23.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/7

(1)

Direktīvā 2014/59/ES noregulējuma iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras norakstīt un konvertēt noregulējamās iestādes saistības.

(2)

Atvasināto instrumentu līgumi var veidot ievērojamu daļu no dažu kredītiestāžu saistību struktūras. Tomēr šādu līgumu vērtēšana ir sarežģīts process, ņemot vērā to, ka to vērtība ir saistīta ar pamatā esošo instrumentu, aktīvu vai vienību vērtību, kura laika gaitā mainās un kļūst skaidra tikai termiņa beigās vai pēc slēgšanas.

(3)

Pieredze liecina, ka ir sarežģīti novērtēt atvasināto instrumentu saistības, vienam no darījumu partneriem nespējot veikt norēķinus, kā rezultātā vērtēšanas process var kļūt laikietilpīgs, saistīts ar ļoti lielām izmaksām un izraisīt tiesvedību.

(4)

Turklāt prakse liecina, ka atvasināto instrumentu līgumiem var būt dažādas metodes, lai noteiktu summu, kas darījumu partneriem savā starpā ir jānokārto pēc slēgšanas, dažiem no viņiem pilnībā atstājot slēgšanas summas vai slēgšanas dienas vai abu šo minēto lēmumu noteikšanu tā darījumu partnera ziņā, kurš nav saistību nepildītājs.

(5)

Tādējādi, lai novērstu bezrūpīgas rīcības risku un nodrošinātu efektīvas noregulējuma darbības, noregulējuma iestādēm būtu jāpieņem un jāīsteno atbilstošas metodes, lai novērtētu tās saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, termiņā, kas atbilst noregulējuma procesa ātrumam, balstoties uz objektīvu un, ja iespējams, viegli pieejamu informāciju. Ir svarīgi, lai vērtēšanas metodēs tiek noteikti daži procedūras noteikumi attiecībā uz noregulējuma iestādes paziņojumu par slēgšanas lēmumu, kā arī par to, kā iegūt aizvietošanas darījumus no slēgtajiem darījumu partneriem.

(6)

Atvasināto instrumentu līgumi, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā rada vienu konkrētu slēgšanas summu. Direktīvas 2014/59/ES 49. pantā ir paredzēts, ka šādu līgumu vērtība tiek noteikta pēc neto principa saskaņā ar līguma noteikumiem. Tāpēc noregulējuma iestādei vai neatkarīgam vērtētājam būtu jāievēro savstarpējā ieskaita kopas, kas definētas savstarpējā ieskaita līgumos, nespējot izvēlēties atsevišķus līgumus un piemērot atbrīvojumu citiem.

(7)

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 49. pantu atvasināto instrumentu līgumu vērtību nosaka noregulējuma iestāde vai neatkarīgs vērtētājs vērtēšanas procesa ietvaros, kas tiek veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu. Attiecībā uz atvasināto instrumentu saistībām vērtēšanas procesam vajadzētu būt vērstam uz to, lai noteiktu ātru un ex ante novērtējumu iekšējās rekapitalizācijas nolūkā, reizē ļaujot noregulējuma iestādei būt pietiekami elastīgai attiecībā uz pieprasījuma summas ex post korekciju.

(8)

Novērtējumu par to, vai veikt iekšējo rekapitalizāciju vai izslēgt atvasināto instrumentu saistības no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punktu, būtu jāveic, pirms tiek pieņemts slēgšanas lēmums vērtēšanas procesa ietvaros, kas tiek veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu.

(9)

Atvasināto instrumentu saistību vērtēšanai būtu jāļauj noregulējuma iestādēm pirms slēgšanas lēmuma pieņemšanas izvērtēt iespējamo summu, par kādu varētu veikt iekšējo rekapitalizāciju šīm saistībām turpmākā slēgšanā, kā arī iespējamo vērtības iznīcināšanu, kas varētu rasties slēgšanas rezultātā.

(10)

Atvasināto instrumentu līgumu slēgšana var uzrādīt papildu zaudējumus, kas nav atspoguļoti darbības turpināšanas vērtējumā un kas izriet, piemēram, no faktiskām aizvietošanas izmaksām, kuras radušās darījumam partnerim un kuras palielinātu slēgšanas izmaksas noregulējamajai iestādei, vai izmaksām, kuras noregulējamajai iestādei radušās, atjaunojot tirdzniecību ar riska darījumiem, kas pakļauti no slēgšanas izrietošam tirgus riskam. Ja zaudējumi, kas radušies vai, kā tiek paredzēts, radīsies no atvasināto instrumentu slēgšanas, pārsniedz tādu atbilstošo saistību īpatsvaru, kas būtu efektīvi pieejamas iekšējai rekapitalizācijai, atlikušie zaudējumi var palielināt iekšējās rekapitalizācijas slogu citiem noregulējamās iestādes kreditoriem. Šādos gadījumos zaudējumu summa, ko segtu ar saistībām, kas neizriet no atvasināto instrumentu līgumiem, iekšējas rekapitalizācijas gadījumā būtu augstāka nekā bez atvasināto instrumentu līgumu slēgšanas un iekšējās rekapitalizācijas, un tāpēc noregulējuma iestāde var apsvērt iespēju atbrīvot atvasināto instrumentu līgumus no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 3. punkta d) apakšpunktu un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/860 (2), kas pieņemta saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 11. punktu. Jebkurai iekšējas rekapitalizācijas pilnvaru izmantošanai attiecībā uz šādām saistībām būtu jāpiemēro atbrīvojumi, kas paredzēti Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktā, un diskrecionāri atbrīvojumi, kas paredzēti minētās direktīvas 44. panta 3. punktā, kā precizēts Deleģētajā regulā (ES) 2016/860.

(11)

Tā kā ir konsekventi jāinterpretē Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 3. un 4. punkts, būtu jāprecizē metodes un principi neatkarīgu vērtētāju un noregulējuma iestāžu veiktajai atvasināto instrumentu vērtēšanai.

(12)

Ar vērtēšanas metodēm, kuras pamatojas uz faktiskām vai hipotētiskām aizvietošanas izmaksām attiecībā uz slēgtajām saistībām, iegūtu rezultātus, kas būtu līdzīgi dominējošai tirgus praksei un saskanētu ar principiem, kas reglamentē Direktīvas 2014/59/ES 74. pantā noteikto vērtēšanu, kuras mērķis ir noteikt, vai akcionāriem un kreditoriem būtu ticis piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru (princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”).

(13)

Piemērojot vērtēšanas metodes, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai paļauties uz dažādiem datu avotiem, tostarp datu avotiem, kurus sniedz noregulējamā iestāde, darījumu partneris vai trešās personas. Tomēr ir lietderīgi noteikt principus attiecībā uz datu veidiem, kas vērtēšanas gaitā ir jāņem vērā, lai nodrošinātu objektīvu vērtības noteikšanu.

(14)

Noregulējuma iestāžu slēgto atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneri var izvēlēties noslēgt vienu vai vairākus aizvietošanas darījumus, lai aizvietotu riska darījumus slēgšanas gadījumā. Šādi aizvietošanas darījumi būtu jāuzskata par priviliģētu datu avotu, lai veiktu vērtēšanu, ja tie ir noslēgti ar komerciāli pamatotiem nosacījumiem slēgšanas dienā vai cik vien drīz praktiski iespējams pēc tās. Tāpēc noregulējuma iestādēm pēc paziņojuma par slēgšanas lēmumu būtu jādod darījumu partneriem iespēja sniegt pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem termiņā, kas atbilst paredzētajam atsauces brīdim vērtības noteikšanai. Ja darījuma partneri ir noteiktajā termiņā snieguši šādus pierādījumus, vērtētājam būtu jānosaka slēgšanas summa saskaņā ar šo aizvietošanas darījumu cenu. Ja darījuma partneri nav noteiktajā termiņā snieguši pierādījumus par komerciāli pamatotiem aizvietošanas darījumiem, noregulējuma iestādēm būtu jāspēj pašām veikt vērtēšanu, pamatojoties uz pieejamo tirgus informāciju, piemēram, vidējo tirgus cenu un pirkšanas un pārdošanas cenu starpību, lai novērtētu hipotētiskās aizvietošanas izmaksas, proti, zaudējumus vai izmaksas, kas būtu radušās, atkārtoti nosakot riska ierobežošanu vai saistītu tirdzniecības pozīciju uz neto riska darījuma pamata.

(15)

Atvasinātie produkti un tirgi ir ļoti dažādi, un nav iespējams identificēt vienotu tirgus praksi aizvietošanas darījumu noslēgšanai. Tādēļ jēdziens “komerciāli pamatoti aizvietošanas darījumi” ir jādefinē plaši, lai vērtētājs varētu veikt prasīto novērtēšanu visās tirgus situācijās. Tādējādi šis jēdziens būtu jāsaprot kā aizvietošanas darījums, kas noslēgts uz savstarpēji ieskaitīta riska darījuma pamata atbilstoši vispārējai tirgus praksei un pieliekot saprātīgas pūles, lai iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību. Konkrētāk, vērtētājs varētu cita starpā ņemt vērā tādu tirgotāju skaitu, pie kuriem vērsušies darījumu partneri, iegūto nemainīgo cenu piedāvājumu skaitu, un to, vai ir izvēlēts izdevīgākais cenu piedāvājums. Noregulējuma iestādei būtu arī jāspēj paziņojumā par slēgšanu precizēt kritērijus, ko tā izmantos savā novērtējumā.

(16)

Savienības tiesību aktos, kas pieņemti pēdējos gados, ir atbilstoši starptautiskiem standartiem mēģināts atvasināto instrumentu līgumu tirgū palielināt pārredzamību un mazināt risku, paredzot obligātu tīrvērti, izmantojot centrālos darījumu partnerus (“CCP”) attiecībā uz standartizētiem ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem, vērtēšanu un drošības rezerves noteikšanas prasības attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuru tīrvērti veic CCP, un attiecībā uz plašu klāstu ar ārpusbiržas atvasinātiem instrumentiem un obligātu pārskatu sniegšanu tirdzniecības depozitārijiem par visiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(17)

Gadījumā, ja CCP tīrvērtes dalībniekam tiek veikts noregulējums un noregulējuma iestāde slēdza atvasināto instrumentu līgumus pirms iekšējās rekapitalizācijas, attiecīgais tīrvērtes dalībnieks būtu kvalificējams kā saistības nepildošs tīrvērtes dalībnieks attiecībā uz CCP, kas ir saistīts ar konkrēto (-ām) savstarpējā ieskaita kopu (-ām). Iekšējās procedūras un mehānismi, kas reglamentē tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildi (“CCP saistību neizpildes procedūras”), ko CCP īsteno, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (3) izvirzītās prasības, sniedz uzticamu pamatu, lai noteiktu tādu atvasināto instrumentu saistību vērtību, kas visā savstarpējā ieskaita kopā rodas slēgšanas rezultātā, arī saistībā ar iekšējo rekapitalizāciju noregulējuma procesā.

(18)

CCP saistību neizpildes procedūru īstenošana var ilgt vairākas dienas pēc izraisītājnotikuma vai vēl ilgāk. Konkrēti noregulējuma gadījumā – ļoti ilgi gaidot, kamēr tiks pabeigtas procedūras saistību neizpildes gadījumā, lai noteiktu atvasināto instrumentu vērtību, varētu tikt apdraudēts noregulējuma grafiku un mērķi un varētu rasties nevajadzīgi traucējumi finanšu tirgos. Tādēļ noregulējuma iestādei ir jāvienojas ar CCP un CCP kompetento iestādi par termiņu, līdz kuram ir jānosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summa, ņemot vērā gan CCP, gan noregulējuma iestādes ierobežojumus.

(19)

Vērtētājam būtu jāapstiprina priekšlaicīgas izbeigšanas summa, ko CCP ir saskaņotajā termiņā noteicis atbilstoši savām saistību neizpildes pārvaldības procedūrām. Ja CCP saskaņotajā termiņā nespēj noteikt priekšlaicīgas izbeigšanas summu vai nepiemēro savas saistību neizpildes procedūras, noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai paļauties uz pašas aplēsēm, lai noteiktu priekšlaicīgas izbeigšanas summu. Noregulējuma iestādei būtu arī jāspēj piemērot provizorisku noteikšanu, pamatojoties uz savām aplēsēm, ja šāda rīcība ir pamatota noregulējuma procesa steidzamības dēļ un ar noteikumu, ka tā termiņa beigās atjaunina savu vērtējumu, kad CCP saistību neizpildes procedūras ir pabeigtas. Noregulējuma iestādei vajadzētu būt iespējai ņemt vērā CCP sniegto sniegto informāciju pēc termiņa beigām ex post galīgajā vērtējumā, ja tāds tobrīd ir pieejams, un jebkurā gadījumā tad, kad tiek veikta režīmu atšķirību vērtēšana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 74. pantu. Šai regulai nebūtu jāskar saistību neizpildes pārvaldības procedūras, ko CCP veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

(20)

Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāietekmē CCP iekšējās procedūras, ar kurām pārved aktīvus un starp saistības nepildošu tīrvērtes dalībnieku un klientiem ieviestās pozīcijas un kuras ir pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 4. punktu, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar citiem attiecīgajiem noteikumiem vai nosacījumiem attiecībā uz atļauju, kas varētu ietekmēt attiecīgo atvasināto instrumentu līgum slēgšanu.

(21)

Atvasināto instrumentu līgumu vērtības noteikšanas brīdim būtu jāatspoguļo vērtēšanas princips, kurā tiek ņemtas vērā darījumu partneriem radušās faktiskās vai hipotētiskās aizvietošanas izmaksas. Lai vērtējums būtu pēc iespējas precīzāks, vērtēšana būtu jāveic slēgšanas dienā vai, ja tas nebūtu komerciāli pamatoti, pirmajā dienā un laikā, kad pamatā esošajam aktīvam ir pieejama tirgus cena. Gadījumos, kad priekšlaicīgas izbeigšanas summu nosaka CCP vai kad to nosaka saskaņā ar aizvietošanas darījumu cenu, atsauces brīdim vajadzētu būt brīdim, kad CCP veic attiecīgo noteikšanu vai kad tiek veikti aizvietošanas darījumi.

(22)

Ja noregulējuma iestāde steidzamības dēļ nolemj veikt provizorisku vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 9. punktu, noregulējuma iestāde vai vērtētājam vajadzētu būt iespējai attiecīgā provizoriskā vērtējuma ietvaros pirms minētā atsauces brīža provizoriski noteikt atvasināto instrumentu saistību vērtību, balstoties uz tā brīža vērtības aplēsēm un pieejamiem datiem. Ja noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 12. punktu, novērotās būtiskās tirgus tendences vai pierādījumi par faktiskiem aizvietošanas darījumiem atsauces brīdī tiktu atspoguļoti vai nu turpmākā provizoriskā vērtējumā, vai gala vērtējumā, kas ir veikts saskaņā ar minētās direktīvas 36. panta 10. punktu.

(23)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(24)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, apspriedusies ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

1)

“savstarpējā ieskaita kopa” ir līgumu grupa, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 98) apakšpunktā;

2)

“vērtētājs” ir neatkarīgs eksperts, kurš ir norīkots, lai veiktu novērtēšanu saskaņā ar prasībām un kritērijiem, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 (5) ceturtajā daļā, vai noregulējuma iestāde, kad tā veic vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pants 2. un 9. punktu;

3)

“centrālais darījumu partneris” jeb “CCP” ir CCP atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā, ciktāl tas vai nu:

4)

“tīrvērtes dalībnieks” ir tīrvērtes dalībnieks atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktā;

5)

“slēgšanas diena” ir slēgšanas diena un laiks, kas ir norādīts noregulējuma iestādes paziņojumā par slēgšanas lēmumu;

6)

“aizvietošanas darījums” ir darījums, kas ir noslēgts atvasinātā instrumenta līguma slēgšanas dienā vai pēc tās, lai uz neto riska darījuma pamata atkārtoti noteiktu riska ierobežošanu vai saistītu tirdzniecības pozīciju, kas ir izbeigta uz līdzvērtīgiem ekonomiskiem nosacījumiem kā slēgtais darījums;

7)

“komerciāli pamatots aizvietošanas darījums” ir aizvietošanas darījums, kas ir noslēgts uz savstarpēji ieskaitīta riska darījuma pamata, atbilstoši vispārējai tirgus praksei un pieliekot saprātīgas pūles, lai iegūtu labāko cenas un vērtības attiecību.

a)

to zaudējumu summu, ko segtu ar atvasināto instrumentu līgumiem iekšējā rekapitalizācijā un ko iegūst, reizinot:

kur:

b)

vērtības iznīcināšanas pamatā ir izvērtējums par izmaksu, izdevumu vai citu vērtības samazinājumu, kas, kā tiek paredzēts, radīsies atvasināto instrumentu līgumu slēgšanas rezultātā, summu, kuru iegūst, aprēķinot šādu elementu summu:

a)

nesamaksātās summas, nodrošinājums vai citas summas, kas noregulējamajai iestādei ir jāmaksā darījumu partnerim, atskaitot nesamaksātās summas, nodrošinājumu un citas summas, kas darījumu partnerim ir jāmaksā noregulējamajai iestādei slēgšanas dienā;

b)

slēgšanas summa, kas sedz zaudējumus vai izmaksas, kas radušās atvasināto instrumentu darījumu partneriem, vai to realizētā peļņa, aizvietojot vai iegūstot ekonomisku ekvivalentu saskaņā ar līguma būtiskajiem noteikumiem un iespēju līgumu pušu tiesībām attiecībā uz minētajiem līgumiem.

a)

summas, kuras kļuva maksājamas slēgšanas dienā vai pirms tās, un kuras šajā datuma joprojām nebija samaksātas;

b)

summu, kura ir vienāda ar aktīva patieso tirgus vērtību, kas bija jāpiegādā par visu atvasināto instrumentu līgumu pienākumu, un kura bija jānokārto ar piegādi slēgšanas dienā vai pirms tās un kura slēgšanas dienā nav nokārtota;

c)

summas attiecībā uz procentiem vai kompensāciju, kas ir uzkrāta laikposmā no dienas, kad attiecīgā maksājuma vai piegādes saistības samazinājās, līdz slēgšanas dienai.

a)

vidējās tirgus cenas dienas noslēgumā saskaņā ar nemainīgās rīcības procesiem noregulējamajā iestādē dienā, kas noteikta saskaņā ar 8. pantu;

b)

vidējās tirgus cenas un pirkšanas cenas starpība vai vidējās tirgus cenas un pārdošanas cenas starpība – atkarībā no savstarpēji ieskaitīta riska pozīcijas virziena;

c)

šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto cenu un starpību korekcijas, ja tās ir vajadzīgas, lai atspoguļotu pamatā esošo risku vai instrumentu tirgus likviditāti un riska darījumu apjomu attiecībā pret tirgus dziļumu, kā arī iespējamo modeļa risku.

a)

dati, kurus sniegušas trešās personas, piemēram, novērojami tirgus dati vai tirgus uzturētāju vērtēšanas parametru dati un cenu piedāvājumi, vai – ja līgumam veic centralizētu tīrvērti – vērtības vai aplēses, kas iegūtas no CCP;

b)

attiecībā uz standartizētiem produktiem – vērtētāja paša sistēmās tapuši vērtējumi;

c)

noregulējamajā iestādē pieejami dati, piemēram, iekšējie modeļi un vērtējumi, tostarp neatkarīgas cenu pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (6) 105. panta 8. punktu;

d)

darījumu partneru sniegtie dati, kas nav pierādījumi par aizvietošanas darījumiem, kuri ir paziņoti saskaņā ar 3. panta 3. punktu, tostarp dati par pašreizējiem vai agrākiem vērtēšanas strīdiem attiecībā uz līdzīgiem vai saistītiem darījumiem un cenu piedāvājumiem;

e)

visi citi attiecīgie dati.

a)

saistību neizpildes procedūras, kas izveidotas saskaņā ar CCP pārvaldības noteikumiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantam;

b)

noregulējuma grafiku.

a)

CCP nesniedz vērtējumu par priekšlaicīgas izbeigšanu summu noregulējuma iestādes saskaņā ar 5. punktu noteiktajā termiņā; vai

b)

CCP vērtējums par priekšlaicīgas izbeigšanu summu neatbilst CCP saistību neizpildes procedūrām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. pantā.

a)

ja vērtētājs nosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summu saskaņā ar aizvietošanas darījumu cenām atbilstīgi 6. panta 1. punktam, – aizvietošanas darījumu noslēgšanas diena un laiks;

b)

ja vērtētājs nosaka priekšlaicīgas izbeigšanas summu saskaņā ar CCP saistību neizpildes procedūrām atbilstīgi 7. panta 1. punktam, – diena un laiks, kad priekšlaicīgas izbeigšanas summu ir noteicis CCP;

c)

visos citos gadījumos – slēgšanas diena vai, ja tas nebūtu komerciāli pamatoti, diena un laiks, kad pamatā esošajam aktīvam ir pieejama tirgus cena.