21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 339/1

(1)

Nepieredzētā globālā finanšu krīze un nepieredzētā ekonomikas lejupslīde ir nopietni kaitējusi ekonomikas izaugsmei un finanšu stabilitātei un ir izraisījusi finanšu un ekonomikas apstākļu būtisku pasliktināšanos vairākās dalībvalstīs. Konkrēti, noteiktas dalībvalstis saskaras ar nopietnām grūtībām vai tām draud šādas grūtības, jo īpaši problēmas to ekonomikas izaugsmes un finanšu stabilitātes jomā un to deficīta un parāda stāvokļa pasliktināšanās, arī starptautiskās ekonomikas un finanšu vides dēļ.

(2)

Kaut arī ir jau veikti nozīmīgi pasākumi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai, tostarp grozījumi tiesību aktos, finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku, darba tirgu un iedzīvotājiem ir jūtama plašā apmērā. Spiediens uz valstu finanšu resursiem palielinās, un tagad būtu jāveic turpmāki pasākumi minētā spiediena mazināšanai, maksimāli un optimāli izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (“ELFLA”) finansējumu.

(3)

Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu, kurā paredzēta iespēja piešķirt Savienības finanšu palīdzību dalībvalstij, kura ir nonākusi grūtībās vai kuru nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (3), tika izveidots šāds mehānisms ar nolūku saglabāt Savienības finanšu stabilitāti.

(4)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumiem 2011/77/ES (4) un 2011/344/ES (5) šāda Savienības finanšu palīdzība tika piešķirta attiecīgi Īrijai un Portugālei. Grieķija saskārās ar nopietnām grūtībām saistībā ar tās finanšu stabilitāti jau pirms Regulas (ES) Nr. 407/2010 stāšanās spēkā, un tā saņēma finanšu palīdzību inter alia no citām eurozonas dalībvalstīm.

(5)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (6), tika izveidots instruments, paredzot, ka Padomei jāpiešķir vidēja termiņa finanšu palīdzība gadījumā, kad dalībvalsts, kurā nav ieviests euro, ir nonākusi grūtībās vai to nopietni apdraud grūtības attiecībā uz tās maksājumu bilanci.

(6)

Ar Padomes Lēmumiem 2009/102/EK (7), 2009/290/EK (8) un 2009/459/EK (9) šāda finanšu palīdzība tika piešķirta attiecīgi Ungārijai, Latvijai un Rumānijai.

(7)

Laikposms, kurā finanšu palīdzība ir pieejama Īrijai, Ungārijai, Latvijai, Portugālei un Rumānijai, ir noteikts attiecīgajos Padomes lēmumos. Palīdzības termiņš Ungārijai beidzās 2010. gada 4. novembrī.

(8)

Attiecībā uz Grieķiju Kreditoru nolīgums, kas tika noslēgts vienlaikus ar Aizdevumu mehānisma nolīgumu, stājās spēkā 2010. gada 11. maijā. Kreditoru nolīgumā ir paredzēts, ka pieejamības laikposmam jābeidzas trešajā gadadienā no minētā nolīguma datuma.

(9)

Septiņpadsmit eurozonas dalībvalstu finanšu ministri 2011. gada 11. jūlijā parakstīja Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) izveidi. Minētais līgums seko Eiropadomes Lēmumam 2011/199/ES (2011. gada 25. marts), ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (10). Paredzēts, ka līdz 2013. gadam ESM pārņems tos uzdevumus, kurus pašlaik pilda Eiropas finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM).

(10)

Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnija secinājumos atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri uzlabot sinerģiju starp aizdevuma programmu Grieķijai un Savienības līdzekļiem un atbalstīja visus centienus palielināt Grieķijas spēju apgūt Savienības līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, pievēršoties konkurētspējas uzlabošanai un nodarbinātības radīšanai. Turklāt Eiropadome atzinīgi novērtēja un atbalstīja to, ka Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo visaptverošu tehniskās palīdzības programmu Grieķijai. Šis grozījums Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (11) veicina šos sinerģijas centienus.

(11)

Lai atvieglotu Savienības līdzekļu pārvaldību, palīdzētu paātrināt ieguldījumus attiecīgajās dalībvalstīs un reģionos un palielinātu ekonomikā ieguldīto līdzekļu atdevi, ir nepieciešams atļaut ELFLA ieguldījumu likmes palielinājumu līdz 95 % no attaisnotajiem valsts izdevumiem reģionos, kas ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un palielinājumu līdz 85 % no attaisnotajiem valsts izdevumiem citos reģionos, kas saskaras ar nopietnām grūtībām saistībā ar to finanšu stabilitāti.

(12)

Saskaņā ar vispārējiem principiem, kas piemērojami atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1698/2005, paaugstinātās līdzfinansējuma likmes piemērojamas tikai maksājumiem, kas veicami pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi attiecīgās lauku attīstības programmas, tostarp jaunos finanšu plānus. Tādēļ ir nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā dalībvalstis var izmantot minēto iespēju, kā arī mehānismu, ar kuru tas tiks nodrošināts.

(13)

Līdzfinansējuma likmju pagaidu palielinājumā būtu jāņem vērā arī budžeta ierobežojumi, kas skar visas dalībvalstis, un minētajiem budžeta ierobežojumiem vajadzētu būt pienācīgi atspoguļotiem Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Turklāt, tā kā mehānisma galvenais mērķis ir risināt konkrētas pašreizējās grūtības, tā piemērošanas termiņš būtu jāierobežo, attiecinot to uz izdevumiem, kas maksājumu aģentūrām radušies līdz 2013. gada 31. decembrim.

(14)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1698/2005.

(15)

Ņemot vērā neatliekamo nepieciešamību risināt problēmas saistībā ar ekonomikas krīzi, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,