un saistību grupa, atzīšanas vai informācijas atklāšanas nolūkā ir atkarīgs no uzskaites vienības. Aktīva vai saistības uzskaites vienību nosaka saskaņā ar SFPS, kas prasa vai ļauj novērtēt patieso vērtību, izņemot šajā SFPS noteikto.

Darījums

15

Novērtējot patieso vērtību, tiek pieņemts, ka aktīvu vai saistību apmaina ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem, pārdodot aktīvu vai nododot saistību, novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos.

16

Novērtējot patieso vērtību, tiek pieņemts, ka darījums, pārdodot aktīvu vai nododot saistību, notiek: a) vai nu aktīva vai saistības galvenajā tirgū; vai b) ja nav galvenā tirgus, aktīva vai saistības visizdevīgākajā tirgū.

17

Uzņēmumam nav sīki jāpēta visi iespējamie tirgi, lai noteiktu galveno tirgu vai, ja nav galvenā tirgus, visizdevīgāko tirgu, bet tas ņem vērā visu pamatoti pieejamo informāciju. Ja nav pierādījumu par pretējo, tad uzskata, ka tirgus, kurā uzņēmums parasti slēdz darījumus, pārdodot aktīvu vai nododot saistību, ir galvenais tirgus vai, ja nav galvenā tirgus, visizdevīgākais tirgus.

18

Ja aktīvam vai saistībai ir galvenais tirgus, patiesās vērtības novērtējums rāda cenu šajā tirgū (neatkarīgi no tā, vai šī cena ir tieši novērojama, vai arī to aplēš, izmantojot citu vērtēšanas paņēmienu), pat ja cena citā tirgū ir potenciāli izdevīgāka novērtēšanas datumā.

19

Uzņēmumam jābūt pieejai galvenajam (vai visizdevīgākajam) tirgum novērtēšanas datumā. Tā kā dažādiem uzņēmumiem (un uzņēmējdarbībai, ko veic uzņēmumi), veicot dažādas darbības, var būt pieeja dažādiem tirgiem, galvenais (vai visizdevīgākais) tirgus vienam un tam pašam aktīvam vai saistībai var būt atšķirīgs dažādiem uzņēmumiem (un uzņēmējdarbībai, ko veic uzņēmumi). Tāpēc galvenais (vai visizdevīgākais) tirgus (un attiecīgi tirgus dalībnieki) tiek apsvērts no uzņēmuma viedokļa, pieļaujot atšķirības starp uzņēmumiem, kas veic dažādas darbības.

20

Kaut gan uzņēmumam jāvar piekļūt tirgum, tam nav obligāti jāvar pārdot noteikto aktīvu vai nodot noteikto saistību novērtēšanas datumā, lai varētu novērtēt patieso vērtību, pamatojoties uz cenu šajā tirgū.

21

Pat ja nepastāv atskaites tirgus, kas nodrošinātu cenas noteikšanai nepieciešamo informāciju par aktīva pārdošanu vai saistības nodošanu novērtēšanas datumā, novērtējot patieso vērtību, tiek pieņemts, ka darījums notiek šajā datumā no tā tirgus dalībnieka viedokļa, kurš tur aktīvu vai ir parādā saistību. Šāds pieņēmums par darījumu nosaka pamatu cenas aplēsei, pārdodot aktīvu vai nododot saistību.

Tirgus dalībnieki

22

Uzņēmums novērtē aktīva vai saistības patieso vērtību, pamatojoties uz pieņēmumiem, kādus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot aktīva vai saistības cenu, pieņemot, ka tirgus dalībnieki rīkosies atbilstīgi labākajām saimnieciskajām interesēm.

23

Veidojot pieņēmumus, uzņēmumam nav jānosaka konkrēti tirgus dalībnieki. Uzņēmums drīzāk nosaka, kādas iezīmes vispārīgi atšķir tirgus dalībniekus, ņemot vērā faktorus, kas raksturīgi: a) aktīvam vai saistībām: b) aktīva vai saistību galvenajam (vai visizdevīgākajam) tirgum; un c) tirgus dalībniekiem, ar kuriem uzņēmums slēgs darījumus šajā tirgū.

Cena

24

Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos (t. i., darījuma pabeigšanas cena), neatkarīgi no tā, vai šāda cena ir tieši novērojama, vai arī to aplēš, izmantojot citu vērtēšanas paņēmienu.

25

Cena galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū, ko izmanto aktīva vai saistības patiesās vērtības novērtēšanai, netiek koriģēta, ņemot vērā darījuma izmaksas. Darījuma izmaksas uzskaita atbilstīgi citiem SFPS. Tās nav aktīva vai saistības iezīme, bet drīzāk raksturīgas darījumam, un būs atšķirīgas atkarībā no tā, kā uzņēmums slēgs darījumu par aktīvu vai saistību.

26

Darījuma izmaksās nav iekļautas transportēšanas izmaksas. Ja atrašanās vieta ir aktīva iezīme (kā tas var būt, piem., preces gadījumā), cena galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū tiek koriģēta, ņemot vērā izmaksas (ja tādas ir), kādas rastos, lai transportētu aktīvu no tā kārtējās atrašanās vietas uz noteikto tirgu.

Standarta piemērošana nefinanšu aktīviem

Nefinanšu aktīvu visplašākā un vislabākā izmantošana

27

Novērtējot nefinanšu aktīva patieso vērtību, tiek ņemts vērā, vai tirgus dalībnieks var radīt saimnieciskus labumus, nodrošinot aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu vai pārdodot to citam tirgus dalībniekam, kas nodrošinās aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu.

28

Nodrošinot nefinanšu aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu, tiek ņemta vērā aktīva fiziski iespējamā, juridiski atļautā un finansiāli iespējamā izmantošana, piem.: a) attiecībā uz fiziski iespējamo izmantošanu ņem vērā aktīva fiziskās iezīmes, kuras ņems vērā tirgus dalībnieki, nosakot aktīva cenu (piem., īpašuma atrašanās vietu vai apmēru); b) attiecībā uz juridiski atļauto izmantošanu ņem vērā juridiskus ierobežojumus izmantot aktīvu, kurus ņems vērā tirgus dalībnieki, nosakot aktīva cenu (piem., zonējuma regulējumu, ko piemēro īpašumam); c) attiecībā uz finansiāli iespējamo izmantošanu ņem vērā, vai aktīva izmantošana, kas ir fiziski iespējama un juridiski atļauta, rada atbilstīgu ienākumu vai naudas plūsmas (ņemot vērā izmaksas par aktīva konvertēšanu šādai izmantošanai) tādas ieguldījuma atdeves nodrošināšanai, kādu plāno tirgus dalībnieki, ieguldot šādi izmantojamā aktīvā.

29

Visplašāko un vislabāko izmantošanu nosaka no tirgus dalībnieku viedokļa, pat ja uzņēmums plāno aktīvu izmantot citādi. Tomēr pieņem, ka noteiktā laikā nodrošināta nefinanšu aktīva izmantošana ir tā visplašākā un vislabākā izmantošana, ja vien tirgus vai citi faktori neliecina, ka aktīva citāda izmantošana palielinātu tā vērtību.

30

Lai nosargātu savu konkurētspējīgo pozīciju vai citu iemeslu dēļ uzņēmums var plānot, ka tas aktīvi neizmantos iegādāto nefinanšu aktīvu vai nenodrošinās šāda aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu. Piemēram, tā var būt gadījumos, ja iegādāto nemateriālo aktīvu uzņēmums plāno izmantot kā aizsardzību, neļaujot to izmantot citiem. Tomēr uzņēmums novērtē nefinanšu aktīva patieso vērtību, pieņemot, ka tirgus dalībnieki nodrošina tā visplašāko un vislabāko izmantošanu.

Nefinanšu aktīva vērtēšanas priekšnoteikums

31

Nodrošinot nefinanšu aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu, tiek noteikts vērtēšanas priekšnoteikums, ko izmanto aktīva patiesās vērtības novērtēšanai: a) nodrošinot nefinanšu aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu, var tikt nodrošināta maksimālā vērtība tirgus dalībniekiem, kas izmanto aktīvu apvienojumā ar citiem aktīviem kā grupu (ko uzstāda vai citādi konfigurē izmantošanai) vai apvienojumā ar citiem aktīviem un saistībām (piem., uzņēmējdarbībā): i) ja, nodrošinot aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu, aktīvs tiek izmantots apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām, aktīva patiesā vērtība ir cena, kādu saņems kārtējā darījumā, pārdodot aktīvu, pieņemot, ka aktīvs tiks izmantots kopā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām un ka šie aktīvi un saistības (t. i., papildaktīvi un attiecīgās saistības) būs pieejami tirgus dalībniekiem; ii) saistības, kuras attiecas uz šo aktīvu un papildaktīviem, sevī ietver saistības, ar kurām tiek finansēts apgrozāmais kapitāls, bet neietver saistības, kuras izmanto aktīvu grupā neietilpstošu aktīvu finansēšanai; iii) pieņēmumi par nefinanšu aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu konsekventi attiecas uz visiem aktīviem (kuriem visplašākā un vislabākā izmantošana ir svarīga) aktīvu grupā vai aktīvu un saistību grupā, kurā šo aktīvu izmantos; b) nodrošinot aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu, tirgus dalībniekiem var tikt nodrošināta maksimālā vērtība no katra atsevišķā aktīva. Ja nodrošināt aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu nozīmē izmantot aktīvu atsevišķi, aktīva patiesā vērtība ir cena, kādu saņems kārtējā darījumā, pārdodot aktīvu tirgus dalībniekiem, kuri izmantos aktīvu atsevišķi.

32

Novērtējot nefinanšu aktīva patieso vērtību, tiek pieņemts, ka aktīvu pārdod atbilstīgi citos SFPS norādītai uzskaites vienībai (kas var būt atsevišķs aktīvs). Tā notiek pat tad, ja patiesās vērtības novērtēšanai tiek pieņemts, ka nodrošināt aktīva visplašāko un vislabāko izmantošanu nozīmē izmantot aktīvu apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām, jo patiesās vērtības novērtēšanai tiek pieņemts, ka tirgus dalībnieka turējumā jau ir papildaktīvi un saistības, kuras attiecas uz aktīvu.

33

Standarta B3 punktā aprakstīta vērtēšanas priekšnoteikuma koncepcijas piemērošana nefinanšu aktīviem.

Standarta piemērošana saistībām un paša uzņēmuma kapitāla instrumentiem

Vispārīgi principi

34

Novērtējot patieso vērtību, tiek pieņemts, ka finanšu vai nefinanšu saistība vai paša uzņēmuma kapitāla instruments (piem., līdzdalība pašu kapitālā, kas emitēta kā atlīdzība uzņēmējdarbības apvienošanas ietvaros) tiek nodots tirgus dalībniekam novērtēšanas datumā. Nododot saistību vai paša uzņēmuma kapitāla instrumentu, tiek pieņemts, ka: a) saistība paliks neizpildīta un tirgus dalībniekam, kas saņem pārvedumu, būs jāizpilda pienākums. Norēķins ar darījuma partneri netiks veikts vai saistība netiks citādi dzēsta novērtēšanas datumā; b) paša uzņēmuma kapitāla instruments paliks apgrozībā un tirgus dalībnieks, kas saņem pārvedumu, uzņemsies tiesības un atbildību saistībā ar instrumentu. Instruments netiks anulēts vai citādi dzēsts novērtēšanas datumā.

35

Pat ja nepastāv atskaites tirgus, kas nodrošinātu cenas noteikšanai nepieciešamo informāciju par saistības vai paša uzņēmuma kapitāla instrumenta nodošanu (piem., jo līgumisku vai citu juridisku ierobežojumu dēļ šādus posteņus nevar nodot), var pastāvēt atskaites tirgus šādiem posteņiem, ja citas personas tos tur kā aktīvus (piem., uzņēmuma obligācijas vai iespēja pirkt uzņēmuma akcijas).

36

Jebkurā gadījumā uzņēmums pēc iespējas palielina svarīgu novērojamu datu izmantošanu un pēc iespējas samazina nenovērojamu datu izmantošanu, lai izpildītu patiesās vērtības novērtēšanas mērķi: aplēst cenu, par kādu ierindas darījums, nododot saistību vai kapitāla instrumentu, tiks veikts starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos.

Saistības un kapitāla instrumenti, ko citas personas tur kā aktīvus

37

Ja identiskas vai līdzīgas saistības vai paša uzņēmuma kapitāla instrumenta nodošanai nav kotētas cenas un cita persona tur identisku posteni kā aktīvu, uzņēmums novērtē saistības vai kapitāla instrumenta patieso vērtību no tā tirgus dalībnieka viedokļa, kurš tur identisko posteni kā aktīvu novērtēšanas datumā.

38

Šādā gadījumā uzņēmums novērtē saistības vai kapitāla instrumenta patieso vērtību šādi: a) izmantojot tāda identiska posteņa kotētu cenu aktīvā tirgū, ko cita persona tur kā aktīvu, ja šāda cena ir pieejama; b) ja šādas cenas nav, izmanto citus novērojamus datus, piem., tāda identiska posteņa kotētu cenu tirgū, kas nav aktīvs tirgus identiskajam postenim, kuru cita persona tur kā aktīvu; c) ja a) un b) apakšpunktā minētās novērojamās cenas nav, izmanto citu vērtēšanas paņēmienu, piem.: i) ienākumu metodi (piem., pašreizējās vērtības paņēmienu, kurā ņem vērā nākotnes naudas plūsmas, kādas tirgus dalībnieks plāno saņemt, turot saistību vai kapitāla instrumentu kā aktīvu; sk. B10 un B11 punktu); ii) tirgus metodi (piem., izmantojot kotētas cenas līdzīgām saistībām vai kapitāla instrumentiem, ko citas personas tur kā aktīvus; sk. B5–B7 punktu).

39

Uzņēmums koriģē saistības vai paša uzņēmuma kapitāla instrumenta, ko cita persona tur kā aktīvu, kotēto cenu tikai tad, ja pastāv aktīvam raksturīgi faktori, kurus nepiemēro saistības vai kapitāla instrumenta patiesās vērtības novērtēšanai. Uzņēmums nodrošina, ka aktīva cena neatspoguļo tāda ierobežojuma radītu ietekmi, kura dēļ aktīvu nevar pārdot. Daži faktori, kuri var norādīt, ka aktīva kotētā cena jākoriģē, ir, piem.: a) aktīva kotētā cena attiecas uz līdzīgu (bet ne identisku) saistību vai kapitāla instrumentu, ko cita persona tur kā aktīvu. Piemēram, saistībai vai kapitāla instrumentam var būt noteikta iezīme (piem., emitenta kredītkvalitāte), kas atšķiras no iezīmes, kuru atspoguļo tādas līdzīgas saistības vai kapitāla instrumenta patiesā vērtība, kuru tur kā aktīvu;. b) aktīva uzskaites vienība nav tāda pati kā saistības vai kapitāla instrumenta uzskaites vienība. Piemēram, attiecībā uz saistībām dažos gadījumos aktīva cena atspoguļo kombinētu cenu par paketi, kurā ietvertas gan summas, kuras pienākas no emitenta, gan trešās personas kredīta kvalitātes uzlabošana. Ja saistības uzskaites vienība neattiecas uz kombinēto paketi, mērķis ir novērtēt emitenta saistības patieso vērtību, nevis kombinētās paketes patieso vērtību. Tādējādi šādos gadījumos uzņēmums koriģēs aktīva novērojamo cenu, lai izslēgtu ietekmi, ko rada trešās personas kredīta kvalitātes uzlabošana.

Saistības un kapitāla instrumenti, kurus citas personas netur kā aktīvus

40

Ja identiskas vai līdzīgas saistības vai paša uzņēmuma kapitāla instrumenta nodošanai nav kotētas cenas un cita persona netur identisku posteni kā aktīvu, uzņēmums novērtē saistības vai kapitāla instrumenta patieso vērtību, izmantojot vērtēšanas paņēmienu no tā tirgus dalībnieka viedokļa, kurš ir parādā saistību vai ir emitējis prasību pret pašu kapitālu.

41

Piemēram, piemērojot pašreizējās vērtības paņēmienu, uzņēmums varētu ņemt vērā vienu no šādiem faktoriem: a) nākotnes izejošās naudas plūsmas, kādas tirgus dalībnieks plāno, izpildot savus pienākumus, tostarp kompensāciju, kādu tirgus dalībnieks pieprasīs, uzņemoties pienākumu (sk. B31–B33 punktu); b) summu, kādu tirgus dalībnieks saņems, iegūstot vai emitējot identisku saistību vai kapitāla instrumentu, izmantojot pieņēmumus, kādus izmantos tirgus dalībnieki identiskā posteņa (piem., posteņa, kam ir tāda pati kredītiezīme) cenas noteikšanai galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū saistības vai kapitāla instrumenta emitēšanai saskaņā ar tādiem pašiem līguma noteikumiem.

Pienākuma nepildīšanas risks

42

Saistības patiesā vērtība rāda ietekmi, ko rada pienākuma nepildīšanas risks. Pienākuma nepildīšanas risks sevī ietver paša uzņēmuma kredītrisku (kā definēts 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”). Pieņem, ka pienākuma nepildīšanas risks ir viens un tas pats gan pirms, gan pēc saistības nodošanas.

43

Novērtējot saistības patieso vērtību, uzņēmums ņem vērā kredītriska (kredītstāvokļa) radīto ietekmi un ikvienu citu faktoru, kas var ietekmēt iespējamību, ka pienākums tiks vai netiks izpildīts. Šāda ietekme var būt atšķirīga atkarībā no saistības, piem.: a) vai saistība ir pienākums piegādāt naudu (finanšu saistība) vai pienākums piegādāt preces vai pakalpojumus (nefinanšu saistība); b) kādi kredīta kvalitātes uzlabošanas nosacījumi attiecas uz saistību (ja tādi ir).

44

Saistības patiesā vērtība atspoguļo pienākuma nepildīšanas riska radīto ietekmi, pamatojoties uz uzskaites vienību. Saistības emitents, kurš emitējis saistību ar nenodalāmu trešās personas kredīta kvalitātes uzlabošanu, ko uzskaita atsevišķi no saistības, neietver kredīta kvalitātes uzlabošanas (piem., trešās personas parāda garantijas) radīto ietekmi, kad tas novērtē saistības patieso vērtību. Ja kredīta kvalitātes uzlabošanu un saistību uzskaita katru atsevišķi, emitents, novērtējot saistības patieso vērtību, ņem vērā savu paša, nevis trešās personas garantētāja kredītstāvokli.

Ierobežojumi, kuru dēļ nevar nodot saistību vai paša uzņēmuma kapitāla instrumentu

45

Kad uzņēmums novērtē saistības vai sava paša kapitāla instrumenta patieso vērtību, tas neietver tādus atsevišķus datus vai citu tādu datu korekciju, kuri attiecas uz ierobežojumu, kura dēļ nevar nodot posteni. Ietekme, kādu rada ierobežojums, kura dēļ nevar nodot saistību vai paša uzņēmuma kapitāla instrumentu, ir vai nu netieši, vai arī tieši iekļauta citos datos, kurus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai.

46

Piemēram, darījuma datumā gan kreditors, gan parādnieks piekrīt darījuma cenai attiecībā uz saistību, pilnībā apzinoties, ka pienākums sevī ietver ierobežojumu, kura dēļ saistību nevar nodot. Rezultātā ierobežojums tiek iekļauts darījuma cenā, nav nepieciešami atsevišķi dati vai esošu datu koriģēšana darījuma datumā, lai atspoguļotu ietekmi, ko rada ierobežojums veikt nodošanu. Tāpat nav vajadzīgi ne atsevišķi dati, ne esošu datu koriģēšana turpmākos novērtēšanas datumos, lai atspoguļotu ietekmi, ko rada ierobežojums veikt nodošanu.

Finanšu saistība ar pieprasījuma pazīmi

47

Finanšu saistību posteņa patiesā vērtība ar pieprasījuma iezīmēm (piemēram, pieprasījuma depozīts) nav mazāka kā pēc pieprasījuma izmaksājamā summa, kas tiek diskontēta no pirmās iespējamās atmaksāšanas pieprasījuma dienas.

Standarta piemērošana finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kam ir savstarpējas izslēgšanas pozīcijas saistībā ar tirgus riskiem vai darījumu partnera kredītrisku

48

Uzņēmums, kurš tur finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu, ir pakļauts tirgus riskiem (kā definēts 7. SFPS) un kredītriskam (kā definēts 7. SFPS) saistībā ar katru darījumu partneri. Ja šādu finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu uzņēmums pārvalda, pamatojoties uz savu tīro pakļautību vai nu tirgus riskiem, vai arī kredītriskam, uzņēmums drīkst piemērot šajā SFPS noteikto izņēmumu attiecībā uz patiesās vērtības novērtēšanu. Saskaņā ar šādu izņēmumu uzņēmums drīkst novērtēt finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas patieso vērtību, pamatojoties uz cenu, kādu saņems, pārdodot neto garo pozīciju (t. i., aktīvu) apmaiņā pret pakļautību noteiktam riskam vai nododot neto īso pozīciju (t. i., saistību) apmaiņā pret pakļautību noteiktam riskam, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos. Attiecīgi uzņēmums novērtē finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas patieso vērtību atbilstīgi tam, kā tirgus dalībnieki noteiks cenu neto riska pakļautībai novērtēšanas datumā.

49

Uzņēmums drīkst izmantot 48. punktā noteikto izņēmumu tikai tad, ja tas izpilda visus šādus nosacījumus: a) tas pārvalda finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu, pamatojoties uz savu neto pakļautību noteikta darījumu partnera noteiktam tirgus riskam (vai riskiem) vai kredītriskam atbilstīgi savai dokumentētajai riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģijai; b) tas uz šāda paša pamata sniedz informāciju par finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu uzņēmuma galvenajam vadības personālam, kā definēts 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”; un c) tam noteikta prasība vai tas izvēlējies novērtēt finanšu aktīvus un finanšu saistības patiesajā vērtībā finansiālā stāvokļa pārskatā katra pārskata perioda beigās.

50

Standarta 48. punktā noteiktais izņēmums neattiecas uz informācijas sniegšanu finanšu pārskatos. Dažos gadījumos pamats informācijas sniegšanai par finanšu instrumentiem finansiālā stāvokļa pārskatā atšķiras no pamata finanšu instrumentu novērtēšanai, piem., ja SFPS neprasa vai neļauj sniegt informāciju par finanšu instrumentiem pēc neto principa. Šādos gadījumos var būt, ka portfeļa līmenī veiktas korekcijas (sk. 53.–56. punktu) jāattiecina uz atsevišķiem aktīviem vai saistībām, kas veido finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu, kura tiek pārvaldīta, pamatojoties uz uzņēmuma neto riska pakļautību. Veicot šādu attiecināšanu, uzņēmums izmanto pamatotus un atbilstīgus apsvērumus un apstākļiem atbilstīgu metodoloģiju.

51

Uzņēmums pieņem lēmumu par grāmatvedības politiku atbilstīgi 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, lai izmantotu 48. punktā noteikto izņēmumu. Ja uzņēmums izmanto minēto izņēmumu, tas piemēro attiecīgo grāmatvedības politiku, tostarp politiku pieprasījuma un piedāvājuma korekcijas (sk. 53.–55. punktu) un kredītkorekciju (sk. 56. punktu) attiecināšanai, konsekventi katrā periodā attiecībā uz noteiktu portfeli.

52

Standarta 48. punktā minēto izņēmumu piemēro tikai finanšu aktīviem, finanšu saistībām un citiem līgumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS “Finanšu instrumenti” (vai 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”, ja 9. SFPS vēl nav pieņemts). Atsauces uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām 48.–51. un 53.–56. punktā jālasa kā tādas, kas attiecas uz visiem līgumiem, kuri ietilpst 9. SFPS (vai 39. SGS, ja 9. SFPS vēl nav pieņemts) darbības jomā un kurus uzskaita saskaņā ar minētajiem standartiem, neatkarīgi no tā, vai tie atbilst finanšu aktīvu vai finanšu saistību definīcijām 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”.

Pakļautība tirgus riskiem

53

Izmantojot 48. punktā noteikto izņēmumu tādas finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas patiesās vērtības novērtēšanai, kura tiek pārvaldīta, pamatojoties uz uzņēmuma neto pakļautību noteiktam tirgus riskam (vai riskiem), uzņēmums piemēro tādu cenu — starpības starp pieprasījumu un piedāvājumu ietvaros —, kura vislabāk rāda patieso vērtību konkrētajos apstākļos saistībā ar uzņēmuma neto pakļautību šādiem tirgus riskiem (sk. 70. un 71. punktu).

54

Izmantojot 48. punktā noteikto izņēmumu, uzņēmums nodrošina, ka tirgus risks (vai riski), kādiem uzņēmums pakļauts saistībā ar finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu, būtībā ir viens un tas pats. Piemēram, uzņēmums neapvieno procentu likmju risku, kas saistīts ar finanšu aktīvu, ar preces cenas risku, kas saistīts ar finanšu saistību, jo pretējā gadījumā netiktu mazināta uzņēmuma pakļautība procentu likmju riskam vai preces cenas riskam. Izmantojot 48. punktā noteikto izņēmumu, uzņēmums, novērtējot grupā esošo finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, ņem vērā ikvienu bāzes risku, ko rada neidentiski tirgus riska parametri.

55

Tāpat ilgums, kādā uzņēmums pakļauts noteiktam tirgus riskam (vai riskiem), ko rada finanšu aktīvi un finanšu saistības, būtībā ir viens un tas pats. Piemēram, ja uzņēmums izmanto standartizētu nākotnes līgumu, kura termiņš ir 12 mēneši, pret naudas plūsmām, kas saistītas ar 12 mēnešu vērtu pakļautību procentu likmju riskam par finanšu instrumentu, kura termiņš ir pieci gadi, grupā, kuru veido tikai šādi finanšu aktīvi un finanšu saistības, tas novērtē pakļautības procentu likmju riskam uz 12 mēnešiem patieso vērtību pēc neto principa un atlikušās pakļautības procentu likmju riskam (t. i., no otrā līdz piektajam gadam) patieso vērtību pēc bruto principa.

Pakļautība noteikta darījumu partnera kredītriskam

56

Izmantojot 48. punktā noteikto izņēmumu, lai novērtētu tādas finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas patieso vērtību, kas izveidota ar noteiktu darījumu partneri, uzņēmums patiesās vērtības novērtējumā ietver ietekmi, kādu rada tā neto pakļautība šī darījumu partnera kredītriskam vai darījumu partnera neto pakļautība uzņēmuma kredītriskam, ja tirgus dalībnieki ņems vērā ikvienu pastāvošu vienošanos, kas mazina pakļautību kredītriskam saistību neizpildes gadījumā (piem., ģenerālvienošanos par neto norēķiniem ar darījumu partneri vai vienošanos, saskaņā ar kuru notiek apmaiņa ar nodrošinājumu, pamatojoties uz katras puses neto pakļautību otras puses kredītriskam). Patiesās vērtības novērtējums atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes saistībā ar iespējamību, ka šādas vienošanās būs juridiski īstenojamas saistību neizpildes gadījumā.

Patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu

57

Ja aktīvu iegādājas vai saistība rodas apmaiņas darījumā par šādu aktīvu vai saistību, darījuma cena ir cena, kādu maksā, iegūstot aktīvu, vai saņem, uzņemoties saistību (darījuma uzsākšanas cena). Savukārt aktīva un saistības patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību (darījuma pabeigšanas cena). Uzņēmumiem nav obligāti jāpārdod aktīvi par cenu, par kādu tie aktīvus iegādājušies. Tāpat uzņēmumiem nav obligāti jānodod saistības par cenu, kādu tie saņēmuši, uzņemoties saistību.

58

Daudzos gadījumos darījuma cena ir vienāda ar patieso vērtību (piem., tā var būt, ja darījuma datumā darījums, kas ir aktīva pirkšana, tiek veikts tirgū, kurā aktīvs tiks pārdots).

59

Nosakot, vai patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu, ir vienāda ar darījuma cenu, uzņēmums ņem vērā darījumam un aktīvam vai saistībai raksturīgus faktorus. Standarta B4 punktā raksturotas situācijas, kad darījuma cena var nebūt aktīva vai saistības patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu.

60

Ja cits SFPS prasa vai ļauj uzņēmumam sākotnēji novērtēt aktīvu vai saistību tā patiesajā vērtībā un darījuma cena atšķiras no patiesās vērtības, uzņēmums atzīst rezultātā radušos guvumus vai zaudējumus par peļņu vai zaudējumiem, ja attiecīgais SFPS nenosaka citādi.

Vērtēšanas paņēmieni

61

Patiesās vērtības novērtēšanai uzņēmums izmanto vērtēšanas paņēmienus, kuri atbilst apstākļiem un kuru piemērošanai ir pieejami pietiekami daudz datu, pēc iespējas palielinot svarīgu novērojamu datu izmantošanu un attiecīgi samazinot nenovērojamu datu izmantošanu.

62

Vērtēšanas paņēmienus izmanto, lai aplēstu cenu, par kādu ierindas darījums, kas ir aktīva pārdošana vai saistības nodošana, tiek veikts starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā esošajos tirgus apstākļos. Plaši izmanto trīs vērtēšanas paņēmienus: tirgus metodi, izmaksu metodi un ienākumu metodi. Minēto metožu galvenie aspekti apkopoti B5–B11 punktā. Patiesās vērtības novērtēšanai uzņēmums izmanto vērtēšanas paņēmienus, kas atbilst vienai vai vairākām minētajām metodēm.

63

Dažos gadījumos ir atbilstīgs viens vērtēšanas paņēmiens (piem., aktīvu vai saistību vērtē, izmantojot identisku aktīvu vai saistību kotētas cenas aktīvā tirgū). Citos gadījumos ir atbilstīgi vairāki vērtēšanas paņēmieni (piem., gadījumos, kad tiek vērtēta naudu ienesoša vienība). Ja patiesās vērtības novērtēšanai izmanto vairākus vērtēšanas paņēmienus, rezultātus (t. i., attiecīgās norādes par patieso vērtību) novērtē, apsverot, cik pamatots ir rezultātu norādītais vērtību diapazons. Patiesās vērtības novērtējums ir punkts šādā diapazonā, kurš vislabāk rāda patieso vērtību konkrētajos apstākļos.

64

Ja, veicot sākotnējo atzīšanu, darījuma cena ir patiesā vērtība un patiesās vērtības novērtēšanai turpmākajos periodos izmantos vērtēšanas paņēmienu, kurā tiek izmantoti nenovērojami dati, vērtēšanas paņēmienu kalibrē tā, lai, veicot sākotnējo atzīšanu, ar attiecīgo vērtēšanas paņēmienu iegūtais rezultāts būtu vienāds ar darījuma cenu. Kalibrēšana nodrošina, ka vērtēšanas paņēmiens rāda esošos tirgus apstākļus, un tā palīdz uzņēmumam noteikt, vai nepieciešams koriģēt vērtēšanas paņēmienu (piem., ja pastāv aktīva vai saistības iezīme, kura vērtēšanas paņēmienā nav ņemta vērā). Pēc sākotnējās atzīšanas, kad patieso vērtību novērtē, izmantojot vienu vai vairākus vērtēšanas paņēmienus, kuros tiek izmantoti nenovērojami dati, uzņēmums nodrošina atskaites tirgus datu (piem., līdzīga aktīva vai saistības cenas) atspoguļošanu šādos vērtēšanas paņēmienos novērtēšanas datumā.

65

Vērtēšanas paņēmienus, kurus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai, piemēro konsekventi. Tomēr ir atbilstīgi mainīt vērtēšanas paņēmienu vai tā piemērošanu (piem., mainīt paņēmiena svērumu, ja izmanto vairākus vērtēšanas paņēmienus, vai mainīt vērtēšanas paņēmienam piemērojamo korekciju), ja pārmaiņu rezultātā novērtējums tikpat reprezentatīvi vai reprezentatīvāk rādīs patieso vērtību konkrētajos apstākļos. Tā var būt gadījumos, ja, piemēram, notiek kāds no šādiem notikumiem: a) tiek izveidots jauns tirgus; b) ir pieejama jauna informācija; c) iepriekš pieejamā informācija vairs nav pieejama; d) tiek uzlabots vērtēšanas paņēmiens; vai e) mainās tirgus apstākļi.

66

Pārskatīto informāciju, kas rodas, mainot vērtēšanas paņēmienu vai tā piemērošanu, uzskaita par izmaiņu grāmatvedības aplēsēs saskaņā ar 8. SGS. Tomēr 8. SGS noteiktā informācijas atklāšana par izmaiņām grāmatvedības aplēsēs nav nepieciešama, ja pārskatītu informāciju rada vērtēšanas paņēmiena vai paņēmiena piemērošanas maiņa.

Vērtēšanas paņēmienos izmantotie dati

Vispārīgi principi

67

Vērtēšanas paņēmienos, kurus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai, pēc iespējas palielina svarīgu novērojamu datu izmantošanu un samazina nenovērojamu datu izmantošanu.

68

Piemēram, tirgus, kurā var būt novērojami dati par dažiem aktīviem un saistībām (piem., finanšu instrumentiem), ir biržas tirgus, dīleru tirgus, brokeru tirgus un tirgus, kurā pilnvarotāji veic savstarpējus darījumus (sk. B34 punktu).

69

Uzņēmums atlasa datus, kuri atbilst tādām aktīva vai saistības pazīmēm, kuras tirgus dalībnieki ņems vērā darījumā ar attiecīgo aktīvu vai saistību (sk. 11. un 12. punktu). Dažos gadījumos šādu pazīmju pastāvēšanas rezultātā tiek veikta korekcija, piem., prēmija vai diskonts (piem., kontroles prēmija vai nekontrolējošas līdzdalības diskonts). Tomēr patiesās vērtības novērtējumā neietver prēmiju vai diskontu, kas neatbilst uzskaites vienībai tādā SFPS, kurš prasa vai ļauj novērtēt patieso vērtību (sk. 13. un 14. punktu). Novērtējot patieso vērtību, nav atļautas tādas prēmijas vai diskonti, kas rāda apjomu kā uzņēmuma turējuma pazīmi (īpaši bloķēšanas faktors, kas koriģē aktīva vai saistības kotēto cenu, jo tirgus parastais ikdienas tirdzniecības apjoms nav pietiekams, lai absorbētu uzņēmuma turēto daudzumu, kā aprakstīts 80. punktā), nevis apjomu kā aktīva vai saistības pazīmi (piem., kontroles prēmija, novērtējot kontrolējošas līdzdalības patieso vērtību). Jebkurā gadījumā, ja aktīvam vai saistībai ir kotēta cena aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa dati), uzņēmums, novērtējot patieso vērtību, izmanto šo cenu nekoriģētu, izņemot 79. punktā norādīto.

Dati, kuru pamatā ir piedāvātā un prasītā cena

70

Ja aktīvam vai saistībai, kuru novērtē tā patiesajā vērtībā, ir piedāvātā cena un prasītā cena (piem., dati no dīleru tirgus), patiesās vērtības novērtēšanai izmanto tādu cenu — starpības starp piedāvājumu un pieprasījumu ietvaros —, kura ir visreprezentatīvākā attiecībā uz patieso vērtību konkrētajos apstākļos, neatkarīgi no tā, kurā līmenī dati iedalīti patiesās vērtības hierarhijā (t. i., pirmajā, otrajā vai trešajā līmenī; sk. 72.–90. punktu). Drīkst izmantot piedāvāto cenu aktīvu pozīcijām un prasīto cenu saistību pozīcijām, bet tas nav obligāti jādara.

71

Šis SFPS neizslēdz iespēju izmantot vidējās tirgus cenas noteikšanu vai citu cenas noteikšanas modeli, kuru tirgus dalībnieki izmanto, lai praktiski novērtētu patieso vērtību starpības starp piedāvājumu un pieprasījumu ietvaros.

Patiesās vērtības hierarhija

72

Lai panāktu lielāku konsekvenci un salīdzināmību patiesās vērtības novērtēšanā un ar to saistītās informācijas atklāšanā, šajā SFPS noteikta patiesās vērtības hierarhija, saskaņā ar kuru dati, kurus izmanto vērtēšanas paņēmienos patiesās vērtības novērtēšanai, tiek iedalīti trīs līmeņos (sk. 76.–90. punktu). Patiesās vērtības hierarhijā vislielākā prioritāte tiek piešķirta identisku aktīvu vai saistību kotētām (nekoriģētām) cenām aktīvos tirgos (pirmā līmeņa datiem) un viszemākā prioritāte ir nenovērojamiem datiem (trešā līmeņa datiem).

73

Dažos gadījumos dati, kurus izmanto aktīva vai saistības patiesās vērtības novērtēšanai, var tikt iedalīti dažādos patiesās vērtības hierarhijas līmeņos. Šādos gadījumos patiesās vērtības novērtējums kopumā tiek iedalīts tajā patiesās vērtības hierarhijas līmenī, kurš ir zemākais līmenis datiem, kuri ir svarīgi novērtējumam kopumā. Lai novērtētu, cik svarīgi ir noteikti dati novērtējumam kopumā, jāņem vērā visi aktīvam vai saistībai raksturīgie faktori. Korekcijas, kuras veic, lai iegūtu uz patieso vērtību balstītu novērtējumu, piem., pārdošanas izmaksas, novērtējot patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, netiek ņemtas vērā, nosakot patiesās vērtības hierarhijas līmeni, kurā iedalīts patiesās vērtības novērtējums.

74

Tas, vai ir pieejami svarīgi dati un kāds ir to relatīvais subjektīvisms, var ietekmēt atbilstīga vērtēšanas paņēmiena izvēli (sk. 61. punktu). Tomēr patiesās vērtības hierarhijā prioritāte tiek piešķirta datiem vērtēšanas paņēmienos, nevis vērtēšanas paņēmieniem, kurus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai. Piemēram, patiesās vērtības novērtējums, kas izstrādāts, izmantojot pašreizējās vērtības paņēmienu, var tikt iedalīts otrajā vai trešajā līmenī atkarībā no datiem, kuri ir nozīmīgi novērtējumam kopumā, un no patiesās vērtības hierarhijas līmeņa, kurā šie dati iedalīti.

75

Ja novērojami dati jākoriģē, izmantojot nenovērojamus datus, un korekcijas rezultātā patiesās vērtības novērtējums ir ievērojami augstāks vai zemāks, rezultātā iegūto novērtējumu iedala patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī. Piemēram, ja, aplēšot aktīva cenu, tirgus dalībnieks ņem vērā ietekmi, kādu rada ierobežojums pārdot aktīvu, uzņēmums koriģē kotēto cenu, lai atspoguļotu šī ierobežojuma radīto ietekmi. Ja šāda kotēta cena ir otrā līmeņa dati un korekcija ir nenovērojami dati, kuri ir svarīgi novērtējumam kopumā, novērtējumu iedala patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī.

Pirmā līmeņa dati

76

Pirmā līmeņa dati ir identisku aktīvu un saistību kotētas (nekoriģētas) cenas aktīvos tirgos, kuriem uzņēmums var piekļūt novērtēšanas datumā.

77

Kotēta cena aktīvā tirgū nodrošina visticamāko patiesās vērtības apliecinājumu, un, ja tā ir pieejama, tad patiesās vērtības novērtēšanai to izmanto nekoriģētu, izņemot 79. punktā noteikto.

78

Pirmā līmeņa dati ir pieejami par daudziem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, un dažus šādus aktīvus un saistības var apmainīt vairākos aktīvos tirgos (piem., dažādās biržās). Tāpēc pirmajā līmenī ir svarīgi šādi divi faktori: a) aktīva vai saistības galvenais tirgus vai, ja nav galvenā tirgus, aktīva vai saistības visizdevīgākais tirgus; un b) vai uzņēmums var veikt darījumu ar aktīvu vai saistību par cenu, kāda pastāv šādā tirgū novērtēšanas datumā.

79

Uzņēmums nekoriģē pirmā līmeņa datus, izņemot šādos apstākļos: a) kad uzņēmums tur lielu skaitu līdzīgu (bet ne identisku) aktīvu vai saistību (piem., parāda vērtspapīrus), kurus novērtē patiesajā vērtībā, un kotētā cena aktīvā tirgū ir pieejama, bet tā nav viegli pieejama katram šādam aktīvam vai saistībai atsevišķi (t. i., ņemot vērā uzņēmuma turēto līdzīgo aktīvu vai saistību lielo skaitu, būs grūti iegūt cenas noteikšanai nepieciešamo informāciju katram atsevišķajam aktīvam vai saistībai novērtēšanas datumā). Šādā gadījumā uzņēmums praktiski var novērtēt patieso vērtību, izmantojot alternatīvu cenas noteikšanas metodi, kas nepaļaujas vienīgi uz kotētām cenām (piem., cenas noteikšanas matricu). Tomēr, izmantojot alternatīvu cenas noteikšanas metodi, patiesās vērtības novērtējums tiek iedalīts zemākā patiesās vērtības hierarhijas līmenī; b) kad kotēta cena aktīvā tirgū nerāda patieso vērtību novērtēšanas datumā. Tas var būt gadījumā, ja būtiski notikumi (piem., darījumi tirgū, kurā pilnvarotāji veic savstarpējus darījumus, tirdzniecība brokeru tirgū vai paziņojumi) risinās pēc tam, kad tirgus tiek slēgts darījumiem, bet pirms novērtēšanas datuma. Uzņēmums nosaka un konsekventi piemēro politiku šādu notikumu identificēšanai, jo tie var ietekmēt patiesās vērtības novērtēšanu. Tomēr, ja kotētu cenu koriģē, ņemot vērā jaunu informāciju, korekcijas rezultātā patiesās vērtības novērtējums var tikt iedalīts zemākā patiesās vērtības hierarhijas līmenī; c) kad saistības vai paša uzņēmuma kapitāla instrumenta patiesā vērtība tiek novērtēta, izmantojot tāda identiska posteņa kotētu cenu, kuru tirgo kā aktīvu aktīvā tirgū, un šāda cena jākoriģē, ņemot vērā postenim vai aktīvam raksturīgus faktorus (sk. 39. punktu). Ja aktīva kotētā cena nav jākoriģē, patiesās vērtības novērtējumu iedala patiesās vērtības hierarhijas pirmajā līmenī. Tomēr, koriģējot aktīva kotēto cenu, patiesās vērtības novērtējums tiek iedalīts zemākā patiesās vērtības hierarhijas līmenī.

80

Ja uzņēmums tur pozīciju vienā aktīvā vai saistībā (tostarp pozīciju, ko veido liels skaits identisku aktīvu vai saistību, piem., tas tur finanšu instrumentu) un aktīvu vai saistību tirgo aktīvā tirgū, aktīva vai saistības patieso vērtību novērtē atbilstīgi pirmajam līmenim, uzskatot to par produktu, kam ir kotēta cena atsevišķam aktīvam vai saistībai, un ņemot vērā uzņēmuma turēto daudzumu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad tirgus parastais ikdienas tirdzniecības apjoms nav pietiekams, lai absorbētu turēto daudzumu, un saņemtie rīkojumi pārdot pozīciju viena darījuma ietvaros var ietekmēt kotēto cenu.

Otrā līmeņa dati

81

Otrā līmeņa dati ir dati, kas nav pirmajā līmenī ietvertas kotētas cenas, ko tieši vai netieši novēro aktīvam vai saistībai.

82

Ja aktīvam vai saistībai ir īpašs (līgumā noteikts) termiņš, otrā līmeņa datus novēro būtībā visā aktīva vai saistības termiņā. Otrā līmeņa dati sevī ietver: a) kotētas cenas līdzīgiem aktīviem vai saistībām aktīvā tirgū; b) identisku vai līdzīgu aktīvu vai saistību kotētas cenas tirgū, kas nav aktīvs tirgus; c) datus, kas nav kotētas cenas, ko novēro aktīvam vai saistībai, piem.: i) procentu likmju un ienesīguma līknes, ko novēro vispārīgi kotētos intervālos; ii) ietvertu svārstīgumu; un iii) kredītstarpības; d) tirgus apstiprinātus datus.

83

Otrā līmeņa datu korekcijas ir atkarīgas no aktīvam vai saistībai raksturīgiem faktoriem. Šādi faktori ir, piem.: a) aktīva stāvoklis un atrašanās vieta; b) kādā mērā dati attiecas uz posteņiem, kurus var salīdzināt ar aktīvu vai saistību (tostarp 39. punktā aprakstītie faktori); un c) tā tirgus apjoms un aktivitātes līmenis, kurā dati ir novērojami.

84

Koriģējot otrā līmeņa datus, kuri ir svarīgi novērtējumam kopumā, patiesās vērtības novērtējums tiek iedalīts patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, ja korekcijai tiek izmantoti svarīgi nenovērojami dati.

85

Standarta B35 punktā aprakstīta otrā līmeņa datu izmantošana noteiktiem aktīviem un saistībām.

Trešā līmeņa dati

86

Trešā līmeņa dati ir nenovērojami dati par aktīvu vai saistību.

87

Nenovērojamus datus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai, ja nav pieejami svarīgi novērojami dati, tādējādi pieļaujot situācijas, kad tirgus aktivitāte aktīvam vai saistībai novērtēšanas datumā ir neliela (ja tāda vispār ir). Tomēr patiesās vērtības novērtēšanas mērķis joprojām ir darījuma pabeigšanas cena novērtēšanas datumā no tā tirgus dalībnieka viedokļa, kurš tur aktīvu vai ir parādā saistību. Tādējādi nenovērojami dati rāda pieņēmumus, kādus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot aktīva vai saistības cenu, tostarp pieņēmumus par risku.

88

Pieņēmumi par risku sevī ietver risku, kas piemīt patiesās vērtības novērtēšanai izmantotam vērtēšanas paņēmienam (piem., cenas noteikšanas modelim) un vērtēšanas paņēmienā izmantotiem datiem. Novērtējums, kurā nav ietverta riska korekcija, nerāda patiesās vērtības novērtējumu, ja tirgus dalībnieki šādu riska korekciju ietvers, nosakot aktīva vai saistības cenu. Piemēram, riska korekciju var būt nepieciešams ietvert, ja pastāv būtiska ar novērtējumu saistīta nenoteiktība (piem., ja, salīdzinot ar parasto tirgus aktivitāti aktīvam vai saistībai vai līdzīgiem aktīviem vai saistībām, aktivitātes apjoms vai līmenis ir būtiski samazinājies un uzņēmums noteicis, ka darījuma cena vai kotētā cena nerāda patieso vērtību, kā aprakstīts B37–B47 punktā).

89

Uzņēmums izstrādā nenovērojamus datus, izmantojot labāko pieejamo informāciju konkrētajos apstākļos, un šādos datos var tikt iekļauti paša uzņēmuma dati. Izstrādājot nenovērojamus datus, uzņēmums var sākt ar saviem paša datiem un tad tos koriģēt, ja pamatoti pieejamā informācija norāda, ka citi tirgus dalībnieki izmantos atšķirīgus datus, vai ja ar uzņēmumu ir saistīts kāds īpašs faktors, kas nav pieejams tirgus dalībniekiem (piem., uzņēmumam raksturīga sinerģija). Uzņēmumam nav jāpārcenšas, iegūstot informāciju par tirgus dalībnieku pieņēmumiem. Tomēr tas ņem vērā pamatoti pieejamo informāciju par tirgus dalībnieku pieņēmumiem. Uzskata, ka nenovērojamie dati, kurus izstrādā iepriekš aprakstītajā veidā, ir tirgus dalībnieku pieņēmumi un tie atbilst patiesās vērtības novērtēšanas mērķim.

90

Standarta B36 punktā aprakstīta trešā līmeņa datu izmantošana noteiktiem aktīviem un saistībām.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

91

Uzņēmums atklāj informāciju, kas tā finanšu pārskatu lietotājiem palīdz novērtēt abus šādus aspektus: a) par aktīviem un saistībām, ko atkārtoti vai vienreiz novērtē patiesajā vērtībā finansiālā stāvokļa pārskatā pēc sākotnējās atzīšanas, atklāj vērtēšanas paņēmienus un datus, kuri izmantoti novērtējuma sagatavošanai; b) par atkārtotu patiesās vērtības novērtēšanu, kuru veic, izmantojot svarīgus nenovērojamus datus (trešā līmeņa datus), atklāj novērtējuma ietekmi uz peļņu vai zaudējumiem vai pārējiem apvienotajiem ienākumiem perioda laikā.

92

Lai sasniegtu 91. punktā noteikto mērķi, uzņēmums apsver šādu informāciju: a) cik sīka informācija nepieciešama informācijas atklāšanas prasību izpildei; b) kādā mērā uzsverama katra atšķirīgā prasība; c) kādā mērā informācija apkopojama vai sadalāma; un d) vai finanšu pārskatu lietotājiem nepieciešama papildinformācija, lai novērtētu atklāto kvantitatīvo informāciju. Ja informācija, kas atklāta atbilstīgi šim SFPS un citiem SFPS, nav pietiekama 91.punktā noteikto mērķu sasniegšanai, uzņēmums atklāj papildinformāciju, kas nepieciešama šī mērķa sasniegšanai.

93

Lai sasniegtu 91. punktā noteikto mērķi, uzņēmums atklāj vismaz šādu informāciju par katru aktīvu un saistību grupu (informāciju par to, kā noteikt attiecīgo aktīvu un saistību grupu, skatīt 94. punktā), kuru novērtē patiesajā vērtībā (tostarp novērtējumus, kuru pamatā ir patiesā vērtība šā SFPS darbības jomas ietvaros) finansiālā stāvokļa pārskatā pēc sākotnējās atzīšanas: a) par atkārtotiem un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem, patiesās vērtības novērtējumiem pārskata perioda beigās un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem atklāj apsvērumus novērtējuma veikšanai. Atkārtota aktīvu vai saistību patiesās vērtības novērtēšana ir tāda novērtēšana, kuru citi SFPS prasa vai ļauj veikt finansiālā stāvokļa pārskatā katra pārskata perioda beigās. Vienreizēja aktīvu vai saistību patiesās vērtības novērtēšana ir tāda novērtēšana, kuru citi SFPS prasa vai ļauj veikt finansiālā stāvokļa pārskatā noteiktos apstākļos (piem., kad atbilstīgi 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības” uzņēmums novērtē aktīvu, ko tas tur pārdošanai, patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, jo aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, ir mazāka par tā uzskaites vērtību); b) par atkārtotiem un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem atklāj patiesās vērtības hierarhijas līmeni (pirmais, otrais vai trešais līmenis), kurā iedalīts patiesās vērtības novērtējums kopumā; c) par aktīviem vai saistībām, ko tur pārskata perioda beigās un atkārtoti novērtē patiesajā vērtībā, atklāj summas, kas tiek pārvestas no patiesās vērtības hierarhijas pirmā līmeņa uz otro līmeni, šādas pārvešanas iemeslus un uzņēmuma politiku, nosakot, kad šādu pārvešanu no viena līmeņa uz citu uzskata par notikušu (sk. 95. punktu). Summas, kas tiek pārvestas uz katru līmeni un no katra līmeņa, atklāj un apraksta atsevišķi; d) par atkārtotiem un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem, ko iedala patiesās vērtības hierarhijas otrajā un trešajā līmenī, atklāj aprakstu par vērtēšanas paņēmienu (paņēmieniem) un datiem, kas izmantoti patiesās vērtības novērtējumam. Ja vērtēšanas paņēmiens ir mainīts (piem., no tirgus metodes uz ienākumu pieeju, vai izmantots papildu vērtēšanas paņēmiens), uzņēmums atklāj informāciju par šo pārmaiņu un pārmaiņas veikšanas iemeslu (iemeslus). Ja patiesās vērtības novērtējums iedalīts patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, uzņēmums atklāj kvantitatīvu informāciju par svarīgiem nenovērojamiem datiem, kas izmantoti patiesās vērtības novērtēšanai. Uzņēmumam nav obligāti jārada kvantitatīva informācija, lai nodrošinātu atbilstību prasībai atklāt informāciju, ja uzņēmums nav izstrādājis kvantitatīvus nenovērojamus datus, kad tas novērtējis patieso vērtību (piem., ja uzņēmums izmanto iepriekšēju darījumu cenas vai informāciju par trešo personu noteiktām cenām, neveicot korekciju). Tomēr, atklājot šādu informāciju, uzņēmums nevar neņemt vērā kvantitatīvus nenovērojamus datus, kuri ir svarīgi patiesās vērtības novērtējumam un ir pamatoti pieejami; e) par atkārtotiem patiesās vērtības novērtējumiem, kas iedalīti patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, atklāj saskaņošanu starp sākuma atlikumu un beigu atlikumu, atklājot atsevišķi informāciju par pārmaiņām perioda laikā, ko attiecina uz: i) kopējiem guvumiem vai zaudējumiem perioda laikā, kas atzīti peļņā vai zaudējumos, un rindas posteni (posteņus) peļņā vai zaudējumos, kuros šie guvumi vai zaudējumi atzīti; ii) kopējiem guvumiem vai zaudējumiem perioda laikā, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, un rindas posteni (posteņus) pārējos apvienotajos ienākumos, kuros šie guvumi vai zaudējumi atzīti; iii) pirkšanu, pārdošanu, emisijām un norēķiniem (katru šādu pārmaiņu atklāj atsevišķi); iv) summām, kas tiek pārvestas uz patiesās vērtības hierarhijas trešo līmeni un no trešā līmeņa, šādas pārvešanas iemeslus un uzņēmuma politiku, nosakot, kad šādu pārvešanu uzskata par notikušu (sk. 95. punktu). Summas, kas tiek pārvestas uz trešo līmeni un no trešā līmeņa, atklāj un apraksta atsevišķi; f) par atkārtotiem patiesās vērtības novērtējumiem, kas iedalīti patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, kopējo guvumu vai zaudējumu summas perioda laikā, kas noteiktas e) apakšpunkta i) daļā un iekļautas peļņā vai zaudējumos, ko attiecina uz pārmaiņām nerealizētos guvumos vai zaudējumos saistībā ar šādiem aktīviem un saistībām, ko tur pārskata perioda beigās, un rindas posteni (posteņus), kurā (kuros) šādi nerealizēti guvumi vai zaudējumi atzīti; g) par atkārtotiem un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem, kas iedalīti patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, atklāj aprakstu par vērtēšanas procesiem, ko uzņēmums izmantojis (tostarp, piem., kā uzņēmums izšķīries par vērtēšanas politiku un procedūrām un analīzes maiņu patiesās vērtības novērtējumā periodu griezumā); h) par atkārtotiem patiesās vērtības novērtējumiem, kas iedalīti patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, atklāj: i) attiecībā uz visiem novērtējumiem — aprakstu par patiesās vērtības novērtējuma jutīgumu pret nenovērojamu datu pārmaiņām, ja šādu datu pārmaiņas attiecībā uz citu summu var radīt ievērojami augstāku vai zemāku patiesās vērtības novērtējumu. Ja pastāv savstarpēja sasaiste starp šādiem datiem un citiem nenovērojamiem datiem, kurus izmanto patiesās vērtības novērtēšanai, uzņēmums sniedz aprakstu par šādu sasaisti un kā tā var palielināt vai mazināt ietekmi, ko rada nenovērojamu datu pārmaiņas uz patiesās vērtības novērtējumu. Lai nodrošinātu atbilstību informācijas atklāšanas prasībai, aprakstā par jutīgumu pret nenovērojamu datu pārmaiņām ietver vismaz nenovērojamus datus, par kuriem informācija atklāta, nodrošinot atbilstību d) apakšpunktam; ii) attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām — ja tiek mainīti viens vai vairāki nenovērojami dati, tad, lai parādītu, kā pamatoti iespējami alternatīvi pieņēmumi būtiski mainītu patieso vērtību, uzņēmums norāda maiņas faktu un atklāj informāciju par šādu pārmaiņu ietekmi. Uzņēmums atklāj, kā pārmaiņa ietekmē pamatoti iespējama alternatīva pieņēmuma aprēķinu. Šim nolūkam novērtē būtiskumu attiecībā uz peļņu vai zaudējumiem un kopējiem aktīviem vai kopējām saistībām, vai — kad patiesās vērtības pārmaiņas tiek atzītas pārējos apvienotajos ienākumos — attiecībā uz kopējo pašu kapitālu; i) par atkārtotiem un vienreizējiem patiesās vērtības novērtējumiem — ja nefinanšu aktīva plašākā un labākā izmantošana atšķiras no tā pašreizējās izmantošanas — uzņēmums atklāj šo faktu un norāda, kāpēc nefinanšu aktīvs tiek izmantots veidā, kas atšķiras no tā visplašākās un vislabākās izmantošanas.

94

Uzņēmums nosaka atbilstīgu aktīvu un saistību grupu, pamatojoties uz: a) aktīva vai saistības veidu, iezīmēm un riskiem; un b) patiesās vērtības hierarhijas līmeni, kādā iedalīts patiesās vērtības novērtējums. Var būt, ka grupu skaitam jābūt lielākam tādiem patiesās vērtības novērtējumiem, kuri iedalīti patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, jo šādiem novērtējumiem piemīt lielāka nenoteiktība un subjektivitāte. Nosakot atbilstīgo aktīvu un saistību grupu, par kuru jāatklāj informācija saistībā ar patiesās vērtības novērtēšanu, jāveic vērtēšana. Aktīvu un saistību grupai bieži nepieciešams sadalīt informāciju vairāk nekā tikai rindas posteņos finansiālā stāvokļa pārskatā. Tomēr uzņēmuma sniegtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai varētu saskaņot rindas posteņus finansiālā stāvokļa pārskatā. Ja cits SFPS precizē aktīva vai saistības grupu, uzņēmums var izmantot šo grupu, atklājot šajā SFPS noteikto informāciju, ja šī grupa atbilst šī punkta prasībām.

95

Uzņēmums atklāj informāciju un konsekventi ievēro politiku, lai noteiktu, kad pārvešanu no viena patiesās vērtības hierarhijas līmeņa uz citu uzskata par notikušu atbilstīgi 93. punkta c) apakšpunktam un e) apakšpunkta iv) daļai. Politika pārvešanas laika atzīšanai ir tāda pati kā politika pārvešanai uz kādu līmeni un pārvešanai no kāda līmeņa. Piemēram, politika pārvešanas laika noteikšanai sevī ietver: a) notikuma vai pārmaiņas datumu apstākļos, kuri izraisījuši pārvešanu; b) pārskata perioda sākumu; c) pārskata perioda beigas.

96

Ja uzņēmums pieņem grāmatvedības politikas lēmumu, lai izmantotu 48. punktā noteikto izņēmumu, tas šo faktu atklāj.

97

Katrai aktīvu un saistību grupai, kura netiek novērtēta patiesajā vērtībā finansiālā stāvokļa pārskatā, bet par kuru patiesā vērtība tiek atklāta, uzņēmums atklāj 93. punkta b), d) un i) apakšpunktā prasīto informāciju. Tomēr uzņēmumam nav obligāti jāatklāj kvantitatīva informācija par svarīgiem nenovērojamiem datiem, kurus izmanto patiesās vērtības novērtējumam, kas iekļauts patiesās vērtības hierarhijas trešajā līmenī, kā noteikts 93. punkta d) apakšpunktā. Par šādiem aktīviem un saistībām uzņēmumam nav jāatklāj cita šajā SFPS prasītā informācija.

98

Par saistību, ko novērtē patiesajā vērtībā un emitē kopā ar neatdalāmu trešās personas kredīta kvalitātes uzlabošanu, emitents atklāj šādas kredīta kvalitātes uzlabošanas esību un to, vai tā tiek atspoguļota saistības patiesās vērtības novērtējumā.

99

Uzņēmums atklāj šajā SFPS prasīto kvantitatīvo informāciju tabulas veidā, ja vien cits formāts nav atbilstīgāks.

15. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

MĒRĶI

1

Šā standarta mērķis ir noteikt principus, kurus uzņēmums piemēro, lai finanšu pārskatu lietotājiem paziņotu noderīgu informāciju par to ieņēmumu un naudas plūsmu būtību, apjomu, grafiku un nenoteiktību, kas rodas no līguma ar klientu.

Mērķa sasniegšana

2

Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, šā standarta pamatprincips ir tāds, ka uzņēmums atzīst ieņēmumus, lai atainotu apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientiem par summu, kas atspoguļo atlīdzību, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret minētajām precēm vai pakalpojumiem.

3

Piemērojot šo standartu, uzņēmums ņem vērā līguma noteikumus un visus būtiskos faktus un apstākļus. Uzņēmums konsekventi piemēro šo standartu, tostarp visus praktiskos paņēmienus, līgumiem ar līdzīgām iezīmēm un līdzīgos apstākļos.

4

Šajā standartā norādīta uzskaites veikšana atsevišķam līgumam ar klientu. Tomēr praktiskos nolūkos uzņēmums šo standartu var piemērot līgumu portfelim (vai izpildes pienākumiem) ar līdzīgām iezīmēm, ja uzņēmums pamatoti sagaida, ka ietekme, ko finanšu pārskatos radīs šā standarta piemērošana attiecīgajam portfelim, būtiski neatšķirsies no šā standarta piemērošanas atsevišķiem līgumiem (vai izpildes pienākumiem) attiecīgajā portfelī. Veicot portfeļa uzskaiti, uzņēmums izmanto aplēses un pieņēmumus, kas atspoguļo portfeļa izmēru un sastāvu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

5

Uzņēmums piemēro šo standartu visiem līgumiem ar klientiem, izņemot: a) nomas līgumus, kuri ietilpst 16. SFPS “Noma” darbības jomā; b) līgumus, kuri ietilpst 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” darbības jomā. Tomēr uzņēmums var izvēlēties šo standartu piemērot apdrošināšanas līgumiem, kuru primārais mērķis ir pakalpojumu sniegšana par fiksētu maksu saskaņā ar 17. SFPS 8. punktu; c) finanšu instrumentus un citas līgumiskās tiesības vai pienākumus, kas ietilpst 9. SFPS “Finanšu instrumenti”, 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 11. SFPS “Kopīgas struktūras”, 27. “Atsevišķie finanšu pārskati” un 28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite”; un d) nemonetārās apmaiņas starp uzņēmumiem tajā pašā darbības jomā, lai veicinātu tirdzniecību ar klientiem vai iespējamajiem klientiem. Piemēram, šis standarts neattiektos uz līgumu starp diviem naftas uzņēmumiem, kas vienojas par naftas apmaiņu, lai laikus apmierinātu pieprasījumu no saviem klientiem dažādās norādītajās vietās.

6

Uzņēmums šo standartu piemēro līgumam (kas nav 5. punktā minētais līgums) tikai tad, ja līguma puse ir klients. Klients ir līguma puse, kas ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu par to, ka preces vai pakalpojumi, kas ir uzņēmuma parastās darbības rezultāts, tiek iegūti apmaiņā pret atlīdzību. Līguma puse nav klients, ja, piemēram, līguma puse ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu, nevis lai iegūtu uzņēmuma parasto darbību rezultātu, bet gan lai piedalītos darbībā vai procesā, kurā līguma puses dala riskus un ieguvumus, kas izriet no attiecīgās darbības vai procesa (piemēram, aktīva izveide sadarbības darījumā).

7

Uz līgumu ar klientu var daļēji attiekties šā standarta darbības joma un daļēji citu 5. punktā uzskaitīto standartu darbības joma: a) ja citos standartos norādīts, kā nodalīt un/vai sākotnēji novērtēt vienu vai vairākas līguma daļas, tad uzņēmums sākumā piemēro minētajos standartos noteiktās nodalīšanas un/vai novērtēšanas prasības. Uzņēmums no darījuma cenas izslēdz līguma daļas (vai daļu) summu, kas sākotnēji ir novērtēta(-s) saskaņā ar citiem standartiem, un piemēro 73.-86. punktu, lai atlikušo darījuma cenas summu (ja tāda ir), attiecinātu uz katru izpildes pienākumu, kas ietilpst šā standarta darbības jomā, un uz visām citām līguma daļām, kas noteiktas 7. punkta b) apakšpunktā; b) ja citos standartos nav norādīts, kā nodalīt un/vai sākotnēji novērtēt vienu vai vairākas līguma daļas, tad uzņēmums piemēro šo standartu, lai nodalītu un/vai sākotnēji novērtētu līguma daļu (vai daļas).

8

Šajā standartā norādīts, kā uzskaita papildu izmaksas, kas radušās, lai iegūtu līgumu ar klientu, un izmaksas, kas radušās, lai izpildītu līgumu ar klientu, ja minētās izmaksas neietilpst cita standarta darbības jomā (sk. 91.-104. punktu). Uzņēmums minētos punktus piemēro tikai tām izmaksām, kuras attiecas uz šā standarta darbības jomā ietverto līgumu ar klientu (vai attiecīgā līguma daļu).

ATZĪŠANA

Līguma noteikšana

9

Uzņēmums veic uzskaiti šā standarta darbības jomā ietilpstošam līgumam ar klientu tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji: a) līguma puses ir apstiprinājušas līgumu (rakstiski, mutiski vai saskaņā ar citu ierasto komercdarbības praksi) un ir apņēmušās izpildīt savus attiecīgos pienākumus; b) uzņēmums var noteikt katras puses tiesības attiecībā uz nododamajām precēm vai pakalpojumiem; c) uzņēmums var noteikt maksājumu noteikumus par nododamajām precēm vai pakalpojumiem; d) līgumam ir komerciāls raksturs (t.i., ir paredzams, ka līguma rezultātā mainīsies uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu risks, grafiks vai summa); un e) pastāv varbūtība, ka uzņēmums iekasēs atlīdzību, kas tam pienāksies apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, kuri tiks nodoti klientam. Novērtējot, vai ir iespējams iekasēt atlīdzības summu, uzņēmums ņem vērā tikai klienta spējas un nodomu laikus atmaksāt atlīdzības summu. Atlīdzības summa, kas pienāksies uzņēmumam, var būt mazāka par līgumā noteikto cenu, ja atlīdzība ir mainīga tāpēc, ka uzņēmums var klientam piedāvāt cenas atvieglojumu (sk. 52. punktu).

10

Līgums ir tāda vienošanās starp divām vai vairākām pusēm, kas rada īstenojamas tiesības un pienākumus. Tiesību un pienākumu īstenojamību līgumā paredz likums. Līgumi var būt rakstiski, mutiski vai noteikti uzņēmuma ierastajā komercdarbības praksē. Prakse un procesi līgumu izveidei ar klientiem atšķiras atkarībā no jurisdikcijām, nozarēm un uzņēmumiem. Turklāt, tie var atšķirties uzņēmuma ietvaros (piemēram, tie var būt atkarīgi no klienta kategorijas vai apsolīto preču vai pakalpojumu būtības). Uzņēmums ņem vērā minēto praksi un procesus, nosakot, vai un kad vienošanās ar klientu rada īstenojamas tiesības un pienākumus.

11

Dažiem līgumiem ar klientiem var nebūt konkrēta termiņa, un jebkura no pusēm tos var pārtraukt vai grozīt jebkurā laikā. Citi līgumi var tikt automātiski atjaunojami ar periodiskumu, kas ir norādīts līgumā. Uzņēmums šo standartu piemēro līguma ilgumam (t. i., līguma darbības laikam), kurā līguma pusēm ir noteiktas īstenojamas tiesības un pienākumi.

12

Šā standarta piemērošanas nolūkā līgumu uzskata par neesošu, ja katrai līguma pusei ir vienpusējas īstenojamas tiesības pārtraukt pilnībā neizpildītu līgumu, nenodrošinot atlīdzību otrai pusei (vai pusēm). Līgums ir pilnībā neizpildīts, ja tas atbilst abiem turpmāk minētajiem kritērijiem: a) uzņēmums vēl nav nodevis klientam apsolītās preces vai pakalpojumus; un b) uzņēmums vēl nav saņēmis atlīdzību, un tam vēl nav tiesību saņemt atlīdzību apmaiņā pret apsolītajām precēm vai pakalpojumiem.

13

Ja līgums ar klientu atbilst 9. punktā minētajiem kritērijiem līguma noslēgšanas brīdī, uzņēmums nenovērtē minētos kritērijus atkārtoti, ja vien nav norādes par būtiskām izmaiņām faktos un apstākļos. Piemēram, ja klienta spēja maksāt atlīdzību būtiski pasliktinās, uzņēmums atkārtoti novērtē, vai pastāv varbūtība, ka uzņēmums iekasēs atlīdzību, uz ko tam būs tiesības, apmaiņā pret atlikušajām precēm vai pakalpojumiem, kas tiks nodoti klientam.

14

Ja līgums ar klientu neatbilst 9. punktā minētajiem kritērijiem, uzņēmums turpina novērtēt līgumu, lai noteiktu, vai 9. punktā minētie kritēriji ir izpildīti vēlāk.

15

Ja līgums ar klientu neatbilst 9. punktā minētajiem kritērijiem un uzņēmums saņem atlīdzību no klienta, uzņēmums atzīst saņemto atlīdzību kā ieņēmumus tikai tad, ja: a) uzņēmumam nav atlikušo pienākumu nodot preces vai pakalpojumus klientam un uzņēmums ir saņēmis visu vai pārsvarā visu atlīdzību, ko apsolījis klients, un tā nav atmaksājama; vai b) līgums ir izbeigts, un no klienta saņemtā atlīdzība nav atmaksājama.

16

Uzņēmums no klienta saņemto atlīdzību atzīst kā saistības, līdz notiek kāds no 15. punktā minētajiem notikumiem vai līdz ir izpildīti 9. punktā minētie kritēriji (sk. 14. punktu). Atkarībā no faktiem un apstākļiem, kas saistīti ar līgumu, atzītās saistības ir uzņēmuma pienākums vai nu nākotnē nodot preces vai pakalpojumus, vai arī atmaksāt saņemto atlīdzību. Abos gadījumos saistības novērtē pēc atlīdzības summas, kas saņemta no klienta.

Līgumu apvienošana

17

Uzņēmums apvieno divus vai vairākus līgumus, kurus tas noslēdzis vienlaicīgi vai ar nelielu intervālu ar to pašu klientu (vai attiecīgā klienta saistītajām pusēm), un uzskaita līgumus kā vienu līgumu, ja ir izpildīts viens vai vairāki turpmāk minētie kritēriji: a) par līgumiem vienojas kā par līgumu kopumu, kam ir viens komerciāls mērķis; b) vienā līgumā noteiktās maksājamās atlīdzības summa ir atkarīga no otra līguma darbības rezultātiem vai cenas; vai c) līgumos apsolītās preces vai pakalpojumi (vai dažas katrā no līgumiem apsolītās preces vai pakalpojumi) ir viens izpildes pienākums saskaņā ar 22.–30. pantu.

Izmaiņas līgumā

18

Izmaiņas līgumā ir tādas izmaiņas līguma darbības jomā vai cenās (vai abos), kuras apstiprinājušas līguma puses. Dažās nozarēs un jurisdikcijās izmaiņas līgumā var aprakstīt kā izmaiņu rīkojumu, variāciju vai grozījumu. Izmaiņas līgumā notiek, ja līguma puses apstiprina izmaiņas, kas vai nu rada jaunas vai maina esošās līguma pušu īstenojamās tiesības un pienākumus. Izmaiņas līgumā var apstiprināt rakstiski, mutiski vai noteikt ar ierasto komercdarbības praksi. Ja līguma puses nav apstiprinājušas izmaiņas līgumā, uzņēmums esošajam līgumam turpina piemērot šo standartu, līdz izmaiņas līgumā ir apstiprinātas.

19

Izmaiņas līgumā var notikt pat tad, ja līguma pusēm ir strīds par izmaiņu darbības jomu vai cenu (vai abām) vai ja puses ir apstiprinājušas izmaiņas līguma darbības jomā, bet vēl nav noteikušas attiecīgās cenas izmaiņas. Nosakot, vai ir īstenojamas izmaiņu rezultātā izveidotās vai mainītās tiesības un pienākumi, uzņēmums ņem vērā visus būtiskos faktus un apstākļus, tostarp līguma noteikumus un citus pierādījumus. Ja līguma puses ir apstiprinājušas izmaiņas līguma darbības jomā, bet vēl nav noteikušas attiecīgās cenas izmaiņas, uzņēmums aplēš izmaiņas darījuma cenā, ko rada izmaiņas saskaņā ar 50.–54. punktu par mainīgās atlīdzības novērtēšanu un 56.–58. punktu par mainīgās atlīdzības ierobežojošām aplēsēm.

20

Uzņēmums uzskaita izmaiņas līgumā kā atsevišķu līgumu, ja ir izpildīti abi no turpmāk minētajiem nosacījumiem: a) līguma darbības joma paplašinās, jo ir pievienotas apsolītās preces un pakalpojumi, kas ir atšķirīgi (saskaņā ar 26.–30. punktu); un b) līguma cena pieaug par atlīdzības summu, kas atspoguļo uzņēmuma papildu apsolīto preču vai pakalpojumu savrupās pārdošanas cenas un visas atbilstošās korekcijas attiecīgajai cenai, lai atspoguļotu konkrētā līguma apstākļus. Piemēram, uzņēmums papildu preces vai pakalpojuma savrupo pārdošanas cenu var pielāgot atlaidei, ko saņem klients, jo uzņēmumam nav jāuzņemas ar pārdošanu saistītas izmaksas, kas tam rastos, pārdodot līdzīgu preci vai pakalpojumu jaunam klientam.

21

Ja izmaiņas līgumā neuzskaita kā atsevišķu līgumu saskaņā ar 20. punktu, uzņēmums apsolītās preces vai pakalpojumus, kas vēl nav nodoti, uzskaita dienā, kad līgumā ir izdarītas izmaiņas (t. i., atlikušās apsolītās preces vai pakalpojumus), vienā no turpmāk minētajiem veidiem: a) uzņēmums uzskaita izmaiņas līgumā kā esošā līguma pārtraukšanu un jauna līguma izveidi, ja atlikušās preces vai pakalpojumi ir atšķirīgi no precēm vai pakalpojumiem, kas nodoti dienā, kad līgumā ir izdarītas izmaiņas, vai pirms tam. Atlīdzības summa, kas jāattiecina uz atlikušajiem izpildes pienākumiem (vai atlikušajām atsevišķajām precēm vai pakalpojumiem vienā izpildes pienākumā, kas noteikts saskaņā ar 22. punkta b) apakšpunktu), ir summa, ko veido: i) klienta apsolītā atlīdzība (tostarp no klienta jau saņemtās summas), kas bija ietverta darījuma cenas aplēsē un kas nav atzīta kā ieņēmumi; un ii) atlīdzība, kas apsolīta kā daļa no izmaiņām līgumā; b) uzņēmums uzskaita izmaiņas līgumā kā daļu no esošā līguma, ja atlikušās preces vai pakalpojumi nav atšķirīgi un līdz ar to ir daļa no viena izpildes pienākuma, kas ir daļēji izpildīts dienā, kad līgumā ir veiktas izmaiņas. Sekas, kādas līguma izmaiņām ir uz darījuma cenu un uz uzņēmuma novērtējumu par progresu virzībā uz izpildes pienākuma pilnīgu izpildi, atzīst kā ieņēmumu korekcijas (kā ieņēmumu pieaugumu vai samazinājumu) dienā, kad līgumā ir veiktas izmaiņas (t. i., ieņēmumu pielāgošanu veic kumulatīvi); c) ja atlikušās preces vai pakalpojumi ir a) un b) posteņu apvienojums, tad uzņēmums uzskaita izmaiņu sekas attiecībā uz neizpildītajiem (tostarp daļēji neizpildītajiem) izpildes pienākumiem mainītajā līgumā tā, lai tas būtu saskaņā ar šā punkta mērķiem.

Izpildes pienākumu noteikšana

22

Līguma noslēgšanas brīdī uzņēmums novērtē apsolītās preces vai pakalpojumus līgumā ar klientu un kā izpildes pienākumu nosaka katru apsolījumu klientam nodot: a) preci vai pakalpojumu (vai preču vai pakalpojumu komplektu), kas ir atšķirīgs; vai b) virkni atšķirīgu preču vai pakalpojumu, kas būtībā ir tie paši un kam ir tādas pašas nodošanas iezīmes klientam (sk. 23. punktu).

23

Virknei atšķirīgu preču vai pakalpojumu ir tādas pašas nodošanas klientam iezīmes, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie kritēriji: a) katra atšķirīgā prece vai pakalpojums preču vai pakalpojumu virknē, ko uzņēmums apsola nodot klientam, atbilst 35. punkta kritērijiem, lai to varētu klasificēt kā izpildes pienākumu, kas īstenots laika gaitā; un b) saskaņā ar 39.–40. punktu tā pati metode tiktu izmantota, lai novērtētu uzņēmuma progresu virzībā uz izpildes pienākuma pilnīgu īstenošanu, lai klientam nodotu katru virknē ietilpstošo atšķirīgo preci vai pakalpojumu.

Apsolījumi līgumos ar klientiem

24

Līgumā ar klientu parasti ir skaidri noteiktas preces vai pakalpojumi, ko uzņēmums apsola nodot klientam. Tomēr līgumā ar klientu noteiktie izpildes pienākumi var ietvert ne tikai tās preces vai pakalpojumus, kas ir skaidri noteikti līgumā. Tas ir tāpēc, ka līgums ar klientu var arī ietvert apsolījumus, uz kuriem norāda uzņēmuma ierastā komercdarbības prakse, publicētās politikas nostādnes vai īpaši paziņojumi, ja līguma noslēgšanas brīdī minētie apsolījumi klientam rada pamatotas cerības, ka uzņēmums nodos klientam preci vai pakalpojumu.

25

Izpildes pienākumi neietver darbības, kas uzņēmumam ir jāveic, lai izpildītu līgumu, ja vien ar minētajām darbībām klientam netiek nodota prece vai pakalpojums. Piemēram, pakalpojumu sniedzējam var būt nepieciešams veikt dažādus administratīvos uzdevumus, lai izveidotu līgumu. Minēto uzdevumu veikšanas gaitā pakalpojums netiek nodots klientam. Līdz ar to minētās izveides darbības nav izpildes pienākums.

Atšķirīgas preces vai pakalpojumi

26

Atkarībā no līguma apsolītās preces vai pakalpojumi citstarp var ietvert turpmāk minēto: a) uzņēmuma saražotu preču (piemēram, ražotāja krājumu) pārdošana; b) uzņēmuma iegādāto preču (piemēram, mazumtirgotāja preces) tālākpārdošana; c) tiesību uz uzņēmuma iegādātajām precēm vai pakalpojumiem (piemēram, biļetes, ko uzņēmums pārdevis tālāk, rīkojoties kā principāls (“galvenais uzņēmums”), kā aprakstīts B34.–B38. punktā) tālākpārdošana; d) līgumā paredzēta uzdevuma (vai uzdevumu) veikšana klienta labā; e) kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana, esot gatavībā nodrošināt preces vai pakalpojumus (piemēram, nekonkretizētus datoru programmatūras atjauninājumus, kurus sniedz atkarībā no pieejamības), vai preču vai pakalpojumu nodrošināšanu klienta lietošanai, kad to vēlas klients; f) tāda pakalpojuma sniegšana, kurā citai pusei tiek norīkots nodot preces vai pakalpojumus klientam (piemēram, rīkojoties kā citas puses aģentam, kā aprakstīts B34.–B38. punktā); g) tādu tiesību nākotnē nodrošināt preces vai pakalpojumus piešķiršana, kurus klients var tālākpārdot vai sniegt saviem klientiem (piemēram, uzņēmums, kas pārdod produktu mazumtirgotājam, apsola nodot papildu preci vai pakalpojumu fiziskai personai, kas iegādājas attiecīgo produktu no mazumtirgotāja); h) būvēšana, ražošana vai aktīvu attīstīšana klienta vārdā; i) licenču piešķiršana (sk. B52.–B63B punktu) un j) papildu preču vai pakalpojumu iegādes iespēju piešķiršana (ja šādas iespējas sniedz klientam būtiskas tiesības, kā aprakstīts B39.–B43. punktā).

27

Prece vai pakalpojums, kas ir apsolīts klientam, ir atšķirīgs, ja ir izpildīti abi šādi kritēriji: a) klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai kopā ar citiem resursiem, kas ir viegli pieejami klientam (t. i., prece vai pakalpojums var būt nošķirts), un b) uzņēmuma apsolījums nodot preci vai pakalpojumu klientam ir atsevišķi identificējams no citiem līgumiskiem apsolījumiem (t. i., apsolījums nodot preci vai pakalpojumu līguma ietvaros ir nošķirts).

28

Klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma saskaņā ar 27. punkta a) apakšpunktu, ja preci vai pakalpojumu var izmantot, patērēt, pārdot par summu, kas pārsniedz likvidācijas vērtību, vai citādi turēt tādā veidā, kas rada saimnieciskos labumus. Attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem klients spēj gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi. Attiecībā uz citām precēm vai pakalpojumiem klients spēj gūt labumu no preces vai pakalpojuma tikai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem. Viegli pieejams resurss ir prece vai pakalpojums, ko (attiecīgais uzņēmums vai cits uzņēmums) pārdod atsevišķi, vai resurss, ko klients jau ir ieguvis no uzņēmuma (tostarp preces vai pakalpojumi, ko uzņēmums saskaņā ar līgumu jau būs nodevis klientam) vai citiem darījumiem vai notikumiem. Dažādi faktori var būt pierādījums tam, ka klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma vai nu atsevišķi vai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem. Piemēram, fakts, ka uzņēmums regulāri pārdod preci vai pakalpojumu atsevišķi, norāda uz to, ka klients var gūt labumu no preces vai pakalpojuma atsevišķi vai kopā ar citiem viegli pieejamiem resursiem.

29

Novērtēšanai, vai uzņēmuma apsolījumi nodot preces vai pakalpojumus klientam ir atsevišķi identificējami saskaņā ar 27. punkta b) apakšpunktu, mērķis ir konstatēt, vai līgumiskā apsolījuma būtība ir nodot katru no šīm precēm vai pakalpojumiem atsevišķi, vai arī drīzāk nodot kombinētu vienumu vai vienumus, kuriem apsolītās preces vai pakalpojumi izmantoti kā resursi. Faktori, kas norāda uz to, ka divi vai vairāki apsolījumi nodot preces vai pakalpojumus klientam nav identificējami atsevišķi, citstarp ir šādi: a) uzņēmums sniedz nozīmīgu pakalpojumu, kas ietver preču vai pakalpojumu integrēšanu ar citām līgumā apsolītajām precēm vai pakalpojumiem preču vai pakalpojumu komplektā, kas veido kombinēto rezultātu vai rezultātus, par kuriem klients ir noslēdzis līgumu. Citiem vārdiem sakot, uzņēmums šīs preces vai pakalpojumus izmanto kā resursu, lai izstrādātu vai piegādātu kombinēto rezultātu vai rezultātus, ko konkretizējis klients. Kombinēts rezultāts vai rezultāti var ietvert vairāk nekā vienu stadiju, elementu vai vienību. b) viena vai vairākas preces vai pakalpojumi nozīmīgi pārveido vai pielāgo vienu vai vairākas citas līgumā apsolītās preces vai pakalpojumus vai to ietekmē tiek nozīmīgi pārveidota/s vai pielāgota/s. c) preces vai pakalpojumi lielā mērā ir savstarpēji atkarīgi vai savstarpēji cieši saistīti. Citiem vārdiem sakot, katru no precēm vai pakalpojumiem nozīmīgi ietekmē viena vai vairākas citas līgumā norādītās preces vai pakalpojumi. Piemēram, dažos gadījumos divas vai vairākas preces vai pakalpojumi nozīmīgi ietekmē viens otru, jo uzņēmums nebūtu spējīgs izpildīt savu apsolījumu, katru no precēm vai pakalpojumiem nododot patstāvīgi.

30

Ja apsolītā prece vai pakalpojums nav atšķirīgs, uzņēmums minēto preci vai pakalpojumu kombinē ar citām apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, līdz iegūst atšķirīgu preču vai pakalpojumu komplektu. Tā rezultātā dažos gadījumos uzņēmumam būtu jāuzskaita visas līgumā apsolītās preces vai pakalpojumi kā viens izpildes pienākums.

Izpildes pienākumu īstenošana

31

Uzņēmums atzīst ieņēmumus, kad (vai tiklīdz) uzņēmums ir izpildījis pienākumu, nododot klientam apsolīto preci vai pakalpojumu (t. i., aktīvu). Aktīvs ir nodots, kad (vai tiklīdz) klients iegūst kontroli pār minēto aktīvu.

32

Attiecībā uz katru izpildes pienākumu, kas noteikts saskaņā ar 22.–30. punktu, uzņēmums līguma noslēgšanas brīdī nosaka, vai tas izpildes pienākumu īsteno laika gaitā (saskaņā ar 35.–37. punktu) vai konkrētā brīdī (saskaņā ar 38. punktu). Ja uzņēmums neīsteno izpildes pienākumu laika gaitā, izpildes pienākums tiek īstenots konkrētā brīdī.

33

Preces un pakalpojumi ir aktīvi, pat ja tikai īslaicīgi, kad tie tiek saņemti un izmantoti (tas attiecas uz daudziem pakalpojumiem). Kontrole pār aktīvu ir spēja izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus. Kontrole ietver spēju novērst to, ka citi uzņēmumi lemj par aktīva izmantošanu un gūst no tā izrietošos ieguvumus. Ieguvumi no aktīva ir iespējamās naudas plūsmas (ienākošās plūsmas vai ietaupījumi no izejošajām plūsmām), ko tieši vai netieši var iegūt daudzos veidos, piemēram: a) izmantojot aktīvu, lai ražotu preces vai sniegtu pakalpojumus (tostarp publiskos pakalpojumus); b) izmantojot aktīvu, lai uzlabotu citu aktīvu vērtību; c) izmantojot aktīvu, lai nokārtotu saistības vai samazinātu izdevumus; d) aktīvu pārdodot vai nomainot; e) aktīvu ieķīlājot, lai nodrošinātu aizdevumu; un f) turot aktīvu.

34

Novērtējot, vai klients iegūst kontroli pār aktīvu, uzņēmums ņem vērā jebkuru vienošanos par aktīva pārpirkšanu (sk. B64.–B76. punktu).

Laika gaitā īstenoti izpildes pienākumi

35

Uzņēmums nodod kontroli pār preci vai pakalpojumu laika gaitā un līdz ar to īsteno izpildes pienākumu un atzīst ieņēmumus laika gaitā, ja ir izpildīts viens no turpmākajiem kritērijiem: a) klients vienlaicīgi saņem un patērē uzņēmuma darbības ieguvumus laikā, kad uzņēmums veic darbību (sk. B3.–B4. punktu); b) uzņēmuma darbība izveido vai uzlabo aktīvu (piemēram, pašreizējais darbs), ko klients kontrolē laikā, kad aktīvs tiek izveidots vai uzlabots (sk. B5. punktu); vai c) uzņēmuma darbība neveido aktīvu, ko uzņēmums varētu izmantot alternatīvi (sk. 36. punktu), un uzņēmumam ir īstenojamas tiesības uz maksājumu par laikus pabeigtu darbību (sk. 37. punktu).

36

Aktīvu, kas izveidots ar uzņēmuma darbību, uzņēmums nevar izmantot alternatīvi, ja uzņēmumam ir līgumā noteikts, ka tas nevar viegli novirzīt aktīvu citai lietošanai minētā aktīva izveides vai uzlabošanas laikā, vai ir praktiski ierobežojumi viegli novirzīt aktīvu tā pabeigtajā stāvoklī citai lietošanai. Novērtējums par to, vai uzņēmums var alternatīvi izmantot aktīvu, tiek veikts līguma noslēgšanas brīdī. Pēc līguma noslēgšanas uzņēmums neatjaunina novērtējumu par aktīva alternatīvu izmantošanu, ja vien līguma puses neapstiprina izmaiņas līgumā, kas būtiski maina izpildes pienākumu. B6.–B8. punktā ir sniegti norādījumi, lai novērtētu, vai uzņēmums var izmantot aktīvu alternatīvi.

37

Uzņēmums ņem vērā līguma noteikumus, kā arī visus tiesību aktus, kas attiecas uz līgumu, izvērtējot, vai tam ir īstenojamas tiesības uz maksājumu par laikus pabeigtu darbību saskaņā ar 35. punkta c) apakšpunktu. Tiesībām uz maksājumu par laikus pabeigtu darbību nav jābūt fiksētai summai. Tomēr jebkurā līguma darbības brīdī uzņēmumam ir jābūt tiesībām uz summu, kura vismaz kompensē uzņēmumu par laikus paveikto darbību, ja līgumu pārtrauc klients vai cita puse tādu iemeslu dēļ, kas nav uzņēmuma nespēja izpildīt apsolīto. B9.–B13. punktā ir sniegti norādījumi, par to kā novērtēt, vai tiesības uz maksājumu pastāv un ir īstenojamas un vai uzņēmuma tiesības uz maksājumu dotu uzņēmumam tiesības uz samaksu par laikus pabeigtu darbību.

Konkrētā brīdī īstenoti izpildes pienākumi

38

Ja izpildes pienākums nav īstenots laika gaitā saskaņā ar 35.–37. punktu, uzņēmums īsteno izpildes pienākumu konkrētā brīdī. Lai konstatētu konkrētu brīdi, kurā klients iegūst kontroli pār apsolīto aktīvu un uzņēmums īsteno izpildes pienākumu, uzņēmums ņem vērā 31.–34. punktā noteiktās kontroles prasības. Turklāt uzņēmums ņem vērā rādītājus par kontroles nodošanu, kuri citstarp ietver sekojošo: a) uzņēmumam ir pašreizējas tiesības uz maksājumu par aktīvu – ja klientam pašreiz ir pienākums maksāt par aktīvu, tad tas var norādīt uz to, ka klients ir ieguvis spēju izlemt, kā tiks izmantots apmaiņā iegūtais aktīvs, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus; b) klientam ir īpašumtiesības uz aktīvu – īpašumtiesības var norādīt uz to, kurai līguma pusei ir spējas izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus vai ierobežot citu uzņēmumu piekļuvi minētajiem ieguvumiem. Līdz ar to aktīva īpašumtiesību nodošana var norādīt, ka klients ir ieguvis kontroli pār aktīvu. Ja uzņēmums patur īpašumtiesības tikai kā aizsardzību pret klienta nespēju maksāt, minētās uzņēmuma tiesības neizslēdz to, ka klients var iegūt kontroli pār aktīvu; c) uzņēmums ir nodevis aktīva fizisko pārvaldību – tas, ka klients fiziski pārvalda aktīvu, var norādīt uz to, ka klientam ir spējas izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus vai ierobežot citu uzņēmumu piekļuvi minētajiem ieguvumiem. Tomēr fiziskā pārvaldība var nesakrist ar aktīva kontroli. Piemēram, dažos pārpirkuma līgumos un dažos piegādes darījumos klients vai saņēmējs var fiziski pārvaldīt aktīvu, ko kontrolē uzņēmums. Savukārt dažos pārdošanas līgumos ar atliktu piegādi (bill-and-hold) uzņēmums var fiziski pārvaldīt aktīvu, ko kontrolē klients. B64.–B76., B77.–B78. un B79.–B82. punktā ir sniegtas norādes par uzskaiti attiecībā uz līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, konsignācijas līgumiem un, attiecīgi, pārdošanas līgumiem ar atliktu piegādi; d) klientam ir ievērojami riski un peļņa no aktīva īpašumtiesībām – tas, ka klientam tiek nodoti ievērojami riski un peļņa no aktīva īpašumtiesībām, var norādīt uz to, ka klientam ir spējas izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus. Tomēr novērtējot riskus un peļņu no apsolītā aktīva īpašumtiesībām, uzņēmums izslēdz visus riskus, kas rada atsevišķa pienākuma izpildi papildus pienākumam nodot aktīvu. Piemēram, uzņēmums, iespējams, ir nodevis aktīva kontroli klientam, bet vēl nav izpildījis papildu pienākumu – sniegt apkopes pakalpojumus attiecībā uz nodoto aktīvu; e) klients ir pieņēmis aktīvu – šis fakts var norādīt uz to, ka tas ir ieguvis spējas izlemt par to, kā aktīvs tiks izmantots, un gūt no tā izrietošos atlikušos ieguvumus. Lai novērtētu, kā līgumiskie noteikumi par pieņemšanu, ko veic klients, ietekmē to, kad tiek nodota kontrole pār aktīvu, uzņēmums ņem vērā B83.–B86. punktā sniegtos norādījumus.

Progresa novērtēšana attiecībā uz izpildes pienākuma pilnīgu īstenošanu

39

Attiecībā uz katru izpildes pienākumu, kas īstenots laika gaitā saskaņā ar 35.–37. punktu, uzņēmums atzīst ieņēmumus laika gaitā, novērtējot progresu virzībā uz attiecīgā izpildes pienākuma pilnīgu īstenošanu. Progresa novērtēšanas mērķis ir atainot uzņēmuma darbības rezultātus, kad apsolītās preces vai pakalpojumi tiek nodoti klientam (t. i., uzņēmuma izpildes pienākuma īstenošana).

40

Uzņēmums piemēro vienotu progresa novērtēšanas metodi katram izpildes pienākumam, kas īstenots laika gaitā, un uzņēmums šo metodi konsekventi piemēro līdzīgiem izpildes pienākumiem un līdzīgos apstākļos. Katra pārskata perioda beigās uzņēmums atkārtoti novērtē savu progresu virzībā uz izpildes pienākumu pilnīgu īstenošanu laika gaitā.

Progresa novērtēšanas metodes

41

Piemērotas metodes progresa novērtēšanai ietver rezultātu metodes un resursu metodes. B14.–B19. punktā sniegtas norādes par to, kā izmantot rezultātu metodes un resursu metodes, lai novērtētu uzņēmuma progresu virzībā uz izpildes pienākumu pilnīgu īstenošanu. Nosakot piemērotu metodi progresa novērtēšanai, uzņēmums ņem vērā tās preces vai pakalpojuma būtību, ko uzņēmums ir apsolījis nodot klientam.

42

Piemērojot progresa novērtēšanas metodi, uzņēmums no progresa novērtējuma izslēdz visas preces vai pakalpojumus, par kuriem uzņēmums nenodod kontroli klientam. Turpretī uzņēmums progresa novērtējumā ietver visas preces vai pakalpojumus, par kuriem uzņēmums nodod kontroli klientam, īstenojot attiecīgo izpildes pienākumu.

43

Apstākļiem laika gaitā mainoties, uzņēmums atjaunina savu progresa novērtējumu, lai atspoguļotu visas izmaiņas izpildes pienākumu galarezultātā. Šādas izmaiņas uzņēmuma progresa novērtējumā uzskaita kā izmaiņas grāmatvedības aplēsēs saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”.

Progresa pamatota novērtēšana

44

Uzņēmums atzīst ieņēmumus, kas radušies no izpildes pienākumu īstenošanas laika gaitā tikai tad, ja uzņēmums var pamatoti novērtēt savu progresu virzībā uz izpildes pienākumu pilnīgu īstenošanu. Uzņēmums nespēj pamatoti novērtēt savu progresu virzībā uz izpildes pienākumu pilnīgu īstenošanu, ja tā rīcībā nav ticamas informācijas, kas būtu nepieciešama, lai izmantotu piemērotu progresa novērtēšanas metodi.

45

Dažos apstākļos (piemēram, līguma agrīnā posmā) uzņēmums var nespēt pamatoti novērtēt izpildes pienākumu galarezultātu, bet uzņēmums cer atgūt izmaksas, kas radušās no izpildes pienākumu īstenošanas. Minētajos apstākļos uzņēmums atzīst ieņēmumus tikai līdz attiecīgajam laikposmam radušās izmaksas, attiecībā uz kuru tas var pamatoti novērtēt izpildes pienākumu galarezultātu.

NOVĒRTĒJUMS

46

Kad (vai tiklīdz) izpildes pienākums ir īstenots, uzņēmums attiecīgajam izpildes pienākumam iedalīto darījuma cenas summu atzīst kā ieņēmumus (kas izslēdz mainīgās atlīdzības aplēses, kuras ir ierobežotas saskaņā ar 56.-58. punktu).

Darījuma cenas noteikšana

47

Uzņēmums ņem vērā līguma noteikumus un savu ierasto komercdarbības praksi, lai noteiktu darījuma cenu. Darījuma cena ir atlīdzības summa, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam, izņemot summas, kas iekasētas trešo personu vārdā (piemēram, daži tirdzniecības nodokļi). Atlīdzība, kas apsolīta līgumā ar klientu, var ietvert fiksētās summas, mainīgās summas vai abas divas.

48

Klienta apsolītās atlīdzības būtība, laika grafiks un summa ietekmē darījuma cenas aplēses. Nosakot darījuma cenu, uzņēmums ņem vērā visu turpmāk minēto elementu ietekmi: a) mainīgā atlīdzība (sk. 50.–55. punktu un 59. punktu); b) mainīgās atlīdzības ierobežojošās aplēses (sk. 56.–58. punktu); c) nozīmīga finansēšanas komponenta esamība līgumā (sk. 60.–65. punktu); d) bezskaidras naudas atlīdzība (sk. 66.–69. punktu); un e) klientam maksājamā atlīdzība (sk. 70.–72. punktu).

49

Lai noteiktu darījuma cenu, uzņēmums pieņem, ka preces vai pakalpojumi tiks nodoti klientam, kā apsolīts saskaņā ar esošo līgumu, un ka attiecīgais līgums netiks atcelts, atjaunots vai grozīts.

Mainīgā atlīdzība

50

Ja līgumā apsolītā atlīdzība ietver mainīgu summu, uzņēmums aplēš atlīdzības summu, ko uzņēmumam būs tiesības saņemt apmaiņā pret apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam.

51

Atlīdzības summa var atšķirties, atkarībā no atlaidēm, rabatiem, atmaksām, kredītiem, cenas koncesijas, stimuliem, uz rezultātiem balstītām prēmijām, naudassodiem vai citiem līdzīgiem posteņiem. Apsolītā atlīdzība var arī atšķirties, ja uzņēmuma tiesības uz atlīdzību ietekmē kāds neparedzams nākotnes notikums. Piemēram, atlīdzības summa būtu mainīga, ja produktu pārdotu ar tiesībām to atgriezt vai fiksēta summa ir apsolīta kā izpildes prēmija par konkrēta mērķa sasniegšanu.

52

Līgumā var skaidri noteikt mainību, kas attiecas uz klienta apsolīto atlīdzību. Papildus līguma noteikumiem apsolītā atlīdzība ir mainīga, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem: a) klientam ir pamatotas cerības, ko rada uzņēmuma ierastā komercdarbības prakse, publicētās politikas nostādnes vai īpaši paziņojumi par to, ka uzņēmums pieņems atlīdzības summu, kas ir mazāka par līguma norādīto cenu. Proti, ir sagaidāms, ka uzņēmums piedāvās cenas atvieglojumu. Atkarībā no jurisdikcijas, nozares vai klienta šo piedāvājumu var norādīt kā atlaidi, rabatu, atmaksu vai kredītu; b) citi fakti un apstākļi norāda, ka uzņēmuma nodoms, slēdzot līgumu ar klientu, ir piedāvāt klientam cenas atvieglojumu.

53

Uzņēmums aplēš mainīgās atlīdzības summu, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm, atkarībā no tā, kura metode, pēc uzņēmuma ieskatiem, labāk paredz atlīdzības summu, uz ko tam būs tiesības: a) paredzamā vērtība – paredzamā vērtība ir ar varbūtību svērto summu kopsumma iespējamo atlīdzības summu virknē. Paredzamā vērtība var būt mainīgās atlīdzības summas aptuvena aplēse, ja uzņēmums ir noslēdzis lielu skaitu līgumu ar līdzīgām iezīmēm; b) visticamākā summa – visticamākā summa ir viena visticamākā summa iespējamo atlīdzību summu virknē (t. i., viens visticamākais līguma iznākums). Visticamākā summa var būt mainīgās atlīdzības summas aptuvena aplēse, ja līgumam ir tikai divi iespējamie iznākumi (piemēram, uzņēmums sasniedz no rezultātiem atkarīgu prēmiju vai to nesasniedz).

54

Uzņēmums konsekventi piemēro vienu metodi visā līgumā, novērtējot nenoteiktības ietekmi uz mainīgās atlīdzības summu, ko uzņēmums būs tiesīgs saņemt. Turklāt uzņēmums ņem vērā visu informāciju (vēsturisko, pašreizējo un prognozes), kas uzņēmumam ir pamatoti pieejama, un nosaka pamatotu iespējamo atlīdzību summu skaitu. Informācija, ko uzņēmums izmanto, lai aplēstu mainīgās atlīdzības summu, parasti būtu līdzīga informācijai, ko uzņēmuma vadība izmanto priekšlikumu un piedāvājumu procesā un nosakot cenas apsolītajām precēm vai pakalpojumiem.

Atmaksas saistības

55

Uzņēmums atzīst atmaksas saistības, ja uzņēmums saņem atlīdzību no klienta un paredz klientam atmaksāt daļu no atlīdzības summas vai visu atlīdzības summu. Atmaksas saistības novērtē pēc saņemtās (vai saņemamās) atlīdzības summas, ko uzņēmums necer pilntiesīgi saņemt (t. i., summas, kas nav ietvertas darījuma cenā). Atmaksas saistības (un attiecīgās izmaiņas darījuma cenā un līdz ar to līguma saistībās) atjaunina katra pārskata perioda beigās, lai uzskaitītu izmaiņas apstākļos. Lai uzskatītu atmaksas saistības, kas attiecas uz pārdošanu ar atgriešanas tiesībām, uzņēmums piemēro B20.–B27. punktā sniegtās norādes.

Mainīgās atlīdzības ierobežojošās aplēses

56

Uzņēmums darījuma cenā ietver daļu no mainīgās atlīdzības summas vai visu mainīgās atlīdzības summu, kas aplēsta saskaņā ar 53. punktu tikai tiktāl, ciktāl pastāv liela varbūtība, ka atzīto kumulatīvo ieņēmumu summa ievērojami nemainīsies, ja nenoteiktība, kas saistīta ar mainīgo atlīdzību, pēc tam tiks novērsta.

57

Novērtējot, vai pastāv liela varbūtība, ka atzīto kumulatīvo ieņēmumu summa ievērojami nemainīsies, tiklīdz ar mainīgo atlīdzību saistītā nenoteiktība pēc tam tiks novērsta, uzņēmums ņem vērā gan šādu ieņēmumu izmaiņu iespējamību, gan apjomu. Faktori, kas varētu palielināt ieņēmumu izmaiņu iespējamību vai apjomu, citstarp ietver: a) atlīdzības summu, kas ir lielā mērā atkarīga no faktoriem, pār kuriem uzņēmumam nav ietekmes. Šādi faktori var ietvert svārstības tirgū, trešo personu vērtējumus vai rīcību, laikapstākļus un apsolītās preces vai pakalpojuma augstu novecošanās risku; b) paredzams, ka nenoteiktība par atlīdzības summu netiks novērsta ilgā laikposmā; c) uzņēmuma pieredze (vai citi pierādījumi) ar līdzīgiem līgumiem ir ierobežota, vai šādai pieredzei (vai citiem pierādījumiem) ir ierobežota iepriekšnoteiktā vērtība; d) uzņēmumam ir pieredze dažādu cenas koncesiju piedāvāšanā vai līdzīgu līgumu maksājumu noteikumu un nosacījumu mainīšanā līdzīgos apstākļos; e) līgumam ir liels skaits un plaša virkne iespējamo atlīdzības summu.

58

Uzņēmums piemēro B63. pantu, lai uzskaitītu atlīdzību kā uz pārdošanu balstītu vai izmantošanu balstītu autoratlīdzību, kas ir apsolīta apmaiņā pret intelektuālā īpašuma licenci.

Mainīgās atlīdzības atkārtota novērtēšana

59

Katra pārskata perioda beigās uzņēmums atjaunina aplēsto darījuma cenu (tostarp savu novērtējumu par to, vai mainīgās atlīdzības aplēse ir ierobežota), lai patiesi atspoguļotu situāciju pārskata perioda beigās un situācijas izmaiņas pārskata perioda laikā. Uzņēmums uzskaita izmaiņas darījuma cenā saskaņā ar 87.–90. punktu.

Nozīmīga finansēšanas komponenta esamība līgumā

60

Nosakot darījuma cenu, uzņēmums atlīdzības apsolīto summu pielāgo naudas laika vērtības ietekmei, ja abu līguma pušu (tieši vai netieši) saskaņotais maksājumu grafiks sniedz klientam vai uzņēmumam ievērojamu ieguvumu saistībā ar preču vai pakalpojumu nodošanas klientam finansēšanu. Minētajos apstākļos līgums ietver nozīmīgu finansēšanas komponentu. Nozīmīgs finansēšanas komponents var eksistēt neatkarīgi no tā, vai finansēšanas apsolījums ir tieši norādīts līgumā vai uz to netieši norāda maksājuma noteikumi, par kuriem vienojušās līguma puses.

61

Pielāgojot atlīdzības apsolīto summu nozīmīgam finansēšanas komponentam, mērķis ir tāds, lai uzņēmums atzītu ieņēmumus tādā apjomā, kas atspoguļo cenu, ko klients būtu maksājis par apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, ja klients par minētajām precēm vai pakalpojumiem būtu samaksājis naudā, ja (vai tiklīdz) tie ir nodoti klientam (t. i., pārdošanas cena skaidrā naudā). Uzņēmums ņem vērā visus saistītos faktus un apstākļus, novērtējot, vai līgums ietver finansēšanas komponentu un vai attiecīgais finansēšanas komponents ir nozīmīgs līgumam, tostarp abus turpmāk minētos elementus: a) starpību, ja tāda ir, starp apsolītās atlīdzības summu un apsolīto preču vai pakalpojumu pārdošanas cenu skaidrā naudā; un b) abu turpmāk minēto elementu kopējo ietekmi: i) paredzamo laikposmu starp brīdi, kad uzņēmums nodod klientam apsolītās preces vai pakalpojumus, un brīdi, kad klients par minētajām precēm vai pakalpojumiem samaksā; un ii) dominējošās procentu likmes attiecīgajā tirgū.

62

Neatkarīgi no 61. punktā minētā novērtējuma līgumam ar klientu nav nozīmīga finansēšanas komponenta, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem faktoriem: a) klients ir iepriekš samaksājis par precēm vai pakalpojumiem un minēto preču vai pakalpojumu nodošanas laika grafiks ir klienta ziņā; b) nozīmīgs klienta apsolītās atlīdzības apjoms ir mainīgs, un šādas atlīdzības laika grafiks vai apjoms mainās, balstoties uz kādu iespējamu nākotnes notikumu, kas lielā mērā nav klienta vai uzņēmuma kontrolē (piemēram, ja atlīdzība ir uz pārdošanu balstīta autoratlīdzība); c) starpība starp apsolīto atlīdzību un preces vai pakalpojuma pārdošanas cenu skaidrā naudā (kā aprakstīts 61. punktā) rodas tādu iemeslu dēļ, kas nav finansējuma nodrošinājums klientam vai uzņēmumam, un starpība starp minētajām summām ir proporcionāla starpības iemeslam. Piemēram, maksājuma noteikumi var uzņēmumam vai klientam sniegt aizsardzību pret to, ka cita persona nespēj pienācīgi izpildīt daļu no līgumiskajiem pienākumiem vai visus līgumiskos pienākumus.

63

Praktisku apsvērumu nolūkā uzņēmumam apsolītās atlīdzības summa nav jāpielāgo nozīmīga finansēšanas komponenta ietekmei, ja uzņēmums sagaida, ka līguma sākumā laikposms starp brīdi, kad uzņēmums nodod apsolīto preci vai pakalpojumu klientam, un brīdi, kad klients samaksā par minēto preci vai pakalpojumu, būs viens gads vai mazāk.

64

Lai sasniegtu 61. punktā minēto mērķi, pielāgojot apsolītās atlīdzības summu nozīmīgam finansēšanas komponentam, uzņēmums izmanto diskonta likmi, kas tiktu atspoguļota atsevišķā finansēšanas darījumā starp uzņēmumu un tā klientu līguma noslēgšanas brīdī. Minētā likme atspoguļotu tās puses kredīta iezīmes, kas līgumā saņem finansējumu, kā arī jebkuru klienta vai uzņēmuma sniegto nodrošinājumu vai vērtspapīru, tostarp līgumā nodotos aktīvus. Uzņēmums minēto likmi var noteikt, aprēķinot likmi, kas diskontē apsolītās atlīdzības nominālo summu līdz cenai, kuru klients maksātu naudā par precēm vai pakalpojumiem, ja (vai tiklīdz) tie būtu nodoti klientam. Pēc līguma noslēgšanas uzņēmums neatjaunina diskonta likmi saistībā ar izmaiņām procentu likmēs vai citos apstākļos (piemēram, izmaiņas klienta kredītriska novērtējumā).

65

Uzņēmums apvienoto ienākumu pārskatā finansēšanas sekas (procentu ieņēmumus vai procentu izdevumus) norāda atsevišķi no ieņēmumiem, kas radušies no līgumiem ar klientiem. Procentu ieņēmumus vai procentu izdevumus atzīst tikai tiktāl, ciktāl līguma aktīvs (vai saņemamā summa) vai līguma saistības ir atzītas, veicot līguma ar klientu uzskaiti.

Bezskaidras naudas atlīdzība

66

Lai noteiktu darījuma cenu līgumiem, kuros klients apsola atlīdzību bezskaidras naudas veidā, uzņēmums novērtē bezskaidras naudas atlīdzību (vai bezskaidras naudas atlīdzības apsolījumu) patiesajā vērtībā.

67

Ja uzņēmums nevar pamatoti aplēst bezskaidras naudas atlīdzības patieso vērtību, uzņēmums novērtē atlīdzību netieši, atsaucoties uz klientam (vai klientu kategorijai) apmaiņā pret atlīdzību apsolīto preču vai pakalpojumu savrupo pārdošanas cenu.

68

Bezskaidras naudas atlīdzības patiesā vērtība var būt atšķirīga atkarībā no atlīdzības veida (piemēram, izmaiņas akcijas cenā, ko uzņēmums ir tiesīgs saņemt no klienta). Ja klienta apsolītās bezskaidras naudas atlīdzības patiesā vērtība atšķiras citu iemeslu dēļ, kas nav atlīdzības veids (piemēram, patiesā vērtība varētu atšķirties uzņēmuma darbības rezultātu dēļ), uzņēmums piemēro 56.–58. punktā noteiktās prasības.

69

Ja klients sniedz ieguldījumu precēs vai pakalpojumos (piemēram, materiālus, aprīkojumu vai darbaspēku), lai veicinātu uzņēmuma līguma izpildi, uzņēmums novērtē, vai tas iegūst kontroli pār minētajām precēm vai pakalpojumiem, kuros sniegts ieguldījums. Ja tas tā ir, uzņēmums uzskaita preces vai pakalpojumus, kuros sniegts ieguldījums, kā bezskaidras naudas atlīdzību, kas saņemta no klienta.

Klientam maksājamā atlīdzība

70

Klientam maksājamā atlīdzība ietver naudas summas, ko uzņēmums maksā vai plāno maksāt klientam (vai citām personām, kas iegādājas uzņēmuma preces vai pakalpojumus no klienta). Klientam maksājamā atlīdzība ietver arī kredītu vai citus posteņus (piemēram, kuponu vai vaučeru), ko var piemērot summām, kas jāmaksā uzņēmumam (vai citām personām, kas iegādājas uzņēmuma preces vai pakalpojumus no klienta). Uzņēmums uzskaita klientam maksājamo atlīdzību kā darījuma cenas samazinājumu un līdz ar to kā ieņēmumu samazinājumu, ja vien maksājums klientam nenotiek apmaiņā pret atšķirīgu preci vai pakalpojumu (kā aprakstīts 26.–30. punktā), ko klients nodod uzņēmumam. Ja klientam maksājamā atlīdzība ietver mainīgu summu, uzņēmums aplēš darījuma cenu (tostarp novērtējot, vai mainīgās atlīdzības aplēses ir ierobežotas) saskaņā ar 50.–58. punktu.

71

Ja klientam maksājamā atlīdzība ir klienta maksājums par atšķirīgu preci vai pakalpojumu, tad uzņēmums preces vai pakalpojuma iegādi uzskaita tāpat, kā tas uzskaita citus pirkumus no piegādātājiem. Ja klientam maksājamā atlīdzība pārsniedz atšķirīgas preces vai pakalpojuma, ko uzņēmums saņem no klienta, patieso vērtību, tad uzņēmums šādu pārmaksu uzskaita kā darījuma cenas samazinājumu. Ja uzņēmums nevar pamatoti aplēst no klienta saņemtās preces vai pakalpojuma patieso vērtību, tas visu klientam maksājamo atlīdzību uzskaita kā darījuma vērtības samazinājumu.

72

Līdz ar to, ja klientam maksājamā atlīdzība ir uzskaitīta kā darījuma cenas samazinājums, uzņēmums atzīst ieņēmumu samazinājumu, ja (vai tiklīdz) notiek kāds no turpmāk minētajiem notikumiem: a) uzņēmums atzīst ieņēmumus, kas gūti no attiecīgo preču vai pakalpojumu nodošanas klientam; un b) uzņēmums maksā vai apsola maksāt atlīdzību (pat ja maksājums ir atkarīgs no nākotnes notikuma). Uz minēto apsolījumu varētu netieši norādīt uzņēmuma ierastā komercdarbības prakse.

Darījuma cenas iedalīšana izpildes pienākumiem

73

Darījuma cenas iedalīšanas mērķis ir tāds, ka uzņēmums iedala darījuma cenu katram izpildes pienākumam (vai atšķirīgai precei vai pakalpojumam) par summu, kas ataino atlīdzības summu, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret apsolīto preču vai pakalpojumu nodošanu klientam.

74

Lai sasniegtu iedalīšanas mērķi, uzņēmums darījuma cenu iedala katram izpildes pienākumam, kas noteikts līgumā, balstoties uz salīdzinoši savrupu pārdošanas cenu saskaņā ar 76.–80. punktu, izņemot gadījumus, kas norādīti 81.–83. punktā (atlaižu iedalīšanai) un 84.–86. punktā (atlīdzības iedalīšanai, kas ietver mainīgas summas).

75

76.–86. punktu nepiemēro, ja līgumā ir tikai viens izpildes pienākums. Tomēr 84.–86. punktu var piemērot, ja uzņēmums apsola nodot atšķirīgu preču vai pakalpojumu virkni, kas noteikta kā viens izpildes pienākums saskaņā ar 22. punkta b) apakšpunktu, un apsolītā atlīdzība ietver mainīgas summas.

Iedalījums, kas balstīts uz savrupām pārdošanas cenām

76

Lai iedalītu darījuma cenu katram izpildes pienākumam, balstoties uz salīdzinoši savrupu pārdošanas cenu, uzņēmums nosaka savrupu pārdošanas cenu līguma noslēgšanas brīdī atšķirīgai precei vai pakalpojumam, kas līgumā ir katra izpildes pienākuma pamatā, un iedala darījuma cenu proporcionāli minētajām savrupajām pārdošanas cenām.

77

Savrupa pārdošanas cena ir cena, par kādu uzņēmums apsolīto preci vai pakalpojumu atsevišķi pārdotu klientam. Vislabākais savrupas pārdošanas cenas pierādījums ir preces vai pakalpojuma novērojamā cena, ja uzņēmums minēto preci vai pakalpojumu pārdod atsevišķi līdzīgos apstākļos un līdzīgiem klientiem. Preces vai pakalpojuma līgumiskā cena vai kataloga cena var būt (bet netiek pieņemts, ka būs) attiecīgās preces vai pakalpojuma savrupā pārdošanas cena.

78

Ja savrupa pārdošanas cena nav tieši novērojama, uzņēmums aplēš savrupo pārdošanas cenu par summu, kā rezultātā darījuma cena tiktu iedalīta atbilstīgi 73. punktā minētajam iedalīšanas mērķim. Aplēšot savrupo pārdošanas cenu, uzņēmums ņem vērā visu informāciju (tostarp tirgus apstākļus, uzņēmumam specifiskus faktorus un informāciju par klientu vai klienta kategoriju), kas ir pamatoti pieejama uzņēmumam. To darot, uzņēmums palielina novērojamo resursu izmantošanu un konsekventi piemēro novērtēšanas metodes līdzīgos apstākļos.

79

Piemērotas metodes preces vai pakalpojuma savrupās pārdošanas cenas novērtēšanai ietver citstarp: a) pielāgoto tirgus novērtēšanas metodi – uzņēmums varētu novērtēt tirgu, kurā tas pārdod preces vai pakalpojumus, un aplēst cenu, ko klients attiecīgajā tirgū vēlētos maksāt par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem. Minētā pieeja arī varētu ietvert atsauces uz cenām, ko uzņēmuma konkurenti izmanto līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, un minēto cenu pielāgošanu, ja nepieciešams atspoguļot uzņēmuma izmaksas un peļņas normu; b) pieeju, kas ietver paredzamās izmaksas plus peļņas normu – uzņēmums varētu prognozēt savas paredzamās izpildes pienākuma īstenošanas izmaksas un pēc tam pievienot piemērotu peļņas normu attiecīgajai precei vai pakalpojumam; c) atlikuma pieeju – uzņēmums var aplēst savrupo pārdošanas cenu, atsaucoties uz kopējo darījuma cenu, no kuras atņemta līgumā apsolīto citu preču vai pakalpojumu novērojamo savrupo pārdošanas cenu summa. Tomēr uzņēmums var izmantot atlikuma pieeju, lai saskaņā ar 78. punktu aplēstu preces vai pakalpojuma savrupo pārdošanas cenu, ja ir izpildīts tikai viens no turpmāk minētajiem kritērijiem: i) uzņēmums pārdod to pašu preci vai pakalpojumu dažādiem klientiem (tajā pašā laikā vai tuvu tam) par dažādām summām (t. i., pārdošanas cena ir ļoti mainīga, jo reprezentatīvā savrupā pārdošanas cena nav konstatējama no iepriekšējiem darījumiem vai citiem novērojamajiem pierādījumiem); vai ii) uzņēmums vēl nav noteicis cenu attiecīgajai precei vai pakalpojumam, un attiecīgā prece vai pakalpojums iepriekš nav bijis pārdots par savrupu cenu (t. i., pārdošanas cena ir nenoteikta).

80

Iespējams, ir jāizmanto metožu kopums, lai aplēstu līgumā apsolīto preču vai pakalpojumu savrupās pārdošanas cenas, ja divām vai vairākām precēm vai pakalpojumiem ir ļoti mainīgas vai nenoteiktas savrupas pārdošanas cenas. Piemēram, uzņēmums var izmantot atlikuma pieeju, lai aplēstu kopējo savrupo pārdošanas cenu minētajām apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, kam ir ļoti mainīgas vai nenoteiktas savrupās pārdošanas cenas, un pēc tam izmantot citu metodi, lai aplēstu savrupās pārdošanas cenas atsevišķām precēm vai pakalpojumiem, kas attiecas uz minēto novērtēto kopējo savrupo pārdošanas cenu, kas noteikta, izmantojot atlikuma pieeju. Ja uzņēmums izmanto metožu kopumu, lai aplēstu katras līgumā apsolītās preces vai pakalpojuma savrupo pārdošanas cenu, uzņēmums novērtē, vai darījuma cenas iedalīšana pēc minētajām savrupajām pārdošanas cenām atbilstu 73. punktā minētajam iedalīšanas mērķim un 78. punktā minētajām prasībām par savrupo pārdošanas cenu novērtēšanu.

Atlaides piešķiršana

81

Klients saņem atlaidi par preču vai pakalpojumu komplekta iegādi, ja līgumā apsolīto preču vai pakalpojumu savrupā pārdošanas cena pārsniedz līgumā apsolīto atlīdzību. Izņemot gadījumus, kad uzņēmumam ir novērojami pierādījumi saskaņā ar 82. punktu, ka visa atlaide attiecas tikai uz vienu vai vairākiem, bet ne visiem līguma izpildes pienākumiem, uzņēmums piešķir atlaidi proporcionāli visiem līgumiskajiem izpildes pienākumiem. Atlaides proporcionāla piemērošana minētajos apstākļos ir sekas tam, ka uzņēmums iedala darījuma cenu katram izpildes pienākumam, balstoties uz pamatā esošo atšķirīgo preču vai pakalpojumu attiecīgajām savrupajām pārdošanas cenām.

82

Uzņēmums piešķir atlaidi pilnībā vienam vai vairākiem, bet ne visiem līgumiskajiem izpildes pienākumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji: a) uzņēmums regulāri atsevišķi pārdod katru līgumā ietverto atšķirīgo preci vai pakalpojumu (vai katru atšķirīgo preču vai pakalpojumu komplektu); b) uzņēmums regulāri atsevišķi pārdod dažu minēto atšķirīgo preču vai pakalpojumu komplektu (vai komplektus), piemērojot diskontu katras paketes preču vai pakalpojumu savrupajām pārdošanas cenām; un c) katram 82. punkta b) apakšpunktā aprakstīto preču vai pakalpojumu komplektam piemērojamā atlaide būtībā ir tāda pati kā līgumiskā atlaide, un preču vai pakalpojumu analīze katrā komplektā sniedz novērojamu pierādījumu par izpildes pienākumu (vai izpildes pienākumiem), uz ko attiecas visa līgumiskā atlaide.

83

Ja atlaidi piešķir pilnībā vienam vai vairākiem līgumiskajiem izpildes pienākumiem saskaņā ar 82. punktu, uzņēmums piešķir atlaidi pirms atlikuma pieejas izmantošanas, lai aplēstu preces vai pakalpojuma savrupo pārdošanas cenu saskaņā ar 79. punkta c) apakšpunktu.

Mainīgās atlīdzības iedalīšana

84

Līgumā apsolītā mainīgā atlīdzība var attiekties uz visu līgumu vai uz konkrētu līguma daļu, piemēram: a) uz vienu vai vairākiem, bet ne visiem līgumiskajiem izpildes pienākumiem (piemēram, prēmija var būt atkarīga no tā, vai uzņēmums nodod apsolīto preci vai pakalpojumu konkrētā laikposmā); vai b) uz vienu vai vairākām, bet ne visām apsolītajām atšķirīgajām precēm vai pakalpojumiem tādu atšķirīgu preču vai pakalpojumu virknē, kas veido daļu no viena izpildes pienākuma saskaņā ar 22. punkta b) apakšpunktu (piemēram, divu gadu tīrīšanas pakalpojumu līguma gadījumā apsolītā atlīdzība otrajā gadā pieaugs, pamatojoties uz izmaiņām norādītajā inflācijas indeksā).

85

Uzņēmums iedala mainīgu summu (un veic turpmākas izmaiņas minētajā summā) pilnībā izpildes pienākumam vai atšķirīgai precei vai pakalpojumam, kas veido daļu no viena izpildes pienākuma saskaņā ar 22. punkta b) apakšpunktu, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie kritēriji: a) mainīgā maksājuma noteikumi attiecas īpaši uz uzņēmuma centieniem īstenot izpildes pienākumu vai nodot atšķirīgo preci vai pakalpojumu (vai uz konkrēto iznākumu, kas izriet no izpildes pienākuma īstenošanas vai atšķirīgās preces vai pakalpojuma nodošanas); un b) atlīdzības mainīgās summas iedalīšana pilnībā izpildes pienākumam vai atšķirīgajai precei vai pakalpojumam atbilst 73. punktā minētajam iedalīšanas mērķim, ņemot vērā visus līgumiskos izpildes pienākumus un maksājumu termiņus.

86

73.–83. punktā minētās iedalīšanas prasības piemēro, lai iedalītu darījuma cenas atlikušo summu, kas neatbilst 85. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Izmaiņas darījuma cenā

87

Pēc līguma noslēgšanas darījuma cena var mainīties dažādu iemeslu dēļ, tostarp saistībā ar neskaidru notikumu atrisināšanos vai citām izmaiņām apstākļos, kas maina atlīdzības summu, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret apsolītajām precēm vai pakalpojumiem.

88

Uzņēmums līgumiskajiem izpildes pienākumiem iedala visas turpmākās izmaiņas darījuma cenā pēc tiem pašiem principiem kā līguma noslēgšanas dienā. Līdz ar to uzņēmumam nav atkārtoti jāiedala darījuma cena, lai atspoguļotu izmaiņas savrupajās pārdošanas cenās pēc līguma noslēgšanas. Summas, kas iedalītas, lai īstenotu izpildes pienākumu, atzīst kā ieņēmumus vai kā ieņēmumu samazinājumu laikposmā, kurā mainās darījuma cena.

89

Uzņēmums norāda izmaiņas darījuma cenā pilnībā vienam vai vairākiem, bet ne visiem izpildes pienākumiem vai apsolītajām atšķirīgām precēm vai pakalpojumiem virknē, kas veido daļu no viena izpildes pienākuma saskaņā ar 22. punkta b) apakšpunktu tikai tad, ja ir izpildīti 85. punktā minētie kritēriji par mainīgās atlīdzības iedalīšanu.

90

Uzņēmums uzskaita izmaiņas darījuma cenā, kas rodas no izmaiņām līgumā saskaņā ar 18.–21. punktu. Tomēr attiecībā uz izmaiņām darījuma cenā, kas notiek pēc izmaiņām līgumā, uzņēmums piemēro 87.–89. punktu, lai izmaiņas darījuma cenā iedalītu kādā no turpmāk norādītajiem piemērojamajiem veidiem: a) uzņēmums norāda izmaiņas darījuma cenā līgumiskajiem izpildes pienākumiem, pirms izmaiņām līgumā, ja (un tādā apmērā, ka) izmaiņas darījuma cenā ir piemērojamas apsolītās mainīgās atlīdzības summai pirms izmaiņām, un izmaiņas uzskaita saskaņā ar 21. punkta a) apakšpunktu; b) visos citos gadījumos, kuros izmaiņas netika uzskaitītas kā atsevišķs līgums saskaņā ar 20. punktu, uzņēmums norāda izmaiņas darījuma cenā izpildes pienākumiem grozītajā līgumā (t. i., izpildes pienākumi, kas netika īstenoti vai netika daļēji īstenoti nekavējoties pēc izmaiņām).

LĪGUMA IZMAKSAS

Līguma iegūšanas papildu izmaksas

91

Uzņēmums kā aktīvu atzīst papildu izmaksas, kas rodas no līguma ar klientu iegūšanas, ja uzņēmums cer atgūt minētās izmaksas.

92

Līguma iegūšanas papildu izmaksas ir izmaksas, kas uzņēmumam rodas, lai iegūtu līgumu ar klientu, un kas nebūtu radušās, ja līgums nebūtu iegūts (piemēram, pārdošanas komisija).

93

Līguma iegūšanas izmaksas, kas būtu radušās neatkarīgi no tā, vai līgums tika iegūts, atzīst kā izdevumus, kad tie rodas, ja vien minētās izmaksas nav tieši iekasējamas no klienta neatkarīgi no tā, vai līgums ir iegūts.

94

Praktiskos nolūkos uzņēmums līguma iegūšanas papildu izmaksas var atzīt kā izdevumus, kad tie rodas, ja aktīva amortizācijas periods, ko uzņēmums citādi būtu atzinis, ir viens gads vai mazāk.

Līguma izpildes izmaksas

95

Ja ar klientu noslēgtā līguma izpildes izmaksas nav attiecināmas uz cita standarta tvērumu (piemēram, 2. SGS “Krājumi”, 16. SGS “Pamatlīdzekļi” vai 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”), uzņēmums atzīst aktīvu no izmaksām, kas radušās, lai izpildītu līgumu, tikai tad, ja minētās izmaksas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem: a) izmaksas attiecas tieši uz līgumu vai uz paredzamo līgumu, ko uzņēmums var konkrēti noteikt (piemēram, izmaksas, kas attiecas uz pakalpojumiem, kurus sniedz saskaņā ar esošā līguma atjaunošanu, vai aktīva izstrādes izmaksām, kas jānodod saskaņā ar konkrētu līgumu, kas vēl nav apstiprināts); b) izmaksas rada vai palielina uzņēmuma līdzekļus, kas tiks izmantoti izpildes pienākumu īstenošanai (vai izpildes turpināšanai) nākotnē; un c) paredzams, ka izmaksas tiks atgūtas.

96

Izmaksas, kuras radušās izpildot līgumu ar klientu un uz kurām attiecas cita standarta tvērums, uzņēmums uzskaita saskaņā ar minētajiem citiem standartiem.

97

Izmaksas, kas attiecas tieši uz līgumu (vai konkrētu paredzētu līgumu), ietver jebkuras no turpmāk minētajām izmaksām: a) tiešās darbaspēka izmaksas (piemēram, algas un samaksu darbiniekiem, kuri tieši sniedz apsolītos pakalpojumus klientam); b) tiešās materiālu izmaksas (piemēram, krājumi, kas izmantoti apsolīto pakalpojumu sniegšanā klientam); c) pieskaitāmās izmaksas, kas attiecas tieši uz līgumu vai līguma darbībām (piemēram, līguma pārvaldības un uzraudzības izmaksas, līguma izpildē izmantoto instrumentu, aprīkojuma un lietošanas tiesību aktīvu apdrošināšanas un nolietojuma izmaksas); d) izmaksas, kas ir tieši iekasējamas no klienta saskaņā ar līgumu; un e) citas izmaksas, kas rodas tikai tāpēc, ka uzņēmums ir noslēdzis līgumu (piemēram, maksājumi apakšuzņēmējiem).

98

Uzņēmums atzīst turpmāk minētās izmaksas kā izdevumus, kad tie rodas: a) vispārējās un administratīvās izmaksas (ja vien minētās izmaksas nav tieši iekasējamas no klienta saskaņā ar līgumu, un tādā gadījumā uzņēmums novērtē minētās izmaksas saskaņā ar 97. punktu); b) iztērēto materiālu, darbaspēka vai citu līdzekļu izmaksas, lai izpildītu līgumu, kas netika atspoguļotas līguma cenā; c) izmaksas, kuras attiecas uz īstenotiem izpildes pienākumiem (vai daļēji īstenotiem izpildes pienākumiem) līgumā (t. i., izmaksas, kas attiecas uz iepriekšējo izpildi); un d) izmaksas, attiecībā uz kurām uzņēmums nevar atšķirt, vai izmaksas attiecas uz neīstenotiem izpildes pienākumiem vai īstenotiem izpildes pienākumiem (vai daļēji īstenotiem pienākumiem).

Amortizācija un vērtības samazinājums

99

Aktīvu, kas atzīts saskaņā ar 91. vai 95. punktu, sistemātiski amortizē atbilstīgi to preču vai pakalpojumu nodošanai klientam, uz kuru attiecas konkrētais aktīvs. Aktīvs var attiekties uz nododamajām precēm vai pakalpojumiem saskaņā ar konkrētu paredzētu līgumu (kā aprakstīts 95. punkta a) apakšpunktā).

100

Uzņēmums precizē amortizāciju, lai atspoguļotu nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma plānotajā preču vai pakalpojumu nodošanā klientam, uz kuru attiecas konkrētais aktīvs. Šādas izmaiņas uzskata par izmaiņām grāmatvedības aplēsēs saskaņā ar 8. SGS.

101

Uzņēmums atzīst vērtības samazinājuma zaudējumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiktāl, ciktāl saskaņā ar 91. vai 95. punktu atzītā aktīva uzskaites vērtība pārsniedz: a) atlīdzības atlikuma summu, ko uzņēmums cer saņemt apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas aktīvs; mīnus b) izmaksas, kas attiecas tieši uz minēto preču vai pakalpojumu sniegšanu, un kas nav atzītas kā izdevumi (sk. 97. punktu).

102

101. punkta piemērošanas nolūkā, lai noteiktu atlīdzības summu, ko uzņēmums cer saņemt, uzņēmums izmanto darījuma cenas noteikšanas principus (izņemot 56.–58. punktā noteiktās prasības par mainīgās atlīdzības ierobežojošām aplēsēm) un pielāgo minēto summu, lai atspoguļotu klienta kredītriska ietekmi.

103

Pirms uzņēmums atzīst vērtības samazinājuma zaudējumus aktīvam, kas atzīts saskaņā ar 91. vai 95. punktu, uzņēmums atzīst visus vērtības samazinājuma zaudējumus aktīviem, kuri attiecas uz līgumu un kuri ir atzīti saskaņā ar citu standartu (piemēram, 2. SGS, 16. SGS un 38. SGS). Pēc 101. punktā minētās vērtības samazinājuma pārbaudes uzņēmums saskaņā ar 91. vai 95. punktu atzītā aktīva atlikušo uzskaites vērtību ietver naudu ienesošās vienības uzskaites vērtībā, kurai tas pieder, lai minētajai naudu ienesošajai vienībai piemērotu 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”.

104

Uzņēmums peļņas un zaudējumu aprēķinā atzīst dažu vai visu vērtības samazinājuma zaudējumu apgrieztu vērtību (apvērsi), kas iepriekš atzīta saskaņā ar 101. punktu, ja vērtības samazinājuma apstākļi vairs neeksistē vai ir uzlabojušies. Aktīva palielinātā uzskaites vērtība nepārsniedz summu, kas tiktu noteikta (atskaitot amortizāciju), ja iepriekš netiktu atzīti vērtības samazinājuma zaudējumi.

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

105

Ja katra no līguma pusēm ir izpildījusi saistības, uzņēmums atkarībā no sakarības starp uzņēmuma darbību un klienta maksājumu uzrāda līgumu finanšu stāvokļa pārskatā kā līguma aktīvu vai līguma saistības. Uzņēmums visas beznosacījuma tiesības uz atlīdzību uzrāda atsevišķi kā debitoru parādu.

106

Ja klients samaksā atlīdzību vai ja uzņēmumam ir beznosacījuma tiesības uz atlīdzības summu (t. i., saņemamo summu) pirms uzņēmums nodod preci vai pakalpojumu klientam, uzņēmums līgumu uzrāda kā līguma saistības, ja maksājums ir veikts vai ja klientam ir pienākums maksājumu veikt (atkarībā no tā, kas iestājas agrāk). Līguma saistības ir uzņēmuma pienākums klientam nodot preces vai pakalpojumus, par kuriem uzņēmums no klienta ir saņēmis atlīdzību (vai par ko pienākas atlīdzības summa no klienta).

107

Ja uzņēmums veic darbību, nododot preces vai pakalpojumus klientam, pirms klients samaksā atlīdzību vai pirms maksājuma termiņa, uzņēmums uzrāda līgumu kā līguma aktīvu, izņemot visas summas, kas uzrādītas kā debitoru parāds. Līguma aktīvs ir uzņēmuma tiesības uz atlīdzību apmaiņā pret precēm vai pakalpojumiem, ko uzņēmums ir nodevis klientam. Uzņēmums novērtē līguma aktīva vērtības samazinājumu saskaņā ar 9. SFPS. Līguma aktīva vērtības samazinājumu novērtē, uzrāda un atklāj pēc tāda paša principa kā finanšu aktīvu, uz ko attiecas 9. SFPS darbības joma (sk. arī 113. punkta b) apakšpunktu).

108

Debitoru parāds ir uzņēmuma beznosacījuma tiesības uz atlīdzību. Tiesības uz atlīdzību ir beznosacījuma, ja ir jāpaiet tikai laika periodam, pirms ir pienācis minētās atlīdzības maksājuma termiņš. Piemēram, uzņēmums atzītu debitoru parādu, ja tam ir esošas tiesības uz maksājumu, pat ja minētā summa, iespējams, nākotnē būtu jāatmaksā. Uzņēmums uzrāda debitoru parādu saskaņā ar 9. SFPS. Sākotnēji atzīstot debitoru parādu, kas izriet no līguma ar klientu, starpību starp saņemamās summas novērtējumu saskaņā ar 9. SFPS un attiecīgo atzīto ieņēmumu summu uzrāda kā izdevumus (piemēram, kā vērtības samazinājuma zaudējumu).

109

Šajā standartā ir izmantoti termini “līguma aktīvs” un “līguma saistības”, bet tas neliedz uzņēmumam attiecībā uz minētajiem posteņiem izmantot alternatīvus aprakstus finanšu stāvokļa pārskatā. Ja uzņēmums attiecībā uz līguma aktīvu izmanto alternatīvu aprakstu, uzņēmums finanšu pārskatu lietotājam sniedz pietiekamu informāciju, lai nodalītu debitoru parādus un līguma aktīvus.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

110

Informācijas atklāšanas prasību mērķis ir tāds, ka uzņēmums atklāj pietiekamu informāciju, lai finanšu pārskatu lietotāji spētu saprast no līgumiem ar klientiem radušos ieņēmumu un naudas plūsmu būtību, apjomu, laika grafiku un nenoteiktību. Lai sasniegtu minēto mērķi, uzņēmums atspoguļo kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par šādiem elementiem: a) līgumi ar klientiem (sk. 113.–122. punktu); b) nozīmīgi lēmumi un izmaiņas tajos, kas izdarīti, piemērojot šo standartu minētajiem līgumiem (sk. 123.–126. punktu); un c) visi aktīvi, kas atzīti no izmaksām, lai iegūtu vai izpildītu līgumu ar klientu saskaņā ar 91. vai 95. punktu (sk. 127.–128. punktu).

111

Uzņēmums apsver, cik detalizēta informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi par informācijas atklāšanu, un cik lielā mērā jāvelta uzmanība katrai no dažādajām prasībām. Uzņēmums atklāj informāciju apkopotā vai sadalītā veidā, lai lietderīgu informāciju nepadarītu nesaprotamu, tajā ietverot lielu skaitu nebūtisku detaļu vai apkopojot posteņus ar ļoti dažādām iezīmēm.

112

Uzņēmumam nav jāatklāj informācija saskaņā ar šo standartu, ja tas ir sniedzis informāciju saskaņā ar citu standartu.

Līgumi ar klientiem

113

Uzņēmums atklāj visas turpmāk minētās summas par pārskata periodu, ja vien minētās summas nav uzrādītas atsevišķi apvienoto ienākumu paziņojumā saskaņā ar citiem standartiem: a) ieņēmumus, kas atzīti no līgumiem ar klientiem, kurus uzņēmums atklāj atsevišķi no saviem ieņēmumu avotiem; un b) visus atzītos vērtības samazinājumus (saskaņā ar 9. SFPS) attiecībā uz visiem debitoru parādiem vai līguma aktīviem, kas rodas no uzņēmuma līgumiem ar klientiem, kurus uzņēmums atklāj atsevišķi no vērtības samazinājuma zaudējumiem, kas radušies no citiem līgumiem.

Ieņēmumu sadalīšana

114

Uzņēmums sadala ieņēmumus, kas atzīti no līgumiem ar klientiem, kategorijās, kas ataino to, kā saimnieciskie faktori ietekmē ieņēmumu un naudas plūsmu būtību, apjomu, laika grafiku un nenoteiktību. Uzņēmums piemēro B87.–B89. punktā minētos norādījumus, izvēloties kategorijas ieņēmumu sadalīšanai.

115

Turklāt uzņēmums atklāj pietiekamu informāciju, lai ļautu finanšu pārskatu lietotājiem saprast attiecības starp atklātajiem sadalītajiem ieņēmumiem (saskaņā ar 114. punktu) un informāciju par ieņēmumiem, kas atklāta par katru paziņojamo segmentu, ja uzņēmums piemēro 8. SFPS “Darbības segmenti”.

Līguma atlikums

116

Uzņēmums atklāj visu turpmāk minēto: a) debitoru parādu, līguma aktīvu un līguma saistību sākuma un beigu atlikumu no līgumiem ar klientiem, ja tas netiek citādi uzrādīts vai atklāts; b) pārskata periodā atzītos ieņēmumus, kas bija ietverti līguma saistību atlikumā pārskata sākumā; un c) pārskata periodā atzītos ieņēmumus no īstenotajiem (vai daļēji īstenotajiem) izpildes pienākumiem iepriekšējos periodos (piemēram, izmaiņas darījuma cenā).

117

Uzņēmums paskaidro, kā izpildes pienākumu īstenošanas laika grafiks (sk. 119. punkta a) apakšpunktu) attiecas uz maksājumu parasto maksājumu laika grafiku (sk. 119. punkta b) apakšpunktu), un to, kā minētie faktori ietekmē līguma aktīvu un līguma saistību atlikumus. Sniegtajā paskaidrojumā var izmantot kvalitatīvu informāciju.

118

Uzņēmums sniedz paskaidrojumu par nozīmīgām izmaiņām līguma aktīvu un līguma saistību atlikumā pārskata periodā. Paskaidrojums ietver kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Piemēri par izmaiņām uzņēmuma līguma aktīvu un līguma saistību atlikumā ietver jebko no turpmāk minētā: a) izmaiņas komercdarbības apvienošanas dēļ; b) kumulatīvi ieņēmumu korekcijas, kas ietekmē attiecīgo līguma aktīvu vai līguma saistības, tostarp korekcijas, kuras rodas no izmaiņām progresa novērtējumā, izmaiņām darījuma cenas aplēsē (tostarp visas izmaiņas novērtējumā par to, vai mainīgās atlīdzības aplēse ir ierobežota) vai izmaiņas līgumā; c) līguma aktīva vērtības samazinājums; d) izmaiņas laikposmā, kas nepieciešams, lai atlīdzība kļūtu beznosacījuma (t. i., lai līguma aktīvu varētu pārklasificēt kā saņemamo summu); un e) izmaiņas laikposmā, kurā jāīsteno izpildes pienākums (t. i., lai atzītu ieņēmumus, kas rodas no līguma saistībām).

Izpildes pienākumi

119

Uzņēmums atklāj informāciju par saviem izpildes pienākumiem līgumos ar klientiem, ietverot aprakstu par visu turpmāk minēto: a) laikposms, kurā uzņēmums parasti īsteno savus izpildes pienākumus (piemēram, veicot nosūtīšanu, piegādi, sniedzot vai pabeidzot pakalpojumus), tostarp, kad izpildes pienākumi ir īstenoti pārdošanas līgumā ar atliktu piegādi (bill-and-hold); b) nozīmīgi maksājumu noteikumi (piemēram, kad ir pienācis maksājuma termiņš, vai līgumam ir ievērojams finansēšanas komponents, vai atlīdzības summa ir mainīga un vai mainīgās atlīdzības aplēse parasti ir ierobežota saskaņā ar 56.–58. punktu); c) to preču vai pakalpojumu būtība, ko uzņēmums ir apsolījis nodot, uzsverot visus izpildes pienākumus, kuri ietver vienošanos ar citu pusi par preču vai pakalpojumu nodošanu (t. i., ja uzņēmums rīkojas kā aģents); d) pienākumi atgriezt preci, nodrošināt atmaksu vai līdzīgi pienākumi; un e) garantiju veidi un attiecīgās saistības.

Darījuma cena, kas iedalīta atlikušajiem izpildes pienākumiem

120

Uzņēmums atklāj turpmāk minēto informāciju par saviem atlikušajiem izpildes pienākumiem: a) darījuma cenas kopsumma, kas iedalīta izpildes pienākumiem, kuri nav īstenoti (vai daļēji nav īstenoti) pārskata perioda beigās; un b) paskaidrojumi, kad uzņēmums plāno atzīt kā ieņēmumus summu, kas atklāta saskaņā ar 120. panta a) apakšpunktu: uzņēmums paskaidrojumus atklāj vienā no turpmāk minētajiem veidiem: i) kvantitatīvi, izmantojot tos pašus laika periodus, kas būtu vispiemērotākie atlikušo izpildes pienākumu ilgumam; vai ii) izmantojot kvalitatīvu informāciju.

121

Praktiskos nolūkos uzņēmumam nav jāatklāj 120. punktā minētā informācija attiecībā uz izpildes pienākumu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem: a) izpildes pienākums ir daļa no līguma, kura sākotnējais plānotais ilgums ir viens gads vai mazāk; vai b) uzņēmums atzīst ieņēmumus no izpildes pienākuma īstenošanas saskaņā ar B16. punktu.

122

Uzņēmums, izmantojot kvalitatīvo informācijas atklāšanas veidu, paskaidro, vai tas piemēro 121. punktā minēto praktisko paņēmienu un vai atlīdzība no līgumiem ar klientiem nav ietverta darījuma cenā un, līdz ar to, nav ietverta informācijā, kas atklāta saskaņā ar 120. punktu. Piemēram, darījuma cenas aplēse neietvertu nekādas mainīgās atlīdzības aplēstās summas, kas ir ierobežotas (sk. 56.–58. punktu).

Nozīmīgi vērtējumi šā standarta piemērošanā

123

Uzņēmums atklāj vērtējumus un izmaiņas vērtējumos, kas izdarītas, piemērojot šo standartu un kas ievērojami ietekmē no līgumiem ar klientiem gūto ieņēmumu summu un laika grafika noteikšanu. Jo īpaši, uzņēmums paskaidro vērtējumus un izmaiņas vērtējumos, kas izmantoti, lai noteiktu abus turpmāk minētos elementus: a) izpildes pienākumu īstenošanas laika grafiku (sk. 124.–125. punktu); un b) darījuma cenu un summas, kas iedalītas izpildes pienākumiem (sk. 126. punktu).

Izpildes pienākumu īstenošanas laika grafika noteikšana

124

Attiecībā uz izpildes pienākumiem, ko uzņēmums īsteno laika gaitā, uzņēmums atklāj abus no turpmāk norādītajiem elementiem: a) metodes, kas izmantotas ieņēmumu atzīšanai (piemēram, apraksts par izmantotajām rezultātu metodēm vai resursu metodēm un to, kā minētās metodes ir piemērotas); un b) paskaidrojums par to, kāpēc izmantotās metodes sniedz patiesu atainojumu par preču vai pakalpojumu nodošanu.

125

Attiecībā uz izpildes pienākumiem, kas īstenoti konkrētā brīdī, uzņēmums atklāj nozīmīgus vērtējumus, kuri izdarīti, novērtējot to, kad klients iegūst kontroli pār apsolītajām precēm vai pakalpojumiem.

Darījuma cenas un izpildes pienākumiem iedalīto summu noteikšana

126

Uzņēmums atklāj informāciju par metodēm, resursiem un pieņēmumiem, kas ir izmantoti, veicot visas turpmāk minētās darbības: a) nosakot darījuma cenu, kas ietver, bet neizslēdz mainīgās atlīdzības aplēšanu, atlīdzības pielāgošanu naudas laika vērtības ietekmei un bezskaidras naudas atlīdzības novērtēšanu; b) novērtējot, vai mainīgās atlīdzības aplēses ir ierobežotas; c) iedalot darījuma cenu, tostarp aplēšot apsolīto preču vai pakalpojumu savrupo pārdošanas cenu un iedalot diskontus un mainīgo atlīdzību konkrētai līguma daļai (ja piemērojams); un d) novērtējot pienākumu atgriezt preci, nodrošināt atmaksu vai līdzīgus pienākumus.

Aktīvi, kas atzīti no izmaksām, lai iegūtu vai izpildītu līgumu ar klientu

127

Uzņēmums apraksta abus turpmāk minētos elementus: a) lēmumus, kas izdarīti, nosakot izmaksu apjomu, kuras radušās, lai iegūtu vai izpildītu līgumu ar klientu (saskaņā ar 91. vai 95. punktu); un b) metodi, ko tas izmanto, lai noteiktu amortizāciju katrā pārskata periodā.

128

Uzņēmums atklāj visu turpmāk minēto: a) tādu aktīvu beigu atlikumu, kas atzīti no izmaksām, kuras radušās, lai iegūtu vai izpildītu līgumu ar klientu (saskaņā ar 91. vai 95. punktu), pēc aktīva galvenās kategorijas (piemēram, izmaksas, lai iegūtu līgumus ar klientiem, izmaksas pirms līguma slēgšanas un izveides izmaksas); un b) amortizācijas summu un visus vērtības samazinājuma zaudējumus, kas atzīti pārskata periodā.

Praktiskie paņēmieni

129

Ja uzņēmums izvēlas izmantot praktisko paņēmienu, kas minēts 63. punktā (par nozīmīga finanšu komponenta esamību) vai 94. punktā (par līguma iegūšanas papildu izmaksām), uzņēmums atklāj šo faktu.

16. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Noma

MĒRĶI

1

Šajā standartā izklāstīti nomas atzīšanas, novērtēšanas, uzrādīšanas un informācijas atklāšanas principi. Tā mērķis ir nodrošināt, ka nomnieki un iznomātāji sniedz attiecīgo informāciju tādā veidā, kas patiesi sniedz informāciju par šiem darījumiem. Šī informācija ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt ietekmi, kāda nomai ir uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu.

2

Piemērojot šo standartu, uzņēmums ņem vērā līgumu noteikumus un visus būtiskos faktus un apstākļus. Uzņēmums konsekventi piemēro šo standartu līgumiem ar līdzīgām iezīmēm un līdzīgos apstākļos.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Uzņēmums šo standartu piemēro visām nomām, tostarp lietošanas tiesību aktīvu nomai apakšnomā, izņemot: a) nomas par minerālu, naftas, dabasgāzes un līdzīgu neatjaunojamo resursu izpēti vai lietošanu; b) nomnieka turējumā esošu bioloģisko aktīvu, uz kuriem attiecas 41. SGS “Lauksaimniecība”, nomu; c) vienošanās par pakalpojumu koncesiju, uz kuru attiecas 12. SFPIK “Vienošanās par pakalpojumu koncesiju”; d) iznomātāja piešķirtas intelektuālā īpašuma licences, uz kurām attiecas 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”; un e) nomnieka turējumā esošas tiesības saskaņā ar licences līgumiem, uz kuriem attiecas 38. SGS “Nemateriālie aktīvi”, attiecībā uz, piemēram, kinofilmām, videoierakstiem, lugām, manuskriptiem, patentiem un autortiesībām.

4

Nomnieks var, taču tam nav pienākuma, piemērot šo standartu to nemateriālu aktīvu nomai, kas nav minēti 3. punkta e) apakšpunktā.

ATBRĪVOJUMI ATTIECĪBĀ UZ ATZĪŠANU (B3.–B8. PUNKTS)

5

Nomnieks var izvēlēties nepiemērot 22.–49. punkta prasības: a) īstermiņa nomai un b) nomai, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību (atbilstoši B3.–B8. punktā aprakstītajam).

6

Ja nomnieks izvēlas nepiemērot 22.–49. punkta prasības īstermiņa nomai vai nomai, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību, nomnieks ar šo nomu saistītos nomas maksājumus atzīst kā izdevumus pēc lineārās metodes nomas termiņa laikā vai pēc citas sistemātiskas metodes. Nomnieks piemēro citu sistemātisku metodi, ja attiecīgā metode labāk atspoguļo nomnieka saimniecisko labumu gūšanas modeli.

7

Ja nomnieks uzskaita īstermiņa nomu, piemērojot 6. punktu, nomnieks uzskata nomu par jaunu nomu šā standarta izpratnē, ja: a) tiek veikts nomas grozījums; vai b) notiek jebkādas nomas termiņa izmaiņas (piemēram, nomnieks izmanto iespēju, kuru iepriekš nebija ņēmis vērā, nosakot nomas termiņu).

8

Izvēli attiecībā uz īstermiņa nomu izdara pa pamatā esošo aktīvu klasēm, uz kurām attiecas lietošanas tiesības. Pamatā esošo aktīvu klase ir pēc būtības līdzīgu un uzņēmuma darbībā līdzīgi izmantotu pamatā esošu aktīvu grupa. Izvēli attiecībā uz nomu, kuras pamatā esošais aktīvs ir ar zemu vērtību, var izdarīt katrai nomai atsevišķi.

NOMAS IDENTIFICĒŠANA (B9.–B33. PUNKTS)

9

Noslēdzot līgumu, uzņēmums izvērtē, vai līgums ir noma vai ietver nomu. Līgums ir noma vai ietver nomu, ja līgums piešķir tiesības kontrolēt identificēta aktīva izmantošanu noteiktu laika periodu apmaiņā pret atlīdzību. Standarta B9.–B31. punktā sniegti norādījumi, kā izvērtēt to, vai līgums ir noma vai ietver nomu.

10

Laika periodu var izteikt identificētā aktīva lietošanas daudzuma vienībās (piemēram, atbilstoši ražošanas vienību skaitam, kuru izgatavošanā tiks izmantota iekārta).

11

Uzņēmums atkārtoti izvērtē, vai līgums ir noma vai satur to, vienīgi tad, ja tiek grozīti līguma noteikumi.

Līguma sastāvdaļu nošķiršana

12

Attiecībā uz līgumu, kas ir noma vai ietver nomu, uzņēmums katru līgumā iekļauto nomas sastāvdaļu uzskaita kā nomu atsevišķi no līguma sastāvdaļām, kas nav noma, ja vien uzņēmums neizmanto 15. punktā noteikto praktisko paņēmienu. Standarta B32.–B33. punktā sniegti norādījumi līguma sastāvdaļu nošķiršanai.

Nomnieks

13

Attiecībā uz līgumu, kas ietver nomas sastāvdaļu un vienu vai vairākas papildu nomas sastāvdaļas vai sastāvdaļas, kas nav noma, nomnieks līgumā iekļauto atlīdzību sadala uz katru nomas sastāvdaļu, pamatojoties uz nomas sastāvdaļas relatīvo atsevišķo cenu un sastāvdaļu, kas nav noma, atsevišķo cenu kopsummu.

14

Nomas sastāvdaļu un sastāvdaļu, kas nav noma, relatīvo atsevišķo cenu nosaka, pamatojoties uz cenu, ko iznomātājs vai līdzīgs piegādātājs atsevišķi noteiktu uzņēmumam par šo sastāvdaļu vai tai līdzīgu sastāvdaļu. Ja vērā ņemamu atsevišķo cenu nevar nekavējoties noteikt, nomnieks atsevišķo cenu nosaka, maksimāli izmantojot pieejamo informāciju.

15

Praktisku iemeslu dēļ nomnieks var izvēlēties pa pamatā esošo aktīvu klasēm nenodalīt sastāvdaļas, kas nav noma, no nomas sastāvdaļām, un tā vietā uzskaitīt katru nomas sastāvdaļu un saistītās sastāvdaļas, kas nav noma, kā vienotu nomas sastāvdaļu. Nomnieks nepiemēro šo praktisko paņēmienu iegultiem atvasinātajiem instrumentiem, kas atbilst 9. SFPS “Finanšu instrumenti” 4.3.3. punkta kritērijiem.

16

Ja netiek izmantots 15. punktā minētais praktiskais paņēmiens, nomnieks sastāvdaļas, kas nav noma, uzskaita, piemērojot citus piemērojamos standartus.

Iznomātājs

17

Attiecībā uz līgumu, kas satur nomas sastāvdaļu un vienu vai vairākas papildu nomas sastāvdaļas vai sastāvdaļas, kas nav noma, līgumā noteikto atlīdzību iznomātājs sadala, piemērojot 15. SFPS 73.–90. punktu.

NOMAS TERMIŅŠ (B34.–B41. PUNKTS)

18

Uzņēmums par nomas termiņu nosaka nomas neatceļamo periodu kopā ar: a) periodiem, uz kuriem attiecas iespēja pagarināt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju izmantos; un b) periodiem, uz kuriem attiecas iespēja izbeigt nomu, ja pastāv pamatota pārliecība, ka nomnieks šo iespēju neizmantos.

19

Izvērtējot, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka nomnieks izmantos iespēju pagarināt nomu vai neizmantos iespēju izbeigt nomu, uzņēmums apsver visus būtiskos faktus un apstākļus, kas nomniekam rada ekonomisko stimulu izmantot iespēju pagarināt nomu vai neizmantot iespēju izbeigt nomu, kā minēts B37.–B40. punktos.

20

Nomnieks atkārtoti izvērtē, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka tas izmantos iespēju pagarināt nomu vai neizmantos iespēju izbeigt nomu, iestājoties būtiskam notikumam vai būtiskām apstākļu izmaiņām, kas: a) atrodas nomnieka kontrolē; un b) ietekmē to, vai ir pamatota pārliecība, ka nomnieks izmantos iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta tā nomas termiņa novērtējumā, vai neizmantot iespēju, kura iepriekš ir bijusi iekļauta tā nomas termiņa novērtējumā (kā minēts B41. punktā).

21

Uzņēmums pārskata nomas termiņu, ja notiek izmaiņas nomas neatceļamajā periodā. Piemēram, nomas neatceļamais periods mainīsies, ja: a) nomnieks izmanto iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā; b) nomnieks neizmanto iespēju, kas iepriekš ir bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā; c) iestājas gadījums, kas saskaņā ar līgumu liek nomniekam izmantot iespēju, kas iepriekš nav bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā; vai d) iestājas gadījums, kas saskaņā ar līgumu liedz nomniekam izmantot iespēju, kas iepriekš ir bijusi iekļauta nomnieka veiktajā nomas termiņa novērtējumā.

NOMNIEKS

Atzīšana

22

Sākuma datumā nomnieks atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības.

Novērtējums

Sākotnējā novērtēšana

Lietošanas tiesību aktīva sākotnējā novērtēšana

23

Sākuma datumā nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu pēc tā izmaksām.

24

Lietošanas tiesību aktīva izmaksas veido: a) nomas saistību sākotnējā novērtējuma summa, kā minēts 26. punktā; b) jebkuri nomas maksājumi, kas izdarīti sākuma datumā vai pirms tā, atskaitot saņemtos nomas veicināšanas maksājumus; c) jebkuras sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās nomniekam; un d) to izmaksu aplēse, kas nomniekam radīsies no pamatā esošā aktīva nojaukšanas un likvidācijas, tā atrašanās vietas atjaunošanas vai pamatā esošā aktīva atjaunošanas nomas noteikumos noteiktajā stāvoklī, izņemot, ja minētās izmaksas rodas, ražojot krājumus. Nomniekam par šīm izmaksām rodas saistības sākuma datumā vai kā pamatā esošā aktīva izmantošanas sekas noteiktā periodā.

25

Nomnieks atzīst 24. punkta d) apakšpunktā minētās izmaksas kā daļu no lietošanas tiesību aktīva izmaksām tad, kad tam rodas saistības par šīm izmaksām. Nomnieks piemēro 2. SGS “Krājumi” izmaksām, kas ir radušās noteiktā periodā, izmantojot lietošanas tiesību aktīvu, lai šajā periodā ražotu krājumus. Saistības par šādām izmaksām, kas uzskaitītas, piemērojot šo standartu vai 2. SGS, atzīst un novērtē, piemērojot 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

Nomas saistību sākotnējā novērtēšana

26

Sākuma datumā nomnieks nomas saistības novērtē kā šajā datumā nenomaksāto nomas maksājumu pašreizējo vērtību. Nomas maksājumus diskontē, izmantojot nomā ietverto procentu likmi, ja to ir iespējams viegli noteikt. Ja šo likmi nav iespējams viegli noteikt, nomnieks izmanto nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi.

27

Sākuma datumā nomas maksājumi, ko iekļauj nomas saistību novērtējumā, ietver šādus maksājumus par tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā, kas nav samaksāti sākuma datumā: a) fiksētos nomas maksājumus (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus, kā minēts B42. punktā), atskaitot saņemamos nomas veicināšanas maksājumus; b) mainīgos nomas maksājumus, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes un sākotnēji tikuši novērtēti, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā (kā minēts 28. punktā); c) summas, kas nomniekam būtu jāmaksā kā atlikušās vērtības garantijas; d) pirkšanas iespējas izmantošanas cenu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju (izvērtē, ņemot vērā B37–B40. punktā minētos faktorus); un e) soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo, ka nomnieks izmanto iespēju izbeigt nomu.

28.

Mainīgi nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes saskaņā ar 27. punkta b) apakšpunktu, ir, piemēram, ar patēriņa cenu indeksu saistīti maksājumi, ar standarta procentu likmi (piemēram, LIBOR) saistīti maksājumi vai maksājumi, kas mainās, lai atspoguļotu izmaiņas tirgus nomas likmēs.

Turpmāka novērtēšana

Lietošanas tiesību aktīva turpmāka novērtēšana

29.

Pēc sākuma datuma nomnieks lietošanas tiesību aktīvu novērtē, piemērojot izmaksu modeli, izņemot, ja tas piemēro kādu no 34. un 35. punktā aprakstītajiem novērtēšanas modeļiem.

Izmaksu modelis

30

Lai piemērotu izmaksu modeli, nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu tā izmaksās: a) atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās; un b) veicot korekcijas atbilstoši 36. punkta c) apakšpunktā noteiktajam nomas saistību atkārtotajam novērtējumam.

31

Nomnieks, aprēķinot lietošanas tiesību aktīva nolietojumu, piemēro 16. SGS “Pamatlīdzekļi” nolietojuma prasības, ievērojot 32. punktā noteikto.

32

Ja ar nomu īpašuma tiesības uz pamatā esošo aktīvu nomas termiņa beigās tiek nodotas nomniekam vai ja lietošanas tiesību aktīva izmaksas atspoguļo to, ka nomnieks izmantos pirkšanas iespēju, nomnieks amortizē lietošanas tiesību aktīvu no sākuma datuma līdz pamatā esošā aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām. Citos gadījumos nomnieks amortizē lietošanas tiesību aktīvu no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai nomas termiņa beigām, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk.

33

Nomnieks piemēro 36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”, lai noteiktu, vai lietošanas tiesību aktīva vērtība ir samazinājusies, un lai uzskaitītu identificētos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Citi novērtēšanas modeļi

34

Ja nomnieks piemēro 40. SGS Ieguldījuma īpašums patiesās vērtības modeli savam ieguldījuma īpašumam, nomniekam patiesās vērtības modelis jāpiemēro arī lietošanas tiesību aktīviem, kas atbilst 40. SGS ieguldījuma īpašuma definīcijai.

35

Ja lietošanas tiesību aktīvi ir saistīti ar pamatlīdzekļu klasi, kurai nomnieks piemēro 16. SGS pārvērtēšanas modeli, nomnieks var izvēlēties piemērot minēto pārvērtēšanas modeli visiem ar šo pamatlīdzekļu klasi saistītajiem lietošanas tiesību aktīviem.

Nomas saistību turpmāka novērtēšana

36

Pēc sākuma datuma nomnieks novērtē nomas saistības: a) palielinot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu nomas saistību procentus; b) samazinot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu veiktos nomas maksājumus; un c) atkārtoti novērtējot uzskaites vērtību, lai atspoguļotu 39.–46. punktā noteikto atkārtoto vērtēšanu vai nomas grozījumus vai lai atspoguļotu pārskatītos pēc būtības fiksētos nomas maksājumus (skatīt B42. punktu).

37

Procenti no nomas saistībām katrā periodā nomas termiņā ir summa, kas veido pastāvīgu periodisku procentu likmi attiecībā uz nomas saistību atlikumu. Periodiskā procentu likme ir 26. punktā aprakstītā diskonta likme vai attiecīgā gadījumā – 41. punktā, 43. punktā vai 45. punkta c) apakšpunktā aprakstītā pārskatītā diskonta likme.

38

Pēc sākuma datuma nomnieks peļņā vai zaudējumos, ja izmaksas netiek iekļautas cita aktīva uzskaites vērtībā, piemērojot citus piemērojamos standartus, atzīst: a) nomas saistību procentus; un b) mainīgus nomas maksājumus, kas nav iekļauti nomas saistību novērtējumā tajā periodā, kurā iestājies notikums vai nosacījums, kas rada šo maksājumu pamatu.

Nomas saistību atkārtota vērtēšana

39

Pēc nomas sākuma datuma nomnieks piemēro 40.–43. punktu, lai atkārtoti novērtētu nomas saistības nolūkā atspoguļot izmaiņas nomas maksājumos. Nomnieks nomas saistību atkārtota novērtējuma summu uzskaita kā lietošanas tiesību aktīva korekciju. Tomēr, ja lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība samazinās līdz nullei un nomas saistību novērtējumā notiek tālāka samazināšana, nomnieks atkārtotas novērtēšanas atlikušo summu atzīst kā peļņu vai zaudējumus.

40

Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus ar pārskatīto diskonta likmi, ja iestājas kāds no šādiem gadījumiem: a) mainās nomas termiņš atbilstoši 20.–21. punktā aprakstītajam. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, pamatojoties uz pārskatīto nomas termiņu; vai b) mainās pamatā esošā aktīva pirkšanas iespējas novērtējums, ņemot vērā 20.–21. punktā minētos gadījumus un apstākļus saistībā ar pirkšanas iespēju. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, lai atspoguļotu izmaiņas summās, kas maksājamas saskaņā ar pirkšanas iespēju.

41

Piemērojot 40. punktu, nomnieks par pārskatīto diskonta likmi nosaka nomā ietverto procentu likmi uz atlikušo nomas termiņu, ja to ir iespējams noteikt nekavējoties, vai nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi atkārtotās vērtēšanas datumā, ja nomā ietverto procentu likmi nekavējoties noteikt nav iespējams.

42

Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus, ja iestājas kāds no šādiem gadījumiem: a) mainās summas, ko paredzēts maksāt saskaņā ar atlikušās vērtības garantiju. Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus, lai atspoguļotu izmaiņas summās, kuras ir paredzēts maksāt saskaņā ar atlikušās vērtības garantiju; b) mainās nākotnes nomas maksājumi, jo ir mainījies indekss vai likme, ko lieto šo maksājumu noteikšanai, ieskaitot, piemēram, izmaiņu, ar ko atspoguļo tirgus nomas likmju izmaiņas pēc tirgus nomas pārskatīšanas. Nomnieks atkārtoti novērtē nomas saistības, lai atspoguļotu minētos pārskatītos nomas maksājumus, vienīgi tad, ja mainās naudas plūsma (t. i., kad stājas spēkā nomas maksājumu korekcija). Nomnieks nosaka pārskatītos nomas maksājumus atlikušajam nomas termiņam, pamatojoties uz pārskatītajiem līgumiskajiem maksājumiem.

43

Piemērojot 42. punktu, nomnieks izmanto nemainītu diskonta likmi, izņemot, ja nomas maksājumu izmaiņas izriet no mainīgas procentu likmes izmaiņas. Šādā gadījumā nomnieks izmanto pārskatītu diskonta likmi, kas atspoguļo procentu likmes izmaiņas.

Nomas grozījumi

44

Nomnieks nomas grozījumu uzskaita kā atsevišķu nomu, ja: a) grozījums paplašina nomas darbības jomu, papildinot to ar tiesībām lietot vienu vai vairākus pamatā esošos aktīvus; un b) atlīdzība par nomu pieaug par summu, kas ir samērota ar darbības jomas paplašināšanas atsevišķo cenu un ar jebkādām nepieciešamajām šīs atsevišķās cenas korekcijām, kuras atspoguļo konkrētā līguma apstākļus.

45

Nomas grozījumam, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, nomnieks nomas grozījuma spēkā stāšanās datumā: a) sadala grozītajā līgumā noteikto atlīdzību, piemērojot 13.–16. punktu; b) nosaka grozītās nomas termiņu, piemērojot 18.–19. punktu; un c) atkārtoti novērtē nomas saistības, diskontējot pārskatītos nomas maksājumus ar pārskatīto diskonta likmi. Par pārskatīto diskonta likmi nosaka nomā ietverto procentu likmi par atlikušo nomas termiņu, ja to ir iespējams noteikt nekavējoties, vai nomnieka salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi grozījuma spēkā stāšanās datumā, ja nomā ietverto procentu likmi nekavējoties noteikt nav iespējams.

46

Nomas grozījumam, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, nomnieks nomas saistību atkārtotu novērtēšanu uzskaita: a) samazinot lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtību, lai atspoguļotu pilnīgu vai daļēju nomas izbeigšanu nomas grozījumiem, kas samazina nomas darbības jomu. Nomnieks jebkurus guvumus vai zaudējumus, kas ir saistīti ar pilnīgu vai daļēju nomas izbeigšanu, iekļauj peļņā vai zaudējumos; b) izdarot atbilstošu lietošanas tiesību aktīva korekciju pārējiem nomas grozījumiem.

46 A

Nomnieks kā praktisku paņēmienu var izvēlēties nenovērtēt, vai nomas koncesija, kas atbilst 46.B punkta nosacījumiem, ir nomas līguma grozījums. Nomnieks, kas izdara šādu izvēli, uzskaita visas izmaiņas nomas maksājumos, kas izriet no nomas koncesijas, tādā pašā veidā, kā, piemērojot šo standartu, uzskaitītu izmaiņas, ja izmaiņas nebūtu nomas līguma grozījums.

46 B

Praktiskais paņēmiens, kas minēts 46.A punktā, ir piemērojams tikai nomas koncesijām, kas notiek tiešā Covid-19 pandēmijas ietekmē, un tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: a) izmaiņu nomas maksājumos rezultāts ir pārskatīta atlīdzība par nomu, kas ir būtībā vienāda ar vai mazāka par atlīdzību par nomu tieši pirms izmaiņām; b) jebkurš nomas maksājumu samazinājums ietekmē tikai tos maksājumus, kas sākotnēji bija jāveic 2022. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma (piemēram, nomas koncesija atbilstu šim nosacījumam, ja tās rezultātā tiktu samazināti nomas maksājumi 2022. gada 30. jūnijā vai pirms šā datuma un palielināti nomas maksājumi pēc 2022. gada 30. jūnija); un c) citos nomas nosacījumos nav būtisku izmaiņu.

Uzrādīšana

47

Nomnieks finansiālā stāvokļa pārskatā vai piezīmēs norāda: a) lietošanas tiesību aktīvus atsevišķi no citiem aktīviem. Ja nomnieks finansiālā stāvokļa pārskatā lietošanas tiesību aktīvus neuzrāda atsevišķi, nomnieks: i) iekļauj lietošanas tiesību aktīvus tajā pašā postenī, kurā tiktu uzrādīti attiecīgie pamatā esošie aktīvi, ja uz tiem būtu īpašuma tiesības; un ii) norāda, kuros finansiālā stāvokļa pārskata posteņos ietverti šie lietošanas tiesību aktīvi. b) nomas saistības atsevišķi no citām saistībām. Ja nomnieks finanšu stāvokļa pārskatā nomas saistības neuzrāda atsevišķi, nomnieks norāda, kurā finansiālā stāvokļa pārskata postenī ir iekļautas šīs saistības.

48

47. punkta a) apakšpunkta prasība neattiecas uz lietošanas tiesību aktīviem, kas atbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai un kurus finansiālā stāvokļa pārskatā uzrāda kā ieguldījuma īpašumu.

49

Peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā nomnieks procentu izdevumus par nomas saistībām uzrāda atsevišķi no lietošanas tiesību aktīva nolietojuma izmaksām. Nomas saistību procentu izdevumi ir daļa no finansēšanas izmaksām, kas atbilstoši 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” 82. punkta b) apakšpunktam peļņas vai zaudējumu un pārējo apvienoto ienākumu pārskatā jāuzrāda atsevišķi.

50

Naudas plūsmas pārskatā nomnieks klasificē: a) naudas maksājumus par nomas saistību pamatsummas daļu – kā finansēšanas darbību; b) naudas maksājumus par nomas saistību procentu daļu, samaksātajiem procentiem piemērojot 7. SGS “Naudas plūsmas pārskati”; un c) īstermiņa nomas maksājumus, maksājumus par zemas vērtības aktīvu nomu un mainīgos nomas maksājumus, kas nav iekļauti nomas saistības aprēķinos, – kā pamatdarbību.

Informācijas atklāšana

51

Informācijas atklāšanas mērķis ir panākt, lai nomnieks piezīmēs atklātu informāciju, kura kopā ar finansiālā stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā sniegto informāciju ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt nomas ietekmi uz nomnieka finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu. 52.–60. punktā ir noteiktas prasības šā mērķa sasniegšanai.

52

Nomnieks informāciju par tā nomas attiecībām, kurās tas ir nomnieks, atklāj savos finanšu pārskatos vienā piezīmē vai atsevišķā sadaļā. Tomēr nomniekam nav atkārtoti jānorāda informācija, kas jau ir iekļauta citur finanšu pārskatos, ja šī informācija ir iekļauta ar savstarpēju norādi vienā piezīmē vai atsevišķā sadaļā par nomas attiecībām.

53

Nomnieks par pārskata periodu atklāj šādas summas: a) lietošanas tiesību aktīvu nolietojuma izmaksas pa pamatā esošo aktīvu klasēm; b) procentu izdevumi par nomas saistībām; c) ar īstermiņa nomu saistīti izdevumi, kas uzskaitīti, piemērojot 6. punktu. Šajos izdevumos neiekļauj izdevumus, kas ir saistīti ar nomu, kuras termiņš ir viens mēnesis vai mazāk; d) ar zemas vērtības aktīvu nomu saistītos izdevumus, kas uzskaitīti, piemērojot 6. punktu. Šajos izdevumos neiekļauj izdevumus, kas saistīti ar 53. punkta c) apakšpunktā iekļauto zemas vērtības aktīvu īstermiņa nomu; e) ar mainīgajiem nomas maksājumiem saistīti izdevumi, kas nav iekļauti nomas saistību novērtējumā; f) ienākumi no lietošanas tiesību aktīvu apakšnomas; g) par nomām izejošo naudas plūsmu kopsumma; h) papildinājumi lietošanas tiesību aktīviem; i) guvumi (zaudējumi), kas radušies no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumiem un j) lietošanas tiesību aktīvu uzskaites vērtība pārskata perioda beigās pa pamatā esošo aktīvu klasēm.

54

Nomnieks 53. punktā noteikto atklājamo informāciju sniedz tabulas veidā, izņemot, ja cits formāts ir tam piemērotāks. Atklātajās summās jāiekļauj izmaksas, ko nomnieks ir iekļāvis cita aktīva uzskaites vērtībā pārskata periodā.

55

Nomnieks atklāj tā saistību summu par īstermiņa nomām, kas uzskaitītas, piemērojot 6. punktu, ja to īstermiņa nomu portfelis, kuru tas uzņēmies, pārskata perioda beigās atšķiras no to īstermiņa nomu portfeļa, uz kuru attiecas 53. punkta c) apakšpunkta piemērošanas rezultātā atklātie izdevumi par īstermiņa nomu.

56

Ja lietošanas tiesību aktīvi atbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai, nomnieks piemēro 40. SGS informācijas atklāšanas prasības. Šādā gadījumā nomniekam par šiem lietošanas tiesību aktīviem nav jāatklāj 53. punkta a), f), h) vai j) apakšpunktā noteiktā informācija.

57

Ja nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvus pēc pārvērtētajām summām, piemērojot 16. SGS, nomnieks par šiem lietošanas tiesību aktīviem atklāj 16. SGS 77. punktā noteikto informāciju.

58

Nomnieks nomas saistību dzēšanas termiņa analīzi uzrāda, piemērojot 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana 39. un B11. punktu, atsevišķi no citu finanšu saistību dzēšanas termiņa analīzes.

59

Papildus 53.–58. punkta prasībām informācijas atklāšanai nomnieks atklāj papildu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par tā nomas darbībām, kas ir nepieciešama, lai izpildītu 51. punkta informācijas atklāšanas prasības (kā minēts B48. punktā). Minētā papildu informācija var ietvert (bet neaprobežojas ar) informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt: a) nomnieka nomas darbību būtību; b) nākotnes izejošās naudas plūsmas, kurām potenciāli var tikt pakļauts nomnieks un kuras nav atspoguļotas nomas saistību novērtējumā. Minētais ietver iespējamu risku, kas rodas no: i) mainīgiem nomas maksājumiem (kā minēts B49. punktā); ii) pagarināšanas un izbeigšanas iespējām (kā minēts B50. punktā); iii) atlikušās vērtības garantijām (kā minēts B51. punktā); un iv) vēl nesāktas nomas, ko uzņēmies nomnieks. c) ar nomu noteiktos ierobežojumus vai pienākumus; un d) pārdošanas ar saņemšanu atpakaļ nomā darījumus (kā minēts B52. punktā).

60

Nomnieks, kurš īstermiņa nomu vai zemas vērtības aktīvu nomu uzskaita, piemērojot 6. punktu, atklāj informāciju par to.

60 A

Ja nomnieks piemēro 46.A punktā minēto praktisko paņēmienu, nomnieks atklāj: a) ka ir piemērojis praktisko paņēmienu visām nomas koncesijām, kas atbilst 46.B punkta nosacījumiem, vai, ja to nepiemēro visām šādām nomas koncesijām, informāciju par to līgumu būtību, kuriem tas ir piemērojis praktisko paņēmienu (sk. 2. punktu); un b) summu, kas atzīta pārskata perioda peļņā vai zaudējumos, lai atspoguļotu izmaiņas nomas maksājumos, kas izriet no nomas koncesijām, kurām nomnieks ir piemērojis 46.A punktā minēto praktisko paņēmienu.

IZNOMĀTĀJS

Nomas klasifikācija (B53.–B58. punkts)

61

Iznomātājs katru savu nomu klasificē kā operatīvo nomu vai finanšu nomu.

62

Nomu klasificē kā finanšu nomu, ja ar to nodod būtībā visus riskus un atlīdzības, kas raksturīgas pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām. Nomu klasificē kā operatīvo nomu, ja tā nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar pamatā esoša aktīva īpašuma tiesībām.

63

Darījuma būtība, nevis līguma forma nosaka, vai noma ir finanšu noma vai operatīvā noma. Piemēri, kuri atsevišķi vai apvienojumā parasti varētu liecināt, ka noma klasificējama kā finanšu noma, ir šādi: a) ar nomu īpašuma tiesības uz pamatā esošu aktīvu tiek nodotas nomniekam līdz nomas termiņa beigām; b) nomniekam ir iespēja nopirkt pamatā esošu aktīvu par cenu, kura varētu būt pietiekami zemāka par patieso vērtību datumā, kad šādu iespēju var izmantot, un nomas sākuma datumā pastāv pietiekams pamats uzskatīt, ka šī iespēja tiks izmantota; c) nomas termiņš ietver aktīva saimnieciskās izmantošanas laika lielāko daļu pat tad, ja īpašuma tiesības netiek nodotas; d) sākuma datumā nomas maksājumu pašreizējā vērtība atbilst vismaz būtībā visai pamatā esošā aktīva patiesajai vērtībai; un e) pamatā esošais aktīvs ir tik specifisks, ka tikai nomnieks to var lietot bez lielu izmaiņu veikšanas.

64

Situācijas, kas atsevišķi vai apvienojumā arī varētu liecināt, ka noma klasificējama kā finanšu noma, ir šādas: a) ja nomnieks var atcelt nomu, iznomātāja zaudējumus saistībā ar nomas atcelšanu sedz nomnieks; b) guvumi vai zaudējumi no atlikušās vērtības patiesās vērtības svārstībām ietekmē nomnieku (piemēram, nomas maksas atlaides veidā, kas vienāda ar lielāko daļu pārdošanas ieņēmumu nomas beigās); un c) nomnieks var turpināt nomas otru periodu par nomas maksu, kas ir būtiski zemāka par nomas maksu tirgū.

65

Piemēri un rādītāji, kas minēti 63.–64. punktā, ne vienmēr ir pilnīgi. Ja no citām pazīmēm ir skaidrs, ka noma nenodod būtībā visus riskus un atlīdzības saistībā ar īpašuma tiesībām uz pamatā esošo aktīvu, noma tiek klasificēta kā operatīvā noma. Piemēram, tas var būt gadījumā, ja pamatā esošā aktīva īpašuma tiesības nomas beigās nodod apmaiņā pret mainīgu maksājumu, kas līdzvērtīgs tā attiecīgā brīža patiesajai vērtībai, vai tad, ja pastāv mainīgi nomas maksājumi, kā rezultātā iznomātājs nenodod būtībā visus šos riskus un atlīdzības.

66

Nomu klasificē sākuma datumā, un to atkārtoti izvērtē tikai tad, ja veikts nomas grozījums. Aplēšu izmaiņas (piemēram, saimnieciskās izmantošanas laika aplēšu vai pamatā esošā aktīva atlikušās vērtības izmaiņas) vai apstākļu izmaiņas (piemēram, nomnieka saistību neizpilde) nav pamats tam, lai veiktu jaunu nomas klasifikāciju grāmatvedības nolūkā.

Finanšu noma

Atzīšana un novērtēšana

67

Nomas sākuma datumā iznomātājs savā finansiālā stāvokļa pārskatā atzīst aktīvus, kurus tur saskaņā ar finanšu nomu, un uzrāda tos kā debitoru parādu summā, kas vienāda ar neto ieguldījumu nomā.

Sākotnējā novērtēšana

68

Iznomātājs izmanto nomā ietverto procentu likmi, lai novērtētu neto ieguldījumu nomā. Apakšnomas gadījumā, ja apakšnomā ietverto procentu likmi nevar noteikt nekavējoties, starpiznomātājs var izmantot galvenajai nomai izmantoto diskonta likmi (koriģējot par jebkurām ar apakšnomu saistītajām sākotnējām tiešajām izmaksām), lai aprēķinātu neto ieguldījumu apakšnomā.

69

Sākotnējās tiešās izmaksas, izņemot izmaksas, kas radušās ražotājiem vai tirgotājiem iznomātājiem, iekļauj neto ieguldījumu nomā sākotnējā novērtēšanā, un samazina nomas termiņa laikā uzskaitītos ienākumus. Nomā ietvertā procentu likme ir definēta tādā veidā, ka sākotnējās tiešās izmaksas ir automātiski iekļautas neto ieguldījumā nomā; nav nepieciešams tās pievienot atsevišķi.

Neto ieguldījumā nomā iekļauto nomas maksājumu sākotnējā novērtēšana

70

Nomas sākuma datumā nomas maksājumi, ko iekļauj neto ieguldījumu nomā novērtējumā, ietver šādus maksājumus par tiesībām lietot pamatā esošo aktīvu nomas termiņa laikā, kas nav saņemti nomas sākuma datumā: a) fiksēti nomas maksājumi (ieskaitot pēc būtības fiksētos nomas maksājumus, kā minēts B42. punktā), atskaitot nomas veicināšanas maksājumus; b) mainīgie nomas maksājumi, kas ir atkarīgi no indeksa vai likmes un sākotnēji tikuši aprēķināti, izmantojot indeksu vai likmi sākuma datumā; c) jebkuras atlikušās vērtības garantijas, ko iznomātājam sniedzis nomnieks, ar nomnieku saistīta persona vai ar iznomātāju nesaistīta trešā puse, kas ir finansiāli spējīga pildīt pienākumus saskaņā ar garantiju; d) pirkšanas iespējas izmantošanas cenu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka nomnieks izmantos šo iespēju (izvērtē, ņemot vērā B37. punktā minētos faktorus); un e) soda naudas maksājumi par nomas izbeigšanu, ja nomas termiņš atspoguļo, ka nomnieks izmanto iespēju izbeigt nomu.

Ražotāji vai tirgotāji iznomātāji

71

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs katrai no savām finanšu nomām tās sākuma datumā atzīst: a) ieņēmumus, kas ir pamatā esošā aktīva patiesā vērtība vai, ja tā ir zemāka, kā iznomātājam pienākošos nomas maksājumu pašreizējā vērtība, kas diskontēta pēc tirgus procentu likmes; b) pārdošanas izmaksas, kas ir pamatā esošā aktīva izmaksas vai uzskaites vērtība, ja tā ir atšķirīga, no kuras atņemta negarantētās atlikušās vērtības pašreizējā vērtība; un c) peļņu vai zaudējumus no pārdošanas (starpība starp pārdošanas ieņēmumiem un pārdošanas izmaksām) saskaņā ar tā ievēroto tiešās pārdošanas politiku, kam piemēro 15. SFPS. Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs peļņu vai zaudējumus no finanšu nomas pārdošanas atzīst nomas sākuma datumā neatkarīgi no tā, vai iznomātājs nodod pamatā esošo aktīvu 15. SFPS noteiktajā kārtībā.

72

Ražotāji vai tirgotāji bieži piedāvā klientiem izvēli – pirkt vai nomāt aktīvu. Ražotāja vai tirgotāja iznomātāja aktīva finanšu noma rada peļņu vai zaudējumus, kas ir ekvivalenti peļņai vai zaudējumiem, kuri rodas no pamatā esošā aktīva tiešas pārdošanas par parasto pārdošanas cenu, atspoguļojot piešķirtās apjoma vai tirdzniecības atlaides.

73

Ražotāji vai tirgotāji iznomātāji dažreiz nosaka mākslīgi zemas procentu likmes, lai piesaistītu klientus. Šādas likmes izmantošana nozīmētu, ka iznomātājs atzīst pārlieku lielu daļu no kopējā ienākuma no darījuma tā sākuma datumā. Ja tiek noteiktas mākslīgi zemas procentu likmes, ražotājs vai tirgotājs iznomātājs peļņu no pārdošanas ierobežo atbilstoši tādai, kas tiktu piemērota, ja tiktu noteikta tirgus procentu likme.

74

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs atzīst izmaksas saistībā ar finanšu nomas iegūšanu kā izdevumus nomas sākuma datumā, jo tie galvenokārt tiek saistīti ar ražotāja vai tirgotāja peļņas no pārdošanas veidošanu. Izmaksas, kas ražotājiem vai tirgotājiem iznomātājiem radušās saistībā ar finanšu nomas iegūšanu, neietilpst tiešo sākotnējo izmaksu definīcijā un līdz ar to netiek iekļautas neto ieguldījumos nomā.

Turpmāka novērtēšana

75

Iznomātājs atzīst finanšu ienākumus nomas termiņā, pamatojoties uz modeli, kas atspoguļo pastāvīgu, periodisku atdeves rādītāju attiecībā uz iznomātāja neto ieguldījumu nomā.

76

Iznomātāja mērķis ir sistemātiski un racionāli sadalīt finanšu ienākumus nomas termiņa laikā. Iznomātājs ar periodu saistītos nomas maksājumus attiecina pret bruto ieguldījumu nomā, lai samazinātu gan pamatsummu, gan nenopelnītos finanšu ienākumus.

77

Iznomātājs neto ieguldījumam nomā piemēro 9. SFPS atzīšanas pārtraukšanas un vērtības samazināšanas noteikumus. Iznomātājs regulāri pārskata aplēstās negarantētās atlikušās vērtības, ko izmanto, lai aprēķinātu bruto ieguldījumu nomā. Ja aprēķinātā negarantētā atlikusī vērtība ir samazinājusies, iznomātājs pārskata ienākumu sadalījumu nomas termiņa laikā un jebkuru samazinājumu attiecībā uz uzkrātajām summām atzīst nekavējoties.

78

Iznomātājs, kas klasificē finanšu nomas aktīvu kā turētu pārdošanai (vai iekļauj atsavināšanas grupā, kas tiek klasificēta kā turēta pārdošanai), piemērojot 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības” par aktīvu atskaitās saskaņā ar minēto standartu.

Nomas līguma grozījumi

79

Iznomātājs finanšu nomas grozījumu uzskaita kā atsevišķu nomu, ja ir izpildīti abi nosacījumi: a) grozījums paplašina nomas darbības jomu, papildinot to ar tiesībām lietot vienu vai vairākus pamatā esošos aktīvus; un b) atlīdzība par nomu pieaug par summu, kas ir samērota ar darbības jomas paplašināšanas atsevišķo cenu un ar jebkādām nepieciešamajām šīs atsevišķās cenas korekcijām, kuras atspoguļo konkrētā līguma apstākļus.

80

Finanšu nomas grozījumu, ko neuzskaita kā atsevišķu nomu, iznomātājs uzskaita šādi: a) ja noma būtu klasificējama kā operatīvā noma tad, ja grozījums būtu bijis spēkā nomas sākuma datumā, iznomātājs: i) uzskaita nomas grozījumu kā jaunu nomu, sākot ar grozījuma spēkā stāšanās datumu; un ii) aprēķina pamatā esošā aktīva uzskaites vērtību kā neto ieguldījumu nomā tieši pirms nomas grozījuma spēkā stāšanās datuma. b) citos gadījumos iznomātājs piemēro 9. SFPS prasības.

Operatīvā noma

Atzīšana un novērtēšana

81

Iznomātājs nomas maksājumus par operatīvo nomu atzīst kā ienākumus pēc lineārās metodes vai citas sistemātiskas metodes. Iznomātājs piemēro citu sistemātisku metodi, ja attiecīgā metode labāk atspoguļo no pamatā esošā aktīva izmantošanas gūtā saimnieciskā labuma samazināšanās modeli.

82

Iznomātājs izmaksas, ieskaitot nolietojumu, kas radušās, gūstot nomas ienākumus, atzīst par izdevumiem.

83

Iznomātājs sākotnējās tiešās izmaksas, kas radušās, iegūstot operatīvo nomu, pieskaita pamatā esošā aktīva uzskaites vērtībai un atzīst šīs izmaksas par izdevumiem nomas termiņā pēc tādas pašas metodes kā nomas ienākumus.

84

Nolietojamu pamatā esošu aktīvu, uz kuriem attiecas operatīvā noma, nolietošanas politikai jāatbilst iznomātāja parastajai līdzīgu aktīvu nolietošanas politikai. Iznomātājs nolietojumu aprēķina saskaņā ar 16. un 38. SGS.

85

Iznomātājs piemēro 36. SGS, lai noteiktu, vai pamatā esoša aktīva, uz kuru attiecas operatīvā noma, vērtība ir samazinājusies, un lai uzskaitītu identificētos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

86

Ražotājs vai tirgotājs iznomātājs neatzīst pārdošanas peļņu, uzsākot operatīvo nomu, jo tā nav pārdošanas ekvivalents.

Nomas grozījumi

87

Iznomātājs operatīvās nomas grozījumu uzskaita kā jaunu nomu no grozījuma spēkā stāšanās datuma, ar sākotnējo nomu saistītos iepriekš apmaksātos vai uzkrātos nomas maksājumus ņemot vērā kā daļu no nomas maksājumiem par jauno nomu.

Uzrādīšana

88

Iznomātājs pamatā esošos aktīvus, uz kuriem attiecas operatīvā noma, savā finansiālā stāvokļa pārskatā atspoguļo atbilstīgi pamatā esošā aktīva būtībai.

Informācijas atklāšana

89

Informācijas atklāšanas mērķis ir panākt, lai iznomātāji piezīmēs atklātu informāciju, kas kopā ar finansiālā stāvokļa pārskatā, peļņas vai zaudējumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā sniegto informāciju ļauj finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt nomas ietekmi uz iznomātāja finansiālo stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmu. 90.-97. punktā ir noteiktas prasības šā mērķa sasniegšanai.

90

Iznomātājs par pārskata periodu atklāj šādas summas: a) finanšu nomai: i) peļņu vai zaudējumus no pārdošanas; ii) finanšu ienākumus no neto ieguldījumiem nomā; un iii) ar mainīgajiem nomas maksājumiem saistītos ienākumus, kas nav iekļauti novērtējumā par neto ieguldījumu nomā. b) operatīvajai nomai – nomas ieņēmumus, atsevišķi atklājot ienākumus, kas ir saistīti ar mainīgajiem nomas maksājumiem, kuri nav atkarīgi no indeksa vai likmes.

91

Iznomātājs 90. punktā noteikto atklājamo informāciju sniedz tabulas veidā, izņemot, ja cits formāts ir tam piemērotāks.

92

Iznomātājs atklāj papildu kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par tā nomas darbībām, kas ir nepieciešama, lai izpildītu 89. punkta informācijas atklāšanas prasības. Minētā papildu informācija ietver (bet neaprobežojas ar) informāciju, kas palīdz finanšu pārskatu lietotājiem izvērtēt: a) iznomātāja nomas darbību būtību; un b) to, kā iznomātājs pārvalda risku, kas attiecas uz tiesībām, ko tas saglabā uz pamatā esošajiem aktīviem. Jo īpaši iznomātājs atklāj savu riska pārvaldības stratēģiju attiecībā uz tiesībām, ko tas saglabā uz pamatā esošajiem aktīviem, ieskaitot paņēmienus, ar kuriem iznomātājs samazina šo risku. Šādi paņēmieni var būt, piemēram, atpirkšanas līgumi, atlikušās vērtības garantijas vai mainīgi nomas maksājumi izmantošanai gadījumā, ja tiek pārsniegts noteikts ierobežojums.

Finanšu noma

93

Iznomātājs par būtiskām izmaiņām neto ieguldījuma finanšu nomā uzskaites vērtībā sniedz kvalitatīvus un kvantitatīvus skaidrojums.

94

Iznomātājs atklāj saņemamo nomas maksājumu dzēšanas termiņa analīzi, uzrādot nediskontētos nomas maksājumus, kas jāsaņem katru gadu, par vismaz katru no pirmajiem pieciem gadiem un kopējo summu par atlikušajiem gadiem. Iznomātājs salīdzina nediskontētos nomas maksājumus ar neto ieguldījumu nomā. Salīdzināšanā identificē nenopelnītos finanšu ienākumus, kas ir saistīti ar saņemamajiem nomas maksājumiem, un diskontēto negarantēto atlikušo vērtību.

Operatīvā noma

95

Pamatlīdzekļu posteņiem, uz kuriem attiecas operatīvā noma, iznomātājs piemēro 16. SGS informācijas atklāšanas prasības. Piemērojot 16. SGS informācijas atklāšanas prasības, iznomātājs sadala katru pamatlīdzekļu klasi aktīvos, uz kuriem attiecas operatīvā noma, un aktīvos, uz kuriem neattiecas operatīvā noma. Attiecīgi iznomātājs nodrošina 16. SGS noteiktās informācijas atklāšanu par aktīviem, uz kuriem attiecas operatīvā noma (atbilstoši pamatā esošo aktīvu klasēm), atsevišķi no tā īpašumā esošajiem aktīviem, kurus tur un izmanto pats iznomātājs.

96

Iznomātājs piemēro 36., 38., 40. un 41. SGS informācijas atklāšanas prasības piemēro aktīviem, uz kuriem attiecas operatīvā noma.

97

Iznomātājs atklāj nomas maksājumu dzēšanas termiņa analīzi, uzrādot nediskontētos nomas maksājumus, kas jāsaņem katru gadu, par vismaz katru no pirmajiem pieciem gadiem un kopējo summu par atlikušajiem gadiem.

PĀRDOŠANAS AR SAŅEMŠANU ATPAKAĻ NOMĀ DARĪJUMI

98

Ja uzņēmums (pārdevējs – nomnieks) nodod aktīvu citam uzņēmumam (pircējam – iznomātājam) un nomā šo aktīvu no pircēja – iznomātāja, gan pārdevējs – nomnieks, gan pircējs – iznomātājs nodošanas līgumu un nomu uzskaita, piemērojot 99.–103. punktu.

Izvērtēšana, vai aktīva nodošana ir pārdošana

99

Lai noteiktu, vai aktīva nodošana ir uzskatāma par šā aktīva pārdošanu, uzņēmums piemēro 15. SFPS prasības, kuras nosaka, kad izpildes pienākums ir īstenots.

Aktīva nodošana ir pārdošana

100

Ja aktīva nodošana, ko veic pārdevējs – nomnieks, atbilst 15. SFPS prasībām, lai to uzskaitītu kā aktīva pārdošanu: a) pārdevējs – nomnieks novērtē lietošanas tiesību aktīvu, kas rodas no saņemšanas atpakaļ nomā, kā daļu no iepriekšējās aktīva uzskaites vērtības, kas ir saistīta ar pārdevēja – nomnieka saglabātajām lietošanas tiesībām. Attiecīgi pārdevējs – nomnieks atzīst tikai to guvumu vai zaudējumu summu, kas ir saistīta ar pircējam – iznomātājam nodotajām tiesībām; b) pircējs – iznomātājs uzskaita aktīva pirkumu, lietojot piemērojamos standartus, savukārt nomai piemēro šajā standartā iznomātājam noteiktās uzskaites prasības.

101

Ja atlīdzības par aktīvu pārdošanu patiesā vērtība nav vienāda ar aktīva patieso vērtību vai ja nomas maksājumi neatbilst tirgus likmēm, uzņēmums veic šādas korekcijas, lai novērtētu ieņēmumus no pārdošanas pēc to patiesās vērtības: a) zem tirgus līmeņa esošus noteikumus uzskaita kā nomas maksājumu priekšapmaksu; un b) virs tirgus līmeņa esošus noteikumus uzskaita kā papildu finansējumu, ko pircējs – iznomātājs sniedz pārdevējam – nomniekam.

102

Jebkādu varbūtējo 101. punktā paredzēto korekciju summas uzņēmums aprēķina, pamatojoties uz šādiem rādītājiem, atkarībā no tā, kurš no tiem nosakāms vieglāk: a) starpība starp pārdošanas atlīdzības patieso vērtību un aktīva patieso vērtību; un b) starpība starp līgumisko nomas maksājumu pašreizējo vērtību un atbilstoši tirgus likmēm noteiktu nomas maksājumu pašreizējo vērtību.

Aktīva nodošana nav pārdošana

103

Ja aktīva nodošana, ko veic pārdevējs – nomnieks, neatbilst 15. SFPS prasībām, lai to uzskaitītu kā aktīva pārdošanu: a) pārdevējs – nomnieks turpina atzīt nodoto aktīvu un atzīst finanšu saistību darījuma summas apmērā. Finanšu saistību uzskaiti veic, piemērojot 9. SFPS; b) pircējs – iznomātājs neatzīst nodoto aktīvu un atzīst finanšu aktīvu darījuma summas apmērā. Finanšu aktīvu uzskaiti veic, piemērojot 9. SFPS.

PAGAIDU IZŅĒMUMS, KAS RODAS NO PROCENTU LIKMJU ETALONU REFORMAS

104

Nomnieks piemēro 105.–106. punktu visām nomas līguma izmaiņām, kas maina pamatu nākotnes nomas maksājumu noteikšanai procentu likmju etalona reformas rezultātā (sk. 9. SFPS 5.4.6. un 5.4.8. punktu). Šos punktus piemēro tikai šādām nomas līguma izmaiņām. Šajā nolūkā termins “procentu likmju etalona reforma” attiecas uz procentu likmju etalona reformu tirgus mērogā, kā aprakstīts 9. SFPS 6.8.2. punktā.

105

Praktiski nomnieks piemēro 42. punktu, lai uzskaitītu nomas līguma izmaiņas, kas nepieciešamas saskaņā ar procentu likmju etalona reformu. Šis praktiskais paņēmiens attiecas tikai uz šādām izmaiņām. Šajā nolūkā procentu likmju etalona reforma prasa veikt izmaiņas nomas līgumā tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi: a) izmaiņas ir nepieciešamas kā tiešas sekas procentu likmju etalona reformai; un b) jaunais pamats nomas maksājumu noteikšanai ir ekonomiski līdzvērtīgs iepriekšējam pamatam (t. i., pamats tieši pirms izmaiņām).

106

Tomēr, ja nomas līgumu grozījumi tiek veikti papildus tiem nomas līgumu grozījumiem, ko pieprasa procentu likmju etalona reforma, nomnieks piemēro šajā standartā noteiktās piemērojamās prasības, lai uzskaitītu visus vienlaikus veiktos nomas līgumu grozījumus, tostarp tos, ko pieprasa procentu likmju etalona reforma.

17. STARPTAUTISKO FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

“ Apdrošināšanas līgumi ”

MĒRĶI

1

17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi” ir noteikti principi attiecībā uz to apdrošināšanas līgumu atzīšanu, novērtēšanu, atspoguļošanu un informācijas atklāšanu, uz kuriem attiecas šā standarta darbības joma. 17. SFPS mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmums sniedz attiecīgo informāciju, kas patiesi atspoguļo minētos līgumus. Šī informācija dod pamatu finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt to, kā minētie apdrošināšanas līgumi ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas.

2

Piemērojot 17. SFPS, uzņēmums ņem vērā, vai tā materiālās tiesības un pienākumi ir noteikti līgumā vai normatīvajos aktos. Līgums ir tāda vienošanās starp divām vai vairākām pusēm, kas rada īstenojamas tiesības un pienākumus. Tiesību un pienākumu īstenojamību līgumā paredz likums. Līgumi var būt rakstiski, mutiski vai noteikti uzņēmuma ierastajā komercdarbības praksē. Līguma nosacījumos ir ietverti visi nosacījumi līgumā (tieši vai netieši), bet uzņēmums neņem vērā nosacījumus, kuriem nav komerciāls raksturs (t. i., nav vērā ņemamas ietekmes uz līguma ekonomisko struktūru). Netieši nosacījumi līgumā ietver nosacījumus, kas noteikti ar normatīvajiem aktiem. Prakse un procesi līgumu izveidei ar klientiem atšķiras atkarībā no jurisdikcijām, nozarēm un uzņēmumiem. Turklāt, tie var atšķirties uzņēmuma ietvaros (piemēram, tie var būt atkarīgi no klienta kategorijas vai apsolīto preču vai pakalpojumu būtības).

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Uzņēmums 17. SFPS piemēro: a) apdrošināšanas līgumiem, tostarp pārapdrošināšanas līgumiem, ko tas noslēdz; b) pārapdrošināšanas līgumiem, kurus tas tur; un c) ieguldījumu līgumiem ar diskrecionāras dalības iezīmēm, ko tas noslēdz, ja uzņēmums noslēdz arī apdrošināšanas līgumus.

4

Visas atsauces 17. SFPS uz apdrošināšanas līgumiem attiecas arī uz: a) turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, izņemot: i) atsauces uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem; un ii) kā minēts 60.–70.A punktā; b) ieguldījumu līgumiem ar diskrecionāras dalības iezīmēm, kā noteikts 3. punkta c) apakšpunktā, izņemot atsauci uz apdrošināšanas līgumiem, kas minēti 3. punkta c) apakšpunktā, un kā aprakstīts 71. punktā.

5

Visas atsauces 17. SFPS uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem attiecas arī uz apdrošināšanas līgumiem, ko uzņēmums iegādājies, nododot apdrošināšanas līgumus, vai uzņēmējdarbības apvienošanā, un kas nav turētie pārapdrošināšanas līgumi.

6

A papildinājumā ir sniegta apdrošināšanas līguma definīcija, un B papildinājuma B2.-B30. punktā ir sniegtas vadlīnijas par apdrošināšanas līguma definīciju.

7

Uzņēmums 17. SFPS nepiemēro: a) ražotāja, dīlera vai mazumtirgotāja sniegtām garantijām saistībā ar preču vai pakalpojumu pārdošanu klientam (sk. 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”); b) darba devēju aktīviem un saistībām darbinieku pabalsta plānos (sk. 19. SGS “Darbinieku pabalsti” un 2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”) un pensiju pabalstiem, kas uzrādīti noteiktos pensijas pabalsta plānos (sk. 26. SGS “Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana”); c) līgumā noteiktajām tiesībām vai pienākumiem, kas ir saistīti ar nefinanšu posteņa izmantošanu nākotnē vai ar tiesībām to izmantot (piemēram, dažu licenču maksas, autoratlīdzība, mainīgās un citas nomas maksas un līdzīgi posteņi: sk. 15. SGS, 38. SGS “Nemateriālie aktīvi” un 16. SFPS “Noma”); d) ražotāja, dīlera vai mazumtirgotāja sniegtām atlikušās vērtības garantijām un nomnieka atlikušās vērtības garantijām, ja tās ir iekļautas nomas maksā (sk. 15. SFPS un 16. SFPS); e) finanšu garantiju līgumiem, izņemot, ja apdrošinātājs iepriekš ir tieši apgalvojis, ka tas šādus līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamo uzskaiti. Apdrošinātājs šādiem finanšu garantiju līgumiem izvēlas piemērot vai nu 17. SFPS, vai 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”, 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” un 9. SFPS “Finanšu instrumenti”. Emitents šādu izvēli var izdarīt attiecībā uz katru atsevišķu līgumu; šāda izvēle attiecībā uz konkrēto līgumu nav atsaucama; f) iespējamai atlīdzībai, kas maksājama vai saņemama uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā (sk. 3. SFPS: “Uzņēmējdarbības apvienošana”); g) apdrošināšanas līgumiem, kuros uzņēmums ir apdrošinājuma ņēmējs, izņemot, ja minētie līgumi ir turētie pārapdrošināšanas līgumi (sk. 3. punkta b) apakšpunktu); h) kredītkaršu līgumiem vai līdzīgiem līgumiem, kas paredz kredīta vai maksāšanas kārtību un kas atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, tikai un vienīgi tad, ja uzņēmums neatspoguļo ar atsevišķu klientu saistītā apdrošināšanas riska novērtējumu, nosakot ar šo klientu noslēgtā līguma cenu (sk. 9. SFPS un citus piemērojamos SFPS standartus). Tomēr tikai un vienīgi tad, ja 9. SFPS pieprasa uzņēmumam nodalīt apdrošināšanas seguma komponenti (sk. 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunkta iv) punktu), kas ir iegults šādā līgumā, uzņēmums šim komponentam piemēro 17. SFPS.

8

Daži līgumi atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, bet to primārais mērķis ir pakalpojumu sniegšana par fiksētu maksu. Uzņēmums šādiem līgumiem, ko tas noslēdz, var izvēlēties piemērot 15. SFPS, nevis 17. SFPS tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Uzņēmums var veikt šādu izvēli attiecībā uz katru atsevišķu līgumu, bet šāda izvēle attiecībā uz konkrēto līgumu nav atsaucama. Nosacījumi ir šādi: a) uzņēmums, nosakot līguma cenu ar atsevišķu klientu, cenā neatspoguļo riska novērtējumu, kas saistīts ar šādu klientu; b) līgumā paredzēts sniegt kompensāciju klientam, sniedzot pakalpojumus, nevis veicot skaidras naudas maksājumus klientam; un c) apdrošināšanas risks, kas ir nodots ar līgumu, galvenokārt izriet no tā, ka klients izmanto pakalpojumus, nevis no nenoteiktības par minēto pakalpojumu izmaksām.

8 A

Daži līgumi atbilst apdrošināšanas līguma definīcijai, bet kompensāciju par apdrošinātiem gadījumiem ierobežo līdz summai, kas citādi nepieciešama, lai nokārtotu apdrošinājuma ņēmēja saistības, kas izriet no līguma (piemēram, atteikšanās no aizdevuma nāves gadījumā). Uzņēmums izvēlas piemērot vai nu 17. SFPS, vai 9. SFPS šādiem līgumiem, kurus tas noslēdz, ja vien šādi līgumi nav izslēgti no 17. SFPS darbības jomas saskaņā ar 7. punktu. Uzņēmums izdara šādu izvēli par katru apdrošināšanas līgumu portfeli, un izdarītā izvēle par katru portfeli ir neatsaucama.

Apdrošināšanas līgumu kombinācija

9

Apdrošināšanas līgumu kopums vai līdzīgi līgumi ar to pašu līguma pusi vai ar saistītu līguma pusi var sasniegt vai var būt izstrādāti, lai sasniegtu vispārēju komerciālu ietekmi. Lai uzskaitītu šādu līgumu būtību, var būt nepieciešams līgumu kopumu vai līdzīgus līgumus skatīt kā vienu veselu. Piemēram, ja tiesības vai pienākumi vienā līgumā tikai pilnībā noliedz tiesības vai pienākumus citā līgumā, kas noslēgts vienlaikus ar to pašu līguma pusi, kopējā ietekme ir tāda, ka šādas tiesības vai pienākumi neeksistē.

Komponentu nodalīšana no apdrošināšanas līguma (B31.-B35. punkts)

10

Apdrošināšanas līgums var ietvert vienu vai vairākus komponentus, uz kuriem attiektos cita standarta darbības joma, ja tie būtu atsevišķi līgumi. Piemēram, apdrošināšanas līgums var ietvert ieguldījumu komponentu vai to pakalpojumu komponentu, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi (vai abus). Uzņēmums piemēro 11. līdz 13. pantu, lai noteiktu un uzskaitītu līguma komponentus.

11

Uzņēmums: a) piemēro 9. SFPS, lai noteiktu, vai ir iegults atvasinātais instruments, kas jānodala un, ja tāds ir, kā šādu atvasināto instrumentu uzskaitīt; b) no apdrošināšanas pamatlīguma nodala ieguldījumu komponentu tikai un vienīgi tad, ja minētais ieguldījumu komponents ir atšķirīgs (sk. B31.-B32. punktu). Uzņēmums piemēro 9. SFPS, lai uzskaitītu nodalīto ieguldījumu komponentu, ja vien tas nav ieguldījumu līgums ar diskrecionārām dalības iezīmēm, uz kuru attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 3. punkta c) apakšpunktu).

12

Pēc tam, kad uzņēmums ir piemērojis 11. punktu, lai nodalītu visas naudas plūsmas, kas saistītas ar iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem un atšķirīgajiem ieguldījumu komponentiem, uzņēmums no apdrošināšanas pamatlīguma nodala visus apsolījumus apdrošinājuma ņēmējam nodot atšķirīgas preces vai pakalpojumus, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi, piemērojot 15. SFPS 7. punktu. Uzņēmums uzskaita šādus apsolījumus, piemērojot 15. SFPS. Piemērojot 15. SFPS 7. punktu, lai nodalītu apsolījumu, uzņēmums piemēro 17. SFPS B33.-B35. punktu un sākotnējās atzīšanas brīdī: a) piemēro 15. SFPS, lai piešķirtu ienākošās naudas plūsmas starp apdrošināšanas komponentu un visiem apsolījumiem sniegt atšķirīgas preces vai pakalpojumus, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi; un b) piešķir izejošās naudas plūsmas starp apdrošināšanas komponentu un visām apsolītajām precēm vai pakalpojumiem, kas nav apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi, kas uzskaitīti, piemērojot 15. SFPS tā, lai: i) izejošās naudas plūsmas, kas tieši attiecas uz katru komponentu, būtu piešķirtas konkrētajam komponentam; un ii) visas atlikušās izejošās naudas plūsmas tiktu piešķirtas sistemātiski un racionāli, atspoguļojot izejošās naudas plūsmas, kuras uzņēmums sagaidītu, ka tādas rastos, ja minētais komponentu būtu atsevišķs līgums.

13

Pēc 11.-12. punkta piemērošanas uzņēmums piemēro 17. SFPS visiem atlikušajiem apdrošināšanas pamatlīguma komponentiem. Turpmāk visas atsauces 17. SFPS uz iegultiem atvasinātiem instrumentiem ir atsauces uz atvasinātajiem instrumentiem, kas nav nodalīti no apdrošināšanas pamatlīguma, un visas atsauces uz ieguldījumu komponentiem ir atsauces uz ieguldījumu komponentiem, kas nav nodalīti no apdrošināšanas pamatlīguma (izņemot šādas atsauces B31.-B32. punktā).

APDROŠINĀŠANAS LĪGUMU APKOPOJUMA LĪMENIS

14

Uzņēmums nosaka apdrošināšanas līgumu portfeļus. Portfelis ietver līgumus, kas ir pakļauti līdzīgiem riskiem un kopīgi pārvaldīti. Sagaidāms, ka līgumiem vienā produktu līnijā ir līdzīgi riski un tādēļ tie būtu jāsagrupē tajā pašā portfelī, ja tos pārvalda kopīgi. Sagaidāms, ka līgumiem dažādās produktu līnijās (piemēram, vienreizējās prēmijas fiksētās mūža rentes salīdzinājumā ar parastu termiņa dzīvības apdrošināšanu) nebūtu līdzīgu risku, un tie būtu jāsagrupē dažādos portfeļos.

15

Noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem piemēro 16.–24. punktu. Prasības attiecībā uz pārapdrošināšanas līgumu apkopojuma līmeni ir noteiktas 61. punktā.

16

Uzņēmums sadala noslēgto apdrošināšanas līgumu portfeli vismaz šādi: a) tādu līgumu grupa, kuri sākotnējās atzīšanas brīdi ir apgrūtinoši, ja tādi ir; b) tādu līgumu grupa, kuriem sākotnējās atzīšanas brīdī nav būtiskas iespējas kļūt par apgrūtinošiem turpmāk, ja tādi ir; un c) atlikušo līgumu grupa portfelī, ja tādi ir.

17

Ja uzņēmumam ir saprātīga un pamatojama informācija, lai secinātu, ka, piemērojot 16. punktu, līgumu kopumā visi līgumi būs tajā pašā grupā, tas var līgumu kopumu novērtēt, lai noteiktu, vai līgumi ir apgrūtinoši (sk. 47. punktu), un novērtēt līgumu kopumu, lai noteiktu, vai līgumiem ir būtiska iespēja kļūt par apgrūtinošiem turpmāk (sk. 19. punktu). Ja uzņēmumam nav saprātīgas un pamatojamas informācijas, lai secinātu, ka līgumu kopumā visi līgumi būs tajā pašā grupā, tas nosaka grupu, kurai līgumi pieder, izskatot atsevišķus līgumus.

18

Attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem, kuriem uzņēmums piemēro prēmiju attiecināšanas pieeju (sk. 53.-59. punktu), uzņēmums pieņem, ka sākotnējās atzīšanas brīdī attiecīgajā portfelī nav apgrūtinošu līgumu, izņemot, ja fakti un apstākļi norāda uz pretējo. Uzņēmums novērtē, vai līgumiem, kas sākotnējā atzīšanas brīdī nav apgrūtinoši, ir būtiska iespēja kļūt par apgrūtinošiem turpmāk, novērtējot iespēju, ka mainīsies piemērojamie fakti un apstākļi.

19

Attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem, kuriem uzņēmums nepiemēro prēmiju attiecināšanas pieeju (sk. 53.-54. punktu), uzņēmums novērtē, vai līgumiem, kas sākotnējā atzīšanas brīdī nav apgrūtinoši, ir būtiska iespēja kļūt par apgrūtinošiem turpmāk: a) balstoties uz iespējamajām izmaiņām pieņēmumos, kuru rezultātā, ja tādas notiktu, līgumi kļūtu apgrūtinoši; b) izmantojot informāciju par aplēsēm, kuras izriet no uzņēmuma iekšējiem ziņojumiem. Tādēļ, novērtējot, vai līgumiem, kas sākotnējās atzīšanas brīdī nav apgrūtinoši, ir būtiska iespēja kļūt par apgrūtinošiem: i) uzņēmums ņem vērā informāciju, kas izriet no tā iekšējiem ziņojumiem par izmaiņu ietekmi pieņēmumos par dažādiem līgumiem attiecībā uz iespēju, ka tie kļūst apgrūtinoši; bet ii) uzņēmumam nav pieprasīts vākt informāciju papildus tai, kas izriet no uzņēmuma iekšējiem ziņojumiem par izmaiņu ietekmi pieņēmumos par dažādiem līgumiem.

20

Ja, piemērojot 14.-19. punktu, portfeļa līgumi atbilstu dažādām grupām tikai tāpēc, ka likumā vai noteikumos ir īpaši ierobežota uzņēmuma spēja praksē noteikt atšķirīgu cenu vai ieguvumu līmeni apdrošinājuma ņēmējiem ar atšķirīgu profilu, uzņēmums var minētos līgumus ietvert tajā pašā grupā. Uzņēmums šo punktu pēc analoģijas nepiemēro citiem posteņiem.

21

Uzņēmumam ir ļauts sadalīt apakšgrupās 16. punktā aprakstītās grupas. Piemēram, uzņēmums var izvēlēties sadalīt portfeļus: a) vairākās grupās, kas nav apgrūtinošas sākotnējās atzīšanas brīdī, ja no uzņēmuma iekšējiem ziņojumiem ir iegūta informācija, kas nošķir: i) dažādus rentabilitātes līmeņus; vai ii) dažādas iespējas, ka līgumi kļūs apgrūtinoši pēc sākotnējās atzīšanas; un b) vairāk nekā vienā līgumu grupā, kuri ir apgrūtinoši sākotnējās atzīšanas brīdī, ja uzņēmuma iekšējos ziņojumos ir sniegta precīzāka informācija par to, cik lielā mērā līgumi ir apgrūtinoši.

22

Uzņēmums neietver līgumus, kas noslēgti ar vairāk nekā viena gada starplaiku, tajā pašā grupā. Lai to panāktu, uzņēmums vajadzības gadījumā 16.-21. punktā aprakstītās grupas sadala vairākās grupās.

23

Apdrošināšanas līgumu grupa ietver vienu līgumu, ja tāds ir 14.-22. punkta piemērošanas rezultāts.

24

Uzņēmums piemēro 17. SFPS izklāstītās atzīšanas un novērtēšanas prasības tām līgumu grupām, kas noteiktas, piemērojot 14.-23. punktu. Uzņēmums izveido grupas sākotnējās atzīšanas brīdī un pievieno līgumus minētajām grupām, piemērojot 28. punktu. Pēc tam uzņēmums vairs atkārtoti nevērtē grupu sastāvu. Lai novērtētu līgumu grupu, uzņēmums var aplēst izpildes naudas plūsmas augstākā apkopojuma līmenī nekā grupa vai portfelis, ja uzņēmums spēj ietvert attiecīgās izpildes naudas plūsmas grupas novērtējumā, piemērojot 32. punkta a) apakšpunktu, 40. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 40. punkta b) apakšpunktu, šādas aplēses piešķirot līgumu grupām.

ATZĪŠANA

25

Uzņēmums atzīst apdrošināšanas līgumu grupu, kurus tas noslēdz, sākot ar agrāko no turpmāk minētajiem: a) līgumu grupas seguma perioda sākums; b) datums, kas ir termiņš pirmajam maksājumam, kas jāveic apdrošinājuma ņēmējam attiecīgajā grupā; un c) attiecībā uz apgrūtinošu līgumu grupu brīdis, kad grupa kļūst apgrūtinoša.

26

Ja līgumā nav noteikts termiņš, tiek uzskatīts, ka apdrošinājuma ņēmēja pirmā maksājuma termiņš ir datums, kad maksājums ir saņemts. Uzņēmumam ir jānosaka, vai kāds līgums veido apgrūtinošu līgumu grupu, piemērojot 16. punktu, līdz agrākajam no datumiem, kuri noteikti 25. punkta a) apakšpunktā un 25. punkta b) apakšpunktā, ja fakti un apstākļi norāda uz to, ka šāda grupa pastāv.

27

[Svītrots]

28

Atzīstot apdrošināšanas līgumu grupu pārskata periodā, uzņēmums ietver tikai tos līgumus, kas katrs atsevišķi atbilst vienam no 25. punktā noteiktajiem kritērijiem, un veic aplēses attiecībā uz diskonta likmēm sākotnējās atzīšanas dienā (sk. B73. punktu) un seguma vienībām, kas iesniegtas pārskata periodā (sk. B119. punktu). Uzņēmums var ietvert vairāk līgumu konkrētā grupā pēc pārskata perioda beigām, ievērojot 14.-22. punktu. Uzņēmums grupai pievieno līgumu pārskata periodā, kurā šis līgums atbilst vienam no 25. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tā rezultātā var rasties izmaiņas diskonta likmju noteikšanā sākotnējās atzīšanas datumā, piemērojot B73. punktu. Uzņēmums piemēro pārskatītās likmes no pārskata perioda sākuma datuma, kurā grupai tiek pievienoti jauni līgumi.

Apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas (B35A–B35D. punkts)

28 A

Uzņēmums attiecina apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas uz apdrošināšanas līgumu grupām, izmantojot sistemātisku un racionālu metodi, piemērojot B35.A‒B35.B punktu, ja vien uzņēmums neizvēlas tās atzīt par izdevumiem, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu.

28 B

Uzņēmums, kas nepiemēro 59. punkta a) apakšpunktu, atzīst kā aktīvu tās apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, kas samaksātas (vai apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, attiecībā uz kurām saistības ir atzītas, piemērojot citu SFPS standartu), pirms tiek atzīta attiecīgā apdrošināšanas līgumu grupa. Uzņēmums atzīst šādu aktīvu par katru saistīto apdrošināšanas līgumu grupu.

28 C

Uzņēmums pārtrauc atzīt aktīvu attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, ja apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas ir iekļautas attiecīgās apdrošināšanas līgumu grupas novērtējumā, piemērojot 38. punkta c) apakšpunkta i) punktu vai 55. punkta a) apakšpunkta iii) punktu.

28 D

Ja piemēro 28. punktu, uzņēmums piemēro 28.B–28.C punktu saskaņā ar B35.C punktu.

28 E

Katra pārskata perioda beigās uzņēmums novērtē aktīva atgūstamību attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, ja fakti un apstākļi liecina, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies (sk. B35.D punktu). Ja uzņēmums konstatē zaudējumus no vērtības samazināšanās, uzņēmums koriģē aktīva uzskaites vērtību un atzīst zaudējumus no vērtības samazināšanās peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

28 F

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst dažu vai visu iepriekš saskaņā ar 28.E punktu atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi un palielina aktīva uzskaites vērtību tik lielā mērā, par cik vērtības samazināšanās apstākļi vairs neeksistē vai ir uzlabojušies.

NOVĒRTĒŠANA (B36–B119F PUNKTS)

29

Uzņēmums piemēro 30.-52. punktu visām apdrošināšanas līgumu grupām, uz kurām attiecas 17. SFPS darbības joma, izņemot: a) apdrošināšanas līgumu grupām, kuras atbilst kādam no 53. punktā noteiktajiem kritērijiem, — uzņēmums var vienkāršot grupas novērtēšanu, izmantojot 55.-59. punktā minēto prēmiju attiecināšanas pieeju; b) turēto pārapdrošināšanas līgumu grupām — uzņēmums piemēro 32.-46. punktu, kā pieprasīts 63.-70.A punktā. Uz turēto pārapdrošināšanas līgumu grupām neattiecas 45. punkts (par apdrošināšanas līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm) un 47.-52. punkts (par apgrūtinošiem līgumiem); c) grupām, kuras ietver ieguldījumu līgumus ar diskrecionāras dalības iezīmēm, — uzņēmums piemēro 32.-52. punktu, ievērojot 71. punkta grozījumus.

30

Piemērojot 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” apdrošināšanas līgumu grupai, kas ģenerē naudas plūsmas ārvalstu valūtā, uzņēmums nosaka līgumu grupu, tostarp līgumisko pakalpojumu maržu kā monetāru posteni.

31

Tāda uzņēmuma finanšu pārskatos, kas noslēdz apdrošināšanas līgumus, izpildes naudas plūsmas neatspoguļo attiecīgā uzņēmuma pienākuma neizpildīšanas risku (pienākuma neizpildīšanas risks ir definēts 13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”).

Novērtēšana sākotnējās atzīšanas brīdī (B36.-B95.F punkts)

32

Sākotnējās atzīšanas brīdī uzņēmums novērtē apdrošināšanas līgumu grupu pēc kopapjoma, ko veido: a) izpildes naudas plūsmas, kuras ietver: i) nākotnes naudas plūsmu aplēses (33.-35. punkts); ii) korekciju, ar ko atspoguļo naudas laikvērtību un finanšu riskus, kuri saistīti ar nākotnes naudas plūsmām tādā apjomā, kādā finanšu riski nav ietverti nākotnes naudas plūsmu aplēsēs (36. punkts); un iii) riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku (37. punkts); b) līgumiskā pakalpojuma marža, kas novērtēta, piemērojot 38.-39. punktu.

Nākotnes naudas plūsmu aplēses (B36.-B71. punkts)

33

Uzņēmums apdrošināšanas līgumu grupas novērtējumā ietver visas nākotnes naudas plūsmas katra grupā ietvertā līguma robežās (sk. 34. punktu). Piemērojot 24. punktu, uzņēmums var novērtēt nākotnes naudas plūsmas augstākā apkopojuma līmenī un pēc tam izrietošās izpildes naudas plūsmas attiecināt uz atsevišķām līgumu grupām. Nākotnes naudas plūsmu aplēses: a) objektīvi ietver visu pieejamo saprātīgo un pamatojamo informāciju, kas pieejama bez nepamatotām izmaksām vai pūlēm, par minēto nākotnes naudas plūsmu summu, grafiku un nenoteiktību (sk. B37.-B41. punktu). Lai to izdarītu, uzņēmums aplēš iespējamo iznākumu pilnas virknes sagaidāmo vērtību (t. i., ar varbūtību svērtais vidējais rādītājs); b) atspoguļo uzņēmuma izredzes ar nosacījumu, ka jebkura attiecīgā tirgus mainīgo lielumu aplēses atbilst novērojamajām tirgus cenām attiecībā uz minētajiem mainīgajiem lielumiem (sk. B42.-B53. punktu); c) ir atjauninātas – aplēses atspoguļo apstākļus, kas pastāv novērtēšanas dienā, tostarp attiecīgajā dienā izdarītos pieņēmumus par nākotni (sk. B54.-B60. punktu); d) ir precīzas – uzņēmums aplēš korekciju attiecībā uz nefinanšu risku atsevišķi no pārējām aplēsēm (sk. B90. punktu). Uzņēmums arī aplēš naudas plūsmas atsevišķi no korekcijas attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu risku, izņemot, ja vispiemērotākā novērtēšanas metode apvieno minētās aplēses (sk. B46. punktu).

34

Naudas plūsmas nepārsniedz apdrošināšanas līguma robežu, ja tās izriet no materiālajām tiesībām un pienākumiem, kas ir spēkā pārskata periodā, kurā uzņēmums var likt apdrošinājuma ņēmējam maksāt prēmijas vai kurā uzņēmumam ir materiāltiesisks pienākums sniegt apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas līgumā ietvertos pakalpojumus (sk. B61.–B71. punktu). Materiāltiesisks pienākums sniegt apdrošināšanas līgumā ietvertos pakalpojumus beidzas, ja: a) uzņēmums spēj praksē atkārtoti novērtēt konkrēta apdrošinājuma ņēmēja riskus, un rezultātā tas var noteikt ieguvumu cenu vai līmeni, kas pilnībā atspoguļo minētos riskus; vai b) ir izpildīti abi turpmāk minētie kritēriji: i) uzņēmums spēj praksē atkārtoti novērtēt tāda apdrošināšanas līgumu portfeļa riskus, kurā ir ietverts attiecīgais līgums, un rezultātā tas var noteikt ieguvumu cenu vai līmeni, kas pilnībā atspoguļo konkrētā portfeļa risku; un ii) nosakot prēmiju apmēru līdz dienai, kad riski tiek atkārtoti novērtēti, neņem vērā riskus, kas attiecas uz periodiem, kuri seko atkārtotas novērtēšanas dienai.

35

Uzņēmums kā saistības vai aktīvus neatzīst visas summas, kuras attiecas uz sagaidāmajām prēmijām vai sagaidāmajām atlīdzību prasībām, kas pārsniedz apdrošināšanas līguma robežu. Šādas summas attiecas uz nākotnes apdrošināšanas līgumiem.

Diskonta likmes (B72.–B85. punkts)

36

Uzņēmums koriģē nākotnes naudas plūsmu aplēses, lai atspoguļotu naudas laikvērtību un finanšu riskus, kas saistīti ar minētajām naudas plūsmām tādā apmērā, kādā finanšu riski nav ietverti naudas plūsmu aplēsēs. Nākotnes naudas plūsmu aplēsēm piemērotās diskonta likmes, kas aprakstītas 33. punktā: a) atspoguļo naudas laikvērtību, naudas plūsmu iezīmes un apdrošināšanas līgumu likviditātes iezīmes; b) atbilst novērojamajām tirgus cenām (ja tādas ir) attiecībā uz finanšu instrumentiem ar tādām naudas plūsmām, kuru iezīmes atbilst apdrošināšanas līgumu naudas plūsmu iezīmēm attiecībā, piemēram, uz grafiku, valūtu un likviditāti; un c) izslēdz tādu faktoru sekas, kas ietekmē šādas novērojamās tirgus cenas, bet neietekmē apdrošināšanas līgumu nākotnes naudas plūsmas.

Riska korekcija attiecībā uz nefinanšu risku (B86.–B92. punkts)

37

Uzņēmums koriģē nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību, lai atspoguļotu kompensāciju, ko uzņēmums pieprasa par nefinanšu riska radītās nenoteiktības uzņemšanos attiecībā uz naudas plūsmu apmēru un grafiku.

Līgumiskā pakalpojuma marža

38

Līgumiskā pakalpojuma marža ir apdrošināšanas līgumu grupas aktīva vai saistību komponents, kas ataino nenopelnīto peļņu, ko uzņēmums atzīs, kad tas būs sniedzis apdrošināšanas līgumā ietvertos pakalpojumus nākotnē. Uzņēmums novērtē līgumisko pakalpojuma maržu apdrošināšanas līgumu grupas sākotnējās atzīšanas brīdī par tādu summu, kas, izņemot, ja piemēro 47. pantu (par apgrūtinošiem līgumiem) vai B123.A pantu (par ienākumiem no apdrošināšanas, kas saistīti ar 38. punkta c) apakšpunkta ii) punktu), nenes ienākumus vai izdevumus, kuri rodas: a) veicot tādu izpildes naudas plūsmu summas sākotnējo atzīšanu, kuras novērtētas, piemērojot 32.–37. punktu; b) no visām naudas plūsmām, kuras izriet no konkrētajā grupā attiecīgajā datumā ietvertajiem līgumiem; c) sākotnējās atzīšanas datumā pārtraucot atzīt: i) visus aktīvus attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, piemērojot 28.C punktu; un ii) visus aktīvus vai saistības, kas iepriekš atzīti attiecībā uz naudas plūsmām saistībā ar līgumu grupu, kā norādīts B66.A punktā.

39

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kas iegūti, nododot apdrošināšanas līgumus vai uzņēmējdarbības apvienošanas rezultātā atbilstoši 3. SFPS, uzņēmums piemēro 38. punktu saskaņā ar B93.–B95.F punktu.

Turpmākais novērtējums

40

Apdrošināšanas līgumu grupas uzskaites vērtība katra pārskata perioda beigās ir summa, ko veido: a) atlikušā seguma saistības, kuras ietver: i) izpildes naudas plūsmas, kuras attiecas uz nākotnes pakalpojumu un kuras uz grupu attiecinātas minētajā datumā un novērtētas, piemērojot 33.-37. punktu un B36.-B92. punktu; ii) grupas līgumisko pakalpojuma maržu konkrētajā datumā, kas novērtēta, piemērojot 43.-46. punktu; un b) saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, kuras ietver izpildes naudas plūsmas, kas attiecas uz pagātnes pakalpojumu, un kuras uz grupu attiecinātas minētajā datumā un novērtētas, piemērojot 33.-37. punktu un B36.-B92. punktu.

41

Uzņēmums atzīst ienākumus un izdevumus, ņemot vērā šādas izmaiņas, kas radušās saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtībā: a) ienākumi no apdrošināšanas – ņemot vērā samazinājumu saistībās par atlikušo segumu pārskata laikā sniegto pakalpojumu dēļ, kas novērtēti, piemērojot B120.–B124. punktu; b) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā zaudējumus, kas radušies no apgrūtinošu līgumu grupām, un šādu zaudējumu apvērses (sk. 47.–52. punktu); un c) apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi – ņemot vērā naudas laikvērtības ietekmi un finanšu riska ietekmi, kā precizēts 87. punktā.

42

Uzņēmums atzīst ienākumus un izdevumus, ņemot vērā šādas izmaiņas, kas radušās saistību, kuras izriet no notikušajiem gadījumiem, uzskaites vērtībā: a) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā saistību palielinājumu, kas radies pārskata periodā radušos atlīdzību prasību un izdevumu rezultātā, izņemot jebkādus ieguldījumu komponentus; b) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi – ņemot vērā visas turpmākās izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz notikušajiem gadījumiem un radušamies zaudējumiem; un c) apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi – ņemot vērā naudas laikvērtības ietekmi un finanšu riska ietekmi, kā precizēts 87. punktā.

Līgumiskā pakalpojuma marža (B96.–B119.B punkts)

43

Līgumiskā pakalpojuma marža pārskata perioda beigās ir apdrošināšanas līgumu grupas peļņa, kas vēl nav atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo tā attiecas uz nākotnes pakalpojumu, kas jāsniedz saskaņā ar līgumiem grupā.

44

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem bez tiešas dalības iezīmēm līgumu grupas līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtība pārskata perioda beigās ir vienāda ar uzskaites vērtību, kas atzīta pārskata perioda sākumā un koriģēta, ņemot vērā: a) visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekme (sk. 28. punktu); b) procentus, kas pieauguši par līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtību pārskata periodā, kuri novērtēti, piemērojot diskonta likmes, kā precizēts B72. punkta b) apakšpunktā; c) izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, kā precizēts B96.–B100. punktā, izņemot tādā apjomā, kādā: i) šādi palielinājumi izpildes naudas plūsmās pārsniedz līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtību, radot zaudējumu (sk. 48. punkta a) apakšpunktu); vai ii) šādi samazinājumi izpildes naudas plūsmās ir attiecināti uz atlikušo saistību seguma zaudējumu komponentu, piemērojot 50. punkta b) apakšpunktu; d) ietekmi, ko rada jebkura valūtas kursa starpība uz līgumisko pakalpojuma maržu; un e) summa, kas atzīta kā apdrošināšanas ienākumi saistībā ar apdrošināšanas līgumā ietverto pakalpojumu nodošanu pārskata periodā un kas noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) sadalot pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

45

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm (sk. B101.–B118. punktu) līgumu grupas līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtība pārskata perioda beigās ir vienāda ar uzskaites vērtību, kas atzīta pārskata perioda sākumā un koriģēta, ņemot vērā turpmāk a) līdz e) apakšpunktā minētās summas. Uzņēmumam nav šīs korekcijas jānosaka atsevišķi. Tas turpretim dažām vai visām korekcijām var noteikt kopējo summu. Korekcijas veido: a) visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekme (sk. 28. punktu); b) uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības izmaiņās (sk. B104. punkta b) apakšpunkta i) punktu), izņemot tādā apjomā, kādā: i) piemēro B115. punktu (par riska mazināšanu); ii) uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības samazinājumā pārsniedz līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtību, radot zaudējumu (sk. 48. punktu); vai iii) uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības palielinājumā rada ii) punktā minētās summas apvērsi; c) izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, kā precizēts B101.–B118. punktā, izņemot tādā apjomā, kādā: i) piemēro B115. punktu (par riska mazināšanu); ii) šādi palielinājumi izpildes naudas plūsmās pārsniedz līgumiskās pakalpojuma maržas uzskaites vērtību, radot zaudējumu (sk. 48. punktu); vai iii) šādi samazinājumi izpildes naudas plūsmās ir attiecināti uz atlikušo saistību seguma zaudējumu komponentu, piemērojot 50. punkta b) apakšpunktu; d) jebkuras valūtas kursa starpības ietekme, kas rodas saistībā ar līgumisko pakalpojuma maržu; un e) summa, kas atzīta kā apdrošināšanas ienākumi saistībā ar apdrošināšanas līgumā ietverto pakalpojumu nodošanu pārskata periodā un kas noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) sadalot pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

46

Nelielas izmaiņas līgumiskajā pakalpojumu maržā kompensē izmaiņas izpildes naudas plūsmās attiecībā uz saistībām par atlikušo segumu, kā rezultātā saistību par atlikušo segumu kopējā uzskaites vērtībā izmaiņas neparādās. Tiktāl, ciktāl izmaiņas līgumiskajā pakalpojumu maržā nekompensē izmaiņas izpildes naudas plūsmās attiecībā uz saistībām par atlikušo segumu, uzņēmums, piemērojot 41. punktu, atzīst ienākumus un izdevumus par minētajām izmaiņām.

Apgrūtinoši līgumi

47

Apdrošināšanas līgums ir apgrūtinošs sākotnējās atzīšanas dienā, ja uz līgumu attiecinātās izpildes naudas plūsmas, visas iepriekš atzītās apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas un visas naudas plūsmas, kas izriet no līguma sākotnējās atzīšanas dienā, kopā ir neto izejošās naudas plūsmas. Piemērojot 16. punkta a) apakšpunktu, uzņēmums šādus līgumus sagrupē atsevišķi no līgumiem, kas nav apgrūtinoši. Tiktāl, ciktāl piemēro 17. punktu, uzņēmums var noteikt apgrūtinošu līgumu grupu, atsevišķu līgumu vietā novērtējot līgumu kopumu. Uzņēmums apgrūtinošu līgumu grupas neto izejošās plūsmas atzīst kā zaudējumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā rezultātā grupas saistību uzskaites vērtība ir vienāda ar izpildes naudas plūsmām un grupas līgumiskā pakalpojuma marža ir nulle.

48

Apdrošināšanas līgumu grupa kļūst apgrūtinoša (vai vēl vairāk apgrūtinoša) pēc turpmākas novērtēšanas, ja turpmāk minētās summas pārsniedz līgumisko pakalpojuma maržas uzskaites vērtību: a) nelabvēlīgas izmaiņas, kas saistītas ar nākotnes pakalpojumu izpildes naudas plūsmās, kas attiecinātas uz grupu un radušās no izmaiņām aplēsēs par nākotnes naudas plūsmām un riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku; un b) attiecībā uz apdrošināšanas līgumu grupu ar tiešas dalības iezīmēm – uzņēmuma daļas summa pamatā esošo posteņu patiesās vērtības samazinājumā. Piemērojot 44. punkta c) apakšpunkta i) punktu, 45. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 45. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, uzņēmums atzīst zaudējumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā minētās pārsniegtās summas apmērā.

49

Uzņēmums attiecībā uz apgrūtinošo grupu izveido (vai palielina) atlikušo saistību seguma zaudējumu komponentu, atspoguļojot atzītos zaudējumus, piemērojot 47.–48. punktu. Zaudējumu komponents nosaka summas, kas ir uzrādītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā zaudējumu apvērses par apgrūtinošu līgumu grupām un līdz ar to tiek izslēgtas no apdrošināšanas ieņēmumu noteikšanas.

50

Pēc tam, kad uzņēmums ir atzinis zaudējumu no apdrošināšanas līgumu apgrūtinošas grupas, tas attiecina: a) turpmākās izmaiņas saistību par atlikušo segumu izpildes naudas plūsmās, kā precizēts 51. punktā, sistemātiski starp: i) atlikušo saistību seguma zaudējumu komponentu; un ii) saistībām par atlikušo segumu, izslēdzot zaudējumu komponentu; b) tikai zaudējumu komponentu, līdz šis komponents ir samazināts līdz nullei: i) jebkuru turpmāku samazinājumu saistībā ar nākotnes pakalpojumu uz grupu attiecinātajās izpildes naudas plūsmās, kas rodas no izmaiņām aplēsēs par nākotnes naudas plūsmām un riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku; un ii) jebkuru turpmāku uzņēmuma daļas summas palielinājumu pamatā esošo posteņu patiesajā vērtībā. Piemērojot 44. panta c) apakšpunkta ii) punktu, 45. punkta b) apakšpunkta iii) punktu un 45. punkta c) apakšpunkta iii) punktu, uzņēmums koriģē līgumisko pakalpojuma maržu tikai attiecībā uz tādu samazinājumu, kas pārsniedz summu, kura attiecināta uz zaudējumu komponentu.

51

Turpmākās izmaiņas saistību par atlikušo segumu izpildes naudas plūsmās, kas jāattiecina, piemērojot 50. punkta a) apakšpunktu, ir šādas: a) nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses attiecībā uz atlīdzību prasībām un izdevumiem, kurās nav ietvertas atlikušā seguma saistības apdrošināšanas pakalpojumu izdevumu dēļ; b) izmaiņas riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku, kas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā saistībā ar atbrīvošanu no riska; un c) apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi.

52

50. punkta a) apakšpunktā pieprasītās sistemātiskās attiecināšanas rezultātā kopsummas, kas attiecinātas uz zaudējumu komponentu saskaņā ar 48.–50. pantu, ir vienādas ar nulli līgumu grupas seguma perioda beigās.

Prēmiju attiecināšanas pieeja

53

Uzņēmums var vienkāršot apdrošināšanas līgumu grupas novērtēšanu, izmantojot 55.-59. punktā izklāstīto prēmiju attiecināšanas pieeju tikai un vienīgi, ja grupas izveides brīdī: a) uzņēmums pamatoti sagaida, ka šāda vienkāršošana radīs saistību par atlikušo segumu novērtējumu attiecīgajai grupai, kas būtiski neatšķirtos no tāda novērtējuma, kas tiktu veikts, piemērojot 32.–52. punktā noteiktās prasības; vai b) katra grupas līguma seguma periods (tostarp apdrošināšanas līgumā ietvertie pakalpojumi, ko rada visas prēmijas līguma robežās, kas noteikts attiecīgajā datumā, piemērojot 34. punktu), ir viens gads vai mazāk.

54

53. punkta a) apakšpunktā minētais kritērijs nav izpildīts, ja grupas izveides brīdī uzņēmums sagaida būtiskas svārstības izpildes naudas plūsmās, kas ietekmētu atlikušā seguma saistību novērtējumu, pirms gadījums ir noticis. Svārstības izpildes naudas plūsmās palielinās, piemēram, līdz ar: a) nākotnes naudas plūsmu apjomu, kas attiecas uz visiem līgumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem; un b) līgumu grupas seguma perioda ilgumu.

55

Izmantojot prēmiju attiecināšanas pieeju, uzņēmums novērtē atlikušā seguma saistības šādi: a) sākotnējās atzīšanas brīdī saistību uzskaites vērtība ir: i) prēmijas, ja tādas ir, kas saņemtas sākotnējās atzīšanas datumā; ii) no kurām atņemtas apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas attiecīgajā datumā, izņemot, ja uzņēmums izvēlas atzīt maksājumus kā izdevumus, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu; un iii) jebkura pieskaitītā vai atņemtā summa, kas rodas no tā, ka tajā datumā pārtrauc atzīt: 1. visus aktīvus attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, piemērojot 28.C punktu; un 2. visus aktīvus vai saistības, kas iepriekš atzīti attiecībā uz naudas plūsmām saistībā ar līgumu grupu, kā norādīts B66.A punktā. b) katra turpmākā pārskata perioda beigās saistību uzskaites vērtība ir uzskaites vērtība pārskata perioda sākumā: i) kam pieskaitītas attiecīgajā periodā saņemtās prēmijas; ii) no kuras atņemtas apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas; izņemot, ja uzņēmums izvēlas atzīt maksājumus kā izdevumus, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu; iii) kam pieskaitītas visas summas, kuras attiecas uz tādu apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu amortizāciju, kuras atzītas kā izdevumi pārskata periodā; izņemot, ja uzņēmums izvēlas atzīt apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas kā izdevumus, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu; iv) kam pieskaitītas visas finansēšanas komponentam piemērotās korekcijas, piemērojot 56. punktu; v) no kā atņemta summa, kas atzīta kā apdrošināšanas ienākumi par minētajā periodā sniegtajiem pakalpojumiem (sk. B126. punktu); un vi) no kā atņemti visi ieguldījumu komponenti, kas samaksāti vai pārvesti uz saistībām, kas izriet no notikušajiem gadījumiem.

56

Ja apdrošināšanas līgumiem grupā ir būtisks finansēšanas komponents, uzņēmums koriģē saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtību, lai atspoguļotu naudas laikvērtību un finanšu riska ietekmi, izmantojot 36. punktā precizētās diskonta likmes, kā noteikts sākotnējās atzīšanas brīdī. Uzņēmumam nav jākoriģē saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtība, lai atspoguļotu naudas laikvērtību un finanšu riska ietekmi, ja sākotnējās atzīšanas brīdī uzņēmums sagaida, ka laiks starp katras pakalpojumu daļas nodrošināšanu un ar to saistīto prēmijas termiņu nepārsniedz vienu gadu.

57

Ja jebkurā laikā seguma periodā fakti un apstākļi norāda uz to, ka apdrošināšanas līgumu grupa ir apgrūtinoša, uzņēmums aprēķina starpību starp: a) saistību par atlikušo segumu uzskaites vērtību, kas noteikta, piemērojot 55. punktu, un b) izpildes naudas plūsmām, kuras attiecas uz grupas atlikušo apdrošināšanas segumu, piemērojot 33.–37. punktu un B36–B92. punktu. Tomēr, ja piemērojot 59. punkta b) apakšpunktu, uzņēmums nekoriģē saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu risku, tas izpildes naudas plūsmās nekādas šādas korekcijas neietver.

58

Tiktāl, ciktāl izpildes naudas plūsmas, kuras aprakstītas 57. punkta b) apakšpunktā, pārsniedz 57. punkta a) apakšpunktā aprakstīto uzskaites vērtību, uzņēmums atzīst zaudējumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un palielina atlikušā seguma saistības.

59

Piemērojot prēmiju attiecināšanas pieeju, uzņēmums: a) var izvēlēties atzīt visas apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas kā izdevumus, kad tam rodas šādas izmaksas, ja attiecīgajā grupā katra līguma seguma periods sākotnējās atzīšanas brīdī nepārsniedz vienu gadu; b) novērtē apdrošināšanas līgumu grupas saistības, kas izriet no notikušajiem gadījumiem, attiecībā pret izpildes naudas plūsmām, kuras attiecas uz notikušajiem gadījumiem, piemērojot 33.–37. punktu un B36.–B92. punktu. Tomēr uzņēmumam nav jākoriģē nākotnes naudas plūsmas attiecībā uz naudas laikvērtību un finanšu riska ietekmi, ja sagaidāms, ka minētās naudas plūsmas tiks samaksātas vai saņemtas gada laikā vai ātrāk no dienas, kad gadījumi notika.

Turētie pārapdrošināšanas līgumi

60

17. SFPS noteiktās prasības ir mainītas attiecībā uz turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kā izklāstīts 61.–70.A punktā.

61

Uzņēmums sadala turēto pārapdrošināšanas līgumu portfeļus, piemērojot 14.–24. punktu, izņemot to, ka minētajos punktos atsauces uz apgrūtinošiem līgumiem aizstāj ar atsauci uz līgumiem, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī sniedz neto ieņēmumus. Attiecībā uz dažiem turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, piemērojot 14.–24. punktu, tiks izveidota grupa, kas ietver vienu līgumu.

Atzīšana

62

Tā vietā, lai piemērotu 25. punktu, uzņēmums atzīst turēto pārapdrošināšanas līgumu grupu, sākot no agrākā no turpmāk minētajiem datumiem: a) turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas seguma perioda sākums; un b) datums, kad uzņēmums atzīst apgrūtinošu pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupu, piemērojot 25. punkta c) apakšpunktu, ja uzņēmums ir noslēdzis saistīto pārapdrošināšanas līgumu, kas tiek turēts pārapdrošināšanas līgumu grupā, kuri tiek turēti šajā datumā vai pirms tā.

62 A

Neatkarīgi no 62. punkta a) apakšpunkta uzņēmums atliek turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas atzīšanu, kas nodrošina samērīgu segumu līdz datumam, kad sākotnēji tiek atzīts jebkurš pamatā esošais apdrošināšanas līgums, ja šis datums ir vēlāk par turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas seguma perioda sākumu.

Novērtēšana

63

Piemērojot 32.–36. punktā noteiktās novērtēšanas prasības turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, tādā apjomā, kādā pamatā esošos līgumus arī novērtē, piemērojot minētos punktus, uzņēmums izmanto konsekventus pieņēmumus, lai novērtētu turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses un pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupas vai grupu nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses. Turklāt uzņēmums turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēsēs ietver ietekmi, kādu rada pārapdrošināšanas līguma emitenta izraisīts neizpildes risks, tostarp ietekmi, ko rada nodrošinājums, un zaudējumus, kas radušies strīdu rezultātā.

64

Tā vietā, lai piemērotu 37. punktu, uzņēmums nosaka riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku tā, lai tas atspoguļotu to riska apjomu, ko pārapdrošināšanas līgumu grupas turētājs nodod minēto līgumu emitentam.

65

38. punkta prasības, kas attiecas uz līgumiskās pakalpojuma maržas noteikšanu sākotnējās atzīšanas brīdī, ir grozītas, lai atspoguļotu to, ka attiecībā uz turēto pārapdrošināšanas līgumu grupu nav nenopelnītas peļņas, bet tās vietā ir pārapdrošināšanas piesaistes rezultātā radušās neto izmaksas vai neto ieņēmumi. Tādējādi, ja vien nav piemērojams 65.A punkts, uzņēmumam, veicot sākotnējo atzīšanu, jāatzīst neto izmaksas vai neto guvumi, iegādājoties pārapdrošināšanas līgumu grupu, kas tiek turēti kā līgumiskā pakalpojuma marža, kas novērtēta apmērā, kurš vienāds ar summu, ko veido: a) izpildes naudas plūsmas; b) jebkura aktīva vai saistību, kas iepriekš atzīti attiecībā uz naudas plūsmām saistībā ar turēto pārapdrošināšanas līgumu grupu, summa, kuras atzīšana šajā datumā pārtraukta; c) jebkādas naudas plūsmas, kas rodas šajā datumā; un d) jebkuri ienākumi, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemērojot 66.A punktu.

65 A

Ja pārapdrošināšanas seguma iegādes neto izmaksas attiecas uz gadījumiem, kuri iestājušies pirms turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas iegādes, tādā gadījumā neatkarīgi no B5. punkta prasībām uzņēmums šādas izmaksas nekavējoties atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumus.

66

Tā vietā, lai piemērotu 44. punktu, uzņēmums pārskata perioda beigās novērtē turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas līgumisko pakalpojuma maržu kā uzskaites vērtību, kas noteikta pārskata perioda sākumā un koriģēta, ņemot vērā: a) visu grupai pievienoto jauno līgumu ietekme (sk. 28. punktu); b) procentus, kas pieauguši par līgumisko pakalpojuma maržas uzskaites vērtību, kas novērtēti pēc diskonta likmēm, kā precizēts B72. punkta b) apakšpunktā; ba) ienākumus, kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā pārskata periodā, piemērojot 66.A punktu; bb) zaudējumu atgūšanas komponenta apvērses, kas atzītas, piemērojot 66.B punktu (sk. B119.F punktu), ciktāl šīs apvērses nav turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas izpildes naudas plūsmu izmaiņas; c) izmaiņas izpildes naudas plūsmās, ko mēra, piemērojot diskonta likmes, kas noteiktas B72. punkta c) apakšpunktā, ciktāl izmaiņas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, izņemot, ja: i) izmaiņas radušās no izmaiņām izpildes naudas plūsmās, kas attiecinātas uz pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupu, kuras nekoriģē līgumisko pakalpojuma maržu pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupai; vai ii) izmaiņas radušās, piemērojot 57.–58. punktu (par apgrūtinošiem līgumiem), ja uzņēmums novērtē pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupu, piemērojot prēmiju attiecināšanas pieeju; d) jebkuras valūtas kursa starpības ietekme, kas rodas saistībā ar līgumisko pakalpojuma maržu; un e) summu, kas atzīta peļņas un zaudējumu aprēķinā saistībā ar attiecīgajā periodā saņemtajiem pakalpojumiem, un noteikta, pārskata beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu (pirms attiecināšanas) izlīdzinot turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas pašreizējā un atlikušajā seguma periodā, piemērojot B119. punktu.

66 A

Uzņēmums koriģē turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas līgumisko pakalpojuma maržu un līdz ar to atzīst ienākumus, kad uzņēmums atzīst zaudējumus, sākotnēji atzīstot apgrūtinošu pamatā esošo apdrošināšanas līgumu grupu vai pievienojot grupai apgrūtinošus pamatā esošus apdrošināšanas līgumus (sk. B119.C-B119.E punktu).

66 B

Uzņēmums nosaka (vai koriģē) aktīva zaudējumu atgūšanas komponentu attiecībā uz turētās pārapdrošināšanas līgumu grupas atlikušo segumu, atspoguļojot atgūtos atzītos zaudējumus, piemērojot 66. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu un 66.A punktu. Zaudējumu atgūšanas komponents nosaka summas, kas ir uzrādītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā atgūto zaudējumu apvērses par turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, un līdz ar to tās tiek izslēgtas no pārapdrošinātājam izmaksāto prēmiju sadales (sk. B119.F punktu).

67

Izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kuras rodas no izmaiņām saistībā ar turētā pārapdrošināšanas līguma emitenta neizpildes risku, neattiecas uz nākotnes pakalpojumu un nav iemesls līgumiskās pakalpojuma maržas korekcijai.

68

Turētie pārapdrošināšanas līgumi nevar būt apgrūtinoši. Līdz ar to nav jāpiemēro 47.–52. punkta prasības.

Prēmiju attiecināšanas pieeja turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem

69

Uzņēmums var izmantot prēmiju attiecināšanas pieeju, kas izklāstīta 55.–56. punktā un 59. punktā (kas koriģēta, lai atspoguļotu turēto pārapdrošināšanas līgumu iezīmes, kuras atšķiras no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, piemēram, izdevumu rašanās vai izdevumu samazinājums, nevis ienākumi), lai vienkāršotu turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas novērtēšanu, ja grupas izveides brīdī: a) uzņēmums pamatoti sagaida, ka rezultātā veiktais novērtējums būtiski neatšķirsies no rezultāta, ko iegūst, piemērojot 63.–68. punkta prasības; vai b) turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas katra līguma seguma periods (tostarp apdrošināšanas segums no visām prēmijām līguma robežās, kas noteikts attiecīgajā datumā, piemērojot 34. punktu), ir viens gads vai mazāk.

70

Uzņēmums nevar izpildīt 69. punkta a) apakšpunktā minēto noteikumu, ja grupas izveides brīdī uzņēmums sagaida būtiskas svārstības izpildes naudas plūsmās, kas ietekmētu aktīvu novērtējumu atlikušajā seguma periodā, laikposmā, pirms gadījums ir noticis. Svārstības izpildes naudas plūsmās palielinās, piemēram, līdz ar: a) nākotnes naudas plūsmu apjomu, kas attiecas uz visiem līgumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem; un b) turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas seguma perioda ilgumu.

70 A

Ja uzņēmums novērtē turēto pārapdrošināšanas līgumu grupu, piemērojot prēmiju attiecināšanas pieeju, uzņēmums piemēro 66.A punktu, koriģējot aktīva uzskaites vērtību par atlikušo segumu, nevis koriģējot līgumisko pakalpojuma maržu.

Ieguldījumu līgumi ar diskrecionāras dalības iezīmēm

71

Ieguldījumu līgums ar diskrecionāras dalības iezīmēm neietver nozīmīga apdrošināšanas riska nodošanu. Tādēļ apdrošināšanas līgumiem 17. SFPS noteiktās prasības attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem ar diskrecionāras dalības iezīmēm ir grozītas šādi: a) sākotnējās atzīšanas diena (sk. 25. un 28. punktu) ir diena, kad uzņēmums kļūst par līguma pusi; b) līguma robežas (sk. 34. punktu) ir grozītas, lai naudas plūsmas ietvertu līguma robežās, ja tās rodas no uzņēmuma materiāltiesiska pienākuma izmaksāt skaidru naudu pašreizējā vai nākotnes datumā. Uzņēmumam nav materiāltiesiska pienākuma izmaksāt skaidru naudu, ja tas spēj praksē noteikt cenu par apsolījumu izmaksāt skaidru naudu, kas pilnībā atspoguļo apsolītās naudas summu un saistītos riskus; c) līgumiskās pakalpojuma maržas attiecināšana (sk. 44. punkta e) apakšpunktu un 45. punkta e) apakšpunktu) ir grozīta tā, lai uzņēmums sistemātiski atzītu līgumisko pakalpojuma maržu līgumu grupas darbības laikā, atspoguļojot līgumā paredzēto ieguldījumu pakalpojumu nodošanu.

GROZĪŠANA UN ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

Apdrošināšanas līguma grozīšana

72

Ja apdrošināšanas līguma noteikumi ir grozīti, piemēram, līguma pusēm vienojoties vai sakarā ar izmaiņām noteikumos, uzņēmums pārtrauc atzīt sākotnējo līgumu un atzīst grozīto līgumu kā jaunu līgumu, piemērojot 17. SFPS vai citus piemērojamos standartus tikai un vienīgi, ja ir izpildīts kāds no a) līdz c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Līguma noteikumos ietverto tiesību izmantošana nav grozījums. Nosacījumi ir šādi: a) ja grozītie noteikumi būtu bijuši ietverti līguma noslēgšanas brīdī: i) grozītais līgums tiktu izslēgts no 17. SFPS darbības jomas, piemērojot 3.–8.A punktu; ii) uzņēmums būtu nodalījis atsevišķus komponentus no apdrošināšanas pamatlīguma, piemērojot 10.–13. punktu, kā rezultātā tiktu noslēgts cits apdrošināšanas līgums, kam tiktu piemērots 17. SFPS; iii) grozītajam līgumam būtu būtiski atšķirīgas līguma robežas, piemērojot 34. punktu; vai iv) grozītais līgums tiktu ietverts citās līgumu grupās, piemērojot 14.-24. punktu; b) sākotnējais līgums atbilda apdrošināšanas līguma ar tiešas dalības iezīmēm definīcijai, bet grozītais līgums vairs neatbilst šai definīcijai vai otrādi; vai c) uzņēmums piemēroja 53.–59. punktā vai 69.–70. punktā minēto prēmiju attiecināšanas pieeju oriģinālajam līgumam, bet grozījumi nozīmē to, ka līgums vairs neatbilst atbilstības kritērijiem minētajai pieejai 53. vai 69. punktā.

73

Ja līguma grozījumi neatbilst nevienam no 72. punkta nosacījumiem, uzņēmums ņem vērā grozījumu rezultātā radušās izmaiņas naudas plūsmās kā izmaiņas izpildes naudas plūsmu aplēsēs, piemērojot 40.–52. punktu.

Atzīšanas pārtraukšana

74

Uzņēmums pārtrauc atzīt apdrošināšanas līgumu tikai un vienīgi tad, ja: a) tas ir zaudējis spēku, t. i., ja ir beidzies apdrošināšanas līgumiskā pienākuma termiņš vai tas ir izpildīts, vai atcelts; vai b) ir izpildīts kāds no 72. punkta nosacījumiem.

75

Ja apdrošināšanas līgums ir zaudējis spēku, uzņēmums vairs nav apdraudēts un tādēļ tam vairs nav jānodrošina ekonomisko līdzekļu pieejamība, lai izpildītu apdrošināšanas līguma prasības. Piemēram, ja uzņēmums iegādājas pārapdrošināšanu, tas pārtrauc atzīt pamatā esošo apdrošināšanas līgumu vai līgumus tikai un vienīgi tad, ja pamatā esošais līgums vai līgumi ir zaudējuši spēku.

76

Uzņēmums pārtrauc atzīt apdrošināšanas līgumu no līgumu grupas, piemērojot šādas 17. SFPS prasības: a) uz grupu attiecinātās izpildes naudas plūsmas ir koriģētas, lai dzēstu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību un riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku, kas saistīts ar tiesībām un pienākumiem, kuru atzīšana grupā ir pārtraukta, piemērojot 40. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 40. punkta b) apakšpunktu; b) grupas līgumiskā pakalpojuma marža ir koriģēta saistībā ar izmaiņām izpildes naudas plūsmās, kā aprakstīts a) apakšpunktā, tiktāl, ciktāl tas pieprasīts 44. punkta c) apakšpunktā un 45. punkta c) apakšpunktā, izņemot, ja piemēro 77. punktu; un c) seguma vienību skaits sagaidāmajiem atlikušajiem apdrošināšanas līgumā ietvertajiem pakalpojumiem ir koriģēts, lai atspoguļotu seguma vienības, kuru atzīšana grupā ir pārtraukta, un līgumiskās pakalpojuma maržas summa, kas ir atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, balstās uz minēto koriģēto vienību skaitu, piemērojot B119. punktu.

77

Ja uzņēmums pārtrauc atzīt apdrošināšanas līgumu, jo tas nodod līgumu trešajai pusei, vai pārtrauc atzīt apdrošināšanas līgumu un atzīst jaunu līgumu, piemērojot 72. punktu, uzņēmums tā vietā, lai piemērotu 76. punkta b) apakšpunktu, rīkojas šādi: a) koriģē tās grupas līgumisko pakalpojuma maržu, no kuras attiecīgā līguma atzīšana ir pārtraukta, tiktāl, ciktāl tas pieprasīts 44. punkta c) apakšpunktā un 45. punkta c) apakšpunktā, attiecībā uz starpību starp i) un ii) punktu līgumiem, kas nodoti trešajai pusei, vai iii) punktu līgumiem, kuru atzīšana ir pārtraukta, piemērojot 72. punktu: i) apdrošināšanas līgumu grupas uzskaites vērtības izmaiņas, ko radījusi līguma atzīšanas pārtraukšana, piemērojot 76. punkta a) apakšpunktu; ii) trešās puses iekasēta prēmija; iii) prēmija, ko uzņēmums būtu iekasējis, ja tas būtu noslēdzis līgumu ar vienādiem noteikumiem kā jaunajā līgumā līguma grozīšanas dienā, no kuras atņemta jebkura papildu prēmija, kas iekasēta par grozījumiem; b) novērtē jauno līgumu, kas atzīts, piemērojot 72. punktu, pieņemot, ka uzņēmums grozījumu veikšanas dienā saņēma a) apakšpunkta iii) punktā aprakstīto prēmiju.

INFORMĀCIJA FINANŠU STĀVOKĻA PĀRSKATĀ

78

Uzņēmums finanšu stāvokļa pārskatā sniedz informāciju atsevišķi par uzskaites vērtību šādiem portfeļiem: a) noslēgtie apdrošināšanas līgumi, kas ir aktīvi; b) noslēgtie apdrošināšanas līgumi, kas ir saistības; c) turētie pārapdrošināšanas līgumi, kas ir aktīvi; un d) turētie pārapdrošināšanas līgumi, kas ir saistības.

79

Uzņēmums visus aktīvus attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, kuras atzītas, piemērojot 28.B punktu, ietver saistīto noslēgto apdrošināšanas līgumu portfeļu uzskaites vērtībā un visus aktīvus un saistības attiecībā uz naudas plūsmām, kas saistītas ar turēto pārapdrošināšanas līgumu portfeļiem (sk. 65. punkta b) apakšpunktu), turēto pārapdrošināšanas līgumu portfeļu uzskaites vērtībā.

ATZĪŠANA UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA PĀRSKATĀ(-OS) PAR FINANŠU REZULTĀTIEM (B120.–B136. PUNKTS)

80

Piemērojot 41. un 42. punktu, uzņēmums summas, kas atzītas peļņas vai zaudējuma pārskatā(-os) un citos apvienotajos ienākumos (turpmāk – pārskats(-i) par finanšu rezultātiem) sadala šādās kategorijās: a) apdrošināšanas pakalpojuma rezultāts (83.–86. punkts), tostarp apdrošināšanas ienākumi un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi; un b) apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi (87.–92. punkts).

81

Uzņēmumam nav jāsadala izmaiņas riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku starp apdrošināšanas pakalpojumu rezultātu un apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem. Ja uzņēmums šādu sadalīšanu neveic, tas visas izmaiņas ietver riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku kā daļu no apdrošināšanas pakalpojumu rezultāta.

82

Uzņēmums informāciju par ienākumiem vai izdevumiem no turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem norāda atsevišķi no ienākumiem vai izdevumiem, kas radušies no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

Apdrošināšanas pakalpojumu rezultāts

83

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda apdrošināšanas ienākumus, kas radušies no noslēgto apdrošināšanas līgumu grupām. Ienākumi no apdrošināšanas atspoguļo sniegtos pakalpojumus, kas izriet no apdrošināšanas līgumu grupas, par summu, kas atspoguļo atlīdzību, ko uzņēmums cer pilntiesīgi saņemt apmaiņā pret minētajiem pakalpojumiem. B120.–B127. punktā precizēts, kā uzņēmums novērtē apdrošināšanas ienākumus.

84

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā norāda apdrošināšanas pakalpojumu izdevumus, kas rodas no noslēgto apdrošināšanas līgumu grupas, tostarp notikušos gadījumus (izņemot ieguldījumu komponentu atmaksājumus), citus radušos apdrošināšanas pakalpojumu izdevumus un pārējās summas, kā aprakstīts 103. punkta b) apakšpunktā.

85

No peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītajiem apdrošināšanas ienākumiem un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumiem izslēdz jebkādus ieguldījumu komponentus. Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā nenorāda informāciju par prēmijām, ja šāda informācija neatbilst 83. punktam.

86

Uzņēmums var norādīt ienākumus vai izdevumus no turēto pārapdrošināšanas līgumu grupas (sk. 60.–70.A punktu), kas nav apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi, kā vienu summu; vai uzņēmums var norādīt atsevišķi summas, kas atgūtas no pārapdrošinātāja, un samaksāto prēmiju sadali, kas kopā rada neto summu, kas ir vienāda ar minēto vienu summu. Ja uzņēmums norāda atsevišķi summas, kas atgūtas no pārapdrošinātāja, un samaksāto prēmiju sadali, tas: a) pārapdrošināšanas naudas plūsmas, kas ir atkarīgas no atlīdzību prasībām par pamatā esošajiem līgumiem, uzskaita kā daļu no atlīdzību prasībām, par kurām tiek sagaidīts, ka tās atmaksās saskaņā ar turēto pārapdrošināšanas līgumu; b) summas, ko tas sagaida saņemt no pārapdrošinātāja, kuras nav atkarīgas no pamatā esošo līgumu atlīdzību prasībām (piemēram, daži cedēšanas komisijas maksu veidi), uzskaita kā samazinājumu pārapdrošinātājam izmaksājamās prēmijās; ba) summas, kas atzītas saistībā ar zaudējumu atgūšanu, piemērojot 66. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktu un 66.A-66.B punktu, uzskaita kā summas, kas atgūtas no pārapdrošinātāja; un c) nenorāda samaksāto prēmiju sadali kā samazinājumu ienākumos.

Apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi (sk. B128.–B136. punktu)

87

Apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi ietver izmaiņas apdrošināšanas līgumu grupas uzskaites vērtībā, ko rada: a) naudas laikvērtības ietekme un izmaiņas naudas laikvērtībā; un b) finanšu riska un finanšu riska izmaiņu ietekme; bet c) izņemot visas šādas izmaiņas apdrošināšanas līgumu grupām ar tiešas dalības iezīmēm, kas koriģētu līgumisko pakalpojuma maržu, bet to nedara, piemērojot 45. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, 45. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 45. punkta c) apakšpunkta ii) punktu vai 45. punkta c) apakšpunkta iii) punktu. Tās ir ietvertas apdrošināšanas pakalpojumu izdevumos.

87 A

Uzņēmums piemēro: a) B117.A punktu apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem, kas rodas, piemērojot B115. punktu (riska mazināšana); un b) 88. un 89. punktu visiem pārējiem apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem.

88

Piemērojot 87.A punkta b) apakšpunktu, izņemot, ja piemēro 89. punktu, uzņēmums veic šādu grāmatvedības politikas izvēli: a) ietver attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai b) sadala attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas noteikta, sistemātiski iedalot sagaidāmos kopējos apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus līgumu grupas darbības laikā, piemērojot B130.–B133. punktu.

89

Piemērojot 87.A punkta b) apakšpunktu, attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm, kuriem uzņēmums tur pamatā esošos posteņus, uzņēmums veic šādu grāmatvedības politikas izvēli: a) ietver attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai b) sadala attiecīgā perioda apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus, lai peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertu summu, kas novērš uzskaites neatbilstības, peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietverot ienākumus vai izdevumus par turētajiem pamatā esošajiem posteņiem, piemērojot B134.–B136. punktu.

90

Ja uzņēmums izvēlas 88. punkta b) apakšpunktā vai 89. punkta b) apakšpunktā izklāstīto grāmatvedības politiku, tas pārējos apvienotajos ienākumos ietver starpību starp apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem, kas novērtēti, ņemot vērā minētajos punktos izklāstīto, un kopējiem apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem konkrētajā periodā.

91

Ja uzņēmums nodod apdrošināšanas līgumu grupu vai pārtrauc atzīt apdrošināšanas līgumu, piemērojot 77. punktu: a) grupas (vai līguma) visas atlikušās summas, kas iepriekš tika atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, jo uzņēmums bija izvēlējies 88. punkta b) apakšpunktā izklāstīto grāmatvedības politiku, tas pārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”); b) grupas (vai līguma) visas atlikušās summas, kas iepriekš tika atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, jo uzņēmums bija izvēlējies 89. punkta b) apakšpunktā izklāstīto grāmatvedības politiku, tas nepārklasificē uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (sk. 1. SGS).

92

30. punktā ir noteikts, ka uzņēmumam jānosaka apdrošināšanas līgums kā monetārais postenis saskaņā ar 21. SGS, lai ārvalstu valūtas posteņus pārveidotu uzņēmuma funkcionālajā valūtā. Uzņēmums peļņas vai zaudējumu pārskatā ietver valūtas kursa starpību, kas radusies apdrošināšanas līgumu grupu uzskaites vērtības izmaiņu rezultātā, izņemot, ja tā attiecas uz izmaiņām apdrošināšanas līgumu grupu uzskaites vērtībā, kas ietvertas pārējos apvienotajos ienākumos, piemērojot 90. pantu, tad šādā gadījumā to ietver pārējos apvienotajos ienākumos.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

93

Informācijas atklāšanas prasību mērķis ir panākt, lai uzņēmums atklātu informāciju piezīmēs, kas kopā ar finanšu stāvokļa pārskatā, pārskatā(-os) par finanšu rezultātiem un pārskatā par naudas plūsmām sniegto informāciju dod pamatu finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt to, kā 17. SFPS darbības jomā ietilpstošie apdrošināšanas līgumi ietekmē uzņēmuma finanšu stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas. Lai sasniegtu minēto mērķi, uzņēmums atklāj kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par šādiem elementiem: a) summas, kas atzītas tā finanšu pārskatos par līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 97.–116. punktu); b) nozīmīgi vērtējumi un izmaiņas tajos, kas izdarīti, piemērojot 17. SFPS (sk. 117.–120. punktu); un c) risku iezīmes un apjoms, kas izriet no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma (sk. 121.-132. punktu).

94

Uzņēmums apsver, cik detalizēta informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi par informācijas atklāšanu, un cik lielā mērā jāvelta uzmanība katrai no dažādajām prasībām. Ja, piemērojot 97.–132. punktu, izpaustā informācija nav pietiekama, lai sasniegtu 93. punktā noteikto mērķi, uzņēmums atklāj papildu informāciju, kas nepieciešama, lai sasniegtu minēto mērķi.

95

Uzņēmums informāciju apkopo vai sadala tā, lai lietderīgu informāciju nepadarītu nesaprotamu, ja tajā tiks ietverts liels skaits nebūtisku detaļu vai apkopoti posteņi ar ļoti dažādām iezīmēm.

96

1. SGS 29.–31. punktā ir izklāstītas prasības, kas attiecas uz informācijas būtiskumu un apkopošanu. Apkopošanas bāzes, kas varētu būt piemērotas informācijas atklāšanai par apdrošināšanas līgumiem, piemēram, ir šādas: a) līguma veids (piemēram, lielākās produktu līnijas); b) ģeogrāfiskais reģions (piemēram, valsts vai reģions); vai c) uzrādāms segments, kā definēts 8. SFPS “Darbības segmenti”.

Atzīto summu paskaidrojums

97

No 98.–109.A punktā minētajām informācijas atklāšanas prasībām uz līgumiem, kuriem ir piemērota prēmiju attiecināšanas pieeja, attiecas tikai 98.–100., 102.–103., 105.‒105.B un 109.A punkta prasības. Ja uzņēmums izmanto prēmiju attiecināšanas pieeju, tas atklāj arī šādus elementus: a) kurus no 53. un 69. punktā minētajiem kritērijiem tas ir izpildījis; b) vai tas ir veicis korekciju naudas laikvērtībai un finanšu riska ietekmei, piemērojot 56., 57. un 59. punkta b) apakšpunktu; un c) metode, ko tas ir izvēlējies, lai atzītu apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas, piemērojot 59. punkta a) apakšpunktu.

98

Uzņēmums atklāj informāciju par saskaņošanu, kurā norāda to, kā 17. SFPS darbības jomā esošo līgumu neto uzskaites summas mainījušās pārskata periodā naudas plūsmu dēļ, un ienākumus un izdevumus, kas atzīti pārskatā(-os) par finanšu rezultātiem. Atsevišķu saskaņošanu atklāj attiecībā uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem. Uzņēmums pielāgo 100.–109. punktā minētās prasības, lai atspoguļotu turēto pārapdrošināšanas līgumu iezīmes, kas atšķiras no noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, piemēram, izdevumu, nevis ienākumu palielinājums vai samazinājums.

99

Uzņēmums sniedz pietiekami daudz informācijas saskaņošanā, lai finanšu pārskatu lietotāji spētu noteikt izmaiņas, kas radušās naudas plūsmās un summās, kas ir atzītas pārskatā(-os) par finanšu rezultātiem. Lai izpildītu šo prasību, uzņēmums: a) tabulā atklāj 100.–105. punktā minēto saskaņošanu; un b) attiecībā uz katru saskaņošanu norāda neto uzskaites vērtības pārskata perioda sākumā un beigās, kas sadalītas kopsummā par līgumu portfeļiem, kas ir aktīvi, un kopsummā par līgumu portfeļiem, kas ir saistības, kuras ir vienādas ar summām, kas norādītas pārskatā par finanšu stāvokli, piemērojot 78. punktu.

100

Uzņēmums atklāj informāciju par saskaņošanu atsevišķi par sākuma un beigu bilanci attiecībā uz katru no šādiem elementiem: a) neto saistības (vai aktīvi) par atlikušo seguma komponentu, izņemot visus zaudējumu komponentus; b) visi zaudējumu komponenti (sk. 47.–52. un 57.–58. punktu); c) saistības, kas izriet no notikušiem gadījumiem. Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kuriem ir piemērota 53.–59. un 69.–70. punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj atsevišķu saskaņošanu par šādiem elementiem: i) nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses; un ii) riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku.

101

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kas nav līgumi, kuriem ir piemērota 53.–59. un 69.–70.A punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj arī informāciju par atsevišķu saskaņošanu no sākuma un beigu bilances par šādiem elementiem: a) nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēses; b) riska korekcija attiecībā uz nefinanšu risku; un c) līgumiskā pakalpojuma marža.

102

100.–101. punktā minētās saskaņošanas mērķis ir sniegt dažāda veida informāciju par apdrošināšanas pakalpojumu rezultātu.

103

Uzņēmums 100. punktā minētajā saskaņošanā atsevišķi atklāj informāciju par katru no turpmāk minētajām summām, kas attiecas uz pakalpojumiem, ja piemērojams: a) apdrošināšanas ienākumi; b) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi, atsevišķi norādot: i) notikušos gadījumus (izņemot ieguldījumu komponentus) un citus radušos apdrošināšanas pakalpojumu izdevumus; ii) apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu amortizāciju; iii) izmaiņas, kuras attiecas uz pagātnes pakalpojumu, t. i., izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kuras attiecas uz saistībām, kas izriet no notikušajiem gadījumiem; un iv) izmaiņas, kuras attiecas uz nākotnes pakalpojumu, t. i., zaudējumi par apgrūtinošu līgumu grupām un šādu zaudējumu apvērses; c) ieguldījumu komponenti, kas nav iekļauti apdrošināšanas ieņēmumos un apdrošināšanas pakalpojumu izdevumos (apvienojumā ar prēmiju atmaksājumiem, ja vien prēmiju atmaksājumi nav uzrādīti kā daļa no naudas plūsmām laikposmā, kas aprakstīts 105. punkta a) apakšpunkta i) punktā).

104

Uzņēmums 101. punktā minētajā saskaņošanā atsevišķi atklāj informāciju par katru no turpmāk minētajām summām, kas attiecas uz pakalpojumiem, ja piemērojams: a) izmaiņas, kas attiecas uz nākotnes pakalpojumu, piemērojot B96.–B118. punktu, atsevišķi norādot šādus elementus: i) izmaiņas aplēsēs, kuras koriģē līgumisko pakalpojuma maržu; ii) izmaiņas aplēsēs, kuras nekoriģē līgumisko pakalpojuma maržu, t. i., zaudējumi, ko rada apgrūtinošu līgumu grupas, un šādu zaudējumu apvērses; un iii) sākotnēji atzīto līgumu ietekme pārskata periodā; b) izmaiņas, kas attiecas uz pašreizējo pakalpojumu, t. i.: i) līgumiskās pakalpojumu maržas summa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, lai atspoguļotu pakalpojumu nodošanu; ii) izmaiņas riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku, kas neattiecas uz nākotnes pakalpojumu vai pagātnes pakalpojumu; un iii) uz pieredzi balstīta korekcija (sk. B97. punkta c) apakšpunktu un B113. punkta a) apakšpunktu), izņemot summas, kas attiecas uz ii) punktā iekļauto riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku; c) izmaiņas, kuras attiecas uz pagātnes pakalpojumu, t. i., izmaiņas izpildes naudas plūsmās, kas attiecas uz notikušajiem gadījumiem (sk. B97. punkta a) apakšpunktu un B113. punkta a) apakšpunktu).

105

Lai pabeigtu saskaņošanu, kas minēta 100.–101. punktā, uzņēmums arī atsevišķi atklāj informāciju par katru no turpmāk minētajām summām, kas nav saistītas ar pārskata periodā sniegtajiem pakalpojumiem, ja piemērojams: a) naudas plūsmas pārskata periodā, tostarp: i) prēmijas, kas saņemtas par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem (vai samaksātas par turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem); ii) apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas; un iii) izmaksātās atlīdzības un citi apdrošināšanas pakalpojumu izdevumi, kas samaksāti par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem (vai atgūti saskaņā ar turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem), izņemot apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmas; b) ietekme, ko rada izmaiņas riskā, ka turēto pārapdrošināšanas līgumu emitents nepildīs saistības; c) apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi; un d) visi papildu atsevišķie posteņi, kas var būt nepieciešami, lai saprastu izmaiņas apdrošināšanas līgumu neto uzskaites vērtībā.

105 A

Uzņēmums atklāj, ka, piemērojot 28.B punktu, atzītie apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu aktīvi tiek saskaņoti no sākuma atlikuma līdz beigu atlikumam. Uzņēmums apkopo informāciju saskaņošanai tādā līmenī, kas atbilst apdrošināšanas līgumu saskaņošanas līmenim, piemērojot 98. punktu.

105 B

105.A punktā paredzētajā saskaņošanā uzņēmums atsevišķi atklāj visus zaudējumus no vērtības samazināšanās un zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērses, kas atzītas, piemērojot 28.E-28.F punktu.

106

Attiecībā uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, kas nav līgumi, kuriem ir piemērota 53.–59. punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj informāciju par pārskata periodā atzīto apdrošināšanas ienākumu analīzi, tostarp: a) summas, kas attiecas uz izmaiņām saistībās par atlikušo segumu, kā precizēts B124. punktā, atsevišķi atklājot informāciju par: i) apdrošināšanas pakalpojumu izdevumiem, kas radušies pārskata periodā, kā precizēts B124. punkta a) apakšpunktā; ii) izmaiņām riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku, kā precizēts B124. punkta b) apakšpunktā; iii) līgumisko pakalpojumu maržas summu, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā nolūkā atspoguļot apdrošināšanas līgumā ietverto pakalpojumu nodošanu, kā precizēts B124. punkta c) apakšpunktā; un iv) citas summas, ja tādas ir, piemēram, uz pieredzi balstītas korekcijas attiecībā uz tādu prēmiju ieņēmumiem, kas nav saistītas ar nākotnes pakalpojumu, kā noteikts B124. punkta d) apakšpunktā; b) prēmiju daļas sadale, kas attiecas uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu atgūšanu (sk. B125. punktu).

107

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kas nav līgumi, kuriem ir piemērota 53.–59. un 69.–70.A punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj informāciju par ietekmi uz pārskatu par finanšu stāvokli atsevišķi par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem, kas ir sākotnēji atzīti pārskata periodā, norādot to ietekmi sākotnējā atzīšanas brīdī uz: a) nākotnes izejošo naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēsēm, atsevišķi norādot apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmu summu; b) nākotnes ienākošo naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēsēm; c) riska korekcija attiecībā uz nefinanšu risku; un d) līgumiskā pakalpojuma marža.

108

Atklājot informāciju, kas pieprasīta 107. punktā, uzņēmums atsevišķi atklāj summas, kas izriet no: a) līgumiem, kuri iegūti no citiem uzņēmumiem, nododot apdrošināšanas līgumus vai veicot uzņēmējdarbības apvienošanu; un b) apgrūtinošu līgumu grupām.

109

Attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kas nav līgumi, kuriem ir piemērota 53.–59. un 69.–70.A punktā aprakstītā prēmiju attiecināšanas pieeja, uzņēmums atklāj to, kad tas plāno peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīt pārskata perioda beigās atlikušo līgumisko pakalpojuma maržu – kvantitatīvi piemērotos laika diapazonos. Šādu informāciju sniedz atsevišķi attiecībā uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem.

109 A

Uzņēmums atklāj informāciju kvantitatīvi un piemērotos laika diapazonos, ja tas plāno pārtraukt aktīva atzīšanu attiecībā uz apdrošināšanas piesaistes naudas plūsmām, piemērojot 28.C punktu.

Apdrošināšanas finanšu ienākumi vai izdevumi

110

Uzņēmums atklāj un paskaidro apdrošināšanas ienākumu vai izdevumu kopsummu pārskata periodā. Uzņēmums jo īpaši paskaidro saistību starp apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem un ieguldījumu atdevi no tā aktīviem, lai finanšu pārskatu lietotāji spētu novērtēt peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārējos apvienotajos ienākumos atzīto finanšu ienākumu vai izdevumu avotus.

111

Attiecībā uz līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm uzņēmums apraksta pamatā esošo posteņu sastāvu un atklāj to patieso vērtību.

112

Ja uzņēmums attiecībā uz līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm izvēlas nekoriģēt līgumisko pakalpojuma maržu saistībā ar kādām izmaiņām izpildes naudas plūsmās, piemērojot B115. punktu, tas atklāj informāciju par šādas izvēles ietekmi uz līgumiskās pakalpojuma maržas korekciju pašreizējā periodā.

113

Ja uzņēmums attiecībā uz līgumiem ar tiešas dalības iezīmēm maina apdrošināšanas finanšu ienākumu vai izdevumu sadalīšanas bāzi starp peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pārējiem apvienotajiem ienākumiem, piemērojot B135. punktu, tas periodā, kad notika izmaiņas pieejā, atklāj: a) iemeslu, kāpēc uzņēmumam bija jāmaina sadalīšanas bāze; b) visu korekcijas summu attiecībā uz katru atsevišķu ietekmēto finanšu pārskata posteni; un c) apdrošināšanas līgumu grupas uzskaites vērtību, kuriem tika piemērotas izmaiņas izmaiņu datumā.

Pārejas summas

114

Uzņēmums atklāj tādu informāciju, kas ļauj finanšu pārskatu lietotājiem noteikt to, kā apdrošināšanas līgumu grupas, kas novērtētas pārejas datumā, piemērojot modificētu retrospektīvo pieeju (sk. C6.–C19.A punktu) vai patiesās vērtības pieeju (sk. C20.–C24.B punktu), ietekmē līgumisko pakalpojuma maržu un apdrošināšanas ienākumus turpmākajos periodos. Tādēļ uzņēmums atklāj līgumiskās pakalpojuma maržas saskaņošanu, piemērojot 101. punkta c) apakšpunktu, un apdrošināšanas ienākumu summu, piemērojot 103. punkta a) apakšpunktu, atsevišķi: a) apdrošināšanas līgumiem, kas eksistēja pārejas datumā, kuriem uzņēmums ir piemērojis modificētu retrospektīvo pieeju; b) apdrošināšanas līgumiem, kas eksistēja pārejas datumā, kuriem uzņēmums ir piemērojis patiesās vērtības pieeju; un c) visiem pārējiem apdrošināšanas līgumiem.

115

Attiecībā uz visiem periodiem, kuros informācija tiek atklāta, piemērojot 114. punkta a) apakšpunktu vai 114. punkta b) apakšpunktu, nolūkā dot iespēju finanšu pārskatu lietotājiem saprast pārejas summu noteikšanā izmantoto metožu un piemēroto vērtējumu raksturu un būtiskumu, uzņēmums paskaidro, kā tas noteica apdrošināšanas līgumu novērtēšanu pārejas datumā.

116

Uzņēmums, kas izvēlas sadalīt apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus starp peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pārējiem apvienotajiem ienākumiem, piemēro C18. punkta b) apakšpunktu, C19. punkta b) apakšpunktu, C24. punkta b) apakšpunktu un C24. punkta c) apakšpunktu, lai noteiktu kumulatīvo starpību starp apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem, kas būtu atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un kopējiem apdrošināšanas finanšu ienākumiem vai izdevumiem pārejas datumā attiecībā uz apdrošināšanas līgumu grupām, kurām piemēro sadali. Attiecībā uz visiem periodiem, kuros eksistē summas, kas noteiktas, piemērojot šos punktus, uzņēmums atklāj tādu kumulatīvo summu saskaņošanu no sākuma atlikuma līdz beigu atlikumam, kas ir ietvertas pārējos apvienotajos ienākumos attiecībā uz finanšu aktīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības, izmantojot pārējos apvienotos ienākumus, kas saistīti ar apdrošināšanas līgumu grupām. Saskaņošana ietver, piemēram, guvumus vai zaudējumus, kas atzīti pārējos apvienotajos ienākumos pārskata periodā, un guvumus vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos iepriekšējos periodos, kas šajā pārskata periodā ir pārklasificēti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Nozīmīgi vērtējumi, piemērojot 17. SFPS

117

Uzņēmums atklāj informāciju par nozīmīgiem vērtējumiem un tajos veiktajām izmaiņām, piemērojot 17. SFPS. Jo īpaši uzņēmums atklāj ievaddatus, pieņēmumus un izmantotos aplēses paņēmienus, tostarp: a) metodes, kas izmantotas, lai novērtētu apdrošināšanas līgumus, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, un procesus, ar ko aplēsti minētajās metodēs izmantotie ievaddati. Ja vien tas ir iespējams, uzņēmums arī sniedz kvantitatīvu informāciju par minētajiem ievaddatiem; b) visas izmaiņas metodēs un procesos, kas izmantoti ievaddatu aplēšanai, lai novērtētu līgumus, iemesls katrai izmaiņai un ietekmēto līgumu veids; c) tiktāl, ciktāl nav ietverta a) apakšpunktā, pieeja, kas izmantota, lai: i) atšķirtu izmaiņas nākotnes naudas plūsmu aplēsēs, kas radušās no rīcības brīvības īstenošanas, no citām izmaiņām nākotnes naudas plūsmas aplēsēs attiecībā uz līgumiem bez tiešas dalības iezīmēm (sk. B98. punktu); ii) noteiktu riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku, tostarp to, vai izmaiņas riska korekcijā attiecībā uz nefinanšu risku ir sadalītas apdrošināšanas pakalpojumu komponentā un apdrošināšanas finanšu komponentā vai ir pilnībā atspoguļotas apdrošināšanas pakalpojumu rezultātā; iii) noteiktu diskonta likmes; iv) noteiktu ieguldījumu komponentus; un v) noteiktu apdrošināšanas seguma un ieguldījumu-atdeves pakalpojuma vai apdrošināšanas seguma un ar ieguldījumiem saistītu pakalpojumu sniegto labumu relatīvo svērumu (sk. B119.–B119.B punktu).

118

Ja, piemērojot 88. punkta b) apakšpunktu vai 89. punkta b) apakšpunktu, uzņēmums izvēlas sadalīt apdrošināšanas finanšu ienākumus vai izdevumus summās, kas norādītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un summās, kas norādītas pārējos apvienotajos ienākumos, uzņēmums sniedz paskaidrojumu par metodēm, kas izmantotas, lai noteiktu apdrošināšanas ienākumus vai izdevumus, kuri atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

119

Uzņēmums atklāj ticamības līmeni, kas izmantots, lai noteiktu riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku. Ja uzņēmums izmanto metodi, kas nav ticamības līmeņa metode, lai noteiktu riska korekciju attiecībā uz nefinanšu risku, tas atklāj izmantoto metodi un ticamības līmeni, kas atbilst minētās metodes rezultātiem.

120

Uzņēmums atklāj ienesīguma līkni (vai virkni ienesīguma līkņu), kas izmantota, lai diskontētu naudas plūsmas, kuras nesvārstās, balstoties uz pamatā esošo posteņu atdevi, piemērojot 36. punktu. Ja uzņēmums šādu informāciju sniedz par vairākām apdrošināšanas līgumu grupām kopumā, tas šo informāciju sniedz vidējo svērto rādītāju vai samērā šauru diapazonu veidā.

Tādu risku iezīmes un apjoms, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma

121

Uzņēmums atklāj informāciju tā, lai finanšu pārskatu lietotāji spētu novērtēt nākotnes naudas plūsmu būtību, apjomu, grafiku un nenoteiktību, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma. 122.–132. punktā ir noteiktas prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu, kas parasti būtu nepieciešama, lai izpildītu šo prasību.

122

Šāda informācijas atklāšana pievēršas apdrošināšanas un finanšu riskiem, kas rodas no apdrošināšanas līgumiem, un tam, kā tie ir pārvaldīti. Finanšu riski parasti ir (bet ne tikai) kredītrisks, likviditātes risks un tirgus risks.

123

Ja atklātā informācija par uzņēmuma riska darījumiem pārskata perioda beigās neatspoguļo tās riska darījumus attiecīgajā periodā, uzņēmums atklāj šo faktu, iemeslu, kāpēc riska darījumi perioda beigās nav atspoguļoti, un papildu informāciju, kas atspoguļo tās riska darījumus attiecīgajā periodā.

124

Attiecībā uz katru riska veidu, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, uzņēmums atklāj šādus elementus: a) riska darījumi un kā tie rodas; b) uzņēmuma mērķi, politikas un procesi risku pārvaldībai un risku novērtēšanai lietotās metodes; un c) jebkuras izmaiņas a) vai b) apakšpunktā minētajā informācijā pret iepriekšējo periodu.

125

Attiecībā uz katru riska veidu, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, uzņēmums atklāj šādus elementus: a) kvantitatīvas informācijas kopsavilkums par tā pakļautību šim riskam pārskata perioda beigās. Šo atklāto informāciju pamato ar informāciju, kas sniegta iekšēji uzņēmuma galvenajiem vadītājiem; b) 127.–132. punktā pieprasītā informācija tādā apjomā, kas nav sniegta, piemērojot šā punkta a) apakšpunktu.

126

Uzņēmums atklāj informāciju par tiesiskā regulējuma ietekmi, kurā tas darbojas; piemēram, minimālā kapitāla prasības vai pieprasītās procentu likmju garantijas. Ja uzņēmums piemēro 20. punktu, nosakot apdrošināšanas līgumu grupas, kurām tas piemēro 17. SFPS atzīšanas un novērtēšanas prasības, tas atklāj šo faktu.

Visi riska veidi – risku koncentrācija

127

Uzņēmums atklāj informāciju par risku koncentrāciju, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, tostarp aprakstu par to, kā uzņēmums šādu koncentrāciju nosaka, un aprakstu par kopīgām iezīmēm, pēc kurām nosaka katru koncentrāciju (piemēram, apdrošinātā gadījuma veids, nozare, ģeogrāfiskais apgabals vai valūta). Finanšu risku koncentrācija varētu rasties, piemēram, no procentu likmju garantijām, kuras stājas spēkā vienādā līmenī lielam līgumu skaitam. Finanšu risku koncentrāciju var arī radīt nefinanšu risku koncentrācija; piemēram, ja uzņēmums sniedz produkta atbildības aizsardzību farmācijas uzņēmumiem un tam šādos uzņēmumos arī ir ieguldījumi.

Apdrošināšanas un tirgus risks – jutīguma analīze

128

Uzņēmums atklāj informāciju par jutību pret izmaiņām riska mainīgajos lielumos, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma. Lai izpildītu šo prasību, uzņēmums atklāj šādus elementus: a) jutīguma analīze, kurā norāda, kā peļņu vai zaudējumus un pašu kapitālu ietekmētu izmaiņas riska mainīgajos lielumos, kas bija reālistiski iespējamas pārskata perioda beigās: i) attiecībā uz apdrošināšanas risku – norāda ietekmi uz noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem pirms un pēc riska mazināšanas pasākumiem, izmantojot pārapdrošināšanas līgumus; un ii) attiecībā uz katru tirgus riska veidu – tādā veidā, kas paskaidro saistību starp jutīgumu pret izmaiņām riska mainīgajos lielumos, kuri rodas no apdrošināšanas līgumiem, un tādos riska darījumos, kuri rodas no finanšu aktīviem, kurus tur uzņēmums; b) metodes un pieņēmumi, kas lietoti, sagatavojot jūtīguma analīzi, un c) jutīguma analīzes sagatavošanā izmantoto metožu un pieņēmumu izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un šo izmaiņu iemesli.

129

Ja uzņēmums sagatavo jutīguma analīzi, kas parāda, kā izmaiņas riska mainīgajos lielumos ietekmē summas, kas atšķiras no 128. punkta a) apakšpunktā minētajām summām, un izmanto jutīguma analīzi, lai pārvaldītu riskus, kuri rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, tas var izmantot minēto jutīguma analīzi, nevis 128. punkta a) apakšpunktā precizēto analīzi. Uzņēmums atklāj arī šādu informāciju: a) skaidrojums par metodi, kas izmantota, sagatavojot šādu jūtīguma analīzi, un par galvenajiem parametriem un pieņēmumiem, kuri ir pamatā sniegtajai informācijai; un b) skaidrojums par izmantotās metodes mērķi un par visiem ierobežojumiem, kas var būt sniegtajā informācijā.

Apdrošināšanas risks – atlīdzību prasību attīstība

130

Uzņēmums atklāj faktiskās atlīdzību prasības salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm par atlīdzību prasību nediskontētām summām (t. i., atlīdzību prasību attīstību). Informācijas atklāšanai par atlīdzību prasību attīstību jāsākas ar periodu, kad radās vecākā būtiskā atlīdzību prasība vai prasības, par kuru (kurām) vēl joprojām ir neskaidrība attiecībā uz atlīdzības izmaksas summu un laika grafiku pārskata perioda beigās, bet nav nepieciešams atklāt informāciju par agrāk nekā 10 gadiem pirms pārskata perioda beigām. Uzņēmumam nav jāatklāj informācija par tādu atlīdzības prasību attīstību, par kurām neskaidrība saistībā ar atlīdzības izmaksas summu un laika grafiku parasti izzūd gada laikā. Uzņēmums informāciju par atlīdzību prasību attīstību salīdzina ar apdrošināšanas līgumu grupu apkopoto uzskaites vērtību, ko uzņēmums atklāj, piemērojot 100. punkta c) apakšpunktu.

Kredītrisks – cita informācija

131

Par kredītrisku, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, uzņēmums atklāj šādus elementus: a) summa, kas vislabāk ataino tā maksimālo pakļautību kredītriskam pārskata perioda beigās, atsevišķi par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un turētajiem pārapdrošināšanas līgumiem; un b) informācija par tādu turēto pārapdrošināšanas līgumu kredītkvalitāti, kas ir aktīvi.

Likviditātes risks – cita informācija

132

Par likviditātes risku, kas rodas no līgumiem, uz kuriem attiecas 17. SFPS darbības joma, uzņēmums atklāj šādus elementus: a) apraksts par to, kā tas pārvalda likviditātes risku; b) atsevišķas termiņanalīzes par tādu noslēgto apdrošināšanas līgumu portfeļiem, kas ir saistības, un tādu turēto pārapdrošināšanas līgumu portfeļiem, kas ir saistības, kas vismaz norāda portfeļu neto naudas plūsmas par katru no pirmajiem pieciem gadiem pēc pārskata datuma un kopumā pēc pirmajiem pieciem gadiem. Uzņēmumam šajās analīzēs nav jāietver atlikušā seguma saistības, kas novērtētas, piemērojot 55.–59. punktu un 69.–70.A punktu. Analīzes var atspoguļot šādi: i) atlikušo līgumisko nediskontēto neto naudas plūsmu analīze, pamatojoties uz aplēsto laika grafiku; vai ii) nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aplēšu analīze, pamatojoties uz aplēsto laika grafiku; c) summas, kas ir maksājamas pēc pieprasījuma, paskaidrojot attiecību starp šādām summām un attiecīgo līgumu portfeļu uzskaites vērtību, ja tās nav jau atklātas, piemērojot šā punkta b) apakšpunktu.

1. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Izmaiņas, kas attiecas uz spēkā esošām likvidācijas, atjaunošanas un tamlīdzīgām saistībām

ATSAUCES

—	16. SFPS “Noma”

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	16. SGS “Pamatlīdzekļi” (pārstrādāts 2003. gadā)

—	23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”

—	36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās” (pārstrādāts 2004. gadā)

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Daudziem uzņēmumiem ir saistības veikt pamatlīdzekļu nojaukšanu, likvidāciju un atjaunošanu. Šajā Interpretācijā šīs saistības tiek apzīmētas kā “likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgas saistības”. Saskaņā ar 16. SGS, pamatlīdzekļu vienības sākotnējās izmaksās ir iekļautas attiecīgās vienības nojaukšanas un likvidācijas, kā arī tās atrašanās vietas atjaunošanas izmaksu sākotnējā aplēse. Tās ir saistības, kuras uzņēmumam rodas vai nu pamatlīdzekļa iegādes brīdī vai arī pēc pamatlīdzekļa lietošanas zināmu laika posmu, izņemot, ja minētajā posmā tas tiek izmantots ražošanā. 37. SGS paredzētas prasības, kuras jāievēro, nosakot likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību apjomu. Šajā Interpretācijā ir sniegtas norādes par izmaiņu uzskaiti esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šī Interpretācija attiecas uz izmaiņām visu to esošo likvidācijas, atjaunošanas vai līdzīgu saistību novērtēšanā, kuras: a) tiek atzītas kā daļa no pamatlīdzekļu objekta izmaksām saskaņā ar 16. SGS vai kā daļa no lietošanas tiesību aktīva izmaksām saskaņā ar 16. SFPS; un b) tiek atzītas kā saistības saskaņā ar 37. SGS. Piemēram, ir iespējamas likvidācijas, atjaunošanas vai līdzīgas saistības attiecībā uz rūpnīcas nojaukšanu, vides atveseļošanu tai nodarīto bojājumu rezultātā dabas resursu ieguves rūpniecībā vai arī iekārtu likvidāciju.

JAUTĀJUMS

3

Šajā Interpretācijā tiek apskatīta zemāk minēto notikumu ietekme, kā rezultātā mainās uzskaite esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā: a) izmaiņas plānotajā resursu patēriņā, ieskaitot saimniecisko labumu (piemēram, naudas plūsmu), kas nepieciešami, lai nokārtotu saistības; b) 37. SGS 47. punktā (tai skaitā naudas un laika vērtības attiecības izmaiņas, un uz saistībām attiecināmo risku izmaiņas); pieaugums, kas atspoguļo laika plūsmu (apzīmēta arī kā diskonta likmes samazināšana); un c) pieaugums, kas atspoguļo laika plūsmu (apzīmēta arī kā diskonta likmes samazināšana).

VIENPRĀTĪBA

4

Izmaiņas esošo likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgu saistību novērtēšanā, kuras radušās diskonta likmes izmaiņu rezultātā, plānotās laika plūsmas vai plānotā resursu patēriņa, tajā skaitā ekonomisko labumu, izmaiņu rezultātā, kas nepieciešami saistību segšanai, jāuzskaita saskaņā ar zemāk minētajiem 5.–7. punkta norādījumiem.

5

Ja attiecīgais aktīvs ir novērtēts, izmantojot izmaksu modeli: a) ņemot vērā b) apakšpunktu, izmaiņas saistību apjomā ir jāpievieno vai jāatskaita no attiecīgā aktīva izmaksām pašreizējā periodā; b) no aktīva izmaksām atskaitītā summa nedrīkst pārsniegt tā uzskaites vērtību. Ja saistību samazinājums pārsniedz aktīva vērtību, pārsniegums nekavējoties jāatzīst kā peļņa vai zaudējumi; c) ja korekcijas rezultātā aktīva izmaksas palielinās, uzņēmumam jāapsver, vai tas nenorāda, ka jaunā uzskaites vērtība nav pilnībā atgūstama. Ja šāda norāde pastāv, uzņēmumam ir jāpārbauda, vai nav jāveic aktīva vērtības samazināšana, nosakot tā atgūstamo vērtību, un jāuzskaita visi aktīva vērtības samazināšanās rezultātā radušies zaudējumi saskaņā ar 36. SGS.

6

Ja attiecīgais aktīvs ir novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas modeli: a) izmaiņas saistībās maina iepriekš attiecībā uz konkrēto aktīvu atzīto pārvērtēšanas pārsniegumu vai zaudējumu no pārvērtēšanas tā, ka: i) izmaiņas saistībās (ņemot vērā b) apakšpunktu) jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos, un tās palielina pārvērtēšanas pārsnieguma summu pašu kapitālā, izņemot, ja tas jāatzīst peļņā vai zaudējumos tādā apmērā, kādā tas apvērš zaudējumus no konkrētā aktīva pārvērtēšanas, kas iepriekš tikuši atzīti peļņā vai zaudējumos; ii) saistību palielināšanās jāatzīst peļņā vai zaudējumos, izņemot gadījumu, kad tā jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos, un jāsamazina pārvērtēšanas pārsnieguma summa pašu kapitālā līdz tādam apmēram, cik liels ir konkrētā aktīva pārvērtēšanas pārsnieguma atlikums; b) gadījumos, kad saistību samazinājums pārsniedz uzskaites vērtību, kura būtu tikusi atzīta, ja aktīvs tiktu uzskaitīts saskaņā ar izmaksu modeli, pārsniegums nekavējoties jāatzīst peļņā vai zaudējumos; c) izmaiņas saistībās norāda uz iespējamo nepieciešamību veikt aktīva pārvērtēšanu, lai pārliecinātos, ka aktīva uzskaites vērtība būtiski neatšķiras no vērtības, kura tiktu noteikta, izmantojot patieso vērtību pārskata perioda beigās. Jebkura šāda pārvērtēšana jāņem vērā, nosakot summas, kuras jāatzīst peļņā vai zaudējumos un pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar a) apakšpunktu. Gadījumā, ja ir nepieciešama pārvērtēšana, jāpārvērtē visi attiecīgās kategorijas pamatlīdzekļi; d) 1. SGS pieprasa katras pārējo apvienoto ienākumu vai izdevumu sastāvdaļas atklāšanu apvienoto ienākumu pārskatā. Ievērojot šo prasību, izmaiņas pārvērtēšanas pārsniegumā, kas radušās saistību izmaiņu rezultātā, ir atsevišķi jāidentificē un jāuzrāda.

7

Koriģētā nolietojamā aktīva summa tiek norakstīta lietderīgās lietošanas laikā. Tādējādi, ja attiecīgais aktīvs ir sasniedzis lietderīgās lietošanas laika beigas, visas turpmākās saistību izmaiņas jāatzīst peļņā vai zaudējumos to rašanās brīdī. Šis nosacījums attiecas gan uz izmaksu modeli, gan uz pārvērtēšanas modeli.

8

Periodisku diskonta likmes samazināšanu atzīst peļņā vai zaudējumos par finanšu izmaksām to rašanās brīdī. Saskaņā ar 23. SGS kapitalizācija nav atļauta.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

9

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2004. gada 1. septembrī vai vēlāk. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo Interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2004. gada 1. septembra, jābūt norādei par šo faktu.

9 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 6. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

9 B

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 2. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

PĀREJAS NOTEIKUMI

10

Grāmatvedības politikas izmaiņas ir jāuzskaita saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas prasībām” (59).

2. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti

ATSAUCES

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti:

—	13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”

—	32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana” (pārstrādāts 2003. gadā) (60)

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Kooperatīvus un citus līdzīgus uzņēmumus personu grupas veido, lai sasniegtu kopīgus saimnieciskos vai sociālos mērķus. Valstu tiesību akti kooperatīvu parasti definē kā sabiedrību, kura tiecas veicināt tās dalībnieku ekonomisko attīstību, veicot kopīgu uzņēmējdarbību (pašpalīdzības princips). Dalībnieku līdzdalība kooperatīvā bieži vien izpaužas kā dalībnieku akcijas, vienības vai tamlīdzīgi instrumenti, un turpmāk tiks saukta par “dalībnieku akcijām”.

2

32. SGS nosaka principus, saskaņā ar kuriem finanšu instrumentus klasificē kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu. Šie principi it īpaši attiecas uz tādu pārdodamu instrumentu klasifikāciju, kuri to turētājam sniedz iespēju šos instrumentus pārdot emitentam, par tiem saņemot naudas līdzekļus vai citu finanšu instrumentu. Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijām un tamlīdzīgiem instrumentiem šos principus piemērot ir sarežģīti. Daži Starptautisko grāmatvedības standartu padomes dalībnieki ir lūguši palīdzību, lai izprastu, kā 32. SGS principi ir piemērojami dalībnieku akcijām un līdzīgiem instrumentiem, kuriem ir noteiktas pazīmes, un apstākļus, kuros šīs pazīmes ietekmē instrumentu klasifikāciju kā finanšu saistības vai kā pašu kapitālu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šī interpretācija ir piemērojama finanšu instrumentiem 32. SGS darbības jomas ietvaros, tai skaitā finanšu instrumentiem, kuri emitēti kooperatīvo uzņēmumu dalībniekiem un kuri liecina par dalībnieku līdzdalības daļu uzņēmumā. Šī interpretācija nav piemērojama finanšu instrumentiem, par kuriem norēķināsies vai var norēķināties ar uzņēmuma pašu kapitāla instrumentiem.

JAUTĀJUMS

4

Daudziem finanšu instrumentiem, tai skaitā dalībnieku akcijām, ir pašu kapitāla pazīmes, ieskaitot balsstiesības un tiesības piedalīties dividenžu sadalē. Daži finanšu instrumenti to turētājam sniedz tiesības pieprasīt izpirkšanu ar naudu vai citu finanšu instrumentu, bet tajos var būt ietverti vai arī uz tiem var attiekties ierobežojumi attiecībā uz to, vai šie finanšu instrumenti tiks izpirkti. Kā novērtēt šos izpirkšanas noteikumus, nosakot, vai finanšu instrumenti jāklasificē kā saistības vai kā pašu kapitāls?

VIENPRĀTĪBA

5

Finanšu instrumenta (tai skaitā kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akciju) turētāja līgumiskās tiesības lūgt izpirkšanu pašas par sevi nenozīmē, ka finanšu instruments jāklasificē kā finanšu saistības. Uzņēmumam jāizvērtē visi finanšu instrumenta noteikumi un nosacījumi, lai noteiktu, vai tas klasificējams kā finanšu saistības vai kā pašu kapitāls. Šie noteikumi un nosacījumi ietver klasifikācijas dienā spēkā esošos piemērojamos vietējos tiesību aktus, noteikumus un uzņēmuma statūtus, bet neietver nākotnē sagaidāmos šo tiesību aktu, noteikumu vai statūtu grozījumus.

6

Dalībnieku akcijas, ko gadījumā, ja dalībniekiem nebūtu tiesību pieprasīt izpirkšanu, klasificētu par pašu kapitālu, ir pašu kapitāls, ja pastāv kāds no 7. un 8. punktā aprakstītajiem nosacījumiem vai dalībnieku akcijām ir visas 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktos minētās pazīmes un tās atbilsts šo punktu nosacījumiem. Pieprasījuma noguldījumi, tostarp norēķinu konti, noguldījuma konti un līdzīgi līgumi, kuri rodas, kad dalībnieki rīkojas kā klienti, ir uzņēmuma finanšu saistības.

7

Dalībnieku akcijas ir uzskatāmas par pašu kapitālu, ja uzņēmumam ir beznosacījumu tiesības atteikt dalībnieku akciju izpirkšanu.

8

Vietējā likumdošana, noteikumi vai uzņēmuma statūti var noteikt vairāku veidu aizliegumus attiecībā uz dalībnieku akciju izpirkšanu, piemēram, beznosacījumu aizliegumus vai aizliegumus, kuru pamatā ir likviditātes kritērijs. Ja vietējie tiesību akti, noteikumi vai uzņēmuma statūti nosaka izpirkšanas beznosacījumu aizliegumu, dalībnieku akcijas ir pašu kapitāls. Tomēr vietējā likumdošana, noteikumi vai uzņēmuma statūti, kas aizliedz izpirkšanu vienīgi tad, ja piepildās (vai nepiepildās) zināmi nosacījumi, piemēram, likviditātes ierobežojumi, nenosaka, ka dalībnieku akcijas ir pašu kapitāls.

9

Beznosacījuma aizliegums var būt pilnīgs, ja ir aizliegta jebkāda veida izpirkšana. Beznosacījumu aizliegums var būt daļējs, ja tas aizliedz dalībnieku akciju izpirkšanu gadījumā, ja izpirkšanas rezultātā dalībnieku akciju skaits vai dalībnieku iemaksātā akciju kapitāla summa nokristos zem noteikta līmeņa. Dalībnieku akcijas, kas pārsniedz izpirkšanas aizliegumu, ir saistības, ja vien uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atteikt izpirkšanu, kā tas aprakstīts 7. punktā, vai dalībnieku akcijām nav visas 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktos minētās pazīmes un tās neatbilsts šo punktu nosacījumiem. Dažos gadījumos akciju skaits vai dalībnieku iemaksātā akciju kapitāla summa, uz ko attiecas izpirkšanas aizliegums, laika gaitā var mainīties. Šādas izpirkuma aizlieguma izmaiņas izraisa izmaiņas klasifikācijā starp finanšu saistībām un pašu kapitālu.

10

Veicot sākotnējo izvērtējumu, uzņēmums novērtē savas izpirkšanas finanšu saistības pēc to patiesās vērtības. Ja dalībnieku akcijām ir izpirkšanas pazīme, uzņēmums izpirkšanas finanšu saistību patieso vērtību nosaka ne mazāku par maksimālo summu, kura izmaksājama saskaņā ar tā statūtu vai piemērojamo tiesību aktu izpirkšanas noteikumiem, diskontējot to atbilstoši pirmajai dienai, kad summas atmaksa varētu tikt pieprasīta (sk. 3. piemēru).

11

Kā noteikts 32. SGS 35. punktā, pašu kapitāla instrumentu turētājiem sadalītās summas atzīst tieši pašu kapitālā. Procentu maksājumi, dividendes un cita veida ienākumi saistībā ar finanšu instrumentiem, kurus klasificē kā finanšu saistības, ir izdevumi neatkarīgi no tā, vai šīs izmaksātās summas juridiski tiek uzskatītas par dividendēm, procentu maksājumiem vai citiem maksājumiem.

12

Papildinājumā, kurš ir vienotās uzskaites neatņemama sastāvdaļa, ir sniegti piemēri par vienotās uzskaites piemērošanu.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

13

Kad izpirkšanas aizlieguma izmaiņas izraisa klasifikācijas maiņu no finanšu saistībām uz pašu kapitālu, uzņēmums atsevišķi norāda pārklasificēto summu, laiku un iemeslu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

14

Šīs interpretācijas spēkā stāšanās datums un pārejas prasības ir tādas pašas, kā 32. SGS (pārstrādāts 2003. gadā). Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2005. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kas sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, tas šo faktu norāda. Šo interpretāciju piemēro retrospektīvi.

14 A

Uzņēmums piemēro 6., 9., A.1 un A12. punkta grozījumus gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums grozījumus “Pārdodamie finanšu instrumenti un pienākumi, kas izriet no likvidācijas” (32. SGS un 1. SGS grozījumi), ko izdeva 2008. gada februārī, piemēro kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī 6., 9., A1. un A12. punkta grozījumus.

15

[Svītrots]

16

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts A8 punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

17

Ar 2012. gada maijā izdotajiem “Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam” tika grozīts 11. punkts. Uzņēmums minētos grozījumus piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas” attiecībā uz gada periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums minētos 32. SGS grozījumus piemēro kā daļu no 2012. gada maijā izdotajiem Ikgadējiem uzlabojumiem 2009. līdz 2011. gada ciklam agrākam periodam, attiecīgajam periodam piemēro arī grozījumus 11. punktā.

18

[Svītrots]

19

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts A8. un A10. punkts un svītrots 15. un 18. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

5. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem

ATSAUCES

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti:

—	10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”

—	11. SFPS “Kopīgas struktūras”

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	28. SGS “Asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite”

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu, turpmāk tekstā “likvidācijas fondi” vai “fondi”, mērķis ir nodalīt aktīvus, lai daļēji vai pilnībā finansētu rūpnīcas (piemēram, atomelektrostacijas), noteikta aprīkojuma (piemēram, automašīnu) vai saistību par vides rehabilitāciju (piemēram, koriģējot ūdens piesārņojumu vai atjaunojot mīnētu lauku) likvidācijas izmaksas, ko kopā dēvē par “likvidāciju”.

2

Iemaksas šādos fondos var tikt veiktas brīvprātīgi, vai to var pieprasīt noteikumi vai likums. Fondiem var būt raksturīga viena no šādām struktūrām: a) fondi, kurus dibinājis viens dalībnieks, lai finansētu savas likvidācijas saistības attiecībā uz vienu vietu vai vairākām ģeogrāfiski izkliedētām vietām; b) fondi, kurus dibinājuši vairāki dalībnieki, lai finansētu savas atsevišķās vai kopējās likvidācijas saistības, kur dalībniekiem ir tiesības saņemt atlīdzību par likvidācijas izmaksām, kas nav lielāka par iemaksu plus peļņu no šīm iemaksām, atskaitot fonda administrēšanas izmaksu attiecīgo daļu. Dalībniekiem var rasties saistības maksāt papildu iemaksas, piemēram, cita dalībnieka bankrota gadījumā; c) fondi, kurus dibinājuši vairāki dalībnieki, lai finansētu savas atsevišķās vai kopējās likvidācijas saistības, kur nepieciešamais iemaksu līmenis ir noteikts atkarībā no dalībnieka pašreizējās darbības jomas un dalībnieka gūtais labums ir atkarīgs no tā pagātnes aktivitātēm. Šādos gadījumos iespējamas atšķirības starp dalībnieka iemaksātajām iemaksām (kas balstītas uz pašreizējām aktivitātēm) un fonda izsniegtajām summām (kas balstītas uz pagātnes aktivitātēm).

3

Parasti šādiem fondiem ir sekojošas iezīmes: a) fondu atsevišķi administrē neatkarīgi pilnvarotie pārstāvji; b) uzņēmumi (dalībnieki) iemaksā fondā iemaksas, un šīs iemaksas tiek ieguldītas dažādos aktīvos, kas var ietvert gan parāda, gan paša kapitāla ieguldījumus, un tās ir pieejamas, lai dalībniekiem palīdzētu apmaksāt likvidācijas izmaksas. Pilnvarotie pārstāvji nosaka iemaksu ieguldīšanas kārtību, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti fonda pārvaldes dokumentācijā un piemērojamajā likumdošanā vai citos noteikumos; c) dalībnieki saglabā saistības apmaksāt likvidācijas izmaksas. Tomēr dalībnieki no fonda var saņemt atlīdzību par likvidācijas izmaksām, kas nedrīkst pārsniegt saistību zemākās likvidācijas izmaksas un dalībnieka fonda aktīvu daļu; d) dalībnieku piekļuve fonda aktīvu pārpalikumam var būt ierobežota vai pilnībā liegta, izņemot to daļu, kas tiek izmantota piemēroto likvidācijas izmaksu segšanai.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4

Šīs interpretācijas prasības tiek piemērotas fonda dalībnieka finanšu pārskatiem, veicot procentu no likvidācijas fondiem uzskaiti, ja fondam ir abas no šīm iezīmēm: a) aktīvus administrē atsevišķi (tos pārvalda atsevišķa juridiska persona vai tie ir nodalīti aktīvi cita uzņēmuma ietvaros); un b) dalībnieka tiesības piekļūt aktīviem ir ierobežotas.

5

Atlikusī līdzdalība fondā, kas pārsniedz tiesību uz atlīdzību apmēru, piemēram, līgumā noteiktas tiesības uz izmaksām, tiklīdz likvidācijas saistības ir izpildītas, vai fonda slēgšanas gadījumā, var būt kapitāla vērtspapīru instruments, kas ietilpst 9. SFPS darbības jomā un neietilpst šīs interpretācijas darbības jomā.

JAUTĀJUMI

6

Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi: a) Kā dalībniekam uzskaitīt savu līdzdalību fondā? b) Ja dalībniekam ir saistības veikt papildu iemaksas, piemēram, cita dalībnieka bankrota gadījumā, kā uzskaitīt tādas saistības?

VIENPRĀTĪBA

Līdzdalības fondā uzskaite

7

Dalībniekam ir atsevišķi jāatzīst saistības attiecībā uz likvidācijas izmaksām un sava līdzdalība fondā, izņemot gadījumus, kad dalībniekam nav saistību maksāt likvidācijas maksas gadījumā, ja fonds neveic savus maksājumus.

8

Dalībniekam ir jānovērtē, vai tam ir kontrole, kopīga kontrole vai būtiska ietekme fondā, ņemot vērā 10. un 11. SFPS un 28. SGS. Ja pastāv kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, dalībniekam ir jāuzskaita sava līdzdalība fondā saskaņā ar šiem standartiem.

9

Ja dalībniekam nav kontroles vai kopīgas kontroles, vai arī būtiskas ietekmes fondā, dalībniekiem ir jāatzīst tiesības no fonda saņemt atlīdzību kā atlīdzību, kas atbilst 37. SGS. Šo atlīdzību novērtē, izmantojot šādas summas, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka: a) atzītās likvidācijas saistību summas; un b) dalībnieka daļas no fonda neto aktīvu, kas attiecināmi uz dalībniekiem, patiesās vērtības. Izmaiņas tiesību saņemt atlīdzību uzskaites vērtībā, izņemot maksājumus fondam vai fonda maksājumus, ir jāatzīst apvienoto ienākumu pārskatā tajā periodā, kurā šīs izmaiņas rodas.

Saistību veikt papildu maksājumus uzskaite

10

Ja dalībniekam ir saistības veikt papildu maksājumus, piemēram, ja cits dalībnieks ir bankrotējis vai ja fonda turēto investīciju aktīvu vērtība samazinās līdz tādai pakāpei, ka tie nav pietiekami, lai fonds varētu izpildīt atlīdzības saistības, šāds pienākums ir iespējamās saistības, kas iekļaujas 37. SGS darbības jomā. Dalībniekam ir jāatzīst saistības tikai tādā gadījumā, ja pastāv iespēja, ka tiks veikti papildu maksājumi.

Informācijas atklāšana

11

Dalībnieks atklāj informāciju par savu līdzdalību fondā un jebkādiem ierobežojumiem piekļūt fonda aktīviem.

12

Ja dalībniekam ir pienākums veikt potenciālus papildus maksājumus, kas netiek atdzīti kā saistības (skatīt 10. punktu), tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 86. punkta prasībām.

13

Ja dalībnieks uzskaita tā līdzdalību fondā, saskaņā ar 9. punkta prasībām, tad ir jāatklāj informācija, atbilstoši 37. SGS 85. punkta c) apakšpunkta prasībām.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

14

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kas sākas 2006. gada 1. janvārī vai pēc tā. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju attiecībā uz periodiem, kuri sākas pirms 2006. gada 1. janvāra, tad šis fakts ir jāatklāj.

14 A

[Svītrots]

14 B

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. un 11. SFPS tiek grozīts 8. un 9. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 10. un 11. SFPS.

14 C

[Svītrots]

14 D

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 5. punkts un svītrots 14.A un 14.C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

PĀREJAS NOTEIKUMI

15

Grāmatvedības politikas izmaiņas jāuzskaita atbilstoši 8. SGS noteiktajām prasībām.

6. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Saistības, kas rodas no līdzdalības konkrētā tirgū — elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

ATSAUCES

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

37. SGS 17. punkts nosaka, ka pienākumu radošs notikums ir pagātnes notikums, kura dēļ rodas pašreizējs pienākums, kā rezultātā uzņēmumam nav citas reālas alternatīvas, kā izpildīt šo pienākumu.

2

37. SGS 19. punkts nosaka, ka par uzkrājumiem atzīst tikai “tos pagātnes notikumu dēļ radušos pienākumus, kas pastāv neatkarīgi no uzņēmuma darbības nākotnē”.

3

Eiropas Savienības direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA), kura reglamentē iekārtu atkritumu savākšanu, apstrādi, reģenerāciju un glabāšanu, nepiesārņojot vidi, ir radījusi jautājumus par to, kad jāatzīst ekspluatācijas pārtraukšanas saistības attiecībā uz EEIA. Direktīva nodala “jaunus” un “iepriekš radušos” atkritumus, kā arī atkritumus no privātām mājsaimniecībām un atkritumus no citām vietām, kas nav privātas mājsaimniecības. Jauni atkritumi attiecas uz produktiem, kas pārdoti pēc 2005. gada 13. augusta. Tiek uzskatīts, ka visas pirms šā datuma pārdotās mājsaimniecības iekārtas veidos vēsturiskos atkritumus direktīvas izpratnē.

4

Direktīva nosaka, ka iepriekš radušos mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas izmaksas jāsedz šā tipa iekārtu ražotājiem, kuri ir tirgū tā perioda laikā, kas jānosaka katras dalībvalsts piemērojamos tiesību aktos (novērtējuma periods). Direktīva nosaka, ka katra dalībvalsts izveido mehānismu, lai ražotāji veiktu proporcionālas iemaksas, “piemēram, proporcionāli savai tirgus daļai, ko nosaka katram iekārtas tipam.”

5

Vairākus interpretācijā lietotus terminus, piemēram, “tirgus daļa” un “novērtējuma periods”, atsevišķu dalībvalstu piemērojamos tiesību aktos var definēt ļoti dažādi. Piemēram, novērtējuma perioda ilgums varētu būt gads vai tikai viens mēnesis. Tāpat tirgus daļas novērtējums un formulas pienākuma aprēķināšanai dažādu valstu tiesību aktos var atšķirties. Tomēr visi šie piemēri ietekmē tikai saistību novērtējumu, kas neietilpst interpretācijas darbības jomā.

PIEMĒROŠANAS JOMA

6

Šajā interpretācijā sniegti norādījumi par atkritumu apsaimniekošanas saistību atzīšanu ražotāju finanšu pārskatos saskaņā ar ES direktīvu par EEIA attiecībā uz agrāk ražoto mājsaimniecības iekārtu pārdošanu.

7

Interpretācijā nav aplūkoti nedz jauni atkritumi, nedz iepriekš radušies atkritumi no vietām, kas nav privātas mājsaimniecības. Šādu atkritumu apsaimniekošanas saistības ir atbilstoši aplūkotas 37. SGS. Tomēr, ja valstu tiesību aktos jauni atkritumi no privātām mājsaimniecībām tiek traktēti līdzīgi kā vēsturiskie atkritumi no privātām mājsaimniecībām, interpretācijas principus piemēro, atsaucoties uz hierarhiju 8. SGS 10.–12. punktā. 8. SGS sniegtā hierarhija ir attiecināma arī uz citiem noteikumiem, kas uzliek pienākumus līdzīgi ES direktīvā noteiktajam izmaksu attiecināšanas modelim.

JAUTĀJUMS

8

SFPIK saņēma pieprasījumu ekspluatācijas pārtraukšanas kontekstā saistībā ar EEIA noteikt, kas ir pienākumu radošs notikums saskaņā ar 37. SGS 14. punkta a) apakšpunktu, lai atzītu uzkrājumus atkritumu apsaimniekošanas izmaksām: — agrāk ražoto mājsaimniecības iekārtu ražošana vai pārdošana? — līdzdalība tirgū novērtējuma perioda laikā? — izmaksu rašanās, veicot atkritumu apsaimniekošanas darbības?

VIENPRĀTĪBA

9

Līdzdalība tirgū novērtējuma perioda laikā ir pienākumu radošs notikums saskaņā ar 37. SGS 14. punkta a) apakšpunktu. Rezultātā agrāk ražoto mājsaimniecības iekārtu atkritumu apsaimniekošanas izmaksu saistības nerodas, ražojot vai pārdodot produktus. Tā kā pienākums par agrāk ražoto mājsaimniecības iekārtu ir saistīts ar līdzdalību tirgū novērtējuma perioda laikā, nevis ar atsavināmo priekšmetu ražošanu vai pārdošanu, pienākuma nav, ja vien un kamēr pastāv tirgus daļa novērtējuma perioda laikā. Pienākumu radošā notikuma laika noteikšana var arī nebūt atkarīga no konkrētā perioda, kurā tiek veiktas atkritumu apsaimniekošanas darbības un rodas saistītās izmaksas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

10

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2005. gada 1. decembrī vai vēlāk. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2005. gada 1. decembra, tas atklāj šo faktu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

11

Grāmatvedības politikas izmaiņas tiek ņemtas vērā saskaņā ar 8. SGS.

7. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Pārveidošanas metodes pielietošana saskaņā ar 29. SGS “Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju”

ATSAUCES

—	Grozījumi 12. SGS “Ienākuma nodokļi”

—	29. SGS “Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Šī interpretācija sniedz ieteikumus par to, kā piemērot 29. SGS prasības pārskata periodā, kurā uzņēmums konstatē (61) hiperinflācijas esamību savas funkcionālās valūtas valstī, ja šajā valstī nebija hiperinflācijas iepriekšējā periodā, un uzņēmums tādēļ pārveido savus finanšu pārskatus saskaņā ar 29. SGS.

JAUTĀJUMI

2

Šajā interpretācijā izskatīti šādi jautājumi: a) Kā jāinterpretē prasība “(..) izteiktiem pārskata perioda beigās pastāvošajā mērvienībā” 29. SGS 8. punktā, ja uzņēmums piemēro standartu? b) Kā uzņēmumam jāuzskaita atlikto nodokļu sākuma posteņi savos pārveidotajos finanšu pārskatos?

VIENPRĀTĪBA

3

Pārskata periodā, kurā uzņēmums konstatē hiperinflācijas esamību savas funkcionālās valūtas valstī, kurā nebija hiperinflācijas iepriekšējā periodā, uzņēmums piemēro 29. SGS prasības tā, it kā valstī vienmēr būtu bijusi hiperinflācija. Tādēļ attiecībā uz nemonetāriem posteņiem, kas novērtēti sākotnējās izmaksās, uzņēmuma sākuma finanšu stāvokļa pārskatu finanšu pārskatos uzrādītā visagrākā perioda sākumā pārveido, lai atspoguļotu inflācijas sekas, sākot no datuma, kad iegādājās aktīvus un radās vai uzņēmās saistības, līdz pārskata perioda beigu finanšu stāvokļa pārskata datumam. Attiecībā uz nemonetāriem posteņiem, kuri sākuma finanšu stāvokļa pārskatā uzskaitīti summās, kuras pastāvēja datumos, kas nav iegādes vai rašanās datumi, šī pārveidošana atspoguļo tā vietā inflācijas sekas, sākot no datumiem, kad noteica šīs uzskaites vērtības, līdz pārskata perioda beigām.

4

Pārskata perioda beigās atlikto nodokļu posteņus atzīst un novērtē saskaņā ar 12. SGS. Tomēr atlikto nodokļu summas sākuma finanšu stāvokļa pārskatā par pārskata periodu nosaka šādi: a) uzņēmums pārvērtē atlikto nodokļu posteņus saskaņā ar 12. SGS pēc tam, kad tas ir pārveidojis savu nemonetāro posteņu nominālās uzskaites vērtības pārskata perioda sākuma finanšu stāvokļa pārskata datumā, piemērojot mērvienību tajā datumā; b) atlikto nodokļu posteņus, kas pārvērtēti saskaņā ar a) apakšpunktu, pārveido, ņemot vērā mērvienības izmaiņas no pārskata perioda sākuma finanšu stāvokļa pārskata datuma līdz tā pārskata perioda beigām. Uzņēmums piemēro a) un b) apakšpunktā minēto metodi, pārveidojot atlikto nodokļu posteņus jebkuru tādu salīdzināmu periodu sākuma finanšu stāvokļa pārskatā, kas uzrādīti pārveidotajos finanšu pārskatos par pārskata periodu, kurā uzņēmums piemēro 29. SGS.

5

Pēc tam, kad uzņēmums ir pārveidojis savus finanšu pārskatus, visus atbilstošos skaitļus finanšu pārskatos par nākamo pārskata periodu, ieskaitot atlikto nodokļu posteņus, pārveido, piemērojot mērvienības izmaiņas šajā nākamajā pārskata periodā tikai pārveidotajiem finanšu pārskatiem par iepriekšējo pārskata periodu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

6

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2006. gada 1. martā vai vēlāk. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju finanšu pārskatiem par periodu, kurš sākas pirms 2006. gada 1. marta, tas atklāj šo faktu.

10. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Starpperioda finanšu pārskati un vērtības samazināšanās

ATSAUCES

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti:

—	34. SGS “Starpperioda finanšu pārskati”

—	36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Uzņēmumam katra pārskata perioda beigās jānovērtē nemateriālās vērtības samazināšanās un nepieciešamības gadījumā jāatzīst zaudējumi no vērtības samazināšanās attiecīgajā datumā saskaņā ar 36. SGS. Tomēr turpmākā pārskata perioda beigās apstākļi var būt mainījušies tā, ka zaudējumi no vērtības samazināšanās ir sarukuši vai to nav vispār, ja vērtības samazināšanās novērtējums būtu veikts tikai attiecīgajā datumā. Interpretācija izskaidro, vai šādi zaudējumi no vērtības samazināšanās ir jāreversē.

2

Interpretācija attiecas uz 34. SGS prasību mijiedarbību ar 36. SGS minēto vērtības samazināšanās rezultātā radušos zaudējumu atzīšanu attiecībā uz nemateriālām vērtībām, kā arī šīs mijiedarbības ietekmi uz turpmākiem starpperioda un gada finanšu pārskatiem.

JAUTĀJUMS

3

34. SGS 28. pantā noteikts, ka uzņēmumam savos starpperioda finanšu pārskatos jāpiemēro tās pašas grāmatvedības politikas, kas lietotas gada finanšu pārskatos. Šajā pantā arī minēts, ka “uzņēmuma pārskatu sniegšanas biežums (reizi gadā, pusgadā vai ceturksnī) nedrīkst ietekmēt tā gada rezultātu. Šā mērķa sasniegšanai novērtēšana starpperioda pārskatu sagatavošanas nolūkā jāveic, pamatojoties uz datiem no gada sākuma līdz konkrētajam datumam.

4

36. SGS 124. pantā noteikts, ka “nemateriālajai vērtībai atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās turpmākajos periodos nedrīkst reversēt.”

5

[Svītrots]

6

[Svītrots]

7

Interpretācijā aplūkots šāds jautājums: Vai uzņēmumam jāreversē starpperiodā atzītie zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas aprēķināti attiecībā uz nemateriālajām vērtībām un investīcijām pašu kapitāla instrumentos, ja, aprēķinot zaudējumus no vērtības samazināšanās tikai nākamā pārskata perioda beigās, nebūtu atzītu zaudējumu vai tie būtu mazāki?

VIENPRĀTĪBA

8

Uzņēmums nereversē iepriekšējā starpperiodā atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas aprēķināti attiecībā uz nemateriālajām vērtībām.

9

Uzņēmums pēc analoģijas neattiecina šo konsensu uz citām iespējamām pretrunām starp 34. SGS un citiem standartiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

10

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju gada periodiem, kuri sākas 2006. gada 1. novembrī vai pēc šā datuma. Ieteicama agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro interpretāciju periodam, kas sākas pirms 2006. gada 1. novembra, tas paziņo šo faktu. Uzņēmums piemēro šo interpretāciju attiecībā uz visām turpmākajām nemateriālajām vērtībām, sākot no dienas, kad tas sāk piemērot 36. SGS; interpretācija attiecas uz visām investīcijām pašu kapitāla instrumentos vai finanšu aktīvos, ko turpmāk aprēķina, sākot no dienas, kad uzsāk piemērot 39. SGS vērtēšanas kritērijus.

11

[Svītrots]

12

[Svītrots]

13

[Svītrots]

14

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 1., 2., 7. un 8. punkts un svītrots 5., 6., 11.–13. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

12. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnoteikumi  (62)

—	1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmā pieņemšana”

—	7. SFPS “Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti”

—	15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”

—	16. SFPS “Noma”

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	16. SGS “Pamatlīdzekļi”

—	20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”

—	23. SGS “Aizņēmumu izmaksas”

—	32. SGS “Finanšu instrumenti: Uzrādīšana

—	36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās”

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

—	38. SGS “Nemateriālie aktīvi”

—	PIK-29 “ “Informācijas atklāšana –” vienošanās par pakalpojumu koncesiju”  (63)

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Daudzās valstīs valsts pakalpojumu infrastruktūru, piemēram, ceļus, tiltus, tuneļus, cietumus, slimnīcas, lidostas, ūdens sadales iekārtas, energoapgādes un telekomunikāciju tīklus, tradicionāli ir būvējis, veicis tās ekspluatāciju un uzturējis valsts sektors, un tā ir finansēta ar valsts budžeta apropriāciju.

2

Dažās valstīs valdības ir ieviesušas līgumiskas vienošanās par pakalpojumiem, lai piesaistītu privātā sektora līdzdalību šīs infrastruktūras attīstībā, finansēšanā, ekspluatācijā un uzturēšanā. Infrastruktūra var jau pastāvēt vai var tikt būvēta vienošanās par pakalpojumu perioda laikā. Vienošanās šīs interpretācijas darbības jomā parasti ietver privātā sektora uzņēmumu (uzņēmējs), kas būvē infrastruktūru, ko izmanto valsts pakalpojumu sniegšanai, vai uzlabo to (piemēram, palielinot tās jaudu) un noteiktu laika periodu veic tās ekspluatāciju un uztur šo infrastruktūru. Uzņēmējam maksā par tā pakalpojumiem vienošanās perioda laikā. Vienošanos reglamentē līgums, kurā izklāstīti izpildes standarti, cenu koriģēšanas mehānismi un vienošanās par strīdu izšķiršanu. Šādu vienošanos bieži raksturo kā “būvēšanas—ekspluatācijas—nodošanas”, “atjaunošanas—ekspluatācijas—nodošanas” vienošanos vai “valsts sektora un privāta uzņēmēja” vienošanos par pakalpojumu koncesiju.

3

Šo vienošanos par pakalpojumiem iezīme ir to pienākumu valsts pakalpojumu raksturs, ko ir uzņēmies uzņēmējs. Valsts politika ir sniegt sabiedrībai ar infrastruktūru saistītos pakalpojumus, neatkarīgi no tās personas identitātes, kura nodrošina pakalpojumus. Vienošanās par pakalpojumu līgumiski uzliek par pienākumu uzņēmējam sniegt pakalpojumus sabiedrībai valsts sektora juridiskas vienības uzdevumā. Citas kopīgas iezīmes ir šādas: a) persona, kas piešķir vienošanos par pakalpojumu (piešķīrējs), ir valsts sektora juridiska vienība, tostarp valsts institūcija, vai privātā sektora uzņēmums, kuram ir nodota atbildība par pakalpojumu; b) uzņēmējs ir atbildīgs par infrastruktūras un saistīto pakalpojumu vismaz daļēju vadību un nedarbojas tikai kā pārstāvis piešķīrēja uzdevumā; c) līgumā nosaka sākotnējās cenas uzņēmējam, un regulē cenu pārskatīšanu vienošanās par pakalpojumu perioda laikā; d) uzņēmēja pienākums ir nodot infrastruktūru piešķīrējam noteiktā stāvoklī vienošanās perioda beigās par nelielu vai nepieaugošu atlīdzību neatkarīgi no tā, kura puse to sākotnēji finansēja.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4

Šajā interpretācijā sniegti norādījumi par to, kā uzņēmējiem uzskaitīt valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju.

5

Šī interpretācija attiecas uz valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanos par pakalpojumu koncesiju, ja: a) piešķīrējs kontrolē vai regulē, kādi pakalpojumi uzņēmējam ir jāsniedz ar infrastruktūru, kam tie ir jāsniedz un par kādu cenu, un b) piešķīrējs kontrolē ar īpašumtiesībām, beneficiāra tiesībām vai citādi jebkuru būtisku atlikušo līdzdalību infrastruktūrā vienošanās termiņa beigās.

6

Infrastruktūra, ko izmanto valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju visā tās lietderīgās lietošanas laikā (visi darbmūža aktīvi), ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā, ja ir izpildīti 5. punkta a) apakšpunkta nosacījumi. AG1. līdz AG8. punktā sniegti norādījumi par to, kā noteikt, vai un kādā mērā valsts sektora un privāta uzņēmēja vienošanās par pakalpojumu koncesiju ietilpst šīs interpretācijas darbības jomā.

7

Šī interpretācija attiecas uz: a) infrastruktūru, kuru uzņēmējs būvē vai iegādājas no trešās personas vienošanās par pakalpojumu nolūkā, un b) esošu infrastruktūru, attiecībā uz kuru piešķīrējs dod uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā.

8

Šajā interpretācijā nav noteikta tās infrastruktūras uzskaite, kuru uzņēmējs turēja un atzina par pamatlīdzekļiem pirms vienošanās par pakalpojumu noslēgšanas. Uz šo infrastruktūru attiecas SFPS prasības par atzīšanas pārtraukšanu (kas izklāstītas 16. SGS).

9

Šajā interpretācijā nav noteikta piešķīrēju veiktā uzskaite.

JAUTĀJUMI

10

Šajā interpretācijā izklāstīti vispārējie principi par pienākumu un saistīto tiesību atzīšanu un novērtēšanu vienošanos par pakalpojumu koncesiju gadījumā. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz vienošanos par pakalpojumu koncesiju ir dotas PIK–29. Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi: a) uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite; b) vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana; c) būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi; d) ekspluatācijas pakalpojumi; e) aizņēmumu izmaksas; f) finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmākā grāmatvedības uzskaite un g) elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam.

VIENPRĀTĪBA

Uzņēmēja tiesību uz infrastruktūru uzskaite

11

Infrastruktūru šīs interpretācijas darbības jomā neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem, jo līgumiska vienošanās par pakalpojumu nenodod uzņēmējam tiesības kontrolēt valsts pakalpojumu infrastruktūras lietošanu. Uzņēmējam ir piekļuve, lai veiktu infrastruktūras ekspluatāciju, lai sniegtu valsts pakalpojumu piešķīrēja uzdevumā saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem.

Vienošanās atlīdzības atzīšana un novērtēšana

12

Saskaņā ar līgumisku vienošanos noteikumiem šīs interpretācijas darbības jomā uzņēmējs darbojas kā pakalpojumu sniedzējs. Uzņēmējs būvē vai uzlabo infrastruktūru (būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi), ko izmanto, lai sniegtu valsts pakalpojumu, kā arī noteiktu laika periodu veic infrastruktūras ekspluatāciju un uztur to (ekspluatācijas pakalpojumi).

13

Saskaņā ar 15. SFPS uzņēmējs atzīst un novērtē ieņēmumus par tā sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības būtība nosaka tās turpmāko uzskaites režīmu. Saņemtās atlīdzības kā finanšu aktīva un nemateriāla aktīva turpmāka uzskaite ir sīki aprakstīta 23.–26. punktā.

Būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumi

14

Uzņēmējs uzskaita būvniecības vai uzlabošanas pakalpojumus saskaņā ar 15. SFPS.

Atlīdzība, ko uzņēmējam sniedz piešķīrējs

15

Ja uzņēmējs sniedz izbūves vai modernizēšanas pakalpojumus, atlīdzību, ko saņem uzņēmējs vai kas jāsaņem uzņēmējam, atzīst saskaņā ar 15. SFPS. Atlīdzība var būt tiesības uz: a) finanšu aktīvu vai b) nemateriālu aktīvu.

16

Uzņēmējs atzīst finanšu aktīvu, ja tam ir beznosacījumu līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma par būvniecības pakalpojumiem; piešķīrējam ir neliela vai nav nekāda rīcības brīvība izvairīties no maksājuma, vienošanās parasti ir īstenojama ar likumu. Uzņēmējam ir beznosacījumu tiesības saņemt naudu, ja piešķīrējs līgumiski garantē samaksāt uzņēmējam a) noteiktas vai nosakāmas summas vai (b) iespējamu starpību starp summām, kas saņemtas no valsts pakalpojuma lietotājiem, un noteiktām vai nosakāmām summām pat tad, ja maksājums ir atkarīgs no tā, vai uzņēmējs ir nodrošinājis infrastruktūras atbilstību noteiktām kvalitātes vai efektivitātes prasībām.

17

Uzņēmējs atzīst nemateriālu aktīvu, ja tas saņem tiesības (licenci) ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem. Tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem nav beznosacījumu tiesības saņemt naudu, jo summas ir atkarīgas no apmēra, kādā sabiedrība lieto pakalpojumu.

18

Ja uzņēmējam maksā par būvniecības pakalpojumiem daļēji ar finanšu aktīvu un daļēji ar nemateriālo aktīvu, ir nepieciešams atsevišķi uzskaitīt katru uzņēmēja atlīdzības komponentu. Saņemto vai saņemamo atlīdzību par abiem komponentiem sākotnēji atzīst saskaņā ar 15. SFPS.

19

Atlīdzības būtību, ko piešķīrējs devis uzņēmējam, nosaka, atsaucoties uz līguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā atbilstīgām līgumtiesībām. Atlīdzības būtība nosaka turpmāku uzskaiti, kā aprakstīts 23.–26. punktā. Tomēr abi atlīdzības veidi ir klasificēti kā līgumiskais aktīvs būvniecības vai uzlabošanas laikā saskaņā ar 15. SFPS.

Darbības pakalpojumi

20

Uzņēmējs uzskaita darbības pakalpojumus saskaņā ar 15. SFPS.

Līgumiski pienākumi atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam funkcionālās izmantojamības līmenim

21

Uzņēmējam var būt līgumiski pienākumi, kas tam ir jāpilda kā tā licences nosacījums, a) uzturēt infrastruktūru noteiktā funkcionālās izmantojamības līmenī vai b) atjaunot infrastruktūru līdz noteiktam stāvoklim, pirms tā tiek nodota piešķīrējam vienošanās par pakalpojumu beigās. Šos līgumiskos pienākumus uzturēt vai atjaunot infrastruktūru, izņemot uzlabošanas elementu (sk. 14. punktu), atzīst un novērtē saskaņā ar 37. SGS, t. i., pēc izdevumu vislabākās aplēses, kuri būtu nepieciešami, lai nokārtotu pašreizēju pienākumu pārskata perioda beigās.

Uzņēmējam radušās aizņēmumu izmaksas

22

Saskaņā ar 23. SGS uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas atzīst par izdevumiem periodā, kurā tās rodas, ja vien uzņēmējam nav līgumiskas tiesības saņemt nemateriālu aktīvu (tiesības ņemt maksu no valsts pakalpojuma lietotājiem). Šajā gadījumā uz vienošanos attiecināmās aizņēmumu izmaksas kapitalizē vienošanās būvniecības posmā atbilstīgi minētajam standartam.

Finanšu aktīvs

23

Saskaņā ar 16. un 18. punktu atzītam finanšu aktīvam piemēro 32. SGS un 7. un 9. SFPS.

24

Summu, kas pienākas no piešķīrēja vai pēc piešķīrēja norādījuma, uzskaita saskaņā ar 9. SFPS kā novērtētu: a) amortizētajā iegādes vērtībā; b) patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos; vai c) patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

25

Ja no piešķīrēja pienākošos summu novērtē vai nu amortizētajā iegādes vērtībā, vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, 9. SFPS pieprasīts, ka procenti, kas aprēķināti, izmantojot faktisko [efektīvo] procentu metodi, ir jāatzīst peļņā vai zaudējumos.

Nemateriāls aktīvs

26

Saskaņā ar 17. un 18. punktu atzītam nemateriālam aktīvam piemēro 38. SGS. 38. SGS 45. līdz 47. punktā sniegti norādījumi par to nemateriālo aktīvu novērtēšanu, kas iegādāti apmaiņā pret nemonetāru aktīvu vai aktīviem vai monetāru un nemonetāru aktīvu apvienojumu.

Elementi, kurus piešķīrējs sniedzis uzņēmējam

27

Saskaņā ar 11. punktu infrastruktūras elementus, attiecībā uz kuriem piešķīrējs ir devis uzņēmējam piekļuvi vienošanās par pakalpojumu nolūkā, neatzīst par uzņēmēja pamatlīdzekļiem. Piešķīrējs var sniegt uzņēmējam arī citus elementus, kurus uzņēmējs var turēt vai ar kuriem uzņēmējs var rīkoties tā, kā vēlas. Ja šādi aktīvi ir piešķīrēja maksājamās atlīdzības daļa par pakalpojumiem, tās nav valsts dotācijas, kā definēts 20. SGS. Tā vietā tos uzskaita kā daļu no darījumu cenas, kā definēts 15. SFPS.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

28

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. janvāra, tas atklāj šo faktu.

28 D

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīta sadaļa “Atsauces” un 13.–15., 18.–20. un 27. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 15. SFPS.

28 E

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 23.–25. punkts un svītrots 28.A–28.C punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

28 F

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts AG8. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

PĀREJAS NOTEIKUMI

29

Atbilstīgi 30. punktam grāmatvedības politiku izmaiņas uzskaita saskaņā ar 8. SGS, t. i., ar atpakaļejošu spēku.

30

Ja konkrētām vienošanām par pakalpojumiem uzņēmējs nevar piemērot šo interpretāciju ar atpakaļejošu spēku agrākā uzrādītā perioda sākumā, tas: a) atzīst finanšu aktīvus un nemateriālos aktīvus, kas pastāvēja agrākā uzrādītā perioda sākumā; b) izmanto šo finanšu un nemateriālo aktīvu iepriekšējās uzskaites vērtības (neatkarīgi no iepriekšējās klasifikācijas) par to uzskaites vērtībām tajā datumā, un c) pārbauda tajā datumā atzīto finanšu un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanos, ja vien tas nav neiespējams; tādā gadījumā pārbauda vērtības samazināšanos pārskata perioda sākumā.

14. SFPIK INTERPRETĀCIJA

19. SGS “Fiksēto pabalstu aktīva limits, minimālā finansējuma prasības un to mijiedarbība”

ATSAUCES

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	19. SGS “Darbinieku pabalsti” (grozīts 2011. gadā)

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

19. SGS 64. punktu definēta neto pabalsta novērtējums ir attiecināts tikai uz zemāko pārsniegumu definētu pabalstu plānā un uz aktīvu griestiem. 19. SGS 8. punktā griesti ir noteikti kā “saimniecisko labumu pašreizējā vērtība, kuri pieejami atlīdzību veidā no plāna, vai turpmāko iemaksu plānā kā samazinājumi”. Ir radušies jautājumi par to, vai atlīdzības vai turpmāko iemaksu samazinājumi ir uzskatāmi par pieejamiem, it sevišķi, ja tiek piemērota minimālā finansējuma prasība.

2

Minimālā finansējuma prasība pastāv daudzās valstīs, lai nodrošinātu pēcnodarbinātības pabalstu saistības pret darbinieku pabalstu plāna dalībniekiem. Šādas prasības parasti nosaka minimālo noteiktā laika periodā veicamo iemaksu apjomu vai līmeni. Tādējādi minimālā finansējuma prasība var ierobežot uzņēmuma iespējas samazināt nākotnes iemaksas.

3

Turklāt noteikto pabalstu aktīva limita noteikšana var būt par pamatu tam, ka minimālā finansējuma prasība ir grūti izpildāma. Parasti prasība veikt iemaksas plānā neietekmē noteikto pabalstu aktīva vai saistību novērtējumu. Šī iemesla dēļ veiktās iemaksas kļūst par plāna aktīviem, tādējādi, neradot papildu neto saistības. Taču minimālā finansējuma prasība var paaugstināt saistības, ja nepieciešamās iemaksas uzņēmumam pēc to veikšanas nav pieejamas.

3 A

2009. gada novembrī Starptautisko grāmatvedības standartu padome izdarīja grozījumus SFPIK 14. interpretācijā, lai novērstu nevēlamas sekas saistībā ar nākotnes iemaksu priekšapmaksas uzskaiti dažos gadījumos, kad pastāv minimālā finansējuma prasība.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4

Šī interpretācija attiecināma uz visiem noteiktajiem pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa darbinieku noteiktajiem pabalstiem.

5

Šajā interpretācijā minimālā finansējuma prasības ir jebkādas prasības finansēt pēcnodarbinātības vai citu ilgtermiņa noteikto pabalstu plānu.

JAUTĀJUMI

6

Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi: a) kad atlīdzības vai turpmāko iemaksu samazinājumi ir jāuzskata par pieejamiem saskaņā ar aktīvu griestu definīciju 19. SGS 8. punktā; b) kā minimālā finansējuma prasība varētu ietekmēt turpmāko iemaksu samazināšanas iespējas; c) kad minimālā finansējuma prasība varētu paaugstināt saistības.

VIENPRĀTĪBA

Atlīdzības izmaksu vai turpmāko iemaksu samazinājuma pieejamība

7

Uzņēmums nosaka atlīdzības izmaksu vai turpmāko iemaksu samazinājuma pieejamību saskaņā ar plāna nolikumu un tās valsts likumdošanas prasībām, kuras teritorijā konkrētais plāns reģistrēts.

8

Saimnieciskais labums atlīdzības izmaksas vai turpmāko iemaksu samazinājuma formā ir pieejams, ja uzņēmums to var realizēt kādā plāna darbības brīdī vai tad, kad plāna saistības ir nokārtotas. Jānorāda, ka šāds saimnieciskais labums var būt pieejams pat tad, ja tas nav realizējams bilances datumā.

9

Pieejamais saimnieciskais labums nav atkarīgs no tā, kā uzņēmums plāno izmantot pārsniegumu. Uzņēmums nosaka maksimālo saimniecisko labumu, kas pieejams no atlīdzības izmaksām, turpmāko iemaksu samazinājumiem vai no abu iepriekš minēto saimniecisko labumu kombinācijas. Uzņēmums nedrīkst atzīt saimniecisko labumu, kas rodas no atlīdzības izmaksu un turpmāko iemaksu samazinājumu kombinācijas, ja pieņēmumi, kas pamato viena un otra saimnieciskā labuma gūšanas iespējamību ir savstarpēji izslēdzoši.

10

Saskaņā ar 1. SGS uzņēmums atklāj informāciju par galvenajiem aplēšu nenoteiktības cēloņiem bilances datumā, kas izraisa nozīmīgu risku, ka var rasties būtiskas korekcijas finanšu stāvokļa pārskatā atzīto neto aktīvu vai saistību uzskaites vērtībās. Uzņēmumam var būt jāuzrāda informācija par jebkādiem ierobežojumiem esošā pārpalikuma izmantošanā, kā arī var būt jāsniedz ziņas par to, kāds aprēķina pamatojums izmantots, lai noteiktu pieejamā saimnieciskā labuma vērtību.

Saimnieciskais labums, kas pieejams atlīdzību izmaksas formā

Tiesības uz atlīdzību izmaksu

11

Atlīdzību izmaksa pieejama uzņēmumam tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumam ir beznosacījuma tiesības uz atlīdzību izmaksu: a) plāna darbības laikā, bez priekšnoteikuma, ka plāna saistībām jābūt izpildītām, lai saņemtu atlīdzību izmaksu (piem., dažās jurisdikcijās uzņēmumam var būt tiesības uz atlīdzības izmaksu plāna darbības laikā neatkarīgi no tā, vai plāna saistības ir izpildītas); vai b) pieņemot pakāpenisku plāna saistību izpildīšanu līdz brīdim, kad visi plāna dalībnieki no tā ir izstājušies; vai c) pieņemot pilnīgu plāna saistību izpildi kā vienreizēju darījumu (t. i., plāna slēgšanas gadījumā). Beznosacījumu tiesības uz atlīdzību izmaksu var pastāvēt, neskatoties uz to, kāds ir bilances datumā esošais plāna finansējuma līmenis.

12

Ja uzņēmuma tiesības uz pārpalikuma izmaksu ir atkarīgas no tā, vai notiek vai nenotiek viens vai vairāki neskaidri nākotnes notikumi, kas nav pilnīgā uzņēmuma kontrolē, uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību saņemt atlīdzības izmaksu un tāpēc atlīdzību izmaksa kā aktīvs uzņēmuma bilancē netiek atzīts.

Saimnieciskā labuma novērtējums

13

Uzņēmums nosaka saimniecisko labumu, kas pieejams atlīdzību izmaksai kā pārpalikuma summa (kas vienāda ar plāna aktīvu patieso vērtību, no kuras atskaitīta noteiktā pabalsta pienākuma pašreizējā vērtība) bilances datumā, kuru uzņēmumam ir tiesības saņemt kā atlīdzību izmaksu, no kuras atskaita jebkādus saistītus izdevumus. Piemēram, ja atlīdzību izmaksa ir apliekama ar nodokli, kas nav ienākuma nodoklis, uzņēmums novērtē izmaksu summu neto vērtībā, atskaitot nodokļus.

14

Nosakot plāna slēgšanas brīdī pieejamās atlīdzību izmaksas summu (11. punkta c) apakšpunkts), uzņēmums ņem vērā plāna saistību izpildes un atlīdzību izmaksas veikšanas izdevumus. Piemēram, uzņēmums atskaita maksu par profesionāliem pakalpojumiem, ja tādu maksā no plāna, nevis no uzņēmuma, un apdrošināšanas prēmiju izmaksas, kas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu saistības slēgšanas gadījumā.

15

Ja atlīdzību izmaksas summa tiek noteikta kā pilna summa vai pārpalikuma proporcija un nevis kā nemainīga summa, uzņēmums neveic nekādas korekcijas naudas vērtībai laikā, pat ja izmaksa ir realizējama tikai nākotnē.

Saimnieciskais labums, kas pieejams iemaksu samazinājuma formā

16

Ja attiecībā uz iemaksām, kas saistītas ar nākotnes izdienu, nepastāv minimālā finansējuma prasība, tad saimnieciskais labums, kas pieejams nākotnes iemaksu samazinājuma veidā, ir uzņēmuma nākotnes izdienas izmaksas par katru periodu plāna sagaidāmajā darbības laikā vai, ja tas ir īsāks, uzņēmuma sagaidāmajā darbības laikā. No uzņēmuma nākotnes izdienas izmaksām ir izslēgtas summas, kuras segs darbinieki.

17

Uzņēmums nosaka darba izmaksas nākotnē, izmantojot pieņēmumus atbilstīgi tiem, kuri tika izmantoti, nosakot definēto pabalstu pienākumu, un atbilstīgi situācijai pārskata perioda beigās, kā noteikts saskaņā ar 19. SGS. Tādēļ uzņēmums pieņem, ka saskaņā ar plānu izmaksātajos pabalstos nākotnē nebūs izmaiņu, līdz plānā netiks ieviesti grozījumi, un pieņem stabilu darbaspēku nākotnē, ja vien uzņēmums nesamazinās to darbinieku skaitu, uz kuriem attiecas plāns. Ja uzņēmums samazina minēto darbinieku skaitu, pieņēmumā par darbaspēku nākotnē ietver šo samazinājumu.

Minimālā finansējuma prasības ietekme uz saimniecisko labumu, kas pieejams nākotnes iemaksu samazinājuma formā

18

Uzņēmums analizē jebkādas konkrētā datuma minimālā finansējuma prasības iemaksām, kuras nepieciešamas attiecībā uz a) jebkādu iztrūkumu izmaksās par izdienu pagātnē, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām; nākotnes izdienu.

19

Iemaksas, kas paredzētas esošo izmaksu segšanai, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām attiecībā uz darbinieku pagātnē nostrādāto laiku, neietekmē nākotnes iemaksas par nākotnes darba attiecībām. Tie var radīt saistības saskaņā ar 23.–26. punktu.

20

Ja attiecībā uz iemaksām, kas saistītas ar nākotnes izdienu, pastāv minimālā finansējuma prasība, tad saimnieciskais labums, kas pieejams nākotnes iemaksu samazinājuma veidā, ir summa, kurā ietilpst: a) visas summas, par kādām samazina ar nākotnes izdienu saistītās nākotnes minimālā finansējuma iemaksas, jo uzņēmums ir veicis priekšapmaksu (t. i., iemaksājis summu, pirms tas ticis prasīts); un b) aplēstās nākotnes izdienas izmaksas katrā periodā saskaņā ar 16. un 17. punktu, no kurām atskaitītas aplēstās minimālā finansējuma iemaksas, kuras būtu jāveic par nākotnes izdienu šajos periodos, ja nebūtu veikta priekšapmaksa, kā aprakstīts a) apakšpunktā.

21

Uzņēmums aplēš nākotnes minimālā finansējuma iemaksas par nākotnes izdienu, ņemot vērā jebkādu pastāvošo pārpalikumu, kas noteikts, pamatojoties uz minimālā finansējuma prasībām, bet atskaitot priekšapmaksu, kā aprakstīts 20. punkta a) apakšpunktā. Uzņēmums balstās uz pieņēmumiem, kas ir saderīgi ar minimālā finansējuma prasībām, un — attiecībā uz faktoriem, kas šajās prasībās nav konkretizēti, — uz pieņēmumiem, kas ir saderīgi ar pieņēmumiem, kurus izmanto, lai noteiktu noteiktā pabalsta pienākumu, kā arī ar situāciju pārskata perioda beigās saskaņā ar 19. SGS. Aplēsē jāiekļauj jebkādas izmaiņas, kas sagaidāmas, ja uzņēmums veic minimālās iemaksas noteiktajā termiņā. Taču aplēsē neņem vērā ietekmi, ko radītu izmaiņas minimālā finansējuma prasību noteikumos un nosacījumos, kuri nav spēkā vai kuri nav noteikti ar līgumu pārskata perioda beigās.

22

Ja, uzņēmumam nosakot 20. punkta b) apakšpunktā paredzēto summu, nākotnes minimālā finansējuma iemaksas par nākotnes izdienu kādā noteiktā periodā pārsniedz nākotnes izdienas izmaksas 19. SGS izpratnē, šī pārsnieguma vērtība samazina saimnieciskā labuma summu, kas pieejams nākotnes iemaksu samazinājuma veidā. Tomēr 20. punkta b) apakšpunktā paredzētā summa nekad nedrīkst būt mazāka par nulli.

Kad minimālā finansējuma prasība varētu paaugstināt saistības

23

Ja uzņēmumam ir pienākums saskaņā ar minimālā finansējuma prasību veikt iemaksas esošo izmaksu segšanai, kas izriet no minimālā finansējuma prasībām attiecībā uz darbinieku pagātnē nostrādāto laiku, uzņēmums nosaka, vai veicamās iemaksas būs pieejamas kā atlīdzību izmaksas vai kā turpmāko iemaksu samazinājums pēc to iemaksāšanas plānā.

24

Ciktāl veicamās iemaksas nebūs pieejamas pēc to iemaksāšanas plānā, uzņēmums atzīst saistības brīdī, kad rodas pienākums. Saistības samazina definēto neto pabalstu aktīvu vai palielina definēto neto pabalstu saistības tā, lai 19. SGS 64. punkta piemērošanas rezultātā nebūtu gaidāmi guvumi vai zaudējumi, kad iemaksas tiek veiktas.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

27

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana.

27 A

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 26. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

27 B

Ar “Minimālā finansējuma iemaksu priekšapmaksu” pievienots 3.A punkts un grozīts 16.–18. un 20.–22. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro grozījumus agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

27 C

Saskaņā ar 19. SGS (grozīts 2011. gadā) ir grozīts 1., 6., 17. un 24. punkts un svītrots 25. un 26. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, piemērojot 19. SGS (grozīts 2011. gadā).

PĀREJAS NOTEIKUMI

28

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju, sākot no pirmā perioda, kas uzrādīts pirmajos finanšu pārskatos, uz kuriem interpretācija ir attiecināma. Uzņēmums atzīst jebkādas sākotnējās korekcijas, kas rodas no šīs interpretācijas piemērošanas nesadalītajā peļņā attiecīgā perioda sākumā.

29

Uzņēmums grozījumus 3.A, 16.–18. un 20.–22. punktā piemēro, sākot no agrākā salīdzināmā perioda, kas uzrādīts pirmajos finanšu pārskatos, kuriem uzņēmums piemēro šo interpretāciju. Ja uzņēmums ir iepriekš piemērojis šo interpretāciju pirms grozījumu piemērošanas, tas atzīst korekcijas, kas rodas, piemērojot grozījumus, nesadalītajā peļņā agrākā uzrādītā salīdzināmā perioda sākumā.

16. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana

ATSAUCES

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti:

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Daudziem pārskatu iesniedzējiem uzņēmumiem ir ieguldījumi ārvalstu darbībās (kā noteikts 21. SGS 8. punktā). Šādas darbības ārvalstīs var būt meitasuzņēmumi, asociētie uzņēmumi, kopuzņēmumi vai filiāles. 21. SGS nosaka, ka uzņēmumam ir jānosaka katras savas ārvalstu darbības funkcionālā valūta kā attiecīgās darbības primārās saimnieciskās vides valūta. Ārvalstu darbības rezultātus un finansiālo stāvokli pārrēķinot uzrādīšanas valūtā, uzņēmumam ir jāatzīst ārvalstu valūtas atšķirības pārējos apvienotajos ienākumos, līdz tas izbeidz darbību ārvalstīs.

2

Tāda ārvalstu valūtas riska ierobežošanas uzskaite, kurš izriet no ieguldījuma darbībās ārvalstīs, ir piemērojama tikai tad, ja attiecīgās ārvalstu darbības neto aktīvi ir iekļauti finanšu pārskatos (64). Pret ārvalstu valūtas risku apdrošinātais postenis, kas saistīts ar neto ieguldījumu ārvalstu darbībās, var būt neto aktīvu summa, kas ir vienāda ar ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtību vai mazāka par to.

3

9. SFPS paredz attiecināmā [atbilstīgā] pret risku nodrošinātā posteņa un atbilstīgo riska ierobežošanas instrumentu noteikšanu riska ierobežošanas uzskaites mērķiem. Ja pastāv noteikta ierobežošanas attiecība, tad neto ieguldījuma riska ierobežošanas gadījumā guvumus vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta, kas ir noteikts kā efektīva neto ieguldījuma riska ierobežošana, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un iekļauj ārvalstu valūtas atšķirībās, kas rodas, veicot ārvalstu darbības rezultātu un finanšu stāvokļa pārrēķinu.

4

Uzņēmumam, kas ārvalstīs veic daudzas darbības, var rasties vairāki ārvalstu valūtas riski. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi par to ārvalstu valūtas risku identificēšanu, kas klasificējami kā ierobežots risks, nodrošinot pret risku neto ieguldījumus ārvalstu darbībā.

5

9. SFPS ļauj uzņēmumam noteikt atvasinātu vai neatvasinātu finanšu instrumentu (vai atvasinātu un neatvasinātu finanšu instrumentu apvienojumu) kā riska ierobežošanas instrumentu pret ārvalstu valūtas risku. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi par to, kas koncernā var būt to riska ierobežošanas instrumentu turētājs, kuri ir neto ieguldījumu ārvalstu darbībās riska ierobežotāji, lai tiem varētu piemērot riska ierobežošanas uzskaiti.

6

21. SGS un 9. SFPS paredz, ka uzkrātās summas, kas atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, kuri attiecas gan uz ārvalstu valūtas atšķirībām, kas izriet no ārvalstu darbības rezultātu un finanšu stāvokļa pārrēķina, gan uz guvumiem vai zaudējumiem no riska ierobežošanas instrumenta, kas atzīts par iedarbīgu neto ieguldījumu riska ierobežojumu, ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem (kā pārklasificēšanas korekciju), ja mātesuzņēmums izbeidz darbību ārvalstīs. Šajā interpretācijā ir sniegti norādījumi, kā uzņēmumam jānosaka summas, kas pārklasificējamas no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem gan attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu, gan attiecībā uz posteni, kas nodrošināts pret risku [posteni, kura riski tiek ierobežoti].

PIEMĒROŠANAS JOMA

7

Šī interpretācija attiecas uz uzņēmumiem, kas ierobežo ārvalstu valūtas risku, kurš izriet no ieguldījumiem ārvalstu darbībās, un vēlas ievērot riska ierobežošanas uzskaites kritērijus atbilstoši 9. SFPS. Ērtības labad šajā interpretācijā šāds uzņēmums tiek dēvēts par mātesuzņēmumu un finanšu pārskati, kuros ir iekļauti ārvalstīs veiktās darbības neto aktīvi, tiek dēvēti par konsolidētiem finanšu pārskatiem. Visas atsauces uz mātesuzņēmumu ir vienlīdz attiecināmas uz uzņēmumu, kam ir neto ieguldījumi ārvalstu darbībā, kura [kurš] ir kopuzņēmums, asociētais uzņēmums vai filiāle.

8

Šī interpretācija attiecas tikai uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībās riska ierobežošanu; tā nav pēc analoģijas piemērojama cita veida riska ierobežošanas uzskaitei.

JAUTĀJUMI

9

Ieguldījumus ārvalstu darbībās var tieši turēt mātesuzņēmums vai netieši tā meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi. Interpretācijā ir apskatīti sekojoši jautājumi: a) ierobežotā riska veids un tā pret risku nodrošinātā posteņa summa, kuriem var noteikt riska ierobežošanas attiecību: i) mātesuzņēmums kā ierobežoto risku var noteikt vai nu tikai ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no starpības starp mātesuzņēmuma funkcionālajām valūtām un tā darbībām ārvalstīs, vai arī tas kā ierobežoto risku var noteikt arī ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no starpības starp mātesuzņēmuma konsolidēto finanšu pārskatu uzrādīšanas valūtu un ārvalstu darbības funkcionālo valūtu; ii) ja ārvalstu darbība ir netiešā mātesuzņēmuma turējumā, tad vai nu ierobežotais risks var ietvert tikai ārvalstu valūtas atšķirības, kas izriet no funkcionālo valūtu starpības starp ārvalstu darbību un tā tiešā mātesuzņēmuma, vai arī ierobežotais risks var ietvert arī ārvalstu valūtas atšķirības starp ārvalstu darbības un jebkura starpposma mātesuzņēmuma vai galīgā mātesuzņēmuma funkcionālās valūtas (t. i., vai tas, ka neto ieguldījums ārvalstu darbībās tiek turēts ar starpposma mātesuzņēmuma starpniecību, ietekmē galīgā mātesuzņēmuma ekonomisko risku); b) kas koncernā var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs: i) vai nu attiecināma riska ierobežošanas uzskaites attiecība var tikt noteikta tikai tad, ja uzņēmums, kas apdrošina savu neto ieguldījumu, piedalās riska ierobežošanas instrumenta izmantošanā, vai arī jebkurš koncerna uzņēmums neatkarīgi no tā funkcionālās valūtas var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs; ii) vai riska ierobežošanas instrumenta veids (atvasināts vai neatvasināts) vai konsolidācijas metode ietekmē riska ierobežošanas efektivitātes novērtējumu; c) kādas summas ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekcija ārvalstu darbības izbeigšanas gadījumā: i) ja tiek izbeigta ārvalstu darbība, kas bijusi nodrošināta pret risku, kāda summa no mātesuzņēmuma ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu un attiecībā uz konkrēto ārvalstu darbību ir jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos; ii) vai konsolidācijas metode ietekmē to summu noteikšanu, kuras jāpārklasificē no pašu kapitāla uz peļņu vai zaudējumiem.

VIENPRĀTĪBA

Ierobežotā riska veids un tā pret risku nodrošinātā posteņa summa, kurai var noteikt riska ierobežošanas attiecību

10

Riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot tikai ārvalstu valūtas atšķirībām starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu.

11

To ārvalstu valūtas risku ierobežošanā, kuri izriet no neto ieguldījuma ārvalstu darbībā, pret risku nodrošinātais postenis var būt neto aktīvu summa, kas ir vienāda ar ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtību, kas norādīta mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, vai mazāka par to. To ārvalstu darbības neto aktīvu uzskaites vērtība, kurus var noteikt kā pret risku nodrošināto posteni mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos, ir atkarīga no tā, vai kāds ārvalstu darbības zemāka līmeņa mātesuzņēmums ir piemērojis riska ierobežošanas uzskaiti visiem attiecīgās ārvalstu darbības neto aktīviem vai to daļai un vai uzskaite ir atspoguļota mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos.

12

Ierobežoto risku var noteikt kā ārvalstu valūtas risku, kas izriet no starpības starp ārvalstu darbības funkcionālo valūtu un konkrētās ārvalstu darbības jebkura mātesuzņēmuma (tiešā, starpposma vai galīgā mātesuzņēmuma) funkcionālo valūtu. Tas, ka neto ieguldījums ir turējumā ar starpposma mātesuzņēmuma starpniecību, neietekmē tā ekonomiskā riska veidu, kas galīgajam mātesuzņēmumam rodas no ārvalstu valūtas riska.

13

Ārvalstu valūtas riskam, kas izriet no neto ieguldījuma ārvalstu darbībā, riska ierobežošanas uzskaiti konsolidētajos finanšu pārskatos var piemērot tikai vienreiz. Tāpēc, ja vienus un tos pašus ārvalstu darbības neto aktīvus pret vienu un to pašu risku nodrošina vairāk nekā viens koncerna mātesuzņēmums (piemēram, gan tiešais, gan netiešais mātesuzņēmums), tikai vienai riska ierobežošanas attiecībai var piemērot riska ierobežošanas uzskaiti galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos. Riska ierobežošanas attiecība, ko viens mātesuzņēmums noteicis savos konsolidētajos finanšu pārskatos, nav jāievēro citai augstāka līmeņa mātesuzņēmuma vienībai. Tomēr, ja to neievēro cita augstāka līmeņa mātesuzņēmuma vienība, riska ierobežošanas uzskaite, ko piemērojis zemāka līmeņa mātesuzņēmums, ir jāapvērš, pirms tiek atzīta augstāka līmeņa mātesuzņēmuma riska ierobežošanas uzskaite.

Kas var būt riska ierobežošanas instrumenta turētājs?

14

Atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu (vai atvasinātu vai neatvasinātu instrumentu apvienojumu) var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā. Riska ierobežošanas instruments(-i) var būt jebkura koncerna uzņēmuma vai uzņēmumu rīcībā, ja vien tiek ievērotas noteikšanas, dokumentēšanas un efektivitātes prasības, kas minētas 9. SFPS 6.4.1. punktā un attiecas uz neto ieguldījumu riska ierobežošanu. Koncerna riska ierobežošanas stratēģijai ir jābūt īpaši skaidri dokumentētai, jo dažādos koncerna līmeņos ir iespējami atšķirīgi noteikšanas veidi.

15

Lai novērtētu efektivitāti, riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas attiecībā uz ārvalstu valūtas kursa risku aprēķina saskaņā ar riska ierobežošanas uzskaites dokumentāciju, pamatojoties uz tā mātesuzņēmuma funkcionālo valūtu, attiecībā pret kura funkcionālo vērtību tiek novērtēts ierobežotais risks. Atkarībā no tā, kas ir riska ierobežošanas instrumenta turētājs, riska ierobežošanas uzskaites neveikšanas gadījumā vērtības kopējās izmaiņas varētu tikt atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārējos apvienotajos ienākumos, vai abējādi. Tomēr efektivitātes novērtējumu neietekmē tas, vai riska ierobežošanas instrumenta vērtības izmaiņas ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos. Piemērojot riska ierobežošanas uzskaiti, izmaiņu kopējo efektīvo daļu iekļauj pārējos apvienotajos ienākumos. Efektivitātes novērtējumu neietekmē ne tas, vai riska ierobežošanas instruments ir atvasināts vai neatvasināts instruments, ne arī konsolidācijas metode.

Pret risku nodrošinātas ārvalstu darbības izbeigšana

16

Ja tiek izbeigta pret risku nodrošināta ārvalstu darbība, summa, kas pārklasificēta par peļņu vai zaudējumiem kā pārklasificēšanas korekcija no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos attiecībā uz riska ierobežošanas instrumentu, ir summa, kas jāidentificē saskaņā ar 9. SFPS 6.5.14. punktu. Konkrētā summa ir kumulatīvie guvumi vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta, kas ir noteikts kā efektīva riska ierobežošana.

17

Summa, kas pārklasificēta par peļņu vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerves mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos attiecībā uz neto ieguldījumu konkrētajā ārvalstu darbībā saskaņā ar 21. SGS 48. punktu, ir summa, kas ir iekļauta šī mātesuzņēmuma ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz konkrēto ārvalstu darbību. Galīgā mātesuzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos neto kopsummu, kas atzīta ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz visām ārvalstu darbībām, neietekmē konsolidācijas metode. Tomēr tas, vai galīgais mātesuzņēmums izmanto tiešas vai pakāpeniskas konsolidācijas metodi (65), var ietekmēt summu, kas iekļauta tā ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezervē attiecībā uz atsevišķu darbību ārvalstīs. Ja izmanto pakāpeniskas konsolidācijas metodi, par peļņu vai zaudējumiem var tikt pārklasificēta summa, kas atšķiras no tās, kura izmantota riska ierobežošanas efektivitātes noteikšanai. Šo starpību var novērst, nosakot summu, kas attiecas uz konkrēto ārvalstu darbību un kas būtu radusies, ja būtu izmantota tiešās konsolidācijas metode. Šādu korekciju neparedz 21. SGS. Tomēr tā ir joma, kurā noteiktā grāmatvedības politika ir pastāvīgi jāievēro attiecībā uz visiem neto ieguldījumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

18

Uzņēmumam jāpiemēro šī interpretācija pārskatu periodiem, kuri sākas 2008. gada 1. oktobrī vai pēc šī datuma. Uzņēmums piemēro 2009. gada aprīlī izdotā dokumenta SFPS uzlabojumi, 14. punkta grozījumus pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir pieļaujama abu dokumentu agrāka piemērošana. Ja uzņēmums šo interpretāciju piemēro pārskata periodam, kurš sākas pirms 2008. gada 1. oktobra, vai piemēro 14. punkta grozījumus pirms 2009. gada 1. jūlija, uzņēmumam šis fakts ir jānorāda.

18 B

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 3., 5.–7., 14., 16., AG1. un AG8. punkts un svītrots 18.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

PĀREJAS NOTEIKUMI

19

8. SGS nosaka, kā uzņēmumam ir jāpiemēro izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas no interpretācijas sākotnējās ieviešanas. Pirmoreiz piemērojot šo interpretāciju, uzņēmumam šīs prasības nav jāievēro. Ja uzņēmums ir noteicis riska ierobežošanas instrumentu kā neto ieguldījuma riska ierobežotāju, bet riska ierobežošana neatbilst šajā interpretācijā noteiktajām riska ierobežošanas uzskaites prasībām, uzņēmums piemēro 39. SGS, lai retrospektīvi pārtrauktu šādu riska ierobežošanas uzskaiti.

17. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Nenaudas aktīvu sadale īpašniekiem

ATSAUCES

—	3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana” (pārstrādāts 2008. gadā)

—	5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”

—	7. SFPS “Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana

—	10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”

—	13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Dažreiz uzņēmums sadala dividendēs īpašniekiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašnieku (66) tiesībām, aktīvus, kas nav nauda (nenaudas aktīvus). Šādos gadījumos uzņēmums var ļaut īpašniekiem izvēlēties saņemt nenaudas aktīvus vai to vērtību naudas izteiksmē. SFPIK saņēma lūgumus norādīt vadlīnijās, kā uzņēmumam jāuzskaita šāda sadale.

2

Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) nesatur vadlīnijas, kā uzņēmumā būtu uzskaitāma šāda sadale uzņēmuma īpašniekiem (to parasti sauc par dividendēm). Saskaņā ar 1. SGS uzņēmumam informācija par dividendēm, ko uzskata par labumu sadali īpašniekiem, jāsniedz vai nu pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, vai finanšu pārskatu piezīmēs.

PIEMĒROŠANAS JOMA

3

Šī Interpretācija attiecas uz šādu veidu neatgriezenisku uzņēmuma aktīvu sadali uzņēmuma īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām: a) nenaudas aktīvu (piem., 3. SFPS definētu pamatlīdzekļu un uzņēmējdarbības un 5. SFPS definētu citā uzņēmumā vai atsavināšanas grupās esošu līdzdalības daļu) sadali; un b) labumu sadali gadījumos, kad īpašniekiem ļauj izvēlēties saņemt vai nu nenaudas aktīvus, vai to vērtību naudas izteiksmē.

4

Šī Interpretācija attiecas tikai uz tādu sadali, kad pret visiem vienas klases pašu kapitāla instrumentu turētājiem ir vienāda attieksme.

5

Šī Interpretācija neattiecas uz tādu nenaudas aktīva sadali, ko gan pirms, gan pēc sadales kontrolē tā pati puse vai puses. Šis izņēmums attiecas uz atsevišķiem individuāliem un konsolidētiem finanšu pārskatiem, kurus sagatavo uzņēmums, kas veic sadali.

6

Saskaņā ar 5. punktu šī Interpretācija nav piemērojama, ja nenaudas aktīvu pirms un pēc sadales kontrolē tās pašas puses. 3. SFPS B2. punktā ir teikts, ka: “Personu grupa uzskatāma par uzņēmuma kontrolētāju, ja saskaņā ar līgumā noteiktiem nosacījumiem tai kolektīvi pieder vara pārvaldīt uzņēmuma finanšu un pamatdarbības politikas, lai tā darbība būtu saimnieciski izdevīga.” Tādējādi, lai labumu sadale netiktu izskatīta saistībā ar šo interpretāciju, jo aktīvu pirms un pēc sadales kontrolē tās pašas puses, atsevišķu akcionāru grupai, kas saņēmusi sadali, atbilstoši līgumā noteiktajiem nosacījumiem jāpieder kopīgai varai pār uzņēmumu, kas veic sadali.

7

Saskaņā ar 5. punktu šo Interpretāciju nepiemēro, ja uzņēmums sadala atsevišķas sev piederošas daļas meitasuzņēmumā, bet patur kontroli pār šo meitasuzņēmumu. Uzņēmums, kas veic sadali un tās rezultātā atzīst nekontrolējošu līdzdalību meitasuzņēmumā, uzskaita sadali saskaņā ar 10. SFPS.

8

Šī Interpretācija apraksta uzskaiti tikai uzņēmumos, kas veic nenaudas aktīvu sadali. Tā neattiecas uz uzskaiti, kas veicama akcionāriem, kuri saņēmuši šādu sadali.

JAUTĀJUMI

9

Kad uzņēmums paziņo par sadali un apņemas sadalīt attiecīgos aktīvus īpašniekiem, tam jāatzīst saistības attiecībā uz maksājamām dividendēm. Līdz ar to šī Interpretācija apraksta šādus jautājumus: a) Kad uzņēmumam jāatzīst maksājamās dividendes? b) Kā uzņēmumam jāaprēķina maksājamās dividendes? c) Ja uzņēmums veic dividenžu izmaksu, kā tam jāuzskaita starpība starp sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtībām?

VIENPRĀTĪBA

Kad atzīt maksājamās dividendes

10

Saistības maksāt dividendes jāatzīst, kad dividendes ir attiecīgi apstiprinātas un to lieluma noteikšana vairs nav uzņēmuma ziņā, un tas ir datums: a) kad vadības vai direktoru padomes paziņojumu par dividenžu izmaksu apstiprinājusi attiecīgā institūcija, piem., akcionāri, ja likums šādu apstiprinājumu pieprasa; vai b) kad vadība vai direktoru padome paziņojusi par dividenžu izmaksu, ja likums nepieprasa papildu apstiprinājumu.

Maksājamo dividenžu novērtēšana

11

Uzņēmums aprēķina saistību sadalīt nenaudas aktīvu dividendēs īpašniekiem pēc sadalāmo aktīvu patiesās vērtības.

12

Ja uzņēmums ļauj īpašniekiem izvēlēties saņemt vai nu nenaudas aktīvu, vai tā vērtību naudas izteiksmē, uzņēmumam jānovērtē maksājamās dividendes, ņemot vērā katras izvēles konkrēto vērtību un prognozi par īpašnieku izvēli.

13

Katra pārskata perioda beigās un dividenžu izmaksas datumā uzņēmumam jāpārskata un jākoriģē maksājamo dividenžu uzskaites vērtība, jebkādas izmaiņas maksājamo dividenžu uzskaites vērtībā jāatzīst pašu kapitālā kā sadales summas korekcija.

Sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtību starpības uzskaite, uzņēmumam veicot dividenžu izmaksu

14

Kad uzņēmums veic dividenžu izmaksu, tam jānosaka starpība starp sadalīto aktīvu un maksājamo dividenžu uzskaites vērtībām, ja tāda pastāv, peļņā vai zaudējumos.

Uzrādīšana un informācijas atklāšana

15

Uzņēmumam jāuzrāda 14. punktā aprakstītā starpība kā atsevišķa pozīcija peļņā vai zaudējumos.

16

Uzņēmumam jāatklāj šāda informācija, ja tā attiecināma uz konkrētu gadījumu: a) maksājamo dividenžu uzskaites vērtība perioda sākumā un beigās; un b) konkrētā periodā atzītas uzskaites vērtības palielinājums vai samazinājums saistībā ar 13. punktu kā sadalāmo aktīvu patiesās vērtības mainīšanās rezultāts.

17

Ja uzņēmums paziņo par nenaudas aktīva izmaksu dividendēs pēc pārskata perioda beigām, bet pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, tas atklāj šādu informāciju: a) sadalāmā aktīva veids; b) sadalāmā aktīva uzskaites vērtība uzskaites perioda beigās; un c) pārskata perioda beigās sadalāmā aktīva patieso vērtību, ja tā atšķiras no uzskaites vērtības, un informāciju par metodi (metodēm), kas izmantota (izmantotas) šīs patiesās vērtības novērtēšanai, kā pieprasīts 13. SFPS 93. punkta b), d), g) un i) apakšpunktā un 99. punktā.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

18

Šī Interpretācija uzņēmumam jāpiemēro perspektīvi attiecībā uz tiem viena gada periodiem, kuri sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šā datuma. Nav pieļaujama retrospektīva piemērošana. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo Interpretāciju periodam, kas sākas pirms 2009. gada 1. jūlija, tam šis fakts jāatklāj, kā arī jāpiemēro 3. SFPS (pārstrādāts 2008. gadā), 27. SGS (ar 2008. gada maijā veiktajiem grozījumiem) un 5. SFPS (ar grozījumiem, kas izriet no šīs Interpretācijas).

19

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 10. SFPS tiek grozīts 7. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 10. SFPS.

20

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 17. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

19. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnoteikumi  (67)

—	2. SFPS “Uz akcijām balstīti maksājumi”

—	3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”;

—	9. SFPS “Finanšu instrumenti”

—	13. SFPS “Patiesās vērtības novērtēšana”

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	32. SGS “Finanšu instrumenti: Uzrādīšana

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Debitors un kreditors var atkārtoti vienoties par finanšu saistību nosacījumiem, kā rezultātā debitors pilnībā vai daļēji dzēš saistības, emitējot pašu kapitāla instrumentus kreditoram. Šādi darījumi reizēm tiek saukti par “parāda aizstāšanu ar pašu kapitālu”. SFPIK ir saņēmusi lūgumus sagatavot ieteikumus par to, kā uzskaitīt šādus darījumus.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2

Šī interpretācija attiecas uz uzņēmuma grāmatvedību, ja ir notikusi atkārtota vienošanās par finanšu saistību nosacījumiem un rezultātā šis uzņēmums emitē pašu kapitāla instrumentus uzņēmuma kreditoram, lai pilnībā vai daļēji dzēstu finanšu saistības. Tā neattiecas uz kreditora grāmatvedības uzskaiti.

3

Uzņēmumam šī interpretācija nav jāpiemēro darījumiem tad, ja: a) kreditors ir arī tiešs vai netiešs akcionārs un darbojas šajā statusā kā tiešs vai netiešs esošs akcionārs; b) kreditoru un uzņēmumu pirms un pēc darījuma kontrolē tā pati puse vai puses un darījuma būtība ietver uzņēmuma veiktu pašu kapitāla sadali vai iemaksu uzņēmumā; c) finanšu saistību dzēšana, emitējot pašu kapitāla akcijas, atbilst sākotnējiem finanšu saistību nosacījumiem.

JAUTĀJUMI

4

Šajā interpretācijā aplūkoti šādi jautājumi: a) Vai uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti [kapitāla vērtspapīru instrumenti], kas emitēti, lai pilnībā vai daļēji dzēstu finanšu saistības, ir “samaksātā atlīdzība” atbilstīgi 9. SFPS 3.3.3. punktam? b) Kā uzņēmumam ir sākotnēji jānovērtē šādu finanšu saistību dzēšanai emitētie pašu kapitāla instrumenti? c) Kā uzņēmumam ir jāuzskaita jebkura starpība starp dzēsto finanšu saistību uzskaites vērtību un emitēto pašu kapitāla instrumentu sākotnēji novērtēto summu?

VIENPRĀTĪBA

5

Uzņēmuma kapitāla vērtspapīru instrumentu emisija kreditoram, lai pilnībā vai daļēji dzēstu finanšu saistības, atbilstīgi 9. SFPS 3.3.3. punktam ir samaksātā atlīdzība. Uzņēmumam ir jāizslēdz finanšu saistības (vai finanšu saistību daļa) no sava pārskata par finanšu stāvokli tad un tikai tad, kad tās ir dzēstas atbilstīgi 9. SFPS 3.3.1. punktam.

6

Ja kreditoram emitētie pašu kapitāla instrumenti pilnīgai vai daļējai finanšu saistību dzēšanai ir sākotnēji atzīti, uzņēmumam tie ir jānovērtē pēc emitēto pašu kapitāla instrumentu patiesās vērtības, ja vien šo patieso vērtību nevar ticami novērtēt.

7

Ja emitēto kapitāla vērtspapīru instrumentu patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tad, lai noteiktu dzēstās finanšu saistības patieso vērtību, jāvērtē kapitāla vērtspapīru instrumenti. Novērtējot tādas dzēstās finanšu saistības patieso vērtību, kas ietver pieprasījuma iezīmes (piem., pieprasījuma noguldījumu), 13. SFPS 47. punktu nepiemēro.

8

Ja ir dzēsta tikai daļa no finanšu saistībām, uzņēmumam jānovērtē, vai kāda daļa no samaksātās atlīdzības attiecas uz atlikušo saistību nosacījumu grozīšanu. Ja daļa no samaksātās atlīdzības attiecas uz atlikušās saistību daļas nosacījumu grozīšanu, uzņēmumam jāsadala samaksātā atlīdzība starp dzēsto saistību daļu un atlikušo saistību daļu. Uzņēmumam, šo sadalījumu veicot, ir jāņem vērā visi būtiskie fakti un apstākļi, kas saistās ar šo darījumu. Uzņēmumam, šo sadalījumu veicot, ir jāņem vērā visi būtiskie fakti un apstākļi, kas saistās ar šo darījumu.

9

Starpība starp dzēsto finanšu saistību (vai finanšu saistību daļas) uzskaites vērtību un samaksāto atlīdzību atbilstīgi 9. SFPS 3.3.3. punktam atzīstama par peļņu vai zaudējumiem. Emitētos kapitāla vērtspapīru instrumentus jāatzīst sākotnēji un jānovērtē tajā datumā, kad finanšu saistības (vai šo saistību daļa) ir dzēstas.

10

Ja tiek dzēsta tikai daļa no finanšu saistībām, atlīdzība jāsadala, kā noteikts 8. punktā. Atlīdzībai, kas sadalīta atlikušajām saistībām, ir jāveido daļa no vērtējuma par to, vai noteikumi attiecībā uz šīm atlikušajām saistībām ir būtiski mainīti. Ja atlikušās saistības ir būtiski mainītas, uzņēmumam jāuzskaita izmaiņas kā sākotnējo saistību dzēšana un jaunu saistību atzīšana, kā prasīts 9. SFPS 3.3.2. punktā.

11

Uzņēmumam ir jāatklāj saskaņā ar 9. un 10. punktu atzītais guvums vai zaudējums kā atsevišķs postenis peļņā vai zaudējumos vai pielikumos.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS UN PĀREJAS NOTEIKUMI

12

Uzņēmums šo interpretāciju piemēro ar pārskata gadu, kurš sākas 2010. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju periodam, kurš sākas pirms 2010. gada 1. jūlija, tam šis fakts jāatklāj.

13

Uzņēmumam jāpiemēro izmaiņas grāmatvedības politikā atbilstīgi 8. SGS no agrākā uzrādītā salīdzinošā perioda sākuma.

14

[Svītrots]

15

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 7. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

16

[Svītrots]

17

Ar 2014. gada jūlijā izdoto 9. SFPS grozīts 4., 5., 7., 9. un 10. punkts un svītrots 14. un 16. punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 9. SFPS.

20. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Segkārtas noņemšanas izmaksas virszemes raktuvju izstrādes posmā

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālais pamats  (68)

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”

—	2. SGS “Krājumi”

—	16. SGS “Pamatlīdzekļi”

—	38. SGS “Nemateriālie aktīvi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1

Veicot izrakteņu ieguves virszemes darbības, uzņēmumi var uzskatīt par nepieciešamu atbrīvoties no raktuvju atkritumiem (“segkārtas”), lai piekļūtu minerālu rūdas atradnēm. Šo darbību, ar kuru atbrīvojas no atkritumiem, apzīmē kā “segkārtas noņemšanu”.

2

Raktuvju attīstības posmā (pirms izstrādes sākuma), segkārtas noņemšanas izmaksas parasti tiek kapitalizētas kā daļa no raktuvju izveides, attīstības un būvniecības nolietojuma izmaksām. Šo kapitalizēto izmaksu vērtību regulāri samazina jeb amortizē — parasti, pēc izstrādes sākšanas izmantojot ražošanas vienību metodi.

3

Izrakteņu ieguves uzņēmums raktuvju izstrādes posmā var turpināt noņemt segkārtu, un tam var rasties segkārtas noņemšanas izmaksas.

4

Izstrādes posmā noņemtie materiāli ne vienmēr 100 % gadījumā ir atkritumi; bieži vien tā ir rūdas un atkritumu kombinācija. Rūdas un atkritumu attiecība var būt no neekonomiski zemas līdz pat peļņu nesošai augstai procentuālajai attiecībai. Noņemot materiālu ar zemu rūdas procentuālo daļu, var tikt iegūti daži rūpnieciski izmantojami materiāli, kas var noderēt krājuma izveidei. Veicot šādu noņemšanu, var tikt gūta arī piekļuve dziļākiem materiāla slāņiem, kam ir augstāka rūdas attiecība pret atkritumiem. Tādējādi uzņēmums, veicot segkārtas noņemšanas darbību, var gūt divējādu labumu: rūpnieciski izmantojamo rūdu var izmantot, lai izveidotu krājumu un lai uzlabotu piekļuvi lielākiem materiāla daudzumiem, kas tiks iegūti raktuvēs turpmākos periodos.

5

Šajā interpretācijā tiek aplūkots, kad un kā atsevišķi uzskaitīt šos divus ieguvumus, kas rodas, veicot segkārtas noņemšanas darbību, un kā veikt šos ieguvumu sākotnējo un turpmāku novērtēšanu.

PIEMĒROŠANAS JOMA

6

Šī interpretācija attiecas uz atkritumu aizvākšanas izmaksām, kas rodas izrakteņu ieguves virszemes darbībās raktuvju izstrādes posmā (“izstrādes posma segkārtas noņemšanas izmaksas”).

JAUTĀJUMI

7

Šajā interpretācijā aplūkoti šādi jautājumi: a) izstrādes posma segkārtas noņemšanas izmaksu kā aktīva atzīšana; b) segkārtas noņemšanas darbības aktīva sākotnējā novērtēšana un c) segkārtas noņemšanas darbības aktīva turpmāka novērtēšana.

VIENPRĀTĪBA

Izstrādes posma segkārtas noņemšanas izmaksu kā aktīva atzīšana

8

Ciktāl no segkārtas noņemšanas darbības gūtais labums tiek realizēts kā radītais krājums, uzņēmums uzskaita segkārtas noņemšanas darbības izmaksas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2. SGS “Krājumi”. Ciktāl gūtais labums ir uzlabota piekļuve rūdai, uzņēmums atzīst šīs izmaksas kā ilgtermiņa aktīvu, ja ir spēkā turpmāk 9. punktā minētie nosacījumi. Šajā interpretācijā ilgtermiņa aktīvs tiek apzīmēts kā “segkārtas noņemšanas darbības aktīvs”.

9

Uzņēmums atzīst segkārtas noņemšanas darbības aktīvu tikai tad, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi: a) ir ticams, ka uzņēmumā ieplūdīs ar segkārtas noņemšanas darbību saistītie nākotnes saimnieciskie labumi (labāka piekļuve rūdai); b) uzņēmums spēj identificēt rūdas komponentu, kuram ir uzlabojusies piekļuve; un c) izmaksas, kas saistītas ar segkārtas noņemšanas darbību saistībā ar šo komponentu, var ticami novērtēt.

10

Segkārtas noņemšanas darbības aktīvu uzskaita kā esoša aktīva papildinājumu vai uzlabojumu. Tas nozīmē, ka segkārtas noņemšanas darbības aktīvu uzskaita kā daļu no esoša aktīva.

11

Segkārtas noņemšanas darbības aktīva kā materiāla vai nemateriāla aktīva klasificēšana ir atkarīga no jau esošā aktīva klasificēšanas. Tas nozīmē, ka no esošā aktīva veida atkarīgs, vai uzņēmums klasificē segkārtas noņemšanas darbības aktīvu kā materiālu vai nemateriālu aktīvu.

Segkārtas noņemšanas darbības aktīva sākotnējā novērtēšana

12

Uzņēmums veic segkārtas noņemšanas darbības aktīva sākotnējo novērtējumu, aprēķinot to izmaksās. Tās ir uzkrātās izmaksas, kas tieši saistītas ar segkārtas noņemšanas darbības veikšanu, uzlabojot piekļuvi identificētajam rūdas komponentam, kam pieskaitīta to netiešo izmaksu daļa, kuras tieši attiecināmas uz aktīvu. Vienlaikus izstrādes posma segkārtas noņemšanas darbībai var tikt veiktas dažas papildu darbības, kuras nav nepieciešamas izstrādes posma segkārtas noņemšanas darbības plānotajai turpināšanai. Ar šādām papildu darbībām saistītās izmaksas neiekļauj segkārtas noņemšanas darbības aktīva izmaksās.

13

Ja segkārtas noņemšanas darbības aktīva un izveidotā krājuma izmaksas nav atsevišķi identificējamas, uzņēmums attiecina izstrādes posma segkārtas noņemšanas darbības izmaksas gan uz izveidotā krājuma izmaksām, gan segkārtas noņemšanas darbības aktīva izmaksām, izmantojot tādu attiecināšanas pamatojumu, kas balstīts uz attiecīgajiem izstrādes datiem. Šos izstrādes datus aprēķina identificētajam rūdas komponentam un to izmanto kā kritēriju, lai noteiktu, cik lielā mērā ir notikusi papildu darbība, kas var radīt labumu nākotnē. Šādi izstrādes dati ir, piemēram: a) izveidotā krājuma izmaksas salīdzinājumā ar sagaidāmajām izmaksām; b) aizvākto atkritumu apjoms salīdzinājumā ar sagaidāmo apjomu attiecībā uz noteiktu iegūtās rūdas apjomu un c) iegūtās rūdas minerāla saturs salīdzinājumā ar sagaidāmo iegūstamo minerāla saturu attiecībā uz noteiktu iegūtās rūdas daudzumu.

Segkārtas noņemšanas darbības aktīva turpmāka novērtēšana

14

Pēc sākotnējās atzīšanas segkārtas noņemšanas darbības aktīvu iegrāmato vai nu pēc tā izmaksām vai pēc tā pārvērtētās summas, atskaitot amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās, tāpat kā esošo aktīvu, kura daļa tas ir.

15

Segkārtas noņemšanas darbības aktīvu sistemātiski amortizē konstatētā rūdas komponenta, kuram segkārtas noņemšanas darbības rezultātā gūta labāka piekļuve, paredzamajā lietderīgas lietošanas laikā. Piemēro ražošanas vienību metodi, ja vien piemērotāka nav kāda cita metode.

16

Identificētā rūdas komponenta paredzamais lietderīgas lietošanas laiks, ko izmanto segkārtas noņemšanas darbības aktīva amortizēšanai, atšķirsies no paredzamā lietderīgas lietošanas laika, ko izmanto, lai amortizētu pašu raktuvju vērtību un saistītos aktīvus ar tādu pašu lietderīgas lietošanas laiku. Izņēmums attiecas uz reto gadījumu, kad segkārtas noņemšanas darbības rezultātā uzlabojas piekļuve visai atlikušajai rūdai. Tas var notikt, piemēram, raktuvju lietderīgas lietošanas laika beigās, kad identificētais komponents ir iegūstamās rūdas pēdējā daļa.

21. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Maksājumi

ATSAUCES

—	1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana

—	8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

—	12. SGS Ienākuma nodokļi

—	20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

—	24. SGS Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

—	34. SGS Starpperioda finanšu pārskati

—	37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

—	6. SFPIK Saistības, kas rodas no līdzdalības konkrētā tirgū — elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.

Valdība var uzlikt nodevu uzņēmumam. SFPS interpretācijas komiteja saņēma lūgumus sagatavot norādes par to, kā uzskaitīt nodevas finanšu pārskatos uzņēmumam, kas maksā nodevu. Jautājums ir saistīts ar to, kad atzīt nodevas maksāšanas saistības, ko uzskaita saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”.

PIEMĒROŠANAS JOMA

2.

Šī interpretācija attiecas uz nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, ja šīs saistības ir 37. SGS darbības jomā. Tā attiecas arī uz tādu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, kuru laiks un summa ir noteikta.

3.

Šī interpretācija neattiecas uz tādu izmaksu uzskaiti, kas rodas no nodevas maksāšanas saistību atzīšanas. Uzņēmumiem jāpiemēro citi standarti, lai izlemtu, vai nodevas maksāšanas saistību atzīšana rada aktīvu vai izdevumus.

4.

Šajā interpretācijā nodeva ir saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde, kuru valdības uzliek uzņēmumiem saskaņā ar tiesību aktiem (t. i., likumiem un/vai noteikumiem), izņemot: a) tādas resursu aizplūdes, kuras ir citu standartu darbības jomā (piemēram, ienākuma nodokļi, kas ir 12. SGS Ienākuma nodokļi darbības jomā); un b) naudas sodus vai citas sankcijas, kas tiek uzliktas par tiesību aktu pārkāpumiem. “Valsts” ir valsts, valsts aģentūras un līdzīgas institūcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējas, nacionālas vai starptautiskas.

5.

Maksājums, ko uzņēmums veic par iegādāto aktīvu vai par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar līgumu ar valdību, neatbilst nodevas definīcijai.

6.

Uzņēmumam nav pienākuma piemērot šo interpretāciju saistībām, kas rodas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

JAUTĀJUMI

7.

Lai precizētu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem: a) kas ir pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistību atzīšanu? b) vai ekonomisks spiediens turpināt darbību turpmākā periodā rada prakses radītu pienākumu maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība šajā turpmākajā periodā? c) vai darbības turpināšanas pieņēmums nozīmē, ka uzņēmumam ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība turpmākajā periodā? d) vai nodevas maksāšanas saistību atzīšana rodas kādā brīdī vai arī dažos gadījumos rodas pakāpeniski laika gaitā? e) kas ir pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistību atzīšanu, kuras rodas, ja sasniegta minimālā robežvērtība? f) vai principi nodevas maksāšanas saistību atzīšanai gada finanšu pārskatos un starpperioda finanšu pārskatā ir tādi paši?

VIENPRĀTĪBA

8.

Pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistības, ir darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos. Piemēram, ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā un šīs nodevas aprēķins ir balstīts uz ieņēmumiem, kas radušies iepriekšējā periodā, pienākumu radošs notikums šai nodevai ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā. Ieņēmumu radīšana iepriekšējā periodā ir nepieciešama, bet nav pietiekama, lai radītu pašreizēju pienākumu.

9.

Uzņēmumam nav prakses radīta pienākuma maksāt nodevu, ko izraisīs darbība turpmākajā periodā, kad uzņēmums ir ekonomiski spiests turpināt darbību šajā turpmākajā periodā.

10.

Finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar darbības turpināšanas pieņēmumu nenozīmē, ka uzņēmumam ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība turpmākajā periodā.

11.

Saistības maksāt nodevu tiek atzītas pakāpeniski, ja pienākumu radošs notikums notiek kādā laika posmā (t. i., ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos, notiek kādā laika posmā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir ieņēmumu radīšana kādā laika posmā, atbilstošās saistības atzīst, kad uzņēmums rada šos ieņēmumus.

12.

Ja pienākums maksāt nodevu rodas, kad ir sasniegta minimālā robežvērtība, to saistību uzskaite, kuras rodas no šā pienākuma, ir saskaņā ar principiem, kas noteikti šīs interpretācijas 8.–14. punktā (jo īpaši 8. un 11. punktā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir minimālas darbības robežvērtības sasniegšana (piemēram, radīto ieņēmumu, apgrozījuma vai saražotās produkcijas minimālais apjoms), atbilstošās saistības atzīst, kad ir sasniegta minimālā darbības robežvērtība.

13.

Uzņēmums piemēro tādus pašus atzīšanas principus starpperioda finanšu pārskatā, kādus tas piemēro gada finanšu pārskatos. Tādēļ starpperioda finanšu pārskatā nodevas maksāšanas saistības: a) neatzīst, ja starpposma pārskata perioda beigās nav pašreizēja pienākuma maksāt nodevu; un b) atzīst, ja starpposma pārskata perioda beigās ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu.

14.

Uzņēmums atzīst aktīvu, ja tas ir iepriekš samaksājis nodevu, bet tam vēl nav pašreizēja pienākuma maksāt šo nodevu.

22. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Darījumi un avansa atlīdzība ārvalstu valūtā

ATSAUCES

—	Finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālais pamats  (69)

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.

21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” 21. punktā noteikta prasība, ka uzņēmumam jāiegrāmato ārvalstu valūtas darījums, veicot tā sākotnējo atzīšanu tā funkcionālajā valūtā, summai ārvalstu valūtā piemērojot pašreizējo valūtas kursu starp funkcionālo valūtu un ārvalstu valūtu (“valūtas kurss”) darījuma datumā. 21. SGS 22. punktā noteikts, ka darījuma datums ir datums, kurā darījums pirmo reizi tiek kvalificēts atzīšanai saskaņā ar SFPS standartiem (“standarti”).

2.

Kad uzņēmums maksā vai saņem atlīdzību avansā ārvalstu valūtā, tas parasti atzīst nemonetāro aktīvu vai nemonetārās saistības (70) pirms saistītā aktīva, izdevumu vai ienākumu atzīšanas. Saistītais aktīvs, izdevumi vai ienākumi (vai daļa no tiem) ir summa, kas atzīta, piemērojot attiecīgos standartus, kā rezultāts ir no avansa atlīdzības izrietošā nemonetārā aktīva vai nemonetāro saistību atzīšanas pārtraukšana.

3.

SFPS interpretācijas komiteja (“Interpretācijas komiteja”) sākotnēji saņēma jautājumu, kā noteikt “darījuma datumu”, ja tiek piemērots 21. SGS 21.–22. punkts, atzīstot ieņēmumus. Jautājums konkrēti attiecās uz apstākļiem, kādos uzņēmums atzīst nemonetārās saistības, kas izriet no avansa atlīdzības saņemšanas, pirms tas atzīst saistītos ieņēmumus. Apspriežot šo jautājumu, Interpretācijas komiteja norādīja, ka avansa atlīdzības saņemšana vai maksāšana ārvalstu valūtā neattiecas tikai uz ieņēmumu darījumiem. Līdz ar to Interpretācijas komiteja nolēma precizēt darījuma datumu valūtas kursa noteikšanai, kurš izmantojams saistītā aktīva, izdevumu vai ienākumu sākotnējā atzīšanā, ja uzņēmums ir saņēmis vai maksājis avansa atlīdzību ārvalstu valūtā.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4.

Šī interpretācija attiecas uz darījumu ārvalstu valūtā (vai tā daļu), kad uzņēmums atzīst nemonetāru aktīvu vai nemonetāras saistības, kas izriet no avansa atlīdzības maksājuma vai saņemšanas, pirms uzņēmums atzīst saistīto aktīvu, izdevumus vai ienākumus (vai to daļu).

5.

Šo interpretāciju nepiemēro, ja uzņēmums novērtē saistīto aktīvu, izdevumus vai ienākumus, veicot sākotnējo atzīšanu: a) patiesajā vērtībā; vai b) tādas atlīdzības patiesajā vērtība, kura samaksāta vai saņemta citā datumā nekā no avansa atlīdzības izrietoša nemonetārā aktīva vai nemonetāro saistību sākotnējās atzīšanas datums (piemēram, nemateriālās vērtības noteikšana, piemērojot 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”).

6.

Uzņēmumam nav pienākuma piemērot šo interpretāciju: a) attiecībā uz ienākuma nodokļiem; vai b) attiecībā uz apdrošināšanas līgumiem, kurus tas noslēdz (tostarp pārapdrošināšanas līgumiem), vai pārapdrošināšanas līgumiem, kurus tas patur.

JAUTĀJUMS

7.

Šī interpretācija attiecas uz to, kā nosakāms darījuma datums valūtas kursa noteikšanai, kurš izmantojams saistītā aktīva, izdevumu vai ienākumu (vai to daļas) sākotnējā atzīšanā, veicot no avansa atlīdzības maksāšanas vai saņemšanas ārvalstu valūtā izrietošā nemonetārā aktīva vai nemonetāro saistību atzīšanas pārtraukšanu.

VIENPRĀTĪBA

8.

Piemērojot 21. SGS 21.–22. punktu, darījuma datums valūtas kursa noteikšanai, kurš izmantojams saistītā aktīva, izdevumu vai ienākumu (vai to daļas) sākotnējā atzīšanā, ir datums, kad uzņēmums veic no avansa atlīdzības maksāšanas vai saņemšanas izrietošā nemonetārā aktīva vai nemonetāro saistību sākotnējo atzīšanu.

9.

Ja ir veikti vai saņemti vairāki avansa maksājumi, uzņēmums nosaka darījuma datumu katram veiktajam vai saņemtajam avansa atlīdzības maksājumam.

23. SFPIK INTERPRETĀCIJA

Nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem

ATSAUCES

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām”

—	12. SGS “Ienākuma nodokļi”

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.

12. SGS “Ienākuma nodokļi” ir precizētas prasības attiecībā uz pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem un saistībām. Uzņēmums 12. SGS noteiktās prasības piemēro, pamatojoties uz nodokļu jomā piemērojamajiem tiesību aktiem.

2.

Var būt neskaidrības par to, kā nodokļu tiesības piemēro konkrētam darījumam vai apstāklim. Tas, vai konkrēts nodokļu režīms ir pieņemams saskaņā ar nodokļu tiesībām, var nebūt zināms līdz brīdim, kad attiecīgā nodokļu iestāde vai tiesa nākotnē pieņem lēmumu. Līdz ar to strīds vai nodokļu iestādes veikta konkrēta nodokļu režīma pārbaude var ietekmēt uzņēmuma uzskaiti par pārskata perioda nodokļa un atliktā nodokļa aktīviem vai saistībām.

3.

Šajā interpretācijā: a) “nodokļu režīmi” attiecas uz uzņēmuma izmantotajiem režīmiem vai režīmiem, ko tas plāno izmantot savā ienākuma nodokļa deklarācijā; b) “nodokļu iestāde” attiecas uz struktūru vai struktūrām, kas izlemj, vai nodokļu režīmi ir pieņemami saskaņā ar nodokļu tiesībām. Tā varētu būt arī tiesa; c) “nenoteikts nodokļu režīms” ir nodokļu režīms, attiecībā uz kuru pastāv nenoteiktība par to, vai attiecīgā nodokļu iestāde atzīs minēto nodokļu režīmu par pieņemamu saskaņā ar nodokļu tiesībām. Piemēram, uzņēmuma lēmums neiesniegt ienākuma nodokļa deklarāciju nodokļu jurisdikcijā vai ar nodokli apliekamajā peļņā neiekļaut konkrētus ienākumus ir nenoteikta nodokļu režīma piemērs, ja nodokļu tiesībās nav noteiktības par tā pieņemamību.

PIEMĒROŠANAS JOMA

4.

Šajā interpretācijā ir skaidrots, kā piemērot 12. SGS noteiktās atzīšanas un novērtēšanas prasības, ja pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļa režīmiem. Šādos apstākļos uzņēmums atzīst un novērtē tā pārskata perioda nodokļa vai atliktā nodokļa aktīvus vai saistības, piemērojot 12. SGS noteiktās prasības un pamatojoties uz peļņu, kas apliekama ar nodokli (nodokļa zaudējumiem), nodokļa bāzēm, neizmantotiem nodokļa zaudējumiem, neizmantotiem nodokļa kredītiem un nodokļa likmēm, kuras noteiktas, piemērojot šo interpretāciju.

JAUTĀJUMI

5.

Gadījumos, kad pastāv nenoteiktība saistībā ar ienākuma nodokļu režīmiem, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem: a) vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi; b) kādus pieņēmumus uzņēmums izdarījis par nodokļu iestādes veikto nodokļu režīmu pārbaudi; c) kā uzņēmums nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus un nodokļa likmes; un d) kā uzņēmums ņem vērā faktu un apstākļu izmaiņas.

VIENPRĀTĪBA

Vai uzņēmums nenoteiktus nodokļu režīmus ņem vērā atsevišķi

6.

Uzņēmums nosaka, vai katru nenoteikto nodokļu režīmu ņemt vērā atsevišķi vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem nenoteiktiem nodokļu režīmiem, pamatojoties uz to, ar kuru pieeju tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana. Lai noteiktu pieeju, ar ko tiek labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana, uzņēmums varētu ņemt vērā, piemēram, to a) kā tas sagatavo savas ienākuma nodokļa deklarācijas un atbalsta nodokļu režīmus, vai to b) kā tas paredz, kā nodokļu iestāde veiks pārbaudi un atrisinās jautājumus, kuri varētu izrietēt no minētās pārbaudes.

7.

Ja, piemērojot 6. punktu, uzņēmums vienkopus ņem vērā vairāk nekā vienu nenoteiktu nodokļu režīmu, tas atsauces uz “nenoteiktu nodokļu režīmu” šajā interpretācijā lasa kā atsauces uz nenoteiktu nodokļu režīmu grupu, kas ņemta vērā vienkopus.

Nodokļu iestāžu veiktā pārbaude

8.

Novērtējot, vai un kā nenoteikts nodokļu režīms ietekmē ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļa bāžu, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmju noteikšanu, uzņēmums pieņem, ka nodokļu iestāde pārbaudīs summas, kuras tai ir tiesības pārbaudīt, un ka tai, veicot minētās pārbaudes, ir pilnībā zināma visa saistītā informācija.

Ar nodokli apliekamās peļņas (nodokļa zaudējumu), nodokļu bāzes, neizmantoto nodokļa zaudējumu, neizmantoto nodokļa kredītu un nodokļa likmes noteikšana

9.

Uzņēmums apsver, vai ir ticams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu.

10.

Ja uzņēmums secina, ka ir iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas atbilstīgi nodokļu režīmam, kas izmantots vai ko plānots izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļu deklarācijā, nosaka ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes.

11.

Ja uzņēmums secina, ka ir maz iespējams, ka nodokļu iestāde nenoteiktu nodokļu režīmu atzīs par pieņemamu, tas nenoteiktības ietekmi atspoguļo, nosakot saistīto ar nodokli apliekamo peļņu (nodokļa zaudējumus), nodokļa bāzes, neizmantotos nodokļa zaudējumus, neizmantotos nodokļa kredītus vai nodokļa likmes. Uzņēmums nenoteiktības ietekmi attiecībā uz katru nenoteikto nodokļu režīmu atspoguļo, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm (atkarībā no tā, ar kuru metodi uzņēmums sagaida, ka tiks labāk prognozēta nenoteiktības atrisināšana): a) visticamākā summa – viena visticamākā summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar visticamāko summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir divi iespējamie iznākumi vai arī tie koncentrējas uz vienu vērtību; b) sagaidāmā summa – ar varbūtību svērtu vērtību summa iespējamo iznākumu diapazonā. Ar sagaidāmo summu var labāk prognozēt nenoteiktības atrisināšanu, ja ir virkne ar iespējamajiem iznākumiem, kas nav ne divi iespējamie iznākumi, ne arī koncentrējas uz vienu vērtību.

12.

Ja nenoteikts nodokļu režīms ietekmē pārskata perioda nodokli un atlikto nodokli (piemēram, ja tas ietekmē gan ar nodokli apliekamo peļņu, kas izmantota, lai noteiktu pārskata perioda nodokli, un nodokļa bāzes, kuras izmantotas, lai noteiktu atlikto nodokli), uzņēmums izdara konsekventus vērtējumus un aplēses gan par pārskata perioda nodokli, gan par atlikto nodokli.

Faktu un apstākļu izmaiņas

13.

Uzņēmums pārvērtē šajā interpretācijā pieprasīto vērtējumu vai aplēsi, ja fakti un apstākļi, kas bija minētā vērtējuma vai aplēses pamatā, ir mainījušies vai ja ir jauna informācija, kura ietekmē vērtējumu vai aplēsi. Piemēram, faktu un apstākļu izmaiņas var mainīt uzņēmuma secinājumus par nodokļu režīma pieņemamību vai uzņēmuma aplēsi par nenoteiktības ietekmi, vai arī abus aspektus. A1.–A3. punktā paredzētas norādes par faktu un apstākļu izmaiņām.

14.

Uzņēmums faktu un apstākļu izmaiņu vai jaunas informācijas ietekmi atspoguļo kā izmaiņas grāmatvedības aplēsē, piemērojot 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”. Uzņēmums 10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām” piemēro, lai noteiktu, vai izmaiņas, kas notiek pēc pārskata perioda beigām, ir koriģējošs vai nekoriģējošs notikums.

7. PIK INTERPRETĀCIJA

Euro ieviešana

ATSAUCES

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	10. SGS “Notikumi pēc pārskata perioda beigām”

—	21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme (pārstrādāts 2003. gadā)

—	27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem)

JAUTĀJUMS

1

No 1999. gada 1. janvāra, Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) sākuma, euro kļūs par pilntiesīgu valūtu, un tiks neatsaucami noteikti pārrēķinu kursi starp euro un iesaistīto dalībvalstu valūtām, t. i., no šā datuma tiek likvidēts risks saistībā ar valūtas kursa starpībām.

2

Jautājums ir 21. SGS piemērošana nomaiņai no Eiropas Savienības iesaistīto dalībvalstu valūtām uz euro (“nomaiņa”).

VIENPRĀTĪBA

3

21. SGS prasības par ārvalstu valūtas darījumu un darbības ārvalstīs finanšu pārskatu pārrēķināšanu stingri jāpiemēro nomaiņai. Tas pats loģiskais pamats attiecas uz valūtas maiņas kursu noteikšanu, ja valstis pievienojas EMS vēlāk.

4

Tas nozīmē, ka, konkrēti: a) ārvalstu valūtas monetārie aktīvi un saistības darījumu rezultātā jāturpina pārrēķināt funkcionālajā valūtā pēc beigu kursa. Rezultātā radušās valūtas kursa starpības nekavējoties jāatzīst par ienākumiem vai izdevumiem, izņemot, ja uzņēmumam jāturpina piemērot esošā grāmatvedības politika par guvumiem un zaudējumiem no valūtas maiņas saistībā ar nākotnes darījumu valūtas maiņas risku ierobežošanu; b) kumulatīvās valūtas kursu starpības, kas saistītas ar ārvalstu darbības finanšu pārskatu pārrēķināšanu un atzītas pārējos apvienotajos ienākumos, kuri netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzkrāj pašu kapitālā un pārklasificē no pašu kapitāla par peļņu vai zaudējumiem tikai brīdī, kad notiek neto ieguldījumu ārvalstu darbībā atsavināšana vai daļēja atsavināšana.; un c) valūtas kursa starpības, kas rodas no iesaistīto valstu valūtās denominēto saistību pārrēķināšanas, nedrīkst iekļaut attiecīgo aktīvu uzskaites vērtībā.

VIENPRĀTĪBAS PANĀKŠANAS DATUMS

1997. gada oktobris.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šī interpretācija stājas spēkā 1998. gada 1. jūnijā. Grāmatvedības politikas izmaiņas tiek ņemtas vērā saskaņā ar 8. SGS prasībām.

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 4. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

Ar 27. SGS (grozīts 2008. gadā) ir grozīts 4. punkta b) apakšpunkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai pēc šī datuma. Ja uzņēmums piemēro 27. SGS (ar 2008. gadā veiktajiem grozījumiem) agrākam periodam, šo grozījumu piemēro šim agrākajam periodam.

10. PIK INTERPRETĀCIJA

Valsts palīdzība – bez konkrētas saistības ar pamatdarbību

ATSAUCES

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	20. SGS “Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību”

JAUTĀJUMS

1

Dažās valstīs valsts palīdzība uzņēmumiem var būt vērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu vai ilgtermiņa atbalstu noteiktos reģionos vai rūpniecības nozarēs. Nosacījumi šīs palīdzības saņemšanai var nebūt konkrēti saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību. Šādas palīdzības piemēri ir valsts līdzekļu pārskaitījumi uzņēmumiem, kuri: a) darbojas konkrētā nozarē; b) turpina darboties nesen privatizētās nozarēs; vai c) sāk vai turpina uzņēmējdarbību mazāk attīstītos reģionos.

2

Jautājums ir, vai šī valsts palīdzība ir “valsts dotācija” 20. SGS darbības jomā un tādēļ jāuzskaita saskaņā ar šo standartu.

VIENPRĀTĪBA

3

Valsts palīdzība uzņēmumiem ir ietverta 20. SGS valsts dotāciju definīcijā pat, ja nav tādu nosacījumu, kas īpaši attiecas uz uzņēmuma pamatdarbību, izņemot prasību darboties noteiktā reģionā vai nozarēs. Tādēļ par šīm dotācijām nedrīkst tieši kreditēt akcionāru līdzdalību.

VIENPRĀTĪBAS PANĀKŠANAS DATUMS

1998. gada janvāris.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šī interpretācija stājas spēkā 1998. gada 1. augustā. Grāmatvedības politikas izmaiņas tiek ņemtas vērā saskaņā ar 8. SGS.

25. PIK INTERPRETĀCIJA

Ienākuma nodokļi – uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas

ATSAUCES

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”

—	12. SGS “Ienākuma nodokļi”

JAUTĀJUMS

1

Uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas var ietekmēt uzņēmumu, palielinot vai samazinot tā nodokļa saistības vai aktīvus. Tas, piemēram, var rasties, iekļaujot biržas sarakstā uzņēmuma pašu kapitāla instrumentus vai pārstrukturējot uzņēmuma pašu kapitālu. Tas var rasties arī, kontrolējošam akcionāram pārceļoties uz ārvalstīm. Šādā gadījumā nodokļus uzņēmumam var piemērot dažādi; piemēram, tas var iegūt vai zaudēt nodokļu atvieglojumus, vai nākotnē tam var piemērot citu nodokļu likmi.

2

Uzņēmuma vai tā dalībnieku nodokļa statusa izmaiņas var uzreiz ietekmēt uzņēmuma pārskata perioda nodokļa saistības vai aktīvus. Izmaiņas var arī palielināt vai samazināt uzņēmuma atzītās atliktā nodokļa saistības un aktīvus atkarībā no nodokļa statusa izmaiņu ietekmes uz nodokļa sekām, kuras radīsies, atgūstot vai maksājot uzņēmuma aktīvu un saistību uzskaites vērtību.

3

Jautājums ir, kā uzņēmumam jāuzskaita sava vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas nodokļa sekas.

VIENPRĀTĪBA

4

Uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas nepalielina vai nesamazina summas, kuras nav atzītas peļņā vai zaudējumos. Nodokļa statusa izmaiņu pārskata perioda un atliktā nodokļa sekas jāiekļauj perioda peļņā vai zaudējumos, ja vien šīs sekas neattiecas uz darījumiem un notikumiem, par kuriem tajā pašā vai citā periodā tieši kreditē vai debetē atzīto pašu kapitāla summu vai atzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Par tām nodokļa sekām, kuras attiecas uz atzītās pašu kapitāla summas izmaiņām tajā pašā vai citā periodā (kas nav iekļautas peļņā vai zaudējumos), tieši jādebetē vai jākreditē pašu kapitāls. Tās nodokļu sekas, kas attiecas uz pārējos apvienotajos ienākumos atzītajām summām, jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos.

VIENPRĀTĪBAS PANĀKŠANAS DATUMS

1999. gada augusts

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šī vienošanās stājas spēkā 2000. gada 15. jūlijā. Grāmatvedības politikas izmaiņas tiek ņemtas vērā saskaņā ar 8. SGS.

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 4. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

29. PIK INTERPRETĀCIJA

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju: Informācijas atklāšana

ATSAUCES

—	16. SFPS “Noma”

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	16. SGS “Pamatlīdzekļi” (pārstrādāts 2003. gadā)

—	37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”

—	38. SGS Nemateriālie aktīvi (pārstrādāts 2004. gadā)

—	SFPIK 12. interpretācija “Vienošanās par pakalpojumu koncesiju”

JAUTĀJUMS

1

Uzņēmums (uzņēmējs) var noslēgt vienošanos ar citu uzņēmumu (piešķīrēju) par pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina publisku pieeju galvenajiem saimnieciskajiem un sociālajiem objektiem. Piešķīrējs var būt valsts vai privātā sektora uzņēmums, tostarp valsts iestāde. Vienošanās par pakalpojumu koncesiju ietver, piemēram, ūdens attīrīšanas un piegādes iekārtas, automaģistrāles, autostāvvietas, tuneļus, tiltus, lidostas un sakaru tīklus. Vienošanās, kas nav vienošanās par pakalpojumu koncesiju, ir, piemēram, uzņēmums nodod uz ārpusi savu iekšējo dienestu darbību (piem., darbinieku kafetērija, ēkas uzturēšana un grāmatvedības vai informācijas tehnoloģijas funkcijas).

2

Vienošanās par pakalpojumu koncesiju parasti ietver piešķīrēju, kas uz koncesijas termiņu nodod uzņēmējam: a) tiesības sniegt pakalpojumus, kad nodrošina publisku pieeju galvenajiem saimnieciskajiem un sociālajiem objektiem, un b) dažos gadījumos tiesības lietot noteiktus materiālos aktīvus, nemateriālos aktīvus vai finanšu aktīvus apmaiņā pret to, ka uzņēmējs: c) apņemas sniegt pakalpojumus atbilstīgi konkrētiem noteikumiem koncesijas termiņa laikā un d) attiecīgā gadījumā apņemas koncesijas termiņa beigās atdot koncesijas termiņa sākumā saņemtās un/vai koncesijas termiņa laikā iegūtās tiesības.

3

Visu vienošanos par pakalpojumu koncesiju kopīgā iezīme ir tā, ka uzņēmējs saņem tiesības un tam rodas pienākums sniegt publiskus pakalpojumus.

4

Jautājums ir, kāda informācija jāatklāj uzņēmēja un piešķīrēja finanšu pārskatu piezīmēs.

5

Noteikti aspekti un atklājamā informācija saistībā ar dažām vienošanām par pakalpojumu koncesiju jau aplūkota esošajos starptautiskajos finanšu pārskata standartos (piemēram, 16. SGS attiecas uz pamatlīdzekļu objektu iegādēm, 16. SFPS attiecas uz aktīvu nomu un 38. SGS attiecas uz nemateriālo aktīvu iegādēm). Tomēr vienošanās par pakalpojumu koncesiju var ietvert izpildlīgumus, kas nav aplūkoti starptautiskajos finanšu pārskata standartos, ja vien līgumi nav apgrūtinoši, kā rezultātā piemēro 37. SGS. Tādēļ šī interpretācija aplūko papildu atklājamo informāciju saistībā ar vienošanām par pakalpojumu koncesiju.

VIENPRĀTĪBA

6

Visi vienošanās par pakalpojumu koncesiju aspekti jāņem vērā, nosakot atbilstošo piezīmēs atklājamo informāciju. Uzņēmējam un piešķīrējam katrā periodā jāatklāj šāda informācija: a) vienošanās apraksts; b) nozīmīgi vienošanās noteikumi, kuri var ietekmēt nākotnes naudas plūsmu summu, laiku un noteiktību (piem., koncesijas termiņš, pārcenošanas datumi un bāze, pēc kuras nosaka pārcenošanu vai atkārtotu vienošanos); c) veids un apmērs (piem., attiecīgi daudzums, laika periods vai summa): i) noteiktu aktīvu lietošanas tiesībām; ii) pienākumiem sniegt vai tiesībām sagaidīt pakalpojumu sniegšanu; iii) pienākumiem iegādāties vai būvēt pamatlīdzekļu objektus; iv) pienākumiem piegādāt vai tiesībām saņemt noteiktus aktīvus koncesijas termiņa beigās; v) atjaunošanas un izbeigšanas iespējām; un vi) citām tiesībām un pienākumiem (piem., būtiski kapitālie remonti); un d) vienošanās izmaiņas, kas notiek attiecīgajā periodā; un e) kā ir klasificēta vienošanās par pakalpojumu.

6 A

Uzņēmējs uzrāda ieņēmumu un peļņas vai zaudējumu summu, kas atzīta periodā, kad veikta būvniecības pakalpojumu apmaiņa pret finanšu aktīvu vai nemateriālu aktīvu.

7

Atklājamā informācija, kas vajadzīga saskaņā ar šīs interpretācijas 6. punktu, jānosaka atsevišķi katrai vienošanai par pakalpojumu koncesiju vai kopā katrai vienošanās par pakalpojumu koncesiju grupai. Grupa ir vienošanos par pakalpojumu koncesiju grupējums, kas ietver līdzīga veida pakalpojumus (piem., nodokļu iekasēšanas, sakaru un ūdens attīrīšanas pakalpojumi).

VIENPRĀTĪBAS PANĀKŠANAS DATUMS

2001. gada maijs.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šī interpretācija stājas spēkā 2001. gada 31. decembrī.

Uzņēmums 6. punkta e) apakšpunkta un 6.A punkta grozījumus piemēro gada periodiem, kas sākas 2008. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums 12. SFPS piemēro agrākam periodam, šie grozījumi jāpiemēro arī attiecībā uz šo agrāko periodu.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 5. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

32. PIK INTERPRETĀCIJA

Nemateriālie aktīvi – tīmekļa vietnes izmaksas

ATSAUCES

—	3. SFPS “Komercdarbības apvienošana”

—	15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”

—	16. SFPS “Noma”

—	1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” (pārstrādāts 2007. gadā)

—	2. SGS Krājumi (pārstrādāts 2003. gadā)

—	16. SGS “Pamatlīdzekļi” (pārstrādāts 2003. gadā)

—	36. SGS “Aktīvu vērtības samazināšanās” (pārstrādāts 2004. gadā)

—	38. SGS Nemateriālie aktīvi (pārstrādāts 2004. gadā)

JAUTĀJUMS

1

Uzņēmumam var rasties iekšēji izdevumi, izveidojot un lietojot savu tīmekļa vietni iekšējai vai ārējai piekļuvei. Tīmekļa vietni, kas paredzēta ārējai piekļuvei, var lietot dažādiem mērķiem, piemēram, lai veicinātu un reklamētu uzņēmuma paša preces un pakalpojumus, sniegtu elektroniskos pakalpojumus un pārdotu preces un pakalpojumus. Tīmekļa vietni, kas paredzēta iekšējai piekļuvei, var lietot, lai glabātu uzņēmuma politikas un informāciju par klientiem un meklētu attiecīgo informāciju.

2

Tīmekļa vietnes izveides posmu var aprakstīt šādi: a) plānošana – ietver priekšizpētes veikšanu, nosakot mērķus un specifikācijas, novērtējot alternatīvas un izvēloties priekšrocības; b) lietojumprogrammas un infrastruktūras izstrāde – ietver domēna nosaukuma iegūšanu, tehniskā nodrošinājuma un darbības programmatūras iegādi un izstrādi, izstrādāto lietojumprogrammu uzstādīšanu un stresa testēšanu; c) grafiskā projekta izstrāde – ietver tīmekļa lapu izskata projektēšanu; d) satura izstrāde – ietver informācijas radīšanu, iegādi, sagatavošanu un augšupielādi teksta vai grafiskā veidā tīmekļa vietnē pirms tīmekļa vietnes izveides pabeigšanas. Šo informāciju var glabāt atsevišķās datu bāzēs, kuras ir integrētas tīmekļa vietnē (vai kurām piekļūst no tīmekļa vietnes), vai kodēt tieši tīmekļa lapās.

3

Kad ir pabeigta tīmekļa vietnes izveide, sākas darbības posms. Šā posma laikā uzņēmums uztur un pilnveido lietojumprogrammas, infrastruktūru, tīmekļa vietnes grafisko dizainu un saturu.

4

Uzskaitot iekšējos uzdevumus par uzņēmuma paša tīmekļa vietnes izveidi un darbību iekšējai vai ārējai piekļuvei, jautājumi ir: a) vai tīmekļa vietne ir iekšēji radīts nemateriāls aktīvs, kas tiek pakļauts 38. SGS prasībām; un b) šo izdevumu atbilstošā grāmatvedības metode.

5

Šī interpretācija neattiecas uz izdevumiem par tīmekļvietnes tehniskā nodrošinājuma (piem., tīmekļa serveru, posmu serveru, ražošanas serveru un interneta savienojumu) iegādei, izstrādei un darbībai. Šos izdevumus uzskaita saskaņā ar 16. SGS. Turklāt, ja uzņēmumam rodas izdevumi par interneta pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo uzņēmuma tīmekļvietni, izdevumus atzīst par izdevumiem saskaņā ar 1. SGS 88. punktu un “Konceptuālajām pamatnostādnēm par finanšu pārskatiem”, kad pakalpojumi ir saņemti.

6

38. SGS neattiecas uz nemateriālajiem aktīviem, kurus uzņēmums tur pārdošanai parastās uzņēmējdarbības gaitā (skatīt 2. SGS un 15. SFPS), vai nemateriālo aktīvu nomu, kuru uzskaita saskaņā ar 16. SFPS. Tādēļ šī interpretācija neattiecas uz izdevumiem par tīmekļa vietnes (vai tīmekļa vietnes programmatūras) izstrādi vai darbību pārdošanai citam uzņēmumam, vai kas tiek uzskaitīti saskaņā ar 16. SFPS.

VIENPRĀTĪBA

7

Uzņēmuma paša tīmekļa vietne, kas rodas izveides rezultātā un ir iekšējai vai ārējai piekļuvei, ir iekšēji radīts nemateriālais aktīvs, kas ir pakļauts 38. SGS prasībām.

8

Tīmekļa vietne, kas rodas izveides rezultātā, jāatzīst par nemateriālu aktīvu tikai tad, ja papildus atbilstībai vispārējām prasībām, kas aprakstītas 38. SGS 21. punktā atzīšanai un sākotnējai novērtēšanai, uzņēmums var izpildīt 38. SGS 57. punkta prasības. Īpaši uzņēmums, iespējams, var izpildīt prasību pierādīt, kā tā tīmekļa vietne radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus saskaņā ar 38. SGS 57. punkta d) apakšpunktu, ja, piemēram, tīmekļa vietne var radīt ieņēmumus, ieskaitot tiešos ieņēmumus no iespējas veikt pasūtījumus. Uzņēmums nevar pierādīt, kā tīmekļa vietne, kas izveidota vienīgi vai galvenokārt paša preču un pakalpojumu veicināšanai un reklamēšanai, radīs ticamus nākotnes saimnieciskos labumus, un rezultātā visi izdevumi par šādas tīmekļa vietnes izveidi jāatzīst par izdevumiem, kad tie rodas.

9

Jebkuri iekšējie izdevumi uzņēmuma personīgās tīmekļa vietnes attīstībai un darbībai jāuzskaita saskaņā ar 38. SGS. Katras darbības daba, kuras dēļ radušās izmaksas (piemēram, darbinieku apmācība un tīmekļa vietnes uzturēšana), un tīmekļa vietnes attīstības līmenis vai pēc attīstība jānovērtē, lai noteiktu piemērotāko grāmatvedības metodi (papildu vadlīnijas tiek sniegtas šai interpretācijai pievienotajā ilustratīvajā piemērā). Piemēram: a) pēc būtības plānošanas līmenis ir līdzīgs izpētes etapam 38. SGS 54.–56. punktā. Šajā līmenī radušies izdevumi jāuzskaita kā izdevumi to rašanās brīdī; b) lietojumprogrammas un infrastruktūras izstrādes posms, grafiskā dizaina posms un satura izstrādes posms, ja saturu izstrādā citiem mērķiem, nevis, lai reklamētu un veicinātu uzņēmuma paša preces un pakalpojumus, pēc būtības ir līdzīgs izstrādes posmam 38. SGS 57.–64. punktā. Šajos līmeņos radušās izmaksas jāiekļauj tīmekļa vietnes izmaksās, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs saskaņā ar šīs interpretācijas 8. punktu, ja izdevumi var būt tiešā veidā attiecināti un ir nepieciešams radīt, ražot vai sagatavot tīmekļa vietni, lai tā būtu spējīga darboties veidā, kā to vadība iecerējusi. Piemēram, izdevumi par satura iegādi vai radīšanu (kas nav saturs, kas reklamē un veicina uzņēmuma paša preces un pakalpojumus) konkrēti tīmekļa vietnei, vai izdevumi, lai dotu iespēju lietot saturu (piem., maksa par reproducēšanas licences iegādi) tīmekļa vietnē, jāiekļauj izveides izmaksās, kad šis nosacījums ir izpildīts. Tomēr saskaņā ar 38. SGS 71. punktu izdevumus par nemateriālu posteni, kas sākotnēji atzīst par izdevumiem iepriekšējos finanšu pārskatos, nedrīkst atzīt par nemateriāla aktīva izmaksu daļu vēlākā datumā (piem., ja ir pilnīgi amortizētas autortiesību izmaksas, un saturu pēc tam norāda tīmekļa vietnē); c) izdevumi, kas rodas satura izstrādes posmā, ja saturu izstrādā, lai reklamētu un veicinātu uzņēmuma paša preces un pakalpojumus (piem., preču ciparu fotogrāfijas), jāatzīst par izdevumiem, kad tie rodas, saskaņā ar 38. SGS 69. punkta c) apakšpunktu. Piemēram, uzskaitot izdevumus par profesionāliem pakalpojumiem, izgatavojot uzņēmuma paša preču ciparu fotogrāfijas un uzlabojot to atspoguļošanu, izdevumi jāatzīst par izdevumiem, kad tiek saņemti profesionālie pakalpojumi procesa laikā, nevis, kad ciparu fotogrāfijas tiek atspoguļotas tīmekļa vietnē; d) darbības posms sākas, kad ir pabeigta tīmekļa vietnes izveide. Izdevumi, kas rodas šajā posmā, jāatzīst par izdevumiem, kad tie rodas, ja vien tie neatbilst atzīšanas kritērijiem 38. SGS 18. punktā.

10

Tīmekļa vietne, kas uzskaitīta kā nemateriāls aktīvs saskaņā ar šīs interpretācijas 8. punktu, jānovērtē pēc sākotnējās uzskaites, piemērojot 38. SGS 72.–87. punkta prasības. Tīmekļa vietnes lietderīgās lietošanas laika precīzākajai aplēsei jābūt īsai.

VIENPRĀTĪBAS PANĀKŠANAS DATUMS

2001. gada maijs.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šī interpretācija stājas spēkā 2002. gada 25. martā. Tās pieņemšanas ietekme jāņem vērā, izmantojot pārejas prasības 38. SGS versijā, kas tika publiskota 1998. gadā. Tādēļ, ja tīmekļa vietne neatbilst kritērijiem atzīšanai par nemateriālu aktīvu, bet iepriekš tā bija atzīta par aktīvu, posteņa atzīšana jāpārtrauc datumā, kad stājas spēkā šī interpretācija. Ja tīmekļa vietne pastāv un tās izveides izdevumi atbilst kritērijiem atzīšanai par nemateriālu aktīvu, bet iepriekš nebija atzīta par aktīvu, nemateriālo aktīvu nedrīkst atzīt datumā, kad stājas spēkā šī interpretācija. Ja tīmekļa vietne pastāv un tās izveides izdevumi atbilst kritērijiem atzīšanai par nemateriālu aktīvu, tā iepriekš bija atzīta par aktīvu un sākotnēji novērtēta izmaksās, sākotnēji atzītā summa tiek uzskatīta par pienācīgi noteiktu.

Ar 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) grozīta SFPS izmantotā terminoloģija. Turklāt ir grozīts 5. punkts. Uzņēmums šos grozījumus piemēro pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Ja uzņēmums piemēro 1. SGS (pārstrādāts 2007. gadā) kādam agrākam periodam, šim periodam piemēro arī šos grozījumus.

Ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, kas izdots 2014. gada maijā, grozīta sadaļa “Atsauces” un 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 15. SFPS.

Ar 16. SFPS, kas izdots 2016. gada janvārī, grozīts 6. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 16. SFPS.

Ar 2018. gada “Grozījumiem SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm” tika grozīts 5. punkts. Uzņēmums šo grozījumu piemēro gada periodiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc tam. Agrāka piemērošana ir atļauta, ja uzņēmums vienlaikus piemēro arī visus pārējos grozījumus, kas izdarīti ar dokumentu “Grozījumi SFPS ietvertajās atsaucēs uz konceptuālajām pamatnostādnēm”. Uzņēmums 32. PIK grozījumu piemēro ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS (“Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”). Tomēr, ja uzņēmums konstatē, ka piemērošana ar atpakaļejošu spēku būtu praktiski neiespējama vai būtu saistīta ar nesamērīgām izmaksām vai pūlēm, tā 32. PIK grozījumu piemēro, atsaucoties uz 8. SGS 23.–28., 50.–53. un 54.F punktu.

---

(1)  SFPS definīcija grozīta pēc tam, kad 2010. gadā ar pārskatītajiem SFPS fonda statūtiem tika ieviestas izmaiņas nosaukumā.

(2)  2007. gada septembrī 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana” 2007. gada pārstrādes rezultātā SGSP grozīja 7. SGS virsrakstu no “Naudas plūsmas pārskati” uz “Naudas plūsmu pārskats”.

(3)  SFPS definīcija grozīta pēc tam, kad 2010. gadā ar pārskatītajiem “SFPS fonda statūtiem” tika ieviestas izmaiņas nosaukumā.

(4)  54.G punktā ir izskaidrots kā šī prasība tiek grozīta attiecībā uz regulējumā paredzētajām kontu bilancēm.

(5)  Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā.

[Redaktora piezīme: Izraksts no IASC dokumenta “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā, ir pieejams fonda tīmekļa vietnes iedaļā “Atbalsts īstenošanai” 8. SGS lapā, “ Supporting Implementation by IFRS Standard ”.]

(1)  Saskaņā ar šo analīzi nepastāv ar nodokli apliekama pagaidu starpība. Alternatīva analīze ir, ka uzkrāto saņemamo dividenžu nodokļa bāze ir nulle un ka nulles nodokļa bāzi piemēro rezultātā iegūtajai ar nodokli apliekamai pagaidu starpībai 100. Saskaņā ar abām analīzēm nepastāv atliktā nodokļa saistības.

(2)  Saskaņā ar šo analīzi nepastāv atskaitāma pagaidu starpība. Alternatīva analīze ir, ka uzkrāto maksājamo soda naudu nodokļa bāze ir nulle un ka nulles nodokļa bāzi piemēro rezultātā iegūtajai atskaitāmai pagaidu starpībai 100. Saskaņā ar abām analīzēm nepastāv atliktā nodokļa aktīvs.

(6)  91. punktā minēti “gada finanšu pārskati” saskaņā ar spēkā stāšanās datumu precīzākas norādīšanas principiem, kas pieņemti 1998. gadā. 89. punktā minēti “finanšu pārskati”.

(7)  Kritērijiem atbilstošai apdrošināšanas polisei nav obligāti jābūt apdrošināšanas līgumam, kā definēts 17. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”.

(8)  Šajā standartā naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (turpmāk — VV).

(9)  Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā standartā izmantoto terminoloģiju, lai tā būtu saskanīga ar citiem SFPS:

a)	termins “ar nodokli apliekami ienākumi” mainīts uz “ar nodokli apliekamā peļņa” vai “nodokļa zaudējumi”

b)	“atzīts par ienākumiem vai izdevumiem” mainīts uz “atzīts par peļņu vai zaudējumiem”;

c)	“tieši kreditēt pašu kapitālu” mainīts uz “atzīt par ārpus peļņas vai zaudējumiem esošu”; un

d)	“pārskatīta grāmatvedības aplēse” mainīts uz “izmaiņas grāmatvedības aplēsē”.

(10)  Sk. arī PIK-10 “Valsts palīdzība – bez konkrētas saistības ar pamatdarbību”.

(11)  Sk. arī PIK–7 “Euro ieviešana”.

(12)  37. SGS “Uzkrājumi, iespējamas saistības un iespējami aktīvi” nosaka, ka izpildāmi līgumi ir līgumi, saskaņā ar kuriem neviena puse nav izpildījusi nevienu no saviem pienākumiem vai abas puses vienādā apjomā ir daļēji izpildījušas savus pienākumus.

(13)  Ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem Padome grozīja šajā 29. SGS izmantotos terminus, lai tie būtu saskanīgi ar citiem SFPS: a) “tirgus vērtība” mainīts uz “patiesā vērtība” un b) “darbības rezultāti” un “neto ienākumi” mainīts uz “peļņa vai zaudējumi”.

(14)  Šajā standartā naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (VV).

(15)  SGSP 2005. gada augustā pārvietoja visu informācijas atklāšanu par finanšu instrumentiem uz 7. SFPS “Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana”.

(16)  Šajos norādījumos naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (VV).

(17)  Tas attiecas uz vairākumu, bet ne visiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, piem., dažos starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumos pamatsumma tiek apmainīta sākumā (un vēlreiz apmainīta beigu termiņā).

(18)  Šajos norādījumos naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (VV).

(19)  Starptautisko grāmatvedības standartu komiteju nomainīja Starptautisko grāmatvedības standartu padome, kura sāka savu darbību 2001. gadā.

(20)  Šis punkts ir grozīts ar 2008. gada maija SFPS uzlabojumiem, lai precizētu 34. SGS darbības jomu.

(21)  Nemateriāla aktīva gadījumā parasti “nolietojuma” vietā lieto terminu “amortizācija”. Abiem terminiem ir vienāda nozīme.

(22)  Tiklīdz aktīvs atbilst kritērijam, lai to klasificētu pārdošanas grupā (vai iekļautu atsavināšanas grupā, kuru klasificē kā pārdošanas grupu), tas tiek izslēgts no šā standarta darbības apjoma un tiek uzskaitīts saskaņā ar 5. SFPS “Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības”.

(3)  Šajā standartā naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (VV).

(23)  Pēc 2018. gadā izdotajās “Konceptuālajās pamatnostādnēs par finanšu pārskatiem” ietvertās saistību definīcijas pārskatīšanas šajā standartā ietvertā saistību definīcija netika pārskatīta.

(24)   “Ticams” interpretācija šajā standartā kā “vairāk iespējams nekā nē” ne vienmēr ir spēkā citos starptautiskajos grāmatvedības standartos.

(25)  Pēc 2018. gadā izdotajās “Konceptuālajās pamatnostādnēs par finanšu pārskatiem” ietvertās aktīva definīcijas pārskatīšanas šajā standartā ietvertā aktīva definīcija netika pārskatīta.

(4)  Šajā standartā naudas summas ir norādītas “valūtas vienībās” (VV).

(26)  Ziņojums “Reforming Major Interest Rate Benchmarks” ir pieejams tīmekļa vietnē http://www.fsb.org/wp-content/uploads/r_140722.pdf.

(27)  Tādi paši būtiskuma apsvērumi tiek izmantoti šajā kontekstā kā visos SFPS.

(28)  Sk. 77. un AG94. punktu.

(29)  Sk. 75. punktu.

(30)  Tādi paši būtiskuma apsvērumi tiek izmantoti šajā kontekstā kā visos SFPS.

(31)  SFPS definīcija grozīta pēc tam, kad 2010. gadā ar pārskatītajiem SFPS fonda statūtiem tika ieviestas izmaiņas nosaukumā.

(32)  Šīs izmaiņas ietver pārklasifikācijas no vai uz nemateriāliem aktīviem, ja nemateriālā vērtība nav atzīta par aktīvu saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Tas notiek, ja saskaņā ar iepriekšējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem uzņēmums a) atskaitīja nemateriālo vērtību tieši no pašu kapitāla vai b) neuzskatīja uzņēmējdarbības apvienošanu par iegādi.

(33)  32. SGS nosaukums tika mainīts 2005. gadā.

(34)  Šī SFPS pamatnostādne izmanto frāzi “ar atsauci uz”, nevis citu, jo darījums tiek beigās vērtēts, reizinot piešķirto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību, novērtēta datumā, kas noteikts 11. vai 13. punktā (kurš ir piemērojams), ar pašu kapitāla instrumentu skaitu, kas tiek garantēti, kā izskaidrots 19. punktā

(35)  Šī SFPS atlikušajā daļā, visas atsauces uz darbiniekiem ietver arī citus, kas nodrošina līdzīgus pakalpojumus.

(36)  35.–43. punktā visas atsauces uz naudu ietver arī citus uzņēmuma aktīvus.

(37)  2018. gada “ Finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālajās pamatnostādnēs ” saistības ir definētas kā pagātnes notikumu rezultātā radies uzņēmuma pašreizējs pienākums nodot konkrētus saimnieciskus resursus.

(38)  Šajā papildinājumā naudas summas ir sauktas (denominētas) “valūtas vienībās” (VV).

(39)  Termins “grupa” definēts 10. SFPS “ Konsolidētie finanšu pārskati ” A papildinājumā kā “mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi” no pārskatus sniedzēja uzņēmuma galīgā mātesuzņēmuma viedokļa.

(40)  B56.–B62. punktā termins “piešķirtie uz akcijām balstītie maksājumi” attiecas uz piešķirtajiem vai nepiešķirtajiem uz akcijām balstītajiem maksājumiem.

(41)  Aktīviem, kas klasificēti saskaņā ar likviditātes uzrādīšanu, ilgtermiņa aktīvi ir aktīvi, kas ietver apjomus, ko cer atjaunot ilgāk kā 12 mēnešus pēc finanšu stāvokļa pārskatā. 3. punkts attiecas uz šādu aktīvu klasifikāciju.

(42)  Tomēr, ja tiek gaidīts, ka naudas plūsma par aktīvu vai aktīvu grupu tiks iegūta no to pārdošanas un nevis no to turpmākās lietošana, tie kļūst mazāk atkarīgi no naudas plūsmas, ko iegūst no citiem aktīviem, un atsavināšanas grupa, kas bija naudu ienesošā vienība, kļūst par atsevišķu naudu ienesošo vienību.

(43)  izņemot 18. un 19. punktu, kuri pieprasa attiecīgos aktīvus novērtēt saskaņā ar citiem piemērojamiem SFPS.

(44)  Izplatīšanas izmaksas ir papildizmaksas, kas tieši attiecināmas uz izplatīšanu, neskaitot finanšu izmaksas un ienākumu nodokļa izdevumus.

(45)  Ja ilgtermiņa aktīvs ir daļa no naudu ienesošas vienības, tā atgūtā summa ir uzskaites vērtība, kas tiktu atzīta pēc visu zaudējumu no vērtības samazināšanās sadales tajā naudu ienesošajā vienībā saskaņā ar 36. SGS.

(46)  Ja aktīvs nav pamatlīdzeklis vai nemateriāls aktīvs, kas ticis pārvērtēts saskaņā ar 16. SGS vai 38. SGS pirms tā klasifikācijas kā turēta pārdošanai, kā gadījumā korekcijai jātiek uzskatītai par pārvērtēšanas palielinājumu vai samazinājumu.

(47)  44.G punkts tika grozīts saistībā ar 2010. gada janvārī publicēto “Pirmreizējiem piemērotājiem paredzēto ierobežoto atbrīvojumu no pienākuma sniegt salīdzināmo informāciju” saskaņā ar 7. SFPS (grozījums 1. SFPS). Padome grozīja 44. G punktu, lai padarītu skaidrākus gan savus secinājumus, gan paredzēto pāreju saistībā ar “Pilnveidoto informāciju par finanšu instrumentiem” (7. SFPS grozījums).

(48)  Aktīviem, kas klasificēti saskaņā ar likviditātes uzrādīšanu, ilgtermiņa aktīvi ir aktīvi, kas ietver apjomus, ko cer atjaunot ilgāk kā divpadsmit mēnešus pēc finanšu stāvokļa pārskatā.

(49)  Aktīviem, kas klasificēti saskaņā ar likviditātes uzrādīšanu, ilgtermiņa aktīvi ir aktīvi, kas ietver apjomus, ko cer atjaunot ilgāk kā 12 mēnešus pēc finanšu stāvokļa pārskatā.

(50)  Saskaņā ar 7.2.21. punktu uzņēmums var izvēlēties, ka tā grāmatvedības politika ir turpināt piemērot 39. SGS paredzētās riska ierobežošanas uzskaites prasības, nevis šā standarta 6. nodaļas prasības. Ja uzņēmums ir veicis šādu izvēli, šajā standartā minētās atsauces uz riska ierobežošanas uzskaites prasībām, kuras noteiktas 6. nodaļā, neņem vērā. Tā vietā uzņēmums piemēro attiecīgās riska ierobežošanas uzskaites prasības, kuras noteiktas 39. SGS.

(51)  Ziņojums “Reforming Major Interest Rate Benchmarks” ir pieejams tīmekļa vietnē http://www.fsb.org/wp-content/uploads/r_140722.pdf.

(52)  Šo terminu (kā tas definēts 7. SFPS) izmanto prasībās par kredītriska izmaiņu ietekmes uzrādīšanu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 5.7.7. punktu).

(53)  3. SFPS attiecas uz līgumu iegādi ar iegultiem atvasinātajiem instrumentiem uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumā.

(54)  Šajā standartā monetāras summas denominētas “valūtas vienībās” (VV) un “ārvalstu valūtas vienībās” (ĀVV).

(55)  10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati” C7. punktā ir noteikts: “Ja uzņēmums piemēro šo SFPS, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, ikviena atsauce uz 9. SFPS jāsaprot kā atsauce uz 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

(56)  Ja uzņēmums piemēro šos grozījumus, bet vēl nepiemēro 9. SFPS, atsauce uz 9. SFPF šajos grozījumos ir lasāma kā atsauce uz 39. SGS “Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”.

(57)  Šajā SFPS monetāras summas izteiktas “valūtas vienībās (VV)”.

(58)  VV ir valūtas vienība.

(59)  Ja uzņēmumā šī interpretāciju piemērota attiecībā uz periodu, kurš sākas pirms 2005. gada 1. janvāra, uzņēmums ievēro 8. SGS, kura nosaukums ir “Tīrā perioda peļņa vai zaudējumi, būtiskas kļūdas un grāmatvedības politikas izmaiņas”, iepriekšējā varianta prasības, ja vien uzņēmumā attiecībā uz šo iepriekšējo periodu nav ticis piemērots šā standarta pārskatītais variants.

(60)  2005. gada augustā 32. SGS tika grozīts, formulējot šādi: 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”. Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2008. gada februārī grozīja 32. SGS, nosakot, ka instrumenti jāklasificē par pašu kapitālu, ja šiem instrumentiem ir visas pazīmes un tie atbilsts 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu nosacījumiem.

(61)  Uzņēmums konstatē hiperinflāciju, izvērtējot 29. SGS 3. punktā minētos kritērijus.

(62)  Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā un kas bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

(63)  Ar 12. SFPIK tika grozīts PIK-29 nosaukums, kas iepriekš bija Informācijas atklāšana – vienošanās par pakalpojumu koncesiju.

(64)  Tas attiecas uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, finanšu pārskatiem, kuros ieguldījumi, piem., asociētajos uzņēmumos vai kopuzņēmumos, uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un finanšu pārskatiem, kas ietver filiāli vai kopīgu darbību, kā noteikts 11. SFPS “Kopīgas struktūras”.

(65)  Tiešā metode ir konsolidācijas metode, kuru izmantojot, ārvalstu darbības finanšu pārskati tiek tieši pārrēķināti galīgā mātesuzņēmuma funkcionālajā valūtā. Pakāpenības metode ir konsolidācijas metode, kuru izmantojot, ārvalstu darbības finanšu pārskati vispirms tiek pārrēķināti jebkura(-u) starpposma mātesuzņēmuma(-u) funkcionālajā valūtā un pēc tam pārrēķināti galīgā mātesuzņēmuma funkcionālajā valūtā (vai uzrādīšanas valūtā, ja tā atšķiras).

(66)  Saskaņā ar 1. SGS 7. punktu tiek noteikts, ka īpašnieki ir to finanšu instrumentu turētāji, kas klasificēti kā pašu kapitāls.

(67)  Atsauce uz IASC dokumentu “Finanšu pārskatu sagatavošanas un sniegšanas pamatnostādnes”, ko Padome pieņēma 2001. gadā un kas bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

(68)  Atsauce uz dokumentu “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem”, kas izdots 2010. gadā un bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

(69)  Atsauce uz dokumentu “Konceptuālās pamatnostādnes par finanšu pārskatiem”, kas izdots 2010. gadā un bija spēkā, kad tika izstrādāta šī interpretācija.

(70)  Piemēram, 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” 106. pantā noteikta prasība, ka tad, ja klients maksā atlīdzību vai uzņēmumam ir tiesības uz atlīdzības summu, kas ir absolūta (t. i., saņemamā summa), pirms uzņēmums nodod preci vai pakalpojumu klientam, tas līgumu uzrāda kā līguma saistības, ja maksājums ir veikts vai tiks veikts (atkarībā no tā, kas iestājas agrāk).