32002L0063

Komisijas Direktīva 2002/63/EK

(2002. gada 11. jūlijs),

ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvu 76/895/EEK par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/57/EK [2], un jo īpaši tās 6. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu maksimālo līmeņu noteikšanu labībā un uz tās [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2002/42/EK [4], un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un uz tiem [5], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/42/EK, un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par maksimālā pesticīdu atlikumu līmeņa noteikšanu zināmos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/42/EK, un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1) Direktīvā 76/895/EEK, Direktīvā 86/362/EEK, Direktīvā 86/363/EEK un Direktīvā 90/642/EEK paredzētas oficiālas pārbaudes un kontroles, lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atlieku līmeņiem augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem. Tajās arī paredzēts, ka Komisija var noteikt Kopienas metodes paraugu ņemšanai.

(2) Pesticīdu atlieku paraugu ņemšanas metodes ir noteiktas ar Komisijas 1979. gada 24. jūlija Direktīvu 79/700/EEK, kas nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlikumu oficiālai kontrolei augļos un dārzeņos un uz tiem [7].

(3) Ir lietderīgi atjaunināt minētās metodes, lai atspoguļotu tehnikas attīstību un lai noteiktu paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos, kā arī citos augu izcelsmes produktos.

(4) Paraugu ņemšanas metodes, lai noteiktu, vai pesticīdu atlieku līmenis atbilst maksimāli pieļaujamiem atlieku līmeņiem (MRL), ir izveidojusi un apstiprinājusi Pārtikas kodeksa komisija [8]. Komisija atbalstījusi ieteiktās metodes un tām piekritusi. Ir lietderīgi aizstāt esošos paraugu ņemšanas noteikumus ar tiem, ko izveidojusi un apstiprinājusi Pārtikas kodeksa komisija.

(5) Direktīva 79/700/EEK tādēļ ir jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.

(6) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā paredzētie noteikumi ir piemērojami augu un dzīvnieku izcelsmes produktu paraugu ņemšanai, lai noteiktu pesticīdu atlieku līmeni Direktīvā 76/895/EEK, Direktīvā 86/362/EEK, Direktīvā 86/363/EEK un Direktīvā 90/642/EEK paredzētajiem mērķiem un lai neietekmētu paraugu ņemšanas stratēģiju, paraugu ņemšanas līmeņus un biežumu, kas noteikts III un IV pielikumā Padomes Direktīvā 96/23/EK [9] par pasākumiem, lai pārraudzītu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos.

2. pants

Dalībvalstis prasa, lai paraugu ņemšanu pārbaudēm, kas paredzētas Direktīvas 76/895/EEK 6. pantā, Direktīvas 86/362/EEK 8. pantā, Direktīvas 86/363/EEK 8. pantā un Direktīvas 90/642/EEK 6. pantā, izdarītu saskaņā ar šīs direktīvas pielikumā aprakstītajām metodēm.

3. pants

Direktīva 79/700/EEK ir atcelta.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2003. gada 1. janvārim. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.

Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2002. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp.

[2] OV L 244, 29.9.2000., 76. lpp.

[3] OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp.

[4] OV L 134, 22.5.2002., 36. lpp.

[5] OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp.

[6] OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp.

[7] OV L 207, 15.8.1979., 26. lpp.

[8] Pārtikas kodeksa komisijas dokuments CAC/GL 33–1999. FAO Rome. ftp://ftp.fao.org/codex/standard/volume2a/en/GL_033e.pdf.

[9] OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

AUGU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTU PARAUGU ŅEMŠANAS METODES PESTICĪDU ATLIEKU NOTEIKŠANAI, LAI PĀRBAUDĪTU ATBILSTĪBU MRL

1. MĒRĶIS.

Paraugus, kas paredzēti pesticīdu atlieku līmeņu oficiālajai kontrolei augļos, dārzeņos un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem, ņem saskaņā ar turpmāk aprakstītajām metodēm.

Minēto paraugu ņemšanas procedūru mērķis ir nodrošināt reprezentatīva parauga iegūšanu no partijas analīzei, lai noteiktu atbilstību maksimāli pieļaujamiem pesticīdu atlieku līmeņiem (MRL), kas noteikti Padomes Direktīvas 76/895/EEK, Padomes Direktīvas 86/362/EEK, Padomes Direktīvas 86/363/EEK un Padomes Direktīvas 90/642/EEK pielikumos, un, ja nepastāv Kopienas MRL, atbilstību citiem MRL, tādiem kā Pārtikas kodeksa komisijas noteiktie. Noteiktās metodes un procedūras iekļauj tās, ko ieteikusi Pārtikas kodeksa komisija.

2. PRINCIPI.

Kopienas MRL pamatojas uz labas lauksaimniecības prakses datiem, un izejmateriālus, kā arī no tiem iegūto pārtiku, kas atbilst MRL, uzskata par toksikoloģiski pieņemamiem.

Augu, olu vai piena produktu MRL ņem vērā maksimālo līmeni, kas sagaidāms apvienotā paraugā, kurš iegūts no daudzām apstrādātā produkta vienībām un kuram jābūt reprezentatīvam attiecībā uz vidējo atlieku līmeni partijā. Gaļas un putnu gaļas MRL ņem vērā maksimālo līmeni, kas sagaidāms atsevišķi apstrādātu dzīvnieku vai putnu audos.

Tātad gaļas un putnu gaļas MRL piemēro kopējam paraugam, kas iegūts no viena primārā parauga, bet augu produktu, olu un piena produktu MRL piemēro apvienotam paraugam, kas iegūts no viena līdz desmit primārajiem paraugiem.

3. TERMINU DEFINĪCIJAS.

Analizējamā daļa

Reprezentatīvs materiāla daudzums, kas paņemts no analītiskā parauga un kas ir atlieku koncentrācijas mērīšanai piemērotā lielumā.

Piezīme:

Analizējamās daļas paņemšanai var izmantot parauga ņemšanas ierīci.

Analītiskais paraugs

Materiāls, kas sagatavots analīzei no laboratorijas parauga, atdalot no analizējamā produkta tā daļu [1] [2], kuru pēc tam jauc, maļ, sīki sakapā utt., lai ar minimālu parauga ņemšanas kļūdu paņemtu analizējamās daļas.

Piezīme:

Analītiskā parauga sagatavošanai jāatspoguļo procedūra, kas izmantota, nosakot MRL, un tādēļ analizējamā produkta daļā var iekļaut daļas, ko parasti nepatērē.

Kopējais paraugs/apvienotais paraugs

Produktiem, kas nav gaļa un putnu gaļa, apvienots un labi sajaukts no partijas ņemto primāro paraugu apvienojums. Uzskata, ka gaļai un putnu gaļai primārais paraugs ir līdzvērtīgs kopējam paraugam.

Piezīmes:

a) no primārajiem paraugiem ir jāiegūst pietiekami daudz materiāla, lai no kopējā parauga varētu paņemt visus laboratorijas paraugus;

b) ja primāro paraugu savākšanas laikā sagatavo atsevišķus laboratorijas paraugus, kopējais paraugs ir laboratorijas paraugu konceptuālā summa paraugu ņemšanas laikā no partijas.

Laboratorijas paraugs

Paraugs, ko nosūta laboratorijai vai saņem laboratorija. Reprezentatīvs materiāla daudzums, kas paņemts no kopējā parauga.

Piezīmes:

a) laboratorijas paraugs var būt viss kopējais paraugs vai tā daļa;

b) vienības nav jāsagriež vai jāsalauž, lai veidotu laboratorijas paraugu(-us), izņemot gadījumu, ja vienību sadalīšana ir norādīta 3. tabulā;

c) var sagatavot paralēlus laboratorijas paraugus.

Partija

Pārtikas materiāla daudzums, kas nosūtīts vienā laikā un par ko ir zināms vai par ko paraugu ņēmējs uzskata, ka šim materiālam ir viendabīgas īpašības, piemēram, izcelsme, ražotājs, šķirne, iepakotājs, iepakojuma veids, marķējums, nosūtītājs utt. Aizdomīga partija ir partija, par ko kāda iemesla dēļ ir aizdomas, ka tā satur pārāk lielu daudzumu atlieku. Neaizdomīga partija ir partija, par kuru nav iemesla aizdomām, ka tā varētu saturēt pārāk lielu daudzumu atlieku.

Piezīmes:

a) ja sūtījums sastāv no partijām, ko var identificēt par tādām, kuru izcelsme ir no dažādiem audzētājiem utt., katra partija ir jāapskata atsevišķi;

b) sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām partijām;

c) ja lielā sūtījumā katras partijas lielums vai robežas ir grūti nosakāmas, katru no vairākiem vagoniem, kravas mašīnām, kuģu kravām utt. var uzskatīt par atsevišķu partiju;

d) partiju var sajaukt, piemēram, šķirošanas vai ražošanas procesā.

Primārais paraugs/elementārparaugs

Viena vai vairākas vienības, kas ņemtas no vienas vietas partijā.

Piezīmes:

a) vietu, no kuras partijā ņem primāro paraugu, vēlams izvēlēties pēc nejaušās izvēles, bet, ja tas fiziski nav izdarāms, tam jābūt no nejauši izvēlētas vietas partijas pieejamās daļās;

b) primārajam paraugam vajadzīgo vienību skaitu nosaka vajadzīgo laboratorijas paraugu minimālais lielums un skaits;

c) augu, olu un piena produktiem, ja no partijas ņem vairāk nekā vienu primāro paraugu, katram jāveido apmēram vienāda daļa kopējā paraugā;

d) vienības var iedalīt pēc nejaušās izvēles, lai sagatavotu paralēlos laboratorijas paraugus primārā(-o) parauga(-u) savākšanas laikā, ja vienības ir vidēji lielas vai lielas un ja kopējā parauga samaisīšana laboratorijas paraugu(-us) nepadara reprezentatīvāku(-us) vai ja vienības (piemēram, olas, mīkstus augļus) maisot varētu sabojāt;

e) ja primāros paraugus ņem intervālos partijas iekraušanas vai izkraušanas laikā, parauga ņemšanas "vieta" ir laika punkts;

f) vienības nav jāsagriež vai jāsalauž, lai veidotu primāro(-os) paraugu(-us), izņemot gadījumu, ja vienību sadalīšana ir norādīta 3. tabulā.

Paraugs

Viena vai vairākas vienības, izraudzītas no vienību kopuma, vai materiāla daļa, izraudzīta no lielāka materiāla daudzuma. Lai izpildītu šos ieteikumus, reprezentatīvam paraugam ir jābūt reprezentatīvam attiecībā uz partiju, kopējo paraugu, dzīvnieku utt. saistībā ar tā pesticīdu atlieku saturu, bet ne obligāti saistībā ar citiem raksturlielumiem.

Paraugu ņemšana

Procedūra, ko izmanto, lai ņemtu un izveidotu paraugu.

Parauga ņemšanas ierīce:

i) rīks, piemēram, liekšķere, kauss, zonde, nazis vai dakšiņa, ko izmanto lai izņemtu vienību no berama materiāla, no iepakojumiem (piemēram, mucas, lieli sieri) vai no gaļas vai putnu gaļas vienībām, kas ir pārāk lielas, lai tās ņemtu par primārajiem paraugiem;

ii) rīks, piemēram, paraugu sadalītājs, ko izmanto, lai sagatavotu laboratorijas paraugu no kopējā parauga vai lai sagatavotu analizējamo daļu no analītiskā parauga.

Piezīmes:

a) specifiskas paraugu ņemšanas ierīces ir aprakstītas ISO [3] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1979. Starptautiskais standarts ISO 950: Labība – paraugu ņemšana (graudu veidā). [4] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1979. Starptautiskais standarts ISO 951: Pākšaugi maisos – paraugu ņemšana. [5] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1980. Starptautiskais standarts ISO 1839: Paraugu ņemšana – tēja. un IDF [6] Starptautiskā piensaimnieku federācija, 1995. Starptautiskais IDF standarts 50C: Piens un piena produkti – paraugu ņemšanas metodes. standartos;

b) tādiem materiāliem kā vaļējas lapas paraugu ņēmēja roku var uzskatīt par paraugu ņemšanas ierīci.

Paraugu ņēmējs

Persona, kas mācījusies paraugu ņemšanas procedūras un ko vajadzības gadījumā attiecīgās iestādes pilnvarojušas ņemt paraugus.

Piezīme:

Paraugu ņēmējs atbild par visām procedūrām līdz laboratorijas parauga(-u) sagatavošanai, iepakošanai un nogādei, kā arī par minētajām procedūrām. Paraugu ņēmējam ir jāsaprot, ka ir nepieciešams konsekventi turēties pie noteiktajām paraugu ņemšanas procedūrām, viņam ir jānodrošina pilnīga dokumentācija par paraugiem un cieši jāsadarbojas ar laboratoriju.

Parauga lielums

Vienību skaits vai materiāla daudzums, kas veido paraugu.

Mērvienība

Partijas mazākā atsevišķā daļa, ko var paņemt, lai veidotu visu primāro paraugu vai tā daļu.

Piezīmes:

Vienības jāidentificē šādi:

a) svaigi augļi un dārzeņi. Katrs vesels auglis, dārzenis vai to dabīgais ķekars (piem., vīnogām) veido vienību, izņemot, ja tie ir pārāk mazi. Iepakotu mazu produktu vienības var identificēt, kā norādīts d) piezīmē. Ja parauga ņemšanas ierīci var izmantot, nesabojājot materiālu, vienības var veidot ar šo ierīci. Atsevišķas olas, svaigi augļi vai dārzeņi nav jāsagriež vai jāsasit, lai veidotu vienības;

b) lieli dzīvnieki vai to daļas vai orgāni. Vienību veido noteikta vesela ķermeņa daļa vai orgāns, vai tā daļa. Lai veidotu vienības, ķermeņa daļas vai orgānus var sagriezt;

b) nelieli dzīvnieki vai to daļas vai orgāni. Katrs nesadalīts liemenis vai dzīvnieka ķermeņa daļa vai orgāns kopumā var veidot vienību. Ja vienības ir iepakojumā, tās var identificēt kā turpmāk minēts d) piezīmē. Ja parauga ņemšanas ierīci var izmantot, nesabojājot atlikumu, vienības var veidot ar šo ierīci;

d) iepakoti materiāli. Par vienībām pieņem mazākos atsevišķos iepakojumus. Ja mazākie iepakojumi ir ļoti lieli, no tiem paraugus jāņem kā no beramā materiāla, kā minēts e) piezīmē. Ja mazākie iepakojumi ir ļoti mazi, vienību var veidot vairāki iepakojumi;

e) beramie materiāli un lieli iepakojumi (piemēram, mucas, sieri utt.), kas atsevišķi ir pārāk lieli, lai tos ņemtu par primārajiem paraugiem. Vienības veido ar parauga ņemšanas ierīci.

4. PARAUGA ŅEMŠANAS PROCEDŪRAS [7] ISO ieteikumus graudu (skat. 3. zemsvītras piezīmi) un citu preču, ko nosūta nefasētas, paraugu ņemšanai var pieņemt vajadzības gadījumā..

4.1. Piesardzības pasākumi.

Visos posmos ir jānovērš paraugu piesārņošana, jo tā var ietekmēt analītiskos rezultātus. Paraugi, kuru atbilstība ir jāpārbauda, ir jāņem atsevišķi.

4.2. Primāro paraugu savākšana.

Minimālais primāro paraugu skaits, kas jāņem no partijas, ir noteikts 1. tabulā vai aizdomīgai gaļai vai putnu gaļai noteikts 2. tabulā. Katrs primārais paraugs ir jāņem no nejauši izraudzītas vietas partijā, ciktāl tas praktiski izdarāms. Primārajiem paraugiem jāsatur pietiekami daudz materiāla, lai nodrošinātu no partijas vajadzīgo laboratorijas paraugu(-us).

Piezīme:

Paraugu ņemšanai vajadzīgās ierīces graudiem [8] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1979. Starptautiskais standarts ISO 950: Labība – paraugu ņemšana (kā graudiem)., pākšaugiem [9] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1979. Starptautiskais standarts ISO 951: Pākšaugi maisos – paraugu ņemšana. un tējai [10] Starptautiskā standartizācijas organizācija, 1980. Starptautiskais standarts ISO 1839: Paraugu ņemšana – tēja. ir aprakstītas ISO ieteikumos, un piena produktiem [11] Starptautiskā piensaimnieku federācija, 1995. Starptautiskais IDF standarts 50C: Piens un piena produkti – paraugu ņemšanas metodes. vajadzīgās ierīces ir aprakstītas IDF.

1. tabula No partijas ņemamo primāro paraugu minimālais skaits

| No partijas ņemamo primāro paraugu minimālais skaits |

a)gaļa un putnu gaļa

Neaizdomīga partija | 1 |

Aizdomīga partija | Nosaka saskaņā ar 2. tabulu |

b)citi produkti

i)iepakoti vai berami produkti, ko var uzskatīt par labi sajauktiem vai viendabīgiem | 1 (partija var būt sajaukta, piemēram, šķirošanas vai ražošanas procesā) |

ii)iepakoti vai berami produkti, kas var nebūt labi sajaukti vai viendabīgi | Produktiem, kas sastāv no lielām vienībām un kas ir vienīgi augu izcelsmes primārās pārtikas preces, primāro paraugu minimālajam skaitam ir jāatbilst minimālajam vienību skaitam, kurš ir vajadzīgs laboratorijas paraugam (skat. 4. tabulu) |

vai nu: |

Partijas svars kg | |

< 50 | 3 |

50–500 | 5 |

> 500 | 10 |

vai: |

Skārda kārbu, kartona kārbu vai citu konteineru skaits partijā |

1–25 | 1 |

26–100 | 5 |

> 100 | 10 |

2. tabula Nejauši izraudzīto primāro paraugu skaits, kas vajadzīgs, lai ar uzdoto varbūtību atrastu vismaz vienu neatbilstošu paraugu gaļas vai putnu gaļas partijā pie norādītās neatbilstošu atlieku sastopamības partijā

Neatbilstošu atlieku sastopamība partijā | oMinimālais paraugu skaits (n), kas vajadzīgs, lai konstatētu neatbilstošas atliekas ar šādu varbūtību: |

| | |

% | 90 % | 95 % | 99 % |

90 | 1 | — | 2 |

80 | — | 2 | 3 |

70 | 2 | 3 | 4 |

60 | 3 | 4 | 5 |

50 | 4 | 5 | 7 |

40 | 5 | 6 | 9 |

35 | 6 | 7 | 11 |

30 | 7 | 9 | 13 |

25 | 9 | 11 | 17 |

20 | 11 | 14 | 21 |

15 | 15 | 19 | 29 |

10 | 22 | 29 | 44 |

5 | 45 | 59 | 90 |

1 | 231 | 299 | 459 |

0,5 | 460 | 598 | 919 |

0,1 | 2301 | 2995 | 4603 |

Piezīmes:

a) tabulā pieņemts, ka paraugus ņem pēc nejaušās izvēles;

b) ja 2. tabulā norādītais primāro paraugu skaits ir lielāks nekā aptuveni 10 % no vienībām partijā kopā, ņemtais primāro paraugu skaits var būt mazāks, un tas jāaprēķina šādi:

n =

n

- 1

/N

kur

n = minimālais primāro paraugu skaits, kas jāņem;

n0 = primāro paraugu skaits, kas dots 2. tabulā;

N = to vienību skaits partijā, no kā var iegūt primā ro paraugu;

c) ja ņem vienu primāro paraugu, varbūtība konstatēt neatbilstību ir līdzīga neatbilstošu atlieku sastopamībai;

d) precīzām vai alternatīvām varbūtībām vai atšķirīgai neatbilstības sastopamībai paraugu skaitu, kas jāņem, var aprēķināt no izteiksmes:

=

1 - in ,

kur p ir varbūtība un i ir neatbilstošu atlieku sastopamība partijā (abus izsaka kā daļas, nevis kā procentuālo daudzumu), un n ir paraugu skaits.

4.3. Kopējā parauga sagatavošana.

Procedūras gaļai un putnu gaļai ir aprakstītas 3. tabulā. Katru primāro paraugu uzskata par atsevišķu kopējo paraugu.

Procedūras augu produktiem, olām un piena produktiem ir aprakstītas 4. un 5. tabulā. Lai veidotu kopējo paraugu, primārie paraugi ir jāapvieno un labi jāsamaisa, cik tas praktiski iespējams.

Ja samaisīšana kopējā parauga veidošanai ir nelietderīga vai praktiski neiespējama, var rīkoties atbilstoši šādai alternatīvai procedūrai. Ja kopējā parauga maisīšanas vai sīkākas sadalīšanas procesi var sabojāt vienības (un tā ietekmēt atliekas) vai ja lielas vienības nevar samaisīt, lai veidotu viendabīgāku atlieku sadalījumu, vienības primāro paraugu ņemšanas laikā pēc nejaušās izvēles ir jāiedala paralēlajiem laboratorijas paraugiem. Tādā gadījumā izmantojamais rezultāts ir derīgo rezultātu, kas iegūti, analizējot laboratorijas paraugus, vidējais lielums.

3. tabula Gaļa un putnu gaļa: primāro paraugu apraksts un laboratorijas paraugu minimālais lielums

| Preču klasifikācija [12] | Piemēri | Tā primārā parauga veids, kas jāņem | Katra laboratorijas parauga minimālais lielums |

Primārie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti

1. | Zīdītājdzīvnieku gaļa |

Piezīme:lai kontrolētu taukos šķīstošu pesticīdu atbilstību MRL, paraugi jāņem saskaņā ar turpmāk doto 2. daļu. |

1.1. | Lieli zīdītājdzīvnieki, viss liemenis vai tā puse, parasti ≤ 10 kg | Liellopi, aitas, cūkas | Visa diafragma vai tās daļa, vajadzības gadījumā kopā ar kakla muskuli | 0,5 kg |

1.2. | Mazi zīdītājdzīvnieki, viss liemenis | Truši | Viss liemenis vai pakaļējās ceturtdaļas | 0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas |

1.3. | Zīdītāju gaļas daļas, vaļējas svaigas/atdzesētas/saldētas, iepakotas vai citādi | Liemeņa ceturtdaļas, kakla-plecu gabali, muguras-krūšu-jostas gabali, pleca daļas | Visa(-as) vienība(-as) vai lielas vienības daļa | 0,5 kg pēc atkaulošanas |

1.4. | Zīdītāju gaļas daļas, saldētas nefasētas | Liemeņa ceturtdaļas, kakla-plecu gabali | Vai nu no konteinera sasaldēts šķērsgriezums, vai arī veselas atsevišķas gaļas daļas (vai to daļas) | 0,5 kg pēc atkaulošanas |

2. | Zīdītāju tauki, iekļaujot liemeņa taukus |

Piezīme:tauku paraugus, kas ņemti, kā aprakstīts 2.1., 2.2. un 2.3. daļā, var izmantot, lai noteiktu tauku vai visa produkta atbilstību attiecīgiem MRL. |

2.1. | Lieli zīdītājdzīvnieki, veseli liemeņi vai to puse, parasti ≥ 10 kg | Liellopi, aitas, cūkas | Nieru, vēderdobuma vai zemādas tauki, izgriezti no viena dzīvnieka | 0,5 kg |

2.2. | Nelieli zīdītājdzīvnieki kaušanas apstākļos, veseli liemeņi vai to puse, < 10 kg | Vēderdobuma vai zemādas tauki no viena vai vairākiem dzīvniekiem | 0,5 kg |

2.3. | Zīdītāju gaļas daļas | Kājas, kakla-plecu gabali, muguras-krūšu- jostas gabali | Vai nu redzamie tauki, kas nogriezti no vienības(-ām), | 0,5 kg |

vai veselas vienības vai veselu vienību daļas, ja tauki nav nogriežami | 2 kg |

2.4. | Zīdītāju taukaudi, nefasēti | Vienības, kas ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci no vismaz trim vietām | 0,5 kg |

3. | Zīdītāju subprodukti. |

3.1. | Zīdītāju aknas, svaigas, atdzesētas, saldētas | Visas aknas vai aknu daļa | 0,4 kg |

3.2. | Zīdītāju nieres, svaigas, atdzesētas, saldētas | Viena vai abas nieres no viena vai diviem dzīvniekiem | 0,2 kg |

3.3. | Zīdītāju sirdis, svaigas, atdzesētas, saldētas | Veselas sirdis vai, ja tās ir lielas, tikai kambara daļa | 0,4 kg |

3.4. | Citi zīdītāju subprodukti, svaigi, atdzesēti, saldēti | Daļa vai vesela vienība no viena vai vairākiem dzīvniekiem vai šķērsgriezums, kas ņemts no nefasēta saldēta produkta | 0,5 kg |

4. | Putnu gaļa |

Piezīme:lai kontrolētu taukos šķīstošu pesticīdu atbilstību MRL, paraugi jāņem saskaņā ar turpmāk doto 5. daļu. |

4.1. | Putni, lieli liemeņi > 2 kg | Tītari, zosis, gaiļi, kapauni un pīles | Ciskas, kājas un pārējā tumšā gaļa | 0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas |

4.2. | Putni, vidēji liemeņi 500 g – 2 kg | Vistas, pērļu vistiņas, cāļi | Ciskas, kājas un pārējā tumšā gaļa no vismaz trijiem putniem | 0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas |

4.3. | Putni, nelieli liemeņi < 500 g | Paipalas, baloži | Vismaz sešu putnu liemeņi | 0,2 kg muskuļu audu |

4.4. | Putnu daļas, svaigas, atdzesētas, saldētas iepakotas mazumtirdzniecībai vai vairumtirdzniecībai | Kājas, ceturtdaļas, krūtiņas un spārni | Iepakotas vienības vai atsevišķas vienības | 0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas |

5. | Mājputnu tauki, iekļaujot ķermeņa taukus |

Piezīme:tauku paraugus, kas ņemti, kā aprakstīts 5,1. un 5,2. daļā, var izmantot, lai noteiktu tauku vai visa produkta atbilstību attiecīgiem MRL. |

5.1. | Putni kaušanas apstākļos, veseli vai liemeņa daļa | Cāļi, tītari | Vēderdobuma tauku vienības no vismaz 3 putniem | 0,5 kg |

5.2. | Putnu gaļas daļas | Kājas, baltā gaļa | Vai nu redzamie tauki, kas nogriezti no vienības(-ām) | 0,5 kg |

vai vesela(-as) vienība(-as) vai veselas(-u) vienības(-u) daļas, ja tauki nav nogriežami | 2 kg |

5.3. | Putnu taukaudi, nefasēti | | Vienības, kas ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci no vismaz trim vietām | 0,5 kg |

6. | Putnu subprodukti. |

6.1. | Pārtikā lietojami putnu subprodukti, izņemot zosu un pīļu aknu taukus un līdzīgus augstvērtīgus produktus | | Vienības no vismaz sešiem putniem vai no konteinera šķērsgriezums | 0,2 kg |

6.2. | Zosu un pīļu aknu tauki un līdzīgi augstvērtīgi produkti | | Vienība no viena putna vai no konteinera | 0,05 kg |

Pārstrādāta dzīvnieku izcelsmes pārtika

7. | Sekundāras dzīvnieku izcelsmes pārtikas preces, žāvēta gaļa. Atvasināti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, pārstrādāti dzīvnieku tauki, iekļaujot kausētus vai ekstrahētus taukus. Ražota (no vienas sastāvdaļas) dzīvnieku izcelsmes pārtika ar to apņemošo šķidrumu vai bez tā vai ar piedevām, piemēram, aromatizējošām vielām, garšvielām un garšas piedevām vai bez tām, un kas parasti ir iepriekš iepakota un gatava patērēšanai pēc kulināras apstrādes vai bez tās. Ražota (no vairākām sastāvdaļām) dzīvnieku izcelsmes pārtika; vairāku sastāvdaļu pārtiku, kas sastāv gan no dzīvnieku izcelsmes, gan no augu izcelsmes sastāvdaļām, iekļauj šeit, ja dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļa(-as) ir dominējoša(-as). |

7.1. | Zīdītāju vai putnu sasmalcināti, vārīti, konservēti, žāvēti, kausēti vai citādi pārstrādāti produkti, iekļaujot vairāku sastāvdaļu produktus | Šķiņķis, desas, malta liellopa gaļa, cāļu pastēte | Iepakotas vienības vai no konteinera reprezentatīvs šķērsgriezums, vai vienības (iekļaujot sulu, ja tāda ir), kas ņemtas ar parauga ņemšanas ierīci | 0,5 kg vai 2 kg, ja tauku saturs ir < 5 % |

4. tabula Augu produkti: primāro paraugu apraksts un laboratorijas paraugu minimālais lielums

| Preču klasifikācija [12] | Piemēri | Tā primārā parauga veids, kas jāņem | Katra laboratorijas parauga minimālais lielums |

Primārās augu izcelsmes pārtikas preces

1. | Visi svaigie augļi |

Visi svaigie dārzeņi, iekļaujot kartupeļus un cukurbietes un neiekļaujot zaļumus. |

1.1. | Nelieli svaigi produkti, vienības parasti < 25 g | Ogas, zirņi, olīvas | Veselas vienības vai iepakojumi, vai vienības, kas ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 1 kg |

1.2. | Vidēji lieli svaigi produkti, vienības parasti 25 līdz 250 g | Āboli, apelsīni | Veselas vienības | 1 kg (vismaz 10 vienības) |

1.3. | Lieli svaigi produkti, vienības parasti > 250 g | Kāposti, gurķi, vīnogas (ķekaros) | Vesela(-as) vienība(-as) | 2 kg (vismaz 5 vienības) |

2. | Pākšaugi | Žāvētas pupas; žāvēti zirņi | 1 kg |

Labības graudi | Rīsi, kvieši | 1 kg |

Koku rieksti | Izņemot kokosriekstus | 1 kg |

Kokosrieksti | 5 vienības |

Eļļas augu sēklas | Zemesrieksti | 0,5 kg |

Sēklas dzērieniem un saldumiem | Kafijas pupiņas | 0,5 kg |

3. | Zaļumi | Svaigi pētersīļi | Veselas vienības | 0,5 kg |

Pārējie, svaigi | 0,2 kg |

(par kaltētiem zaļumiem skatīt šīs tabulas 4. daļu) |

Garšvielas | Žāvētas | Veselas vienības, vai ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,1 kg |

Pārstrādāta augu izcelsmes pārtika

4. | Augu izcelsmes sekundārās pārtikas preces, žāvēti augļi, dārzeņi, zaļumi, apiņi, malti graudaugu produkti. Augu izcelsmes atvasināti produkti, tējas, zāļu tējas, augu eļļas, sulas un dažādi produkti, piem., pārstrādātas olīvas un citrusaugļu melases. Ražota (no vienas sastāvdaļas) augu izcelsmes pārtika ar to apņemošo šķidrumu vai bez tā vai ar piedevām, piemēram, aromātiskajām vielām, garšvielām un garšas piedevām vai bez tām, un kas parasti ir iepriekš iepakota un gatava patērēšanai pēc kulināras apstrādes vai bez tās. Ražota (no vairākām sastāvdaļām) augu izcelsmes pārtika, iekļaujot produktus ar dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, ja augu izcelsmes sastāvdaļa(-as) dominē, maizes un citi termiski sagatavoti graudaugu produkti. |

4.1. | Produkti ar lielu vienības vērtību | | Iepakojumi vai vienības, ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,1 kg [13] |

4.2. | Cieti neliela apjoma produkti | Apiņi, tēja, zāļu tēja | Iepakotas vienības vai vienības, ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,2 kg |

4.3. | Citi cieti produkti | Maize, milti, žāvēti augļi | Iepakojumi, vai citas veselas vienības, kas ņemtas par paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 kg |

4.4. | Šķidri produkti | Augu eļļas, sulas | Iepakotas vienības vai vienības, ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 l vai 0,5 kg |

5. tabula Olas un piena produkti: primāro paraugu apraksts un laboratorijas paraugu minimālais lielums

| Preču klasifikācija [12] | Piemēri | Tā primārā parauga veids, kas jāņem | Katra laboratorijas parauga minimālais lielums |

Primārie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti

1. | Mājputnu olas |

1.1. | Olas, izņemot paipalu un tamlīdzīgas olas | | Veselas olas | 12 veselas vistu olas, 6 veselas zosu vai pīļu olas |

1.2. | Paipalu un tamlīdzīgas olas | | Veselas olas | 24 veselas olas |

2. | Piens | | Veselas vienības vai vienības, ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 l |

Pārstrādāta dzīvnieku izcelsmes pārtika

3. | Sekundārās dzīvnieku izcelsmes pārtikas preces, sekundārie piena produkti, piemēram, vājpiens, iebiezināts piens un piena pulveris. Atvasinātie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, piena tauki, atvasinātie piena produkti, piemēram, sviests, sviesta eļļas, krējums, krējuma pulveris, kazeīns utt. Ražota (no vienas sastāvdaļas) dzīvnieku izcelsmes pārtika, ražoti piena produkti, piemēram, jogurts, sieri. Ražota (no vairākām sastāvdaļām) dzīvnieku izcelsmes pārtika, ražoti piena produkti (iekļaujot produktus ar augu izcelsmes sastāvdaļām, ja dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas dominē), piemēram, pārstrādāti siera produkti, siera pārstrādes produkti, aromatizēts jogurts, iebiezināts piens ar cukuru. |

3.1. | Šķidrs piens, piena pulveris, iebiezināts piens un krējums, krējuma saldējums, krēms, jogurts | | Iepakota(-as) vienība(-as) vai vienība(-as), ņemta(-as) ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 l (šķidrs) vai 0,5 kg (ciets) |

| i)nefasēts iebiezināts piens un iebiezināts krējums pirms parauga ņemšanas ir rūpīgi jāsamaisa, pielipušo materiālu noskrāpējot no tvertnes sienām un dibena un labi sajaucot. Ir jānoņem aptuveni 2 līdz 3 l un vēlreiz labi jāsajauc, pirms noņem laboratorijas paraugu; |

| ii)nefasēta piena pulvera paraugs ir jāņem aseptiski, sausu zondi vadot cauri pulverim vienmērīgā ātrumā; |

| iii)nefasēts krējums pirms parauga ņemšanas rūpīgi jāsamaisa ar lāpstiņu, bet jāizvairās no putošanas, kulšanas un sakulšanas sviestā. |

3.2. | Sviests un sviesta eļļa | Sviests, sūkalu sviests, ziežamās sviesta taukus saturošās taukvielas ar zemu tauku saturu, bezūdens sviesta eļļa, bezūdens piena tauki | Veselas iepakota(-as) vienība(-as) vai to daļas vai vienība(-as), ņemta(-as) ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,2 kg vai 0,2 l |

3.3. | Sieri, iekļaujot pārstrādātus sierus |

| 0,3 kg vai lielākas vienības | | Vesela(-as) vienība(-as) vai vienība(-as), sagriezta(-as) ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 kg |

| Vienības < 0,3 kg | | 0,3 kg |

| Piezīme:no sieriem ar apaļu pamatu paraugi jāņem, izdarot divus radiālus griezumus no centra. No sieriem ar taisnstūra pamatu paraugi jāņem, izdarot divus griezumus paralēli malām. |

3.4. | Šķidri, saldēti vai žāvēti olu produkti | | Vienība(-as), ņemta(-as) aseptiski ar paraugu ņemšanas ierīci | 0,5 kg |

4.4. Laboratorijas parauga sagatavošana.

Ja kopējais paraugs ir lielāks nekā ir vajadzīgs laboratorijas paraugam, tas ir jāsadala, nodrošinot reprezentatīvu daļu. To var izdarīt, izmantojot parauga ņemšanas ierīci, sadalīšanu četrās daļās vai citu piemērotu lieluma samazināšanas procesu, bet svaigu augu produktu vienības vai veselas olas nav jāsagriež vai jāsaplēš. Vajadzības gadījumā šajā posmā ir jāņem paralēlie laboratorijas paraugi, vai arī tos var sagatavot, izmantojot iepriekš aprakstīto alternatīvo procedūru. Laboratorijas paraugiem vajadzīgie minimālie lielumi ir norādīti 3., 4. un 5. tabulā.

4.5. Paraugu ņemšanas protokols.

Paraugu ņēmējam ir jāprotokolē partijas veids un izcelsme; tās īpašnieks, piegādātājs vai pārvadātājs; parauga ņemšanas datums un vieta; cita būtiska informācija. Visas atkāpes no ieteiktās parauga ņemšanas metodes ir jāprotokolē. Parakstītam protokola eksemplāram ir jābūt kopā ar katru paralēlo laboratorijas paraugu, un eksemplāram jāpaliek arī pie parauga ņēmēja. Parauga ņemšanas protokola eksemplārs jāatdod partijas īpašniekam vai viņa pārstāvim neatkarīgi no tā, vai viņiem izsniedz laboratorijas paraugu. Ja parauga ņemšanas protokolus izgatavo elektroniskā veidā, tie ir jāizplata tiem pašiem saņēmējiem, un jāsaglabā līdzīga pārbaudāma audita posmu izsekojamība.

4.6. Laboratorijas parauga iepakošana un pārsūtīšana.

Laboratorijas paraugs jāievieto tīrā, inertā konteinerā, kas nodrošina aizsardzību no piesārņojuma, bojājumiem un iztecēšanas. Konteiners ir jāaizzīmogo, cieši jāpiestiprina marķējums un jāpievieno parauga ņemšanas protokols. Ja izmanto svītru kodu, ir ieteicams sniegt arī burtu un ciparu informāciju. Paraugs jānogādā laboratorijā, cik drīz vien iespējams. Ir jāizvairās no sabojāšanas pārsūtot, piem., svaigi paraugi ir jāglabā aukstumā, un sasaldētiem paraugiem jāpaliek sasaldētiem. Gaļas un putnu gaļas paraugi pirms nosūtīšanas jāsasaldē, ja vien tos netransportē uz laboratoriju, pirms var notikt sabojāšanās.

4.7. Analītiskā parauga sagatavošana.

Laboratorijas paraugam ir jāpiešķir identifikācijas numurs, kas kopā ar saņemšanas datumu un parauga lielumu ir jāpievieno parauga ņemšanas protokolam. Analizējamās preces daļa [16] [17] 13, t.i., analītiskais paraugs, ir jāatdala, cik drīz vien iespējams. Ja atlieku līmenis ir jāaprēķina, iekļaujot daļas, kas nav analizētas [12] Piemēram, kauleņaugļu kauliņus neanalizē, bet atlieku līmeni aprēķina, pieņemot, ka tie ir iekļauti, bet atliekas nesatur. Skat. 12. zemsvītras piezīmi., ir jāprotokolē atdalīto daļu svars.

4.8. Analizējamās daļas sagatavošana un glabāšana.

Analītiskais paraugs attiecīgā gadījumā ir jāsasmalcina un labi jāsamaisa, lai varētu paņemt reprezentatīvas analizējamās daļas. Analizējamās daļas lielums ir jānosaka atbilstīgi analīzes metodei un samaisīšanas efektivitātei. Sasmalcināšanas un samaisīšanas metodes ir jāprotokolē, un tās nedrīkst ietekmēt analītiskajā paraugā esošās atliekas. Attiecīgā gadījumā analītiskais paraugs ir jāapstrādā īpašos apstākļos, piem., temperatūrā, kas mazāka par nulli, lai līdz minimumam samazinātu negatīvās ietekmes. Ja apstrāde var ietekmēt atliekas un ja praktiskas alternatīvas procedūras nav pieejamas, analizējamo daļu var veidot veselas vienības vai no veselām vienībām ņemti segmenti. Ja analizējamā daļa tādā veidā sastāv no vairākām vienībām vai segmentiem, to nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz analītisko paraugu, un ir jāanalizē pietiekami daudz paralēlu daļu tā, lai norādītu vidējā lieluma nenoteiktību. Ja analizējamās daļas pirms analīzes ir jāglabā, glabāšanas metodei un laikam jābūt tādam, lai tas neietekmētu klātesošo atlieku līmeni. Vajadzības gadījumā jāņem papildu daļas paralēlajām un apstiprinošajām analīzēm.

4.9. Shematiski attēli.

Iepriekš aprakstīto paraugu ņemšanas procedūru shematiski attēli ir doti dokumentā, kas minēts 8. zemsvītras piezīmē Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša 30. lappusē.

5. ATBILSTĪBAS NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI.

Analītiskie rezultāti jāiegūst no viena vai vairākiem laboratorijas paraugiem, kas ņemti no partijas un saņemti analīzei piemērotā stāvoklī. Rezultāti ir jāapstiprina ar pieņemamiem kvalitātes kontroles datiem [13] Kvalitātes kontroles procedūras pesticīdu atlieku analīzei. Dokuments SANCO/3103/2000; grozījumi ir atrodami Komisijas interneta mājas lapā.. Ja ir atrasts, ka atliekas pārsniedz MRL, ir jāapstiprina to identitāte un jāpārbauda koncentrācija, izdarot analīzi vienai vai vairākām papildu analizējamām daļām, kas iegūtas no sākotnējā(-iem) laboratorijas parauga(-iem).

MRL piemēro kopējam paraugam.

Partija atbilst MRL, ja analītiskais(-ie) rezultāts(-i) nepārsniedz MRL.

Ja kopējā parauga rezultāti pārsniedz MRL, lēmumā, ka partija nav atbilstoša, jāņem vērā:

i) rezultāti, kas iegūti no viena vai attiecīgā gadījumā vairākiem laboratorijas paraugiem;

ii) analīzes ticamība un precizitāte, ko norāda apstiprinošie kvalitātes kontroles dati.

[1] Pārtikas EK klasifikācija: Direktīvas 86/362/EEK I pielikums un Direktīvas 86/363/EEK I pielikums, abās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/57/EK (OV L 211, 23.8.1993., 1. lpp.) un Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/38/EK (OV L 197, 22.8.1995., 14. lpp.).

[2] Daļa no produktiem, kam piemērojamas maksimālās robežas: Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/58/EEK (OV L 211, 23.8.1993., 6. lpp.).

[12] Pārtikas EK klasifikācija: Direktīvas 86/362/EEK I pielikums un Direktīvas 86/363/EEK I pielikums, abās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/57/EK (OV L 211, 23.8.1993. 1. lpp.) un Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/38/EK (OV L 197, 22.8.1995., 14. lpp.).

[13] Pārtikas EK klasifikācija: Direktīvas 86/362/EEK I pielikums un Direktīvas 86/363/EEK I pielikums, abās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/57/EK (OV L 211, 23.8.1993. 1. lpp.) un Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/38/EK (OV L 197, 22.8.1995., 14. lpp.).

[14] Mazāku laboratorijas paraugu var ņemt no īpaši augstvērtīga produkta, bet tādas rīcības iemesls ir jāatzīmē parauga ņemšanas protokolā.

[15] Pārtikas EK klasifikācija: Direktīvas 86/362/EEK I pielikums un Direktīvas 86/363/EEK I pielikums, abās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/57/EK (OV L 211, 23.8.1993. 1. lpp.) un Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/38/EK (OV L 197, 22.8.1995., 14. lpp.).

[16] Pārtikas EK klasifikācija: Direktīvas 86/362/EEK I pielikums un Direktīvas 86/363/EEK I pielikums, abās grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/57/EK (OV L 211, 23.8.1993., 1. lpp.) un Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/38/EK (OV L 197, 22.8.1995., 14. lpp.).

[17] Daļa no produktiem, kam piemērojamas maksimālās robežas: Direktīvas 90/642/EEK I pielikums, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/58/EEK (OV L 211, 23.8.1993., 6. lpp.).

--------------------------------------------------