22.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 192/17

(1)

Eiropadome 2007. gada 14. decembra prezidentūras secinājumos uzsvērusi tūrisma izšķirošo nozīmi izaugsmes sekmēšanā un darba vietu radīšanā Savienībā un aicinājusi Komisiju, dalībvalstis, nozari un citas ieinteresētās personas apvienot spēkus, lai savlaicīgi īstenotu ilgspējīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmu.

(2)

Savienības tūrisma nozarei ir nozīmīga vieta dalībvalstu ekonomikā, ņemot vērā tūrisma aktivitāšu lielo nodarbinātības potenciālu. Lai novērtētu tās konkurētspēju, jāgūst plašākas zināšanas par tūrisma apjomu, tā īpašībām, tūristu kontingentu, tūrisma izdevumiem un ieguvumiem dalībvalstu ekonomikai.

(3)

Vajadzīgi ikmēneša dati, lai novērtētu sezonālo ietekmi, kādu uz tūristu izmitināšanas jaudu atstāj pieprasījuma sezonālais raksturs, un tādējādi palīdzētu valsts iestādēm un uzņēmējiem izstrādāt piemērotākas stratēģijas un politiku atpūtas sezonas amplitūdas un tūrisma aktivitāšu paplašināšanai.

(4)

Tūrisma nozarē Eiropā lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuru stratēģiskais nozīmīgums Eiropas tūrismā nav saistīts tikai ar to nozīmi ekonomikā un būtisko potenciālu nodarbinātības pieaugumā. Tie nodrošina arī pašvaldību stabilitāti un labklājību, garantējot viesmīlību un vietējo identitāti, kas ir raksturīgas tūrisma iezīmes Eiropas reģionos. MVU lielums ir faktors, kura dēļ būtu jāapsver MVU administratīvais slogs un jāievieš robežvērtību sistēma, lai apmierinātu lietotāju vajadzības, vienlaikus samazinot informācijas sniegšanas slogu personām, kas ir atbildīgas par statistikas datu sniegšanu, īpaši MVU.

(5)

Tūristu ieradumu mainīgā būtība, kopš stājusies spēkā Padomes Direktīva 95/57/EK (1995. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas apkopošanu tūrisma jomā (2), ko raksturo īso ceļojumu un vienas dienas braucienu nozīmes pieaugums, kurš daudzos reģionos un valstīs ir būtisks ieguldījums ienākumu gūšanā no tūrisma, neīrēto un mazo izmitināšanas uzņēmumu nozīmes palielināšanās un interneta īpatsvara pieaugums tūristu ieradumos veikt rezervēšanu un tūrisma nozarē kopumā, nozīmē, ka tūrisma statistikas datu sagatavošana būtu jāpielāgo.

(6)

Lai, pamatojoties uz starptautiski pieņemto tūrisma satelītkontu sistēmu, kurā tiek atspoguļota tūrisma ietekme uz ekonomiku un darba vietām, novērtētu tūrisma makroekonomisko nozīmi dalībvalstu ekonomikā, jāuzlabo tūrisma pamatstatistika, lai tā būtu pieejama, pilnīga un visaptveroša un derētu datu apkopošanai šādiem kontiem un, ja Komisija uzskatīs par nepieciešamu, – tiesību akta priekšlikuma sagatavošanai par saskaņotu tabulu nosūtīšanu tūrisma satelītkontiem. Tāpēc jāatjaunina tās juridiskās prasības, kas patlaban izklāstītas Direktīvā 95/57/EK.

(7)

Lai izpētītu galvenos sociālos un ekonomiskos jautājumus tūrisma nozarē, īpaši jaunākās tendences, kas prasa īpašu izpēti, Komisijai nepieciešami mikrodati. Tūrismam Savienībā raksturīga lielākoties iekšzemes tūrisma dimensija; tas nozīmē, ka mikrodati, kas iegūti, izmantojot saskaņoto Eiropas statistiku par izejošā tūrisma pieprasījumu, šobrīd jau ir avots, no kura iegūst statistikas datus par iekšzemes tūrisma pieprasījumu attiecībā uz galamērķa dalībvalsti, neuzliekot papildu slogu un šādi izvairoties no dubultas tūrisma plūsmu uzskaites.

(8)

Sociālais tūrisms dod iespēju pēc iespējas daudziem cilvēkiem piedalīties tūrismā, un turklāt tas var dot ieguldījumu sezonalitātes ietekmes mazināšanā, Eiropas pilsonības jēdziena stiprināšanā un – papildus atsevišķu vietējo ekonomiku attīstībai – arī reģionālās attīstības veicināšanā. Lai izvērtētu dažādu sociāli demogrāfisko grupu līdzdalību tūrismā un uzraudzītu Savienības programmas sociālā tūrisma jomā, Komisijai nepieciešami regulāri dati par līdzdalību tūrismā un minēto grupu uzvedību tūrisma jomā.

(9)

Atzīta Savienības mēroga sistēma var palīdzēt nodrošināt uzticamus, detalizētus un salīdzināmus datus, kas savukārt ļaus veikt tūrisma piedāvājuma un pieprasījuma struktūras un attīstības pienācīgu uzraudzību. Savienības mērogā ir būtiski nodrošināt metodoloģijas, definīciju, kā arī statistikas datu un metadatu programmu pietiekamu salīdzināmību.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (3), kas kalpo par šīs regulas atsauces kopumu, paredzēts, ka statistika ir jāvāc, ievērojot augstus taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartus.

(11)

Saskaņā ar šo regulu statistikas iestādēm valstu un Savienības mērogā Eiropas statistikas sagatavošanā un izplatīšanā būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī pieņēma Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību.

(12)

Lai ņemtu vērā ekonomikas, sociālo un tehnikas attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz datu nosūtīšanas termiņu un pielikumu pielāgošanu, izņemot tos pielikumus, kas attiecas uz pieprasīto datu sniegšanu pēc izvēles un jomas ierobežošanu, kā noteikts pielikumos. Komisija būtu arī jāpilnvaro pielāgot definīcijas izmaiņām starptautiskajās definīcijās. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot priekšdarbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(13)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, un tās būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4).

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju satvaru salīdzināmu un visaptverošu Eiropas tūrisma statistikas datu izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nav vienotu statistikas elementu un kvalitātes prasību un nav pārredzamas metodoloģijas, un to, ka, piemērojot vienotu statistikas sistēmu, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)

Ņemot vērā tūrisma nozares un Komisijas un citu Eiropas tūrisma statistikas lietotāju pieprasīto datu veida pārmaiņas, Direktīvas 95/57/EK noteikumi vairs nav atbilstīgi. Direktīva 95/57/EK būtu jāatceļ, jo jāatjaunina tiesību akti šajā nozarē.

(16)

Regula ir pienācīgs veids, lai tiktu nodrošināta vienotu standartu lietošana un salīdzināmas statistikas sagatavošana.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

a)

“apsekojuma periods” – periods, uz kuru attiecas dati;

b)

“apsekojuma gads” – vienu kalendāro gadu ilgs apsekojuma periods;

c)

“NACE 2. red.” – kopēja saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Savienībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (5);

d)

“NUTS” – kopēja teritoriālo vienību klasifikācija reģionālās statistikas sagatavošanai Savienībā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (6);

e)

“ierastā vide” – ģeogrāfiskā teritorija (ne vienmēr tuvējā apkārtnē), kurā norit indivīda ikdienas dzīve un kuru nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: administratīvo robežu šķērsošana vai attālums no pastāvīgās dzīvesvietas, apmeklējuma ilgums, biežums un mērķis;

f)

“tūrisms” – ceļotāju darbība, dodoties braucienā uz galveno galamērķi ārpus ierastās vides uz laiku, kas ir mazāks par vienu gadu, ar jebkādu galveno nolūku, tostarp darījumu, atpūtas vai citu personīgu nolūku, bez nodoma tikt nodarbinātam apmeklējuma vietā pie vietējā uzņēmēja;

g)

“vietējais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalstī veic šīs dalībvalsts rezidenti;

h)

“ienākošais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalstī veic personas, kas nav šīs dalībvalsts rezidenti;

i)

“izejošais tūrisms” – ceļojumi, kurus dalībvalsts rezidenti veic ārpus šīs dalībvalsts;

j)

“valsts tūrisms” – vietējais tūrisms un izejošais tūrisms kopā;

k)

“iekšzemes tūrisms” – vietējais tūrisms un ienākošais tūrisms kopā;

l)

“tūristu izmitināšanas uzņēmums” ir vietējā uzņēmējdarbības vienība atbilstīgi Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (7) pielikumam, kas tiek piedāvāts kā maksas pakalpojums, kaut arī daļēji vai pilnīgi subsidēts un ir īslaicīgs izmitināšanas pakalpojums, kā aprakstīts NACE 2. red. 55.1. grupā (viesnīcas un līdzīgas apmešanās vietas), 55.2. grupā (viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas) un 55.3. grupā (kempingi, atpūtas transportlīdzekļu laukumi un apdzīvojamo autopiekabju laukumi);

m)

“neīrēta izmitināšanas vieta” – inter alia mītne, ko bez maksas piedāvā ģimene vai draugi, un mītne īpašnieka izmantotā brīvdienu mājā, tostarp daļlaika īpašumi;

n)

“vienas dienas apmeklējumi” – rezidentu apmeklējumi ārpus ierastās vides bez nakšņošanas un kuru sākums ir viņu ierastā dzīvesvieta.

a)

iekšzemes tūrismu, proti, tūristu izmitināšanas uzņēmumu jaudu un izmantojumu mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts I pielikuma 1., 2. un 3. iedaļā;

b)

iekšzemes tūrismu, proti, tūristu nakšņošanu neīrētās izmitināšanas vietās mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts I pielikuma 4. iedaļā;

c)

valsts tūrismu, proti, tūrisma pieprasījumu, kas skar līdzdalību tūrismā, tūrisma ceļojumu un ceļotāju raksturlielumus mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļā;

d)

valsts tūrismu, proti, tūrisma pieprasījumu, kas skar vienas dienas apmeklējumu raksturlielumus mainīgo lielumu vajadzībām, periodiskumam un dalījumiem, kā noteikts II pielikuma 3. iedaļā.

a)

3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir visi tūristu izmitināšanas uzņēmumi atbilstīgi 2. panta 1. punkta l) apakšpunktam, ja vien I pielikumā nav minēts citādi;

b)

3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir visas tūrisma naktis, ko rezidenti vai nerezidenti pavadījuši neīrētās izmitināšanas vietās;

c)

3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir dati saistībā ar ikviena indivīda, kas dzīvo dalībvalsts teritorijā, līdzdalību tūrismā, ja vien II pielikuma 1. iedaļā nav minēts citādi;

d)

3. panta 1. punktā c) apakšpunktā, ir dati par tūrisma ceļojumu un ceļotāju raksturlielumiem, proti, visi rezidentu tūrisma ceļojumi ar vismaz vienu nakšņošanu ārpus ierastās vides, kuri beigušies pārskata perioda laikā, ja vien II pielikuma 2. iedaļā nav minēts citādi;

e)

3. panta 1. punkta d) apakšpunktā saistībā ar datiem par vienas dienas apmeklējumu raksturlielumiem, ir visi 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētie vienas dienas apmeklējumi, ja II pielikuma 3. iedaļa to nenosaka citādi.

a)

apsekojumus, kuros informācijas sniedzējas vienības tiek aicinātas sniegt savlaicīgus, precīzus un pilnīgus datus;

b)

citus piemērotus avotus, tostarp administratīvos datus, ja tie ir piemēroti savlaicīguma un atbilstīguma ziņā;

c)

piemērotas statistiskā novērtējuma procedūras.

a)

I pielikuma 1. un 2. iedaļā norādītos ikgadējos datus sešu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, jo vien I pielikumā nav norādīts citādi;

b)

I pielikuma 2. iedaļā norādītos ikmēneša datus trīs mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām;

c)

ātrāk nosūtāmos pamatrādītājus par to, cik nakšu rezidenti un nerezidenti uzturējušies izmitināšanas uzņēmumos, kā norādīts I pielikuma 2. iedaļā, astoņu nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām;

d)

I pielikuma 4. iedaļā norādītos datus deviņu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, ja attiecīgā dalībvalsts nolemj tos nosūtīt;

e)

II pielikumā norādītos datus sešu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām.