This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32018R2026
Commission Regulation (EU) 2018/2026 of 19 December 2018 amending Annex IV to Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS) (Text with EEA relevance.)
Komisijas Regula (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Regula (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2018/4429
OV L 325, 20.12.2018, p. 18–24
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
20.12.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 325/18 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2018/2026
(2018. gada 19. decembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (1), jo īpaši tās 48. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 ir izveidota vidiskās pārvaldības un audita sistēma [“vides vadības un audita sistēma”] (EMAS). EMAS mērķis ir veicināt organizāciju vidiskā veikuma [“veikums vides jomā”] pastāvīgu uzlabošanos, kas notiek, organizācijām izveidojot un ieviešot vidiskās pārvaldības sistēmu, novērtējot šādas sistēmas darbības rezultātus, sniedzot informāciju par vidisko veikumu, iesaistoties atklātā dialogā ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām un aktīvi iesaistot darbiniekus. Lai šo mērķi sasniegtu, Regulas (EK) Nr. 1221/2009 I–IV pielikumā ir noteiktas konkrētas prasības, kas jāievēro organizācijām, kuras vēlas īstenot EMAS un iegūt EMAS reģistrāciju. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumā noteiktas vidiskās ziņošanas prasības. Minētais pielikums būtu jāgroza, lai tajā iekļautu EMAS darbības laikā apzinātos uzlabojumus. Ņemot vērā šo grozījumu skaitu un veidu, skaidrības labad ir lietderīgi IV pielikumu pilnīgi aizstāt. |
(3) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 1221/2009 būtu attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Organizācijām, kas reģistrējušās EMAS, ir pienākums ik gadu vai nu sagatavot, vai atjaunināt vidisko deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumu. Ja vien organizācija nav maza organizācija, kam ar minētās regulas 7. pantu piešķirts atbrīvojums, minētā vidiskā deklarācija vai atjauninātā vidiskā deklarācija minētās regulas 18. pantā paredzētās verifikācijas ietvaros jāvalidē akreditētam vai licencētam vidiskuma verificētajam [“vides verificētājs”]. Organizācijām, kas gatavojas reģistrācijai EMAS, reģistrācijas pieteikuma ietvaros jāiesniedz arī validēta vidiskā deklarācija. Tāpēc, lai organizācijām būtu pietiekami daudz laika īstenot ar šo regulu ieviestās izmaiņas, ir vajadzīgs pārejas laiks. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 49. pantu izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1221/2009 IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumā doto tekstu.
2. pants
Ja pēc šī regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2020. gada 9. janvāra veicama vidiskās deklarācijas vai atjauninātas vidiskās deklarācijas validācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009, šo deklarāciju ar vidiskuma verificētāja un kompetentās iestādes piekrišanu tādā gadījumā var validēt, neņemot vērā ar šīs regulas 1. pantu izdarīto grozījumu.
Ja pēc šī regulas stāšanās spēkā, bet pirms 2020. gada 9. janvāra nevalidēta atjaunināta vidiskā deklarācija nosūtāma kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1221/2009 7. panta 3. punktu, šo deklarāciju ar kompetentās iestādes piekrišanu tādā gadījumā var sagatavot, neņemot vērā ar šīs regulas 1. pantu izdarīto grozījumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2018. gada 19. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
VIDISKĀ ZIŅOŠANA
A. Ievads
Vidiskā informācija jāsniedz skaidri un saskaņoti, un to vēlams darīt pieejamu elektroniskā formā. Organizācija nosaka vislabāko formātu, kā šo informāciju darīt pieejamu ieinteresētajām personām lietotājdraudzīgā veidā.
B. Vidiskā deklarācija
Vidiskajā deklarācijā [“vides deklarācija”] ir vismaz šādi elementi un tā atbilst šādam prasību minimumam:
a) |
kopsavilkums par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, organizācijas saistību ar mātesorganizācijām, ja tādas ir, un skaidrs un nepārprotams EMAS reģistrācijas mēroga apraksts ar reģistrācijas aptverto objektu sarakstu; |
b) |
organizācijas vidiskā politika [“vides politika”] un īss apraksts par organizācijas vidiskās pārvaldības sistēmas [“vides vadības sistēma”] vadības struktūru; |
c) |
visu to tiešo un netiešo būtisko vidisko aspektu [“vides aspekts”] raksturojums, no kuriem izriet organizācijas būtiskā ietekme uz vidi, īss apraksts par to, kā noteikts to būtiskums, kā arī paskaidrojums par šo aspektu ietekmes veidu; |
d) |
vidisko mērķu un mērķrādītāju [“mērķi un uzdevumi vides jomā”] apraksts sastatījumā ar būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi uz vidi; |
e) |
apraksts par īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem, ar ko paredzēts uzlabot vidisko veikumu [“veikums vides jomā”], sasniegt mērķus un mērķrādītājus un nodrošināt atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām. Ja tās ir pieejamas, būtu jāatsaucas uz relevantajām vidiskās pārvaldības paraugpraksēm [“vides vadības paraugprakses”], kas izklāstītas 46. pantā minētajos nozares atsauces dokumentos; |
f) |
kopsavilkums par datiem, kuri pieejami par to, kāds ir organizācijas vidiskais veikums, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus. Jāziņo gan par vidiskā veikuma pamatrādītājiem [“veikuma vides jomā rādītājs”], gan par specifiskajiem vidiskā veikuma rādītājiem, kas noteikti C iedaļā. Ja noteikti vidiskie mērķi un mērķrādītāji, ziņo attiecīgos datus; |
g) |
atsauce uz galvenajām tiesību normām, kas organizācijai jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību ar vidi saistītajām juridiskajām prasībām, un deklarācija par atbilstību tiesību aktiem; |
h) |
25. panta 8. punktā minētais prasību izpildes apliecinājums un vidiskuma verificētāja [“vides verificētājs”] vārds, uzvārds un akreditācijas vai licences numurs, kā arī validācijas datums. Tā vietā var izmantot VII pielikumā minēto vidiskuma verificētāja parakstīto deklarāciju. Atjauninātajā vidiskajā deklarācijā ir vismaz tie elementi un tā atbilst vismaz tam prasību minimumam, kas izklāstīts e)–h) punktā. Organizācijas var nolemt savā vidiskajā deklarācijā iekļaut papildu faktus par organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem vai to atbilstību konkrētām prasībām. Visu vidiskajā deklarācijā iekļauto informāciju validē vidiskuma verificētājs. Vidisko deklarāciju var integrēt citos organizācijas ziņojumdokumentos (piem., ziņojumos par pārvaldību, ilgtspēju vai korporatīvo sociālo atbildību). To integrējot šādos ziņojumdokumentos, skaidri nošķir validēto informāciju no nevalidētās. Vidisko deklarāciju skaidri identificē (piemēram, ar EMAS logotipu), un dokumentā iekļauj īsu paskaidrojumu par validāciju EMAS kontekstā. |
C. Ziņošana, balstoties uz vidiskā veikuma rādītājiem un kvalitatīvu informāciju
1. Ievads
Gan vidiskajā deklarācijā, gan atjauninātajā vidiskajā deklarācijā organizācijas ziņo par saviem būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem, izmantojot tālāk izklāstītos vidiskā veikuma pamatrādītājus un specifiskos vidiskā veikuma rādītājus. Ja nav pieejami kvantitatīvi dati, organizācijas ziņo 4. punktā aprakstīto kvalitatīvo informāciju.
Ziņojot sniedz datus par faktisko ielaidi un izlaidi. Ja šādu datu atklāšana apdraudētu organizācijas komerciālās vai rūpnieciskās informācijas konfidencialitāti, kas nodrošināta ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem, lai aizsargātu likumīgas ekonomiskās intereses, organizācijai var ļaut šo informāciju ziņojumos indeksēt, piemēram, nosakot bāzes gadu (ar indeksa skaitli 100) un no tā atainojot faktiskās ielaides/izlaides dinamiku.
Rādītāji:
a) |
sniedz precīzu organizācijas vidiskā veikuma vērtējumu; |
b) |
ir viegli saprotami un nepārprotami; |
c) |
dod iespēju veikt salīdzināšanu pa gadiem, lai varētu noskaidrot, vai organizācijas vidiskais veikums ir uzlabojies; lai šāda salīdzināšana būtu iespējama, ziņošana aptver vismaz trīs darbības gadus, ja vien ir pieejami attiecīgi dati; |
d) |
vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar nozares, valsts vai reģiona etalonrādītājiem; |
e) |
vajadzības gadījumā ir salīdzināmi ar regulatīvajām prasībām. |
Šādā nolūkā organizācija īsi raksturo katra rādītāja tvērumu (arī organizatoriskās un materiālās robežas, izmantojamību un aprēķina metodiku).
2. Vidiskā veikuma pamatrādītāji
a) |
Pamatrādītāji raksturo veikumu šādās vidiskuma pamatjomās:
Ziņot par vidiskā veikuma pamatrādītājiem ir pienākums. Tomēr organizācija var izvērtēt, cik relevanti šie rādītāji ir, ņemot vērā tās būtiskos vidiskos aspektus un ietekmi uz vidi. Ja organizācija secina, ka viens vai vairāki pamatrādītāji attiecībā uz tās būtiskajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi nav relevanti, tā var par attiecīgajiem pamatrādītājiem neziņot. Tādā gadījumā organizācija vidiskajā deklarācijā skaidri un argumentēti paskaidro, kāpēc par tiem neziņo. |
b) |
Katru pamatrādītāju veido:
Katra organizācija ziņo par visiem trim katra rādītāja elementiem. |
c) |
Kopējo gada ielaidi/izlaidi konkrētā jomā, t. i., skaitli A, paziņo šādi.
|
d) |
Gada atsauces vērtību, kas reprezentē organizācijas darbību, – skaitli B – izvēlas un par to ziņo, ievērojot šādas prasības. Skaitlis B:
|
3. Specifiskie vidiskā veikuma rādītāji
Katra organizācija arī ik gadu ziņo par savu veikumu attiecībā uz būtiskajiem tiešajiem un netiešajiem vidiskajiem aspektiem un ietekmi, kas saistīta ar tās galvenajām saimnieciskajām darbībām, ir izmērāma un verificējama un nav jau ietverta pamatrādītājos.
Par šiem rādītājiem ziņo saskaņā ar šīs iedaļas ievadā noteiktajām prasībām.
Organizācija, lai tai būtu vieglāk identificēt relevantos nozarspecifiskos rādītājus, ņem vērā 46. pantā minētos nozares atsauces dokumentus, ja tādi ir pieejami.
4. Ziņošana par būtiskiem vidiskajiem aspektiem, balstoties uz kvalitatīvu informāciju
Ja par būtiskiem tiešiem vai netiešiem vidiskajiem aspektiem nav pieejami nekādi kvantitatīvi dati, organizācijas par savu veikumu ziņo, pamatojoties uz kvalitatīvu informāciju.
D. Atbildība vietējā līmenī
Organizācijas, kas reģistrējas EMAS, var iesniegt vienu korporatīvo vidisko deklarāciju, kura aptver vairākas atšķirīgas ģeogrāfiskās vietas.
Tā kā EMAS mērķis ir nodrošināt atbildību vietējā līmenī, organizācijas nodrošina, ka katra objekta būtiskā ietekme uz vidi tiek skaidri identificēta un paziņota korporatīvajā vidiskajā deklarācijā.
E. Pieejamība sabiedrībai
Organizācija nodrošina, ka spēj vidiskuma verificētajam pierādīt, ka jebkurš, kuru interesē organizācijas vidiskais veikums, var bez grūtībām brīvi piekļūt B un C iedaļā prasītajai informācijai. Lai nodrošinātu šādu caurredzamību, vidiskajai deklarācijai būtu vēlams būt publiski pieejamai organizācijas vietnē.
Organizācija nodrošina, ka šī informācija par konkrētu objektu vai organizāciju tiek publiskota (vismaz vienā) tās dalībvalsts vai trešās valsts oficiālajā valodā, kurā objekts vai organizācija atrodas.
Korporatīvās vidiskās deklarācijas gadījumā organizācija turklāt nodrošina, ka (reģistrācijas vajadzībām) šī informācija ir pieejama (vismaz vienā) tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā organizācija reģistrēta, vai (vismaz vienā) Savienības oficiālajā valodā, par ko tā vienojusies ar kompetento iestādi, kura atbild par reģistrāciju.
Vidisko deklarāciju var darīt pieejamu arī citās valodās, ja vien tulkotā dokumenta saturs atbilst vidiskā verificētāja validētās oriģinālās vidiskās deklarācijas saturam un tajā skaidri norādīts, ka tas ir validētā dokumenta tulkojums.