52020AE1188

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52020AE1188 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52020AE1188

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”” (COM(2020) 67 final)

EESC 2020/01188

OV C 364, 28.10.2020, p. 101–107 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

28.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 364/101

(COM(2020) 67 final)

(2020/C 364/14)

Ziņotājs:	Ulrich SAMM
Līdzziņotājs:	Jakob Krištof POČIVAVŠEK

Atzinuma pieprasījums	Komisija, 9.3.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	25.6.2020.
Pieņemts plenārsesijā	16.7.2020.
Plenārsesija Nr.	553
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	216/1/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) jau ir atzinīgi novērtējusi Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstību. Komiteja ir gandarīta, ka šo virzību stiprina jaunu iniciatīvu kopums dažādās jomās.

1.2.

EESK atbalsta Eiropas virzību uz digitalizāciju, kurā tiek izmantotas ekonomikas iespējas un tiek aizsargāti mūsu dati, garantējot privātumu un pašnoteikšanos. Visas Komisijas iniciatīvas, kuru centrā ir indivīds, ir vērtējamas atzinīgi.

1.3.

EESK ir pārliecināta, ka Eiropa ir uz pareizā ceļa, tomēr stāsts vēl ne tuvu nav beidzies. Digitalizācija notiek ļoti strauji, un Eiropas tiesību aktiem ir jāiet ar to kopsolī. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāts un mērķtiecīgs tiesiskais regulējums, kā arī tiesiski saistoši ētikas noteikumi un skaidri noteikumi par atbildību. EESK ir pārliecināta, ka šāda dinamiska attīstība nosaka nepieciešamību pēc elastīgiem un pielāgojamiem procesiem, kuros ir vajadzīgs pastāvīgs dialogs starp iesaistītajām personām; jo īpaši, būtu jānodrošina, lai darba ņēmēji varētu paust savu viedokli. EESK kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāve ir gatava uzņemties savu lomu šajā procesā.

1.4.

Ir svarīgi veikt ieguldījumus pareizi izvēlētās nākotnes tehnoloģijās, veicināt apmācību un radīt iedzīvotāju uzticēšanos, mudinot viņus aktīvi piedalīties pārveidē. Digitālajai pārejai ir jābūt taisnīgai, ilgtspējīgai un sociāli pieņemamai.

1.5.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka mums ir jāizveido patiess Eiropas vienotais datu tirgus – tāda Eiropas datu telpa, kuras pamatā būtu Eiropas noteikumi un vērtības. EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu attiecībā uz jaunu ES rūpniecības stratēģiju, kas ietvers pasākumus, kuru mērķis būs atvieglot pāreju uz digitalizētāku, tīrāku, apritei piemērotu un globālā mērogā konkurētspējīgu ES rūpniecību ar ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Tā ietvers arī MVU stratēģiju.

1.6.

1.7.

Sagatavotība digitālai dzīvei ir atkarīga no izglītības un apmācības, kas sniedz digitālās prasmes. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas uzmanības centrā ir digitālās kompetences un prasmes, bet aicina Komisiju labāk nošķirt tehniskās un sociālās kompetences, lai gan svarīgas ir abas. Ir jākāpina ieguldījums un jānodrošina līdzekļi sociāli neaizsargātu grupu locekļu digitālajai apmācībai.

1.8.

Eiropas digitālā nākotne, kuras pamatā ir uz indivīdu vērsta pieeja, būs veiksmīga tikai tad, ja cilvēki varēs tai uzticēties. EESK atzīmē, ka Komisija ir paredzējusi skaidri nošķirt augsta riska lietotnes, kas būtu jāregulē ļoti stingri, un zema riska lietotnes, attiecībā uz kurām varētu paļauties uz pašregulāciju un tirgus mehānismiem. EESK šo vispārējo pieeju vērtē atzinīgi, bet arī uzsver, ka ir nepieciešama detalizēta un pilnīga dažādo lietotņu analīze.

1.9.

Arī runājot par problēmām, kas saistītas ar darba ņēmējiem paredzētām tiešsaistes platformām, EESK atzinīgi vērtē pieeju, kuras centrā ir indivīds. Viens no šīs pieejas būtiskiem aspektiem ir uzlabots tiesiskais regulējums, kam jānovērš nestabili darba apstākļi un jāgarantē darba ņēmēju tiesības tiešsaistē, tostarp koplīgumu slēgšana.

1.10.

EESK skatījumā digitālo publisko pakalpojumu attīstība digitālās nākotnes vajadzībām vēl nav nosegta – īpaši tāpēc, ka pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumi varētu stiprināt (digitālo) vienoto tirgu un uzlabot publisko regulējumu un koordināciju.

1.11.

1.12.

Nepieciešamība mainīt ieradumus tāpēc, ka valstu valdības īsteno pasākumus Covid-19 izplatīšanās mazināšanai, varētu atstāt ilgstošas sekas uz patēriņa praksi un uz darba attiecībām ilgtermiņā. Veidojot ar to saistīto jauno politiku, ir jāņem vērā šo pārmaiņu pozitīvās un negatīvās sekas. Digitālā pārveide būtu jāuzrauga, izmantojot visaptverošu un ES finansētu, uz nodarbinātību orientētu pētniecības iniciatīvu, kas vērsta uz “digitalizāciju pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai”. EESK ir pārliecināta, ka ilgtermiņā digitalizācija būs sekmīga tikai tad, ja “Rūpniecības 4.0” sistēmas tiks veidotas efektīvi un ievērojot darba ņēmēju intereses (1).

2. Ievads un paziņojuma kopsavilkums

2.1.

Šis paziņojums ir ietvardokuments, kurā jaunā Komisija apraksta vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir Eiropas digitālās nākotnes veidošana. Eiropai ir jāvada taisnīga pārkārtošanās, kas vērsta uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli, tāpēc zaļajai un digitālajai pārveidei ir jāiet roku rokā tā, lai digitālās tehnoloģijas atbalstītu zaļo kursu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2.2.

Tāpēc Komisija ir izsludinājusi iniciatīvu kopumu. Šīs daudzveidīgās iniciatīvas, kas paredzētas šogad un nākamajos gados, ir iedalītas trijos galvenajos pīlāros.

Tehnoloģija, kas darbojas cilvēku labā

—	Baltā grāmata par mākslīgo intelektu (COM(2020) 65 final / sk. INT/894),

—	Kvantu tehnoloģiju, blokķēdes un superdatošanas stratēģija,

—	5G un 6G rīcības plāns (prezentēts kā COM(2020) 50 final / sk. TEN/704),

—	Digitālās izglītības rīcības plāns un atjaunināta Prasmju programma,

—	Iniciatīva platformā nodarbinātu darbinieku darba apstākļu uzlabošanai,

—	Standarti drošām un bezrobežu publiskā sektora datu plūsmām un pakalpojumiem.

Taisnīga un konkurētspējīga ekonomika

—	Eiropas datu stratēģija (prezentēta kā COM(2020) 66 final / sk. TEN/708),

—	ES konkurences noteikumu atbilstības pārskatīšana,

—	Rūpniecības stratēģijas pakete,

—	Paziņojums par 21. gadsimtam piemērotiem uzņēmējdarbības nodokļiem,

—	Jauna Patērētāju tiesību aizsardzības programma.

Atvērta, demokrātiska un ilgtspējīga sabiedrība

—	Jauni un pārskatīti noteikumi, kas padziļinātu digitālo pakalpojumu iekšējo tirgu,

—	eIDAS regulas pārskatīšana,

—	Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plāns,

—	Eiropas demokrātijas rīcības plāns,

—	Eiropas kiberdrošības stratēģija,

—	Iniciatīva izstrādāt ļoti precīzu Zemes digitālo modeli,

—	Elektroierīču aprites iniciatīva,

—	E-veselības pacienta karšu popularizēšana.

2.3.

Lai apliecinātu Eiropas kā globālas dalībnieces intereses, ir izsludināta arī globāla digitālās sadarbības un standartizācijas stratēģija.

3. Eiropas ceļš – digitalizācijas centrā izvirzīt cilvēku

3.1.

Digitalizācija paver mums ļoti daudz jaunu iespēju līdz šim nepieredzētā veidā izdarīt izvēli par labāku dzīvi. Tomēr, palielinoties digitalizācijas ietekmei un pieaugot mūsu starpsavienotībai, palielinās risks saskarties ar ļaunprātīgu kiberdarbību, manipulāciju un tehnoloģijām, kas apdraud mūsu autonomiju.

3.2.

Tāpēc EESK atbalsta uz Eiropas vērtībām balstītu Eiropas virzību uz digitalizāciju, kurā tiek izmantotas ekonomikas iespējas un tiek aizsargāti mūsu dati, garantējot privātumu un pašnoteikšanos. Visas Komisijas iniciatīvas, kuru centrā ir indivīds, ir vērtējamas atzinīgi.

3.3.

Arī runājot par problēmām, kas saistītas ar strādājošiem paredzētām tiešsaistes platformām, EESK atzinīgi vērtē arī pieeju, kuras centrā ir indivīds. Viens no šīs pieejas būtiskiem aspektiem ir uzlabots satvars, kam jānovērš nedroši darba apstākļi un jāgarantē strādājošo tiesības tiešsaistē. EESK uzsver, ka darbu platformās nodrošina gan pašnodarbinātas personas, gan darba ņēmēji. Pašnodarbinātām personām ir B2B vai B2C attiecības. Eiropas līmenī izstrādātajiem rīcības kodeksiem un tirdzniecības noteikumiem par B2B attiecībām būtu jānodrošina godīga konkurence starp visu lielumu uzņēmumiem un jānovērš fiktīva pašnodarbinātība.

3.4.

EESK uzsver arī zaļā kursa īstenošanai izmantojamos digitālos risinājumus, īpaši saistībā ar aprites ekonomiku. Enerģijas patēriņš, IKT izejmateriāli un IKT iekārtu reciklējamība ir to jautājumu vidū, kuri ir jārisina vienlaikus.

3.5.

Eiropa ir uz pareizā ceļa, tomēr nezināmo vēl ir daudz. Vispārīgā datu aizsardzības regula un MI ētikas pamatnostādnes, piemēram, bija būtisks solis. Tomēr digitalizācija notiek ļoti strauji, un Eiropas likumdošanai ir jāturas līdzi šim tempam. Tāpēc ir nepieciešams pārdomāts un mērķtiecīgs tiesiskais regulējums, kā arī tiesiski saistoši ētikas noteikumi un skaidri noteikumi par atbildību. EESK ir pārliecināta, ka šai dinamiskajai attīstībai ir vajadzīgi elastīgi un pielāgojami procesi, kas prasa pastāvīgu dialogu starp iesaistītajām pusēm. EESK kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāve ir gatava uzņemties savu lomu šajā procesā.

3.6.

EESK uzskata, ka trūkst skaidra uzsvara uz nepieciešamību pēc ilgtspējīgām demokrātiskām struktūrām, kas vērstas uz spēju veidošanu un uzticēšanās radīšanu darba attiecībās. EESK ir pārliecināta, ka būtiskas pārmaiņas uzņēmumos, izmantojot digitalizāciju, var būt sekmīgas tikai tad, ja starp uzņēmumu vadību un darba ņēmēju pārstāvjiem pastāv savstarpēja uzticēšanās. Tomēr populistisku kustību pieaugums 21. gadsimtā sarežģī tradicionālo, uz sociālo aizstāvību balstīto, uzticēšanās veidošanas formu, izmantošanu. Tādēļ ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai atbalstītu sociālo dialogu ES līmenī. Tas attiecas uz sociālo regulējumu uzņēmumā, tā ekonomisko sniegumu un demokrātisko pārmaiņu stiprināšanu kopumā.

4. Taisnīga un konkurētspējīga ekonomika

4.1.

Dati ir kļuvuši par vienu no mūsu ekonomikas būtiskākajiem elementiem. EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka mums ir jāizveido patiess Eiropas vienotais datu tirgus – tāda Eiropas datu telpa, kuras pamatā būtu Eiropas noteikumi un vērtības. EESK atzinīgi vērtē jauno ES rūpniecības stratēģiju, kas ietvers pasākumus, kuru mērķis būs atvieglot pāreju uz digitalizētāku, tīrāku, apritei piemērotu un globālā mērogā konkurētspējīgu ES rūpniecību. Tā ietvers arī MVU stratēģiju.

4.2.

EESK arī ir pārliecināta: lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, noteikumi, ko piemēro bezsaistē, – sākot ar konkurences un vienotā tirgus noteikumiem, patērētāju aizsardzību un beidzot ar intelektuālo īpašumu, nodokļiem un darba ņēmēju tiesībām, – būtu jāpiemēro arī tiešsaistē.

4.3.

EESK uzskata, ka būtisks investīciju palielinājums (ES dalībvalstīs) kopā ar spēcīgu Eiropas pētniecības un inovācijas programmu būs nepieciešams, lai saglabātu pasaules līmeni augstas veiktspējas datošanā, un ka industriāla pieeja nākamās paaudzes neliela enerģijas patēriņa mikroshēmu izstrādē Eiropā mazinās ES atkarību no importa.

4.4.

EESK ir dziļi pārliecināta, ka inovācija un ieguldījumi, īpaši publiskie ieguldījumi, arī var palīdzēt mazināt reģionālās attīstības atšķirības, ja vien piekļuve digitālajai infrastruktūrai un līdz ar to arī digitālajam tirgum ir pieejama arī attālos reģionos. Tas ir conditio sine qua non, ja mums patiešām ir svarīgi, lai digitālajā pārejā neviens netiktu atstāts novārtā.

4.5.

EESK uzsver, ka Eiropas tehnoloģiskā suverenitāte nebūtu jādefinē opozīcijā citiem, un tai nevajadzētu būt vērstai pret globālas sadarbības pozitīvo ietekmi. Tomēr ir pienācīgi jāņem vērā arī Eiropas iedzīvotāju un Eiropas sociālā modeļa vajadzības, par atskaites punktu ņemot Eiropas Komisijas pasākumus ES sociālo tiesību pīlāra stiprināšanai. Eiropas vērtību (datu aizsardzība, privātums, sociālā aizsardzība, ilgtspēja) piemērošana varētu kļūt par konkurences priekšrocību, ja palielinātos sabiedrības un uzņēmumu informētība par to, ar kādām metodēm datus izmanto trešās puses (ASV) un kāds ir digitālo sistēmu uzraudzības potenciāls (Ķīna).

4.6.

Komisija ir pareizi norādījusi, ka mums ir jārūpējas, lai dažu tiešsaistes platformu sistēmiskā loma un to iegūtā tirgus vara neapdraudētu mūsu tirgu taisnīgumu un atvērtību. Šajā nolūkā un ar mērķi veicināt tiešsaistes platformu attīstību Eiropas Savienībā, ES līmeņa noteikumiem būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un piekļuve digitālās inovācijas galvenajiem virzītājspēkiem (2) (jo īpaši datiem) un patērētāju izmantoto produktu ekosistēmai.

4.7.

Komisija norāda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt taisnīgumu digitālajā ekonomikā. To panākt ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpēc EESK atbalsta ieceri izstrādāt papildu noteikumus, lai nodrošinātu sāncensību, taisnīgumu un inovāciju un iespēju ienākt tirgū, kā arī sabiedrības intereses, kuras ir plašākas par konkurenci vai ekonomiskiem apsvērumiem. EESK skatījumā to spēcīgi ietekmēs digitālās ekonomikas nodokļi. Liela nozīme būs starptautiskajiem un Eiropas risinājumiem digitālās sfēras nodokļu jomā. Eiropai būtu jātiecas panākt, lai tie būtu taisnīgi un netiktu pieļauta sadrumstalotība un vienpusēji pasākumi.

4.8.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, kas vērsta uz darba apstākļu uzlabošanu platformās nodarbinātajiem, jo īpaši koncentrējoties uz prasmēm un izglītību; tomēr vienlaikus būs jārisina arī tādi jautājumi kā nodarbinātības statuss, pārstāvība un platformās nodarbināto sociālās aizsardzības palielināšana, kā arī strīdu izšķiršana un tiesību piemērošana. Jo īpaši tas attiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem. Pēc Padomes nākamās prezidentvalsts Vācijas pieprasījuma EESK izstrādās izpētes atzinumu par tematu “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība platformu ekonomikā”.

4.9.

EESK skatījumā Komisijas paziņojumā digitālo publisko pakalpojumu attīstība digitālās nākotnes vajadzībām vēl nav nosegta – īpaši tāpēc, ka pārrobežu e-pārvaldības pakalpojumi varētu stiprināt (digitālo) vienoto tirgu un uzlabot publisko regulējumu un koordināciju.

5. Izglītība un sagatavotība digitālajai dzīvei

5.1.

Sagatavotība digitālai dzīvei ir atkarīga no izglītības un apmācības, kas sniedz digitālās prasmes. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisijas uzmanības centrā ir digitālās kompetences un prasmes, bet aicina Komisiju labāk nošķirt tehniskās un sociālās kompetences, lai gan svarīgas ir abas. Lai radītu “darbspēju”, nevis tikai pielāgotu “nodarbināmību”, ir vajadzīgi pasākumi mūžizglītības turpmākam atbalstam.

5.2.

Tehniskās prasmes (dažādu līmeņu programmēšana) nākotnē būs prasība lielākajai daļai profesionāļu. Tas ir izaicinājums dalībvalstu izglītības sistēmām un profesionālās apmācības organizācijām. Profesionāļiem ir jābūt sagatavotiem strādāt ar jauniem instrumentiem un viņiem ir jāpārzina to īpašības, limiti un riski, jo viņiem būs jāuzņemas atbildība. Tomēr pamata tehniskās prasmes būs jāapgūst pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, lai varētu saprast un izmantot digitālās tehnoloģijas un instrumentus un strādāt ar tiem produktīvā, iekļaujošā un drošā veidā. Pamata tehniskās prasmes ir nepieciešamas visu vecumu, bet īpaši vecāku cilvēku atbalstam, jo tad viņi varēs izprast un droši izmantot digitālās tehnoloģijas un instrumentus.

5.3.

Sociālās prasmes neprasa nekādas īpašas tehniskās zināšanas, bet tās ir jāsāk mācīt pēc iespējas agrāk. Sociālās prasmes dod iespēju bērniem, patērētājiem un pilsoņiem izprast digitālo sistēmu kontekstu un tās izmantot visoptimālākajā veidā. Tās palīdz apzināt iespējamo manipulācijas vai noziegumu risku un izvērtēt lielo saņemtās informācijas daudzumu. EESK atgādina, ka vispārējā izglītība joprojām vislabāk sagatavo turpmākajām pārmaiņām.

5.4.

Lai strādātu ar mākslīgo intelektu un to izmantotu, ir nepieciešamas īpašas prasmes, zināšanas un informētība. Šajā nolūkā EESK vēlas izmantot Somijas pieredzi saistībā ar ierosmi apmācīt pēc iespējas vairāk cilvēku mākslīgā intelekta jomā, izmantojot tiešsaistes kursus.

5.5.

Kā EESK jau iepriekš ir uzsvērusi, digitālajā laikmetā, kad pārmaiņas notiek ļoti strauji, nepietiek tikai ar palīdzību indivīdam iegūt minimālo prasmju kopumu – ir ļoti svarīgi panākt, lai Prasmju garantija kļūtu par garantētu ceļu, kas cilvēkiem dod iespēju turpināt tiekties uz visaugstāko iespējamo prasmju līmeni un viņus mudina to darīt (3).

5.6.

EESK atgādina par sociālo partneru lomu godīgā un taisnīgā pārejā. Ir svarīgi, lai šī stratēģija palīdzētu laikus paredzēt vajadzīgās prasmes un tādējādi veicinātu savlaicīgu un atbilstošu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu. No šāda viedokļa sociālo partneru loma un viņu iesaiste ir tikpat svarīga kā tad, kad norisinās sarunas par jauno tehnoloģiju ieviešanu.

6. Paļāvība un atbildība – uzticēšanās digitālai dzīvei

6.1.

Eiropas digitālā nākotne, kuras pamatā ir uz indivīdu vērsta pieeja, būs veiksmīga tikai tad, ja cilvēki varēs tai uzticēties. EESK aicina nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātumu, drošību un datu pārvaldību un, visbeidzot, mākslīgā intelekta algoritmu pārredzamību, kas palīdzētu palielināt uzticēšanos.

6.2.

EESK atzīmē, ka Komisija ir paredzējusi skaidri nošķirt augsta riska lietotnes, kas būtu jāregulē ļoti stingri, un zema riska lietotnes, attiecībā uz kurām varētu paļauties uz pašregulāciju un tirgus mehānismiem. EESK šādu vispārējo pieeju vērtē atzinīgi, bet arī uzsver, ka patlaban un turpmākai attīstībai ir nepieciešama dažādu lietotņu detalizēta un pilnīga analīze, un šaubu gadījumā lietotni vajadzētu uzskatīt par augsta riska lietotni. EESK jo īpaši atbalsta lēmumu klasificēt kā augsta riska lietotnes tās, kuras ietekmē darba ņēmēju un darba meklētāju tiesības, un ierosina aizsargāt šo lēmumu, lai stiprinātu darba ņēmēju digitālās tiesības.

6.3.

EESK jau ir aicinājusi izstrādāt standarta testēšanas procedūras, ar kurām novērtēt digitālo sistēmu funkcionalitāti un iespēju robežas (piemēram, aizspriedumus, objektivitātes trūkumu, diskrimināciju, izturētspēju, noturību utt.). Atkarībā no riska līmeņa šādus testus varētu īstenot izstrādātāji un uzņēmumi paši vai izmantojot neatkarīgu iestāžu testēšanas procedūras. EESK atzinīgi vērtē Komisijas ideju izveidot brīvprātīgu marķēšanas sistēmu, kas būtu līdzīga tai, ko EESK agrāk bija piedāvājusi saistībā ar Eiropas uzticama mākslīgā intelekta sertifikātu.

6.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas ieceri uzsākt plašas debates par izņēmumiem, kuru gadījumā varētu tikt atļauta sejas atpazīšana attālinātas biometriskas identifikācijas nolūkā. Regulējumā būtu arī jāaizliedz nesamērīga uzraudzība darbavietā un diskriminācija, kas balstīta uz neobjektīviem algoritmiem.

6.5.

EESK uzsver, ka tikai ar uzticēšanos nepietiek; visbūtiskākā ir kritiska domāšana, kas balstīta uz vispārējo izglītību. Īpaši svarīgi tas ir, saskaroties ar dezinformāciju, jo tā apdraud mūsu demokrātiju.

6.6.

EESK uzsver, ka uzticēšanās ietver arī darba ņēmēju tiesību tikt informētiem un uzklausītiem ievērošanu. ES līgumos garantētās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu, kas paredzētas darbavietā notiekošu pārmaiņu gadījumā, “darbiniekus” pārveido par “pilsoņiem darbā”.

6.7.

EESK uzsver, ka ES tiesību akti ir ļoti svarīgi to patērētāju un darbinieku aizsardzībai, kuriem nav profesionālu digitālo prasmju.

7. Covid-19 krīzes ietekme uz digitālo pārveidi

7.1.

Covid-19 pandēmijas nesen izraisītā krīze, kas vēl nav beigusies, ir īsts sabiedrības pārbaudījums digitālo tehnoloģiju izmantojuma ziņā – tā ir atklājusi daudzas jaunas problēmas. Nepieciešamība sazināties, mācīties un strādāt attālināti ir parādījusi, ka daudzi cilvēki nav pienācīgi sagatavoti efektīvai mūsdienīgu digitālo tehnoloģiju izmantošanai un arī to, ka digitālā infrastruktūra nevar nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vai iekļaujošu līdzdalību ar digitālo tehnoloģiju palīdzību. Digitālie tīkli nav sagatavoti tam, lai būtu piemēroti paaugstinātajai slodzei. Būs jāveic pietiekamas investīcijas, lai ātrdarbīga un efektīva komunikācija būtu pieejama ne tikai komerciālos nolūkos, bet arī privātajā dzīvē un arī attālākajos apgabalos.

7.2.

Īpaša uzmanība būs jāpievērš mazaizsargātām grupām. Bez piemērotiem komunikācijas līdzekļiem ir atstāti vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nav pietiekamu prasmju, pieredzes vai pat ierīču interneta platformu izmantošanai. Tāpēc ir kļuvis grūtāk uzturēt sociālos kontaktus starp ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, un sociālie un citi publiskie pakalpojumi viņiem vairs nav pieejami vai arī tiem ir grūtāk piekļūt. Šī problēma ir jārisina aktīvāk, un ir jānodrošina līdzekļi sociāli neaizsargātu grupu locekļu apmācībai.

7.3.

Turklāt karantīna un dalībvalstu robežu pagaidu slēgšana ir parādījusi, ka pastāv arī citas sekas un nepilnības, kas saistītas ar pašreizējo stāvokli digitālajā vienotajā tirgū un kas skar pārrobežu darba ņēmējus un tāldarbu. Covid-19 krīzes ietekmē ir būtiski palielinājusies e-komercija un bezskaidras naudas maksājumi un vienlaikus ir paplašinājusies negodīga un krāpnieciska prakse. Nepieciešamība mainīt ieradumus tāpēc, ka valstu valdības īsteno pasākumus Covid-19 izplatīšanās mazināšanai, varētu atstāt ilgstošas sekas uz patēriņa praksi un uz darba attiecībām ilgtermiņā. Veidojot ar to saistīto jauno politiku, ir jāņem vērā šo pārmaiņu pozitīvās un negatīvās sekas.

7.4.

Digitālā pasaule ir pilnībā mobilizēta, lai nodrošinātu ekspertzināšanas cīņā pret Covid-19. Ir daudz apspriests jautājums par digitālās izsekošanas lietotnēm (kontaktu izsekošanu), lai informētu cilvēkus par to, ka viņi pēdējo dienu laikā ir kontaktējušies ar personu, kurai diagnosticēts Covid-19. EESK pauž nožēlu, ka attiecībā uz Eiropas iniciatīvu par šo kontaktu digitālo uzraudzību, kas pazīstama kā PEPP-PT (Privātumu saglabājoša apkārtējā izsekošana Eiropas mērogā), nav panākts konsenss, kas ļautu valstu veselības stratēģijās iekļaut standartizētas lietotnes.

Briselē, 2020. gada 16. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 190, 5.6.2019., 17. lpp.

(2) De STREEL, A., “Ieguldījums izaugsmes veicināšanā – uzlabotas tiesības Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem”, Eiropas Parlaments, Luksemburga, 2019. gads.

(3) OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try