Dit document is overgenomen van EUR-Lex
Document 32014D0746
2014/746/EU: Commission Decision of 27 October 2014 determining, pursuant to Directive 2003/87/EC of the European Parliament and of the Council, a list of sectors and subsectors which are deemed to be exposed to a significant risk of carbon leakage, for the period 2015 to 2019 (notified under document C(2014) 7809) Text with EEA relevance
2014/746/ES: Komisijas Lēmums ( 2014. gada 27. oktobris ), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7809) Dokuments attiecas uz EEZ
2014/746/ES: Komisijas Lēmums ( 2014. gada 27. oktobris ), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7809) Dokuments attiecas uz EEZ
OV L 308, 29.10.2014, blz. 114–124
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Van kracht
29.10.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 308/114 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2014. gada 27. oktobris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 7809)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/746/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 10.a panta 13. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 2003/87/EK paredz, ka no 2013. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) ietilpstošu iekārtu operatoriem piešķir izsoles ceļā. Tomēr no 2013. līdz 2020. gadam atbilstošie operatori turpinās saņemt bezmaksas kvotas saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK un Komisijas Lēmumā 2011/278/ES (2) izklāstītajiem noteikumiem. |
(2) |
Tas, ka nav panākta vērienīga starptautiska vienošanās par klimata pārmaiņām ar mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 2 °C, var mazināt ieguvumus no Savienības īstenotajiem pasākumiem. Tas, ka starptautiskā līmenī nav saistošu pasākumu, var novest pie siltumnīcefekta gāzu emisijas pieauguma trešās valstīs, kur rūpniecību neskar salīdzināmi oglekļa dioksīda emisiju ierobežojumi (“oglekļa emisiju pārvirze”). Lai novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku, Direktīvā 2003/87/EK paredzēts, ka atkarībā no starptautisko sarunu iznākuma Komisijai ir jānosaka to nozaru un apakšnozaru saraksts, kuras ir pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam (“nozaru un apakšnozaru saraksts”). Šīm nozarēm un apakšnozarēm būtu jāsaņem bezmaksas kvotas 100 % apmērā no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK un Lēmumu 2011/278/ES, un ievērojot starpsektoru korekcijas koeficientu, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā un norādīts Komisijas Lēmuma 2013/448/ES (3) II pielikumā. |
(3) |
Šajā sakarā Komisija ir analizējusi, kādā mērā trešās valstis, kurām pasaules mērogā ir izšķirošs produkcijas ražošanas īpatsvars nozarēs un apakšnozarēs, kas iekļautas oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riska sarakstā, ir stingri apņēmušās attiecīgajās nozarēs samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un izdarīt to līdzvērtīgā laikposmā un apjomā kā Savienība. Bez tam tika izvērtēts, kādā mērā šajās valstīs esošo iekārtu oglekļa efektivitāte ir līdzvērtīga attiecīgo Savienības iekārtu efektivitātei. Komisija secināja, ka citas valstis nav uzņēmušās līdzvērtīgas saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpēc tas, vai iekārtu oglekļa efektivitāte ir līdzvērtīga, nav būtiski. |
(4) |
Pirmais to nozaru un apakšnozaru saraksts, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, 2013. un 2014. gadam tika noteikts 2009. gadā ar Komisijas Lēmumu 2010/2/ES (4). |
(5) |
Novērtējuma pamatā jābūt vairākiem kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un datiem par pēdējiem trim gadiem. Komisija izmantoja datus par 2009., 2010. un 2011. gadu, jo 2012. gada dati bija pieejami tikai par dažiem parametriem. |
(6) |
Lai izveidotu nozaru un apakšnozaru sarakstu, Komisija izvērtēja oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku nozarēs un apakšnozarēs NACE-4 līmenī Savienības saimniecisko darbību statistiskajā klasifikācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (5). NACE-4 ir līmenis, par kuru ir pieejami pietiekami dati, lai precīzi varētu definēt nozares. Nozari apzīmē ar 4 ciparu kodu saskaņā ar NACE klasifikāciju, bet apakšnozari ar CPA kodu (6 cipari) vai Prodcom kodu (8 cipari), kas atbilst preču klasifikācijai, ko izmanto, lai apkopotu statistiku par rūpniecisko ražošanu Savienībā, un kas tieši izriet no NACE klasifikācijas. |
(7) |
Vispirms nozares novērtēja pēc kvantitatīvajiem kritērijiem, kas izklāstīti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. un 16. punktā. Lai varētu piemērot šos kvantitatīvos kritērijus, Komisijai vajadzēja noteikt to tiešo un netiešo papildu izmaksu summu, kuras radušās Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas dēļ. |
(8) |
Tiešās papildu izmaksas, kas radušās no kvotu daudzuma, kuras nozares dalībniekiem būtu jāiegādājas, ja nozare nebūtu atzīta par tādu, kas pakļauta būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, tika aprēķinātas, pamatojoties uz datiem par tiešajām CO2 emisijām nozares līmenī. Uzskatāms, ka Eiropas Savienības darījumu žurnāls (EUTL) ir visprecīzākais un pārredzamākais datu avots par CO2 emisijām iekārtu līmenī, un tāpēc šos datus izmantoja, lai aprēķinātu tiešās izmaksas nozaru līmenī. Par nozarēm un siltumnīcefekta gāzēm, kas ES ETS iekļautas tikai no 2013. gada 1. janvāra, EUTL dati nav pieejami. Tāpēc šādos gadījumos Komisija izmantoja datus par tiešajām CO2 emisijām, ko dalībvalstis sniegušas, pildīdamas valstu īstenošanas pasākumus (VĪP) saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES. |
(9) |
Lai noteiktu netiešās papildu izmaksas, Komisija apkopoja dalībvalstu datus par elektroenerģijas patēriņu nozaru līmenī, vienlaikus nodrošinot, ka nerodas elektroenerģijas patēriņa datu dubulta uzskaite dažādu NACE kodu dēļ. Lai noteiktu emisijas, kas saistītas ar elektroenerģijas patēriņu dažādās nozarēs, kas iekļautas Lēmuma 2010/2/ES nozaru un apakšnozaru sarakstā, Komisija izmantoja vidējo emisijas faktoru, kas atvedināts no elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā struktūras, jo tika uzskatīts, ka tā pamatā ir visprecīzākie dati. Šis pats vidējais emisijas faktors izmantots novērtējumos, kas ir šā lēmuma pamatā. |
(10) |
Lai noteiktu tiešās un netiešās papildu izmaksas, Komisijai vajadzēja izvērtēt arī vidējo oglekļa cenu. Pirmā nozaru un apakšnozaru saraksta noteikšanā tika pieņemts, ka oglekļa cena ir 30 euro par tonnu CO2 ekvivalenta, un šo vērtību izmantoja novērtējumos. Lēmuma 2010/2/ES piemērošanas laikā novērtējumos izmantotā teorētiskā oglekļa cena ievērojami atšķīrās no faktiskās cenas, kas bija krietni zemāka. Tomēr Komisija paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (6) izvirzīja beznosacījumu mērķi – līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni – un attiecīgu atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķi. Komisija arī ierosināja ES ETS izveidot tirgus stabilitātes rezervi. Šādos apstākļos ir paredzams, ka nākotnē oglekļa cenu vairāk noteiks vidēja termiņa un ilgtermiņa emisiju samazinājumi. Tāpēc ir pamats arī šā lēmuma pamatā esošajos novērtējumos izmantot teorētisko oglekļa cenu – 30 euro par tonnu CO2 ekvivalenta. |
(11) |
Tiešās un netiešās papildu izmaksas aprēķināmas kā proporcionālā daļa no bruto pievienotās vērtības. Aplēsēs par bruto pievienoto vērtību nozaru līmenī izmantoti Eurostat uzņēmējdarbības strukturālās statistikas dati. |
(12) |
Bez tam Komisija izvērtēja tirdzniecības intensitāti katrā nozarē un apakšnozarē, izmantojot no Eurostat Comext datubāzes izgūtos datus. |
(13) |
Pavisam Komisija izvērtēja 245 rūpniecības nozares un 24 apakšnozares, kas pieder pie “Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes” un “Ražošanas” sadaļām NACE klasifikācijā. Šā lēmuma pielikuma 1. punktā uzskaitītās nozares un apakšnozares atbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. un 16. punkta kritērijiem un ir uzskatāmas par tādām, kas pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. |
(14) |
Par vairākām nozarēm, kas saskaņā ar 10.a panta 15. un 16. punkta kvantitatīvajiem kritērijiem nav uzskatāmas par tādām, kas pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, tika izdarīti novērtējumi, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 17. punktā izklāstītajiem kvalitatīvajiem kritērijiem. Kvalitatīvo novērtējumu veica gadījumos, kad, sagatavojot iepriekšējo sarakstu, tika izmantoti kvalitatīvie kritēriji, robežgadījumos un gadījumos, kad to lūdza nozaru pārstāvji. |
(15) |
Attiecībā uz nozarēm “Tekstilmateriālu apdare” (NACE kods 1330), “Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana” (NACE kods 2332), “Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana” (NACE kods 2362), “Čuguna liešana” (NACE kods 2451) un “Vieglo metālu liešana” (NACE kods 2453) tika atjaunināti kvalitatīvie novērtējumi, ko veica, nosakot iepriekšējo nozaru un apakšnozaru sarakstu 2013. un 2014. gadam. Tika secināts, ka vēl aizvien pastāv apstākļi, uz kuru pamata šīs nozares tika iekļautas nozaru un apakšnozaru sarakstā. Tāpēc uzskatāms, ka arī 2015.–2019. gadā šīs nozares būs pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. |
(16) |
Tika veikts kvalitatīvais novērtējums par nozari “Iesala ražošana” (NACE kods 1106), jo šī nozare Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16.b punkta kontekstā uzskatāma par robežgadījumu. Ņemot vērā Direktīvas 2003/87/EK īstenošanas izraisīto izmaksu pieaugumu, novērtējumā secināts, ka pastāv liela tirdzniecības intensitāte un ka nozares rentabilitāte Savienībā ir ievērojami mazinājusies. Zemās rentabilitātes dēļ šo ražotņu investēšanas un emisiju samazināšanas iespējas ir ierobežotas. Pamatojoties uz šo faktoru kopējo ietekmi, konstatēts, ka šajā nozarē pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks. |
(17) |
Pielikuma 2. punktā uzskaitītās nozares saskaņā ar kvalitatīvajiem kritērijiem uzskatāmas par nozarēm, kuras pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam. |
(18) |
Tā kā to nozaru un apakšnozaru saraksts, kas uzskatāmas par tādām, kuras pakļautas būtiskam oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riskam, ir iekļaujams pielikumā un tam jābūt spēkā no 2015. līdz 2019. gadam, šis lēmums jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. |
(19) |
Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums 2010/2/ES ir jāatceļ no 2015. gada 1. janvāra. |
(20) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Uzskatāms, ka pielikumā uzskaitītajās nozarēs un apakšnozarēs pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.
2. pants
No 2015. gada 1. janvāra Lēmumu 2010/2/ES atceļ.
3. pants
Šo lēmumu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 27. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Connie HEDEGAARD
(1) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
(2) Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmums 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu (OV L 240, 7.9.2013., 27. lpp.).
(4) Komisijas 2009. gada 24. decembra Lēmums 2010/2/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK nosaka sarakstu ar nozarēm vai apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (OV L 1, 5.1.2010., 10. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(6) COM(2014) 15 final/2, 2014. gada 28. janvāris.
PIELIKUMS
Nozares un apakšnozares, kurās atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 13. punktam pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks
1. PAMATOJOTIES UZ KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAs 2003/87/EK 10.a PANTA 15. UN 16. PUNKTĀ
1.1. NACE-4 līmenī
NACE kods |
Apraksts |
Izpildīti kritēriji |
0510 |
Akmeņogļu ieguve |
C |
0610 |
Jēlnaftas ieguve |
C |
0620 |
Dabasgāzes ieguve |
C |
0710 |
Dzelzsrūdu ieguve |
C |
0729 |
Citu krāsaino metālu rūdu ieguve |
C |
0891 |
Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve |
C |
0893 |
Sāls ieguve |
A |
0899 |
Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība |
A, C |
1020 |
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana |
C |
1041 |
Eļļu un tauku ražošana |
C |
1062 |
Cietes un cietes produktu ražošana |
A |
1081 |
Cukura ražošana |
A |
1086 |
Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana |
C |
1101 |
Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana |
C |
1102 |
Vīnu ražošana no vīnogām |
C |
1104 |
Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām |
A |
1310 |
Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana |
C |
1320 |
Tekstilmateriālu aušana |
C |
1391 |
Adīto un tamborēto audumu ražošana |
C |
1392 |
Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
C |
1393 |
Paklāju un grīdsegu ražošana |
C |
1394 |
Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana |
C |
1395 |
Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu |
C |
1396 |
Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana |
C |
1399 |
Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana |
C |
1411 |
Ādas apģērbu ražošana |
C |
1412 |
Darba apģērbu ražošana |
C |
1413 |
Pārējo virsdrēbju ražošana |
C |
1414 |
Apakšveļas ražošana |
C |
1419 |
Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana |
C |
1420 |
Kažokādu izstrādājumu ražošana |
C |
1431 |
Trikotāžas zeķu ražošana |
C |
1439 |
Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana |
C |
1511 |
Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana |
C |
1512 |
Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana |
C |
1520 |
Apavu ražošana |
C |
1622 |
Parketa paneļu ražošana |
C |
1629 |
Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana |
C |
1711 |
Celulozes (papīrmasas) ražošana |
A, C |
1712 |
Papīra un kartona ražošana |
A |
1724 |
Tapešu ražošana |
C |
1910 |
Koksēšanas produktu ražošana |
A, C |
1920 |
Naftas pārstrādes produktu ražošana |
A |
2012 |
Krāsvielu un pigmentu ražošana |
C |
2013 |
Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
A, C |
2014 |
Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana |
A, C |
2015 |
Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana |
A, B |
2016 |
Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās |
C |
2017 |
Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās |
C |
2020 |
Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana |
C |
2042 |
Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana |
C |
2053 |
Ēterisko eļļu ražošana |
C |
2059 |
Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana |
C |
2060 |
Sintētisko šķiedru ražošana |
C |
2110 |
Farmaceitisko pamatvielu ražošana |
C |
2120 |
Farmaceitisko preparātu ražošana |
C |
2211 |
Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana |
C |
2219 |
Citu gumijas izstrādājumu ražošana |
C |
2311 |
Lokšņu stikla ražošana |
A |
2313 |
Dobo stikla izstrādājumu ražošana |
A |
2314 |
Stikla šķiedras ražošana |
A/C (1) |
2319 |
Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus |
C |
2320 |
Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana |
C |
2331 |
Keramikas flīžu un plākšņu ražošana |
A, C |
2341 |
Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana |
C |
2342 |
Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
C |
2343 |
Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana |
C |
2344 |
Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana |
C |
2349 |
Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana |
C |
2351 |
Cementa ražošana |
B |
2352 |
Kaļķa un ģipša ražošana |
B |
2370 |
Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde |
C |
2391 |
Abrazīvo izstrādājumu ražošana |
C |
2410 |
Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana |
A |
2420 |
Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana |
C |
2431 |
Aukstā vilkšana |
C |
2441 |
Cēlmetālu ražošana |
C |
2442 |
Alumīnija ražošana |
A, C |
2443 |
Svina, cinka un alvas ražošana |
A |
2444 |
Vara ražošana |
C |
2445 |
Citu krāsaino metālu ražošana |
C |
2446 |
Kodoldegvielas ieguve un pārveide |
A, C |
2540 |
Ieroču un munīcijas ražošana |
C |
2571 |
Galda piederumu ražošana |
C |
2572 |
Slēdzeņu un eņģu ražošana |
C |
2573 |
Darbarīku ražošana |
C |
2594 |
Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana |
C |
2599 |
Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana |
C |
2611 |
Elektronisko komponentu ražošana |
C |
2612 |
Elektronisko plašu ražošana |
C |
2620 |
Datoru un perifēro iekārtu ražošana |
C |
2630 |
Sakaru iekārtu ražošana |
C |
2640 |
Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana |
C |
2651 |
Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana |
C |
2652 |
Pulksteņu ražošana |
C |
2660 |
Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana |
C |
2670 |
Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana |
C |
2680 |
Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana |
C |
2711 |
Elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana |
C |
2712 |
Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana |
C |
2720 |
Galvanisko elementu ražošana |
C |
2731 |
Optisko šķiedru kabeļu ražošana |
C |
2732 |
Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana |
C |
2733 |
Elektroinstalāciju savienotājelementu ražošana |
C |
2740 |
Apgaismes ierīču ražošana |
C |
2751 |
Elektriskās sadzīves aparatūras ražošana |
C |
2752 |
Neelektrisko sadzīves iekārtu ražošana |
C |
2790 |
Citu elektroiekārtu ražošana |
C |
2811 |
Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus |
C |
2812 |
Hidraulisko iekārtu ražošana |
C |
2813 |
Sūkņu un kompresoru ražošana |
C |
2814 |
Krānu un ventiļu ražošana |
C |
2815 |
Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana |
C |
2821 |
Kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana |
C |
2822 |
Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana |
C |
2823 |
Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas) |
C |
2824 |
Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana |
C |
2825 |
Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana |
C |
2829 |
Citur neklasificētu universālu iekārtu ražošana |
C |
2830 |
Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana |
C |
2841 |
Metālapstrādes darbgaldu ražošana |
C |
2849 |
Cita veida darbgaldu ražošana |
C |
2891 |
Mašīnu ražošana metalurģijai |
C |
2892 |
Mašīnu ražošana ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei un būvniecībai |
C |
2893 |
Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei |
C |
2894 |
Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai |
C |
2895 |
Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai |
C |
2896 |
Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei |
C |
2899 |
Citur neklasificētu speciālas nozīmes mašīnu ražošana |
C |
2910 |
Automobiļu ražošana |
C |
2931 |
Elektrisko iekārtu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
C |
3011 |
Kuģu un peldošo iekārtu būve |
C |
3012 |
Atpūtas un sporta laivu būve |
C |
3030 |
Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana |
C |
3091 |
Motociklu ražošana |
C |
3092 |
Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana |
C |
3099 |
Pārējo transportlīdzekļu ražošana |
C |
3109 |
Citu mēbeļu ražošana |
C |
3211 |
Monētu kalšana |
C |
3212 |
Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana |
C |
3213 |
Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana |
C |
3220 |
Mūzikas instrumentu ražošana |
C |
3230 |
Sporta preču ražošana |
C |
3240 |
Spēļu un rotaļlietu ražošana |
C |
3250 |
Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana |
C |
3291 |
Slotu un suku ražošana |
C |
3299 |
Citur neklasificēta ražošana |
C |
1.2. CPA vai Prodcom līmenis
CPA vai Prodcom |
Apraksts |
Izpildīti kritēriji |
081221 |
Kaolīns un citi kaolīnu saturoši māli |
C |
08122250 |
Parastie māli un slānekļi izmantošanai celtniecībā (izņemot bentonītu, ugunsizturīgo mālu, uzpūstos mālus, kaolīnu un kaolīna mālus); andaluzīts; kianīts; silimanīts; mullīts; šamots vai dinasa zemes |
C |
10311130 |
Saldēti sagatavoti vai konservēti kartupeļi (ieskaitot ceptus vai eļļā apceptus un tad sasaldētus kartupeļus) (izņemot sagatavotus ar etiķi vai etiķskābi) |
A |
10311300 |
Žāvēti (kaltēti) kartupeļi miltu, rupja maluma miltu, pārslu, granulu un lodīšu veidā |
A |
10391725 |
Koncentrēts tomātu biezenis un pasta |
C |
105121 |
Sausais vājpiens |
C |
105122 |
Pilnpiena pulveris |
C |
105153 |
Kazeīns |
C |
105154 |
Laktoze un laktozes sīrups |
C |
10515530 |
Sūkalas un modificētas sūkalas pulverī, granulās vai citā cietā veidā; iebiezinātas vai neiebiezinātas, ar vai bez saldinātājvielām |
A, C |
108211 |
Kakao pasta, attaukota vai neattaukota |
C |
108212 |
Kakao sviests, tauki un eļļa |
C |
108213 |
Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |
C |
10891334 |
Maizes raugs |
C |
20111150 |
Ūdeņradis |
B |
20111160 |
Slāpeklis |
B |
20111170 |
Skābeklis |
B |
203021 |
Gatavi pigmenti, blāvotāji un krāsas, emaljas un stiklveida glazūras, aplējumi, šķidrie spīdumi un līdzīgi izstrādājumi; stikla frite |
C |
239914 |
Mākslīgais grafīts; koloīdais vai puskoloīdais grafīts; produkti uz grafīta vai citu oglekļa formu pamata pusfabrikātu veidā |
C |
23991910 |
Sārņu (izdedžu) vate; akmens vate un tamlīdzīgas minerālvates un to maisījumi; blokos; loksnēs vai ruļļos |
A |
23991920 |
Lobīts vermikulīts; uzpūsti māli; uzputoti izdedži un tamlīdzīgi uzpūstie minerālmateriāli un to maisījumi |
A |
25501134 |
Pēc vaļējās matrices metodes štancētas tērauda daļas transmisijas vārpstām, izciļņvārpstām, kloķvārpstām un kloķiem u. tml. |
A, C |
Kritēriji, uz kuru pamata nozari uzskata par tādu, kura ir pakļauta būtiskam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam, ir šādi:
A |
: |
kritēriji Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. punktā; |
B |
: |
kritēriji Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16. punkta a) apakšpunktā; |
C |
: |
kritēriji Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 16. punkta b) apakšpunktā. |
2. PAMATOJOTIES UZ KRITĒRIJIEM, KAS NOTEIKTI DIREKTĪVAS 2003/87/EK 10.a PANTA 17. PUNKTĀ
NACE kods |
Apraksts |
1106 |
Iesala ražošana |
1330 |
Tekstilmateriālu apdare |
2332 |
Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana |
2362 |
Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana |
2451 |
Čuguna liešana |
2453 |
Vieglo metālu liešana |
(1) Nozare “Stiklšķiedras ražošana” aprakstīta ar diviem CPA kodiem: “231411 Lentes, priekšdzija, dzija un kapāti diegi no stiklšķiedras” un “231412” Plīvuraudumi“, tīkli, paklāji, matrači, plātnes un citi stikla šķiedras izstrādājumi, izņemot austos audumus”. Izvērtējot NACE-4 līmenī, šī nozare neatbilst Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 15. un 16. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Tomēr apakšnozare 231411 atbilst 10.a panta 16. punkta b) apakšpunkta kritērijam, un apakšnozare 231412 atbilst 10.a panta 15. punkta kritērijam. Tā kā abi CPA kodi aptver visu nozari “Stikla šķiedras ražošana”, skaidrības labad nozare iekļauta sarakstā ar NACE-4 kodu.