25.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/13

(1)

Komisija 2011. gada 20. septembrī pieņēma lēmumu (“2011. gada lēmums”) (2), ar ko apstiprināja vairākus valsts atbalsta pasākumus HSH Nordbank AG (“HSH” vai “banka”) labā. HSH ir Vācijas federālo zemju banka, kuras galvenie īpašnieki ir divas Vācijas federālās zemes (“federālās zemes” vai “publiskie īpašnieki”) – Šlēsviga-Holšteina (“Šlēsviga-Holšteina”) un pilsētvalsts Hamburga (“Hamburga”). Minētie pasākumi ietvēra otrās kārtas zaudējumu garantiju (“garantija”), ko piešķīra HSH Finanzfonds AöR (“Finanzfonds” vai “garantijas sniedzējs”), kuras nominālvērtība bija 10 miljardi euro. Iepriekšējā 2009. gada lēmumā par glābšanu Komisija uz laiku jau bija apstiprinājusi garantiju.

(2)

HSH2011. gada 9. martā, 18. jūnijā un 6. septembrī vienojās ar garantijas sniedzēju par otrās kārtas zaudējumu garantijas daļu atcelšanu, tādējādi garantijas maksimālo vērtību samazinot līdz 7 miljardiem euro. Tāpēc pārstrukturēšanas plānā, pamatojoties uz kuru tika pieņemts 2011. gada lēmums, tika pieņemts, ka HSH maksās garantijas maksu tikai par garantētajiem 7 miljardiem euro (3).

(3)

Vācija 2013. gada 22. maijā paziņoja Komisijai par Šlēsvigas-Holšteinas un Hamburgas nodomu garantijas maksimālo vērtību atkal palielināt no 7 miljardiem euro līdz 10 miljardiem euro. Kopā ar šo paziņojumu Vācija iesniedza arī atjauninātu HSH vidējā termiņa uzņēmējdarbības plānu 2013.–2015. gadam.

(4)

Komisija 2013. gada 21. jūnija vēstulē (“lēmums par procedūras sākšanu”) paziņoja Vācijai, ka uzskata – garantijas maksimālās vērtības palielināšana par 3 miljardiem euro ir jauns atbalsts, ko tā pagaidām ir apstiprinājusi, un attiecībā uz šo atbalstu ir nolēmusi sākt procedūru, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā.

(5)

Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisija aicināja ieinteresētas personas iesniegt savas piezīmes.

(6)

Vācija piezīmes par lēmumu sākt procedūru iesniedza 2013. gada 30. septembra vēstulē. Komisija nesaņēma piezīmes no ieinteresētajām personām.

(7)

Vācija 2013. gada 20. decembra vēstulē iesniedza pirmo pārstrukturēšanas plānu un apņēmās atjaunināt šo plānu pēc HSH 2013. gada pārskatu pabeigšanas, pamatojot to ar piesardzīgākiem pieņēmumiem. Atjaunināto pārstrukturēšanas plānu Vācija iesniedza 2014. gada 28. aprīlī un pēc nākamajām sanāksmēm un turpmākās vēstuļu apmaiņas atjaunināja šo plānu, ko iesniedza 2015. gada 17. aprīlī.

(8)

Veicot informācijas apmaiņu starp Vācijas iestādēm un Komisijas dienestiem, nekļuva skaidrs, vai šie plāni kliedēs šaubas, kas lēmumā par procedūras sākšanu paustas attiecībā uz HSH dzīvotspējas atjaunošanu. Tāpēc Vācijas iestādes 2015. gadā centās ierosināt Komisijai alternatīvus risinājumus. Tomēr galu galā Vācijas iestādes neturpināja īstenot šīs ierosmes.

(9)

Vācijas publiskā sektora īpašnieku un Komisijas pārstāvji 2015. gada 19. oktobrī panāca vienošanos par paziņojuma galveno saturu. Pasākumos galvenokārt paredzēta bankas sadalīšana, izveidojot pārvaldītājsabiedrību un darbojošos meitassabiedrību, kas turpinās bankas pašreizējās darbības. Šo meitassabiedrību vēlāk paredzēts pārdot vai, ja pārdošana nenotiks, izbeigt jauno uzņēmējdarbību un pārvaldīt aktīvus, lai tos likvidētu.

(10)

Vācija 2016. gada 21. martā atkārtoti paziņoja par 2013. gadā atkārtoti palielināto garantijas vērtību, kas paredzēta kā atbalsts HSH pārdošanai vai likvidēšanai, kā arī par attiecīgajām saistībām (5).

(11)

HSH ir privāta akciju sabiedrība, kas izveidota 2003. gadā, apvienojoties Hamburgas federālās zemes bankai un Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes bankai. Hamburgai un Šlēsvigai-Holšteinai pieder HSH akciju vairākums. Kopā tām pieder 85,38 % bankas akciju, kuras ir to tiešā turējumā vai netiešā turējumā Finanzfonds – iestādē, kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru kontrolē Hamburga un Šlēsviga-Holšteina (6). Šlēsvigas-Holšteinas Krājbanku savienības turējumā ir 5,31 % akciju, bet J.C. Flowers konsultētās deviņu trastu grupas turējumā ir 9,31 % akciju. Vēsturisku iemeslu dēļ HSH ir divi galvenie biroji – Hamburgā un Ķīlē.

(12)

HSH aktīvu kopējā vērtība 2015. gada 30. septembrī bija 105 miljardi euro, tādējādi tā ir piektā lielākā no septiņām Vācijas federālo zemju banku grupām. Bankas galvenais darbības reģions ir Vācijas ziemeļu daļa un lielpilsētas, tās galvenās darbības jomas – banku pakalpojumi uzņēmumiem, banku pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu un banku pakalpojumi privātpersonām. Darījumi ar korporatīvajiem klientiem kā iekšzemē, tā ārvalstīs līdztekus enerģētikas un infrastruktūras projektiem galvenokārt saistīti ar kuģniecību.

(13)

Finanzfonds 2009. gadā papildināja bankas kapitālu, ieplūdinot 3 miljardus euro, un vienlaikus piešķīra tai otrās kārtas zaudējumu garantiju 10 miljardu euro apmērā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī. Turklāt Vācijas Finanšu tirgus stabilizācijas fonds (“SoFFin”) piešķīra HSH garantijas, kas sedza jaunās parādsaistības 17 miljardu euro apmērā. Šie atbalsta pasākumi tika apstiprināti 2011. gada lēmumā, pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu un attiecīgajām saistībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz atlīdzību un sloga sadali.

(14)

Pārstrukturēšanas plānā un Vācijas saistībās bija paredzēts samazināt bankas riska darījumu apjomu kuģniecības jomā un dažādot uzņēmējdarbības modeli. Bankai bija jāsamazina bilances risks, ierobežojot riska darījumu apjomu ar cikliskiem uzņēmumiem, piemēram, kuģniecības un lidmašīnu finansēšanas jomā, jālīdzsvaro dažādie darījumi, lielāku uzmanību pievēršot darījumiem ar reģiona uzņēmumiem un nekustamo īpašumu, un jāstabilizē savs finansējums, samazinot atkarību no lielo klientu finansējuma, tostarp ASV dolāros.

(15)

2011. gadā pēc HSH iniciatīvas otrās kārtas zaudējumu garantijas maksimālā vērtība pakāpeniski tika samazināta no 10 miljardiem euro līdz 7 miljardiem euro (katru reizi par 1 miljardu euro – 2011. gada martā, jūnijā un septembrī). Šis samazinājums samazināja maksu, kas HSH bija jāmaksā Finanzfonds, un tika iekļauts pārstrukturēšanas plānā, kas tika ņemts vērā, pieņemot 2011. gada lēmumu.

(16)

Lai gan 2011. gada pārstrukturēšanas plānā tika pieņemts, ka līgumreisu tarifi atkal palielināsies, nākamajā gadā pēc 2011. gada lēmuma pieņemšanas jo īpaši konteinerkuģu līgumreisu tarifi samazinājās par apmēram vienu trešdaļu, līdzīgā mērā ietekmējot kuģu tirgus vērtību. Lai gan HSH ievērojami samazināja riska darījumu apjomu kuģniecības jomā, kuģniecības aizdevumu portfelis joprojām bija tās galvenā darījumu joma. Tāpēc HSH nopietni ietekmēja šie notikumi, kuri līdztekus EUR/USD maiņas kursam bija galvenie faktori, kas veicināja HSH kuģniecības portfeļa saistību neizpildes iespējamību un tādējādi samazināja riska nodrošinājumu kredītu darījumiem.

(17)

Tāpēc 2013. gadā uzraudzības iestāde pieprasīja, lai banka palielinātu garantijas maksimālo vērtību par 3 miljardiem euro līdz sākotnējiem 10 miljardiem euro. Pēc tam, kad Komisija 2013. gada jūnijā uz laiku bija apstiprinājusi šo palielinājumu kā jaunu atbalsta pasākumu, tā, ņemot vērā uzņēmējdarbības plānu, kas bija iesniegts kopā ar paziņojumu par summas palielinājumu, apšaubīja HSH ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas iespējamību un izvirzīja jautājumu, vai šā mērķa sasniegšanas nolūkā HSH būtu jāpielāgo sava uzņēmējdarbības stratēģija un jāapsver iespēja pieņemt alternatīvus pasākumus (7).

(18)

Pēc lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas HSH joprojām ne vien ievērojamā mērā nepildīja pārstrukturēšanas plānu, kuru ņemot vērā, 2011. gada lēmumā bija apstiprināts pārstrukturēšanas atbalsts, bet nepildīja arī dažādos atjauninātos starpposma plānus, kas tika iesniegti Komisijas dienestiem.

(19)

Šis pasākums ir otrās kārtas zaudējumu garantijas maksimālās vērtības atkārtota palielināšana, kā izklāstīts 17. apsvērumā. Otrās kārtas zaudējumu garantijas gadījumā galvotājs atlīdzina tikai garantētā portfeļa zaudējumus, kas pārsniedz pirmās kārtas zaudējumu daļu 3,2 miljardu euro apmērā, ko sedz HSH. Maksimālo vērtību atkārtoti palielinot līdz 10 miljardiem euro, garantija attiecīgi atlīdzina garantētā portfeļa zaudējumus 3,2 līdz 13,2 miljardu euro apmērā (8).

(20)

Garantētā portfeļa sākotnējā bilances vērtība bija apmēram 185 miljardi euro, kas veidoja apmēram 75 % no bankas kopējās bilances 2009. gadā. Lielākā garantēto aktīvu daļa bija aizdevumi klientiem (sākotnēji 115 miljardi euro), kas ietvēra arī fiksēto ienākumu vērtspapīrus (sākotnēji 27 miljardi euro), obligāciju aizņēmumus (sākotnēji 15 miljardi euro), maksājumu garantijas (sākotnēji 5 miljardi euro) un ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (sākotnēji 9 miljardi euro) (9).

(21)

2015. gada beigās bija atlikuši tikai apmēram 50 miljardi euro garantēto aktīvu, kas izteikti riska darījumos, kuros netiek pildītas saistības (“EAD”) (10). Šie atlikušie aktīvi galvenokārt ir aizdevumi kuģniecības, uzņēmumu un nekustamo īpašumu darījumu jomas klientiem.

(22)

Skaidras naudas maksājumi no garantijas tiek veikti, ja grantētie aktīvi galu galā tiek atlīdzināti, radot zaudējumus bankai, un ir iztērēta visa pirmās kārtas zaudējumu daļu 3,2 miljardu euro apmērā. Šobrīd no garantētajiem aktīviem ir atlīdzināti tikai apmēram 1,6 miljardi euro zaudējumu. Turklāt garantija pozitīvi ietekmē arī bilanci, kompensējot riska nodrošinājumu garantētā portfeļa kredītu darījumiem, nodrošinot iespēju bankai un uzraudzības iestādei aprēķināt un uzraudzīt garantijas “virtuālo” izlietojumu, t. i., saistībā ar garantiju sagaidāmos skaidras naudas maksājumus. Visbeidzot, lai gan garantija ir spēkā, garantēto aktīvu riska svērums, ko nosaka uzraudzības iestāde, ir ievērojami samazinājies.

(23)

Par piešķirto garantiju HSH maksā gada pamatprēmiju 4 % apmērā un papildu prēmiju 3,85 % apmērā.

(24)

Gada pamatprēmiju 4 % apmērā veido divi elementi – 2,20 % atlīdzība un 1,80 % apvērse – un to aprēķina no atlikušās maksimālās vērtības. Tāpēc, ja banka izmanto garantiju, garantijas prēmijas aprēķināšanas bāze netiek samazināta. Gada pamatprēmija HSH ir jāmaksā vai nu līdz garantijas pilnīgai izlietošanai, vai atcelšanai, līdz garantija ir pilnīgi izlietota. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm portfelis nebūs likvidēts līdz 2025. gada beigām.

(25)

Gada papildu prēmija no zaudējumu faktiskā apmēra, kas atlīdzināts saistībā ar garantiju, 3,85 % apmērā HSH ir jāmaksā no 2009. līdz 2019. gadam, izņemot gadījumu, kad līdz 2019. gadam garantija ir pavisam izlietota vai atcelta. Tāpēc šai prēmijai atbilstīgā faktiskā summa būs zināma tikai tad, kad garantija būs pilnībā dzēsta, vai nu izlietojot, vai atceļot. Papildu prēmija ir atkarīga arī no debitora galvojuma (“Besserungsschein”), kas aizsargā bankas kapitāla rādītāju. Ja bankas kopējais pašu kapitāla rādītājs pazemināsies zem 10 % no minimālā pamata kapitāla rādītāja (“CET1 rādītājs”), maksājumi tiks atlikti uz vēlāku laiku [2030.–2040. gads] (*1). Bankas veiksmīgas pārdošanas gadījumā garantijas sniedzējam ir tiesības atteikties no savām tiesībām uz papildu prēmiju.

(26)

Vācija 2016. gada 21. martā paziņoja par šādiem diviem pasākumiem:

(27)

Sadalīšana un aktīvu līdz 6,2 miljardu euro EAD apmērā pārvešana ir sīki izklāstīta attiecīgajās saistībās, kas iekļautas sarakstā (“saistību saraksts”), kuru Vācijas valdība iesniedza kopā ar 2016. gada 21. marta paziņojumu un kurš pievienots šim lēmumam (skatīt I pielikumu) (11).

(28)

Īstenojot 2016. gada 1. pasākumu, OpCo saglabās visus HSH darbības aktīvus un saistības, tostarp garantētos aktīvus, pašu garantiju un bankas darbības atļauju. Kā maksu par garantijas saglabāšanu OpCo maksās atlīdzību 2,20 % apmērā no garantijas neizmantotās daļas (12). Visas pārējās garantijas līgumā paredzētās saistības uzņemsies HoldCo, proti, 2,20 % pamatprēmiju kā atlīdzību par garantijas izmantoto daļu, 1,80 % pamatprēmiju, kas 2011. gada lēmumā paredzēta kā apvērse, un papildu prēmiju 3,85 % apmērā, ieskaitot Besserungsschein  (13).

(29)

HoldCo būs tikai finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas neveiks operatīvo uzņēmējdarbību. HoldCo aktīvus veidos vismaz 90 % OpCo akciju un neliela likviditāte, ko nodrošinās OpCo  (14), lai segtu HoldCo darbības izmaksas un attiecīgajos termiņos – garantijas maksas maksājumus. HoldCo saistības veidos saistībā ar sadali pārņemtās garantijas maksas maksājumu saistības. Lai samazinātu HoldCo maksātnespējas risku, starp HoldCo un garantijas sniedzēju par šīm saistībām tiks noslēgts pakārtotības līgums. Saskaņā ar šādu līgumu visus maksājumus, ko HoldCo nespēj izpildīt, var atlikt līdz nākamajam maksāšanas datumam, piemērojot 10 % likmi.

(30)

Papildu pasākuma veidā OpCo būs tiesības par tirgus cenām federālajām zemēm pārdot aktīvu EAD portfeli līdz 6,2 miljardu euro apmērā. Šī pārvešana var notikt vairākās daļās (15). Pirms aktīvu pārdošanas Komisija, pamatojoties uz neatkarīgu aktīvu vērtējumu, būs veikusi tirgus cenu neatkarīgu pārbaudi. Ja pārvešana notiks pēc 2016. gada augusta beigām, Komisijai no jauna būs jāveic tirgus vērtības noteikšana (16).

(31)

Līdztekus saistībām attiecībā uz sadalīšanu, izveidojot HoldCo un OpCo, un garantijas maksas maksājumu sadalīšanu, kā izklāstīts 2.2.2. sadaļā, Vācija iesniedza papildu saistības. Pirmkārt, tās attiecas uz apņemšanos vēlākais līdz 2018. gada 28. februārim pārdot HoldCo akcijas sabiedrībā OpCo, izmantojot atklātu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un pārredzamu izsoles procedūru (17). Lai šo privatizāciju īstenotu noteiktajā termiņā, Vācijas varas iestādes pirms pārdošanas procedūras sākuma iesniegs Komisijai plānu ar attiecīgajiem starpposma mērķiem. (18) Ja pārdošanas procedūra tiks sekmīgi pabeigta, saņemot no atbalsta neatkarīgu, pozitīvu piedāvājuma cenu (vienlaikus saglabājot garantiju), par plānoto pirkumu tiks paziņots Komisijai, lai tā novērtētu jaunās struktūras dzīvotspēju. Kamēr Komisija nebūs pieņēmusi apstiprinājuma lēmumu, pirkums netiks īstenots (19). Veiksmīgas pārdošanas gadījumā bankas nosaukums tiks mainīts (20).

(32)

Ja pārdošanas procedūra netiks veiksmīgi pabeigta līdz noteiktajam termiņam, t. i., ja procedūras iznākums nebūs no atbalsta neatkarīga, pozitīva piedāvājuma cena (vienlaikus saglabājot garantiju) vai ja Komisija secinās, ka, iekļaujot OpCo jaunajā struktūrā, netiks izveidots dzīvotspējīgs ilgtermiņa uzņēmējdarbības modelis, Vācija ir apņēmusies, ka OpCo izbeigs jauno uzņēmējdarbību un tikai pārvaldīs savus aktīvus, lai panāktu sakārtotu likvidāciju (21). Vācija varas iestādes ir apņēmušās, ka laikposmā līdz pārdošanas termiņa beigām HoldCo pārvaldīs OpCo, lai saglabātu tās dzīvotspēju, konkurētspēju un piemērotību pārdošanai (22). Tādēļ tiks veikti papildu pasākumi, lai samazinātu OpCo izmaksas (lai administratīvās izmaksas gadā nepārsniegtu [570–590] miljonus euro 2016. gadā un [520–550] miljonus euro 2017. gadā), lai stiprinātu tās pamatkapitālu (piemēram, veicot brīvprātīgu saistību pārvaldību, saņemot Komisijas atļauju), lai veiktu piesardzīgu riska pārvaldību, nemaksātu dividendes vai neveiktu citus maksājumus par tādiem instrumentiem, piemēram, hibrīda kapitāla instrumentiem, kas ir atkarīgi no rentabilitātes (23).

(33)

Turklāt OpCo kopējā bilances vērtība nepārsniegs [100–110] miljardus euro 2016. gadā un [90–100] miljardus euro 2017. gadā (24). Attiecībā uz kuģniecības finansēšanu OpCo turpinās samazināt šo darbību apjomu un savu jauno uzņēmējdarbību šajā jomā ierobežos līdz [1–2] miljardiem euro (25). Turklāt Vācija ir apņēmusies izpildīt arī dažas saistības, kas pievienotas 2011. gada lēmumam, piemēram, OpCo neturpinās gaisa kuģu finansēšanas darbības (26), neveiks ārēju paplašināšanos, iegūstot citu uzņēmumu kontroles tiesības (27), neveiks mērķtiecīgu tirdzniecību savā vārdā (28) un piešķirto valsts atbalstu neizmantos, lai iegūtu priekšrocības attiecībā pret konkurentiem (29).

(34)

Visbeidzot, Vācija ir apņēmusies, ka OpCo ievēros konkrētus likviditātes rādītājus (30) un ierobežojumus attiecībā uz OpCo darbinieku un valžu un citu struktūru locekļu atalgojumu. Tādējādi katras attiecīgās personas atalgojums nepārsniegs summu, kas ir 15 reizes lielāka par Vācijas vidējo darba algu vai 10 reizes lielāka par HSH Nordbank vidējo darba algu (pirms sadalīšanas) (31).

(35)

Kā minēts 2. un 15. apsvērumā, garantijas maksimālā vērtība 2011. gadā tika samazināta līdz 7 miljardiem euro, taču, tā kā no 2011. gada situācija kuģniecības tirgū bija pasliktinājuies, 2013. gada jūnijā tā atkal bija jāpalielina līdz sākotnējiem 10 miljardiem euro (skatīt 16. un 17. apsvērumu).

(36)

Vācija paziņoja par maksimālās vērtības atkārtotu palielināšanu. Tā uzskatīja, ka garantija ir atbalsts, taču nepiekrita, ka 10 miljardu euro maksimālās vērtības atjaunošana ir jāuzskata par jaunu atbalstu, jo tieši tāda pati maksimālā vērtība jau bija apstiprināta 2011. gada lēmumā. (32) Tā apgalvoja arī, ka pat tad, ja Komisija uzskatītu, ka vērtības atkārtota palielināšana ir jauns atbalsts, saskaņā ar 2011. gada lēmumu tas joprojām būtu saderīgs ar iekšējo tirgu (33).

(37)

Tomēr lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja, ka vērtības atkārtota palielināšana ir jauns atbalsts. Pirmkārt, garantijas palielināšanu nodrošināja Finanzfonds, kas pieder Hamburgai un Šlēsvigai-Holšteinai, tātad no valsts līdzekļiem, un tas bija paredzēts bankai, kas veic darbību starptautiskā mērogā, tādējādi ietekmējot konkurenci banku nozarē un ietekmējot tirdzniecību Savienībā (34). Tā kā garantiju ar šādiem nosacījumiem privāts ieguldītājs nebūtu piešķīris, tā HSH radīja priekšrocības, kas uzskatāmas par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (35).

(38)

Otrkārt, lai gan Vācija uzskatīja, ka maksimālās vērtības palielināšanu nevar uzskatīt par jaunu atbalstu, jo maksimālā vērtība 10 miljardu euro apmērā bija jau apstiprināta 2011. gada lēmumā, Komisija lēmumā par procedūras sākšanu paskaidroja, ka garantijas atcelšana ir juridiski saistoša un ka jebkura atjaunošana ir jāuzskata par jaunu galvotāja un garantijas turētāja vienošanos, kas pamatota ar jaunu ekonomisko novērtējumu attiecībā uz riska faktoriem, kas laika gaitā varētu būt mainījušies. Tā kā garantijas maksimālās vērtības palielināšana nebija paredzēta 2011. gada lēmumā apstiprinātās garantijas nosacījumos, bija jāgroza iepriekšējie nosacījumi. Tāpēc Komisija nolēma, ka vērtības palielināšana ir jaunas garantijas piešķiršana (36).

(39)

Attiecībā uz atbalsta saderību ar iekšējo tirgu Komisija savu novērtējumu lēmumā par procedūras sākšanu pamatoja ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kur noteikts, ka atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas “novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā”. Ņemot vērā joprojām jutīgo situāciju finanšu tirgos, Komisija atzina, ka HSH sabrukums varētu tieši ietekmēt finanšu tirgus un tādējādi Vācijas ekonomiku kopumā (37). Attiecībā uz principiem, ko piemēro finanšu iestāžu valsts atbalstam, Komisija norādīja uz 15. punktu 2008. gada Banku darbības paziņojumā (38), kas brīdī, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, bija papildināts Paziņojumā par rekapitalizāciju (39) un 2010. un 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu (40).

(40)

Kā jau minēts, Vācija 2013. gadā apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija uzskatītu, ka garantijas maksimālās vērtības atkārtota palielināšana ir jauns atbalsts, tā jau 2011. gada lēmumā konstatēja, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, tāpēc Komisijai tagad būtu jāņem vērā šis novērtējums un tā nevarētu izdarīt citu secinājumu (41).

(41)

Komisija lēmumā par procedūras sākšanu paskaidroja – lai gan 2011. gadā tā lēma, ka garantijas maksimālā vērtība 10 miljardu euro apmērā ir saderīga ar iekšējo tirgu, šis novērtējums bija pamatots ar novērtējumu, kuru garantijai, ko Vācija paziņoja 2009. gada 30. aprīlī, Komisija veica ņemot vērā ekonomisko situāciju tobrīd, kad tika pieņemts 2011. gada lēmums, un HSH finanšu prognozes, kas tika iesniegtas, lai veiktu pārbaudi saistībā ar šo lēmumu. Tāpēc toreiz pārstrukturēšanas plānā tika pieņemts, ka HSH būs jāmaksā garantijas maksa tikai par 7 miljardu euro garantiju (42).

(42)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija arī norādīja, ka, novērtējot jaunā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, tika ņemti vērā tie paši faktori, kas tika ņemti vērā arī iepriekšējā novērtējumā, taču bija jānovērtē to pašreizējais stāvoklis. Ņemot vērā šo informāciju, jo īpaši HSH dzīvotspējas novērtējumu, bija jāņem vērā faktiskā ekonomiskā situācija, lai konstatētu, vai atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu (43).

(43)

Šajā ziņā Komisija norādīja, ka ekonomiskā situācija kuģniecības nozarē – HSH galvenajā darbības jomā, kas jau 2011. gada lēmuma tika vērtēta kā problemātiska attiecībā uz bankas dzīvotspēju – turpināja pasliktināties. Tāpēc krīze kuģniecības nozarē bija ilgāka un dziļāka, nekā prognozēts, un kopumā ietekmēja kuģu finansēšanas maksātspēju un palielināja HSH riska svērto aktīvu apjomu (44).

(44)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, palielinot garantiju, garantijas maksa palielināsies par apmēram 1 miljardu euro un ka šīs papildu izmaksas ievērojami ietekmēs HSH turpmāko rentabilitāti (45).

(45)

Lai gan papildu maksa par garantiju bija iekļauta uzņēmējdarbības plānā, kas 2013. gadā tika iesniegts kopā ar paziņojumu par garantijas atkārtotu palielināšanu, Komisija apšaubīja, ka pieņēmumi, ar kuriem bija pamatots uzņēmējdarbības plāns, ir pamatoti, un norādīja arī, ka nav sagatavots atjaunināts stresa scenārijs. Tā kā HSH nespēja īstenot 2011. gada pārstrukturēšanas plānā paredzētās pamatscenārija finanšu prognozes un izveidot jaunu uzņēmējdarbību prognozētajā apmērā, Komisija izvirzīja jautājumu, vai ir jāpielāgo HSH uzņēmējdarbības stratēģija un vai būtu un jāveic alternatīvi pasākumi, lai atjaunotu bankas ilgtermiņa dzīvotspēju (46).

(46)

Minēto iemeslu dēļ Komisija apšaubīja, ka HSH atgūs dzīvotspēju atbilstīgi 2011. gada lēmumā paustajiem pieņēmumiem, un pieprasīja papildu informāciju, kas apstiprinātu uzņēmējdarbības plānā izklāstītos pieņēmumus un iesniegto nākotnes perspektīvu attiecībā uz kuģniecības tirgiem, kā arī pierādījumus, ka papildu maksa par garantiju arī stresa scenārija gadījumā neradīs pārmērīgu apgrūtinājumu bankas finansiālajām iespējām (47).

(47)

Tomēr Komisija lēmumā par procedūras sākšanu neapšaubīja sloga sadali vai konkurences pasākumus, kas bija apstiprināti 2011. gada lēmumā, un apgalvoja – tā kā jaunais atbalsts nepārsniedz 2011. gadā apstiprinātā pasākuma apmēru, šajā posmā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti (48). Ņemot vērā nepieciešamību palielināt garantiju un to, ka atlīdzība tika novērtēta kā atbilstīga, Komisija secināja, ka atbalsts pagaidām ir saderīgs ar iekšējo tirgu (49).

(48)

Savās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru (50) Vācija atkārtoja, pirmkārt, savu sākotnējo nostāju, ka garantijas atkārtota palielināšana nav jauns atbalsta pasākums, jo palielinātā vērtība nepārsniedz maksimālo vērtību 10 miljardu euro apmērā, kas bija apstiprināta 2011. gada lēmumā. Tāpēc šo nostāju nemaina tas, ka samazinājums bija juridiski saistošs vai ka garantijas līgumā nebija paredzēta vērtības atkārtota palielināšana un bija jāuzskata, ka tas ir jauns līgums. Vācija uzskatīja, ka vērtības atkārtotas palielināšanas ekonomiskā ietekme uz federālo zemju kā galvotāja situāciju ir izšķiroša un pēc vērtības atkārtotas palielināšanas to situācija nemainījās, jo īpaši tāpēc, ka ievērojami nepalielinājās atkārtoti palielinātās garantijas daļas izmantošanas iespējamība. Turklāt atkārtotais palielinājums lielā mērā atbilda sākotnējai, pilnīgajai garantijai, ko saistībā ar 2011. gada lēmumu Komisija jau bija izvērtējusi, ne vien ņemot vērā pamatscenāriju, bet arī vissliktākā gadījuma scenāriju (51).

(49)

Otrkārt, Vācija apstiprināja savu iepriekšējo nostāju, ka uz atkārtoto vērtības palielināšanu arī tad, ja to uzskata par jaunu atbalstu, attiecas tie paši iemesli, kas bija spēkā 2011. gada apstiprinājumā, jo Komisija lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka sloga sadale un konkurences pasākumi, kas 2011. gada lēmumā bija atzīti kā attiecīgajā posmā atbilstīgi un pietiekami, joprojām ir atbilstīgi, jo jaunais atbalsts nepārsniedz 2011. gada lēmumā apstiprināto pasākumu apmēru (52). Vācija uzskatīja, ka Komisijai ir jāņem vērā tas pats pamatojums, kuru tā izmantoja atbalsta apstiprināšanai 2011. gada lēmumā.

(50)

Treškārt, Vācija apgalvoja, ka garantijas maksimālās vērtības atkārtota palielināšana palīdzēs atjaunot HSH ilgtermiņa dzīvotspēju un atbilst arī mērķiem, kas izvirzīti 2011. gadā apstiprinātajā pārstrukturēšanas plānā. Šajā ziņā Vācija apgalvoja, ka nav iemesla apšaubīt bankas dzīvotspēju ilgtermiņā un uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju. Tā apgalvoja, ka novirzes, kas starplaikā ir radušās uzņēmējdarbības plānā, nepamato citus secinājumus. Tā kā kuģniecības jomā krīze turpinās un ņemot vērā uzraudzības prasības, garantijas daļēja atcelšana par diviem vai trīs gadiem nodrošinātu ilgtspējīgāku, mazāk riskantu uzņēmējdarbības modeli. Tā kā bankai ir pietiekams pamatkapitāls un ņemot vērā citus pasākumus, kas iekļauti pārstrukturēšanas plānā, kuru apstiprināja ar 2011. gada lēmumu, banka varēs segt paaugstināto garantijas maksu, kas bankai jāmaksā garantijas atkārtotas palielināšanas dēļ.

(51)

Visbeidzot, Vācija norādīja, ka garantijas atkārtotas palielināšanas nepieciešamību izraisīja ārēji faktori, piemēram, finanšu krīzes turpināšanās, stingrākas regulatīvās prasības finanšu iestādēm un kapitāla kvotu aprēķināšanai piemērojamo grāmatvedības standartu – starptautisko finanšu pārskatu standartu (“SFPS”) – izmaiņas.

(52)

Pēc šo piezīmju iesniegšanas Vācija turpināja ciešu sadarbību ar Komisiju un iesniedza vairākus atjauninātus pārstrukturēšanas plānus. Pirmais plāns tika iesniegts 2013. gada decembrī, 2014. gada aprīlī tika iesniegts pārskatīts pārstrukturēšanas plāns ar piesardzīgākiem pieņēmumiem, bet 2015. gada aprīlī tika nosūtīts nākamais uzņēmējdarbības plāna atjauninājums. Turklāt tā kā šie plāni neizkliedēja Komisijas bažas attiecībā uz HSH spēju atjaunot dzīvotspēju, Vācijas varas iestādes izstrādāja citus risinājumus. Šo centienu iznākums bija 2016. gada pasākumu galvenais izklāsts, par ko Vācija un Komisija vienojās 2015. gada oktobrī.

(53)

Pēc tam Vācija 2016. gada 21. martā atkārtoti paziņoja par 2013. gadā atkārtoti palielināto garantiju kā valsts atbalstu HSH pārdošanai vai, ja pārdošana nenotiks, HSH likvidēšanai.

(54)

Attiecībā uz 2013. gada pasākumu, t. i., garantijas atkārtotu palielināšanu no 7 miljardiem euro līdz 10 miljardiem euro, kas lēmumā par procedūras sākšanu bija apstiprināts uz laiku, Komisija jau nolēma, ka šis pasākums ir valsts atbalsts (53). Lai gan Vācija savās piezīmēs par lēmumu sākt procedūru (skatīt 49. apsvērumu) uzskatīja, ka garantijas atkārtota palielināšana nav jauns valsts atbalsts – un, ja arī tā būtu valsts atbalsts, uz to attiecas tie paši iemesli, ar kuriem bija pamatots 2011. gada apstiprinājums –, tā šo nostāju neizklāstīja plašāk un neiesniedza arī pierādījumus, kas to apstiprinātu. Visbeidzot, atkārtoti paziņojot par “valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē” (54), kas paredzēts vai nu HSH pārdošanai, vai likvidēšanai, Vācija apstiprināja Komisijas novērtējumu. Tāpēc Komisija šajā lēmumā apstiprina savu slēdzienu, ko tā paudusi lēmumā par procedūras sākšanu, ka attiecīgais pasākums ietver valsts atbalstu, un šis slēdziens izdarīts, ņemot vērā minētajā lēmumā izklāstītos iemeslus un neveicot atkārtotu novērtējumu.

(55)

Tomēr Komisijai ir jānovērtē, vai 2016. gada pasākumi ietver valsts atbalstu (55).

(56)

Visbeidzot, Komisijai ir jānovērtē, vai var uzskatīt, ka attiecīgie pasākumi – 2013. gada pasākums un 2016. gada pasākumi – ir saderīgi ar iekšējo tirgu.

(57)

Komisija konstatē, ka saskaņā ar Vācijas varas iestāžu sniegto informāciju saistībā ar 2016. gada pasākumiem papildu valsts atbalsts netiks piešķirts.

(58)

Atbilstīgi LESD 107. panta 1. punktam valsts atbalsts ir “jebkāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu šā noteikuma nozīmē, ja ir izpildīti visi turpmāk uzskaitītie nosacījumi: a) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem; b) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; c) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; un d) pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(59)

Attiecībā uz valsts līdzekļiem 2016. gada 1. pasākums ietver gan punktu par pakļautību, gan garantijas maksas saistību daļējas atlikšanas mehānismu publiskā sektora īpašniekiem. Tie tika iekļauti, lai samazinātu HoldCo maksātnespējas risku. Šie noteikumi attiecas uz saistībām, kas izmaksājamas kā atlīdzība publiskā sektora īpašniekiem, un, ja 2016. gada 1. pasākums radītu priekšrocības HSH, šie elementi varētu radīt valsts līdzekļu zaudējumu.

(60)

Tāpēc Komisija uzskata, ka abi 2016. gada pasākumi ietver valsts līdzekļus: 2016. gada 1. pasākums – ar pakļautības līgumu un maksas, kas paredzēta kā atlīdzība par 2011. gada lēmumā piešķirto garantiju, daļējas atlikšanas mehānismu, bet 2016. gada 2. pasākums – ar naudas līdzekļiem, ko federālās zemes maksā OpCo par pārvestajiem aktīviem.

(61)

2016. gada 2. pasākums – aktīvu iegāde, ko veic federālās zemes – ir pasākums, ko veic valsts. 2016. gada 1. pasākums – maksas maksāšanas struktūras izmaiņas – ir piedēvējams Finanzfonds publiskā sektora īpašniekiem un tādējādi valstij. Šo piedēvējamību pierāda tas, ka šīs izmaiņas ir paredzētas lielākā pasākumu kopumā, kuru sagatavošanā aktīvi bija iesaistītas federālās zemes.

(62)

2016. gada pasākumi rada priekšrocības tikai HSH. Tāpēc tie ir selektīvi. Tie var kropļot konkurenci, kavējot tirgus dalībnieku parasto darbību. Ņemot vērā Savienības finanšu pakalpojumu liberalizāciju, tie ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(63)

Lai noteiktu, vai 2016. gada pasākumi ietver atbalstu, Komisijai ir jānosaka, vai ar 2016. gada pasākumiem HSH ir radītas priekšrocības papildus tām priekšrocībām, kas tai jau ir radītas ar 2013. gada pasākumu.

(64)

Pirms atbildes uz jautājumu par papildu priekšrocībām saistībā ar 2016. gada pasākumiem Komisijai jāatgādina garantijas darbība, lai spētu novērtēt ierosināto 2016. gada pasākumu ietekmi uz garantijas darbību.

(65)

Otrās kārtas zaudējumu garantija, kas apstiprināta 2011. gada lēmumā, tiek piešķirta kā sintētiskā vērtspapīrošana. Tas nozīmē, ka viss garantētais portfelis tiek mākslīgi sadalīts trīs daļās:

(66)

Garantijas ietekmi iedala divās galvenajās grupās, proti, ietekme uz uzskaiti saskaņā ar SFPS un ietekme uz kapitāla prasībām saskaņā ar regulatīvajiem un piesardzīgas uzraudzības noteikumiem, kā tos piemēro uzraudzības iestāde.

(67)

Pirmkārt, garantija kompensē visus garantētā portfeļa zaudējumus, kas ir lielāki par 3,2 miljardiem euro, bet nav lielāki par 13,2 miljardiem euro (56).

(68)

Kamēr garantētie aktīvi joprojām ir uzrādīti bilancē, saskaņā ar SFPS šo aktīvu vērtības samazinājums un nodrošinājums tādā pašā apmērā tiks kompensēts kompensācijas postenī. Tikai tad, kad aktīvi būs pavisam likvidēti un vairs netiks uzrādīti bilancē, norādot radušos zaudējumus, kompensācijas prasījumi tiks izmaksāti faktiski saskaņā ar garantiju.

(69)

Šie dažādie kompensācijas prasījumu veidi saskaņā ar garantiju ir saistīti ar dažādiem garantijas izmantošanas pasākumiem.

(70)

Maksu par garantiju veido divi elementi: pamatprēmija 4,00 % apmērā (“pamatprēmija”) un papildu prēmija 3,85 % apmērā (“papildu prēmija”). Pamatprēmijas aprēķina bāze ir atlikušās garantijas kopējā summa – 10 miljardi euro. Papildu prēmijas aprēķina bāze ir kopējā izlietotā summa, kas vēl nav zināma (57).

(71)

Saskaņā ar SFPS maksu par atlikušo garantiju uzskata par apdrošināšanas prēmijām un vienkārši uzrāda peļņas un zaudējumu kontā.

(72)

Tomēr, ja šķiet, ka garantija tiks izlietota vai ka faktiski izlietotā summa ir lielāka par nulli, maksa par šo garantijas daļu kļūst prognozējama. Saskaņā ar SFPS šādi apgrūtinājumi jāpielīdzina saistībām (priekšrocības ir saņemtas, taču ir jāatmaksā), kuru atmaksāšanai ir jāveido uzkrājumi. Saskaņā ar SFPS, palielinoties aplēstajai kopējai izlietotajai summai, attiecīgo uzkrājumu līmenis ir jāpaaugstina. Tālab, katru reizi papildus izlietojot garantiju, palielina aplēsto kopējo izlietoto summu, vēlāk attiecīgi palielinot garantijas maksu, kas savukārt palielina vajadzīgo uzkrājumu apmēru.

(73)

Papildu prēmijai piemēro atlikšanas mehānismu, t. i., Besserungsschein, kas ir spēkā attiecībā uz 10 % CET1 HSH (HoldCo + OpCo) konsolidētā kapitāla līmenī. Saskaņā ar atlikšanas mehānismu maksājumus pilnā mērā iespējams atlikt līdz pat vienam gadam [2030.–2040.]. Turklāt šis atlikšanas mehānisms ietver uzkrājumus, kas izveidoti nākamajiem maksājumiem, kas paši jau ir iekļauti Besserungsschein. Tas nozīmē, ka šādus uzkrājumus var izmantot kā rezervi zaudējumu gadījumiem, ja zaudējumi izraisītu CET1 rādītāja pazemināšanos zem 10 % (58).

(74)

Otrkārt, saskaņā ar Bāzele II paredzēto uzraudzības formulu (“uzraudzības formula”), ko piemēro tādām sintētiskās vērtspapīrošanas struktūrām kā, piemēram, otrās kārtas zaudējumu garantija, garantija līdz 20 % samazina riska svērumu, kas, aprēķinot riska svērto aktīvu vērtību (“RWA”), jāpiemēro augstākas prioritātes laidienam (59).

(75)

Lai saglabātu šādu garantijas ietekmi, saskaņā ar regulatīvajiem noteikumiem un ņemot vērā uzraudzības iestāžu brīvību attiecībā uz to piemērošanu, būtu jāpatur prātā divas robežvērtības. Pirmo robežvērtību iegūst, piesardzīgi aprēķinot prognozētos zaudējumus (pamatscenārijā), savukārt otru robežvērtību iegūst no neprognozētajiem zaudējumiem (papildu zaudējumi vissliktākā gadījuma scenārijā) atlikušajā garantētajā portfelī. Prognozēto un neprognozēto zaudējumu apmērs atlikušajā portfelī zināmā mērā ir jāsedz ar garantijas neizlietoto summu. Tāpēc vienas vai abu robežvērtību pārkāpuma iespējamība ir atkarīga no pieejamās neizlietotās garantijas summas, ko ievērojami ietekmē atlīdzināto zaudējumu apmērs.

(76)

Ja netiek ievērota pirmā robežvērtība, piemērojot uzraudzības formulu, augstākas prioritātes laidiena dēļ RWA līmenis paaugstināsies attiecībā pret 20 % minimālo līmeni, turklāt šāda paaugstināšanās notiks attiecībā pret garantijas nesegto zaudējumu apmēru. Ja netiek ievērota otra robežvērtība, uzraudzības formulu vairs nevarēs piemērot. Šādā gadījumā augstākas prioritātes laidiena RWA līmenis nekavējoties palielināsies no 20 % minimālā līmeņa līdz līmenim, kas būtu jāpiemēro, ja garantijas nebūtu (“domino efekts”).

(77)

Saskaņā ar paziņojumu HSH tiks sadalīta, izveidojot HoldCo un OpCo. Maksa par garantiju atbilstīgi garantijas atlīdzībai, kas apstiprināta 2011. gada lēmumā, nemainīsies. Tomēr maksājumi tiks sadalīti šādi:

(78)

Sadalījums, izveidojot OpCo un HoldCo, nozīmē, ka garantijas atlīdzība joprojām ietekmēs OpCo uzskaiti, savukārt visas SFPS noteiktās uzkrājumu veidošanas prasības, kas izriet no maksājumiem par izlietoto garantijas daļu, tagad būs jāpilda HoldCo. Tomēr Komisija uzsver, ka konsolidētajā bankas līmenī (HoldCo + OpCo) garantijas struktūra vai tās ietekme nemainīsies, tāpēc sadalījums neradīs papildu priekšrocības HSH.

(79)

Saskaņā ar Vācijas iesniegtajām saistībām HoldCo pati neveiks uzņēmējdarbību un tāpēc papildus ieņēmumiem no dalības OpCotā negūs citus ieņēmumus. Tomēr HoldCo saņems no OpCo likviditāti 260 miljonu euro apmērā, 50 miljonus euro darbības izdevumiem pārdošanas periodā un 210 miljonus euro nepieciešamo garantijas maksājumu izpildei.

(80)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto saistību sadalījumu, Komisija norāda, ka maksa, kas pārdošanas procesā HoldCo attiecīgi būs jāmaksā 2016. un 2017. gada beigās, būs atkarīga no šādiem elementiem:

(81)

Attiecībā uz maksas 1. elementu kopējā atlikusī garantijas daļa šobrīd ir 10 miljardi euro, kopā ar 2013 gada pasākumu. Šī summa nevar palielināties, jo 10 miljardi euro ir fiksēta maksimālā vērtība. Tāpat maz ticams, ka pārdošanas periodā šī summa samazināsies.

(82)

Tā kā šos 10 miljardus euro izmanto maksas 1,80 % 1. elementa aprēķināšanai, Komisija uzskata, ka atbilstīgi maksas 1. elementam gada maksājuma summa būs 180 miljoni euro.

(83)

Attiecībā uz maksas 2. elementu Komisija atgādina, ka saskaņā ar jaunākajām pieejamajām aplēsēm garantētā portfeļa atlīdzināto zaudējumu apmērs 2016. gadā palielināsies līdz aptuveni [3,2–5,0] miljardiem euro – par [0–1,8] miljardiem euro vairāk nekā pirmās kārtas zaudējumi 3,2 miljardu euro apmērā.

(84)

Šīs summa turpinās palielināties atbilstīgi zaudējumiem, ko HSH uzņemsies, īstenojot 2016. gada 2. pasākumu, t. i., pārvedot līdz 6,2 miljardus euro garantēto aktīvu EAD publiskā sektora īpašniekiem. Saistībās paredzēts, ka aktīvu pārveduma vērtības tiks noteiktas atbilstīgi paziņojumam pievienotajam sarakstam, kas atbilst tirgus cenas novērtējumam, ko veica Komisijas eksperti.

(85)

Komisija atgādina, ka saistībās paredzēts – banka centīsies līdz 2016. gada jūnijam pārvest tikai 5 miljardus euro aktīvu EAD. Līdz pārvešanas datumam garantija galvenokārt netiks izmantota un saistītos maksas maksājumus veiks OpCo.

(86)

Pamatojoties uz pārveduma vērtībām (skatīt šā lēmuma II pielikumu) un atkarībā no garantijas izmantošanas optimizācijas, iespējamie papildu zaudējumi, kas saistībā ar garantiju atlīdzināti, pārvedot 5 miljardu euro EAD portfeli, kas pieejamo aktīvu sarakstā izvēlēts [8–10] miljardu euro EAD apmērā, varētu būt no [1–4] miljardiem euro līdz [1–4] miljardiem euro.

(87)

Tāpēc Komisija uzskata, ka maksas maksājumu saistības atbilstīgi maksas 2. elementam 2016. gada sešos mēnešos varētu būt no [25–35] miljoniem euro līdz [25–35] miljoniem euro.

(88)

Attiecībā uz maksas 3. elementu Komisija atgādina, ka 3,85 % maksājums ir saistīts ar Besserungsschein, kas ir spēkā attiecībā uz 10 % CET1 HSH (HoldCo + OpCo) konsolidētā kapitāla līmenī. Ņemot vērā jaunākos pieejamos skaitļus, HSH jau ir sasniegusi 10 % CET1 rādītāja zemāko robežvērtību, saglabājot apmēram [700–800] miljonu euro lielu uzkrājumu atbilstīgi Besserungsschein.

(89)

Papildu zaudējumi [1–4] miljardu euro apmērā, ko rada 5 miljardu euro aktīvu EAD pārvešana no bankas federālajām zemēm, palielinās prognozēto kopējo izlietoto garantijas summu un attiecīgi paaugstinās maksas 2. un 3. elementam piemērojamās uzkrājumu veidošanas prasības saskaņā ar SFPS.

(90)

Saskaņā ar Komisijas novērtējumu papildu uzkrājumu veidošanas nepieciešamība, kas attiecībā uz maksas 2. elementu izriet no SFPS, aptuveni atbilst no [700–900] miljoniem euro līdz [700–900] miljoniem euro.

(91)

Bankas iesniegtajā pārstrukturēšanas plānā paredzēts, ka šos papildu uzkrājumus varētu nefinansēt no bankas neto ieņēmuma, un tāpēc konsolidētā līmenī varētu izraisīt Besserungsschein prasījumu aptuveni tādā pašā apmērā. Tomēr jebkuras Besserungsschein paredzētās kompensācijas izmantošanu ierobežo atlikušās rezerves summa, t. i., [700–800] miljoni euro. Tāpēc papildu apgrūtinājums [700–900] miljonu euro līdz [700–900] miljonu euro apmērā konsolidētā līmenī varētu izraisīt CET1 rādītāja pazemināšanos zem 10 %.

(92)

Uzkrājumu veidošanu maksas 3. elementam arī sedz Besserungsschein (skatīt 73. apsvērumu). Tāpēc, tā kā pēc uzkrājumu veidošanas maksas 2. elementam Besserungsschein kopējā uzkrājuma rezerve būs izlietota un CET1 rādītājs jau būs pazeminājies zem 10 %, papildu uzkrājumu veidošana maksas 3. elementam arī būtu jāatliek.

(93)

Pārdošanas periodā pārvedot jebkurus aktīvus, kuru apmērs pārsniedz EUR 5 miljardus, kā atļauts Vācijas iesniegtajās saistībās, varētu radīt papildu zaudējumus. Šie zaudējumi izraisīs turpmāku CET1 rādītāja pazemināšanos konsolidētā līmenī, turpinot samazināt varbūtību, ka CET1 rādītājs paaugstināsies virs 10 %. Tikai šādā gadījumā būtu vajadzīgi maksas 3. elementam paredzētie maksājumi vai uzkrājumu veidošana.

(94)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pārdošanas procesā, iespējams, nebūs vajadzīgi maksas 3. elementam paredzētie maksājumi vai uzkrājumu veidošana. Turklāt Komisija atgādina, ka saskaņā ar garantijas līgumu federālajām zemēm pēc veiksmīgas pārdošanas būs tiesības atteikties no 3,85 % papildu prēmijas maksājumu saistībām (60).

(95)

Tāpēc, pamatojoties uz sniegto informāciju un to, ka 2016. gada 2. pasākums, t. i., aktīvu pārvešana tiks īstenots 2016. gada jūnija beigās, Komisija secina – HoldCo maksa par garantiju 2016. gadā varētu būt no [205–210] miljoniem euro līdz [210–220] miljoniem euro. Komisija atzinīgi vērtē to, ka šis diapazons lielā mērā atbilst likviditātei 210 miljonu euro apmērā, ko OpCo piešķīrusi HoldCo.

(96)

Turklāt 2,20 % no maksas par neizlietoto garantijas summu OpCo jāmaksā, nepiemērojot papildu atlikšanas mehānismu, un šī maksa jo īpaši sedz pilnu maksājumu summu pirmajos sešos 2016. gada mēnešos līdz 2016. gada 2. pasākuma īstenošanai.

(97)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamo informāciju, garantijas maksas maksājumu apmērs, ko pēc 2016. gada pasākumu īstenošanas federālās zemes saņems par 2016. gadu, visticamāk, nebūs mazāks par [385–400] miljoniem euro ([175–190] miljoni euro OpCo + 210 miljoni euro HoldCo). Tas nozīmē, ka 2016. gadā līdz nākamajam maksājuma termiņam atlikto maksājumu iespējamais apmērs nebūs lielāks par [0–15] miljoniem euro. Jebkurā gadījumā šādu atlikšanu kompensēs gada procentu likme 10 % apmērā.

(98)

Tomēr Komisija norāda, ka maksa par garantiju 2017. gadā HoldCo līmenī varētu būt augstāka, ņemot vērā iespēju, ka notiks garantēto aktīvu papildu pārvešana publiskā sektora īpašniekiem, un to, ka HoldCo visu gadu būs jāmaksā 2,20 % garantijas prēmija.

(99)

Kā norādīts iepriekš, HoldCo nebūs nekādu ieņēmumu, tāpēc ir iespējams – ja OpCo pārdošana notiks pēc tam, kad HoldCo būs jāveic maksas maksājumi par 2017. gadu, HoldCo attiecīgajā termiņā nespēs izpildīt šīs 2017. gada maksas maksāšanas saistības. Šādā gadījumā, kā noteikts Vācijas iesniegtajās saistībās, maksas maksājumi tiks atlikti līdz nākamajam maksājuma datumam, papildus maksājot gada procentu likmi 10 % apmērā.

(100)

Komisija atgādina, ka Vācijas iesniegtajās saistībās paredzētais HSH pārdošanas galīgais datums ir 2018. gada 28. februāris un ka peļņa, ko veiksmīgas pārdošanas gadījumā gūs HoldCo, pirmkārt un galvenokārt tiks izmantota, lai izpildītu maksas maksāšanas saistības, kas izriet no garantijas.

(101)

Tāpēc jebkuras maksas maksāšanas saistības, kuras nav iespējams izpildīt līdz 2017. gada beigām, tiks atliktas tikai tad, ja OpCo līdz šim datumam vēl nebūs pārdota. Pat tādā gadījumā maksājums netiks atlikts ilgāk par diviem mēnešiem, līdz OpCo tiks pārdota vai tiks sākts sakārtotas likvidācijas process. Šādu maksājuma atlikšanu kompensēs gada procentu likme 10 % apmērā.

(102)

Nobeigumā Komisija secina – pastāv risks, ka maksas maksājumi 400 miljonu euro apmērā, kas saskaņā ar pašreizējo garantijas līgumu būtu jāmaksā 2016. gada beigās (1,80 % + 2,20 % par atlikušo garantiju 10 miljardu euro apmērā), pilnībā netiks veikti, lai gan atliktā maksājumu summa varētu nebūt lielāka par [0–15] miljoniem euro. Turklāt, lai gan maksas maksājumi, kas jāveic 2017. gadā, iespējams, būs jāatliek pilnībā, šāda maksas atlikšana nebūs ilgāka par diviem mēnešiem, ņemot vērā 2018. gada 28. februārī noteikto pārdošanas termiņu.

(103)

Saistībās paredzēts, ka atliktos maksājumus kompensēs gada procentu likme 10 % apmērā. Saskaņā ar 2015. gada oktobrī panākto vienošanos vairākums subordinēto HSH obligāciju, kurām ir vislabākā likviditāte (61), tika tirgotas ar gadā aprēķināto ienesīgumu 7,5 % līdz 8 %, un šobrīd to aprēķinātais ienesīgums gadā ir aptuveni 10,6 %. Šo divu emisiju termiņš beigsies pārdošanas procesa laikā 2017. gada februārī, turklāt būs jāatmaksā atlikusī nominālā summa 928 miljonu euro apmērā. Tās norāda uz kapitālam līdzīgu HSH riska darījumu riska tirgus cenu un tāpēc ir iespējams piesardzīgi noteikt tirgum atbilstīgu atlīdzību par iespējamo maksas maksājuma atlikšanu.

(104)

Ņemot vērā šo subordinēto HSH emisiju ienesīguma tirdzniecības diapazonu un to, ka iespējamā atliktā maksājuma summa 2016. gadā varētu nebūt lielāka par [0–15] miljoniem euro, Komisija uzskata, ka gadā aprēķinātā atlīdzība 10 % apmērā par risku saistībā ar [0–15] miljonu euro maksājuma atlikšanu uz gadu atbilst tirgus nosacījumiem.

(105)

Attiecībā uz 2017. gadā paredzēto maksājumu iespējamo atlikšanu Komisija, pirmkārt, konstatē, ka tas varētu notikt tikai tad, ja līdz 2017. gada beigām pārdošana netiktu veikta. Otrkārt, lai gan iespējamā atliktā maksājuma summa varētu līdzināties katras minētās pakārtotās emisijas atlikušajai summai, galīgā pārdošanas termiņa dēļ šāda maksājuma atlikšana nebūtu ilgāka par diviem mēnešiem, tādējādi ievērojami mazinot risku, kas saistīts ar maksājuma atlikšanu. Ņemot vērā, ka jebkura 2017. gadā paredzētā maksājuma atlikšanas termiņš beidzas ievērojami ātrāk nekā subordinēto emisiju termiņš un attiecīgi mazāku risku, Komisija uzskata, ka gadā aprēķinātā atlīdzība 10 % apmērā atbilst tirgus nosacījumiem.

(106)

Kopumā Komisija secina – tā kā jebkura garantijas maksas atliktā daļa, kas būtu jāsaņem publiskā sektora īpašniekiem, a) 2016. gadā varētu būt ļoti neliela, ja tāda vispār būtu, b) attiecībā uz maksu, kas jāmaksā 2017. gadā, būtu jāievēro konkrēts termiņš (ja, ņemot vērā faktisko pārdošanas datumu, tas vispār notiktu), un c) jebkurā gadījumā tā tiktu atlīdzināta, piemērojot procentu likmi, kas atbilst tirgus nosacījumiem, 2016. gada 1. pasākuma īstenošana nerada HSH papildu priekšrocības, kas izriet no a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.

(107)

Vācijas iesniegtajās saistībās paredzēts, ka HSH šobrīd garantēto aktīvu portfeli līdz 6,2 miljardiem euro EAD pārvedīs federālajām zemēm. Pārdošanas procesā 2016. un 2017. gadā šī pārvešana var notikt vairākās daļās.

(108)

Lai noteiktu pārvedamā portfeļa apmēru, Vācija un banka pārvešanai publiskā sektora īpašniekiem izvēlējās garantētos aktīvus, kuru vērtība ir [8–10] miljardi euro EAD. Komisija norāda, ka gandrīz visi šie aktīvi ir ienākumus nenesoši aizdevumi kuģniecībai, kas bija viens no galvenajiem bankas grūtību izraisīšanas faktoriem (62).

(109)

Tā kā šobrīd tirgū nav pircēja šiem aktīviem, Komisija uzskata, ka šāds pārvedums publiskā sektora īpašniekiem uzskatāms par pasākumu saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem. Ievērojot pamatprincipus un ņemot vērā nesenos Komisijas lēmumus attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem Itālijā un Ungārijā (63), tikai tādā gadījumā var uzskatīt, ka šāds aktīvu pārvedums neietver valsts atbalstu, ja šis darījums notiek atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

(110)

Jo īpaši Komisija ir precizējusi, ka, ņemot vērā portfeļa īpatnības un pircēja neesību tirgū, tā savu vērtējumu pamatos ar tirgus vērtības aprēķināšanas principiem, kas noteikti Samazinātas vērtības aktīvu paziņojumā (64). Tādēļ vērtējuma galvenais mērķis nav aprēķināt patieso vērtību, bet gan tirgus vērtību, kas – ja to izmanto kā transfertcenu darījumā ar valsts iestādi – nodrošina Komisijai iespēju secināt, ka darījums par šādu cenu nerada priekšrocības bankai un tādējādi neietver valsts atbalstu. Tādēļ vērtējums jāveic īpaši piesardzīgi un apdomīgi.

(111)

Komisija nolīga neatkarīgus vērtētājus, kuri palīdzēja noteikt šo aktīvu tirgus vērtību.

(112)

Pēc tam, kad Komisija un tās eksperti 2015. gada decembra vidū pirmo reizi pieprasīja datus, banka 2016. gada 18. janvārī iesniedza attiecīgo informāciju. Laikposmā no 2016. gada 20. janvāra līdz 19. martam vairākkārt notika vēstuļu apmaiņa, sanāksmes, diskusijas un datu nosūtīšana.

(113)

Portfelī ir apmēram […] aizdevumu, kas nodrošināti ar […] kuģiem un citiem aktīviem. Lai novērstu viena un tā paša nodrošinājuma vairākkārtēju izmantošanu, banka sniedza informāciju par tā dēvēto “veidošanas līmeni”, kas ir zemākais līmenis, kurā nodrošinājumu var identificēt kā nodrošinājumu konkrētai pozīcijai. Portfelī ir […] veidošanas pozīcijas.

(114)

Ievērojot piesardzīgus un apdomīgus vērtēšanas principus un pamatojoties uz bankas sniegto informāciju, Komisijas eksperti izdarīja vairākus pieņēmumus. Piemēram, ja Komisijas ekspertu rīcībā nebija nodoti dati, piemēram, par nodrošinājumu, kas nav kuģi, šis nodrošinājums piesardzīgi tika novērtēts ar nulli un aprēķinā netika iekļauts. Turklāt, tā kā nebija datu par kreditoru prasījumu prioritātes pakāpi attiecībā pret naudas plūsmām, kas izriet no nodrošinājuma, visi prasījumi saistībā ar kuģniecības jomas nodrošinājumu, kas nebija prasījumi, uz kuriem attiecās garantija, tika klasificēti kā augstākas prioritātes prasījumi un tika atņemti no nodrošinājuma vērtības. Visbeidzot, netika ņemts vērā ieguvums gadījumos, kad banka jau bija pārstrukturējusi aizdevumus.

(115)

Komisijas eksperti aprēķināšanai izmantoja diskontētas naudas plūsmas modeli. Visas ar darbību saistītās naudas plūsmas tika pielīdzinātas novērojamiem tirgus datiem, piemēram, spēkā esošajiem kuģniecības līgumiem. Kuģu likviditātes vērtības tika diskontētas no jaunākajiem ekspertu vērtējumiem, lai ņemtu vērā pārdošanas izmaksas un pārdošanai vajadzīgo laiku, kā arī lai koriģētu statistiski novērojamās kļūdas konkrētos ekspertu vērtējumos. Kuģu ekonomiskais darbmūžs tika pielāgots lejup līdz novērojamiem datiem. Visas naudas plūsmas tika salīdzinātas ar pieejamajiem trešo pušu piedāvātāju tirgus kritērijiem un pielīdzinātas šiem kritērijiem. Naudas plūsmu izaugsmes rādītāji un likviditātes vērtības tika aprēķinātas no šiem tirgus kritērijiem, taču tika pielīdzinātas, ņemot vērā tikai piecu gadu ilgu laikposmu.

(116)

Lai gan vērtējuma pabeigšanas datums pēc vienošanās ar banku bija 2015. gada 31. decembris, vairākums bankas iesniegto datu bija par stāvokli uz 2015. gada 30. septembri. Tāpēc Komisijas eksperti saskaņā ar piemērojamajām prognozēm no vērtējuma atņēma visas 2015. gada ceturtajā ceturksnī notikušās naudas plūsmas.

(117)

Pamatojoties uz Komisijas ekspertu vērtējumu, Komisija secina, ka [8–10] miljardu euro EAD portfeļa kopējā tirgus vērtība ir [33,4–56,8] % no EAD. 6,2 miljardus euro vērto EAD portfeļu, kurus var izvēlēties no šiem aktīviem, tirgus vērtības ir no 33,4 % līdz 56,8 %. Vērtējums par katru pozīciju veidošanas līmenī tika nodots Vācijai un bankai.

(118)

Kā paredzēts saistībās, banka un publiskā sektora īpašnieki šo katras pozīcijas vērtējumu, kas tika pievienots paziņojumam un šim lēmumam (II pielikums), izmantos, lai noteiktu attiecīgajam portfelim piemērojamo pārveduma vērtību. Izvēlētā portfeļa lielums ar visām daļām nevar būt lielāks par 6,2 miljardiem euro EAD. Kā paredzēts saistībās, attiecībā uz katru pārvedumu pēc 2016. gada 31. augusta Komisijai būs jāveic atkārtota vērtēšana, lai nodrošinātu tirgus vērtības pielīdzināšanu, ņemot vērā aktīvu un tirgus attīstības tendences.

(119)

Visbeidzot, Komisija uzsver, ka aizdevumu pārdošana federālajām zemēm par tādu vērtību radīs bankai papildu zaudējumus, kas būs jāabsorbē ar peļņu un zaudējumu un jāsedz ar pieejamo bankas kapitāla pozīciju. Komisija arī atgādina, ka jebkura šāda pārdošana varētu negatīvi ietekmēt garantijas darbību, kas aprakstīta 75. un 76. apsvērumā, un par to būtu jālemj uzraudzības iestādei. Šīs sekas varētu vēl vairāk pasliktināt bankas kapitāla pozīciju. Tomēr Komisija uzsver, ka bankai nekādā gadījumā vairs netiks piešķirts kapitāla atbalsts.

(120)

Ņemot vērā novērtētās saistības, Komisija ir pārliecināta, ka 2016. gada 2. pasākums – aktīvu pārvešana publiskā sektora īpašniekiem – tiks īstenots atbilstīgi tirgus vērtībai un tāpēc neradīs priekšrocības. Radītos zaudējumus absorbēs bankas pašreizējā kapitāla pozīcija bez papildu atbalsta.

(121)

Pamatojoties uz iepriekšējo novērtējumu, Komisija secina, ka 2016. gada pasākumi neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(122)

Kā Komisija konstatēja iepriekšējā sadaļā, 2016. gada pasākumi neietver valsts atbalstu.

(123)

Attiecībā uz 2013. gada pasākumu Komisija lēmumā par procedūras sākšanu atzina, ka pasākums pagaidām ir saderīgs ar iekšējo tirgu, taču sāka oficiālo izmeklēšanas procedūru, jo radās šaubas par pasākuma saderību, jo īpaši “šaubas par to, ka HSH atgūs dzīvotspēju atbilstīgi pieņēmumam, kas, ņemot vērā jauno uzņēmējdarbības plānu, pausts 2011. gada lēmumā par pārstrukturēšanu” (65).

(124)

Tā kā par 2013. gada pasākumu tika paziņots un tika atzīts, ka pagaidām tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, pirms 2013. gada Banku darbības paziņojuma (66) obligātās piemērošanas, Komisija joprojām 2013. gada pasākuma novērtējumu pamato ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, kā paskaidrots 2011. gada Paziņojumā par termiņa pagarinājumu, un ar vispārējiem principiem, ko piemēro valsts atbalstam, ko piešķir finanšu iestādēm, kas noteikti 2008. gada Banku darbības paziņojumā, kas papildināts Paziņojumā par rekapitalizāciju un Pārstrukturēšanas paziņojumā (67) un pēc tam grozīts ar 2010. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu un 2011. gada Paziņojumu par termiņa pagarinājumu.

(125)

Savas šaubas par bankas dzīvotspēju lēmumā par procedūras sākšanu Komisija jo īpaši pamatoja ar trīs faktoriem (plašāku izklāstu skatīt 2.4. sadaļā):

(126)

Kā minēts 1. sadaļā, Vācija Komisijai nosūtīja vairākus bankas iesniegtos pārstrukturēšanas plānus. Tomēr:

(127)

Tāpēc Komisija nevar uzskatīt, ka šie pārstrukturēšanas plāni ir kliedējuši šaubas, kas paustas lēmumā par procedūras sākšanu.

(128)

Komisija norāda, ka Vācija atkārtoti paziņoja par 2013. gada pasākumu kā valsts atbalstu, kas jāizmanto, lai veiktu HSH Nordbank sakārtotu likvidāciju, vai nu pārdodot banku bez atbalsta vai izbeidzot jauno uzņēmējdarbību un to likvidējot. Ņemot vērā atbalsta jauno mērķi, Komisija uzskata, ka nav nepieciešams sīkāk izvērtēt saņemtos pārstrukturēšanas plānus, un neizdara secinājumus no tā, ka Komisijas šaubas par bankas dzīvotspēju nav kliedētas.

(129)

Tā vietā Komisija novērtēs atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. sadaļu un jo īpaši tā apakšsadaļu “Dzīvotspējas atjaunošana”, pārdodot banku, kā arī 2008. gada Banku darbības paziņojuma (68) 5. sadaļu “Atbalsts finanšu iestāžu darbības kontrolētai izbeigšanai”.

(130)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. sadaļā teikts, ka grūtībās nonākušas bankas pārdošana citai finanšu iestādei var sekmēt ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, ja pircējs ir dzīvotspējīgs un spēj absorbēt grūtībās nonākušo banku. Pircējam ir jāpierāda Komisijai, ka integrētā struktūra būs dzīvotspējīga.

(131)

2008. gada Banku darbības paziņojuma 5. sadaļā teikts, ka atbalsts finanšu iestāžu darbības kontrolētai izbeigšanai mutatis mutandis jānovērtē saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojuma 3. sadaļu, jo īpaši apakšsadaļām:

Šīs prasības ir identiskas prasībām, kas Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. sadaļā noteiktas veiksmīgas pārdošanas gadījumā.

(132)

Turklāt, ņemot vērā, ka bankas sakārtotu likvidāciju iespējams izpildīt, pārdodot OpCo, ir jāizpilda konkrētie kritēriji, kas noteikti 2008. gada Banku darbības paziņojuma 49. punktā, proti, “lai nodrošinātu, ka atbalsts netiek piešķirts finanšu iestādes vai tās daļas pircējiem vai pārdotajām vienībām, ir svarīgi […]:

Šīs prasības ir identiskas prasībām, kas Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. sadaļā noteiktas attiecībā uz pārdošanas procesu.

(133)

Saskaņā ar 2008. gada Banku darbības paziņojuma 50. punktu ikviens jauns atbalsts, kas piešķirts vai nu pircējam, vai pārdevējam, vai pārdotajai struktūrai, būs jāvērtē atsevišķi.

(134)

Attiecībā uz atbalsta ierobežošanu līdz minimumam un privātā sektora ieguldījumu Komisija norāda uz savu novērtējumu lēmuma par procedūras sākšanu 57. apsvērumā, kur konstatēja, ka otrās kārtas zaudējumu garantijas palielināšana, lai gan ir jauns atbalsts, nav lielāka par robežvērtību, ko tā sākotnēji bija apstiprinājusi 2011. gada lēmumā. Tāpēc Komisija secināja, ka 2011. gada lēmumā apstiprinātā atlīdzība joprojām ir atbilstīga jaunajam pasākumam.

(135)

Secinot, ka pasākums pagaidām ir saderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija vēl izvērtēja vienreizējo maksājumu 275 miljonu euro apmērā, ko banka veica garantijas sniedzējam, un to, ka garantijas papildu 3 miljardus euro varēja uzskatīt par augstāku prioritāti attiecībā pret esošo garantiju 7 miljardu euro apmērā. Ņemot vērā šos abus papildu elementus, Komisija varēja secināt, ka atlīdzībā atbilstīgi ir ņemts vērā garantijas sniedzēja palielinātais risks.

(136)

Komisija nemaina šo novērtējumu, lai gan vienlaikus norāda, ka liela daļa garantijas maksas struktūras tika veidota, lai nodrošinātu atbalsta summas pietiekamu apvērsi. Nodrošinot, ka šīs summas patiešām tiks atmaksātas garantijas sniedzējam, jaunā kārtība joprojām nodrošina, ka atbalsts, ka HSH saņēma krīzes periodā, ir ierobežots līdz minimumam.

(137)

Atbilstīgi 2011. gada lēmumam ir ieviesti sloga sadales pasākumi un Komisija joprojām piekrīt lēmumā par procedūras sākšanu paustajam novērtējumam, proti, tā nešaubās par to, ka šie pasākumi joprojām atbilst 2013. gada pasākuma saderībai ar iekšējo tirgu.

(138)

Tāpēc Komisija secina, ka atbalsts ir ierobežots līdz minimumam un ietver pietiekamu pašu ieguldījumu.

(139)

Attiecībā uz konkurences traucējumiem Komisija ņem vērā, ka piešķirtais atbalsts paredzēts, lai nodrošinātu HSH kā atsevišķas struktūras galīgu aiziešanu no tirgus, vai nu a) pārdodot to citai struktūrai, vai b) izbeidzot jauno uzņēmējdarbību, tādējādi ļaujot citiem tirgus dalībniekiem piekļūt HSH tirgus daļai.

(140)

Komisija uzskata, ka Vācijas saistības pārdošanas procesā nodrošinās, ka tiek ievēroti nosacījumi attiecībā uz konkurences traucējumu samazināšanu, kā paredzēts 2008. gada Banku darbības paziņojuma 3. sadaļā, proti:

(141)

Komisija pozitīvi vērtē arī to, ka Vācija savas saistībās jo īpaši ir skaidri noteikusi, ka pēc veiksmīgas pārdošanas HSH Nordbank iegūs jaunu nosaukumu, kā arī to, ka HSH tiks pārdota pa daļām vai tās aktīvu kopums tiks pārdots dažādiem klientiem.

(142)

Ja pārdošana nenotiks, jo a) nebūs pircēju vai b) būs tikai saistībām neatbilstīgi pircēji, vai c) augstākā piedāvājuma summa radīs negatīvu cenu, vai d) Komisijas veiktais integrētās struktūras dzīvotspējas novērtējums būs negatīvs, Vācija un HSH ir apņēmušās, ka banka izbeigs jauno uzņēmējdarbību un pārvaldīs savus aktīvus, lai tos likvidētu (69).

(143)

Tāpēc Komisija uzskata, ka gan pārdošanas procesā, gan pēc tā un neatkarīgi no galīgā iznākuma Vācijas iesniegtās saistības nodrošina izvairīšanos no pārmērīgiem konkurences traucējumiem.

(144)

Kā sīki izklāstīts 4.1. sadaļā, īstenojot 2016. gada pasākumus, HSH tiks sadalīta, izveidojot pārvaldītājsabiedrību HoldCo un darbojošos meitassabiedrību OpCo, pēdējo minēto vai nu pārdodot līdz 2018. gada 28. februārim, vai izbeidzot jauno uzņēmējdarbību. Šie pasākumi neietver valsts atbalstu.

(145)

Saskaņā ar Pārstrukturēšanas paziņojuma 2. sadaļu un 2008. gada Banku darbības paziņojuma 5. sadaļu pārdošanas procedūrām ir jāatbilst noteiktām prasībām, lai pārdošanas procesu varētu uzskatīt par atbilstīgu: a) jāatjauno dzīvotspēja, pārdodot banku, un b) jānodrošina, ka pircējam netiek piešķirts atbalsts.

(146)

Attiecībā uz jautājumu par atbalstu pircējam Komisija atzinīgi vērtē Vācijas apņemšanos ne vien līdz 2018. gada 28. februārim pārdot OpCo atklātā, pārredzamā un konkurētspējīgā izsolē, bet arī par pozitīvu cenu. Tiklīdz būs sākta pārdošanas procedūra, Vācija iesniegs grafiku ar starpposma uzraudzību. Vācija visvēlākos iespējamos starpposma uzraudzības datumus jau ir iekļāvusi saistībās.

(147)

Attiecībā uz jautājumu, vai pārdošanas procesā tiks izveidota dzīvotspējīga struktūra, Komisija atzinīgi vērtē šādas divas Vācijas iesniegtās saistības, proti, pretendentiem, kas piedalās pārdošanas procesā, a) jāpierāda, ka viņiem ir vajadzīgie finanšu līdzekļi un attiecīgās speciālās zināšanas, lai vadītu OpCo, padarot to par dzīvotspējīgu un aktīvu konkurentu, un b) jābūt nesaistītiem ar publisko sektoru. Izsoles procesā var piedalīties federālo zemju bankas un valstij piederošās krājbankas (ja tās izsolē piedalās kopā ar citiem pretendentiem).

(148)

Komisija atzinīgi vērtē arī vairākas Vācijas saistības, kuru mērķis ir uzlabot OpCo uzņēmējdarbības stāvokli, proti, citu pārstrukturēšanas pasākumu ieviešanu, samazinot izmaksas (līdz [570–590] miljoniem euro 2016. gadā un [520–550] miljoniem euro 2017. gadā), bankas likviditātes un riska pārvaldības uzlabošanu, kā arī vispārīgo apņemšanos ilgtspējīgi pārvaldīt bankas aktīvus un saistības, lai palielinātu izredzes veiksmīgi pārdot banku par maksimālo cenu, ņemot vērā apgrūtinājumus.

(149)

Komisija uzsver, ka, tiklīdz pārdošanas procesā būs saņemts galīgais piedāvājums, būs vajadzīgs jauns Komisijas lēmums. Šādā lēmumā tiks novērtēts, vai a) integrētā struktūra patiešām ir dzīvotspējīga, b) vai galīgā piedāvājuma cena patiešām ir pozitīva un vai, īstenojot pārdošanas procesu, ne pircējam, ne pārdotajai struktūrai nav piešķirts atbalsts (70). Komisija atzinīgi vērtē Vācijas apņemšanos iesniegt Komisijai galīgo piedāvājumu novērtēšanai un apstiprināšanai.

(150)

Attiecībā uz vajadzīgo dzīvotspējas novērtējumu Komisija norāda, ka tikai īpašnieku maiņa, nemainot uzņēmējdarbības modeli, piemēram, izmantojot sākotnējo publisko piedāvājumu, radīs tās pašas šaubas par dzīvotspēju, kuras Komisija jau pauda lēmumā par procedūras sākšanu un kuras netika kliedētas, ka izklāstīts šā lēmuma 4.1.2. sadaļā.

(151)

Ņemot vērā šīs saistības un minētos apsvērumus, Komisija secina, ka ir izpildītas prasības, kas noteiktas 2008. gada Banku darbības paziņojuma 49. punktā un Pārstrukturēšanas paziņojuma 17. un 18. punktā.

(152)

Visbeidzot, Komisija atzinīgi vērtē, ka Vācija ir apņēmusies stingri uzraudzīt visu saistību izpildi un šo uzraudzību uzticēt par uzraudzību atbildīgam kvalificētam pilnvarotajam.

(153)

Pamatojoties uz iesniegtajām saistībām un iepriekšējo novērtējumu, Komisija secina, ka var uzskatīt – 2013. gada pasākums, par kuru atkārtoti paziņots kā par atbalstu kas paredzēts, lai veiktu HSH sakārtotu likvidāciju, ir saderīgs ar iekšējā tirgus noteikumiem,