12.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 7/6

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu attiecībā uz tādu sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti.

(2)

Lai īstenotu izkraušanas pienākumu, ar minētās regulas 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētos aktus, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā iesniedza Komisijai kopīgu ieteikumu par izmetumu plānu bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. Pamatojoties uz minēto kopīgo ieteikumu, ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 (3) tika izveidots izmetumu plāns, kas piemērojams minētajās zvejniecībās.

(4)

Pēc apspriešanās ar Ziemeļjūras konsultatīvo padomi Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste 2017. gada 31. maijā iesniedza Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu par jaunu izmetumu plānu bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemti zinātnieku vērtējumi, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Attiecīgie pasākumi ir apspriesti 8. septembrī notikušajā ekspertu grupas sanāksmē, kurā piedalījās 28 dalībvalstu pārstāvji, Komisija, kā arī Eiropas Parlaments novērotāja statusā.

(5)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu ir lietderīgi atcelt Deleģēto regulu (ES) 2016/2250.

(6)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu.

(7)

Minētās regulas piemērošanas vajadzībām Ziemeļjūra ietver ICES IIIa un IV zonu. Tā kā daži bentisko sugu krājumi, uz kuriem attiecas ierosinātais izmetumu plāns, ir sastopami arī Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā, attiecīgās dalībvalstis iesaka izmetumu plāna tvērumā iekļaut arī ICES IIa rajonu.

(8)

Jaunajā 2018. gada izmetumu plānā būtu jāiekļauj Deleģētās regulas (ES) 2016/2250 noteikumi par izkraujamajām sugām un būtu jānosaka papildu sugas un zvejniecības, kurām 2018. gadā būtu jāpiemēro izkraušanas pienākums.

(9)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika ieviesti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (4) 15. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētie izdzīvotības atbrīvojumi attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar zivju ķeramajiem groziem un ar traļiem, kuri aprīkoti ar konkrētām selektivitātes ierīcēm. Dalībvalstis ir iesniegušas zinātniskus pierādījumus, kuri apliecina augstus izdzīvotības rādītājus attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas nozvejots ar grunts traļiem. Minētā informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā ir pietiekama. Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc tie būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā.

(10)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika ieviests izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz Norvēģijas omāra nozvejām, kas ICES IV apakšapgabalā gūtas ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar nosacījumu, ka tiek izmantots selektīvais linumrežģis Netgrid. Minētajā deleģētajā regulā bija noteikta prasība dalībvalstīm, kuras ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā, iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato konkrētiem grunts traļiem noteiktos atbrīvojumus. Informācija ir tikusi iesniegta, un ZZTEK ir secinājusi, ka tā pamato atbrīvojumu tikai ziemas mēnešos un dažos apgabalos (ICES funkcionālajās vienībās). Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā, taču tam būtu jāaprobežojas tikai ar ziemas mēnešiem un dažām ICES funkcionālajām vienībām.

(11)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ir iekļauts izdzīvotības atbrīvojums attiecībā uz piezveju zvejniecībā, kurā izmanto zivju ķeramos grozus un kūrus, kā arī attiecībā uz parastās jūrasmēles nozvejām, kas gūtas ar traļiem ar traļu durvīm.

(12)

Pamatojoties uz jaunajā kopīgajā ieteikumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kurus izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus, minētie izdzīvotības atbrīvojumi būtu jāiekļauj jaunajā 2018. gada izmetumu plānā.

(13)

Ar Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 tika noteikti de minimis atbrīvojumi attiecībā uz:

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts turpināt minēto de minimis atbrīvojumu piemērošanu. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus iekļaut jaunajā izmetumu plānā.

(14)

Jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināts de minimis atbrīvojums attiecībā uz parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) nozvejām, kas ar konkrētiem grunts traļiem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) nozvejām, kas ar venteriem gūtas ICES IIIa rajonā, de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu un mencu, kas ar grunts traļiem nozvejoti ICES IVc rajonā, un de minimis atbrīvojums attiecībā uz merlangu, kas ar konkrētiem grunts traļiem nozvejots ICES IIIa rajonā.

(15)

Pamatojoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, kurus par minētajiem de minimis atbrīvojumiem sniegušas dalībvalstis un kurus izskatījusi ZZTEK, kas secinājusi, ka minētie atbrīvojumi ir pamatoti ar argumentiem, kuri saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot jaunajā kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktos limitus.

(16)

Lai pieņemtu izmetumu plānus un lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, Komisija ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18.a pantu ir pilnvarota noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Vajadzības gadījumā var tikt pieļautas minēto minimālo saglabāšanas references izmēru atkāpes no izmēriem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 850/98 XII pielikumā. Attiecībā uz Norvēģijas omāru ICES IIIa rajonā ir lietderīgi saglabāt Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2440 (5) noteiktos minimālos saglabāšanas references izmērus, proti, kopējo garumu 105 mm un galvkrūšu vairoga garumu 32 mm. Pamatojoties uz jauno kopīgo ieteikumu un ZZTEK novērtējumu, papildus būtu jānosaka minimālais astes garums 59 mm, jo ZZTEK novērtējumā norādīts, ka šāds astes garums atbilst pašreizējām kopējā garuma un galvkrūšu vairoga garuma vērtībām.

(17)

Izmetumu plānos var ietvert arī tehniskos pasākumus attiecībā uz zvejniecībām vai sugām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums. Lai palielinātu zvejas rīku selektivitāti un samazinātu nevēlamas nozvejas Skagerakā, ir lietderīgi paturēt spēkā virkni tehnisko pasākumu, par kuriem Savienība un Norvēģija ir vienojušās 2011. gadā (6) un 2012. gadā (7), un atļaut izmantot selektivitātes ierīci SepNep.

(18)

Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības dalībvalstīm izveidot to kuģu sarakstus, uz kuriem attiecas šī regula.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim,

1)

“Seltra tipa plātne” ir selektivitātes ierīce:

2)

“selektīvais linumrežģis Netgrid” ir selektivitātes ierīce, kuru veido no četrām linuma plātnēm izgatavots segments, kas ir ievietots no divām linuma plātnēm izgatavotā tralī un aprīkots ar slīpi savērstu rombveida linuma acu plātni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 200 mm un kura ved uz izejas atvērumu traļa augšpusē;

3)

“flāmu plātne” ir pēdējais rāmja traļa linuma konusveida segments:

4)

“SepNep” ir tralis ar traļa durvīm, kurš:

a)

nozvejas, kas gūtas ar zivju ķeramajiem groziem (FPO (8));

b)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

c)

nozvejas, kas ICES IIIa rajonā gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm un kuri aprīkoti ar Seltra tipa plātni;

d)

ziemas mēnešos (no oktobra līdz martam) – nozvejas, kas funkcionālajās vienības Fārndīpsā (FU6), Fērtofortā (FU8) un Marifērtā (FU9) gūtas ar grunts traļiem (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir vismaz 80 mm un kuri aprīkoti ar selektīvo linumrežģi Netgrid.

a)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā, ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā izmanto vairāksienu tīklus un žaunu tīklus (GN, GNS, GND, GNC, GTN, GTR, GEN, GNF), –

parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

b)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IV apakšapgabalā izmanto rāmja trali (TBB), kura linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kura pagarinājuma daļai, proti, flāmu plātnei, ir lielāks linuma acs izmērs, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

c)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IV apakšapgabalā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 80–99 mm, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka Norvēģijas omāra daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas;

d)

Norvēģijas omāra zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 70 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas un saidas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 4 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga un ziemeļu garneles, mencas un saidas gada kopējās nozvejas;

e)

ziemeļu garneles zvejniecībā, kurā darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB), kuru linuma acs izmērs ir 35 mm vai lielāks un kuri ir aprīkoti ar sugu selektīvo režģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm, un ar neaizsprostotu zivju izeju, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazākas parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, jūras zeltplekstes un saidas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 1 % no Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, pikšas, merlanga, mencas, saidas, jūras zeltplekstes un ziemeļu garneles gada kopējās nozvejas;

f)

jauktajā zvejniecībā, kurā iegūst jūrasmēli, merlangu, jūras zeltpleksti un sugas, kam nav noteikti nozvejas limiti, un kurā darbojas kuģi, kas ICES IVc rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, SDN, SSC), kuru linuma acs izmērs ir 70–99 mm, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga un mencas (kopā) daudzumu, kas nepārsniedz 6 % no Norvēģijas omāra, pikšas, jūrasmēles, ziemeļu garneles, merlanga, jūras zeltplekstes, saidas un mencas gada kopējās nozvejas; maksimālais mencas daudzums, kādu drīkst izmest, nepārsniedz 2 % no minētās gada kopējās nozvejas;

g)

zvejniecībās, kurās darbojas kuģi, kas ICES IIIa rajonā izmanto grunts traļus (OTB, OTT, TBN), kuru linuma acs izmērs ir 90–119 mm un kuri ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni, vai kuru linuma acs izmērs ir 120 mm un vairāk, –

par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāka merlanga daudzumu, kas nepārsniedz 2 % no Norvēģijas omāra, mencas, pikšas, merlanga, saidas, parastās jūrasmēles, jūras zeltplekstes un heka gada kopējās nozvejas.

a)

kopējais garums 105 mm;

b)

astes garums 59 mm;

c)

galvkrūšu vairoga garums 32 mm.

a)

traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 90 mm, ja tie ir aprīkoti ar Seltra tipa plātni vai ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

b)

traļus, kuru āmja (kvadrātveida) linuma acs izmērs ir vismaz 70 mm un kuri aprīkoti ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 35 mm;

c)

pelaģisko vai rūpniecisko sugu zvejā – traļus, kuru minimālais linuma acs izmērs ir mazāks par 70 mm, ar nosacījumu, ka nozvejā ir vairāk nekā 80 % vienas vai vairāku pelaģisko vai rūpniecisko sugu zivju;

d)

ziemeļu garneles zvejā – traļus, kuru āmja linuma acs izmērs ir vismaz 35 mm, ja tralis ir aprīkots ar šķirotājrežģi, kam attālums starp režģa stieņiem nepārsniedz 19 mm.

a)

konstruēta ar augšējo plātni, kuras minimālais kvadrātveida linuma acs izmērs ir 120 mm;

b)

vismaz trīs metrus gara; un

c)

vismaz tikpat plata kā šķirotājrežģis.