—

ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 25. jūnija secinājumus,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 24. decembra paziņojumu par vēlēšanu atlikšanu,

—

ņemot vērā PV/AP 2021. gada 11. marta deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par jaunās nacionālās vienotības valdības apstiprināšanu,

—

ņemot vērā 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra Protokolu par bēgļa statusu,

—

ņemot vērā ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (EUTF),

—

ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu “Atjaunināta partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021)0002),

—

ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

—

ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī (ANO Programma 2030. gadam),

—

ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas pieņemts ar dokumentu “decision1/CP.21” Parīzē (Francijā) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) un Pušu konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme, 11. sesijā (CMP 11),

—

ņemot vērā 1997. gada 18. septembra Konvencija par kājnieku mīnu izmantošanas, uzglabāšanas, ražošanas un nodošanas aizliegumu un to iznīcināšanu,

—

ņemot vērā 2008. gada 30. maija Konvenciju par kasešu munīciju,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību,

—

ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

—

ņemot vērā 1990. gada 1. jūlija Āfrikas Hartu par bērna tiesībām un labklājību,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 26. februāra rezolūciju un visas turpmākās rezolūcijas par ieroču embargo Lībijā,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 29. aprīļa, 2022. gada 28. jūlija un 2022. gada 28. oktobra rezolūciju par Lībiju,

—

ņemot vērā ģenerālsekretāra 2022. gada 20. maija ziņojumu par ANO Atbalsta misiju Lībijā (UNSMIL),

—

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas prokurora 2022. gada 28. aprīļa 23. ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei saskaņā ar rezolūciju 1970 (2011),

—

ņemot vērā ANO 2020. gada ceļvedi “For the Preparatory Phase of a Comprehensive Solution” (“Visaptveroša risinājuma sagatavošanas posmam”),

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 22. jūnija rezolūciju par faktu vākšanas misijas izveidi Lībijā un 2022. gada 8. jūlija rezolūciju, ar ko par deviņiem mēnešiem pagarina tās pilnvaru termiņu,

—

ņemot vērā Neatkarīgās faktu vākšanas misijas Lībijā 2021. gada 29. novembra, 2022. gada 23. marta, 2022. gada 27. jūnija un 2022. gada 1. jūlija ziņojumus ANO Cilvēktiesību padomei,

—

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzību un ES ārējās migrācijas politiku (1),

—

ņemot vērā 2018. gada 30. maija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Lībiju (2),

—

ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0252/2022),

A.

tā kā pēdējo desmit gadu laikā dziļa sašķeltība un konfrontācija starp galvenajām Lībijas ieinteresētajām personām, ko vēl vairāk saasināja ārvalstu dalībnieku iejaukšanās, ir novedusi pie nepārtrauktas cīņas par varu un būtiski kavējusi nacionālā izlīguma procesu;

B.

tā kā 2020. gada novembrī UNSMIL palīdzēja organizēt Lībijas Politiskā dialoga foruma (LPDF) pirmo kārtu, kurā piedalījās 75 Lībijas dalībnieki, kas pārstāv visu Lībijas sabiedrības sociālo un politisko spektru; tā kā LPDF vienojās par ceļvedi uzticamām, iekļaujošām un demokrātiskām valsts vēlēšanām, kas notiktu 2021. gada 24. decembrī; tā kā 2021. gada februārī LPDF ievēlēja Abdul Hamid Dbeibeh par Nacionālās vienotības pagaidu valdības vadītāju; tā kā tas, ka Lībijas Pārstāvju palāta, kas 2021. gada martā atradās Tobrukā, apstiprināja Nacionālās vienotības valdības (GNU) izveidi, un tas uz laiku valstī novērsa politisko strupceļu un strīdīgās leģitimitātes situāciju;

C.

tā kā 2022. gada janvārī Pārstāvju palāta paziņoja, ka GNU pilnvaru termiņš beidzās 2021. gada decembrī; tā kā pēc tam Pārstāvju palāta 2022. gada februārī par premjerministru iecēla bijušo iekšlietu ministru Fathi Bashagha; tā kā GNU vadītāji noraidīja Fathi Bashagha iecelšanu amatā un tai sekojošo jaunas valdības izveidi un neatkāpās no amata; tā kā GNU joprojām ir vienīgā valdība, ko atzinusi starptautiskā sabiedrība;

D.

tā kā, kopš 2021. gada beigās uz nenoteiktu laiku tika atliktas vēlēšanas, situācija Lībijā ir pasliktinājusies vēl vairāk, jo īpaši tāpēc, ka nebija iepriekšējas vienošanās par vēlēšanu juridisko pamatu un kandidātu pārbaudes kritērijiem, kā arī tāpēc, ka prioritāte netika piešķirta pamata garantijām uzticamu un pārredzamu vēlēšanu norisei, padziļinot politisko strupceļu un šķelšanos valstī;

E.

tā kā vēlēšanu atlikšana ir likusi dziļi vilties vairāk nekā 2,8 miljoniem Lībijas pilsoņu, kuri bija reģistrējušies balsošanai, jo īpaši vīlušies ir gados jaunie vēlētāji un pastāv risks, ka vēl vairāk mazināsies uzticēšanās valsts iestādēm;

F.

tā kā, neraugoties uz 2022. gada jūnijā notikušās un ANO vadītajās sarunās starp Lībijas Pārstāvju palātu un Valsts Augstās padomes likumdošanas struktūrām Kairā un Ženēvā tika panākts bezprecedenta konsenss vairākos ilglaicīgos jautājumos, tostarp attiecībā uz vietu sadalījumu starp abām likumdošanas palātām, varas sadalījumu starp dažādām izpildiestādēm un provinču nodalīšanu, tajās neizdevās panākt vienošanos par plaši atbalstītu konstitūciju vai vēlēšanu tiesisko regulējumu;

G.

tā kā vēlēšanas nevar būt pašmērķis, bet tās jāpapildina ar būtiskām politiskām, ekonomiskām un institucionālām reformām; tā kā sieviešu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, pašvaldību un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanai ir būtiska nozīme funkcionējošas valsts veidošanā un pienācīgas pārvaldības nodrošināšanā Lībijā; tā kā visām Lībijas partijām būtu jāiesaistās īstenā dialogā, lai rastu izeju no pašreizējā politiskā strupceļa un domstarpību risināšanā neizmantotu spēku; tā kā Lībijas ieinteresētās personas nav apņēmušās izstrādāt jaunu kopīgu ceļvedi par vēlēšanām, un tas, šķiet, liecina par kopīgu interešu trūkumu attiecībā uz funkcionējošu un reprezentatīvu politisko iestāžu izveidi;

H.

tā kā 2022. gada jūlijā visā valstī, tostarp Tripolē, Tobrukā, Bengāzī un Misratā, notika masu protesti pret politisko iestāžu nepareizu pārvaldību un dzīves apstākļu pasliktināšanos; tā kā protestētāji prasīja nekavējoties sarīkot vēlēšanas;

I.

tā kā pēc protestiem Prezidentūras padome ierosināja rīcības plānu nolūkā panākt un saglabāt valsts vienotību, tostarp konkrētā termiņā sarīkot parlamenta un prezidenta vēlēšanas un tā pārvarēt politisko strupceļu;

J.

tā kā sadursmēs Tripolē starp Dbeibeh lojālajiem kaujiniekiem un Bashagha lojālajiem kaujiniekiem gāja bojā vairāki cilvēki, tostarp civiliedzīvotāji, un tas vēlreiz uzsvēra nestabilo situāciju valstī;

K.

tā kā drošība un stabilitāte Lībijā ir cieši saistītas ar reālas demokrātiskas pārejas izredzēm, kas var sniegt labumu visiem Lībijas iedzīvotājiem; tā kā ilgtermiņa nestabilitāte un sistēmiska nesodāmība būtiski sekmējusi militāro konfrontāciju atsākšanu, kā arī novedusi pie masu demonstrācijām visā valstī; tā kā tiesiskuma ievērošana un atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem ir būtiska, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un ilgtspējīgu mieru Lībijā un visā reģionā;

L.

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis koordinētu savas darbības un paustu vienotu nostāju, stiprinot ES starpniecības centienus un uzsverot ANO centrālo lomu;

M.

tā kā Krievija mēnešiem ilgi ir būtiski mazinājusi ANO spēju rīkoties, atsakoties pievienoties vienprātībai par priekšlikumiem pagarināt UNSMIL mandātu un iecelt jaunu ANO īpašo pārstāvi Lībijā;

N.

tā kā pēc deviņu mēnešu ilga politiskā strupceļa ANO Drošības padomē ANO ģenerālsekretārs António Guterres2022. gada 2. septembrī paziņoja par senegālieša Abdoulaye Bathily iecelšanu par viņa īpašo pārstāvi Lībijā un UNSMIL vadītāju; tā kā 2022. gada 28. oktobrī ANO Drošības padome vienbalsīgi nobalsoja par labu UNSMIL mandāta pagarināšanai līdz 2023. gada 31. oktobrim;

O.

tā kā 2019. gada novembrī Lībija parakstīja saprašanās memorandu ar Turciju par jūras jurisdikciju demarkāciju Vidusjūrā; tā kā šī vienošanās pārkāpj trešo valstu suverēnās tiesības un neatbilst jūras tiesībām, tāpēc nevar radīt nekādas juridiskas sekas trešām valstīm, kā Eiropadome to ir norādījusi; tā kā 2022. gada 3. oktobrī Lībija un Turcija parakstīja nolīgumu par ogļūdeņražiem, pamatojoties uz 2019. gada Turcijas un Lībijas saprašanās memorandu;

P.

tā kā pastāvīgā vietējo un ārvalstu bruņoto grupējumu, piemēram, Krievijas Vāgnera grupas, kā arī ārvalstu spēku iesaistīšanās konfliktā apdraud Lībijas un visa reģiona stabilitāti un drošību;

Q.

tā kā visas valstis, kas piedalījās Berlīnes konferencēs par Lībiju un Parīzes starptautiskajā konferencē par Lībiju, tostarp Krievija un Turcija, kurām ir militāra klātbūtne Lībijā, apņēmās neiejaukties Lībijas lietās un atbalstīja rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz algotņu, ārvalstu kaujinieku un ārvalstu spēku tūlītēju izvešanu no Lībijas teritorijas;

R.

tā kā Lībijas augstākās militārās amatpersonas nesen mēģināja atjaunot vienotu Lībijas armiju;

S.

tā kā visaptverošai drošības sektora reformai ir izšķiroša nozīme, lai izveidotu vienotus, iekļaujošus un atbildīgus Lībijas valsts drošības, policijas un militāros spēkus centrālā, civilā pakļautībā, tādējādi palīdzot novērst turpmākus cilvēktiesību pārkāpumus, stiprinot tiesiskumu, izbeidzot nesodāmību un garantējot politisko stabilitāti valstī un reģionā; tā kā augusta beigu notikumi uz vietas diemžēl liecina par pretējo, jo karadarbības saasināšanās ved uz iespējamu militāro eskalāciju;

T.

tā kā milzīgais mīnu un nesprāgušas munīcijas daudzums ne vien izraisa cilvēku bojāeju, bet arī nopietni apgrūtina valsts ekonomisko un sociālo atveseļošanos;

U.

tā kā kājnieku ieroču, vieglo ieroču un pamestās munīcijas krājumu izplatīšana palielina nestabilitāti, jo ieroči tiek sūtīti gan uz Lībiju, gan pāri tās robežām, kas būtiski ietekmē reģionālo un vietējo drošību, jo šiem ieročiem piekļūst vietējie bruņotie grupējumi, jo īpaši Sāhelas reģionā;

V.

tā kā tiesiskums un atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem ir būtiska, lai nodrošinātu politisko stabilitāti un ilgtspējīgu mieru; tā kā stabilas tiesu sistēmas trūkums, sistēmiski tiesiskuma pārkāpumi, no tā izrietošā plaši izplatītā korupcija un atkārtoti cilvēktiesību pārkāpumi sekmē nesodāmības gaisotnes rašanos valstī, kas ir būtisks šķērslis mierīgai līdzāspastāvēšanai un kavē starptautiski pārvietotu personu drošu atgriešanos;

W.

tā kā Lībija ir valsts ar lielākajām naftas rezervēm Āfrikā, Naftas eksportētāju valstu organizācijas locekle un viena no galvenajām naftas piegādātājām pasaules tirgos; tā kā Lībijas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no naftas nozares; tā kā naftas ražošanu bieži vien izmantojuši dažādi rīcībspēki, kuri naftas ražotnes vairākkārt slēguši politiskiem mērķiem; tā kā jēlnaftas un rafinētu naftas produktu izlaupīšanas un nelikumīga eksporta prakse apdraud mieru, drošību un stabilitāti Lībijā un tādēļ tā ir jāizbeidz;

X.

tā kā vairāku mēnešu ilgā daļēja Lībijas naftas iekārtu slēgšana, ko veica feldmaršalam Khalifa Haftar lojālie spēki un kas sākās 2022. gada aprīlī, ir ievērojami samazinājusi valsts ražošanas apjomu, izraisot ieņēmumu samazināšanos valsts budžetā, un ir radījusi ievērojamas sekas ārpus Lībijas robežām, tostarp vēl vairāk palielinot enerģijas cenas, kuras jau bija augstas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā; tā kā 2022. gada jūlijā starp Lībijas rietumu un austrumu reģiona ieinteresētajām personām tika panākta vienošanās atsākt naftas ražošanu un eksportu visās Lībijas bloķētajos naftas atradnēs un ostās;

Y.

tā kā klimata pārmaiņas rada eksistenciālus draudus Lībijai, kas arvien vairāk cieš no liela sausuma un ūdens trūkuma; tā kā Lībijas Prezidentūras padomes vadītājs Mohammed Menfi savā runā ANO Klimata samitā COP27 Ēģiptē teica, ka “klimata pārmaiņas mazina attīstības un ieguldījumu iespējas un ierobežo ekonomikas izaugsmi”; tā kā, kā atgādināja bijusī ANO ģenerālsekretāra īpašā padomniece jautājumos par Lībiju Stephanie Williams, Lībijas klimata nestabilitāti pastiprina arī valsts atkarība tikai no fosilā kurināmā un tās bojātā elektrības un ūdens infrastruktūra;

Z.

tā kā Starptautiskās Lībijas jautājumu koordinācijas komitejas Ekonomikas jautājumu darba grupa (EWG), kuru kopīgi vada ES, Ēģipte, ASV un UNSMIL, sadarbojas ar Lībijas iestādēm, lai sniegtu pamatpakalpojumus Lībijas iedzīvotājiem, stiprinātu ekonomikas institūcijas, atdzīvinātu privāto sektoru un uzlabotu budžeta procesu; tā kā EWG jau ir guvusi ievērojamus panākumus, palīdzot Lībijas Centrālās bankas atkalapvienošanā; tā kā tomēr apspriedes par šo jautājumu nesen ir apturētas;

AA.

tā kā ES Robežu palīdzības misija Lībijā (EUBAM Libya) kopš 2013. gada ir palīdzējusi Lībijas iestādēm uzlabot robežu pārvaldību un drošību Lībijā; tā kā EUBAM Libya darbība ir pagarināta līdz 2023. gada 30. jūnijam;

AB.

tā kā EUBAM Libya sadarbībā ar ES īpašo pārstāvi Sāhelā, Reģionālo konsultēšanas un koordinācijas vienību un terorisma apkarošanas programmu (CT-JUST) 2022. gada 22. un 23. novembrī Tunisā sarīkoja reģionālu konferenci par pārrobežu sadarbību starp Lībiju un Sāhelas reģiona valstīm ar mērķi atbalstīt reģionālo drošību un stabilitāti, uzlabojot pārrobežu sadarbību cīņā pret pārrobežu noziedzību, tostarp terorismu un organizēto noziedzību;

AC.

tā kā Eiropas Savienības militārā operācija Vidusjūras reģionā IRINI (EUNAVFOR MED IRINI) tika sākta 2020. gada 31. martā un pagarināta līdz 2023. gada 31. martam; tā kā tās galvenais uzdevums ir ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973(2011) noteiktā ANO ieroču embargo īstenošanā attiecībā uz Lībiju; tā kā daudzi rīcībspēki bieži un regulāri ir pārkāpuši ANO ieroču embargo;

AD.

tā kā 2021. gada 15. janvārīIRINI un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) parakstīja darba vienošanos, saskaņā ar kuru tās cita starpā apmainīsies ar informāciju par pārrobežu noziedzību, piemēram, ieroču tirdzniecību un cilvēku kontrabandu; tā kā Frontex ar attiecīgajām iestādēm un koordinācijas centriem, tostarp Itālijas, Maltas un Tunisijas jūras glābšanas koordinācijas centriem (MRCC), kā arī Lībijas MRCC un kopīgo glābšanas koordinācijas centru, ko finansē ES no ESTF un vada Lībijas krasta apsardze un jūras spēki, apmainās ar informāciju par faktiskām vai iespējamām briesmām jūrā Lībijas meklēšanas un glābšanas (SAR) reģionā;

AE.

tā kā Lībijas stabilitāte un drošība ir būtiska visām valstīm, kuras atrodas Vidusjūras reģionā;

AF.

tā kā ES ir pieņēmusi atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu, kuras centrā ir cilvēces attīstība, laba pārvaldība un tiesiskums, noturība, labklājība un digitālā pārkārtošanās, miers un drošība, migrācija un mobilitāte, kā arī zaļā pārkārtošanās, klimatnoturība, enerģētika un vide;

AG.

tā kā laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam ES ir piešķīrusi Lībijai vidēji 37 miljonus EUR gadā valsts izveides centieniem, humanitārām vajadzībām un veselības aprūpes pamatpakalpojumiem;

AH.

tā kā Lībijas pilsoniskajai sabiedrībai ir jāuzņemas galvenā loma valsts nākotnes noteikšanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības telpa pēdējos mēnešos ir sarukusi, kas rada satraukumu, jo likumi un noteikumi kļūst arvien drakoniskāki; tā kā daudziem politiskajiem aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, humanitārajiem darbiniekiem, žurnālistiem, miertiesnešiem un juristiem ir izteikti draudi, viņi ir tikuši nolaupīti, patvaļīgi aizturēti, spīdzināti un nogalināti; tā kā autonomas un neatkarīgas tiesu sistēmas trūkums liedz cilvēktiesību pārkāpumos cietušajiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

AI.

tā kā migranti, bēgļi un patvēruma meklētāji cieš no plašiem un sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, tiek pakļauti cilvēku tirdzniecībai, patvaļīgiem arestiem, aizturēšanai, izspiešanai, izvarošanai, paverdzināšanai un nolaupīšanai šantāžas un ekspluatācijas nolūkā gan no valsts iestāžu, gan bruņotu grupējumu puses;

AJ.

tā kā Lībija ir svarīgs tranzīta un izbraukšanas punkts migrantiem un jo īpaši migrantiem no Subsahāras Āfrikas, kuri cenšas nokļūt Eiropā; tā kā tūkstošiem cilvēku zaudējuši dzīvību, mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai sasniegtu Eiropu;

AK.

tā kā viens no mērķiem ES atbalstam Lībijas robežu pārvaldībai ir novērst cilvēku bojāeju Vidusjūrā; tā kā NVO bieži ir bijusi ļoti atzinīgi vērtējama loma dzīvību glābšanā Vidusjūrā; tā kā krasais SAR kuģu skaita samazinājums ir radījis nāvējošas sekas cilvēkiem, kuri meklē drošību; tā kā cilvēku kontrabandas tīkli izmanto meklēšanas un glābšanas (SAR) principu, lai nelikumīgi gūtu peļņu no cilvēkiem, kas izbēg no nežēlīgajiem noziegumiem Lībijā, tādējādi turpinot cilvēku nožēlojamo situāciju un kļūstot par vainīgiem smagos cilvēktiesību pārkāpumos; tā kā Eiropadome atkārtoti uzsvēra, ka visiem kuģiem, kas darbojas Vidusjūrā, ir jāievēro starptautiskie un ES tiesību akti; tā kā gan ANO struktūras, gan ievērojamas NVO ir dokumentējušas cilvēktiesību pārkāpumus pret cilvēkiem, kuri mēģina bēgt no Lībijas pa jūru; tā kā cilvēki, kurus pārtver Lībijas krasta apsardze un nogādā krastā pēc izglābšanas jūrā, bieži tiek ievietoti migrācijas centros un pakļauti cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā ES sagaida, ka Lībijas iestādes, tostarp Lībijas krasta apsardze, ar kuru tā sadarbojas, nodrošinās migrantu cilvēktiesību un cieņas ievērošanu, izmeklēs vardarbības gadījumus un nodrošinās, ka attiecībā pret vainīgajiem tiek veikti pienācīgi turpmākie pasākumi; tā kā tomēr šie pārkāpumi joprojām turpinās, jo īpaši neefektīvu uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu dēļ;

AL.

tā kā aptuveni 160 000 iekšzemē pārvietotu personu Lībijā joprojām trūkst pietiekamas aizsardzības un palīdzības;

AM.

tā kā pastāv lielāks risks, ka sievietes un bērni tiek pakļauti ekspluatācijai, cilvēku tirdzniecībai, seksuālai un ar dzimumu saistītai vardarbībai, piespiedu prostitūcijai un nelikumīgai aizturēšanai;

AN.

tā kā seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība ir plaši izplatīta un to veicina nesodāmība; tā kā seksuālās vardarbības upuri bieži vien tiek atstumti un stigmatizēti savās ģimenēs un kopienās; tā kā valsts tiesiskais regulējums pienācīgi nenodrošina aizsardzību personām, kas pārcietušas seksuālu vardarbību;

AO.

tā kā ANO Neatkarīgās faktu vākšanas misijas Lībijā ziņojumā ir secināts, ka tai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Lībijā ir un joprojām tiek izdarīti noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi; tā kā 2022. gada 8. jūlijā ANO Cilvēktiesību padome pagarināja misijas mandātu uz galīgo un nepagarināmo deviņu mēnešu laikposmu, lai varētu iesniegt noslēguma ieteikumus,

1.

2.