(1)

Pārejai uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Savienība 2016. gadā noslēdza Parīzes nolīgumu (2). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā pieskaņojot finanšu plūsmas izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(2)

Atzīstot šo problēmu, Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu (3). Eiropas zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas no 2050. gada samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Lai sasniegtu šo mērķi, ieguldītājiem jādod skaidri signāli attiecībā uz viņu ieguldījumiem, lai novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

(3)

Komisija 2018. gada martā publicēja rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (4), ar ko izveido vērienīgu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Viens no rīcības plānā minētajiem mērķiem ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ietekmes novērtējums, kas bija pamatā turpmākajām likumdošanas iniciatīvām, kuras tika publicētas 2018. gada maijā (5), parādīja nepieciešamību precizēt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāņem vērā ilgtspējas faktori, pildot savus pienākumus pret klientiem un potenciālajiem klientiem. Tāpēc ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu pastāvīgi jāņem vērā ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6), kuri, ja tādi rodas, varētu radīt faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījuma vērtību. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (7) nav skaidras atsauces uz ilgtspējas riskiem. Šā iemesla dēļ un lai nodrošinātu, ka iekšējās procedūras un organizatoriskie pasākumi tiek pienācīgi īstenoti un ievēroti, ir jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrību procesiem, sistēmām un iekšējai kontrolei būtu jāatspoguļo ilgtspējas riski un ka minēto risku analīzei ir nepieciešamas tehniskās spējas un zināšanas.

(4)

Lai saglabātu augstus ieguldītāju aizsardzības standartus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nosakot interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt klienta vai potenciālā klienta interesēm, būtu jāietver tie interešu konfliktu veidi, kas izriet no klienta vēlmju ilgtspējas jomā integrācijas. Esošajiem klientiem, attiecībā uz kuriem jau ir veikts piemērotības novērtējums, ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iespējai noteikt klienta individuālās vēlmes ilgtspējas jomā nākamajā periodiskajā pašreizējā piemērotības novērtējuma atjauninājumā.

(5)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas un portfeļa pārvaldību, vajadzētu būt iespējai ieteikt saviem klientiem un potenciālajiem klientiem piemērotus finanšu instrumentus, un tāpēc tām vajadzētu būt iespējai uzdot jautājumus, lai noteiktu klienta individuālās vēlmes ilgtspējas jomā. Saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties klienta interesēs ieteikumos klientiem un potenciālajiem klientiem būtu jāatspoguļo gan finanšu mērķi, gan visas šo klientu paustās vēlmes ilgtspējas jomā. Tādēļ ir jāprecizē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt ieviestiem atbilstošiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas faktoru iekļaušana konsultāciju procesā un portfeļa pārvaldībā neizraisa maldinošas pārdošanas praksi vai finanšu instrumentu vai stratēģiju nepareizu atspoguļojumu, kas īsteno vēlmes ilgtspējas jomā, ja tas nenotiek. Lai izvairītos no šādas prakses vai nepareizas informācijas sniegšanas, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, vispirms būtu jānovērtē klienta vai potenciālā klienta citi ieguldījumu mērķi, ieguldījumu laikposms un individuālie apstākļi, pirms tās lūdz tiem paust savas potenciālās vēlmes ilgtspējas jomā.

(6)

Līdz šim ir izstrādāti finanšu instrumenti ar dažāda līmeņa mērķiem, kas saistīti ar ilgtspēju. Lai klienti vai potenciālie klienti varētu izprast šīs atšķirīgās ilgtspējas pakāpes un pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ieguldījumiem ilgtspējas ziņā, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas un portfeļa pārvaldības pakalpojumus, būtu jāizskaidro atšķirība starp, no vienas puses, finanšu instrumentiem, ar kuriem pilnībā vai daļēji veic ilgtspējīgus ieguldījumus saimnieciskajās darbībās, kuras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (8) ir uzskatāmas par ekoloģiski ilgtspējīgām, ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kas definēti Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 17. punktā, un finanšu instrumentiem, kuros ņemta vērā svarīgākā negatīvā ietekme uz ilgtspējas faktoriem, kas varētu būt atbilstīgi, lai tos ieteiktu kā tādus, kas atbilst klientu individuālajām vēlmēm ilgtspējas jomā, un, no otras puses, citiem finanšu instrumentiem bez šīm īpašajām iezīmēm, kuriem nevajadzētu būt atbilstīgiem, lai tos ieteiktu klientiem vai potenciālajiem klientiem, kuriem ir individuālas vēlmes ilgtspējas jomā.

(7)

Ir jākliedē bažas par “zaļmaldināšanu”, proti, praksi gūt negodīgas konkurences priekšrocības, iesakot finanšu instrumentu kā videi draudzīgu vai ilgtspējīgu, lai gan faktiski konkrētais finanšu instruments neatbilst vides vai citiem ar ilgtspēju saistītiem pamatstandartiem. Lai novērstu maldinošu pārdošanu un zaļmaldināšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāiesaka vai jānolemj tirgot finanšu instrumentus kā tādus, kas atbilst individuālajām vēlmēm ilgtspējas jomā, ja minētie finanšu instrumenti neatbilst minētajām vēlmēm. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu saviem klientiem vai potenciālajiem klientiem jāpaskaidro iemesli, kāpēc tās to nedara, un jāveic uzskaite par šiem iemesliem.

(8)

Ir jāprecizē, ka finanšu instrumentus, kas neatbilst individuālām vēlmēm ilgtspējas jomā, joprojām var ieteikt ieguldījumu brokeru sabiedrības, bet ne kā tādus, kas atbilst individuālajām vēlmēm ilgtspējas jomā. Lai varētu sniegt turpmākus ieteikumus klientiem vai potenciālajiem klientiem, ja finanšu instrumenti neatbilst klienta vēlmēm ilgtspējas jomā, šādam klientam vajadzētu būt iespējai pielāgot informāciju par savām vēlmēm ilgtspējas jomā. Lai novērstu maldinošu pārdošanu un zaļmaldināšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāglabā informācija par klienta lēmumu kopā ar klienta paskaidrojumu, kas pamato pielāgošanu.

(9)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Deleģētā regula (ES) 2017/565.

(10)

Kompetentajām iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jādod pietiekami daudz laika, lai tās varētu pielāgoties šajā regulā ietvertajām jaunajām prasībām. Tādēļ tās piemērošana būtu jāatliek,

1)

regulas 2. pantu papildina ar šādu 7., 8. un 9. punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.)."

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;"

2)

regulas 21. panta 1. punktu groza šādi:

3)

regulas 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 52. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 54. pantu groza šādi: