32003R1785

Padomes Regula (EK) Nr. 1785/2003

(2003. gada 29. septembris)

par rīsu tirgus kopīgo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

(1) Papildus lauksaimniecības produktu kopīgā tirgus darbībai un attīstībai jāizveido kopēja lauksaimniecības politika, kas jo īpaši ietvertu dažādu tādu lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, kuru veids ir atkarīgs no produkta.

(2) Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3072/95 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju [4] vairākas reizes ir būtiski grozīta. Tā kā jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula jāaizstāj ar citu. Attiecīgi Regula (EK) Nr. 3072/95 ir jāatceļ.

(3) Eiropas rīsu tirgū ir nopietni traucējumi. Valsts intervences pārziņā ir ļoti liels daudzums rīsu, kas pielīdzināms aptuveni ceturtajai daļai no Kopienas produkcijas, un ar laiku šis daudzums var palielināties. Šos traucējumus ir radījusi gan vietējās ražošanas palielināšanās, kas pēdējos tirdzniecības gados ir stabilizējusies, gan nepārtraukts importa pieaugums, gan ierobežojumi eksportam ar kompensācijām saskaņā ar Lauksaimniecības nolīgumu. Pašreizējie traucējumi pastiprināsies vēl vairāk un nākamajos gados EBA nolīguma īstenošanas dēļ, pieaugot importam no trešām valstīm, šie traucējumi var sasniegt kritisku līmeni.

(4) Šis jautājums jārisina, pārskatot rīsu tirgus kopīgo organizāciju tā, lai pārņemtu ražošanas kontroli, uzlabotu tirgus līdzsvaru un vienmērīgu darbību, kā arī paaugstinātu Kopienas lauksaimniecības konkurētspēju, vienlaikus īstenojot pārējos Līguma 33. punkta mērķus, ieskaitot piemērota ienākumu atbalsta saglabāšanu ražotājiem.

(5) Izrādās, ka atbilstošākais risinājums ir stipri samazināt intervences cenu un kā kompensāciju ieviest ienākuma maksājumu par katru saimniecību un īpašu kultūrauga atbalstu, kas atspoguļo rīsu ražošanas lomu tradicionālās ražošanas apgabalos. Pēdējie divi instrumenti ir iekļauti Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003 par kopīgu noteikumu ieviešanu attiecībā uz tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un par atbalsta sistēmas izveidi lauksaimniekiem [5].

(6) Lai novērstu to, ka intervences sistēma pati kļūst par noietu, daudzumi, ko iepērk intervences aģentūras, jāierobežo līdz 75000 tonnām gadā, un intervences periods jāierobežo līdz četriem mēnešiem.

(7) Vienota rīsu Kopienas tirgus radīšana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Tirdzniecības sistēmai, kas papildina intervences sistēmu, un tai skaitā ievedmuitas nodokļiem, piemērojot kopējā muitas tarifa likmes, un eksporta kompensācijām principā jānostabilizē Kopienas tirgus. Tirdzniecības sistēmas pamatā jābūt saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu.

(8) Lai pārraudzītu rīsu tirdzniecības apjomu ar trešām valstīm, jānosaka ievešanas un izvešanas atļauju sistēma ar nodrošinājuma sniegšanu, lai garantētu, ka veic tādus darījumus, par kuriem šādas atļaujas ir pieprasītas.

(9) Muitas nodokļi, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties, ir noteikti kopējā muitas tarifā. Taču attiecībā uz dažiem rīsu produktiem papildmehānismu ieviešanas dēļ jānosaka atbrīvojumi.

(10) Lai novērstu vai neitralizētu negatīvu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko var radīt dažu lauksaimniecības produktu imports, viena vai vairāku šādu produktu imports jāapliek ar papildu ievedmuitas nodokli, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi.

(11) Zināmos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras noteikt un pārvaldīt tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes aktiem.

(12) Noteikumiem, kas attiecas uz PTO Lauksaimniecības nolīgumā [6] noteiktajās robežās ietilpstošas kompensācijas piešķiršanu par eksportu uz trešām valstīm, pamatojoties uz atšķirību starp cenām Kopienā un pamatojoties uz pasaules tirgu, jābūt tādiem, kas garantē Kopienas līdzdalību starptautiskajā rīsu tirdzniecībā. Tādām eksporta kompensācijām jāpiemēro ierobežojumi daudzuma un vērtības ziņā.

(13) Atbilstība ierobežojumiem vērtības ziņā ir jānodrošina tad, kad nosaka eksporta kompensācijas, kontrolējot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu. Kontroli var atvieglot ar obligātu eksporta kompensāciju iepriekšēju noteikšanu, vienlaikus pieļaujot iespēju diferencētu eksporta kompensāciju gadījumā mainīt noteikto galamērķi ģeogrāfiskā apgabalā, kurā ir spēkā vienota eksporta kompensācijas likme. Galamērķa maiņas gadījumā jāizmaksā faktiskajam galamērķim piemērojamā eksporta kompensācija, kas nedrīkst pārsniegt iepriekš noteiktajam galamērķim piemērojamās summas maksimumu.

(14) Lai nodrošinātu daudzuma ierobežojumu ievērošanu, jāievieš uzticama un efektīva kontroles sistēma. Tālab eksporta kompensāciju piešķiršanai jābūt pakārtotai izvešanas atļaujai. Eksporta kompensācijas jāpiešķir apmērā, kas nepārsniedz pieejamos ierobežojumus, atkarībā no konkrētās situācijas saistībā ar katru attiecīgo produktu. Izņēmumi saistībā ar minēto noteikumu ir pieļaujami tikai attiecībā uz pārstrādes produktiem, kuri nav minēti Līguma I pielikumā un kuriem nepiemēro daudzuma ierobežojumus, kā arī attiecībā uz pārtikas atbalsta pasākumiem, kuri ir atbrīvoti no jebkādiem ierobežojumiem. Jānosaka atbrīvojums no vadības noteikumu stingras ievērošanas, ja nav iespējams, ka eksports, par ko saņem eksporta kompensācijas, varētu pārsniegt noteiktos daudzuma ierobežojumus.

(15) Cik tas nepieciešams pareizai darbībai, jānosaka reglamentējums vai, ja to prasa situācija tirgū, aizliegums izmantot ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei noteikumus.

(16) Muitas nodokļu sistēmas dēļ var iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Iekšējā tirgus un nodokļu mehānisms izņēmuma apstākļos var izrādīties nepilnīgs. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgus nepaliktu bez aizsardzības pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai jāspēj nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus. Visos tādos pasākumos jāievēro no PTO nolīgumiem izrietošās saistības.

(17) Ņemot vērā to, ka cenas pasaules tirgū ietekmē cenas iekšējā tirgū, jānosaka attiecīgu pasākumu veikšana, lai stabilizētu iekšējo tirgu.

(18) Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu vienotā tirgus pareizu darbību, kura pamatā ir kopējas cenas. Tādēļ tie Līguma noteikumi, kas attiecas uz valsts atbalstu, jāpiemēro arī tiem produktiem, uz kuriem attiecas šā kopīgā tirgus organizācija.

(19) Lai ņemtu vērā īpašās vajadzības pēc piegādēm visattālākajos Kopienas reģionos un cenu atšķirības par produktiem, kas var rasties transporta un šo produktu realizācijas izmaksu rezultātā, ieteicams dot iespēju Kopienai noteikt subsīdiju attiecībā uz sūtījumiem no dalībvalstīm, kuras atrodas kādā no Līguma 23. panta 2. punktā minētajām situācijām, un šī subsīdija būtu izlietojama šajos reģionos un jo īpaši Francijas aizjūras Reinjonas departamentā.

(20) Ievērojot, ka kopējais rīsu tirgus nepārtraukti attīstās, dalībvalstīm un Komisijai citai citu ir jānodrošina ar informāciju par jaunākajiem notikumiem.

(21) Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [7].

(22) Ņemot vērā vajadzību atrisināt praktiskas un īpašas problēmas, Komisijai jādod pilnvaras noteikt vajadzīgos pasākumus ārkārtas gadījumos.

(23) Kopienai saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [8] jāfinansē izdevumi, kas dalībvalstīm rodas to saistību rezultātā, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas.

(24) Tirgus kopīgā organizācijā rīsu nozarē pienācīgi un vienlaicīgi jāievēro mērķi, kas izklāstīti Līguma 33. un 131. pantā.

(25) Pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3072/95 un Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3073/95, ar ko nosaka rīsu standarta kvalitāti [9], nomainot ar pasākumiem, kas noteikti šajā regulā, var rasties grūtības, kuras šajā regulā nav aplūkotas. Lai risinātu tādas sarežģītas situācijas, Komisijai jādod iespēja pieņemt pārejas posma pasākumus.

(26) Lai novērstu nopietnus traucējumus nelobītu rīsu tirgū 2003./2004. tirdzniecības gada pēdējos mēnešos, daudzums, ko savā pārziņā pieņem intervences aģentūras, jāierobežo ar kādu iepriekš noteiktu daudzumu.

(27) Jānosaka jaunas kopīgā tirgus organizācijas piemērošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Rīsu tirgus kopīgajai organizācijai jāietver iekšējā tirgus un tirdzniecības ar trešām valstīm shēma un jāaptver šādi produkti:

KN kods | Apraksts |

| |

a) | 1006 10 21 līdz 1006 10 98 | Izkulti, nelobīti rīsi (nelobīti vai neapstrādāti) |

1006 20 | Lobīti rīsi |

1006 30 | Daļēji slīpēti vai pilnīgi noslīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti |

b) | 1006 40 00 | Šķeltie rīsi |

c) | 1102 30 00 | Rīsu milti |

1103 19 50 | Rīsu putraimi un rīsu milti |

1103 20 50 | Rīsu granulas |

1104 19 91 | Rīsu graudu pārslas |

1104 19 99 | Placināti rīsu graudi |

1108 19 10 | Rīsu ciete |

2. pants

1. Šajā regulā termini "nelobīti rīsi", "lobīti rīsi", "daļēji slīpēti rīsi", "pilnīgi noslīpēti rīsi", "apaļgraudu rīsi", "vidējgraudu rīsi", "garengraudu rīsi A vai B" un "šķeltie rīsi" ir definēti I pielikumā.

Tādu graudu un salūzušu graudu definīcijas, kuriem nav nevainojama kvalitāte, ir dota II pielikumā.

2. Komisija, rīkojoties saskaņā ar Līguma 26. panta 2. punktā minēto procedūru:

a) nosaka konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību;

b) var mainīt 1. punktā minētās definīcijas.

3. pants

Šīs regulas 1. pantā minēto produktu tirdzniecības gads sākas 1. septembrī un beidzas nākamā gada 31. augustā.

4. pants

Šo regulu piemēro, neskarot pasākumus, kuri noteikti Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus noteikumus attiecībā uz tieša atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī atbalsta shēmas dažu kultūraugu ražotājiem [10].

II NODAĻA

IEKŠĒJAIS TIRGUS

5. pants

1. Subsīdiju var noteikt sūtījumiem uz Francijas aizjūras Reinjonas departamentu, kuri noteikti patēriņam tur un kuros ir produkti, kas atbilst KN kodam 1006 (izņemot kodu 10061010) un kas tiek sūtīti no dalībvalstīm un atrodas vienā no Līguma 23. panta 2. punktā minētajām situācijām.

Minēto subsīdiju nosaka, ņemot vērā Reinjonas tirgus piegādes prasības, pamatojoties uz atšķirībām starp attiecīgo produktu kvotām vai cenām pasaules tirgū un minēto produktu kvotām vai cenām Kopienas tirgū, un, ja vajadzīgs, uz Reinjonu nosūtīto produktu cenu.

2. Subsīdijas apjomu nosaka periodiski. Tomēr vajadzības gadījumā pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas Komisija starplaikā var mainīt šo apjomu.

Subsīdijas apjomu var noteikt konkursa kārtībā.

3. Komisija saskaņā 26. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

Subsīdijas apjomu nosaka atbilstoši 26. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

6. pants

1. Intervences cena nelobītiem rīsiem ir EUR 150 par tonnu. Intervences cenu nosaka par III pielikumā definēto standarta kvalitāti.

2. Intervences cena ir saistīta ar (produkta) vairumtirdzniecības posmu, piegādi noliktavā pirms izkraušanas. Tā attiecas uz visiem intervences centriem, kurus izraugās Komisija. Šo intervences centru sarakstu pieņem pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tajā jo īpaši iekļauj pārprodukcijas apgabalos esošos intervences centrus, kuros ir pietiekami lielas telpas un tehniskais aprīkojums un kuri ir izdevīgā situācijā attiecībā uz transportlīdzekļiem.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

1. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam intervences aģentūras iepērk tām piedāvātos daudzumus nelobītu rīsu, līdz 75000 tonnām gadā, ar noteikumu, ka šie piedāvājumi atbilst nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz daudzumu un kvalitāti, kas jānosaka.

2. Ja piedāvāto nelobīto rīsu kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, par kādu ir noteikta intervences cena, intervences cenu pielāgo, piemērojot cenas paaugstinājumus vai samazinājumus. Lai nodrošinātu, ka ražošana ir orientēta uz noteiktām šķirnēm, intervences cenai piemērojamie cenu palielinājumi un samazinājumi var būt nemainīgi.

3. Saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka, intervences aģentūras piedāvā pārdošanai, eksportam uz trešām valstīm vai piegādei iekšējam tirgum nelobītus rīsus, kas iepirkti saskaņā ar 1. punkta prasībām.

4. Komisija nosaka procedūras un nosacījumus, kas attiecas uz to, kā intervences aģentūras pārņem vai izmanto, kā arī visus citus noteikumus attiecībā uz intervenci.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

1. Var veikt īpašus pasākumus, lai:

- novērstu 7. panta prasību visaptverošu piemērošanu dažos Kopienas reģionos,

- kompensētu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Dalībvalstis sniedz Komisijai sīkāku informāciju, sadalot to attiecībā uz šķirnēm, par rīsu audzēšanai atvēlētiem apgabaliem, par produkciju, par ražību un par krājumiem, kas ir ražotāju un pārstrādātāju pārziņā. Šādas informācijas pamatā ir sistēma, kas nosaka obligātas deklarācijas no ražotājiem un pārstrādātājiem, kurus ir izveidojusi, pārvalda un uzrauga dalībvalsts.

Dalībvalstis arī paziņo Komisijai rīsu cenas, kādas ir galvenajos ražošanas apgabalos.

Sīki izstrādātus noteikumus šā panta prasību piemērošanai un jo īpaši cenu paziņošanas sistēmas piemērošanai nosaka saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

III NODAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠAJĀM VALSTĪM

10. pants

1. Jebkura 1. pantā minētā produkta imports Kopienā vai eksports no tās ir pakārtots izvešanas vai ievešanas atļaujas uzrādīšanai.

Dalībvalstis izsniedz atļaujas jebkuram pieteikuma iesniedzējam neatkarīgi no viņa reģistrācijas vietas Kopienā, neierobežojot pasākumus, kas veikti 13., 14. un 15. panta prasību piemērošanai.

Ievešanas un izvešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienā. Šādas atļaujas izsniedz pēc nodrošinājuma iemaksas, kas garantē, ka produktus importē vai eksportē atļaujas derīguma laikā. Izņemot force majeure gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji konfiscē, ja minētajā laikā importu vai eksportu neveic vai veic tikai daļēji.

2. Atļauju derīguma laiku un citus sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā noteikto procedūru.

I iedaļa

Importam piemērojamie noteikumi

11. pants

1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, ievedmuitas nodoklis par 1. pantā minētajiem produktiem ir tāds, kāds norādīts kopējā muitas tarifā.

2. Neraugoties uz 1. punktu, ievedmuitas nodoklis par:

a) lobītiem rīsiem, uz kuriem attiecas kods 1006 20, ir vienāds ar intervences cenu, ko paaugstina par:

i) 80 % lobītu rīsu gadījumā, uz kuriem attiecas KN kodi 10062017 un 10062098;

ii) 88 % lobītu rīsu gadījumā, uz kuriem attiecas KN kodi, kas nav 10062017 vai 10062098;

atskaitot ievešanas cenu,

un

b) slīpētiem rīsiem, uz kuriem attiecas KN kods 100630, ir vienāds ar intervences cenu, pieskaitot aprēķināmos procentus un atskaitot ievešanas cenu.

Taču ievedmuitas nodoklis, kas aprēķināts saskaņā ar šo punktu, nepārsniedz nodokļu likmi, kas noteikta kopējā muitas tarifā.

Šā punkta b) apakšpunktā minētos procentus aprēķina, pielāgojot a) apakšpunktā minētos attiecīgos procentus, ņemot vērā konversijas likmi, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību, un tad pieskaitot summu nozares aizsardzībai.

3. Neraugoties uz 1. punktu, importam Francijas aizjūras Reinjonas departamentā, kas paredzēts patēriņam tur un kas atbilst KN kodiem 100610, 100620 un 10064000, neuzliek nekādus muitas nodokļus.

4. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

12. pants

1. Neierobežojot 11. panta 2. punktu, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgu ietekmi uz tirgu Kopienā, ko var radīt dažu 1. pantā minēto produktu imports, uz viena vai vairāku šādu produktu importu ar nodokļu likmi, kas noteikta 11. pantā, attiecina papildu ievedmuitas nodokļa maksājumu, ja ir izpildīti nosacījumi, kurus nosaka Komisija saskaņā ar 3. punktu, ja vien šis imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja tāda ietekme būtu neproporcionāla noteiktajam mērķim.

2. Uz importu, kas realizēts par cenu, kura ir zemāka par līmeni, kādu Kopiena paziņojusi Pasaules tirdzniecības organizācijai ("sprūda cena"), var attiecināt papildu ievedmuitas nodokli.

Ja importa apjoms kādā gadā, kad rodas vai draud rasties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme, pārsniedz līmeni, kāds noteikts, pamatojoties uz pieeju tirgum, ko definē kā importu procentuālajā izteiksmē no attiecīgā vietējā patēriņa iepriekšējos trijos gados ("sliekšņu daudzums"), tad var uzlikt papildu ievedmuitas nodokli.

Ievešanas cenas, kas jāņem vērā, lai uzliktu papildu ievedmuitas nodokli saskaņā ar pirmo daļu, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

Tālab CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai minētā produkta Kopienas importa tirgū.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Tādos sīki izstrādātos noteikumos jo īpaši norāda produktus, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokļus.

13. pants

1. Tarifu kvotas 1. pantā minēto produktu importam, kuras izriet no līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu vai no jebkura cita Padomes tiesību akta, nosaka un pārvalda Komisija saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Tarifu kvotas pārvalda, piemērojot vienu no šādām metodēm vai kādu to kombināciju:

a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšana hronoloģiskā kārtībā (rindas kārtībā);

b) pieteikumos pieprasītajiem daudzumiem proporcionāla sadales metode (izmantojot "vienlaicīgas pārbaudes metodi");

c) metode, kuras pamatā ir tas, ka ņem vērā tradicionālos tirdzniecības modeļus (izmantojot "tradicionālo/jaunpienācēju metodi").

Var noteikt citas piemērotas metodes. Tām jānovērš jebkura attiecīgo uzņēmēju nepamatota diskriminācija.

3. Noteiktajā pārvaldes metodē vajadzības gadījumā ņem vērā Kopienas tirgus apgādes prasības un vajadzību aizsargāt minētā tirgus līdzsvaru.

4. Ar 1. punktā minētajiem sīki izstrādātiem noteikumiem nosaka ikgadējās tarifu kvotas, kas vajadzības gadījumā ir piemēroti sadalītas visam gadam, nosaka, kāda administratīvā metode ir jāizmanto, un, ja vajadzīgs, tajos iekļauj šo:

a) garantijas, kas attiecas uz produkta īpatnībām, produkta izcelsmes vietu un izcelsmi;

b) tā dokumenta atzīšanu, kuru izmanto a) apakšpunktā minēto garantiju verifikācijai;

c) nosacījumus, saskaņā ar kuriem izsniedz ievešanas atļaujas, un to derīguma laiku.

II iedaļa

Noteikumi, ko piemēro eksportam

14. pants

1. Tādā mērā, kā nepieciešams, lai ļautu eksportēt še turpmāk norādītos produktus, ņemot vērā minēto produktu kvotas vai cenas pasaules tirgū, un tādā apjomā, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, starpību starp minētajām kvotām vai cenām un Kopienas cenām drīkst segt ar eksporta kompensācijām:

a) produkti, kas minēti 1. pantā un kas eksportējami bez turpmākas apstrādes;

b) produkti, kas minēti 1. pantā un kas eksportējami IV pielikumā minēto preču veidā.

Eksporta kompensācijas par b) apakšpunktā minētajiem produktiem nedrīkst pārsniegt tās eksporta kompensācijas, kuras piemēro minētajiem produktiem, tos eksportējot bez turpmākas apstrādes.

2. Metode, kas jānosaka, lai piešķirtu daudzumus, kurus var eksportēt ar kompensāciju, ir metode, kas:

a) ir vispiemērotākā produkta īpatnībām un situācijai attiecīgajā tirgū un kas ļauj, cik vien iespējams efektīvi, izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem;

b) ir vismazāk administratīvi apgrūtinoša uzņēmējiem, ievērojot administratīvās prasības;

c) nepieļauj nekādu diskrimināciju starp attiecīgajiem uzņēmējiem.

3. Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var būt atšķirīgas atkarībā no galamērķa, ja tas vajadzīgs situācijas dēļ pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašo prasību dēļ. Kompensācijas nosaka saskaņā ar Līguma 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Kompensācijas drīkst noteikt:

a) pēc regulāriem starplaikiem;

b) uzaicinot uz produktu izsoli, attiecībā uz kuriem minētā procedūra ir nosacīta iepriekš.

Vajadzības gadījumā Komisija pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas starplaikā var izdarīt grozījumus eksporta kompensācijās, kas noteiktas pēc regulāriem starplaikiem.

4. Nosakot kompensācijas, ņem vērā šo:

a) pašreizējo situāciju un attīstības tendences saistībā ar:

i) rīsu un šķelto rīsu cenām un pieejamību Kopienas tirgū;

ii) rīsu un šķelto rīsu cenām pasaules tirgū;

b) rīsu tirgus kopīgās organizācijas mērķus, kuriem jānodrošina līdzsvars, kā arī cenu un tirdzniecības dabisku attīstību šajā tirgū;

c) ierobežojumus, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu;

d) nepieciešamību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū;

e) paredzētā eksporta ekonomiskos aspektus;

f) vislabvēlīgākās cenas galamērķa trešajās valstīs attiecībā uz trešo valstu importu, ciktāl tas attiecas uz 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem produktiem.

15. pants

1. Eksporta kompensācijas par 1. pantā minētajiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas apstrādes, piešķir tikai pēc pieteikuma iesniegšanas un izvešanas atļaujas uzrādīšanas.

2. Kompensācija, ko piemēro 1. pantā minētajiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas apstrādes, ir kompensācija, ko piemēro dienā, kad iesniedz pieteikumu par atļaujas saņemšanu, un attiecībā uz diferencēto kompensāciju tā ir kompensācija, ko piemēro tajā pašā dienā:

a) galamērķim, kurš norādīts atļaujā,

vai vajadzības gadījumā

b) faktiskajam galamērķim, ja tas atšķiras no galamērķa, kas norādīts atļaujā. Tādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro atļaujā norādītajam galamērķim.

Var veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu šajā punktā nosacītās elastības ļaunprātīgu izmantošanu.

3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3448/93 [11] 16. pantā noteikto procedūru 1. un 2. punkta darbības jomu var attiecināt arī uz produktiem, kas minēti 1. pantā un ko eksportē kā preces, kuras minētas IV pielikumā. Saskaņā ar minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

4. Atkāpes no 1. un 2. punkta prasībām var piešķirt tad, ja par produktiem eksporta kompensācijas maksā sakarā ar pārtikas atbalsta pasākumiem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

16. pants

1. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt korektīvo summu, kas piemērojama eksporta kompensācijām. Taču, ja vajadzīgs, Komisija var grozīt šīs korektīvās summas.

2. Pirmās daļas prasības var piemērot 1. pantā minētajiem produktiem, ko eksportē kā preces, kuras minētas IV pielikumā.

17. pants

1. Kompensāciju par 1. panta a) un b) apakšpunktā minētajiem produktiem izmaksā tad, kad ir iesniegts pierādījums tam, ka:

a) produkti ir iegūti tikai un vienīgi Kopienā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [12] 23. panta nozīmē, izņemot gadījumos, uz kuriem attiecas minētā panta 6. punkts;

b) produkti ir eksportēti no Kopienas;

c) attiecībā uz diferencētu kompensāciju produkti nogādāti atļaujā norādītajā galamērķī vai arī citā galamērķī, attiecībā uz kuru kompensācija ir noteikta, neierobežojot 2. punkta b) apakšpunkta prasības. Tomēr attiecībā uz šo noteikumu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var pieļaut izņēmumus ar noteikumu, ka ir noteikti nosacījumi, saskaņā ar kuriem piedāvā līdzvērtīgas garantijas.

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var nosacīt papildnoteikumus.

2. Eksporta kompensācijas nepiešķir par rīsiem, kas importēti no trešām valstīm un atkārtoti izvesti uz trešām valstīm, ja vien izvedējs neiesniedz pierādījumu, ka:

a) eksportējamais produkts un iepriekš importētais produkts ir viens un tas pats; un

b) nodokļi ir iekasēti tad, kad preces laida brīvā apgrozībā.

Tādos gadījumos kompensācija par katru produktu ir pielīdzināma nodokļiem, kas iekasēti importējot, ja minētie nodokļi ir mazāki par piemērojamo kompensāciju. Ja iekasētie nodokļi importējot ir lielāki par piemērojamo kompensāciju, minētos nodokļus piemēro.

18. pants

To, ka tiek ievēroti daudzuma ierobežojumi, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, ņemot vērā izvešanas atļaujas, kas izsniegtas par noteiktiem pārskata periodiem, kuri ir spēkā attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz to saistību izpildi, kuras izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma, atsauces perioda beigšanās neietekmē izvešanas atļauju derīgumu.

19. pants

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, ieskaitot noteikumus par to eksportējamo daudzumu atkārtotu sadali, kas nav piešķirti vai izmantoti. Tādos sīki izstrādātos noteikumos var iekļaut noteikumus attiecībā uz to, kādai jābūt to produktu kvalitātei, kuri ir piemēroti eksporta kompensācijas saņemšanai.

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru groza IV pielikumu.

III iedaļa

Kopīgi noteikumi

20. pants

1. Ciktāl tas nepieciešams rīsu tirgus kopīgās organizācijas pareizai darbībai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto balsošanas kārtību var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot ievešanu pārstrādei vai izvešanu pārstrādei attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, ja 1. punktā minētā situācija izrādās ārkārtēji steidzama un ievešana pārstrādei vai izvešana pārstrādei rada vai var radīt traucējumus Kopienas tirgū, tad Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas lemj par vajadzīgajiem pasākumiem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Padomi un dalībvalstis informē par šādiem pasākumiem, kas ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un ko piemēro nekavējoties. Ja Komisija saņem pieprasījumu no dalībvalsts, tā pieņem par to lēmumu nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Nedēļas laikā pēc dienas, kad dalībvalstis saņēmušas paziņojumu, jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumu. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var apstiprināt, grozīt vai atcelt Komisijas lēmumu.

Ja Padome nav pieņēmusi lēmumu trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad tā saņēma Komisijas lēmumu, uzskata, ka Komisijas lēmums ir atcelts.

21. pants

1. Vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi un sīki izstrādātie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz to produktu tarifikāciju, uz kuriem attiecas šī regula. Tarifa nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, ieskaitot I pielikumā minētās definīcijas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

2. Ja vien šajā regulā vai saskaņā ar to noteiktajos noteikumos nav noteikts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts šis:

a) iekasēt jebkuru tādu maksu, kurai ir muitas nodoklim līdzvērtīga ietekme;

b) piemērot jebkuru tādu daudzuma ierobežojumu vai pasākumu, kam ir līdzvērtīga ietekme.

22. pants

1. Ja viena vai vairākas 1. pantā minēto produktu kvotas vai cenas pasaules tirgū sasniedz līmeni, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienas tirgus apgādei, un šī situācija var turpināties un pasliktināties, var veikt attiecīgus pasākumus. Šādus pasākumus var veikt kā aizsardzības pasākumu galējas nepieciešamības gadījumā.

2. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

23. pants

1. Ja viena vai vairāku 1. pantā minēto produktu importa vai eksporta dēļ Kopienas tirgū ir radušies vai var rasties nopietni traucējumi, kas var apdraudēt Līguma 33. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, tad tirdzniecībā valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, drīkst piemērot attiecīgus pasākumus, līdz šāds traucējums vai iespējams traucējums ir novērsts.

2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pati pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par vajadzīgajiem pasākumiem. Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kuri ir piemērojami nekavējoties. Ja Komisija no kādas dalībvalsts saņem pieprasījumu, tā pieņem lēmumu par to triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

3. Jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē Komisijas pieņemto lēmumu par pasākumiem triju darbdienu laikā pēc dienas, kad dalībvalstis saņēma paziņojumu. Padome sanāk nekavējoties. Pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, Padome var grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu viena mēneša laikā pēc dienas, kad Padomei par to ir paziņots.

4. Saskaņā ar šo pantu noteiktos noteikumus piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

24. pants

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

25. pants

1. Dalībvalstis un Komisija cita citai nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu un lai izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz rīsiem.

2. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kāda informācija ir vajadzīga un kā tā paziņojama un izplatāma.

26. pants

1. Komisijai palīdz Labības nozares pārvaldības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju [13] 25. pantu, še turpmāk "Komiteja".

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir viens mēnesis.

3. Komiteja nosaka savu reglamentu.

27. pants

Komiteja var apsvērt jebkuru jautājumu, ko tai nodevis tās priekšsēdētājs pēc savas ierosmes vai saskaņā ar dalībvalsts pārstāvja pieprasījumu.

28. pants

Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka pasākumus, kas ir gan vajadzīgi, gan pamatoti, lai ārkārtējā situācijā atrisinātu praktiskas un īpašas problēmas.

Tādos pasākumos var būt atkāpes no dažām šīs regulas daļām, bet tikai tiktāl un tādu laika posmu, cik tas noteikti vajadzīgs.

29. pants

Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un noteikumus, kas pieņemti tās īstenošanai, piemēro izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot to saistības saskaņā ar šo regulu.

30. pants

Šo regulu piemēro tā, lai vienlaikus attiecīgi ņemtu vērā mērķus, kas izklāstīti Līguma 33. un 131. pantā.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

1. Regula (EK) Nr. 3072/95 un Regula (EK) Nr. 3073/95 ir atcelta.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā doto korelācijas tabulu.

2. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt pārejas posma pasākumus.

32. pants

1. Laika posmā no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. jūlijam daudzumus, ko iepērk intervences aģentūras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3072/95 4. pantu, ierobežo līdz 100000 tonnām.

2. Komisija, ņemot vērā bilanci, kas atspoguļo tirgus situāciju, var mainīt 1. punktā minēto daudzumu. Piemēro 26. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

33. pants

1. Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no 2004./2005. tirdzniecības gada.

Taču 9. un 32. pantu piemēro no 2004. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 29. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] Atzinums sniegts 2003. gada 5. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV C 208, 3.9.2003., 72. lpp.

[3] Atzinums sniegts 2003. gada 2. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 329, 30.12.1995., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 411/2002 (OV L 62, 5.3.2002., 27. lpp.).

[5] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

[6] OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

[7] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[8] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[9] OV L 329, 30.12.1995., 33. lpp.

[10] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

[11] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 15. lpp.).

[12] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[13] OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Definīcijas,

kas minētas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā

1) a) Nelobīti rīsi ir rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa.

b) Lobīti rīsi ir nelobīti rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa. Piemēram, šis termins attiecināms uz rīsiem ar standartapzīmējumu "brown rice", "cargo rice", "loonzain" un "riso sbramato".

c) Daļēji slīpēti rīsi ir nelobīti rīsi, kuriem ir noņemta miziņa, daļa no dīgļa un viss vai daļa no augļapvalka ārējiem slāņiem, bet ne iekšējie slāņi.

d) Pilnīgi noslīpēti rīsi ir nelobīti rīsi, kuriem noņemta miziņa, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis, ja tie ir garengraudu vai vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem gareniskas baltas svītras var būt palikušas ne vairāk kā 10 % graudu.

2) a) Apaļgraudu rīsi ir rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2.

b) Vidējgraudu rīsi ir rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība nav lielāka par 3.

c) Garengraudu rīsi ir:

i) garengraudu rīsi A — rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3;

ii) garengraudu rīsi B — rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir vienāda ar 3 vai lielāka par to.

d) Graudu mērīšana ir graudu mērīšana, ko veic pilnīgi noslīpētiem rīsiem, izmantojot šādu metodi:

i) ņem reprezentatīvu paraugu no partijas;

ii) paraugu izsijā, lai paliktu tikai veseli graudi, ieskaitot nenobriedušus graudus;

iii) mērīšanu veic divas reizes, katru reizi mērot 100 graudus, un atrod vidējo rādītāju;

iv) rezultātu izsaka milimetros, kas noapaļoti līdz vienai desmitdaļai.

3. Šķeltie rīsi ir graudu fragmenti, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no vesela grauda vidējā garuma.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Tādu graudu un salūzušo graudu definīcija, kuriem nav nevainojama kvalitāte,

kā minēts 2. panta 1. punkta otrajā daļā

A. Veseli graudi

Graudi, no kuriem atdalīta tikai daļa gala neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā radītajiem raksturlielumiem.

B. Lobīti graudi

Graudi, no kuriem atdalīts viss gals.

C. Salūzušie graudi jeb fragmenti

Graudi, no kuriem atdalīta daļa, kas ir lielāka nekā gals; pie salūzušajiem graudiem pieder:

- lieli šķelti graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet neveido veselu graudu),

- vidējlieli šķelti graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kas ir mazākas par "lielu šķeltu graudu" minimālo lielumu),

- smalki šķelti graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm),

- fragmenti (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); šai definīcijai atbilst šķelti graudi (daļas, kas radušās, graudam šķeļoties garenvirzienā).

D. Zaļi graudi

Graudi, kas nav pilnīgi nobrieduši.

E. Graudi ar dabisku anomāliju

Dabiska anomālija ir anomālija, kas ir vai nav mantota, salīdzinot ar šķirnei raksturīgām morfoloģiskajām pazīmēm.

F. Kaļķaini graudi

Graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir neskaidra un kaļķaina.

G. Sarkani svītroti graudi

Graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans, dažādas intensitātes un toņu svītrojums.

H. Plankumaini graudi

Graudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas riņķis; pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols.

I. Iekrāsoti graudi

Graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabiskā krāsa ir acīmredzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par plankumiem uzskatāmas arī tumši melnas svītras. Ja plankumu krāsa ir pietiekami spilgta (melna, rozā, sarkanbrūna), lai to uzreiz pamanītu, un ja plankumi klāj ne mazāk kā pusi grauda virsmas, tad graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem.

J. Dzeltenie graudi

Dzeltenie graudi ir tie, kuru dabiskā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kuri ir ieguvuši citrona vai apelsīndzeltenu toni.

K. Dzintarkrāsas graudi

Dzintarkrāsas graudi ir tādi, kuru krāsa pa visu virsmu ir nedaudz vienmērīgi mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; šo izmaiņu rezultātā graudi ieguvuši gaišu dzintardzeltenu krāsu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Nelobītu rīsu standarta kvalitātes definīcija

Standarta kvalitātes nelobīti rīsi:

a) ir labas, tirdzniecībai atbilstošas kvalitātes rīsi bez smaržas;

b) ir rīsi ar mitruma saturu augstākais 13 %;

c) ir rīsi, kuru ražība ir 63 svara % pilnīgi noslīpētu rīsu veselos graudos (ar 3 % lobītu graudu pielaidi), no kuriem dažiem masas procentiem pilnīgi noslīpēto rīsu graudu nav nevainojamas kvalitātes:

—nelobītu rīsu kaļķaini graudi ar KN kodiem KN 10061027 un KN 10061098: | 1,5 % |

—nelobītu rīsu kaļķaini graudi ar KN kodiem, kas nav KN 10061027 un KN 10061098: | 2,0 % |

—sarkani svītroti graudi: | 1,0 % |

—plankumaini graudi: | 0,50 % |

—iekrāsoti graudi: | 0,25 % |

—dzeltenie graudi: | 0,02 % |

—dzintarkrāsas graudi: | 0,05 % |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

KN kods | Apraksts |

ex0403 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena un krējuma produkti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu: |

040310 | - Jogurts: |

04031051 līdz04031099 | Aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu |

040390 | - Citi: |

04039071 līdz04039099 | Aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu |

ex1704 | Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas: |

17049051 līdz17049099 | Citi |

ex1806 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot preces apakšpozīcijās 180610, 18062070, 18069060, 18069070 un 18069090 |

ex1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur vai satur mazāk nekā 40 svara % kakao, aprēķinot pēc pilnīgi attaukotas bāzes, un kas nav ne minēti, ne iekļauti kur citur; pārtikas produkti, kuri gatavoti no precēm, kas minētas pozīcijās 0401–0404, un kuri nesatur kakao vai satur mazāk nekā 5 svara % kakao, aprēķinot pēc pilnīgi attaukotas bāzes, un kuri nav ne minēti, ne iekļauti kur citur: |

19011000 | - Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

19012000 | - Maisījumi un mīklas maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai, kas minētas pozīcijā Nr. 1905 |

190190 | - Citi: |

19019011 līdz19019019 | Iesala ekstrakts |

| Citi: |

19019099 | Citi: |

ex1902 | Pasta, arī termiski apstrādāta vai ar (gaļas vai citu produktu) pildījumu, vai citādi sagatavota, kā, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, itāļu pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots: |

19022091 | Termiski apstrādāta |

19022099 | Citi |

190230 | - Cita pasta |

19024090 | Cits |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot labību vai labības produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā, vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus un rupja maluma miltus), iepriekš vārīta vai citādi sagatavota, kas nav ne minēta, ne iekļauta kur citur |

ex1905 | Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi, ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

19059020 | Hostijas, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti |

ex2004 | Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, saldēti, kas nav produkti pozīcijā Nr. 2006 |

| - Kartupeļi: |

| Citi: |

20041091 | Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex2005 | Citi dārzeņi, kas sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, nesasaldēti, kas nav produkti pozīcijā Nr. 2006 |

| - Kartupeļi: |

20052010 | Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex2101 | Kafijas, tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mate bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

210112 | Izstrādājumi uz tādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes: |

21011298 | Citi |

210120 | - Tējas vai mate ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mate bāzes: |

21012098 | Citi |

210500 | Saldējums vai citāds pārtikas ledus, ar kakao vai bez tā |

2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas nav ne minēti, ne iekļauti kur citur: |

| - Citi: |

21069010 | Siera fondī |

| Citi: |

21069092 | Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |

21069098 | Citi |

ex3505 | Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, uzbriedinātas cietes); līmes, kuru pamatā ir cietes vai dekstrīni, vai citas modificētās cietes, izņemot cietes ar Nr. 35051050 |

ex3809 | Apretēšanas līdzekļi, krāsvielas nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi ražojumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kurus izmanto tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuri nav ne minēti, ne iekļauti kur citur: |

380910 | - kam pamatā ir vielas ar cietes īpašībām |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EK) Nr. 3072/95 | Šī regula |

1. pants | 1. un 2. pants |

2. pants | 3. pants |

3. pants | 6. pants |

4. pants | 7. pants |

5. pants | 8. pants |

6. pants | — |

— | 4. pants |

7. pants | — |

8.a pants | 6. pants |

8.b pants | 7. pants |

8.c pants | 8. pants |

8.d pants | 9. pants |

8.e pants | — |

9. pants | 10. pants |

10. pants | 5. pants |

— | 9. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 12. pants |

13. pants | 14., 15., 16., 17., 18. un 19. pants |

14. pants | 20. pants |

15. pants | 21. pants |

16. pants | 22. pants |

17. pants | 23. pants |

18. pants | — |

19. pants | 24. pants |

— | — |

21. pants | 25. pants |

22. pants | 26. pants |

23. pants | 27. pants |

— | 28. pants |

24. pants | 30. pants |

25. pants | 31. pants |

26. pants | 29. pants |

— | 32. pants |

27. pants | 33. pants |

A pielikums | I pielikums |

— | — |

B pielikums | IV pielikums |

C pielikums | V pielikums |

Regula (EK) Nr. 3073/95 | Šī regula |

1. pants | III pielikums |

Pielikums | II pielikums |

--------------------------------------------------