(1)

Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir samazināt riskus un ietekmi, ko pesticīdu lietošana rada cilvēka veselībai un videi un, lai samazinātu atkarību no pesticīdu lietošanas, veicināt integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai paņēmienu izmantošanu.

(2)

Savā 2017. gada oktobra ziņojumā par dalībvalstu valsts rīcības plāniem un progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, (2) Komisija apņēmās kopā ar dalībvalstīm strādāt, lai panāktu vienprātību par saskaņotu riska indikatoru izstrādi.

(3)

2017. gada decembrī atbildē uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” (3) Komisija apņēmās iedibināt saskaņotus riska indikatorus, lai Eiropas līmenī varētu pārraudzīt pesticīdu lietošanas radītā riska samazināšanas tendences.

(4)

Jāizveido saskaņoti riska indikatori, lai varētu novērtēt, ciktāl minētie mērķi ir sasniegti Savienības mērogā, un tādējādi dalībvalstis varēs šo risku pārvaldīt un par to ziņot valsts līmenī.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/128/EK 15. panta 4. punktu Komisijai ir jāaprēķina riska indikatori Savienības mērogā, izmantojot saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par augu aizsardzības līdzekļu statistiku savāktus statistikas datus, kā arī citus attiecīgus datus, lai novērtētu pesticīdu lietojuma radīto risku tendences.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1185/2009 (4) 1. panta 3. punktu statistika, kas iegūta saskaņā ar minēto regulu, kopā ar citiem attiecīgiem datiem ir paredzēta Direktīvas 2009/128/EK 4. un 15. panta vajadzībām, proti, valstu rīcības plānu izveidei un indikatoru aprēķināšanai. Līdz šim nav bijusi saskaņota Savienības līmeņa pieeja Regulā (EK) Nr. 1185/2009 paredzētās statistikas vākšanai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, tāpēc šādi dati nav pieejami.

(7)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (5) 53. pants pieļauj, ka īpašos apstākļos dalībvalstis var atļaut uz laiku, kas nepārsniedz 120 dienas, laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus ierobežotai un kontrolētai lietošanai, ja šāds pasākums šķiet vajadzīgs, jo radies apdraudējums, kuru nav iespējams kontrolēt ar citiem pieņemamiem līdzekļiem. Šādos gadījumos dalībvalstis drīkst atļaut augu aizsardzības līdzekļus, kas satur vai nu apstiprinātas, vai neapstiprinātas darbīgās vielas.

(8)

Saskaņots riska indikators var būt balstīts vienīgi uz statistikas datiem, kas savākti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par augu aizsardzības līdzekļu statistiku, un citiem attiecīgiem datiem, un, ja statistikas par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nav, vienīgie šādi attiecīgie un pašreiz pieejamie dati ir statistika par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un to atļauju skaits, ko dalībvalstis piešķīrušas īpašos apstākļos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantu. Tādi indikatori būtu jāpapildina ar citiem indikatoriem, lai varētu iekļaut citus riska faktorus.

(9)

Ir lietderīgi, lai šajā direktīvā izmantotā darbīgo vielu kategorizācija atbilstu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajai kategorizācijai un lai tiktu izšķirtas darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi, aizstājamas vielas un citas darbīgās vielas, citstarp pamatojoties uz klasifikāciju, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (6).

(10)

Darbīgās vielas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 var būt vai nu ķīmiskas darbīgās vielas, vai mikroorganismi. Direktīva 2009/128/EK nosaka dalībvalstīm visos iespējamos gadījumos priekšroku dot neķīmiskām augu aizsardzības metodēm. Tāpēc, nosakot saskaņotus riska indikatorus, ir lietderīgi ķīmiskas darbīgās vielas un mikroorganismus klasificēt katru atsevišķi.

(11)

Gadījumos, kad dalībvalstis piešķir atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantu neapstiprinātām darbīgajām vielām, neapstiprinātu darbīgo vielu daudzumus, kas iekļauti augu aizsardzības produktos, kuri vēlāk laisti tirgū, dalībvalstis paziņo Komisijai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1185/2009 3. pantam. Līdz šim nav bijusi Savienības līmenī harmonizēta pieeja datu vākšanai par konkrētajiem apstiprinātu darbīgo vielu daudzumiem, kas ietverti augu aizsardzības līdzekļos, kuri laisti tirgū, saņemot atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantu.

(12)

Apvienojot statistiku, kas iegūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1185/2009, un informāciju par darbīgajām vielām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, arī tad, ja tās ir darbīgās vielas ar zemu kaitīguma pakāpi, aizstājamas vielas vai citas darbīgās vielas, var izveidot aprēķina metodi, ar kuru iegūst uz kaitīgumu balstītu saskaņotu riska indikatoru, pēc kura novērtē varbūtējos riskus, ko rada pesticīdu lietošana.

(13)

Kamēr nav ieviesta harmonizēta sistēma, pēc kādas tiek vākti dati par atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 53. pantam tirgū laistu darbīgo vielu daudzumiem, ir lietderīgi ieviest saskaņotu riska indikatoru, balstoties uz saskaņā ar minēto pantu piešķirto atļauju skaitu.

(14)

Lai varētu aprēķināt saskaņotos riska indikatorus, kas atspoguļo relatīvo risku, ko rada tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kuri satur dažādas apstiprinātu darbīgo vielu un neapstiprinātu darbīgo vielu kategorijas, būtu jāizveido svēruma koeficienti.

(15)

Lai ar pieņemamu biežumu varētu novērtēt progresu šajā jomā un tā kā dalībvalstīm atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1185/2009 ik gadus ir jāsagatavo dati un tie jānosūta Eurostat 12 mēnešu laikā pēc atsauces gada beigām, saskaņotie riska indikatori būtu jāaprēķina reizi gadā un būtu jāpublicē vēlākais 20 mēnešus pēc attiecīgā atsauces gada beigām.

(16)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,