(1)

Covid-19 pandēmija nopietni ietekmē cilvēkus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un dalībvalstu ekonomiku un finanšu sistēmas. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka likviditāte un piekļuve finansējumam būs ilgstoša problēma. Tādēļ ir ļoti svarīgi atbalstīt atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas izraisītā smagā ekonomiskā trieciena, ieviešot konkrētus mērķtiecīgus grozījumus pašreizējos Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktos. Tādēļ minēto grozījumu vispārējam mērķim vajadzētu būt nevajadzīgas birokrātijas likvidēšanai un tādu rūpīgi pielāgotu pasākumu ieviešanai, kurus uzskata par efektīviem ekonomikas satricinājumu mazināšanai. Ar minētajiem grozījumiem nevajadzētu ieviest izmaiņas, ar ko nozarei uzliek papildu administratīvos slogus, un sarežģītu likumdošanas jautājumu risināšana būtu jāatstāj uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (3) plānotās pārskatīšanas laiku. Minētie grozījumi veido pasākumu kopumu un ir pieņemti ar nosaukumu “Kapitāla tirgu atveseļošanas pakete”.

(2)

Direktīva 2014/65/ES tika pieņemta 2014. gadā, reaģējot uz finanšu krīzi, kas izvērsās 2007. un 2008. gadā. Ar minēto direktīvu tika būtiski nostiprināta Savienības finanšu sistēma un garantēts augsts ieguldītāju aizsardzības līmenis visā Savienībā. Varētu apsvērt turpmākus centienus samazināt normatīvo aktu sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstības izmaksas, kā arī novērst konkurences izkropļojumus, ar noteikumu, ka vienlaikus pienācīgi tiek ņemta vērā ieguldītāju aizsardzība.

(3)

Attiecībā uz prasībām, kas bija paredzētas ieguldītāju aizsardzībai, Direktīva 2014/65/ES nav pilnībā sasniegusi savu mērķi pieņemt pasākumus, kuros pietiekamā mērā tiek ņemtas vērā katras ieguldītāju kategorijas, t. i., privāto klientu, profesionālo klientu un atbilstīgo darījumu partneru īpatnības. Dažas no šīm prasībām ne vienmēr ir uzlabojušas ieguldītāju aizsardzību, bet dažkārt drīzāk ir kavējušas ieguldījumu lēmumu netraucētu izpildi. Tādēļ būtu jāgroza dažas Direktīvā 2014/65/ES izklāstītās prasības, lai atvieglotu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un ieguldījumu darbību veikšanu, un minētie grozījumi jāveic līdzsvarotā veidā, kas pilnībā aizsargā ieguldītājus.

(4)

Obligāciju emisijai ir izšķiroša nozīme, lai piesaistītu kapitālu un pārvarētu Covid-19 krīzi. Produktu pārvaldības prasības var ierobežot obligāciju pārdošanu. Obligācijas, kurām nav citu iegultu atvasināto instrumentu kā vien visaptverošas klauzulas, parasti uzskata par drošiem un vienkāršiem produktiem, kas ir atbilstīgi privātiem klientiem. Gadījumā, ja tiek priekšlaicīgi dzēsta obligācija, kurai nav citu iegultu atvasināto instrumentu kā vien visaptverošas klauzulas, ieguldītājs tiek aizsargāts pret zaudējumiem, nodrošinot, ka minētajam ieguldītājam tiek izmaksāta summa, kas vienāda ar atlikušo kupona maksājumu neto pašreizējās vērtības un obligācijas pamatsummas summu, kuru viņi būtu saņēmuši, ja obligācija nebūtu pieprasīta. Tādēļ produktu pārvaldības prasības vairs nebūtu jāpiemēro obligācijām, kurām nav citu iegultu atvasināto instrumentu kā vien visaptverošas klauzulas. Turklāt tiek uzskatīts, ka atbilstīgiem darījumu partneriem ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem. Tāpēc ir pamatoti atbilstīgos darījumu partnerus atbrīvot no produktu pārvaldības prasībām, kas piemērojamas finanšu instrumentiem, kurus tirgo vai izplata tikai atbilstīgiem darījumu partneriem.

(5)

Gan Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (4), izsludinātais uzaicinājums sniegt pierādījumus par pamudinājumu un izmaksu un maksu atklāšanas prasību ietekmi saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, gan Komisijas organizētā sabiedriskā apspriešana apstiprināja, ka profesionālajiem klientiem un atbilstīgajiem darījumu partneriem nav nepieciešama standartizēta un obligāta informācija par izmaksām, jo viņi jau saņem nepieciešamo informāciju sarunās ar savu pakalpojumu sniedzēju. Informācija, ko sniedz profesionāliem klientiem un atbilstīgajiem darījumu partneriem, ir pielāgota viņu vajadzībām un bieži vien ir detalizētāka. Tādēļ pakalpojumi, kas tiek sniegti atbilstīgajiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem, būtu jāatbrīvo no šīm izmaksu un maksu atklāšanas prasībām, izņemot tās, kas saistītas ar ieguldījumu konsultāciju un portfeļa pārvaldības pakalpojumiem, jo profesionālajiem klientiem, kas noslēdz ieguldījumu portfeļa pārvaldības vai ieguldījumu konsultāciju attiecības, nav obligāti jābūt ar pietiekamu kompetenci vai zināšanām, lai minētos pakalpojumus varētu atbrīvot no minēto prasību izpildes.

(6)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām pašlaik tiek prasīts veikt izmaksu un ieguvumu analīzi par noteiktām ieguldījumu portfeļa darbībām, ja pastāv tādas attiecības ar to klientiem, kurās tiek mainīti finanšu instrumenti. Tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzīgā informācija ir jāiegūst no klientiem un ir jāspēj pierādīt, ka šādas nomaiņas rezultātā ieguvumi pārsniedz izmaksas. Tā kā minētā procedūra ir pārāk apgrūtinoša profesionāliem klientiem, kuri bieži maina pakalpojumu sniedzēju, viņiem sniegtie pakalpojumi būtu jāatbrīvo no minētās prasības. Profesionālie klienti tomēr saglabātu iespēju to izvēlēties. Tā kā privātajiem klientiem ir vajadzīga augsta līmeņa aizsardzība, šis atbrīvojums ir jāattiecina tikai uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti profesionālajiem klientiem.

(7)

Klienti, kuriem ir pastāvīgas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, periodiski vai uz izraisītājnotikumu pamata saņem obligātos pārskatus par sniegtajiem pakalpojumiem. Ne ieguldījumu brokeru sabiedrības, ne to profesionālie klienti, ne atbilstīgie darījumu partneri šādus pakalpojumu pārskatus neatzīst par lietderīgiem. Minētie pārskati ir jo īpaši nelietderīgi profesionālajiem klientiem un atbilstīgajiem darījumu partneriem, kas darbojas ļoti nepastāvīgos tirgos, jo tad tie tiek sniegti ļoti bieži un lielā skaitā. Profesionālo klientu un atbilstīgo darījumu partneru reakcija uz minētajiem pakalpojumu pārskatiem bieži vien ir tāda, ka viņi vai nu tos vispār neizlasa, vai arī pieņem ātrus lēmumus par ieguldījumiem, nevis turpina īstenot ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju. Atbilstīgajiem darījumu partneriem tāpēc obligātie pakalpojumu pārskati vairs nebūtu jāsaņem. Arī profesionālajiem klientiem šādi pakalpojumu pārskati vairs nebūtu jāsaņem, tomēr viņiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties tos saņemt.

(8)

Tūlīt pēc Covid-19 pandēmijas emitentiem un jo īpaši mazas un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām ir nepieciešams spēcīgu kapitāla tirgu atbalsts. Izpētes veikšana par mazas un vidējas kapitalizācijas emitentiem ir būtiska, lai palīdzētu emitentiem veidot saiknes ar ieguldītājiem. Šāda izpēte palielina emitentu pamanāmību un tādējādi nodrošina pietiekamu ieguldījumu un likviditātes līmeni. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāļauj kopīgi maksāt par izpētes veikšanu un izpildes pakalpojumu sniegšanu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Vienam no nosacījumiem vajadzētu būt tādam, ka izpēti veic par emitentiem, kuru tirgus kapitalizācija 36 mēnešos pirms izpētes veikšanas nepārsniedza 1 miljardu EUR, kas izteikta gada beigu kotācijās. Minētā prasība attiecībā uz tirgus kapitalizāciju būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecas gan uz biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem, gan biržu sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka biržu sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem pašu kapitāla bilances postenis nepārsniedza 1 miljarda EUR robežvērtību. Būtu arī jānorāda, ka darbības jomā ietilpst jauni biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi un biržas sarakstā neiekļauti uzņēmumi, kas izveidoti uz mazāk nekā 36 mēnešiem, ja tie var pierādīt, ka to tirgus kapitalizācija nepārsniedza 1 miljarda EUR robežvērtību, kas izteikta gada beigu kotācijās kopš to iekļaušanas biržas sarakstā vai izteikta kā pašu kapitāls finanšu gados, kad tie tiek iekļauti biržas sarakstā vai netika iekļauti biržas sarakstā. Lai nodrošinātu, ka jaundibināti uzņēmumi, kas darbojas mazāk nekā 12 mēnešus, arī var gūt labumu no atbrīvojuma, pietiek ar to, ka tie kopš izveidošanas dienas nav pārsnieguši 1 miljarda EUR robežvērtību.

(9)

Ar Direktīvu 2014/65/ES tika ieviestas tirdzniecības vietām, sistemātiskajiem internalizētājiem un citām izpildes vietām noteiktas ziņošanas prasības par to, kā maksājumu uzdevumi tika izpildīti ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem. Tā rezultātā izstrādātajos tehniskajos pārskatos ir daudz detalizētas kvantitatīvas informācijas par izpildes vietu, finanšu instrumentu, cenu, izmaksām un izpildes iespējamību. Tos lasa reti, par ko liecina ļoti mazais skatījumu skaits tirdzniecības vietu, sistemātisko internalizētāju un citu izpildes vietu tīmekļa vietnēs. Tā kā tie neļauj ieguldītājiem un citiem lietotājiem veikt jēgpilnus salīdzinājumus, pamatojoties uz tajos iekļauto informāciju, minēto pārskatu publicēšana uz laiku būtu jāaptur.

(10)

Lai atvieglotu saziņu starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to klientiem un tādējādi arī pašu ieguldījumu procesu, informācija par ieguldījumiem vairs nebūtu jāsniedz papīra formātā, bet kā noklusējuma iespēja būtu jāparedz, ka to sniedz elektroniski. Privātajiem klientiem tomēr vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai minētā informācija tiktu sniegta papīra formātā.

(11)

Direktīva 2014/65/ES ļauj personām, kas profesionāli tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisiju kvotām vai emisiju kvotu atvasinātajiem instrumentiem, izmantot atbrīvojumu no prasības saņemt atļauju kā ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja viņu tirdznieciskā darbība ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību. Šobrīd personām, kuras piesakās palīgdarbības atbrīvojumam, katru gadu ir jāpaziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, ka tās izmanto minēto atbrīvojumu, un ir jāsniedz nepieciešamā informācija, lai izturētu abas kvantitatīvās pārbaudes, kurās nosaka, vai viņu tirdzniecības darbība ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību. Pirmajā pārbaudē uzņēmuma spekulatīvās tirdznieciskās darbības lielumu salīdzina ar kopējo tirdzniecisko darbību Savienībā, pamatojoties uz aktīvu klasi. Otrajā pārbaudē salīdzina šīs spekulatīvās tirdznieciskās darbības lielumu, iekļaujot visas aktīvu klases, ar kopējo finanšu instrumentu tirdzniecisko darbību, ko uzņēmums veic grupas līmenī. Otrajai pārbaudei ir arī alternatīvs veids, kurā paredzēts salīdzināt aplēsto kapitālu, kas izmantots spekulatīvai tirdznieciskai darbībai, ar faktisko kapitāla daudzumu, ko grupas līmenī izmanto pamatdarbībai. Lai noteiktu, kad darbību uzskata par palīgdarbību, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj paļauties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu elementu kombināciju, ievērojot skaidri noteiktus nosacījumus. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai sniegt norādījumus par apstākļiem, kādos valsts iestādes var piemērot pieeju, kurā apvienoti kvantitatīvi un kvalitatīvi minimālie kritēriji, kā arī izstrādāt deleģēto aktu par šiem kritērijiem. Personas, kuras ir tiesīgas uz palīgdarbības atbrīvojumu, tostarp tirgus veidotāji, ir tie, kas veic darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem savā vārdā vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi viņu vārdā, savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem. Atbrīvojumam katrā no šiem gadījumiem vajadzētu būt pieejamam atsevišķi un kopumā, ja grupas līmenī uzskatāms, ka darbība ir palīgdarbība attiecībā pret viņu pamatdarbību. Palīgdarbības atbrīvojumam nevajadzētu būt pieejamam personām, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi vai ietilpst grupā, kuras pamatdarbība ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai banku darbība vai kura darbojas kā tirgus veidotāja attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem.

(12)

Pašlaik kompetentajām iestādēm ir jānosaka un jāpiemēro limiti neto pozīcijas lielumam, ko persona jebkurā laikā var turēt preču atvasinātos instrumentos, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas (EEOTC) līgumos. Tā kā pozīciju limitu režīms ir izrādījies nelabvēlīgs jaunu preču tirgu attīstības kontekstā, jaunie preču tirgi ir jāizslēdz no pozīciju limitu režīma. Tā vietā pozīciju limiti būtu jāpiemēro tikai kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un to EEOTC līgumiem. Kritiski svarīgi vai nozīmīgi atvasinātie instrumenti ir preču atvasinātie instrumenti, kuru atvērtās pozīcijas ir vidēji vismaz 300 000 partiju viena gada laikā. Ņemot vērā lauksaimniecības preču ārkārtīgi svarīgo nozīmi iedzīvotājiem, lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti un to EEOTC līgumi paliks pašreizējā pozīciju limitu režīmā.

(13)

Direktīvā 2014/65/ES nevienai finanšu struktūrai nav paredzēti atbrīvojumi no riska ierobežošanas. Vairākas pārsvarā komerciāla rakstura grupas, kas izveidoja finanšu struktūru saviem tirdznieciskajiem mērķiem, nonāca situācijā, kad to finanšu struktūra nespēja īstenot visu grupas tirdzniecību, jo tā nebija tiesīga saņemt atbrīvojumu no riska ierobežošanas. Tāpēc būtu jāievieš šauri definēts atbrīvojums no riska ierobežošanas attiecībā uz finanšu struktūrām. Minētajam atbrīvojumam no riska ierobežošanas vajadzētu būt pieejamam, ja pārsvarā komerciālas grupas ietvaros persona tiek reģistrēta kā ieguldījumu brokeru sabiedrība un tirgojas minētās komerciālās grupas vārdā. Lai attiecinātu šo atbrīvojumu no riska ierobežošanas uz tām finanšu struktūrām, kuras tirgojas nefinanšu sabiedrību vārdā pārsvarā komerciālas grupas ietvaros, minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro tikai tām pozīcijām, kuras tur šāda finanšu struktūra un kuras ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina ar komerciālo darbību tieši saistītus riskus, kuri rodas grupas nefinanšu sabiedrībām.

(14)

Pat likvīdu līgumu gadījumā tikai ierobežots skaits tirgus dalībnieku parasti darbojas kā tirgus veidotāji preču tirgos. Ja minētajiem tirgus dalībniekiem ir jāpiemēro pozīciju limiti, viņi nevar būt tik efektīvi kā tirgus veidotāji. Tāpēc atbrīvojums no pozīciju limita režīma būtu jāievieš arī attiecībā uz finanšu un nefinanšu darījumu partneriem saistībā ar pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri ir veikti, lai izpildītu pienākumu nodrošināt likviditāti.

(15)

Grozījumi attiecībā uz pozīciju limitu režīmu ir paredzēti, lai atbalstītu jaunu enerģētikas līgumu izstrādi, un to mērķis nav atvieglot lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem piemērojamo režīmu.

(16)

Pašreizējā pozīciju limitu režīmā netiek atzītas arī vērtspapīrotu atvasināto instrumentu unikālās īpašības. Vērtspapīroti atvasinātie instrumenti ir pārvedami vērtspapīri Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunkta c) punkta nozīmē. Vērtspapīrotu atvasināto instrumentu tirgum ir raksturīgas daudzas un dažādas emisijas; katra, kas reģistrēta centrālajā vērtspapīru depozitārijā ar konkrētu lielumu un jebkādu iespējamu pieaugumu, ievēro konkrētu procedūru, kuru pienācīgi apstiprina attiecīgā kompetentā iestāde. Tas ir pretstatā preču atvasināto instrumentu līgumiem, attiecībā uz kuriem atvērto pozīciju summa un līdz ar to pozīcijas lielums ir potenciāli neierobežots. Emisijas laikā emitenta vai par emisijas sadali atbildīgā starpnieka turēšanā ir 100 % no emisijas, un tas apgrūtina paša pozīciju limitu režīma piemērošanu. Bez tam lielam skaitam privāto ieguldītāju galu galā ir lielākā daļa vērtspapīrotu atvasināto instrumentu, tādēļ šajā gadījumā nav dominējošas pozīcijas ļaunprātīgas izmantošanas riska un nav apdraudēta sakārtota cenu noteikšana un norēķinu nosacījumi, kā tas ir preču atvasināto instrumentu līgumu gadījumā. Turklāt vērtspapīrotiem atvasinātajiem instrumentiem nevar piemērot tuvākā mēneša un citu mēnešu jēdzienu, kam ir jāparedz pozīciju limiti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktu. Tāpēc vērtspapīrotie atvasinātie instrumenti būtu jāizslēdz no pozīciju limitu režīma un ziņošanas prasību piemērošanas.

(17)

Kopš Direktīvas 2014/65/ES stāšanās spēkā nav konstatēti preču atvasināto instrumentu līgumi par vienām un tām pašām precēm. Tā kā minētajā direktīvā ir ietverts jēdziens “tas pats preču atvasinātais instruments”, cita mēnešu pozīcijas limita noteikšanas aprēķināšanas metodika ir nelabvēlīga tirdzniecības vietai ar mazāk likvīdu tirgu, ja tirdzniecības vietas konkurē par preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā ir tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības. Tāpēc Direktīvā 2014/65/ES būtu jāsvītro atsauce uz “to pašu līgumu”. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj vienoties, ka to preču atvasināto instrumentu pamatā, kurus tirgo viņu attiecīgajās tirdzniecības vietās, ir vienas un tās pašas preces un tiem ir vienādas īpašības, un šādā gadījumā centrālajai kompetentajai iestādei Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 6. punkta pirmās daļas nozīmē būtu jānosaka pozīcijas limits.

(18)

Savienībā pastāv būtiskas atšķirības tajā, kā pozīcijas tiek pārvaldītas tirdzniecības vietā. Tāpēc vajadzības gadījumā būtu jāpastiprina pozīciju pārvaldības kontrole.

(19)

Lai nodrošinātu turpmāku attīstību Savienības preču tirgos, kas denominēti euro valūtā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz visu turpmāk minēto: procedūru, saskaņā ar kuru personas var pieteikties uz atbrīvojumu no pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri veikti, lai izpildītu pienākumu nodrošināt likviditāti; procedūru, saskaņā ar kuru finanšu struktūra, kas ietilpst pārsvarā komerciālā grupā, var pieteikties uz atbrīvojumu no riska ierobežošanas attiecībā uz pozīcijām, kuras tur minētā finanšu struktūra un kuras ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar minētās pārsvarā komerciālās grupas nefinanšu sabiedrību komerciālo darbību; skaidrojumu par pozīciju pārvaldības kontroles pasākumu saturu; un kritēriju izstrādi, lai noteiktu, kad grupas līmenī darbība ir uzskatāma par papilddarbību attiecībā pret pamatdarbību. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)

ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir Savienības pamatpolitika, kuras mērķis ir panākt ekonomikas dekarbonizāciju atbilstoši Eiropas zaļajam kursam. Tādēļ uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību attiecas Direktīva 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (6), un tā ir svarīgs elements Savienības oglekļa tirgū. Direktīvā 2014/65/ES paredzētais palīgdarbības atbrīvojums ļauj konkrētiem tirgus dalībniekiem aktīvi darboties emisijas kvotu tirgū, un viņiem nav jāsaņem licence kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir sakārtoti, pareizi regulēti un uzraudzīti finanšu tirgi, ETS nozīmīgo lomu Savienības ilgtspējības mērķu sasniegšanā, kā arī pareizi funkcionējoša emisijas kvotu sekundārā tirgus lomu ETS darbības atbalstīšanā, ir būtiski, lai palīgdarbības atbrīvojums būtu atbilstoši izstrādāts, sekmējot minēto mērķu sasniegšanu. Tas ir īpaši svarīgi, ja emisiju kvotu tirdzniecība notiek trešo valstu tirdzniecības vietās. Lai nodrošinātu Savienības finanšu stabilitātes aizsardzību, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī lai ETS turpinātu darboties pārredzami un stabili, nodrošinot rentablu emisiju samazinājumu, Komisijai būtu jāuzrauga emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecības turpmākā attīstība Savienībā un trešās valstīs, jānovērtē palīgdarbības atbrīvojuma ietekme uz ETS un vajadzības gadījumā ir jāierosina piemērots grozījums attiecībā uz palīgdarbības atbrīvojuma darbības jomu un piemērošanu.

(21)

Lai nodrošinātu papildu juridisko skaidrību, izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga radīšanas dalībvalstīm un nodrošinātu vienotu tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras no 2021. gada 26. jūnija būs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2034 (7) darbības jomā, ir lietderīgi atlikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/878 (8) transponēšanas datumu attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tāpēc, lai nodrošinātu Direktīvas (ES) 2019/2034 67. pantā izklāstītā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecināmā tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, Direktīvas (ES) 2019/878 transponēšanas termiņš attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpagarina līdz 2021. gada 26. jūnijam.

(22)

Lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (9) un Direktīvas (ES) 2019/878 grozījumiem izvirzītie mērķi, un jo īpaši lai izvairītos no traucējošas ietekmes uz dalībvalstīm, ir lietderīgi paredzēt, ka minētie grozījumi kļūst piemērojami no 2020. gada 28. decembra. Paredzot grozījumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, attiecīgo personu tiesiskā paļāvība tomēr tiek ievērota, jo grozījumi neskar ekonomikas dalībnieku vai fizisku personu tiesības un pienākumus.

(23)

Tāpēc Direktīvas 2013/36/ES, 2014/65/ES un (ES) 2019/878 būtu attiecīgi jāgroza.

(24)

Ar šo grozošo direktīvu tiek papildināti esoši Savienības tiesību akti, un tādēļ tās mērķi vislabāk ir iespējams sasniegt Savienības līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Finanšu tirgi pēc būtības darbojas pārrobežu līmenī, un šī iezīme arvien pastiprinās. Šādas integrācijas dēļ izolēti valstu pasākumi nebūtu tik efektīvi un izraisītu tirgus sadrumstalotību, un tā rezultātā rastos patvaļīgi regulējumi un konkurences izkropļojumi.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot esošus Savienības tiesības aktus, nodrošinot vienotas un piemērotas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā apmēra un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(26)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (10) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot par saviem transponēšanas pasākumiem, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(27)

Ņemot vērā nepieciešamību cik drīz vien iespējams ieviest mērķtiecīgus pasākumus, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos no COVID-19 krīzes, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,