29.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/16

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 30. aprīlī, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras (“antidempinga procedūra”) sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu (“HFP stiegrojuma stieņi”), importu Savienībā.

(2)

Antidempinga procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Tērauda asociācija (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2015. gada 17. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % no Savienības HFP stiegrojuma stieņu ražošanas kopapjoma. Sūdzībā bija iekļauti tādi pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošo būtisko kaitējumu, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pēc tam, ka sūdzības iesniedzējs līdz ar nepieciešamajiem pierādījumiem bija iesniedzis lūgumu, Komisija 2015. gada 17. decembrī pieņēma Regulu (ES) 2015/2386 (3), ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importu attiecina reģistrāciju no 2015. gada 19. decembra.

(4)

Komisija par izmeklēšanas sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī Ķīnas iestādes. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā provizoriski ir izvēlējusies Apvienotos Arābu Emirātus par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogā valsts”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā nozīmē, un aicināja sniegt piezīmes par minēto izvēli.

(5)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(6)

Ņemot vērā procedūrā iesaistīto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju iespējamo lielo skaitu un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā ir atlasīs uzņēmumus, kurus izmeklēs saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem tika lūgts pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas iestādēm apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(8)

Kopumā trīs ražotāju eksportētāju grupas sniedza pieprasīto informāciju, piekrita, ka tās iekļauj izlasē, un lūdza veikt individuālu pārbaudi gadījumā, ja tās neiekļautu izlasē. Ņemot vērā to uzņēmumu mazo skaitu, kuri sadarbojās (kopumā trīs grupas, kurās ietilpa seši ražotāji, trīs saistītie eksportētāji Ķīnā un divi saistītie eksportētāji Singapūrā), Komisija nolēma, ka attiecībā uz attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem atlase nav vajadzīga.

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Šajā izlasē sākotnēji bija četri ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie Savienībā ražo HFP stiegrojuma stieņus. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz pārdošanas apjomu nesaistītiem pircējiem. Turklāt ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par pagaidu izlasi. Par ierosināto izlasi netika saņemtas piezīmes. Atlasītie Savienības ražotāji ražo 90 % no aplēstā Savienības ražošanas kopapjoma. Tiek uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visiem nesaistītajiem importētājiem lūdza pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(11)

Kopumā četri nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Ņemot vērā to importētāju, kuri sadarbojās, ierobežoto skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(12)

Pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta nolūkos Komisija nosūtīja tirgus ekonomikas režīma pieprasījuma veidlapas ĶTR iestādēm un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu.

(13)

Visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri bija pieteikušies procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, tika nosūtītas anketas. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem (ražotāju eksportētāju grupām), kas sadarbojās, no četriem atlasītiem Savienības ražotājiem, četriem nesaistītiem importētājiem, pieciem nesaistītiem lietotājiem un četriem saistītiem lietotājiem. Pēc tam divi nesaistītie importētāji un trīs nesaistītie lietotāji atteicās no sadarbības.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko bija sniegušas ieinteresētās personas un kas tika uzskatīta par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu personu telpās.

(15)

Komisija neapmeklēja divu Singapūrā esošu Ķīnas uzņēmumu, kuri sadarbojās, saistīto eksportētāju telpas, proti, Lianfeng International PTE., Ltd. (Yonggang grupas saistītais eksportētājs) un Xinsha International PTE, Ltd. (Shagang grupas saistītais eksportētājs). Tomēr to dokumentācija un konti Komisijai vajadzīgajā apmērā bija pieejami pārbaužu veikšanai laikā, kad tika veikti apmeklējumi uz vietas to attiecīgo ĶTR saistīto ražotāju telpās.

(16)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). Pamatojoties uz īpašajiem tirgus apstākļiem 2011. gadā, kā paskaidrots 148. apsvērumā, 2011. gada ietekme kaitējuma analīzē tika samazināta, un attiecīgi lielāks uzsvars tika likts uz notikumiem pēc 2012. gada 1. janvāra. Tāpēc, ja vien iespējams, indeksi pamatojas uz 2012. gadu.

(17)

Šī izmeklēšana attiecas uz ražojumu, kas ir betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu un kuri ir izgatavoti no dzelzs, neleģētā tērauda vai leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu, ātrgriezējtēraudu un silīcijmangāntēraudu), pēc karstās velmēšanas tālāk neapstrādāti, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus; šie stieņi var būt ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām vai citām deformācijām vai pēc velmēšanas liekti. Galvenā paaugstinātas izturības pret nogurumu pazīme ir spēja izturēt atkārtotu spriegumu nesalūstot un, konkrētāk, spēja izturēt vairāk nekā 4,5 milj. noguruma ciklu, izmantojot sprieguma attiecību (min./maks.) 0,2 un sprieguma diapazonu, kas pārsniedz 150 MPa.

(18)

Ražojuma definīcija atbilst Lielbritānijas standarta BS4449 prasībām, un tas parasti ir atšķirams atbilstoši CARES sertifikācijai un marķējumiem uz pašiem stiegrojuma stieņiem. Tāpēc pretēji konkrētu ieinteresēto personu paustajam viedoklim nav problēmu praktiski īstenot pasākumus.

(19)

Attiecīgais ražojums ir 17. apsvērumā aprakstītais ražojums, kura izcelsme ir ĶTR un kuru pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7214 20 00, ex 7228 30 20, ex 7228 30 41, ex 7228 30 49, ex 7228 30 61, ex 7228 30 69, ex 7228 30 70 un ex 7228 30 89.

(20)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajam ražojumam un ĶTR un analogās valsts iekšzemes tirgū izgatavotajam un pārdotajam ražojumam, kā arī Savienības ražošanas nozares izgatavotajam ražojumam, ko pārdod Savienības tirgū, ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojums. Tāpēc tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Izmeklēšanā sadarbojās seši Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas ietilpa trijās grupās (Jiangyin Xicheng grupā, Jiangsu Yonggang grupā un Jiangsu Shagang grupā). Izmeklēšanas periodā tie pārstāvēja vairāk nekā 95 % visa Ķīnas eksporta uz Savienību. Visi uzņēmumi eksportēja uz Savienību ar saistīto eksportētāju starpniecību, kas atradās ĶTR un/vai Singapūrā.

(22)

Divas sadarbības grupas, Jiangsu Yonggang un Jiangsu Shagang, ir saistītas ar kopīgām īpašumtiesībām uz vienu no HFP stiegrojuma stieņu ražotājiem eksportētājiem, un tas tika atzīts abu grupu atbildēs uz anketas jautājumiem. Tomēr uzņēmumi apgalvoja, ka šīs izmeklēšanas vajadzībām abas grupas vienalga būtu jāuzskata par atsevišķām vienībām. Uzņēmumi uzsvēra arī to, ka tie neiesaistās viens otra lēmumu pieņemšanas procesos, ka tiem nav nekādas darbības saites, ka tiem ir atsevišķas ražošanas līnijas un pilnīgi neatkarīgi tirdzniecības izplatīšanas kanāli vietējos un starptautiskajos tirgos.

(23)

Kas attiecas uz šo apgalvojumu, ņemot vērā grupu attiecību veidu un apmēru, proti, to, ka vienas grupas viens uzņēmums ir otras grupas attiecīgā ražojuma galvenā ražotāja lielākais vienīgais akcionārs un ka pirmā uzņēmuma amatpersonas ir otra uzņēmuma galvenajās struktūrvienībās, Komisija provizoriski secina, ka abas grupas būtu jāuzskata par saistītām. Tādējādi abu grupu uzņēmumiem piemēro vienu vidējo svērto pagaidu maksājumu.

(24)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu. Tāpēc normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz cenu vai noteikto vērtību tirgus ekonomikas trešajā valstī (“analogajā valstī”).

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ierosinājusi izvēlēties Apvienotos Arābu Emirātus par piemērotu analogo valsti, un aicināja tās iesniegt piezīmes. Tomēr Komisija nesaņēma nevienu sadarbības apliecinājumu no attiecīgā ražojuma zināmajiem un apzinātajiem ražotājiem šajā valstī.

(26)

Komisija arī pārbaudīja, vai kādu citu tirgus ekonomikas valsti, kurā ražo HFP stiegrojuma stieņus, varētu uzskatīt par atbilstošu analogu valsti. Saskaņā ar informāciju, kas Komisijai bija pieejama no sūdzības, pušu sniegtās informācijas un Eurostat datiem, citas valstis, kas ražo HFP stiegrojuma stieņus, ir Ēģipte, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Turcija un Ukraina. Komisija sazinājās kopumā ar 38 attiecīgā ražojuma potenciālajiem ražotājiem minētajās valstīs.

(27)

Sadarbībai piekrita tikai viens uzņēmums, kas atradās Dienvidāfrikā. Minētais uzņēmums aizpildīja analogās valsts anketu un piekrita savas atbildes pārbaudei uz vietas. Cits ražotājs, kas atradās Turcijā, sākotnēji pauda gatavību sadarboties, taču galu galā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, neraugoties uz Komisijas atkārtotiem mēģinājumiem saņemt atbildi.

(28)

Kas attiecas uz konkrēto Dienvidāfrikas uzņēmumu, Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija (“CISA”), šajā procedūrā ieinteresēta persona, norādīja, ka minētais uzņēmums bija tāda ES ražotāja meitasuzņēmums, kas atbalstīja sūdzību. Pēc CISA domām jebkādu šā uzņēmuma sniegto datu objektivitāte būtu apšaubāma.

(29)

Attiecībā uz šo apgalvojumu, pirmkārt, jāatzīmē, ka Komisijai bija ierobežotas izvēles iespējas jautājumā par analogo valsti, jo citas valstis nesadarbojās. Otrkārt, saistība starp analogās valsts uzņēmumu un ES ražotāju neattiecas uz šo izmeklēšanu. Komisija atzīmē – ja arī ražotāji analogajās valstīs ir saistīti ar Savienības ražotājiem, šāda saikne nepadara nederīgu vai neietekmē normālās vērtības noteikšanu, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kā to apstiprināja nesenais Tiesas spriedums līdzīgā lietā (4). Turklāt nav konkrēta iemesla apšaubīt šīs analogās valsts ražotāja datu izmantošanu, jo viņš tika pienācīgi pārbaudīts. Turklāt, kas attiecas uz Dienvidāfriku, HFP stiegrojuma stieņu iekšzemes tirgus ir salīdzinoši atvērts, attiecīgo ražojumu neaizsargā importa muitas nodokļi, ir novērojama vairāku vietējo ražotāju iekšējā konkurence un ir ievērojama importa tirgus daļa 13 % apjomā. Pārbaudītajam analogās valsts ražotājam bija milzīgi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū un eksportam, un tā tirgus daļa iekšzemes tirgū bija 13–23 %. Tas ražo līdzīgā ražojuma veidus, kas pielīdzināmi tiem ražojumu veidiem, ko Ķīnas ražotāji eksportē uz Savienību.

(30)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija šajā procedūras posmā secināja, ka Dienvidāfrika ir piemērota analogā valsts atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(31)

Kā norādīts iepriekš 24. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ĶTR ražotāju eksportētāju normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz noteikto vērtību analogajā valstī, kas šajā gadījumā ir Dienvidāfrika.

(32)

Lai to noteiktu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgajiem pircējiem, ko veica ražotājs, kurš sadarbojās, analogajā valstī, bija reprezentatīvs, t. i., vai šāds kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, ko katrs attiecīgais Ķīnas eksportētājs, kas sadarbojās, IP laikā pārdeva eksportam uz Savienību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka kopējie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(33)

Pēc tam Komisija veica tādu pašu salīdzinājumu par katru ražojumu veidu, t. i., tika pārbaudīts, vai konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkā. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī nebija reprezentatīvi nevienam no ražojumu veidiem attiecībā uz kādu no Ķīnas eksportētājiem.

(34)

Tāpēc normālo vērtību noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktam, pieskaitot attiecīgā ražojumu veida vidējās ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārējās un administratīvās vidējās svērtās izmaksas (1 %–5 %) un vidējo svērto peļņu (10 %–20 %), ko izmeklēšanas periodā ieguva ražotājs analogajā valstī no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(35)

Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību vai nu ar saistīto eksportētāju starpniecību, kas atradās Ķīnā un/vai Singapūrā, vai ar neatkarīgu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, kas atradās Ķīnā.

(36)

Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz eksporta cenām, ko faktiski samaksāja vai kas bija jāmaksā pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem, vai nu importētājiem Savienībā, vai tirdzniecības uzņēmumiem ĶTR.

(37)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(38)

Lai nodrošinātu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(39)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas naudu, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Kopumā korekcijas bija diapazonā no 5 % līdz 10 %.

(40)

Ķīna PVN atmaksas politiku piemēro tikai daļēji pēc eksporta izpildes. 4 % PVN netiek atmaksāts. Lai nodrošinātu, ka tas tiek izteikts tādā pašā nodokļu līmenī kā eksporta cena, normālo vērtību pielāgoja augšupejoši ar to PVN daļu, ko piemēroja HFP stiegrojuma stieņu eksportam un ko Ķīnas ražotājiem eksportētājiem neatmaksāja. (5)

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu attiecībā uz katru uzņēmumu grupu, kas sadarbojās, līdzīgajā ražojuma katra veida vidējā svērtā normālā vērtība analogajā valstī tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(42)

Kā paskaidrots 23. apsvērumā, Komisija secināja, ka abas uzņēmumu grupas, kas sadarbojās, būtu jāuzskata par saistītām.

(43)

Tāpēc tika noteikta vienota dempinga starpība abu grupu ražotājiem eksportētājiem, izsakot to individuālā dempinga apjoma summu kā procentuālo attiecību no summas, kas atbilst to noteiktajām (pamatojoties uz saistīto eksportētāju klātbūtni) CIF vērtībām līdz Savienības robežai.

(44)

Attiecībā uz valsts mēroga dempinga starpību Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Šajā nolūkā tika salīdzināts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējais eksporta apjoms un ĶTR importa kopējais apjoms, kurš iegūts no Eurostat statistikas datiem par importu. Tā kā sadarbības līmenis bija augsts, valsts mēroga dempinga starpība provizoriski tika noteikta kā visaugstākais dempinga starpības līmenis, kas noteikts ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās.

(45)

Ņemot to vērā, vidējā svērtā pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda.

(46)

Līdzīgo ražojumu ražoja 11 Savienības ražotāji. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(47)

Kāda ieinteresētā puse lūdza Komisijai noskaidrot, vai Savienības ražošanas nozare ir ierobežota uz konkrētu reģionu pamatregulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(48)

Komisija atzīmē – lai arī attiecīgā ražojuma lielītāji atrodas tikai AK un Īrijā, līdzīgā ražojuma ražotāji atrodas vairākās dalībvalstīs, nevis tikai AK un Īrijā. Tāpēc Savienības ražošanas nozari interpretē kā atsauci uz ražotājiem visā Savienībā.

(49)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(50)

Šādi tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms IP laikā Savienībā bija apmēram 506 000 tonnu. Šajā skaitlī ietverts visu to Savienības ražotāju ražošanas apjoms, kuri bija paziņojuši par sevi, veidojot visu Savienības ražošanas nozari.

(51)

Kā norādīts 9. apsvērumā, izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas kopā saražo 90 % no kopējā aplēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(52)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā izvērtējumā jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(53)

HFP stiegrojuma stieņus izmanto ražotāji, kas stiegrojuma stieņus griež un loka pasūtījumam atbilstošās formās un garumos un piegādā tos uz būvlaukumiem. Komisija konstatēja, ka atlasīto Savienības ražotāju ražojumu ievērojama daļa (56 %) bija paredzēta iekšējai izmantošanai. Faktiski HFP stiegrojuma stieņus pārdeva viens Savienības ražotājs saistītiem uzņēmumiem, kam nebija brīvas piegādātāju izvēles.

(54)

Atšķirība starp saistīto un brīvo tirgu ir būtiska, analizējot kaitējumu, jo iekšējai izmantošanai paredzēti ražojumi nav pakļauti tiešai konkurencei ar importu un cenas ir noteiktas grupas iekšienē, tāpēc tās nav uzticamas. Turpretī ražojumi, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu, un cenas ir brīvā tirgus cenas.

(55)

Lai sniegtu maksimāli pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija apkopoja datus par visu HFP stiegrojuma stieņu ražošanu un noteica, vai ražošana bija paredzēta iekšējai izmantošanai vai brīvajam tirgum. Saistībā ar dažiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, Komisija atsevišķi analizēja datus par brīvo un garantētā noieta tirgu un veica salīdzinošu analīzi. Minētie faktori ir šādi: tirdzniecība, tirgus daļa, vienības cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte un naudas plūsma. Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visu darbību, tostarp iekšējo izmantošanu Savienības ražošanas nozarē, jo tie ir atkarīgi no visas darbības, gan tad, ja ražojumi ir iekšējai izmantošanai, gan tad, ja tie pārdoti brīvā tirgū. Minētie faktori ir šādi: ražošana, jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem, nodarbinātība, ražīgums, krājumi un darbaspēka izmaksas. Attiecībā uz šiem faktoriem ir nodrošināta visas Savienības ražošanas nozares analīze, lai noteiktu Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pilnu ainu, jo konkrētos datus nevar nodalīt atsevišķi starp pārdošanu garantētā noieta tirgū un brīvajā tirgū.

(56)

Komisija atzīmē, ka šī analīze atbilst Savienības tiesu un PTO tiesu praksei (6).

(57)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. 2011. gadā bija vērojams zems Savienības patēriņa līmenis salīdzinājumā ar pārējo attiecīgā perioda laiku. Tomēr tirgus stāvoklis uzlabojās, kā attēlots tabulā, un patēriņš Savienībā palielinājās par 50 % laikā no 2011. gada līdz IP un par 38 % laikā no 2012. gada līdz IP.

(58)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā imports Savienībā no Ķīnas Tautas Republikas, kas sākās tikai 2013. gadā, apjoma un tirgus daļas ziņā ir pieaudzis šādi.

(59)

Importa apjomi no Ķīnas attiecīgajā periodā būtiski palielinājās, no nulles līdz 292 000 tonnu IP laikā. Ķīnas izcelsmes importa tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās – no 0 % līdz 36 %.

(60)

Turpmākajā tabulā ir attēlota ĶTR izcelsmes importa vidējā cena.

(61)

Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās atbilstoši pasaules cenu samazinājumam dzelzsrūdai, ko izmanto kā izejmateriālu Ķīnā un analogajā valstī (sk. tabulu 81. apsvērumā). Izmeklēšanas perioda importa cenas noteica, pamatojoties uz pārbaudītām eksporta pārdošanas cenām no atlasītiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Importa vidējās cenas 2013. un 2014. gadam noteica, pamatojoties uz uzraudzības datubāzi. Komisija ņēma vērā ilgo kavēšanos starp rēķinu datumiem un muitas formalitāšu kārtošanas datumiem, jo citādi savstarpēji tiktu salīdzinātas cenas no dažādiem periodiem. Ķīnas izcelsmes importa cenas saglabājās zem Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām nesaistītiem un saistītiem pircējiem tajā pašā laikposmā. Kā redzams 82. apsvērumā, 2013. gadā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena saistītiem pircējiem bija 483 EUR/t un vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem bija 456 EUR/t. 2014. gadā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena saistītiem pircējiem bija 464 EUR/t un vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem bija 434 EUR/t. IP laikā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena saistītiem pircējiem bija 458 EUR/t un vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem bija 427 EUR/t.

(62)

Lai noteiktu, vai IP laikā bija cenu samazinājums un kādā apmērā, atlasīto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās ražotāja cenas līmenī, atņemot faktiskās piegādes izmaksas, komisijas maksas un kredītzīmes, salīdzināja ar atlasīto Ķīnas ražotāju importa par dempinga cenām atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū. Kā paskaidrots 102. apsvērumā, cenu samazinājumu noteica, salīdzinot tikai ar pārdošanu nesaistītiem pircējiem, jo salīdzinājumā ņēma vērā tikai atbilstīgos ražojumu veidus. Saistītajiem pircējiem tika pārdoti tikai tādi ražojumu veidi, ko neimportēja no Ķīnas.

(63)

Salīdzinājuma rezultātu izsakot procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, cenu samazinājuma starpība svārstījās no 1,7 % līdz 5,6 %. Ķīnas importa apjoma un Ķīnas importa tirgus daļas būtiskais pieaugums laikā no 2013. gada ir skaidrojams ar to, ka imports par dempinga cenām bija lētāks nekā Savienības cenas attiecīgajā periodā.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tas, kā Ķīnas imports par dempinga cenām ietekmē Savienības ražošanas nozari, tika pārbaudīts, ietverot visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(65)

Kā norādīts 9. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(66)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Šajā sakarībā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir novērtēts, pamatojoties uz a) makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, tādiem rādītājiem kā ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga, par ko dati apkopoti kopējās Savienības ražošanas nozares līmenī, un pamatojoties uz b) mikroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, tādiem rādītājiem kā vidējās vienības cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas, par ko dati apkopoti atlasīto Savienības ražotāju līmenī.

(67)

Visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas iegūti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un atlasīto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem, tika izmantota, lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus un jo īpaši datus, kas attiecas uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem.

(68)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto informāciju.

(69)

Kā paskaidrots 103. apsvērumā, cenas samazinājumu un pārdošanu zem cenas noteica, pamatojoties uz tiem ražojumu veidiem, kas bija salīdzināmi ar importu no Ķīnas, t. i., kas ietilpa tajā pašā ražojumu koda numurā, un tādējādi tika izslēgta pārdošana saistītajiem pircējiem, kurā ietilpa tikai tie ražojumu veidi, kas netika importēti no Ķīnas. Pārējos kaitējuma rādītājus noteica, pamatojoties uz visiem ražojumu veidiem. Arī tad, ja pārējie kaitējuma rādītāji būtu noteikti, tikai pamatojoties uz salīdzināmiem ražojumu veidiem, tas nebūtu mainījis novērotās tendences.

(70)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izlietojuma tendences bija šādas.

(71)

Ražošanas apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās, neraugoties uz patēriņa palielināšanos Savienībā.

(72)

Tā kā gan līdzīgo ražojumu, gan cita veida stiegrojuma stieņu ražošanā var izmantot tās pašas iekārtas, ražošanas jaudu un izmantojumu aprēķināja visiem stiegrojuma stieņu veidiem. Nav īpašu iekārtu HFP stiegrojuma stieņu ražošanai, ko varētu ņemt vērā, aprēķinot tikai ar līdzīgu ražojumu saistīto jaudu un jaudas izmantojumu. Attiecīgajā periodā jauda un jaudas izmantojums saglabājās nemainīgs, neraugoties uz patēriņa palielināšanos Savienībā. Attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma samazinājumu kompensēja ar citu ražojumu ražošanas apjoma palielinājumu.

(73)

Viena Savienības ražotāja pārdošanas datos bija ietverta pārdošana iekšējai izmantošanai tā saistītajiem uzņēmumiem. Tāpēc pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme tika novērtēti atsevišķi attiecībā uz garantētā noieta tirgu (pārdošana saistītiem pircējiem) un brīvo tirgu (pārdošana nesaistītiem pircējiem).

(74)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma, tirgus daļas un izaugsmes tendences bija šādas.

(75)

Pēc palielinājuma 2011.–2012. gadā pieaugoša patēriņa kontekstā pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem sāka samazināties, sākot no 2013. gada, paralēli strauji palielinoties importam par dempinga cenām. To atspoguļo arī perioda beigu krājumu augšupejošā tendence – tie kopumā pieauga par 27 % attiecīgajā periodā un par 28 % no 2012. gada līdz IP.

(76)

Turklāt, kas attiecas uz pārdošanu nesaistītiem pircējiem, tās tirgus daļa Savienības ražošanas nozarē būtiski samazinājās (par 18 % kopš 2011. gada un par 22 % kopš 2012. gada) patēriņa pastāvīga pieauguma kontekstā. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma Savienībā, jo palielinājās tirgus daļa importam par dempinga cenām.

(77)

Pārdošana saistītiem pircējiem vispirms samazinājās 2013. gadā, tajā pašā laikā, kad sākās imports par dempinga cenām no Ķīnas, taču tad palielinājās atpakaļ līdz tās iepriekšējam līmenim. Saistītās pārdošanas tirgus daļa kopš 2011. gada samazinājās par 17 % un kopš 2012. gada – par 12 %. Tomēr pārdošana saistītiem pircējiem norisinājās garantētā noieta tirgū, un tādējādi to tikai netieši skāra Ķīnas imports.

(78)

Nodarbinātība samazinājās no 253 nodarbinātajiem 2011. gadā līdz 231 nodarbinātajiem 2012. gadā, un tad izmeklēšanas periodā turpināja samazināties līdz 209 nodarbinātajiem. Nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē aprēķināja, ņemot vērā ar attiecīgo ražojumu tieši strādājošo nodarbināto skaitu (ja dati bija pieejami) vai attiecinot ražotāju kopējo nodarbinātību proporcionāli pret attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma daļu. Ražīgums, ko noteica kā ražošanas apjomu tonnās uz vienu nodarbināto personu gadā, laikā no 2011. līdz 2012. gadam palielinājās par 15 %. No 2012. gada līdz IP ražīgums vispirms kritās 2013. gadā atbilstīgi ražošanas apjoma samazinājumam, bet tad atgriezās savos iepriekšējos līmeņos, liecinot, ka Savienības ražošanas nozare ievērojami centās uzlabot tās efektivitāti, kamēr tās ražošanas apjoms saglabājās 2013. gada līmenī.

(79)

Atlasīto Ķīnas ražotāju eksportētāju dempinga starpība ir ievērojama (sk. 45. apsvērumu). Ņemot vērā iepriekš aprakstīto attiecīgā ražojuma nozari, apjomu, tirgus daļu un cenas Ķīnas importam par dempinga cenām, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(80)

Iepriekš imports netika veikts. Rezultātā ražošanas nozare neatgūstas no iepriekšējās dempinga prakses.

(81)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā laikā no 2012. gada līdz IP samazinājās par 16 %. Cenas samazinājums atspoguļo pasaules cenas vispārējo samazināšanās tendenci izejmateriāliem – gan sasmalcinātiem metāllūžņiem, ko izmanto Savienībā, gan dzelzsrūdai, ko izmanto Ķīnā un analogajā valstī, kā attēlots nākamajā tabulā.

(82)

Tomēr Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas laikā no 2012. gada līdz IP samazinājās ātrāk nekā izejmateriālu (sasmalcinātu metāllūžņu) cenas gan absolūtajā, gan relatīvajā izteiksmē. Kā redzams nākamajā tabulā, tas radīja zaudējumus, sākot no 2013. gada.

(83)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu attīstījās šādi.

(84)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica atsevišķi attiecībā uz pārdošanu saistītiem un nesaistītiem pircējiem. Rentabilitāti izteica kā tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas pircējiem Savienībā kā procentuālo attiecību no minētās pārdošanas apgrozījuma.

(85)

Kas attiecas uz pārdošanu saistītiem pircējiem, atlasītie Savienības ražotāji 2011. gadā cieta zaudējumus, taču sāka atgūties 2012. gadā atbilstīgi patēriņa palielinājumam Savienībā. 2012. gadā no pārdošanas saistītiem pircējiem tika gūta + 2,5 % peļņa. Pārdošana saistītiem pircējiem atkal kļuva nerentabla, sākot no 2013. gada. Tomēr pārdošanas cenas saistītiem pircējiem ne vienmēr atspoguļo tirgus cenas, jo cenas nosaka, vienojoties iesaistītajām personām. Tāpēc nevar uzskatīt, ka peļņa no pārdošanas saistītiem pircējiem atspoguļo Savienības ražošanas nozares rentabilitāti.

(86)

Kas attiecas uz pārdošanu nesaistītiem pircējiem, bija novērojama līdzīga tendence kā attiecībā uz pārdošanu saistītiem pircējiem. Pārdošana nesaistītiem pircējiem līdz 2012. gadam bija nerentabla, 2012. gadā rentabla un, sākot no 2013. gada, atkal kļuva nerentabla.

(87)

Naudas plūsma, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību, sākotnēji bija pozitīva attiecībā uz pārdošanu nesaistītiem pircējiem, taču kopš 2014. gada kļuva negatīva atbilstīgi ilgstošajiem zaudējumiem. Naudas plūsma, kas saistīta ar pārdošanu saistītajiem pircējiem, bija negatīva 2011. gadā, taču pozitīva pārējā attiecīgā perioda laikā. Tomēr tā kā pārdošanas cenas saistītajiem pircējiem ne vienmēr atspoguļo tirgus cenas, nevar uzskatīt, ka uz pārdošanu saistītajiem pircējiem attiecināmā naudas plūsma atspoguļo naudas plūsmas situāciju Savienības ražošanas nozarē.

(88)

Rentabilitātes un naudas plūsmas tendences attiecīgajā periodā ierobežoja atlasīto Savienības ražotāju spēju ieguldīt savās darbībās un kavēja to attīstību. Tomēr, pamatojoties uz nozares īpatnībām, ieguldījumus izmanto dažādu ražojumu izgatavošanā, tostarp tādu ražojumu izgatavošanā, uz ko neattiecas izmeklēšana. Šā iemesla dēļ nav iespējams tieši noteikt ieguldījumus un ienākumus no ieguldījumiem, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto grāmatvedības vērtības, jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanā iekļauto ražojumu. Tā vietā uzskatīja, ka ražošanas nozares vispārējie ieguldījumi attiecīgajam ražojumam ir piešķirti atbilstoši apgrozījuma daļai.

(89)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka atlasīto Savienības ražotāju finanšu rādītāji IP laikā saglabājās negatīvi.

(90)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās par 27 %; šis palielinājums sakrita ar tirgus daļas zaudējumiem.

(91)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mēreni palielinājās. Vienlaikus uzlabojās vidējais ražīgums. Darbaspēka izmaksas bija 13 % no kopējām ražošanas izmaksām. Tādējādi darbaspēka izmaksas nav noteicošais faktors attiecībā uz ražošanas izmaksām.

(92)

Izmeklēšana liecināja, ka Savienības ražošanas nozare neguva labumu no patēriņa pieauguma attiecīgajā periodā. Sākotnēji, no 2011. līdz 2012. gadam, kaitējuma nebija, arī tāpēc, ka nebija importa, taču pēc tam, sākot no 2013. gada, tās ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās salīdzinājumā ar 2012. gada līmeņiem. Faktiski tādi konkrēti rādītāji kā ražošana un pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē saglabājās nemainīgi, neraugoties uz patēriņa pastāvīgu palielināšanos Savienībā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa būtiski pazeminājās, jo patēriņa palielinājumu Savienībā apmierināja straujš Ķīnas importa palielinājums.

(93)

Turklāt ar finanšu rādītājiem saistītus konkrētus kaitējuma rādītājus, proti, Savienības ražošanas nozares rentabilitāti un naudas plūsmu, būtiski ietekmēja (rentabilitātes kritums par 4 %) cenu spiediens, kas bija raksturīgs Savienības tirgū. Savienības ražošanas nozare nespēja saglabāt cenas līmenī, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 2012. gadā novēroto rentabilitāti, un rezultātā kļuva nerentabla.

(94)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(95)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai Ķīnas imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā apjomā, lai to varētu uzskatīt par būtisku. Papildus importam par dempinga cenām tika izvērtēti arī citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu kaitēt Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru nodarīto iespējamo kaitējumu neattiecina uz importu par dempinga cenām.

(96)

Izmeklēšana liecināja, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 50 % un vienlaikus Ķīnas izcelsmes importa apjoms būtiski palielinājās. Kā paskaidrots 58.–59. apsvērumā, Ķīnas imports palielinājās no nulles 2012. gadā līdz 292 000 tonnu IP laikā. Importa par dempinga cenām palielinājums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas krasu samazinājumu. Kā paskaidrots 74.–76. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares pārdošana nesaistītiem pircējiem kritās no 319 000 tonnu 2012. gadā līdz 261 000 tonnu IP laikā.

(97)

Ņemot vērā cenu spiedienu Savienības tirgū attiecīgajā periodā, tika konstatēts, ka Ķīnas izcelsmes importa vidējās cenas pastāvīgi saglabājās zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. Piedāvājot cenas, kas zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, Ķīnas imports palielināja savu tirgus daļu no nulles 2012. gadā līdz 36 % no Savienības patēriņa IP laikā. Brīvajā tirgū Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no nulles 2012. gadā līdz 51 % IP laikā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa brīvajā tirgū samazinājās no 92 % 2012. gadā līdz 46 % IP laikā. Tirgus daļas zaudējums liecina, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma.

(98)

Pamatojoties uz cenu spiedienu, ko radīja Ķīnas importa apjomu palielināšanās, Savienības ražošanas nozare nespēja segt savas izmaksas. Savienības ražošanas nozare bija nerentabla 2011. gadā, un pirms dempinga sākšanās 2012. gadā tā bija tik tikko rentabla. Savienības ražošanas nozare kļuva nerentabla, sākot no 2013. gada, tajā paša laikā, kad Savienības tirgū sāka ieplūst imports par dempinga cenām.

(99)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka pieaugošajam Ķīnas importam par dempinga cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(100)

Savienības ražošanas nozare neeksportēja gandrīz neko. Eksports uz trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās no 1 % līdz 0 % no pārdošanas apjoma. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība nevarētu būt būtiskā kaitējuma cēlonis.

(101)

Ķīnas eksportētāji apgalvoja, ka cēloņsakarība ir izjaukta, jo viena Savienības ražotāja pārdošanas darījumi ir vērsti galvenokārt tikai uz iesaistītajām personām garantētā noieta tirgū. Tāpēc jebkādu kaitējumu varētu radīt zemās transfertcenas, kas noteiktas starp saistītajiem uzņēmumiem, nevis Ķīnas imports.

(102)

Pirmkārt, Komisija novēroja, ka tikai viens no atlasītajiem Savienības ražotājiem pārdeva garantētā noieta tirgū un turklāt veica arī līdzīgā ražojuma pārdošanu brīvajā tirgū.

(103)

Otrkārt, izmeklēšana apliecināja, ka cenas saistītajām personām bija augstākas nekā pārdošanas cenas brīvajā tirgū. Tika arī konstatēts, ka pārdošana saistītiem pircējiem attiecās uz tiem ražojumu veidiem, kas netika importēti no Ķīnas. Cenas samazinājums un pārdošana zem cenas tika konstatēti, tikai pamatojoties uz atbilstīgiem ražojumu veidiem, salīdzinot Ķīnas importa cenas un atbilstīgo ražojumu veidu Savienības ražotāju pārdošanas cenas. Tādējādi pārdošana saistītiem pircējiem neskāra cenas samazinājuma un pārdošanas zem cenas konstatējumu. Visbeidzot, kaitējuma rādītāju, kas tika analizēti atsevišķi attiecībā uz brīvo un iekšējai izmantošanai paredzēto pārdošanu, attīstības tendence bija salīdzināma. Pamatojoties uz to, Ķīnas eksportētāju paustais arguments tika ņemts vērā, taču tas neietekmē konstatējumus.

(104)

Imports par dempinga cenām no Ķīnas IP laikā bija 93 % no visa importa Savienības tirgū. Bija arī citi importa avoti, tostarp Turcija, kas bija jāpārbauda cēloņsakarības kontekstā.

(105)

Izmeklēšana liecināja, ka Turcijas ražotāju eksportētāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā saglabājās virs Ķīnas ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Turklāt Turcijas importa tirgus daļa samazinājās 12 % 2013. gadā līdz 2,0 % IP laikā.

(106)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek secināts, ka šā importa ietekme nav tāda, kas izjauktu cēloņsakarību starp Ķīnas importu un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(107)

Kā paskaidrots 83. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare 2011. gadā bija nerentabla, kad ekonomikas krīzes ietekmē bija vērojams zems stiegrojuma stieņu patēriņš. Nozares stāvoklis uzlabojās 2012. gadā, un tā kļuva rentabla. Pēc tam ražošanas nozare atkal kļuva nerentabla, sākot no 2013. gada, vienlaikus ar Ķīnas importa par zemām cenām sākšanos.

(108)

Tādējādi ekonomikas krīze nevar izskaidrot ražošanas nozares grūtības, kas atkārtoti parādījās kopš 2013. gada. Tāpēc nevar uzskatīt, ka tai bija tāda ietekme, kas IP laikā izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(109)

Ķīnas eksportētāji apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir saistīts ar metāllūžņu kā galvenā izejmateriāla izmantošanu, turpretī Ķīnas ražotāji izmanto dzelzsrūdu.

(110)

Tomēr Ķīnas eksportētāju sniegtā informācija par cenu liecina, ka metāllūžņu cenas kopumā atbilst dzelzsrūdas cenu veidošanās tendencēm pasaules tirgos. Kā norādīts 81. apsvērumā, gan metāllūžņu, gan dzelzsrūdas cenas ir samazinājušās aptuveni tādā pašā apmērā (cena par tonnu). Tas, ka samazinājums atšķiras procentuālā izteiksmē, neattiecas uz cēloņsakarības noteikšanu, jo ietekmi uz ražošanas izmaksām nosaka cenas par tonnu attīstība absolūtā izteiksmē. Turklāt dzelzsrūdas un metāllūžņu izmaksu atšķirība absolūtā izteiksmē atspoguļo to, ka tērauda ražošanas process ir atšķirīgs atkarībā no izmantotā izejmateriāla. Tādējādi abu atšķirīgo izejmateriālu izmaksas nav tieši salīdzināmas. Iespējamās atšķirības izejmateriālu cenas veidošanās procesā tādējādi nevarētu izjaukt cēloņsakarību starp konstatēto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām. Tādēļ šis apgalvojums ir jānoraida.

(111)

Tika pierādīts, ka attiecīgajā periodā ievērojami pieauga apjoms un tirgus daļa Ķīnas izcelsmes importam par dempinga cenām. Turklāt tika konstatēts, ka jo īpaši IP laikā šā importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

(112)

Apjoma un tirgus daļas palielinājums Ķīnas importam par dempinga cenām sakrita ar Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokļa pasliktināšanos no 2013. gada. Tādējādi, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt savu pārdošanas apjomu un cenas, un rezultātā tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte saglabājās negatīvi.

(113)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka neviens no tiem neizjauc cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(114)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir noteikta un nodalīta no kaitnieciskās ietekmes, kas piemita importam par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē.

(115)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu secinājumu par dempinga radīto kaitējumu, nepastāv citi būtiski iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(116)

CISA, ieinteresētā puse, apgalvoja, ka pasākumu noteikšana visā Savienībā būtu lieka, jo imports no Ķīnas ir vērsts tikai uz AK un Īriju.

(117)

Komisija norāda – lai arī patēriņš ir ierobežots uz AK un Īriju, Savienības ražošanas nozare atrodas vairākās dalībvalstīs, un tāpēc jāuzskata, ka Savienības interese attiecas uz visu Savienību. Tā kā attiecīgā ražojuma tirdzniecības plūsmas ir Savienības iekšienē starp AK, Īriju un citām dalībvalstīm, pasākumi jānosaka visā Savienībā, lai tie būtu efektīvi.

(118)

Savienības ražošanas nozarē ir 11 zināmi ražotāji, kas pārstāv visu līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas nozari. Šie ražotāji atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un IP laikā saistībā ar līdzīgo ražojumu tieši nodarbina 209 cilvēkus.

(119)

Tika konstatēts, ka Ķīnas imports par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei bija nodarījis būtisku kaitējumu. Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma un tās finansiālais stāvoklis joprojām bija nestabils.

(120)

Gaidāms, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma cenas pielāgot ražošanas izmaksām.

(121)

Paredzams arī, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli. Pasākumu noteikšana ļaus ražošanas nozarei saglabāt un izvērst sāktos rentabilitātes uzlabošanas pasākumus.

(122)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās.

(123)

Viens Savienības ražotājs veica savus pārdošanas darījumus galvenokārt garantētā noieta tirgū, ko tieši neskāra imports no Ķīnas. Tomēr netieši tas var gūt labumu no augoša tirgus, kurā nav importa par dempinga cenām, ja cenas tiktu noteiktas atbilstīgi pareiziem tirgus nosacījumiem.

(124)

Tāpēc provizoriski var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(125)

Anketas tika nosūtītas 11 lietotājiem Savienībā. Deviņi lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem, bet trīs no viņiem pēc tam atteicās no sadarbības. Ierosināto pasākumu iespējamā ietekme tika novērtēta, pamatojoties uz atbildēm, ko citi lietotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem, un pamatojoties uz attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma kopējo Savienības tirgu.

(126)

Četri lietotāji, kas sadarbojās, bija saistīti ar vienu Savienības ražotāju. Viņi tikai iepirka attiecīgo ražojumu no sava mātesuzņēmuma. Tādējādi pasākumu noteikšanai nebūtu tiešas ietekmes uz viņu iepirkumu. Netieši viņu stāvoklis lejupējā tirgū varētu uzlaboties, pieņemot, ka viņu konkurenti vairs nespētu nopirkt lēto importu par dempinga cenām no Ķīnas.

(127)

Divi nesaistītie lietotāji, kas sadarbojās, pārstāvēja apmēram 33 % no kopējā Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa IP laikā. Caurmērā iepirkumi no Ķīnas bija apmēram 88 % no to attiecīgā ražojuma iepirkuma kopapjoma. Attiecīgā ražojuma izmaksas parasti atbilda 75 % no pārdošanas apjoma, kurā bija ietverts attiecīgais ražojums. IP laikā ar ražojumu saistītā apgrozījuma procentuālais lielums bija 76 % no to kopējā apgrozījuma.

(128)

Izmeklēšana liecināja, ka IP laikā to nesaistīto lietotāju, kas sadarbojās, vidējā rentabilitāte pārdošanas jomā, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, bija 1 % no apgrozījuma.

(129)

Sliktākajā scenārijā attiecībā uz nesaistītiem lietotājiem, t. i., ja izplatīšanas ķēdē nenotiktu cenu palielināšanās un viņi turpinātu iepirkt no Ķīnas iepriekšējos apjomus, nodokļa ietekme uz lietotāju rentabilitāti, ņemot vērā viņu niecīgo peļņu, Ķīnas importa lielo daļu un attiecīgā ražojuma lielo daļu to kopējās izmaksās, nozīmētu to, ka lietotāji sāktu ciest zaudējumus.

(130)

Tomēr būtu jānorāda – tā kā attiecīgais ražojums ir standarta ražojums, lietotāji varētu viegli mainīt savus piegādes avotus, ciktāl tas ir saistīts ar ražojuma kvalitāti. Pasākumu noteikšanai nevajadzētu izslēgt iespēju, ka attiecīgo ražojumu importē no citām valstīm un pat no Ķīnas, ja ir novērsta dempinga radītā tirdzniecību kropļojošā ietekme.

(131)

Nesaistītie lietotāji apgalvoja, ka pašreizējos lietos importa apjomus no Ķīnas nevarētu viegli aizstāt ar citiem avotiem un ka tādēļ viņi saskartos ar piegādes deficīta situāciju. Tas viņiem liktu zaudēt tirgus daļas par labu saistītajiem lietotājiem.

(132)

Tomēr, ņemot vērā nodokļu mēreno līmeni, nešķiet, ka viņi pilnībā pārtrauks importu no Ķīnas, kas varētu turpināt ienākt Savienības tirgū par taisnīgām cenām. Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražošanas nozarē neatkarīgajiem lietotājiem ir pietiekama rezerves jauda, lai aizstātu Ķīnas importa samazinājumu.

(133)

Konkrēti importētāji un lietotāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana novestu pie tā, ka vienam AK reģistrētam Savienības ražotājam un tā saistītajiem lietotājiem rastos monopola stāvoklis, izslēdzot konkurējošos neatkarīgos lietotājus, kuriem vairs nebūtu piekļuves izejmateriāliem par konkurētspējīgām cenām.

(134)

Komisija norāda, pirmkārt, ka pakārtoto lietotāju iegūšanu ir atzinušas gan AK, gan Īrijas kompetentās iestādes. Tās šajā saistībā ir novērtējušas iespējamo monopolistisko rīcību.

(135)

Otrkārt, kā paskaidrots iepriekš 130. apsvērumā, neatkarīgajiem lietotājiem ir pieejami alternatīvi piegādes avoti, kas nodrošinās, ka neatkarīgie lietotāji var turpināt konkurēt AK tirgū.

(136)

Ņemot vērā iepriekšminēto, lai gan Ķīnas izcelsmes importam noteiktie pasākumi dažus lietotājus varētu skart negatīvāk nekā citus, Komisija šobrīd uzskata, ka kopējā ietekme uz lietotājiem, kā arī iespējamā ierobežojošā ietekme uz konkurenci ir ierobežota.

(137)

Nesaistīto importētāju sadarbība bija neliela. Trīs importētāji sniedza atlases informāciju, bet sadarbojās tikai divi. Tie aptvēra apmēram 37 % no kopējā Ķīnas importa IP laikā. Importētāji iebilst pret pasākumu noteikšanu, jo Ķīna pārliecinoši ir to vissvarīgākais attiecīgā ražojuma piegādātājs.

(138)

Tomēr importētājiem vajadzētu spēt nodot vismaz daļu cenas palielinājumu, kas saistīti ar pasākumu noteikšanu, tālāk saviem pircējiem. Importētāji varētu arī pārslēgties uz citiem piegādes avotiem.

(139)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju interesēm.

(140)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski tiek secināts, ka kopumā, pamatojoties uz informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(141)

Jebkādu negatīvu ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība.

(142)

Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu vispārējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme, jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

(143)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

(144)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(145)

Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā sektorā varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām.

(146)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija apsvēra pārdošanā nesaistītiem pircējiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(147)

Mērķa peļņas norma provizoriski tika noteikta 1,65 % apjomā atbilstīgi 2012. gada peļņai no pārdošanas nesaistītiem pircējiem. Tā kā imports par dempinga cenām sākās 2013. gadā, uzskata, ka 2012. gada peļņas līmenis atspoguļo to, ko pamatoti varētu sasniegt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(148)

Turpretī 2011. gadu neuzskatīja par piemērotu atsauces gadu normāliem konkurences apstākļiem: kā paskaidrots 107. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām atguvās no ekonomikas krīzes ietekmes un bija nerentabla. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka tērauda pieprasījums AK 2011. gadā tika aplēsts ārkārtīgi zemā līmenī (25 % zemāks nekā 2007. gadā). Arī ražošanas izmaksas bija ļoti augstas, pamatojoties uz metāllūžņu cenas maksimālo apmēru 2011. gadā, kā norādīts 81. apsvērumā. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka stiegrojuma stieņu tirgus AK īslaicīgi bija traucēts, jo viens AK ražotājs, Thamesteel, izpārdeva savus krājumus pirms tā likvidācijas 2012. gada janvārī, kas izraisīja piegādes apjomu īslaicīgu palielināšanos un cenu pazemināšanos 2011. gadā. Šo iemeslu dēļ 2011. gadu nevarētu uzskatīt par normālu tirgus apstākļu laikposmu, un to neizmantoja mērķa peļņas noteikšanai.

(149)

Pamatojoties uz to, kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, salīdzinot vidējo svērto cenu importam par dempinga cenām, kā noteikts saistībā ar cenu samazinājuma aprēķiniem 62. apsvērumā, un pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu.

(150)

Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa cenas.

(151)

Kā paskaidrots 23. apsvērumā, Komisija secināja, ka abas uzņēmumu grupas, kas sadarbojās, būtu jāuzskata par saistītām. Tāpēc tika noteikts vienots kaitējuma apmērs abu grupu ražotājiem eksportētājiem, izsakot to individuālās pārdošanas zem cenas vērtības summu kā procentuālo attiecību no summas, kas atbilst to noteiktajām CIF vērtībām līdz Savienības robežai.

(152)

Ievērojot iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi ĶTR izcelsmes HFP stiegrojuma stieņu importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma apmērs – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(153)

Kā norādīts iepriekš 3. apsvērumā, Komisija ar Regulu (ES) 2015/2386 noteica, ka uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu jāattiecina reģistrācija, ņemot vērā antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku atbilstoši pamatregulas 10. panta 4. punktam.

(154)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus, būtu jāpārtrauc importa reģistrācija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

(155)

Šajā procedūras posmā nav iespējams pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(156)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma apmēru un dempinga starpību. Līdz ar to ir ierosināti šādi antidempinga maksājumi.

(157)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Līdz ar to tās atspoguļo situāciju, kādu izmeklēšanas laikā konstatēja attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Līdz ar to minētās maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemēro tikai to attiecīgo ražojumu importam, kuru izcelsme ir ĶTR un kurus ražojuši šie uzņēmumi – tātad minētās konkrētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme.

(158)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(159)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(160)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā neveica eksportu uz Savienību.

(161)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(162)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem pieņemta šī regula;

b)

iesniegt Komisijā rakstiskas piezīmes; un

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.