This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02021R0241-20240301
Regulation (EU) 2021/241 of the European Parliament and of the Council of 12 February 2021 establishing the Recovery and Resilience Facility
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
02021R0241 — LV — 01.03.2024 — 002.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 057, 18.2.2021., 17. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/435 (2023. gada 27. februāris), |
L 63 |
1 |
28.2.2023 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), |
L 795 |
1 |
29.2.2024 |
Labota ar:
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/241
(2021. gada 12. februāris),
ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI UN FINANSĒJUMS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (“mehānisms”).
Regulā ir izklāstīti mehānisma mērķi, tā finansēšana, Savienības finansējuma formas saskaņā ar to un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
“Savienības fondi” ir fondi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu ("Kopīgo noteikumu regula 2021. - 2027. gadam");
“finanšu iemaksa” ir neatmaksājams finansiāls atbalsts saskaņā ar mehānismu, kas ir pieejams piešķiršanai vai ir piešķirts dalībvalstij;
“Eiropas pusgads” ir process, kas izklāstīts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 2.-a pantā ( 1 );
“starpposma rādītāji un mērķrādītāji” ir progresa reformas vai investīciju īstenošanā rādītāji, kuros starpposma rādītāji ir kvalitatīvi sasniegumi un mērķrādītāji ir kvantitatīvi sasniegumi;
“noturība” ir spēja taisnīgā, ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā stāties pretī ekonomiskiem, sociāliem un vides satricinājumiem vai pastāvīgām strukturālām pārmaiņām; un
“nenodari būtisku kaitējumu” nozīmē neatbalstīt vai neveikt saimnieciskas darbības, kas būtiski kaitē kādam vides mērķim attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.
3. pants
Darbības joma
Mehānisms attiecas uz Eiropas nozīmes politikas jomām, kas strukturētas sešos pīlāros:
zaļā pārkārtošanās;
digitālā pārveide;
pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbvietas, ražīgums, konkurētspēja, pētniecība, attīstība un inovācija, un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgiem MVU;
sociālā un teritoriālā kohēzija;
veselība, un ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība ar mērķi cita starpā palielināt gatavību krīzēm un krīžu reaģēšanas spējas; un
rīcībpolitikas nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem, piemēram, attiecībā uz izglītību un prasmēm.
4. pants
Vispārīgie un konkrētie mērķi
5. pants
Horizontālie principi
6. pants
Resursi no Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta
Regulas (ES) 2020/2094 1. pantā minētos pasākumus īsteno saskaņā ar mehānismu:
ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto summu līdz 312 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā neatmaksājams finansiāls atbalsts, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 4. un 7. punktu.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktā, minētās summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkā;
ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu līdz 360 000 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā aizdevuma atbalsts dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 5. punktu.
7. pants
Resursi no dalītas pārvaldības programmām un resursu izmantošana
8. pants
Īstenošana
Mehānismu tiešā pārvaldībā īsteno Komisija saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot LESD 322. pantu, jo īpaši saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 ( 4 ).
9. pants
Papildināmība un papildu finansējums
No mehānisma sniegtais atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības programmām un instrumentiem. Reformu un investīciju projekti var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem ar noteikumu, ka šāds atbalsts nesedz tās pašas izmaksas.
10. pants
Pasākumi, kas sasaista mehānismu ar pareizu ekonomikas pārvaldību
Komisija var iesniegt priekšlikumu Padomei pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus saistībā ar kādu no šādiem gadījumiem:
ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;
ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;
ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 332/2002, un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;
ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos.
Lēmumu par maksājumu apturēšanu piemēro maksājumu pieprasījumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad pieņemts lēmums par maksājumu apturēšanu.
Saistību apturēšanu piemēro saistībām no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.
Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 1. un 2. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.
Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām vai 0,25 % no nominālā IKP atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:
pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā minēts 1. punktā;
pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar korektīvo pasākumu plānu pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā;
ja nav ievēroti ieteiktie korektīvie pasākumi saistībā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;
pirmajā neatbilstības gadījumā, kā minēts 2. punkta c) un d) apakšpunktā.
Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.
Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar šā panta 3. punkta pirmajā daļā izklāstīto procedūru šādos gadījumos:
ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra uz laiku tiek atlikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību;
ja Padome attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra pagaidām ir atlikta saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu, vai Padome pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ir izbeigusi saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;
ja Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 332/2002;
ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.
Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija var atkārtoti uzņemties iepriekš apturētās saistības, neskarot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 4., 7. un 9. punktu.
Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 3. punkta trešajā daļā noteikto procedūru, ja ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā izklāstītie piemērojamie nosacījumi.
Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju saistībā ar strukturēto dialogu apspriest šā panta piemērošanu, lai Eiropas Parlaments varētu paust savu viedokli. Komisija pienācīgi izskata Eiropas Parlamenta paustos viedokļus.
Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.
II NODAĻA
FINANŠU IEMAKSA, PIEŠĶIRŠANAS PROCESS, AIZDEVUMI UN PĀRSKATĪŠANA
11. pants
Maksimālā finanšu iemaksa
Katrai dalībvalstij pienākošos maksimālo finanšu iemaksu aprēķina šādi:
attiecībā uz 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni, kā norādīts II pielikumā izklāstītajā metodikā;
attiecībā uz 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un — vienādā proporcijā — reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām 2020.–2021. gadā, kā norādīts III pielikumā izklāstītajā metodikā. Reālā IKP izmaiņas 2020. gadā un reālā IKP apkopotās izmaiņas 2020.–2021. gadā pamatojas uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm.
12. pants
Finanšu iemaksas piešķiršana
13. pants
Priekšfinansējums
14. pants
Aizdevumi
Dalībvalsts iesniegtajā aizdevuma atbalsta pieprasījumā norāda šādas ziņas:
aizdevuma atbalsta prasīšanas iemesli, proti, lielākas finansiālās vajadzības saistībā ar papildu reformām un investīcijām;
papildu reformas un investīcijas saskaņā ar 18. pantu;
attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna lielākas izmaksas salīdzinājumā ar finanšu iemaksu summu, kas atveseļošanas un noturības plānam piešķirta, ievērojot attiecīgi 20. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu;
attiecīgā gadījumā – reformas un investīcijas saskaņā ar 21.c pantu.
15. pants
Aizdevuma nolīgums
Pirms noslēgt aizdevuma nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija novērtē, vai
aizdevuma atbalsta prasīšanas un tā summas pamatojums ir uzskatāms par pamatotu un ticamu, ņemot vērā, kādas papildu reformas un investīcijas tiks realizētas; un
vai papildu reformas un investīcijas atbilst 19. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.
Ja Komisija uzskata, ka aizdevuma atbalsta pieprasījums atbilst 1. punkta kritērijiem, un kad ir pieņemts 20. panta 1. punktā minētais Padomes īstenošanas lēmums, Komisija noslēdz aizdevuma nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti. Aizdevuma nolīgumā papildus Finanšu regulas 220. panta 5. punktā noteiktajiem elementiem ir vēl šādi elementi:
aizdevuma summa euro, tostarp attiecīgā gadījumā priekšfinansētā aizdevuma summa saskaņā ar 13. pantu;
vidējais termiņš; attiecībā uz šo termiņu Finanšu regulas 220. panta 2. punktu nepiemēro;
cenu noteikšanas formula un aizdevuma pieejamības periods;
maksimālais maksājumu skaits un atmaksas grafiks;
pārējie elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu aizdevumu saistībā ar attiecīgajām reformām un investīciju projektiem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto lēmumu.
16. pants
Pārskata ziņojums
Minētajā ziņojumā ietver šādus elementus:
novērtējumu par to, cik lielā mērā atveseļošanas un noturības plānu īstenošana atbilst darbības jomai un veicina šīs regulas vispārējo mērķi atbilstīgi ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, tostarp par to, kā ar atveseļošanas un noturības plāniem tiek novērsta nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem;
kvantitatīvu novērtējumu par atveseļošanas un noturības plānu ieguldījumu attiecībā uz:
klimata mērķrādītāju vismaz 37% apmērā;
digitālo mērķrādītāju vismaz 20% apmērā;
katru no sešiem 3. pantā minētajiem pīlāriem;
situāciju saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, konstatējumiem un dalībvalstīm sniegtajām pamatnostādnēm pirms to 18. panta 2. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu atjaunināšanas.
III NODAĻA
ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNI
17. pants
Attiecināmība
Tomēr jaunās reformas un investīcijas, kas minētas 21.c panta 1. punktā, ir attiecināmas tikai tad, ja tās sākas no 2022. gada 1. februāra un vēlāk.
18. pants
Atveseļošanas un noturības plāns
Atveseļošanas un noturības plāns ir pienācīgi argumentēts un pamatots. Tajā jo īpaši nosaka šādus elementus:
skaidrojums par to, kādēļ attiecīgais atveseļošanas un noturības plāns, ņemot vērā tajā paredzētos pasākumus, ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz dalībvalsts ekonomisko un sociālo situāciju un sniedz pienācīgu ieguldījumu visos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas;
skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā oficiāli pieņēmusi Komisija;
detalizēts skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns stiprina attiecīgās dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, cita starpā veicinot rīcībpolitikas bērnu un jaunatnes jomā, un mīkstina Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;
skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļa palīdz risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, tostarp attiecīgā gadījumā piešķirot pienācīgu prioritāti enerģētiskās nabadzības skarto personu vajadzībām, kā arī par to, kā tā palīdz mazināt neaizsargātību nākamajās ziemas sezonās;
skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās to, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”);
kvalitatīvs skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai ar to saistīto jautājumu risināšanu, vai tie atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma un vai REPowerEU nodaļā iekļautie šāda veida pasākumi veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, kā paskaidrots atveseļošanas un noturības plānā;
skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs digitālo pārkārtošanos vai ar to saistīto jautājumu risināšanu un vai tie atbilst vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, balstoties uz VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;
attiecīgā gadījumā attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā — drošības pašnovērtējums, kura pamatā ir kopīgi objektīvi kritēriji, ar ko identificē visas drošības problēmas un sīki izklāsta, kā minētās problēmas tiks risinātas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;
norāde par to, vai atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi ietver pārrobežu vai daudzvalstu projektus, skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļās iekļautajiem attiecīgajiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas, ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, un norāde par to, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām izmaksām;
iecerētie starpposma rādītāji un mērķrādītāji un provizorisks laika grafiks, kā tiks īstenotas reformas un realizētas investīcijas, kam jābūt pabeigtām līdz 2026. gada 31. augustam;
paredzamie investīciju projekti un attiecīgais investīciju periods;
iesniegtajā atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas (minētas arī kā “atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas”), kā arī pienācīgs pamatojums un skaidrojums par to, kā tās atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērojamas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;
attiecīgā gadījumā informācija par pašreizējo vai plānoto Savienības finansējumu;
papildu pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi;
atveseļošanas un noturības plāna saskanīguma pamatojums; un skaidrojums par tā atbilstību 17. pantā minētajiem principiem, plāniem, un programmām;
skaidrojums par to, kā ar atveseļošanas un noturības plānā paredzētajiem pasākumiem ir iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un attiecīgā gadījumā valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;
kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi uzraudzīs un īstenos atveseļošanas un noturības plānu, tostarp ierosinātos starpposma rādītājus un mērķrādītājus un saistītos rādītājus;
kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā – lai sagatavotu un, ja tie ir pieejami, īstenotu atveseļošanas un noturības plānus, un gadījumā, ja ir iekļauta REPowerEU nodaļa, norādot ieinteresētās personas, ar kurām notikusi apspriešanās, minētais kopsavilkums ir papildināms ar aprakstu par apspriešanās procesa iznākumu attiecībā uz minēto nodaļu un ar izklāstu par to, kā tajā ir atspoguļots saņemtais ieguldījums;
skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, lai novērstu, atklātu un izbeigtu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;
attiecīgā gadījumā — aizdevuma atbalsta pieprasījums un papildu starpposma rādītāji, kas minēti 14. panta 2. un 3. punktā, un to elementi; un
jebkura cita attiecīga informācija.
19. pants
Komisijas novērtējums
Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu un minētajā nolūkā ņem vērā šādus kritērijus, kurus tā piemēro saskaņā ar V pielikumu:
Atbilstība:
to, vai atveseļošanas un noturības plāns ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;
to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas ir konstatētas citos attiecināmos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā ir oficiāli pieņēmusi Komisija;
to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;
to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”); šajā nolūkā Komisija sniedz dalībvalstīm tehniskus norādījumus;
to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, kas efektīvi palīdz pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu;
to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, par kurām sagaidāms, ka tām būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme;
to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, vai tie veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, un vai šādi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi veido vismaz summu, kas atbilst 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju;
to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt ar to saistītos jautājumus, un vai tie veido summu, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz -VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;
Efektivitāte:
to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs ilgstoša ietekme uz attiecīgo dalībvalsti;
to, vai ir gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātie pasākumi nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un saistītiem rādītājiem;
Lietderīgums:
to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums par atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu ir pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;
to, vai gaidāms, ka attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi novērsīs, atklās un izbeigs korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, tostarp pasākumi ar mērķi novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;
Saskanīgums:
to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.
20. pants
Komisijas priekšlikums un Padomes īstenošanas lēmums
Šā panta 2. punktā minēto finanšu iemaksu nosaka, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna aplēstajām kopējām izmaksām, kas novērtētas saskaņā ar 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu iemaksas summu nosaka šādi:
ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar vai lielāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad attiecīgajai dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar maksimālās finanšu iemaksas kopējo summu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu;
ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar atveseļošanas un noturības plānā aplēstajām kopējām izmaksām;
ja atveseļošanas un noturības plāns nepietiekami atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finanšu iemaksu nepiešķir.
Šā panta 2. punktā minētajā Komisijas priekšlikumā arī nosaka:
finanšu iemaksu, kas izmaksājama vairākos maksājumos, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu;
finanšu iemaksu un attiecīgā gadījumā atbalsta aizdevuma summu, kas izmaksājamas priekšfinansējuma veidā saskaņā ar 13. pantu pēc atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanas;
reformu un investīciju projektu aprakstu un atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu;
kopsavilkumu par REPowerEU nodaļas ierosinātajiem pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, tostarp par tiem pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas; ja minēto pasākumu aplēstās izmaksas veido summu, kas atbilst mazāk nekā 30 % no visu REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām, paskaidrojums par tā iemesliem, jo īpaši pierādot, ka citi pasākumi, kas iekļauti REPowerEU nodaļā, labāk atbilst 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem vai ka nav pietiekami daudz reālistisku projektu ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, jo īpaši ņemot vērā mehānisma darbības laiku;
termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2026. gada 31. augusts un līdz kuram jābūt sasniegtiem kā investīciju projektu, tā arī reformu starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem;
atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 22. pantam;
attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz iecerēto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildīšanu;
kārtību, kā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem attiecīgajiem datiem; un
attiecīgā gadījumā — pa daļām izmaksājamā aizdevuma summu un papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas saistīti ar aizdevuma maksājumu.
21. pants
Dalībvalsts atveseļošanas un noturības plāna grozīšana
IIIa NODAĻA
REPower EU
21.a pants
Ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK
21.b pants
Resursi no dalītās pārvaldības programmām REPowerEU mērķu atbalstīšanai
21.c pants
REPowerEU nodaļas atveseļošanas un noturības plānos
REPowerEU nodaļā iekļautās reformas un investīcijas tiek vērstas uz to, lai sekmētu vismaz vienu no šādiem mērķiem:
uzlabot enerģētikas infrastruktūru un objektus, lai apmierinātu tūlītējas ar gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošību saistītas vajadzības un jo īpaši lai nodrošinātu enerģijas avotu diversifikāciju visas Savienības interesēs; pasākumus saistībā ar naftas infrastruktūru un objektus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības, var iekļaut dalībvalsts REPowerEU nodaļā tikai tad, ja uz šo dalībvalsti tās īpašās atkarības no jēlnaftas un tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ līdz 2023. gada 1. martam attiecās Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.m panta 4. punktā paredzētā ārkārtas pagaidu atkāpe;
palielināt ēku un kritiskās enerģētikas infrastruktūras energoefektivitāti, dekarbonizēt rūpniecību, palielinot ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu, un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu;
pievērsties enerģētiskās nabadzības problēmai;
stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu;
pievērsties iekšējo un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai, atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu un paātrināt atjaunojamo energoresursu integrāciju, un atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu;
atbalstīt a) līdz e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu ar paātrinātu darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām un saistītajām digitālajām prasmēm, kā arī ar atbalstu vērtības ķēdēm kritiski svarīgajās izejvielās un tehnoloģijās, kas ir saistītas ar zaļo pārkārtošanos.
Atkāpjoties no 5. panta 2. un 3. punkta, 17. panta 4. punkta, 18. panta 4. punkta d) apakšpunkta un 19. panta 3. punkta d) apakšpunkta, principu “nenodari būtisku kaitējumu” nepiemēro reformām un investīcijām saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, ja Komisija ir sniegusi pozitīvu novērtējumu par to, ka ir izpildītas šādas prasības:
pasākums ir nepieciešams un samērīgs, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā tīrākas īstenojamas alternatīvas un iesīkstes efekta risku;
attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pietiekamus centienus, lai, ja iespējams, ierobežotu iespējamo kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un mazinātu kaitējumu ar citiem pasākumiem, tostarp ar REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem;
pasākums neapdraud Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un mērķa par ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam sasniegšanu, pamatojoties uz kvalitatīviem apsvērumiem;
plānots, ka pasākums sāks darboties līdz 2026. gada 31. decembrim.
21.d pants
REPowerEU priekšfinansējums
Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 1. punkta, Komisija atkarībā no pieejamajiem resursiem, ciktāl tas ir iespējams, veic priekšfinansējuma maksājumus šādi:
attiecībā uz pirmo priekšfinansējuma maksājumu – divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija un attiecīgā dalībvalsts ir noslēgušas nolīgumu, kas uzskatāms par juridiskām saistībām, kā minēts 23. pantā;
attiecībā uz otro priekšfinansējuma maksājumu – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina tāda atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, kurā ietverta REPowerEU nodaļa.
IV NODAĻA
FINANSIĀLIE NOTEIKUMI
22. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība
Nolīgumos, kas minēti 15. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā, paredz dalībvalstu pienākumus:
regulāri pārbaudīt, vai sniegtais finansējums tika pienācīgi izmantots saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem un vai visi atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi reformu un investīciju projektu īstenošanai ir pienācīgi īstenoti saskaņā ar visiem spēkā esošiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;
veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, kas definēti Finanšu regulas 61. panta 2. un 3. punktā un kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un sākt tiesvedību, lai atgūtu piesavinātos līdzekļus, tostarp saistībā ar jebkādiem pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu;
maksājuma pieprasījumam pievienot:
pārvaldības deklarāciju par to, ka līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim, ka kopā ar izmaksas pieprasījumu iesniegtā informācija ir pilnīga, precīza un ticama un ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz vajadzīgās garantijas, ka līdzekļi tikuši pārvaldīti saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par izvairīšanos no interešu konfliktiem, krāpšanas novēršanu, korupciju un dubultu finansēšanu no mehānisma vai citām Savienības programmām saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; un
kopsavilkumu par veiktajām revīzijām, tostarp konstatētajiem trūkumiem un visām veiktajām korektīvajām darbībām;
lai veiktu revīziju un kontroli un sniegtu salīdzināmu informāciju par līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem, ko veic reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, vākt datus un nodrošināt piekļuvi šādām standartizētām datu kategorijām:
līdzekļu galasaņēmēja nosaukums;
darbuzņēmēja un apakšuzņēmēja nosaukums, ja līdzekļu galasaņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisko iepirkumu;
līdzekļu saņēmēja vai līgumslēdzēja faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vārds(-i), uzvārds(-i) un dzimšanas datums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 ( 8 ) 3. panta 6. punktā;
saraksts ar visiem pasākumiem, kas paredzēti, lai īstenotu reformas un investīciju projektus saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, minēto pasākumu publiskā finansējuma kopējā summa un norādot to līdzekļu summu, kas izmaksāti saskaņā ar mehānismu un saskaņā ar citiem Savienības fondiem:
nepārprotami pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un uzlikt pienākumus visiem to līdzekļu galasaņēmējiem, kas izmaksāti atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākumiem, vai visām citām personām vai vienībām, kas iesaistītas to īstenošanā, skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un noteikt līdzīgus pienākumus visiem izmaksāto līdzekļu galasaņēmējiem;
veikt uzskaiti saskaņā ar Finanšu regulas 132. pantu.
Lemjot par atgūstamo summu un samazinājumu vai pirms termiņa atmaksājamo summu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā to, cik nopietns ir krāpšanas, korupcijas un interešu konflikts, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, vai cik nopietns ir pienākuma pārkāpums. Pirms samazinājuma veikšanas vai pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanas dalībvalstij dod iespēju iesniegt savus apsvērumus.
23. pants
Finanšu iemaksas saistības
24. pants
Noteikumi par maksājumiem, apturēšanu un nolīgumu izbeigšanu saistībā ar finanšu iemaksām un aizdevumiem
Apturēšanu atceļ tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apmierinošu 20. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā noteikto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi.
V NODAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
25. pants
Pārredzamība
25.a pants
Pārredzamība attiecībā uz galasaņēmējiem
Attiecībā uz 1. punktā minētajiem galasaņēmējiem publicē šādu informāciju:
juridiskas personas gadījumā – saņēmēja pilns juridiskais nosaukums un PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja pieejams, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī;
fiziskas personas gadījumā – saņēmēja vārds un uzvārds;
katra saņēmēja saņemto līdzekļu summa, kā arī saistītie pasākumi, par kuriem dalībvalsts ir saņēmusi finansējumu no mehānisma.
26. pants
Atveseļošanas un noturības dialogs
Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju ik pēc diviem mēnešiem apspriest šādus jautājumus:
atveseļošanas, noturības un pielāgošanās spējas situācija Savienībā, kā arī pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;
dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni;
dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu novērtējums;
galvenie 16. panta 2. punktā minētā pārskata ziņojuma konstatējumi;
situācija attiecībā uz dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi;
maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošu izpildi;
jebkāda cita attiecīga informācija un dokumentācija, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar mehānisma īstenošanu;
REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progress.
VI NODAĻA
ZIŅOŠANA
27. pants
Dalībvalsts ziņošanas pienākumi Eiropas pusgada kontekstā
Attiecīgā dalībvalsts divas reizes gadā Eiropas pusgada kontekstā ziņo par to, kādi panākumi ir gūti tās atveseļošanas un noturības plāna, tostarp 20. panta 6. punktā minētās darbības kārtības īstenošanā, un par kopējiem rādītājiem, kā minēts 29. panta 4. punktā. Minētajā nolūkā dalībvalstu ziņojumus pienācīgi atspoguļo valstu reformu programmās, ko izmanto kā instrumentu, lai ziņotu par atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem.
VII NODAĻA
KOMPLEMENTARITĀTE, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA
28. pants
Koordinācija un komplementaritāte
Komisija un attiecīgās dalībvalstis atbilstīgi saviem attiecīgajiem pienākumiem sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp mehānismu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp tehniskā atbalsta instrumentu, un jo īpaši no Savienības fondiem finansētiem pasākumiem. Minētajā nolūkā tās:
gan plānošanas, gan īstenošanas posmā nodrošina komplementaritāti, sinerģiju, saskanīgumu un saderību starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, jo īpaši saistībā ar Savienības fondu finansētiem pasākumiem;
pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās; un
nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par īstenošanu un kontroli Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, lai sasniegtu mehānisma mērķus.
29. pants
Īstenošanas uzraudzība
Komisija ir pilnvarota līdz 2021. gada decembra beigām pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā:
noteikt kopējus rādītājus, kas jāizmanto, lai ziņotu par progresu, uzraudzītu mehānismu un izvērtētu, kā veicies ar tā vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu; un
noteiktu metodiku, lai saistībā ar mehānismu ziņotu par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem.
Pirms izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai konkursa procedūras, kas saistītas ar STEP mērķiem, kuri noteikti Regulas (ES) 2024/795 2. pantā, dalībvalstis minētās regulas 6. pantā minētajā suverenitātes portālā dara pieejamu šādu informāciju:
ģeogrāfiskais apgabals, uz ko attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus;
attiecīgās investīcijas;
kāda veida pretendentiem ir tiesības pieteikties;
atbalsta kopējā summa attiecīgajā uzaicinājumā;
uzaicinājuma sākuma un beigu datums;
saite uz tīmekļa vietni, kurā uzaicinājums tiks publicēts.
30. pants
Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats
31. pants
Gada ziņojums
Gada ziņojumā sniedz arī šādu informāciju:
mehānisma devumu saistībā ar klimata un digitalizācijas mērķrādītājiem;
mehānisma sniegumu, pamatojoties uz 29. panta 4. punktā minētajiem kopējiem rādītājiem;
izdevumiem, ko finansē no mehānisma saskaņā ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, iekļaujot sociālos izdevumus, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem, kā minēts 29. panta 3. punktā;
pārskatu par pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, to kopējām aplēstajām izmaksām un norādi, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no visās REPowerEU nodaļās iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām;
tādu pasākumu skaitu, uz kuriem attiecas 21.c panta 3. punkta a) apakšpunkts un kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, un to kopējām aplēstajām izmaksām;
REPowerEU nodaļā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progresu, tam veltot speciālu iedaļu, kurā iekļauta pieredze, kas gūta pēc tam, kad analizēti pieejamie dati par galasaņēmējiem, un paraugprakses piemēri.
32. pants
Mehānisma izvērtējums un ex post izvērtējums
33. pants
Deleģēšanas īstenošana
VIII NODAĻA
KOMUNIKĀCIJA UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI
34. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte
35. pants
Komiteju procedūra
36. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Metodika, saskaņā ar kuru katrai dalībvalstij aprēķina mehānisma ietvaros sniegto maksimālo finanšu iemaksu
Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika katrai dalībvalstij pieejamās maksimālās finanšu iemaksas aprēķināšanai saskaņā ar 11. pantu. Metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti tiek ņemts vērā:
Lai nepieļautu pārmērīgu resursu koncentrāciju,
Maksimālo finanšu iemaksu, ko dalībvalsts var saņemt mehānisma ietvaros (MFCi), nosaka šādi:
MFCi = ν i × (FS)
kur:
FS (finansiāls atbalsts) ir no mehānisma pieejamais finansējums, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un
νi ir sadales koeficients, kas attiecas uz dalībvalsti i un ko nosaka šādi:
νi = 0,7 κi + 0,3 αi
kur
κi ir sadales koeficients, ko piemēro 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas un kas noteikts II pielikumā; un
αi ir sadales koeficients, ko piemēro 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas un kas noteikts III pielikumā.
II PIELIKUMS
Sadales koeficientu, ko piemēro 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, κi nosaka šādi:
,
kurand,
ar,
υi ≤ 0,75 dalībvalstīm arun
υi ≤ 1,5 dalībvalstīm ar.
Definējot ( 9 ):
III PIELIKUMS
Sadales koeficientu, ko piemēro 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, αi, nosaka šādi:
kur:
un
kur:
un
ar
Definējot:
Reālā IKP samazinājums 2020. gadā (δGDPi,2020–2019) un reālā IKP kumulatīvais samazinājums 2020.–2021. gadā (δGDPi,2020–2019) ir balstīts uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm un atjaunināts līdz 2022. gada 30. jūnijam attiecībā uz katru dalībvalsti, aizstājot Komisijas 2020. gada rudens prognožu datus ar faktiskajiem rezultātiem, kas norādīti jaunākajā pieejamajā Eurostat kodu sērijas “tec00115 (Reālā IKP pieauguma temps – apjoms)” atjauninājumā.
IV PIELIKUMS
Piemērojot I, II un III pielikumā noteikto metodiku 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai summai, kas pārrēķināta faktiskajās cenās, tiks iegūts turpmāk minētais maksimālās finanšu iemaksas īpatsvars un summa katrai dalībvalstij, neskarot atjauninātu aprēķinu līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Maksimālā finanšu iemaksa katrai ES dalībvalstij |
|||||
|
70 % no pieejamās summas |
30 % no pieejamās summas (Indikatīva summa, kas balstīta uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm) |
|
||
|
Daļa (%) no kopējās summas |
Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās) |
Daļa (%) no kopējās summas |
Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās) |
Kopā |
BE |
1,56 % |
3 646 437 |
2,20 % |
2 278 834 |
5 925 271 |
BG |
1,98 % |
4 637 074 |
1,58 % |
1 631 632 |
6 268 706 |
CZ |
1,51 % |
3 538 166 |
3,41 % |
3 533 509 |
7 071 676 |
DK |
0,56 % |
1 303 142 |
0,24 % |
248 604 |
1 551 746 |
DE |
6,95 % |
16 294 947 |
9,01 % |
9 324 228 |
25 619 175 |
EE |
0,32 % |
759 715 |
0,20 % |
209 800 |
969 515 |
IE |
0,39 % |
914 572 |
0,07 % |
74 615 |
989 186 |
EL |
5,77 % |
13 518 285 |
4,11 % |
4 255 610 |
17 773 895 |
ES |
19,88 % |
46 603 232 |
22,15 % |
22 924 818 |
69 528 050 |
FR |
10,38 % |
24 328 797 |
14,54 % |
15 048 278 |
39 377 074 |
HR |
1,98 % |
4 632 793 |
1,61 % |
1 664 039 |
6 296 831 |
IT |
20,45 % |
47 935 755 |
20,25 % |
20 960 078 |
68 895 833 |
CY |
0,35 % |
818 396 |
0,18 % |
187 774 |
1 006 170 |
LV |
0,70 % |
1 641 145 |
0,31 % |
321 944 |
1 963 088 |
LT |
0,89 % |
2 092 239 |
0,13 % |
132 450 |
2 224 690 |
LU |
0,03 % |
76 643 |
0,02 % |
16 883 |
93 526 |
HU |
1,98 % |
4 640 462 |
2,45 % |
2 535 376 |
7 175 838 |
MT |
0,07 % |
171 103 |
0,14 % |
145 371 |
316 474 |
NL |
1,68 % |
3 930 283 |
1,96 % |
2 032 041 |
5 962 324 |
AT |
0,95 % |
2 231 230 |
1,19 % |
1 230 938 |
3 462 169 |
PL |
8,65 % |
20 275 293 |
3,46 % |
3 581 694 |
23 856 987 |
PT |
4,16 % |
9 760 675 |
4,01 % |
4 149 713 |
13 910 387 |
RO |
4,36 % |
10 213 809 |
3,90 % |
4 034 211 |
14 248 020 |
SI |
0,55 % |
1 280 399 |
0,48 % |
496 924 |
1 777 322 |
SK |
1,98 % |
4 643 840 |
1,63 % |
1 686 154 |
6 329 994 |
FI |
0,71 % |
1 661 113 |
0,41 % |
424 692 |
2 085 805 |
SE |
1,24 % |
2 911 455 |
0,36 % |
377 792 |
3 289 248 |
EU27 |
100,00 % |
234 461 000 |
100,00 % |
103 508 000 |
337 969 000 |
IVa PIELIKUMS
Šajā pielikumā ir izklāstīta metodika tam, kā aprēķināt katrai dalībvalstij pieejamo piešķīruma daļu no 21.a panta 1. punktā minētajiem resursiem no mehānisma papildu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā. Metodikā attiecībā uz katru dalībvalsti tiek ņemts vērā:
Lai nepieļautu pārmērīgu resursu koncentrāciju:
Sadales koeficientu ρi, ko piemēro 21.a panta 1. punktā minētajai summai, nosaka šādi:
kur i–z dalībvalstis ir dalībvalstis, kas gūst labumu no minimālās piešķīruma daļas un i–q ir dalībvalstis, kas gūst labumu no maksimālās piešķīruma daļas.
kurkur
un
un
,kur
i dalībvalstīm ar
un
i dalībvalstīm ar
Definējot ( 10 ):
kā ES-27 dalībvalstu vidējo svērto nominālo IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā,
kā dalībvalsts i nominālo IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā,
kā dalībvalsts i 2022. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksa (netiešais deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati) attiecību pret dalībvalsts i 2021. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksu (netiešs deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati),
kā ES-27 kopējā 2022. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksa (netiešais deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati) attiecību pret ES-27 kopējo 2021. gada 2. ceturkšņa bruto pamatkapitāla veidošanas cenu indeksu (netiešs deflators, 2015. gads = 100, valsts valūta, sezonāli un kalendāri koriģēti dati).
Pēc metodikas piemērošanas 21.a panta 1. punktā minētajai summai, katrai dalībvalstij aprēķināta šāda daļa un summa:
Dalībvalsts |
Daļa kā % no kopsummas |
Summa (tūkstošos EUR faktiskajās cenās) |
Beļģija |
1,41 % |
282 139 |
Bulgārija |
2,40 % |
480 047 |
Čehija |
3,41 % |
681 565 |
Dānija |
0,65 % |
130 911 |
Vācija |
10,45 % |
2 089 555 |
Igaunija |
0,42 % |
83 423 |
Īrija |
0,45 % |
89 598 |
Grieķija |
3,85 % |
769 222 |
Spānija |
12,93 % |
2 586 147 |
Francija |
11,60 % |
2 320 955 |
Horvātija |
1,35 % |
269 441 |
Itālija |
13,80 % |
2 760 000 |
Kipra |
0,26 % |
52 487 |
Latvija |
0,62 % |
123 983 |
Lietuva |
0,97 % |
194 020 |
Luksemburga |
0,15 % |
30 000 |
Ungārija |
3,51 % |
701 565 |
Malta |
0,15 % |
30 000 |
Nīderlande |
2,28 % |
455 042 |
Austrija |
1,05 % |
210 620 |
Polija |
13,80 % |
2 760 000 |
Portugāle |
3,52 % |
704 420 |
Rumānija |
7,00 % |
1 399 326 |
Slovēnija |
0,58 % |
116 910 |
Slovākija |
1,83 % |
366 959 |
Somija |
0,56 % |
112 936 |
Zviedrija |
0,99 % |
198 727 |
ES27 |
100,00 % |
20 000 000 . |
V PIELIKUMS
Mehānisma novērtēšanas vadlīnijas
1. Darbības joma
Šīs novērtēšanas vadlīnijas kopā ar šo regulu kalpo Komisijai par pamatu, lai tā varētu pārredzamā un taisnīgā veidā novērtēt dalībvalstu ierosinātos atveseļošanas un noturības plānus un noteikt finanšu iemaksas apmēru saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem un visām pārējām attiecīgajām prasībām. Šīs vadlīnijas veido pamatu novērtēšanas kritēriju piemērošanai un finanšu iemaksas noteikšanai, kā minēts attiecīgi 19. panta 3. punktā un 20. panta 4. punktā.
Novērtēšanas vadlīnijas ir izstrādātas, lai:
sniegtu papildu norādes par dalībvalstu iesniegto atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumu novērtēšanas procesu;
sniegtu sīkāku informāciju par novērtēšanas kritērijiem un izveidotu reitinga sistēmu, kas nodrošinās taisnīgu un pārredzamu procesu; un
definētu saikni starp novērtējumu, kas Komisijai jāveic saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem, un finanšu iemaksu, kuras apmērs jānosaka Komisijas priekšlikumā Padomes lēmumam par atveseļošanas un noturības plāniem.
Vadlīnijas ir instruments, kas paredzēts, lai Komisijai atvieglotu dalībvalstu iesniegto atveseļošanas un noturības plānu priekšlikumu novērtēšanu un panāktu, ka šie atveseļošanas un noturības plāni atbalsta tādas reformas un publiskās investīcijas, kuras ir atbilstīgas un izceļas ar augstu pievienoto vērtību attiecībā uz mehānisma mērķiem, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm.
2. Novērtēšanas kritēriji
Saskaņā ar 19. panta 3. punktu Komisija novērtē atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar atbilstības, efektivitātes, lietderīguma un saskanīguma kritērijiem. Lai noteiktu finanšu piešķīrumu saskaņā ar 19. panta 3. punktu, Komisija novērtēšanas rezultātā dalībvalstu iesniegtajiem atveseļošanas un noturības plāniem piešķir reitingu par katru no 20. panta 4. punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.
Vienkāršības un efektivitātes labad reitinga sistēmas diapazons ir no A līdz C, kā noteikts turpmāk.
Atbilstība:
2.1. |
Atveseļošanas un noturības plāns ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, kas tādējādi sniedz pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
atveseļošanas un noturības plāns vispusīgi un pienācīgi līdzsvaroti sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un attiecīgās dalībvalsts finanšu iemaksu un prasīto aizdevuma atbalstu.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C –
nelielā mērā |
2.2. |
Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada ietvaros ir oficiāli pieņēmusi Komisija. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts maksimālo finanšu iemaksu un prasīto aizdevuma atbalstu, kā arī valstij specifisko problēmu tvērumu un apmēru un informāciju, kas ir iekļauta valsts reformu programmā,
un
—
atveseļošanas un noturības plāns ir visaptverošs un pienācīgs risinājums attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajai un sociālajai situācijai;
un
—
atveseļošanas un noturības plānā apskatītās problēmas tiek uzskatītas par būtiskām attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes potenciāla veicināšanā ilgtspējīgā veidā;
un
—
pēc ierosināto reformu un investīciju pabeigšanas attiecīgās problēmas būtu uzskatāmas par novērstām vai risinātām tā, lai tas būtiski palīdzētu to novēršanā.
Reitings
A –
atveseļošanas un noturības plāns palīdz efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, un atveseļošanas un noturības plāns ir piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā;
B –
atveseļošanas un noturības plāns palīdz daļēji risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā oficiāli pieņēmusi Komisija, un atveseļošanas un noturības plāns ir daļēji piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā;
C –
atveseļošanas un noturības plāns nepalīdz risināt problēmas, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos vai citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija oficiāli ir pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā, un plāns nav piemērota reakcija attiecīgās dalībvalsts ekonomiskajā un sociālajā situācijā. |
2.3. |
Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns efektīvi palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu, ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir iekļaujošā veidā sekmēt ekonomikas izaugsmi un ekonomisko kohēziju, jo īpaši novēršot dalībvalstu ekonomikas nepilnības, palielinot attiecīgās dalībvalsts ekonomikas izaugsmes potenciālu, stimulējot darbvietu radīšanu un mazinot krīzes negatīvo ietekmi;
un
—
atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt sociālo kohēziju un sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, mazinot sociālo neaizsargātību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu un palīdzot uzlabot tā sociālo rezultātu pārskata rādītāju līmeni;
un
—
atveseļošanas un noturības plāns tiecas samazināt dalībvalsts ekonomikas neaizsargātību pret satricinājumiem;
un
—
atveseļošanas un noturības plāns tiecas uzlabot dalībvalsts ekonomisko un/vai sociālo struktūru un iestāžu spēju pielāgoties satricinājumiem un tos izturēt;
un
—
gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci.
Reitings
A –
gaidāma liela ietekme
B –
gaidāma vidēja ietekme
C –
gaidāma maza ietekme |
2.4. |
Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).
Reitings
A –
neviens pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).
C –
viens vai vairāki pasākumi rada būtisku kaitējumu vides mērķiem (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). |
2.5. |
Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un tie veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, un šādi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskatītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā līdz 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, un attiecīgā gadījumā palīdzēs risināt no tās izrietošās problēmas, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķus, vienlaikus ievērojot Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimata neitralitāti;
un
—
dalībvalstis piemēro metodiku, saskaņā ar kuru sniegtajam atbalstam piešķir konkrētu svērumu, kas atspoguļo to, cik lielā mērā šāds atbalsts veicina klimata mērķu sasniegšanu. Svērumu pamatā ir VI pielikumā noteikto intervences veidu dimensijas un kodi, un tos var palielināt atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Tādu pašu svērumu sistēmu izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām;
un
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C –
nelielā mērā |
2.6. |
Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas, un tie veido summu, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitalizācijas mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitalizācijas mērķiem. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski sekmēs ekonomikas vai sociālo nozaru digitālo pārveidi;
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana būtiski palīdzēs risināt problēmas, kas izriet no digitālās pārkārtošanās;
un
—
dalībvalstis piemēro metodiku, saskaņā ar kuru sniegtajam atbalstam piešķir konkrētu svērumu, kas atspoguļo to, cik lielā mērā šāds atbalsts veicina digitalizācijas mērķu sasniegšanu. Svērumu pamatā ir VII pielikumā noteikto intervences veidu dimensijas un kodi, un tos var palielināt atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitalizācijas mērķiem. Tādu pašu svērumu sistēmu izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām;
un
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C –
nelielā mērā Efektivitāte: |
2.7. |
Gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs ilgstoša ietekme uz attiecīgo dalībvalsti. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana radīs strukturālas izmaiņas pārvaldē vai attiecīgajās iestādēs;
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana radīs strukturālas izmaiņas attiecīgajās rīcībpolitikas jomās;
un
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C –
nelielā mērā |
2.8. |
Gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātā kārtība nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un saistītiem rādītājiem. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
dalībvalstī konkrētai struktūrai ir uzticēti šādi uzdevumi: i) īstenot atveseļošanas un noturības plānu; ii) uzraudzīt progresu, kā notiek starpposma rādītāju un mērķrādītāju sasniegšana, un iii) sniegt ziņojumus;
un
—
ierosinātie starpposma rādītāji un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski; ierosinātie rādītāji attiecībā uz minētajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem ir atbilstīgi, pieņemami un stabili;
un
—
vispārējā kārtība, kā dalībvalsts ierosina organizēt reformas un investīciju īstenošanu (tostarp paredzot nodrošināt pietiekamu personālu), vieš paļāvību.
Reitings
A –
pienācīga kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu
B –
minimāla kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu
C –
nepietiekama kārtība, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu Lietderīgums: |
2.9. |
Dalībvalsts sniegtais pamatojums par atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu ir pamatots un ticams, un izmaksu lietderības principam atbilstīgs, un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga (pamatota);
un
—
dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst paredzēto reformu un investīciju raksturam un veidam (ticama);
un
—
dalībvalsts ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa, ko finansē no mehānisma, netiek segta no esošā vai plānotā Savienības finansējuma;
un
—
atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summa ir samērīga ar plānā iekļauto pasākumu paredzamo sociālo un ekonomisko ietekmi uz attiecīgo dalībvalsti.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C–
nelielā mērā |
2.10. |
Gaidāms, ka attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi novērsīs, atklās un izbeigs korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
atveseļošanas un noturības plānā aprakstītās iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir stabili procesi un struktūras, un tajā ir skaidri noteikti dalībnieki (iestādes/struktūras) un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē; tā jo īpaši nodrošina atbilstīgu attiecīgo funkciju nošķiršanu;
un
—
kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp atveseļošanas un noturības plānā aprakstīto datu par galasaņēmējiem vākšana un pieejamības nodrošināšana, jo īpaši nolūkā novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, ir pienācīgi;
un
—
atveseļošanas un noturības plānā aprakstītie pasākumi, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām, ir pienācīgi;
un
—
dalībniekiem (iestādēm/struktūrām), kas ir atbildīgi par kontroli, ir juridiskas pilnvaras un administratīvā spēja veikt paredzētos uzdevumus un pienākumus.
Reitings
A –
pasākumi ir pienācīgi
C –
pasākumi nav pietiekami Saskanīgums: |
2.11. |
Atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas sekmē savstarpējas ietekmes palielināšanu;
vai
—
atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas cits citu papildina.
Reitings
A –
lielā mērā
B –
zināmā mērā
C –
nelielā mērā |
2.12. |
Gaidāms, ka 21.c pantā minētie pasākumi efektīvi veicinās Savienības enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes lielāku izmantošanu, enerģijas uzkrāšanas jaudu palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu pirms 2030. gada. Vērtējot 21.c pantā minēto pasākumu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētos izaicinājumus un tai pieejamo papildu finansējumu saskaņā ar mehānismu. Komisija ņem vērā vēl šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās enerģētikas infrastruktūras un objektu uzlabošanu, lai apmierinātu gāzes, tostarp sašķidrināta dabasgāzi, vai naftas piegādes drošības tūlītējās vajadzības, ja piemērojama atkāpe saskaņā ar 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši lai ļautu diversificēt avotus visas Savienības interesēs,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās ēku un kritiskās energoinfrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu, rūpniecības dekarbonizāciju, ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža plašāku ražošanu un izmantošanu un atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvara palielināšanu un tās ātrāku izvēršanu,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi veicinās enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanu un attiecīgā gadījumā piešķirs pienācīgu prioritāti enerģētiskās nabadzības skarto personu vajadzībām, kā arī neaizsargātības mazināšanu turpmākajās ziemas sezonās,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi palīdzēs stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana risinās problēmu ar nepietiekamu caurlaides spēju iekšējā un pārrobežu enerģijas pārvadē un sadalē, atbalstot elektroenerģijas uzkrāšanu un atjaunīgo energoresursu integrācijas paātrināšanu un atbalstot bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana efektīvi sekmēs 21.c panta 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu ar paātrinātu darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām un ar tām saistītajām digitālajām prasmēm, kā arī ar to svarīgāko materiālu un tehnoloģiju vērtības ķēžu atbalstīšanu, kas ir saistīti ar zaļo pārkārtošanos,
un
—
paredzētie pasākumi saskan ar attiecīgās dalībvalsts centieniem sasniegt 21.c panta 3. punktā noteiktos mērķus, ņemot vērā pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā, kā arī citus valsts finansētus un Savienības finansētus papildu vai papildinošus pasākumus attiecībā uz 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.
Reitings A – lielā mērā
B – zināmā mērā
C – nelielā mērā
|
2.13. |
Gaidāms, ka 21.c pantā minētajiem pasākumiem būs pārrobežu vai vairāku valstu dimensija vai ietekme. Lai novērtētu atbilstību šim kritērijam, Komisija ņem vērā šādus elementus: Darbības joma
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana valsts līmenī sekmēs enerģijas piegādes nodrošināšanu Savienībā kopumā, cita starpā arī risinot problēmas, kas apzinātas Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā atbilstīgi 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem, ņemot vērā attiecīgajai dalībvalstij pieejamo finansiālo ieguldījumu un ģeogrāfisko novietojumu,
vai
—
gaidāms, ka paredzēto pasākumu īstenošana palīdzēs samazināt atkarību no fosilā kurināmā un samazināt enerģijas pieprasījumu.
Reitings A – lielā mērā
B – zināmā mērā
C – nelielā mērā
|
3. |
Finanšu iemaksas noteikšana Saskaņā ar 20. pantu Komisijas priekšlikumā nosaka finanšu iemaksu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts ierosinātā atveseļošanas un noturības plāna nozīmīgumu un saskanīgumu, kas novērtēts atbilstīgi 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Minētajā nolūkā tā piemēro šādus kritērijus:
a)
ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar vai lielāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad attiecīgajai dalībvalstij piešķiramā finanšu iemaksa ir vienāda ar maksimālās finanšu iemaksas kopējo summu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu;
b)
ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad dalībvalstij piešķiramā finanšu iemaksa ir vienāda ar atveseļošanas un noturības plānā aplēstajām kopējām izmaksām;
c)
ja atveseļošanas un noturības plāns nav apmierinoši atbilstīgs 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finanšu iemaksu nepiešķir. Šīs daļas īstenošanas nolūkā piemēro šādas formulas:
—
iepriekšminētajam a) apakšpunktam: ja Ci ≥ MFCi dalībvalsts i saņem MFCi
—
iepriekšminētajam b) apakšpunktam: ja Ci < MFCi dalībvalsts i saņem Ci
kur:
—
i ir attiecīgā dalībvalsts;
—
MFC ir maksimālā finanšu iemaksa attiecīgajai dalībvalstij;
—
C ir atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summa.
Novērtējuma procesa rezultātā, ņemot vērā piešķirtos reitingus: Atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst novērtēšanas kritērijiem, ja starp reitingiem, kas attiecībā uz 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir šādi reitingi:
—
reitings A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5., 2.6. un 2.12. punktā minētajiem kritērijiem
un attiecībā uz pārējiem kritērijiem:
—
visi reitingi ir A;
vai
—
B nav vairāk par A, un C nav vispār.
Atveseļošanas un noturības plāns nav apmierinoši atbilstīgs novērtēšanas kritērijiem, ja starp reitingiem, kas attiecībā uz 2. punktā minētajiem kritērijiem, ir šādi reitingi:
—
nav neviena reitinga A attiecībā uz 2.2., 2.3., 2.5., 2.6. un 2.12. punktā minētajiem kritērijiem
un attiecībā uz pārējiem kritērijiem:
—
B ir vairāk par A;
vai
—
vismaz viens ir C.
|
VI PIELIKUMS
Klimatrīcības izsekojamības metodika
Mehānisma intervences veidu dimensijas un kodi
|
INTERVENCES JOMA |
Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai |
Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai |
001 |
Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
002 |
Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
002a1 |
Investīcijas tādu lielo uzņēmumu (1) pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
003 |
Investīcijas tādu publisko pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
004 |
Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
005 |
Investīcijas tādu MVU (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
005a1 |
Investīcijas tādu lielo uzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
006 |
Investīcijas tādu publisko pētniecības centru un augstākās izglītības iestāžu nemateriālajos aktīvos, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām |
0 % |
0 % |
007 |
Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte) |
0 % |
0 % |
008 |
MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana |
0 % |
0 % |
008a1 |
Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana |
0 % |
0 % |
009 |
Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte) |
0 % |
0 % |
010 |
MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B) |
0 % |
0 % |
010a1 |
Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B) |
0 % |
0 % |
010b |
MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (2) |
40 % |
0 % |
011 |
Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes |
0 % |
0 % |
011a |
Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (2) |
40 % |
0 % |
012 |
Digitālajām prasmēm un digitālai iekļaušanai paredzēti IT pakalpojumi un lietotnes |
0 % |
0 % |
013 |
E-veselības pakalpojumi un lietotnes (tostarp e-aprūpe, lietu internets fiziskām aktivitātēm un interaktīvai automatizētai dzīvesvidei) |
0 % |
0 % |
014 |
MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp industriālie parki un zonas) |
0 % |
0 % |
015 |
MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp produktīvas investīcijas |
0 % |
0 % |
015a |
Atbalsts lielajiem uzņēmumiem, izmantojot finanšu instrumentus, tostarp ienesīgas investīcijas |
0 % |
0 % |
016 |
Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām |
0 % |
0 % |
017 |
Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi) |
0 % |
0 % |
018 |
Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem |
0 % |
0 % |
019 |
Atbalsts inovācijas kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts iestādēm un uzņēmējdarbības tīkliem, no kuriem labumu galvenokārt gūst MVU |
0 % |
0 % |
020 |
Inovācijas procesi MVU (uz procesu, organizāciju, tirgvedību, līdzradīšanu, lietotājiem un pieprasījumu balstīta inovācija) |
0 % |
0 % |
021 |
Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari |
0 % |
0 % |
022 |
Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām |
100 % |
40 % |
023 |
Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, kas pievēršas aprites ekonomikai |
40 % |
100 % |
024 |
Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos un atbalsta pasākumi |
40 % |
40 % |
024a |
Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi |
40 % |
40 % |
024b |
Energoefektivitāte un demonstrējuma projekti mazajos un vidējos uzņēmumos vai lielajos uzņēmumos un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (3) |
100 % |
40 % |
025 |
Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi |
40 % |
40 % |
025a |
Esošu mājokļu atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (4) |
100 % |
40 % |
025b |
Jaunu energoefektīvu ēku būvniecība (5) |
40 % |
40 % |
026 |
Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi |
40 % |
40 % |
026a |
Publiskās infrastruktūras atjaunošana energoefektivitātes uzlabošanai vai energoefektivitātes pasākumi, demonstrējuma projekti un atbalsta pasākumi, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (6) |
100 % |
40 % |
027 |
Atbalsts uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, kuri sekmē mazoglekļa ekonomiku un klimatnoturību, tostarp izpratnes veicināšanas pasākumi |
100 % |
40 % |
028 |
Atjaunojamie energoresursi: vējš |
100 % |
40 % |
029 |
Atjaunojamie energoresursi: saule |
100 % |
40 % |
030 |
Atjaunojamie energoresursi: biomasa (7) |
40 % |
40 % |
030a |
Atjaunojamie energoresursi: biomasa ar lieliem SEG ietaupījumiem (8) |
100 % |
40% |
031 |
Atjaunojamie energoresursi: jūra |
100 % |
40 % |
032 |
Citu atjaunojamie energoresursi (tostarp ģeotermālā enerģija) |
100 % |
40 % |
033 |
Viedas energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves |
100 % |
40 % |
034 |
Augstas efektivitātes koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un dzesēšana |
40 % |
40 % |
034a0 |
Augstas efektivitātes koģenerācija, centralizētā siltumapgāde un dzesēšana ar zemām dzīvescikla emisijām (9) |
100 % |
40 % |
034a1 |
Ogļu apkures sistēmu aizstāšana ar gāzes apkures sistēmām klimata pārmaiņu mazināšanas nolūkā |
0 % |
0 % |
034a2 |
Dabasgāzes, ar kuru aizstāj ogles, izplatīšana un transportēšana |
0 % |
0 % |
035 |
Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas) |
100 % |
100 % |
036 |
Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: ugunsgrēki (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas) |
100 % |
100 % |
037 |
Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: citi, piemēram, vētras un sausums (tostarp izpratnes veidošana, civilās aizsardzības un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas) |
100 % |
100 % |
038 |
Ar klimatu nesaistītu dabas risku (piemēram, zemestrīču) un ar cilvēku darbību saistītu risku (piemēram, tehnoloģisku negadījumu) riska novēršana un vadība, tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, infrastruktūras un uz ekosistēmu balstītas pieejas |
0 % |
100 % |
039 |
Ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (iegūšanas, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens apgāde) |
0 % |
100 % |
039a |
Ūdens nodrošināšana cilvēku patēriņam (iegūšanas, attīrīšanas, uzglabāšanas un sadales infrastruktūra, efektivitātes pasākumi, dzeramā ūdens apgāde), kas atbilst efektivitātes kritērijiem (10) |
40 % |
100 % |
040 |
Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, atkārtota izmantošana, noplūžu mazināšana) |
40 % |
100 % |
041 |
Notekūdeņu savākšana un attīrīšana |
0 % |
100 % |
041a |
Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kas atbilst energoefektivitātes kritērijiem (11) |
40 % |
100 % |
042 |
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi |
40 % |
100 % |
042a |
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: atkritumu atliku apsaimniekošana |
0 % |
100 % |
044 |
Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi |
40 % |
100 % |
044a |
Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: atlikumi un bīstamie atkritumi |
0 % |
100 % |
045 |
Reciklētu materiālu kā izejvielu izmantošanas veicināšana |
0 % |
100 % |
045a |
Reciklētu materiālu kā izejvielu izmantošana, kas atbilst efektivitātes kritērijiem (12) |
100 % |
100 % |
046 |
Rūpniecisku un piesārņotu vietu sanācija |
0 % |
100 % |
046a |
Rūpniecisku un piesārņotu vietu sanācija, kas atbilst efektivitātes kritērijiem (13) |
40 % |
100 % |
047 |
Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei MVU |
40 % |
40 % |
047a |
Atbalsts videi draudzīgiem ražošanas procesiem un resursu efektivitātei lielos uzņēmumos |
40 % |
40 % |
048 |
Gaisa kvalitātes uzlabošanas un trokšņa mazināšanas pasākumi |
40 % |
100 % |
049 |
Natura 2000 teritoriju aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga izmantošana |
40 % |
100 % |
050 |
Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, dabas mantojums un resursi, zaļā un zilā infrastruktūra |
40 % |
100 % |
051 |
IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (pamattīkls/atvilces maršrutēšanas tīkls) |
0 % |
0 % |
052 |
IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā) |
0 % |
0 % |
053 |
IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (atsevišķās mājās vai uzņēmumu telpās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā) |
0 % |
0 % |
054 |
IKT: ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (modernākiem bezvadu sakariem – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz bāzes stacijai) |
0 % |
0 % |
055 |
IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas) |
0 % |
0 % |
055a |
IKT: cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (2) |
40 % |
0 % |
056 |
Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls (14) |
0 % |
0 % |
057 |
Tikko uzbūvētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls |
0 % |
0 % |
058 |
Tikko uzbūvēti vai modernizēti TEN-T ceļu tīkla sekundārie ceļu posmi un mezgli |
0 % |
0 % |
059 |
Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti valsts, reģionālie un vietējās piekļuves ceļi |
0 % |
0 % |
060 |
Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls |
0 % |
0 % |
061 |
Rekonstruētas vai modernizētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls |
0 % |
0 % |
062 |
Citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi) |
0 % |
0 % |
063 |
Transporta digitalizācija: ceļš |
0 % |
0 % |
063a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: ceļš |
40 % |
0% |
064 |
Tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls |
100 % |
40 % |
065 |
Tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T visaptverošais tīkls |
100 % |
40 % |
066 |
Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi |
40 % |
40 % |
066a |
Citi tikko uzbūvēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriski/nulles emisijas (15) |
100 % |
40% |
067 |
Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T pamattīkls |
100 % |
40 % |
068 |
Rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – TEN-T visaptverošais tīkls |
100 % |
40 % |
069 |
Citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi |
40 % |
40 % |
069a |
Citi rekonstruēti vai modernizēti dzelzceļi – elektriski/nulles emisijas (15) |
100 % |
40 % |
070 |
Transporta digitalizācija: dzelzceļš |
40 % |
0 % |
071 |
Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
40 % |
40 % |
072 |
Mobilie dzelzceļa aktīvi |
0 % |
40 % |
072a |
Mobilie nulles emisijas/ar elektrību darbināmie (16) dzelzceļa aktīvi |
100 % |
40% |
073 |
Tīra pilsētas transporta infrastruktūra (17) |
100 % |
40 % |
074 |
Tīrs pilsētas transporta ritošais sastāvs (18) |
100 % |
40 % |
075 |
Riteņbraukšanas infrastruktūra |
100 % |
100 % |
076 |
Pilsētas transporta digitalizācija |
0 % |
0 % |
076a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports |
40 % |
0 % |
077 |
Alternatīvo degvielu infrastruktūra (19) |
100 % |
40 % |
078 |
Multimodālais transports (TEN-T) |
40 % |
40 % |
079 |
Multimodālais transports (ārpus pilsētas) |
40 % |
40 % |
080 |
Jūras ostas (TEN-T) |
0 % |
0 % |
080a |
Jūras ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai |
40 % |
0 % |
081 |
Citas jūras ostas |
0 % |
0 % |
081a |
Citas jūras ostas, izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai |
40 % |
0% |
082 |
Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T) |
0 % |
0 % |
082a |
Iekšzemes ūdensceļi un ostas (TEN-T), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai |
40 % |
0 % |
083 |
Iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālas un vietējas nozīmes) |
0 % |
0 % |
083a0 |
Iekšzemes ūdensceļi un ostas (reģionālas un vietējas nozīmes), izņemot objektus, kas ir paredzēti fosilā kurināmā transportēšanai |
40 % |
0 % |
083a1 |
Esošu lidostu drošības, drošuma un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas |
0 % |
0 % |
084 |
Transporta digitalizācija: citi transporta veidi |
0 % |
0 % |
084a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi |
40 % |
0 % |
085 |
Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūra |
0 % |
0 % |
086 |
Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra |
0% |
0 % |
087 |
Terciārās izglītība infrastruktūra |
0% |
0 % |
088 |
Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības infrastruktūra |
0% |
0 % |
089 |
Mājokļu infrastruktūra migrantiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās |
0% |
0 % |
090 |
Mājokļu infrastruktūra (personām, kas nav migranti, bēgļi un personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās) |
0% |
0 % |
091 |
Cita sociālā infrastruktūra, kas veicina sociālo iekļaušanu kopienā |
0% |
0 % |
092 |
Veselības infrastruktūra |
0 % |
0 % |
093 |
Veselības aprūpes iekārtas |
0 % |
0 % |
094 |
Veselības aprūpes mobilie aktīvi |
0 % |
0 % |
095 |
Digitalizācija veselības aprūpē |
0 % |
0% |
096 |
Pagaidu uzņemšanas infrastruktūra migrantiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās |
0 % |
0 % |
097 |
Pasākumi nodarbinātības pieejamības uzlabošanai |
0 % |
0 % |
098 |
Pasākumi, kas paredzēti, lai veicinātu ilgstošu bezdarbnieku piekļuvi nodarbinātībai |
0 % |
0 % |
099 |
Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai |
0 % |
0 % |
100 |
Atbalsts pašnodarbinātībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai |
0 % |
0 % |
101 |
Atbalsts sociālajai ekonomikai un sociālajiem uzņēmumiem |
0 % |
0 % |
102 |
Pasākumi darba tirgus iestāžu modernizēšanai un nostiprināšanai un pakalpojumi, lai novērtētu un prognozētu nepieciešamās prasmes un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību |
0 % |
0 % |
103 |
Atbalsts atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un pārmaiņām darba tirgū |
0 % |
0 % |
104 |
Atbalsts darbaspēka mobilitātei |
0 % |
0 % |
105 |
Pasākumi sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšanai un dzimuma segregācijas mazināšanai darba tirgū |
0 % |
0 % |
106 |
Pasākumi, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuve bērnu aprūpes pakalpojumiem un apgādājamu personu aprūpei |
0 % |
0 % |
107 |
Tādi pasākumi veselīgai un labi pielāgotai darba videi, kas mazina veselības riskus, tostarp fizisko aktivitāšu veicināšana |
0 % |
0 % |
108 |
Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai |
0 % |
0 % |
109 |
Atbalsts, ar ko veicina darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām |
0 % |
0 % |
110 |
Pasākumi, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas |
0 % |
0 % |
111 |
Atbalsts agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
112 |
Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
113 |
Atbalsts terciārajai izglītībai (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
114 |
Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
115 |
Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā |
0 % |
0 % |
116 |
Iespējas cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, integrēties un atkal iekļauties darba tirgū |
0 % |
0 % |
117 |
Pasākumi, kas uzlabo marginalizētu grupu, piemēram, romu, piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai un veicina to sociālo iekļaušanu |
0 % |
0 % |
118 |
Atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kas strādā ar marginalizētām kopienām, piemēram, romiem |
0 % |
0 % |
119 |
Konkrētas darbības, kas paredzētas, lai palielinātu trešo valstu valstspiederīgo dalību nodarbinātībā |
0 % |
0 % |
120 |
Pasākumi trešo valstu valstspiederīgo sociālajai integrācijai |
0 % |
0 % |
121 |
Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem |
0 % |
0 % |
122 |
Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā |
0 % |
0 % |
123 |
Pasākumi, ar ko uzlabo veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
124 |
Pasākumi, ar ko uzlabo piekļuvi ilgtermiņa aprūpei (izņemot infrastruktūru) |
0 % |
0 % |
125 |
Pasākumi, ar ko modernizē sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicinot piekļuvi sociālajai aizsardzībai |
0 % |
0 % |
126 |
Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālās integrēšanas veicināšana |
0 % |
0 % |
127 |
Materiālās nenodrošinātības risināšana, sniedzot pārtikas un/vai materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp atbalsta pasākumi |
0 % |
0 % |
128 |
Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un tūrisma pakalpojumi |
0 % |
0 % |
129 |
Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi |
0 % |
0 % |
130 |
Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms, izņemot Natura 2000 teritorijas |
0 % |
100 % |
131 |
Sabiedrisko vietu fiziska atjaunošana un drošība |
0 % |
0 % |
131a |
Teritoriālās attīstības iniciatīvas, tostarp teritoriālo stratēģiju sagatavošana |
0 % |
0 % |
132 |
Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana |
0 % |
0 % |
133 |
Sadarbības uzlabošana ar partneriem dalībvalstī un ārpus tās robežām |
0 % |
0 % |
134 |
Šķērsfinansējums saskaņā ar ERAF (atbalsts ESF tipa darbībām, kas vajadzīgas, lai īstenotu ERAF darbības daļu, un kas ir tieši saistītas ar to) |
0 % |
0 % |
135 |
Publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju uzlabošana, lai īstenotu teritoriālās sadarbības projektus un iniciatīvas pārrobežu, transnacionālā, jūrlietu un starpreģionālā kontekstā |
0 % |
0 % |
135a |
Interreg: robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība |
0 % |
0 % |
136 |
Tālākie reģioni: visu tādu papildizmaksu kompensēšana, kas radušās saistībā ar nepietiekamu pieejamību un teritoriālo fragmentāciju |
0 % |
0 % |
137 |
Tālākie reģioni: konkrēta darbība, kas vērsta uz tādu papildizmaksu kompensēšanu, kas radušās saistībā ar tirgus faktoru apjomu |
0 % |
0 % |
138 |
Tālākie reģioni: atbalsts tādu papildizmaksu kompensēšanai, kas radušās saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem un reljefa problēmām |
40 % |
40 % |
139 |
Tālākie reģioni: lidostas |
0 % |
0 % |
140 |
Informācija un komunikācija |
0 % |
0 % |
141 |
Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole |
0 % |
0 % |
142 |
Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana |
0 % |
0 % |
143 |
Dalībvalstu iestāžu, atbalsta saņēmēju un attiecīgo partneru spēju uzlabošana |
0 % |
0 % |
01 |
Ieguldījumi zaļajās prasmēs un darbvietās un zaļajā ekonomikā |
100 % |
- |
(1)
Lielie uzņēmumi ir visi uzņēmumi, kas nav MVU, tostarp mazās vidējas kapitalizācijas sabiedrības.
(2)
Ja pasākuma mērķis ir panākt, ka darbības laikā ir jāapstrādā vai jāvāc dati, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu, kas ļauj pierādīt būtiskus SEG emisiju ietaupījumus aprites ciklā. Ja pasākuma mērķis paredz, ka datu centriem ir jāievēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.
(3)
a) Ja pasākuma mērķis ir vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, vai b) ja pasākuma mērķis ir sasniegt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām.
(4)
Ja pasākuma mērķis ir vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju. Ēku renovācija iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.
(5)
Ja pasākumu mērķis attiecas uz tādu jaunu ēku būvniecību, kuru primārais enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % mazāks nekā GNEĒ prasība (gandrīz nulles enerģijas ēka, valsts noteikumi). Jaunu energoefektīvu ēku būvniecība iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.
(6)
Ja pasākuma mērķis ir a) vidēji sasniegt vismaz vidēju renovācijas pamatīguma pakāpi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju, vai b) sasniegt vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām. Ēku renovācija iekļauj arī infrastruktūru 85. līdz 92. intervences jomas nozīmē.
(7)
Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar elektroenerģijas vai siltuma ražošanu no biomasas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.)
(8)
Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar elektroenerģijas vai siltuma ražošanu no biomasas saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 un ja pasākuma mērķis ir panākt vismaz 80 % SEG emisiju aiztaupījumu objektā, izmantojot biomasu, saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā. Ja pasākuma mērķis ir saistīts ar biodegvielas ražošanu no biomasas (izņemot pārtikas un lopbarības kultūras) saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001 un ja pasākuma mērķis ir panākt vismaz 65 % SEG emisiju aiztaupījumu objektā, izmantojot biomasu, saistībā ar SEG aiztaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikumā.
(9)
Ja augstas efektivitātes koģenerācijas gadījumā pasākuma mērķis ir sasniegt dzīvescikla emisijas, kas ir mazākas par 100 g CO2e/kWh, vai siltumu/aukstumu, kas rodas no siltuma pārpalikuma. Ja centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas gadījumā saistītā infrastruktūra atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.) vai esošā infrastruktūra ir modernizēta, lai atbilstu efektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas definīcijai, vai ja projekts ir progresīva izmēģinājuma sistēma (kontroles un energovadības sistēmas, lietu internets) vai tā rezultātā centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmā ir zemāks temperatūras režīms.
(10)
Ja pasākuma mērķis ir panākt, lai uzbūvētās sistēmas vidējais enerģijas patēriņš būtu <= 0,5 kWh vai infrastruktūras noplūdes indekss (ILI) būtu <= 1,5 un lai atjaunošanas darbībai vidējais enerģijas patēriņš samazinātos par vairāk nekā 20 % vai noplūde samazinātos par vairāk nekā 20 %.
(11)
Ja pasākuma mērķis ir uzbūvētajai pilna cikla notekūdeņu sistēmai nodrošināt neto nulles enerģijas patēriņu vai atjaunot pilna cikla notekūdeņu sistēmu tā, lai vidējais enerģijas patēriņš samazinātos vismaz par 10 % (tikai ar energoefektivitātes pasākumiem, nevis ar būtiskām izmaiņām vai slodzes izmaiņām).
(12)
Ja pasākuma mērķis ir vismaz 50 % no dalīti savākto pārstrādāto nebīstamo atkritumu svara pārvērst otrreizējās izejvielās.
(13)
Ja pasākuma mērķis ir pārvērst rūpnieciskos un piesārņoto vietu dabiskā oglekļa piesaistītājā.
(14)
56. līdz 62. intervences jomai var izmantot 73., 74. un 77. intervences jomu pasākumu elementiem, kas saistīti ar intervenci alternatīvo degvielu jomā, tostarp EV uzlādi, vai sabiedriskā transporta jomā.
(15)
Ja pasākuma mērķis attiecas uz elektrificētiem sliežu ceļiem un ar tiem saistītām apakšsistēmām vai ja ir plāns elektrifikācijai, vai ja tas 10 gadu laikā būs derīgs izmantošanai vilcieniem ar nulles izplūdes emisiju.
(16)
Attiecas arī uz divrežīmu vilcieniem.
(17)
Tīra pilsētas transporta infrastruktūra attiecas uz infrastruktūru, kas ļauj ekspluatēt nulles emisijas ritošo sastāvu.
(18)
Tīrs pilsētas ritošais sastāvs attiecas uz nulles emisijas ritošo sastāvu.
(19)
Ja pasākuma mērķis atbilst Direktīvai (ES) 2018/2001. |
VII PIELIKUMS
Mehānisma digitālās izsekojamības metodika
Digitālās izsekojamības metodika:
Kods |
Intervences joma un intervences veids (1) |
Koeficients, ar ko aprēķina atbalstu digitālajai pārejai |
|
1. intervences joma: savienojamība DESI 1. dimensija: savienojamība |
|
051 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (pamattīkls/atvilces maršrutēšanas tīkls) (2) |
100 % |
052 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (daudzdzīvokļu ēkās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā) |
100 % |
053 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (atsevišķās mājās vai uzņēmumu telpās – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz sadales punktam apkalpojamajā vietā) |
100 % |
054 |
Ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīkls (modernākiem bezvadu sakariem – piekļuve/vietējā abonentlīnija, kuras veiktspēja ir vienāda ar ierīkotu optiskās šķiedras kabeli līdz bāzes stacijai) (3) |
100 % |
054a |
5G tīkla pārklājums, tostarp nepārtraukta savienojamības nodrošināšana gar transporta maģistrālēm; gigabitu savienojamība (tīkli, kas nodrošina vismaz 1 Gbps simetriju) sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem |
100 % |
054b |
Mobilo datu savienojamība ar plašu teritoriālo pārklājumu |
100 % |
|
2. intervences joma: ar digitalizāciju saistītas investīcijas pētniecībā un izstrādē DESI: “ES IKT nozare un tās pētniecības un izstrādes sniegums” |
|
009a |
Investīcijas ar digitalizāciju saistītās pētniecības un inovācijas darbībās (tostarp izcilības pētniecības centros, rūpnieciskajos pētījumos, eksperimentālajā izstrādē, priekšizpētē, pamatlīdzekļu vai nemateriālo aktīvu iegādē ar digitalizāciju saistītām pētniecības un inovācijas darbībām) |
100 % |
|
3. intervences joma: cilvēkkapitāls DESI 2. dimensija: cilvēkkapitāls |
|
012 |
Digitālajām prasmēm un digitālai iekļaušanai paredzēti IT pakalpojumi un lietotnes (4) |
100 % |
016 |
Prasmju attīstīšana pārdomātai specializācijai, rūpniecības pārkārtošanai, uzņēmējdarbībai un uzņēmumu spējai pielāgoties pārmaiņām |
40 % |
108 |
Atbalsts digitālo prasmju attīstīšanai (5) |
100 % |
099 |
Īpašs atbalsts jaunatnes nodarbinātībai un jauniešu sociāli ekonomiskai integrācijai |
40 % |
100 |
Atbalsts pašnodarbinātībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai |
40 % |
|
4. intervences joma: e-pārvalde, digitālie sabiedriskie pakalpojumi un vietējās digitālās ekosistēmas DESI 5. dimensija: digitālie sabiedriskie pakalpojumi |
|
011 |
Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes (6) |
100 % |
011a |
Valsts pārvaldes IKT risinājumi, e-pakalpojumi, lietotnes, kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (7) |
100 % |
011b |
Eiropas digitālās identitātes shēmas ieviešana publiskai un privātai lietošanai |
100 % |
013 |
E-veselības pakalpojumi un lietotnes (tostarp e-aprūpe, lietu internets fiziskām aktivitātēm un interaktīvai automatizētai dzīvesvidei) |
100 % |
095 |
Digitalizācija veselības aprūpē |
100 % |
063 |
Transporta digitalizācija: ceļš |
100 % |
063a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: ceļš |
100 % |
070 |
Transporta digitalizācija: dzelzceļš |
100 % |
071 |
Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma (ERTMS) |
100 % |
076 |
Pilsētas transporta digitalizācija |
100 % |
076a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: pilsētas transports |
100 % |
084 |
Transporta digitalizācija: citi transporta veidi |
100 % |
084a |
Transporta digitalizācija, ja tā daļēji ir veltīta SEG emisiju samazināšanai: citi transporta veidi |
100 % |
033 |
Viedās energosistēmas (tostarp viedtīkli un IKT sistēmas) un ar tām saistītās krātuves |
40 % |
011c |
Tieslietu sistēmu digitalizācija |
100 % |
|
5. intervences joma: uzņēmumu digitalizācija DESI 4. dimensija: digitālo tehnoloģiju integrēšana |
|
010 |
MVU digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B) |
100 % |
010a |
Lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B) |
100 % |
010b |
MVU vai lielo uzņēmumu digitalizācija (tostarp e-komercija, e-darījumi un uzņēmējdarbības procesi tīklā, digitālās inovācijas centri, “dzīvās laboratorijas”, tīmekļa uzņēmēji un IKT jaunuzņēmumi, B2B), kas atbilst SEG emisiju samazināšanas vai energoefektivitātes kritērijiem (7) |
100 % |
014 |
MVU uzņēmējdarbības infrastruktūra (tostarp rūpniecības parki un zonas) (8) |
40 % |
015 |
MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija, tostarp produktīvas investīcijas (8) |
40 % |
017 |
Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi) (8) |
40 % |
018 |
Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem (8) |
40 % |
019 |
Atbalsts inovācijas kopām, tostarp starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un valsts iestādēm un uzņēmējdarbības tīkliem, no kuriem labumu galvenokārt gūst MVU (8) (9) |
40 % |
020 |
Inovācijas procesi MVU (uz procesu, organizāciju, tirgvedību, līdzradīšanu, lietotājiem un pieprasījumu balstīta inovācija) (8) |
40 % |
021 |
Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari (8) |
40 % |
021a |
Atbalsts digitālā satura veidošanai un izplatīšanai |
100 % |
|
6. intervences joma: Investīcijas digitālajās spējās un progresīvu tehnoloģiju ieviešana DESI 4. dimensija: digitālo tehnoloģiju integrācija + ad hoc datu apkopojumi |
|
055 |
Cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas) |
100 % |
055a |
Cita veida IKT infrastruktūra (tostarp lielapjoma datorresursi/iekārtas, datu centri, sensori un citas bezvadu iekārtas), kas atbilst oglekļa emisiju samazināšanas un energoefektivitātes kritērijiem (7) |
100 % |
021b |
Augsti specializētu atbalsta pakalpojumu un objektu izstrāde valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (valstu HPC kompetences centri, kibercentri, mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu veikšanas iekārtas, blokķēdes, lietu internets u. c.) |
100 % |
021c |
Investīcijas progresīvās tehnoloģijās, piemēram: augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas spējas / kvantu komunikācijas spējas (tostarp kvantu šifrēšana); mikroelektronikas izstrādē, ražošanā un sistēmintegrācijā; nākamās paaudzes Eiropas datu, mākoņa un robežspējas (infrastruktūra, platformas un pakalpojumi); virtuālā un paplašinātā realitāte, deepTech un citas progresīvas digitālās tehnoloģijas. Investīcijas digitālās piegādes ķēdes drošības uzlabošanā. |
100 % |
021d |
Kiberdrošības tehnoloģiju, pasākumu un atbalsta objektu izstrāde un ieviešana publiskā un privātā sektora lietotājiem. |
100 % |
|
7. intervences joma: videi draudzīgāka digitālā nozare |
|
027a |
Investīcijas tehnoloģijās, prasmēs, infrastruktūrā un risinājumos, kas uzlabo energoefektivitāti un nodrošina datu centru un tīklu klimatneitralitāti. |
100 % |
(1)
Intervences apraksts šajā tabulā neskar atbilstību konkurences noteikumiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka intervence neizspiež privātās investīcijas.
(2)
Tostarp zemūdens kabeļi dalībvalstīs un starp tām, kā arī starp Savienību un trešām valstīm.
(3)
Tostarp 5G un 6G tīkli.
(4)
Tostarp: pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt izglītības un apmācības iestāžu digitalizāciju (tostarp investīcijas IKT infrastruktūrā), tostarp profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības jomā.
(5)
Tas attiecas uz digitālajām prasmēm visos līmeņos un ietver: augsti specializētas izglītības programmas digitālo speciālistu apmācīšanai (proti, uz tehnoloģijām orientētas programmas); skolotāju apmācību, digitālā satura izstrādi izglītības vajadzībām un attiecīgās organizatoriskās spējas. Tas ietver arī pasākumus un programmas, kuru mērķis ir uzlabot digitālās pamatprasmes.
(6)
Tostarp progresīvu tehnoloģiju (piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība vai mākslīgais intelekts) izmantošana sabiedriskajos pakalpojumos un lēmumu pieņemšanā un digitālu sabiedrisko pakalpojumu un infrastruktūru (reģionālo, valsts un pārrobežu) sadarbspēja.
(7)
Ja pasākuma mērķis ir panākt, ka darbības laikā ir jāapstrādā vai jāvāc dati, lai nodrošinātu SEG emisiju samazinājumu, kas ļauj pierādīt būtiskus SEG emisiju ietaupījumus aprites ciklā. Ja pasākuma mērķis paredz, ka datu centriem ir jāievēro Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz datu centru energoefektivitāti.
(8)
40 % digitālais koeficients būtu jāpiemēro tikai, ja intervence ir koncentrēta uz elementiem, kas tieši saistīti ar uzņēmējdarbības digitalizāciju, tostarp, piemēram, digitālajiem produktiem, IKT aktīviem utt.
(9)
Tostarp sociālās ekonomikas struktūrām. |
( 1 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/795 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“STEP”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (OV L, 2024/795, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/795/oj).
( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020, 1. lpp.).
( 5 ) Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).
( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
( 9 ) Visi regulā iekļautie dati ir no Eurostat; vēsturisko datu iesniegšanas termiņš — 2020. gada maijs.
( 10 ) Visi dati šajā regulā ir no Eurostat. Šā pielikuma sadales koeficienta piemērošanā izmantoto vēsturisko datu pēdējais datums ir 2022. gada 20. septembris. Fosilais kurināmais ietver cieto fosilo kurināmo, rūpnieciskās gāzes, kūdru un kūdras produktus, degslānekli un naftas smiltis, naftu un naftas produktus (izņemot biodegvielas daļu), dabasgāzi un neatjaunojamos atkritumus.