Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R1516

Komisijas Regula (EK) Nr. 1516/2007 ( 2007. gada 19. decembris ) par noplūžu pārbaužu standartprasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārām saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes (Dokuments attiecas uz EEZ )

OV L 335, 20.12.2007, p. 10–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1516/oj

20.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1516/2007

(2007. gada 19. decembris)

par noplūžu pārbaužu standartprasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārām saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (1) un jo īpaši tās 3. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006 saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu dokumentācijā jābūt noteiktai informācijai. Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 842/2006 efektīvu īstenošanu, ir lietderīgi paredzēt, ka šo iekārtu dokumentācijā jābūt papildu informācijai.

(2)

Šādu iekārtu dokumentācijā jāiekļauj dati par tajās esošo fluorēto siltumnīcefekta gāzu pildījuma daudzumu. Ja iekārtā esošais fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzums nav zināms, šādas sistēmas operatoram jānodrošina, ka gāzes pildījuma daudzumu nosaka attiecīgi sertificēts personāls, lai varētu veikt noplūžu pārbaudes.

(3)

Pirms noplūžu pārbaudēm sertificētais personāls rūpīgi pārbauda iekārtas dokumentācijā esošo informāciju, lai konstatētu iespējamās līdzšinējās problēmas, un iepazīstas ar iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

(4)

Lai nodrošinātu noplūžu efektīvu samazināšanu un novēršanu, noplūžu pārbaudēs galvenā vērība jāpievērš tām iekārtas daļām, no kurām noplūžu varbūtība ir pati lielākā.

(5)

Noplūžu pārbaudēm izmanto gan tiešas, gan netiešas noteikšanas metodes. Ar tiešo mērījumu metodēm noplūdes konstatē, izmantojot detektēšanas ierīces, kuras var noteikt, vai sistēmā samazinās fluorētās siltumnīcefekta gāzes pildījums. Netiešās metodes pamatojas uz sistēmas darbības traucējumu identificēšanu un attiecīgu parametru analīzi.

(6)

Netiešās metodes jāizmanto gadījumos, kad noplūde notiek ļoti lēni vai iekārta uzstādīta labi vēdināmās telpās un tāpēc rodas grūtības gaisā detektēt fluorēto siltumnīcefekta gāzu izplūdes no sistēmas. Tiešās noteikšanas metodes jāizmanto noplūdes vietas precīzai identificēšanai. Lēmums par katrā konkrētajā gadījumā izmantojamo noteikšanas metodi jāpieņem pienācīgi apmācītam sertificētam personālam ar atbilstošu darba pieredzi.

(7)

Ja ir pamats uzskatīt, ka notiek noplūde, jāveic pārbaude, lai to atrastu un novērstu.

(8)

Lai pārliecinātos par sistēmas drošumu pēc remonta, Regulā (EK) Nr. 842/2006 paredzēts, ka pēc noplūdes novēršanas jāveic sistēmas atkārtota pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību vietām, kurās tika konstatētas noplūdes, un tām blakus esošajām sistēmas daļām.

(9)

Noplūžu būtisku risku rada jaunu sistēmu nekvalitatīvi veikti montāžas darbi. Tāpēc jaunu sistēmu hermētiskums jāpārbauda uzreiz pēc to nodošanas ekspluatācijā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2) 18. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006 noteiktas noplūžu pārbaužu standartprasības attiecībā uz ekspluatācijā esošām stacionārām saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtām, kurās ir 3 kg un vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, un minētajām iekārtām, kuru ekspluatācija uz laiku ir bijusi pārtraukta.

Šī regula neattiecas uz iekārtām ar hermētiski noslēgtām sistēmām, kuras ir attiecīgi marķētas un kurās ir ne vairāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu

2. pants

Iekārtas dokumentācija

1.   Regulas (EK) Nr. 842/2006 3. panta 6. punktā minētajā ziņu uzskaitē, turpmāk tekstā “iekārtas dokumentācija”, jānorāda tās operatora nosaukums, pasta adrese un tālruņa numurs.

2.   Iekārtas dokumentācijā jānorāda attiecīgajā saldēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtā iepildītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzums.

3.   Ja saldēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtā iepildītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes daudzumu ražotājs nav norādījis tehniskajās specifikācijās vai uz šīs iekārtas marķējuma uzrakstu plāksnes, operatoram jānodrošina, ka to nosaka attiecīgi sertificēts personāls.

4.   Konstatējot noplūdes cēloni, tas jānorāda iekārtas dokumentācijā.

3. pants

Iekārtas dokumentācijas pārbaude

1.   Sertificētajam personālam pirms noplūžu pārbaužu veikšanas jāiepazīstas ar iekārtas dokumentāciju.

2.   Īpaša uzmanība jāpievērš informācijai par jautājumiem vai problēmām, kas atkārtojas.

4. pants

Regulāras pārbaudes

Regulāri jāpārbauda šādas saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu daļas:

1)

savienojumu vietas;

2)

ventiļi un to savienojumi;

3)

blīvslēgi, arī maināmo absorbentu un filtru blīvslēgi;

4)

vibrācijām pakļautās iekārtas daļas;

5)

savienojumi ar drošības ierīcēm un izpildierīcēm.

5. pants

Noteikšanas metodes izvēle

1.   Veicot saldēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņu iekārtu noplūžu pārbaudes, sertificētais personāls izmanto 6. pantā norādītās tiešās vai 7. pantā norādītās netiešās noteikšanas metodes.

2.   Tiešas noteikšanas metodes var izmantot vienmēr visos gadījumos.

3.   Noteikšanas netiešās metodes var izmantot tikai tad, ja 7. panta 1. punktā minēto iekārtas darbības parametru analīze dod ticamu informāciju par dokumentācijā norādītā fluorētās siltumnīcefekta gāzes pildījuma varbūtēju noplūdi.

6. pants

Tiešas noteikšanas metodes

1.   Noplūdes konstatēšanai sertificētajam personālam jāizmanto viena vai vairākas šādas tiešās noteikšanas metodes:

a)

noplūžu riskam pakļauto kontūru un komponentu pārbaude ar sistēmā esošajam aukstumnesējam piemērotām detektēšanas ierīcēm;

b)

UV detektēšanas šķidruma vai piemērotas krāsvielas ievadīšana kontūrā;

c)

īpaši burbuļus veidojoši/ziepju šķīdumi.

2.   Gāzu detektēšanas ierīces, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, jāpārbauda reizi 12 mēnešos, lai pārliecinātos par to pareizu darbību. Portatīvo gāzes detektoru ierīču jutībai jābūt vismaz 5 gramiem gadā.

3.   UV detektēšanas šķidrumu vai piemērotu krāsvielu ievadīšanu dzesēšanas kontūrā var izmantot tikai tad, ja iekārtas ražotājs ir apstiprinājis, ka šādu detektēšanas metožu izmantošana tehniski ir iespējama. Šo metodi var izmantot tikai tāds personāls, kas ir sertificēts veikt darbības, kas saistītas ar dzesēšanas kontūra atvēršanu, kurā ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

4.   Ja ar šā panta 1. punktā noteiktajām metodēm noplūde netiek konstatēta un 4. pantā minētajās iekārtu daļās noplūde netiek konstatēta, bet sertificētais personāls uzskata, ka tā tomēr ir, jāveic iekārtas pārējo daļu pārbaude.

5.   Pirms spiediena pārbaudes, izmantojot no skābekļa attīrītu slāpekli vai citu gāzi, kas piemērota noplūdes pārbaudei ar spiedienu, fluorētās siltumnīcefekta gāzes no visas sistēmas rekuperē personāls, kas ir sertificēts fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperēšanai no konkrētā veida iekārtām.

7. pants

Netiešas noteikšanas metodes

1.   Noplūdes konstatēšanai sertificētajam personālam jāveic iekārtas vizuāla un manuāla pārbaude un jāizvērtē viens vai vairāki šādi parametri:

a)

spiediens;

b)

temperatūra;

c)

kompresora darbība;

d)

šķidruma līmeņi;

e)

papildus uzpildītais daudzums.

2.   Konstatējot fluorētas siltumnīcefekta gāzes varbūtēju noplūdi, jāveic noplūdes pārbaude pēc 6. pantā noteiktās tiešās metodes.

3.   Par varbūtēju noplūdi liecina viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)

stacionārā noplūžu detektēšanas sistēma uzrāda noplūdi;

b)

iekārtas darbība rada troksni vai vibrācijas, veidojas apledojums vai tai ir nepietiekama dzesēšanas jauda;

c)

iespējamo noplūžu vietās ir korozijas, eļļas sūču, detaļu vai materiālu bojājumu pazīmes;

d)

noplūžu pazīmes pie skatstikliem, līmeņrāžiem vai citām vizuālām palīgierīcēm;

e)

drošības slēdžu, spiediena releju, mērinstrumentu un sensoru bojājumu pazīmes;

f)

novirzīšanās no normāliem ekspluatācijas apstākļiem, par ko liecina novērtētie parametri, kā arī elektronisko sistēmu rādījumi reālajā laikā;

g)

ir citas aukstumnesēja pildījuma daudzuma samazināšanās pazīmes.

8. pants

Noplūžu novēršana

1.   Operatoram jānodrošina, ka remontu veic šo darbību veikšanai attiecīgi sertificēts personāls.

Pirms remonta attiecīgos gadījumos jāveic gāzes izsūknēšana vai rekuperācija.

2.   Operatoram jānodrošina, ka vajadzības gadījumos tiek veikta noplūdes pārbaude, izmantojot no skābekļa attīrītu slāpekli vai citu gāzi, kas piemērota noplūdes pārbaudei ar spiedienu un žāvēšanai, pēc kuras veic tās evakuāciju, sistēmas atkārtotu uzpildīšanu un hermētiskuma pārbaudi.

Pirms spiediena pārbaudes, izmantojot no skābekļa attīrītu slāpekli vai citu šim nolūkam piemērotu gāzi, attiecīgos gadījumos no visas iekārtas jārekuperē fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

3.   Lai novērstu noplūžu atkārtošanos, iespējami pilnīgi jānoskaidro noplūdes cēlonis.

9. pants

Atkārtotas papildu pārbaudes

Veicot Regulas (EK) Nr. 842/2006 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās atkārtotās papildu pārbaudes, attiecīgi sertificētajam personālam galvenā vērība jāpievērš tām vietām, kurās noplūdes konstatētas un novērstas, kā arī tām blakus esošajām iekārtu daļām, ja tās remonta laikā bijušas pakļautas slodzei.

10. pants

Prasības par jaunu iekārtu nodošanu ekspluatācijā

Jaunu iekārtu hermētiskums jāpārbauda uzreiz pēc to nodošanas ekspluatācijā.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS


(1)  OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/540/EK (OV L 198, 31.7.2007., 35. lpp.).


Top