This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32023R0195
Council Regulation (EU) 2023/195 of 30 January 2023 fixing for 2023 the fishing opportunities for certain stocks and groups of fish stocks applicable in the Mediterranean and Black Seas and amending Regulation (EU) 2022/110 as regards the fishing opportunities for 2022 applicable in the Mediterranean and the Black Seas
Padomes Regula (ES) 2023/195 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām
Padomes Regula (ES) 2023/195 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām
ST/16125/2022/INIT
OV L 28, 31.1.2023, p. 220–248
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2023: This act has been changed. Current consolidated version: 31/01/2023
|
31.1.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 28/220 |
PADOMES REGULA (ES) 2023/195
(2023. gada 30. janvāris),
ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un groza Regulu (ES) 2022/110 attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamām zvejas iespējām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 6. pantā prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis. |
|
(2) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti. |
|
(3) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi sasniegt, ja iespējams, līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar potenciālo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas. |
|
(4) |
Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. |
|
(5) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem. |
|
(6) |
Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā (“plāns”), tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2) un stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Minētā plāna mērķis ir sasniegt un uzturēt mērķa krājumu MSY, tādā veidā panākot, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs apjoma, kas spēj nodrošināt MSY. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka minētās regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļautu MSY atbilstošu zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais – līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar traleru un āķu jedu kuģu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, un jānosaka saskaņā ar plāna 7. pantā izklāstīto zvejas piepūles režīmu, kā arī ar maksimālajiem Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas limitiem, kas piemērojami dziļūdens apgabalos un jānosaka saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem un ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu. |
|
(8) |
ZZTEK ir ieteikusi – lai attiecībā uz visiem Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķrādītājus, ir jāturpina rīkoties un ievērojami jāsamazina ar traleriem veiktas zvejas izraisīta zivju mirstība. Pamatojoties uz šo ieteikumu, 2023. gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas piemērojama traleriem Vidusjūras rietumdaļā, saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu būtu jāsamazina par 7 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gada bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2022. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2022/110 (3). |
|
(9) |
2021. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka āķu jedu kuģi izraisa līdz 10 % no heka zvejas izraisītās mirstības GFCM 1., 5., 6., 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA) un veido līdz 20 % no heka izkrāvumiem 10. ĢAA, lai gan nozvejas ar šo zvejas rīku galvenokārt ir nārstojošas zivis. ZZTEK norādīja, ka heka nārsta bara biomasa pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi samazinājusies un 1., 5., 6. un 7. ĢAA heka nārstotāju skaits ir samazinājies par 66 %, savukārt 8., 9., 10. un 11. ĢAA tas ir samazinājies par 28 % kopš novērtējumu sākuma. Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu Regulas (ES) 2022/110 III pielikumā, balstoties uz zvejas piepūli, kas izteikta ar zvejas dienu skaitu laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, tika noteikta maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūle. 2022. gadā ZZTEK novērtēja, ka heka nārsta bara biomasa 1., 5., 6. un 7. ĢAA un heka apjoms 8., 9., 10. un 11. ĢAA joprojām ir mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM ) plāna 2. panta 10. punkta nozīmē un ka nozvejas būtu jāsamazina vismaz par 57 % 1., 5., 6. un 7. ĢAA un par 78 % 8., 9., 10. un 11. ĢAA, lai 2023. gadā sasniegtu FMSY . Tādēļ ir lietderīgi 2023. gadā saglabāt maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūli apjomos, kas 2022. gadam noteikta ar Regulu (ES) 2022/110 saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu. Šai maksimālajai pieļaujamai āķu jedu kuģu zvejas piepūlei (zvejas dienās) nebūtu jāskar maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas jānosaka 2024. gadam. |
|
(10) |
2021. gadā ZZTEK ieteikusi – lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu MSY, būtu ievērojami jāsamazina zvejas izraisītā Āfrikas dziļūdens garneles mirstība 1., 5., 6. un 7. ĢAA un 8., 9., 10. un 11. ĢAA. Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) Zinātniskā padomdevēja komiteja (ZPK), kas atbild par zvejniecību jautājumiem, līdzīgu ieteikumu ir sniegusi par zvejas izraisīto Āfrikas dziļūdens garneles mirstību 2. ĢAA. Turklāt ZZTEK aplēses liecina, ka Āfrikas dziļūdens garneles biomasa samazinās. Pamatojoties uz saņemto ieteikumu, Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 5., 6. un 7. ĢAA un 8., 9., 10. un 11. ĢAA. |
|
(11) |
2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA zvejas izraisītā mirstība joprojām ir tālu no ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina vidēji par 53 %, jo šīs sugas apjoms 1. un 2. ĢAA ir mazāks par BLIM , savukārt minētās sugas apjoms 6. un 7. ĢAA ir mazāks par biomasas piesardzīgas pieejas references rādītāju (BPA ) plāna 2. panta 11. punkta nozīmē. Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA būtu jāsamazina par 5 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110. |
|
(12) |
2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA zvejas izraisītā mirstība joprojām ir virs ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina par 30 %. Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 3 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110. |
|
(13) |
2021. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10. un 11. ĢAA samazinās un ka būtu ievērojami jāsamazina šā krājuma zvejas izraisītā mirstība, lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu MSY. Pamatojoties uz saņemto ieteikumu, Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA. |
|
(14) |
2022. gadā ZZTEK ieteikumā ir sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10. un 11. ĢAA samazinās un ka zvejas izraisītā mirstība joprojām ir virs ilgtspējīga apjoma un ka tāpēc ir nepieciešami turpmāki pārvaldības pasākumi. ZZTEK ieteica, ka, lai FMSY sasniegtu līdz 2023. gadam, nozvejas būtu jāsamazina par 27 %, jo šīs sugas 8., 9., 10. un 11. ĢAA ir virs BPA . Tāpēc saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi turpināt noteikt maksimālos nozvejas limitus, lai papildinātu tralēšanas piepūles režīmu ar maksimālajiem nozvejas limitiem. Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, 2023. gada maksimālie nozvejas limiti sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA būtu jāsamazina par 3 % salīdzinājumā ar zvejas iespējām, kuras 2022. gadam noteiktas ar Regulu (ES) 2022/110. |
|
(15) |
2022. gadā ZZTEK ir aplēsusi, ka Āfrikas dziļūdens garneles 1., 2. ĢAA, heka 1.,5.,6.,7. ĢAA un heka 8., 9., 10., 11. ĢAA nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM, un tas liecina, ka to reproduktīvā spēja varētu būt samazināta. Visu attiecībā uz minētajiem krājumiem pieņemto pasākumu apvienojums ietver turpmākus korektīvus pasākumus, kas vajadzīgi saskaņā ar plāna 6. panta 2. punktu. |
|
(16) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika ieviests zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(17) |
GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/1 par zvejas piepūles režīma noteikšanu galvenajiem demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika noteikts maksimālais pieļaujamais zvejas dienu skaits katram traļa tipam un flotes segmentam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(18) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/8 par zvejas piepūles režīma īstenošanu galvenajiem demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā 2023. gadā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), kas izriet no Ieteikuma GFCM/43/2019/5, ar ko ieviesa zvejas piepūles režīmu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(19) |
GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgai mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā (17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika noteikts maksimālais nozvejas apjoms un ar to saistītais flotes kapacitātes maksimums riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kas zvejo mazo pelaģisko sugu krājumus, un paredzēta atkāpe valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā 10 riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(20) |
Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu krājumiem un demersālajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi vismaz minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un vismaz minimālai demersālo krājumu zvejas piepūlei. |
|
(21) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu attiecībā uz sarkanā koraļļa ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta kā zvejas atļauju maksimālais skaits, tika iesaldēta un ieviesti sarkanā koraļļa ieguves limiti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(22) |
GFCM savā 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/11 par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas zvejniecībās Vidusjūrā (1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/1. Ar Ieteikumu GFCM/43/2019/1 zvejas piepūle, kas izteikta kā to zvejas kuģu maksimālais skaits, kuri kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu, tika iesaldēta, un Ieteikums GFCM/44/2021/11 minēto pasākumu termiņu ir pagarinājis līdz 2023. gada beigām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(23) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/4 par daudzgadu pārvaldības plānu demersālo krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/12 un GFCM/42/2018/5. Ar šo ieteikumu tika ieviests zvejas piepūles režīms attiecībā uz heku un nozvejas limiti attiecībā uz sārtajām dziļūdens garnelēm, kā arī zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(24) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/5 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Sicīlijas šaurumā (12.–16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/7 un GFCM/43/2019/6. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(25) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/6 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Jonijas jūrā (19.–21. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(26) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/7 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanās milzu garneles krājumu un Āfrikas dziļūdens garneles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Levantes jūrā (24.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/8 un GFCM/42/2018/4. Ar šo ieteikumu tika ieviests nozvejas limits un zvejas kapacitātes iesaldēšana. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(27) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/3 par daudzgadu pārvaldības plānu sarkanspuru pageles ilgtspējīgai izmantošanai Alvoranas jūrā (1.–3. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko atceļ Ieteikumu GFCM/44/2021/4, GFCM/43/2019/2 un GFCM/41/2017/2. Ar šo ieteikumu tika ieviesti maksimālie nozvejas apjomi 2023., 2024. un 2025. gadam, maksimālais atļauto āķu jedu un rokas āķu rindu skaits un jauni pasākumi attiecībā uz atpūtas zveju. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(28) |
GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar Ieteikumu GFCM/43/2019/3 attiecībā uz akmeņpleksti tika ieviesta atjaunināta reģionāla KPN un kvotu iedalīšanas shēma, kā arī turpmāki saglabāšanas pasākumi, jo īpaši divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods un zvejas dienu skaita ierobežojums līdz 180 dienām gadā. Minētie turpmākie saglabāšanas pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo – ja minēto pasākumu nebūtu – akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(29) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/45/2022/9 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals), ar ko groza Ieteikumu GFCM/43/2019/3. Ar minēto ieteikumu pašreizējā KPN tika pagarināta par vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(30) |
GFCM savā 45. gadskārtējā sanāksmē 2022. gadā ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēja, ka 2021. gadā Savienība nav pilnā apjomā izmantojusi savu akmeņplekstes kvotu, un, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, apstiprināja neizmantotās kvotas pārnešanu. Minētais GFCM lēmums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Pēc nepilnīgās izmantošanas atlikušās zvejas iespējas būtu jāsadala, pamatojoties uz katrai dalībvalstij atbilstošo nepilnīgās izmantošanas daļu un nemainot sadales sistēmu, kas noteikta Regulā (ES) 2022/110 attiecībā uz KPN gadskārtējo sadalījumu. |
|
(31) |
Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi GFCM darba grupa Melnās jūras jautājumos, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis ir jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu. |
|
(32) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (4) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(33) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Lai veicinātu šīs regulas ātru īstenošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(34) |
Lai rosinātu likt lietā zvejas rīku selektivitāti un izveidotu zvejas aizlieguma apgabalus efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā, ar Regulu (ES) 2022/110 tika izveidots traleriem piemērojams kompensācijas mehānisms. Pamatojoties uz pirmajā piemērošanas gadā gūto pieredzi un tiecoties panākt kompensācijas mehānisma pilnīgu efektivitāti, ir jākonkretizē, kā minētais mehānisms būtu jāievieš, tostarp ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Regula (ES) 2022/110. Tāpēc Regula (ES) 2022/110 būtu attiecīgi jāgroza. Turklāt zinātniskajos ieteikumos arvien tiek ieteikts vēl vairāk uzlabot zvejas rīku selektivitāti un zvejas aizlieguma apgabalu efektivitāti zivju mazuļu aizsardzības nolūkā, tāpēc minēto mehānismu būtu jāturpina piemērot arī 2023. gadā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu, ir jāiedala 3,5 % zvejas dienu traleriem, kuras aprēķinātas no 2015.–2017. gada bāzlīnijas. |
|
(35) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas, kas 2023. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Tajā arī ir precizēts, kā 2022. gadā tika piemērots ar Regulu (ES) 2022/110 noteiktais kompensācijas mehānisms saistībā ar zvejas piepūles režīmu traleriem.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un izmanto šādus zivju krājumus:
|
a) |
sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā; |
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā; |
|
c) |
anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
d) |
heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
e) |
sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kā definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kā definēts 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kā definēts 4. panta g) punktā; |
|
f) |
sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kā definēts 4. panta h) punktā; |
|
g) |
brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta i) punktā. |
2. Šo regulu piemēro arī citām Savienības zvejas darbībām, tai skaitā atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
b) |
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN; |
|
f) |
“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums; |
|
g) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; |
|
h) |
“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko zonu definīcijas:
|
a) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (5) I pielikumā definētie apgabali; |
|
b) |
“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
c) |
“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
d) |
“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
e) |
“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
f) |
“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
g) |
“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
h) |
“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
i) |
“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi. |
II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vidusjūra
5. pants
Sarkanais korallis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.
2. Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko iegūst Savienības zvejas kuģi un citās Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.
3. Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.
4. Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa vai pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.
6. pants
Lielā korifēna
1. Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
2. Maksimālais skaits kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.
II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa
7. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots demersālajos krājumos, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.
2. Maksimālā pieļaujamā traleru un āķu jedu kuģu zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. pantu.
3. Šīs regulas III pielikumā ir noteikts arī Savienības zvejas kuģiem Vidusjūras rietumdaļas Savienības ūdeņos piemērojamo maksimālo nozvejas limitu iedalījums dalībvalstīm.
4. Dalībvalstīm iedalītās zvejas iespējas, kas minētas šajā pantā un noteiktas III pielikumā, atbilst šādiem nosacījumiem:
|
a) |
tās ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem; un |
|
b) |
tās neskar:
|
8. pants
Kompensācijas mehānisms
1. Attiecībā uz attiecīgo flotes segmentu dalībvalsts sava karoga kuģiem 2023. gadā var iedalīt papildu zvejas dienas 3,5 % apmērā, kas aprēķinātas no minētās dalībvalsts 2015.–2017. gada bāzlīnijas, kā tas noteikts 4. punktā.
2. Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu un saistīto nosacījumu.
3. Papildu piešķīrumu no 2023. gada 1. janvāra aprēķina no maksimālās piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam atļauta 2015.–2017. gada bāzlīnijā.
4. Dalībvalsts 1. punktā minētās papildu zvejas dienas var iedalīt ar noteikumu, ka kuģis izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
|
a) |
kuģis izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas; |
|
b) |
kuģis dziļūdens zvejā izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm; |
|
c) |
kuģis izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas – vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, piemēram, šķirotājrežģi, kuram attālums starp režģa stieņiem ir 20 mm; |
|
d) |
attiecīgā dalībvalsts ir izveidojusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu visu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas; |
|
e) |
attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi jaunu heka minimālo saglabāšanas references izmēru – vismaz 26 cm, lai pakāpeniski sasniegtu garumu, kas noteikts dzimumbrieduma sasniegšanas laikā; vai |
|
f) |
attiecīgās dalībvalstis ir noteikušas vismaz četru nepārtrauktu nedēļu aizliegumu zvejas darbībām ar traleriem apgabalos un periodos, kas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ir atzīti par svarīgiem heka krājumu nārstotāju aizsardzībai. Šādos apgabalos ņem vērā arī nārstotāju izplatības telpiskos modeļus, tostarp 150 m līdz 500 m dziļumu. Pagaidu zvejas aizlieguma periodi ir no februāra līdz martam un no oktobra līdz novembrim. |
5. Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi atsevišķi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita 4. punktā minētajā papildus iedalītajā piepūlē, izmantojot īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē minēto iedalīto piepūli.
6. Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar šā panta 4. punkta a)–f) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.
9. pants
Datu reģistrēšana un nosūtīšana
1. Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.
2. Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.
III NODAĻA
Adrijas jūra
10. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) Adrijas jūrā.
2. Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālā, ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT) izteiktā flotes kapacitāte, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos, ir noteikta IV pielikumā.
11. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā.
2. Maksimālā pieļaujamā demersālo krājumu zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteikta IV pielikumā.
3. Dalībvalsts sev iedalīto zvejas piepūli, kas noteikta IV pielikumā, var grozīt, zvejas dienas pārvietojot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala un/vai zvejas rīka zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro valsts pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums.
4. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
12. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.
IV NODAĻA
Sicīlijas šaurums
13. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius) un sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālais sārtās dziļūdens garneles nozvejas apjoms nepārsniedz V pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle attiecībā uz heku un maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, uz kuriem attiecas šis pants, ir noteikta V pielikumā.
4. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
14. pants
Dziļūdens garneles
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikta V pielikumā.
3. Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz V pielikumā noteiktos apjomus.
15. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesniedz datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto V pielikumā noteiktos krājumu kodus.
V NODAĻA
Jonijas jūra un Levantes jūra
16. pants
Dziļūdens garneles
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Jonijas jūrā un Levantes jūrā.
2. Maksimālā flotes kapacitāte, kas izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikta VI pielikumā.
3. Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.
VI NODAĻA
Alvoranas jūra
17. pants
Sarkanspuru pagele
1. Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai un atpūtas zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā.
2. Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz VII pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālais to kuģu skaits, kuri izmanto āķu jedas un rokas āķu rindas un kuriem atļauts zvejot sarkanspuru pageli, ir noteikts VII pielikumā.
4. Atpūtas zvejas darbībās maksimālais nozvejas apjoms ir viena zivs vienam zvejniekam dienā. Atpūtas zvejai Alvoranas jūrā attiecībā uz sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru – 40 cm. Minētās sugas aizliegts zvejot atpūtas zvejā komerciālās zvejas aizlieguma periodā, kas noteikts valsts līmenī.
VII NODAĻA
Melnā jūra
18. pants
Brētliņas zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) Melnajā jūrā.
2. Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VIII pielikumā.
19. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā.
2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VIII pielikumā.
20. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība
Savienības zvejas kuģi, kuriem akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 19. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 zvejas dienām gadā.
21. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods
Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī, izkraušanu un pirmo pārdošanu.
22. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā
1. Šīs regulas 18. un 19. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un |
|
c) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
23. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas VIII pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2022/110
Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Tomēr 24. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 30. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
P. KULLGREN
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
I PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa ieguves apjoms Vidusjūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Corallium rubrum |
COL |
Sarkanais korallis |
1. tabula
Maksimālais zvejas atļauju skaits (*1)
|
Dalībvalsts |
Sarkanais korallis COL |
|
Grieķija |
12 |
|
Spānija |
0 (*2) |
|
Francija |
32 |
|
Horvātija |
28 |
|
Itālija |
40 |
2. tabula
Maksimālais ieguves apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Sarkanais korallis Corallium rubrum |
Zona: |
Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27 |
|
|
Grieķija |
1,844 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
0 ((**)) |
|
||
|
Francija |
1,400 |
|
||
|
Horvātija |
1,226 |
|
||
|
Itālija |
1,378 |
|
||
|
Savienība |
5,848 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro / nav vienošanās |
|||
(*1) Atspoguļo tādu kuģu un/vai nirēju vai tādu viena nirēja un viena kuģa pāru skaitu, kam atļauts iegūt sarkano koralli.
(*2) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.
((**)) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Coryphaena hippurus |
DOL |
Lielā korifēna |
Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos (*1)
|
Dalībvalsts |
Lielā korifēna DOL |
|
Itālija |
797 |
|
Malta |
130 |
(*1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2023. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.
III PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, maksimālie nozvejas limiti un kuģu lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem (1) un demersālo āķu jedu kuģiem, ar kuriem zvejo demersālajos krājumos.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
1. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās
|
a) |
Zvejas dienu skaits traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)
|
|
b) |
Zvejas dienu skaits traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
|
c) |
Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)
|
|
d) |
Zvejas dienu skaits demersālo āķu jedu kuģiem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
2. Dziļūdens garneļu maksimālie nozvejas limiti
|
a) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) zvejas iespējas Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA), izteiktas ar maksimālo nozvejas apjomu dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) zvejas iespējas Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10., 11. ĢAA), izteiktas ar maksimālo nozvejas apjomu dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.
IV PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA
Maksimālais nozvejas apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Mazās pelaģiskās sugas (anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF17-18) |
|
|
Itālija |
32 941 |
Maksimālais nozvejas apjoms Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||
|
Horvātija |
51 735 |
|||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
||
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un riņķvada kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Kuģu skaits |
kW |
GT |
|
Horvātija |
PS |
249 |
77 145,52 |
18 537,72 |
|
Itālija |
PTM-OTM-PS |
685 |
134 556,7 |
25 852 |
|
Slovēnija (*2) |
PS |
4 |
433,7 |
38,5 |
2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no traļa tipa un flotes segmenta, kas zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)
|
|
|
|
|
|
Zvejas dienas 2023. gadā |
||
|
Zvejas rīka tips |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Attiecīgie krājumi |
Kuģu lielākais garums |
Zvejas piepūles grupas kods |
ITĀLIJA |
HORVĀTIJA |
SLOVĒNIJA |
|
Traļi (OTB) |
GFCM 17. un 18. ĢAA |
Svītrainā jūrasbarbe, heks, sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs |
< 12 m |
EFF/MED3_OTB_TR1 |
3 275 |
10 097 |
|
|
≥ 12 m un < 24 m |
EFF/MED3_OTB_TR2 |
73 599 |
23 524 |
||||
|
≥ 24 m |
EFF/MED3_OTB_TR3 |
6 449 |
2 112 |
||||
|
Rāmja traļi (TBB) |
GFCM 17. ĢAA |
Parastā jūrasmēle |
< 12 m |
EFF/MED3_TBB_TR1 |
194 |
0 |
0 |
|
≥ 12 m un < 24 m |
EFF/MED3_TBB_TR2 |
3 635 |
0 |
0 |
|||
|
≥ 24 m |
EFF/MED3_TBB_TR3 |
3 614 |
0 |
0 |
|||
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama grunts traleriem un rāmja traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Kuģu skaits |
kW |
GT |
|
Horvātija |
OTB |
495 |
79 867,99 |
13 267,99 |
|
Itālija |
OTB-TBB |
1 363 |
260 618,37 |
47 148 |
|
Slovēnija (*4) |
OTB |
11 |
1 813,00 |
168,67 |
(*1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.
(*2) Noteikumu, kas paredzēts GFCM/44/2021/20 28. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos un 2014. gadā reģistrēti gan valsts, gan GFCM reģistrā. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.
(*3) Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3 000 zvejas dienu gadā.
(*4) Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1 000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.
V PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS SICĪLIJAS ŠAURUMĀ
Šā pielikuma tabulās ir noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālās sugas un dziļūdens garneles.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
1. Demersālie krājumi
|
a) |
maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais zvejas piepūles apjoms, izteikts ar zvejas dienu skaitu, kuģiem, kuri izmanto grunts trali heka (Merluccius merluccius) zvejai Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
c) |
Maksimālais sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||
2. Dziļūdens garneles
|
a) |
maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
|||||||||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
|||||||||||||||||||||||||
VI PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ UN LEVANTES JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot demersālajos krājumos Jonijas jūrā un Levantes jūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
1. Jonijas jūra
|
a) |
maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||
2. Levantes jūra
|
a) |
maksimālā flotes kapacitāte, izteikta ar kuģu skaitu, kilovatiem (kW) un bruto tilpību (GT), kuģiem, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot dziļūdens garneles krājumos Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|
b) |
Maksimālais sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas apjoms Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
|||||||||||||||||||
|
c) |
Maksimālais Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) nozvejas apjoms Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA), izteikts dzīvsvara tonnās
|
|||||||||||||||||||
VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ
|
a) |
Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūtās nozvejas apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||
|
b) |
maksimālais to kuģu skaits, kuri izmanto āķu jedas un rokas āķu rindas un kuriem atļauts zvejot Alvoranas jūrā (1., 2., 3. ĢAA)
|
VIII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
8 032,50 |
|
Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
3 442,50 |
|
||
|
Savienība |
11 475 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro/Nav vienošanās |
|
||
|
Suga: |
Akmeņplekste Scophthalmus maximus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
92,143 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
80,357 |
|
||
|
Savienība |
172,5 |
|||
|
KPN |
857 |
|
||
(*1) No 2023. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī, izkraušana un pirmā pārdošana.
IX PIELIKUMS
GROZĪJUMI REGULĀ (ES) 2022/110
Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma a) punktā (tabula, kas attiecas uz traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA)), 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
pielikuma b) punktā (tabula, kas attiecas uz traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10., 11. ĢAA)), 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|