(1)

Nesenā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu un notiekošais bruņotais konflikts ir būtiski mainījuši drošības situāciju Eiropā. Militārās agresijas rezultātā Savienība un jo īpaši tās austrumu reģioni saskaras ar vērā ņemamu cilvēku pieplūdumu. Tas rada papildu problēmas laikā, kad dalībvalstu ekonomika joprojām atveseļojas no Covid-19 pandēmijas ietekmes.

(2)

Saskaņā ar savām kohēzijas politikas programmām dalībvalstis jau spēj finansēt plašu investīciju klāstu, kas domātas migrācijas problēmu risināšanai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem, tostarp ar papildu resursiem, kas kā Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) darīti pieejami, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai. Darbības var aptvert investīcijas tādās jomās kā sociālā iekļaušana, veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība, mājokļi un bērnu aprūpe, tostarp ar investīcijām infrastruktūrā, trūcīgu urbāno teritoriju atjaunošanā, darbībās, kas mazina migrantu izolāciju telpiskā un izglītības ziņā, un jaunuzņēmumos. Lai risinātu šādas migrācijas problēmas, dalībvalstis tām var pārvirzīt savās programmās atlikušos resursus. Papildus tam var izmantot Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), lai sagādātu pārtiku un pamata materiālo palīdzību personām, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras skar Krievijas Federācijas militārā agresija.

(3)

Lai gan uz papildu līdzekļiem, kas darīti pieejami kā REACT-EU, jau attiecas vairākas elastības iespējas to īstenošanas nolīgumos, ir jānodrošina, ka arī ERAF, ESF un EAFVP līdzekļus, kas paredzēti daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, var izmantot elastīgāk. Ņemot vērā to, ka migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, ir jārisina steidzami, izdevumiem par darbībām, ar kurām risina minētās problēmas, vajadzētu būt attiecināmiem no dienas, kad minētā militārā agresijas sākās. Turklāt, lai programmās pieejamo finansējumu varētu izmantot ātri, būtu jāpalielina elastība, ar kādu šādām darbībām var izmantot ERAF un ESF līdzekļus ar nosacījumu, ka attiecīgā darbība ir saskaņā ar darbības programmu, kas vajadzības gadījumā grozīta. Minētajai elastībai būtu jāpapildina darbību papildu finansējuma iespējas, kas jau ir paredzētas. Būtu jāievieš arī vienkāršota kārtība, kādā ziņo par minēto darbību dalībnieku datiem.

(4)

Lai nodrošinātu, ka skartās personas palīdzību no EAFVP var saņemt bez liekas kavēšanās, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm dažus elementus darbības programmās, kas saņem atbalstu no EAFVP, grozīt bez prasības, ka jāpieņem Komisijas lēmums.

(5)

Lai maksimāli palielinātu pieejamā finansējuma ietekmi, saskaņā ar kohēzijas politiku sniegtajam atbalstam jo īpaši būtu jāpapildina Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētās darbības.

(6)

Covid-19 pandēmijas sekas ir skārušas dalībvalstis līdz šim nepieredzētā veidā. Minētās pandēmijas vispārējā ietekme ir radījusi ļoti lielu slogu uz dalībvalstu budžetu, jo publiskās investīcijas, kas vajadzīgas to veselības aprūpes sistēmās un citās tautsaimniecības nozarēs, ir pēkšņi un būtiski pieaugušas. Turklāt tas radījis risku, ka tiks traucēts atbalsts vistrūcīgākajām personām. Tādējādi ir izveidojusies ārkārtas situācija, kas jārisina ar īpašiem pasākumiem.

(7)

Lai reaģētu uz Covid-19 uzliesmojuma ietekmi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (3) un (ES) Nr. 1303/2013 (4) tika grozītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (5) nolūkā pieļaut lielāku elastību ERAF, ESF un Kohēzijas fonda (“fondi”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstīto programmu īstenošanā. Tomēr, tā kā minētās krīzes nopietnā negatīvā ietekme uz Savienības tautsaimniecībām un sabiedrību pieņēmās spēkā, abas regulas tika grozītas vēlreiz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/558 (6).

Turklāt, lai reaģētu uz krīzes ietekmi uz vistrūcīgākajām personām, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/559 (7) tika grozīta arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 223/2014 (8), lai ieviestu īpašus EAFVP pasākumus, ar ko reaģē uz Covid-19 uzliesmojumu. Ar minētajiem grozījumiem tika nodrošināta ārkārtas papildu elastība, lai dalībvalstis varētu koncentrēties uz vajadzīgo rīcību šajā nepieredzētajā krīzē, palielinot iespēju mobilizēt neizmantoto atbalstu no fondiem un vienkāršojot ar programmu īstenošanu saistītos procedūras noteikumus nolūkā atsaukties uz vajadzību ātri reaģēt uz minēto krīzi. Ar secīgu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 grozījumu, kas izdarīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/2221 (9), būtiski papildu līdzekļi tika darīti pieejami kā REACT-EU ar mērķi palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tās pašas paketes ietvaros Regula (ES) Nr. 223/2014 tika grozīta arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/177 (10), lai dalībvalstis minētos papildu līdzekļus varētu mobilizēt vistrūcīgākajām personām EAFVP īstenošanas kontekstā.

(8)

Lai gan elastības iespējas un papildu resursi, kas sniegti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir palīdzējuši dalībvalstīm reaģēt uz krīzi un veikt atveseļošanas pasākumus, jaunu koronavīrusa variantu – jo īpaši omikrona varianta – parādīšanās, kā arī daudzviet īstenotā ierobežojumu pastiprināšana 2021. gada pēdējā ceturksnī joprojām radīja nopietnu negatīvu ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku un sabiedrību un kavēja kohēzijas politikas programmu un EAFVP atbalstīto programmu normālu īstenošanu. Krievijas Federācijas nesenā militārā agresija un tās radītās migrācijas plūsmas ir saasinājušas minēto ietekmi un Savienības ekonomikas atveseļošanos var iedragāt vēl vairāk. Tāpēc saskaņā ar Regulā (ES) 2020/558 paredzēto iespēju ir nepieciešams izņēmuma kārtā pagarināt vienu no pasākumiem, kas ieviests ar minēto regulu, proti, iespēju 2020.–2021. grāmatvedības gada 100 % līdzfinansējuma likmi piemērot nākamajā grāmatvedības gadā.

(9)

Lai mazinātu slogu uz valstu budžetu, ko rada nepieciešamība reaģēt uz krīzes situāciju, paātrinātu programmu īstenošanu un nodrošinātu reģionu atveseļošanai nepieciešamās investīcijas, izņēmuma kārtā būtu jādod iespēja dalībvalstīm arī 2021./2022. grāmatvedības gadā piemērot 100 % līdzfinansējuma likmi programmās, ko atbalsta ERAF, ESF, Kohēzijas fonds vai EAFVP.

(10)

Lai 2022. un 2023. gadā ievērotu daudzgadu finanšu shēmas maksājumu maksimālos apjomus, attiecībā uz minētajiem gadiem būtu jānosaka maksimālais apjoms maksājumiem, kas izriet no 100 % līdzfinansējuma likmes piemērošanas ERAF, Kohēzijas fonda vai ESF finansētajās programmās. Maksājumi, kurus minēto maksimālo apjomu piemērošanas rezultātā veikt nevarēs, Komisijai atkarībā no pieejamā finansējuma būtu jāveic pēc iespējas agrāk, vai nu apstiprinot pārskatus, vai arī veicot turpmākus maksājumus. Šādiem atliktiem maksājumiem nebūtu jāietekmē pārskatu apstiprināšana, un tiem nevajadzētu radīt nekādas citas sekas.

(11)

Ņemot vērā to, ka 100 % līdzfinansējuma likmes piemērošana būtiski neietekmēs pašu darbības programmu saturu, ir lietderīgi ļaut to ātri īstenot bez Komisijas lēmuma, ar ko apstiprina dalībvalstu veiktos grozījumus darbības programmas finanšu tabulās. Tomēr dalībvalstij pārskatītās finanšu tabulas būtu jāpaziņo pirms galīgā maksājuma pieteikuma iesniegšanas par grāmatvedības gadu. Iespējamus izrietošus grozījumus, tostarp rādītāju vērtībās, var veikt kā daļu no turpmākiem programmas grozījumiem pēc grāmatvedības gada beigām.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ieviest elastības pasākumus attiecībā uz atbalsta sniegšanu no fondiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķu sasniegšanai.

(13)

Tāpēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Ņemot vērā, ka migrācijas problēmas, kas radušās Krievijas Federācijas nesenās militārās agresijas rezultātā, ir jārisina steidzami, un to, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā sabiedrības veselības krīze turpinās, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(15)

Ņemot vērā nepieciešamību ļaut dalībvalstīm laikus grozīt savas programmas, lai 100 % līdzfinansējuma likmi varētu piemērot 2021./2022. grāmatvedības gadā, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,