27.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 344/47

(1)

Padomes 1990. gada 9. oktobra Direktīvu 90/544/EEK par frekvenču joslām Viseiropas zemes radiopeidžeru sabiedriskās sistēmas saskaņotai ieviešanai Kopienā (ERMES direktīvu) (2) atcēla 2005. gada 27. decembrī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/82/EK (3). Minētajā direktīvā bija noteikts, ka dalībvalstīm 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslā jāatvēl četri kanāli Viseiropas zemes radiopeidžeru sabiedriskajai sistēmai (še turpmāk – ERMES) un jānodrošina, lai atbilstīgi tirgus pieprasījumam ERMES pakalpojumi iespējami ātri aizņemtu visu 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslu.

(2)

Kopienā 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslas izmantošana ERMES mērķiem ir ievērojami samazinājusies vai pat nenotiek vispār, tādejādi ERMES šo radiofrekvenču spektra joslu neizmanto efektīvi, un tādēļ Kopienas politikas mērķiem to varētu izmantot labāk.

(3)

Saskaņā ar radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktu 2003. gada 7. jūlijā Komisija pilnvaroja Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferenci (še turpmāk – CEPT) vākt informāciju par 169,4–169,8 MHz frekvenču joslas pašreizējiem un turpmākiem iespējamiem lietojumiem, lai uzskaitītu alternatīvās iespējas šīs radiofrekvenču spektra joslas izmantošanai un jo īpaši iespējas, kas nav saistītas vienīgi ar parastajiem elektroniskajiem sakariem. Attiecībā uz katru iespējamo lietojumu CEPT vajadzēja novērtēt dažādu lietojumu līdzāspastāvēšanu un iespēju izmantot alternatīvas radiofrekvenču spektra joslas atbilstīgi pamatdirektīvas principiem. Jau daļēji saskaņotā radiofrekvenču spektra josla der dažiem lietojumiem, kas saistīti ar iekšējā tirgus izveidošanu un darbību daudzās Kopienas politikas jomās, no kurām dažas var dot labumu invalīdiem vai palīdzēt sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā Eiropas Savienībā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (4) 8. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis pārstāv Eiropas Savienības pilsoņu intereses, ņemot vērā arī īpašu sociālo grupu vajadzības, jo īpaši dzirdes invalīdus un tos, kam nepieciešama steidzama palīdzība.

(5)

Pamatojoties uz tehniskajiem pētījumiem un savākto informāciju, CEPT apstiprināja, ka, neskatoties uz to, ka ir pieņemta Direktīva 90/544/EEK, šīs radiofrekvenču spektra joslas izmantošana ERMES mērķiem palikusi ļoti ierobežota un ka vajadzība pēc radiogrammu vai peidžeru sistēmas Eiropā ir mainījusies, jo tās funkcijas ir aizstātas ar citām tehnoloģijām, piem., īsziņu sistēmu (SMS) globālo mobilo sakaru sistēmās (GMS).

(6)

Tādēļ Kopienā jāgroza 169,4–169,8 MHz radiofrekvenču spektra joslas daļu piešķīrumi ERMES, lai nodrošinātu efektīvāku šīs radiofrekvenču joslas izmantošanu, saglabājot tās saskaņotību.

(7)

Atbilstīgi pilnvarojumam CEPT sagatavoja jaunu frekvenču plānu un kanālu sadalījumu, kas ļauj kopīgi izmantot 169,4–169,8125 MHz radiofrekvenču spektra joslu sešiem vēlamajiem lietojuma veidiem, lai ņemtu vērā vairākas vajadzības, kuras atbilst Kopienas politikai. Šīs vajadzības ietver arī palīdzību, ko, izmantojot dzirdes aparātus, sniedz dzirdes invalīdiem, kuriem saskaņota Kopienas radiofrekvenču spektra josla uzlabotu apstākļus, ceļojot pa dalībvalstīm, un samazinātu ierīču cenas ar apjomradītiem ietaupījumiem; iekšējā tirgus attīstību attiecībā uz sociālajām trauksmes sistēmām, kas ļautu veciem cilvēkiem vai invalīdiem nosūtīt trauksmes signālus, lai saņemtu palīdzību, īpašuma izsekošanas vai uzraudzības ierīcēm, kuras palīdzētu atrast un atgūt zagtas mantas Kopienā, skaitītāju nolasīšanas sistēmām, ko izmanto ūdens un elektrības komunālo pakalpojumu uzņēmumi; ka arī esošās peidžeru sistēmas, piem., ERMES, un privātās mobilo radiosakaru sistēmas (PMR), kuras izmanto uz laiku, lai palīdzētu īpašu pagaidu pasākumu gadījumos, kas ilgst, sākot no dažām dienam līdz dažiem mēnešiem.

(8)

CEPT pilnvarošanas rezultāti, ko Komisija uzskata par apmierinošiem, jāpiemēro Kopienā, un dalībvalstīm tie ir jāīsteno. Pārējās ERMES un/vai PMR lietojumu atļaujas, kas neatbilst jaunajam frekvenču plānam un kanālu sadalījumam, nav jāmaina līdz to termiņa beigām vai, kamēr ERMES un/vai PMR lietojumus var pārvietot uz attiecīgām radiofrekvenču spektra joslām bez pārmērīga apgrūtinājuma.

(9)

Atļaujot piekļūt radiofrekvenču spektram, jāizmanto vismazāk apgrūtinošā atļauju sistēma atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvai 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (5), tostarp bez individuālām izmantošanas tiesībām.

(10)

Neierobežojot to, ka attiecībā uz frekvenču spektru īpašu politikas virzienu prasībās var būt iekļauti ekskluzīvi frekvenču piešķīrumi, parasti ir lietderīgi ieteikt iespējami vispārīgākus radiofrekvenču joslu piešķīrumus, lai to izmantošanu vadītu, tikai nosakot īpašus izmantošanas ierobežojumus, piem., noslodzes vai jaudas līmeņus, un ar saskaņotiem standartiem, kas atzīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (6), nodrošinot, ka ierīces, kuras darbojas piešķirtajā radiofrekvenču spektrā, iespējami samazina radiofrekvenču spektra izmantošanu, neradot nevēlamus traucējumus.

(11)

Kanālu koordināciju 169,4–169,8125 MHz joslas lieljaudas daļā starp kaimiņvalstīm nodrošinās ar divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

(12)

Lai nodrošinātu efektīvu 169,4–169,8125 MHz joslas izmantošanu arī ilgākā laika posmā, administrācijām jāturpina pētījumi, kas var palielināt efektivitāti, jo īpaši, izmantojot norādīto rezerves frekvenču joslu.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

a)

“dzirdes aparāts” ir radio sakaru sistēma, kas parasti ietver vienu vai vairākus radio raidītājus un vienu vai vairākus radio uztvērējus, kas palielina dzirdes invalīdu spēju dzirdēt;

b)

“sociālā trauksmes sistēma” ir stabila radio sakaru sistēma un tīkls, tostarp pārnēsājamas ierīces, kas ļauj briesmās nokļuvušai personai ierobežotā platībā ar vienkāršu darbību izsaukt palīdzību;

c)

“skaitītāju nolasīšanas sistēma” ir sistēma, kas ļauj kontrolēt, mērīt un apkalpot, nosūtot komandas ar tālvadības radio sakaru ierīcēm;

d)

“uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēma” ir sistēma, ar ko var izsekot precēm un tādejādi tās atgūt un kas parasti sastāv no radio raidītāja, kuru pieliek aizsargājamajam priekšmetam, un uztvērēja, un kas var būt arī ar signalizāciju;

e)

“peidžeru sistēmas” ir sistēmas, kas nodrošina vienvirziena radiosakarus starp sūtītāju un saņēmēju, izmantojot bāzes staciju un mobilo ierīci kā uztvērēju;

f)

“privātie mobilie radiosakari (PMR)” ir zemes mobilo sakaru dienests, kas izmanto simplekso, pusduplekso un, iespējams, pilnduplekso režīmu galiekārtas līmenī, lai nodrošinātu sakarus slēgtai lietotāju grupai.

a)

ekskluzīvai izmantošanai dzirdes aparātiem;

b)

ekskluzīvai izmantošanai sociālajās trauksmes sistēmās;

c)

neekskluzīvai izmantošanai skaitītāju nolasīšanas sistēmās;

d)

neekskluzīvai izmantošanai mazjaudas raidītājiem uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēmās.

a)

lieljaudas raidītājiem uzraudzības un īpašuma izsekošanas sistēmās;

b)

esošajās peidžeru sistēmās vai peidžeru sistēmās, ko pārvieto no citiem radiofrekvenču spektra joslas kanāliem.

a)

dzirdes aparāti attiecībā uz neekskluzīvo mazjaudas radiofrekvenču spektra joslas daļu;

b)

uzraudzība, peidžeri, pagaidu lietošana, vai privātie mobilie radiosakari valsts mērogā attiecībā uz joslas lieljaudas daļu.