2.8.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/3

(1)

Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk tekstā “Finanšu regula”) paredz, ka Kopienas iestādes savos līgumos ievēro noteikumus, kas ietilpst dalībvalstīm piemērojamās direktīvās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2) ir grozījusi šos noteikumus. Tādēļ Direktīvā 2004/18/EK izdarītie grozījumi, ciktāl tie ir atbilstoši, ir jāiekļauj Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (3), kas būtībā transponē Padomes Direktīvas 92/50/EEK (4) noteikumus iestāžu iekšējos finanšu noteikumos.

(2)

Šie grozījumi jo īpaši attiecas uz jaunām elektroniskas līgumu slēgšanas iespējām, tai skaitā, jauno dinamiskā iepirkuma sistēmu ikdienas pirkumiem, kā arī konkursa dialoga procedūru, noteikumiem slepenu līgumu jomā un pamatnolīgumu pieprasījumu, ko praktisku iemeslu dēļ vajadzētu identificēt kā pamatlīgumus Kopienas budžeta izpildes kontekstā, kas turpmāk ļautu pamatnolīguma pušu iesaistīšanu konkurencē specifisku līgumu piešķiršanai, un visbeidzot, sociālās un vides dimensijas pastiprināšanu piedāvājumu novērtēšanā. Turklāt tika pārvērtētas piemērojamās summas pakalpojumu līgumiem, kas nav pakļauti Pasaules tirgus organizācijas līgumam. Direktīva 2004/18/EK turpina saskaņot nosacījumus, kas piemērojami trim galvenajām līgumu kategorijām, īpaši reklāmas, tehnisko specifikāciju vai līgumu vērtības aprēķina jomā.

(3)

Noteikumi attiecībā uz procentu ienākumu no iepriekšēja finansējuma noteikšanas līdzekļiem izrādījās pārāk ierobežojoši. Ir jāatļauj šāda procentu noteikšanas iespēja, izmantojot jebkādu grāmatvedības metodi.

(4)

Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 31. pants izklāsta pamatdokumentu sarakstu Finanšu regulas 49. panta nozīmē, bet tajā nav iekļauti visi Padomes rīcībā esošie juridiskie instrumenti Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc ir jāpaplašina šis saraksts, pievienojot lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu, kā arī lēmumus par ierobežota laika steidzamu rīcību, lai risinātu krīzes situācijas.

(5)

Turklāt ir jāparedz procedūra informācijas sniegšanai kandidātiem un pretendentiem, kuri nav bijuši veiksmīgi to līgumu ietvaros, ko ES iestādes piešķir pašas uz sava rēķina. Šāda informācija jāsniedz pirms līguma parakstīšanas, un tā ļaus neveiksmīgajiem kandidātiem un pretendentiem iepazīties ar atteikuma iemesliem attiecībā uz viņu kandidatūru vai piedāvājumu. Šādas informēšanas procedūras ieviešana paredz pakļaut ES iestādes pienākumam, ko Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi dalībvalstīm.

(6)

Pieredze rāda, ka pašlaik esošās prasības attiecībā uz mazu summu līgumiem un prasības juridisko pakalpojumu līgumiem, kas ir vēl traucējošākas, nekā Direktīvas 2004/18/EK prasības, praksē ir izrādījušās pārāk sarežģītas. Tās ir jāpielāgo, jo īpaši attiecībā uz reklāmas pasākumiem un, ņemot vērā kredītrīkotāja veikto risku analīzi, iesniedzamiem apstiprinošiem dokumentiem. Šajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei vienmēr ir jābūt spējīgai pamatot savu izvēli.

(7)

Pēc pasta nozares liberalizācijas jāatceļ vēsturiskā diskriminācija starp ierakstītiem sūtījumiem un pasta sūtījumiem, abus aizvietojot ar depozīta apstiprinājuma iesniegšanu, ņemot vērā piedāvājumu izsūtīšanas datumu.

(8)

Kopienas iestādēm jāievēro termini, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (5).

(9)

Attiecībā uz subsīdijām 31. janvāris kā termiņš ikgadējās darba programmas pieņemšanai izrādās pārāk bargs, ko pat nav iespējams ievērot, it īpaši pamatdokumentu vai izmēģinājuma projektu, kas pieņemti ar novēlošanos, gadījumā vai komitejas procedūru dēļ. Tāpēc šis termiņš jāpadara elastīgāks, joprojām saglabājot minētās programmas publicēšanas ex ante un iepriekšēja nosacījuma, kas nepieciešams budžeta izpildei, dimensiju.

(10)

Nosacījumi par revīziju, kas veikta kā maksājuma pieprasījuma apstiprinājums, kā arī par šajā jomā piemērojamo limitu, izrādījās neviendabīgi vai nevajadzīgi sarežģīti. Tādēļ tos jāvienkāršo un jāracionalizē.

(11)

Humānās palīdzības jomā subsīdiju saņēmējus parasti ar Komisiju saista partnerattiecību līgumi, kas paredz vispārēju un regulāru revīzijas un kontroles kārtību. Pasūtītājs, ņemot vērā savu vadības risku analīzi, var nolemt, ka šādi nosacījumi piedāvā garantijas, kas ir vienlīdzīgas ar tām, ko sniedz darbības revīzija, kas ir prasīta līdz ar saldo apmaksu. Šajos apstākļos un lai vienkāršotu vadību, jāļauj pasūtītājam neprasīt saldo apmaksas auditu.

(12)

Lai uzlabotu Kopienas fondu izmantošanas efektivitāti un produktivitāti, šķiet piemēroti paplašināt pieeju noteiktajam finansējumam, tādējādi pastiprinot saņēmēju atbildību un to rezultāta pienākumu un ļaujot uzlikt sodu nepatiesas deklarācijas gadījumā, kas Kopienas budžetam radījusi pārmaksu.

(13)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002,

1)

4. panta 2. punkta ievadteikumu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Kredītrīkotāji nodrošina, ka saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar saņēmējiem un starpniekiem:

2)

31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā pamatdokuments var būt kādā no formām, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktā, 14. pantā, 23. panta 2. punktā, 24. pantā.

Krīzes situācijās, kas minētas šīs regulas 168. panta 2. punktā, un attiecībā uz ierobežota laika darbībām pamatdokumentam var būt arī tāda forma, kāda minēta Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 3. punktā un 23. panta 1. punktā”.

3)

116. pantu groza šādi:

4)

117. un 118. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“117. pants

Pamatlīgumi un specifiskie līgumi

(Finanšu regulas 88. pants)

1.   Pamatlīgums ir vienošanās, kas noslēgta starp vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, paredzot būtiskos nosacījumus, kas attiecas uz noteiktu līgumu kopumu, kurus piešķir noteiktā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenām un, vajadzības gadījumā, plānoto daudzumu. Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vairākiem uzņēmējiem, to skaitam jābūt vismaz trīs, ja ir pietiekams uzņēmēju, kas atbilst izvēles kritērijiem, skaits un/vai pieņemamu piedāvājumu, kas atbilst piešķiršanas kritērijiem, skaits.

Pamatlīgums ar vairākiem uzņēmējiem var tikt slēgts kā atsevišķi līgumi, bet tiem jābūt identiskiem nosacījumiem.

Pamatlīguma termiņš nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējos apstākļos, kurus jo īpaši pamato pamatlīguma priekšmets.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot pamatlīgumus nepamatoti vai izmantot tos tādā veidā, kura mērķis vai rezultāts ir konkurences nepieļaušana, ierobežošana vai kropļošana.

Pamatlīgumi tiek pielīdzināti līgumiem to piešķiršanas procedūrā, ieskaitot publicēšanu.

2.   Specifiskus līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir atbilstoši šo līgumu nosacījumiem, vienīgi starp līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmējiem, kas sākotnēji ir pamatlīguma puses.

Slēdzot specifiskus līgumus, puses nevar veikt būtiskas izmaiņas pamatlīgumā fiksētajos nosacījumos, jo īpaši gadījumos, kas minēti 3. punktā.

3.   Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vienu uzņēmēju, specifiskie līgumi tiek piešķirti pamatlīguma nosacījumu robežās.

Specifisko līgumu slēgšanai līgumslēdzējas iestādes var rakstiski vērsties pie uzņēmēja, kas ir pamatlīguma līgumslēdzēja puse, lūdzot tam vajadzības gadījumā papildināt piedāvājumu.

4.   To specifisko līgumu piešķiršanu, kuri pamatojas uz pamatlīgumiem, kas noslēgti ar vairākiem uzņēmējiem, veic saskaņā ar šādu kārtību:

Attiecībā uz katru specifisko līgumu, kas tiek slēgts saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktā minēto kārtību, līgumslēdzējas iestādes rakstiski vēršas pie uzņēmējiem, kas spēj realizēt līguma priekšmetu, nosakot tiem termiņu, kas ir pietiekams piedāvājumu sniegšanai. Piedāvājumi tiek iesniegti rakstiski. Līgumslēdzējas iestādes piešķir katru specifisko līgumu tam pretendentam, kurš ir iesniedzis labāko piedāvājumu, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pamatlīguma specifikācijās.

5.   Budžeta saistības uzņemas vienīgi pirms specifiskajiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā pamatlīgumiem.

118. pants

Publicēšanas pasākumi līgumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/18/EK, izņemot līgumus, kas minēti tās II B pielikumā

(Finanšu regulas 90. pants)

1.   Līgumu, kuru vērtība ir vienāda vai pārsniedz 157. un 158. pantā minētos robežlielumus, publicēšana ietver iepriekšēju informatīvu paziņojumu, līguma paziņojumu vai vienkāršotu līguma paziņojumu un piešķiršanas paziņojumu.

2.   Iepriekšējs informatīvs paziņojums ir paziņojums, ar kuru līgumslēdzējas iestādes norādes veidā informē par līgumiem un pamatlīgumiem, kurus tās paredzējušas piešķirt budžeta laikā, norādot līgumu un pamatlīgumu paredzamo kopvērtību, iedalot pēc pakalpojumu kategorijām, produktu grupām vai būtiskajiem būvdarbu līguma parametriem, izņemot pārrunu procedūru līgumus bez iepriekšējas līguma paziņojuma publikācijas. Tas ir obligāts tikai, ja līgumu kopējais paredzētais apjoms ir vienāds vai lielāks par 157. pantā noteiktajiem robežlielumiem un ja līgumslēdzēja iestāde plāno samazināt piedāvājumu saņemšanas termiņus atbilstīgi 140. panta 4. punktam.

Iepriekšēju informatīvu paziņojumu publicē vai nu Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (OPOCE), vai līgumslēdzējas iestādes pašas to “pircēja profilā”, kā tas minēts Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā.

Iepriekšējs informatīvs paziņojumu nosūtīta OPOCE vai publicē “pircēja profilā” cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz katra budžeta gada 31. martam piegādes un pakalpojumu līgumu gadījumā, un būvdarbu līgumu gadījumā – cik ātri vien iespējams pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru apstiprina programmu par šiem līgumiem.

Līgumslēdzējas iestādes, kas publicē iepriekšēju informatīvu paziņojumu savā pircēja profilā nosūta OPOCE ziņojumu, atbilstīgi Direktīvas 2004/18/EK VIII pielikuma 3. punktā norādītajam elektroniskajam iesūtīšanas formātam un procedūrai, kurā paziņo par iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēja profilā.

3.   Līguma paziņojums ir līdzeklis, ar kuru līgumslēdzējas iestādes dara zināmu savu nodomu uzsākt līguma vai pamatlīguma piešķiršanas procedūru, vai 125.a pantā minētās dinamiskā iepirkuma sistēmas procedūru. Tas ir obligāti attiecībā uz līgumiem, kuru paredzētā vērtība ir vienāda vai lielāka par 158. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktajiem robežlielumiem, nepārkāpjot pārrunu procedūras sākumā noslēgtos līgumus, kas minēti 126. pantā. Tas nav obligāti specifiskajiem līgumiem, kas pamatojas uz pamatlīgumiem.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas slēgt specifisku līgumu, kas balstās uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, dara zināmu savu nodomu ar vienkāršotu līgumu ziņojumu.

Atvērtas procedūras gadījumā līguma ziņojums precizē atklāšanas komisijas sanāksmes datumu, laiku un, vajadzības gadījumā, vietu, kas atvērta pretendentiem.

Līgumslēdzējas iestādes precizē, vai tās pieļauj vai nepieļauj variantus un iespēju minimālo līmeni, ko tā pieprasa, ja izmanto 135. panta 2. punkta otrajā atkāpē paredzēto iespēju. Tās norāda izvēles kritērijus, kas minēti 135. pantā, kurus tās plāno izmantot, minimālo kandidātu skaitu, kurus paredzēts uzaicināt, un, vajadzības gadījumā, maksimālo skaitu, kā arī objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, ko tās plāno izmantot, lai ierobežotu šo skaitu, atbilstoši 123. panta 1. punkta otrajai daļai.

Gadījumā, ja aicinājuma piedalīties izsolē dokumenti ir brīvi, tieši un pilnīgi pieejami elektroniskā veidā, it īpaši dinamiskā iepirkuma sistēmās, kas minētas 125. bis pantā, interneta adrese, kurā šos dokumentus var aplūkot, atrodama līguma ziņojumā.

Līgumslēdzējas iestādes, kas vēlas organizēt konkursu, dara zināmu savu nodomu ar paziņojuma starpniecību.

4.   Piešķiršanas ziņojums sniedz līgumu, pamatlīgumu vai līgumu, kas balstīti uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, procedūru rezultātus. Tas ir obligāts līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 158. pantā noteiktie robežlielumi. Tas nav obligāts specifiskajiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

Piešķiršanas paziņojumu nosūta OPOCE ne vēlāk kā četrdesmit astoņas kalendārās dienas pēc procedūras pabeigšanas, tas ir, pēc dienas kurā parakstīts līgums vai pamatlīgums. Taču ziņojumi par līgumiem, kas balstīti uz dinamiskā iepirkuma sistēmu, var tikt sagrupēti pa trimestriem. Tie tiek nosūtīti OPOCE, vēlākais, četrdesmit astoņas dienas pēc katra trimestra beigām.

Līgumslēdzējas iestādes, kas ir organizējušas konkursu, nosūta OPOCE ziņojumu par rezultātiem.

5.   Paziņojumi tiek sagatavoti atbilstīgi standarta veidlapām, ko Komisija pieņēmusi, piemērojot Direktīvu 2004/18/EK.”

5)

119. pantu groza šādi:

6)

120. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 142. pantā minētajām paātrinātajām procedūrām pirmajā ievilkumā paredzētais termiņš tiek samazināts uz piecām kalendāra dienām.”.

7)

122. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Aicinājums piedalīties izsolē ir atvērts, līdzko visi ieinteresētie uzņēmēji var iesniegt piedāvājumu. Tas pats attiecas uz dinamiskā iepirkuma sistēmām, kas minētas 125.a pantā.

Tas ir ierobežots, ja visi uzņēmēji var lūgt piedalīties un ja vienīgi tie kandidāti, kas atbilst 135. pantā minētajiem izvēles kritērijiem un kurus līgumslēdzēja iestāde ir aicinājusi vienlaicīgi un rakstiski, var iesniegt piedāvājumu vai risinājumu 125.b pantā minētās konkursa dialoga procedūras ietvaros.

Izvēles posms var norisināties vai nu attiecībā uz katru līgumu atsevišķi, tai skaitā konkursa dialoga ietvaros, vai, izveidojot potenciālo kandidātu sarakstu ierobežotās procedūras, kas minēta 128. pantā, ietvaros”.

8)

123. pantu groza šādi:

9)

124. pantam pievieno šādu daļu:

“Tiklīdz līgumslēdzējas iestādes var piešķirt līgumus, izmantojot sarunu procedūru pēc tam, kad ir publicējušas līguma paziņojumu atbilstīgi 127. pantam, tās var paredzēt, ka sarunu procedūra norit pa posmiem tādā veidā, lai samazinātu apspriežamo piedāvājumu skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai specifikācijās.”.

10)

125. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Atlases komisija var aicināt kandidātus atbildēt uz protokolā ierakstītiem jautājumiem, lai noskaidrotu projektu. Rezultātā tiek izveidots sarunu pilnīgs protokols.”.

11)

Iekļauj šādu 125.a un 125.b pantu:

“125.a pants

Dinamiskā iepirkuma sistēma

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Dinamiskā iepirkuma sistēma, tāda kā minēta Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 6. punktā un 33. pantā, ir pilnīgi elektronisks iepirkuma process ikdienas precēm, kas visu laiku atvērts jebkuram uzņēmējam, kas atbilst izvēles kritērijiem un ir iesniedzis orientējošu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijām un iespējamiem papildu dokumentiem. Orientējošie piedāvājumi var tikt uzlaboti jebkurā laikā, ar nosacījumu, ka tie paliek atbilstoši specifikācijām.

2.   Īstenojot dinamiskā iepirkuma sistēmu, līgumslēdzēja iestāde publicē līguma ziņojumu, kurā tiek precizēts, ka runa ir par dinamiskā iepirkuma sistēmu, un kurā ir ietverta atsauce uz tīmekļa vietni, kurā brīvi, tieši un pilnīgi ir apskatāmas jebkuru papildu dokumentu specifikācijas, kopš ziņojuma publicēšanas un līdz sistēmas beigām.

Tie precizē specifikācijās, cita starpā, plānoto pirkumu, kas ir šīs sistēmas priekšmets, veidu, kā arī visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iepirkuma sistēmu izmantoto elektronisko aprīkojumu un savienojuma ierīcēm, un tehniskajām specifikācijām.

3.   Līgumslēdzēja iestāde visā dinamiskā iepirkuma sistēmas laikā nodrošina iespēju jebkuram uzņēmējam iesniegt orientējošu piedāvājumu, lai tas tiktu pielaists sistēmai ar nosacījumiem, kas minēti 1. punktā. Tie veic novērtējumu maksimums piecpadsmit dienu laikā, skaitot no orientējošā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Taču tie var pagarināt novērtējuma periodu, ja pa šo laiku nenotiek neviena iesaistīšana konkurencē.

Līgumslēdzēja iestāde iespējami drīz informē pretendentu par viņa pielaišanu dinamiskā iepirkuma sistēmai vai par viņa piedāvājuma noraidījumu.

4.   Katrā atsevišķā līgumā notiek iesaiste konkurencē. Pirms to uzsākt, līgumslēdzēja iestāde publicē vienkāršotu līguma ziņojumu, aicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt orientējošu piedāvājumu termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par piecpadsmit dienām, skaitot no vienkāršotā ziņojuma izsūtīšanas datuma. Līgumslēdzējas iestādes uzsāk iesaisti konkurencē tikai, kad ir beigušas visu orientējošo piedāvājumu, kas ir iesniegti šajā termiņā, novērtējumu.

Tad līgumslēdzējas iestādes aicina visus pretendentus iesniegt piedāvājumu saprātīgā termiņā. Tie piešķir līgumu tam pretendentam, kurš iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, balstoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas minēti līguma ziņojumā dinamiskā iepirkuma īstenošanai. Šie kritēriji vajadzības gadījumā var tikt precizēti aicinājumā piedalīties izsolē.

5.   Dinamiskā iepirkuma sistēmas darbība nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot šo sistēmu tādā veidā, kas kavē, ierobežo vai kropļo konkurenci.

Nekāda maksa par dokumentiem nevar tikt prasīta no ieinteresētajiem uzņēmējiem vai sistēmas pusēm.

125.b pants

Konkursa dialogs

(Finanšu regulas 91. pants)

1.   Ja līgums ir īpaši sarežģīts, līgumslēdzēja iestāde, ja tā uzskata, ka tieša vēršanās pie atvērtas procedūras vai eksistējošiem nosacījumiem, kas regulē ierobežoto procedūru, neļaus slēgt līgumu ar ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, var izmantot konkursa dialogu, kas minēts Direktīvas 2004/18/EK 29. pantā.

Līgums ir uzskatāms par īpaši sarežģītu, ja līgumslēdzēja iestāde nespēj skaidri definēt tehniskos līdzekļus, kas varētu atbilst tās vajadzībām vai mērķiem, vai radīt projekta juridisko vai finansiālo nodrošinājumu.

2.   Līgumslēdzējas iestādes publicē līguma paziņojumu, kurā tās dara zināmas savas vajadzības un prasības, kuras tās definē šajā pašā paziņojumā un/vai aprakstošā dokumentā.

3.   Līgumslēdzējas iestādes uzsāk sarunas ar kandidātiem, kas atbilst 135. pantā minētajiem izvēles kritērijiem, lai noteiktu un definētu piemērotākos veidus, kas atbilstu to vajadzībām.

Dialoga laikā līgumslēdzējas iestādes nodrošina attieksmes vienlīdzību pret visiem pretendentiem un kandidātiem, kas piedalās dialogā, piedāvāto risinājumu vai citas sniegtās informācijas konfidencialitāti, izņemot gadījumu, ja tie ir piekrituši to izplatīšanai.

Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt, ka procedūra notiek secīgos posmos, lai samazinātu risinājumu, kas tiek apspriesti vienā sarunu posmā, skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti līguma paziņojumā vai aprakstošā dokumentā, ja šī iespēja ir paredzēta līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

4.   Pēc dalībnieku informēšanas par sarunu slēgšanu, līgumslēdzējas iestādes tos aicina iesniegt galīgo piedāvājumu, balstoties uz sarunu laikā piedāvāto un precizēto risinājumu vai risinājumiem. Šie piedāvājumi ietver visus projekta realizācijai prasītos un nepieciešamos elementus.

Pēc līgumslēdzēju iestāžu pieprasījuma, šie piedāvājumi var tikt izskaidroti, precizēti un uzlaboti, tomēr neizmainot piedāvājuma vai izsoles izsludināšanas pamatelementus, kuru izmaiņas var kropļot konkurenci vai radīt diskrimināciju.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma, pretendents, kura piedāvājums ticis uzskatīts par ekonomiski izdevīgāko, var tikt lūgts izskaidrot sava piedāvājuma aspektus vai apstiprināt saistības, kas tajā figurē, ar nosacījumu, ka tas neizmaina būtiskus piedāvājuma vai izsoles izsludināšanas elementus, nekropļo konkurenci vai nerada diskrimināciju.

5.   Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt cenas vai maksājumu dialoga dalībniekiem.”.

12)

Regulas 126. pantu groza šādi:

13)

127. pantu groza šādi:

14)

129. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Līgumos, kuru vērtība ir mazāka par 3 500 euro, var būt tikai viens piedāvājums.

4.   Par izdevumiem, kuru vērtība ir mazāka par 200 euro, veiktie maksājumi var notikt ar vienkāršu kvīts saņemšanu bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas”.

15)

130. pantu groza šādi:

16)

131. pantu groza šādi:

17)

134. pantu aizstāj ar šādu:

“134. pants

Pierādījumu veidi

(Finanšu regulas 93. līdz 96. pants)

1.   Līgumslēdzēja iestāde pieņem kā pietiekamu pierādījumu, ka kandidāts vai pretendents neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta a), b) vai e) apakšpunktos minētajām situācijām, ja tas uzrāda nesenu izrakstu no tiesājamības reģistra vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu nesenu dokumentu, ko izdevusi izcelsmes valsts juridiska vai administratīva iestāde, un no kura izriet, ka šīs prasības ir apmierinātas. Līgumslēdzēja iestāde pieņem kā pietiekamu pierādījumu, ka kandidāts vai pretendents neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām situācijām, nesenu sertifikātu, ko izdevusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde.

2.   Ja 1. punktā minētais dokuments vai sertifikāts nav ticis izsniegts attiecīgā valstī un citos izņēmuma gadījumos, kas minēti Finanšu Regulas 93. un 94. pantā, tas var tikt aizvietots ar paziņojumu ar zvērestu vai arī svinīgu paziņojumu, ko ieinteresētā puse veic izcelsmes valsts juridiskā vai administratīvā iestādē, pie notāra vai kvalificētā profesionālā organizācijā.

Atkarībā no veiktās risku analīzes, līgumos, kuru vērtība zemāka par 50 000 euro, līgumslēdzēja iestāde var lūgt kandidātiem vai pretendentiem vienīgi apstiprinājumu ar godavārdu, kas apliecina, ka tie neatrodas kādā no Finanšu regulas 93. un 94. pantā minētajām situācijām.

3.   Atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas pretendents vai kandidāts, 1. un 2. punktā uzskaitītie dokumenti attiecas uz juridiskām personām un fiziskām personām, tai skaitā, ja līgumslēdzēja iestāde to uzskata par nepieciešamu, uz kandidāta vai pretendenta uzņēmuma vadītājiem vai uz jebkuru citu personu, kam ir reprezentācijas, lemšanas un kontroles tiesības.

4.   Ja viņiem ir šaubas par kandidāta vai pretendenta personīgo situāciju, līgumslēdzējas iestādes pašas var vērsties pie 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, lai iegūtu par šo situāciju nepieciešamo informāciju.”.

18)

135. pantu groza šādi:

19)

136. pantu groza šādi:

20)

137. pantu groza šādi:

21)

138. panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līgumslēdzēja iestāde nosaka relatīvo izlīdzināšanu, ko tā piešķir katram kritērijam, kas izvēlēts noteiktu ekonomiski izdevīgāko līgumu ziņojumā, specifikācijā, vai aprakstošā dokumentā. Šī izlīdzināšana var notikt, izmantojot amplitūdu ar piemērotu maksimālo nobīdi.

Cenas kritērija relatīva izlīdzināšana, attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst novest pie cenas kritērija mazināšanas līguma saņēmēja izvēlē, nepārkāpjot iestādes fiksētos dažu pakalpojumu apmaksas tarifus.”.

22)

Iekļauj šādu 138.a pantu:

“138. a pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

(Finanšu regulas 97. panta 2. punkts)

1.   Atvērtās, ierobežotās vai sarunu procedūrās, kas minētas 127. panta 1. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde var nolemt, ka publiskā iepirkuma piešķiršana vispirms notiek elektroniskā izsolē, tādā kā minēta Direktīvas 2004/18/EK 54. pantā, ja var tikt precīzi noteikta līguma specifikācija.

Tādā pašā gadījumā, elektroniskā izsole var tikt izmantota, iesaistot konkurencē šīs regulas 117. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā pamatlīguma puses, un iesaistot konkurencē 125.a pantā minētās dinamiskā iepirkuma sistēmas ietvaros slēdzamos līgumus.

Elektroniskā izsole attiecas vai nu tikai uz cenām, ja līgums tiek piešķirts zemākajai cenai, vai uz specifikācijā norādīto piedāvājumu elementu cenām un/vai vērtību, ja līgums tiek piešķirts ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam.

2.   Līgumslēdzējas iestādes, kas nolemj izmantot elektronisko izsoli, to min līguma paziņojumā.

Specifikācija, cita starpā, ietver šādu informāciju:

3.   Pirms uzsākt elektronisko izsoli, līgumslēdzējas iestādes veic pirmo pilnīgo piedāvājumu novērtējumu, atbilstoši piešķiršanas kritērijam(-iem) un to fiksētajai izlīdzināšanai.

Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniskā ceļā tiek vienlaicīgi aicināti iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; aicinājums ietver visu nepieciešamo informāciju individuālam pieslēgumam izmantojamai elektroniskai ierīcei un precizē elektroniskās izsoles sākuma datumu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk par divām darba dienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

4.   Ja piešķiršana notiek ekonomiski izdevīgākajam piedāvājumam, uzaicinājumam tiek pievienots attiecīgā pretendenta piedāvājuma pilnīga novērtējuma, kas veikts atbilstoši 138. panta 3. punkta pirmajā atkāpē paredzētajai izlīdzināšanai, rezultāts.

Uzaicinājumā arī minēta matemātiskā formula, kas elektroniskajā izsolē noteiks automātisku pārskatīšanu, atkarībā no iesniegtām jaunām cenām un/vai jaunām vērtībām. Šī formula ietver visu ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai fiksēto kritēriju izlīdzināšanu, kas noteikta līguma paziņojumā vai specifikācijā; šim nolūkam iespējamā amplitūda iepriekš jāizsaka ar noteiktu vērtību.

Gadījumos, ja ir pieļaujami varianti, formulas jāsniedz katram variantam atsevišķi.

5.   Elektroniskās izsoles katrā posmā līgumslēdzējas iestādes nekavējoties sniedz visiem pretendentiem vismaz to informāciju, kas tiem ļauj katrā brīdī uzzināt to savstarpējo klasifikāciju. Iestādes var sniegt arī citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ar nosacījumu, ka tas tiek norādīts specifikācijā. Tās var arī jebkurā brīdī paziņot dalībnieku skaitu izsoles posmā. Tomēr, nekādā gadījumā tās nedrīkst izpaust pretendentiem identitāti elektroniskās izsoles posmu norises laikā.

6.   Līgumslēdzējas iestādes slēdz elektronisko izsoli atbilstoši vienam vai vairākiem šādiem veidiem:

Ja līgumslēdzējas iestādes ir nolēmušas slēgt elektronisko izsoli, atbilstoši c) apakšpunktam, vajadzības gadījumā, saistībā ar b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma datumus.

7.   Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu atbilstoši 138. pantam, atkarībā no elektroniskās izsoles rezultātiem.

Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst izmantot elektroniskās izsoles netaisnīgi vai tādā veidā, ka tiek kavēta, ierobežota vai kropļota konkurence, vai mainīts līguma priekšmets, kas ticis iesaistīts konkurencē, publicējot līguma paziņojumu, un definēts specifikācijā.”.

23)

139. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Šie precizējumi galvenokārt var skart spēkā esošo darba aizsardzības un apstākļu nosacījumu ievērošanu, gadījumā, ja paredzēts veikt līdzekļu piešķiršanu.”.

24)

140. pantu groza šādi:

25)

141. pantu groza šādi:

26)

142. pantu aizstāj ar šādu:

“142. pants

Termiņi steidzamos gadījumos

(Finanšu regulas 98. panta 1. punkts)

1.   Ja pienācīgi pamatotos gadījumos nav iespējams ievērot 140. panta 3. punktā noteiktos termiņus attiecībā uz ierobežotām procedūrām un sarunu procedūrām ar līguma paziņojuma publicēšanu, līgumslēdzējas iestādes var noteikt šādus termiņus, kas izteikti kalendārajās dienās:

2.   Ierobežotu procedūru vai paātrināto sarunu procedūru ietvaros papildu informāciju par specifikāciju paziņo visiem kandidātiem vai pretendentiem vēlākais četras kalendārās dienas pirms noteiktā piedāvājumu saņemšanas termiņa, ja tā tiek pieprasīta savlaicīgi.”.

27)

143. pantu groza šādi:

28)

145. pantu groza šādi:

29)

146. pantu groza šādi:

30)

147. pantu groza šādi:

31)

148. pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Juridisko pakalpojumu līgumu gadījumā, Direktīvas 2004/18/EK II B pielikuma nozīmē, līgumslēdzēja iestāde var uzturēt nepieciešamos kontaktus ar pretendentu, lai pārbaudītu izvēles un/vai piešķiršanas kritērijus.”.

32)

149. pantu groza šādi:

33)

154. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“154. pants

Attiecīga līmeņa noteikšana robežlielumu aprēķināšanai

(Finanšu regulas 104. un 105. pants)”.

34)

155. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja piegādes, pakalpojumu vai darba līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa ir cita līguma priekšmets, katras daļas vērtība jāņem vērā piemērojamā robežlieluma kopējā novērtējumā.

Ja daļu kopējā vērtība ir vienāda vai lielāka par robežlielumiem, kas minēti 158. pantā, katrai daļai piemēro Finanšu regulas 90. panta 1. punktu un 91. panta 1. un 2. punktu, izņemot daļām, kuru plānotā vērtība ir mazāka par 80 000 euro, pakalpojumu vai piegādes līgumā, vai mazāka par vienu miljonu euro būvdarbu līgumā, ciktāl šo daļu kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no visu daļu, kas veido attiecīgo līgumu, kopējās vērtības.”.

35)

156. pantu groza šādi:

36)

157. pantu aizstāj ar šādu:

“157. pants

Robežlielumi iepriekšējiem informatīviem paziņojumiem

(Finanšu regulas 105. pants)

Robežlielumi, kas noteikti 118. pantā iepriekšēja informatīva paziņojuma publicēšanai, ir šādi:

37)

158. panta virsrakstu un 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“158. pants

Robežlielumi Direktīvas 2004/18/EK procedūru piemērošanai

(Finanšu regulas 105. pants)

1.   Robežlielumi, kas noteikti Finanšu regulas 105. pantā, ir šādi:

38)

164. panta 1. punktu groza šādi:

39)

165. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Šā panta 1. panta noteikumus nepiemēro pētījumiem, zinātniskajai izpētei, mācību stipendijām, ko maksā fiziskām personām, nedz arī prēmijām, ko piešķir pēc konkursiem, un 181. panta 1. punktā minētām iemaksām ar vienoti noteiktu likmi un vienības izmaksu apmēriem;”.

40)

166. pantu aizstāj ar šādu:

“166. pants

Ikgadējā plānošana

(Finanšu regulas 110. panta 1. punkts)

1.   Katrs kompetentais pasūtītājs izstrādā un Komisija pieņem ikgadēju rīcības programmu dotāciju jomā. Dotāciju Komisija to publicē interneta mājas lapā pēc iespējas ātrāk budžeta gada sākumā un vēlākais katra budžeta gada 31. martā.

Rīcības programma precizē pamatdokumentu, mērķus, iesniegumu pieņemšanas datumus ar orientējošu apjomu un gaidāmos rezultātus.

2.   Jebkuras būtiskas rīcības programmas izmaiņas budžeta gada laikā prasa papildus pieņemšanu un publicēšanu, atbilstoši 1. punktā minētajiem noteikumiem.”.

41)

Regulas 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

42)

Regulas 169. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

43)

Regulas 172. panta 1.punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Saņēmējs sniedz pierādījumus par piešķirto līdzfinansējumu vai nu no pašu resursiem vai finanšu pārskaitījumiem no trešām personām vai natūrā, izņemot 181. panta 1. punktā minētās vienoti noteiktas likmes finansējumu iemaksu unvienības izmaksu apmēru gadījumus.”.

44)

Regulas 180. pantu groza šādi:

45)

181. pantu aizstāj ar šādu:

“181. pants

Vienoti noteiktas likmes finansējums

(Finanšu regulas 117. pants)

1.   Papildus stipendijām un godalgām, Komisija var atļaut vienoti noteiktas likmes maksājumus, kuru apjoms mazāks vai vienāds ar 10 000 euro un vienības izmaksu apmērus. Kā arī pamatojoties uz Civildienesta noteikumiem pievienoto skalu vai atbilstīgi tai skalai, ko tā katru gadu apstiprina, Komisija var noteikt dienas naudu komandējuma izmaksām.

2.   Vienam saņēmējam, lai segtu attaisnojamas dažādu kategoriju izmaksas, var tikt apvienoti vairāki finansējuma veidi, kas minēti 1. punktā.

Komisijas lēmums, kas minēts 1. punktā, nosaka maksimālo tās finansējuma apjomu, ko ļauj dotācija vai dotāciju veids.

3.   Dotāciju nolīgumā var atļaut vienoti noteiktas likmes finansējumu saņēmēja netiešām izmaksām, maksimāli 7% apjomā no visām tiešajām darbības attaisnojamām izmaksām, izņemot, ja ieguvējs saņem no Kopienas budžeta finansētu dotāciju darbībai. 7% robeža var tikt pārsniegta ar Komisijas pamatotu lēmumu.

4.   Lai nodrošinātu līdzfinansējuma, bezpeļņas un pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu, 1. punktā minētās finansējuma formas, kā arī nosacījumus to iespējamai apvienošanai izvērtē un nosaka Komisija. Atbildīgais kredītrīkotājs vismaz reizi divos gados pārskata tās. Komisija atbilstīgi apstiprina vai groza sākotnējo lēmumu, kas minēts 1. punktā.”.

46)

Regulas 182. pantu groza šādi:

47)

183. pantu aizstāj ar šādu:

“183. pants

Dotāciju apturēšana un samazināšana

(Finanšu regulas 119. pants)

Atbildīgais kredītrīkotājs aptur maksājumus šādos gadījumos:

Atkarībā no procedūras stadijas, pēc tam, kad atbildīgais kredītrīkotājs devis saņēmējam(-iem) iespēju sniegt tā apsvērumus, tas vai nu samazina dotācijas vai pieprasa saņēmējam(iem) to atmaksu pienācīgā apmērā.”.

48)

234. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Maksājumu veikšanai saņēmējas valsts valūtā, šīs valsts vai kādas dalībvalsts finanšu iestādē tiek atvērti euro konti, uz Komisijas vai, kopīgi vienojoties, uz saņēmēja vārda.”.

49)

241. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja līgumslēdzēja iestāde nesaņem vismaz trīs derīgus piedāvājumus, procedūra jāanulē un jāsāk no jauna. Ja otrā procedūra nedod iespēju saņemt trīs derīgus piedāvājumus, līgumslēdzēja iestāde var piešķirt līgumu, pamatojoties uz vienu derīgu piedāvājumu.”.