Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai par stratēģiskā rīcības plāna akumulatoru jomā īstenošanu: stratēģiskas akumulatoru vērtībķēdes veidošana Eiropā”

(COM(2019) 176 final)

(2019/C 353/16)

Ziņotājs: Colin LUSTENHOUWER

Apspriešanās:	Eiropas Komisija, 3.6.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	189/1/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Komisijas pirmais progresa ziņojums par stratēģiskā rīcības plāna akumulatoru jomā īstenošanu atklāj, ka ir uzsākti dažādi pasākumi ar mērķi ES veidot spēcīgu akumulatoru rūpniecību.

1.2.

Lai gan ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus, EESK atbalsta Komisijas īstenotās iniciatīvas un ir paziņojusi, ka kopā ar dalībvalstīm un Eiropas ražotājiem strādās, lai novērstu Eiropas atkarību no valstīm ārpus Eiropas Savienības un īpaši no Āzijas valstīm.

1.3.

Nākamajos gados ir jādara daudz, lai sasniegtu nepieciešamo tehnoloģisko zināšanu līmeni Eiropas Savienībā, nodrošinātu izejmateriālu piegādi no trešām valstīm un Eiropas Savienības avotiem, kā arī nodrošinātu izlietoto akumulatoru drošu un tīru reciklēšanu.

1.4.

Ieguldījumi personālā ir kopīga valdību un uzņēmējdarbības kopienas atbildība.

2.   Ievads

A.

Eiropas Komisija 2018. gada maijā publicēja paziņojumu “Eiropa kustībā” (1). Tajā izklāstīta politika, ko Komisija iecerējusi, lai Eiropā veidotu ilgtspējīgu mobilitāti, kas būtu droša, satīklota un tīra.

2.1.

Minētā politika ir daļa no Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas Eiropas enerģētikas savienības politikas, kas ir visaptverošs regulējums, kurš klimata politiku ietver enerģētikas politikā, un tas ir papildināts ar mērķorientētu rūpniecības politiku Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. Šie mērķi, pirmkārt un galvenokārt, ir vērsti uz to CO2 emisiju samazināšanu, kuras rodas, ražojot enerģiju no fosilā kurināmā (2), kā arī no transporta, kas Eiropā balstīts uz tādiem transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem, automobiļiem) ar iekšdedzes motoru, kuri darbināmi ar fosilo kurināmo (benzīnu, gāzi).

2.2.

Saistībā ar paketi “Eiropa kustībā” Komisija ir sagatavojusi īpašu rīcības plānu ar mērķi izstrādāt un ražot akumulatorus. Tādēļ Komisija minētajam paziņojumam pievienoja atsevišķu pielikumu “Stratēģiskais rīcības plāns akumulatoru jomā”.

B.

Kāpēc izstrādāt īpašu rīcības plānu akumulatoru jomā?

2.3.

Akumulatori kļuvuši par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Mūsu mobilie telefoni, personālie datori un planšetdatori, sadzīves tehnika, jo īpaši elektrotransportlīdzekļi ir lietas, kuru efektīvas, drošas un, vēlams, ilgtermiņa darbības nodrošināšanā akumulatoriem ir izšķiroša nozīme. Vienlaikus akumulatoru lietošanas laiks joprojām ir (pārāk) ierobežots. Šajās ražojumu grupās Komisijas politika, kas izklāstīta rīcības plānā, galvenokārt vērsta uz elektrotransportlīdzekļiem paredzēto akumulatoru izstrādi, kā arī uz citiem aspektiem, piemēram, otrreizējo izmantošanu un reciklēšanu (3).

2.4.

Akumulatoru sistēmas ir piemērotas maza apjoma enerģijas uzglabāšanai. Šķiet, ka liela apjoma enerģijas, piemēram, atkrastes vējparkos saražotās enerģijas, uzglabāšanu akumulatori nespēj veikt. Šādu liela apjoma enerģijas uzglabāšanu var veikt, izmantojot citus enerģijas nesējus, piemēram, ūdeņraža un amonjaka enerģijas nesējus (4). Arī šajā jomā Komisija, izmantojot “Apvārsnis 2020” budžetu, atbalsta dažādas iniciatīvas, piemēram, enerģijas pārvēršanas gāzē tehnoloģijas (5). Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiskajai attīstībai attiecībā uz efektīviem un drošiem veidiem kā pieslēgties augstsprieguma elektrotīkliem (“jauda tīklam”), izmantojot enerģijas uzglabāšanu, lai samazinātu atkrastes pārveidotājstaciju ļoti augstās izmaksas. Tas varētu mazināt arī lielos tīklu zaudējumus, kas joprojām notiek, ja tiek izmantotas augstsprieguma elektroapgādes līnijas jūras gultnē vai virs tās starp atkrastes vējparkiem un kontinentālo daļu. Iespējams tas varētu radīt ilgtspējīgas atkrastes enerģijas ražošanas efektivitātes pieaugumu aptuveni 10–15 % apmērā.

2.5.

Gaidāms, ka akumulatoru cena veidos aptuveni 40–50 % no elektrotransportlīdzekļu izmaksām, bet jau tagad ir skaidrs, ka tās varētu pazemināties. Ņemot vērā elektrotransportlīdzekļu ļoti straujo attīstību (6), efektīvu, drošu un videi draudzīgu akumulatoru pieejamība atkal ir kļuvusi par aktuālu problēmu. Komisija paredz, ka Eiropas rūpniecībai varētu pavērties milzīgs tirgus, kura apgrozījums 2025. gadā varētu sasniegt 400 GWh un 250 miljardus EUR. Tas dod Eiropai iespējas ne tikai sasniegt klimata mērķus, bet arī atklāj ekonomikas un nodarbinātības perspektīvas. Komisāre Elżbieta Bieńkowska nesen izteikusies, ka mēs sagaidām akumulatoru spēcīgu ES rūpniecību, kas sniegs ieguldījumu aprites ekonomikā un videi nekaitīgā mobilitātē.

2.6.

Taču skaidrības labad jānorāda, ka Eiropa krietni atpaliek no Āzijas valstīm un uzņēmumiem attiecībā uz akumulatoru izstrādi (pētniecību un izstrādi) un ražošanu. 85 % Eiropā izmantoto akumulatoru izcelsmes vieta ir Ķīna, Japāna vai Koreja. Eiropas ražošana veido tikai 3 % no pasaules ražošanas, turklāt ASV ražošana veido apmēram 15 %. Tas nozīmē, ka būsim pilnībā atkarīgi no Āzijas ražošanas jaudas, ja vēlēsimies Eiropā pārveidot mobilitāti un pāriet no fosilā kurināmā dzinējspēka uz elektrisko dzinējspēku.

2.7.

Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka visi akumulatoru ražošanai nepieciešamie izejmateriāli: litijs, niķelis, mangāns un kobalts pašlaik Eiropā tiek iegūti nelielā daudzumā, lai gan pastāv potenciāli to krājumi. Šie Eiropas krājumi būs jāizpēta, taču pašlaik šķiet, ka ar tiem varēs nosegt tikai aptuveni 15–20 % no kopējā pieprasījuma. Nepieciešamie materiāli nāk arī no Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas, kur, kā tiek ziņots, Ķīna izveidojusi lielus kalnrūpniecības uzņēmumus, lai nodrošinātu sev netraucētu piekļuvi minētajām izejvielām (7). Turklāt Eiropas minerāli bieži vien tiek arī rafinēti un apstrādāti Ķīnā.

2.8.

Izejvielu ieguve un pārstrāde ir energoietilpīga un rada lielu daudzumu kalnrūpniecības atkritumu, kas dažos gadījumos ir bīstami.

2.9.

No otras puses, Eiropu jau skar akumulatoru pārstrādes problēma. To lielais skaits nozīmē, ka jārisina jauna un satraucoša atkritumu likvidēšanas problēma, kuras pamatā daudzējādā ziņā ir tas, ka šo akumulatoru materiālu reciklēšanas attīstība vēl ir agrīnā posmā. Pat pašreiz tiek reģenerēti tikai aptuveni 10 % akumulatoru materiālu. Tādēļ pastāv ievērojams pārstrādes/reģenerēšanas potenciāls.

3.   2019. gada progresa ziņojums

3.1.

Savā 2018. gada 17. oktobra atzinumā (8) EESK pauda atbalstu Komisijas priekšlikumiem par ilgtspējīgāku transportu un Stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā. Vienlaikus Komiteja norādīja, ka ir daudz faktoru, kas varētu kavēt plāna īstenošanu, piemēram, atkarība no trešo valstu izejvielām, alternatīvo degvielu trūkums, pārvaldības grūtības, lietotu akumulatoru pārstrāde un likvidēšana un prasmīgu darbinieku trūkums.

3.2.

Komisija 2019. gada 9. aprīlī publicēja pirmo progresa ziņojumu par 2018. gada maija Stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā. Progresa ziņojumā norādīts, ka tiek izstrādātas daudzas nozaru un reģionālās iniciatīvas. Šķiet, ka, piemēram, Eiropas Akumulatoru alianse ir platforma, kas sniedz iespēju uzņēmumiem, politikas veidotājiem un zinātniekiem koordinēt savu darbu tā, lai būtu iespējams sasniegt drosmīgo un ambiciozo mērķi ES un tās rūpniecību atkal izvirzīt strauji augošās akumulatoru tehnoloģiju nozares priekšplānā. Tika izsludināts sākotnējais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ar 114 miljonu EUR budžetu no programmas “Apvārsnis 2020”, un nākamais uzaicinājums ar 132 miljonu EUR budžetu tiks izsludināts 2020. gadā. Turklāt liela apjoma finansējumu būtu iespējams piešķirt no ES reģionālajā politikā pieejamajiem resursiem. Uzņēmumi un zinātnieki šķiet gatavi iesaistīties ar mērķi savas investīcijas papildināt ar ES finansējumu un veicināt pētniecības un izstrādes virzību.

3.3.

Kopš rīcības plāna publicēšanas ir izstrādātas vairākas iniciatīvas, taču daudzas no tām, tostarp starpreģionālās iniciatīvas, joprojām ir tikai sagatavošanas posmā. Nepilns gads pēc rīcības plāna publicēšanas ir pārāk īss laikposms, lai vērtētu. Tomēr plašā mērogā ir skaidri manāma trauksme – politikas veidotāji, zinātnieki un uzņēmēji aptver, ka ir par vēlu, pat krietni par vēlu. Likmes ir ļoti augstas – pastāv reāls risks, ka ārkārtīgi liela daļa Eiropas autobūves nozares pārcels ražošanu uz reģioniem, kas atrodas tuvu akumulatoru elementu ražošanas vienībām, galvenokārt Āzijā. No tā izriet jautājums par aptuveni 13 miljonu Eiropas darba ņēmēju darbvietām nozarē.

4.   Kurp tālāk?

4.1.

Kopš Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas pilnvaru sākuma un Eiropas Savienības enerģētikas savienības programmas pieņemšanas izveidoti vairāki pasākumi, kuri, ņemot vērā klimata politiku, ir likuši pamatus tādai rūpniecības politikai, kas pārejai uz ilgtspējīgāku sabiedrību piešķīrusi pilnīgi jaunu perspektīvu. Komisijas rūpniecības politikai, ko atbalsta dalībvalstis, ir piešķirta daudz lielāka virzīšanas un uzsākšanas loma nekā iepriekš. EESK atzinīgi vērtē Komisijas jauno pieeju un aicina dalībvalstis un Eiropas uzņēmumus turpināt nesen uzsākto virzību.

4.2.

Šāda pieeja tiek atbalstīta un, ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecība krietni atpaliek akumulatoru izstrādes un ražošanas jomā, tā ir arī nepieciešama. Tomēr rūpniecības politikā ar vadošo lomu pastāv arī pārsteidzīgas rīcības risks (pāragri izvēlēties iespējamo uzvarētāju). Neskatoties uz to, Komiteja atzinīgi vērtē jauno pieeju, kas aptver visu rūpniecības vērtībķēdi (vērtībķēžu pieeja). Rūpniecības politika, kas balstīta uz vērtībķēžu metodiku, ir arī daudz labāk piemērota “aprites domāšanai” nekā iepriekšējā rūpniecības nozaru pieeja. Ņemot to vērā, jāatzīst, ka vērtībķēdes pieejas kontekstā nepieciešama arī cita, atbilstošāka politika, kas ir, piemēram, pielāgota valsts atbalsta politikai. Tā kā akumulatoru ražošanas nozarei ir piešķirta ES rūpniecības politikas izstrādes iniciatores loma, Komisijai būs arī jāizveido elastīga un viegli izmantojama pieeja investīciju atbalstam, ko dalībvalstis piešķir uzņēmumiem minētajās ķēdēs. Elastīgi piemērojot attiecināmības kritērijus svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (IPCEI), Eiropas rūpniecībai būtu iespējams sniegt atbalstu, piesaistot būtisku publisko finansējumu. Šāda finansējuma apmērs savā ziņā varētu tuvoties tā atbalsta apmēram, ko Āzijas uzņēmumi saņem no savām valdībām. EESK atbalsta šo jauno IPCEI instrumenta piemērošanu.

4.3.

Tomēr rodas jautājums, vai Stratēģiskajā rīcības plānā ietvertā politika nav izstrādāta par vēlu un vai tā spēs izlīdzināt milzīgās atšķirības, kas mūs šķir no Āzijas valstīm un to uzņēmumiem. Jāuzdod jautājums arī par to, vai nodrošinātie finanšu resursi ir pietiekami. Atklāti jāvaicā: “Vai ar to nebūs par maz un vai nav jau nokavēts?” (9) Eiropas Revīzijas palāta paudusi bažas nesen publicētā darba dokumentā: “Tomēr pastāv risks, ka līdzšinējie pasākumi nebūs pietiekami, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus attiecībā uz tīru enerģiju.” Tomēr jānorāda, ka Komisijas lomai ir robežas, tāpat kā ir ierobežoti tās rīcībā esošie finanšu resursi. Komisijas mazliet atturīgā nostāja ir pareiza. Tās uzdevums ir rūpēties par starpniecību. Šis izaicinājums galvenokārt jāuzņemas dalībvalstīm, Eiropas uzņēmumiem un to pētniecības iestādēm. Tāpēc apsveicami ir tas, ka gan Francijas, gan Vācijas valdība 2019. gada maija sākumā nolēma paredzēt aptuveni 1 miljardu EUR savu uzņēmēju kopienu iniciatīvu atbalstam ar mērķi izveidot akumulatoru ražošanas rūpniecību. Šis ir viens no pirmajiem ļoti praktiskajiem rezultātiem, ko panākusi Komisijas izveidotā Eiropas Akumulatoru alianse, kurā sadarbojas dalībvalstis, Komisija un uzņēmumi.

4.4.

EESK uzskata, ka tik īsu laiku pēc akumulatoru rīcības programmas pieņemšanas joprojām ir par ātru pieņemt galīgus secinājumus. EESK pauž atbalstu lielajam skaitam iniciatīvu, ko uzsākušas vai izstrādājušas vairākas ieinteresētās personas. Rezultāts kļūs redzams (tam jākļūst redzamam) tuvāko gadu laikā. Tehnoloģiju attīstība Eiropā un ārpus tās ir nebeidzama. Šis dinamiskais process nozīmē to, ka akumulatoru stratēģija nav vienreizēja iniciatīva, bet tai nepieciešama ES politikā ietverta strukturāla pieeja. Tas nozīmē arī to, ka uz investīcijām ražošanas līdzekļos, kas pašreiz nepieciešami dalībvalstīm, attiecas garāks atmaksāšanas laiks (20 līdz 30 gadi nav retums).

4.5.

Rodas arī jautājums, vai ES vispār ir spējīga izveidot konkurētspējīgu akumulatoru izstrādes un ražošanas nozari, ņemot vērā to, ka nepieciešamās izejvielas ES nav pieejamas pietiekamā daudzumā. Lai gan tiek izstrādātas iniciatīvas, piemēram, litija iegūšanai (tostarp slēgtu raktuvju atkārtota atvēršana) dažās ES dalībvalstīs, šķiet, ka uzskats, ka ES šai ziņā varētu kļūt pilnībā neatkarīga, ir maldinošs. Turklāt Eiropas iedzīvotājiem ir nopietni iebildumi pret kalnrūpniecību, un vairumā gadījumu piemērojams arī NIMBY (Not In My Back Yard – tikai ne pie mums) princips. Iedzīvotāji vairāk būtu jāinformē par to, ka no sociālā un vides viedokļa apzinīga ieguves rūpniecība pozitīvi ietekmē vietējās kopienas. Skaidrs ir arī tas, ka ieinteresētība vietējā līmenī, respektīvi, vietējo iedzīvotāju iesaiste gan finansiāli, gan citādi, var palīdzēt novērst tāda stāvokļa izveidošanos, ka, pastāvot lielai pretestībai pret šādu darbību, to pat nebūtu iespējams uzsākt.

4.6.

Raugoties uz stāvokli izejmateriālu jomā, EESK uzsver, ka ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses pastiprināti darbotos pētniecības un izstrādes laukā un izstrādātu jauna veida akumulatorus, piemēram, cietvielu akumulatorus, kas būtiski samazinātu atkarību no šiem izejmateriāliem.

4.7.

Cik reāla ir iespēja (kā, šķiet, iecerējusi Komisija), ka ES parādīsies 10–20 milzīga apjoma ražotāji? Vai kapitāla tirgus ilgtermiņa investoriem ir pietiekami liela vēlme investēt nepieciešamos aptuveni 10 miljardus EUR? Lai gan Komiteja augstu vērtē rīcības programmā norādītās prioritātes, tai joprojām liek vilties tas, ka nav minēts jautājums par piekļuvi kapitālam, kas nepieciešams šādām būtiskām investīcijām. Ar banku kredītiem vien ir krietni par maz. Kapitāla tirgum, konkrēti infrastruktūras fondiem, jābūt gataviem investēt šajos projektos, izmantojot riska kapitālu (10). Tam nepieciešama ilgtermiņa politika, pietiekami ieņēmumi un spēcīgs atbalsts no valsts iestādēm. Pusēm jāpārtrauc norādīt citai uz citu; valdība var būt investīciju procesa virzītājs. Francijas un Vācijas iniciatīva norāda uz to, ka šīs valstis to apzinās. Nesen darbu uzsākusī investīciju platforma un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta projekts InnoEnergy kā virzītājs vai paātrinātājs EESK skatījumā arī varētu ļoti palīdzēt pietuvināt investorus un attīstītājus.

4.8.

Vienlaikus būs nepieciešamas mērķorientētas informācijas kampaņas ar mērķi Eiropas patērētājiem darīt zināmu, ka tādu akumulatoru iegādei, kuri ražoti Eiropā, kur tiek ievēroti cilvēku un vides drošības standarti, ir daudz priekšrocību iepretim akumulatoru iegādei no trešām valstīm, kurās šie standarti un vērtības netiek ievērotas vienlīdz stingri. Ja turpināsim rīkoties tāpat kā pašreiz, vides problēmas mēs eksportēsim arī turpmāk.

4.9.

EESK uzskata, ka nepieciešamas praktiskākas iniciatīvas, lai attīstītu materiālu reciklēšanu no veciem akumulatoriem. Tā dēvētā izejvielu ieguve pilsētvidē var sniegt būtisku ieguldījumu nepieciešamo izejvielu nodrošināšanā. Pastāv būtisks pilsētās iegūtu izejvielu reciklēšanas nākotnes potenciāls, taču ir jāuzlabo ekonomiskie stimuli, vākšanas apjoms, reģenerācijas tehnoloģijas un arī reciklēšanas apmērs. Nesenais Komisijas ziņojums par Bateriju direktīvas īstenošanu un ietekmi diemžēl pierāda, ka parasto akumulatoru savākšana vēl nav sasniegusi vēlamo līmeni. Aptuveni 57 % šādu akumulatoru netiek reciklēti. Tāpēc, kā Komisija norādījusi savā īsajā, bet ļoti efektīvajā ziņojumā, ir pareizi pielāgot 2006. gada direktīvu, jo īpaši, ņemot vērā tādu jaunu akumulatoru ienākšanu, kuri minēti rīcības plānā. Komiteja ar lielu interesi gaida priekšlikumus. Turklāt Komiteja norāda, ka pašreizējās akumulatoru pārstrādes iekārtas būs atkal jāpielāgo, ņemot vērā jaunu akumulatoru veidu lielo plūsmu tuvākajā nākotnē. Būs jāizstrādā arī jaunas tehnoloģijas reciklēšanai vai pārstrādei; EESK uzskata, ka mērķorientētai pētniecībai un izstrādei šajās konkrētajās jomās nepieciešams pilnīgs ES atbalsts, jo tas palīdzēs uzlabot dzīves apstākļus un daudzējādā ziņā samazinās atkarību no izejvielām ārpus ES.

4.10.

Komiteja gribētu redzēt arī mērķorientētu izpēti par materiālu reģenerāciju no ogļu un tērauda atkritumu kaudžu pārpalikumiem un no citu veidu iegūtiem metāliem. Nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šie avoti varētu palīdzēt apmierināt nepieciešamību pēc izejvielām. EESK atzinīgi vērtē nesen publicēto ziņojumu par kritiski svarīgo izejvielu reģenerāciju no kalnrūpniecības atkritumiem un atkritumu izgāztuvēm (11), ko sagatavojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, un aicina nodrošināt politisku atbalstu šim pētījumam un analizēt kritiski svarīgo izejvielu jautājumu, ņemot vērā, ka globālā cīņa par izejvielām kļūst aizvien nopietnāka.

4.11.

Cik lielā mērā tiesiskais regulējums veicina nepieciešamās pētniecības un izstrādes attīstību Eiropas Savienībā un rezultātā izveidoto tehnoloģiju pielietošanu? Komisija ir ieradusi apsvērt likumus un noteikumus. Galu galā tie ir Komisijai pieejamie vadības līdzekļi. Bet iespējams, ka pareizāk būtu novērot un analizēt tirgus attīstību kopā ar rūpniecības un sociālajiem partneriem un tikai tad izmantot regulatīvos instrumentus. Vispirms iniciēt, veicināt un gūt rezultātus un, tikai pēc rūpīgi veiktas analīzes, regulēt – šķiet, tā ir pareizāka politika attiecībā uz šo riskanto nozari.

4.12.

EESK aicina Komisiju arī turpmāk nodrošināt, lai uzaicinājumi uz konkursu patiešām būtu piemēroti ES uzņēmumiem, kuri bieži vien ir nelieli, lai šie vidēja lieluma ražotāji nepaliktu bez finansējuma tādēļ, ka to mazā apjoma pētniecība un izstrāde neatbilst prasībām par uzaicinājuma uz konkursu projektu apjomu. Tomēr EESK pauž atzinību Komisijai par to, ka tā veidojusi konkursus jaunā, pārdomātākā veidā, padarot tos pieejamākus ES uzņēmumiem.

4.13.

Komiteja uzskata, ka ir svarīgi ES finansējumu padarīt pieejamu arī projektiem, kurus izstrādājuši Eiropas vidēja lieluma akumulatoru ražošanas uzņēmumi un kuru ietvaros jau notiek būtiska tehnoloģiju attīstība (5.–9. tehnoloģijas gatavības līmenis). Šai uzņēmumu grupai, kas vairāk vērsta uz ienākšanu tirgū nekā uz fundamentāliem pētījumiem, šķiet, joprojām pārāk reti tiek piešķirts ES finansējums. Proti, šai grupai piekļuve darba ņēmēju apmācības un pārkvalifikācijas ES subsīdijām būs jāveido vienkāršā veidā.

---

(1)  COM(2018) 293 final.

(2)  Enerģijas ražošana un izmantošana veido 79 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, Eiropas Revīzijas palātas darba dokuments, 2019. gada 1. aprīlis, “ES atbalsts enerģijas uzkrāšanai”.

(3)  Lai gan galvenā uzmanība tiek pievērsta automobiļiem, jāatceras, ka pašreiz notiek sagatavošanās arī elektriski darbināmu kuģu (piemēram, nelielu prāmju) ražošanai.

(4)  Sk. arī EESK atzinumu “Enerģijas uzglabāšana: integrācijas un energoapgādes drošības faktors” (OV C 383, 17.11.2015., 19. lpp.).

(5)  Flandrijā ir izveidots interesants projekts WaterstofNet, kas ietver ražotāju (vējš un saules fotoelementi), ūdeņraža tehnoloģiju (elektrolīze un kompresija) un ķīmijas un transporta nozares galalietotāju apvienojumu.

(6)  Piemēram, Norvēģijā paredzams, ka šogad (2019. gadā) pārdoto elektrotransportlīdzekļu skaits pirmo reizi pārsniegs pārdoto tradicionālo automobiļu ar iekšdedzes motoru skaitu. Šajā elektrotransportlīdzekļu grupā vairumu minēto elektrotransportlīdzekļu nodrošina labi zināms ASV automobiļu zīmols.

(7)  Ķīnas valdība kā mērķi sev izvirzījusi, ka no 2025. gada 20 % visu jauno pārdoto automobiļu skaita jābūt elektrotransportlīdzekļiem.

(8)  EESK atzinums “Eiropa kustībā” (OV C 62, 15.2.2019., 254. lpp.).

(9)  Sk. arī Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 1. aprīļa darba dokumentu “ES atbalsts enerģijas uzkrāšanai”.

(10)  2019. gada 2. maijāTesla paziņoja, ka, lai gan 2019. gada 1. ceturksnī uzņēmuma zaudējumi pārsnieguši 700 miljonu USD, tas vēlētos no kapitāla tirgus piesaistīt 2 miljardus USD jaunai akumulatoru rūpnīcai un jauna elektrotransportlīdzekļu veida izstrādei. Amerikas kapitāla tirgus viegli var veikt šādas investīcijas akciju un/vai obligāciju veidā. Rodas jautājums par to, vai sadrumstalotais ES kapitāla tirgus ir spējīgs uz to pašu.

(11)  Recovery of critical and other raw materials from mining waste and landfills: State of play on existing practices (Ziņojums par kritiski svarīgo izejvielu reģenerāciju no kalnrūpniecības atkritumiem un atkritumu izgāztuvēm: pārskats par pašreizējo praksi), EUR 29744 EN, Eiropas Savienības Publikāciju, Luksemburga, 2019, ISBN 978-92-76-03391-2, doi:10.2760/494020, JRC116131.