1)

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas (1) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir šīs regulas piemērošana tādā šķietami tīri iekšējā situācijā kā Nacionālās asamblejas vēlēšanu rīkošana, ja aizsardzības priekšmets ir personu – Eiropas Savienības pilsoņu – personas dati un datu apstrādes darbības neaprobežojas tikai ar datu vākšanu, veicot attiecīgo darbību?

2)

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai Nacionālās asamblejas vēlēšanu, kas šķietami neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, noslēgšanās atbrīvo pārziņus, apstrādātājus un personas, kas uzglabā personas datus, no pienākumiem, kas tiem izriet no regulas kā vienīgā Savienības pilsoņu personas datu aizsardzības līdzekļa Savienības līmenī? Vai regulas piemērojamība ir atkarīga tikai no darbības, kuras nolūkā personas dati ir tikuši radīti vai attiecīgi savākti, kas liek arī secināt, ka tās vēlāka piemērojamība ir izslēgta?

3)

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta [1. punkta] e) apakšpunktam un tās 4. un 129. apsvērumā nostiprinātajam samērīguma principam ir pretrunā tāds regulas īstenošanai pieņemts valsts tiesiskais regulējums kā šajā lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru jau sākotnēji tiek izslēgta un ierobežota iespēja, ka, apkopojot vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu iecirkņos tiek veikti videoieraksti, netiek pieļauta atsevišķu ierakstīšanas procesa daļu diferenciācija un reglamentācija, kā arī tiek izslēgta iespēja sasniegt regulas mērķus – personu personas datu aizsardzību – ar citiem līdzekļiem?

4)

Alternatīvi un Savienības tiesību piemērošanas kontekstā, rīkojot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas: vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta [1. punkta] e) apakšpunktam un tās 4. un 129. apsvērumā nostiprinātajam samērīguma principam ir pretrunā tāds regulas īstenošanai pieņemts valsts tiesiskais regulējuma kā šajā lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru jau sākotnēji tiek izslēgta un ierobežota iespēja, ka, apkopojot vēlēšanu rezultātus, vēlēšanu iecirkņos tiek veikti videoieraksti, netiek nedz noteikta, nedz tikai pieļauta atsevišķu ierakstīšanas procesa daļu diferenciācija un reglamentācija, kā arī tiek izslēgta iespēja sasniegt regulas mērķus – personu personas datu aizsardzību – ar citiem līdzekļiem?

5)

Vai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā izvirzītās prasības tiek pārkāptas, ja notikušu vēlēšanu norises un rezultātu apkopošanas atbilstības likuma prasībām konstatācijas darbības tiek klasificētas kā sabiedrības interesēs veicams uzdevums, kas attaisno konkrētu, samērīguma prasībai pakļautu iejaukšanos saistībā ar vēlēšanu iecirkņos esošo personu personas datiem, ja tās pilda sabiedrisku un likumā noteiktu uzdevumu?

6)

Ja uz iepriekšējo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai personas datu aizsardzībai ir pretrunā tāda valsts likumā paredzēta aizlieguma vākt un apstrādāt personas datus ieviešana, kas ierobežo iespēju veikt darbības, kas ir saistītas ar materiālu, objektu vai priekšmetu, kas neietver personas datus, ierakstīšanu video, ja ierakstīšanas procesā pastāv iespēja, ka nofilmējot vēlēšanu iecirknī esošas personas, kuras attiecīgajā brīdī rīkojas sabiedrības interesēs, tiek savākti arī personas dati?