EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0569

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 569/2014 ( 2014. gada 23. maijs ), ar kuru pēc pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 4. punktam groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes trihlorizocianūrskābes importam

OV L 157, 27.5.2014, p. 80–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 05/12/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2014/569/oj

27.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/80


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 569/2014

(2014. gada 23. maijs),

ar kuru pēc pārskatīšanas sakarā ar jaunu eksportētāju atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 4. punktam groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes trihlorizocianūrskābes importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Padome 2005. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1631/2005 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes trihlorizocianūrskābes importam. Antidempinga maksājumu likmes bija no 7,3 % līdz 42,6 %.

(2)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 855/2010 (3) Padome grozīja sākotnējo regulu, vienam ražotājam eksportētājam samazinot antidempinga maksājumu likmi līdz 3,2 %.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 (4) ĶTR izcelsmes trihlorizocianūrskābes importam noteica galīgos antidempinga pasākumus individuālu maksājumu veidā no 3,2 % līdz 40,5 % un atlikušo maksājumu 42,6 % apjomā.

B.   PAŠREIZĒJĀ PROCEDŪRA

1.   Pieprasījums veikt pārskatīšanu

(4)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 3. maijā saņēma pieprasījumu sākt pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieprasījumu iesniedza ražotājs eksportētājs ĶTR Liaocheng City Zhonglian Industry Co. Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanas periodā, proti, laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam, trihlorizocianūrskābi uz Savienību nav eksportējis.

(6)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu trihlorizocianūrskābes ražotāju eksportētāju, kam piemēro minētos antidempinga pasākumus.

(7)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas trihlorizocianūrskābes eksportu uz Savienību ir sācis pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām.

2.   Pārskatīšanas sākšana sakarā ar jaunu eksportētāju

(8)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos pirmšķietamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 809/2013 (5) sāka pārskatīt Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju.

(9)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 809/2013 antidempinga maksājums, kas bija noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011, tika atcelts attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ražotās un eksportam uz Savienību pārdotās trihlorizocianūrskābes importu. Vienlaikus atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus šāda importa reģistrācijai.

3.   Attiecīgais ražojums

(10)

Attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kas aprakstīts sākotnējā regulā, proti, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes trihlorizocianūrskābe un tās izstrādājumi, kura pazīstama arī ar starptautisko nepatentēto nosaukumu (INN) “simklozēns” un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 2933 69 80 un ex 3808 94 20 (“attiecīgais ražojums” jeb “THCS”).

(11)

THCS ir ķīmisks produkts, ko izmanto kā plaša patēriņa organisko hlora dezinfekcijas un balināšanas līdzekli, jo īpaši ūdens dezinficēšanai peldbaseinos. To pārdod pulvera, granulu, tablešu vai skaidiņu veidā. Visiem THCS un tās izstrādājumu veidiem ir vienādas pamatīpašības (ķīmiskais sastāvs) un raksturīgās iezīmes (dezinfekcijas līdzeklis) un tie visi ir paredzēti līdzīgam lietojumam, tāpēc tos uzskata par vienu ražojumu.

4.   Ieinteresētās personas

(12)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, Savienības ražošanas nozarei un eksportētājvalsts pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa.

(13)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai, tā pieprasījuma iesniedzējam nosūtīja tirgus ekonomikas režīma (TER) pieprasījuma veidlapu un anketu un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes. Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu jauna eksportētāja statusu un dempinga starpību. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās ĶTR.

5.   Izmeklēšanas periods

(14)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. augusta līdz 2013. gada 31. jūlijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

C.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

1.   Jauna eksportētāja statuss

(15)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzējs nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējā izmeklēšanas periodā un ir sācis to eksportēt uz Savienību pēc minētā perioda.

(16)

Attiecībā uz citiem nosacījumiem jauna eksportētāja statusa atzīšanai pieprasījuma iesniedzējs spēja pierādīt, ka nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu ĶTR ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie attiecīgajam ražojumam noteiktie antidempinga pasākumi.

(17)

Attiecīgi tika apstiprināts, ka pieprasījuma iesniedzējs būtu jāatzīst par jaunu eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, un tādēļ tam būtu jānosaka individuāla dempinga starpība.

2.   Dempings

Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(18)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās, kuras attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu normālo vērtību nosaka tiem ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi.

(19)

Turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtību,

uzņēmumiem ir viens noteikts grāmatvedības dokumentu kopums, ko neatkarīgi revidē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un piemēro visos nolūkos,

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas,

likumi par maksātnespēju un īpašumtiesībām garantē stabilitāti un juridisko noteiktību,

valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(20)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja grāmatvedības dokumenti nav saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un tādēļ uzņēmuma grāmatvedība neatbilst otrā kritērija prasībām. Pieprasījuma iesniedzējs saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem savos pārskatos nebija norādījis veicināšanas pasākumu shēmas īstenošanu vadošajiem darbiniekiem.

(21)

Tādēļ uzņēmuma bilance tā finanšu stāvokli neatspoguļoja patiesi un peļņas un zaudējumu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā radās finanšu izmaksas, kurām nebija pamatojuma.

(22)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, pieprasījuma iesniedzējam TER piešķirt nevarēja.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējam un citām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par minētajiem konstatējumiem.

(24)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka veicināšanas pasākumu shēma būtu iegrāmatojama 2013. gadā, ka tā nav saistīta ar 2012. gada bilanci un ka 2012. gadā šīs shēmas veids vēl nebija skaidrs. Tāpat pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka shēmas veidam būtu jākļūst skaidram pēc revidentu ieteikumiem, kad tie revidēs 2013. gada kontus, un iespējamie varianti ir atalgojums, procenti par aizdevumu vai līdzdalība uzņēmuma kapitālā.

(25)

Saistoša vienošanās par shēmu starp uzņēmumu un vadošajiem darbiniekiem tika noslēgta 2012. gadā. Tomēr tā netika norādīta ne 2012. gada revidētajos kontos, ne arī kontu piezīmēs. Tāpat nekādi ieraksti par šo veicināšanas pasākumu shēmu netika veikti arī 2013. gadā līdz izmeklēšanas sākšanai (2013. gada novembrī).

(26)

Šāda neiegrāmatošana ir nopietns pārkāpums. Kopējie pasīvi, kas plānotajā bilancē norādīti IP beigās, proti, 2013. gada 31. jūlijā, bija norādīti ievērojami mazāki nekā patiesībā, jo vadošo darbinieku aizdevuma kopējā summa būtu palielinājusi pasīvu apjomu par 14 %. Turklāt 2013. gada peļņas un zaudējumu bilancē būs finanšu izmaksas, kurām nav juridiska pamatojuma, jo nav ienākošās naudas plūsmas, kas atbilstu veicināšanas pasākumu shēmai, taču procenti 2013. gadā tomēr tika izmaksāti. Tādējādi 2013. gada finanšu izmaksas būs deviņas reizes lielākas nekā izmaksas, kas ziņotas par 2012. gadu. Tādēļ grāmatvedības finanšu informācija nesniedza uzticamu un patiesu uzņēmuma finansiālā stāvokļa atspoguļojumu.

(27)

Tāpat arī jānorāda, ka shēmas veids un tās iekļaušana grāmatvedības uzskaitē nevar būt atkarīga no revidentu slēdziena un ka to grāmatvedībā pareizi būtu jāiekļauj savlaicīgi, nevis ar atpakaļejošu datumu. Tādēļ precīzu neziņošanu par finansiālo stāvokli un naudas plūsmām saistībā ar shēmu nevar uzskatīt par atbilstošu starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(28)

Atbildot uz Komisijas konstatējumu izpaušanu, pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja savu TER pieprasījumu, nesniedzot nekādus jaunus argumentus. Tādēļ TER noteikšanas konstatējumi tiek apstiprināti.

Normālā vērtība

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, un – ja nav bijis iespējams piešķirt TER – pārejas valstīm normālā vērtība ir jānosaka, balstoties uz cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(30)

Kā norādīts Regulā (ES) Nr. 809/2013, Komisija bija paredzējusi izmantot Japānu par analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, ja tam netiktu piešķirts tirgus ekonomikas režīms, kā tas jau tika darīts izmeklēšanā, pēc kuras tika noteikti pasākumi ar sākotnējo regulu.

(31)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Japānas kā analogās valsts piemērotību, taču šādas piezīmes netika sniegtas. Tāpat Komisija sazinājās ar ražotājiem Amerikas Savienotajās Valstīs, bet nepanāca sadarbību. Tādēļ Japāna ir uzskatāma par piemērotu analogo valsti. Viens ražotājs Japānā piekrita sadarboties un sniedza prasīto informāciju.

(32)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai Japānas ražotāja THCS iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka šīs pārdošanas kopējais apjoms bija vismaz 5 % no pieprasījuma iesniedzēja pārdošanas kopējā apjoma eksportam uz Savienību.

(33)

Tad Komisija pārbaudīja, vai Japānas ražotājs, kas sadarbojās, iekšzemē pārdeva kādu THCS veidu, kurš būtu pietiekami salīdzināms ar pieprasījuma iesniedzēja pārdotajiem THCS veidiem eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka ir THCS veidi, kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar pieprasījuma iesniedzēja pārdoto THCS veidu eksportam uz Savienību. Tika arī konstatēts, ka Japānas uzņēmums šos veidus pārdevis ar peļņu un parastā tirdzniecības apritē un ka normālās vērtības noteikšanai var izmantot iekšzemes pārdošanas cenas.

(34)

Tādēļ normālā vērtība pamatojas uz faktisko iekšzemes cenu, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums, THCS veidiem, kuri tika uzskatīti par salīdzināmiem.

Eksporta cena

(35)

Attiecīgo ražojumu tieši eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām eksportam uz Savienību pārdotajam ražojumam.

Salīdzinājums

(36)

Normālo vērtību un eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu un tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika ņemtas vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādēļ gan no ĶTR eksporta cenām, gan no Japānas ražotāja, kurš sadarbojās, iekšzemes pārdošanas cenām tika atskaitītas transporta un iepakošanas izmaksas.

Dempinga starpība

(37)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz attiecīgā veida vidējās svērtās normālās vērtības un attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu. Šis salīdzinājums atklāja dempingu.

(38)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija 32,8 %.

D.   PĀRSKATĀMO PASĀKUMU GROZĪŠANA

(39)

Atbilstīgi izmeklēšanas konstatējumiem un saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu tiek secināts, ka attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju būtu jāpiemēro galīgais antidempinga pasākums konstatētās dempinga starpības apmērā, kas šajā gadījumā ir zemāka nekā kaitējuma apmērs sākotnējā izmeklēšanā.

E.   REĢISTRĀCIJA

(40)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo antidempinga maksājumu par attiecīgā ražojuma importu, uz ko attiecas reģistrācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 809/2013 3. pantu, iekasē ar atpakaļejošu datumu.

F.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA UN PASĀKUMU ILGUMS

(41)

Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija iecerēts piemērot grozīto galīgo antidempinga maksājumu pieprasījuma iesniedzēja veiktajam THCS importam un ar atpakaļejošu datumu iekasēt šo maksājumu par importu, uz kuru attiecas reģistrācija. No pieprasījuma iesniedzēja tika saņemtas piezīmes, tomēr, kā paskaidrots iepriekš, tās nebija tādas, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekš minētie secinājumi.

(42)

Šī pārskatīšana neietekmē dienu, kurā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1389/2011 noteiktie pasākumi zaudē spēku.

G.   KOMITEJAS ATZINUMS

(43)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1389/2011 1. panta 2. punkta tabulā iekļauj šādu rindu:

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme

Taric papildkods

Liaocheng City Zhonglian Industry Co. Ltd

32,8 %

A998”

2.   Kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1389/2011 1. panta 3. punktā, individuālā maksājuma piemērošana ir atkarīga no tāda derīga rēķina iesniegšanas dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst minētās regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu rēķinu neiesniedz, piemēro antidempinga maksājuma likmi, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1389/2011 1. panta 2. punktā noteikta “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

Ar šo regulu uzlikto maksājumu arī ar atpakaļejošu spēku iekasē par attiecīgā ražojuma importu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 809/2013 3. pantu. Uz šo importu neattiecas nosacījums par rēķina iesniegšanu, jo tas ir reģistrēts.

Ar šo muitas dienestiem tiek uzdots izbeigt reģistrēt Liaocheng City Zhonglian Industry Co. Ltd ražotā un eksportam uz Savienību pārdotā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

3.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 23. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 261, 7.10.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 254, 29.9.2010., 1. lpp.

(4)  OV L 346, 30.12.2011., 6. lpp.

(5)  OV L 229, 28.8.2013., 2. lpp.


Top