PIELIKUMS

Saīsinājumi

AIFP – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki;

AT1 instrumenti – pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, kas minēti KPR 52. panta 1. punktā;

BAND – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2014/59/ES (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (2);

BAND I – Direktīva 2014/59/ES bez jebkādiem grozījumiem;

CBR – apvienoto rezervju prasība, kas noteikta KPD 128. panta 6. punktā;

CET1 kapitāls – pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts KPR 50. pantā;

KPD – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (3), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/878 (4);

KPR – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (5), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (6);

EBI – Eiropas Banku iestāde;

EVTI – Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde;

ārējā MREL – tāda minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ko piemēro noregulējuma vienībām un kas minēta BAND 45.e pantā;

G-SNI – globāla sistēmiski nozīmīga iestāde;

iekšējā MREL – tāda minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ko piemēro noregulējuma vienības vai trešās valsts vienības meitasuzņēmumiem, kuri paši nav noregulējuma vienības, un kas minēta BAND 45.f pantā;

M-MSS – maksimālā sadalāmā summa, kas saistīta ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un minēta BAND 16.a pantā;

FITD – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (7);

MPE – pieeja, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes;

MREL – minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;

NCWO – princips “neviens kreditors noregulējuma procesā nav sliktākā situācijā kā parastās maksātnespējas procedūras gadījumā”;

SAS – subordinētās atbilstīgās saistības, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti KPR 72.a pantā, izņemot nosacījumus, kas izklāstīti KPR 72.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 72.b panta 3.–5. punktā;

VNV – Vienotā noregulējuma valde;

VNM – vienotais noregulējuma mehānisms;

VNMR – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (8), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 (9);

VNMR I – Regula (ES) Nr. 806/2014 bez jebkādiem grozījumiem;

TEM – kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar KPR 429. un 429.a pantu;

T2 instrumenti – otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas minēti BAND 2. panta 1. punkta 73. apakšpunktā;

TLAC – kopējā zaudējumu absorbcijas spēja;

TLAC minimuma prasība – TLAC standarta saskaņotais minimālais līmenis attiecībā uz G-SNI iestādēm, kas minēts KPR 92.a un 92.b pantā un BAND 45.d panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā;

TLAC standarts – TLAC noteikumi, ko Finanšu stabilitātes padome publicēja 2015. gada novembrī;

augstākā līmeņa bankas – noregulējuma grupu noregulējuma vienības, kuru aktīvi pārsniedz 100 miljardus EUR, kā minēts BAND 45.c panta 5. punktā;

TREA – kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar KPR 92. panta 3. punktu;

PVKIU – pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi.

Ja nav noteikts citādi, visas atsauces uz tiesību normām šajā pielikumā būtu jāsaprot kā atsauces uz BAND tiesību normām.

A.   JAUTĀJUMI PAR DEFINĪCIJĀM

1.   Jautājums (2. pants)

Vai “subordinēti atbilstīgie instrumenti”, kas definēti 2. panta 1. punkta 71.b apakšpunktā, ietver arī “subordinētas atbilstīgās saistības”, kas minētas 44.a pantā?

Atbilde

Jēdziens “subordinēti atbilstīgie instrumenti”, kas definēts BAND 2. panta 1. punkta 71.b apakšpunktā, ietver arī “subordinētas atbilstīgās saistības”, kas minētas BAND 44.a pantā. Pirmais minētais jēdziens ir plašāks par otru, jo “subordinēti atbilstīgie instrumenti” ietver arī T2 instrumentus, kas atbilst KPR 72.a panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem.

2.   Jautājums (2. pants)

Ar kādiem nosacījumiem un kuras trešo valstu vienības ir iekļaujamas noregulējuma grupā, kad piemēro 2. panta 1. punkta 83.b) apakšpunktā noteikto “noregulējuma grupas” definīciju?

Atbilde

Tas, vai trešo valstu vienības ir vai nav iekļaujamas noregulējuma grupā, ir atkarīgs no grupas noregulējuma plānā noteiktās noregulējuma stratēģijas. Šādu stratēģiju nosaka ar attiecīgās noregulējuma iestādes lēmumu saskaņā ar 12. panta 1. un 3. punktu un 45.e panta 2. punktu in fine.

Ja grupas noregulējuma plānā ir paredzēts, ka trešās valsts meitasuzņēmuma maksātnespējas gadījumā Savienības mātesuzņēmums sniedz atbalstu minētajam meitasuzņēmumam, tas būtu jāiekļauj minētā Savienības mātesuzņēmuma vadītajā noregulējuma grupā. Turpretī, ja saskaņā ar grupas noregulējuma plānu trešās valsts meitasuzņēmuma maksātnespēja jāpārvalda attiecīgajām trešo valstu iestādēm ar trešās valsts noregulējuma vai citu trešās valsts procedūru starpniecību, meitasuzņēmums nav iekļaujams Savienības mātesuzņēmuma vadītajā noregulējuma grupā.

3.   Jautājums (2. pants)

Kāds mērķis ir atsaucei uz 7. pantu “meitasuzņēmuma” definīcijā 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā?

Atbilde

“Meitasuzņēmuma” definīcija BAND 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā tika grozīta ar Direktīvu (ES) 2019/879, lai precizētu režīmu, ko piemēro kredītiestādēm, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pašai centrālajai iestādei un to attiecīgajiem meitasuzņēmumiem, ņemot vērā to īpašo grupas struktūru.

“Meitasuzņēmuma” definīcijā iekļaujot otru daļu, tiek precizēts, ka, piemērojot 7., 12., 17., 18., 45.–45.m, 59.–62., 91. un 92. pantu, visas atsauces uz “meitasuzņēmumu” jāsaprot kā tādas, kas ietver arī vienības, kuras ir daļa no 2. panta 1. punkta 83.b) apakšpunkta b) punktā minētajām noregulējuma grupām, t. i., kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, pašu centrālo iestādi un to attiecīgos meitasuzņēmumus. Ņemot vērā šo grupu īpašo īpašumtiesību struktūru, šīs vienības parasti neietilpst “meitasuzņēmuma” definīcijas pirmajā daļā. Tomēr jēdziena “meitasuzņēmums” darbības joma būtu šādi jāpaplašina tikai tad, kad tas ir atbilstoši, ņemot vērā to, kurām šādu noregulējuma grupu vienībām būtu jāatbilst 45.e panta 3. punktam saskaņā ar noregulējuma iestādes lēmumu.

Ar atsauci uz 7. pantu “meitasuzņēmuma” definīcijas otrajā daļā tiek precizēts, ka šis noteikums, kas nosaka, ka ir jāsagatavo grupas atveseļošanas plāni, kuros norāda pasākumus, ko var īstenot Savienības mātesuzņēmuma un katra individuālā meitasuzņēmuma līmenī, attiecas arī uz vienībām, kas ir daļa no 2. panta 1. punktā norādītā 83.b apakšpunkta b) punktā minētajām noregulējuma grupām. Lai gan noregulējuma plānus sagatavo par visu grupu, nevis par noregulējuma grupām, ko noregulējuma iestāde norādījusi grupas noregulējuma plānos, leģislatīvais nolūks bija precizēt, ka atsauces uz “meitasuzņēmumu” 7. pantā attiecīgā gadījumā var ietvert arī vienības, kas pieder pie iepriekš minētajām noregulējuma grupām.

4.   Jautājums (2. pants)

Kāda ir BAND 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta 5. punktā minētās “centrālās iestādes” definīcija?

Atbilde

BAND nav noteikta “centrālās iestādes” definīcija, jo šā jēdziena nozīme var atšķirties atkarībā no dalībvalsts tiesību aktiem. Katra dalībvalsts var definēt centrālo iestādi atbilstoši saviem tiesību aktiem, ar nosacījumu, ka tai ir radniecīgas vairākas iestādes. Lai gan iezīmes, kas minētas KPR 10. panta 1. punktā un atspoguļotas BAND 45.g panta a)–d) punktā, var izmantot kā atsauci, tās neparedz “centrālās iestādes” definīciju, bet drīzāk nosaka iezīmes, kas piemīt radniecīgumam ar centrālo iestādi. Praksē tas nozīmē, ka vienības, ko varētu uzskatīt par centrālajām iestādēm saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, var izmantot minētajos noteikumos paredzētos atbrīvojumus tikai tad, ja ir izpildīti minēto noteikumu nosacījumi.

Atsauces uz centrālajām iestādēm nav jaunas, ņemot vērā, ka BAND I tās jau bija ietvertas, jo īpaši 4. panta 8. un 9. punktā.

B.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR PILNVARĀM AIZLIEGT VEIKT KONKRĒTAS PEĻŅAS SADALI, KURAS PAREDZĒTAS BAND 16.A PANTĀ

5.   Jautājums (16.a pants)

Kā 16.a pants būtu jāpiemēro vienībām, kuru noregulējuma plānos ir paredzēta to likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, un gadījumā, ja to attiecīgā MREL ir noteikta līmenī, kas pārsniedz zaudējumu absorbcijas summu, kura noteikta 45.c panta 2. punktā?

Atbilde

BAND 16.a panta 1. punkts paredz, ka pilnvaras ierobežot konkrētas peļņas sadali ir pieejamas situācijā, kad vienība atbilst CBR papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas KPD 141.a panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, bet neatbilst CBR papildus tām prasībām, kas minētas BAND 45.c un 45.d pantā (t. i., MREL). Šis noteikums attiecas arī uz vienībām, kas minētas BAND 45.c panta 2. punkta otrajā daļā, ņemot vērā, ka šīs vienības nav izslēgtas no BAND 16.a panta 1. punkta piemērošanas jomas.

6.   Jautājums (16.a pants)

Ar 16.a pantu noregulējuma iestādēm tiek piešķirta rīcības brīvība (pilnvaras) aizliegt peļņas sadali, kas pārsniedz M-MSS, tikai tad, ja attiecīgā iestāde atrodas situācijā, kurā tā neatbilst CBR, ņemot to vērā apvienojumā ar MREL, kas aprēķināta, pamatojoties uz TREA.

Vai šāda situācija ietver arī gadījumus, kad vienība neatbilst CBR apvienojumā ar MREL starpposma mērķrādītājiem, kas noteikti 45.m panta 1. punkta otrajā daļā? Vai minētās pilnvaras būtu piemērojamas tikai tad, ja vienība neatbilst CBR apvienojumā ar MREL galīgo mērķrādītāju?

Atbilde

Tādas noregulējuma iestāžu pilnvaras ierobežot vienībās konkrētas peļņas sadali, kas noteiktas 16.a panta 1. punktā, tiek aktivizētas tikai tad, ja vienība atbilst CBR apvienojumā ar attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, bet ne CBR apvienojumā ar MREL. Ņemot vērā, ka MREL starpposma mērķis, kas minēts 45.m panta 1. punkta otrajā daļā, ir saistošs vienībai saskaņā ar minēto noteikumu, noregulējuma iestāžu pilnvaras, kuras paredzētas 16.a panta 1. punktā, tiek aktivizētas arī tad, ja vienība atbilst CBR apvienojumā ar attiecīgajām pašu kapitāla prasībām, bet ne apvienojumā ar MREL starpposma mērķrādītāju. Šo pilnvaru izmantošana ir diskrecionāra, un uz tām attiecas 16.a panta 2. un 3. punktā noteiktie nosacījumi.

7.   Jautājums (16.a pants)

Vai 16.a panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana nozīmē to, ka pienākumus maksāt mainīgu atalgojumu nevar aizliegt, ja tie radīti, pirms vienība neatbilda CBR situācijā, kas minēta attiecīgajā noteikumā?

Atbilde

Ja ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj noregulējuma iestādei īstenot pilnvaras aizliegt konkrētas peļņas sadali, noregulējuma iestāde var aizliegt vienībai sadalīt vairāk nekā M-MSS,

—	veicot sadali saistībā ar CET1 kapitālu,

—	izmaksājot mainīgu atalgojumu vai diskrecionārus pensiju pabalstus,

—	veicot maksājumus par AT1 instrumentiem.

BAND 16.a panta 1. punkta b) apakšpunktā ir skaidri noteikts, ka ierobežojumi attiecas uz jauniem pienākumiem maksāt mainīgu atalgojumu vai uz esošiem pienākumiem maksāt mainīgu atalgojumu, “ja maksāšanas pienākums tika radīts laikā, kad vienība neatbilda apvienoto rezervju prasībai”. Tāpēc, ja pienākums maksāt mainīgu atalgojumu tika radīts, pirms vienība neatbilda CBR, uz šādu maksājumu neattiecas 16.a panta 1. punktā paredzētie ierobežojumi.

C.   JAUTĀJUMI PAR NOREGULĒJUMA PLĀNOŠANU

8.   Jautājums (12. pants)

BAND 12. panta 3. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka grupas noregulējuma plānā “ir izklāstītas jebkādas šajā direktīvā neminētas papildu darbības, kuras attiecīgās noregulējuma iestādes plāno veikt attiecībā uz katrā noregulējuma grupā ietilpstošām vienībām”. Uz kādu veidu darbībām attiecas šis noteikums?

Atbilde

Papildu darbības, kas paredzētas BAND 12. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajā grupas noregulējuma plānā, parasti attiecas uz instrumentiem un pilnvarām, kuri paredzēti dalībvalsts tiesību aktos un neizriet no BAND atbilstoši BAND 1. panta 2. punktam un 37. panta 9. punktam.

Šis grupas noregulējuma plāna elements jau bija paredzēts BAND I. Ar grozījumiem, kas ieviesti 12. panta 3. punkta e) apakšpunktā ar Direktīvu (ES) 2019/879, tika tikai pievienota atsauce uz noregulējuma grupām.

9.   Jautājums (17. un 18. pants)

Ar Direktīvu (ES) 2019/879 tika grozīts BAND 17. un 18. pants attiecībā uz noregulējuma iestāžu pilnvarām pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējamībai, atsauces uz “iestādi” aizstājot ar atsaucēm uz “vienību”.

Ņemot vērā, ka “iestāde” attiecas tikai uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ka “vienības” attiecas uz visām vienībām, kas minētas BAND 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā, vai tas nozīmē, ka grozītais BAND 17. un 18. pants tagad paredz pilnvaru pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējamībai piemērošanu saistībā ar jebkuru vienību, kas minēta BAND 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā?

Atbilde

Ar Direktīvā (ES) 2019/879 noteikto grozījumu tika paplašināta 17. un 18. panta piemērošanas joma, un tagad tas ļauj noregulējuma iestādēm piemērot minēto pantu noteikumus vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā (t. i., iestādēm, finanšu iestādēm un konkrētām pārvaldītājsabiedrībām).

10.   Jautājums (17. pants)

Saskaņā ar 17. panta 3. punktu, ja vienībai ir paziņots par būtiskiem noregulējamības šķēršļiem, attiecīgajai vienībai ir jāierosina noregulējuma iestādei iespējami pasākumi šādu šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Tad noregulējuma iestādei ir jānovērtē, vai ar ierosinātajiem pasākumiem var efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgos būtiskos šķēršļus.

Vai ierosinātie pasākumi, ja noregulējuma iestāde tiem piekrīt, ir saistoši vienībai un vai noregulējuma iestādei ir jāpanāk to izpilde?

Atbilde

BAND nav skaidri noteikts, kādām vajadzētu būt to pasākumu tiesiskajām sekām, kurus vienība ierosinājusi, lai pārvarētu vai novērstu būtiskus noregulējamības šķēršļus, ko norādījusi noregulējuma iestāde, pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir novērtējusi minētos pasākumus un atzinusi tos par efektīviem.

Tomēr, lai nodrošinātu, ka būtiskie šķēršļi tiek efektīvi pārvarēti vai novērsti, vienības ierosinātajiem pasākumiem ir jābūt saistošiem un izpildāmiem tieši tādā pašā veidā kā alternatīvajiem pasākumiem, ko noregulējuma iestāde noteikusi saskaņā ar 17. panta 4. un 5. punktu. Tāpēc noregulējuma iestādei jābūt spējīgai pieprasīt, lai vienība izlabotu jebkādu vienības ierosināto pasākumu nepareizu vai nepietiekamu īstenošanu.

BAND nav precizēts, kā izpilde būtu jānodrošina. Tāpēc šis jautājums ir valstu likumdevēju ziņā. Piemēram, dalībvalsts savos tiesību aktos, ar kuriem transponē BAND, var noteikt, ka vienības ierosinātie pasākumi kļūst saistoši, tiklīdz noregulējuma iestāde ir tiem piekritusi. Alternatīvi valsts tiesību aktos var tikt noteikts pienākums noregulējuma iestādēm pieņemt attiecīgajām vienībām adresētu administratīvu lēmumu, ar ko apstiprina ierosinātos pasākumus un pieprasa to īstenošanu.

11.   Jautājums (17. pants)

BAND 17. panta 4. punktā ir noteikts, ka, apsverot konkrētus pasākumus šķēršļu novēršanai, “noregulējuma iestāde ņem vērā draudus, ko minētie noregulējamības šķēršļi rada finanšu stabilitātei, un pasākumu ietekmi uz vienības darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu ekonomikā”.

Kuri ir tie 17. panta 4. punkta otrās daļas pēdējā teikumā minētie pasākumi, kas jāņem vērā noregulējuma iestādei, – pasākumi noregulējamības šķēršļu pārvarēšanai, kurus sākotnēji ierosinājusi vienība, vai alternatīvie pasākumi, kurus ierosinājusi noregulējuma iestāde?

Atbilde

“[P]asākum[i]”, kuri minēti 17. panta 4. punkta otrās daļas pēdējā teikumā un kuru ietekme uz vienības darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu ekonomikā ir jāņem vērā noregulējuma iestādei, attiecas uz alternatīvajiem pasākumiem, kas noregulējuma iestādei jānosaka atbilstoši minētā noteikuma pirmajam teikumam. BAND 17. panta 4. punkta otrā daļa attiecas uz alternatīvo pasākumu noteikšanu, ko veic noregulējuma iestāde.

12.   Jautājums (18. pants)

Attiecībā uz noregulējamības šķēršļu novēršanu grupas līmenī 18. panta 4. punkta otrajā teikumā ir atsauce uz “grupas līmeņa noregulējuma iestādēm”. Vai šī atsauce ir paredzēta kā tāda, kas attiecas arī uz attiecīgās noregulējuma vienības noregulējuma iestādi?

Atbilde

BAND 18. panta 4. punkta otrajā teikumā ir minētas mātesuzņēmuma un visu BAND darbības jomā ietilpstošo meitasuzņēmumu vienību noregulējuma iestādes. Uz to noregulējuma vienību noregulējuma iestādēm, kas pašas par sevi nav Savienības mātesuzņēmumi, attiecas atsauce uz “meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm”.

13.   Jautājums (18. pants)

Saskaņā ar 18. panta 6., 6.a un 7. punktu, kas attiecas uz noregulējamības šķēršļu novēršanu grupas līmenī, ja, beidzoties attiecīgajam periodam kopīga lēmuma pieņemšanai, kurš norādīts minētā panta 5. punktā, noregulējuma iestāde ir nodevusi kādu no panta 9. punktā minētajiem jautājumiem EBI saistošai starpniecībai, grupas līmeņa noregulējuma iestādei, noregulējuma vienības noregulējuma iestādei un – attiecīgā gadījumā – meitasuzņēmuma noregulējuma iestādei ir jāaptur savs lēmums un jāgaida, līdz EBI pieņems lēmumu.

Vai 18. panta 9. punktā minētos jautājumus var nodot EBI jebkura noregulējuma iestāde, t. sk. tā, kam jāpieņem lēmums, ja nav pieņemts kopīgs lēmums?

Atbilde

Lēmumi, kas minēti 18. panta 6., 6.a un 7. punktā, ir jāaptur, ja noregulējuma iestāde ir nodevusi kādu no 18. panta 9. punktā minētajiem jautājumiem EBI saistošai starpniecībai 18. panta 5. punktā minētajā periodā. Minētā noregulējuma iestāde var būt jebkura noregulējuma iestāde, t. sk. tā, kas pieņem 18. panta 6., 6.a un 7. punktā minēto lēmumu, ja nav pieņemts kopīgs lēmums.

14.   Jautājums (13., 16., 18. un 45.h pants)

Saskaņā ar 13. panta 4. punktu, 16. panta 3. punktu un 18. panta 1. punktu grupas noregulējuma plāna pieņemšana, grupas noregulējamības novērtēšana un pasākumu pieņemšana, lai pārvarētu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējamībai, notiek ar atsevišķu kopīgu lēmumu, ko pieņem visas grupas līmenī.

Turpretī 45.h pants paredz, ka kopīgus lēmumus par MREL pieņem noregulējuma grupas līmenī, bet vienmēr iesaista grupas līmeņa noregulējuma iestādi, pat ja tā nav noregulējuma vienības noregulējuma iestāde.

Vai tas nozīmē, ka attiecībā uz grupām, kam ir MPE stratēģija, noregulējuma iestādes, kas atbildīga par meitasuzņēmumiem, kuri nepieder pie noregulējuma grupas, netiek iesaistītas kopīgu lēmumu pieņemšanā par attiecīgās grupas MREL?

Atbilde

Grozījumi, kas ieviesti BAND ar Direktīvu (ES) 2019/879, paredz atšķirīgu lēmumu pieņemšanas procedūru noregulējuma plāniem un MREL noteikšanai MPE grupām (t. i., ja grupai ir vairāk nekā viena noregulējuma vienība).

Saskaņā ar 12. panta 3. punkta a) un aa) apakšpunktu grupas noregulējuma plānos ir jābūt noteiktām noregulējuma darbībām, kas jāveic attiecībā uz katru noregulējuma vienību, kura veido attiecīgo grupu. Attiecīgi 13. panta 4. punkts paredz, ka grupas noregulējuma plāni jāpieņem ar grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu kopīgu lēmumu un ka minētajā kopīgajā lēmumā jāiekļauj noregulējuma darbību plānošana attiecībā uz katru no grupas noregulējuma vienībām. Tādējādi ir tikai viens grupas noregulējuma plāns, ko pieņem ar atsevišķu kopīgu lēmumu neatkarīgi no noregulējuma grupu skaita. Tas attiecas arī uz grupas noregulējamības novērtējumu saskaņā ar 16. pantu un uz 18. pantā minēto pasākumu pieņemšanu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai.

Tomēr attiecībā uz MREL noteikšanu lēmumu pieņemšanas procedūra ir atšķirīga – tā ir izstrādāta, pamatojoties uz katras noregulējuma grupas struktūru, nevis uz grupas vispārējo struktūru. Patiešām, 45.h panta 1. punktā ir noteikts, ka MREL katrai noregulējuma vienībai un tās meitasuzņēmumiem, kas ir daļa no tās pašas noregulējuma grupas, būtu jānosaka ar kopīgu lēmumu. Minētais kopīgais lēmums būtu jāpieņem noregulējuma vienības noregulējuma iestādei, grupas līmeņa noregulējuma iestādei (ja tā atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes) un noregulējuma iestādēm, kas ir individuāli atbildīgas par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas MREL. Tāpēc MPE stratēģijas gadījumā, lai gan grupas līmeņa noregulējuma iestāde vienmēr tiek iesaistīta kopīgajā lēmumu pieņemšanas procedūrā attiecībā uz katras noregulējuma grupas MREL, tādu meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes, kas pieder pie atšķirīgas noregulējuma grupas, nav daļa no šīs procedūras.

D.   JAUTĀJUMI, KAS ATTIECAS UZ MAKSĀTNESPĒJAS PROCEDŪRU ATTIECĪBĀ UZ IESTĀDĒM UN VIENĪBĀM, KURĀM NETIEK PIEMĒROTA NOREGULĒJUMA DARBĪBA

15.   Jautājums (32.b pants)

BAND 32.b pants paredz, ka iestāde vai vienība ir organizēti jālikvidē saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja tā kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un ja alternatīvi privātā sektora pasākumi vai uzraudzības darbība nenovērstu šādu maksātnespēju laikus, un ja tiek uzskatīts, ka noregulējuma darbības nebūtu sabiedrības interesēs.

BAND 32.b pantā ir atsauce uz nosacījumiem, kas minēti 32. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā saistībā ar vienībām, kuras minētas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā. Tomēr 32. panta 1. punkts ir attiecināms tikai uz iestādēm (t. i., vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā). BAND 32. panta 1. punkts attiecas uz b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām tikai netieši, ar mijnorādi uz šo noteikumu 33. pantā. Vai attiecībā uz minētajām vienībām atsaucei 32.b pantā nevajadzētu būt uz 33. pantu, nevis 32. pantu?

Atbilde

BAND 32.b pantā ir atsauce tikai uz nosacījumiem, kas minēti 32. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktā, nevis uz visu 32. panta 1. punktu. Atsauce uz 32. panta 1. punktu ir pareizā norāde, jo nosacījumi, kas minēti šajā noteikumā, attiecas arī uz vienībām, kuras minētas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, un atsauce uz tiem ir iekļauta 33. pantā.

16.   Jautājums (32.b pants)

Kā dalībvalstīm būtu jāievieš BAND 32.b pants savos tiesību aktos, un kāda ir minētā panta mijiedarbība ar vienības atļaujas atsaukšanu?

Atbilde

BAND 32.b panta formulējums ir plašs, lai atspoguļotu atšķirības starp dalībvalstu tiesību aktiem, kas reglamentē iestāžu un citu BAND 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto finanšu vienību maksātnespēju. Tādējādi, ja maksātnespējīgas vienības noregulējums nav sabiedrības interesēs, būtu jāpiemēro valsts līmenī pieejamā maksātnespējas procedūra, ciktāl tā:

—	atbilst kritērijiem, kas noteikti BAND 2. panta 47. punktā par jēdzienu “parastā maksātnespējas procedūra”, un

—	noved pie vienības likvidācijas saskaņā ar BAND 32.b pantu.

Attiecībā uz tādas vienības atļaujas atsaukšanu, kura atbilst BAND 32.b pantā aprakstītajiem nosacījumiem, – minētais noteikums neparedz konkrētu prasību atsaukt atļauju, tiklīdz šādi nosacījumi ir izpildīti, un tas arī negroza noteikumus, kas reglamentē atļaujas atsaukšanu. Tāpēc pamats atļaujas atsaukšanai joprojām ir tas pats, kurš pastāvēja pirms BAND 32.b panta stāšanās spēkā, proti, KPD 18. pants un piemērojamās valsts tiesību normas.

Dalībvalstu ziņā ir novērtēt, vai atļaujas neatsaukšana liedz pareizi īstenot BAND 32.b pantu un vai pasākumi valsts līmenī šajā ziņā ir iespējami un nepieciešami.

E.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR PILNVARĀM APTURĒT MAKSĀJUMA VAI PIEGĀDES SAISTĪBAS SASKAŅĀ AR 33.A UN 69. PANTU

17.   Jautājums (33.a pants)

Ar 33.a panta 1. punktu dalībvalstīm ir noteikts, ka tās “nodrošina, ka noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, kas atbild laikus, ir pilnvarotas apturēt jebkuras maksājuma vai piegādes saistības”.

Turklāt 45.d panta 4. punktā ir noteikts, ka “ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas pieder pie tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienība, attiecīgās noregulējuma iestādes aprēķina 3. punktā minēto summu”.

Vai pārrobežu finanšu iestādes vai grupas gadījumā BAND var pieprasīt, lai dalībvalstis noteiktu transponēšanas tiesību aktos saistošu prasību kompetentajām vai noregulējuma iestādēm ārpus dalībvalsts jurisdikcijas?

Atbilde

Transponējot BAND, dalībvalsts pienākumi aprobežojas ar to, kas ir iespējams dalībvalsts jurisdikcijas un pilnvaru ietvaros.

Tāpēc 33.a panta 1. punkts un 45.d panta 4. punkts nenosaka, ka dalībvalstij tajos paredzētie pienākumi ir jāpiemēro iestādēm ārpus tās jurisdikcijas.

18.   Jautājums (33.a pants)

BAND 33.a pants piešķir valsts regulatīvajām iestādēm (VRI) pilnvaras apturēt noteiktas saistības (moratorijs) pēc tam, kad vienība ir pasludināta par iestādi, kas kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Saskaņā ar 33.a panta 3. punktu dalībvalstis var noteikt, ka noregulējuma iestādes nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai dienas summai.

Atkarībā no tā, kā 33.a pants tiek transponēts valsts līmenī, ar dalībvalsts tiesību aktiem var vai nu precīzi reglamentēt to, kā būtu īstenojamas pilnvaras nodrošināt piekļuvi dienas summai, t. sk. nosakot konkrēto summu tieši tiesību aktos, vai arī noteikt kritērijus, pēc kuriem noregulējuma iestāde nosaka minēto dienas summu katrā individuālā gadījumā. Noregulējuma iestādei būtu jāievēro minētie kritēriji, kad tā īsteno pilnvaras.

VNM kontekstā attiecībā uz iestādēm, kas ir VNV tiešā atbildībā, valstu noregulējuma iestādēm būtu jāīsteno moratorija pilnvaras, lai īstenotu visus lēmumus, ko tām adresējusi VNV.

Ja dalībvalstis transponē 33.a panta 3. punktu tādā veidā, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas lemt par to, vai un ciktāl būtu jānodrošina dienas summa noguldījumos, tad kurai iestādei jāpieņem šie lēmumi attiecībā uz vienībām, kas ir VNV tiešā kompetencē, – valstu noregulējuma iestādēm vai pašai VNV?

Atbilde

Ja 33.a pantu transponē tādā veidā, ka noregulējuma iestādei tiek piešķirtas pilnvaras lemt, vai nodrošināt noguldītāju piekļuvi dienas summai un cik lielai šai summai vajadzētu būt, minētās pilnvaras VNV var īstenot saskaņā ar procedūrām, kas pieejamas VNMR attiecībā uz vienībām, kuras ir VNV tiešā kompetencē. Jebkurā gadījumā šis noteikums neliedz VNV lēmumu par dienas summu deleģēt valstu noregulējuma iestādēm bez vajadzības saņemt papildu piekrišanu no VRB attiecībā uz summu.

Ņemot vērā arī šā uzdevuma specifiku un to, ka atbilstošās summas noteikšana ir atkarīga no valsts īpatnībām, VNV būtu jāsadarbojas ar valstu noregulējuma iestādēm atbilstošās summas noteikšanā saskaņā ar VNMR 30. pantu.

19.   Jautājums (33.a un 69. pants)

Saskaņā ar 33.a panta 3. punktu un 69. panta 5. punkta trešo daļu “dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja pilnvaras apturēt maksājuma vai piegādes saistības tiek īstenotas attiecībā uz segtajiem noguldījumiem, noregulējuma iestādes nodrošina, ka noguldītājiem ir piekļuve pienācīgai summai dienā no minētajiem noguldījumiem”. Kā šī dienas summa būtu jāaprēķina?

Turklāt EBI 2019. gada 30. oktobra atzinuma par izmaksām no noguldījumu garantiju sistēmām 3. un 4. lappusē ir noteikts: “Ir ieteicams grozīt ES tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka noguldītājiem, kuriem nav piekļuves noguldījumiem, kas ir izmaksājami, bet kuru noguldījumi nav noteikti kā nepieejami, ir piekļuve pienācīgai summai dienā no viņu noguldījumiem. Šāda pienācīga dienas summa būtu jānodrošina, izmantojot nevis NGS līdzekļus, bet gan iestādes līdzekļus.” Vai tas nozīmē, ka nav iespējams izmantot noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļus, lai izmaksātu dienas summas, kas minētas 33.a un 69. pantā?

Atbilde

Dienas summas noteikšana ir dalībvalsts ziņā. To var izdarīt, vai nu precīzāk norādot minēto summu transponēšanas tiesību aktos, vai arī deleģējot noregulējuma iestādei uzdevumu pieņemt lēmumu katrā individuālā gadījumā.

Dienas summas nodrošināšanas pamatā esošais princips ir ļaut noguldītājiem pastāvīgi piekļūt daļai no viņu noguldījumiem iestādē noregulējuma gaitā. Tādējādi līdzekļi šai izmaksai būtu jāņem no iestādes, nepārsniedzot noguldītāja kontā pieejamo summu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (10) 11. pantā, šķiet, nav pamata, kas ļautu noguldījumu garantiju sistēmai iesaistīties, lai finansētu dienas summas izmaksu iestādes noregulējuma gaitā.

20.   Jautājums (33.a pants)

Vai 33.a panta 8. punkts attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek konstatēts, ka vienība, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā (finanšu iestādes vai konkrētas pārvaldītājsabiedrības) kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga?

Atbilde

BAND 33.a pants, t. sk. tā 8. punkts, attiecas uz vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā. Attiecībā uz konstatēšanu, ka minētās iestādes kļūst maksātnespējīgas vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, 33.a panta 8. punktā ir atsauce uz nosacījumu, kas paredzēts 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kurš attiecas arī uz šādām vienībām, izmantojot mijnorādi 33. pantā.

F.   JAUTĀJUMI PAR SUBORDINĒTO ATBILSTĪGO SAISTĪBU PĀRDOŠANU PRIVĀTAJIEM KLIENTIEM

21.   Jautājums (44.a pants)

SAS var pārdot jebkura persona, kurai ir tiesības pārdot šādas saistības un kurai tās pieder, piemēram, nefinanšu vienība vai fiziska persona. Vai šādā gadījumā visām šādām vienībām un personām ir jāatbilst 44.a panta 1.–4. punktam?

Atbilde

BAND 44.a pants attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām FITD 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, kredītiestādēm, PVKIU pārvaldības sabiedrībām un AIFP, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, kuru rezultātā SAS tiek nodotas privātajiem klientiem. Šādas vienības ir “pārdevēji” BAND 44.a panta nolūkos, ņemot vērā, ka tikai šādas vienības var atbilst 44.a panta nosacījumiem, jo īpaši, lai veiktu piemērotības pārbaudi saskaņā ar 44.a panta 1. punktu (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 10. jautājumu). Tāpēc uz SAS pārdošanu privātajiem klientiem, kurā kā pārdevēja nav iesaistīta neviena no minētajām iestādēm, neattiecas 44.a panta 1.–4. punkta darbības joma, un šajā gadījumā uz SAS pārdevējiem neattiecas minētajos punktos paredzētās prasības.

22.   Jautājums (44.a pants)

Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 10. jautājumā ir ietverts jēdziens “pārdevējs”, kas minēts BAND 44.a panta 1. punktā, – “PVKIU pārvaldības sabiedrīb[as] un AIFP, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, kuru rezultātā SAS tiek nodotas privātajiem klientiem”. Vai apstiprināt, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad PVKIU pārvaldības sabiedrības un AIFP piedāvā FITD pakalpojumus individuālam privātajam klientam, nevis uz gadījumiem, kad tie piedāvā kolektīvo portfeļa pārvaldību?

Atbilde

BAND 44.a pants attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām FITD 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē, kredītiestādēm, PVKIU pārvaldības sabiedrībām un AIFP, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, kuru rezultātā SAS tiek nodotas privātajiem klientiem. Šādas vienības ir “pārdevēji” BAND 44.a panta nolūkos (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 10. jautājumu).

Šajā kontekstā šādi definētajiem pārdevējiem, lai uz viņiem attiektos BAND 44.a panta 1.–4. punkts, būtu jāsniedz ieguldījumu pakalpojumi vai jāveic ieguldījumu darbības attiecībā uz privātu klientu, t. sk. tad, ja viņi ir darījuma partneri SAS pārdošanā privātam klientam.

23.   Jautājums (44.a pants)

Attiecībā uz Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 10. jautājumā lietotā jēdziena “pārdevējs” interpretāciju – kā dalībvalstis var uzlikt 44.a panta 1.–4. punktā minētos pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībām, PVKIU pārvaldības sabiedrībām un AIFP, ņemot vērā, ka uz tām neattiecas BAND darbības joma atbilstoši 1. pantam un ka minētie pienākumi nav paredzēti tiesību aktos, kas attiecas uz minētajām vienībām?

Atbilde

BAND 44.a pantā nav minēta konkrēta iestāde, kas ir atbildīga par tā izpildi. Tas nozīmē, ka dalībvalstis var izraudzīt jebkuru atbilstošu iestādi vai iestādes 44.a panta izpildei, t. sk. iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar FITD (iestādes, kas uzrauga rīcību tirgū). Iestādēm, kas ir atbildīgas par 44.a panta izpildi, vajadzētu piemērot visus to rīcībā esošos pasākumus un sankcijas, lai nodrošinātu, ka pārdevēji un to privātie klienti efektīvi piemēro 44.a pantu. Šādām sankcijām vajadzētu būt samērīgām, un tās būtu jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību aktos noteiktās pamattiesības. Lūdzam skatīt arī Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 13. jautājumu.

24.   Jautājums (44.a pants)

Atbildē uz Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 10. jautājumu ir noteikts, ka BAND 44.a pants attiecas uz vairākām vienībām, t. sk. ieguldījumu brokeru sabiedrībām, taču tajā nav ietverti “ieguldījumu starpnieki”. Vai uz personām, kas ir izslēgtas no FITD darbības jomas atbilstoši tās 3. pantam, attiecas BAND 44.a pants?

Atbilde

Uz personām, kas ir izslēgtas no FITD darbības jomas, pamatojoties uz tās 3. pantu, attiecas valsts režīms, un tās nevar izmantot ar FITD noteikto brīvību sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, lai nodibinātu filiāles citās dalībvalstīs. Šim valsts režīmam jābūt vismaz tādam pašam kā FITD režīms, citu noteikumu starpā arī attiecībā uz piemērotības novērtējumu, kas noteikts FITD 25. panta 2. punktā.

Konkrēti attiecībā uz SAS ar BAND 44.a pantu tika noteiktas stingrākas piemērotības prasības. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni atbilstoši FITD 3. pantam, dalībvalstīm būtu arī jāizvirza prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas stingrākajām prasībām BAND 44.a pantā attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas FITD (ieguldījumu starpniekiem), kad tās pārdod SAS privātajiem klientiem.

25.   Jautājums (44.a pants)

BAND 44.a panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja paplašināt minētā panta noteikumus, tos attiecinot arī uz citiem instrumentiem, kas kvalificējami kā pašu līdzekļi vai iekšēji rekapitalizējamas saistības.

Ja, transponējot BAND valsts līmenī, dalībvalsts izmanto 44.a panta 1. punktā paredzēto iespēju iekļaut akcijas minētā noteikuma darbības jomā, kas notiktu gadījumā, ja kredītiestāde aicinātu esošos akcionārus piedalīties tiesību emisijā, kuras rezultātā parakstītāji uzņemas jaunas akcijas, nevis saņem dividendes? Vai šādā gadījumā pārdevējam būtu pienākums veikt šādu parakstītāju piemērotības pārbaudi saskaņā ar 44.a panta 1. punktu?

Atbilde

BAND 44.a panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja paplašināt minēto noteikuma darbības jomu, to attiecinot arī uz pašu kapitālu vai citām iekšēji rekapitalizējamām saistībām, kas definētas 2. panta 1. punkta 71. apakšpunktā (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 14. jautājumu). BAND 44.a panta 1. punkta darbības jomu var paplašināt, to attiecinot arī uz akcijām. Šajā saistībā Direktīvas (ES) 2019/879 16. apsvērumā ir noteikts:

“Vienlaikus dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai papildus ierobežot konkrētu citu instrumentu pārdošanu un tirgošanu konkrētiem investoriem.”

Tāpēc uz jebkuru darījumu, kā rezultātā akcijas tiek nodotas privātam klientam, varētu attiecināt paplašināto 44.a panta 1. punkta darbības jomu, vienlaikus ievērojot akcionāru ekonomiskās tiesības un īpašumtiesības.

26.   Jautājums (44.a pants)

Kāda procedūra jāievēro gadījumā, ja pārdevējs BAND 44.a panta 1. punktā minētā piemērotības novērtējuma laikā vai vēlāk konstatē, ka informācija, ko sniedzis privātais klients atbilstoši minētā panta 3. punktam, ir neprecīza? Tā kā piemērotības pārbaudi veic saskaņā ar FITD noteikumiem, vai būtu atbilstoši ievērot FITD 25. panta 3. punktā noteikto procedūru, kas nozīmē, ka pārdevējam būtu tikai jābrīdina klients, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība nevar noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir tam piemērots, bet tas tik un tā varētu sniegt pakalpojumu?

Vai dalībvalstīm būtu iespējams piemērot stingrākus pasākumus gadījumā, ja privātais klients neievēro 44.a panta 3. punktu, t. i., atteikt pakalpojuma sniegšanu, vai arī BAND 44.a panta 3. punkts nozīmē, ka kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro sankcijas privātajiem klientiem par to, ka tie nav izpildījuši savu pienākumu sniegt pārdevējam precīzu informāciju?

Atbilde

Saskaņā ar BAND 44.a panta 1. punkta b) apakšpunktu SAS pārdošana privātiem klientiem var notikt tikai tad, ja pārdevējs ir pārliecinājies, ka šādas saistības ir piemērotas konkrētajam privātajam klientam, pēc tam, kad ir veikta piemērotības pārbaude saskaņā ar FITD 25. panta 2. punktu (skatīt atbildi uz Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 15. jautājumu).

Saskaņā ar BAND 44.a panta 2. punktu pārdevējam ir jānodrošina, ka privāto klientu ieguldījumi SAS nepārsniedz konkrētas robežvērtības.

Tāpēc, ja privātā klienta sniegtā informācija nav precīza vai pietiekama, lai varētu veikt piemērotības pārbaudi vai BAND 44.a panta 2. punktā minēto robežvērtību pārbaudi, būtu jāaizliedz pārdevējam veikt SAS pārdošanu privātajam klientam.

Piemērotības noteikumi neparedz sankciju piemērošanu privātajiem klientiem. Pārdevējam ir jāveic visas saprātīgās darbības, lai nodrošinātu, ka par klientiem savāktā informācija attiecībā uz piemērotības novērtējumu ir ticama. Tas nozīmē arī nodrošināt, ka:

—	klienti apzinās pareizas un aktualizētas informācijas sniegšanas nozīmi,

—	visi instrumenti klienta zināšanu un pieredzes novērtēšanai ir piemēroti paredzētajam nolūkam un ir atbilstīgi izstrādāti izmantošanai klientiem,

—	jautājumi būs saprotami klientiem, un

—	tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu klienta informācijas atbilstību, piemēram, izvērtējot, vai nav acīmredzamu neprecizitāšu.

Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/565 (11) 54. pantā ir arī norādītas sekas, kādas rodas gadījumos, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nesaņem nepieciešamo informāciju – sabiedrība nedrīkst ieteikt ieguldījumu pakalpojumus vai finanšu instrumentus klientam vai potenciālajam klientam.

Turklāt EVTI Pamatnostādnēs (12) par konkrētiem FITD piemērotības novērtējuma aspektiem ir sniegta papildu informācija par to, kā klientu pašnovērtējums būtu jālīdzsvaro ar objektīviem sabiedrību kritērijiem:

“(..) sabiedrībām ir jāveic racionāli pasākumi, lai pārbaudītu par klientiem iegūtās informācijas ticamību, precizitāti un atbilstību. Sabiedrības joprojām atbild par to, lai tām būtu informācija, kas vajadzīga piemērotības novērtēšanai. Šajā ziņā jebkura vienošanās, ko parakstījis klients, vai informācija, kuru sabiedrība ir atklājusi, kas varētu mazināt sabiedrības atbildību par piemērotības novērtējumu, tiek uzskatīta par neatbilstošu attiecīgajām FITD II un saistītās deleģētās regulas prasībām.”

27.   Jautājums (44.a pants)

Saskaņā ar 44.a panta 2. punktu SAS pārdevējam ir jānodrošina, ka privātā klienta ieguldījumi SAS nepārsniedz konkrētu tā finanšu instrumentu portfeļa robežvērtību.

Atbilstoši 44.a panta 4. punktam privātā klienta finanšu instrumentu portfelis ietver skaidras naudas noguldījumus un finanšu instrumentus, izņemot finanšu instrumentus, kas ir sniegti kā nodrošinājums. Vai jēdziens “finanšu instrumenti, kas sniegti kā nodrošinājums” ietver tikai finanšu instrumentus, ko klients sniedzis kā nodrošinājumu, vai arī finanšu instrumentus, ko klients saņēmis kā nodrošinājumu?

Atbilde

Jēdziens “[sniegtais nodrošinājums]” 44.a panta 4. punktā attiecas uz finanšu instrumentiem, kas sniegti kā nodrošinājums privātajam klientam.

Finanšu instrumenti, ko trešā persona sniegusi kā nodrošinājumu privātam klientam, būtu izslēdzami no to finanšu instrumentu portfeļa attiecībā uz SAS turējuma ierobežojumiem atbilstoši 44.a panta 2. punktam. Ja pastāv finanšu instrumentu zaudējumi, tie tieši neietekmē privātā klienta finanšu stāvokli, jo instrumenti, kas sniegti kā nodrošinājums, ir tikai bāzes aktīvs, kurš garantē trešās personas parāda atmaksu privātajam klientam. Tāpēc nodrošinājums, kas sniegts privātajam klientam, būtu jāizslēdz no finanšu instrumentu portfeļa, kad aprēķina pieļaujamās robežvērtības ieguldījumos SAS.

Tomēr finanšu instrumenti, ko privātais klients sniedz kā nodrošinājumu, lai garantētu savu parādu trešai personai, nebūtu izslēdzami no privātā klienta finanšu portfeļa, jo visus minēto instrumentu zaudējumus tieši uzņemas privātais klients. Minētie instrumenti ir jāatgriež privātajam klientam, tiklīdz privātā klienta parāds trešai personai tiek dzēsts. Tāpēc privātā klienta sniegtajam nodrošinājumam ir nozīme, kad aprēķina pieļaujamās robežvērtības ieguldījumos SAS.

28.   Jautājums (44.a pants)

Vai iespējas, kas paredzētas 44.a panta 1.–4. un 5. punktā, var apvienot, kad BAND transponē dalībvalsts tiesību aktos? Piemēram, vai attiecībā uz 5. punktā minēto minimālo nominālvērtību var paredzēt papildu nosacījumu, ka ieguldījums nevar pārsniegt 10 % no kopējā ieguldījumu portfeļa, kā minēts 44.a panta 2. punkta b) apakšpunktā?

Atbilde

Direktīvas (ES) 2019/879 16. apsvērumā ir precizēts, ka BAND 44.a panta 1.–4. un 5. punkts nebūtu jātransponē kumulatīvi, bet tie nosaka divas alternatīvas iespējas. Tomēr, lai uzlabotu privāto ieguldītāju aizsardzību, dalībvalsts var paredzēt SAS minimālo nominālvērtību, kas pārsniedz 50 000 EUR, ja tā izvēlas transponēt 44.a panta 5. punktu (skatīt arī atbildi uz Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 16. jautājumu).

29.   Jautājums (44.a pants)

Vai minimālā nominālvērtība vismaz 50 000 EUR apmērā, kas minēta 44.a panta 5. punktā, attiecas uz atsevišķu saistību vai uz saistību grupu (piemēram, vērtību par paketi)?

Atbilde

Noteikums par minimālo nominālvērtību attiecas uz katru atsevišķu finanšu instrumentu, kas uzskatāms par SAS. Šā noteikuma loģiskais pamats ir paredzēts Direktīvas (ES) 2019/879 16. apsvērumā:

“Lai panāktu to, ka privātie ieguldītāji neveic pārmērīgus ieguldījumus parāda instrumentos un konkrētās atbilstīgajās saistībās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šādu instrumentu minimālā nominālvērtība būtu samērā augsta (..) (izcēlums pievienots).”

30.   Jautājums (44.a pants)

Ja dalībvalsts izlemj transponēt 44.a panta 6. punktu, vai būtu atļauts transponēt arī prasības, kas noteiktas minētā panta 1. punktā, 2. punkta a) apakšpunktā un 3. un 4. punktā?

Atbilde

Iespēja, kas paredzēta 44.a panta 6. punktā, ir pieejama tikai tad, ja tiek ievērota minētajā punktā noteiktā 50 miljardu EUR robežvērtība (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra 19. jautājumu). Saskaņā ar minēto iespēju dalībvalstij papildus FITD paredzētajiem vispārējiem ieguldītāju aizsardzības noteikumiem ir jāpiemēro tikai 10 000 EUR minimālo sākotnējo ieguldījumu prasība, kas minēta 44.a panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Tomēr attiecīgā dalībvalsts var piemērot konkrētas papildu prasības, kas paredzētas 44.a panta 1.–5. punktā, piemēram, piemērotības pārbaudi, kura minēta 44.a panta 1. punktā, vai minimālās nominālvērtības noteikumu attiecībā uz SAS, kas nepārsniedz minētos 50 000 EUR. Loģiskais pamats tam ir fakts, ka 44.a panta 6. punkts paredz zemāku aizsardzību privātajiem klientiem salīdzinājumā ar abām galvenajām alternatīvajām pieejamajām iespējām, kas noteiktas 44.a panta 1.–4. punktā un 44.a panta 5. punktā.

Tomēr šī iespēja ir jāpiemēro kopā ar vienu no iespējām, kuras minētas 44.a panta 1.–4. un 5. punktā attiecībā uz SAS, ko emitē vienības, kuras veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī un kurām nepiemēro režīmu, kas paredzēts 44.a panta 6. punktā minētajā iespējā (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 12. jautājumu).

31.   Jautājums (44.a pants)

Ja dalībvalsts izvēlas transponēt BAND 44.a panta 6. punktu, vai ikviens pircējs, kas vēlas pirkt SAS, būtu klients atbilstoši 44.a panta 2. punkta b) apakšpunktam?

Atbilde

Ja SAS pircējs nav privātais klients, kā definēts FITD 4. panta 1. punkta 11. apakšpunktā, 44.a panta 6. punkts nav piemērojams, jo uz pārdošanu klientiem, kas nav privātie klienti, neattiecas 44.a panta 1. punkta piemērošanas joma, no kura ir izdarīta atkāpe 44.a panta 6. punktā. Turklāt ir piemērojamas arī FITD noteiktās ieguldītāju aizsardzības prasības.

32.   Jautājums (44.a pants)

Vai attiecībā uz 44.a panta 6. punktu 50 miljardu EUR robežvērtība būtu jāaprēķina, atsaucoties uz vienību kopējo aktīvu vērtību pirms noregulējuma, noregulējuma sākšanas brīdī vai SAS emisijas brīdī?

Atbilde

BAND 44.a panta 6. punkts paredz īpašu transponēšanas iespēju, kas ir vairāk ierobežota un paredzēta dalībvalstīm ar maziem un mazāk likvīdiem tirgiem, salīdzinot ar norādīto 50 miljardu EUR robežvērtību. Dalībvalstij šī robežvērtība būtu jānovērtē Direktīvas (ES) 2019/879 transponēšanas brīdī. Šī transponēšanas iespēja ir atkarīga no robežvērtības nosacījuma, tāpēc dalībvalstīm ir pienākums regulāri uzraudzīt un novērtēt, vai to tirgi sasniedz 50 miljardu EUR robežvērtību un vai BAND 44.a panta 6. punktā paredzētās iespējas izmantošana joprojām ir pamatota. Ja minētā robežvērtība vairs netiek ievērota, dalībvalstij būtu jāizvēlas starp abām galvenajām alternatīvajām iespējām, kā transponēt BAND 44.a pantu, un šie noteikumi būtu jāiekļauj valsts tiesību aktos (skatīt Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma 20. jautājumu).

G.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR MINIMUMA PRASĪBU PAŠU KAPITĀLAM UN ATBILSTĪGAJĀM SAISTĪBĀM

a)    Atbilstīgās saistības

33.   Jautājums (45.b un 45.f pants)

BAND 45.b un 45.f pantā ir noteikti atbilstīgo saistību kritēriji attiecīgi noregulējuma vienībām un noregulējuma vienību meitasuzņēmumiem, kas paši par sevi nav noregulējuma vienības. Kādi atbilstības kritēriji ir piemērojami vienībām, kuru noregulējuma plāns paredz to likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru? Kā būtu jāattiecas pret KPD 104.a pantā noteiktajām papildu pašu kapitāla prasībām, kad tiek noteikts MREL mērķrādītājs minētajām vienībām, ja šādas papildu pašu kapitāla prasības nav noteiktas individuāli attiecīgajai vienībai?

Atbilde

BAND paredz tikai divus atbilstības kritēriju kopumus MREL atbilstības nolūkos:

—	BAND 45.b panta 1.–3. punktā ir noteikti atbilstības kritēriji, kas piemērojami noregulējuma iestādēm, un

—	BAND 45.f panta 2. punktā ir noteikti atbilstības kritēriji, ko piemēro iestādēm, kuras ir noregulējuma vienības vai trešās valsts vienības meitasuzņēmumi, bet pašas par sevi nav noregulējuma vienības.

Ja nav īpašu atbilstības kritēriju attiecībā uz vienībām, kuru noregulējuma plāns paredz to likvidāciju saskaņā ar BAND 45.c panta 2. punkta otro daļu, būtu attiecīgi jāpiemēro abi minētie kritēriju kopumi. Attiecībā uz vienībām, kas nav noregulējuma vienības meitasuzņēmumi, būtu piemērojami BAND 45.b panta 1.–3. punktā noteiktie kritēriji. Tas attiecas uz vienībām, kas ir mātesuzņēmumi, nav daļa no grupas, kurai piemēro konsolidētu uzraudzību, vai ir tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kura noregulējuma plāns arī paredz tā likvidāciju. Attiecībā uz vienībām, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmumi, būtu jāpiemēro BAND 45.f panta 2. punktā noteiktie kritēriji.

Katrā gadījumā atbilstības kritēriji būtu jāpiemēro, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus. Piemēram, attiecībā uz vienībām, kas nav noregulējuma vienības meitasuzņēmumi, KPR 72.b panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā noteiktais kritērijs (kas piemērojams ar BAND 45.b panta 1. punktu), saskaņā ar kuru atbilstīgās saistības nedrīkst būt tādu vienību īpašumā, kas iekļautas tajā pašā noregulējuma grupā, varētu nebūt piemērojams, jo šajā gadījumā likvidācijas vienība nav noregulējuma grupas daļa. Līdzīgi attiecībā uz vienībām, kas ir noregulējuma vienības meitasuzņēmumi, BAND 45.f panta 2. punktā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz atbilstīgo saistību turējumu noregulējuma iestādes un esošo akcionāru īpašumā un pašu kapitāla turējumu trešo personu īpašumā nav būtiski nozīmīgi. Minētajās situācijās vajadzība nodrošināt, ka norakstīšanas un konvertēšanas pilnvaru īstenošana neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu, nav piemērojama, jo maksātnespējas gadījumā meitasuzņēmums tiks likvidēts.

Ja kompetentā iestāde nav izvirzījusi papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar KPD 104.a pantu uz tāda paša pamata, uz kāda tiks pieņemts MREL lēmums, noregulējuma iestādēm būtu jāuzskata, ka papildu pašu kapitāla prasības attiecīgajai vienībai ir vienādas ar nulli. Tomēr, ja noregulējuma iestādes uzskata, ka, nosakot MREL, pamatojoties tikai uz individuāli piemērojamām prudenciālām prasībām, cita starpā netiktu pietiekami atspoguļots BAND 45.c panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais vienības uzņēmējdarbības modelis vai riska profils, tās saskaņā ar BAND 45.c panta 2. punktu var novērtēt, vai MREL būtu jāierobežo līdz zaudējumu absorbcijas summai, un palielināt MREL, lai pienācīgi atspoguļotu konsolidētās papildu pašu kapitāla prasības attiecīgo daļu, ko kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar KPD 104. pantu. Skatīt arī atbildi uz 35. jautājumu, kas iekļauta Komisijas 29. septembra paziņojuma (13) pielikumā.

34.   Jautājums (45.b pants)

Kāda ir mijiedarbība (ja tāda ir) starp iespējamo BAND 45.b panta 4. punktā noteiktās 8 % TLOF prasības samazinājumu un iespējamo atļauju izmantot augstākā līmeņa saistības apmērā līdz 3,5 %, lai izpildītu TLAC minimuma prasību, kas paredzēta KPR 72.b panta 3. punktā? Vai ir tā, ka attiecībā uz G-SNI abi vienmēr ir jāpiešķir kopā, pat ja tikai daļēji attiecībā uz atļauju, ja to pieļauj NCWO novērtējums?

Atbilde

Atļauju izmantot augstākā līmeņa saistības līdz 3,5 % TREA apmērā, lai izpildītu TLAC minimuma prasību, kas paredzēta KPR 72.b panta 3. punktā, un BAND 45.b panta 4. punktā minētās minimālās subordinācijas prasības samazinājumu var piešķirt kopā.

Atļaujas un samazinājuma pamats ir vienāds, t. i., nosacījumi, kas minēti KPR 72.b panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā, kuros ir atsauce uz NCWO principa pārkāpšanas riska neesību. Tomēr atļauja un samazinājums attiecas uz atšķirīgām prasībām, kas varētu nozīmēt atšķirīgas nominālvērtības. Tādējādi ir iespējams, ka KPR 72.b panta 3. punkta nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz vienu prasību, bet nav izpildīti vai ir tikai daļēji izpildīti attiecībā uz otru prasību.

Tāpēc, lai gan atļauju un samazinājumu patiešām var piešķirt nolūkā gan izpildīt TLAC minimuma prasību saskaņā ar KPR 92.a pantu, gan noteikt piemērojamo subordinācijas līmeni saskaņā ar BAND 45.b panta 4. punktu, BAND nenosaka, ka tie būtu jāpiešķir kopā. Abos gadījumos jābūt ievērotiem piemērojamajiem likumiskajiem nosacījumiem, kas minēti KPR 72.b panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā.

35.   Jautājums (45.b pants)

Tagad BAND ir lietota tikai frāze “kopējās saistības, ieskaitot pašu kapitālu”, savukārt pirms 45. panta 1. punkta ieviešanas BAND I tika lietota frāze “kopējās saistības un pašu kapitāls”. Vai šīs izmaiņas bija tikai semantiskas vai tomēr nozīmē, ka ir būtiski mainījies tas, kā būtu jāaprēķina summas?

Atbilde

BAND I angļu valodas versijā 45. panta 1. punktā bija ietverta frāze “total liabilities and own funds” [kopējās saistības un pašu kapitāls], bet šis formulējums tika aizstāts ar Direktīvu (ES) 2019/879. Ar Direktīvu (ES) 2019/879 formulējums tika pielāgots pārējiem noteikumiem BAND I un BAND, kas grozītas ar Direktīvu (ES) 2019/879, kurā ir lietota frāze “total liabilities, including own funds” [kopējās saistības, ieskaitot pašu kapitālu]. Tas nemaina šīs frāzes nozīmi, tāpēc tā būtu jālasa vienādi visā BAND.

b)    MREL noteikšana

36.   Jautājums (45.c pants)

Vai apstiprināt, ka frāze “kritiski svarīgas ekonomiskās funkcijas”, kas lietota 45.c pantā, nav jauns termins un ka tai ir tāda pati nozīme kā frāzei “kritiski svarīgas funkcijas”, kas jau lietota un definēta citos BAND noteikumos?

Atbilde

Frāze “kritiski svarīgas ekonomiskās funkcijas”, kas lietota 45.c panta 3. punkta astotajā daļā un 45.c panta 7. punkta astotajā daļā, būtu jālasa tāpat kā frāze “kritiski svarīgas funkcijas”, kas lietota visā BAND un definēta 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktā.

37.   Jautājums (45.c pants)

Saskaņā ar 45.c panta 2. punktu, ja vēlamā noregulējuma stratēģija ir likvidācija, noregulējuma iestādei ir “[jā]novērtē, vai ir pamatoti ierobežot”MREL līdz zaudējumu absorbcijas summai.

Ja noregulējuma iestāde novērtē, ka nav pamatoti ierobežot minēto vienību MREL līdz zaudējumu absorbcijas summai, vai tiesa, ka 45.c panta 2. punkts nepieprasa noregulējuma plānā paredzēto stratēģiju mainīt no likvidācijas uz noregulējumu, bet ļauj noregulējuma iestādei noteikt MREL, kas ir augstāka nekā zaudējumu absorbcijas summa?

Atbilde

BAND 45.c panta 2. punkta otrā un trešā daļa paredz, kā noteikt MREL tām vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēta to likvidācija maksātnespējas gadījumā.

Saskaņā ar minēto noteikumu noregulējuma iestādei ir jānovērtē, vai attiecībā uz konkrētajām vienībām ir pamatoti ierobežot MREL līdz zaudējumu absorbcijas summai, kas minēta 45.c panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā. Veicot minēto novērtējumu, noregulējuma iestādēm ir īpaši jāizvērtē šādas MREL jebkāda iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti un uz risku izraisīt kaitīgu ietekmi uz finanšu sistēmu. Ja pēc novērtējuma noregulējuma iestāde secina, ka nav pamatoti ierobežot minēto vienību MREL līdz zaudējumu absorbcijas summai, tā var noteikt MREL, kas pārsniedz summu, kura izrietētu no 45.c panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta un b) apakšpunkta i) punkta vai 45.c panta 7. punkta a) apakšpunkta i) punkta un b) apakšpunkta i) punkta. Skatīt arī Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojuma (14) 37. jautājumu.

38.   Jautājums (45.c pants)

BAND 45.c panta 2. punkta otrā daļa nosaka, ka noregulējuma iestādēm ir jānovērtē, vai ir pamatoti attiecībā uz vienībām, kas likvidējamas saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, ierobežot MREL līdz zaudējumu absorbcijas summai. Turklāt minētā noteikuma trešā daļa nosaka, ka noregulējuma iestādēm ir jāņem vērā jebkura iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti un uz risku izraisīt kaitīgu ietekmi uz finanšu sistēmu.

Vai šis novērtējums būtu jāveic, izmantojot:

—	vispārēju pieeju, saskaņā ar kuru aprēķina atsevišķu palielinājumu, ko pieskaita katras tās vienības zaudējumu absorbcijas summai, kuru ir plānots likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru attiecīgās noregulējuma iestādes kompetences ietvaros, vai

—	īpašu pieeju, saskaņā ar kuru lēmumus noteikt palielinājumu un tā kalibrāciju pieņem katrā individuālā gadījumā?

Atbilde

BAND 45.c panta 2. punkta otrā un trešā daļa, kas paredz, kā noteikt MREL tām vienībām, kuru noregulējuma plānā ir paredzēta to likvidācija maksātnespējas gadījumā, būtu jāpiemēro katrā gadījumā individuāli. Tāds ir vispārējais princips, kas ir pamatā BAND noteikumiem par MREL noteikšanu.

Tas neskar iespēju noregulējuma iestādēm noteikt iekšēju politiku šajā jautājumā, ko tad piemēro individuāliem gadījumiem.

39.   Jautājums (45.c pants)

Vai, aprēķinot rekapitalizācijas summu, ir likumīgi iespējams noteikt stingrus maksimālos ierobežojumus TREA un TEM iespējamajam samazinājumam pēc noregulējuma 45.c panta 3. punkta piektās daļas nolūkos, vai tomēr TREA un TEM vienmēr būtu jāaprēķina, pamatojoties uz bilances de facto samazinājumu, ņemot vērā zaudējumu absorbcijas summu?

Atbilde

Saskaņā ar 45.c panta 3. punkta pirmo daļu ar rekapitalizācijas summu būtu jāatjauno atbilstība vienības kopējā pašu kapitāla un sviras rādītāja prasībām pēc vēlamās noregulējuma stratēģijas īstenošanas.

BAND 45.c panta 3. punkta piektā daļa paredz, ka, nosakot rekapitalizācijas summu MREL kalibrācijas ietvaros, TREA un TEM ir jākoriģē, lai ņemtu vērā visas izmaiņas, kas izriet no noregulējuma plānā paredzētās noregulējuma darbības (t. i., lēmuma pakļaut iestādi noregulējumam, noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienas vai vairāku 2. panta 1. punkta 40. apakšpunktā noteikto noregulējuma pilnvaru īstenošanas).

Tas nozīmē, ka visas rekapitalizācijas summas korekcijas būtu jāveic katrā individuālā gadījumā un ka tām ir jāatbilst visām izmaiņām, kas izriet no plānotajām noregulējuma darbībām. Noregulējuma plānošanas un MREL kalibrācijas brīdī rekapitalizācijas summas korekcijai jābūt pamatotai ar aplēsēm par rekapitalizācijas vajadzībām pēc noregulējuma (t. i., ar aplēsēm par jebkādu kopējās bilances lieluma palielinājumu vai samazinājumu un citiem faktoriem, kas izraisa izmaiņas vienības pašu kapitāla prasībās un sviras rādītāja prasībās pēc noregulējuma). Tāpēc 45.c panta 3. punkta piemērošana tādā veidā, kas atbilst MREL leģislatīvajam nolūkam un struktūrai, nozīmētu to, ka tad, kad tiek aprēķināta rekapitalizācijas summa, paredzamie noregulējuma zaudējumi, kuri izraisa bilances samazinājumu, kā minēts piektās daļas a) apakšpunktā, ir vienādi ar zaudējumu absorbcijas summu, kas aprēķināta saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunkta i) punktu.

40.   Jautājums (45.c pants)

Atbilstoši 45.c panta 3. un 7. punktam ārējās MREL un iekšējās MREL kalibrācija ir identiska. Vai attiecībā uz vienībām, kas ir noregulējuma iestādes kompetencē, ir likumīgi iespējams, ka noregulējuma iestāde tikai īpašos gadījumos iekļauj tirgus uzticēšanās rezervi, kura paredzēta minēto noteikumu sestajā daļā (piemēram, izmantojot kritērijus, kas saistīti ar meitasuzņēmuma paļaušanos uz korporatīvo finansējumu)?

Atbilde

BAND 45.c panta 3. un 7. punkts paredz, ka, kalibrējot gan ārējo, gan iekšējo MREL, noregulējuma iestādei ir pilnvaras palielināt rekapitalizācijas summu, ja tā aprēķināta, pamatojoties uz TREA, par summu, kas ir pietiekama, lai saglabātu tirgus uzticēšanos. Atbilstoši minētajiem noteikumiem šīs ir diskrecionāras pilnvaras, kas noregulējuma iestādei būtu jāpiemēro, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Tas neskar iespēju noregulējuma iestādēm noteikt iekšēju politiku šajā jautājumā, ko tad piemēro individuāliem gadījumiem.

41.   Jautājums (45.c pants)

Vai varētu precizēt, kā noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā 45.c panta 6. punktā noteiktie kritēriji, kad tā novērtē, vai piemērot minētā panta 5. punktā noteiktās prasības noregulējuma iestādei, kas nav G-SNI vai daļa no G-SNI, vai augstākā līmeņa banka?

Atbilde

Izlemjot par to, vai piemērot 45.c panta 5. punktā noteiktās prasības noregulējuma iestādei, kas nav G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no noregulējuma grupas, kuras kopējie aktīvi pārsniedz 100 miljardus EUR (augstākā līmeņa bankas), galvenais faktors noregulējuma iestādes lēmumā ir novērtējums, ka attiecīgā noregulējuma iestāde maksātnespējas gadījumā, visticamāk, radīs sistēmisku risku.

Papildus šim novērtējumam noregulējuma iestādei ir jāņem vērā arī šādi kritēriji:

—	noguldījumu prevalence un parāda instrumentu neesība finansēšanas modelī,

—	apmērs, kādā ir ierobežota atbilstīgo saistību piekļuve kapitāla tirgiem,

—	tas, ciktāl attiecīgā noregulējuma iestāde paļaujas uz CET1 kapitālu, lai izpildītu savu MREL.

Ņemot vērā, ka lēmums, kas jāpieņem noregulējuma iestādei, nozīmē, ka attiecīgajai noregulējuma vienībai tiks piemērotas stingrākas prasības attiecībā uz MREL kalibrāciju (45.c panta 5. punkts) un subordināciju (45.b panta 4., 7. un 8. punkts), šie kritēriji palīdz nodrošināt, ka šāds lēmums ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem un tiek pieņemts, ņemot vērā attiecīgās vienības iezīmes. Tāpēc var uzskatīt, ka gadījumā, ja ir izpildīti iepriekš minētie kritēriji attiecībā uz noregulējuma vienību (t. i., noguldījumu prevalence finansējumā, ierobežota piekļuve parāda tirgiem, paļaušanās uz CET1, lai izpildītu MREL), noregulējuma iestādei nebūtu jāpiemēro 45.c panta 5. punktā noteiktās prasības šādai vienībai, ja tas novestu pie nesamērīgas MREL. Šim secinājumam nevajadzētu būt automātiskam, bet vajadzētu būt atkarīgam no īpašās situācijas konkrētajā lietā.

Iepriekš minētie trīs kritēriji ir atrodami arī 45.m panta 7. punktā, kur tie izmantoti, lai vispārīgi noteiktu pārejas laikposmu samērīgu ilgumu. Kritēriji, kas noteikti 45.m panta 7. punktā, ir minēti 45.m panta 1. punktā, un tie attiecas arī uz to pārejas laikposmu noteikšanu, kuri beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra. Tomēr šajā īpašajā lēmumā pagarināt pārejas laikposmu līdz datumam, kas ir pēc 2024. gada 1. janvāra, noregulējuma iestādēm ir arī jāņem vērā šādi aspekti:

—	vienības finansiālās situācijas attīstība,

—	izredzes, ka vienība pieņemamā termiņā būs spējīga nodrošināt atbilstību MREL un tās subordinācijas komponentam,

—	spēja aizstāt saistības, kas vairs neatbilst attiecīgajiem atbilstības vai termiņa kritērijiem, un, ja šādas spējas nav, tas, vai minētajai nespējai ir īpašs raksturs vai tā saistīta ar tirgus traucējumiem.

Tāpēc tādu pārejas laikposmu noteikšana, kuri beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, saskaņā ar 45.m panta 1. punkta trešo daļu neliedz šādai noregulējuma iestādei izlemt piemērot tai pašai noregulējuma vienībai 45.c panta 5. punktā noteiktās prasības. Līdzīgi noregulējuma vienībai, kurai piemērotas 45.c panta 5. punktā noteiktās prasības, var būt pārejas laikposms, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra un ir noteikts saskaņā ar 45.m panta 7. punktu.

42.   Jautājums (45.c pants)

Vai 45.c panta 10. punkta nolūkos noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāapspriežas, un vai noregulējuma iestādēm būtu jāpieprasa nepieciešamā informācija no attiecīgās iestādes?

Atbilde

BAND 45.c panta 1. punktā ir precizēts, ka MREL, kuras kalibrācija ir sīki aprakstīta 45. panta turpmākajos punktos, noregulējuma iestādei ir jānosaka pēc apspriešanās ar kompetento iestādi. Turklāt, lai varētu kalibrēt MREL prasību, noregulējuma iestādes var pieprasīt nepieciešamo informāciju no kompetentajām iestādēm, lai izpildītu BAND noteiktos uzdevumus, saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 90. panta 1. punktu.

c)    MREL noteikšana G-SNI noregulējuma vienībām

43.   Jautājums (45.d pants)

Kāda ir frāzes “G-SNI daļa” nozīme 45.d panta 1. punktā?

Atbilde

G-SNI ir definētas BAND 2. panta 1. punkta 83.c) apakšpunktā ar mijnorādi uz KPR 4. panta 1. punkta 133. apakšpunktu. Pēdējā minētajā noteikumā G-SNI ir definētas kā iestādes, ko nosaka saskaņā ar KPD 131. panta 1. un 2. punktu. Saskaņā ar KPD 131. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānorīko iestādes, kas ir atbildīgas par G-SNI konsolidētu apzināšanu to jurisdikcijā. KPD 131. panta 2. punktā ir paredzēta metodika šajā nolūkā.

KPD 131. panta 1. punkts nosaka, ka G-SNI jābūt kādai no šīm:

a)	grupa, ko vada ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība; vai

b)	iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums.

Iespēja, kas minēta iepriekš b) punktā, tika iekļauta, lai aptvertu teorētisko gadījumu, kad G-SNI ir atsevišķa banka. Tāpēc noregulējuma iestāde, kas ir “G-SNI daļa”, ir vienība, kas pati par sevi nav G-SNI saskaņā ar KPD 131. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet ir daļa no G-SNI prudenciālās konsolidācijas saskaņā ar minētā noteikuma a) apakšpunktu. Praksē tam ir nozīme, ja kā noregulējuma vienība ir apzināta ne tikai vienība, kas minēta KPD 131. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet arī vēl cita G-SNI grupas vienība, tas ir, ja tiek īstenota MPE noregulējuma stratēģija. Šajā gadījumā uz abām noregulējuma vienībām būtu jāattiecina BAND 45.d pants.

44.   Jautājums (45.d un 45.h pants)

Kas ir “G-SNI vienība, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI”, kā minēts BAND 45.d panta 4. punktā un 45.h panta 2. punktā?

Atbilde

G-SNI ir definētas BAND 2. panta 1. punkta 83.c) apakšpunktā un KPR 4. panta 1. punkta 133. apakšpunktā ar norādi uz KPD 131. panta 1. un 2. punktu.

KPR 4. panta 1. punkta 136. apakšpunktā G-SNI vienība ir definēta kā “vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no ārpussavienības G-SNI”.

Šīm definīcijām ir svarīga nozīme, piemērojot BAND 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu. Praksē šie noteikumi attiecas uz situāciju, kad grupā, ko vada G-SNI, ir iekļauta vairāk nekā viena noregulējuma vienība (parasti tā ir pati G-SNI un viena vai vairākas citas vienības), tas ir, kad tiek īstenota MPE noregulējuma stratēģija.

45.   Jautājums (45.d pants)

Kāda ir jēdziena “Savienības mātesvienība” nozīme 45.d panta 4. punkta b) apakšpunktā? Vai tas attiecas uz Savienības mātesuzņēmumu vai Savienības mātes iestādi?

Atbilde

“Savienības mātesvienība”, kas minēta 45.d panta 4. punkta b) apakšpunktā, ir Savienības mātesuzņēmums, kā tas definēts 2. panta 1. punkta 85. apakšpunktā.

d)    Iekšējās MREL piemērošana vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības

46.   Jautājums (45.f pants)

Saskaņā ar BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu saistībai ir jāatbilst KPR 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem subordinācijas kritērijiem, lai tā atbilstu iekšējai MREL.

Tajā pašā laikā BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā ir noteikts, ka atbilstīgās saistības attiecībā uz iekšējo MREL“parastajā maksātnespējas procedūrā tiek ierindotas pēc saistībām, kas neatbilst i) punktā minētajiem nosacījumiem un nav atbilstīgas pašu kapitāla prasībām”.

Tomēr i) punktā noteiktais kritērijs neattiecas uz prioritāti maksātnespējas procedūrā. Tajā ir atsauce uz saistībām, kuras “emitē noregulējuma vienībai un kuras noregulējuma vienība pērk tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību, kas ir nopirkusi saistības no vienības, uz kuru attiecas šis pants, vai kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59.–62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu”. Tāpēc saistībām, kas minētas 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, var būt praktiski jebkāda prioritāte.

Vai tiesa, ka prioritāte, kas noteikta BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, ir atkarīga no to instrumentu prioritātes, kuri neatbilst minētā noteikuma i) punktā noteiktajam kritērijam, t. i., ka prioritāte, kas vajadzīga iekšējās MREL instrumentiem, ir atkarīga no to instrumentu prioritātes, kurus meitasuzņēmums ir faktiski emitējis ārpus noregulējuma grupas? Tas nozīmētu, ka prioritāte, kas vajadzīga iekšējās MREL izpildei, ir jānovērtē par katru iestādi katrā individuālā gadījumā.

Atbilde

No BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkta apvienotā lasījuma izriet šādas prasības, kas saistītas ar atbilstīgo saistību prioritāti maksātnespējas procedūrā iekšējai MREL:

—	tām jāatbilst vispārējam subordinācijas kritērijam, kas noteikts KPR 72.b panta 2. punkta d) apakšpunktā, t. i., subordinācijai izslēgtajām saistībām, kas minētas KPR 72.a panta 2. punktā, atbilstoši BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktam,

—	tām jāatbilst papildu subordinācijas kritērijam atbilstoši BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktam tādā ziņā, ka tām jābūt subordinētām visām saistībām, kas nav atbilstīgas iekšējai MREL un kas nav pašu kapitāls.

Šīs īpašās subordinācijas prasības loģiskais pamats ir nodrošināt, ka atbilstīgās saistības iekšējai MREL nav līdzvērtīgas citām subordinētajām saistībām, kuras nav atbilstīgas iekšējai MREL saskaņā ar 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tādējādi tiks mazināti riski saistībā ar NCWO prasījumiem gadījumā, ja atbilstīgās saistības iekšējai MREL tiek norakstītas vai konvertētas saskaņā ar 59. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 1.a) punktu neatkarīgi no noregulējuma darbības (t. i., kad tiek zaudēta dzīvotspēja), jo minētajā gadījumā norakstīt vai konvertēt var tikai minētās atbilstīgās saistības.

47.   Jautājums (45.f pants)

Vai CET1 kapitāla un cita pašu kapitāla summas, kas minētas BAND 45.f panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir bez atskaitījumiem, kurus veic saskaņā ar KPR 36., 56. un 66. pantu?

Atbilde

Atbilstības ārējai un iekšējai MREL nolūkos atsauces uz “pašu kapitālu” būtu jāinterpretē saskaņā ar BAND 2. panta 1. punkta 38. apakšpunktu, kurā ir atsauce uz definīciju, kas sniegta KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā, ievērojot visus papildu nosacījumus, kuri norādīti BAND, piemēram, tos, kas paredzēti 45.f panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

Šajā saistībā KPR 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā ir paredzēts, ka “pašu kapitāls” nozīmē pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla summu. Savukārt atbilstošajos KPR noteikumos par pirmā līmeņa kapitāla aprēķināšanu (25. pantā) un otrā līmeņa kapitāla aprēķināšanu (71. pantā) ir skaidri noteikts, ka summas izsaka pēc attiecīgi 56. un 66. pantā minētajiem atskaitījumiem.

Turklāt BAND 2. panta 1. punkta 68.a apakšpunktā “pirmā līmeņa pamata kapitāls” ir definēts ar mijnorādi uz KPR 50. pantu, kurā ir precizēts, ka CET1 kapitālu aprēķina bez atskaitījumiem, kas minēti KPR 36. pantā.

48.   Jautājums (45.f pants)

Kāda ir atšķirība starp 45.f panta 3. un 4. punktu?

Atbilde

Atšķirība starp 45.f panta 3. un 4. punktu ir saistīta ar īpašumtiesību attiecībām starp meitasuzņēmumu, kuru var atbrīvot no iekšējās MREL piemērošanas, un tā mātes starpniekuzņēmumu vai galveno mātesuzņēmumu.

Panta 3. punktā ir atsauce uz iespēju atbrīvot no iekšējās MREL piemērošanas, ja meitasuzņēmums un noregulējuma vienība atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, un ir paredzēti šāda atbrīvojuma nosacījumi.

Panta 4. punktā ir atsauce uz iespēju atbrīvot no iekšējās MREL piemērošanas, ja meitasuzņēmums un mātes starpniekuzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī, bet galvenais mātesuzņēmums (noregulējuma vienība) atrodas citā dalībvalstī. Tādējādi 3. punkts paredz tiešu īpašumtiesību struktūru, savukārt 4. punkts paredz tā dēvēto ziedlapķēdes struktūru, kas aptver vairāk nekā vienu dalībvalsti.

49.   Jautājums (45.f pants)

Saskaņā ar 45.f pantu noregulējuma iestāde var atbrīvot no iekšējās MREL piemērošanas divos gadījumos:

—	ja noregulējuma iestāde un meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī (3. punkts),

—	ja meitasuzņēmums un tā mātesuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī, pat ja noregulējuma vienība neveic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka mātesuzņēmums inter alia subkonsolidēti izpilda iekšējo MREL (4. punkts).

Tomēr 45.f panta 5. punktā paredzēto garantiju piešķiršana ir skaidri paredzēta BAND tikai pirmajā minētajā situācijā, proti, ja noregulējuma vienība un meitasuzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Nav skaidrs, kāpēc pārrobežu noregulējuma grupu gadījumā ir iespējams piešķirt atbrīvojumus (ko var uzskatīt par riskantāku pieeju), bet nav iespējams ļaut izpildīt iekšējo MREL ar garantiju (kas ir mazāk riskanta pieeja).

Vai ir iespējams, ka meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde ļauj izpildīt 45. panta 1. punkta minēto prasību pilnīgi vai daļēji ar garantiju, ko sniedz tā mātesuzņēmums atbilstoši 45.f panta 5. punkta nosacījumiem, pat ja noregulējuma vienība neveic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kur to veic meitasuzņēmums?

Atbilde

BAND 45.f panta 3. punktā ir atsauce uz atbrīvojumu no iekšējās MREL piemērošanas situācijā, kad pastāv tiešas īpašumtiesības starp meitasuzņēmumu un noregulējuma vienību vienā un tajā pašā dalībvalstī, savukārt 45.f panta 4. punktā ir atsauce uz atbrīvojumu no iekšējās MREL situācijā, kad meitasuzņēmums un tā mātes starpniekuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā dalībvalstī, bet noregulējuma vienība var veikt un var neveikt uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī.

Attiecībā uz iespēju meitasuzņēmumam iekšējo MREL pilnīgi vai daļēji izpildīt ar nodrošinātām garantijām (45.f panta 5. punkts) noteikumā ir skaidri izklāstīta situācija, kad pastāv tiešas īpašumtiesības starp meitasuzņēmumu un noregulējuma vienību vienā un tajā pašā dalībvalstī, taču tajā nav tādā pašā veidā atrunāta situācija, kad meitasuzņēmums un tā mātes starpniekuzņēmums atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Tomēr nodrošinātu garantiju izmantošanai, lai izpildītu iekšējo MREL, vajadzētu būt iespējamai arī pēdējā minētajā gadījumā. Ja atbrīvojumu var izmantot starp meitasuzņēmumu un tā mātes starpniekuzņēmumu vienā un tajā pašā dalībvalstī, tad nodrošinātai garantijai līdzīgi vajadzētu būt pieejamai, lai to izmantotu līdzīgos apstākļos, jo īpaši tāpēc, ka tas meitasuzņēmumam, kas saņem attiecīgos resursus, nodrošinātu lielāku aizsardzību nekā pilnīgs atbrīvojums no MREL piemērošanas.

50.   Jautājums (45.f pants)

Novērtējot kritēriju, lai piešķirtu atbrīvojumu no iekšējo MREL piemērošanas, kā minēts BAND 45.f panta 3. panta b) apakšpunktā un 4. punkta b) apakšpunktā, vai lai izmantotu nodrošinātas garantijas atbilstoši 45.f panta 5. punktam, kāds ir MREL mērķrādītājs, attiecībā pret kuru jānovērtē atbilstība MREL palielinājuma posmā, kas ilgs līdz 2024. gadam? Vai atbilstība būtu jānovērtē attiecībā pret 2024. gada galīgo MREL mērķrādītāju vai 2022. gada starpposma mērķrādītāju?

Vai pārejas laikposmā, ko var noteikt, noregulējuma iestādei ir atļauts izpildīt iekšējās MREL ar garantijām, ja ir izpildīti visi citi nosacījumi (kas nav atbilstība ārējās MREL mērķrādītājam)?

Atbilde

Novērtējot, vai noregulējuma vienība vai mātesuzņēmums izpilda MREL, kas noteikta 45.e pantā un 45. panta 1. punktā, kā paredzēts attiecīgi 45.f panta 3. un 4. punkta b) apakšpunktā, būtu jāņem vērā 45.m pantā paredzētie pārejas laikposmi.

Tāpēc pirms 2024. gada atbilstība 45.f panta 3. punkta b) apakšpunktam un 4. punkta b) apakšpunktam būtu jānovērtē attiecībā pret saistošo starpposma mērķrādītāju, kas noteikts 45.m panta 1. punkta otrajā daļā.

Tas nozīmē, ka atbrīvojumu no iekšējās MREL piemērošanas var piešķirt meitasuzņēmumam, kas nav noregulējuma vienība, ja brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par atbrīvojuma piešķiršanu, noregulējuma vienība vai tās mātesuzņēmums konsolidēti izpilda starpposma prasību un visus citus nosacījumus, kas paredzēti 45.f panta 3. vai 4. punktā.

Tas pats attiecas uz atbilstību 45.f panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, kad tiek novērtēta iespēja atļaut daļu iekšējās MREL vai visu MREL izpildīt ar nodrošinātām garantijām saskaņā ar 45.f panta 5. punkta pirmo daļu.

51.   Jautājums (45.f pants)

BAND 45.f panta 3. un 4. punktā ir uzskaitīti vairāki nosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu atbrīvot no 45.f panta piemērošanas. Tomēr no direktīvas teksta nav saprotams, vai šie nosacījumi ir izpildāmi kumulatīvi vai individuāli.

Vai 45.f panta 3. un 4. punktā uzskaitītie nosacījumi ir kumulatīvi, vai arī ir pietiekami izpildīt jebkuru no minētajos punktos uzskaitītajiem nosacījumiem, lai varētu atbrīvot no 45.f panta piemērošanas meitasuzņēmumu, kas nav noregulējuma vienība?

Atbilde

Lai nodrošinātu pietiekamu piesardzības un aizsardzības līmeni, kad tiek piešķirts atbrīvojums no iekšējās MREL izpildes vai tiek atļauts izmantot nodrošinātas garantijas, 45.f panta 3., 4. un 5. punktā norādītajiem nosacījumiem jābūt izpildītiem kumulatīvi.

52.   Jautājums (45.f pants)

Vai varat izskaidrot, kāds ir loģiskais pamatojums 45.f panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz nodrošinātu garantiju izmantošanu iekšējās MREL izpildei?

Atbilde

BAND 45.f panta 5. punkts pilnvaro meitasuzņēmuma noregulējuma vienību atļaut iekšējās MREL izpildi daļēji vai pilnīgi ar nodrošinātu garantiju, ko sniedz attiecīgā noregulējuma iestāde, ja noregulējuma vienība un meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī, ir daļa no vienas un tās pašas noregulējuma grupas un ja noregulējuma iestāde izpilda savu ārējo MREL (attiecībā uz gadījumiem, kad meitasuzņēmums un tā mātes starpniekuzņēmums veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī, lūdzam skatīt arī atbildi uz 49. jautājumu iepriekš).

BAND 45.f panta 5. punktā ir paredzēti vairāki nosacījumi, kādiem garantijām ir jāatbilst, lai nodrošinātu, ka šādas garantijas var būt efektīvas meitasuzņēmuma zaudējumu absorbēšanā un to rekapitalizācijā, kad tās aktivizē, neatkarīgi no tā, vai pašai noregulējuma vienībai attiecīgajā brīdī piemēro noregulējumu. Minētie nosacījumi paredz, ka:

—	garantijas summa ir vienāda ar tās iekšējās MREL summu, kura tiek aizstāta ar garantiju (a) apakšpunkts),

—	garantija tiek nodrošināta vismaz 50 % apmērā no garantētās summas (c) apakšpunkts),

—

garantijai piemēro gan diskrecionārus izraisītājnotikumus (t. i., tiek konstatēts, ka meitasuzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs – dzīvotnespējas brīdis), gan automātiskus izraisītājnotikumus (t. i., nespēja samaksāt parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā), atkarībā no tā, kurš no šiem apstākļiem iestājas agrāk (b) apakšpunkts);

—

tiek pieņemts tikai finanšu nodrošinājums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (15), t. i., līgumi par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā vai līgumi par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā (ieķīlāšanu). Tādējādi tiek nodrošināta uzlabota aizsardzība nodrošinājuma turētājam, jo saskaņā ar minētās direktīvas nosacījumiem šāds nodrošinājums ir izpildāms pat tad, ja noregulējuma vienība ir maksātnespējīga vai tiek pakļauta noregulējumam (c) punkts),

—	nodrošinājumam ir augsta kvalitāte (tas nav apgrūtināts, tam nepiemēro diskontus) (d un e) apakšpunkts),

—	nodrošinājuma faktiskais termiņš atbilst tādam pašam termiņa nosacījumam kā atbilstīgās saistības (f) apakšpunkts), un

—	nedrīkst būt šķēršļi nodrošinājuma pārvešanai, t. sk. gadījumos, kad attiecībā uz noregulējuma vienību veic noregulējuma darbību (g) apakšpunkts).

53.   Jautājums (45.f un 45.g pants)

Vai ir pareizi uzskatīt, ka jēdziens “tūlītēju”, kas lietots 45.f panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā un 45.g panta f) punktā, attiecas ne tikai uz pašu kapitāla pārvešanu, bet arī uz noregulējuma vienības veikto saistību atmaksu meitasuzņēmumam?

Atbilde

Nosacījums atbrīvojuma piešķiršanai attiecībā uz iekšējo MREL, kas minēts 45.f panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā un 45.g panta f) punktā, nodrošina, ka nepastāv un nav paredzami nekādi (praktiski vai juridiski) šķēršļi, kas varētu kavēt noregulējuma vienības vai mātes starpniekuzņēmuma tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu un saistību tūlītēju atmaksāšanu meitasuzņēmumam.

e)    MREL noteikšanas procedūra

54.   Jautājums (45.h pants)

BAND 45.h panta 1. punktā ir noteikts, ka noregulējuma vienības noregulējuma iestādei, grupas līmeņa noregulējuma iestādei, ja tā atšķiras no noregulējuma vienības noregulējuma iestādes, un noregulējuma iestādēm, kas ir individuāli atbildīgas par noregulējuma grupas meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas 45.f pantā minētā prasība, jādara viss savu pilnvaru robežās, lai panāktu kopīgu lēmumu. Vai attiecībā uz pārrobežu grupām būtu atbilstoši iekļaut transponējošos dalībvalsts tiesību aktos noteikumu, kas ļauj valsts noregulējuma iestādei sadarboties ar visām attiecīgajām iestādēm?

Atbilde

BAND 88. panta 5. punkta otrajā daļā jau ir paredzēts, ka dalībniekiem, kas piedalās noregulējuma kolēģijā, ir cieši jāsadarbojas. Šis pienākums attiecas uz visiem uzdevumiem, kas uzskaitīti 88. panta 1. punktā, arī uz MREL noteikšanu (minētā noteikuma i) apakšpunkts).

Tāpēc noteikums, kas ļautu valstu noregulējuma iestādēm sadarboties ar citām attiecīgajām iestādēm, nebūtu pretrunā esošajiem BAND noteikumiem.

55.   Jautājums (45.h pants)

BAND 45.h panta 2. punktā ir atsauce uz KPR 12. pantu. Tomēr ar grozījumiem, kas ieviesti KPR ar Regulu (ES) 2019/876, minētais 12. pants tika svītrots.

Vai varat apstiprināt, ka BAND 45.h panta 2. punktā vajadzētu būt atsaucei uz KPR 12.a pantu?

Atbilde

Atsauce uz KPR 12. pantu BAND 45.h panta 2. punktā būtu jālasa kā atsauce uz KPR 12.a pantu.

56.   Jautājums (45.h pants)

BAND 45.h panta 4. un 5. punkts attiecas uz noregulējuma iestāžu lēmumiem gadījumā, ja pastāv domstarpības attiecīgi par konsolidētās noregulējuma grupas MREL (ārējo MREL) un noregulējuma grupas vienību individuālo MREL (iekšējo MREL).

Vai 45.h panta 6. punkts ir piemērojams, ja nav kopīga vienlaicīgi pieņemta lēmuma par iepriekš minētajām prasībām?

Atbilde

BAND 45.h panta 6. punkts attiecas uz situāciju, kad starp noregulējuma iestādēm pastāv domstarpības gan par konsolidētās noregulējuma grupas prasības līmeni, gan par to meitasuzņēmumu prasībām, kas nav noregulējuma iestādes. Šādā gadījumā meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pieņems lēmumu individuālajā MREL līmenī attiecībā uz meitasuzņēmumiem atbilstoši 5. punktam (t. i., pienācīgi ņemot vērā noregulējuma vienības noregulējuma iestādes viedokļus). Arī noregulējuma vienības noregulējuma iestāde pieņems lēmumu par konsolidēto grupas prasību atbilstoši 4. punktā paredzētajiem soļiem.

f)    Pārejas un pēcnoregulējuma pasākumi

57.   Jautājums (45.m pants)

Saskaņā ar 45.m panta 8. punktu noregulējuma iestādes var vēlāk pārskatīt pārejas laikposmu vai plānotos MREL mērķrādītājus. Vai šis noteikums attiecas tikai uz plānotajiem MREL mērķrādītājiem atbilstoši 45.m panta 6. punktam, vai arī sākotnēji nolemto pārejas laikposmu, kas noteikts saskaņā ar 45.m panta 1. punktu, vēlāk var pārskatīt?

Atbilde

Noregulējuma iestādes var pārskatīt sākotnēji nolemto pārejas laikposmu atbilstoši 45.m panta 1. punktam, nevis tikai plānoto MREL, kas paziņota saskaņā ar 45.m panta 6. punktu.

Atsauce uz frāzi “ievērojot 1. punktu” 45.m panta 8. punkta sākumā tika iekļauta, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde, pārskatot pārejas laikposmu, ievēro minētajā noteikumā paredzētos noteikumus un kritērijus.

58.   Jautājums (45.m pants)

Vai starpposma mērķrādītāja līmeni, kas noteikts saskaņā ar 45.m panta 1. punkta otro daļu, var pagarināt, ja noregulējuma iestādes nosaka pārejas laikposmu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, atbilstoši minētā noteikuma trešajai daļai?

Atbilde

Starpposma mērķrādītāja līmenis, kas paredzēts 45.m panta 1. punkta otrajā daļā, vienībām ir jāsasniedz līdz 2022. gada 1. janvārim, un noregulējuma iestāde to nevar pagarināt. BAND 45.m panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā iespēja noteikt pārejas laikposmu, kas beidzas pēc 2024. gada 1. janvāra, attiecas tikai uz galīgo MREL.

Tomēr būtu jāņem vērā, ka starpposma mērķrādītājam parasti ir jānodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineārs palielinājums līdz MREL izpildei. Tāpēc pārejas laikposma pagarināšana galīgajai MREL līdz laikam, kas ir pēc 2024. gada 1. janvāra, ietekmē starpposma mērķi, kas jānosaka noregulējuma iestādēm, jo starpposma mērķrādītājs rezultātā ir zemāks nekā tas, kurš tiktu noteikts, ja pārejas laikposms beigtos 2024. gada 1. janvārī.

59.   Jautājums (45.m pants)

Saskaņā ar BAND 45.m panta 1. punkta otro daļu “[a]r starpposma mērķrādītāju līmeņiem parasti nodrošina pašu kapitāla un atbilstīgo saistību lineāru palielinājumu līdz prasības izpildei”.

Vai apstiprināt, ka minētajā noteikumā jēdziens “prasība” attiecas ne tikai uz vispārējo kvantitatīvo prasību, bet arī uz subordināciju?

Atbilde

Saskaņā ar 45.m panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu starpposma mērķrādītāju līmeņi, kas jānosaka noregulējuma iestādei, attiecas uz prasībām, kuras noteiktas 45.e vai 45.f pantā (ārējā vai iekšējā MREL), un uz prasībām, kas izriet no 45.b panta 4., 5. vai attiecīgi 7. punkta (subordinācija) piemērošanas.

Noteikums, kas paredz, ka noregulējuma iestādēm ir jānodrošina lineārs palielinājums, attiecas uz visiem starpposma mērķrādītāju līmeņiem, kas jānosaka noregulējuma iestādei. Tāpēc starpposma mērķrādītāja līmenim, kas saistīts ar MREL vispārējo kalibrāciju, būtu jānodrošina lineārs palielinājums līdz noregulējuma iestādes noteiktās galīgās iekšējās vai ārējās MREL izpildei. Līdzīgi attiecībā uz subordināciju subordinētais starpposma mērķrādītājs būtu jānosaka, ņemot vērā noregulējuma iestādes noteikto galīgo subordinācijas mērķrādītāju. Tāpat jāņem vērā arī TLAC minimuma prasība, kā arī 45.c panta 5. vai 6. punktā noteikto to prasību minimālais līmenis, kuras jāizpilda līdz 2022. gada 1. janvārim, jo starpposma mērķrādītāja līmenis nevar būt noteikts tādas summas apmērā, kas ir mazāka par minētajām minimālajām prasībām (starpposma mērķrādītāja līmeni var noteikt tādas summas apmērā, kas ir lielāka nekā minētās minimālās prasības, pamatojoties uz lineārā palielinājumam noteikumu).

H.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR IEKŠĒJĀS REKAPITALIZĀCIJAS ATZĪŠANU LĪGUMOS

60.   Jautājums (55. pants)

BAND 55. panta 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka saistībās, kas nav izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas un ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, jābūt iekļautai līgumiskai klauzulai, kas paredz – darījuma partneris atzīst, ka šīm saistībām var piemērot ES noregulējuma iestāžu norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka minētās pilnvaras viņam būs saistošas.

Turklāt 55. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzētas noregulējuma iestādes pilnvaras piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības izpildes tām vienībām, kuru MREL ir vienādas ar zaudējumu absorbcijas summu, ar nosacījumu, ka attiecīgās saistības netiek ieskaitītas MREL prasību izpildes nolūkos.

Vai noregulējuma iestādes rīcības brīvība, kas noteikta 55. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāpiemēro individuāli katrā gadījumā vai vispārīgi visām vienībām, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem?

Atbilde

Novērtējums, kas minēts 55. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāveic katrā gadījumā individuāli. Minētais noteikums paredz noregulējuma iestādēm rīcības brīvību piemērot atbrīvojumu (“var nolemt”) vienībām, kas ietilpst noteikumā minētajā attiecīgajā kategorijā.

Turklāt atbrīvojumu var piešķirt tikai tad, ja iestāde var izpildīt savu MREL ar atlikušajām saistībām. Šis elements ir jāpārbauda pirms atbrīvojuma piešķiršanas, un šādu pārbaudi, šķiet, ir iespējams veikt tikai katrā individuālā gadījumā.

61.   Jautājums (55. pants)

Vai datums, kas minēts 55. panta 1. punkta d) apakšpunktā, attiecas uz Direktīvu (ES) 2019/879 vai uz BAND I?

Atbilde

BAND 55. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz BAND I, kurā jau bija ietverts 55. pants, jo tajā ir atsauce uz šo pantu saturošās BAND sadaļas transponēšanu, nevis uz paša panta transponēšanu. Jaunais 55. pants, kas ieviests ar Direktīvu (ES) 2019/879, aizstāj iepriekšējo 55. pantu ar jaunu šā noteikuma versiju, bet tas neaizstāj visu sadaļu, kurā ir ietverts 55. pants.

62.   Jautājums (55. pants)

Kā būtu jāsaprot jēdziens “kategorija” 55. panta 2. punkta piektajā daļā? Vai tas attiecas uz saistību prioritāti maksātnespējas procedūrā vai uz attiecīgo finanšu instrumenta veidu?

Un vai atsauces uz “kategoriju” 45.b panta 5. punktā būtu jālasa kā tādas, kam ir tāda pati nozīme kā 55. panta 2. punktā?

Atbilde

Vārds “kategorija” 55. panta 2. punkta piektajā daļā attiecas uz saistību prioritāti maksātnespējas procedūrā. Šāda interpretācija ir saskaņā ar šā vārda nozīmi un lietojumu citos BAND noteikumos (piemēram, 34. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kurā ir atsauce uz NCWO principu). Šā iemesla dēļ atsauce uz “kategoriju” 45.b panta 5. punktā būtu attiecīgi jālasa kā tāda.

63.   Jautājums (55. pants)

BAND 55. panta 2. punkta piektajā daļā ir paredzēts, ka gadījumā, ja noregulējuma iestāde saistībā ar noregulējamības novērtējumu vai jebkurā citā laikā konstatē, ka saistību kategorijā to saistību apjoms, kam piemēro atbrīvojumu neiespējamības dēļ, kopā ar saistībām, kuras ir izslēgtas vai kuras, visticamāk, tiks izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu, pārsniedz 10 % no minētās kategorijas apjoma, tai ir nekavējoties jānovērtē šā fakta ietekme uz attiecīgās vienības noregulējamību, Tomēr minētajā noteikumā nav atsauces uz saistībām, attiecībā uz kurām iestāde neiekļauj līgumisku klauzulu (t. i., pārkāpjot pienākumu, kas noteikts 55. panta 1. punktā), kad tā novērtē, vai ir pārsniegts 10 % slieksnis.

Vai būtu pareizi transponēt BAND tā, ka netiek iekļautas saistības, attiecībā uz kurām iestāde, aprēķinot 10 % slieksni, nav iekļāvusi līgumisku klauzulu?

Atbilde

Formulējums, kas izmantots 55. panta 2. punkta piektajā daļā, attiecas tikai uz saistībām, ko noregulējuma iestāde atļauj neiekļaut līguma klauzulu neiespējamības dēļ, kopā ar saistībām, kas ir izslēgtas vai kas, visticamāk, tiks izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu. Tāpēc īpašo pienākumu novērtēt noregulējamību, pamatojoties uz minēto daļu, var transponēt ar atsauci tikai uz minētajām saistībām.

Tomēr BAND neliedz dalībvalstīm transponēt minēto noteikumu plaši un iekļaut arī saistības, attiecībā uz kurām banka līgumā neiekļauj klauzulu. Šāda pieeja būtu saskaņā ar noregulējuma un BAND mērķiem, jo tā palielinātu iestādes noregulējamības rūpīgu izvērtēšanu.

Turklāt minētajā noteikumā paredzētais pienākums neskar noregulējuma iestādes vispārējo pienākumu nodrošināt iestādes noregulējamību atbilstoši 17. pantam. Saistībā ar vispārējo noregulējamības novērtējumu noregulējuma iestādei arī būtu jāņem vērā ietekme, ko rada saistības, kuras neietver līgumisko klauzulu, jo iestāde vai vienība nav izpildījusi 55. panta 1. punktā noteikto pienākumu.

64.   Jautājums (55. pants)

Ar kādiem nosacījumiem noregulējuma iestāde var noteikt, ka tā nepiekrīt uzņēmuma novērtējumam par neiespējamību? Var rasties dažas grūtības gadījumā, ja ir noslēgts līgums un pēc tam noregulējuma iestāde konstatē, ka būtu jāiekļauj līgumiska klauzula, kā minēts 55. panta 1. punktā.

Turklāt, ja vienība nonāk pie secinājuma, ka līgumiskās klauzulas iekļaušana ir neiespējama, un par šo novērtējumu informē noregulējuma iestādi atbilstoši 55. panta 2. punkta pirmajai daļai, kurā brīdī minētā vienība var noslēgt attiecīgo līgumu?

Atbilde

Kritēriji neiespējamības novērtēšanai tiks paredzēti deleģētā regulā, kurā būs izklāstīti regulatīvie tehniskie standarti, kurus izstrādā EBI, atbilstoši 55. panta 6. punktā paredzētajam pilnvarojumam.

Attiecībā uz to, kurā brīdī var noslēgt līgumu, – iestāde nevar noslēgt līgumu pirms paziņošanas noregulējuma iestādei. Tomēr tā var noslēgt līgumu, negaidot noregulējuma iestādes atbildi par neiespējamības nosacījuma esību, jo 55. panta 2. punkta otrā daļa paredz, ka pienākums iekļaut klauzulu tiek apturēts no brīža, kad tiek saņemts paziņojums no iestādes.

65.   Jautājums (55. pants)

Kā būtu jāsaprot frāze “saprātīgā termiņā” 55. panta 2. punktā?

Proti, vai minētā noteikuma pirmajā daļā atsauce uz “saprātīgu termiņu” attiecas uz vienību (kam jāsniedz noregulējuma iestādes prasītā informācija minētajā termiņā) vai uz noregulējuma iestādi (kam jāpieprasa informācija minētajā termiņā)?

Atbilde

“Saprātīgs termiņš” attiecas uz termiņu, kurā noregulējuma iestādei ir jāpieprasa nepieciešamā informācija (55. panta 2. punkta pirmajā daļā), un uz klauzulas iekļaušanu (tā paša punkta trešajā daļā).

BAND 55. panta 2. punkta pirmā daļa atļauj rīcības brīvību valsts līmenī noteikt saprātīgu termiņu, kurā noregulējuma iestādei jāpieprasa nepieciešamā informācija no vienības. Jebkurā gadījumā ir ieteicams, lai šāds termiņš tiktu noteikts saskaņoti ar termiņu, kas paredzēts 55. panta 2. punkta trešajā daļā attiecībā uz prasību par klauzulas iekļaušanu. Šis elements tiks noteikts deleģētā regulā, pamatojoties uz regulatīvu tehnisku standartu, ko izstrādā EBI atbilstoši 55. panta 6. punktā paredzētajam pilnvarojumam.

66.   Jautājums (55. un 59. pants)

BAND 55. panta 2. punkta piektajā daļā ir atsauce uz 73. pantu, “īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras”. BAND 73. pants nosaka aizsardzības pasākumus akcionāriem “daļējas pārvešanas” un “iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas” gadījumā.

Vai tas būtu jāinterpretē tādējādi, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti 73. pantā, ir piemērojami arī tad, kad veic atbilstīgo saistību norakstīšanu un konvertēšanu “neatkarīgi no noregulējuma”, kā noteikts 59. panta 1. punkta a) un 1.a) apakšpunktā?

Atbilde

BAND 73. pants attiecas tikai uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, kas ir viens no norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru iespējamajiem lietojumiem, un to īsteno “attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām”.

Tomēr 73. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktais princips, kas attiecas uz NCWO principa piemērošanu, ir piemērojams arī tad, kad norakstīšanu vai konvertāciju veic neatkarīgi no noregulējuma atbilstoši 59. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Proti, 59. panta 1. punkta trešā daļa paredz, ka “[p]ēc tam, kad ir īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus un atbilstīgās saistības neatkarīgi no noregulējuma darbības, notiek 74. pantā paredzētā vērtēšana un tiek piemērots 75. pants”. Gan 74., gan 75. pants nozīmē, ka ir piemērojams NCWO princips.

I.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR KAPITĀLA INSTRUMENTU UN ATBILSTĪGO SAISTĪBU NORAKSTĪŠANU VAI KONVERTĀCIJU

67.   Jautājums (59. pants)

Kādi ir “ārkārtas apstākļ[i]”, kas minēti 59. panta 1.b punktā un kas pieļauj atkāpi no noregulējuma plāna?

Atbilde

BAND 54. apsvērumā un 87. panta j) punktā ir precizēts, ka, veicot noregulējuma darbību, noregulējuma iestādēm būtu jāņem noregulējuma plānos paredzētie pasākumi, ja vien tās, pamatojoties uz konkrētās lietas apstākļiem, nenovērtē, ka noregulējuma mērķi tiktu efektīvāk sasniegti, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānā. “[Ā]rkārtas apstākļ[i]”, kas minēti 59. panta 1.b punktā, tādējādi būtu jāinterpretē, ņemot vērā 54. apsvērumu un 87. panta j) punktu. Tas attiecas gan uz gadījumu, kad pasākumi jāveic tikai attiecībā uz meitasuzņēmumu, gan uz gadījumu, kad ir vajadzīga grupas noregulējuma shēma, kā precizēts 91. panta 6. punkta a) apakšpunktā.

68.   Jautājums (59. pants)

Ar BAND 59. pantā ieviestajiem grozījumiem atbilstīgās saistības, kas atbilst BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu, kurš attiecas uz saistību atlikušo termiņu, kā noteikts KPR 72.c panta 1. punktā, var norakstīt vai konvertēt arī tad, kad tiek zaudēta dzīvotspēja.

Vai pilnvaras norakstīt vai konvertēt šos instrumentus ir piemērojamas tikai situācijās, kad noregulējuma vienības emitents meitasuzņēmums ir daļa no tās pašas noregulējuma grupas, pie kuras pieder attiecīgā noregulējuma vienība? Vai varbūt minētās pilnvaras var piemērot arī situācijās, kad pats meitasuzņēmums ir noregulējuma vienība un tādējādi nepieder pie tās pašas noregulējuma grupas, pie kuras pieder mātesuzņēmums, un kad meitasuzņēmums, kam nepiemēro iekšējo MREL, tur instrumentus, kas atbilst prasībām attiecībā uz iekšējo MREL?

Atbilde

Pilnvaras norakstīt vai konvertēt atbilstīgās saistības, kad tiek zaudēta dzīvotspēja, kā minēts BAND 59. panta 1.a) punktā, ir pieejamas tikai attiecībā uz vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības.

Tas ir saprotams no paša BAND 59. panta 1.a) punkta, kas nosaka, ka jābūt izpildītiem 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, izņemot nosacījumu, kas attiecas uz saistību atlikušo termiņu. BAND 45.f pants attiecas tikai uz vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības.

Patiešām, BAND 45.f panta 2. punkta ievada teikumā ir precizēts, ka pantā ietvertie noteikumi ir piemērojami attiecībā uz BAND 45.f panta 1. punktā minētajām vienībām. Pēdējā minētajā noteikumā ir noteikta iekšējās MREL piemērošanas joma un ir precizēts, ka iekšējā MREL nav attiecināma uz noregulējuma vienībām.

Tāpēc to meitasuzņēmumu atbilstīgās saistības, kuri ir noregulējuma vienības, var norakstīt vai konvertēt noregulējumā tikai, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, nevis kad tiek zaudēta dzīvotspēja.

J.   JAUTĀJUMI, KAS SAISTĪTI AR NOREGULĒJUMA ATLIKŠANAS PILNVARU LĪGUMISKU ATZĪŠANU

69.   Jautājums (71.a pants)

Ar 71.a panta 2. punktu dalībvalstīm ir paredzēta iespēja pieprasīt, lai Savienības mātesuzņēmumi nodrošina, ka to trešo valstu meitasuzņēmumi noteiktos finanšu līgumos iekļauj līgumiskus nosacījumus, lai izslēgtu varbūtību, ka noregulējuma pilnvaru īstenošana veido pamatu minēto līgumu izbeigšanai vai citiem izpildes pasākumiem. Šī prasība var būt piemērojama attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības (vai kas būtu ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja to galvenais birojs atrastos attiecīgajā dalībvalstī) vai finanšu iestādes.

Vai šīs iespējas īstenošanā dalībvalstis var izvēlēties piemērot 71.a panta 2. punkta pirmajā daļā noteikto prasību tikai vienai vai divām no uzskaitītajām kategorijām (piemēram, tikai trešo valstu meitasuzņēmumiem, kas ir kredītiestādes)?

Atbilde

BAND 71.a panta 2. punktu var transponēt, pieprasot tajā minētās klauzulas iekļaušanu tikai dažām no vienību kategorijām, kas uzskaitītas otrās daļas a)–c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā citiem BAND noteikumiem.

K.   JAUTĀJUMI SAISTĪBĀ AR CITIEM BAND NOTEIKUMIEM

70.   Jautājums (33. pants)

Vai atsaucei 33. panta 4. punktā uz panta 2. punktu nevajadzētu būt atsaucei uz 3. punktu? BAND 33. panta 2. punktā ir ietverts noteikums, ka noregulējuma darbība attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētajām vienībām būtu jāveic tikai tad, ja ir izpildīti 32. panta 1. punktā paredzētie noteikumi, bet 4. punktā paredzētais ir izņēmums no šā noteikuma.

Atbilde

Atsauce uz frāzi “[i]evērojot (..) 3. punktu” 33. panta 4. punktā nozīmē, ka attiecīgā gadījumā 33. panta 4. punkta piemērošanas kontekstā jābūt izpildītiem 33. panta 3. punkta nosacījumiem.

Konkrētāk, ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi ir starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības tiešā vai netiešā turējumā un ir izpildīti 33. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, vienība, kas minēta noteikuma a) nosacījumā, būtu jāuzskata par finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis par jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību. Tādējādi frāze “[i]evērojot (..) 3. punktu” ir nepieciešams precizējums, jo uz abu veidu pārvaldītājsabiedrībām attiecas 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts.

71.   Jautājums (36. pants)

Vai 36. panta 11. punkta a) apakšpunktā frāze “kapitāla instrument[i]” nebūtu jāaizstāj ar “kapitāla instrumenti un atbilstīgās saistības”?

Atbilde

BAND 36. panta 11. punkta a) apakšpunktā atsauce uz “atbilstīg[ajām] saistīb[ām]” nav vajadzīga, jo minētais noteikums atsaucas uz vērtības palielināšanas prasījumu iespēju tikai pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas, nevis pēc norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas atbilstoši 59. pantam.

Jebkurā gadījumā pēc galīgā vērtējuma to instrumentu vērtības palielināšana, kuri norakstīti saskaņā ar 59.–62. pantu, tik un tā ir iespējama saskaņā ar 46. panta 3. punktu un 60. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

72.   Jautājums (47. pants)

BAND 47. pantā ir paredzēti noteikumi par režīmu, ko piemēro akcionāriem iekšējās rekapitalizācijas vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas gadījumā. Tomēr ar Direktīvu (ES) 2018/879 norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 59. pantu tika paplašinātas, aptverot arī noteiktas atbilstīgās saistības. Kāpēc šīs izmaiņas nav atspoguļotas 47. pantā?

Atbilde

BAND 47. pants attiecas uz “akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem” saistībā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu vai norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanu atbilstoši 59. pantam.

Ar Direktīvu (ES) 2018/879 norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru piemērošanas joma tika paplašināta, lai aptvertu arī noteiktu atbilstīgo saistību turētājus. Tomēr, tā kā šos turētājus nevar uzskatīt par “akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem”, pamatojoties uz 2. panta 1. punkta 61. un 62. apakšpunktā sniegtajām definīcijām, nav vajadzības pielāgot 47. panta darbības jomu.

Līdzīgi arī attiecīgo kapitāla instrumentu turētājus (kas jau ietverti BAND I 59. panta darbības jomā) neietekmē 47. panta noteikumi, jo arī viņi nav “akcionāri un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji”, pamatojoties uz iepriekš minētajām definīcijām.

Attiecībā uz atsauci 47. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā uz akcionāru vērtības samazināšanu, konvertējot attiecīgos kapitāla instrumentus atbilstoši 59. panta 2. punktā minētajam pilnvarojumam, – arī tā būtu jālasa kā tāda, kas ietver atbilstīgo saistību konvertāciju saskaņā ar 59. pantu. Faktiski 60. panta 1. punktā par attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību norakstīšanas un konvertācijas secību, konkrētāk tā a) apakšpunktā, ir atsauce uz vajadzību veikt vienu vai abas 47. panta 1. punktā minētās darbības, kad tiek samazinātas CET1 pozīcijas, pirms tiek ietekmēti citi instrumentu veidi.

73.   Jautājums (108. pants)

BAND 108. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka “attiecīgajos līguma dokumentos un attiecīgajā gadījumā arī prospektā saistībā ar emisiju ir skaidri norādīta zemākā prioritāte saskaņā ar šo punktu”. Vai valsts transponēšanas pasākumos, ar kuriem 108. panta 2. punkta c) apakšpunktu ievieš dalībvalsts tiesību aktos, būtu jāpieprasa, lai emitenti savā dokumentācijā atsaucas uz konkrēto valsts transponēšanas pasākumu vai uz BAND 108. panta 2. punktu?

Atbilde

Līgumiskā atsauce uz saistības zemāko prioritāti, kā prasīts 108. panta 2. punkta c) apakšpunktā, būtu jāizdara ar atsauci uz valsts pasākumiem, ar kuriem 108. panta 2. punktu transponē parāda instrumentu emitenta dalībvalstī. Tomēr papildu atsauce līgumiskajā klauzulā uz BAND 108. panta 2. punktu nebūs tai pretrunā.

74.   Jautājums (vispārīgs)

Vai jēdziens “vienība”, ja to nelieto kopā ar jēdzienu “iestāde” (t. i., frāzē “1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības”), ietver iestādes, kas minētas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, papildus vienībām, kuras minētas minētā noteikuma c)–d) apakšpunktā?

Turklāt vai 16.a panta 1. punktā jēdziens “vienība” attiecas uz iestādi vai finanšu pārvaldītājsabiedrību, kam ir konsolidēti jāizpilda prudenciālās prasības?

Atbilde

Jēdziena “vienība” konkrētā nozīme ir atkarīga no noteikumiem, kuros tas tiek lietots, un no tā, kam piemēro pamatā esošos pienākumus, kuri paredzēti konkrētajos noteikumos vai noteikumos, kas tajos minēti. Būtu jāņem vērā BAND darbības joma, kas noteikta 1. panta 1. punktā. Šis jēdziens var attiekties uz visām 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām vienībām vai to daļu, t. sk. a) apakšpunktā minētajām iestādēm.

BAND 16.a panta gadījumā atsauce uz vārdu “vienība” ir jāsaprot kā tāda, kas ietver visas 1. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās vienības, kurām jāizpilda CBR un MREL atbilstoši 45. pantam, neatkarīgi no tā, vai tas notiek individuāli vai konsolidēti (t. i., ārējā un iekšējā MREL).

L.   JAUTĀJUMI PAR VNMR

75.   Jautājums (VNMR 3. pants)

“Noregulējuma vienība[s]” definīcija VNMR 3. panta 1. punkta 24.a apakšpunktā atsaucas tikai uz VNV, nevis uz valstu noregulējuma iestādēm. Šī definīcija ir lietota vairākos VNMR pantos (piemēram, 12.k., 16., 21. un 27. pantā). Vai VNMR noteikumus, kuros ietverta frāze “noregulējuma vienība”, var piemērot noregulējuma vienībām un grupām, kas minētas 7. panta 3. punktā un kas nav VNV tiešā kompetencē?

Atbilde

VNMR 2. panta 24.a punkts (noteikums, kas atspoguļo BAND 2. panta 83.a punktu) nepilnvaro VNV noteikt vienību kā noregulējuma vienību. Tās drīzāk ir sekas attiecīgajam noregulējuma plānam, kas paredz noregulējuma darbību attiecībā uz konkrēto vienību.

VNMR 9. panta 1. punkts nosaka, ka valstu noregulējuma iestādēm ir jāizstrādā un jāpieņem noregulējuma plāni vienībām, kas minētas VNMR 7. panta 3. punktā, saskaņā ar VNMR 8. panta 5.–13. punktu. Pienākums noregulējuma plānā paredzēt noregulējuma darbības, ko var piemērot maksātnespējas gadījumā, ir paredzēts VNMR 8. panta 6. punktā. Turklāt prasība attiecībā uz katru grupu noteikt noregulējuma vienības un noregulējuma grupas ir paredzēta VNMR 8. panta 10. punktā.

76.   Jautājums (VNMR 10.a pants)

Saskaņā ar VNMR 10.a panta 1. punktu, ja vienība ir situācijā, kurā tā atbilst CBR, bet neatbilst savai ārējai vai iekšējai MREL, kas aprēķināta, pamatojoties uz TREA, VNV ir pilnvaras aizliegt vienībai sadalīt summu, kura pārsniedz M-MSS. Vai VNV pilnvaras atbilstoši minētajam noteikumam attiecas uz visām vienībām, kam piemēro VNMR, vai tikai uz vienībām, par kurām VNV ir tieši atbildīga saskaņā ar VNMR 7. panta 2. punktu, 4. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu?

Turklāt kā VNV būtu jāpiemēro pilnvaras, kas noteiktas VNMR 10.a pantā? Proti, vai valstu noregulējuma iestādēm minētajā gadījumā būtu jāīsteno arī VNV norādījumi saskaņā ar VNMR 29. pantu?

Atbilde

Saskaņā ar uzdevumu sadalījumu, kas noteikts VNMR 7. pantā, VNV var īstenot tikai pilnvaras, kuras ar VNMR 10.a pantu piešķirtas tās tiešā kompetencē esošām vienībām (t. i., vienībām un grupām, kas minētas VNMR 7. panta 2. punktā, un vienībām un grupām, kuras minētas VNMR 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai). Attiecībā uz pārējām vienībām, kas minētas 7. panta 3. punktā, pilnvaras ierobežot sadali būtu jāīsteno attiecīgajai valsts noregulējuma iestādei.

VNMR 10.a pantā nav skaidri noteikts, kam būtu jāadresē VNV lēmums aizliegt tādas peļņas sadali, kas pārsniedz M-MSS. Tomēr šis lēmums ir cieši saistīts ar MREL piemērošanu, ņemot vērā, ka pilnvaras, kas minētas VNMR 10.a pantā, ir viens no pasākumiem, ar kuru starpniecību būtu jāvēršas pret MREL pārkāpumu atbilstoši VNMR 12.j panta 1. punkta b) apakšpunktam. Tas ir arī cieši saistīts ar būtisku noregulējamības šķēršļu novēršanu, ņemot vērā, ka VNMR 10. panta 9. punkta otrajā daļā situācija, kurā iestāde izpilda CBR kopā ar tās pašu kapitāla prasībām, bet ne CBR vienlaicīgi ar MREL, ir noteikta kā tāda, kas var izraisīt būtisku šķērsli noregulējamībai. Abos gadījumos VNV lēmumi tiek adresēti valstu noregulējuma iestādēm, kam tie ir jāīsteno saskaņā ar VNMR 29. pantu – skatīt VNMR 12. panta 5. punktu un 10. panta 10.–12. punktu.

Pēc analoģijas ar minētajiem noteikumiem un ņemot vērā VNV un valstu noregulējuma iestāžu mijiedarbības loģisko pamatu, VNMR 10.a pants būtu jāinterpretē tādā nozīmē, ka tajā paredzētie VNV lēmumi ir adresējami attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm, kam tie būtu jāīsteno saskaņā ar VNMR 29. pantu.

77.   Jautājums (VNMR 10.a pants)

Ja vienība ir situācijā, kurā tā neizpilda CBR apvienojumā ar tās MREL, VNV ir pilnvaras aizliegt vienībai sadalīt summu, kas pārsniedz M-MSS, pamatojoties uz VNMR 10.a pantu, īstenojot jebkuru no tajā minētajām darbībām.

Tomēr VNMR 10.a pants atsaucas uz tikai uz VNV, bet ne uz valstu noregulējuma iestādēm. Turklāt VNMR 10.a pants nav uzskaitīts VNMR 7. panta 3. punkta trešajā daļā. Vai valstu noregulējuma iestādes var īstenot rīcību, pamatojoties uz VNMR 10.a pantu, saistībā ar vienībām un grupām, kas minētas VNMR 7. panta 3. punktā?

Atbilde

Ņemot vērā uzdevumu sadalījumu, kas noteikts VNMR 7. pantā, VNV var īstenot VNMR 10.a pantā piešķirtās pilnvaras tikai pār tās tiešā kompetencē esošām vienībām (t. i., vienībām un grupām, kuras minētas VNMR 7. panta 2. punktā, un vienībām un grupām, kas minētas VNMR 7. panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā, ja ir izpildīti nosacījumi minēto punktu piemērošanai) (skatīt arī atbildi uz 80. jautājumu). Neraugoties uz to, ka VNMR 10.a pants nav iekļauts noteikumu uzskaitījumā VNMR 7. panta 3. punkta ceturtajā daļā, valstu noregulējuma iestādes tik un tā ir pilnvarotas piemērot pilnvaras aizliegt konkrētas peļņas sadali, ievērojot BAND 16.a panta transponēšanu valsts vietējos tiesību aktos.

Lai gan VNMR 10.a pants nav iekļauts noteikumu uzskaitījumā VNMR 7. panta 3. punkta ceturtajā daļā, būtu jāņem vērā, ka atsauces uz šo pantu ir iekļautas citos noteikumos, kas ir skaidri piemērojami valstu noregulējuma iestādēm atbilstoši 7. panta 3. punktam:

—	VNMR 10. panta 9. punkta otrās daļas i) apakšpunktā ir izklāstīti apstākļi, kas VNMR 10.a panta 1. punktā ir aprakstīti kā situācija, kura var radīt būtisku šķērsli noregulējamībai,

—	VNMR 12.j panta 1. punkta b) apakšpunktā ir uzskaitītas pilnvaras, kas minētas VNMR 10.a pantā kā viens no pasākumiem, kuri izmantojami, lai vērstos pret MREL pārkāpumu.

78.   Jautājums (VNMR 12.k pants)

Saskaņā ar VNMR 12.k panta 1. punktu VNV attiecībā uz VNMR 12.f vai 12.g pantā noteiktajām prasībām vai attiecīgā gadījumā prasībām, kas izriet no VNMR 12.c panta 4., 5. vai 7. punkta piemērošanas, ir jānosaka starpposma mērķrādītāji, kas VNMR 12. panta 1. un 3. punktā minētajām vienībām jāizpilda 2022. gada 1. janvārī.

Vai šis noteikums būtu jāinterpretē kā tāds, kas nosaka, ka VNV ir jānosaka starpposma mērķrādītāji arī vienībām, kuras minētas VNMR 7. panta 3. punktā un attiecībā uz kurām valstu noregulējuma iestādes nosaka MREL (t. i., vienībām, kas minētas VNMR 12. panta 3. punktā)?

Atbilde

Attiecībā uz vienībām, kas minētas VNMR 12. panta 3. punktā, starpposma mērķrādītāji, kas minēti VNMR 12.k panta 1. punkta otrajā daļā, valsts noregulējuma iestādei būtu jānosaka, ņemot vērā VNMR 7. panta 3. punktā noteikto uzdevumu sadalījumu.

79.   Jautājums (VNMR 18. pants)

Atbilstoši VNMR 18. panta 1.a punktam VNV ir pilnvaras pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, ja minētā noregulējuma grupa kopumā atbilst nosacījumiem, kas paredzēti VNMR 18. panta 1. punkta pirmajā daļā.

Tomēr VNMR 18. panta 1.a punkts atsaucas uz tikai uz VNV, bet ne uz valsts noregulējuma iestādi. Turklāt VNMR 18. panta 1.a punkts nav uzskaitīts VNMR 7. panta 3. punkta ceturtajā daļā. Vai valstu noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, pamatojoties uz VNMR, pieņemt noregulējuma shēmu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā?

Atbilde

VNMR 7. panta 3. punkta ceturtajā daļā nav ietverta atsauce uz VNMR 18. panta 1.a punktu saistībā ar noregulējuma darbības piemērošanu attiecībā uz centrālo iestādi un visām tai pastāvīgi radniecīgajām kredītiestādēm, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā.

Tomēr valstu noregulējuma iestādes tik un tā ir pilnvarotas veikt noregulējuma darbību atbilstoši nosacījumiem, kas minēti VNMR 18. panta 1.a punktā, jo saskaņā ar VNMR 7. panta 3. punkta e) apakšpunktu valstu noregulējuma iestādēm ir jāpieņem noregulējuma lēmumi un jāpiemēro noregulējuma instrumenti saskaņā ar attiecīgajām procedūrām un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz vienībām un grupām, kuras ir to tiešā kompetencē. VNMR 18. panta 1.a punktu var uzskatīt par VNMR 18. panta 1. punktā izklāstīto nosacījumu specifisku izpausmi.

Turklāt būtu piemērojams arī valsts noteikums, ar ko transponē BAND 32.a pantu, jo tas nebūtu pretrunā VNMR.

80.   Jautājums (BAND 33. pants)

Kāpēc BAND 33. panta 3. punkts nav atspoguļots VNMR, un kādas sekas no tā varētu izrietēt?

Atbilde

Šis gadījums jau tika aplūkots VNMR I un BAND I kontekstā.

Saskaņā ar BAND 33. panta 3. punktu, ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas iestādes ir starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības tiešā vai netiešā turējumā, noregulējuma darbības grupas noregulējuma nolūkos ir jāveic attiecībā uz starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrību, nevis jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību. Minētais pants tika grozīts ar Direktīvu (ES) 2019/879, bet tikai, lai piebilstu, ka noregulējuma plānošanas posmā starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrība ir jāidentificē kā noregulējuma vienība.

Jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības ir ietvertas BAND darbības jomā, ievērojot atsauci uz tām 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tomēr VNMR 2. pantā nav atsauces uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, un tas nozīmē, ka tās neietilpst VNMR darbības jomā. Tādējādi nebija vajadzības BAND 33. panta 3. punktu atspoguļot VNMR. Būtu jāņem vērā, ka līdzīgi arī BAND 17. panta 5. punkta k) apakšpunkts, kas ļauj noregulējuma iestādēm pieprasīt, lai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības izveidotu atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību nolūkā pārvarēt vai novērst būtiskus šķēršļus noregulējamībai, nebija atspoguļots VNMR 10. panta 11. punktā.

81.   Jautājums (45.b pants)

Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz 34. jautājumu Komisijas 2020. gada 29. septembra paziņojumā, vai varat precizēt, kā būtu jāsaprot frāze “vienīb[as], uz kurām attiecas VNMR”?

Turklāt, ja dalībvalstis īsteno BAND 45.b panta 8. punkta pēdējā daļā paredzēto iespēju, nosakot procentuālo dalu, kas pārsniedz 30 %, vai attiecīgā procentuālā daļa attieksies uz VNMR 7. panta 3. punktā minētajām vienībām, kuras ir valstu noregulējuma iestāžu tiešā kompetencē?

Atbilde

Vienības, uz kurām attiecas VNMR, ir vienības, kas minētas VNMR 2. pantā. Lai novērtētu, vai uz vienībām attiecas VNMR, uzdevumu sadalījumam starp VNV un valstu noregulējuma iestādēm, kas noteikts VNMR 7. pantā, nav būtiskas nozīmes.

Ja iesaistītā dalībvalsts īsteno BAND 45.b panta 8. punkta ceturtajā daļā paredzēto iespēju un palielina procentuālo daļu līdz vairāk nekā 30 %, šāds palielinājums būtu attiecināms tikai uz vienībām, uz kurām neattiecas VNMR darbības joma, kā noteikts VNMR 2. pantā. Iemesls tam ir fakts, ka VNMR ir attiecināma uz visām vienībām, kas ietilpst tās darbības jomā, neatkarīgi no uzdevumu sadalījuma starp VNV un valstu noregulējuma iestādēm. Kad valsts noregulējuma iestāde izpilda savus uzdevumus attiecībā uz vienību, kas minēta VNMR 7. panta 3. punktā, tai jāpiemēro VNMR noteikumi, izmantojot pilnvaras, kuras piešķirtas, pamatojoties uz valsts tiesību normām, ar kurām transponē BAND. Tas ir skaidri saprotams no VNMR 7. panta, konkrētāk tā pirmās daļas d) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta ceturtās daļas.

Patiesi, VNMR nolūks papildus centralizētu noregulējuma pilnvaru piešķiršanai VNV bija arī pielāgot BAND noteikumus un principus VNM specifikai un nodrošināt, ka VNV un valstu noregulējuma iestādes, kad tās pieņem lēmumus saskaņā ar VNMR, piemēro vienus un tos pašus materiālos noteikumus. Šī pieeja ir izklāstīta VNMR 18., 21. un 23. apsvērumā un jo īpaši 28. apsvērumā, kura pēdējais teikums nosaka, ka “[n]oteiktos apstākļos valstu noregulējuma iestādēm savi uzdevumi būtu jāveic, pamatojoties uz šo regulu un saskaņā ar to, vienlaikus īstenojot pilnvaras, kas tām uzticētas ar dalībvalstu tiesību aktiem, tām transponējot Direktīvu 2014/59/ES, un saskaņā ar tiem, tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā šai regulai”. Šī pieeja izriet arī no VNMR 1. panta pirmās daļas, kas paredz, ka ar VNMR “tiek izveidoti vienoti noteikumi un vienota procedūra [to] vienību noregulējumam”, uz kurām attiecas VNMR.

Tāpēc, ja VNMR un valsts tiesību normas, ar kurām transponē BAND, atšķiras, VNMR ir jābūt noteicošai attiecībā uz vienībām, kas ietilpst tās darbības jomā, kā noteikts VNMR 2. pantā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (OV L 150, 7.6.2019., 253. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(11)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).

(12)  Pamatnostādnes par noteiktiem FITD II piemērotības prasību aspektiem, 2018. gada 6. novembris, ESMA35-43-1163.

(13)  Komisijas Paziņojums par dažu pārskatītā banku noregulējuma režīma tiesību normu interpretāciju, atbildot uz dalībvalstu iestāžu jautājumiem (OV C 321, 29.9.2020., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Paziņojums par dažu pārskatītā banku noregulējuma režīma tiesību normu interpretāciju, atbildot uz dalībvalstu iestāžu jautājumiem (OV C 321, 29.9.2020., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).